Korģe
Korģe īpašvārds, vietvārds
Salacas kreisā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā, augštece un izteka Alojas pagastā, šķērso arī Pāles pagasta teritoriju tā ziemeļu daļā. garums — 33 km; Kerbe; Korba; Korga; Korģene; Korģupīte.
Avoti: LD, Lūn2, La1
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nevienā no pārbaudes upēm pērleņu populācijas netika atrastas, bet Korģē un Iģē konstatētas lielas biezo perlamutreņu Unio crassus populācijas ( M.Rudzīte, nepublicēti materiāli).
- 1. Noteikt makšķerēšanas sacensību laikā 2001.gada 21.aprīlī Salacas upes posmā no Vecsalacas tilta līdz bijušā kājnieku tilta balstiem augšpus Korģes grīvas šādus īslaicīgus makšķerēšanas regulēšanas pasākumus:
- Korģe un Iģe sarakstā iekļautas tādēļ, ka tajās novēroti labi saglabājušies upju straujteču biotopi ( A.Urtāns, nepublicēti materiāli; 12. pielikums), turklāt tās ietilpst vēsturiskajā pērļu ieguves teritorijā ( Eke 1925; Meder 1925; Schlesch 1942).
- No visām apsekotajām upēm tālākai izpētei izvēlētas 24 upes ( 6. tabula), kuras atbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm: upē pašlaik ir pērleņu populācija ( Dadžupe, Dzirnupe, Ludze, Rauza, Pērļupe, Mergupe, Pededze, Tumšupe); upē nav atrastas dzīvas pērlenes, bet atrastas čaulas vai to fragmenti ( Aģe, Lenčupe, Paparze, Vedze, Veseta, Zaube) un ir ziņas no literatūras, ka pērlenes tur bijušas; LU ZM R.Kampes kolekcijā ir čaulas, kas ievāktas upē 20.gs. 20-30-tajos gados ( Ķīšupe, Pēterupe, Strīķupe), bet pēdējo gadu apsekojumos tomēr nekas nav atrasts; ir precīza informācija no literatūras, ka pērlenes bijušas, bet pēdējo gadu apsekojumos tomēr nekas nav atrasts ( Abuls, Meļļupīte, Pērļupe - Gaujas pieteka, Korģe, Iģe, Pērļupe - Svētupes pieteka).
- Salaca no Korģes līdz ietekai Rīgas jūras līcī