klēpenis2
klēpenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | klēpenis | klēpeņi | 
| Ģen. | klēpeņa | klēpeņu | 
| Dat. | klēpenim | klēpeņiem | 
| Akuz. | klēpeni | klēpeņus | 
| Lok. | klēpenī | klēpeņos | 
1.Bērns, ko vēl glabā klēpī. 
2.Mazāks klēpis. 
Avoti: KV