iesprāgt
iesprāgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iesprāgstu | iesprāgstam | iesprāgu | iesprāgām | iesprāgšu | iesprāgsim |
| 2. pers. | iesprāgsti | iesprāgstat | iesprāgi | iesprāgāt | iesprāgsi | iesprāgsiet, iesprāgsit |
| 3. pers. | iesprāgst | iesprāga | iesprāgs | |||
Pavēles izteiksme: iesprāgsti (vsk. 2. pers.), iesprāgstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iesprāgstot (tag.), iesprāgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iesprāgtu
Vajadzības izteiksme: jāiesprāgst
1.parasti formā: trešā persona Ieplīst, ieplaisāt.
2.Strauji ielidot (kur iekšā) – piemēram, par dzirksteli.
2.1.pārnestā nozīmē Pēkšņi ieplūst (acīs) – par asarām.
2.2.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Ļoti strauji ievirzīties (kur iekšā) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tikai, sviežot ārā no mašīnas, iesprāga, maita.
- Tā pati krāsns, tās pašas iesprāgušās čuguna durtiņas.
- Smelgoņa neizturama, kaut tikai atkal nebūtu iesprādzis.
- O, ko tik viņa nedabūtu redzēt agrāk, vēl pirms es biju iesprādzis un sašķīdis.
- Nekādu svēto trīsu, nekādu priekšanojautu, tikai viņas kaislīgā un niansētā mute un manas nabaga divās vietās iesprāgušās asiņojošās lūpas!