Paplašinātā meklēšana
Meklējam lp..
Vārdos nav.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (10000+):
- krusta zīme _rel._ Kristīgo reliģiska zīme divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu); šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls; krusts (1).
- datņu pārsūtīšanas protokols _TCP/IP_ protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas aptuveni atbilst atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa lietojumslānim. Izmantojot protokola _TCP_ pakalpojumus, protokols _FTP_ ļauj tīkla lietotājiem apskatīt attālu datoru direktorijus, nolasīt, pārsūtīt vai atjaunot to datnes.
- ārpusražošanas izmaksas - izmaksas, kas saistītas ar produkcijas realizāciju; - taras un produkcijas iepakošanas izmaksas noliktavā; - izdevumi par produkcijas piegādi līdz nosūtīšanas stacijai; - komisijas nauda no pakalpojumu organizācijas u. tml.
- parenhimatozs nefrīts "lielā baltā niere" kad iekaisums skar nieru kanāliņu epitēliju; pazīmes: anēmija, tūska, gastrointestināli traucējumi, elpas trūkums, albuminūrija.
- skaips "Skype" - interneta tiešsaites saziņas sistēma, kas imitē telefonsarunas un nodrošina citus pakalpojumus.
- starlaiva "Star" klases jahta - slūptakelēta jahta ar divu cilvēku apkalpi.
- metilsulfazīns ["2-(p-aminobenzolsulfamino)-4-methylpyrimidinum"] balts vai iedzeltens pulveris, šķīst atšķaidītās skābēs un sārmos; aktīvi iedarbojas uz hemolītiskiem streptokokiem un pneimokokiem.
- pakalps [pakalpiņš]{s:783}
- pakalps [pakalpiņš]{s:784}
- Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
- standžs 1,5 pūra (104 l) tilpuma mērs.
- staņgis 1,5 pūra (104 l) tilpuma mērs.
- sociālā darba uzdevumi 1) veicināt humānu un efektīvu atbalsta sistēmu, kas nodrošina pieejamību resursiem un pakalpojumiem; 2) veicināt cilvēku pašnoteikšanās spējas, patstāvību; pārstāvēt noteiktu grupu intereses, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un struktūrām; 3) vairot cilvēku problēmrisināšanas un pretestības spējas pārvarēt grūtības un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
- žuļiks 1/8 litra degvīna pudele; neliela tilpuma alkoholiskā dzēriena pudele.
- neglazētās grīdas flīzes 1050–1250 °C temperatūrā vienreiz apdedzinātas flīzes ar smalkgraudainu saķepušu krāsainu drumstalu un 3,5–4% ūdens uzsūci; izmanto iekštelpās un ārā (piemēram, terasēs, ja ir salizturīgas).
- Hanza 13.-17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai; 13.-16. gs. Hanzā ietilpa arī vairākas Latvijas pilsētas.
- šautriņu mešana 14. gs. Anglijā radies sporta veids, kad lokšāvēji telpās izklaidējās, nolauztus bultu uzgaļus metot koka mērķos, 1896. g. izstrādāti noteikumi un mūsdienās sportists met mazas šautriņas punktu zonās sadalītā mērķī, kura diametrs ir 34 cm; dārts.
- Amenhoteps IV 18. dinastijas faraons, valdīja 1372.-1354. g. p. m. ē., ieviesa dieva Atona kultu, pieņēma vārdu Ehnatons (Atona kalps).
- Beveridža ziņojums 1942. gadā Lielbritānijas valdības sagatavotais ziņojums par sociālās drošības sistēmu“Par sociālo apdrošināšanu un līdzīgiem pakalpojumiem” (_Social Insurance and Allied Services_), kasietvēra gan esošās situācijas analīzi, gan nepieciešamo reformu plānu Lielbritānijas tapšanai par labklājības valsti ar visaptverošu sociālās drošības pārklājumu.
- Telekomunikācijas industrijas asociācija 1988. g. dibināta organizācija, kuras galvenais uzdevums - telekomunikācijas standartu izveidošana, tajā apvienojušās firmas, kas izstrādā komunikācijas iekārtas un sistēmas un piedāvā dažāda veida profesionālus pakalpojumus.
- Valmieras pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā ietilpst lielākā daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas, bet daļa no tās iekļauta Burtnieku (Pidriķa apkaime) un Rencēnu (Bukas apkaime) pagastā un Valmieras pilsētā.
- Maltas pagasta teritorija 1991. g. atjaunotais Maltas pagasts aizņem pirmskara Maltas pagasta teritorijas dienvidrietumu daļu, bet pārējā bijušā Maltas pagasta teritorija ietilpst tagadējā Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā.
- Lielais Kristaps 2,63 m augsta koka skulptūra darināta 1682. g., bārdains milzis basām kājām, kas glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, 2001. g. Rīgā, Poļu gātes galā uzstādīta skulptūras kopija.
- metabolisms 20. gs. 2. pusē radies virziens japāņu arhitektūrā, kuram raksturīgas nepabeigtas, dinamiskas, atvērtas formas, telpu mainība.
- Cēres pagasta teritorija 2009.-2021. g. pagasta teritorija bija Kandavas novada sastāvā, 1999.-2009. g. - Tukuma rajona Kandavas novada sastāvā, 1996.-1999. g. ietilpa Kandavas lauku teritorijā, 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija ir mazāka nekā puse no pirmskara teritorijas, pārējā daļa pievienota tagadējam Kandavas pagastam un Tukuma novada Pūres pagastam.
- Jurģu diena 23. aprīlis, kad kalpi, rentnieki pārgāja pie cita saimnieka; no 19. gs. pazīstama arī kā diena, kad beidzās saimnieciskais gads.
- Kusas ūdenskrātuves 3 ūdenstilpes Madonas novada Aronas pagastā uz Aronas pietekas Kapupītes, platība - 7,0 ha, 0,4 un 1,2 ha.
- taksācijas likvīdā krāja 90% koksnes tilpuma no krājas uz celma.
- Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene.
- aizveramas nāsis abinieku deguna dobuma ārējā atvere, kas dod iespēju regulēt spiedienu mutes dobumā elpošanas procesā.
- Alpu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium alpestre").
- koksnes reducētais blīvums absolūti sausas koksnes parauga masas dalījums ar koksnes parauga maksimāli iespējamo tilpumu.
- koksnes porainība absolūti sausas koksnes poru dobumu relatīvais tilpums procentos.
- papīrmasas koncentrācija absolūti sausas vielas attiecība gramos uz vienu kubikcentimetru pret suspensijas tilpuma vienību.
- acesulfāms acesulfāms K - pārtikas piedeva E950, sintētiska ķīmiska viela, ko mēdz izmantot kā mākslīgu saldinātāju, garšas un aromāta pastiprinātāju, dzīvniekiem ir izraisījis plaušu un krūšu audzēju, leikēmiju, elpošanas orgānu slimības.
- periorbita Acs dobuma kaulplēve.
- periorbīta Acs dobuma kaulplēve.
- Šipetoteks Acteku zemkopības dievs ("nodīrātais"), kuram, līdzīgi kā kukurūzai miza, tika dzīvam novilkta āda; viņu reprezentēja noskalpētas cilvēka galvas maska.
- stereoskopiskā redze acu spēja veidot telpisku attēlu no diviem atsevišķiem attēliem.
- cilpu veidošanas mehānisms adāmmašīnas galvenais mehānisms pavediena izliekšanai un cilpu veidošanai.
- Sviļpīne Adamovas ezera pieteka Rēzeknes novada Vērēmu pagastā; Svilpīne; Šķeņovas strauts.
- sprosla Ādas poga vai kažokādas cilpa.
- petļa Ādas vai auduma cilpa paģērba aizpogāšanai.
- ausenīte Adateņu sēņu ģints ("Auriscalpium").
- vampīrspraudnis Adatveida spraudnis, kas kalpo datora pievienošanai lokālā tīkla maģistrālei, nepārgriežot koaksiālo kabeli.
- cilpu stabiņš adījuma garenvirzienā izvietoto cilpu kopums.
- žakardpinumi Adījuma pinumi, kuros cilpas veidotas saskaņā ar rakstu, bet vietās, kur pavediens neveido cilpas, vecās cilpas tiek saglabātas.
- atvasinātie adījuma pinumi adījuma pinumi, kuru struktūrā ir vairāki vienādi galvenie pinumi, kas savstarpēji saistīti tādā veidā, ka starp galvenā pinuma cilpu stabiņiem novietojas viens vai vairāki tādi paši galvenā pinuma cilpu stabiņi.
- zigzagpinumi Adījuma pinumu rakstu dubultie šķērsadījumi, kuros krustojas blakusstāvošo cilpu stabiņi.
- prespinumi Adījuma rakstu pinumi, kas satur cilpas ar vienu vai vairākiem uzmetumiem.
- cilpu rinda adījuma šķērsvirzienā novietoto cilpu kopums.
- dubultais adījums adījums, kurā cilpas novietotas divās paralēlās plaknēs.
- šķērsadījums Adījums, kurā cilpu rinda veidota no viena vai dažiem pavedieniem.
- garenadījums Adījums, kurā katra cilpu rindas cilpa veidota no sava pavediena; pamatņu adījums.
- galvenie adījumu pinumi adījumu pinumi, kas veidoti no noteiktā secībā sakārtotām cilpām.
- filē Adīšana lielām cilpām.
- cilpaiņi Adīti vilnas cimdi ar dzijas cilpiņām otrā pusē.
- virsvalde Administratīva institūcija (orgāns) līdz 1940. gadam, kuras pārziņā ir vairākas radnieciskas organizācijas; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija (orgāns).
- pārvalde Administratīva institūcija, kas nodarbojas ar tai pakļauto iestāžu, organizāciju vai citu objektu darbības un vadības jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda administratīva institūcija.
- diecēze Administratīvi teritoriāla vienība katoļu un dažās protestantu baznīcās, kurā ietilpst vairākas draudzes un to pārvalda bīskaps.
- vietniecība Administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā 1775.-1796. g.; parasti - ietilpa 2-3 guberņas.
- Polockas vietniecība administratīvi teritoriālas vienība Krievijas impērijā 1775.-1796. g., kurā ietilpa arī Latgale.
- Dobeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā liela teritorija no pirmskara Dobeles pagasta pievienota tagadējam Auru pagastam, neliela daļa Annenieku pagastam, savukārt Dobeles pagastā tagad ietilpst daļa no pirmskara Sīpeles un Bērzes pagasta.
- Lielplatones pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Platones pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Lielplatones pagasta pievienota tagadējam Vilces un Elejas pagastam.
- Allažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota neliela daļa bijušā Siguldas un Sidgundas pagasta teritorijas, bet neliela bijušā Allažu pagasta teritorija nonākusi tagadējā Inčukalna un Mālpils pagastā.
- Vilces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta daļa bijušā Augstkalnes, Lielplatones un Zaļenieku pagasta.
- Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam.
- kulēt Adot veidot cilpas un valdziņus.
- raukt Adot, tamborējot mazināt adījumā, tamborējumā (valdziņu, cilpiņu) skaitu; adot, tamborējot mazināt valdziņu, cilpiņu skaitu (adījumā, tamborējumā).
- bāzes adrese adrese, kas kalpo par atskaites punktu citām adresēm, un to izmantojot kopā ar relatīvo adresi, dators veido absolūto adresi.
- segmentētā adrešu telpa adrešu telpa, kas loģiski sadalīta segmentos; lai adresētu kādu atmiņas vietu, programmai jāuzdod segments un attālums no segmenta sākumpunkta; pretstats ir izplātā adrešu telpa.
- izplātā adrešu telpa adrešu telpa, kurā katru atmiņas vietu nosaka atšķirīgs unikāls skaitlis; atmiņas adrešu numerācija sākas ar 0 un secīgi pieaug par 1.
- stereomodelis Aeroainu stereopārī redzamais telpiskais objekts, kas ir optiski, mehāniski vai skaitliski rekonstruēts.
- ziraki Afgāņu tautas durranu cilšu grupas zars, kurā ietilpst barakzaju, popalzaju, alkozaju un acakzaju ciltis.
- pandžpavi Afgāņu tautas durranu cilšu grupas zars, kurā ietilpst nurzaji, alizaji, ishakzaji u. c.
- Eryngium agavifolium agavjlapu zilpodze.
- jukas Agavju dzimtas ģints ("Yucca"), mūžzaļi krāšņumaugi, 35 sugas, dažas sugas kultivē arī kā šķiedraugus, citas tiek izplatītas kā telpaugi.
- kaķa durvis agrāk durvīs ierīkota sprauga, pa kuru kaķim ietikt telpā.
- rūķis Agrāk kamīnveida mūra padziļinājums dzīvojamā telpā vai piedarbā, kur rudens un ziemas vakaros kūra uguni telpas apgaismošanai, gan daļēji arī siltumam.
- sbirri Agrāk tiesas un policijas kalpotāji pāvesta valstī.
- uzturzinis Agrāk: galma kalpotājs, kas degustēja, pasniedza un atbildēja par dzērieniem.
- civilaģents Aģents, kura pakalpojumiem nav tiešs tirdzniecisks raksturs, piem., koncerta vai teātra aģents.
- aģitpunkts Aģitācijas punkts - padomju totalitārā režīma ideoloģijas propagandēšanai iekārtota īpaša telpa kādā sabiedriskā ēkā, mācību iestādē, uzņēmumā vai citur.
- ainavstruktūra Ainavas sastāvdaļu un īpašību sadalījums telpā un laikā.
- pieziedēt Aizaugt (par ūdenstilpni).
- aizbultēties Aizbultējot (parasti durvis), nodrošināties (kādā telpā).
- aizcilpāt Aizcilpot.
- logs aizdarāma atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs atveres aizdarīšanai.
- aizspruņģēt Aizdarīt ar nelielu kociņu, ieliekot to cilpā, pogcaurumā u. tml.
- dispnoja Aizdusa, apgrūtināta elpošana; katrs elpošanas ritma, frekvences vai dziļuma traucējums.
- sēkats Aizdusa, elpas sēcoņa.
- SOB Aizdusa, elpas trūkums (angļu "shortness of breath").
- izkortelēties Aizejot atbrīvot (vietu, telpu).
- ķert Aizgūtnēm ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
- aizšvilpot Aiziet, aizskriet svilpjot.
- aizšviļpot Aiziet, aizskriet svilpjot.
- aizšvilpt Aizlidot svilpjot.
- aizplombēt aizlikt priekšā plombu kādai atveramai telpai, iekārtai, pakai, nodrošināt ar plombu.
- pakaļdurvis Aizmugures durvis (celtnei, telpai).
- pastiepties Aizņemot (kādu platību, telpu), mazliet iesniegties (tajā), parasti šaurā, garā joslā.
- izstiept Aizņemot kādu platību, telpu, būt izvirzītam, sniegties šaurā, garā joslā.
- iestiepties Aizņemot kādu platību, telpu, ievirzīties (kur iekšā); iesniegties.
- izstiepties Aizņemot kādu platību, telpu, sniegties (šaurā, garā joslā).
- iesniegties Aizņemot platību, telpu, ievirzīties, sniegties (kur iekšā).
- pārpildīt Aizņemot visas sēdvietas, stāvvietas, pilnīgi piepildīt (telpu, transportlīdzekli u. tml.); aizņemot visas apmešanās, uzturēšanās vietas, pilnīgi piepildīt (ēku, telpu u. tml.).
- pildīt Aizņemt vietu (telpā, platībā).
- aizpildīt Aizņemt, piepildīt (telpu, platību).
- nedieks Aizņemts, piepildīts (par traukiem, telpām).
- Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas".
- Kapsēdes Rudais akmens aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.) Medzes pagastā, 300 m uz austrumiem no asfaltbetona rūpnīcas, meliorācijas grāvja malā, apkārtmērs - 11,5 m, garums - 3,7 m, platums - 2,5 m, augstums - 1,6 m, virszemes tilpums - 7 kubikmetri, stipri sadēdējis, rūsgans lēzenas un noapaļotas piramīdas formas rapakivi granīts.
- migrēnīns Aizsargāts nosaukums maisījumam, kas sastāv no fenīldimetīlpirazolona, kofeīna un citronskābes; lietoja pret galvas sāpēm.
- noslēgt Aizslēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt nepieejamu (telpu).
- ieslēgt Aizslēdzot (priekšmetu, telpu, aizžogojumu), padarīt (tajā ievietoto) nepieejamu citiem.
- ieslēgt Aizslēdzot (telpu, aizžogojumu, priekšmetu), panākt, ka (tajā ievietotais) nevar izkļūt ārā.
- aizasauties Aizslēdzot, aizbultējot durvis, nodrošināties (kādā telpā).
- aizspurdzēt Aizspindzēt, aizsvilpt (aizlidot ar troksni).
- aizspurkt Aizspindzēt, aizsvilpt (aizlidot ar troksni).
- samesties Aizsprostoties, tievās vai resnās zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi (par zarnām).
- slūžas Aizsprosts ūdenstilpes ūdens līmeņa regulēšanai.
- pārsedze Aizsprostveida norobežojums ūdens plūsmas novēršanai vietās, kur tiek veikti būvdarbi ūdenstilpēs un uz sauszemes.
- aizsvelpt Aizsvilpt.
- aizsvelpties Aizsvilpties.
- pārnest Aizvadīt (piemēram, mehānisku kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
- nosusināt Aizvadot ūdeni, padarīt izmantojamu kādam nolūkam (piemēram, purvu, ūdenstilpi).
- konfigurācija aizvietotāju izvietojums telpā attiecībā pret molekulu dubultsaitēm, cikliem vai polimēra galveno virkni.
- aizņemt Aizžņaugt (elpu, balsi u. tml.), smacēt.
- sociālā administrēšana akadēmiska disciplīna, kuras uzmanības centrā ir sociālo pakalpojumu struktūra un prakse.
- holdingu sabiedrība akciju sabiedrība, kura iegūst juridiski patstāvīgu firmu akciju kontrolpaketi ar mērķi kontrolēt tās un pārvaldīt to darbību.
- Ķēniņkalna laukakmens akmens Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģisks objekts (kopš 1987. g.), forma atgādina gludekli, garums - 5 m, platums - 3,6 m, augstums virs zemes - 1,9 m, apkārtmērs - 16,3 m, virszemes tilpums - \~18 kubikmetru.
- Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens.
- Kūliņu akmens akmens Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1,3 m, virszemes tilpums — \~15 kubikmetri, plakana, tīrīta virsa, dziļi iegrimis zemē.
- Muršu Ķēniņakmens akmens Ķoņu pagastā, 0,5 km no Muršu mājām, mežā, tam ir noapaļota elipsoīda forma, sagāzies, ieslīdot kādreizējā grantsbedrē, augstums bedres pusē — 4 m, kalna pusē — 1,9 m, garums — 5,2 m, platums — 2,9 m, tilpums — 35 kubikmetri.
- Teterakmens Akmens Madonas novada Ļaudonas pagastā pie Mētrienas pagasta robežas, paugura nogāzē, tā kore atgādina lauku pirtiņu, augstums kalna pusē - 2,2 m, lejpusē - 4 m, garums - 5,6 m, lielākais platums - 5,0 m, apkārtmērs - 18 m, virszemes tilpums - 33 kubikmetri.
- Svētmeitas akmens akmens Mērsraga pagastā, mežā, dabas un vēstures piemineklis, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, augstums — 2,3 m, apkārtmērs — 17,3 m, virszemes tilpums — 28 kubikmetri.
- Nīkrāces akmens akmens Nīkrāces pagastā Sudmalnieku strauta (Imalas augšteces) ielejā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.), garums — 7,5 m, platums — 5,0 m, augstums — līdz 1,7 m, apkārtmērs — 21 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri.
- alpinārijs Akmeņdārzs, kurā galvenokārt audzē kalnu (alpīnos) augus.
- vietējās nozīmes dižakmeņi akmeņi, kuru tilpums ir 7-10 kubikmetri.
- valsts nozīmes dižakmeņi akmeņi, kuru virszemes tilpums pārsniedz 10 kubikmetrus.
- bergēnija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Bergenia"), daudzgadīgs lakstaugs, savvaļā Āzijas centrālajā un austrumu daļā (Altaja kalnos un Ziemeļmongolijā), 11 sugas, audzē arī alpinārijos un zālienos, Latvijā 3 sugas audzē kā krāšņumaugus.
- biezlapjaugi Akmeņlaužaugu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, gk. sukulenti ar biezām sulīgām lapām, \~30 ģinšu, \~1300 sugu, Latvijā sastopami laimiņi un saulrieteņi, telpās audzē kalanhojes un krasulas.
- tūre akmeņu piramīda, ko kalna galā sakrauj alpīnisti, kuri pirmie uzkāpuši šajā kalnā.
- šagalis Āksts, jokdaris, vieglprātis.
- hidroakumulators akumulators, kurā uzkrāj hidraulisko enerģiju, ko pēc tam var izmantot; piemēram, uzkrāj ūdeni paaugstināta līmeņa tilpnē; hidrauliskais akumulators.
- arhitektūras akustika akustikas nozare, kas pētī skaņas izplatīšanos telpās.
- apskaņošana Akustiskā lauka radīšana laukumā, telpā vai kādā tās daļā.
- radiostudija Akustiski speciāli iekārtota telpa, no kuras pārraida radioprogrammas vai kurā ieraksta radioraidījumiem paredzētās fonogrammas.
- gripa Akūta infekcijas slimība, kam raksturīga paaugstināta temperatūra, augšējo elpošanas ceļu iekaisums un organisma vispārēja intoksikācija.
- katars Akūta infekcijas slimība, ko augšējos elpošanas ceļos izraisa mikrobi.
- kokcidioidomikoze Akūta vai hroniska plaušu slimība, ko ierosina "Coccidioides immitis" sporu ieelpošana; sauc arī par ielejas vai tuksneša drudzi.
- paragripa Akūta, vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kam raksturīgs augšējo elpošanas ceļu iekaisums.
- ostas baseins akvatorija, kurā ierīkota peldlīdzekļu stāvvieta, darbojas to apkalpei nepieciešamie uzņēmumi un iekārtas, norit kravu izkraušana, iekraušana, pārkraušana.
- ieāķēt Āķējot iestiprināt (kur iekšā); ielikt (āķi) cilpā.
- kurtes Āķi un cilpiņas pie vecmodīgiem vīriešu svārkiem.
- Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem.
- Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m.
- Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala.
- Dandekrola ala ala Priekšalpos ("Reseau de la Dent de Crolles"), Francijas dienvidaustrumos (Izēras departamentā), kopējais garums - 25,7 km, dziļums - 658 m.
- Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
- Svētmeitu kambaris ala smilšakmens atsegumā, eventuāla kulta vieta Dundagas pagastā, uz ziemeļiem no Kaļķu ciema, bijušas vairākas ejas un telpas, kas aizgruvušas, pie ieejas liels akmens, kas senāk atradies alā un izmantots par galdu, 1993. g. atraktas alas 48,5 m kopgarumā, bet tās daļēji atkal aizbrukušas.
- traišķīties Ālēties, vieglprātīgi dauzīties.
- AHA Alfa hidroksiskābes (angļu "alpha hydroxy acid"), kuras plaši izmanto kosmētisko līdzekļu ražošanā.
- fenilalanīns Alfa-amino-beta-fenilpropionskābe, neaizstājama aminoskābe; organismā atrodas brīvā veidā un olbaltumvielās, piedalās hormonu tiroksīna, adrenalīna sintēzē.
- naudenieks Algādzis, kas kalpoja par laukstrādnieku tikai vasaras sezonā vai dažus mēnešus.
- vesela algebriska izteiksme algebriska izteiksme, kurā neietilpst dalīšana.
- klaķieri Algoti skatītāji, kas ar ovācijām rada panākumus māksliniekam, izrādei vai ar svilpieniem panāk to izgāšanos.
- mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu.
- kurarīni Alkaloīdi, atrodas strihnīnkokos un hondrodendronos, ietilpst D-Amerikas indiāņu bultu indē (kurārē).
- anagirīns Alkaloīds auga "Anagyris foetida L." sēklās; vardei palēnina sirdsdarbību, pazemina sistoles stiprumu, lielās devās paralizē elpošanu; maz iedarbojas uz zīdītājiem.
- spirta koncentrācijas grāds alkohola daudzums tilpuma procentos alkoholiskajos dzērienos.
- Amazones alokāzija alokāziju suga ("Alocasia x amazonica"), krustošanas ceļā iegūts hibrīds, ko audzē kā telpaugu.
- Lama guanicoe f. pacos alpaka.
- alfenids Alpaks, sudrabam līdzīgs jaunsudrabs: vara (50-66%), cinka (39-24%) un niķeļa (26-12%) kausējums.
- alpaka Alpaks.
- Alpu jāņoga alpīnā jāņoga ("Ribes alpinum").
- Aquilegia alpina alpīnā ozolīte.
- Crenobia alpina alpīnā planārija.
- Polygonum alpinum alpīnā sūrene.
- Linaria alpina alpīnā vīrcele.
- Eryngium alpinum alpīnā zilpodze.
- Erigeron alpinus alpīnais jānītis.
- Podocarpus alpinus alpīnais podokarps.
- Alchemilla alpina alpīnais rasaskrēsliņš.
- alpinia Alpīnijas.
- purpurziedu alpīnija alpīniju suga ("Alpinia purpurata").
- traverss Alpīnismā - virzīšanās pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
- traversēt Alpīnismā - virzīties pārgājienā aptuveni horizontāli (pa kalna nogāzi, klinti).
- kalnākāpējs Alpīnists.
- žumārs Alpīnistu ekipējuma piederums, kas ļauj pa virvi brīvi pārvietoties uz augšu, bet pretējā virzienā tajā ieķīlējas.
- sasaite Alpīnistu paris, kas atrodas šādā saistījumā.
- leduscirtnis Alpīnistu rīks - kātam piestiprināts metāla veidojums ar smailu galu (piemēram, kāpienu izciršanai klintī, ledus sienā).
- dzelksnis Alpīnistu rīks, ar kuru ieķerties klints sienā.
- Jāņa āboliņš alpu āboliņš ("Trifolium alpestre").
- Trifolium alpestre Alpu āboliņš.
- Atragene alpina Alpu atragēne.
- Clematis alpina alpu atragēnes "Atragene alpina" nosaukuma sinonīms.
- Clematis sibirica alpu atragēnes "Atragene sibirica" nosaukuma sinonīms.
- luizija Alpu augs, ko audzē akmensdārzos.
- Juncus alpino-articulatus Alpu donis.
- Juncus geniculatus Alpu doņa "Juncus alpino-articulatus" nosaukuma sinonīms.
- Leontopodium alpinum Alpu ēdelveiss.
- Potamogeton alpinus Alpu glīvene.
- Lychnis alpina Alpu guntiņa.
- alpieši Alpu iedzīvotāji.
- vilkūne Alpu jāņogājs, mitros, ēnainos mežos un krūmājos diezgan bieži sastopams augs, zied maijā (medus augs).
- Dolomītu kalni Alpu kalnu posms Ziemeļitālijā.
- Priekšalpi Alpu kalnu sistēmas perifērijas grēdas, kas no dienvidiem, rietumiem un ziemeļiem aptver centrālo Alpu kristālisko iežu zonu, augstums - 2000-3000 m, no centrālajām grēdām kalnus atdala tektoniskas un erozijas ielejas.
- Pinguicula alpina Alpu kreimule.
- Alpu taucene Alpu kreimule.
- Thesium alpinum Alpu linlape.
- Alpu spilve alpu mazmeldrs (Trichophorum alpinum"), kas dažos avotos tiek dēvēts par spilvu sugu ("Eriophorum alpinum").
- Tichoporum alpinum Alpu mazmeldrs.
- Aster alpinus Alpu miķelīte.
- Myosotis alpestris Alpu neaizmirstule.
- mazā raganzālīte Alpu raganzālīte.
- Circaea alpina Alpu raganzālīte.
- Androsace carnea Alpu vairodzene.
- migla Alpu vērene.
- Ribes alpinum Alpu vērene.
- sarkanā vilkune Alpu vērene.
- raeti Alpu vidusdaļas iedzīvotāji senatnē, kuru piederība kādai tautu grupai nav nosakāma, vēlāk tie sajaucās ar ķeltiem un pēc pakļaušanās Romai romanizējās; reti; rētu romāņi.
- ciklāmens Alpu vijolīte; ciklamena.
- ciklamīns Alpu vijolītes guma glikozīds.
- alpenes Alpu vijolītes.
- Laburnum alpinum Alpu zeltlietus.
- bubene Alpu zustrene ("Ribes alpinum"), akmeņlaužu dzimtas krūms, dzeltenīgiem ziediņiem, sarkanām ogām, jāņogulāju radinieks, bieži mitros ēnainos mežos; buburene.
- Rūdu Altajs Altaja kalnu rietumu pazeminātā daļa Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā un Krievijas Altaja Republikā un Altaja novadā, ietilpst Ubas, Kalbas, Ulbas, Kolivaņas, tigirecas u.c. grēdas, augstums - 1200-2000 m.
- konsekrēšana Altāru, baznīcu, Eiharistijas trauku iesvētīšana, kurā tie tiek nošķirti lietošanai dievkalpojumos.
- ārstniecības alteja alteju suga ("Althaea officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, no kura saknēm gatavo uzlējumu, šķidro ekstraktu un sīrupu bronhīta un elpas trūkuma ārstēšanai, lapas izmanto atkrēpošanas līdzekļa mukalīna gatavošanai.
- Vardzija Alu klosteris (XII gs.) Gruzijā Kūras aizā, 70 km uz dienvidiem no Bordžomi, saglabājušās daudzas telpas, kas visas ierīkotas stāvā tufa klintī, muzejs kopš 1938. g.
- Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m.
- patstāvīga mazā alus darītava alus darītava, kura ir juridiski un saimnieciski neatkarīga no citām alus darītavām un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu alus darītavu telpām, un kurās saražotā alus apjoms nepārsniedz 50 tūkstošus hektolitru gadā
- šķiņķeriene Alus pienesēja, klientu apkalpotāja alus bārā, krodziniece.
- olpīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridomicēšu klases dzimta ("Olpidiaceae"), sēņu veģettatīvais ķermenis ir sīks, kails protoplasts, kas pārveidojas par sporangiju, zoosporām 1 vica, parazitē aļģu, sēņu un ziedaugu šūnās.
- olpidiopse Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Olpidiopsidaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
- diplopora Aļģu ģints, izveidoja veselu kaļķa un dolomīta slāņu kompleksu triasā Z Alpos.
- peruāņu narcise amariļlu dzimtas ģints (“Hymenocallis”), dekoratīvs ziedaugs, kas Latvijā jāaudzē gk. telpās, dārzā var stādīt tikai maijā, siltā vietā, bet oktobrī jāienes telpās.
- krīnija Amariļļu dzimtas ģints ("Crinum"), daudzgadīgi sīpolaugi, 150 sugu, Latvijā dažas sugas audzē kā telpu puķes.
- nerīne Amariļļu dzimtas ģints ("Nerine"), dekoratīvi augi, ko Latvijā audzē gk. traukos un telpās.
- amata sulainis amata tiesas kalpotājs, ko tiesa nosūtīja uz cunfšu sapulcēm par uzraugu un kārtības uzturētāju.
- daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
- Latvijas Amatniecības kamera amatnieku apvienība, kas pārstāv amatnieku intereses valsts un pašvaldību institūcijās, izsniedz amatnieku kvalifikācijas dokumentus, sniedz pakalpojumus amatniecības uzņēmumiem, rūpējas par amatnieku sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību, organizē starptautisko sadarbību.
- eklēsiarchs Amatpersona senos klosteros, kas pārzināja baznīcas ēkas apsardzību un tīrību kā arī dievkalpojuma kārtību klosterī pēc baznīcas statūtu noteikumiem.
- konklāvists Amatpersonas, kas kopā ar kardināliem atrodas konklāva telpās pāvesta vēlēšanu laikā.
- ambistomas Amblistomas, šķērszobji - astaino abinieku kārtas dzimta ("Amblystomatidae"), 4 ģintis, 35 sugas, ķermeņa garums - 8-30 cm, gk. Ziemeļamerikā un Vidusamerikā; mīt gan ūdenstilpnēs, gan uz sauszemes, dažas rāpjas kokos vai rok alas.
- ambulakrāls Ambulakrālā sistēma - adatādaiņu orgāns, kas sastāv no ķermenī sazarotas kanālu sistēmas un ambulakrālajām kājiņām, kas dažādu klašu adatādaiņiem veic dažādas funkcijas - galvenokārt pārvietošanās, arī taustes, elpošanas, barības satveršanas funkciju.
- doktorāts Ambulance - ārstnieciska un profilakses iestāde, kas sniedz palīdzību slimniekam gan savās telpās, gan mājās.
- Liriodendron tulipifera Amerikas tulpjukoks.
- galaktozamīns Aminocukurs, ko var atvasināt no galaktozes, aizstājot vienu tā hidroksilgrupu ar aminogrupu, brīvā veidā dabā nav sastopams, bet ietilpst mukopolisaharīdos, kas atrodas dzīvnieku, mikrobu un augu organismos; hondrozamīns.
- tirozīns Aminoskābe, kas ietilpst olbaltumvielās.
- amsalitris Amonija salpetris (minerālmēsli).
- Rhodeus sericeus sericeus Amūras baseina upēs izplatīta spidiļķu nominālpasuga.
- sūdcaurums Anālā atvere; netīra, nepievilcīga, nožēlojama vieta, telpa.
- korazols Analeptisks līdzeklis, balts kristālisks pulveris, šķīst ūdenī un spirtā; uzbudina CNS, lirto, kad elpošana pavājināta vai draud apstāties.
- ileoileostomija Anastomozes izveidošana starp divām līkumainās zarnas cilpām.
- anatomijas teātris anatomikums - īpaši iekārtotas telpas, kur pētī cilvēka ķermeni, secējot līķus.
- retroperitoneālā telpa anatomiska telpa vēdera dobumā, kas ir nodalīta ar vēderplēves aizmugurējo daļu un vēdera dobuma izklājumu, stiepjas no diafragmas līdz mazajam iegurnim.
- ģenerālsolisitors Anglijā - ģenerālprokurora faktiskais vietnieks.
- ekleziastiskās tiesības Anglijas Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Anglijas Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse.
- ranteri Angļu reliģiska sekta, kas radās Anglijas Pilsoņu kara laikā 17. gs. vidū, slaveni ar ekstātiskiem izsaucieniem dievkalpojumu laikā, arī izlaidību.
- COPUOS ANO Visuma telpas izmantojuma komiteja (angļu "Committee on the Peaceful Uses of Outer Space").
- pteroma Antīkā arhitektūrā apeja jeb telpa starp tempļa cellu un ārējo kolonnu rindu.
- conisterium Antīkā palaistrā īpaša telpa, kur ieeļļoto ķermeni apputekšņoja, lai tas nebūtu pārāk glums.
- celle Antīkā tempļa iekšējā telpa, kur atradās dievības tēls.
- trēna Antīkajā dzejā raudu dziesma, kurā ietilpa aizgājēja nopelnu cildinājums un sērošana par palicējiem.
- naoss Antīko tempļu iekštelpa, kur atradās dievības tēls.
- aortopeksija Aortas loka priekšējās sienas un labās zematslēgas artērijas piešūšana pie krūšu kaula, lai pavilktu uz priekšu elpvadu; veic elpvada atbrīvošanai no sašaurinājuma, kas radies traheo-malācijas dēļ.
- apeja Ap altāra telpu liektais baznīcas joms, aiz kā franču katedrāļu sistēmā atradās kapellu vainags.
- leja Apakšējā (piemēram, telpas, celtnes) daļa.
- herma apakšgalā sašaurināts četršķautņu stabs, uz kura novietots (sākotnēji sengrieķu dieva Hermesa) galvas vai krūšutēla skulpturāls attēls.
- dežūrapakšvienība Apakšvienība, ko norīko ik dienas ar karaspēka daļas komandiera (priekšnieka) pavēli no daļā ietilpstošo apakšvienību sastāva, saskaņā ar apstiprinātu dežūru grafiku.
- grotbomis Apaļkoks, kura viens gals kustīgi iestiprināts masta (grotmasta) apakšdaļā, bet otrā galā piestiprināta grotšote, tas kalpo grotburas apakšējās malas piestiprināsanai un buras vadīšanai.
- fokbomis Apaļkoks, pie kura piestiprināta pašapkalpojošās priekšburas apakšējā mala visā tās garumā.
- nēģveidīgie Apaļmutnieku klases kārta ("Petromyzoniformes"), kurā ietilpst viena - nēģu dzimta.
- pilnplastika Apaļskulptūra - skulptūra, ko apstrādā un apskata no visām pusēm, izņemot pamatni.
- kaušs Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas; cilpturis.
- cilpturis Apaļš jeb iegarens dzelzs gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iespleisē virves cilpās lai tās netiktu saberztas.
- kauša Apaļš vai pilienveida dzelzs vai misiņa gredzens ar izliektu iekšējo un ieliektu ārējo malu, ko iešpleisē virves cilpās vai iestiprina buru stūros, lai pasargātu audumu un galus no pārberšanās; cilpturis.
- kuraste Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī.
- kūrasts Apaļš, ap 2 m garš iestīpots tīkls, kam abi gali smaili, viens no tiem ar cilpu aiztaisīšanai; lietoja sazvejoto zivju uzglabāšanai ūdenī.
- apaļvabole Apaļvaboļu dzimta ("Byrrhidae"), ietilpst vaboļu kārtā, \~800 sugu, Eiropā - \~85 sugas, kas plaši izplatītas gk. kalnos (Karpatos, Alpos), Latvijā konstatēts 10 sugu.
- putekļusūcējs Aparāts (piem., mēbeļu, telpu tīrīšanai), kas iesūc putekļus; putekļsūcējs.
- dilātometrs Aparāts dimorfu vielu pārvēršanās punkta noteikšanai, šī noteikšana pamatojas uz to, ka katrai modifikācijai parasti ir cits īpatnējais svars, tā ka pārvēršanās punktā novērojama spēja tilpuma maiņa.
- spirogrāfs Aparāts elpojamā gaisa tilpuma mērīšanai un reģistrēšanai.
- spirometrs Aparāts elpojamā gaisa tilpuma mērīšanai.
- resuscitators Aparāts elpošanas ierosināšanai asfiksijas gadījumā.
- rinoanemometrs Aparāts gaisa mērīšanai, kurš izplūst caur degunu elpošanas laikā.
- pneumometrs Aparāts gaisa tilpuma mērīšanai plaušās.
- inspirometrs Aparāts ieelpas dziļuma, biežuma un tilpuma noteikšanai.
- pneimatometrs Aparāts ieelpas un izelpas spiediena mērīšanai.
- pneimotahogrāfs Aparāts ieelpotā un izelpotā gaisa kustības ātruma reģistrācijai.
- aeropletismogrāfs Aparāts ieelpotā un izelpotā gaisa tilpuma reģistrēšanai.
- torakopneimogrāfs Aparāts krūškurvja elpošanas kustību reģistrēšanai.
- pneogrāfs Aparāts krūšu kurvja kustību grafiskai reģistrācijai elpošanas laikā.
- ballistokardiogrāfs Aparāts ķermeņa kustību (satricinājumu) reģistrēšanai, kuras atkarīgas no sirds izsvietās asiņu masas kustības; lieto, lai aplēstu sirds minūtes tilpumu.
- dilatogrāfs Aparāts ķermeņa tilpuma pārmaiņu reģistrēšanai.
- pletismogrāfs Aparāts orgāna vai organisma daļas tilpuma maiņas grafiskai reģistrācijai.
- kardiopneimogrāfs Aparāts sirds un elpošanas kustību grafiskai attēlošanai.
- dilatometrs Aparāts, ar ko mēra dažādu ārēju faktoru radītas ķermeņu izmēru vai tilpuma izmaiņas.
- pneumonografs Aparāts, kas atzīmē elpošanas dziļumu un plaušu kustības.
- stētografs Aparāts, kas grafiski uzzīmē elpošanas kustības.
- limnogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības ūdenstilpē.
- mājdarinājums Aparatūra, ko mājas apstākļos (dažkārt garāžā vai pagrabtelpās) izveidojuši datortehnikas entuziasti.
- spraudnis Aparatūras vai programmatūras modulis, ko izmanto, lai papildinātu lielākas sistēmas ar speciālām funkcijām vai pakalpojumiem.
- inkubācija zivkopībā apaugļotu ikru turēšana ūdenstilpnē vai speciālā aparātā (rūpnieciskā metode) zivju mazuļu iegūšanai; atkarībā no zivju sugas tā ilgst no dažām dienām līdz vairākiem mēnešiem.
- ietērps Apdare, mākslinieciskais veidojums (piemēram, priekšmetam, telpai).
- apdrošināšanas atlīdzība apdrošinājuma summa, tās daļa vai cita par apdrošināšanas gadījumu izmaksājamā summa vai nodrošināmie pakalpojumi atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
- orbitālā stacija apdzīvojams kosmiskais lidaparāts, kurā var ilgstoši dzīvot un strādāt nomaināmas apkalpes.
- Līkumi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Lielplatones internātskola apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā.
- lauku centrs apdzīvota vieta (laukos), kura apkalpo kādu apvidu.
- Alsviķi Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novada austrumu daļā 9 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alswig" teritorijā, pagasta centrs; ietilpa seno latgaļu zemē Atzelē, pirmoreiz vēstures dokumentos minēta 15. gs.
- Stelpe apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 25 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Stelpenhof" teritorijā.
- Kalnciems Apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales ziemeļrietumu daļā, no 2009. g. ietilpst Jelgavas novadā (1950.-2008. g. Jelgavas rajonā) 49 km no Rīgas un 24 km no Jelgavas, pilsētas tiesības no 1991. g. 14. novembra līdz 2010. g. 28. janvārim, kopš 1961. g. pilsētciemats, strādnieku ciemats no 1949. g., pagasta centrs.
- Bitānkalns apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Bulvāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Ezerciems apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Kleberkalns apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Daugavas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Naudīdzāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Pāvuli apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Plāteri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Priekšāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Pulpāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Arbidāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Bajāri Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Braņķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā.
- Vite apdzīvota vieta (mazciems) Mālpils pagastā.
- Plītes Apdzīvota vieta (mazciems) Salas novada Sēlpils pagastā.
- Brūlāni apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
- Gretes apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
- Īlenāni apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
- Ķipukalns apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
- Spietiņi apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
- Ūdrāni apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
- Vecsēlpils apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
- Zaķēni apdzīvota vieta (mazciems) Sēlpils pagastā.
- Jaunsēlpils apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Riesti apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Bisenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Salas novada Sēlpils pagastā.
- Jaunāmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Vilpulkas pagastā.
- Beitiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Stelpes pagastā.
- Nīzere apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Stelpes pagastā.
- Sēlija Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā (2009.-2021. g. Salas novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 17 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsēlpils muižas "Neu-Selburg" teritorijā, Sēlpils pagasta administratīvais centrs.
- Mazplatone Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā 30 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielplatones muižas "Gross-Platon " teritorijā, Lielplatones pagasta administratīvais centrs; saukta arī Sidrabe.
- Ruskulova apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada (1990.-2009. g. Ludzas rajona, 2009.-2021. g. Kārsavas novada) Salnavas pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Ruskuly" teritorijā, kurā ietilpa arī tagadējais Balvu novada Krišjāņu ciems.
- Upmalas apdzīvota vieta (vidējciems) Mālpils pagastā.
- Sidgunda Apdzīvota vieta (vidējciems) Mālpils pagastā.
- Bukas apdzīvota vieta (vidējciems) Siguldas novada Mālpils pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Suddenbach" teritorijā.
- Virķēni apdzīvota vieta (vidējciems) Vilpulkas pagastā.
- Zīlēni apdzīvota vieta (viensēta, muzejs) Jelgavas novada Platones pagastā, gleznotāja Ģ. Eliasa un mākslas zinātnieka K. Eliasa dzimtās mājas, dzīvojamā ēka celta 1887. g., telpās ierīkota ekspozīcija par Eliasu dzimtas vēsturi un radošo darbību.
- Aveni Apdzīvota vieta (viensēta) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Babrāni Apdzīvota vieta (viensēta) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā.
- Kalnavēni apdzīvota vieta (viensēta) Mālpils pagastā.
- Kalna Urdzēni apdzīvota vieta (viensēta) Mālpils pagastā.
- Lejas Urdzēni apdzīvota vieta (viensēta) Mālpils pagastā.
- Alpaina Apdzīvota vieta ASV ("Alpine"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Alpaina Apdzīvota vieta ASV ("Alpine"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Filadelfija Apdzīvota vieta ASV ("Philadelphia"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Salfura Apdzīvota vieta ASV ("Sulphur"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Garmiša-Partenkirhene Apdzīvota vieta Vācijā ("Garmisch-Partenkirchen"), Bavārijas Alpos 708 m vjl., 26200 iedzīvotāju (2012. g.), kūrorts un ziemas sporta centrs.
- viedās pilsētas apdzīvotas vietas, kurās tiek izmantoti tādi produkti, pakalpojumi, procesi un infrastruktūra, ko parasti atbalsta savstarpēji saistītas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
- Natāla Apgabals Dienvidāfrikas Republikā, kas mūsdienās ietilpst Kvazulu-Natālas provincē, bet senāk bija patstāvīga province.
- virspilkunga iecirknis apgabals Kurzemes hercogistē (vācu "Oberhauptmannschaft"), ko pārvaldīja virspilskungs (bija Jelgavas, Kuldīgas, Tukuma un Sēlpils šādi apgabali jeb iecirkņi); virskapitānija.
- iekārtot Apgādāt (piemēram, telpu, ēku) ar mēbelēm un citiem priekšmetiem un izvietot tos noteiktā kārtībā.
- iekārtāt Apgādāt (piemēram, telpu) ar visu nepieciešamo.
- izmitināt Apgādāt ar barību, arī ar telpām (dzīvniekus).
- izmitināt Apgādāt ar pārtiku (cilvēkus); izvietot pa dzīvojamām telpām (cilvēkus, parasti uz laiku).
- aprūpēt Apgādāt un apkopt, arī apkalpot (kādu).
- apgaismāt Apgaismot (piemēram, vietu, telpu).
- aiztušīt Apgrūtināt elpošanu.
- dispnoē Apgrūtināta elpošana, elpas trūkums, aizdusa.
- elsas Apgrūtināta, skaļa elpošana (piemēram, aiz piepūles, sāpēm).
- dvēst Apgrūtināti elpot, elst, stenēt.
- ārapģērbs Apģērbs, ko valkā ārpus telpām.
- tēls Apjomīgs, parasti skulpturāls, (kā) atveidojums.
- ekipāža Apkalpe (kuģim, lidaparātam, tankam).
- terminators Apkalpojošā programma, kas realizē darba vai programmas pabeigšanas funkcijas un atbrīvo izdalītos resursus.
- serviss Apkalpošana.
- apkalpošanas kvalitāte apkalpošanas līmeņa pakāpe, kādā tiek sniegti pakalpojumi un apmierinātas klienta vēlmes un vajadzības.
- appuišot Apkalpot (kādu, kas pats ir spējīgs visu padarīt).
- užināt Apkalpot, apkopt.
- apdienēt Apkalpot, aptecēt.
- apdancot Apkalpot, izdabāt.
- puišot Apkalpot, kalpot.
- apkustēt Apkalpot, kustoties šurpu turpu.
- apčabināt Apkalpot; apmīļot.
- aptekāt Apkalpot; arī iztapt.
- apkārtot Apkalpot; sakārtot, savest kārtībā.
- apkalpāt Apkalpot.
- apkalpināt Apkalpot.
- sudīt Apkalpot.
- sudiks Apkalpotājs, sulainis.
- garsons Apkalpotājs, viesmīlis.
- dienastnieks Apkalpotājs.
- teksnis Apkalpotājs.
- trikoņi Apkalti zābaki (piemēram, alpīnistiem).
- kalkoīds Apkaļķojusies masa zoba pulpā; pulpas akmens.
- attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. attēlojums (piemēram, zīmējums, glezna, skulptūra, fotouzņēmums).
- apsvilpt Apklusināt suņus ar svilpšanu.
- aptecēt Apkopt, aprūpēt, apkalpot.
- centrālapkure Apkures sistēma vairāku objektu (telpu, ēku) apsildīšanai no viena apkures centra.
- helioapkure Apkures sistēma, kurā Saules starojuma enerģija tiek pārvērsta siltuma enerģijā, ko izmanto telpu apsildīšanai.
- sildķermenis Apkures sistēmas elements, piemēram, radiators, deglis (kā, parasti telpas, virsmas) sildīšanai.
- apņemt Aplikt (ap ko, kam apkārt) loka, cilpas veidā.
- rotonde Apļveida celtne vai telpa.
- kasete apmaināma tilpne apstrādes priekšmetu (detaļu, sagatavju vai pusfabrikātu) uzkrāšanai orientētā stāvoklī.
- konvekcija Apmaiņa starp augšējiem un apakšējiem ūdens slāņiem ūdenstilpēs, kuras cēlonis ir ūdens blīvuma, temperatūras un sāļuma izmaiņas.
- rinovīrusi apmēram 100 dažādu ribonukleīnskābes vīrusu, kas cilvēkam un dzīvniekiem ierosina elpošanas ceļu iekaisumus, iesnas, dzīvniekiem arī mutes un nagu sērgu.
- baroka arhitektūra apmēram 150-200 gadus ilgs periods Eiropas un Amerikas arhitektūrā no 16. gs. beigām līdz 18. gs. beigām; raksturīgas kuplas formas, liektas līnijas, bagātīgs plastiskais rotājums, grezni interjeri ar skulptūrām un gleznotiem plafoniem.
- ievākties Apmesties (uz dzīvi), iekravāties (jaunās telpās, jaunā dzīvoklī); apmesties, iekārtoties (jaunās darba telpās).
- piespiesties Apmesties uz dzīvi pie kāda (ierobežotā telpā, platībā); novietoties (ierobežotā telpā, platībā).
- Rodas koloss Apollona bronzas tēls, tēlnieka Charesa 280. gadā p. m. ē. izgatavots; bija uzstādīts pie Rodas ostas ieejas un kalpoja kā bāka.
- aplidot Apriņķot (ko) - par lidaparātiem, arī par to apkalpi, pasažieriem.
- slupšķis Aprobežots, vieglprātīgs, pļāpīgs cilvēks.
- īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojums aprūpes pakalpojums, kas nodrošina veselības un sociālo aprūpi bērnam vai pilngadīgai personai ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī cilvēkiem pēc ārstēšanās stacionārā – atbilstoši individuālajām vajadzībām, lai atjaunotu neatkarīgu dzīvi.
- aplakstīt Aprūpēt iztopot un apkalpojot.
- aplēkāt Aprūpēt, izdabājot un apkalpojot.
- apsardzes darbība apsardzes pakalpojumu sniegšana, ko veic apsardzes komersants, kā arī iestādes, komersanta vai organizācijas apsardzes un iekšējās drošības nodrošināšana, ko veic štata darbinieki.
- kurināties Apsildīt telpas.
- izoderēt Apsist, noklāt (telpas iekšpusi ar dēļiem) un apmest.
- aizgaņģis Apslēpta vieta aiz kaut kā; maza, nodalīta telpa.
