pīkstoņa
pīkstoņa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pīkstoņa | pīkstoņas |
| Ģen. | pīkstoņas | pīkstoņu |
| Dat. | pīkstoņai | pīkstoņām |
| Akuz. | pīkstoņu | pīkstoņas |
| Lok. | pīkstoņā | pīkstoņās |
1.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → pīkstēt(1).
2.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → pīkstēt(2).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Te iekšā ir briesmīga pīkstoņa!
- Tas spēj izdvest augstas, spiedzošas skaņas, ņaudienus un pīkstoņas, pat kaut ko līdzīgu cāļu čiepstēšanai.
- Tomēr ir arī rīti ar neatlaidīgu modinātāja pīkstoņu kā adatu, kas duras cauri ādai, mēģina trāpīt vēnā.
- Nāve sarkanas trauksmes spuldzes izskatā, kas pārtrauc sirdsdarbības monitoringa iekārtu vienmuļo pīkstoņu, var ierasties jebkurā brīdī, bet citādi viņas dzīve ir gluži monotona, sterila kā slimnīcas flīzētie gaiteņi.
- Ir sajuta, ka dzirdu cilvēku balsis un pīkstoņu…