iespolēt
iespolēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iespolēju | iespolējam | iespolēju | iespolējām | iespolēšu | iespolēsim |
| 2. pers. | iespolē | iespolējat | iespolēji | iespolējāt | iespolēsi | iespolēsiet, iespolēsit |
| 3. pers. | iespolē | iespolēja | iespolēs | |||
Pavēles izteiksme: iespolē (vsk. 2. pers.), iespolējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iespolējot (tag.), iespolēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iespolētu
Vajadzības izteiksme: jāiespolē
1.Spolējot uztīt (spolei diegus, dziju).
2.Steigšus ieskriet.
Avoti: LLVV, EH