- kriptaistēzija Apslēpta, nenoskaidrota maņa cilvēkā, kādu pieņem metapsihika (parapsiholoģija, okultisms), lai izskaidrotu lielo skaitu liecību, ka dažreiz cilvēkam nenoskaidrotā ceļā gluži tieši var kļūt zināmi notikumi, no kuriem viņš atdalīts gan laikā, gan telpā; atšķiroties no telepātijas ar tiešo notikuma uztvērumu, kamēr telepātija paredz otra cilvēka apziņas pārdzīvojumu, kas tiek uztverts.
- miers Apstākļu kopums, stāvoklis (apkārtnē, vietā, arī telpā), kad nav kustības, arī (stipru) skaņu.
- banda Apstrādāšanai ierādīts zemes gabals, kalpam algas vietā.
- datu apstrādes sistēma apstrādes metožu, programmatūras un aparatūras kopums, kas sadarbībā ar apkalpojošo personālu nodrošina automatizētu datu apstrādi.
- aplūkošana Apsūdzētā, aizdomās turētā, cietušā, liecinieka miesas apskate kriminālprocesā ar nolūku vizuāli konstatēt uz viņa ķermeņa nozieguma pēdas vai citas sevišķas pazīmes, kuras dotu iespēju atpazīt personu, noteikt fizioloģiskās īpašības, vecuma pazīmes, brūces, rētas, dzimumzīmes, orgānu trūkumus un citas pazīmes vai šo pazīmju neesamību.
- reus Apsūdzētais civilprocesā, arī strīda puse.
- apšvilpt Apsvilpt (piem., suņus).
- izdiegšana Apšūto piegriezumdetaļu apvērsuma īslaicīga nostiprināšana ar roku darba slīpdūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi, lai iegūtu nepieciešamo, piem., 2 mm platu pārmalojumu no apvērsumšuvekļa, piem., no zempārloka, zemapkakles ārēji neredzamās puses.
- oficīna Aptiekas telpa, kur pagatavo zāles un tās izsniedz pircējiem.
- Adžantas alas aptuveni 30 klintī izkaltas alas Aurangābādas apgabalā, Mahārāštras štatā, Indijā; alās ir dažādi sienu gleznojumi un izkaltas skulptūras.
- manteļskurstenis Apvalkdūmenis - liels, ēkai stāvi caurejošs skurstenis, kas augšgalā piltuvveidīgi sašaurinās, bet apakšējā daļa aptver veselu pavarda telpu.
- rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids: sportistu komandai (2-5 dalībnieki) noteiktā laika posmā jāsavāc pēc iespējas vairāk punktu, kurus viņi iegūst, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
- federācija apvienība, kurā ietilpst biedrības, organizācijas.
- brālība Apvienība, kurā ietilpst vienas konfesijas ticīgie.
- Melngalvju brālība apvienība, kuras locekļi bija bruņinieku ordeņa ierēdņi, kalpotāji un amatnieki, kas nebija ordeņa brāļi.
- AKI Apvienotais kodolpētījumu institūts.
- ģenerālklauzula apzīmē likumdevēja tiesību tekstos bieži lietotu, sabiedriski visai ietilpīgu, bet īsi, dažos vārdos formulētu jēdzienu, kas satur pēc iespējas vairāku darbību raksturojumus.
- kārtība Apzīmē tādu stāvokli, kad (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) ir kārtīgs.
- sociālās labklājības darbinieks apzīmējums plašam darbinieku lokam publiskajā, privātajā un nevalstiskajā sektorā, kas izstrādā sociālos pakalpojumus (veic to plānošanu, izpēti un administrāciju, kā arī pārrauga finansēšanu), nodrošina to pieejamību un sniegšanu centralizēti un vietējās pašvaldībās.
- gamma apzīmējums vienam no vielas stāvokļiem, ko nosaka atomu telpiskā struktūra (piemēram, gamma dzelzs, kas izveidojas 912 - 1392 ⁰C temperatūrā).
- pakalpojumu zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma pakalpojumus atšķirtu no citu uzņēmumu pakalpojumiem.
- preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem, reģistrēta preču zīme dod tās īpašniekam izņēmuma tiesības lietot šo zīmi, kā arī nodot tās izmantošanas tiesības citām personām uz licences līguma pamata.
- apsteidzošā atspoguļošana apziņas spēja telpā un laikā apsteigt realitātes procesus, prognozēt nākotnes notikumus.
- Eiselmērs Ar 33 km garu dambi no Ziemeļjūras Vadenzē līča nodalītās un daļēji nosusinātās ūdenstilpes ziemeļu daļa.
- adīt Ar adatām vai speciālu mašīnu no pavediena veidot cilpas un savīt tās kopā.
- notekūdens Ar atkritumiem piesārņots ūdens, ko novada kanalizācijas sistēmā vai ūdenstilpēs.
- postermināls Ar banku savienota iekārta, kas dod iespēju maksāt ar norēķinu karti tieši tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā; POS termināls.
- POS termināls ar banku savienota iekārta, kas dod iespēju maksāt ar norēķinu karti tieši tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā.
- diseitrofs Ar barības vielām nabadzīgs (parasti to attiecina uz ezeriem un citām ūdenstilpēm).
- ļakains Ar cilpām un lentām apgādāts.
- cirtnis tautas celtniecībā ar cirvi darināta vientelpas guļbūve.
- datorcentrs Ar datoru iekārtām apgādāta speciāla telpa vai vairākas telpas (uzņēmumā, iestādē); šāds atsevišķs uzņēmums, iestāde.
- katuks Ar dēļiem norobežota fermas telpa jaundzimušo teļu izvietošanai.
- apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām ar dokumentiem apstiprināts fakts par attiecīgu apdrošināšanas gadījumu ir pamats apdrošinātajai personai saņemt paredzētās naudas izmaksas (slimības pabalstu, atlīdzību par darbspēju zaudējumu, papildu izdevumu kompensāciju) un pakalpojumus, t. sk. ārstēšanu, aprūpi un medicīnisko rehabilitāciju; pārkvalifikāciju, profesionālo rehabilitāciju.
- ķutuzis Ar dūmiem un netīrumiem piepildīta telpa.
- šķutuzis Ar dūmiem un putekļiem pilna telpa.
- traumatopnoja Ar elpošanu saistīts troksnis, dzirdams, ja ievainojums cauri krūškurvja sienai skāris plaušas.
- labiekārtot Ar ērtībām, atbilstoši noteiktām vajadzībām iekārtot (telpu, celtni).
- labierīcības Ar ērtībām, priekšrocībām saistītas ierīces, ietaises (piemēram, telpā, celtnē).
- izkarot Ar fizisku spēku iegūt savā rīcībā (parasti telpu, vietu); iekarot.
- iekarot Ar fizisku spēku iegūt savā rīcībā (parasti telpu, vietu).
- krusta ceļš ar gleznām vai skulptūrām noformētas lūgšanu vietas pie katoļu baznīcām, kurās secīgi atveidotas Kristus Golgātas moku ceļa epizodes.
- gļotsomiņa Ar gļotveida šķidrumu pildīta slēgta spraugveida telpa locītavā, bursa.
- bukāties Ar grūtībām dzīvot, uzturēties, mitināties (šaurā, neērtā telpā, neērtos apstākļos).
- bukstīties Ar grūtībām dzīvot, uzturēties, mitināties (šaurā, neērtā telpā, neērtos apstākļos).
- iesaspiesties Ar grūtībām iekļūt pārpildītā telpā.
- (tikko) varēt (arī spēt) pavilkt elpu ar grūtībām paelpot.
- (tikko) spēt (arī varēt) pavilkt elpu ar grūtībām paelpot.
- uzspīrināties Ar grūtībām uzkalpoties.
- izelsot Ar grūtībām, skaļi elpojot, pateikt, izrunāt; izelst.
- elst Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm); elsot (2).
- elsot Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm); elst.
- pūst Ar grūtībām, skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles).
- regulēt Ar hidrotehniskiem paņēmieniem panākt, ka (parasti ūdenstilpē) ir noteikts ūdens režīms.
- sociālā uzņēmējdarbība ar indivīda vai grupas iniciatīvu īstenots sociālo uzņēmumu ekonomiskās darbības veids, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus.
- uzskalot Ar īpašu iekārtu, piemēram, zemessūcēju, panākt, ka (kas, piemēram, smiltis, no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm) uzvirzās augša (kur, līdz kurienei u. tml.).
- ekspiratorisks Ar izelpošanu saistīts.
- gaismas kabata ar koridoru saistīta telpa (koridora paplašinājums), kurā ir dabiskais apgaismojums, kas izgaismo koridoru.
- transporta ekspedīcijas pakalpojumi ar kravas nosūtīšanu, pārvadāšanu, saņemšanu un uzglabāšanu saistītu pakalpojumu un darbu komplekss, kuru veic par maksu.
- grīdums Ar kravas tilpni savienota uzbūve kuģa pakaļgalā.
- lidot ar lidaparātu virzīties, pārvietoties gaisā – par pasažieriem, apkalpi
- garai Ar lieliem intervāliem (ieelpot, izelpot, krākt).
- nodrošināt Ar likumu noteiktā kārtībā apgādāt (iedzīvotājus) ar eksistences līdzekļiem un noorganizēt apkalpošanu (piemēram, vecumā, darba spēju zaudēšanas gadījumā).
- obligātā apdrošināšanas iemaksa ar likumu noteikts obligāts maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātajai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus.
- sociālās iemaksas ar likumu noteikts obligāts sociālās apdrošināšanas maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības sociāli apdrošinātai personai saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus.
- lakūna Ar limfu pildīta starptelpa starp audu elementiem un orgāniem.
- švīpstināt Ar lūpām radīt svilpjošu skaņu.
- balkons Ar margām iežogots izvirzījums ēkas ārsienā vai virs lieveņa, arī telpā.
- uzplūdināt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (parasti ūdenstilpe) piepildās, uzpildās ar ūdeni.
- parādprasība Ar parāda kārtošanu saistīta civilprasība tiesā.
- cīnīties pēc elpas ar pūlēm censties atgūt elpu, normālu elpošanu.
- ieblīvēt Ar pūlēm, grūtībām ietilpināt (1).
- pulsometrs Ar saspiestu gaisu darbināms tilpumsūknis, kas šķidrumu izspiež ar tvaiku, bet iesūc, izmantojot retinājumu, kas rodas, tvaikam kondensējoties darbkamerā; lieto ķīmijas, pārtikas rūpniecības u. c. uzņēmumos.
- hidrogrāfisks kuģis ar speciālām ierīcēm apgādāts kuģis, kas veic ūdenstilpju dibena reljefa un kuģošanas apstākļu izpēti, kartografēšanu u. c.
- saspiest Ar spiedienu samazināt (kā) tilpumu (nesamazinot vielas daudzumu); ar spiedienu izmainīt (kā) formu.
- samest Ar strauju kustību izveidot (mezglu, cilpu u. tml.); ar strauju kustību sasiet (mezglā, cilpā).
- tošāties Ar svelpjošu, šņācošu troksni smagi virzīties (par mehanizētiem transportlīdzekļiem, mašīnām).
- uzsvilpt Ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko.
- iesvilpot Ar svilpienu ievirzīties, ielidot (kur iekšā).
- izsvilpot Ar svilpienu izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.).
- izsvilpot Ar svilpienu izvirzīties cauri (kam), caur (ko).
- piesvilpt Ar svilpienu piesaukt, pieaicināt.
- nosvilpt Ar svilpienu signalizēt un pabeigt signalizēt.
- nosvilpt Ar svilpjošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
- nosvilpot Ar svilpojošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
- piesvilpot Ar svilpšanu pavadīt, papildināt (kādu norisi, darbību).
- nodibināt faktu ar tiesas lēmumu civilprocesā konstatēt kādu (juridiski nozīmīgu) notikumu, apstākli, attiecību, datus.
- sakult Ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, būt par cēloni, ka tiek sajaukts (piemēram, ūdens); ar triecieniem, sitieniem u. tml. panākt, ka (ūdenstilpē) tiek sajaukts ūdens; ar triecieniem, sitieniem panākt, būt par cēloni, ka ūdenī izveidojas (kas, piemēram, putas, viļņi).
- hidrosfēra Ar ūdeni klātā zemeslodes virsma; zemeslodes ūdeņu kopums, kurā ietilpst, piemēram, okeāni, jūras, ezeri, upes, pazemes ūdeņi.
- izsviest Ar varu izgrūst (piemēram, no kādas telpas); rupji likt atstāt (piemēram, kādu telpu); izmest (5).
- izmest Ar varu izgrūst (piemēram, no kādas telpas); rupji likt atstāt (piemēram, kādu telpu).
- izlikt Ar varu panākt, ka atstāj, atbrīvo (kādu telpu); likt atstāt, atbrīvot (kādu telpu).
- traveja Ar velvi pārsegta telpas daļa starp balstiem (pīlāriem, kolonnām).
- sasaistīties Ar virvēm, ķēdēm u. tml. izveidot saistījumu (vienam ar otru, citam ar citu) savstarpējā darbībā. Alpīnisti sasaistījušies ar virvi.
- vizēt Ar vizieri nosacīt līniju vai punktu stāvokli telpā.
- uzdunkurēt Ar zvejas palīgrīku - dunkuru - uzcelt, uzvirzīt (ko augšā no ūdenstilpes dibena).
- aivāns Arābu arhitektūrai raksturīga plaša, vaļēja telpa ar velvētiem griestiem, kas vērsta pret iekšējo pagalmu.
- fatsija Arāliju dzimtas ģints ("Fatsia"), dekoratīvi krūmi, ko Latvijas apstākļos var audzēt telpās, pa vasaru izvietojot dārzā kopā ar trauku.
- efeja Arāliju dzimtas ģints ("Hedera"), mūžzaļi liānveida krūmi ar tvērējsaknēm, vienkāršām veselām vai daivainām lapām, 7-9 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, vairākas sugas un šķirnes audzē kā krāšņumaugus un telpaugus.
- poliscija Arāliju dzimtas ģints ("Polyscias"), kas savvaļā sastopama Jaunkaledonijā, tropu joslā izplatīta dzīvžogos, citur - kā telpaugs.
- driba Ārdurvis telpai, kurā pieņem apmeklētājus.
- sāndurvis Ārdurvis, kas atrodas (celtnes) sānu fasādē vai arī priekšējā fasādē blakus galvenajām durvīm; iekšdurvis, kas atrodas (telpas, piemēram, gaiteņa) sānu sienā.
- ārsiena Ārējā siena (telpai, celtnei).
- litosfēra Ārējais cietais planētas akmens apvalks, kurā ietilpst planētas garoza un mantijas virsējais slānis.
- vainags ārējais, retinātākais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis kurā vērojamas protuberances; Saules vainaga arējā daļa izkliedējas starpplanētu telpā Saules vēja veidā.
- karceris Aresta telpa (mācību iestādē 19. gs. Krievijā, arī Rietumeiropā).
- Lielā Zimbabve arheoloģisks komplekss (senpilsēta) Zimbabvē, 18 km uz dienvidaustrumiem no Masvingo pilsētas, daudzu celtņu drupas, skulpturāli veidojumi, domājams, ka celta X-XI gs., XIV-XVII gs. bijusi Monotapas valsts galvaspilsēta, atklāta 1868. g.
- Bahamu salas arhipelāgs Atlantijas okeāna rietumos (angļu val. "Bahama Islands"), izņemot Tērksas un Kaikosas salas ietilpst Bahamu Salu Sadraudzībā.
- Olandes salas arhipelāgs Baltijas jūras Botnijas līča dienvidos (zv. val. “Āland”, somu val. “Ahvenanmaa”), ietilpst 6550 salu un šēru, apdzīvotas \~150 salas, lielākais augstums — 132 m vjl.
- Bismarka arhipelāgs arhipelāgs Melanēzijas ziemeļu daļā, puslokā ietver Jaungvinejas jūru, platība — 50500 kvadrātkilometru, ietver >200 salu, kopš 1975. g. ietilpst Papua-Jaungvinejā.
- Vesterolu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas teritorija, platība - 2400 kvadrātkilometru, ietilpst 3 lielas salas (Hinneja, Anneja, Langeja) un vairākas nelielas salas, klinšainas, augstums pārsvarā - 600-700 m, daudz līču un fjordu.
- arhitektūra Arhitektoniskais izveidojums (celtnei, telpai).
- memoriāls Arhitektoniski skulpturāls veidojums (kāda izcila notikuma, ievērojama cilvēka vai ievērojamu cilvēku grupas) atcerei.
- interjers Arhitektoniski un mākslinieciski izveidota celtnes iekšējā telpa.
- pjedestāls Arhitektonisks pamats (piemēram, monumentālai skulptūrai, kolonnai); postaments.
- klientservera arhitektūra arhitektūra, kas paredz datu apstrādes procesu sadalīt starp klientu (lietojumprocesu vai personālo datoru, kam parasti ir tikai viens lietotājs) un serveri, kas vienlaicīgi var apkalpot vairākus klientus. Salīdzinot ar termināļsistēmām, šī arhitektūra ļauj daudz efektīvāk organizēt datu apstrādes procesu, iesaistot tajā arī klienta resursus.
- dārzu arhitektūra arhitektūras nozare, kas veido dārzu un citu apstādījumu plānu un telpisko kompozīciju.
- racionālisms Arhitektūras virziens (20. gadsimtā), kam raksturīgs modernu būvmateriālu, industriālās celtniecības metožu izmantojums, racionāls telpu plānojums, konstrukciju un formu ģeometrizācija.
- neoceratods Arī ragzobis - Austrālijas zivs, kas elpo gan ar žaunām, gan ar plaušām (plaušu zivs).
- liniments ārīgi lietojamas šķidras zāles, kuru sastāvā ietilpst eļļa ar tajā izšķīdinātām vai iejauktām vielām; šķidra ziede.
- naftilamīns Arilamīns, C~10~H~7~NH~2~ (alfa un beta izomērs), naftalīna atvasinājums, bezkrāsaini kristāli, kūst pie 50 °C temperatūras, slikti šķīst ūdenī, izmanto krāsvielu sintēzē; tā putekļu vai tvaiku ieelpošana var izraisīt urīnpūšļa audzēja attīstīšanos.
- Cepphus grylle arktikas svilpējalks.
- pārsegumvelve Arkveida būvkonstrukcija telpas vai tās daļas pārsegšanai.
- velve Arkveida būvkonstrukcija telpas vai tās daļas pārsegšanai.
- velve Arkveidīga, izliekta (piemēram, kādu norobežotu telpu, dobumu, tukšumu sedzoša) daļa.
- tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs, kuras ietilpst Sadraudzībā), kas apvieno strādājošos galvenokārt pēc profesijas.
- naftoli Aromātiskās rindas organiski savienojumi, kuros ietilpst hidroksilgrupa OH; tos iegūst no naftalīna un lieto sintētisko krāsvielu ražošanā.
- ārpakalpojums Ārpakalpojums ir akts, kad viens uzņēmums slēdz līgumu ar citu uzņēmumu, lai veiktu pakalpojumus, kas citādi varētu tikt veikti arī pašā uzņēmumā, taču daudzos gadījumos tas ir finansiāli neizdevīgi.
- ārpakalpojums Ārpakalpojumu sniedzējs - persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar iestādi, apņemas sniegt vai sniedz iestādei ārpakalpojumus.
- ārienē Ārpus telpām, laukā.
- laukā Ārpus telpām; ārā (1); pretstats: iekšā.
- brīvā dabā ārpus telpām; ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
- ārā Ārpus telpām; laukā; pretstats: iekšā.
- ārē Ārpus telpām; laukā.
- brīvā gaisā ārpus telpām.
- uz klaja lauka, arī klajā laukā Ārpus telpām.
- zem klajas debess, arī zem klajām debesīm Ārpus telpām.
- ārpuscenu Ārpuscenu konkurence - centieni pārspēt tirgus konkurentu nevis ar cenām, bet ar produkta kvalitāti, reklāmu, piegādes noteikumiem, pēcpārdošanas pakalpojumiem u. c.
- litratmosfēra Ārpussistēmas darba un enerģijas mērvienība, kas vienāda ar darbu, kuru veic gāze, palielinot savu tilpumu par 1 litru telpā, kurā spiediens ir 1 atmosfēru liels.
- inhalēt Ārstnieciskā nolūkā ieelpot (vielas).
- lobelīna hidrogēnhlorīds ārstniecisks līdzeklis, ko lieto elpošanas stimulēšanai saindēšanās, infekcijas, jaundzimušo afiksijas gadījumā, arī par diagnostikas līdzekli asinsrites ātruma noteikšanai.
- ģimenes ārsts ārsts, kas sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus, novērtē pacienta veselības stāvokli, diagnoscē slimības un savas kompetence ietvaros nosaka nepieciešamos profilaktiskos un ārstniecības pasākumus.
- pneimonologs Ārsts, kurš specializējies elpošanas orgānu sistēmas slimību diagnostikā, ārstēšanā un profilaksē; plaušu ārsts.
- nenoteiktais artikuls artikuls, kas norāda, ka priekšmets teksta autoram nav pazīstams un nav iepriekš tekstā minēts vai arī ietilpst līdzīgu priekšmetu grupā.
- vieglā artilērija artilērijas paveids, kurā ietilpst ieroči, kuru kalibrs ir mazāks par 150 milimetriem.
- Arturspāsa Arturspāsas nacionālais parks - Artura pārejas nacionālais parks Jaunzēlandes Dienvidalpos ("Arthur's Pass National Park").
- kalme Ārumu dzimtas ģints ("Acorus"), daudzgadīgs smaržīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni (ūdenstilpju malās, mitrās vietās), 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- piscija Ārumu dzimtas ģints ("Pistia"), dekoratīvi ūdensaugi, kas rudenī jāienes telpās, un atpakaļ dīķī tos var ievietot ap maija vidu.
- starptautiskais tūrisms ārvalstnieku tūrisms Latvijas teritorijā (tūrisma pakalpojumu eksports) vai Latvijas iedzīvotāju tūrisms ārvalstīs (tūrisma pakalpojumu imports).
- FET Ārvalstu ceļojums grupas vadītāja pavadībā (angļu "foreign escorted tour") - tāds ārvalstu ceļojuma veids, kurā visa ceļojuma laikā tūristus pavada grupas vadītājs, kura pienākumos parasti iekļauj vairākus tūrisma pakalpojumus - transporta, izmitināšanas, ēdināšanas pakalpojumus, ekskursijas u. c.
- kailžokleņi Āržokleņi - kukaiņu klases apakšklase ("Ectognatha"), kurā ietilpst 32 kārtas, Latvijā sastopamas 23 kārtas.
- labirintzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Anabantidae"), zivs ar virsžaunu orgāniem jeb labirintiem, kas ļauj elpot atmosfēras gaisu, garums - parasti 4-10 cm, var iztikt bez ūdens pat vairākas dienas.
- sc: Asējis - uz mākslas pielikumiem pie mākslinieka vārda (latīņu "sculpsit").
- pieejamais bitu [pārraides] ātrums asinhronā pārsūtīšanas režīma pakalpojumi, kas saskaņo datoru tīkla ātrdarbību ar tā slodzes līmeni.
- bulbārā apopleksija asins izplūdums, embolija vai tromboze iegarenajās smadzenēs vai tiltā, kas izraisa ķermeņa vienas vai abu pušu paralīzi, rīšanas, elpošanas, gremošanas un sirdsdarbības traucējumus.
- oksidēze Asins spēja saistīt skābes; tās pakāpi izteic 1/100 M HCl tilpums, ko var pievienot asinīm, neradot eritrocītu aglutināciju.
- hematonkometrija Asins tilpuma noteikšana organismā.
- hematocēle Asins trūce, asins uzkrāšanās norobežotā telpā, gk. sēklinieka maksts apvalkā.
- pulss Asinsvadu sienu periodisks viļņojums, ko rada to tilpuma, spiediena un asins plūsmas ātruma svārstības sirds sistoles un diastoles laikā.
- angioarhitektonika Asinsvadu telpiskais izvietojums, īpaši galvas smadzenēs.
- haimeritrīns Asiņu ķermenīšos sastopams elppigments.
- hemeritrīns Asiņu ķermenīšos sastopams elppigments.
- izovolēmija Asiņu tilpuma pastāvība.
- ascobolaceae Askobolu dzimta - ietilpst asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindā.
- fiscija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Physciaceae"), krevju, lapu un krūmu ķērpji ar daudzveidīgu dažādas krāsas laponi, kurā ietilpst zaļaļģes; dzimtā 14 ģintis, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 27 sugas.
- aizdusis Asmatisks, smagi elpojošs.
- Aspergillus fumigatus aspergilu suga, kas arī izraisa elpošanas ceļu slimības cilvēkam.
- Aspergillus bronchiales aspergilu suga, kas izraisa elpošanas ceļu slimības cilvēkam.
- zušsalamandra Astaino abinieku kārtas dzimta ("Amphiumidae"), ķermenis tārpveidīgs (garums - līdz 100 cm) ar 2 pāriem sīku, rudimentu kāju, izplatītas Ziemeļamerikas dienvidaustrumu daļā, mīt pārpurvotās ūdenstilpēs, rīsa laukos, 1 ģints, 3 sugas.
- segžaunis Astaino abinieku kārtas dzimta ("Cryptobranchidae"), primitīvs ūdensdzīvnieks, kas elpo ar žaunām, parasti dzīvo straujās kalnu upēs un strautos, oldējējs, pārtiek no vardēm, zivīm, kukaiņiem; 2 sugas, viena Ziemeļamerikā, otra Japānā un Ķīnas austrumos.
- sirēna Astaino abinieku kārtas dzimta ("Sirenidae"), kurā ietilpst līdz 90 centimetriem gari oldējēji dzīvnieki bez pakaļkājām, Ziemeļamerikā.
- aiztusnis Astma, elpas trūkums.
- dusulis Astma; klepus; apgrūtināta elpošana.
- strucīte Astotdaļas tilpuma muca.
- tragakants Astragālu ģints krūmu zaru un stumbru iegriezumos sažuvusi sula; pārtikas piedeva E413, biezinātājs, emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, lieto farmaceitiskajā rūpniecībā (tablešu, zāļu graudiņu ražošanā), papīra, tekstilpreču, ādas un konditorejas izstrādājumu rūpniecībā.
- molekulārā astrofizika astrofizikas nozare, kas pētī kosmiskajā telpā atrodošos molekulu starojumu.
- nukleārā astrofizika astrofizikas nozare, kurā pēta mikropasaules procesu lomu kosmiskajās parādībās, analizē zvaigznēs un citos kosmiskajos objektos notiekošos kodolprocesus, kuru norises rezultātā izdalās enerģija un sintezējas ķīmiskie elementi.
- astrofizika Astronomijas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos, kā arī to ķīmisko sastāvu.
- zvaigžņu astronomija astronomijas nozare, kurā pēta sakarības starp Galaktikas objektu, galvenokārt zvaigžņu, fizikālajām īpašībām, šo objektu sadalījumu telpā, kustības likumībām un attīstību, kā arī Galaktikas uzbūvi un attīstību kopumā; Galaktikas astronomija.
- astronomiskā observatorija astronomiskiem novērojumiem paredzēts instrumentu un telpu komplekss.
- observatorija Astronomiskiem novērojumiem paredzēts instrumentu un telpu komplekss.
- ritmablūzs ASV lielpilsētu afroamerikāņu blūzu stils; radies 20. gs. 40. gados.
- bakšišs Atalgojums par sīkiem pakalpojumiem.
- dimdēt Atbalsot spēcīgu, samērā spalgu troksni, būt tādam, kur skan šāds troksnis (parasti par vietu, telpu).
- knokaķ Atbalstīt, pakalpot.
- atsvilpties Atbildēt, atsaukties ar svilpienu.
- noformēt Atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktiem mērķiem izveidot (parasti celtnes, telpas, priekšmeta) ārējo izskatu.
- atlidot Atbraukt (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
- manumisija Atbrīvošana no verdzības vai kalpības.
- atstatīt Atbrīvot (no amata, uzdevuma, pienākuma saskaņā ar civilprocesa vai kriminālprocesa noteikumiem).
- izvākt Atbrīvot (telpu, platību u. tml. no kā lieka, nevajadzīga).
- atpogāt Atbrīvot no pogcauruma vai cilpiņas (pogu).
- šķirt Atdalīt, norobežot (platību, telpu no citas platības, telpas), veidojot (ko).
- izolēt Atdalīt, norobežot (vienu telpu, platību no citas).
- iedalījums Atdalīta vieta, telpa (kā iekšienē, iekšpusē).
- satilināt Atdauzot mizu izgatavot svilpi.
- aizdāstīt Atdot, atdāvināt (vieglprātīgi).
- ABC Atdzīvināšanas paņēmienu kopums - elpceļu atbrīvošana, elpināšana un sirds masāža.
- atpumpēt Atdzīvināt, mākslīgi elpinot.
- perediška Atelpa; pauze.
- atelsa Atelpa.
- atguva Atelpa.
- luftpauze Atelpa.
- atelpt Atelpot; atvilkt elpu.
- atālēties Atgūt elpu.
- aizdienēt Atkalpot, atstrādāt, samaksāt ar darbu.
- atpuišot Atkalpot.
- epalobioze Atkarība no ārējām dzīvību uzturošām ierīcēm, piem., hemodializatora vai elpināšanas aparāta.
- cilvēkatkarības atkarības veidu grupa, kurā ietilpst atkarības, kuru objekts ir cilvēks vai grupa.
- svips Atkārtojumā raksturo šļupstošu runu ar svilpojošu pieskaņu.
- žviukstināt Atkārtoti radīt svilpienam līdzīgu skaņu (piemēram, vicinot pātagu).
- Lielā Laņģu ala atklāta 1989. g., ir viena no garākajām Latvijā, tās kopgarums - 48 m, ieeja šaura, iekšpusē līdz 6 m plata un tikai 1,5 m augsta telpa, alas grīdas laukums - 85 kvadrātmetri.
- talars Atklāta telpne dzīvojamo ēku pagalma pusē Persijā un Irākā.
- honorārs atlīdzība par intelektuālo pakalpojumu; autorsamaksa par literāru, mākslas, zinātnisku darbu.
- apmaksa Atlīdzība, samaksa (piemēram, par darbu, pakalpojumu).
- revanšs Atlīdzinājums (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
- revanšēties Atlīdzināt (piemēram, par pakalpojumu) ar pretpakalpojumu, dāvanu u. tml.
- RV Atlieku tilpums (angļu "residual volume").
- vairākportu atmiņa atmiņa, kas pieļauj neatkarīgu piekļuvi no vairākiem kanāliem.Pieprasījumu apkalpošana notiek, ievērojot to prioritātes.
- hronotops Atmiņas par pagātni, kas nosaka tagadni un nākotni; mākslinieciski apgūtā laika un telpas attiecību sasaiste literatūrā.
- pielūžņojumu krāja atmirušo (parasti gulošu) koku koksnes tilpums, kas neatbilst likvīdai koksnei.
- gaisa telpa atmosfēras telpiskā vide virs valsts sauszemes un ūdens teritorijas, kā arī virs starptautiskajām sauszemes un ūdens teritorijām.
- ieslodzīt Atņemot brīvību, ievietot valsts vai militāras varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
- slodzīt Atņemot brīvību, novietot valsts varas vai militāras pavēlniecības apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
- hiperkodols Atoma kodols, kura sastāvā kopā ar nukloniem ietilpst hiperoni.
- kristaloķīmija Atomu ķīmisko saistību un to telpiskā novietojuma pētīšana kristālos.
- kristālisku vielu struktūra atomu, jonu vai molekulu likumsakarīgs izvietojums telpā.
- rehalācija Atpakaļieelpošana, kad slēgtā narkozē narkotizējamais no jauna ieelpo izelpoto gaisu.
- vējatplūdi Atplūdi, vēja darbības radītās ūdenstilpju ūdenslīmeņa svārstības (pazeminās pie aizvēja krasta).
- atvilkties Atpūsties; atvilkt elpu.
- atelpa Atpūšanās, vienmērīgas elpošanas atgūšana (pēc fiziskas piepūles).
- atvaļa Atpūta, atelpa.
- kuluāri Atpūtai un neoficiālām sarunām paredzētas telpas (piemēram, pie parlamenta sēžu zālēm).
- čilauts Atpūtas telpa (klubā, naktsklubā).
- dusināt Atpūtināt, ļaut atvilkt elpu.
- tahipnoe Ātra elpošana.
- Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m).
- Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti.
- Pesku ezers atradās Preiļu rajona Aglonas pagastā, tagad ietilpst Ciriša ūdenskrātuvē.
- Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — \~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., \~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums.
- Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti.
- Lugažu viduslaiku pils atradās Valkas pagasta Lugažos, pirmoreiz minēta 1431. g., domājams, ka celta 14. gs. 2. pusē vai 15. gs. sākumā, dzīvojamā ēka bijusi garena būve ar 2 torņiem un ieeju vienā galā, priekštelpu, apkurināmu zāli un 2 mazākām istabām; jau 18. gs. beigās bija saglabājušās tikai nelielas mūru paliekas.
- Alpu atragēne atragēņu suga ("Atragene alpina syn. Clematis alpina").
- bistro Ātrās apkalpošanas bārs, neliels restorāns, krodziņš, kur piedāvā uzkodas un ēd, stāvot pie galdiņiem.
- žveiris Ātras dabas, vieglprātīgs cilvēks.
- tecēt Atrasties virzībā, kustībā (par straumi, ūdenstilpes ūdeņiem).
- sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
- smakt Atrasties, uzturēties smacīgās, arī drūmās telpās.
- vadības atmiņa ātrdarbīga atmiņa, kurā glabājas mikroprogramma un kas kalpo datora vadībai, tā var būt realizēta kā pastāvīgā atmiņa vai programmējama pastāvīgā atmiņa.
- dvesināt Ātri elpot, elsot.
- steigt Ātri tecēt ūdenstilpē (par ūdeņiem); būt tādam, kur ātri tek ūdeņi (par ūdenstilpi).
- steigties Ātri tecēt ūdenstilpē (par ūdeņiem); būt tādam, kur ātri tek ūdeņi (par ūdenstilpi).
- elšāt Ātri un dziļi elpot.
- pūšļāties ātri un grūti elpot.
- puktāt ātri un smagi elpot (par aitām).
- Ērberģes muiža atrodas Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, klēts, ainavu parks; kungu māja ir divstāvu mēra ēka ar divslīpju jumtu daļēji nošļauptiem galiem, no plašās verandas kāpnes noejai uz Dienvidsusēju.
- Tūjas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā netālu no Tūjas ezera, no apbūves daļēji saglabājušās dzīvojamā māja (celta, domājams, 19. gs. 1. p.), laukakmeņu mūra kalpu māja un vairākas saimniecības ēkas (šķūņi, staļļi, kūtis u. c.), kas celtas 1847.-1848. g., kā arī dažas 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā celtas guļbūves.
- Ērmaņu muiža atrodas Alūksnes novada Malienas pagastā, apbūvē ietilpa kungu māja, >20 mūra un koka saimniecības ēku (koka ēkas līdz mūsu dienām nav saglabājušās); kungu māja celta 19. gs. 2. p. klasicisma stilā kā taisnstūra plāna vienstāva koka guļbūve uz augstiem laukakmeņu mūra pamatiem, ar augstu četrslīpju jumtu.
- Zeltiņu muiža atrodas Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, apbūvē saglabājušās vairākas 18. gs. beigās - 19. gs. vidū celtas dzīvojamās un saimniecības ēkas: pārvaldnieka māja, stallis ar kučiera dzīvokli, kalpu māja, šķūnis; vienstāva kungu māja, kas celta ap 1800. g. klasicisma stilā, nav saglabājusies; apbūves kompleksā ietilpst arī Zeltiņu luterāņu baznīca un krogs.
- Ziemeru muiža atrodas Alūksnes novada Ziemeru pagastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1555. g., līdz mūsu dienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, mežkunga dzīvojamā māja, mežsarga dzīvojamā māja, 4 kalpu mājas, stallis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, kambaris, magazīna, klēts, rija u. c. saimniecības ēkas, ūdenstornis (pavisam 20. gs. 20. gados muižā bijušas >20 ēkas).
- Dvietes muiža atrodas Augšdaugavas novada Dvietes pagastā, kompleksā ietilpst pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, 3 saimniecības ēkas un muižas parks; 19. gs. vidū celtā kungu māja nav saglabājusies, tā bija L veida vienstāva garenbūve ar 13 ailu asīm, mansarda jumtu, izbūvētu bēniņu stāvu un lieveni.
- Kalkūnes muiža atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, saimniecības ēkas, klēts ar daļēji aizbūvētu lieveņa arkādi un neliela dzīvojamā vai saimniecības ēka; pils ir eklektisma stila mūra ēka ar 2 simetriskiem torņiem.
- Tabores muiža atrodas Augšdaugavas novada Tabores pagastā, kungu māja celta ap 1875. g., 1. pasaules kara laikā stipri izpostīta, vēlāk atjaunota, 1944. g. tajā izvietota Tabores pamatskola un telpas pārplānotas, blakus atrodas saimniecības ēka, kas stipri pārbūvēta.
- Lielbornes muiža atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, vairākums ēku mūsdienās ir pussagruvušas, tās vecā pils celta 18. gs. un nodegusi pēc 2. pasaules kara un nav atjaunota, jaunā pils celta 19. gs. vidū neorenesanses stilā, vienstāva mūra pāreja to savienoja ar veco pili, ap pagalmu izvietotas saimniecības ēkas un kalpu mājas.
- Traunas ezers atrodas Austrijā ("Traunsee"), Alpu ziemeļu priekškalnē 422 m vjl., platība — 2600 ha, garums — 12 km, platums — 3 km, dziļums — 288 m, tektoniska izcelsme, augsti krasti.
- Tantala ala atrodas Austrijā, Zalcburgas Alpos, eju garums - 28,7 km, ieeja 1710 m vjl., galvenā eja - 1300-1500 m līmenī.
- Dobes kalni atrodas Austrumkursas augstienes dienvidu malā Dobeles novada Lielauces pagastā, tie ir vaļņveida paugurgrēda (garums — 2 km), kurā ietilpst Mežakalns (Garais kalns) un Dobes (Apaļais) kalns, ko atdala Avīksnes ieleja, augstākais punkts 152,6 m vjl., relatīvais augstums — 30 m.
- Mercendarbes muiža atrodas Baldones novada Baldones pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, stallis un parks, kopš 1998. g. tiek restaurēta, kopš 1939. g. kungu mājā atrodas Baldones bērnu nams.
- Šķilbēnu muiža atrodas Balvu novada Šķilbēnu pagasta Rekavā, saglabājusies kungu māja, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, un kalpu māja (pārbūvēta), kā arī ainaviskais parks ar koka lapeni.
- Mežotnes muiža atrodas Bauskas novada Mežotnes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, staļļi. klēts, brūzis, pienotava, siernīca un parks; pils celta 1797.-1802. g. kā klasicisma stila trīsstāvu ēka ar sānu rizalītiem.
- Svitenes muiža atrodas Bauskas novada Svitenes pagastā, apbūve kompleksā ietilpst pils, kalpu dzīvojamā un saimniecības ēka, dārznieka māja, klēts, vējdzirnavas, kapliča un parks; kopš 1920. g. pilī atrodas Svietenes pamatskola.
- sievišķo dzīvnieku dzimumaparāts atrodas bļodas un vēdera dobumā, tajā ietilpst divas olnīcas, divi olvadi, maksts, priekšiņa un kaunums.
- Kanču akmens atrodas Burtnieku novada Rencēnu pagastā pie Kanču mājām, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 5,3 m, platums - 3,5 m, augstums - 1,7 m, apkārtmērs - 11,5 m, virszemes tilpums - \~15 kubikmetri; Rencēnu laukakmens.
- Burtnieku mācītājmuiža atrodas Burtnieku pagastā blakus Burtnieku luterāņu baznīcai, tagadējā apbūvē ietilpst stallis (celts 1793. g.), klēts (1810. g.), mācītāja māja (1820. g.), mācību jeb konfirmantu māja (1863. g.) un rentnieka māja (1864. g.).
- Burtnieku muiža atrodas Burtnieku pagastā, lielākā daļa ēku celtas 18. gs. 2. pusē, kompleksā ietilpst Burtnieku viduslaiku pils drupas (14. gs.), parks izveidots neobaraka stilā ar granīta kāpnēm, romantiskiem dīķiem un saliņām, cirptiem kokiem, dzīvžogiem, ornamentāliem partera stādījumiem.
- Cirstu muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, pirmoreiz rakstītos avotos minēta 1544. gadā, muižas kompleksā ap parādes pagalmu izvietotas kungu māja, kalpu māja un klēts, ap noslēgtu saimniecības pagalmu - kūtis, stallis un ratnīca, lejā upes ielokā bijis brūzis, abpus ceļam ierīkots dārzs.
- Lielstraupes zirgu pasta stacija atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, bija viens no galvenajiem Rīgas-Tērbatas-Pēterburgas pasta ceļa mezgla punktiem, stacijas kompleksā ir paralēli ceļam novietota dzīvojamā ēka, aiz kuras ap pagalmu ir kalpu dzīvojamā ēka, zirgu staļļi, kūts, klēts ar ratnīcu, otrpus ceļam - smēde.
- Veismaņu muiža atrodas Cēsu novada Vaives pagastā, vairākums muižas ēku celtas 18. gs. 2. pusē, tās ir kungu māja, pārvaldnieka māja, kalpu māja, klēts, stallis, kūtis, putnu māja, magazīna, ratnīca, ansambli papildina 19. gs. ierīkots ainavu parks (3,1 ha) ar tālām skatu perspektīvām un dīķi.
- Cīravas muiža atrodas Cīravas pagastā, kompleksā ietilpst muižas pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, stallis, vairākas saimniecības ēkas, suņu māja, dzirnavas un parks, kurā aug 28 vietējās un 77 introducētās koku un krūmu sugas.
- Daugavas grīvas krastu aizsargbūves atrodas Daugavgrīvā un Mangaļsalā (būvētas 19. gs. beigās - 20. gs. sākumā), izveidots kā vienots nocietinājuma būvju komplekss, ko veido Daugavgrīvā un Mangaļsalā izvietotās dzelzsbetona konstrukciju artilērijas bateriju novietnes ar kazemātiem un noliktavu telpām.
- Kazdangas muiža atrodas Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, kompleksā ietilpst pils, kalpu māja, klēts, pārvaldnieka māja, u. c. ēkas; pils ir viena no lielākajām un monumentālākajām klasicisma pilīm Latvijā, celta 1800. g., parks (platība >100 ha) ir lielākais dendroloģiskais parks Latvijā.
- Gatartas muiža atrodas Drustu pagastā, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, klēts, magazīna, putnu māja, leduspagrabs un ainavu parks; muižas apbūve ir ievērības cienīgs klasicisma stila ansamblis.
- Augulienas muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Augulienā, kompleksā ietilps 10 ēkas (kungu māja, 2 kalpu mājas, klēts, brūzis u. c.) un ainavu parks.
- Blomes muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Ozolkalnā, apbūve veidojusies 19. gs. 1. pusē, tajā ietilpst kungu māja, divstāvu mūra klēts, brūzis u. c., saimniecības ēkas.
- Plēķu akmens atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, Tirzas sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,8 m, garums - 4,7 m, platums - 3,9 m, lielākais augstums strauta pusē - 3,0 m, virszemes tilpums - 30 kubikmetri.
- Jaungulbenes muiža atrodas Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, kā arī dažādas citas būves, parka platība \~25 ha, to apjož mūra žogs.
- Robežkalna akmens atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas labajā palienē, \~2 km augšpus Sinoles, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 3 m, platums - 2,4 m, augstums - 2,9 m, virszemes tilpums - \~12 kubikmetri, akmenim gludekļa forma, daļēji apsūnojis.
- Stāmerienas muiža atrodas Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, tās apbūve veidojusies no 19. gs. sākuma, 1887. g. minēta baznīca, pils, pārvaldnieka māja, kalpu dzīvojamā māja, vairākas saimniecības ēkas un darbnīcas, kā arī 3 skolas, veikals un 4 krogi.
- Dienvidu Priekšalpi atrodas Itālijā, ietver Venēcijas Alpus un Lombardijas priekšalpus.
- Tasmana šļūdonis atrodas Jaunzēlandē ("Tasman Glacier"), Dienvidalpos, Kuka kalna austrumu nogāzē, platība — 156,5 kvadrātkilometri, garums — 29 km, lielākais platums — 3,5 km, noslīd līdz 717 m vjl.
- Vulkāniskais plato atrodas Jaunzēlandē ("Volcani Plateau"), Ziemeļsalas vidienē, plato - \~450 m vjl., uz tā paceļas plakanvirsas kalni, austrumos - alpīni kroku kalni, dienvidos - darbīgs vulkāns Ruapehu (2797 m).
- Artura pārejas nacionālais parks atrodas Jaunzēlandes Dienvidalpos ("Arthur's Pass National Park"), pie Artura pārkāpes (925 m vjl.), star Vaimakariri un Otiras augšteci, platība - 968,6 kvadrātkilometri, dibināts 1929. g.
- Krustpils pils atrodas Jēkabpilī, Rīgas ielā 216b, celta 13. gs. vairākkārt cietusi karos un pārbūvēta, apbūvē ietilpa 2 dzīvojamās mājas, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, virtuves māja, mucenieka māja, 2 strādnieku dzīvojamās mājas, lauksarga māja, oranžērija, u. c. ēkas.
- Gārsenes muiža atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, stallis ar lieveņa arkādi, klēts, spirta brūža strādnieku māja, pienotava, kalpu māja, kūtis, parks (4 ha), pie dīķa atrodas dzirnavas, garām tek Dienvidsusēja, pāri dīķa sašaurinājumam un upei uzcelti tilti; parkā aug 24 vietējās un 50 introducētas koku un krūmu sugas.
- Alinānu tīrelis atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā Daugavas pietekas Piksteres baseinā, platība - 535 ha, no tiem 380 ha augstais purvs un 155 ha pārejas purvs, kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,1 m.
- Avenu senkapi atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā pie Avenu mājām, tos veido 2 uzkalniņi (diametrs - 8 un 10 m, augstums - 0,4 un 1 m) 40 m attālumā viens no otra, iespējams, ka attiecināmi uz agro dzelzs laikmetu (2.-4. gs.).
- Blankenfeldes muiža atrodas Jelgavas novada Vilces pagastā, Livonijas ordeņa laikos ietilpa Mītavas (tag. Jelgavas) komturijā, saglabājies ēku komplekss un parks, kas sastāv no introducētu koku stādījumiem un ainavu parka, kas pāriet mežaparkā.
- Vecbornes muiža atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagasta Vecbornē, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. un 19. gs., tajā ietilpst kungu māja un vairākas saimniecības ēkas, 1919.-2006. g. kungu mājā darbojās Vecbornes pamatskola.
- Robeždaugavas dižakmens atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas gultnē iepretī Robeždaugavu mājām, 700 m lejpus Robežupes ietekas, dabas piemineklis Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, garums - 4,9 m, augstums - 3,3 m, tilpums - \~20 kubikmetri; Rudais akmens.
- Lēdurgas dižakmens atrodas Krimuldas novada Lēdurgas dendroloģiskajos stādījumos, garums - 4,3 m, platums - 3,7 m, augstums - līdz 2 m, apkārtmērs 13,5 m, virszemes tilpums 19 m^3^, stāvas sānmalas, izliekta virsa, pēc formas tas atgādina stūrainu maizes klaipu; Lēdurgas akmens; Mudurgas dižakmens.
- Kabiles muiža atrodas Kuldīgas novada Kabilē, kompleksā ietilpst kungu māja, mežkunga māja (celta 18. gs. 2. pusē), pārvaldnieka māja (18. gs. 2. puse), veļas māja (17. gs, 19. gs. sākums), mednieku namiņš (1696. g.), klēts (19. gs. vidus), stallis (19. gs. 1. puse) un parks, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu.
- Lēnu mācītājmuiža atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta Lēnās, blakus Lēnu Romas katoļu baznīcai, 1819. g. apbūvē ietilpa mācītāja māja (kas ir unikāla 18. gs. vidus guļbūve), klēts, stallis ar ratnīcu un šķūni, laidars, rija, brūzis.
- Padures muiža atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, pils celta 19. gs. 30. gadu beigās vēlā klasicisma jeb ampīra stilā no Padures ķieģeļceplī ražotiem ķieģeļiem kā vienstāva garenbūve ar simetrisku plānojumu un fasāžu kompozīciju, saglabājušās arī 18. un 19. gs. celtās saimniecības ēkas, kā arī pārvaldnieka un kalpu mājas.
- Pelču pils atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, muižas apbūves komplekss veidojies gk. 19. gs. beigās, tajā ietilpst pils (celta 1904. g.), vagara māja, kalpu mājas, klēts ar ledus pagrabu, stallis, zirgu puišu dzīvojamā ēka (tagad pagastnams), kā arī parks.
- Paideru akmens atrodas Lejasciema pagastā, 50 m no Gaujas kreisā krasta, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,0 m, augstums - 1,8 m, garums - 5,2 m, platums - 3,5 m, trīsstūra forma, virszemes tilpums - 15 kubikmetri.
- Liepājas bāka atrodas Liepājas ostas dienvidu daļā, samontēta no čuguna sekcijām 1868. g., torņa augstums kopā ar gaismas telpu ir \~30 m, diametrs pie pamatnes - 6 m, horizontālo sarkano un balto joslu krāsojums pastāv no 1895. g., gaismas avots atrodas 32 m vjl., un tā gaisma sniedzas 16 jūras jūdžu tālumā.
- Liepupes muižas kungu māja atrodas Limbažu novada Liepupes pagastā, celta 1751. g. baroka formās, kā vienstāva ēka ar jumta izbūvi, liela svētku zāle centrā un 2 telpu anfilādes, saglabājušās autentiskas arhitektoniskas detaļas.
- Vidrižu muiža atrodas Limbažu novada Vidrižos, senāk apbūves kompleksā ietilpušas >20 ēkas, līdz mūsu dienām saglabājušās kungu māja, t. s. Šveices jeb mednieku māja - divstāvu guļbūve ar bagātīgiem kokgriezuma apdares elementiem, klēts ar arkādes lieveni, zirgu pasta ēka, staļļi, spirta dedzinātava, divstāvu ūdens tornis un ainavu parks (platība 14,5 ha).
- Igates muiža atrodas Limbažu novada Vidrižu pagastā, pirmoreiz minēta 1455. g. dokumentos, kompleksā ietilpst pils, klēts ar lieveņa arkādi, stallis ar lieveņa arkādi un kučiera dzīvokli, alus brūzis, kūtis, parks; pils celta ap 1880. g., ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu un smagnēju, asimetriski novietotu četrstūru torni.
- Vestienas muiža atrodas Madonas novada Vestienas pagastā, tagadējā apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē, kad uzcelta kungu māja, stallis un klēts; kalpu māja un daļa saimniecības ēku celtas 19. gs. vidū.
- Silmaču dižakmens atrodas Mazsalacas pagastā, \~100 m no Salacas labā krasta, mežā, garums — 4,8 m, platums — 3,9 m, lielākais augstums — 2,2 m, apkārtmērs — 14 m, virszemes tilpums — 18 kubikmetri.
- Pārkalņu Naudas akmens atrodas mežā, Smiltenes novada Bilskas pagastā, 300 m no Pārkalņu ugunsnovērošanas torņa, aizsargājams, virs zemes tikai akmens virsējā plakne (6 x 4,2 m), virsas laukums - >20 kvadrātmetru, tilpums nav nosakāms, apslēptās naudas meklētāji gar akmeni izrakuši līdz 2,4 m dziļas bedres.
- Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi.
