aizspītēt
aizspītēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizspītēju | aizspītējam | aizspītēju | aizspītējām | aizspītēšu | aizspītēsim |
| 2. pers. | aizspītē | aizspītējat | aizspītēji | aizspītējāt | aizspītēsi | aizspītēsiet, aizspītēsit |
| 3. pers. | aizspītē | aizspītēja | aizspītēs | |||
Pavēles izteiksme: aizspītē (vsk. 2. pers.), aizspītējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizspītējot (tag.), aizspītēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizspītētu
Vajadzības izteiksme: jāaizspītē
Spītīgi pierādīt.
Avoti: EH