badīgums
badīgums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | badīgums | badīgumi |
| Ģen. | badīguma | badīgumu |
| Dat. | badīgumam | badīgumiem |
| Akuz. | badīgumu | badīgumus |
| Lok. | badīgumā | badīgumos |
1.Izsalkums, negausīgums, rijīgums.
2.Liels skopums, pārspīlēta taupība.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Varbūt tāpēc es gribētu zināt, vai pastāv iespēja, ka ar to izsalkumu mani ir aplipinājusi viņa, – vai ir iespējams, ka māte man atdevusi savu badīgumu, tāpat kā tagad, tik bieži saukdama par savu “ bumbulīti”, atdod man savas puskarbonādes, kartupeļus, savas makaronu pusporcijas, – es gribētu zināt, vai viņa man ir atdevusi savu badā pusmirušās radības izsalkumu, lai uzveiktu to pusnāvi un atgūtu savu pirmsbada raksturu, personību, psiholoģiskās īpatnības.
- septembra vietējos militāristos un militāriski domājušos politiķos radies kvalitatīvi jauns badīgums
- Bet iebraucēji savā badīgumā ēda uz ielas
- Jo vecas kazas badīgums
- Kā stāstīja vietējie puiši , kuri palīdz uzturēt kārtību laivu novietnē , mēs daudz runājam par tīklu izskaušanu , taču joprojām iznāk saskarties arī ar dažu makšķernieku badīgumu