- Aru salas atrodas Moluku salu grupā ("Kepulauan Aru"), Indonēzijas dienvidaustrumos, platība - 8600 kvadrātkilometru, ietilpst 85 salas, lielākās - Vokama, Kobrora, Maikoora, Trangana.
- Zīmes akmens atrodas Nīcas pagastā, pie Nīcas un Rucavas pagasta senās robežas, daļēji noapaļots ar jumtveidīgu augšu, apkārtmērs - 15,8 m, augstums - 2,1 m, garums - 5 m, platums - 4,4 m, virszemes tilpums - \~23 kubikmetri.
- Suntažu muiža atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, sākotnēji pils uzcelta 1223. g., tā sagrauta Livonijas karā, atjaunota 18. gs., nodedzināta 1905. g., 1909. g. atjaunota neoklasicisma formās, uzbūvēts 2. stāvs, torņi ēkas galos iekļauti ēkas korpusā, no 1920.g. ēkā izvietota skola un pārveidots iekštelpu plānojums.
- Engures ezera dabas parks atrodas Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures un Zentenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. ornitoloģiskais liegums), platība \~18000 ha, ietilpst Engures ezers ar tam pieguļošajām piekrastes pļavām, purviem un mežiem, kā arī Rīgas līča akvatorija (līdz 10 m dziļumam) no Engures līdz Mērsragam.
- Plisūna dižakmens atrodas Plusona ezera dienvidu krastmalā ūdenī, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 5,4 m, platums - 4,4 m, augstums - līdz 3 m, apkārtmērs - 16,5 m, virszemes tilpums - \~35 kubikmetri.
- Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis.
- Beržē bezdibenis atrodas Priekšalpos ("Gouffre Berger"), Verkora masīva ziemeļos, Francijā, Izēras departamentā, dziļums - 1141 m, ieeja 1460 m vjl., sākumā vertikāla aka >200 m, tālāk slīpa galerija starp kaļķakmeņiem un slānekļiem.
- Raunas Velnala atrodas Raunas pagastā, Raunas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē, pazemes telpas platība — 50 kvadrātmetru, alas dziļums — 13,6 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos un, iespējams, mākslīgi paplašināta.
- Sietiņu dižakmens atrodas Rembates pagastā, garums - 5,8 m, lielākais platums - 5,2 m, augstums - 1,7 m, apkārtmērs - 17,5 m, virszemes tilpums - 25 kubikmetri, virspusē lēzens iedobums 1 x 1,4 m, kurā var sakrāties apmēram pusspainis ūdens.
- Uldevena pils atrodas Rembates parkā pie Daugavas, ir Indriķa hronikā pieminētā Lielvārdes novada virsaiša Uldevena pils versija, kas būvēta pēc arheoloģisko izrakumu materiāliem, kompleksā ietilpst dzīvojamās mājas ar nelielām dūmistabām, podnieku un kalēju darbnīcas; telpu iekārtojumā atspoguļota senlatviešu dzīve vēlajā dzelzs laikmetā.
- Bikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta Bikavā, 18. gs. kompleksā ietilpa kungu māja un brīva plānojuma parks, kurā atradās 1820. g. klasicisma stilā celtā kapela, kā arī pārvaldnieka un kalpu māja, vairākas saimniecības ēkas un staļļi; kungu māja 1930. gados pārbūvēta un uzcelts 2. stāvs.
- Zosnas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagasta Zosnā, apbūve izveidojusies 18. gs. beigās Rāznas ezera krastā, līdz mūsu dienām saglabājusies 19. gs. apbūve: kungu māja, pārvaldnieka māja; kalpu māja, kučiera māja (vecākā ēka - celta 1820. g.), dažas saimniecības ēkas.
- Rikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Rikavā, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, mūra stallis-kūts un koka šķūnis, kā arī ainavu tipa parks; kopš 20. gs 20. gadu sākuma kungu mājā atrodas Rikavas pamatskola, kuras vajadzībām 1968. g. parka pusē piebūvēts liels silikātķieģeļu mūra korpuss.
- Subinaites laukakmens atrodas Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), iegūlis Rēzeknes upes stāvajā kreisajā krastā, tā apakšējā daļa atrodas zem ūdens, garums - 5,2 m, platums - 4,2 m, augstums no upes gultnes - 4,4 m (virs ūdens 1,6 m), virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, sarkanbrūns, stipri sadēdējis rapakivi granīts.
- Maikapara nams atrodas Rīgā, A. Briāna ielā 3, celts 1876. g. neorenesanses stilā, divstāvu nams projektēts kā viens dzīvoklis ar reprezentācijas telpām - zāli, ēdamistabu, saloniem.
- Nordeķu muižiņa atrodas Rīgā, Buļļu ielā 16, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1576. g. kā Grāves muiža, tagadējais nosaukums kopš 1898. g., privātīpašums, kopš 1997. g. notiek restaurācija, daļa restaurēto telpu tiek arī izīrēta dažādiem pasākumiem.
- Hartmaņa muižiņa atrodas Rīgā, Kalnciema ielā 28/30, sastāv no diviem namīpašumiem, kas 19. gs. vidū tika apvienoti, abas kungu mājas ir koka arhitektūras paraugi, kompleksā ietilpst arī koka saimniecības ēka, neliela koka dzīvojamā ēka un parks, ko norobežo unikāls čuguna žogs.
- Jaunauces muiža atrodas Saldus novada Jaunauces pagastā, kompleksā ietilpst klasicisma stilā celtā pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, stallis, pienotava, šķūnis un parks.
- Mālpils muiža atrodas Siguldas novada Mālpilī, kompleksā bijušas 38 ēkas, bet līdz mūsu dienām saglabājušās 18, kungu māja pēc 1905. g. atjaunota neoklasicisma stilā, ēkas 1. stāvā daļēji saglabājusies 18. gs. interjera apdare, 1949.-1965. g. tajā darbojās Mālpils hidromeliorācijas tehnikums, 1980.-2003. g. Meliorācijas un zemkopības muzejs.
- Vitni kalns atrodas Sjerranevadas grēdā ASV ("Mount Whitney"), augstums - 4418 m, kristāliskie ieži, alpīnās pļavas, mūžīgais sniegs, iekļauts Sekvoju un Kingskanjona nacionālajā parkā.
- Ābisku nacionālais parks atrodas Skandināvijas kalnos, Zviedrijas ziemeļos, Norbotenā (_Abisko nationalpark_), platība — 75 km^2^, dibināts 1909. g.
- Bruņu muiža atrodas Skrudalienas pagastā, 19. gs. piederējusi baronu Līvenu dzimtai, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja (pils), klēts, kūts, staļļi un parks.
- Gaujienas mācītājmuiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tās apbūve ir unikāls baroka laika koka arhitektūras paraugs, kompleksā ietilpst mācītāja māja (celota 1761. g.), klēts (1788. g.), kūts (1860. g.), ratnīca un stallis (19. gs. vidus), visas ēkas, izņemot ratnīcu un stalli ir koka guļbūves.
- Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums.
- Štaubahas ūdenskritums atrodas Šveicē ("Staubbachfall"), Veise Lučīnes upē, uz dienvidiem no Interlākenes, augstums - 298 m, tūrisma objekts ceļā uz Jungfravu Bernes Alpos.
- Gīsbahas ūdenskritums atrodas Šveices vidienē ("Giessbach"), viens no augstākajiem (300 m) Eiropā, krīt 7 pakāpēs no Bernes Alpu kraujas Gīsbahas upītē pie ietekas Briencas ezerā (Reinas baseins).
- Nogales muiža atrodas Talsu novada Ārlavas pagastā, kompleksā ietilpst pils, dārznieka māja, kalpu māja, alus darītava, krogs, 2 staļļi un parks ar dīķi, pils celta ap 1874. g. neorenesanses stilā, 20. gs. 80. gados pils restaurēta.
- Dundagas pils atrodas Talsu novada Dundagā, Pils ielā 14, Dzirnezera pussalā, domājams celta 13. gs. 2. pusē, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1318. g., pilī bija 16 telpu un kapela, vēlāk paplašināta, ap 1785. g. korpusiem uzcēla 3. stāvu un uzbūvēja jaunu dzīvojamo ēku, 1872. g. cieta ugunsgrēkā, 1905. g. nodedzināta, atjaunota 1909. g.
- Talsu mācītājmuiža atrodas Talsu novada Laidzes pagastā, apbūves kompleksā ietilpst mācītāja dzīvojamā māja, klēts.kūts, ratnīca, kalpu māja (pārbūvēta); dzīvojamajā mājā saglabājušās kāpnes, kamīns, iekšdurvis, dekoratīvi griestu krāsojuma atsegumi.
- Nurmuižas pils atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, ir 40,5 x 26,6 liela divstāvu mūra celtne ar iekšpagalmu (platība 4,6 x 16 m) un četrstūrainu izvirzījumu dienvidrietumu un ziemeļrietumu stūrī, apbūves kompleksā ietilpst arī vairākas 19. gs. celtas ēkas (kalpu māja, klēts, kūts, stallis) un vārtu tornis, taču šīs būves ir sliktā tehniskā stāvoklī un netiek izmantotas; uz austrumiem no pils atrodas ainavu parks.
- Dižstendes muiža atrodas Talsu novada Lībagu pagasta Dižstendē, kompleksā ietilpst vecā pils (celta 16. gs.), kungu māja (celta 19. gs. sākumā), pārvaldnieka māja, vairākas saimniecības ēkas (ratnīca, staļļi u. c.) un brīvā plānojuma parks; Stendes muiža.
- Strazdes muiža atrodas Talsu novada Strazdē, no apbūves kompleksa saglabājusies pils (kurā kopš 1922. g. darbojas Strazdes pamatskola), muižkunga māja (tagad bērnudārzs un dzīvokļi), kalpu māja, klēts, brūzis, smēde, noliktava, kā arī parks (6,7 ha), kurā aug 25 introducētas koku un krūmu sugas, dīķa malā liela lapegļu audze.
- Valdgales muiža atrodas Talsu novada Valdgales pagastā, tās ansamblis bijis viens no spilgtākajiem Kurzemes muižu būvniecības paraugiem, no tā saglabājušās kungu māja, dārznieka un kučiera māja, 2 kalpu dzīvojamās mājas, sarga mājiņa, vairākas saimniecības ēkas, vējdzirnavas, krogs un neogotikas stilā celta kapliča.
- Lamiņu muiža atrodas Tukuma novada Pūres pagastā, pirmās ziņas no 14. gs. bet ēku ansamblis veidojies 18.-19. gs. un ir viens no interesantākajiem muižu apbūves kompleksiem, kas samērā labi saglabājies līdz mūsu dienām, tajā ietilpst kungu māja, ratnīca, staļļi, kūts u. c. saimniecības ēkas, kapliča un parks.
- Zentenes muižas pils atrodas Tukuma novada Zentenes pagastā, kopš 1938. g. tajā darbojas Zentenes pamatskola, apbūve veidojusies 19. gs., kad ap saimniecības pagalmu uzcelti stallis klasicisma stilā (tagad sabrucis), kalpo māja un klēts; pils celta ap 1850. g. un ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar augstu cokolstāvu un sastāv no 3 paralēliem divstāvu korpusiem, ko savieno 2 vienstāva korpusi.
- Durbes muiža atrodas Tukumā, Mazajā Parka ielā 7, kompleksā ietilpa kungu māja jeb pils, kalpu māja, klēts, ratnīca, stallis, dārznieka namiņš, rija, pagrabs, pirts u. c. ēkas, ainavu parks (platība \~25 ha) ierīkots 19. gs. 1. pusē, tajā aug 19 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas.
- Vācu Priekšalpi atrodas Vācijā, Bavārijā, uz austrumiem no Bodenezera, ziemeļos norobežo Donava, dienvidos - Bavārijas un Zalcburgas Alpi, vidējais augstums - 400-500 m.
- Bavārijas plakankalne atrodas Vācijā, Bavārijā, uz austrumiem no Bodenezera, ziemeļos norobežo Donava, dienvidos - Bavārijas un Zalcburgas Alpi, vidējais augstums - 400-500 m.
- Naukšēnu muiža atrodas Valmieras novada Naukšēnu pagastā, kompleksā ietilpst jaunā pils, pārvaldnieka māja, 4 kalpu mājas, klēts, vāgūzis, siernīca, brūzis, smēde, stallis, kūts u. c. saimniecības ēkas, pils parks kopā ar mežaparku aizņem >50 ha lielu platību.
- Varakļānu muiža atrodas Varakļānos, Pils ielā 29, apbūves kompleksā ietilpst: pils, divstāvu mūra ēka (bijusī bibliotēka un arhīvs), pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas (pārbūvētas), laukakmeņu mūra kūts ar daļēji slēgtu pagalmu, bijušās linu fabrikas korpusos iebūvēta klēts un pagrabs, kā arī kapela un baznīca.
- Reiterna nams atrodas Vecrīgā, Mārstaļu ielā 2/4, celts 1684.-1688. g., nama 1. stāvs bija paredzēts kantorim un palīgtelpām, 2. stāvā atradās dzīvojamās telpas un reprezentācijas zāles, 3. stāvā - kalpotāju dzīvokļi, jumta stāvā - noliktavas; restaurējot 1985.-1990. g. pievienota blakusēka Mārstaļu ielā 4 (bijušais birģermeistara H. Samsona nams).
- Ovīšu bāka atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, uzbūvēta 1814. g., ir cilindrisks mūra tornis (augstums 29,6 m, diametrs 11,5 m) ar gaismas telpu virs tā, gaismas avots atrodas 38,1 m vjl., un tā gaisma sniedzas 23 km attālumā.
- Užavas bāka atrodas Ventspils novada Užavas pagastā, uzbūvēta 1879. g., ir cilindrisks, 19,4 m augsts ķieģeļu mūra tornis ar balkonu un gaismas telpu, gaismas avots atrodas 46,5 m virs jūras līmeņa.
- Dravēnu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū un Gaiziņkalna dabas parkā, absolūtais augstums - 282,7 m vjl., lielpaugura virsa lēzeni paugurota.
- Gaiziņkalna dabas parks atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes un Vestienas pagastā, Gaiziņkalna virsotne ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viss Gaiziņkalns (53 ha) - 1977. g., dabas parks nodibināts 1987. g., platība - \~1500 ha, teritorijā ir 10 lielpauguru, Talejas un Viešūru ezers un daudzi mazi ezeriņi.
- Dēklaiņu kalns atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Ezerlauku ezera rietumu krastā, Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņa dabas parka teritorijā, tas ir 1 km garš lielpaugurs, absolūtais augstums - 275,8 m vjl., relatīvais augstums - 32 m, virsotne apaugusi ar kokiem.
- Dzērbenes ezeri atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumos, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, aizņem 2 paralēlas subglaciālas iegultnes mežainā lielpaugurainē, \~15 ezeri.
- Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens.
- peldēties Atrodoties (ūdenstilpes) ūdenī, darboties, rīkoties (piemēram, peldēt, nirt, gremdēties), ar mērķi, piemēram, aktīvi atpūsties, rotaļāties, arī mazgāties.
- ieslēgties Atrodoties kādā telpā, aizslēgt durvis no iekšpuses.
- šķirt Atrodoties kur, būt tādam, kas atdala (platību, telpu no citas platības, telpas) - piemēram, par kā kopumu, veidojumu, joslu.
- sadoties Atrodoties tuvu kopā, sakļauties, veidot kādu veselumu (piemēram, par augiem, ūdenstilpēm).
- dirselis Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
- dirška Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
- diršļa Ātrs, straujš, nemierīgs, vieglpātīgs cilvēks; cilvēks, kas ko dara, strādā ātri, pavirši, lielā steigā, nepārdomāti; cilvēks, kas ātri, bez pamatota iemesla sadusmojas.
- kambaris Atsevišķa (parasti neliela) telpa (piemēram, dzīvošanai, darbam, viesu uzņemšanai); istaba.
- celle Atsevišķa (parasti neliela) telpa mūkam vai mūķenei klosterī.
- darba solis atsevišķa darba ietvaros ietilpstošās programmas izpilde.
- kamera Atsevišķa izolēta telpa (cietumā) ieslodzītajiem.
- katlu māja atsevišķa māja vai telpa, kurā atrodas katlu iekārta, dienesta telpas un palīgtelpas; ir enerģētiskās, ražošanas (tehnoloģiskās) un apkures katlu mājas; katlumāja.
- kambaris Atsevišķa telpa (retāk celtne) saimnieciskām vajadzībām.
- piena kambaris atsevišķa telpa piena pārstrādei un uzglabāšanai.
- numurs Atsevišķa telpa vai telpu kopums (parasti viesnīcā, sanatorijā), kas ir apzīmēts ar ciparu, ciparu kopu.
- solitons Atsevišķa viļņa pakete ar telpā un laikā stabilu struktūru nelineārā disperģējošā vidē; mijiedarbojoties savstarpēji vai ar citiem ierosinājumiem, saglabā savu struktūru.
- žāvājiens Atsevišķa žāvāšanās ieelpa.
- deambulatorijs Atsevišķām garīgām darbībām paredzētu telpu vainags ap altārtelpu.
- catillaria Atsevišķas lecideju dzimtas sugas, kas pēc senākas klasifikācijas ietilpa katillāriju ģintī.
- monokristāli Atsevišķi viendabīgi kristāli, kam visā tilpumā ir vienots, nepārtraukts kristālrežģis.
- kaburka Atskurbšanas telpa.
- izvārīties Atstāt (kādu vietu, telpu); doties projām (no kurienes).
- cilpas solis atstatums starp divām blakus esošām cilpām cilpu rindu virzienā.
- cilpu rindas augstums atstatums starp divām blakus esošām cilpu rindām adījumā.
- kalpot dienas (arī nedēļas) atstrādāt saimniekam noteiktu dienu (nedēļu) skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību).
- kalpot nedēļas atstrādāt saimniekam noteiktu nedēļu skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību).
- atdienēt Atstrādāt, atkalpot.
- atsvelpt Atsvilpt.
- atšvelpt Atsvilpt.
- atsvilpt Atsvilpties.
- atšvilpties Atsvilpties.
- attālās piekļuves koncentrators attālās piekļuves serveris, kas uztur (atbalsta) vienu vai vairākas līnijas, ļaujot vienam portam pa telefona līniju saņemt vairākus analogos vai integrēto pakalpojumu cipartīkla izsaukums.
- internetbanka Attālinātais bankas pakalpojums, kas klientiem rada iespēju pārvaldīt līdzekļu plūsmu (apmaksāt rēķinus, apskatīt kontu izrakstus, kontrolēt rēķinu apmaksu, iegādāties preces u. tml.) elektroniskā ceļā.
- rādiuss Attālums no (platības, telpas), parasti iedomāta, pieņemta, centra, līdz (tās) robežai.
- atteikt abonēšanu atteikties no pakalpojuma.
- projicēt Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas.
- kosmovīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu; kosmotelevīzija.
- kosmotelevīzija Attēlu tieša pārraide no kosmiskā aparāta borta (kad aparāts atrodas kosmiskajā telpā vai uz citas planētas virsmas) un to uztveršana ar televīzijas sakaru tīklu; kosmovīzija.
- molaritāte Attiecība starp izšķīdinātās vielas daudzumu, kas izteikts molos, un šķīduma tilpumu, kas izteikts litros.
- lietvedība Attiecīgā (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) nodaļa vai darba grupa; telpa, kurā strādā šāda nodaļa vai darba grupa.
- ēdamkarote Attiecīgais tilpuma mērs.
- anovezikāls Attiecīgs uz tūpli un mīzalpūsli.
- molekulas struktūra attieksmju kopums starp atomiem, kas parāda atomu izvietojumu telpā, saites starp atomiem un šo saišu stiprumu.
- saplānīt Attīrīt no zāles kādu vietu ūdenstilpē.
- fizikālā attīstīšana attīstīšana, kurā attēlu veidojošais metāliskais sudrabs reducējas no attīstītājšķīduma sastāvā ietilpstošā sudraba.
- atvērtne Atverama durvju vērtnes augšdaļa telpas vēdināšanai un izgaismošanai.
- dūmlogs Atverams caurums jumtā vai sienā dūmu izlaišanai no telpas.
- lūka Atvere, pa kuru iekrauj kravu, vēdina, apgaismo telpas (piemēram, kuģī, lidaparātā).
- vestibulotomija Atveres izveidošana labirinta priekštelpā.
- pakalpojumu sniedzējs atvērto sistēmu bāzes etalonmodeļa slāņa elementu kopums, kas nodrošina slāņa pakalpojumus.
- apakšslānis Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - konceptuāli pilnīga pakalpojumu, funkciju un protokolu grupa, kas ir kāda slāņa daļa un var ietilpt visu atvērto sistēmu sastāvā.
- lietojumslānis Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa augšējais (septītais) slānis, kas, izmantojot pasniegšanas slāņa servisu, savukārt sniedz pakalpojumus lietotāju programmām, nodrošinot lietojumprocesu mijiedarbību.
- neapstiprināmais serviss atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa pakalpojumi, kuru izpilde neprasa tiešu servisa sniedzēja apstiprinājumu.
- apstiprināmais serviss atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa pakalpojumi, kuru izpilde prasa tiešu servisa sniedzēja apstiprinājumu; piemēram, savienojuma pieprasījuma izpilde ir saistīta ar attālā partnera piekrišanu šo savienojumu nodibināt.
- datņu pārsūtīšana, piekļuve datnēm un to pārvaldība atvērto sistēmu sadarbības standarts, kas atvērto sistēmu sadarbības vidē sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar datņu pārsūtīšanu starp klientu un serveri. Šis standarts nodrošina piekļuvi datnēm un datņu pārvaldību dalītās sistēmās.
- čoža Atvērums, sprauga virs rijas krāsns kurtuves; vieta, telpa starp šīs krāsns virsu un velvjveida segumu; spelte.
- atvilceniski Atvilceniski siet - siet cilpā tā, ka pavilkts atraisās.
- prezumēt Atzīt faktu par juridiski neapšaubāmu, kamēr netiek pierādīts pretējais (piem., nevainīguma prezumpcija kriminālprocesā).
- noraidīt Atzīt par nevajadzīgu, nepieņemt, neizmantot (piemēram, priekšmetu, pakalpojumu).
- peritraheīts Audu iekaisums ap elpvadu.
- elektrokaustika Audu piededzināšana vai atdalīšana ar metāla cilpu vai adatu, ko sakarsē ar elektrisko strāvu.
- kineplastika Audu plastika amputācijas stumbrā, veidojot no atsevišķiem muskuļiem cilpas un kanālus, ar kuru palīdzību var panākt protēzes atsevišķu daļu kustības.
- pneimofasciogramma Audu rentgenogramma pēc gaisa ievadīšanas fascijstarpu telpā.
- piedurkņu filtrs auduma filtrs gāzveida vielu attīrīšanai no putekļiem (lieto, piemēram, minerālo izejvielu sagatavošanā un cementa malšanas telpās).
- stiklaudums Audums no stiklšķiedras diegiem; lieto stiklplastu stiegrošanai, elektroizolācijas lenšu ražošanai, filtriem, ugunsdrošiem aizkariem.
- mistraudze Audze, kurā ietilpst dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņi.
- krāja audzes koku kopējais tilpums noteiktā platības vienībā, kuru izteic ciešmetros – m^3^.
- vidējais koks audzes vērtējuma rādītājs, ko izsaka ar novērtētās audzes aprēķinātajām vai uzmērītajām vidējām dimensijām - augstumu, caurmēru un tilpumu.
- elatīns Auga "Delphinium elatum" alkaloīds; kurārei līdzīgs līdzeklis, ko lieto iekšķīgi muskuļu tonusa pazemināšanai.
- telpu (arī istabas) augi (arī puķes) augi, ko audzē telpu dekorēšanai.
- ziemas dārzs augiem paredzēta speciāla telpa mājā.
- polderis Auglīga sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni un kas ir norobežota ar dambjiem, lai tā neapplūstu.
- riekstaugi Augļaugu apakšgrupa, kura ietilpst lazdas un valriekstkoks.
- minerālzeme Augsnes minerālā daļa, kurā ietilpst augsnes primārie un sekundārie minerāli un viņu sadēdēšanas un pārveidošanās produkti.
- kultivēšana Augsnes virspusēja apstrāde, kurā ietilpst augsnes irdināšana, drupināšana, cilu un nezāļu iznīcināšana; lieto kultivatorus, arī atsperu un šķīvju ecēšas.
- tiltiņš Augsta uzbūve (parasti kuģa vidus daļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi; komandtiltiņš.
- Tīrspurvs augstais purvs Dunikas pagastā, ietilpst dabas liegumā "Dunika", platība - 1471 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 3,7 m; Dunikas tīrelis.
- Alpi Augstākā kalnu sistēma Eiropā (Francijā, Itālijā, Šveicē, Vācijā, Austrijā, Slovēnijā, Lihtenšteinā; vācu valodā "Alpen", franču valodā "Alpes", itāliešu valodā "Alpi"), lokveidā stiepjas no Vidusjūras līdz Vidusdonavas līdzenumam, garums - 1200 km, lielākais platums - 250 km, augstākā virsotne - Monblāns (4807 m).
- ģenerālis Augstākā komandējošā sastāva karavīra dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda vai, daudzu valstu armijās, arī ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža, armijas ģenerāļa dienesta pakāpe.
- cenzorāts Augstākā kontroles un uzraudzības institūcija Ķīnā 14. gs. - 20. gs. sāk., kuras kompetencē ietilpa visu valsts ierēdņu uzraudzība un cīņa pret varas ļaunprātīgu izmantošanu.
- rupja neuzmanība augstākā mērā vieglprātīga un nevērīga rīcība, kad kāds mazāk rūpējas par viņam uzticētām svešām lietām un darīšanām nekā par savām paša vai arī uzsāk tādu darbību, kuras kaitīgums un bīstamība nevarēja un nedrīkstēja palikt viņam pašam nezināmi.
- jumprava Augstāka muižas kalpone.
- koledža augstākā vai vidējā mācību iestāde (gk. angliski runājošās zemēs); koledžas kā augstskolas bieži ietilpst universitātēs.
- Cūgšpice Augstākā virsotne ("Zugspitze") Bavārijas Kaļķakmens Alpos, uz Austrijas un Vācijas (Bavārijas) robežas, augstums - 2963 m vjl.
- Gerlaha smaile augstākā virsotne (2655 m) visā Karpatu sistēmā un Slovākijā (slovāku val. "Gerlachovsky štit"), Tatros, ietilpst Tatru nacionālā parka teritorijā.
- Grosglokners Augstākā virsotne Augstajā Tauernā ("Grossglockner"), Austrumalpos, Austrijā, augstums - 3797 m, līdz 10 km gari šļūdoņi.
- Musala Augstākā virsotne Bulgārijā ("Musala") un Balkānu pussalā, Rilas masīvā, augstums - 2925 m, alpīns reljefs.
- Marmolada Augstākā virsotne Dolomītalpos, Itālijā, augstums - 3342 m, virs 2700 m vjl. - mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
- Vildšpice Augstākā virsotne Ectāles Alpos ("Wildspitze"), Austrijas dienvidrietumos, augstums - 3774 m, vairāki nelieli šļūdoņi, sniega līnija - 2900-3000 m vjl.
- Logans Augstākā virsotne Kanādā (angļu val. "Logan"), Kordiljeru sistēmas Senteliasa kalnos, augstums - 5959 m (2. augstākā virsotne Ziemeļamerikā), ledāji, šļūdonis 80 km garumā, ietilpst Klueinas Nacionālajā parkā.
- Grintoveca kalns augstākā virsotne Karavanki grēdā Austrumalpos, uz Austrijas un Slovēnijas robežas, augstums - 2558 m.
- Čirisana kalns augstākā virsotne Korejas pussalā ("Chiri-san"), augstums - 1915 m, ietilpst Sobeksana grēdā Austrumkorejas kalnu dienvidaustrumu atzarā Dienvidkorejā.
- Blinderhorns Augstākā virsotne Leponntijas Alpos uz Šveices un Itālijas robežas, augstums - 3384 m, virs 2900 m - mūžīgais sniegs.
- Gavera kalns augstākā virsotne Lorda Hava salā, kas atrodas Tasmāna jūrā, ietilpst Austrālijas teritorijā, augstums - 860 m.
- Pelā augstākā virsotne Provansas Alpos, augstums - 3053 m; Pelā kalns.
- Linarda smaile augstākā virsotne Silvreta masīvā Rētijas Alpos, augstums - 3411 m.
- Grankass Augstākā virsotne Vanuāza kalnu masīvā, Savojas Alpos, Francijas Dienvidaustrumos, augstums - 3681 m.
- Jezerca Augstākā virsotne Ziemeļalbānijas Alpos, Albānijas ziemeļos, uz robežas ar Kosovu, augstums - 2694 m.
- Babja Gura augstākā virsotne Živecas Beskidi masīvā, uz Polijas un Slovākijas robežas, augstums - 1725 m, alpīnās reljefa formas, līdz 1650 m vjl., egļu-baltegļu meži, augstāk - pundura ciedrupriedes un alpīnās ganības.
- Gaiziņkalns Augstākais Latvijas lielpaugurs, atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, absolūtais augstums - 311,6 m vjl. (relatīvais augstums - 61,6 m), garums - 1,1 km, platums - 650 m.
- luksusa viesnīca augstākās kategorijas viesnīcām piešķirtais īpašais statuss, ko raksturo plašas telpas, liels luksusa numuru un apartamentu skaits, grezns telpu interjers, izsmalcināti ēdināšanas pakalpojumi, orientācija uz maksātspējīgu klientu.
- imelmans augstākās pilotāžas figūra; to veido cilpas pirmā puse, pie tam cilpas augstākajā punktā lidmašīna par 180 grādiem pagriežas ap garenisko asi un pāriet horizontālā lidojumā.
- kosa Augstāko augu paparžaugu grupas nodalījums ("Equisetophyta"), kurā ietilpst sporaugi, kam ir izteikta regulāra paaudžu maiņa un attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts, bet dzimumpaaudze - gametofīts - ir neliela, zaļa, daivaina plātnīte - protallijs, tikai 1 dzimta.
- alantojs Augstāko mugurkaulnieku ārpusembrija orgāns, kas dīglim nodrošina elpošanu, atdalījumu izvadīšanu un barošanos.
- rāpuļi Augstāko mugurkaulnieku klase ("Reptilia"), kurā ietilpst dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klātu ķermeni, 4 kārtas, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 2 kārtas, 7 sugas.
- stereokomparators augstas precizitātes optiski mehānisks mērinstruments pētījamā objekta telpisko izmēru noteikšanai.
- komutējams multimegabitu datu pārraides pakalpojums augstas veiktspējas komutējamu datu pārraides pakalpojums, ko telefonu sabiedrības piedāvā attālu lokālo tīklu savienošanai.
- terciārā veselības aprūpe augsti specializēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus specializētās ārstniecības iestādēs nodrošina vienas vai vairāku medicīnas nozaru speciālisti ar papildu kvalifikāciju
- Silvreta Augstkalnu masīvs Rētijas Alpos ("Silvretta"), uz Austrijas un Šveices robežas, dienvidos to norobežo Engadīnas ieleja, ziemeļos - Reinas un Innas pietekas, augstākā virsotne - Linarda smaile (3411 m).
- augstkalnājs Augstkalnu reljefs - jauno kalnzemju (Alpu, Kaukāza, Pamira, Himalaju u. c.) reljefs, raksturīgas stāvas nogāzes, dziļš un izteikts posmojums, smailas, klinšainas virsotnes; absolūtais augstums - >2000-2500 m virs jūras līmeņa.
- svilpt Augsts, samērā griezīgs (par skaņu); arī svilpot (3).
- svilpot Augsts, stiepts, samērā griezīgs (par skaņu); arī svilpt (3).
- pedels Augstskolas vai vidusskolas kalpotājs, kas reizē izpilda arī audzēkņu uzrauga vietu.
- katedra Augstskolas, fakultātes galvenā mācību un pētniecības struktūrvienība, kas veic pedagoģisko, metodisko un zinātnisko darbu vienā vai vairākās radniecīgās disciplīnās; šādas apakšnodaļas mācībspēki un darbinieki; arī telpa(s), kurā(s) strādā šie mācībspēki un darbinieki.
- subalpīnā josla augstuma josla mēreno un subtropu platumu kalnājos; pārejas josla no mežu (vai stepju) joslas uz alpīno joslu.
- intussuscepcija augšanā augšanas veids, kad jaunas sīkākas vielas daļiņas novietojas starp agrākām, vidū, nevis virs tām, un dod tilpuma pieaugumu no iekšas.
- lieves Augšbaznīca, ērģeļu telpa.
- Stipinu svīta augšdevona Frānas stāvastratigrāfiskā vienība Lietuvas ziemeļrietumu un Latvijas dienvidrietumu daļā, kā arī atsevišķos laukumos Mālpils un Gulbenes ieplakā, biezums - 2-23 m, virsa pazeminās no 16 m vjl. Latvijas ziemeļu daļā līdz 403 m zjl. Kuršu ieplakā.
- URI Augšējo elpceļu infekcija (angļu "upper respiratory infection").
- platinoze Augšējo elpošanas ceļu slimība un alerģiskas pārmaiņas ādā no saskares ar šķīstošiem platīna sāļiem.
- sūdājs Augšzemē 1-3 pūrvietas liels zemes gabals, ko saimnieks nodeva precēta kalpa rīcībā algas vietā, un kas kalpam bija jāapmēslo ar savu lopu mēsliem.
- lūksne Augu audu komplekss, kas ietilpst vadaudu sastāvā un vada organiskās vielas.
- puķkopība Augu audzēšana dārzu, parku, apstādījumu ierīkošanai, telpu izdaiļošanai vai grieztu ziedu ieguvei; attiecīgā augkopības nozare.
- karotinoīdi Augu dzeltenie vai oranži sarkanie pigmenti, kas piedalās šūnu elpošanas, augšanas, vairošanās un fotosintēzes procesos.
- nātre Augu dzimta ("Urticaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās, 40 ģinšu, \~500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- vijolīšaugi Augu dzimta ("Violaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi; vijolīte.
- vīnakoks Augu dzimta, kurā ietilpst kokveida liānas, retāk nelieli koki vai krūmi (piemēram, vīnkoki, mežvīni).
- tējasaugi Augu dzimta, kurā ietilpst mūžzaļi koki un krūmi (eļļas, ēterisko eļļu, ārstniecības un krāšņuma augi) ar veselām, pamīšām lapām; šīs dzimtas augi.
- niktagini Augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu augi ar veselām, pretēji sakārtotām lapām un spilgtām, seglapām ietvertām ziedkopām; šīs dzimtas augi.
- mistrs Augu kopa, kurā ietilpst dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņi.
- fitobentoss Augu kopums, kas atrodas ūdenstilpes dibenā.
- sūnaugi augu nodalījums (_Bryophyta_), kurā ietilpst primitīvi viengadīgi vai daudzgadīgi daudzšūnu augstākie augi, kas vairojas ar sporām vai veģetatīvi un kam nav sakņu; šī nodalījuma augi.
- ūdeņu veģetācija augu sabiedrību kopums jūru un okeānu piekrastē, upēs, ezeros, dīķos u. c. ūdenstilpēs.
- suga Augu un dzīvnieku sistemātikas pamatvienība, kurā ietilpst īpatņi ar līdzīgām pazīmēm.
- ginks Augu valsts sēklaugu apakšvalsts kailsēkļu nodalījuma klase ("Ginkgoopsida"), cēlusies no sēklpapardēm, atliekas atrastas perma nogulumos līdz krīta periodam.
- baltās lapu blusiņas augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam ķermenis klāts ar baltiem vaska putekļiem; šīs apakškārtas kukaiņi.
- lapu blusiņas augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot; šīs apakškārtas kukaiņi.
- pasainis Aukla, saite, parasti cilpā sasieta, (kā) nostiprināšanai, saturēšanai u. tml.; no auklas, saites izveidots rokturis (spainim, grozam u. tml.).
- paķilpe Auklas cilpa ar ko pātagu piestiprina tās kātam; paķilpa.
- paķilpa Auklas cilpa ar ko pātagu piestiprina tās kātam.
- ladauka auksta telpa.
- pieaurot Aurojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- parastā ausenīte ausenīšu ģints sēņu suga ("Auriscalpium vulgare").
- labirints Auss iekšējā daļa, kas sastāv no priekštelpas, pusloka kanāliem, gliemeža.
- krīks Austrālijā - periodiski izsīkstoša upe, kas sausā gadalaikā sadalās atsevišķās, savā starpā nesaistītās ūdenstilpēs.
- Alpi Austrālijas Alpi - Lielās Ūdensšķirtnes grēdas augstākā daļa Austrālijas dienvidaustrumos, garums - 450 km, platums - 150 km, augstākā virsotne - 2228 m.
- Kostjuško kalns Austrālijas augstākā virsotne (angļu val. "Mount Kosciusko"), atrodas Austrālijas Alpos, augstums - 2228 m.
- Tereziāna Austrijā 1768. g. izdots krimināltiesību un kriminālprocesuālo tiesību krājums, kura galvenais avots bija Karolīna; nosaukts karalienes Marijas Terēzes vārdā.
- platlapainā ozolpaparde Austrijas ozolpaparde.
- Dryopteris austriaca Austrijas ozolpaparde.
- Dryopteris dilata Austrijas ozolpapardes "Dryopteris austriaca" nosaukuma sinonīms.
- Cisleitānija Austroungārijas sastāvdaļa (zeme šaipus Leitas) - Austrijas impērija, kurā ietilpa Austrija, Čehija, Morāvija, Silēzija, Bukovina, Krajina, Galīcija u. c. novadi.
- Transleitānija Austroungārijas sastāvdaļa (zeme viņpus Leitas) - Ungārijas Karaliste, kurā ietilpa Ungārija, Slovākija, Horvātija, Transilvānija u. c. novadi.
- Austrumflandrija Austrumflandrijas province - viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Flandrijas reģionā, platība - 2991 kvadrātkilometrs, 1400000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Gente.
- Lielais Sajāns Austrumsajānu austrumu daļas ūdensšķirtnes grēda Krievijā (Burjatijā un Tivā) un Mongolijā, augstums - līdz 3491 m (Munkusardiks), alpīnais reljefs.
- Ančutka Austrumslāvu mitoloģijā - ļaunais gars, kas mīt ūdenstilpēs, purvos un akačos, kuru attēloja kā spalvainu būtni ar radziņiem, pakaviem un spārniem.
- epitafions Austrumu baznīcā - bagātīgi izšūts līķauts, uz kura atainota Kristus apbedīšana; tiek nests procesijā Lielās piektdienas vakara dievkalpojumā.
- soleja Austrumu baznīcā pusloka platforma ikonostasa priekšā, kura ir pacelta par vienu vai dažiem pakāpieniem virs lūgšanu telpas grīdas un ir vienā līmenī ar altārtelpu.
- sakos Austrumu zemju garīdznieku liturģiskais tērps, ko lieto bīskapi un patriarhi lielāko svētku dievkalpojumos.
- serajs Austrumzemju pils, tās iekštelpas, it īpaši bijusī sultānu pils Konstantinopolē; pils daļa, kurā dzīvoja sievietes, harēms.
- vējība Aušība, nenopietnība, vieglprātība.
- vējslota Aušīga, nenopietna, vieglprātīga sieviete.
- šļircka Aušīga, vieglprātīga sieviete.
- spindzele Aušīga, vieglprātīga, parasti jauna, sieviete, arī meitene.
- kaika Aušīga, vieglprātīga, pārspīlēta sieviete; slinka, puišu kāra meita.
- vējskrodelis Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks; arī cilvēks, kam ir psihiskas dīvainības.
- vējķērājs Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- vējskrabis Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- vējskrolla Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- vējpills Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs.
- ujaputns Aušīgs, vieglprātīgs cilvēks; arī dusmīgs, nesavaldīgs cilvēks.
- ķeburs Aušīgs, vieglprātīgs cilvēks; cilvēks, kas mēdz niekoties, knakstīties.
- vējkaza Aušīoga, nenopietna, vieglprātīga sieviete, meitene.
- bibliobuss Autobuss, kas aprīkots kā ceļojošā bibliotēka perifērijā dzīvojošo iedzīvotāju apkalpošanai, iedzīvotājiem piedāvā arī interneta pakalpojumus.
- autoosta Autobusu stacija pasažieru vispusīgai apkalpošanai.
- autobetonmaisītājs Automašīna, uz kuras šasijas ir uzmontēts cikliskās darbības betonmaisītājs ar tilpumu līdz 10 kubikmetriem.
- kosmosa zonde automātisks kosmiskais lidaparāts kosmosa telpas pētīšanai visai lielā attālumā no Zemes.
- starpplanētu zonde automātisks kosmiskais lidaparāts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk – uz citas planētas apkaimi, tas ir apgādāts ar pētniecisko aparatūru, trajektorijas korekcijas (sk. manevrs) dzinēju, radiosakaru sistēmu; par elektriskās enerģijas avotu parasti izmanto Saules baterijas vai radioizotopiskos termoelektroģeneratorus.
- autobāze autotransporta uzņēmums vai aģentūra (autosaimniecība), kas organizē un veic kravas un pasažieru pārvadājumus, iznomā automobiļus un sniedz citus transporta pakalpojumus.
- motoviesnīca Autotūristu uzņemšanas un apkalpošanas viesnīca, kur autoviesnīcas pakalpojumi apvienoti ar viesnīcai raksturīgo komfortu un apkalpošanas līmeni.
- videvdats Avestas pirmā grāmata, ko lasa zoroastriešu nakts dievkalpojumos.
- bortārsts Aviācijas medicīnisko praksi izgājis ārsts, kura pamatpienākums ir lidaparāta apkalpes medicīniskā izmeklēšana un aprūpe.
- pārvadājuma nosacījumi aviosabiedrības apliecinājums tās saistībām pret pasažieriem un to apkalpošanas kārtību, piemēram, saistības pret atliktu vai atceltu lidojumu pasažieriem apgādāt tos ar naktsmītni un transportu, lai nokļūtu līdz tai.
- interaktīvā azartspēle vai izloze azartspēle vai izloze, kurā spēlētājs var piedalīties, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus: internetu, tālruni, televīziju, radio vai jebkādus cita veida elektroniskos sakarus.
- veiksmes spēle pa tālruni azartspēle, kuras rezultātu pilnīgi vai daļēji nosaka gadījums un kurā tās dalībnieks, atbildot uz jautājumu vai citādā veidā saskaņā ar spēles noteikumiem, piedalās spēlē, izmantojot tālruni, un dalības maksas likmi iemaksā pēc spēles organizētāja noteiktā papildpakalpojuma tarifa.
- Trollius asiaticus Āzijas saulpurene.
- altārskapis Bagātīgi izrotāts skapis virs altāra, parasti trīsdaļīgs (triptihs), kura sānu daļas rotātas ar skulptūrām vai gleznojumiem.
- agorafobija Bailes no plašas telpas, plašiem laukumiem, viens no psihoneirozes veidiem.
- pneimokoks Baktērijas, kas ierosina plaušu un elpošanas ceļu slimības.
- bifido Baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus; bifidobaktērijas.
- bakteroīdi Baktēriju ģints, kurā ietilpst anaerobas gramnegatīvas nūjiņas ar noapaļotiem galiem.
- balss rīkle balsenes dobums, arī elpvads.
- balsenīce Balsenes dobums, arī elpvads.
- svētdienasrīkle Balsenes dobums; arī elpvads.
- laringovestibulīts Balsenes priekštelpas iekaisums.
- laringotraheotomija Balsenes un elpvada augšējās daļas gareniska pārgriešana.
- laringotraheīts Balsenes un elpvada iekaisums.
- glotogrāfija Balss saišu kustību pierakste elpošanas un runāšanas laikā; parasti tiek mērīti kustību ģenerētie elektriskie potenciāli.
- kolonna Balsts (parasti ar apaļu šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam (sijai, antablementam, telpas pārsegumam u. tml.).
- luksferprizma Balta kristalla stikla plate logu ailu segšanai, kas ārpusē gluda vai gludi izrakstīta, bet iekšpusē klāta prizmatiskām šķautnēm, kas gaismas sarus lauž un novada uz telpu iekšieni.
- BALTNET Baltijas valstu gaisa telpas novērošanas sistēma.
- dimerīns Balts kristālisks pulveris "methylprylonum (2,5-dioxo-3,3-diaethyl-5-methyl-piperidium)"; šķīst ūdenī.
- aminarsons Balts pulveris, grūti šķīst ūdenī un alkoholā, labi sārmu šķīdumos; lieto zarnu amebiāzes, balantidiāzes, trihomonu kolpīta terapijā.
- bands Banda 1(1) - kalpam iedalīts zemes gabals, līdums.
- savmaļas Bandas 2; kalpiem apstrādāšanai ierādītie zemes gabali feodālisma laikā Latvijā.
- telefonbanka Bankas funkcija, kas sagādā klientiem iespēju personīga apmeklējuma vietā izmantot bankas pakalpojumus pa telefonu - 24 stundas diennaktī var iegūt informāciju un izkārtot aizdevumus.
- ceļojumčeks Bankas izdots čeks, kuru var apmainīt citas valsts bankā šīs valsts vietējā valūtā vai izmantot kā maksāšanas līdzekli par saņemtajiem pakalpojumiem vai precēm.
- bankas seifs bankas telpa, kur atrodas ugunsdroša iekārta, ierīce (piemēram, kastes, skapja u. tml. veidā) dokumentu, vērtspapīru, naudas, dārglietu u. c. glabāšanai.
- preču akreditīvi bankas, kas apkalpo pircēju, uzdevums piegādātāja bankai veikt piegādātāja rēķinu apmaksu par preču materiālo vērtību nosūtīšanu pēc nosacījumiem, kādus paredzējis pircējs un kādi norādīti akreditīvā.
- bārmenis Bāra apkalpotājs, kas aiz letes pārdod dzērienus un gatavo kokteiļus.
- ēdināšanas tips barības devas struktūras raksturojums, ievērojot spēkbarības un tilpumainās barības attiecības (koncentrātu, puskoncentrātu, mazkoncentrātu un tilpumainās ēdināšanas tips); putnkopībā izšķir sauso, mitro un kombinēto ēdināšanas tipu.
- Noras Bauskas novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Beitiņi" bijušais nosaukums.
- ezerieši Bauskas novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Ezere" iedzīvotāji.
- nīzerieši Bauskas novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Nīzere" iedzīvotāji.
- ausene Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Auriscalpiaceae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- pūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Gasteromycetes"), kurā apvienotas sēnes, kam bazīdijas ar bazīdijsporām attīstās slēgtos augļķermeņos, iedala 8 rindās, kurās ietilpst \~150 ģinšu, 700 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~50 sugu.
- mācītājs Baznīcā iesvētīta persona ar teoloģisko izglītību, kuram ir tiesības patstāvīgi noturēt dievkalpojumu.
- irmoss Baznīcas dziedājumu veids pareizticīgo dievkalpojumā; baznīcas himnas pirmais pants, kas veido saistību ar nākošajiem dziedājumiem.
- altāris Baznīcas iekštelpas daļa, kurā atrodas šis galds.
- ārbaznīca Baznīcas joms, vieta ārpus altāra telpas.
- ķesteris Baznīcas kalpotājs, kas atbild par baznīcas un draudzes telpām, zvanīšanu, baznīcas mūziku un kuram ir konkrēti administratīvi uzdevumi.
- agenda Baznīcas rokasgrāmata par dievkalpojumiem, baznīcas amatiem un ceremoniju izpildes kārtību.
- baznīctiesības Baznīcas tiesu sistēma, kuras pārziņā ir Baznīcas satversme, baznīcas īpašums, garīdzniecība, dievkalpojumi, doktrīna un prakse.
- karaliskā begonija begoniju suga ("Begonia rex"), kuras daudzi hibrīdi ir izplatīti dekoratīvi telpaugi ar krāšņām lapām
- rivoks Bēgšana pār cietuma žogu vai caur caurlaides telpu.
- rimt Beigt viļņoties (parasti pakāpeniski) - par ūdenstilpi, ūdeni.
- sila lācītis beku dzimtas lācīšu ģints suga ("Leccinum vulpinum"), priežu mikorizas sēne.
- piegrieze bendes aukla; karātavu cilpa; vispārīgi koka sprūds, ar ko kaut ko piesien , savelk.
- budelis Bendes kalps, bende.
- būdelis Bendes kalps, bende.
- maurieši Benediktiešu mūku kongregācija Francijā, iznīcināta franču revolūcijas laikā 1790. g.; veica zinātniskus pētījumus un izdeva rakstus, 1685. g. šajā kongregācijā ietilpa 180 klosteri ar kādiem 1700 mūkiem.
- bēliņģis Bēniņi, jumta telpa.
- apdega Bēniņu telpa (bēniņi), paspārne.
- bēlings Bēniņu telpa; bēliņģis.
- benzīna pildne benzīna iepildīšanas iekārta uzpildes stacijā. Tās sastāvā ir benzīna sūknis, tilpumiskā mēriekārta, skaitītājs, kas uzrāda sūknētā benzīna daudzumu un maksu par to, pistole benzīna iepildīšanai spēkratu degvielas tvertnē un savienojošās caurules (šļūtenes).
- barels beramu vai šķidru vielu ārpussistēmas tilpuma mērvienība, saīsinājums bbl; atšķirīgs dažādās zemēs.
- kvarters Beramu vielu tilpuma mērs angļu mēru sistēmā (291 l).
- laukaža Bērns, kurš vienmēr vēlas dzīvoties ārpus telpām.
- saņemtava Bērnu saņemtava - dzemdību telpa.
- Biruni Berunija - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā.
- Birunija Berunija - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā.
- zadēt Berzējoties citam gar citu, vibrējot gaisa plūsmas iedarbībā u. tml. radīt klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (piemēram, par augiem, to daļām); būt tādam, kurā skan šādas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- propranolols Beta adrenoblokators, kas mazina sirds ritmu un minūtes tilpumu, pazemina asinsspiedienu, kā arī ir efektīvs migrēnas profilaksei.
- polimērbetons Betons, ko izgatavo no maisījuma, kura sastāvā ietilpst ūdenī šķīstoši polimēri vai to emulsijas, piem., polivinilspirts, nātrija karboksimetilceluloze, poliakrila emulsija.
- aizelcies Bez elpas, aizelsies.
- aizelpies Bez elpas, aizelsies.
- bezmalīgs Bez ierobežojuma telpā, brīvs.
- pa gaisu vien bez realitātes izjūtas, bez apdoma, sajēgas; bez pamatojuma; vieglprātīgi.
- zūzāt Bez vārdiem dziedāt, svilpot.
- zūzēt Bez vārdiem dziedāt, svilpot.
- varde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Ranidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar masīvu ķermeni, platu galvu, gludu un mitru ādu, garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām, 45 ģintis, \~550 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas.
- svilpējvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta, nelielas (2,5-8,5 cm) dažāda izskata un krāsas vardes; briesmu gadījumā piepūšas un gaisam izplūstot dzirdama svilpjoša skaņa, gk. tropos.
- struktūras bezdarbs bezdarbs, kurš radies saistībā ar būtiskām izmaiņām ražošanas un pakalpojumu nozaru nodarbinātības struktūrā.
- īstā apnoja bezelpas stāvoklis, kura cēlonis ir oglekļa dioksīda koncentrācijas samazināšanās asinīs un līdz ar to elpošanas centra kairinājuma trūkums.
- hiperfokālais attālums bezgalības sākums – uz bezgalību iestādīta fotoobjektīva asi (skaidri) attēlotās telpas attālums līdz tuvākajam asi attēlotajam plānam.
