celis
celis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | celis | ceļi |
Ģen. | ceļa | ceļu |
Dat. | celim | ceļiem |
Akuz. | celi | ceļus |
Lok. | celī | ceļos |
1.Locītava, kas savieno kājas augšstilbu ar apakšstilbu; arī ceļgals.
PiemēriVisu laiku tu nervozēji, pat ceļi trīcēja, un tagad pēkšņi tevi pārņem miers.
- Visu laiku tu nervozēji, pat ceļi trīcēja, un tagad pēkšņi tevi pārņem miers.
- Lielais cilvēks noslīga pie bērna gultas uz ceļiem.
- Kādi riski veidojas, ja ceļa locītavas trauma netiek pienācīgi izārstēta?
Stabili vārdu savienojumiPalocīt celi.
- Palocīt celi — izdarīt nelielu reveransu (par bērniem)
1.1.Savienojumā "uz ceļiem": klēpī.
2.apvidvārds Zeķu vai bikšu daļa, kas aptver celi, ceļgalu.
Stabili vārdu savienojumi(No)dreb (arī ļodzās) ceļi. (No)mesties (arī krist) ceļos (arī uz ceļiem).
- (No)dreb (arī ļodzās) ceļi idioma — saka, ja izjūt lielas bailes
- (No)mesties (arī krist) ceļos (arī uz ceļiem) frazēma — 1. Ļoti pazemīgi lūgt2. Ļoti augstu vērtēt, pielūgt (kādu)
- Nospiest uz ceļiem (arī ceļos) — 1. pārnestā nozīmē, idioma Uzvarēt, piespiest padoties; pakļaut savai varai2. kolokācija Nospiest (kādu) balstā uz ceļgaliem
- Uz ceļiem (arī ceļos) lūgties — ļoti pazemīgi lūgt
Avoti: TWN, LLVV
Korpusa piemēri:šeit