iespīte
iespīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: retiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | iespīte | iespītes |
| Ģen. | iespītes | iespīšu |
| Dat. | iespītei | iespītēm |
| Akuz. | iespīti | iespītes |
| Lok. | iespītē | iespītēs |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sprāgst zaķim lūpas, šis iespītēs.