- punkts bezgalīgi maza (telpas, ķermeņa) daļa, kurā reāli vai pēc pieņēmuma koncentrējas kādas fizikālas parādības.
- etāns Bezkrāsaina gāzveida viela - piesātinātais ogļūdeņradis, kas ietilpst deggāzes un naftas gāzu sastāvā.
- tiamīns Bezkrāsaina, ūdenī šķīstoša kristāliska viela, kas ietilpst fermentu struktūrās un piedalās ogļhidrātu vielmaiņā (B1 vitamīns).
- limfa Bezkrāsains šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku organismā pa limfātisko sistēmu, aizpilda starpšūnu telpu un pārnes šūnu vielmaiņas produktus.
- ādas-muskuļu maiss bezmugurkaulnieku ķermeņa maisveida siena, kas kalpo par kustību orgānu.
- veltņtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Nemathelminthes"), kurā ietilpst dzīvnieki ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi); šī tipa dzīvnieki.
- plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Plathelminthes"), kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi), >12000 sugu, Latvijā konstatēts >280 sugu.
- sūklis Bezmugurkaulnieku tips ("Spongia syn. Porifera"), kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta, \~5000 sugu, kas mīt gk. jūrās, Latvijā saldūdeņos konstatētas 5 sugas.
- plakanie tārpi bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi); šī tipa dzīvnieki; plakantārpi.
- Isikuls Beznoteces ezers Kirgizstānā, Tjanšana ziemeļu daļā, tektoniskā ieplakā 1608 m vjl, platība - >6200 kvadrātkilometru, platums - \~60 km, vidējais dziļums - 278 m, lielākais dziļums - 668 m, ietek >50 upju, desmitais ietilpīgākais ezers pasaulē.
- beznotekūdenstilpe Beznoteces ūdenstilpe.
- bezpeļņas organizācija bezpeļņas apkalpošanai, labdarībai, produkcijas ražošanai vai citiem mērķiem izveidota organizācija, kuras dalībnieku nolūks nav gūt peļņu.
- atvērto sistēmu korporācija bezpeļņas organizācija, kuras uzdevums - nodrošināt mijiedarbības iespējas pārdevējiem, kas izstrādājumos izmanto atvērto sistēmu sadarbības un integrēto pakalpojumu cipartīklu standartus. Šī korporācija ir _OSI_ protokolu pārdevēja, un tā nodrošina standartatbilstības testēšanu, sertifikāciju un atvērto sistēmu sadarbības protokolu attīstības veicināšanu.
- tulipomanija Bezprātīga aizraušanās no tulpēm Hollandē 16. gadsimtā, kuras toreiz bija modē un ar kurām spekulēja pat biržās.
- nolēkāt Bezrūpīgi, vieglprātīgi pavadīt (visu laikposmu).
- komutējami vairākmegabitu datu pakalpojumi bezsavienojuma datu pārraides pakalpojumi ātrdarbīgos teritoriālajos un pilsēttīklos.
- ieskaits Bezskaidras naudas norēķini par pārdotām (iepirktām) precēm, vērtspapīriem vai pakalpojumiem, pamatojoties uz prasījuma dzēšanu ar pretprasījumu; klīrings.
- personālie sakaru pakalpojumi bezvadu sakaru pakalpojumi, kuros izmanto 1,8-2 GHz diapazonu digitālas informācijas (teksta, balss ziņojumu, balss pasta u. c.) pārraidei un saņemšanai.
- spurdžzieži Bezziedlapju divdīgļlapju nošķira, kurā ietilpst vaskaugi, valrieksti, bērzaugi, kausneši (ozoli, skābardes), lazdzieži (lazdas, baltskābardes jeb Vāczemes vīksnas), pūpolzieži (kārkli un vītoli, papeles un apses).
- Bilha Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba sievas Rāheles kalpone un viņa dēlu Dana un Naftaļa māte.
- Gads Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, ciltstēvs vienai no Izraēla 12 ciltīm.
- Ašers Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, Gada brālis, viens no 12 Izraēla cilšu dibinātājiem.
- Dans Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - patriarha Jēkaba un Rāheles kalpones Bilhas dēls, ciltstēvs vienai no izraēliešu 12 ciltīm.
- Levijs Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, kura māte bija Lea; viņa pēcnācēji kļuva par kalpotāju un priesteru dzimtu.
- Naftalis Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Rāheles kalpones Bilhas dēls.
- pentateihs Bībeles daļa, kurā ietilpst piecas Mozus grāmatas; Tora^2^.
- bērnu bibliotēka bibliotēka, kas apkalpo jaunākos skolēnus, pirmsskolas vecuma bērnus, kā arī bērnu audzinātājus.
- starpbibliotēku abonements bibliotekārās apkalpošanas forma, kas nodrošina bibliotēkas lasītājam nepieciešamās literatūras pieprasījuma izpildi, ja vajadzīgās literatūras attiecīgās bibliotēkas fondos nav.
- vērt Bīdīt, celt, griezt u. tml. (piemēram, vāku, aizkaru, arī mēbeles, durvis) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet); šādā veidā padarīt (piemēram, priekšmeta, telpas) iekšieni vaļēju vai slēgtu.
- klubs Biedrība, kurā apvienojušies noteiktu aprindu, vienas profesijas, tautības, kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus, nodarbotos ar sportu u. c.
- eonija Biezlapju dzimtas ģints ("Aeonium"), sukulents puskrūms vai krūms, savvaļā sastopams Ziemeļāfrikā, Latvijā reizēm audzē kā telpu puķi, ziedi sīki, ziedkopās, gaiši vai tumši dzelteni.
- eševērija Biezlapju dzimtas ģints ("Echeveria"), sukulenti bezstumbra lakstaugi, krūmi vai puskrūmi, ap 150 sugas, Latvijā audzē kā telpaugus.
- bifidobaktērijas Bifido - baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus.
- Pastendes muiža bijusī muiža “Postenden” tagadējā Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts nozīmes kultūras piemineklis, apbūve veidojusies no 17. gs., celtniecība veikta gk. 18. gadsimtā, apbūves ansambli veido: kungu māja, 2 t. s. kavalieru nami, pārvaldnieka māja, kalpu māja un saimniecības ēku komplekss; kopš 1945. g. kungu mājā darbojas Pastendes pamatskola.
- Hesene-Nasava Bijusī Prūsijas province ("Hessen-Nassau"), kopš 1946. g. ietilpst Hesenes un Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē.
- Almēlija Bijušais trimdas latviešu īpašums Lielbritānijā, Herefordšīrā, senas muižas komplekss (108 telpas), ko īrēja Latviešu Nacionālā padome Lielbritānijā no 1953. g. un 1989. g. ieguva īpašumā, bet 1999. g. pārdeva.
- Stirnas muiža bijušās muižas komplekss Dobeles novada Īles pagastā, apbūve veidojusies 19. gs. un 20. gs. sākumā, līdz mūsu dienām saglabājušās >10 būves: pils, kalpu māja, stallis, kūts un citas saimniecības ēkas, kā arī parks (platība 3,4 ha), kas ierīkots gleznainā vietā pie Lielauces ezera.
- Pulakas muiža bijušās muižas nosaukums tagadējā Siguldas novada Mālpils pagasta teritorijā.
- Lemburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Mālpils.
- Riktere Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Mālpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sidgunda, kas agrāk saucās arī Rikteres muiža.
- Franču Ekvatoriālā Āfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiskā apvienība Centrālajā Āfrikā ("Afrique Equatoriale Francaise"), kurā ietilpa Čada, Gabona, Ubangi-Šari (tagadējā Centrālāfrika), Franču Kongo jeb Viduskongo (tagadējā Kongo Republika), kas visas kopš 1960. g. ir neatkarīgas valstis.
- Franču Rietumāfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiska apvienība Rietumāfrikā ("Afrique Occidentale Francaise"), ietilpa Franču Gvineja (kopš 1950. g. - Gvinejas Republika), Augšvolta (tagad - Burkinafaso), Dahomeja (tagad - Benina), Franču Sudāna (tagad - Mali), Mauritānija, Nigēra, Senegāla un Ziloņkaula Krasts (tagad - Kotdivuāra).
- marķērs Biljarda spēlē kalpotājs, kas atzīmē vinnestus.
- ģeozooloģija Bioģeogrāfijas nozare, kas, līdzīgi ģeobotānikai, pēta kādas noteiktas teritorijas dzīvnieku sugu, grupu vai faunistisko kompleksu izplatību telpā un laikā atkarībā no klimata un ainavu elementu vēsturiskās attīstības.
- mikropipete Bioķīmiskām analīzēm lietojama graduēta pipete ar tilpumu līdz 0,1 ml.
- hidrobioloģija bioloģijas nozare, kurā pēta bioloģiskās norises ūdenstilpēs.
- kosmobioloģija Bioloģijas zinātņu komplekss, kuras pētī organisma dzīvības norises kosmiskās telpas apstākļos; kosmiskā bioloģija.
- kosmiskā bioloģija bioloģijas zinātņu komplekss, kuras pētī organisma dzīvības norises kosmiskās telpas apstākļos; kosmobioloģija.
- Birzuļi Birzuļu pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā.
- biržas mākleris biržas kalpotājs (operāciju brokers), kurš biržas sanāksmē noskaidro pieprasījumu un piedāvājumu un reģistrē darījumus.
- katedra Bīskapa krēsls dievkalpojumā.
- akolūts Bīskapa pavadonis, kalpotājs pie altāra priesterim un diakonam; baznīcas kalpotājs, kam ir otrā zemākā no Romas katoļu baznīcas ordinācijas pakāpēm.
- drava biškopības vienība, kurā ietilpst bišu saimes, biškopības inventārs.
- akarapidoze Bišu slimība, smidžu sērga, kas lokalizējas bites elpošanas orgānos - traheju pirmajā pārī.
- šķirdēlis Bišu stropa sastāvdaļa - dēlis stropa iekštelpas ierobežošanai.
- apoidea Bišu virsdzimta, kas ietilpst kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtā.
- B2B Bizness - biznesam (e-komercijas kategorija, kur uzņēmumi savstarpēji pērk un pārdod preces un pakalpojumus).
- B2C Bizness - patērētājam (e-komercijas kategorija, kur uzņēmumi pārdod preces un pakalpojumus patērētājiem).
- skorpionblakts Blakšu kārtas dzimta ("Nepidae"), lielas (ķermeņa garums - 18-40 mm), plakanas, lapveidīgas vai garas, cilindriskas ūdensblaktis ar raksturīgām priekšējām tvērējkājām un divdaļīgu elpcaurlīti vēdera galā, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas - ūdens skorpions un cauruļblakts.
- sarkanblakts Blakšu kārtas dzimta ("Pyrrhocoridae"), kurā ietilpst vidēji lieli kukaiņi ar spilgti sarkaniem vai dzelteniem plankumiem, \~400 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- cauruļblakts Blakšu kārtas skorpionblakšu dzimtas suga ("Ranatra linearis"), ūdensblakts, Latvijā lielākā blakts (ķermeņa garums - 30-40 mm), pelēkbrūna, izstiepti cilindriska, ar garām, tievām kājām, elpcaurulīte gandrīz tikpat gara kā ķermenis, dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem.
- sāņtelpa Blakus telpa.
- blaudīties Blandīties; cilpot; grīļoties; dīdīties.
- pieblēt Blējot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpa, apkārtne).
- hlorindāns Blīvs, eļļains, iedzeltens šķidrums ar vāju smaku, insekticīds, pieskares inde, ietilpst hlororganisko preparātu grupā.
- grotšotes taļļa bloku un trošu sistēma, kurā ietilpst grotšote un bloki, kas piestiprināti pie grotbomja pakaļējā gala un grotšotes sliedes slīdņa.
- remonts bojājumu, defektu novēršana (piemēram, parasti lielam, aparātam, ietaisei, iekārtai, arī celtnei, telpai, ceļam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām.
- pneumatofori Botānikā elpojamās saknes tropu purvu un mangroves augiem, kas aug no augsnes augšup laukā, ar bagātīgi izveidotiem gaisa audiem un apgādā ar skābekli tieši no gaisa tās auga daļas, kas atrodas dūņainā un gaisa nabagā augsnē.
- panašējums Botānikā nosaukums baltām svītrām un plankumiem augu zaļajās lapās, kas rodas no lielu starpšūnu telpu izveidošanās lapas audos vai no pārmaiņām šūnas krāsplastos.
- brasilparodia Brasilparodia alacriportana - Portoalegres parodijas ("Parodia alacriportana") senāks nosaukums.
- kreisēt Braukt, veicot izlūkošanu, apsargājot krastu vai kuģus, uzbrūkot pretinieka kuģiem (par kuģi, tā apkalpi).
- zelta trompete Brazīlijas meža augs, ko Eiropā izplata kā dekoratīvu telpaugu ("Allamanda cathartica") un dēvē arī par caureju ierosinošo alamandu.
- aizturēt elpu brīdi neelpot.
- atklāšana Brīdis, kad novērotājs (radiolokatora operators u. c.) ierauga kādu objektu (tā attēlu indikatora ekrānā), nosaka tā stāvokli apvidū, gaisa (kosmiskajā) telpā, zem vai virs ūdens, kā arī tā darbības raksturu.
- austrumu briļļputniņš briļļputniņu suga ("Zosterops palpebrosa").
- paseksnis Brīva telpa starp pamata baļķi, kas balstās uz akmeņiem vai bluķiem, un zemi; pasekne (2); paseknis (2).
- atkāpe Brīva telpa, vieta kā priekšā vai starp ko.
- atvēza Brīva telpa.
- gaisrūme Brīva, ar gaisu pildīta telpa starp sienām, griestu segumu kārtām u. tml.
- brīvais Brīvās krišanas paātrinājums - paātrinājums, ko iegūst ķermenis, krītot uz Zemi no neliela augstuma bezgaisa telpā.
- telpiskais gobelēns brīvi telpā izkārtota trīsdimensiju tekstila kompozīcija.
- algotņi Brīvprātīgi profesionāli karavīri, kuri par dienestu saņem noteiktu atlīdzību; Latvijā 9.-13. gs. šādus karavīrus dēvēja par karakalpiem.
- tabakas darva brīvs dūmu kondensāts, kam piemīt elpošanas ceļu kairinošas, vēzi izraisošas u. c. kaitīgas īpašības.
- apaļskulptūra Brīvstāvoša, no visām pusēm aplūkojama skulpturāla figūra vai figūru grupa.
- frīzeja Bromēliju dzimtas ģints ("Vriesea"), dekoratīvs ziedaugs no Dienvidamerikas tropiskajiem mežiem, izplatīts telpaugs ar īpatnēju kopšanu, laistot nevis saknes, bet ielejot ūdeni un minerālvielas lapu piltuvēs.
- bronhedēma Bronhu gļotādas tūska, kas samazina to lūmenu, traucējot gaisa cirkulāciju un apgrūtinot elpošanu.
- Mīnoja kultūra bronzas laikmeta kultūra Krētas salā, Grieķijā, ap 3000-1100 pr. Kr.; pilis, kas rotātas ar freskām, skulptūrām un keramiku, ostas, apmetnes, nekropoles.
- ciklons-B Brūna, graudaina, ar zilskābi piesātināta viela, ko lietoja slēgtu telpu gāzēšanai, lai atbrīvotos no kaitēkļiem; ļoti indīga.
- subhadevas budisma mitoloģijā - rūpavačāru grupas dievības, kas mīt rūpadhātu līmenī un iedalās paritasubhās, appamānasubhās un subhakinihās, [pārdzimušo mūža ilgums šajās grupās ir attiecīgi 16, 32 un 64 kalpas].
- subhakinihas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma augstākā grupa - "viscaur svētlaimīgie", kuru mūžs ilgst 64 kalpas.
- appamānasubhas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma otrā grupa - "neizmērojamās svētlaimes īpašnieki", kuru mūžs ilgst 32 kalpas.
- paritasubhas budisma mitoloģijā - subhadevu iedalījuma zemākā grupa - "ierobežotās svētlaimes īpašnieki", kuru mūžs ilgst 16 kalpas.
- Jungana Budistu alu templis Ķīnā uz ZR no Datunas; uzcelts 460.-545. g.; templī >60 ovālas un taisnstūra alas ar smilšakmens skulptūrām (līdz 15 m augstas).
- čaitija Budistu un džainistu templis vai klosteris; jēdzienu galvenokārt attiecina uz klintī iecirstu tempļa vai klostera lūgšanu telpu senajā Indijā, kuru divas kolonnu rindas sadalīja trīs jomos, iepretī ieejai dziļumā parasti novietoja stūpu.
- pamatbudžets Budžeta daļa, kuru veido dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, dotācija īpašiem mērķiem, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, transferti, ārvalstu finanšu palīdzība, izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem, kā arī valsts budžeta aizdevumi un valsts budžeta aizdevumu atmaksas.
- speciālais budžets budžeta daļa, kuru veido īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, transferti, ārvalstu finanšu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā), kā arī izdevumi, kurus paredzēts segt no šiem ieņēmumiem vai arī aizņēmuma no valsts pamatbudžeta.
- kantīne Bufete, pārtikas veikals (ar tirdzniecību nesaistītas iestādes, organizācijas telpās, teritorijā).
- bufetčiks Bufetes turētājs vai apkalpotājs.
- Bukas dzirnavezers Bukas dīķis Mālpils novadā.
- Lejasjaunzemju dzirnavezers Bukas dīķis Mālpils pagastā.
- Suddenbach Bukas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mālpils pagastā.
- Buku Buku dīķis - ūdenstilpe Dienvidkurzemes novada Aizputes pagastā, platība - 1,5 ha.
- parastā bultene bulteņu suga ("Sagittaria sagittifolia"), kas Latvijā sastopama diezgan bieži visā teritorijā ezeru un upju litorālē un palienēs, arī mākslīgās ūdenstilpēs un vecupēs.
- buras apdare buras izgatavošanas (šūšanas) noslēguma operāciju komplekss, kurā ietilpst malu atšūšana, līķtrošu piešūšana, gredzenu ielikšana u. tml. darbi.
- Eryngium bourgattii Burga zilpodze.
- latīņu burti Burti, kas ietilpst latīņu alfabētā un tajos alfabētos, kas veidoti uz latīņu alfabēta pamata.
- bušils Bušelis – tilpuma mērvienība.
- čerkstēt Būt ar blakus trokšņiem (par balsi, elpu).
- čērkstēt Būt ar blakus trokšņiem (par balsi, elpu).
- iet Būt ietilpināmam, ietilpt.
- atsarasties Būt kādā vietā, telpā.
- aizpūsties Būt lielā elpas trūkumā.
- stāvēt vaļā būt neaizsalušam (par ūdenstilpi).
- noflīzēt Būt noklātam ar flīzēm (par telpu).
- atrasties Būt novietotam, būt (kādā vietā, telpā).
- būt zem jumta Būt pajumtē, telpā, celtnē.
- ietverties Būt par (kā) sastāvdaļu, daļu, iekļauties, ietilpt (kā sastāvā).
- piepildīt Būt par cēloni tam, ka (kāda psihiskais stāvoklis) ietekmē vairākus, visus cilvēkus (piemēram, telpā, apkārtnē).
- pieliet Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti gaisma, siltums) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- piepildīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- satrakot Būt par cēloni tam, ka (piemēram, ūdenstilpe, ūdeņi) sāk iedarboties spēcīgi, arī postoši.
- saputot Būt par cēloni tam, ka (ūdenstilpē, tās ūdeņos), parasti viscaur, izveidojas putas (parasti par vēju).
- pieblāzmot Būt par cēloni tam, ka blāzma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- piespīdēt Būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- piesmaržot Būt par cēloni tam, ka smarža izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- cirst Būt par cēloni, ka tiek spēji pārtraukta (piemēram, elpa).
- lūzt Būt pieblīvētam, pārpildītam (ar ko) - par vietu, telpu.
- iznākt Būt pietiekamā daudzumā, platībā vai tilpumā; pietikt.
- tušīties Būt tādā stāvoklī, ka trūkst elpas.
- rīstīties būt tādam, kam (vairākkārt) krampjaini saraujas barības vada, arī elpvada muskuļi.
- šķaudīt Būt tādam, kam deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss reflektoriski spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni.
- savienot Būt tādam, kas nodrošina iespēju pārvietoties (no vienas vietas, telpas uz citu vietu, telpu) - piemēram, par celtnes daļu, ceļu.
- nošķirt Būt tādam, kas norobežo, nodala (parasti platību, telpu).
- satecēt Būt tādam, kas savienojas un veido vienu ūdenstilpi (par upēm, strautiem u. tml.).
- žņaugt Būt tādam, kas spiežot, parasti kaklu, traucē elpošanu; arī būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
- viļņot Būt tādam, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni; viļņoties (1).
- viļņoties Būt tādam, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni.
- uzmest Būt tādam, kur izveidojas (viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
- skaloties Būt tādam, kur nemitīgi plūst ūdens, veidojot viļņus, arī vairākkārt atsitoties pret ko (par ūdenstilpi).
- tumst Būt tādam, kur pakāpeniski iestājas tumsa (par apkaimi, telpu, vidi).
- smirdēt Būt tādam, kur rodas, izplatās smaka (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
- smaržot Būt tādam, kur rodas, izplatās smarža (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
- šalkt Būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu).
- rībēt Būt tādam, kur skan samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis (piemēram, par vietu, telpu).
- dārdēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
- grandēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu); būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu); dārdēt (6).
- grandīt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu); būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu); dārdēt (6).
- sist Būt tādam, kur strauji veidojas (piemēram, viļņi, burbuļi) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
- mest Būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuļi u. tml.) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
- sviest Būt tādam, kur veidojas (viļņi, burbuļi u. tml.) - par ūdenstilpi, šķidrumu.
- murdēt Būt tādam, kur, kam atrodoties, arī pārvietojoties, rodas pakluss, neskaidrs troksnis (parasti par vietu, telpu).
- uzņemt Būt tādam, kurā (kāds ūdens daudzums) var ietilpt, ieplūst (par ūdenstilpi).
- velt Būt tādam, kurā (parasti vēja iedarbībā) izplatās (viļņi) - par ūdenstilpēm; ar savu plūsmu virzīt (ūdeņus) - par upēm, kanāliem u. tml.; radīt (viļņus) ūdenstilpē (par vēju).
- pulsēt Būt tādam, kurā ir jūtama periodiska spiediena, tilpuma maiņa (par ķermeņa daļu).
- pulsēt Būt tādam, kurā periodiski mainās spiediens un tilpums (par asinsvadiem).
- skanēt Būt tādam, kurā rodas, izplatās skaņas (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
- sanēt Būt tādam, kurā skan klusas, samērā augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- dunēt Būt tādam, kurā skan ļoti zems, dobjš troksnis (parasti par vietu, telpu).
- zumēt Būt tādam, kurā skan pazemas, klusas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- sīkt Būt tādam, kurā skan samērā smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi); atskanēt šādām skaņām.
- spindzēt Būt tādam, kurā skan smalkas, augstas, vienmērīgas skaņas (par vietu, telpu, vidi).
- klaudzēt Būt tādam, kurā skan spalgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
- dūkt Būt tādam, kurā skan zems, dobjš, samērā vienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
- rūkt Būt tādam, kurā skan zems, vienmērīgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
- pārplūst Būt tādam, kurā viscaur izplatās (gaisma, smarža, skaņa) - par vietu, telpu; izplatīties viscaur (vietā, telpā) - par gaismu, smaržu, skaņu.
- kūpēt Būt tādam, no kura plūst migla, iztvaikojumi (par ūdenstilpēm, mitrām vietām u. tml.).
- dūmot Būt tādam, no kura telpā izplūst dūmi (piemēram, par krāsni, plīti).
- tecēt Būt tādam, pa kuru pārvietojas ūdens (par ūdenstilpi); plūst (2).
- plūst Būt tādam, pa kuru virzās ūdens (par ūdenstilpi).
- pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
- pārblīvēt Būt, atrasties (piemēram, transportlīdzeklī, telpā, platībā) pārāk lielā skaitā.
- kajītes virsbūve būvkonstrukcija virs kajītes, kas palielina iekštelpu griestu augstumu.
- būvtilpums Būvķermeņa tilpums starp starp ārējām norobežojošajām virsmām.
- stikla pakete būvmateriāls, kas sastāv no divām vai vairākām stikla plāksnēm, kuras savienotas pa perimetru rāmī tā, ka starp tām veidojas hermētiski noslēgta telpa ar sausu gaisu.
- caureja Būvniecībā maza satiksmes telpa starp lielākām telpām; arī ieeja no āra trepju telpā.
- adamantāns C~10~H~16~, telpisks policiklisks ogļūdeņradis, ārstniecības preparātu izejviela.
- nikotīnamīdadenīndinukleotīds C~21~H~27~N~7~O~14~P~2~, koenzīms, kas piedalās ūdeņraža atomu un elektronu pārnesē šūnu elpošanas reakcijās.
- rifamicīns C~37~H~47~NO~12~, jebkura no "Streptomyces mediterranei" iegūta antibiotiska viela, kas efektīva pret plašu baktēriju spektru, to vidū grampozitīviem kokiem, dažiem gramnegatīviem baciļiem un tuberkulozes mikobaktēriju, kā arī dažām citām mikobaktērijām; lieto tikai plaušu tuberkulozes sākumstadijas un atkārtotā ārstēšanā, kā arī "Neisseria meningitidis" izraisīta asimptomātiska nazofaringīta, lepras, gonorejas, žultsceļu un elpceļu infekciju ārstēšanā.
- rifamīds C~43~H~58~N~2~O~13~, pussintētiska rifamicīnu grupas antibiotika; piemīt rifamicīniem raksturīgā aktivitāte; lieto elpceļu infekciju ārstēšanā, kuras izraisījuši grampozitīvi koki, kā arī žultsceļu infekciju ārstēšanā, kuras izraisījuši grampozitīvi un gramnegatīvi mikroorganismi.
- timidīns C10H14N2O5, timīna dezoksiribozīds, ietilpst dezoksiribonukleīnskābē; nepieciešams dažu sīkbūtņu audzēšanai barotnēs, kurās nav B12 vitamīna un folijskābes.
- sabineus C10H16, terpens, kas ietilpst vairākās ēteriskās eļļās.
- ortofenantrolīns C12H8N2, balts kristālisks pulveris; ar dzelzs joniem veido kompleksu savienojumu, ko lieto par indikatoru tilpumanalīzē.
- ofloksacīns C18H20FN3O4, fluoru saturošs plaša darbības spektra hinolonu grupas antibakteriālais līdzeklis, efektīvs pret gramnegatīviem mikroorganismiem; lieto prostatīta, seksuāli transmisīvo slimību, dziļo elpceļu, urīnceļu un ādas infekciju ārstēšanā.
- palmatīns C21H20NO4, kristālisks alkaloids, ko iegūst no "Jateorrhiza palmata Lam."; atrodams arī bārbelēs; apgrūtina elpošanu.
- ksantopterīns C6H5N5O2, dzeltens pigments dzīvnieku organismos; k. atlikums ietilpst folijskābē; veicina zīdītāju hematopoēzi, atrodams zīdītāju un cilvēka urīnā.
- neiramīnskābe C9H18NO8, organiska skābe, ietilpst daudzos gangliozidos un glikoproteīnos; deviņus vai vairākus oglekļa atomus saturošu aminoogļhidrātu grupas (siālskābju) svarīgākā skābe.
- reskripts Cariskajā Krievijā - vispārējai zināšanai publicēta cara vēstule pavalstniekam, kurā tika izteikta pateicība par izdarītiem pakalpojumiem, paziņots par apbalvošanu utt.
- traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (cilvēkam, daļai dzīvnieku), kas pārvada gaisu no balsenes uz bronhiem un plaušām.
- traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (uz sauszemes dzīvojošiem posmkājiem, piemēram, kukaiņiem, daļai zirnekļu), pa kuru gaiss bez asiņu starpniecības plūst tieši uz audiem, orgāniem.
- apendikss Cauruļveidīga detaļa dirižabļa vai aerostata apakšdaļā, kas kalpo čaulas piepildīšanai ar gāzi un liekās gāzes izvadīšanai lidojuma laikā.
- virpotava Cehs, arī telpa (piemēram, rūpnīcā), kas iekārtota darbam ar virpu.
- štancētava Cehs, arī telpa (piemēram, rūpnīcā), kas ir iekārtota štancēšanai.
- kausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē metālu.
- tēraudkausētava Cehs, arī telpa, celtne, kur kausē tēraudu.
- saiņotava Cehs, nodala, arī telpa, kur saiņo (ko).
- pakotava Cehs, nodaļa, arī telpa, kur pako (1).
- Aythya fuligula cekulpīle.
- pacelties Celties un pabeigt celties gaisā (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
- kapliča Celtne (kapsētā, slimnīcā), arī telpa (piemēram, slimnīcā) mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un parasti arī bēru ceremonijai.
- rotunda Celtne vai telpa ar apļa plānu.
- pirts Celtne vai telpu kopums, kas ir īpaši iekārtots mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām.
- pienūzis Celtne, arī īpaša telpa, kur dzesē un uzglabā pienu.
- noliktava Celtne, arī telpa (kā, piemēram, produkcijas, preču) uzglabāšanai.
- morgs Celtne, arī telpa līķu novietošanai, glabāšanai, identificēšanai, secēšanai.
- nams Celtne, arī telpa, kurā ir, parasti atklāts, pavards; arī virtuve; arī priekštelpa, priekšnams.
- radionams Celtne, kurā izvietotas radiofona studijas, redakcijas, tehniskie dienesti un palīgtelpas radioprogrammu sagatavošanai un pārraidīšanai klausītājiem.
- manēža Celtne, telpa sportistu treniņiem, sacensībām.
- novietne Celtne, telpa, arī vieta (kā) novietošanai, uzglabāšanai.
- padome Celtne, telpa, kur darbojas šāda varas institūcija.
- ledus halle (arī arēna pils) celtne, telpa, kurā atrodas mākslīgā ledus laukums (parasti hokejam, daiļslidošanai).
- ledus pils (arī arēna, halle) celtne, telpa, kurā atrodas mākslīgā ledus laukums (parasti hokejam, daiļslidošanai).
- iestāde celtne, telpa, kurā darbojas iestādē nodarbinātie.
- rektorāts Celtne, telpa, kurā darbojas šāda augstākās mācību iestādes vadība.
- ministrija Celtne, telpa, kurā darbojas šāda institūcija.
- pašvaldība Celtne, telpa, kurā darbojas šāda institūcija.
- policija Celtne, telpa, kurā darbojas šāda izpildu institūcija.
- policijas iecirknis Celtne, telpa, kurā darbojas šāda vienība.
- sūknētava Celtne, telpa, vieta, kur (ko) sūknē.
- kinokoncertzāle Celtne, telpas kinofilmu izrādēm un koncertiem.
- kinolektorijs Celtne, telpas publiskām lekcijām un kinofilmu demonstrējumiem.
- redakcija Celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde vai tās nodaļa.
- tiesa celtne, telpas, kur darbojas šāda valsts institūcija.
- pagastvalde Celtne, telpas, kurās darbojās šīs pārvaldes institūcija.
- pagrabs Celtnes daļa, kura atrodas zem tās pirmā stāva un kuras grīdas līmenis ir zem zemes virsas; telpa, telpu kopums šādā celtnes daļā.
- sienmala Celtnes sienas malējā josla; telpa gar celtnes sienu.
- sienmale Celtnes sienas malējā josla; telpa gar celtnes sienu.
- sienmalis Celtnes sienas malējā josla; telpa gar celtnes sienu.
- arhitektūra Celtniecības māksla, kas veido telpisku vidi, kurā noris cilvēka darba, sabiedriskās un personiskās dzīves procesi.
- strope Celtņa āķim piestiprināta ietaise (piem., troses cilpa) dažu veidu kravu pārvietošanai.
- klikšķstraume Ceļi, ko lietotājs izmanto, klejojot pa hipertelpu.
- minezingeri Ceļojoši dziesminieki un dzejnieki 11.-13. gs. Eiropas vācu zemēs (vācu "Minnesanger" - mīlas dziedoņi). Viņu dzeja radusies Provansas trubadūru lirikas ietekmē. Tās galvenās tēmas - bruņinieku mīlestība, kalpošana Dievam un sirdsdāmai.
- FIT Ceļojums, ko tūrists organizē pats sev, kontaktējoties ar tūrisma pakalpojumu piegādātājiem vai arī ar tūrisma un ceļojumu aģentūru starpniecību.
- noieta ceļš ceļš, kurš jāveic precei (pakalpojumam) no ražotāja vai pakalpojuma devēja līdz pircējam (patērētājam).
- transfertcena Cena, kuru precēm un pakalpojumiem nosaka saistītie uzņēmumi un kas atšķiras no tirgus vērtības.
- tirgus cena cena, par ko var pārdot preci vai pakalpojumu.
- tvarstīt gaisu (arī elpu, pēc elpas) censties ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
- maukt (vilkt, novilkt, raut, plēst, noplēst, nomaukt) ādu pār acīm censties iegūt no cita sev maksimālu labumu, peļņu; nežēlīgi izturēties, izmantot, izkalpināt.
- uzdienēties Centīgi strādājot, iegūt paaugstinājumu darbā; uzstrādāties, uzkalpoties (1).
- numerācijas nodrošināšanas pakalpojums centralizētās publiskā telefonu tīkla abonentu numuru un starp elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem saglabāto numuru datu bāzes uzturēšana, tajā skaitā jebkurš pakalpojums, kas saistīts ar piekļuves nodrošināšanu šajā datu bāzē esošai informācijai, un tās apstrāde.
- Catalpa bignonioides ceriņlapu katalpa.
- piecirst Cērtot iegūt, sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- iecirst Cērtot, kaļot ieveidot (kādā materiālā, parasti skulptūru); iekalt.
- izcirst Cērtot, kaļot izveidot (parasti skulptūru).
- HTH Ceru, ka tas palīdzēs; ceru palīdzēt (angļu "hope this / to help(s)"; īsziņās).
- industrija 4.0 ceturtās rūpnieciskās revolūcijas apzīmējums; vispārīgi lieto, runājot par visaptverošu ražošanas procesu un pakalpojumu sektora centrālo uzdevumu un procesu automatizāciju un digitalizāciju.
- brizenes Cezalpīnija krāsošanai.
- bruzenes Cezalpīnija krāsošanai.
- caesalpiniaceae Cezalpīniju dzimta.
- cesalpiniaceae Cezalpīniju dzimta.
- kasija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cassia"), daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, nelieli koki, tropos, subtropos, \~500 sugu, Latvijā dažkārt audzē kolekcijās.
- jūdaskoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cercis"), dekoratīvs 7-15 m augsts koks ar apaļām sirdsveida lapām, spilgti sārti ziedi, Eiropas dienvidos un Āzijas dienvidrietumoos, Latvijā dažas sugas audzē kolekcijās.
- gledīčija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Gleditsia"), vasarzaļi koki ar izturīgu koksni, tropiskajā Āfrikā, Austrumāzijā, Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā, 12 sugu.
- kopālkoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Trachilobium"), aug Austrumāfrikā (vietām kultivē), izmanto kopāla ieguvei.
- caesalpinia Cezalpīniju dzimtas ģints.
- ceratonia Cezalpīniju dzimtas ģints.
- logvuds Cezalpīniju dzimtas koks (aug Centrālajā Amerikā un Dienvidamerikā), kura koksni izmanto krāsvielas iegūšanai.
- ceratonija Cezalpīniju dzimtas suga ("Ceratonia siliqua"), vidēji liels, mūžzaļš koks, Vidusjūras zemēs un Arābijā.
- metilbromīds CH~3~Br, metilgrupa, bezkrāsaina gāze, kas lielā koncentrācijā gaisā kairina elpceļus; izmanto kā stipri indīgu pesticīdu, organiskā sintēzē, arī par dzesēšanas un ugunsdzēsības līdzekli.
- trijdienu ciba ciba 1200 kubikcentimetru tilpumā.
- nedēļas ciba ciba 2100 kubikcentimetru tilpumā.
- gana ciba ciba 250 kubikcentimetru (0,25 l) tilpumā = 1 sauja = 1 glāze = 1/6 stopa.
- dienas ciba ciba 425 kubikcentimetru tilpumā.
- dzeltenā cielava cielavu suga ("Motacilla flava"), Latvijā sastopamas 2 pasugas: bieži un visā teritorijā - nominālpasuga ("Motacilla flava flava"), retāk - ziemeļu pasuga ("Motacilla flava thunbergi").
- Adžanta Ciems Indijā Maharaštaras štatā, kura tuvumā atrodas pats iespaidīgākais senās Indijas budistu klinšu tempļu komplekss (2. gs. p. m. ē. - 7. gs. m. ē.), klintīs izcirstas 5 čaitijas (lūgšanu telpas) un 24 vihāras (mūku mītnes), sienu gleznojumos attēlotas ainas no Budas dzīves, griesti gk. apgleznoti ar ornamentiem, apgleznotas arī kolonnas.
- mijiedarbojošā dubultzvaigzne cieša dubultzvaigzne, kurā viens vai abi komponenti aizpilda savu Roša tilpumu, savstarpējo gravitācijas spēku iedarbībā iegūst pilienveida formu un starp tiem notiek vielas apmaiņa.
- žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
- salādēties Cieši savietoties (par daudziem cilvēkiem, ierobežotā telpā, transportlīdzeklī u. tml.).
- sakabe Cieta nerūsoša metāla āķveida kustīgās takelāžas piederums, kas kalpo buru un flagu savienošanai ar to fallēm.
- ieliktnes Cietāka koka daļas, ko iedzen vai ieskrūvē mīksta koka gulšņos, lai tie ilgāk kalpotu.
- saneši Cietas daļiņas, kuras ūdenstilpē pārvieto teces vai straumes; iežu noārdīšanās produkti, ko pārvieto vējš, ūdens, ledāji.
- amiloze cietes makromolekulas struktūrelements, kas ietilpst gan tās lineārajā, gan sazarotajā daļā.
- krusttēvs Cietuma drošības dienesta darbinieks, kriminālpolicijas darbinieks.
- krjostnijs Cietuma drošības dienesta, kriminālpolicijas darbinieks.
- šņirs Cietumnieku klasifikācijā - "āžu" pakalpiņš.
- cika Cikadeju dzimtas ģints ("Cycas"), dekoratīvs augs ar palmveida lapām, ko mēdz audzēt telpās.
- cyclamen Cikllamenas jeb Alpu vijolītes.
- ozianna Cildinājuma sauciens kristiešu un jūdu dievkalpojumā.
- kvarta cilindrisks skārda trauks (ar osu), kura tilpums ir 0,5, 0,75 vai 1 litrs.
- līkums Cilpa (1).
- osa Cilpa (kā, piemēram, saites, siksnas) ievēršanai.
- pakaramais Cilpa apģērba iekšpusē (piem., pie apkakles, svārku vīlēm) apģērba pakāršanai.
- sposts Cilpa ar ēsmu meža putnu gūstīšanai.
- znauģis Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
- znauja Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
- znaujis Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
- znaujs Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
- znaule Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
- znauls Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znaugs.
- snauja Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znauja.
- snaujis Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti; znauja.
- znaugs Cilpa ar koka pamatni nostiprināšanai, ar ko cūkai pirms kaušanas aizsien muti.
- klangas Cilpa putnu ķeršanai.
- vanga Cilpa putnu ķeršanai.
- ķilpe Cilpā sasieta lente, nešanas lenta, kurā ir iestrādāta pavadtrosīte, lai tā nenokarājas pārāk zemu.
- kalcenis Cilpa svārku aizpogāšanai.
- ievalksnis Cilpa vai caurums pastalas malā auklas ievēršanai.
- ievārksnis Cilpa vai caurums pastalas malā auklas ievēršanai.
- spinakera šotauga cilpa vai gredzens, caur kuru izvelk spinakera šoti.
- dzergzde Cilpa vai mezgls dzijā.
- dzerkstele Cilpa vai mezgls dzijā.
- žņurgulis Cilpa, ar ko savelk cūkai purnu, lai nevar kviekt.
- žņurguls Cilpa, ar ko savelk cūkai purnu, lai nevar kviekt.
- ļaka Cilpa, austiņa.
- ļeka Cilpa, austiņa.
- ļēka Cilpa, austiņa.
- lemnisks Cilpa, centrālās nervu sistēmas sekundārie sensoriskie neironi, kas krustojas un beidzas redzes uzkalnā.
- elze Cilpa, cilpiņa.
- auga Cilpa, kas veidota troses vai virves galā, iepinot galu trosē (virvē).
- pritaks Cilpa, ko piešuj apģērba iekšpusē pie apkakles tā pakāršanai.
- anka Cilpa, kurā karājas buru kārts; virve, ar ko bura tiek piestiprināta pie masta.
- ģilpa Cilpa, līkums.
- stripa Cilpa, ļeka, saite.
- čigris Cilpa, mezgls.
- kazzobs Cilpa, negludums u. tml. audeklā, kas radies, nemākulīgi vai nepareizi aužot.
- sklida cilpa, piemēram baļķu pārvietošanai uz augšu vai leju.
- slanga Cilpa, slazds.
- žmaugus Cilpa, valgs, sprūds.
- kalpenis Cilpa, valgs.
- žmaugs Cilpa, valgs.
- skalbis cilpa, viegli raisāms mezgls.
- kalciņš Cilpa; austiņa, riņķītis (kā ievēršanai).
- ļenka Cilpa; cilpai līdzīgs veidojums.
- auklas kalpiņš cilpa.
- cilps Cilpa.
- eiza Cilpa.
- ēze Cilpa.
- kalcenis Cilpa.
- ķelpa Cilpa.
- ķelpana Cilpa.
- ķelpans Cilpa.
- ķilpa Cilpa.
- lence Cilpa.
- linga Cilpa.
- maucēknis Cilpa.
- savilcis Cilpa.
- žmauga Cilpa.
- cilpaiņš Cilpains.
- dzirpalas Cilpas un mezgli dzijā.
- ķelpiski Cilpas veidā, ar cilpu.
- cilpāniski Cilpas veidā.
- vangas Cilpas, važas.
- čokers Cilpenis - palīgierīce baļķu vilkšanai mežcirtēs.
- cilpeniski Cilpenisks.
- cilpisks Cilpenisks.
- ķilpiski Cilpiski.
- pārcilpot Cilpojot atgriezties (miteklī, uzturēšanās vietā u. tml.) - par dzīvniekiem.
- iecilpot Cilpojot ieskriet (kur iekšā) - parasti par zaķi.
- izcilpot Cilpojot izskriet (parasti par zaķi).
- nocilpot Cilpojot noskriet (par dzīvniekiem).
- pārcilpot Cilpojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - par dzīvniekiem.
- pacilpot Cilpojot pavirzīties (par dzīvniekiem).
- piecilpot Cilpojot pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) - par dzīvniekiem.
- sacilpot Cilpojot saskriet (par vairākiem, daudziem).
- uzcilpot Cilpojot uzskriet (par dzīvniekiem).
- atcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt šurp (par dzīvniekiem); cilpojot, skrienot lēcieniem atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizcilpot Cilpojot, skrienot lēcieniem, attālināties (par dzīvniekiem).
- aizcilpot Cilpot prom.
- atcilpot Cilpot šurp.
- lenčot Cilpot, līkumot.
- ķilpot Cilpot.
- šķērsadīšana Cilpu rindas veidošana uz adāmmašīnas adatām pakāpeniski izliecot vienu vai nedaudzus pavedienus.
- adījuma blīvums cilpu stabiņu vai cilpu rindu skaits noteiktā garuma vienībā.
- adījuma pinums cilpu un to struktūras elementu noteikts sakārtojums.
- tamborēšana Cilpu veidošana no dzijas ar āķīti (tamboradatu).
- krūšutēls Cilvēka ķermeņa augšdaļas skulpturāls attēls; biste.
- biste Cilvēka ķermeņa augšdaļas skulpturāls attēls; krūšutēls.
- radiotrauma Cilvēka organisma šūnu, audu, iedzimtības nesēju (hromosomu, DNS) bojājumi, ko izraisa jonizējošais starojums, kas iedarbojas uz organismu no ārpuses (AES avārija, kodolsprādziens) vai nokļūst organismā ar pārtiku vai ieelpojot radioaktīvas daļiņas.
- augstuma slimība cilvēka patoloģisks stāvoklis, kas rodas, samazinoties parciālajam spiedienam ieelpojamā gaisā retinātā atmosfērā.
- maska Cilvēka sejas vai dzīvnieka purna skulpturāls lējums.
- statuja Cilvēka vai dzīvnieka apaļskulptūra (dabiskā lielumā vai lielāka).
- oleandrisms Cilvēka vai dzīvnieku saindēšanās ar oleandru, kas satur sirds glikozīdus; raksturīgās pazīmes ir gastroenterīts ar vemšanu un caureju, paātrināta sirdsdarbība un elpošana, dažreiz beidzas letāli.
- izgātņi Cilvēki Senajā Krievzemē 11.-12. gs., kuri bija mainījuši savu sabiedrisko stāvokli; gk. zemnieki, kas bija pārtraukuši sakarus ar kopienu, vai arī kalpi, kas bija izpirkušies vai atlaisti brīvībā.
- haumaina Cilvēkiem, gan vīriešiem, gan sievietēm piemītošā lepnība, kas rada cilvēka dzīves negatīvo aspektu; ļaudis var kļūt brīvi un kalpot Dievam tikai tad, ja spēj pārvarēt tās spēku.
- izsūtāms Cilvēks (parasti pusaudzis), ko izmanto sīku pakalpojumu veikšanai.
- sēpatnieks cilvēks ar elpošanas problēmām.
- drellis Cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu jeb vergu.
- vergs Cilvēks Livonijā (13.-15. gadsimtā), kas parāda vai nesamaksātas soda naudas dēļ bija notiesāts par parāda kalpu; drellis 2.
- apakšīrnieks Cilvēks, kam dzīvokļa (telpu) īrnieks vai īpašnieks izīrējis dzīvokļa (telpu) daļu.
- sholastiķis Cilvēks, kam ir raksturīgs neauglīgs, formāls, no reālās dzīves un prakses atrauts domāšanas veids; arī burta kalps.
- lokālpatriots Cilvēks, kam piemīt lokālpatriotisms.
- traversants Cilvēks, kas (alpīnismā) veic traversu (2).
- apkalpotājs Cilvēks, kas (ēdnīcā, restorānā, kafejnīcā u. tml.) apkalpo viesus; oficiants.
- apkalpotājs Cilvēks, kas (iestādē vai uzņēmumā) tīra un uzpoš telpas; apkopējs.
- kalpinātājs Cilvēks, kas (kādu) kalpina.
- oficiants Cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus.
- viesmīlis Cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus.
- pakalpiņš Cilvēks, kas aktīvi darbojas kāda labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; [kalps]{s:778}.
- mašīnists Cilvēks, kas apkalpo mašīnas; mašīnstrādnieks.
- bufetnieks Cilvēks, kas apkalpo viesus bufetē.
- krodzinieks Cilvēks, kas apkalpo viesus vietās, kur pārdod alkoholiskos dzērienus.
- pusmācītājs Cilvēks, kas daudz, bieži lasa garīgus tekstus, arī vada nelielas reliģiskas ceremonijas (piemēram, mājas dievkalpojumu).
- līdzāsgulētājs Cilvēks, kas guļ (kādam) blakus, vienā telpā ar kādu.
- sholasts cilvēks, kas iepazinies tikai ar kādas zinātnes ārējo - formālo pusi un neredz tās īsto saturu un uzdevumu; burta kalps.
- gvards Cilvēks, kas ietilpst labākajā (cilvēku grupas, organizācijas) daļā.
- rokas puisis Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; arī pakalpiņš; rokaspuisis (2).
- rokaspuisis Cilvēks, kas ir atkarīgs no kāda un aktīvi darbojas tā labā par atlīdzību, arī aiz padevības, bailēm vai cita iemesla; arī pakalpiņš.
- īrnieks Cilvēks, kas īrē kādu telpu vai telpas.
- pūtējs cilvēks, kas izelpā virza gaisu kur iekšā
- pūtējs cilvēks, kas izelpā virza gaisu pa muti no elpošanas orgāniem
- asiņu dzērājs cilvēks, kas kādu nežēlīgi izkalpina, izmanto.
- akalpārdevējs Cilvēks, kas ko uzpērk un pārdod tālāk; atkalpārdevējs.
- svilpmanis Cilvēks, kas mēdz daudz, bieži svilpot.
- ūķis Cilvēks, kas nemitīgi strādā, darbojas, liekot arī citiem tāpat strādāt, darboties; arī cilvēks, kas mēdz izkalpināt.
- izdzinējs Cilvēks, kas nežēlīgi izkalpina, izmanto (kādu) darbā.
- dienderis Cilvēks, kas padevīgi kalpo, iztop.
- pakalpotājs cilvēks, kas pakalpo, sniedz pakalpojumus; arī [pakalpiņš]{s:788}
- apdzīvotājs Cilvēks, kas pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvo (kādā teritorijā, telpā u. tml.).
- vējgrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; nenopietns, nepastāvīgs cilvēks; vējagrābslis, gaisagrābslis.
- vējagrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; nenopietns, nepastāvīgs cilvēks; vējgrābslis, gaisagrābslis.
- gaisagrābslis Cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; vējagrābslis.
- izsūtāmais Cilvēks, kas strādā kādā iestādē par iznēsātāju, dažādu norīkojumu izpildītāju; kurjers; cilvēks, ko izmanto savā labā, liekot tam veikt dažādus (sīkus) pakalpojumus.
- svistuns Cilvēks, kas svilpo.
- mehanizators Cilvēks, kas vada un apkalpo mašīnas, mehānismus, ierīces; cilvēks, kas piedalās darbu mehanizēšanā.
- šušars Cilvēks, kas visiem pakalpo.
- blazdars Cilvēks, kas, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot, klaiņot, staigāt apkārt; arī nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- blazders Cilvēks, kas, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot, klaiņot, staigāt apkārt; arī nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- pārcēlājs Cilvēks, kura nodarbošanās ir pasažieru vai kravas pārvadāšana pāri ūdenstilpei (ar laivu, prāmi).
- indētājs Cilvēks, kurš (ko) indē, kura darba pienākumos ietilpst, piemēram, grauzēju indēšana.
- atbalsta persona cilvēks, kurš palīdz klientam saziņā, mobilitātē, personiskajā aprūpē un nodrošina piekļuvi citiem pakalpojumiem; arī cilvēks, kurš palīdz atbalstāmajai personai plānot un pašai pieņemt lēmumus par savu dzīvi.
- apkalpe Cilvēku grupa, kas apkalpo ierīci, mašīnu, iekārtu.
- habitāts Cilvēku kopu dzīvestelpa.
- tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
- kontrurbanizācija Cilvēku un darba vietu pārvirzīšanās no lielpilsētām uz mazākām pilsētām un lauku ciemiem.
- daudzkrāsu cinerārija cinerāriju suga ("Cineraria cruentus"), kuru krustojot ar citām radniecīgām sugām ir iegūtas hibrīdiskas rases un šķirnes, ko Latvijā audzē kā telpaugus.
- uniformists Cirka kalpotājs, kas, ģērbts formas tērpā, veic manēžā izrādes laikā tehniskus darbus.
- krudze Cirta, cilpa, mezgls dzijā.
- krudzele Cirta, cilpa, mezgls dzijā.
