atstars
atstars vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; poētiska stilistiskā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | atstars | atstari |
| Ģen. | atstara | atstaru |
| Dat. | atstaram | atstariem |
| Akuz. | atstaru | atstarus |
| Lok. | atstarā | atstaros |
Stara, gaismas strēles atspīdums.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šampanieša krāsas ēnas atstaros gaismu un neuzbāzīgā veidā pievērsīs uzmanību tavām acīm.
- Zemās saules staros un atstaros ziedēja jumti, celmi un žogu stabiņi.
- Atsevišķās dzejoļu krājuma nodaļas ir kā dažādi atstari no viena un tā paša gaismas avota – no dzīvības šeit un tagad.
- Vaļējo acu priekšā vibrē dzintarains blāvums, virmo fosforizējošas salas kā mirdzošs planktons, dreb un lokās garenas ēnas kā nārstojošas līdakas, saules atstari iezvirgzdas un dziest kā iesviestas monētas.
- Zināmu gaisa slāņu biezums un temperatūra dažkārt ierosina īpatnēju atstaru lūzumu, kas it kā paceļ priekšmetu atspulgus pāri apvārsnim — liek tos ieraudzīt tā, it kā mirkli būtu zudis zemes apaļums.