nosmulēt
Lietojuma biežums :
nosmulēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | nosmulēju | nosmulējam | nosmulēju | nosmulējām | nosmulēšu | nosmulēsim |
2. pers. | nosmulē | nosmulējat | nosmulēji | nosmulējāt | nosmulēsi | nosmulēsiet, nosmulēsit |
3. pers. | nosmulē | nosmulēja | nosmulēs |
Pavēles izteiksme: nosmulē (vsk. 2. pers.), nosmulējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nosmulējot (tag.), nosmulēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nosmulētu
Vajadzības izteiksme: jānosmulē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet nekas sīkāk nav zināms, vēstulēs puse rindiņu nosmulētas ar biezu tinti.
- Tāpat kā muzejā, kad skaties, kurš ir nosmulētākais.
- Pamodušies bērneļi ar nosmulētiem snīpīšiem platām acīm blenza uz mani.
- – Neaiztiec, tev rokas nosmulētas, – Hanna sacīja.
- Ja nosmulēs, tad laikam taču drīkstēs drusciņ spēlēties arī?