- starpcirte cirte, kuras galvenais mērķis ir vērtīgu, noturīgu un kvalitatīvu vēlamā sastāva mežaudžu izaudzēšana; te ietilpst sastāva kopšanas cirte, krājas kopšanas cirte un rekonstruktīvā cirte.
- ausainais cīrulis cīruļu suga ("Eremophila alpestris"), Latvijā caurceļotājs.
- piekļuve Citam elektronisko sakaru komersantam sniegta iespēja ar konkrētiem nosacījumiem piekļūt elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamajām iekārtām un pakalpojumiem.
- pārējais Citi (no kopuma, kurā ietilpst minētais, zināmais).
- citomegālija Citomegalovīrusu ierosināta slimība, kam raksturīgas palielinātas (citomegāliskas) šūnas ar intranukleāriem ieslēgumiem; infekcija var skart gandrīz jebkuru orgānu, tomēr bērniem tā visbiežāk ir lokalizēta pieauss dziedzerī, bet pieaugušajiem tā visbiežāk skar elpošanas orgānu sistēmu.
- sprieduma izpildīšana civillietā - civilprocesa stadija, kurā tiesu izpildītāju kantoru tiesu izpildītāji piespiedu kārtā izpilda tiesas u. c. iestāžu nolēmumus, ja parādnieki (atbildētāji) labprātīgi tos neizpilda tiesas vai tiesu izpildītāja noteiktajos termiņos.
- civilists Civilpersona.
- civils Civilpersona.
- aizkrustojums Civilprasību iztiesāšanas veids 15.-17. gadsimtā; civiltiesāšanās kārtībā uzlikts aizliegums uz atbildētāja nekustamu īpašumu.
- līdzdalība Civilprocesā - vairāku prasītāju un (vai) atbildētāju piedalīšanās vienā kopīgā civillietā; krimināltiesībās - apzināta noziedzīga darbība, kurā persona (līdzdalībnieks) kopīgi ar citu personu (izdarītāju) piedalījušies tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet pati nav bijusi nodarījuma tiešā izdarītāja.
- duplika Civilprocesā atbildētāja ieruna pret sūdzētāja repliku.
- trešā persona civilprocesa dalībnieks, kas piedalās civillietā starp prasītāju un atbildētāju, lai aizstāvētu savas patstāvīgās prasības.
- Cpk Civilprocesa kodekss.
- CPL Civilprocesa likums.
- lietu sagatavošana iztiesāšanai civilprocesa obligāta stadija, kurai jānodrošina pareiza un ātra civillietu izskatīšana un izspriešana, šajā stadijā tiek noteikts iespējamais lietas dalībnieku sastāvs, kam jāpiedalās lietas iztiesāšanā, precizēts darbības un pierādīšanas priekšmets, vākti pierādījumi un veiktas citas likumā noteiktas procesuālās darbības.
- dispozitivitāte Civilprocesa princips, saskaņā ar ko civillietas puses brīvi var rīkoties ar savām tiesībām un to aizsardzības procesuālajiem līdzekļiem.
- tiesas sēdes dalībnieks civilprocesa vai kriminālprocesa dalībnieks, kurš ir aicināts vai kuram saskaņā ar likumu ir jāpiedalās un kurš piedalās tiesas sēdē.
- griešanās tiesā civilprocesuāla darbība, kas izdarīta nolūkā panākt tiesvedības ierosināšanu civillietā, lai tiesas ceļā aizstāvētu aizskartās un apstrīdētās tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses.
- apskatīšana Civilprocesuāla un kriminālprocesuāla darbība ko veic tiesas amatpersonas liecinieku klātbūtnē apskatot nozieguma vietu, līdzekļus u. tml.
- glabātuve Civiltiesībās par kolekciju un dārglietu piederumiem pēc vispārēja noteikuma atzītas to uzglabāšanas iekārtas, telpas, kārbas, skapji u. c.
- clithris Clithris quercina - hipodermu dzimtas sugas "Colpoma quercina" nosaukuma sinonīms.
- CPT CPT teorēma - kvantu teorijas teorēma, saskaņā ar kuru tās matemātiskie vienādojumi nemainās (paliek invarianti), ja vienlaicīgi veic šādas transformācijas: daļiņu aizvieto ar tās antidaļiņu (operācija, ko nosacīti apzīmē ar C), maina telpisko koordinātu algebrisko zīmi (koordinātu inversija jeb operācija P) un maina laika algebrisko zīmi (laika inversija jeb operācija T).
- strobilante Cūknātru rindas akantaugu dzimtas ģints "Strobilanthes", ap 180 tropu sugām, dažas no tām audzē kā telpaugus.
- cūrulis Cūruls - ēdiens, kurā ietilpst ūdenī iedrupināta maize, garšas dēļ pielikti sīpoli un sāls.
- piečalot Čalojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- čarterēt Čartēt - nomāt kuģi vai kuģa telpu.
- Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa".
- komplūvijs Četrstūraina atvere seno romiešu dzīvojamās mājas jumtā virs implūvija, kas kalpoja mājas centrālās daļas jeb ātrija apgaismošanai un lietusūdens savākšanai.
- nartekss Četrstūraina vaļēja vai slēgta priekštelpa (lievenis) dievnama (parasti bazilikas) ziemeļu pusē.
- Šimbaja Čimboja - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpastānas Republikas centrālajā daļā.
- piečivināt Čivinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala.
- Ciriša ezera salas dabas liegums Aglonas pagastā, ietilpst dabas parkā "Ciriša ezers", valsts aizsardzībā kopš 1931. g. ir Upursala un Ošu sala, kopš 1977. g. - Ciriša salas (līdz 1999. g. botāniskais liegums), Upursalā (16 ha) konstatētas 264 augu sugas, Ošu jeb Jokstu salā (15 ha) - 257 augu sugas, Liepu salā (1,3 ha) - 106 augu sugas. Alkšņu sala (1 ha, 55 augu sugas), Mazā alkšņu sala (0,6 ha, 62 augu sugas), Laiviņu sala (0,7 ha, 52 augu sugas), Akmeņu sala (0,4 ha, 38 augu sugas) un Jaunā sala (0,3 ha, 28 augu sugas) regulāri pārplūst un ir apaugušas ar krūmiem.
- Jaunanna Dabas liegums Alūksnes novada Jaunannas pagastā, tajā ietilpst 8 km garš Pededzes posms un tā apkārtne, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1322 ha, meži, palieņu pļavas, purvi (dabiskie biotopi), mīt 36 zīdītāju sugas, aug vairākas aizsargājamas ķērpju, sūnu, orhideju dzimtas sugas.
- Vīķu purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Lielauces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 875 ha, ietilpst Lielauces ezers, ap to izveidojusies purvu un slīkšņu josla un Vīķu purvs jeb Lielauces ezera purvs, konstatētas vairākas retas augu sugas, >20 retu putnu sugu.
- Sātiņu dīķi dabas liegums Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, Saldus novada Kursīšu, Novadnieku, Pampāļu un Zirņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3780 ha, izveidots ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, tajā ietilpst 30 zivju dīķi, tiem piegulošās pļavas, lauki, mežaudzes.
- Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Mugurves pļavas dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Litenes un Stradu pagastā, valsts aizsardzības kopš 2004. g., platība — 317 ha, ietilpst mazpārveidotais Pededzes palienes posms ar regulāri applūstošām pļavām, nozīmīga putnu ligzdošanas vieta.
- Nomavas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1285 ha, ietilpst Nomavas purvs (platība - 1140 ha) un tā apkārtne, ir nozīmīga teritorija lielo plēsēju (vilka, ūdra) aizsardzībai, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
- Timsmales ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 101 ha, ietilpst Baltezers jeb Timsmales ezers (platība — 45 ha) un tā apkārtne, konstatēta Latvijā aizsargājama augu suga — šaurlapu ežgalvīte.
- Lubānas un Sūļagala purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Dekšāru un Nagļu pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2899 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, t. sk. aizsargājamas, konstatēta viena no 3 aizsargājamās sugas - Lindberga sfagna - augtenēm Latvijā.
- Salas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, ietilpst Lubānas mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 3862 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatētas vairākas retas sūnu sugas.
- Tīrumnieku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, ietilpst starptautiskas nozīmes aizsargājamā teritorijā - Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 267 ha, apskatei ierīkota koka laipu taka.
- Badnovas purvs dabas liegums Balvu novada Vecumu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), pārejas un augstais purvs, dzērvenāji aizņem 56,9 ha, to segums 70-80%, aug gk. lielā dzērvene ("Oxycoccus palustris"), ciņainums 40-50%, ciņu augstums — 10-30 cm, ietilpst dabas parkā "Vecumu meži"; Vecumu purvs.
- Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni.
- Zebrus un Svētes ezers dabas liegums Dobeles novada Bikstu un Zebrenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 935 ha, liegumā ietilpst Zebrus ezers, Svētes ezers un purvainie pazeminājumi starp tiem un Zebrus ezera abos galos, tur aug daudzas retas augu sugas, ir piemērota barošanās vieta retām aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām.
- Purgaiļu purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu un Umurgas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 340 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas (arī aizsargājamās sugas - dzērve, dzeltenais tārtiņš, purva tilbīte).
- Plunču ezera meži dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, liegumā ietilpst Pluncezers un tā mežainā apkaime, izveidots, lai aizsargātu boreālos mežus, slīkšņas un pārejas purvu, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas lakstaugu un sūnu sugas.
- Pluču tīrelis dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Ugāles un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 740 ha, ietilpst 3 nelieli purvi, ir liela biotopu daudzveidība, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
- Piešdanga Dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Zlēku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 10 ha, ietilpst avoksnājs Ventas labā krasta nogāzē un tam piegulošā teritorija, ir Latvijā vienīgā aizsargājamās lielās kosas atradne, konstatēts >360 sēklaugu un paparžaugu sugu.
- Jaunciems Dabas liegums Ķīšezera ziemeļaustrumu piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 320,7 ha, ietilpst Ķīšezera piekrastes pļavu josla un krūmiem un kokiem apaugušas zemas kāpas aiz tām.
- Pelēču ezera purvs dabas liegums Latgales augstienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Pelēču pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 12 ha, liegumā ietilpst aizaugošā Pelēču ezera zemā piekraste un pārejas purvs, tajā sastopamas retas lakstaugu un sūnu sugas.
- Pildas ezers dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas un Ņukšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (4 salas — dabas piemineklis kopš 1924. g.), platība — 611 ha, liegumā ietilpst ezers un tā apkārtne, ir daudzveidīga ligzdojošo ūdensputnu fauna, konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas.
- Lielā Baltezera salas dabas liegums Lielajā Baltezerā, valsts aizsardzībā kopš 1924. g., kopplatība - 20 ha, ietilpst visas 5 ezera salas, kurās attīstījusies savdabīga fauna un flora (Ropažu, Priežu, Auzu, Liepu un Mazā sala).
- Augstroze dabas liegums Limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha.
- Tosmare Dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Medzes pagastā un Liepājā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 972 ha, ietilpst aizaugošais Tosmares ezers un tā apkārtnes mitrās pļavas, te sastopamas daudzas retas augu sugas un ligzdo retas putnu sugas.
- Platenes purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 455 ha, ietilpst lielākā daļa purva un vairākas purvainas mežaudzes, ir liela aizsargājamās rūsganās melnceres atradne.
- Mērnieku dumbrāji dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Ainažu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 61 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjo platlapju mežu, kurā ir daudz vecu, cilvēka darbības neskartu meža biotopu, konstatētas retas augu un dzīvnieku sugas, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas un Liepupes pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība 3371 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ietilpst 14 km garš Rīgas līča piekrastes posms no Tūjas līdz Dzeņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas.
- Rušona ezera salas dabas liegums Rušona ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 34,2 ha, ietilpst 10 salas, kurās ir priežu, bērzu un apšu audzes, vietām - melnalkšņa un platlapju audzes, gar salu piekrasti - pļavas, ligzdo daudzas apdraudētas un retas putnu sugas.
- Zvirgzdenes ezera salas dabas liegums šajā ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1925. g., platība - 5 ha, ietilpst 5 salas un to apkārtnes akvatorija, kurās izveidojušās platlapju (liepu un ozolu) un baltalkšņa audzes.
- Kāla ezera salas dabas liegums Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, liegumā kopš 1999. g. ietilpst 3 lielākās Kāla ezera salas; Tolkas sala (18,6 ha, konstatētas 157 augu sugas), Lielā Vestienas sala (9,6 ha, 121 suga) un Vistu sala (0,68 ha, apšu audzes).
- Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību.
- Vērenes gobu un vīksnu audze dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlinas nolaidenumā, Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ietilpst dabas parkā "Ogres ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 53 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās gobu un vīksnu audžu augu sabiedrības, pļavas, vecupes, upju stāvkrastus.
- Pirtsmeža purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 571 ha, to veido purva daļa ar daudziem maziem ezeriņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas, ligzdo retas putnu sugas; Ridas purvs.
- Limšēnu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 447 ha, dzērvenāji aizņem 43,3 ha, to segums 60%.
- Ungurpils meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 55 ha, izveidots, lai aizsargātu mitrās platlapju un melnalkšņu audzes, alas, avotus un smilšakmens atsegumus Salacas kreisā krasta nelielo pieteku krastos, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
- Lieluikas un Mazuikas ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, ietilpst 2004. g. izveidotajā Ādažu aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., veido Lieluikas un Mazuikas ezeri un to apkārtne.
- Vāveres ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 225 ha, ietilpst ezers, purvs ap to un slapjās melnalkšņa audzes tā apkārtnē, purvā ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatēta arī aizsargājama spāru dzimtas suga - spilgtā purvspāre ("Leucorrhinia pectoralis").
- Mežole Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2832 ha, izveidots, lai saglabātu purvu un mežu biotopus, ietilpst Apiņu purvs, Baltais purvs, Krievu purvs un apkārtējie mitrie meži.
- Rūjas paliene dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 444 ha, izveidots, lai aizsargātu Rūjas palieņu pļavu biotopus, kas nodrošina dzīves vidi vairākām retām un aizsargājamām putnu sugām.
- Sedas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Ērģemes, Ēveles un Plāņu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 7300 ha, liegumā ietilpst lielākā daļa Sedas tīreļa, tas izveidots gk. ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, konstatētas arī daudzas retas bezmugurkaulnieku sugas.
- Pukšu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Strenču novada Plāņu pagastā, ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 369 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purva, purvaino mežu un boreālo mežu biotipus.
- Vireši Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Gaujienas un Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 292 ha, teritorijā ietilpst Gaujas un tās apkārtnes posms no Vizlas ietekas līdz Vecpalsas ietekai, daudz aizsargājamu biotopu.
- Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Ežezers Dabas liegums, izveidots 1999. g., ietilpst Rāznas nacionālajā parkā, kopš 1928. g. valsts aizsardzībā 11 salas, kopš 1977. g. visas salas.
- Nesaules kalns dabas liegums, kas ietver šo kalnu un tā apkārtni, platība - 66 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., kalns apaudzis ar egļu mežu, tā zemsedzē aug retas ozolpaparžu sugas - Austrijas, Linneja, melnā un pūkainā ozolpaparde.
- Medumu ezeraine dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas novada Medumu pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 1387 ha, raksturīgs pauguru, vaļņu un grēdu reljefs, virsas augstums 145-173 m vjl.
- Svente Dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2225 ha, konstatētas daudzas retas augu un putnu sugas.
- Silene dabas parks Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Demenes un Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 3825 ha, tajā ietilpst dabas liegumi "Ilgas" un "Glušonkas purvs", daļa Riču ezera un daļa Sitas ezera, Sila ezers u. c. mazāki ezeri, ir 2 lielas sikspārņu kolonijas, konstatēts daudz retu augu un dzīvnieku sugu.
- Laukezers Dabas parks kurā ietilpst šis ezers un tā apkārtne, izveidots 2004. g., aizsargājamā platība - 327 ha.
- Papes dabas parks dabas parks Nīcas un Rucavas pagastā, dibināts 2003. g., platība — 51777 ha, ietilpst Nidas purvs, Papes ezers, to apkārtne un piejūras kāpas, Nidas pludmale, senie zvejniekciemi, Papes bāka, kā arī Baltijas jūras akvatorija līdz 30 m dziļumam (reņģu nārsta vietas).
- Ogres ieleja dabas parks Ogres un Madonas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība 7516 ha, tajā ir daudz aizsargājamu biotopu - nogāžu un gravu meži, jaukti gobu, ošu un ozolu meži, parkveida pļavas, konstatētas vairākas retas augu un dzīvnieku sugas; teritorijā ietilpst dabas liegums "Vērenes gobu un vīksnu audze".
- Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus.
- Geigela rezervāts dabas rezervāts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Murovdaga grēdas ziemeļu nogāzē, platība — 71 kvadrātkilometrs, dibināts 1925. g., lai saglabātu un pētītu Mazā Kaukāza dabas kompleksus — platlapju mežus, subalpīnās pļavas, Eldaras priežu audzes, ezeros ziemojošos ūdensputnus, reaklimatizēti staltbrieži (Kaukāza pasuga).
- Skujupes upurakmens dabas un vēstures piemineklis šīs upes gravā, garums - 4,65 m, platums - 3,65 m, augstums - 2,8 m, apkārtmērs - 13 m, virszemes tilpums - 20 kubikmetri; Skuju uprakmens.
- ūdens objekts dabas vidē esoša ūdenstilpe - upe, ezers, ūdenskrātuve, kanālu un dīķu ūdeņi, pazemes ūdeņi, jūras ūdeņi, teritoriālie ūdeņi.
- fizioģeogrāfija dabaszinātņu grupa ģeogrāfijas zinātņu sistēmā, kas pētī Zemes ģeogrāfisko apvalku, tā teritoriālās īpatnības un vieliski atšķirīgās sastāvdaļas, dabas kompleksus; tajā ietilpst ģeomorfoloģija, augsnes zinātne, klimatoloģija, hidroloģija, bioģeogrāfija utt.; fiziskā ģeogrāfija.
- promteka Dabiska vai mākslīga gultne, arī ūdenstilpe, kurā ieplūst nosusināšanas sistēmas ūdeņi.
- masīvā koksne dabiskai koksnei raksturīga struktūra, tie ir apaļie kokmateriāli, zāģmateriāli, sagataves, būvdetaļas, skaldītie kokmateriāli, bet tajos neietilpst sasmalcināta un slāņota koksne.
- torija rūdas dabiskas minerālvielas, no kurām var iegūt toriju; galvenais minerāls monacīts, kurā torijs ietilpst kā izomorfs piemaisījums.
- Tabora kalns Dabora kalns Sēlpils pagastā.
- loceklis Dalībnieks (piemēram, organizācija, pilsēta), kas ietilpst plašākā apvienībā.
- kabināt Dalīt nost (ko, piemēram, ar āķi, cilpu, piestiprinātu, sastiprinātu).
- sēžambluķis Daļa (priekšmetam), kas paredzēta, (tam) samazinoties apjomā, tilpumā.
- sektors Daļa (teritorijai, telpai, arī priekšmetam), iecirknis, ko (parasti) ierobežo radiālas līnijas.
- sekcija Daļa (tirdzniecības telpā), kur pārdod viena un tā paša veida preces.
- sēklis Daļa (ūdenstilpē), kurā salīdzinājumā ar apkārtni ir neliels dziļums.
- braka Daļa audekla velku, kas neietilpst stellēs, ja nepareizi aprēķināts audekla platums; kļūda audumā.
- braks Daļa audekla velku, kas neietilpst stellēs, ja nepareizi aprēķināts audekla platums; kļūda audumā.
- ektēnija Daļa no pareizticīgo dievkalpojuma - lūgšanas, kurās ietverti lūgumi un vēršanās pie Dieva.
- dāstīt Dāļāt (parasti neapdomīgi, vieglprātīgi).
- līgotnis Daļēji aizaugusi, bet vēl dūksnaina vieta ūdens tilpnes vai purva malā, kas ejot līgojas.
- pussilts Daļēji apsildīts (piemēram, par telpu).
- pakreijāt Daļēji izzvejot (ūdenstilpi, tās daļu).
- pakārst Daļēji izzvejot (ūdenstilpi).
- priekšapmaksa Daļēji veikta samaksa par precēm vai pakalpojumiem pirms šo preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas beigām.
- pustukšs Daļēji, nepilnīgi iekārtots (piemēram, par telpu).
- Dānija Dānijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļrietumos (dāņu valodā "Danmark"), tajā ietilpst Jitlandes pussalas lielākā daļa un aptuveni 500 salu, galvaspilsēta - Kopenhāgena, administratīvais iedalījums - 5 reģioni (t. sk. 2 autonomi - Grenlane un Fēru salas), robežojas ar Vāciju, kā arī ar Ziemeļjūru un Baltijas jūru, bet ar Zviedriju savieno tilts pāri Ēresuna (Zunda) šaurumam.
- Dannenfeld Danpeltes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā.
- dzin Daoisma metafizikā smalkā viela, kas ietilpst visos cilvēka organisma fizioloģiskajos šķidrumos.
- ģenerālvienošanās darba koplīgums nozarē vai teritorijā, ko kā darba koplīguma puse slēdz darba devējs, darba devēju grupa, darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība ar arodbiedrību apvienību, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, vai arodbiedrību, kas ietilpst apvienībā, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, ja ģenerālvienošanās pusēm ir atbilstošs pilnvarojums vai ja tiesības slēgt ģenerālvienošanos paredzētas šo apvienību (savienību) statūtos.
- birojs darba telpa(s).
- vispārējās izmaksas darba, materiālu un citas izmaksas, kuras to izveidošanās brīdī nevar saistīt ar kādu atsevišķu izstrādājumu, pasūtījumu un pakalpojuma veidu, t. i. ar noteiktu izmaksu nesēju, kaut gan šīs izmaksas, neapšaubāmi ir saistītas ar ražošanu kopumā.
- darba tirgus darbaspēka pakalpojumu pirkšana un pārdošana, kuru nosaka nodarbinātības un atalgojuma vai pieprasījuma un piedāvājuma līmenis.
- iekšdarbi Darbi, ko veic telpā.
- apkalpe Darbība --> apkalpot (1); apkalpošana.
- maisīšana Darbība viendabīgas vides radīšanai un uzturēšanai ierobežotā tilpumā; uzlabojot heterogēnas sistēmas fāžu kontaktu, tā intensificē siltuma un masas apmaiņas (adsorbciju, ekstrakciju) procesus, veicina šķīšanas un ķīmisko reakciju norisi.
- hermetizēšana darbība, kas vērsta uz hermētiskuma nodrošināšanu, telpas blīva noslēgšana, lai novērstu gāzes vai šķidruma apmaiņu ar apkārtējo vidi; to veic ar detaļu ciešu savienošanu, hermetizējošiem materiāliem (ziedes, mastikas) vai papildus blīvējošām detaļām (blīves, gumijas starplikas).
- apskate Darbība, ko veic kriminālprocesā un civilprocesā izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis vai tiesa, lai atklātu nozieguma pēdas, atklātu citus lietiskos pienākumus, iegūtu informāciju par apstākļiem un objektiem, kam ir nozīme nozieguma atklāšanā.
- bortu paaugstināšana darbība, kuras rezultāts ir par standarta variantu augstāki kravas telpas borti; to piemēro bortu kravas automobiļiem un piekabēm, lai palielinātu bortos iekļauto kravas telpu, kas nepieciešams, pārvadājot maza blīvuma kravu.
- apkalpošana Darbība, process --> apkalpot.
- modificētājs Darbības vārds savā palīgnozīmē, kas ietilpst iztecēja vai galvenā locekļa sastāvā, piešķirot modālu nozīmi, fāzes nozīmi vai nejaušības nozīmi.
- intransitīvs verbs darbības vārds, kurš nosauc darbību, kas saistīta ar subjekta fizisku vai garīgu stāvokli vai atrašanos telpā un nav vērsta uz objektu akuzatīvā; nepārejošs darbības vārds.
- nepārejošs darbības vārds darbības vārds, kurš nosauc darbību, kas saistīta ar subjekta fizisku vai garīgu stāvokli, vai atrašanos telpā un nav vērsta uz objektu akuzatīvā; intransitīvs verbs.
- palīdzība ģimenei darbības, kas atbalsta un veicina dažādu pakalpojumu sniegšanu ģimenes vajadzību apmierināšanai; finansiāla palīdzība ģimenēm, kas parasti tiek sniegta, pamatojoties uz iztikas līdzekļu izvērtēšanu.
- inspicēšana Darbības, kas tiek veiktas, lai novērtētu produkcijas projektēšanas stadiju, produkta, procesa un pakalpojuma atbilstību konkrētām prasībām, pamatojoties uz profesionāliem spriedumiem vai galvenajiem kritērijiem.
- mantojuma apsardze darbības, ko veic tiesa Civilprocesa kodeksā paredzētajā kārtībā, lai nodrošinātu mantojuma atstājēja mantas saglabāšanu un tās nodošanu mantiniekiem.
- industriālais alpīnisms darbību kopums, kur dažādu saimniecisku darbu izpildei tiek izmantotas un pielāgotas alpīnisma un klinšu kāpšanas tehnika un speciālais inventārs (ekipējums).
- peņķīgs darbietilpīgs, grūts, neveiksmīgs.
- Lasena smaile darbīgs vulkāns Kaskādu kalnu dienvidos ("Lassen Peak"), ASV, augstums - 3187 m, ietilpst Lasenvolkanika nacionālajā parkā, apkaimē geizeri un karstie avoti.
- apkalpe Darbinieki, kas apkalpo transportlīdzekli.
- pārdevējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkalpot pircējus, pārdodot tiem preces (piemēram, veikalā).
- apkopējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkopt (piemēram, telpas, tetitoriju).
- nosūtītais darbinieks darbinieks, kuru darba devējs (darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs kā darba devējs) saistībā ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu nosūta noteiktu laiku veikt darbu citā valstī, nevis valstī, kurā viņš parasti veic darbu.
- slīpētava Darbnīca, cehs, arī īpaša telpa, vieta, kur (ko) slīpē (1).
- austuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kur auž.
- valcētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā (ko) valcē.
- kārstuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā kārš.
- presētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā ko presē.
- tecinātava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā ko tecina 1(2).
- miecētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā miecē jēlādas.
- šķeterētava Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā šķeterē (1).
- veltuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā veļ tekstilmateriālus.
- vērptuve Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā vērpj (1).
- vaidēt Darbojoties radīt stieptas, šņācošas, arī neskaidras skaņas (par motoriem, ierīcēm u. tml.); arī būt tādam, kur atskan šādas skaņas (par zemi, gaisu, telpu).
- piņķelēties Darboties, rīkoties, veicot ko nelielu, darbietilpīgu, sarežģītu.
- ārdarbs Darbs, kas veicams ārpus telpām.
- neapmaksātais darbs darbs, kurā ražo preces un sniedz pakalpojumus, par kuriem nav tieša atalgojuma vai cita veida maksājuma.
- cirsmas iestigošana darbu komplekss, kurā ietilpst cirsmas apskate, norobežojošo vizūru izciršana, malu un iekšējo leņķu vai rumbu izmērīšana, piesaiste pastāvīgiem orientieriem, cirsmas robežstabu uzstādīšana.
- piedārdināt Dārdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piedārdēt Dārdot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- pārdārdēt Dārdot pārskanēt (visu telpu, teritoriju).
- lepns Dārgs, grezns (piemēram, par priekšmetiem, celtnēm, telpām).
- platformu ekonomika darījumu modelis, kura centrā ir tiešsaistes platforma kā preču un pakalpojumu aprites vieta.
- uzmest Darināt (ko), izveidojot cilpas; izveidot (cilpas).
- mest Darināt (ko), veidojot cilpas; darinot ko, veidot (cilpas).
- knipelēt Darināt mežģīnes, veidojot cilpas un sienot dažāda veida mezglus.
- rūmēt Darīt brīvu, neaizņemtu; atbrīvot (piemēram, telpu, laukumu).
- izaicināt likteni darīt ko ar ļoti lielu risku; riskēt, parasti vieglprātīgi, ar savu dzīvību.
- daiļdārzniecība Dārzkopības nozare, kas aptver apstādījumu ierīkošanu, kopšanu, krāšņumaugu audzēšanu, telpu dekorēšanu ar augiem.
- atrašanās vietas dati dati, kas tiek apstrādāti elektronisko sakaru tīklā un norāda uz elektronisko sakaru pakalpojumu lietotāja galiekārtas ģeogrāfisko atrašanās vietu (adrese, ģeogrāfiskās koordinātas).
- metadatne datne, kas kalpo kā vairāku datņu direktorijs.
- datnes izkārtojums datnes ierakstu organizācijas veids, kurā var ietilpt arī ierakstu struktūras apraksti.
- datnes saspiešana datnes uzglabāšanai nepieciešamās atmiņas telpas samazināšana.
- datnes struktūra datnes vai kopīgi apstrādājamās datņu kopas apraksts, kurā ietilpst datņu izkārtojums un katras apskatāmās datnes izvietojums.
- hostings Datņu izvietošana, apkalpošana un uzturēšana.
- tilpsaspiede Datņu kopas sapakošana vienā arhīvā ar mazāku tilpumu.
- protokols FSP datņu pakalpojumu protokols (angļu "File Service Protocol")
- testprogramma Datora apkalpes programma, ko izmanto tā ierīču un bloku darbības pareizības kontrolei.
- adresējamā atmiņa datora atmiņa, kuru var izmantot centrālais procesors; tās maksimālā ietilpība ir 2 pakāpē n, kur n - adreses garums.
- lietderīgais laiks datora darbības laika daļa, kurā neietilpst laiks, kas patērēts kļūmju novēršanai un cita veida dīkstāvēm datora darbībā, un kurā dators veic uzdevumu izpildi.
- sekundārā atmiņa datorā energoneatkarīgā atmiņa, kam atšķirībā no primārās (operatīvās) atmiņas ir lielāka ietilpība, bet arī lielāks piekļuves laiks; piemēram, cietie diski, disketes, optiskie diski.
- pieejas metode datora operētājsistēmas vai datora tīkla vadības programmas sastāvdaļa, kas veic datu saglabāšanu un izguvi vai pārraidīšanu un saņemšanu; šo programmu funkcijās parasti ietilpst arī aparatūras vai tīkla disfunkciju radītu datu pārraides traucējumu atklāšana un, iespēju robežās, to novēršana.
- servisprogramma Datora sistēmas programma šīs sistēmas nepieciešamāko apkalpošanas funkciju veikšanai.
- diagnostikas bloks datora vai kādas iekārtas sastāvdaļa, kas kalpo kļūdu vai bojājumu diagnostikai.
- reālā atmiņa datora visa fizikālā atmiņa, kurā ietilpst operatīvā atmiņa un ārējā krātuve, to izmanto kā programmu, tā arī datu glabāšanai, un tā ir pieejama centrālajam procesoram.
- pakalpe datorisks līdzeklis vai līdzekļu kopums, kas sniedz kādus pakalpojumus
- Sabre Datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, ko 1959. g. ASV izveidoja lidsabiedriba "American Airlines" sadarbībā ar korporāciju "IBM", šī sistēma ir savienota ar Āzijas datorizēto rezervēšanas sistēmu "Fantasia", kas nodrošina pieeju vairāk nekā 600 lidsabiedribām, 200 viesnīcu ķēdēm, kā arī autonomas uzņēmumiem, tūrisma operatoriem, tūrisma aģentūrām, informācijai par prāmju pakalpojumiem dažādās valstīs.
- transputors Dators, kas sastāv no vienas integrētās shēmas, kurā ietilpst mikroprocesors, brīvpiekļuves atmiņa, lasāmatmiņa un porti.
- videokonference Datortīkla pakalpojumu kopums, kas nodrošina attālu lietotāju interaktīvus sakarus reāllaikā, izmantojot video- un audioinformāciju.
- elektroniska izpildes atbalsta sistēma datoru sistēma, kuras lietošanai nav nepieciešama iepriekšēja tās darbietilpīga apguve, bet kas sniedz tūlītēju palīdzību un nepieciešamo informāciju, lai sekmīgi varētu turpināt procesu izpildi.
- resursdators Datoru tīkla centrālais vai vadošais dators, kas sniedz nepieciešamos pakalpojumus citiem šā tīkla datoriem vai termināļiem; arī interneta tīklam pievienotie datori, kas pilda šādas funkcijas; hostdators.
- maskarāde Datoru tīkla lietotāja mēģinājums izlikties par citu (pilnvarotu) lietotāju, lai varētu izmantot datoru tīkla resursus un pakalpojumus.
- pārvaldāmais objekts datoru tīkla pārvaldāma fiziska elementa loģisks attēlojums. Pārvaldāmie objekti tiek uzglabāti pārvaldības informācijas datu bāzē, un tiem ir vārdi, atribūti un īpašības. Pārvaldāmajos objektos ietilpst tādas ierīces kā, piemēram, tilti, maršrutētāji, datori, serveri, komutatori un multipleksori.
- privātais tīkls datoru tīkls, kas iekārtots un darbojas tikai vienas organizācijas ietvaros vai apkalpo tikai vienu lietotāju grupu.
- ASS tīkls datoru tīkls, kura sastāvā ietilpstošo reālo atvērto sistēmu sadarbība, kā arī kura sadarbība ar citām reālām atvērtām sistēmām, kas neietilpst tā sastāvā, atbilst Starptautiskās standartizācijas organizācijas izstrādāto atvērto sistēmu sadarbības standartu prasībām.
- datortehnika Datorzinātnes nozare, kurā ietilpst datoru aparatūras pamatprincipu izstrāde un projektēšana.
- pakošanas blīvums datu apjoms, kas ierakstīts datu vides garuma, laukuma vai tilpuma vienībā.
- DSU datu pakalpojumu bloks (angļu "Data Service Unit").
- bloks DSU datu pakalpojumu bloks (angļu "Data Service Unit").
- GPRS Datu pārraides tehnoloģija, kas nodrošina pieeju internetam un dažādu tā pakalpojumu izmantošanu - vispārējo datu pakešu pārraides pakalpojums (angļu "General Packet Radio Service").
- papildservisa tīkls datu pārraides tīkls, kas nodrošina datu pārsūtīšanu un veic arī dažādus papildpakalpojumus, kā, piemēram, datu uzkrāšanu, protokolu konversiju, elektroniskā pasta apkalpošanu, kļūdu atklāšanu un labošanu.
- rinda Datu struktūra objektu saraksta glabāšanai, kuri gaida datu apstrādes sistēmas pakalpojumus.
- visas malas daudzas, arī visas vietas (parasti telpā, celtnē, kādā teritorijā).
- sociālā atstumtība daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo situāciju, kurā cilvēkam vai cilvēku grupai tiek liegtas vai apgrūtinātas iespējas iegūt pietiekamus ienākumus, saņemt pakalpojumus un preces, kuras ir vitāli nepieciešamas pilnvērtīgai funkcionēšanai sabiedrībā.
- sociālā darba kvalitāte daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo sociālā darba atbilstību noteiktiem kritērijiem: a) atbilstība prakses standartiem; b) atbilstība sasniedzamajiem rezultātiem; c) atbilstība deklarētajiem politiskajiem mērķiem un to sasniegšanai; d) atbilstība pakalpojuma saņēmēju vajadzību apmierināšanai; e) atbilstība kvalitātes uzturēšanai organizācijas sistēmā.
- insula Daudzdzīvokļu māja Senajā Romā, kuras pirmajā stāvā bija darbnīcas, veikali vai krodziņi, otrajā stāvā mitinājās mājas īpašnieks, bet augstākajos stāvos esošās telpas tika izīrētas.
- strelīcija daudzgadīgs strelīciju dzimtas tropu lakstaugs (“Strelitzia reginae”) ar rozetē sakārtotām lapām un oranžiem vai ziliem ziediem, kam ir laivveida seglapas, kas Latvijā tiek audzēts kā dekoratīvs telpaugs.
- haimocianīns Daudziem gliemjiem un augstākajiem vēžiem asiņu plazmā šķīdināts elppigments.
- hemocianīns Daudziem gliemjiem un augstākajiem vēžiem asiņu plazmā šķīdināts elppigments.
- Tulipa polychroma daudzkrāsu tulpe.
- daudzlape Daudzlapju dzimtas ģints ("Myriophyllum"), daudzgadīgi ūdensaugi ar 0,2-3 m garu, ļoganu, nedaudz zarotu stublāju, kas ar piesaknēm nostiprināts ūdenstilpes dibenā, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- galerijēkas Daudzstāvu dzīvojamo ēku tips, kurā par ieejām dzīvokļos kalpo atvērtas galerijas, kas izvietotas pa stāviem vienā ēkas korpusa pusē; populāras karsta klimata apstākļos.
- taustes orgāni daudzu bezmugurkaulnieku kustīgi ķermeņa izaugumi, kas veic ožas, garšas, taustes, dažkārt arī elpošanas, barības satveršanas, pārvietošanās un aizsargfunkcijas.
- pusķērze Daudzums, kas ietilpst pusē groza.
- sociālā darba resursi daudzveidīgi pakalpojumi un līdzekļi (materiālie, nemateriālie, individuālie, grupas, organizāciju un vides), ko sociālais darbinieks piesaista vai aktualizē, lai sekmētu indivīda, grupas un kopienas sociālo funkcionēšanu.
- Pūķupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, iztek no Vīķu ezera, garums - 3 km.
- Rudzaite Daugavas sānupes Sakas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Sēlpils pagastā, garums - 14 km; Rugaite.
- dzirdamie signāli dažāda garuma, skaita un kombinējuma skaņas, ko rada ar lokomotīvju, motorvagonu un drezīnu svilpēm, mutes svilpēm, signāltaurēm, sirēnām un petardēm.
- Djuāra trauki dažāda tilpuma un formas stikla un metāla trauki ar apsudrabotām dubultsienām, starp kurām radīts vakuums; tiem ļoti laba siltumizolācija; lieto sašķidrinātu gāzu (N~2~, He, Ar, O~2~ u. c.) uzglabāšanai un transportam; sadzīvē lietojamos sauc par termosiem.
- higiēnas pakalpojums dažāda veida pakalpojumi, kas vērsti uz cilvēka ķermeņa fiziskās kopšanas procedūru saņemšanu, kā arī nodrošina veļas mazgāšanas un žāvēšanas iespējas.
- tirdzniecības centrs dažāda veida pašapkalpošanās veikalu grupa, kas darbojas vienotā kompleksā.
- piekari Dažāda veida un materiāla sīkas rotas ar caurumiņu vai cilpiņu piekāršanai.
- iekšledus Dažādas formas ledus kristāli vai to sakopojums porainā, necaurlaidīgā masā ūdenstilpes ūdenī; veidojas atklātu ūdeņu virsējos slāņos, pāratdzesētam ūdenim kristalizējoties.
- vanna Dažādas formas tilpe materiālu apstrādei šķidrā (arī irdenā) vidē (piemēram, ūdens, metālu sakarsēšanai, galvanizācijai).
- pazemes ledus dažādas izcelsmes ledus, kas ietilpst litosfērā mūžīgā sasaluma apgabalos.
- strautspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulegasterdae"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga, spāres ķermenis dzeltenmelns, uzturas pie dažādām ūdenstilpēm.
- smaragdspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulidae"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vairākumam sugu ķermenis zaļš ar metālisku spīdumu, mīt pie dažādām ūdenstilpēm, bieži sastopamas arī sausās vietās - izcirtumos, mežmalās.
- atslēdznieku darbi dažādu agregātu un detaļu remontā un apkalpošanā veicamie darbi metāla vai cita materiāla mehāniskā apstrādē ar rokas vai mehanizētiem darbarīkiem, arī sastiprināšanas, nostiprināšanas, regulēšanas un montāžas darbi, kā arī skrūvēšana, salikšana, vīlēšana, slīpēšana, urbšana, izrīvēšana, vītņošana, ciršana, griešana, kniedēšana, taisnošana un liekšana, kā arī aizzīmēšana, piekasīšana jeb šāberēšana, lepēšana un citi darbi.
- elektroaerosolterapija Dažādu ārstniecisku maisījumu ieelpošana ar saspiesta gaisa un kameras ģeneratora palīdzību.
- smageļļa Dažādu darvu un jēlpetrolejas sastāvdaļas ar augstu viršanas punktu (230-270 Celsija grādu), lietoja antracēnam, smēreļļām un kā degvielu dažiem motoriem.
- garīgās veselības komanda dažādu līdzētājprofesiju pārstāvji, kas sadarbojas, lai nodrošinātu klientus, kuriem ir garīgas attīstības traucējumi, un to ģimenes ar dažādiem pakalpojumiem.
- atmiņas fragmentācija dažādu procesu izpildes rezultātā brīvu izkaisītu apgabalu veidošanās atmiņā, kuru ietilpība ir par mazu, lai tos varētu produktīvi izmantot.
- starpprofesionāļu komanda dažādu profesiju pārstāvju grupa, kas sadarbojas kopīga mērķa sasniegšanā, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu un iespējami labāku problēmsituācijas risinājumu indivīdam, grupai vai kopienai.
- enerģētika Dažādu valsts vai reģiona dabas enerģijas veidu ieguves, pārvades, pārveidošanas un izmantošanas komplekss; enerģētikā ietilpst elektroenerģētika, siltumenerģētika, hidroenerģētika, atomenerģētika, saules un vēja enerģijas izmantošana u. c.
- milicija Dažās valstīs (piemēram, PSRS, Krievijā līdz 2011. g.) iekšlietu ministrijas institūcija sabiedriskās kārtības un iedzīvotāju drošības uzturēšanai; celtne, telpa, kurā darbojas šāda institūcija.
- Katrīnas pagasts dažkārt lietots Katriņas pagasta nosaukums; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ērgļu pagastā.
- piedvesums dažu skaņu artikulācijā - izelpas radīta, dvesmai līdzīga skaņa; aspirācija^1^.
- Jāņu zāles dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem, arī zāles, puķes, ko plūc Jāņos vainagu vīšanai un telpu, priekšmetu u. tml. rotāšanai; jāņzāles, jāņuzāles.
- Tēlnieks debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Sculptor"; saīsinājums "Scl"), tā α ir tikai 4,4. zvaigžņlieluma un arī citas zvaigznes ir visai vājas, Latvijā redzama tikai tā ziemeļdaļa.
- orbīta Debess ķermeņa trajektorija kosmiskajā telpā.
- Berenikes Mati debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Coma Berenices", saīsinājums "Com") starp Lauvu un Vēršu Dzinēju; spožu zvaigžņu nav, liela galaktiku kopa, kurā ietilpst vairāki tūkstoši galaktiku simtiem miljonu gaismas gadu attālumā, novērojams pavasarī.
- lidot pa gaisu dedzīgi, jūsmīgi nodoties kaut kam, aizrauties; būt neapdomīgam, vieglprātīgam.
- sakurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā u. tml., panākt, ka (piemēram, telpā, celtnē, arī vidē) kļūst, parasti ļoti, silts.
- kurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā u. tml., panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
- kurt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā, panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
- rinofora Deguna caurulīte elpošanas atvieglošanai.
- iesnas Deguna dobuma gļotādas (parasti infekciozs) iekaisums, kas izraisa izdalījumus no gļotādas un parasti apgrūtinātu elpošanu.
- elpošanas ceļi deguna dobums, aizdegune, elpvads, bronhi.
- mīdīties Dejot nelielā telpā vai blīvā dejotāju pulkā; neveikli, nemākulīgi dejot.
- armatūra Dekoratīva skulptūra, gleznojums.
- prospekts Dekoratīvs (telpisks vai gleznots) veidojums, kas nosedz vai norobežo (ko); skatuves ietērpa sastāvdaļa, ko novieto skatuves dibenplānā visā tās atveres laukumā.
- puķe Dekoratīvs (ziedošs vai neziedošs) telpu augs.
- commedia dellʽarte delartiskā komēdija jeb masku komēdija, Itālijā 16. un 17. gs. plaši izplatīts teātris, kurā darbojās četras maskas - Pantalone, ārsts un divi kalpi.
- Ajaksa delfīnija delfīniju suga ("Delphinium ajacis").
- lielziedu delfīnija delfīniju suga ("Delphinium grandiflorum").
- kailstumbra delfīnija delfīniju suga ("Delphinium nudicaule").
- Ruisa delfīnija delfīniju suga ("Delphinium x ruysii").
- garpurna parastais delfīns delfīnu suga ("Delphinus capensis"), garums 2,3-2,6 m, svars - 70-110 kg, dzīvo mērenās joslas un tropiskajās jūrās.
- parastais delfīns delfīnu suga ("Delphinus delphis").
- Malaizijas delfīns delfīnu suga ("Lagenodelphys hosei"), garums līdz 2,7 m, svars - līdz 210 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās.
- dienvidu vaļdelfīns delfīnu suga ("Lissiodelphis peronii"), garums - līdz 3 m, svars - 60-115 kg, dzīvo Klusā okeāna dienviddaļas mērenajā joslā.
- ziemeļu vaļdelfīns delfīnu suga ("Lissodelphis borealis"), garums - līdz 3 m, svars - 60-115 kg, dzīvo Klusā okeāna ziemeļdaļas mērenajā joslā, ātruma cienītājs, var uzlēkt pat 7 metrus virs ūdens.
- ļacīte Dem. --> cilpa, austiņa.
- cilpiņa Dem. --> cilpa.
- cilpainīši Dem. --> cilpaiņi.
- elpiņa Dem. --> elpa.
- kalpiņš Dem. --> kalps.
- kalpīns Dem. --> kalps.
- daimoni Dēmoni, ļauni, nešķīsti gari, sātana kalpi.
- odontoblasts Dentīnrades šūna, osteoblastam līdzīga dentīnu veidotāja šūna zoba pulpā, kurai ir garš diegveida izaugums - Tomsa dentālā šķiedra.
- lobisms Deputātu un citu amatpersonu ietekmēšana no ārpusparlamenta interešu grupām (bieži vien iestāžu ēku atpūtas un uzgaidāmajās telpās - lobijos).
- saldūdenskrabji Desmitkājvēžu kārtas dzimta, kurā ietilpst krabji, kas dzīvo saldūdeņos (parasti upēs) un kam nav kāpura stadijas; šīs dzimtas krabji.
- cirkonija alumooktahlorhidrāts dezodorējoša viela, ko lieto kā pretsviedru līdzekli, kas nav aerosola iesaiņojumā, bīstams ieelpojot, var izraisīt alerģisku reakciju kontakta gadījumā.
- diagonālšķēlums Diagonālplaknes daļa, kas atrodas daudzskaldnī.
- dibinējs Dibenējs - tāds, kas atrodas tālāk (no ieejas ēkā, dzīvoklī), tāds, kas atrodas aiz kā cita (parasti par telpu).
- piedīkt Dīcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- dūkurs Diegu cilpas putnu ķeršanai.
- dukurs Diegu cilpas putnu ķeršanai.
- servisdienests Dienests, kas veic kādu iekārtu garantijas apkalpi un citus pakalpojumus.
- nodienēt Dienēt (visu laikposmu par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē) un pabeigt dienēt.
- izdienēt Dienēt un pabeigt dienēt (par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē).
- dieninieks Diennakts norīkojuma kareivis, matrozis, kas uztur kārtību rotas, baterijas telpās, ir atbildīgs par rotas, baterijas mantu saglabāšanu.
- krīzes intervences pakalpojums diennakts pakalpojums ar mērķi stabilizēt klienta psihoemocionālo stāvokli, uzlabot un attīstīt noteiktas prasmes, spējas, sniegt nepieciešamo psiholoģisko atbalstu un ieteikumus personas problēmu risināšanai un saskarsmes veicināšanai, savstarpējo attiecību ģimenē un ārpus tās uzlabošanai un stiprināšanai.
- stapēlija Dienvidāfrikā augošs aslēpju dzimtas sukulents ar lieliem zvaigžņveida smirdošiem ziediem; Latvijā sastopams kā telpaugs, ziedi brūnganviolēti, zied vasaras otrā pusē.
- Jaunzēlandes Alpi Dienvidalpi.
- lepidosirēna Dienvidamerikas saldūdens zivs, kas elpo ar žaunām un plaušām (divējādi elpojošu zivju pārstāve).
- Dienviddžordžija Dienviddžordžija un Dienvidsendviču salas - Lielbritānijas aizjūras teritorija Atlantijas okeāna dienvidos (angļu val. "South Georgia and the South Sandwich Islands"), platība - 3903 kadrātkilometri, pastāvīgo iedzīvotāju nav, bet ostu (vaļu medību bāzi) un zinātnisko staciju apkalpo \~13 cilvēki ziemā un \~23 vasarā, tiek pārvaldītas no Folklenda (Malvinu) salām.
- Dienvidsibīrija Dienvidsibīrijas rase - pārejas forma starp mongoloīdo un eiropeīdo lielo rasi, izveidojusies lielās tautu staigāšanas un mongoļu iebrukuma laikā ienākušajiem Centrālāzijas rases mongoloīdiem sajaucoties ar senajiem vietējiem eiropeīdiem, izplatīta starp kazahiem, karakalpiem, kirgīziem, altajiešiem, mazāk starp uzbekiem, baškīriem, nogajiem.
- zadruga Dienvidu slāvu ģimenes kopiena, lielā ģimene (patriarhālā ģimene), tajā ietilpa vairākas paaudzes (20-30 cilv.), pastāvēja līdz 19. gs. b.
- makrobiotika Diētas sistēma, kas pagarina mūžu; tajā ietilpst ekoloģiski tīri dārzeņu produkti, brūnie rīsi u. tml.
- abdalla Dieva kalps.
- gotšalks Dieva kalps.
- abd Allah Dieva kalps.
- Hauheta Dieviete ēģiptiešu mitoloģijā, kas Hēliopoles dievu ogdoādē kopā ar dievu Huhu iemieso telpas bezgalību, gaisu un gaismu.
- draudze Dievkalpojuma dalībnieki.
- pātarlaiks Dievkalpojuma laiks; lūgšanu laiks.
- Ordo Missae dievkalpojuma nemainīgā daļa.
- ordinārijs Dievkalpojuma nemainīgā daļa.
- sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa - garīdznieka runa (parasti no kanceles), kas veltīta kāda Bībeles fragmenta plašam iztirzājumam; šādas runas rakstveida teksts.
- pātari Dievkalpojums (parasti mājās, arī kādā iestādē), kuru vada cilvēks, kas nav garīdznieks.
- pātari Dievkalpojums baznīcā.
- naktspātari Dievkalpojums vai lūgšana naktī.
- dievlūgšana Dievkalpojums; arī dievvārdi.
- dievvārdi dievkalpojums.
- dievakalpājums Dievkalpojums.
- dievkalpošana Dievkalpojums.
- dievvārds Dievkalpojums.
- Amjēnas katedrāle Dievmātes katedrāle Amjēnas pilsētā, kas ir lielākā baznīca Francijā, izcils franču gotikas paraugs; celtniecību uzsāka 1220. g., pabeidza 16. gs. un restaurēja 1874. g.; telpas garums - 143 m, augstums - 43 m.
- dievvārdnieks Dievticīgs cilvēks, kas cītīgi apmeklē dievkalpojumus, lasa reliģiska satura grāmatas.
- himna Dievu slavinoša dziesma, ko izpilda dievkalpojumos un reliģiskos rituālos.
- dieva vārdi dievvārdi; dievkalpojums.
- ISDN Digitālās telefonijas integrēto pakalpojumu standarts (angļu "Integrated Services Digital Network").
- piedimdināt Dimdinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- pārdimdēt Dimdot pārskanēt (visu telpu, teritoriju).
