klēpenis2
klēpenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | klēpenis | klēpeņi |
| Ģen. | klēpeņa | klēpeņu |
| Dat. | klēpenim | klēpeņiem |
| Akuz. | klēpeni | klēpeņus |
| Lok. | klēpenī | klēpeņos |
1.Bērns, ko vēl glabā klēpī.
2.Mazāks klēpis.
Avoti: KV