ragacis
ragacis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; joma: etnogrāfijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ragacis | ragači |
| Ģen. | ragača | ragaču |
| Dat. | ragacim | ragačiem |
| Akuz. | ragaci | ragačus |
| Lok. | ragacī | ragačos |
1.Ragains koks, uz kura kulstot liek linus.
1.1.Ragainis, spīļarkls.
1.2.Steļļu sastāvdaļa – bomis, ap ko tinas noaustais audums.
2.Plēsoņa, dauzoņa.
3.Jebkura dzīva radība ar ragiem.
Avoti: LLVV, KV, KnG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ragacis
- Uz ziemeļiem no Ragača ir mazs uzkalniņš, kuŗā izrakņātas dažādas bedres.
- Šai Ragacī esot notikusi liela kauja starp zviedriem un krieviem.
- Ragacim pāri iet ceļš no stacijas uz Obravas pusmuižu.
- No degošā mantu sārta aizdedzies arī Ragacis un izdedzis.