- DD diskete diskete, kurā var ierakstīt divreiz vairāk informācijas nekā agrāk lietotajā vienblīvuma disketē; parasti DD tipa 3,5 collu disketes ietilpība ir 720 kilobaiti.
- forums Diskusiju grupa kādā tiešsaistes pakalpojumu organizācijā, kur lietotāji ar līdzīgām interesēm var atrast vērtīgu informāciju, apmainīties ar idejām un kopīgi izmantot datnes.
- informācijas sabiedrības pakalpojums distances pakalpojums (puses vienlaicīgi nesatiekas), kuru parasti sniedz par maksu, izmantojot elektroniskus līdzekļus (elektroniskas datu apstrādes un uzglabāšanas, tajā skaitā ciparu saspiešanas, iekārtas), un pēc pakalpojuma saņēmēja individuāla pieprasījuma; tie ietver preču un pakalpojumu elektronisku tirdzniecību, komerciālo paziņojumu sūtīšanu, iespēju piedāvāšanu informācijas meklēšanai, piekļuvei pie tās un informācijas ieguvei, pakalpojumus, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā vai piekļuvi elektronisko sakaru tīklam, informācijas glabāšanu.
- gaisā pasists dīvains, vieglprātīgs, nenopietns.
- asinszāle Divdīgļalpju klases dzimta ("Hyperiaceae syn. Guttiferae"), 820 sugas (gk. tropu joslā), Latvijā 1 ģints.
- lakvijole Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, divgadīgs līdz ilggadīgs, ar koksnainu stumbra daļu, kā laka spīdīgiem zeltaini dzelteniem ziediem; izplatīts Vidusjūras austrumu daļas zemēs; pazīstams kā krāšņumaugs siltumnīcās un telpās.
- malpigiācejas Divdīgļlapju augu dzimta ("Malpighiaceae"), liānas un krūmi tropu mežos, \~60 ģinšu, \~800 sugu.
- swainsonia Divdīgļlapju ģints, tauriņziežu dzimtas augs no Austrālijas, puskrūms ar nepārplūksnotām lapām un skaistiem, dažādu krāsu ziediem; audzē dekoratīviem nolūkiem telpās.
- vaskapuķe Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas asklēpiju dzimtas suga ("Hoya carnosa"), liāna ar biezām lapām un smaržīgiem ziediem nokarenos čemuros, Latvijā to mēdz audzēt telpās; gaļīgā hoija; sulīgā hoija.
- strihnīnaugi Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas dzimta ("Loganiaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām, 18 ģinšu, \~500 sugu; šīs dzimtas augi.
- strihnīna Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas dzimta ("Loganiaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām, 18 ģinšu, \~500 sugu.
- kaņepe Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Cannabaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi vai viengadīgi divmāju lakstaugi, 2 ģintis (kaņepes un apiņi).
- neļķe Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Caryophyllaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 89 ģintis, >2100 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatēas 23 ģintis, 66 sugas.
- tītenis Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Convolvulaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi vai puskrūmi, retāk kokaugi, ar vijīgu stumbru, pamīšus sakārtotām lapām un piltuvveida, retāk stobrveida vai zvanveida ziediem (piemēram, dižais tītenis, tīruma tītenis), \~55 ģintis, >1500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- biezlapji Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Crassulaceae"), kurā ietilpst lakstaugi un krūmi ar sulīgām, biezām lapām (piemēram, laimiņi), 30 ģintis, 1500 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis - biezlapītes, laimiņi un saulrieteņi, pie tiem pieder arī telpaugi - kalanhojes un eševērijas.
- vistene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Empetraceae"), kurā ietilpst krūmi un sīkkrūmi ar šauri lineārām lapām ar ieritinātu malu un ogveida augļiem, 9 ģintis, 9 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- dievkrēsliņš Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Euphorbiaceae"), kurā ietilpst koki, krūmi un lakstaugi (Latvijā tikai lakstaugi).
- naktssvece Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Onagraceae syn. Oenotheraceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem, 24 ģintis, 650 sugu, Latvijā savvaļā sastopamas 4 ģintis, vairākas audzē kā krāšņumaugus.
- zaķskābene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Oxalidaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, arī koki ar saliktām lapām, kuras nereti reaģē uz pieskārienu, 8 ģintis, 950 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- sūrene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Polygonaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi).
- roze Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Rosaceae"), kurā ietilpst koki, krūmi un daudzgadīgi lakstaugi, kam raksturīgas spirāliski sakārtotas lapas, kārtni divdzimumu ziedi, 115 ģintis, >3000 sugu, Latvijā konstatētas 24 ģintis, 112 sugu, iedala 4 apakšdzimtās.
- katalpa Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Catalpa"), vasarzaļi, ļoti reti ziemzaļi koki vai krūmi ar lietussargveida vainagu, 11 sugu, savvaļā sastopama Austrumāzijā (Ķīnā, Japānā) un Ziemeļamerikā, Latvijā introducētas 3 sugas, ko audzē kā dekoratīvus kokus.
- ragukoks Divdīgļlapju klases cezalpīniju dzimtas ģints ("Gymnocladus"), Latvijā introducētas 2 sugas.
- sparmānija Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas liepu dzimtas suga ("Sparmania africana"), Latvijā reizēm audzēts telpaugs, koks vai krūms, saukta arī par istabas liepu, zied vasarā baltiem ziediem čemuros, savvaļā sastopama Āfrikā un Madagaskārā.
- skarblapji Divdīgļlapju klases dzimta ("Boraginaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki vai krūmi ar veselām, pretējām, spirāliski sakārtotām lapām, kam ir cieti matiņi, ar ziediem rituļos un augļiem - riekstiem, \~150 ģinšu, \~2500 sugu, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 23 sugas.
- cezalpīnija Divdīgļlapju klases dzimta ("Cesalpiniaceae"), daudzveidīgi koki, krūmi, puskrūmi, liānas un lakstaugi ar spilgtiem ziediem un pākšveida augļiem (152 ģintis, \~2800 sugas).
- lini Divdīgļlapju klases dzimta ("Linaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām, sēdošām lapām, kārtniem ziediem, 15-25 ģintis, 300-500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- zīdkoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Moraceae"), kurā ietilpst vasarzaļi koki ar vienkāršām lapām, viendzimuma ziediem un sulīgiem augļiem, 53 ģintis, >1400 sugu, tropos un subtropos, kā arī siltākajos mēreno joslu apgabalos.
- vītols Divdīgļlapju klases kokaugu dzimta ("Salicaceae"), kurā ietilpst divmāju augi ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs sakārtotiem ziediem, 3 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - apses un vītoli, 20. gs. 60. gados introducēta čozēnija.
- salpiglose Divdīgļlapju klases nakteņu dzimtas ģints ("Salpiglossis"), kuras 1 sugu Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu.
- taurespuķe Divdīgļlapju klases nakteņu dzimtas suga ("Salpiglosis sinuata"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu; jomoto salpiglose.
- krasula Divdīgļlapju klases rožu apakšklases akmeņlauzīšu rindas biezlapjaugu dzimtas ģints ("Crasula"), ko Latvijā audzē telpās.
- malpīgijaugi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases gandreņu rindas dzimta ("Malpighiaceae"), \~800 sugu, lielākā daļa tropu mežu liānas.
- jasmīns Divdīgļlapju klases rožu apakšklases olīvu rindas olīvaugu dzimtas ģints ("Jasminum"), izplatīta subtropos, Latvijā audzē telpās.
- kampešs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases pākšaugu rindas cezalpīniju dzimtas ģints ("Haematoxylon").
- rūta Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Rutales"), kurā ietilpst koki, krūmi, retāk lakstaugi, kam ir spirāliski, retāk pretēji sakārtotas vienkāršas vai saliktas lapas un raksturīgi ēterisko eļļu dziedzeri, 11 dzimtu, \~350 ģinšu, \~4500 sugu.
- gandrene Divdīgļlapju klases ziedaugu dzimta ("Geraniaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi, 11 ģintis, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- platlapis Divdīgļlapju lakstaugu grupa, kurā ietilpst augi ar platām lapām (piemēram, ceļtekas, cūkpienes, rasaskrēsliņi).
- dipneusta Divējādi elpojošas zivis, plaušu zivis.
- robežreģistri divi reģistri, kurus izmanto, lai noteiktu pieejamās atmiņas robežas; atmiņas apgabalu var definēt ar tā sākuma un beigu adresēm vai tā sākuma adresi un apgabala ietilpību.
- stereopāris Divi viena un tā paša objekta plakani attēli (piemēram, fotoattēli, kinokadri), no kuriem viens iegūts no labās acs pozīcijas, otrs - no kreisās acs pozīcijas un kuri attiecīgā optiskā ierīcē veido vienu telpisku attēlu.
- dikrotija Divkāršs pulsa sitiens, kas atbilst vienai sirds sistolei; novērojams drudzī un pēc amilnitrīta ieelpošanas.
- antresols Divos pusstāvos sadalītas telpas augšējā daļa.
- mopēds Divriteņu transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums ir līdz 49,8 kubikcentimetriem.
- motocikls divriteņu vai trīsriteņu satiksmes līdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura tilpums pārsniedz 50 m^3^.
- bimanuāls Divrocīgs, ar divām rokām veicams (izmeklēšana, palpācija).
- dzēlējodi Divspārņu kārtas dzimta, kurā ietilpst asinssūcēji kukaiņi (piemēram, malārijas ods); šīs dzimtas kukaiņi.
- iediegšana Divu piegriezumdetaļu īslaicīga savienošana pa slēgtu vai noslēdzamu līkni ar roku darba dūrieniem vai ar viegli izārdāmu šujmašīnas cilpdūrienu pagaidšuvi.
- sadiegšana Divu vai vairāku vienlielu piegriezumdetaļu pagaidu savienošana ar taisnajiem rokdarbu dūrieniem vai ar šujmašīnas viendiega cilpdūrieniem.
- Tulipa biflora divziedu tulpe.
- piekļūstamība dizaina princips, kas nodrošina produktu, ierīču, pakalpojumu vai vides pieejamību, izmantojot vairāk nekā vienu sensoriskās uztveres kanālu (piemēram, redze, dzirde, tauste).
- cetānskaitlis Dīzeļdegvielas pašuzliesmošanas spējas raksturotājs - rāda cetāna koncentrāciju (tilpuma procentus) tādā maisījumā ar metilnaftalīnu, kas pēc uzliesmošanas īpašībām ekvivalents pārbaudāmajai degvielai.
- maiņstrāvas dīzeļlokomotīve dīzeļlokomotīve ar elektrisko jaudas pārvadu, kurā ietilpst maiņstrāvas vilces ģenerators un maiņstrāvas elektromotori.
- Mellaču dižakmens dižakmens Burtnieku pagastā, sastāv no 2 daļām, starp kurām tek Ēķinupes pieteka Maurupīte, augstums - 3,6 m, abu daļu kopējais apkārtmērs - 17,65 m, lielākās daļas tilpums - \~26 kubikmetri, mazākās - 10 kubikmetri.
- Komulteņu akmens dižakmens Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, apkārtmērs — 15 m, garums — 5 m, platums — 3 m, augstums — 1,8 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri.
- Labvāržu akmens dižakmens Rēzeknes novada Vērēmu pagastā (paugura nogāzē mežā), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 15 m, garums — 5,9 m, platums — 4,0 m, augstums nogāzes kāpuma pusē — 2,3 m, lejpusē — 3,0 m, virszemes tilpums — 22 kubikmetri.
- Lindes meža dižakmens dižakmens Zantes pagastā, Aizupes mežniecības Lindes apgaitā, garums — 4,9 m, platums — 4,3 m, augstums — 2 m, apkārtmērs — 15,75 m, virszemes tilpums — 21 kubikmetrs, tramplīna forma, viena mala slīpa, pārējās stāvas.
- Lāčplēša gulta dižakmens, atrodas Lielvārdē pie A. Pumpura muzeja, augstums 2,1 m, garums 4,8 m, platums 3,5 m, neregulāra forma, apkārtmērs 15 m, tilpums 20 m^3^; blakus atrodas no tā atšķeltā daļa (augstums 1 m, garums 4,8 m, platums 2,7 m), kas iedēvēta par Lāčplēša segu.
- Sīļu Badakmens dižakmens, kulta akmens Jumurdas pagastā, augstums — vidēji 2,5 m, pie zemes garums — 3,15 m, platums — 2,45 m, apkārtmērs — 9,1 m, virszemes tilpums — 12 kubikmetri, ieaudzis pamestu tīrumu alkšņos.
- izlocītā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus contortus").
- dobā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus fistulosus").
- mēles dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus ligula").
- milzu dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus pistillaris"), sēne aug lapkoku, jauktos un skujkoku mežos, Latvijā sastopama reti, aizsargājama.
- nošķeltā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus truncatus"), Latvijā ļoti reti sastopama sēņu suga, aizsargājama.
- ahorēze Doba orgāna (kuņģa, pūšļa) tilpuma samazināšanās.
- vērsis Dobradžu dzimta - pārnadžu kārtas dzimta ("Bovidae"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli pārnadži (piemēram, bifeļi, vērši (3), bizoņi, kazas, aitas); šīs dzimtas dzīvnieki.
- ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā.
- nopirkt Dodot, piemēram, naudu, materiālas vērtības, arī ar savu izturēšanos, rīcību panākt, ka (kāds) izdara pakalpojumus, rīkojas kāda interesēs.
- indekss dokumenta vai datnes sastāvā ietilpstošo elementu saraksts ar atsaucēm, kas nosaka elementa atrašanās vietu; datu bāzu vadības programmās – datne ar norādēm, kas nosaka datu bāzes ierakstu fizisko atrašanās vietu.
- priekšmetu rādītājs dokumenta vai datnes sastāvā ietilpstošo elementu saraksts ar atsaucēm, kas nosaka elementa atrašanās vietu.
- pasūtījums Dokumentāri fiksēts pircēja izteikts piedāvājums no piegādātāja iegādāties preces vai pakalpojumu noteiktā apjomā vai par noteiktu cenu.
- starptautiskā tilpības apliecība (1969) dokuments, kas izsniegts, pamatojoties uz 1969.gada Starptautisko konvenciju par kuģu tilpības mērīšanu, un kas apliecina kuģa neto tonnāžu.
- disbursmenta konts dokuments, kas satur kuģa aģenta ar kuģa apkalpošanu saistīto izdevumu uzskaitījumu.
- kolorīts Dominējošais krāsu tonis vai krāsu kopiespaids (piemēram, telpā, vienotā priekšmetu kopumā).
- Sava Donavas labā krasta pieteka, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, ievērojamā posmā ir Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas robežupe, garums - 940 km, sākas Jūlijas Alpos satekot Sava Bohiņskai un Sava Dohinskai, ieteka pie Belgradas.
- Leontodon danubialis Donavas vēlpiene.
- bergfrīds Donžons – pēdējā patvēruma vieta viduslaiku pilī – liels brīvstāvošs tornis, kurā parasti atradās arī pilskunga dzīvojamās telpas.
- Alpu donis doņu suga ("Juncus alpino-articulatus").
- magazīna Dore - bišu stropa medus telpas iekšējā daļa, kurā ievieto apkāres.
- glābt Dot patvērumu, lai sargātu (piemēram, par telpu, vietu).
- uzņēmumu salīdzinošā vērtēšana dotā uzņēmuma datu sistemātiska un pēctecīga salīdzināšana ar visstiprākā konkurenta datiem, lai atklātu un novērstu šaurās vietas un trūkumus sagādē, ražošanā, noietā, pakalpojumu sniegšanā un tādējādi stiprinātu savu konkurences spēju.
- kāpt pār slieksni doties iekšā (telpā, ēkā).
- izotermiskā droselēšana droselēšana, kurā mainās gāzes entalpija.
- ugunsmūris Drošības sistēma, kas paredz speciāli programmēta datora ievietošanu starp kādas organizācijas lokālo datoru tīklu un interneta tīklu; aizsargā šo lokālo tīklu no nesankcionētas interneta tīkla lietotāju pieejas, bet apgrūtina aizsargātā tīkla lietotājiem interneta tīkla pakalpojumu izmantošanu.
- valnīšpinumi Dubultā šķērsadījuma pinums, kurā noteiktā secībā mainās labiskie un kreiliskie cilpu stabiņi.
- dubultais patentadījums dubultais adījuma prespinums, kurā visām cilpām ir viens uzmetums; dubultais patents.
- dubultais puspatents dubultais prespinums, kurā adījuma vienas puses visas cilpas satur vienu uzmetumu.
- atvasinātie valnīšpinumi dubultie šķērsadījuma pinumi, kuros starp viena valnīšpinuma cilpu stabiņiem ir viens vai vairāki valnīšpinuma cilpu stabiņi.
- pieducināt Ducinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piedūkt Dūcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piedūdot Dūdojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- duglass Duglasa telpa - dobums starp maksts mugurējo sienu un dzemdi; Duglasa dobums.
- duglasīts Duglasa telpas iekaisums.
- ragainais dūkuris dūkuru dzimtas suga (“Podiceps auritus”), drukns ūdensputns ar samērā strupu knābi un paresnu kaklu, Latvijā dzīvo dažādās aizaugušās ūdenstilpēs, gājputns.
- suspensijas plūsma duļķu plūsma - duļķēm piesātināta ūdens plūsma, kas pārvietojas pa okeānu un citu ūdenstilpju zemūdens nogāzēm.
- pūšana dūmu izvadīšana pa muti izelpā
- dūmoņa Dūmu sabiezējumi gaisā; piedūmota telpa; dūmaka.
- valpenieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Valpene" iedzīvotāji.
- valpnieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Valpene" iedzīvotāji.
- diždundurs Dunduru ģints ("Tabanus"), kurā ietilpst vislielākie un visdruknākie dunduri.
- piedungot Dungojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- dibendurvis Durvis, kas atrodas (ēkas, telpas) dziļumā (parasti pretī ieejai no āra).
- portjē Durvju sargs; kalpotājs (viesnīcā), kas saņem apmeklētājus.
- dvāliķis Dvālekts - agrāk mainīgs tilpuma mērs, no puspūra līdz vienai divpadsmitajai pūra.
- dvālikts Dvālekts - agrāk mainīgs tilpuma mērs, no puspūra līdz vienai divpadsmitajai pūra.
- dūsma Dvaša, elpa.
- Šķēde Dzedrupes kreisā satekupe Talsu novadā, garums - 20 km, kritums - 75 m; Dandaru upe; Elpupe; Gartiltupe; Kalvetnieku upe; Līčupe; Vandzenes upe; augštecē Odre, Nastupīte; lejtecē Žurnika, Žurnikupe.
- purne dzegužu purne - Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- lēdzējs Dzeiņa sastāvdaļa, kas liedz saslēgties virves cilpai, kura karājas kāsī un caur kuru dzeiņa garā virve var viegli slīdēt augšup un lejup.
- liedzējs Dzeiņa sastāvdaļa, kas liedz saslēgties virves cilpai, kura karājas kāsī un caur kuru dzeiņa garā virve var viegli slīdēt augšup un lejup.
- liedzeris Dzeiņa sastāvdaļa, kas liedz saslēgties virves cilpai, kura karājas kāsī un caur kuru dzeiņa garā virve var viegli slīdēt augšup un lejup.
- buķešpaparde Dzeloņainā ozolpaparde ("Dryopteris carthusiana", arī "Dryopteris spinulosa").
- olenders Dzeloņainā ozolpaparde ("Dryopteris carthusiana").
- Dryopteris carthusiana dzeloņainā ozolpaparde.
- Dryopteris spinulosa dzeloņainās ozolpapardes "Dryopteris carthusiana" nosaukuma sinonīms.
- brazilīns Dzeltena krāsviela "Caeslpinia echinata" vai dažu citu sarkankoka sugu mizā; lieto kā krāsvielu; oksidējoties pārvēršas sarkanajā brazileīnā.
- Gerygone sulphurea dzeltenkrūšu krūmsvilpējs.
- Eurailpass Dzelzceļa biļete "Eurailpass" - īpašs dzelzceļa biļetes veids jeb tā sauktā karte, ko var iegādāties tūristi, kas nedzīvo Eiropā, lai apceļotu Eiropas Savienības (ES) valstis, izmantojot dzelzceļa transportu; tā ir tirgvedības instruments, lai piesaistītu ārvalstu tūristus ES valstīm, un dod iespējas par izdevīgu cenu neierobežoti ceļot pa Eiropas valstīm dažāda ilguma laika posmos.
- Daugava Dzelzceļa stacija Jēkabpils rajona Sēlpils pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 291 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.
- pārmijnieks Dzelzceļa transporta darbinieks, kas apkalpo un uzrauga pārmijas, regulē kustību pa tām.
- tamburs Dzelzceļa vagona slēgtā priekštelpa.
- alfa dzelzs dzelzs polimorfā forma, kuras kristāliskais režģis ir telpiski centrēts kubs, kas var izšķīdināt nelielu oglekļa daudzumu; alfa dzelzs struktūru sauc par ferītu; tīrā dzelzī alfa kristāliskais režģis saglabājas līdz 910 °C.
- Borkes bataljons Dzelzsdivīzijas vienība, kuras komandieris bija fon Borke, 1919. g. piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Kurzemē, 1919. g. 3. martā Saldus novadā pie Airītēm pārpratuma dēļ notikušajā apšaudē starp šo vienību un Latviešu atsevišķo (Kalpaka) bataljonu krita Latvijas Pagaidu valdības Bruņoto spēku komandieris pulkvedis O. Kalpaks.
- kolpomikroskopija Dzemdes kakla audu pārbaude "in situ" ar kolpomikroskopu.
- jūgtuve Dzeņaukste - sakām piestiprināta cilpveida siksna, ar kuru sasaista loku ar ilksi.
- jandags Dzerams trauks ar 1/4 stopa tilpumu.
- bezalkoholiskie dzērieni dzērieni ar alkohola saturu līdz 2,5 tilp.%.
- jodelēt Dziedāt, ilgstoši trallinot īpašus skaņu sakopojumus un bieži pārejot no krūšu reģistra falsetā (piemēram, par Alpu iedzīvotājiem).
- baznīcas kori dziedātāju kolektīvi, kas darbojas noteiktās draudzēs un piedalās dievkalpojumos.
- pielīgot Dziedot līgodziesmas, panākt, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piedziedāt Dziedot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- jodlers Dziesma ar jodelējot izpildāmu refrēnu (piemēram, Alpu iedzīvotāju tautas dziesma).
- tilpumdzija Dzija, kam ir palielināts īpatnējais tilpums un pūkainums.
- uzelsa Dziļa (arī skaļa) ieelpa.
- diafragmas elpošana dziļa elpošana, kurā piedalās diafragma.
- nopūta Dziļa ieelpa un intensīva, parasti skaļa, izelpa, ko parasti izraisa negatīvs emocionāls stāvoklis.
- dīptanks Dziļa tilpne kuģī degvielas uzglabāšanai vai balastam.
- Baikāls Dziļākais ezers pasaulē, atrodas Austrumsibīrijas dienvidu daļā, platība - 31500 kvadrātkilometru, garums - 636 km, lielākais platums - 79 km, lielākais dziļums - 1620 m, bagāta flora un fauna, pasaulē otrais lielākais ezers pēc tilpuma - 23600 kubikkilometru.
- pievilkt Dziļi elpojot, piepildīt (plaušas ar gaisu).
- iesūkt Dziļi ieelpot (gaisu, smaržu).
- ievilkt Dziļi ieelpot (piemēram, gaisu, smaržu).
- nopūsties Dziļi ieelpot un intensīvi, parasti skaļi, izelpot (parasti aiz negatīva emocionāla stāvokļa).
- atņemties Dziļi ieelpot.
- atņemt elpu Dziļi ieelpot.
- atelpot Dziļi ievilkt elpu.
- elsājiens Dziļš, smags elpas vilciens.
- trešinieks Dzimtbūšanas laikos trešais klaušu darbinieks blakus īsteniekam un otriniekam, kam saimnieka maizē bij jākalpo muižā siena vai labības pļaujas vai līdumu līšanas laikā 16-32 dienas gadā.
- rituālā prostitūcija dzimumsakari, kas reliģiskā kultā kalpo par saikni ar sakrālo.
- Valsalva mēģinājums dzirdes kanāla izpūšana, izdarot forsētu izelpu ar aizvērtiem elpceļiem - slēgtu muti un aizspiežot ar pirkstiem degunu; paaugstinoties spiedienam krūšu dobumā, palēninās sirdsdarbība.
- Rideļu dzirnavezers dzirnavezers Tukuma novada Engures pagastā, Kalnupes ielejā, platība — 45 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofa, vidēji aizaugusi ūdenstilpe; Rīdeļu ezers; Stulbais ezers; Stulbis; Vanadziņš.
- mazdaznans Dzīves gudrības mācība, ko no Zaratuštras mācības atvasinādams, nodibinājis O. Hanišs (1844-1936); māca kā sasniegt augstāko psihofizisko pilnību, lietojot izmeklētu (veģetāru) barību, vingrojot, elpojot un ievērojot domu tīrību.
- biolokācija Dzīvnieka spēja noteikt kāda objekta vai sevis paša stāvokli telpā.
- otrmutnieki Dzīvnieku apakšnodalījums ("Deuterostomia"), kurā ietilpst arī mugurkaulnieki, atšķirībā no pirmmutniekiem to embrionālās attīstības laikā mezoderma veidojas enterocēliskā ceļā, t. i. no entodermas ieliekumiem, blastopors noslēdzas vai kļūst par anālo atveri, bet mute veidojas no jauna dīgļa pretējā galā.
- ģimene Dzīvnieku grupa, kura uzturas kopā un kurā ietilpst tēviņš, mātīte un to mazuļi.
- zoobentoss Dzīvnieku kopa, kas apdzīvo ūdenstilpes dibenu; dzīvnieku bentoss.
- tellūrisms Dzīvnieku magnētisms; mācība par kādu slepenu spēku, ar ko varot kalpināt sveša gribu.
- dzīvnieku uzskaite dzīvnieku skaita noteikšana laikā un telpā; Latvijā šādus datus apkopo reizi gadā, parasti par stāvokli 1. martā; medību saimniecību vajadzībām mazākā uzskaites vienība ir mežsarga iecirknis, dati tiek apkopoti mežniecībās, virsmežniecībās un valstī kopumā; datus izmanto medību intensitātes un nomedīšanas limita noteikšanai, kā arī zooloģisku u. c. zinātnisku pētījumu vajadzībām.
- dzīvnieku orientācija dzīvnieku spēja noteikt savu stāvokli telpā un laikā.
- parazoji Dzīvnieku valsts daudzšūņu nodalījuma apakšnodalījums ("Parazoa"), kurā ietilpst 1 tips - sūkļi.
- šūnstarpu viela dzīvnieku, arī cilvēka, organisma audu sastāvdaļa – viela, kas aizpilda telpu starp šūnām.
- pelagiālā cenoze dzīvo būtņu kopums, kas mīt ūdenstilpnes pelagiālē.
- falanstēra Dzīvojamā ēka ar plašām papildus telpām franču utopista Furjē piedāvātās falangas centrā.
- daudzdzīvokļu māja dzīvojamā māja, kurā saskaņā ar mājas inventarizācijas plānu ir vairāk nekā viens dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa, kā arī mājai funkcionāli piederīgās palīgēkas un būves.
- kajīte Dzīvojamā vai dienesta telpa (kuģī).
- koridornams Dzīvojamais nams, kurā dzīvokļu ieejas atrodas kopējā ar kāpņu telpu saistītā koridorā.
- mikrorajons Dzīvojamas apbūves struktūras elements, kas sastāv no vairākām dzīvojamo ēku grupām un ikdienas kultūras un sadzīves apkalpes iestādēm.
- saimniekgals Dzīvojamās ēkas daļa, kur atradās šāda telpa vai šādas telpas; vieta, kas cieši piekļāvās šādai dzīvojamās ēkas daļai.
- pretistaba Dzīvojamās ēkas vienā galā atdalīta, parasti neapkurināma, telpa (pārtikas un iedzīves piederumu glabāšanai).
- kalpgals Dzīvojamās telpas gals, kur dzīvoja kalpi.
- Romanova bazārs dzīvojamo ēku komplekss Rīgā, starp Avotu, Lāčplēša (senāk Romanova) un E. Birznieka-Upīša ielu, uzbūvēts 1909. g., ietilpst 6 nami ar pagalma korpusiem.
- kopējais dzīvoklis dzīvoklis, kurā esošās dzīvojamās telpas lieto uz atsevišķi noslēgtu dzīvojamās telpas īres līgumu pamata un kura palīgtelpas nodotas kopējai lietošanai.
- Votergeita Dzīvokļu, viesnīcu un biroju ēku komplekss ASV galvaspilsētā Vašingtonā, kur, gatavojoties 1972. g. prezidenta vēlēšanām Demokrātiskās partijas nacionālā komiteja īrēja mītni, bet Republikāņi mēģināja šajās telpās uzstādīt noklausīšanās ierīces.
- dzīvoklis Dzīvošanai paredzēts vairāku telpu (istabu, virtuves, palīgtelpu) kopums ēkā.
- apdzīvojams Dzīvošanai piemērots (nams, telpa u. tml.).
- dūkt Dzīvot bez rūpēm, dziedot, svilpojot.
- izdzīvoties Dzīvot kādu laiku, uzturēties (daudzās vai visās vietās); dzīvot kādu laiku, uzturēties daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- dzīvot vienai dienai dzīvot, darboties bez mērķa, vieglprātīgi, nedomājot par nākotni.
- mitināties Dzīvot, uzturēties (ilgāku laiku noteiktā telpā, celtnē, vietā) - par cilvēkiem.
- piedžinkstēt Džinkstot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- e-apgāde E-komercijas kategorijas bizness - biznesam veids, kurā preču piegādātāji piedāvā preces un pakalpojumus, izmantojot internetu.
- haftara Ebreju dievkalpojuma lasījumi no praviešu grāmatām kā nedēļas posma noslēgums.
- Ūriēls Ebreju un kristietības mitoloģijā - viens no vecākajiem eņģeļiem, Enoha pavadonis viņa vīzijās, Dieva kalpotājs un starpnieks starp Dievu un cilvēkiem.
- tetragramma Ebreju Vecā derībā sastopamie 4 burti "jhwh" Dieva apzīmēšanai, kas kalpo arī par Dieva klātesmes simbolu un aizsardzībai uz baznīcām, zvaniem un bībelēm un tiek izmantots eksorkisma nolūkā uz talismaniem un aizsardzībai pret zibeni, negaisu, mēri, ugunsgrēku u. tml.
- Alpi Ectāles Alpi - kalnu grēda Austrumalpos, Austrijas dienvidrietumos, uz Itālijas robežas, darums - \~75 km, augstākā virsotne - 3774 m (Vildšpice), virs 3200 m - mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
- remteris ēdamtelpa klosterī vai pilī; refektorijs.
- Alpu ēdelveiss ēdelveisu suga ("Leontopodium alpinum").
- stelēķis Ēdiena vielas daudzums, kas ietilpst šķīvī.
- telēķis Ēdiena, vielas daudzums, kas ietilpst šķīvī.
- cūruls Ēdiens, kurā ietilpst ūdenī iedrupināta maize, garšas dēļ pielikti sīpoli un sāls.
- uzņemt Ēdot, elpojot u. tml. ievadīt (barības vielas, gaisu u. tml.) organismā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- cisi Efejvīni - vīnkoku dzimtas ģints, koksnainas liānas, tropos 350 sugu, Latvijā sastopami kā telpaugi.
- Naunete Ēģiptiešu dievība, kas simbolizē pirmatnējos ūdeņus, un kopā ar savu vīriešu kārtas analogu Nunu ietilpa ogdoādē, ko veidoja astoņus haosa spēkus personificējošas dievības.
- Nauneta Ēģiptiešu mitoloģijā - dievība, pirmatnējo ūdeņu personifikācija, kura kopā ar savu vīru Nunu ietilpa dievišķajā astotniekā - ogdoādē.
- Huhs Ēģiptiešu mitoloģijā - Hēliopoles dievu ogdoādē kopā ar dievieti Hauhetu iemieso telpas bezgalību, gaisu un gaismu.
- mebra Ēģiptiešu tilpuma mērs, 4,125 l.
- svītrainā ehmeja ehmeju suga ("Aechmea fasciata"), izplatīts telpaugs.
- puansetija Eiforbiju dzimtas eiforbiju ģints suga ("Euphorbia pulcherrima"), krāšņumaugs, "greznā eiforbija", "Ziemassvētku zvaigzne" - krāšņs telpaugs ar spilgti krāsainām pieziedlapām (sarkanām, sārtām, baltām), kas atgādina zvaigzni; parasti uzzied decembrī, ir īsās dienas augs.
- jatrofa Eiforbiju dzimtas ģints ("Jatropha"), sausumizturīgs telpaugs ar sulīgām lapām un pudeļveidīgu stumbru, sauc arī par pudeļpuķi.
- trahelomona Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Trachelomonas"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes, kas ietvertas cietā, parasti brūnā, ar dzelzs oksīdu piesātinātā dažāda veida un uzbūves čaulā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 44 sugas, kas plaši izplatītas nelielās ūdenstilpnēs, arī ezeros.
- palls Eiharistiskā dievkalpojuma piederums Romas katoļu baznīcas misē - četrstūrveida, ar baltu drānu apšūts apsegs bīķerim un patēnai.
- eikaliptols Eikalipta eļļas galvenā sastāvdaļa; lieto inhalācijām elpošanas ceļu slimībās vai ārēji ieberzējumiem.
- Austrumeiropa Eiropas daļa, kurā pēc 2. pasaules kara ietilpa PSRS un tās sabiedrotās: Austrumvācija (VDR), Polija, Čehoslovakija, Ungārija, Rumānija, Bulgārija.
- sistēma CAMAC Eiropas kodolpētījumu elektronisko iekārtu standartizācijas komitejas izstrādātā standartu sistēma loģiskai, elektriskai un konstruktīvai mērierīču un datoru saskarņu realizācijai.
- CERN Eiropas kodolpētījumu organizācija (fr. "Organisation europeene pour la recherche nucleaire").
- aungalva Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- aungalvas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- aungalviņa Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- aungalviņas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- āžpoga Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- buļapiere Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- buliņš Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- bullīši Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- buļļpiere Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- buļļpieres Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- buļpierītes Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- bumbuļi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- bumbulīši Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- bumbuļpuķe Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- bumbuļpuķes Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- bundagas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- bunduļi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- bunduliņi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- bunduliņš Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- bundulis Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- cāļgalvas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- cāļgalviņas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- dižgalvpurenes Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- dzegužbumbas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- dzeguze Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- dzegužoliņš Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- dzegužpuķe Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- dzeltene Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- gundega Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- gundegas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- kundzene Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- kungs Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- mežmagones Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- dzegužu purne Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- pauniņa Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- pauniņš Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- podzene Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- poga Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- pogas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- pondzele Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- porma Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- pormis Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- porms Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- porns Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- pulksteņi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- pureņa Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- purenes Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- pureņi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- purina Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- purins Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- saulpurini Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- sviestene Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- sviestenītes Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- sviestpodiņš Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- vācporniņas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- vācpurniņi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- varžpurniņi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- vējpurene Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- vizbules Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- vizbuļi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- vizbulītes Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- zaķpoga Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- zvārgulis Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- zvārgulītis Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- zvārguls Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus").
- Trollius europaeus Eiropas saulpurene.
- sviesta bungas Eiropas saulpurenes ("Trollius europaeus").
- Svētā Romas impērija Eiropas valstu apvienība 962.-1806. g., ko nodibināja vācu karalis Otons I, kurš iekaroja Ziemeļitāliju un Vidusitāliju, ietilpa arī Čehija, Burgundija, Nīderlande, Šveice u. c. zemes, tika likvidēta Napoleona karu laikā.
- AETR Eiropas valstu līgums attiecībā uz transportlīdzekļu apkalpju darbu starptautiskajos autopārvadājumos (angļu val. _European agreement concerning the work of crews of vechiles engaged in international road transport_).
- eistatisks Eistatiskās svārstības - Pasaules okeāna līmeņa lēnas svārstības, kas radušas netektonisku cēloņu ietekmē vai ūdens masas un okeāna tilpuma izmaiņu rezultātā, galvenokārt sakarā ar ledāju veidošanos un kušanu, kā arī ar jūras nogulumu uzkrāšanos.
- kriohidrāts Eitektisks maisījums, īpaši tāds, kurā ietilpst ūdens.
- aytoniaceae Eitoniju dzimta - ietilpst aknu sūnu klases maršanciju apakšklasē.
- eitrofs Eitrofisks - barības vielām bagāts (parasti to attiecina uz ezeriem un citām ūdenstilpēm).
- kuloārs Eja, kas savieno divas istabas; pastaigas telpa, it sevišķi parlamentos.
- ieiet Ejot ievirzīties (kur iekšā, piemēram, telpā, teritorijā); ejot iegriezties (kur uz neilgu, laiku).
- iziet Ejot izvirzīties (no kādas telpas, teritorijas u. tml.).
- iziet Ejot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā); ejot pabūt (daudzās vai visās vietās).
- tūristu mītne ēka, ēku grupa vai labiekārtota vieta (teritorija), kurā komersants nodrošina tūristu diennakts izmitināšanu un apkalpošanu.
- halle ēka, kurā ir ļoti liela telpa (izstādēm u. tml.)
- viesnīca ēka, kurā uz neilgu laiku tiek izīrētas dzīvojamās telpas, parasti iebraucējiem.
- lopu mītne ēka, telpa mājdzīvnieku mitināšanai.
- veļasmazgātava Ēka, telpa, kurā tiek mazgāta veļa.
- lodžija ēkas fasādē iebūvēta telpa, kas fasādes pusē ir vaļēja, bet no pārējām trim pusēm norobežota ar sienām.
- beletāža Ēkas stāvs virs puspagraba vai pirmā stāva, kuru izmanto palīgtelpām.
- etaža Ēkas stāvs, atsevišķas telpas vai telpu kopas līmenisks nodalījums būves kompleksā.
- dibins Ēkas, telpas daļa, kas atrodas vistālāk no ieejas.
- īpašuma tiesības ekonomiska rakstura subjektīvas civiltiesības, kurās ietilpst mantas valdījuma, lietojuma un rīcības tiesības.
- norēķins ekonomiskas attiecības, kas veidojas starp fiziskām un juridiskām personām, realizējot preces un pakalpojumus, veicot samaksu par darbu, maksājot nodokļus, nodevas utt.
- ekspiratoriskais Ekspiratoriskais uzsvars - izelpojuma uzsvars, kura pamatā ir pastiprināts izelpojums, uzsvērto zilbi izrunājot.
- eksporta līgums eksportētāja un pircēja līgums, saskaņā ar kuru eksportētāja pienākums ir izgatavot un piegādāt produktu vai sniegt pakalpojumu pircējam trešajā valstī, savukārt pircēja pienākums ir samaksāt eksportētājam.
- Beļavas muiža ēku grupa Gulbenes novada Beļavas pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja jeb pils, siernīca, kūts un staļļi, kalte u.c. saimniecības ēkas, apbūvi ieskauj ainavu parks.
- šiks Elegants, izsmalcināts, izmeklēts (piemēram, par apģērbu, priekšmetiem, telpām).
- galvaniskā ķēde elektriskā ķēde, kurā bez metāliskiem vadītājiem ietilpst arī elektrolīta šķīdums caur kuru plūst strāva.
- Gausa teorēma elektrostatikā elektriskā lauka intensitātes vektora pilnā plūsma caur jebkuru noslēgtu virsmu ir proporcionāla šās virsmas norobežotajā tilpumā esošo lādiņu algebriskai summai.
- elektromašīngenerators Elektriska mašīna, kas darbojas ģeneratora režīmā un kalpo mehāniskās enerģijas pārveidošanai elektriskajā.
- kristāllauks Elektriskais un magnētiskais lauks, ko kristālā rada tā sastāvā ietilpstošās lādētās daļiņas (elektroni, kodoli).
- fotoelektriskās parādības elektriskās parādības vielas tilpumā un uz virsmas (virsmas slānī) elektromagnētiskā starojuma (gaismas u. c.) iedarbībā, tā rezultātā mainās vielas elektrovadītspēja, dielektriskā caurlaidība, dielektriskie zudumi, gaismas un radioviļņu absorbcijas spektrs, kā arī var parādīties vielas elektriskā polarizācija, fosforescence, fotoelektronu emisija, fotoķīmijas un fotolīzes procesi utt.
- elektrostetogrāfs Elektrisks aparāts, kas pastiprina un grafiski reģistrē elpošanas vai sirdsdarbības skaņas.
- elektropneimogrāfs Elektrisks aparāts, kas reģistrē elpošanas kustības.
- kriptofons Elektrisks instruments aizsardzībai pret kuģu sadursmēm naktīs un miglā, telpu apsargāšanai attālumā u. tml., kas uztver pēc mikrofona principa jebkuru satricinājumu (kuģa skrūves troksni, kustību telpā utt.) un pārraida uz novērošanas vietu.
- stereofonija Elektroakustiska skaņas signāla ieguve, pārraide, reproducēšana (izmantojot divus, arī vairākus kanālus), lai radītu ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā.
- pseidokvadrofonija Elektroakustiska skaņas signāla reproducēšanas veids: klausītāju telpā iekārto četrus atšķirīgu signālu kanālus ar skaļruņiem, bet tikai divus pārraides vai ierakstes kanālus.
- monofonija Elektroakustiska skaņas signāla vienkanāla pārraide; tā ir vienkārša un ekonomiska, taču klausītājiem nedod priekšstatu par atsevišķu skaņas avotu izvietojumu telpā.
- Bio-Savāra likums elektrodinamiskas likums, kas nosaka strāvas magnētiskā lauka indukciju brīvi izraudzītā telpas punktā.
- nullēšana Elektroiekārtas korpusa savienošana ar nullvadu. t. i., vadu, kas pievienots barojošā ģeneratora vai transformatora zemētai neitrālei. Lieto zemsprieguma tīklos, lai paaugstinātu elektroiekārtas apkalpojošā personāla drošību.
- karsēšanas induktors elektromagnētiska ierīce induktīvai karsēšanai, kuras galvenā sastāvdaļa ir inducējošais vads vai tinums mainīgā magnētiskā lauka radīšanai; lieto detaļu rūdīšanai, virsmas sakarsēšanai, tilpumkarsēšanai, metālu kausēšanai u. tml.
- elektromagnētiskā lauka impulss elektromagnētiskā lauka kustības raksturlielums, kas vienāds ar vides dotajā tilpumā esošā elektriskā lauka enerģijas attiecību pret gaismas ātrumu šai vidē.
- starojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas izplatīšanās telpā.
- izstarojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas veidu izplatīšanās telpā (no kāda avota).
- mašīntelpas telegrāfs elektromehāniska ierīce kuģa iekšējo sakaru vajadzībām starp komandtiltu un mašīntelpu, lai panāktu vēlamo kuģa dzinēja režīmu.
- e-iepirkšanās Elektroniskā iepirkšanās - preču iegāde, izmantojot tiešsaistes vai citus interneta pakalpojumus.
- skaitļotājsistēma Elektroniskais skaitļotājs, kurā ietilpst vairāki procesori.
- e-bankoperācijas Elektroniskās bankoperācijas - sistēma, kas lietotājam nodrošina bankas pārvedumus, vai nu tieši izmantojot modemu, vai tīkla tiešsaistes pakalpojumus, t. sk. internetu.
- klienta-servera komunikācija elektroniskās komunikācijas forma, kurā datori (klienti) no centrālā datora (servera) pieprasa pakalpojumus un informāciju.
- laika zīmogs elektroniski parakstīts apstiprinājums tam, ka elektroniskais dokuments ir noteiktā datumā un laikā iezīmēts pie sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja.
- operatora izvēles pakalpojums elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu.
- operatora iepriekšējas izvēles pakalpojums elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem pēc iepriekšējas izvēles, turklāt iespēju atcelt jebkuru iepriekšēju izvēli katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu.
- elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs elektronisko sakaru komersants, kas sniedz publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus, izmantojot publisko elektronisko sakaru tīklu.
- sertifikāts Elektronisks apliecinājums, kas saista elektroniskā paraksta pārbaudes datus ar parakstītāju un kalpo parakstītāja identitātes noteikšanai.
- kross Elektrosakaros, telefona (telegrāfa) centrāļu iekārta līnijas vadu un centrāles vadu savienošanai; arī telpa, kurā izvietota šī iekārta.
- leptoni Elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst elektroni, pozitroni, neitrīno, antineitrīno, mioni; šīs grupas elementārdaļiņas.
- barioni Elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst nukloni un hiperoni, kā arī daļa rezonansu.
- nukloni Elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst protoni un neitroni.
- Zvirbuļu kalns elipsoidāls morēnu lielpaugurs Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines rietumu malā, Ogres novada Taurupes pagastā, garums — 0,9 km, platums — 500 m, absolūtais augstums — 152,4 m vjl., relatīvais augstums — 15-25 m.
- dvaša Elpa (1).
- atgūta Elpa atņēmiens; atgūtne.
- ba Elpa vai dzīvinošs spēks Senās Ēģiptes ticējumos.
- dvesiņš Elpa, izelpa.
- pūta Elpa, izelpa.
- dvase Elpa; dvaša.
- atpūta elpa.
- atspūta Elpa.
- duka Elpa.
- duks Elpa.
- dvašojiens Elpa.
- elpe Elpa.
- elpis Elpa.
- elsus Elpa.
- pūsma Elpa.
- tosa Elpa.
- atgūtne Elpas atņēmiens; atgūta.
- astma Elpas trūkuma lēkme, aizdusa.
- platipnoja Elpas trūkums, ko veicina stāvēšana, bet mazina guļus stāvoklis.
- smaciens elpas trūkums.
- smakoņi Elpas trūkums.
- atvilciens Elpas vilciens.
- putekļinfekcija Elpceļu infekcijas slimība, ja inficēšanās notiek pa gaisu ar putekļiem.
- spirometrija Elpojamā gaisa tilpuma noteikšana; dažādu ārējās elpošanas rādītāju noteikšana; spirogrāfija.
- elpokle Elpojamā, gaisa rīkle.
- bronchas Elpojamās rīkles sazarojums, ieejot plaušās; bronhi.
- ieelpot Elpojot ievadīt elpošanas orgānos (kādu vielu, piemēram, ārstēšanās nolūkā).
- ieelpot Elpojot ievadīt elpošanas orgānos līdz ar gaisu (piemēram, smaržu).
- izelpot Elpojot izvadīt (gaisu) no plaušām.
- ieelpot Elpojot panākt, ka (gaiss) ieplūst plaušās.
- izelpot Elpojot patērēt (daudz vai visu gaisa skābekli).
- pieelpot Elpojot piepildīt (parasti telpu) ar ogļskābo gāzi.
- pieelpot Elpojot piesātināt (gaisu) ar ogļskābo gāzi.
- sēkt Elpojot radīt raksturīgu spēcīgu, šņācošu skaņu sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (piemēram, miegā, elpošanas traucējumu dēļ).
- aizslāpt Elpojot sajust gaisa trūkumu; apgrūtināti elpot, arī runāt.
- pieelpoties Elpojot uzņemt (parasti svaigu gaisu, skābekli) lielākā daudzumā.
- respirācija Elpošana.
- reflektoriskā apnoja elpošanas apstāšanās kā aizsargreflekss pret kairinošu gāzveida vielu ieelpošanu.
- balss aparāts elpošanas ceļa orgāni, kas piedalās skaņu veidošanā (piemēram, balss saites, balsene, rīkles un deguna dobums, mēle).
- elpceļi Elpošanas ceļi.
- ieelpa Elpošanas fāze, kurā gaiss ieplūst plaušās.
- izelpa Elpošanas fāze, kurā gaisu izvada no plaušām.
- aerofāgija Elpošanas funkcijas traucējums - gaisa iekļūšana barības vadā ieelpas laikā (pneimoskleroze vai citi plaušu izplešanās traucējumi) un tālāka virzīšanās kuņģī izelpas laikā.
- paradihlorbenzols Elpošanas inde C6H4Cl2, ko izmanto augsnes kaitēkļu un noliktavu kaitēkļu apkarošanai.
- metilformiāts Elpošanas inde, ar ko apkaro noliktavu kaitēkļus un cilvēka parazītus.
- trihloracetonnitrils Elpošanas inde, CCl~3~CN - šķidrums ar stipru smaržu, lieto tukšās telpās, neder tur, kur zaļo augi.
- RQ Elpošanas koeficients (angļu "respiratory quotient").
- apnoja Elpošanas kustību apstāšanās.
- RR Elpošanas kustību biežums (minūtē) (angļu "respiration rate (per minute)").
- pneimogrāfija Elpošanas kustību grafiska reģistrācija ar pneimogrāfu.
- žagošanās Elpošanas muskuļu pēkšņa saraušanās, kuras dēļ plaušās ar troksni tiek ievilkts gaiss.
- žaunas Elpošanas orgāni (zemākajiem mugurkaulniekiem un daļai bezmugurkaulnieku - gliemjiem, vēžiem).
- apnoe Elpošanas pārtraukums; apnoja.
- hemohroms Elpošanas pigments dažādu dzīvnieku asinīs; hemohromi ir hemoglobīns, eritrokruorīns, hlorkruorīns, hemocianīns un hemoeritrīns.
- pneimodinamika Elpošanas procesa dinamika.
- traheofonija Elpošanas troksnis, ko dzird, auskultējot traheju.
- uzelpot Elpot virsū (kādam, kam).
- vilkt elpu elpot.
- dvašot Elpot.
- elpēt Elpot.
- elpinēt Elpot.
- elpt Elpot.
- pūst Elpot.
- bronhi Elpvada (trahejas) zari, pa kuriem gaiss nonāk plaušās.
- aeroporotomija Elpvada atvēršanas operācija balsenes stenozē.
- balsene Elpvada augšējā daļa, ko veido vairāki skrimšļi un saites.
- traheīts Elpvada gļotādas iekaisums.
- traheotomija Elpvada ķirurģiska atvēršana.
- bronhs Elpvada sazarojums plaušās.
- bronhofibroskopija Elpvada un bronhu bronhofibroskopiskā diagnostika.
- bronhoskopija Elpvada un bronhu iekšējā apskate ar speciālām ierīcēm; viens no endoskopijas paveidiem.
- nerīkle Elpvads (atšķirībā no barības vada); balsenes dobums.
- vēsmas rīkle elpvads jeb traheja.
- skremste Elpvads, rīkle.
- krūklis Elpvads, traheja; balsene.
- elpēklis Elpvads, traheja; ventilācijas caurums.
- gaisa vads elpvads, traheja.
- gāmurs Elpvads, traheja.
- grigulis Elpvads, traheja.
- aerocistīts Elpvadu gļotādas iekaisums, gk. zirgiem.
- aerosakulīts Elpvadu gļotādas iekaisums, gk. zirgiem.
- čāpt Elsāt, smagi elpot, ciept.
- atelsoties Elsojot pamazām atgūt parasto elpošanas ritmu.
- atelsties Elst (kādu brīdi), līdz atgūst parasto elpošanas ritmu.
- pūšļāt Elst, skaļi elpot, pūst.
- zemes krāsas eļļas krāsas, kuru sastāvā ietilpst organiskie pigmenti (piemēram, okers, umbra, mīnijs).
- deiteroģenēze Embrionālās attīstības otrā fāze, kurā ietilpst augšana garumā un bilaterālās simetrijas izveidošanās.
- darbs termodinamikā enerģija, ko termodinamiskā sistēma atdod apkārtējiem ķermeņiem vai saņem no tiem, mainoties tās ārējiem parametriem, piemēram, stāvoklim telpā, tilpumam, elektriskajam laukam utt.
- enerģijas blīvums enerģijas daudzums tilpuma vienībā; mēra džoulos uz kubikmetru (J/m^3^).
