nomūrēt
nomūrēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nomūrēju | nomūrējam | nomūrēju | nomūrējām | nomūrēšu | nomūrēsim |
| 2. pers. | nomūrē | nomūrējat | nomūrēji | nomūrējāt | nomūrēsi | nomūrēsiet, nomūrēsit |
| 3. pers. | nomūrē | nomūrēja | nomūrēs | |||
Pavēles izteiksme: nomūrē (vsk. 2. pers.), nomūrējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nomūrējot (tag.), nomūrēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nomūrētu
Vajadzības izteiksme: jānomūrē
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nē, Luka taisnojās, plinti viņš nemaz nav ievērojis, vienkārši ķieģelis pats no sevis piepeši bijis nagos un vēl plaukstu ar sodrējiem nomūrējis galīgi mellu.
- Māsas visu ceļu bija vienīgās dīkdienes atpūtnieces, pārējie nebrauca lielu gabalu, viņu mocībām vismaz bija kāda augstāka jēga, pat kaunīgais, eļļām nomūrētais šoferis smieklīgā salmenē, kura pamazām iekrāsojās pelēka, bet sviedru tērcītes uz viņa vaigiem attīrīja gaišākas līnijas, likās tīšām radīts, lai audzinātu, tas ir, sodītu par visu, ko Sarmīte jebkad dzīvē sliktu darījusi un vēl paspēs sastrādāt.
- Novēlies jau pirms valkāšanas, nomūrēts jau pirmajā nēsāšanas reizē, tomēr silts un ar mātes mīlestību šūts.
- Bet kādi tev nagi , visi ar mīklu nomūrēti , kā ķeskam
- Vieni redzēs tikai un vienīgi dubļos nomūrējušos zvēru, bet citi - trifeļu atradēju.