celis
Lietojuma biežums :
celis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Locītava, kas savieno kājas augšstilbu ar apakšstilbu; arī ceļgals.
PiemēriVisu laiku tu nervozēji, pat ceļi trīcēja, un tagad pēkšņi tevi pārņem miers.
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiPalocīt celi.
Tulkojumiknee, knee joint, human knee, articulatio genus.
1.1.Savienojumā "uz ceļiem": klēpī.
2.apvidvārds Zeķu vai bikšu daļa, kas aptver celi, ceļgalu.
Tulkojumi
Stabili vārdu savienojumi(No)dreb (arī ļodzās) ceļi. (No)mesties (arī krist) ceļos (arī uz ceļiem).
Avoti: TWN, LLVV
Korpusa piemēri:šeit