- enkuriņš Enkurītis - neliela, apmēram 2-10 litru tilpuma muca.
- enkurs Enkurītis - neliela, apmēram 2-10 litru tilpuma muca.
- datūra Eņģeļtaure, krāšņumaugs, kas pa vasaru nesams ārā, bet ziemās kopjams telpās.
- plēsīgās ērces ērču grupa ("Prostigmata"), kurā apvienotas pie vairākām dzimtām piederošas plēsīgas ērces, Latvijā konstatēts \~60 sugu, kas ietilpst 11 dzimtās.
- erythrina Erythrina erythrina - mazā svilpja "Carpodacus erythrinus" nosaukuma sinonīms.
- makroplanocīts Eritrocīts ar palielinātu diametru un samērā mazu tilpumu.
- hematokrīts Eritrocītu procentuālais tilpums asinīs; ierīce (graduēta centrifūgas mēģene) eritrocītu un plazmas tilpuma attiecības noteikšanai asinīs.
- vigoda Ērta telpa, vieta kādām vajadzībām.
- komfortabls Ērts, arī labiekārtots (piemēram, par priekšmetiem, telpām).
- labiekārtojums Ērts, noteiktām vajadzībām atbilstošs (telpas, celtnes) iekārtojums.
- kinohapts Esteziometrs taktilās jutības noteikšanai dažādos laika vai telpas intervālos.
- akāca Ēters, telpa, tukšums.
- Laniarius aethiopicus Etiopijas svilpējčakste.
- Aita etrusku mitoloģijā - pazemes valstība valdnieks, attēlots ar kroni, scepteri vai vilka skalpu uz galvas.
- Essern Ezeres muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā.
- Upurakmens Ezernieku Velnakmens - ģeoloģiskais un vēstures piemineklis Sēlpils pagastā.
- Bodenezers Ezers ("Bodensee") uz robežas starp Šveici, Austriju un Vāciju, Priekšalpos 395 m vjl., platība - 538 kvadrātkilometri, garums - 63 km, lielākais dziļums - 252 m.
- Ņasas ezers ezers Āfrikas dienvidaustrumu daļā, lūzumzonā 472 m vjl., Malāvijā, Tanzānijā un Mozambikā, platība - 29600 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, platums - līdz 80 km, lielākais dziļums - 726 m, sezonālas līmeņa svārstības 1-1,5 m, piektais ietilpīgākais ezers pasaulē - 7725 kubikkilometri; Malāvi ezers.
- Palpieris Ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā, platība - 7,9 ha; Palpiera ezers; Palpiers; Palpieru ezers; Rēveļu ezers.
- Rāceņu ezers ezers Aronas paugurlīdzenuma galā, Madonas novada Lazdonas pagastā, ietilpst Lazdonas ezeru grupā, 133,8 m vjl., platība — 34,9 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 10,7 m, eitrofs; Plaksnis; Rācenis; Rācenītis; Skolas ezers.
- Vadzols Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, 125,7 m vjl., platība - 9,1 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~350 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā; Vadzola ezers; Vadzolas ezers.
- Rankas ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 121,7 m vjl., platība — 4,3 ha, dziļums - līdz 10,1 m, garums — \~500 m, lielākais platums — \~200 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā; Lelis; Lelītis; Rankas-Leļļu ezers.
- Vanadziņš Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 97,2 m vjl., platība - 1,4 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Rudužu ezers; Vanaga ezers; Vanagu ezers.
- Starpezers Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,5 m vjl., platība - 5,8 ha, dziļums - līdz 2,1 m, garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Starpiņezers.
- Dibenezers Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,6 m vjl., platība - 7,1 ha, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Dibena ezers.
- Baltiņu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,0 m vjl., platība - 16 ha, lielākais dziļums - 4,6 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Baltiņš.
- Melnezers Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,2 m vjl., platība - 5,7 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~200 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Melnais ezers.
- Mušķu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,4 m vjl., platība - 2,8 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Mušku ezers.
- Viļvānu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 111,2 m vjl., platība - 2,7 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā.
- Timsenis Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 134,9 m vjl., platība - 3,7 ha, dziļums - līdz 18,5 m, garums - \~320 m, lielākais platums - \~180 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Timsiņš; Timsiņu-Sīmaņu ezers; Timsmenis; Tumsenis; Tumšais ezers.
- Sakārnis Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 142,2 m vjl., platība - 2,4 ha, garums - \~320 m, lielākais platums - \~120 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Sakārnītis; Dziļūksnis.
- Mičigans Ezers ASV (angļu val. "Lake Michigan"), Lielo Ezeru sistēmā, 177 m vjl., platība - 58000 kvadrātkilometru, garums - 490 km, platums - līdz 189 km, lielākais dziļums - 280 m, sestais ietilpīgākais ezers pasaulē - 4900 kubikkilometru.
- Baltišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - \~1,5 ha, garums - \~180 m, lielākais platums - \~100 m.
- Apsānu ezers ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 1,5 ha, garums - \~160 m, lielākais platums - \~110 m.
- Dubiķis Ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 2,7 ha, garums - \~250 m, lielākais platums - \~150 m; Dubiķa ezers; Dubiķu ezers; Gulbenes ezers.
- Dobene Ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 3,5 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~200 m.
- Bērzezers Ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība – 5,6 ha, garums – \~300 m, lielākais platums – \~200 m; Bērzu ezers.
- Bebru ezers ezers Augšzemes augstienē, Augšdaugavas novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība — 1,1 ha, garums — \~170 m, lielākais platums — \~100 m.
- Mācītājezers Ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 2,2 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m; Liesma ezers; Liesmas ezers.
- Pazarišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 3,3 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m; Pazares ezers; Pazarišķu ezers.
- Baltmuižas ezers ezers Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, 130 m vjl., platība 9,2 ha, garums \~450 m, lielākais platums \~250 m, lielākais dziļums 32,5 m.
- Svuiļu ezers ezers Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, 132,6 m vjl., platība — 11 ha, garums — \~600 m, lielākais platums — \~250 m, lielākais dziļums — 10 m; Svullu ezers.
- Sveikatas ezers ezers Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 1 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~100 m; Sveikala ezers.
- Vīķu ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa ziemeļaustrumu malā, Sēlpils pagastā, 76,8 m vjl., platība — 85,4 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 3,7 m; Vīķezers.
- Viktorijas ezers ezers Austrumāfrikā (angļu val. "Lake Victoria"), Tanzānijā, Ugandā un Kenijā, 1134 m vjl., pēc platības otrais lielākais saldūdens ezers pasaulē (aiz Augšezera) — 68800 kvadrātkilometru, garums — 337 km, lielākais platums — 240 km, lielākais dziļums — 84 m, astotais ietilpīgākais ezers pasaulē — 2700 kubikkilometru; Viktorijas-Njanzas ezers, Ukereves ezers.
- Lielauces ezers ezers Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Lielauces pagastā, 100,8 m vjl., platība — 372 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 2,2 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofs ezers, aizaugums — 40%, iztek Auce, ezers ietilpst dabas liegumā “Vīķu purvs”.
- Vēķis ezers Drabešu pagastā, ietilpst Āraišu ezeru grupā, 128,5 m vjl., platība - 12,2 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,2 km, dziļums - līdz 6,1 m; Vēķu ezers.
- Melnezers Ezers Garkalnes pagastā, 2 km uz dienvidiem no Garkalnes, platība - 5,8 ha, garums - 360 m, lielākais platums - 210 m, lielākais dziļums - 2,1 m, ietilpst Zaķumuižas sūkņu stacijas sanitārās aizsardzības zonā.
- Gardas ezers ezers Itālijā ("Lago di Garda"), Alpu piekājē 65 m vjl., platība - 370 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 346 m.
- Izeo ezers ezers Itālijas ziemeļu daļā ("Lago d'Iseo"), Alpu priekškalnē 185 m vjl., platība - 61 km^2^, dziļums - līdz 251 m, garens, augstiem krastiem, cauri tek Po pieteka Oljo.
- Komo ezers ezers Itālijas ziemeļu daļā (“Lago di Como”), Alpu priekškalnē 198 m vjl., platība — 146 kvadrātkilometri, lielākais dziļums — 414 m.
- Teanava ezers ezers Jaunzēlandē ("Lake Te Anau"), Dienvidsalā, Dienvidalpos 206 m vjl., platība - 345 kvadrātkilometri, garums - 60 km, dziļums - 276 m, tektoniski glaciālas izcelsmes.
- Vakatipa ezers ezers Jaunzēlandē ("Lake Wakatipu"), Dienvidsalas dienvidu daļā, Dienvidalpos 326 m vjl., platība - 293 kvadrātkilometri, garums - 84 km, lielākais platums - 6 km, dziļums - 378 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, notece pa Kavaravas upi uz Klūtu.
- Paslavītes ezers ezers Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, platība - 1,1 ha; Paslavīte; Paslavītis.
- Greitbērleiks Ezers Kanādas ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Great Bear Lake"), 157 m vjl., pēc platības 4. lielākais Ziemeļamerikas ezers - 31150 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 413 m; Lielais Lāču ezers, devītais ietilpīgākais ezers pasaulē - 2236 kvadrātkilometri.
- Vigezers ezers Krievijas Karēlijas Republikas austrumu daļā, platība - 1285 km^2^, kopš 1933. g. ietilpst Baltās-Baltijas jūras kanāla sastāvā, daudz salu (kopējā platība - 130 km^2^).
- Segliņu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, 42,5 m vjl., platība — 29 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,34 km, lielākais dziļums — 3 m, 2 salas ar kopējo platību 3,8 ha, eitrofs, aizaugums — \~5%; Segliņa ezers.
- Zilonis Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, 48,6 m vjl., platība - 16,4 ha, lielākais dziļums - 5,1 m; Dzilonis; Zilona ezers; Zilonīša ezers; Ziloņa ezers; Ziloņu ezers; Zīloņu ezers.
- Gulbis Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, 49,7 m vjl., platība - 24,6 ha, lielākais dziļums - 3,1 m; Gulbja ezers; Gulbju ezers.
- Sūnezers Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, platība - 1,4 ha; Sūdu ezers; Sūnu ezers; Sūniņu ezers.
- Sventiņš Ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, platība - 1,5 ha; Sventiņu ezers.
- Zāļu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, platība - 1,8 ha; Zāļezers.
- Mežmuižas ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 46,2 m vjl., platība — 12,2 ha, lielākais dziļums — 4,6 m; Mežamuižas ezers; Mežkunga ezers; Mežkungu ezers; Mežniecības ezers; Sloku ezers.
- Pluncezers Ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, 34,2 m vjl., platība - 42,1 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,8 m., dibens līdzens ar biezu dūņu slāni, (sapropeļa slānis līdz 7 m biezs), eitrofs, sekls un stipri aizaudzis, ietek Briežupe, ietilpst dabas liegumā "Plunču ezeara meži"; Plunču ezers.
- Salājs Ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā pie Krāslavas novada robežas, platība - 175 ha, garums - 3,5 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 4,8 m, lielākais dziļums - 14 m, 8 salas, ietilpst Rāznas nacionālajā parkā; Solovejas ezers; Solovja ezers; Solovju ezers; Solojs.
- Hūrons Ezers Lielo ezeru sistēmā (angļu val. "Lake Huron"), uz ASV un Kanādas robežas 177 m vjl., platība - 59590 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 229 m, pēc lieluma otrais no Lielajiem ezeriem, septītais ietilpīgākais ezers pasaulē - 3540 kubikkilometru.
- Lazdonas ezers ezers Madonas novada Lazdonas pagastā, 135,6 m vjl., platība — 30,2 ha, garums — 1,5 km (puslokā pa ass līniju), lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 22,9 m, eitrofs, maz aizaudzis, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Muižas ezers.
- Siežu ezers ezers Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 16,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~300 m; Sieža ezers.
- Dūku ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, starp Madonas-Trepes valni un Praulienas pauguraini, 97,6 m vjl., platība - 39,7 ha, garums - 1,2 km, platums - 0,8 m, vidējais dziļums - 3,9 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Duku ezers; Dūks.
- Sudrabezers Ezers Ropažu līdzenumā, Garkalnes novadā, platība - 31,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,65 km, lielākais dziļums - 9,8 m, sala (0,6 ha), īpaša režīma ūdenstilpe Baltezera ūdens ņemšanas sanitārajā zonā; Sidraba ezers; Sidrabezers; Sudraba ezers.
- Baltiņu ezers ezers Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, 97,6 m vjl., platība - 32,8 ha, garums - 750 m, platums - 570 m, lielākais dziļums - 1,8 m, eitrofs, aizaugums - 30%.
- Draudzesskolas ezers ezers Smiltenes novada Drustu pagastā, 172,7 m vjl., platība - 34,3 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,65 km, vidējais dziļums - 3,8 m, eitrofs; Drustu ezers; Ķelpju ezers; Skolas ezers.
- Kulpenes ezers ezers Susāju pagastā, platība — 13,0 ha, garums — \~600 m, lielākais platums — \~300 m; Kulpines ezers; Kulpīnes ezers.
- Melnezers ezers Sventes pagastā, platība - 3 ha, lielākais dziļums - 21,9 m, ietilpst dabas liegumā "Sasaļu mežs".
- Ženēvas ezers ezers Šveicē un Francijā, Alpu kalnos, platība - 582 kvadrātkilometri, garums - 72,3 km, lielākais platums - 14 km, lielākais dziļums - 309 m.
- Lugāno ezers ezers Šveicē un Itālijā, Lombardijas Alpos 271 m vjl., platība — 4870 ha, lielākais dziļums — 288 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, līčains un šaurs (vidū tilts), notece pa Trezu uz Lago Madžores ezeru.
- Tūnas ezers ezers Šveices vidienē ("Thuner See"), Bernes Alpu priekškalnēs 558 m vjl., lielākais dziļums — 218 m, tektoniski glaciāla izcelsme, augsti krasti, zivīm bagāts.
- Rūmiķis Ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 39,7 m vjl., platība - 10,5 ha, lielākais dziļums - 4,3 m; Rumiķu ezers; Rūmiķu ezers.
- Diņģezers ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, platība - 1 ha; Dingeru ezers; Diņģeru ezers.
- Asarītis Ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, platība - 1,4 ha; Asariņš; Asarīšu ezers; Asaru ezers.
- Kīmezers Ezers Vācijas dienvidos ("Chiemsee"), Bavārijas plakankalnē, Alpu piekājē 518 m vjl., platība - 80 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 74 m, Herrensala - 3,3 kvadrātkilometri, ietek Ahe, iztek Innas pieteka Alca.
- Vēderis Ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, 63,2 m vjl., platība - 50,8 ha, garums - 1,05 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 3,7 m; Vēdera ezers; Vederu ezers.
- Garūlis ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 17,3 ha; Garule-Vēdere; Garuļu ezers; Gaurelis.
- Darvas ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 2,3 ha.
- Sētas ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 22,6 ha.
- Vadainis Ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 49,6 ha; Vadaiņa ezers.
- Līdacis Ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 7,6 ha; Līdaces ezers; Līdača ezers; Līdaču ezers; Līdaku ezers; Līkaču ezers.
- Govenis Ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 10,5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~400 m; Gaviņu ezers; Goveņa ezers; Goviņu ezers; Purviņu-Goviņu ezers.
- Graustiņš Ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 9,4 ha, garums - \~550 m, lielākais platums - \~300 m; Grastiņu ezers; Graustiņa ezers; Graustiņu ezers.
- Sezēris Ezers Vidzemes augstienes austrumu daļā, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, 194,8 m vjl., platība - 29,0 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 8 m, eitrofs, aizaugums - \~15%; Seseru ezers; Sezeres ezers; Sēzēris; Sizeru ezers; Sēzers.
- Liezēris Ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, 184,2 m vjl., platība - 106 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 13,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Liezeres ezers; Liezēres ezers.
- Asarājs ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 3,2 ha; Asaru ezers; Melnezers.
- Asaru ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 3,2 ha.
- Ziemēns ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 5,1 ha, dziļums - līdz 11,3 m; Siemēnu ezers; Raudiņš.
- Lazdiņu ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Drabešu un Vaives pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība — 8,9 ha.
- Salainis Ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, 62,9 m vjl., platība - 77,8 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,6 m, lielākais dziļums - 5,5 m, 3 salas.
- Pildas ezers ezers, kas ietilpst tāda paša nosaukuma dabas liegumā, platība — 295 ha (kopā ar salām 328 ha), garums — 4 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 4,5 m, 9 salas, kurās aug platlapju audzes, tajās bagātīgs lakstaugu stāvs, pamežā apiņi, ievas, pīlādži, sausserži, gar piekrasti slīkšņainas melnalkšņa audzes; Pilda.
- ākāša Ezoterismā - tas, kas piepilda visu telpu starp pasaulēm, molekulām un jebkuriem citiem objektiem; matērija no kā veidojas viss pārējais.
- koša Ezoterismā apvalks jeb maksts, arī tilpne vai sfēra; Upanišadās esot aprakstītas 5 košas, kuras novietotas cita citā.
- rečaka Ezoterismā elpošanas vingrinājums - pilnīga izelpa nolūkā ar nākamo ieelpu ieelpot iespējami vairāk.
- kumbhaka Ezoterismā īpašs elpošanas veids ar elpas aizturi starp ieelpu un izelpu.
- Lielā Lāča sala Ežezera lielākā sala, atrodas ezera dienvidu daļā, Dagdas novada Ezernieku pagastā, platība - 46,4 ha, ietilpst Ežezera salu botāniskajā liegumā, konstatētas \~250 paparžaugu un sēklaugu sugas.
- jore Fabrikas svilpe; raudāšana.
- pirktspējas paritāte faktiskā divu (vai vairāku) valūtu attiecība pēc to pirktspējas attiecībā pret noteiktu preču un pakalpojumu grozu.
- Vanderbeilparka Fandēlbeilparka, pilsēta Dienvidāfrikas Republikā.
- teriofauna Faunas daļa, kurā ietilpst zīdītāji.
- dispersa fāze fāze, kas dispersas sistēmas tilpumā sadalīta sīku daļiņu, pilienu, pūslīšu vai citādu ieslēgumu veidā.
- fāze Fāžu telpa - abstrakta daudzdimensiju telpa, kuras punkti atbilst daļiņu sistēmas iespējamajiem stāvokļiem.
- Amerikas Informācijas apstrādes biedrību federācija federācija dibināta 1961. gadā, lai apvienotu informācijas apstrādes biedrības un asociācijas, kā arī lai stimulētu ar informācijas apstrādi saistīto zinātnes un tehnikas nozaru attīstību, tā ir Starptautiskās informācijas apstrādes federācijas locekle, tās sastāvā ietilpst, piemēram ACM un IEEE.
- Atēna karotāja Feidija darināta bronzas skulptūra, kas atradās Atēnu Akropoles centrālā laukuma vidū.
- Atēna jaunava Feidija darināta skulptūra (Athena Parthenos), kas atradās Atēnu Partenonā, darināta no zelta un ziloņkaula.
- fen Fen šui - ķīniešu mācība par telpas un apkārtējās vides iekārtošanu un dabā pastāvošo enerģiju ietekmi uz cilvēku.
- fenšui Fen-šu - ķīniešu mācība par telpas un ainavas organizāciju un tās ietekmi uz cilvēku, par to, kā dzīvot saskaņā ar apkārtējo pasauli; fen-šui.
- fen-šui Fen-šu - ķīniešu mācība par telpas un ainavas organizāciju un tās ietekmi uz cilvēku, par to, kā dzīvot saskaņā ar apkārtējo pasauli; fenšui.
- salipirins Fenildimetilpirazolona salicilāta aizsargāts nosaukums, balts rupjš kristālu pulveris vai plāksnītes ar saldenu garšu, lieto pret influenci un dažāda veida neiraļģijām.
- lignāni fenolisko ekstraktvielu grupa, kas ir dimēri - sastāv no 2 fenilpropāna vienībām, kas saistītas dažādos veidos.
- bendes kalpi feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelti ierēdņi viduslaikos, kas kopā ar bendi piedalījās apsūdzēto spīdzināšanā un notiesāto sodīšanā, Latvijā šāds amats pastāvēja 13.-19. gadsimtā; 1847. gadā Rīgā bija 61 bendes kalps.
- holopi feodāli atkarīgo iedzīvotāju kategorija Krievijā 10.-18. gs. (gūstekņi, parādu kalpi u. tml.), kas tika nodarbināti gk. feodālajās saimniecībās, militārajā un administratīvajā dienestā; 1722. g. tika pielīdzināti dzimtcilvēkiem.
- Livonija Feodālu valstiņu konfederācija Baltijā, kurā ietilpa Livonijas ordeņa valsts, Rīgas arhibīskapija un 3 bīskapijas; likvidēta Livonijas kara sākumā.
- Tulipa ferganica Fergānas tulpe.
- karboanhidrāze Ferments, kas paātrina ogļskābes sašķelšanos ūdenī un ogļskābes anhidridā; tai ir liela nozīme dzīvnieku organismu atbrīvošanā no ogļskābes, kas rodas audu elpošanas rezultātā.
- desmolāzes Fermentu grupa; desmolāzes saskalda organiskus savienojumus, pārraujot saites starp oglekļa atomiem; tām ir liela nozīme rūgšanas un audu elpošanas procesos.
- simetrija Figūras vai ķermeņa īpašība sakrist ar sevi, izpildot noteiktas transformācijas plaknē vai telpā.
- okinomo Figūriņas dzīvojamo telpu rotāšanai.
- atmiņas bloks fiksētas ietilpības (parasti 2048 baiti) pamatatmiņas apgabals, kam piekārtota atmiņas atslēga.
- parastais filadelfs filadelfu suga ("Philadelphus coronarius").
- krāsainais filadelfs filadelfu suga ("Philadelphus pubescens var. verrucosus ").
- pūkainais filadelfs filadelfu suga ("Philadelphus pubescens").
- jaunavīgais filadelfs filadelfu suga ("Philadelphus virginalis").
- Lemuāna filadelfs filadelfu suga ("Philadelphus x lemoinei").
- centrālā banka finansiāla iestāde, kam valstī piešķirtas naudas un vērtspapīru izlaišanas tiesības; tās funkcijās ietilpst arī naudas apgrozības kontrole.
- finanšu konglomerāta vadošā sabiedrība finanšu konglomerāta mātes sabiedrība vai, ja finanšu konglomerātam nav mātes sabiedrības, finanšu konglomerātā ietilpstošā regulētā komercsabiedrība ar lielāko aktīvu apjomu lielākajā finanšu sektorā.
- pievienotās vērtības tālākpārdevējs firma, kas palielina datoru sistēmas vērtību, uzlabojot tās dokumentāciju, izmatošanas iespējas, sniegto pakalpojumu loku, sistēmas integritāti un citas ar tās lietošanu saistītās īpašības; pēc uzlabojumu īstenošanas firma sistēmu pārdod tālāk, nosakot tās cenu atbilstoši veiktajiem uzlabojumiem.
- datu nesējpakalpojumu sniedzējs firma, kas piedāvā telefona sakarus vai datu pārraides pakalpojumus starp dažādiem punktiem vienā vai vairākās valstīs.
- CorelDraw firmas _Corel_ grafikas programmu pakotne, kas darbojas _Microsoft Windows_ vidē. Komplektā ietilpst vektorgrafikas redaktors, fotoattēlu un bitkartētu attēlu apstrādes programma, kā arī trīsdimensiju modelēšanas un trīsdimensiju animāciju veidošanas līdzekļi, kas ērti izmantojami informācijas precizēšanai.
- operētājsistēmas NetWare kodolprotokols firmas _Novell_ operētājsistēmas _NetWare_ protokols, ko izmanto serveris, lai nodrošinātu _NetWare_ klientus ar tīkla pakalpojumiem. Protokola _NCP_ rutīnas ļauj izmantot direktorijus un datnes, atvērt semaforus, nodibināt un pārtraukt savienojumus.
- tilpdzinis Firmas "Iomega Corporation" diskdzinis, kas nodrošināja 3,5 collu noņemamo cieto disku (tilpdisku) darbu, kuros ierakstītais datu daudzums varēja sasniegt 100 megabaitus.
- apsardzes uzņēmumi firmas un apvienības, kas sniedz apsardzes pakalpojumus fiziskajām vai juridiskajām personām.
- telefonijas lietojumprogrammu saskarne firmu _Microsoft_ un _Intel_ programmatūras saskarne, kas nodrošina operētājsistēmas _Windows_ vidē strādājošos datorus ar telefona pakalpojumiem - ar iespēju klienta programmām īstenot piekļuvi balss pakalpojumiem serverī; tā nodrošina balss pakalpojumus gan atsevišķam datoram, gan arī lokālajam tīklam.
- kopne Multibus firnas _Intel_ izstrādāta asinhrona datorkopne, kas var kalpot 8, 16 un 32 bitu procesoriem.
- trabekulektomija Fistulas veidošana starp acs priekšējo kameru un zemkonjunktīvas telpu; izmanto, lai sekmētu intraokulārā šķidruma drenāžu glaukomas gadījumā.
- ūdenszieds Fitoplanktons, kas masveidā ir savairojies ūdenstilpē un sablīvējies pie ūdens virsmas.
- Franšē fizālis fizāļu suga ("Physalis franchetii syn. Physalis alkekengi var. franchetii"), ko Latvijā ziemā izmanto telpu dekorēšanai; lampions; lampionpuķe.
- eksplorācija Fizikāla izmeklēšana diagnozes nolūkā, sevišķi iekšējo orgānu palpācija.
- Rīdberga konstante fizikāla konstante, kas ietilpst atomu enerģijas līmeņu un starojuma frekvenču vienādojumos; apzīmējums R∞.
- kompresijas modulis fizikāla konstante, kas raksturo fluīda saspiežamību, spiediena attiecība pret relatīvo tilpuma samazinājumu; izsaka spiediena mērvienībās; šķidruma kompresijas moduli ērtāk izteikt gigapaskālos, GPa.
- rentgenmikroanalīze Fizikāla lokālas analīzes metode, kas noteic vielas kvalitatīvo un kvantitatīvo ķīmisko sastāvu ļoti mazos tilpumos (0,5-300 kubikmikrometros), analizējot primāros emisijas rentgenspektrus, kurus pētījamajā paraugā ierosina ar elektronu zondi - fokusētu elektronu kūli.
- dinamoefekts Fizikāla parādība - elektrību labi vadošu šķidrumu (arī gāzes vai plazmas) magnetizēšana, lielu šķidruma tilpumu intensīvi maisot, piešķirot tam rotācijas kustību; šī parādība izskaidro Saules un planētu magnētisko lauku rašanos; eksperimentāli LU Fizikas institūtā 1999. g. pirmoreiz pasaulē tika novērots šī efekta radīts magnētiskais lauks.
- relativitātes teorija fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju.
- datu pārraides līnija fizikāla vide, kas kalpo signālu pārsūtīšanai un tiek izmantota, lai savienotu datu ķēdes galiekārtas, datu komutatorus, kā arī citas ierīces, kas veic datu pārraidi.
- saspiežamības koeficients fizikāls lielums, kas izteic vielas relatīvo tilpuma maiņu, ja spiediens mainās par vienu vienību: χ=(1/V)·(ΔV/Δp) (ΔV – vielas tilpuma v maiņa, ja spiediens mainās par lielumu Δp; χ – elastības moduļa K apgriezts lielums: χ=K^-1^). Vislielākā χ vērtība ir gāzēm, vismazākā – cietvielām. χ samazinās, palielinoties spiedienam, un palielinās, paaugstinoties temperatūrai.
- bīdes modulis G fizikāls lielums, kas rāda sakarību starp tangenciālo spriegumu τ un bīdes leņķi γ mazu deformāciju gadījumā (τ=Gγ) un rāda materiāla spēju pretoties formas izmaiņai, saglabājot nemainīgu tilpumu (piemēram, paralēlskaldņa deformēšanās par rombveida ķermeni ar nemainīgu romba augstumu un nemainīgām malām).
- potenciāls fizikāls lielums, kas raksturo (piemēram, gravitācijas, elektrostatisko) lauku noteiktā telpas punktā un kas skaitliski ir vienāds ar darbu, kuru veic lauks, pārvietojot ķermeni ar vienu masas, elektriskā lādiņa u. tml. vienību no dotā telpas punkta līdz kādam citam punktam, kur šis lielums ir pieņemts par nulli.
- blīvums Fizikāls lielums, kas skaitliski ir vienāds ķermeņa masas dalījumam ar ķermeņa tilpumu.
- īpatnējais svars fizikāls lielums, kas skaitliski vienāds ar ķermeņa svaru vienā tilpuma vienībā; mērvienība SI mērvienību sistēmā ir N/m^3^.
- īpatnējais tilpums fizikāls lielums, kas skaitliski vienāds ar vielas masas vienības tilpumu; mērvienība SI mērvienību sistēmā ir m^3^/kg.
- skalārs lielums fizikāls lielums, ko (pretstatā vektoriālam lielumam) var raksturot ar vienu skaitli (piemēram, laiks, tilpums, temperatūra, enerģija, jauda).
- izkliede fizikālu, tehnisku u. c. lielumu un parametru telpiskais sadalījums un novietojums dažādos telpas punktos un virzienos, kā arī šādu mainīgu lielumu vērtību variācija.
- pilnās strāvas likums fizikas likums, kas noteic, ka magnētiskā lauka intensitātes vektora cirkulācija pa kontūru, kurš aptver strāvu, ir vienāda ar to neatkarīgi no vielas, kas ir telpā ap šo strāvu.
- jaunpiedzimušo apnoja fizioloģisks bezelpas stāvoklis pēc piedzimšanas, kamēr asinis vēl piesātinātas ar skābekli.
- abonentlīnija Fiziska līnija, kas savieno publiskā telefonu tīkla pieslēguma punktu abonenta telpās ar centrāles krosu vai ekvivalentu iekārtu.
- svārstmigrants Fiziska persona, kura regulāri (parasti katru dienu) ceļo uz darbu un atpakaļ, viens no migrācijas veidiem, kas vērojams starp lielpilsētām un to piepilsētām, apkārtējiem lauku rajoniem; tos neiekļauj tūristu un apmeklētāju skaitā un neuzskaita tūrisma statistika.
- labjūte Fiziskā un garīgā labsajūta, veselīgums, ko apzināti veido ar īpašu pakalpojumu kompleksu; visaptverošas veselības koncepcija "Wellness", kas radās ASV 20. gs. 50. gados, terminu veidoja mediķi K. H. Kūpers un H. Dunns, no angļu vārdiem "well-being" (labklājība), "fitness" (fiziskā labsajūta) un "happiness" (laime).
- pieteicējs Fiziska vai juridiska persona civilprocesā, pec kuras pieteikuma vai sūdzības tiesa ierosina un izskata sevišķā turēšanas kārtībā lietas vai lietas, kas rodas no administratīvi tiesiskajām attiecībām.
- civilprasītājs Fiziska vai juridiska persona, kam ar noziegumu nodarītti materiāli zaudējumi un kas uz šā pamata pieteikusi civilprasību un ar lēmumu krimināllietā par tādu atzīta.
- sistēmas lietotājs fiziska vai juridiska persona, kas izmanto enerģijas pārvades vai sadales sistēmas vai dabasgāzes krātuves pakalpojumus.
- mazumtirgotājs Fiziska vai juridiska persona, kas piedāvā savus vai no vairumtirgotāja iegādātus pakalpojumus un/vai preces tieši patērētājam.
- lietotājs fiziskā vai juridiskā persona, kas pieprasa vai izmanto publiski pieejamus pakalpojumus
- pasta pārvadātājs fiziska vai juridiska persona, kas uz līguma pamata pieņem no pasta pakalpojuma sniedzēja pasta sūtījumus, lai tos nogādātu un izsniegtu pasta pakalpojuma sniedzēja norādītajām fiziskajām vai juridiskajām personām
- civilprasītājs krimināllietā fiziska vai juridiska persona, kurai nozieguma rezultātā nodarīti zaudējumi un kura uz šī pamata pieteikusi civilprasību un ar lēmumu krimināllietā atzīta par civilprasītāju.
- piegādātājs Fiziska vai juridiska persona, šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā tirgū veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus.
- bankrota procedūra fiziskas personas maksātnespējas procesa sastāvdaļa, kuras laikā tiek realizēts finansiālo, tiesisko un organizatorisko pasākumu kopums, kura mērķis ir realizēt visu parādnieka mantu un no tās realizācijas iegūtos līdzekļus novirzīt kreditoru prasījumu apmierināšanai, izņemot _Civilprocesa likumā_ noteikto mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu.
- būvniecības dalībnieki fiziskās vai juridiskās personas, kuras ar īpašumu, finanšu līdzekļiem, darbu vai pakalpojumu piedalās būvniecības procesā.
- psihofizioloģiskie traucējumi fiziski simptomi vai psihosomatiskas saslimšanas, ko izraisa ilgstošs stress un citi emocionālie faktori, piemēram, sirds un asinsvadu slimības, augšējo elpceļu slimības, muskuļu, skeleta un saistaudu sistēmas slimības, ādas slimības, gremošanas sistēmas slimības.
- apbūves nepiemērotība fiziski šķēršļi, kas traucē cilvēkiem ar fiziskās attīstības traucējumiem iekļauties kopienas dzīvojamajā telpā un sabiedriskās vietās.
- iezīme fizisks ieraksts ārējā datu vidē, kas nosaka sējuma vai datnes sākumu, iezīmi ieraksta apkalpojošā rutīna.
- gruntsgabals Fizisks telpas objekts, ekonomiski vērtīgs resurss, nekustamā īpašuma tiesību objekts.
- pilates Fizisku vingrinājumu komplekss, ar kuru palīdzību, izmantojot dažādus palīglīdzekļus, tiek attīstīta izturība un trenētas atsevišķas muskuļu grupas, pareiza elpošana.
- Ančupānu kalni fluvioglaciālu kēmu vidējpauguru un lielpauguru grupa Latgales augstienes ziemeļu daļas malā, 5 km uz ziemeļrietumiem no Rēzeknes, izveidots piemiņas ansamblis fašistiskā terora upuriem.
- dēmons Fona programma, kas vajadzības gadījumā tiek izmantota pakalpojumu sniegšanai citu programmu izpildes laikā; arī palīgprogramma, kas gaida, kad tās izpilde būs nepieciešama galvenajai programmai.
- korners Fondu biržā noslēgts īslaicīgs nolīgums, kura mērķis ir tālākpārdošanai kopīgi uzpirkt atsevišķu sabiedrību akcijas vai arī iegūt kādas sabiedrības akciju kontrolpaketi.
- programmēšanas valoda formāla valoda, kas kalpo datora programmu aprakstam. Ir izstrādāts plašs programmēšanas valodu klāsts, sākot ar mašīnorientētām valodām līdz augsta līmeņa valodām.
- starpreģistru pārsūtīšanas valoda formāla valoda, ko izmanto tādu sistēmu aprakstīšanai un projektēšanai, kuru sastāvā ietilpst lielāks skaits savstarpēji saistītu reģistru.
- Eskulāpija lampa formalīna tvaiku ģenerators telpu dezinfekcijai.
- deformācija Formas un tilpuma maiņa (fizikālam ķermenim) ārēja spēka iedarbībā (nemainoties ķermeņa masai).
- trihlormetafoss-3 Fosfororganisks preparāts, insekticīds un akaricīds, ar pieskares, kuņģa un elpošanas indes īpašībām.
- fosfolipīds Fosforskābes un spirta esteris, kurā ietilpst arī augstākās taukskābes vai aldehīdi.
- stereofotogrammetrija Fotogrammetrijas nozare, kas izstrādā metodes, kā ģeometriski interpretēt stereoainas, lai sastādītu apvidus topogrāfiskos plānus, kartes vai noteiktu uzņemtā objekta telpiskās koordinātas.
- dziļuma asums fotoobjektīva spēja vienlīdz asi vienā plaknē projicēt telpiski izvietotus objektus; tas atkarīgs no fotoobjektīva fokusa attāluma, diafragmas atvēruma lieluma un attāluma līdz fotografējamam objektam.
- pamatfotoobjektīvs Fotoobjektīvs, kura fokusa attālums ir vienāds ar kadra diagonāles garumu; tā attēlotā telpas perspektīva un redzes leņķis ir tuvi cilvēka redzes uztverei.
- platleņķa fotoobjektīvs fotoobjektīvs, kura redzes leņķis ir lielāks par 60°; izmanto, ja ir ierobežota telpa vai ja attālums līdz uzņemšanas objektam ir neliels.
- koribanti Frīģiešu priesteri, kas kalpoja dievei Kibelei.
- sibilanti Frikatīvi priekšmēleņi - šņāceņi un svelpeņi (s, z, š, ž).
- salonfrizētava Frizētava ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
- Austrumfrīzu salas Frīzu salu grupa, kas atrodas uz austrumiem no Emsas grīvas līdz Vēzeres grīvai un ietilpst Vācijas teritorijā, lielākās salas - Borkuma, Norderneja, Langeoga, Jīste.
- Rietumfrīzu salas Frīzu salu grupa, kas atrodas uz rietumiem no Emsas grīvas un ietilpst Nīderlandes teritorijā, lielākās salas - Teksela, Vlīlande, Tershelinga, Amelande, Shīrmonikoga.
- formfaktors Funkcija, kas raksturo elektriskā lādiņa un magnētiskā momenta telpisko sadalījumu atomā, atoma kodolā vai elementārdaļiņā.
- lineārs operators funkcija, kas vienu vektoru telpu attēlo lineāri otrā vektoru telpā.
- ekosistēma Funkcionāla sistēma, kurā ietilpst noteiktā teritorijā sastopamās populācijas (biocenoze) un nedzīvā to eksistences vide (ekotops).
- kardioneiroze Funkcionāli sirdsdarbības traucējumi: sirdsklauves, neregulāra elpošana, aizdusa, smakšanas sajūta, pietvīkums un nāves bailes.
- datu koncentrators funkcionāls bloks datu pārraides tīklā, kas ļauj vienai datu pārraides videi apkalpot tādu datu avotu skaitu, kas pārsniedz šajā vidē vienlaicīgi pieejamo sakaru kanālu skaitu.
- koncentrators Funkcionāls bloks, kas datu pārraides videi ar mazu joslas platumu ļauj apkalpot lielu datu avotu daudzumu.
- piece Gabals; istaba; telpa; luga; ļaunprātīgs joks; lielgabals.
- hidrogrāfs gadā, sezonā vai kādā citā periodā notikušo ūdens krājuma pārmaiņu grafisks attēlojums, kas uzskatāmi raksturo maksimālo, minimālo un vidējo ūdens līmeni ūdenstilpēs, noteces apjomu, līmeņa kāpuma un krituma tempu.
- gadapuisis Gadakalps.
- kazuālijas Gadījuma dievkalpojumi (piemēram, kristīšana, laulāšana, izvadīšana).
- junga Gados jauns kalpotājs, kas vēl mācās amatā.
- gailis Gaiļa skulpturāls attēls (parasti baznīcas torņa galā).
- augstais gaiļpiesis gaiļpiešu suga ("Delphinium elatum").
- gaisa dezinfekcija gaisa atbrīvošana (telpā) no mikroorganismiem.
- gaisa reģenerācija gaisa attīrīšana no pārmērīga ogļskābās gāzes daudzuma un papildināšana ar zudumā gājušā skābekļa daudzumu, lai gaisu atkal padarītu elpošanai derīgu.
- lidgrozs Gaisa balona sastāvdaļa - grozam līdzīga paliela kaste, kurā lidojuma laikā atrodas apkalpe un pasažieri, kā arī transportējamie priekšmeti.
- ventilācija Gaisa cirkulācija (plaušās) elpošanas laikā.
- izelpas rezerves tilpums gaisa daudzums, ko cilvēks var izspiest no plaušām visdziļākās izelpas laikā.
- gaisaklis Gaisa grābslis, vieglprātīgs cilvēks.
- starptautiskie lidojumi gaisa kuģu lidojumi, kuri tiek veikti vairāk nekā vienas valsts gaisa telpā.
- izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (no telpas, piemēram, dūmus, smaku).
- izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt, arī izdzisināt (telpu).
- izvējot Gaisa plūsmā izvēdināties, arī izdzist (par telpu).
- rinomanometrija Gaisa plūsmas un spiediena mērīšana degunā elpošanas laikā; pēc iegūtajiem datiem var noteikt nazālo pretestību vai aizsprostojumu.
- depresija Gaisa retināšana pazemes karjeros, ko izdara ar ventilatoru, lai izvēdinātu karjeru telpu.
- aerobats Gaisa skrējējs, vieglprātis fantasts.
- mikroklimats Gaisa stāvokļa izraisīto apstākļu kopums (telpā).
- caurvējš Gaisa strāva, vējš, kas plūst telpā no viena atvēruma (piemēram, loga, durvīm) uz otru (pretējo).
- aviotaksometrs Gaisa taksometrs - atsevišķi nofraktēta nelielas ietilpības lidmašīna pasažieru pārvadāšanai, kas var nolaisties nelielos lidlaukos, ko parasti izmato elitārajā tūrismā, darījumu tūristi un VIP, kā arī ceļojumos virs pilsētām vai citiem tūrisma piesaistes objektiem.
- Latvijas Republikas gaisa telpa gaisa telpa virs Latvijas Republikas sauszemes teritorijas, tās iekšējiem un teritoriālajiem Baltijas jūras ūdeņiem.
- pūšana gaisa virzīšana (izelpā) kur iekšā; kāda priekšmeta virzīšana ar izelpu
- gaisa kuģniecība gaisakuģa pārvietošanās valsts vai starptautiskajā gaisa telpā.
- rezonanses izmēģinājumi gaisakuģa un tā daļu darbspējas izmēģinājumi, kad tiek ierosinātas un mērītas vibrācijas ar nolūku noteikt pašsvārstību raksturlielumu; kalpo aprēķina dinamiskās shēmas precizēšanai, lai nodrošinātos pret bīstamām svārstībām lidojumā (baftinga, flatera).
- pilotāža Gaisakuģa vadīšana, izpildot ar to telpiskus manevrus (pilotāžas figūras): virāžu, slīdēšanu, kabrēšanu, pikēšanu, apvērsi, mucu, nāves cilpu u. c.
- drošums Gaisakuģa vai tā atsevišķu ierīču spēja dotajā laika posmā veikt visus uzdevumus, ko raksturo nebojāšanās varbūtība, vidējā nostrāde līdz bojājumam, bojājumu intensitāte, vidējais kalpošanas laiks u. c.
- izkliedētā gaisma gaisma, kas no gaismas avota izplatās pa visu telpu.
- virsgaisma Gaisma, kas telpā ieplūst no virsas (1), no augšas.
- lūmens Gaismas plūsmas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, vienāda ar gaismas plūsmu, ko 1 steradiānu lielā telpas leņķī izstaro 1 kandelu (cd) stiprs punktveida gaismas avots; apzīmējums - lm.
- saspiests gaiss gaiss (parasti telpā), kurā ir nevēlami piemaisījumi, kurā ir grūti elpot.
- pneimoretroperitonejs Gaiss retroperitoneālajā telpā.
- kriptoskopija Gaišredzība, pēc okulistu apgalvojumiem iespēja nojaust ar t. s. sestā prāta palīdzību telpā attālinātas, noslēptas, parastai maņai nepieejamas lietas un apstākļus kā arī pagājušus notikumus.
- miglājs Gaišs miglveida objekts starpzvaigžņu telpā, kurš sastāv no gāzveida vielu vai cietvielu daļiņām.
- saimes ļaudis gājēji, kalpi
- cilvēks Gājēji, kalpi; saime.
- ļaudis Gājēji, kalpi; saime.
- nogājieši Gājēji, tie, kas ir pārgājuši citur kalpot.
- saime Gājēju, kalpu kopums (piemēram, zemnieka saimniecībā, muižā); atkarīgu cilvēku grupa, kopums (feodālismā).
- zvaigžņu populācija galaktikas veidojošo zvaigžņu tips, ko nošķir pēc telpiskā sadalījuma, kustības īpatnībām un stāvokļa Hercšprunga–Rasela diagrammā.
- galaktiku grupa galaktiku grupējums, kurā ietilpst vairākas galaktikas vai daži desmiti galaktiku.
- superkopa Galaktiku grupu un galaktiku kopu sakopojums, kas ir vienots telpisks veidojums.
- nacionālais kopprodukts galapreces un pakalpojumi, ko gada laikā saražojuši valsts pastāvīgie iedzīvotāji gan savā zemē, gan ārzemēs.
- krusteja Galerija ap klostera pagalmu sakrālai procesijai un telpu savienošanai.
- Eiklīda telpa galīgdimensiju lineāra telpa, kurā definēts vektoru skalārais reizinājums.
- galtons Galtona svilpe - neliela, vienā galā noslēgta caurulīte, kurā pūšot var iegūt augstas frekvences skaņu un ultraskaņu (2-50 kHz).
- pamatgultne Galvenā (ūdenstilpes) gultne.
- fatans Galvenā telpa čaņbudisma klosterī, kurā notiek regulārās ceremonijas ar visu kopienas biedru piedalīšanos.
- euharistija galvenais kristietības sakraments, kuru Kristus iedibināja naktī pirms savas nāves; tajā ietilpst dalīšanās maizē un vīnā - Kristus ķermenī un asinīs; Svētais vakarēdiens.
- virsmācītājs Galvenais mācītājs draudzē, kurā ir vairāki mācītāji; arī mācītājs, kas nokalpojis noteiktu gadu skaitu.
- organogēni Galvenie ķīmiskie elementi, kas ietilpst organisko savienojumu sastāvā (ogleklis, skābeklis, ūdeņradis, slāpeklis, fosfors, sērs).
- abpusējie kreiliskie adījuma pinumi galvenie šķērsadījuma pinumi, kuros noteiktā secībā mainās labiskās un kreiliskās cilpu rindas.
- spiedziņa Ganu svilpe; ganu stabules skanošā mēlīte.
- spiegana Ganu svilpes veids - koka klucīša iešķēlumā iespīlēts zāles stiebrs vai bērza tāss strēmelīte.
- longdrink Garā malka kokteilis, ko pasniedz liela tilpuma (200-300 ml) glāzē.
- arkāns Gara virve ar cilpu dzīvnieku ķeršanai.
- obi Gara, plata šalle (josta, lente, ap 4 m garumā un līdz 60 cm plata), ko sien ap vidukli vairākkārt to apjožot un galus sasienot muguras pusē lielā mākslinieciskā cilpā; būtisks japāņu sieviešu kimono elements.
- koridors Gara, šaura, no abām pusēm ierobežota zemes platība, eja, arī telpa.
- galerija Gara, šaura, segta telpa, kas savieno celtnes atsevišķas daļas.
- Tangaņikas ezers garākais saldūdens ezers pasaulē (angļu val. "Lake Tanganyika"), Austrumāfrikā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Burundi, Tanzānijā, Zambijā, atrodas tektoniskā ieplakā Austrumāfrikas lūzumzonā, 774 m vjl., platība - 34000 kvadrātkilometru, garums - \~650 km, platums - līdz 80 km, lielākais dziļums - 1470 m, pasaulē trešais ietilpīgākais ezers - 18900 kubikkilometru.
- Uragus sibiricus garastes svilpis.
- boksgarāža garāža, kas veidota kā atsevišķa izolēta telpa (bokss) viena vai dažu spēkratu novietošanai, ar vienām gala durvīm (vārtiem).
- garce Garča - sena tilpuma mērvienība, kas atbilst aptuveni 3 litriem; šāda tilpuma mērtrauks.
- garderobists Garderobes kalpotājs.
- Valtellīnas ieleja garenieleja Itālijas Alpos ("Valtellina"), Adas augštecē, no Ortlesa masīva austrumos līdz Komo ezeram rietumos, garums - \~120 km.
- stringers Garenisks lidaparāta vai kuģa (laivas) korpusa spēku uzņemšanas konstrukcijas elements; kalpo apšuvuma pastiprināšanai, stiepes un spiedes slogojumu uzņemšanai.
- oficiants Garīdznieks, kas darbojas līdzi dievkalpojumā.
- liturgs Garīdznieks, kas vada dievkalpojumu.
- patilināt Gatavojot svilpi dauzīt koka mizu, līdz to var noņemt.
- tīklu mest gatavot tīklu no izturīga pavediena, izveidojot cilpas un krustošanās vietās tās savstarpēji sasaistot.
- akatns Gatavs ko darīt, pakalpīgs.
- piegaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- Mutulīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Calpa; Calpupīte; Dukuļupe.
- starpzvaigžņu gāze gāze (galvenokārt ūdeņradis), kas atrodas starpzvaigžņu telpā.
- starpzvaigžņu vide gāze, putekļi, magnētiskais lauks un kosmiskais starojums, kas piepilda telpu starp zvaigznēm un miglājiem mūsu Galaktikā un citās galaktikās.
- vakuums gāzes retinājums (traukā) - gāzes stāvoklis, kad tās spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu; arī telpa, kurā nav vielas; ideāli šāds stāvoklis nav panākams; fizikālajās tehnoloģijās par vakuumu dēvē tilpumu, kurā gaisa spiediens ir ievērojami zemāks par atmosfēras spiedienu, raksturojot šo tilpumu ar vakuuma dziļumu.
- STPD Gāzes tilpums 0 Celsija grādu temperatūrā pie atmosfēras spiediena 760 mm Hg, ja tā ir sausa, t. i. bez ūdens tvaikiem (angļu "standart temperature and pressure, dry").
- izgāzēt Gāzēt un pabeigt gāzēt (telpu).
- baktericīdspuldze Gāzizlādes ultravioletā starojuma avots, lieto ūdens, pārtikas produktu, operāciju telpu u. c. sterilizēšanai.
- filtrējošā gāzmaska gāzmaska, kas ieelpojamo gaisu attīra filtrā, kurš ievietots gāzmaskas kārbā.
- izolējošā gāzmaska gāzmaska, kas pilnīgi norobežo elpošanas orgānus no apkārtējās vides; elpošanai nepieciešamo skābekli iegūst ķīmiskā ceļā vai no skābekļa balona.
- gaiss Gāzu (galvenokārt skābekļa un slāpekļa) maisījums, kas nepieciešams cilvēku, dzīvnieku, augu elpošanai.
- elpošana Gāzu apmaiņa starp cilvēka vai dzīvnieka organismu un apkārtējo vidi; gāzu ieplūšana plaušās un izplūšana no tām ieelpā un izelpā.
- oleandraugi Genciānu rindas dzimta, koki, liānas, retāk daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, \~200 ģinšu, >2000 sugu, Latvijā telpās audzē parasto oleandru, brīvā dabā audzē mazo kapmirti, kas vietām pāriet savvaļā.
- Tulipa gesneriana Gesnera tulpe.
- atklātā glabāšana glabāšana ārpus telpām, zem atklātas debess.
- glābšanas boja glābšanas plosta inventārā ietilpstoša boja, kas apgādāta ar 2 m augstu kārti, kuras galā ir elektriskā spuldze un karodziņš, peldošu enkuru un automātisku elektrobateriju, kurai jādarbojas vismaz 45 minūtes.
- glaciomorfoskulpturāls Glaciomorfoskulpturālais reljefs - apledojuma apgabala reljefa tipi un formas, kuru veidošanās saistīta ar ledāja eksarācijas vai akumulācijas un ledāja kušanas ūdeņu erozijas vai akumulācijas procesu darbību.
- pietà glezna vai skulptūra, kurā Jaunava Marija tur mirušo Kristu klēpī vai rokās.
- stāvju glezna glezna, kas gleznota uz stāvjiem, nesaistīti ar telpu vai kādu citu priekšmetu.
