iespļaut
iespļaut 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iespļauju | iespļaujam | iespļāvu | iespļāvām | iespļaušu | iespļausim |
| 2. pers. | iespļauj | iespļaujat | iespļāvi | iespļāvāt | iespļausi | iespļausiet, iespļausit |
| 3. pers. | iespļauj | iespļāva | iespļaus | |||
Pavēles izteiksme: iespļauj (vsk. 2. pers.), iespļaujiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iespļaujot (tag.), iespļaušot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iespļautu
Vajadzības izteiksme: jāiespļauj
1.Ar spļāvienu ievirzīt (kur iekšā).
1.1.intransitīvs
Stabili vārdu savienojumiSpļaut acīs kādam; iespļaut acīs kādam.
- Spļaut acīs kādam; iespļaut acīs kādam vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — rupji, aizskarošiem vārdiem vērsties pret kādu, paust necieņu, izaicinājumu
Avoti: LLVV, Lfv
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aizturēšanas laikā vīrietis lamājās, draudēja un gribēja policistam iespļaut sejā.
- — viņš noprasīja māksloti ironiskā balsī un iespļāva ledus gabaliņu glāzē.
- Tad siekalu tests nerada nekādu diskomfortu, ir tikai jāiespļauj trauciņā.
- Atsprāgu atpakaļ, itin kā atspulgs man sēru būtu iespļāvis sejā.
- Eiropa iespļaus mums bārdā un rūpēsies par savām problēmām." "