pīcka2
pīcka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pīcka | pīckas |
| Ģen. | pīckas | pīcku |
| Dat. | pīckai | pīckām |
| Akuz. | pīcku | pīckas |
| Lok. | pīckā | pīckās |
pīckiņa apvidvārds, deminutīvs
Pātaga; arī žagars.
Stabili vārdu savienojumiKā pīcka.
- Kā pīcka apvidvārds, ironiska ekspresīvā nokrāsa — slaids; tievs un garš
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rozēm šogad izauga tādas garas pīckas, kas neziedēja.
- Pīcku memmīte zārkā gulēja, sarāvusies pelēka kā ap pletējamo rulli aptīts dvielītis.
- Nevajag tā, labāk nevajag, kungi ar pīckām un dāmas pērļu virtenēm važotu kaklu!
- Saimnieks ar pīcku tos kauj...
- Pie laivām piestiprinātas garas pīckas, kur sakarināti dārzeņi un augļi – tas kalpo kā rādītājs, ko tur var nopirkt.