pīkstulis1
pīkstulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pīkstulis | pīkstuļi |
| Ģen. | pīkstuļa | pīkstuļu |
| Dat. | pīkstulim | pīkstuļiem |
| Akuz. | pīkstuli | pīkstuļus |
| Lok. | pīkstulī | pīkstuļos |
pīkstule sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pīkstule | pīkstules |
| Ģen. | pīkstules | pīkstuļu |
| Dat. | pīkstulei | pīkstulēm |
| Akuz. | pīkstuli | pīkstules |
| Lok. | pīkstulē | pīkstulēs |
Pīkste1 ("Misgurnus fossilis").
Avoti: LLVV, KnV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mātes māte raudādama izrāva no būra Rozālijas migu ar pārējiem pīkstuļiem.
- Lai iegūtu precīzāku telpisko zīmējumu, katrs pīkstulis ir ievietots speciālā ruporā.
- No divu slāņu materiāla ir veidots arī pīkstuļa difuzors.
- Priekšā tā ir norma ar pīkstuļiem, kas skan, ja neesi piesprādzējies.
- Blakusveča – blakussieviete – blakusjaunava – blakusmeitene jau sīca kā pīkstuļu tējkanna.