galenīts
galenīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | galenīts | galenīti |
| Ģen. | galenīta | galenītu |
| Dat. | galenītam | galenītiem |
| Akuz. | galenītu | galenītus |
| Lok. | galenītā | galenītos |
Sulfīdu grupas pelēks minerāls ar metālisku spīdumu; svina rūda.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Marmatīts parasti sastopams asociācijā ar galenītu, pirītu, un citiem sulfīdiem kopā ar kalcītu, dolomītu, un fluorītu.
- Nereti minerāliem var būt atšķirīgs ķīmiskais sastāvs, bet tiem ir vienāda kristāliskā struktūra: piemēram, halītam ( sastāv no nātrija un hlora), galenītam ( sastāv no svina un sēra) un periklazam ( sastāv no magnija un skābekļa) ir vienāda — kubiska kristāliskā struktūra.
- Atrasts masīvā mooihoekīta rūdā, arī galenīta — halkopirīta dzīslās.
- Kubiskā singonija piemīt arī fluorītam, halītam, galenītam, sfalerītam un daudzu citu minerālu kristāliem.
- Vārda izcelsme skaidrojama ar to, ka senajā Grieķijā molibdēna rūdu — molibdenītu — neprata atšķirt no svarīgākās svina rūdas — galenīta ( PbS).