iesprādzēt
iesprādzēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | iesprādzēju | iesprādzējam | iesprādzēju | iesprādzējām | iesprādzēšu | iesprādzēsim |
| 2. pers. | iesprādzē | iesprādzējat | iesprādzēji | iesprādzējāt | iesprādzēsi | iesprādzēsiet, iesprādzēsit |
| 3. pers. | iesprādzē | iesprādzēja | iesprādzēs | |||
Pavēles izteiksme: iesprādzē (vsk. 2. pers.), iesprādzējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: iesprādzējot (tag.), iesprādzēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: iesprādzētu
Vajadzības izteiksme: jāiesprādzē
Iestiprināt ar sprādzi.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vēl viena kļūda – sēdeklīti iesprādzēts bērns atstāt uz augstas virsmas.
- Es iesprādzēju ieroci atpakaļ vietā, lai varētu pacelt Baradvaju abās rokās.
- Esmu pārliecināts, ka laba brauciena plūdumu ielāgo un manto jau kulbiņā iesprādzēts zīdainis.
- Paceļu Teodoru no dīvāna un iesprādzēju vienā sēdeklī.
- Iesēdina meitu sēdeklītī, iesprādzē un uzsmaida viņai: " Mēs braucam pie gulbjiem.