- interjers Glezniecības žanrs, kas attēlo iekštelpu skatus.
- antemensale Gleznojums vai skulpturāls veidojums altāra priekšpusē.
- animālists Gleznotājs, grafiķis, skulptors, kas strādā animālistiskajā žanrā.
- glikokols Glicīns - aminoskābe, kas ietilpst daudzu olbaltumvielu sastāvā (želatīnā, kazeīnā un citos).
- pirmgliemji Gliemju apakštips ("Amphineura"), kurā ietilpst senākie un primitīvākie gliemji; šī apakštipa dzīvnieki.
- galvkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Cephalopoda"), kurā ietilpst visaugstāk organizētie gliemji ar labi izveidotu galvu un maisveida vidukli, \~700 recento sugu, \~11000 fosilo sugu.
- gliemene gliemju tipa klase ("Bivalvia"), kurā ietilpst šādi dzīvnieki, dzīvo ūdenī, \~15000 sugu, Latvijā konstatētas 8 dzimtas, 28 sugas, saldūdeņos mīt 4 dzimtas, 24 sugas, jūrā 4 dzimtas, 4 sugas.
- gliptotēka Gliptikas darbu vai skulptūru krājums.
- izskatīgs Glīts, gaumīgs (par priekšmetiem, telpām u. tml).
- Alpu glīvene glīveņu suga ("Potamogeton alpinus").
- gatve Globālā tīmekļa dokumentu kopums, kuros aprakstīti komerciālie produkti un pakalpojumi, ko parasti sniedz kāds atsevišķs interneta pakalpojumu sniedzējs.
- meklētājprogramma WebCrawler globālā tīmekļa meklētājprogramma, ko izmanto tiešsaistes pakalpojumu sniedzēja organizācija _America Online (AOL)_.
- protrombīns Globulīnu grupas olbaltumviela, kura ietilpst asins plazmā un pārvēršas trombīnā - fermentā, kas sarecina asinis.
- ūdens spogulis gluda (parasti ūdenstilpes) ūdens virsa.
- spogulis Gluda (parasti ūdenstilpes) ūdens virsa.
- atskābināt Gludspiedumā (litografijā un akmeņspiedumā) jau reiz kodināta akmens sagatavošana tauku atkalpieņemšanai korektūru vajadzībām.
- krēpas Gļotaini, serozi vai strutaini izdalījumi no elpošanas ceļiem, plaušām.
- bursa Gļotsomiņa, ar šķidrumu pildīta slēgta spraugveida telpa, kas mazina berzi.
- Eons Gnosticismā par eoniem sauc Vienotā Dieva (jeb Nezināmā Tēva) radījumus, kas eksistē ārpus telpas un laika.
- pleroma Gnostiskās metafizikas jēdziens, ar kuru apzīmē visu divpadsmit ārpus laika un telpas eksistējošo absolūtās Dievības aspektu kopumu.
- diktiokauloze Govju un aitu plaušās parazitējošu nematožu - diktiokaulu - ierosināta slimība, raksturīga apgrūtināta elpošana, klepus un novājēšana; slimo galvenokārt teļi un jēri.
- fāžu diagramma grafiks, kurā attēloti visi iespējamie termodinamiskās sistēmas fāžu stāvokļi telpā; mērījumi ir sistēmas stāvokļa parametri (piem., temperatūra, spiediens).
- iemiesojums Grafiska ikona, kas attēlo reālu personu kibertelpā.
- vizuālās mākslas oriģināldarbs grafiskās vai plastiskās mākslas darbs (glezna, kolāža, zīmējumi, gravīra, litogrāfija, skulptūra, gobelēns, keramikas vai stikla izstrādājums, fotogrāfija u. tml.), ja to izgatavojis pats autors, vai arī darba kopijas, kuras tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; darbu kopijas, kuras ierobežotā daudzumā izgatavojis pats autors vai kuras izgatavotas ar viņa atļauju, tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; šos darbu eksemplārus autors parasti ir numurējis, parakstījis vai kā citādi pienācīgi apzīmējis.
- tehniskā dokumentācija grafiskie un teksta dokumenti, kas nepieciešami, lai organizētu ražošanu, veiktu izstrādājumu pārbaudes, reglamentētu iekārtu un objektu ekspluatāciju, kā arī veiktu to tehnisko apkalpošanu un remontu.
- pneimogramma Grafisks elpošanas kustību attēls.
- spirogramma Grafisks elpošanas kustību pieraksts.
- aksonometrija Grafisks paņēmiens telpisku figūru attēlošanai plaknē, izmantojot paralēlprojekcijas taisnleņķa koordinātu sistēmu.
- simts Grāfistē ietilpstoša administratīvi teritoriāla vienība Anglijā viduslaikos, kas ar ierobežotām funkcijām saglabājās līdz 19. gs. beigām.
- Sari Grāfiste Lielbritānijā ("Surrey"), Anglijas dienvidaustrumos, dienvidrietumos no Londonas, administratīvais centrs - Kingstona (atrodas ārpus grāfistes teritorijas, ietilpst Lielajā Londonā), platība - 1663 kvadrātkilometri, 1185300 iedzīvotāju (2017. g.).
- grāmatnesis Grāmatu pārdevējs, kolportieris, kas tirgojas ar grāmatām, tās iznēsājot.
- liktuve Grāmatu spiestuvēs no pārējām telpām atdalīta telpa, kurā nodarbināti burtliči.
- izmaksu princips grāmatvedības pamatnostādne: iegūtie līdzekļi un saņemtie pakalpojumi sākotnēji jānorāda atbilstīgi to iegādes vai ražošanas izmaksām.
- lietpratēja uzdevums grāmatvedības reģistru kārtošana, finansu pārskatu analīze un maksātspējas noteikšana, konsultācijas grāmatvedības, nodokļu, iekšējās kontroles un citos jautājumos, kā arī citu ar grāmatvedību un revīziju saistītu pakalpojumu sniegšana.
- peptostreptokoki Grampozitīvu kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptostreptococcus"); cilvēka mutes, augšējo elpceļu un zarnu normālās mikrofloras daļa; oportūnistiski patogēni, dažreiz var izraisīt mīksto audu infekciju un sepsi.
- peptokoki Grampozitīvu, anaerobisku kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptococcus"); atrodami pa vienam, pāros, pa trim vai neregulārā masā, ir ķīmiski organotropiski un spēj fermentēt proteīnu sabrukšanas produktus; cilvēka mutes dobuma, augšējo elpceļu un tievās zarnas normālas mikrofloras mikroorganismi; dažreiz izraisa mīksto audu infekciju un sepsi; atrodami arī augsnē.
- Granparadīzs Granparadīzo - kalnu masīvs Alpos.
- pildītājs Graudains materiāls, akmens šķembu kopums u. tml., kas ietilpst betona pamatsastāvā.
- četverka Graudu un citu beramu vielu tilpuma mērs Krievijā 18. gs., 19. gs. un 20. gs. sākumā - 6,55942 litri.
- osmina Graudu un citu beramu vielu tilpuma mērs Krievijā 19. gs. un 20. gs. sākumā - 104,95 litri.
- četverte Graudu un citu beramu vielu tilpuma mērs Krievijā, 209,909 litri.
- dižauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Arrhenatherum"), kurā ietilpst augi ar garu skaru, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- gynerium Graudzāļu ģints, kurā ietilpst Dienvidamerikas pampu zāle ar 2 m garām pelēkzaļām lapām.
- ūdensžurka Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Arvicola terrestris"), drukns, brūns grauzēju kārtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā - tīrumos, dārzos; ūdens strupaste.
- gravimetriskā uzmērīšana gravimetrisko novērojumu un koordinātu notiekšanas kopums ar mērķi izpētīt zemeslodes smaguma spēka lauka telpisko sadali.
- galaktiku kopa gravitācijas spēku saistīts galaktiku kopojums, kura ietilpst vairāki simti līdz vairāki tūkstoši galaktiku.
- lagūna Gredzenveida ūdenstilpe ap koraļļu salu.
- mērcēties Gremdēties, arī slapināties (piemēram, ūdenī, ūdenstilpē).
- gremošanas sistēma gremošanas orgānu kopums; mugurkaulniekiem tajā ietilpst mutes dobums, rīkle, barības vads, kuņģis, zarnas, kā arī gremošanas dziedzeri (siekalu dziedz., aizkuņģa dziedz., aknas).
- Grenadīnas Grenadīnu salas - 32 salu grupa Mazajās Antiļu salās ar kopējo platību \~44 kvadrātkilometri, ietilpst Sentvinsentas un Grenadīnu valstī, apņem koraļļu rifi.
- pērļurota Greznojums, kas (piemēram, teritorijai, apkārtnei, telpai) rada krāšņu, dekoratīvu izskatu.
- post Greznot, rotāt (piemēram, priekšmetu, telpas).
- dekorēt Greznot, rotāt (telpu, vietu).
- luksusa numurs grezns viesnīcas numurs ar dzīvojamo istabu un vienu vai vairākām guļamistabām, dažkārt arī ēdamistabu, darbistabu, apspriežu telpu u. c.
- apsildāmā grīda grīda, kurā izvietoti sildelementi; ar ūdeni un elektrību apsildāmās grīdas ieteicams ierīkot vannasistabās, koridoros, telpās ar augstiem griestiem un maz mēbelēm.
- aleipts Grieķu ģimnāziju kalpotājs, kas pirms un pēc vingrošanas ieberzēja dalībniekus un cīkstoņus ar eļļu.
- Erehtejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Pandīona un Zeiksipes dēls, Erihtonija mazdēls, kuru ar zibeni nogalināja Zevs par to, ka viņš kaujā bija nogalinājis Poseidona un Hiones dēlu Eimolpu.
- satīri Grieķu mitoloģijā - auglības dēmoni, kas kopā ar silēniem ietilpst dieva Dionīsa pavadoņu pulkā.
- Omfale Grieķu mitoloģijā - Līdijas valdniece, pie kuras pēc Delfu orākula norādījuma veselu gadu nokalpoja Hērakls, kuram bija jātērpjas sieviešu drānās un jāveic kalpoņu darbi.
- koribanti Grieķu mitoloģijā - Lielās dievu mātes Rejas - Kibeles pavadoņi un kulta kalpotāji, kurus uzskatīja par dieva Apollona un mūzas Talijas bērniem.
- Aglaja Grieķu mitoloģijā - mēness dievs, ko pielūdza Palmīrā, viņš ietilpa dievu triādē un tika uzskatīts arī par dieva Baala ratu vadītāju.
- Tartars grieķu mitoloģijā - telpa, kas atrodas kosmosa dziļumā zem Aīda valstības, tikpat tālu no Aīda valstības, kā zeme no debesīm.
- Eiristejs Grieķu mitoloģijā - Tīrintas un Mikēnu valdnieks, kuram kalpoja Hērakls un pēc kura pavēles viņš veica savus divpadsmit varoņdarbus.
- Partenope Grieķu mitoloģijā - viena no sirēnām, Aheloja un mūzas Melpomenes meita.
- silēns grieķu mitoloģijā - viens no dēmoniem, kas ir dabas stihisko spēku iemiesojums, kopā ar satīriem ietilpst Dionīsa svītā, viņi ir neglīti, ar uzrautu degunu, biezām lūpām, zirga asti un nagiem, draiskulīgi, labprāt iedzer, lakstojas ap nimfām.
- stratioti grieķu un albāņu jātnieki, kas 15. un 16. gs. kalpoja ārzemju (gk. Venēcijas) dienestā.
- tzaziki Grieķu virtuves garšvielu maisījums, kura sastāvā ietilpst maltu ķiploku pulveris, melnie pipari, saberzta paprika un jūras sāls.
- starpgriesti Griesti, kas sadala, parasti celtni, atsevišķos stāvos, atsevišķās telpās.
- uzziedēšana griezto ziedu iegūšanas paņēmiens siltumnīcās ziemas un pavasara periodā; izmanto sīpolpuķes, bumbuļsīpolpuķes, retāk kokaugus vai ziemcietes.
- uzziedināšana Griezto ziedu iegūšanas paņēmiens siltumnīcās ziemas un pavasara periodā; izmanto sīpolpuķes, bumbuļsīpolpuķes, retāk kokaugus vai ziemcietes.
- torakolaparotomija Griezums caur krūškurvi un vēdera sienu, lai piekļūtu subdiafragmālajai telpai un blakusapvidiem.
- griezums Griežot veidota (parasti neliela) skulptūra.
- ķimpulēt Grīstot, vīt, cilpas mest (ar vienu adatu).
- lapsu grīslis grīšļu suga ("Carex vulpina").
- Gruiķu Gruiķu dīķis - ūdenstilpe Ventspils novada Ugāles pagastā, platība - 1,7 ha.
- suga Grupa, kurā ietilpst cilvēki ar līdzīgām īpašībām.
- suga Grupa, kurā ietilpst identiski priekšmeti, parādības u. tml.
- pašvaldību grupa grupa, kurā ietilpst pašvaldības ar vienādām funkcijām un līdzīgām šo funkciju izpildes izmaksām.
- grupas dinamika grupai raksturīgo sociālpsiholoģisko procesu un parādību attīstības gaita.
- diazogrupa Grupējums, kas sastāv no diviem savstarpēji saistītiem slāpekļa atomiem; ietilpst azosavienojumos un diazosavienojumos.
- dvase Grūta elpa.
- dvesis Grūta elpa.
- dvēsis Grūta elpa.
- dvese Grūta, smaga elpa.
- gubens Gubenis - īpaša telpa vai šķūnis salmu, sera, arī dažādu lauksaimniecības rīku uzglabāšanai.
- guļene Guļamtelpa (internātskolā).
- naktsgaldiņš Guļamtelpas mēbele - neliels galdiņš, ko parasti novieto pie guļasvietas.
- naktsskapītis Guļamtelpas mēbele - neliels skapītis, ko parasti novieto pie guļasvietas.
- cērkšņis guļbūves vientelpa.
- parastais gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus elastica"), tropu augs ar lielām, stingrām, spīdīgām, ovālām lapām, nozīmīgs kultūraugs, ko Āzijā audzē kaučuka ieguvei, arī telpaugs, viegli pavairojams ar spraudeņiem, pacieš trūcīgu apgaismojumu.
- bundega Gundega; saulpurene.
- zilausis Gundegu dzimtas ģints ("Consolida", pēc senākas klasifikācijas "Delphinium"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, plūksnaini dalītām lapām un zili violetiem ziediem skrajos ķekaros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- gaiļpieši Gundegu dzimtas ģints ("Delphinium"), daudzgadīgi lakstaugi ar aptuveni 360 sugām; daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām vai dalītām lapām, ziedi ķekaros vai skarās, visbiežāk zili, Latvijā konstatēta 1 suga.
- delfīnija Gundegu dzimtas ģints ("Delphinium"), krāšņumaugs, izveidotas daudzas šķirnes, Latvijā brīvdabā sastopamās dēvē par gaiļpiešiem.
- Alpu guntiņa guntiņu suga ("Lychnis alpina").
- mazā gusmanija Gusmaniju suga ("Guzmania minor"), kuras šķirnes tiek tirgotas kā populāri telpaugi ar spilgti sarkanu ziedkopu.
- spostīt Gūstīt, liekot cilpas un sprostus.
- Gvantanamo līcis Gvantanamo līča jūras kara bāze ("Guantanamo Bay"/ "Guantanamo Bay Naval Base"), Kubas iznomāta teritorija ASV jūras kara bāzei, platība — 116 kvadrātkilometru, \~9500 iedzīvotāju (2005. g.; karavīri, viņu ģimenes locekļi, apkalpojošais personāls).
- Gvineja-Bisava Gvinejas-Bisavas Republika - valsts Rietumāfrikā (port. val. "Guine-Bissau"), Atlantijas okeāna piekrastē, ietilpst 60 salu, platība - 36125 kvadrātkilometri, 1534000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 8 reģioni un 1autonoms sektors, robežojas ar Senegālu un Gvineju.
- conseil general ģenerālpadome, departamentu priekšstāvība.
- ģenerālprokurore Ģenerālprokurors.
- ģenerāladvokāts Ģenerālprokuroru palīgs Francijā un Austrijā.
- ģenētiskie resursi ģenētiskais materiāls ar pašreizējo vai potenciālo vērtību, kurā ieskaitāma jebkura ģenētiskā daudzveidība; tajā ietilpst kā konkrētās sugas ģenētiski atšķirīgie indivīdi, tā arī kultūraugiem radnieciskās savvaļas formas, no kurām ģenētiskais materiāls varētu tikt ievadīts kultūrformās.
- Kapsēdes dižakmens ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Medzes pagastā, dzelzceļa malā, 300 m uz dienvidiem no dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,01 ha, akmens sašķelts 3 daļās, mazākā daļa 20. gs. sākumā izmantota celtniecībā, lielākās daļas apkārtmērs, 16,5 m, augstums - 4,2 m, garums - 5,5 m, platums - 3,5 m; otras daļas tilpums - \~10 kubikmetri.
- Zeltapses laukakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, starp Upsīšu un bijušajām Zeltapses mājām, apkārtmērs - 16,4 m, garums - 5,9 m, lielākais platums - 4 m, augstums - 3 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, daži pētnieki uzskata par kultakmeni; Upsīts; Rūnu akmens.
- Šķērveļa akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dzeldas un Šķērveļa upstarpā netālu no to satekas, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, augstums - 2,9 m, garums - \~6 m, platums - 4,6 m, virszemes tilpums - 18 kubikmetri, neregulāra forma.
- Nīcgales Lielais akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis un arheoloģiskais piemineklis, lielākais Latvijas dižakmens, atrodas Nīcgales pagastā, arheoloģiskais piemineklis, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. apkārtmērs - 30,5 m, garums - 9,5 m, augstums - 3,5 m, virszemes tilpums - \~170 kubikmetri; Baltais akmens.
- Ramatas lielakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valmieras novada Ramatas pagastā, Ramatas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, garums — 5,9 m, platums — 3,8 m, augstums — 3,3 m, apkārtmērs — 17,4 m, virszemes tilpums — \~35 kubikmetri, ir noapaļojies, pelēks gneisveida granodiorīts.
- Vecumu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ventspils novada Ugāles pagastā, augstums — 2,8 m, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, apkārtmērs — 17,8 m, virszemes tilpums — 42 kubikmetri, ir pelēksārts, lielkristālisks biofita granīts.
- Vaiķu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vīpes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., apkārtmērs - 19,8 m, garums - 6,7 m, platums - 5,9 m, augstums - 2,3 m, virszemes tilpums - 45 kubikmetri, neregulāra forma, stāvas malas, plakana virsa (tās platība - 23 kvadrātmetri), iesārts lielkristālisks rapakivi granīts, ir nostāsti, ka pie tā pusdienojis gan Pēteris I, gan Napoleons I; Pētera akmens; Napoleona akmens.
- Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 13 ha, abos Vizlas krastos ir dolomīta atsegumi, 2 ūdenskritumi, dižakmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no ietekas, augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums.
- Velna skroderis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmens, kas atrodas Madonas novada Praulienas pagastā, Kujas kreisajā krastā, augstums — 4,2 m, garums — 6,4 m, platums — 6 m, apkārtmērs — 20 m, tilpums — 100 kubikmetri, akmenim gandrīz cilindriska forma, malas stāvas, sarkanīgs rapakivi granīts ar ļoti lieliem kristāliem.
- Seimaņu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Līdumnieku pagastā, garums — 9,5 m, platums — 5,6 m, apkārtmērs — 23,6 m, augstums — 1,9 m, virszemes tilpums — \~50 kubikmetri, lielākā daļa atrodas zemē.
- Pūrmaļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, paugura nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, apkārtmērs - 18,5 m, augstums lejaspusē - 3,2 m, kalna pusē 1 m, garums - 5,6 m, platums - 4,7 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, ir neregulāras formas gnesis ar granātu kristāliem un kvarca dzīslām.
- Muižuļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacgrīvas pagastā, mežā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., viens no 10 lielākajiem laukakmeņiem Latvijā, augstums — 2,3 m, garums — 7 m, platums — 5,7 m, apkārtmērs — 20 m, virszemes tilpums — 46 kubikmetri.
- Vandzenes dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Vandzenes pagastā, ir neregulārs, šķautnains, ar stāvām malām (postīts, atšķeļot gabalus no malām un virsas), ir 3. lielākais Latvijas dižakmens, apkārtmērs — 26 m, garums — 7,35 m, platums — 7 m, lielākais augstums — 3,4 m, virszemes tilpums — 80 kubikmetri; Krauju akmens; Tilgaļu milzakmens; Vandzenes akmens.
- Akmeņkalnu velnapēdas akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, robežakmens, atrodas Talsu novada Dundagas pagasta un Ventspils novada Ances un Puzes pagasta robežošanās vietā, mežā, sens kultakmens, augstums - 3,3 m, garums - 5,6 m, platums - 4 m, apkārtmērs - 17,3 m, virszemes tilpums - 40 kubikmetri, gaišpelēks ortogneiss ar melnām dzīslām.
- Vīksnu alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Salacas labajā krastā, 3,5 km lejpus Staiceles tilta, Staiceles pagastā pie Vīksnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 0,8 ha, ala izveidojusies dzeltena smilšakmens iezī, ieeja ovāla 2 m augsta un >1 m plata, priekštelpa augstāka, galvenā ala taisna, 24 m gara, pa kreisi no tās — 2 sānzari (garums — 8 m un 4,4 m), nedaudz augstāk ir otra ala ar 3 ejām \~20 m kopgarumā.
- Ezernieku Velnakmens ģeoloģiskais un vēstures piemineklis Sēlpils pagastā, upurakmens, atrodas 200 m uz dienvidrietumiem no Ezernieku mājām, pegmatīts ar plakanu, slīpu virsu (6,8 x 3,6 m), virs zemes tikai 1,1 m augsts, sens kultakmens ar 3-5 iekaltām iedobēm (lielākā 40 X 35 cm, līdz 8 cm dziļa); Upurakmens.
- Āķagala Lielais akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, Pāvilostas jūrmalā, lielākais Latvijas jūrakmens, virszemes tilpums - 35 kubikmetri, augstums - 3,2 m, garums - 4,7 m, platums - 4,3 m, apkārtmērs - 15 m; Pāvilostas Lielais akmens.
- varietāte Ģeometrijā, topoloģijā - ģeometrisks objekts, kura struktūra atbilst kādai telpai.
- stereometrija Ģeometrijas nozare, kas pētī telpiskas figūras.
- tēlotāja ģeometrija ģeometrijas nozare, kurā pēta telpas figūru un ķermeņu attēlošanu plaknē, izmantojot projekcijas.
- Eiklīda ģeometrija ģeometrijas uzskatāmā sistēma plaknē un telpā, kura apraksta Eiklīda aksiomas (ieskaitot paralēļu aksiomu).
- tenzors Ģeometrisks objekts n-dimensiju telpā.
- smaguma centrs ģeometrisks punkts ķermenī vai ārpus tā, caur kuru iet smaguma spēka darbības līnija (neatkarīgi no tā, kā ķermenis orientēts telpā).
- redukcijas centrs ģeometrisks punkts telpā, kurā iespējams reducēt (vienkāršot) spēkus, aizstājot tos ar vienu spēku un vienu spēkpāri (t. i., spēku sistēmas galveno vektoru un galveno momentu).
- ģeotelpiskās informācijas aprite ģeotelpiskās informācijas iegūšana, sagatavošana, apstrāde, uzturēšana, piegāde lietotājiem un izmantošana.
- ģeoportāls Ģeotelpiskās informācijas portāls - tīmekļa vietne vai tai pielīdzināms līdzeklis, kas nodrošina pieeju ģeotelpiskajām datu kopām, pakalpojumiem un metadatiem.
- datorkarte Ģeotelpisko datu kopums speciālas programmatūras sastāvā.
- virsģērbi Ģērbi, kas veido sadzīves apģērba galveno kārtu, kuru valkā virs apakšveļas galvenokārt iekštelpās vai tām līdzīgos āra laikapstākļos un zem ārdrēbēm, kad tās ir nepieciešamas.
- apoditērijs Ģērbjamā telpa ģimnāzijās un pirtīs.
- markomāņi Ģermāņu ciltis, no 1. gs. sāk. p. m. ē. dzīvoja Mainas augšteces un vidusteces apvidū, pārcēlās uz Čehijas teritoriju un ietilpa Maroboda vadītajā cilšu apvienībā, 166.-180. g. karoja ar Romu, 5. gs. apmetās Bavārijā.
- batāvi Ģermāņu cilts, dzīvoja Reinas lejteces apvidū, no 4. gs. ietilpa franku cilšu savienībā.
- Ģibolas Ģibolu dīķis - ūdenstilpe Priekuļu pagastā.
- Tulipa halgeri Halgera tulpe.
- priekšhalle Halle, kas atrodas priekšā citām telpām (parasti baznīcās, pilīs); priekšējā halle.
- metilēnhlorīds Halogēnalkāns, bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto par tauku, eļļu, polimēru šķīdinātāju; kosmētikā izmanto kā smaržvielu nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās un attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acu un ādas kairinājumus, var būt toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai.
- turku pirts hamams - tuvo Austrumu valstīm raksturīgs rekreācijas komplekss, kurā ietilpst tvaika pirts (poraina akmens plāksne, caur ko sūcas tvaiks), mazgāšanās un masāžas procedūras.
- neveidība Haosa telpa, veļu valsts.
- neveids Haosa telpa, veļu valsts.
- Hoželi Hedžaili - pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas dienvidos.
- medulizācija Heiversa (Havers) kanālu paplašināšanās rarefaciējošā osteīta gadījumā un pārveidošanās par kaulu smadzeņu telpu; kaulaudu nomaiņa ar kaulu smadzenēm.
- senčauļi Helicerātu klase ("Palaeostraca"), jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās.
- feroprotoporfirīns Hemoglobīna u. c. elpošanas fermentu (citohroma) prostētiskā grupa; sastāv no protoporfirīna un dzelzs.
- oksihemoglobīns Hemoglobīna un skābekļa savienojums, kas elpošanas procesā audus apgādā ar skābekli.
- peroksidāze Hemu saturošs enzīms, oksireduktāze, kas katalizē aktīvā skābekļa pārnesi no ūdeņraža peroksīda uz skābekļa akceptoru audu elpošanā.
- kuģa lūka hermētiski aizdarāma atvere kuģa klājā kravas iekraušanai un izkraušanai, arī iekļūšanai tilpnē un tās apgaismošanai.
- slūžas Hidrauliska būve, piemēram, ūdens transportlīdzekļu caurlaišanai ūdenstilpes vietā, kur krasi mainās ūdens līmenis.
- hidrauliskais akumulators hidroakumulators; akumulators, kurā uzkrāj hidraulisko enerģiju, ko pēc tam var izmantot (piem., uzkrāj ūdeni paaugstināta līmeņa tilpnē; uzkrāj tvertnē eļļu ar augstu spiedienu, ko uztur ar slogu, atsperi vai saspiestu gāzi); bieži izmanto aviācijas un citās hidroiekārtās.
- ragata Hidrotehniska ierīce (kā, parasti pludināmo koku) virzīšanai pa ūdenstilpi vai arī aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
- sifonoforas Hidrozoju apakšklase, kurā ietilpst polimorfiskas kolonijas veidojoši caurspīdīgi, līdz 3 metriem gari jūras dzīvnieki; šīs apakšklases dzīvnieki.
- himēnija sēnes himēnijsēnes - bazīdiju sēņu klase ("Hymenomycetes"); tajā ietilpst ari cepurīšu sēnes.
- dižvālene Himēnijsēņu klases vāleņu dzimtas ģints ("Clavariadelphus"), Latvijā konstatētas 6 sugas, augļķermeņi līdzīgi vālei, visbiežāk dzelteni.
- jakšas hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas parasti ir labvēlīgas pret cilvēkiem, tās ir bagātību dieva Kuberas kalpi, kas apsargā tā noslēpumainos dārzus Kailāsas kalnā un dārgumus, kas paslēpti zemē un kalnu alās.
- Nandins hindu mitoloģijā - Šivas kalps, vārtu sargs un draugs, kas dieva kosmiskās dejas (tāndavas) laikā spēlē mūziku, viņš parasti tiek attēlots vērša izskatā (vai arī kā radījums ar vērša galvu), viņa statujas ir neatņemama šivaistu tempļa sastāvdaļa.
- Dhundhumāra hindu mitoloģijā - valdnieks Kuvalajasva, asuras Dhundhu nogalētājs, kurš pieder pie Saules dinastijas, un viņam ir 21000 (Višnupurāna) vai 100 dēlu ("Harivanša"), kurus visus, izņemot trīs, ar savu ugunīgo elpu pirms nāves nogalināja Dhundhu.
- jonilinga Hinduisma kulta statuete - dažkārt visai ievērojamu izmēru skulptūra, kas attēlo stilizētas sievišķās ģenitālijas, virs kurām attēlots eriģēts vīrieša dzimumloceklis.
- devadāsi Hinduisma reliģijas praksē meitenes, kuras vai nu brīvprātīgi, vai piespiedu kārtā savu dzīvi veltī kādam dievam; viņas dzīvoja tempļos, uzturēja tajos tīrību, rūpējās par uguni gaismekļos, viņu pienākumos ietilpa arī kulta dziesmu un deju izpildīšana un svētā prostitūcija, kas deva iespēju jūtami papildināt tempļa budžetu.
- vešja Hinduistu tantrismā sieviete, kurai "redzot kulta priekšmetus rodas seksuāla vēlme", tempļu kalpotājas, kas piedalās Šaktī un Šivam veltītajos seksuālajos rituālos; dzimumakta ar viņu tika uzskatīts par iedarbīgu mistisku līdzekli, kas spēj vīrieti tūlīt apskaidrot.
- hiperfokālais Hiperfokālais attālums - uz bezgalību iestādīta fotoobjektīva asi (skaidri) attēlotās telpas attālums līdz tuvākajam asi attēlotajam plānam.
- tārpeja Hipotētiska tieva laiktelpas caurule, kas var savienot divus tālu vienu no otra esošus gandrīz plakanus laiktelpas apgabalus.
- nostrātiskās valodas hipotētiska valodu virssaime, kurā ietilpst indoeiropiešu, urāliešu, altajiešu, semītu-hamītu, kartvelu, dravīdu, korejiešu u. c. valodas; pastāv uzskats, ka šajās valodās ir \~700 kopīgas cilmes vārdu sakņu.
- ēters Hipotētiska vide, kura it kā aizņem pasaules telpu un brīvo telpu starp ķermeņiem, tajā skaitā starp atomiem un molekulām, un kas bija pieņemta, lai izskaidrotu elektromagnētisko viļņu izplatīšanos.
- aitērs Hipotētiska viela, kura it kā aizņem pasaules telpu un brīvo telpu starp ķermeņiem, tajā skaitā starp atomiem un molekulām, un kas bija pieņemta, lai izskaidrotu elektromagnētisko viļņu izplatīšanos; ēters.
- fibrīnferments Hipotētisks ferments, kas kalpoja asins sarecēšanas parādību skaidrošanai, pēc 20. gs. sākuma priekšstatiem.
- formans Hlormetīlmentilēters, bezkrāsains šķidrums, kas rodas formaldehīdam darbojoties uz mentolu hlorūdeņraža gāzes klātbūtnē, lieto pret elpošanas orgānu katarriem.
- pušķu hlorofīts hlorofītu suga ("Chlorophytum comosum"), telpaugs, izveidotas vairākas šķirnes.
- Tegusigalpa Hondurasas galvaspilsēta (sp. val. "Tegucigalpa"), departamenta administratīvais centrs, atrodas Čolutekas ielejā, Hondurasas kalnienē 975 m vjl., 894000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hondurasa Hondurasas Republika - valsts Centrālamerikā ("Honduras"), kalnu zeme ar šauru zema līdzenuma joslu gar ziemeļu piekrasti, ietilpst Baijas, Svonu u. c. salas un koraļļu rifi, platība - 112942 kvadrātkilometri, 7989400 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 18 departamentu, galvaspilsēta - Tegusigalpa, robežojas ar Salvadoru, Gvatemalu un Nikaragvu, apskalo Karību jūra un Klusā okeāna Fornsekas līcis.
- zivs hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa nodalījums ("Pisces"), dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām, klāts, ķermenis, spuras.
- adrenalīns Hormons, ko (stresa apstākļos) izstrādā virsnieru dziedzeris, un kas paātrina un pastiprina sirdsdarbību, elpošanu, sagatavojot ķermeņa muskuļus palielinātai slodzei.
- filadelfs Hortenziju dzimtas ģints ("Philadelphus"), tautā sauc par jasmīniem, vasarzaļi krūmi, savvaļā Dienvideiropā, Austrumāzijā, Ziemeļamerikā, Vidusamerikā, \~70 sugu; Latvijā introducēts >30 sugu, to hibrīdi un šķirnes.
- centrisks hromosomas fragments hromosomas fragments, kurā ietilpst centromēra.
- histoplazmoze Hroniska cilvēku un dzīvnieku slimība, ko ierosina patogēna sēne, kuras sporas ieelpo ar putekļiem; izplatīta Amerikā, Āfrikā, DA Āzijā, Austrālijā, Eiropā sastopama reti.
- skleroma Hroniska infekcijas slimība; dažādās vietās elpošanas ceļos (visbiežāk degunā un balsenē) attīstās sacietējumi (granulomas), kas iekaist.
- hronisks atrofiskais polihondrīts hroniska recidivējoša slimība ar iekaisigiem un deģeneratīviem bojājumiem locītavu, ausu, deguna, elpvada, bronhu u. c. skrimšos un sekojošu deformāciju, piem., seglveida degunu.
- arsēnisms Hroniska saindēšanās ar arsēnu: kuņģa un zarnu darbības traucējumi, elpošanas orgānu iekaisums, perifēriski neirīti.
- bromisms Hroniska saindēšanās ar bromu, ko raksturo niezoši izsitumi, galvas sāpes, auksti locekļi, sirds vājums, miegainība, apātija, smirdoša elpa.
- vanādijisms Hroniska saindēšanās ar vanādija putekļiem un vanadātiem kā arodslimība; pazīmes - reibonis, katarālas parādības elpceļos un gremošanas orgānu sistēmā.
- retoromāņu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas dialekti, kas izveidojušies no vulgārās latīņu valodas Alpu seniedzīvotāju retu cilšu valodu ietekmē.
- ģeotelpisko datu kopa identificējams ģeotelpiskās informācijas sakopojums vai datubāze, kam ir noteikts turētājs un kas ietver atsevišķas nozares ģeotelpiskās informācijas pamatdatus, ar noteiktu izmantošanas mērķi.
- ielidot Iebraukt ar lidaparātu (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
- iebūvējums Iebūvēta daļa, nodalījums, ierīce (telpā).
- iecilpāt Iecilpot.
- ieleipatāt Iecilpot.
- aizpogāt Iedabūt, ievērt pogcaurumā vai cilpiņā (pogu).
- spiest Iedarbojoties (parasti ilgstoši) ar spēku (virzienā uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tam) palielinās spriegums, arī mainās forma, struktūra, mazinās tilpums.
- autoserviss Iedzīvotāju automobiļu apkalpošanas iestāžu un pasākumu kopums.
- iedzīvotāju dzīves līmenis iedzīvotāju materiālo un kultūras vajadzību apmierinātības pakāpe, nodrošinātība ar nepieciešamajiem labumiem un garīgajai attīstībai vajadzīgajiem prirkšmetiem, pakalpojumiem un nosacījumiem, iedzīvotāju patēriņa līmenis.
- dispanserizācija Iedzīvotāju medicīniskās apkalpošanas metode kas apvieno profilaktisko un ārstniecības: darbu; process --> dispanserizēt.
- antreja Ieeja, priekšnams; priekštelpa.
- tusiens Ieelpa (skaļa) un nopūta.
- elpas (retāk dvašas) vilciens ieelpa, arī izelpa.
- dvašas (biežāk elpas) vilciens ieelpa, arī izelpa.
- elpas vilciens ieelpa, arī izelpa.
- inspirācija Ieelpa, ieelpošana.
- apneize Ieelpas muskuļu ilgstošas kontrakcijas stāvoklis, kas rodas, ja izgriež galvas smadzeņu tilta augšējo daju.
- ieost Ieelpojot, ostot izjust (smaržu, arī smaržas piesātinātu gaisu).
- atvilkt dvašu (biežāk elpu) ieelpot (parasti dziļi).
- smēķēt Ieelpot tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes; darīt to regulāri.
- elpot Ieelpot vai izelpot (gaisu).
- vilkt Ieelpot, parasti vairākkārt (piemēram, gaisu, smaržu, dūmus).
- respirēt Ieelpot; elpot.
- ieņemt elpu ieelpot.
- ievilkt elpu ieelpot.
- iedvašot Ieelpot.
- iedvesēt Ieelpot.
- ieelpt Ieelpot.
- inspirēt Ieelpot.
- aizelpoties Ieelpoties.
- nolaist dibenā iegremdēt ūdenstilpē līdz tās dibenam, nogremdēt.
- neizpildīts ieguldījumu pakalpojums ieguldījumu pakalpojums, ko sistēmas dalībnieks pieņēmis izpildei, bet pilnīgi vai daļēji nav veicis, un tā rezultātā ieguldītājs cietis zaudējumus vai finansu instrumenti ir neatgriezeniski pazuduši.
- ārvalstu sabiedrība ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs, kas reģistrēts ārvalstī, kura nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, un kas likumā noteiktajā kārtībā uzsācis ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas teritorijā.
- nostrādāt Iegūstot enerģiju, pazemināt (ūdenstilpes lietderīgo tilpumu).
- sagremzdoties iegūt (pavasarī) viegli novelkamu koka mizu (svilpes izgatavošanai).
- noīrēt Iegūt lietošanā (uz laiku) pret maksu (piemēram, telpu, priekšmetu).
- piesmakt Iegūt nepatīkamu smaku (par gaisu neizvēdinātā telpā).
- sasmakt Iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par gaisu neizvēdinātā telpā); plūsmas trūkuma, piemaisījumu dēļ iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par ūdeni, ūdenstilpi).
- iekātot Ieiet (piem., telpā).
- pārkāpt slieksni Ieiet (telpā, celtnē).
- klients iekārta vai lietojumprocess, kam parasti ir tikai viens lietotājs un kas izmanto servera pakalpojumus.
- pneimoiekārta iekārta, ar ko veic vajadzīgās mehāniskās darbības ar saspiestu gaisu vai citu gāzi; uzbūvē vienkārša, ugunsdroša un sprādziendroša iekārta; galvenās sastāvdaļas ir kompresors, saspiestas gāzes tilpne, pneimodzinēji un attiecīgie vadības un kondicionēšanas aparāti; pneimatiskā iekārta.
- gaisa aizkars iekārta, kas neļauj ieplūst telpās aukstam āra gaisam.
- izmantošanas koeficients iekārtas derīgā darba laika attiecība pret pilno funkcionēšanas laiku, kurā neietilpst profilaksei izmantotais laiks.
- saistītās iekārtas iekārtas vai aprīkojums, kas saistīts ar elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu, kurš pieļauj vai atbalsta pakalpojumu nodrošināšanu ar minēto elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu palīdzību (tajā skaitā ar ierobežotas piekļuves sistēmas un elektronisko programmu ceļvežu palīdzību).
- ievietot Iekārtot (telpā, dzīvoklī, parasti uz laiku).
- iekortelēt Iekārtot (telpās, dzīvesvietā), ierādīt (telpas, dzīvesvietu).
- iemitināt Iekārtot (telpās, dzīvesvietā), ierādīt (telpas, dzīvesvietu).
- mēbelēt Iekārtot (telpu) ar mēbelēm.
- apmēbelēt Iekārtot (telpu), novietojot mēbeles.
- ierīkot Iekārtot (telpu).
- izveidot Iekārtot lietošanai, izmantošanai (piemēram, telpu, stendu); ierīkot (piemēram, tehnisku iekārtu).
- ievietoties Iekārtoties, apmesties (kādā vietā, telpā, parasti uz laiku).
- ietverties Iekļauties, ietilpt (kā apjomā, kā ietvaros).
- iebrukums Iekļūšana ar varu (piemēram, kādā mājā, telpā).
- vidā Iekšā (telpā, celtnē).
- cilindru tilpums iekšdedzes dzinēja kopīgais cilindru darba apjoms (tilpums), kuru izsaka kubikcentimetros.
- iekšsiena Iekšējā siena (celtnei); sienas iekšējā puse (telpā).
- plaušas Iekšējais elpošanas pāra orgāns (cilvēkam vai daļai dzīvnieku), kurā notiek gāzu apmaiņa starp organismu un ārējo vidi.
- statokinētiskais labirints iekšējās auss priekštelpa un pusloka kanāli.
- dibenledus Iekšledus, kas nostiprinājies ūdenstilpnes dibenā.
- viduspuse Iekšpuse, piemēram, telpai.
- iekšiene Iekštelpa; iekštelpu kopums.
- eiroremonts Iekštelpu remonts, ko veic pēc rietumvalstīs pastāvošajiem standartiem.
- segžokleņi Iekšžokleņi - kukaiņu klases apakšklase ("Entognatha"), kurā ietilpst 3 kārtas - diplūras, kolembolas un protūras, kas pārstāvētas arī Latvijā.
- Lienes iela iela Rīgā, Grīziņkalnā, kur visbiežāk varot sastapt prostitūcijas pakalpojumu sniedzējas.
- iekabināt Ielikt, pakārt (piemēram, āķī, cilpā).
- ielingāt Ielingot (2), iecilpot.
- dulcineja Iemīļotā, mīļotā sieviete - poētisks vārds, ko Servantesa romāna varonis dons Kihots izdomāja traktiera kalponei Aldonsai, kuru viņš bija izraudzījis par savu sirdsdāmu.
- izplesties Ieņemt arvien lielāku telpu, laukumu, (piemēram, par uguni).
- komplekss tūrisma pakalpojums iepriekš sagatavots vismaz divu tūrisma pakalpojumu apvienojums, kurš pārdots vai piedāvāts par kopīgu cenu un attiecas uz laika posmu, kas garāks par divdesmit četrām stundām, vai kurš ietver izmitināšanu.
- iedvašot Iepūst (kur iekšā dvašu, elpu).
- insuflācija Iepūšana, pūtiens; pulveru vai gāzveida līdzekļu ievadīšana organisma dobumos, audos, vados (elpošanas, gremošanas).
- aprīkot Ierādīt kalpiem darbu.
- pārvietot ierādot citas telpas vai atrašanās vietu, likt iekārtot tur iestādi, uzņēmumu u. tml.
- datu hierarhija ierakstu struktūra , kurā i-tā līmeņa ieraksts satur ar i+1 līmeņa ierakstu kopīgus datus un kurā iespējams no augstākā līmeņa ieraksta realizēt piekļuvi zemākā līmeņa ierakstu kopai. Jebkuram ierakstam var būt saites tikai ar vienu zemākā līmeņa ierakstu kopu un tas var ietilpt tikai vienā tādā ierakstu kopā.
- ierakšanās Ierakumu, spraugu rakšana, ko veic atsevišķi karavīri, ekipāžas, apkalpes, gatavojoties kaujasdarbībai, un tās gaitā.
- ieelsoties Ieraudāties, krampjaini ieelpojot.
- birokrātija Ierēdnieciska pārvaldes sistēma, arī augstākā administrācija; ierēdņu vara; profesionālo kalpotāju vai ierēdņu kopums.
- aizslēgs Ierīce (šaujamierocī) šāviņa (patronas) iebīdīšanai patrontelpā, stobra kanāla hermetizēšanai, šāviena izdarīšanai, čaulas izvilkšanai no patrontelpas.
- aviokonteiners Ierīce (tara) gabalpreču, pasažieru bagāžas pārvadāšanai; ierīce kravu iesaiņošanai un desantēšanai; ierīce cilvēku grupu desantēšanai.
- pusautomātiskā sile ierīce ar barības uzkrāšanas tilpni; barība silē iebirst pati vai dzīvniekam nospiežot ierīces mēlīti.
- veloveltnis Ierīce ar rotējošiem cilindrveida veltņiem, uz kā novieto velosipēdu riteņbraucēju treniņam telpās.
- droga Ierīce augu un dzīvnieku izcelšanai no ūdenstilpes dibena; draga (1).
- akvalangs Ierīce elpošanai zem ūdens.
- respirometrs Ierīce elpošanas apmēra un rakstura noteikšanai.
- respirators Ierīce elpošanas ceļu aizsargāšanai no kaitīgu vielu iedarbības.
- pneimogrāfs Ierīce elpošanas kustību reģistrēšanai.
- fotogrammetriskais fotoaparāts ierīce fotoattēla iegūšanai ar fotogrammetrijas metodēm, speciāls fotoaparāts ar dažādām palīgierīcēm: līmeņrāžiem, grādu iedaļu skalām kameras orientācijai telpā, kadru rāmja ar koordinātu asu indeksiem un vadību.
- plēšas Ierīce gaisa plūsmas radīšanai - maināma tilpuma kamera, kurai ir ieplūdes un izplūdes vārstuļi.
- vakuumsūknis Ierīce gāzu un tvaiku izvadīšanai (atsūknēšanai) no noslēgta tilpuma, kurā jāiegūst vakuums.
- pjezometrs Ierīce gāzu, šķidrumu un cietu ķermeņu tilpuma mērīšanai.
- gruntssmēlējs Ierīce grunts parauga iegūšanai no ūdenstilpes gultnes - kauss ar divviru aizvērtņiem; izmanto arī kuģuceļa padziļināšanai.
- gruntscaurule Ierīce grunts parauga iegūšanai no ūdenstilpes gultnes - tērauda caurule, kas ieiet gruntī sava svara, krītošā svara sitiena, vibrācijas vai citas darbības rezultātā; iegūst 20-30 m garu paraugu 2,5-20 cm diametrā.
- ekstraktors Ierīce izšautas čaulas vai patronas izvilkšanai no patrontelpas.
- oksigenators Ierīce mākslīgai elpināšanai ķirurģiskās operācijas laikā.
- karātavas Ierīce nāves soda izpildīšanai pakarot (parasti sastāv no diviem stabiem un šķērskoka, kam pārmesta virve ar cilpu).
- siltumsūknis Ierīce siltuma pārnesei (termiskais sūknis) no siltuma avota ar zemāku temperatūru (āra gaiss, grunts, ūdenstilpne, notekūdeņu kolektors u. c.) uz patērētāju ar augstāku temperatūru (siltumapgādes, apkures, ventilācijas, gaisa kondicionēšanas sistēmas u. c.), patērējot mehānisko vai elektrisko enerģiju.
- akustiskais starotājs ierīce skaņas viļņa ierosināšanai elastīgā vidē (piemēram, membrāna, sirēna, stīga, svilpe utt.).
- toposkops Ierīce smadzeņu bioloģisko potenciālu telpiskiem pētījumiem.
- stereoskops ierīce stereofotogrāfiju aplūkošanai; sastāv no lēcu, prizmu vai spoguļu un lēcu pāra; divi plakanie stereopāra attēli (ko stereoskopā aplūko katru ar savu aci)binokulārās redzes dēļ rada viena telpiska attēla iespaidu.
- termoregulators Ierīce temperatūras regulēšanai (piemēram, telpā, ierīcē).
- meniķis Ierīce ūdens līmeņa regulēšanai ūdenstilpē - slūžu dambis.
- lote Ierīce ūdenstilpes dziļuma mērīšanai no kuģa, laivas; lieto gan rokas, gan elektronisko loti.
- ventilācija Ierīce vai ierīču komplekss šādai gaisa apmaiņai telpā.
- kamera Ierīce, aparāts, iekārta, agregāts (parasti izolētas telpas veidā) noteikta uzdevuma veikšanai; aparāta, ierīces, iekārtas, agregāta slēgtā daļa.
- volumetrs Ierīce, ar ko nosaka porainu ķermeņu, kā arī trauku tilpumu; lieto gadījumos, kad ir grūti vai arī nav iespējams izmērīt tilpumu, nosverot šķidrumu, ar ko trauks pildīts.
- kanālu koncentrators ierīce, kas apvieno vairāku datu pārraides kanālu ietilpību un ļauj pārraidīt to pašu datu plūsmu pa mazāku kanālu skaitu.
- lāzermikrofons Ierīce, kas ar lāzera staru nolasa skaņas viļņu radītās loga rūts svārstības, tādējādi ļaujot no ārpuses noklausīties telpā notiekošās sarunas.
- dozators ierīce, kas atmēra noteiktu šķidras vai cietas vielas masas vai tilpuma daudzumu; lieto iesaiņošanā.
- lasāmatmiņas kompaktdiska diskdzinis ierīce, kas ietilpst CD-ROM atskaņotājā un parasti veic kompaktdiskā ierakstītās informācijas nolasīšanu un pārsūtīšanu datoram; atskaņotājs nodrošina diskdziņa griešanos un lāzera star izveidi kompaktdiskā ierakstīto datu nolasīšanai.
- ievadierīce Ierīce, kas pārsūta datus, programmas vai vadības signālus datora procesoram un kalpo par saskarni starp cilvēku un datoru.
- reduktors Ierīce, kas samazina un regulē darba vides (gāzes, tvaika vai šķidruma) spiedienu, pastāvot augstākam spiedienam pie tilpnes (piemēram, balona) izejas.
- žiroskopiskā ierīce ierīce, kurā ietilpst žiroskops, kā arī elektriskais vai pneimatiskais dzinējs, devēji, pastiprinātāji u. tml.
- stereokomparators ierīce, kurā tiek izmantots stereoskopiskais efekts, salīdzinot divus attēlus, kas iegūti no viena un tā paša debesu iecirkņa divos laika ziņā attālinātos brīžos, vai divus vienas un tās pašas telpas apgabalus, kas uzņemti no dažādiem skatpunktiem (piemēram, tuvu lidojot apkārt mēnesim).
- ierobežotas piekļuves sistēma ierīce, programma vai cits risinājums, kas pakalpojuma saņēmējam saprotamā veidā nodrošina piekļuvi aizsargātam pakalpojumam.
- garnitūra ierīces katla apkalpošanai – lūkas gāzēju tīrīšanai, skatlodziņi katla darbības kontrolei, aizbīdņi, ligzdas mēraparātu uzstādīšanai u. c.
- kanalizācija Ierīču komplekss (apdzīvotu vietu, ražošanas teritoriju) notekūdeņu savākšanai, aizvadīšanai, attīrīšanai un ievadīšanai ūdenstilpē.
- elektriskā ķēde ierīču kopums elektriskās (elektromagnētiskās) enerģijas vai informācijas pārvadei pa vadiem, sadalei un pārveidošanai; ķēdē ietilpst arī komutācijas aparatūra (slēdži, releji), mēraparāti un aizsardzības ierīces.
- gremdētava Ierīču sistēma cilvēku vai priekšmetu pacelšanai uz skatuves vai nolaišanai zem tās pa lūkām skatuves grīdā; telpa zem skatuves, kur uzstādītas šādas ierīces.
- instalēt Ierīkot, uzstādīt (iekārtas, elektriskos vai hidrauliskos pievadus, piemēram, telpā, ēkā, uzņēmumā).
- sarīties Ierit, arī ieelpot (ko) lielākā daudzumā; ierīt, arī ieelpot (kā lielāku daudzumu).
- gals Ierobežojums, sākums un beigas (piemēram, laikā un telpā).
- lidojumu ierobežojumu zona ierobežota gaisa telpa virs valsts sauszemes teritorijas un tās iekšējiem vai teritoriālajiem Baltijas jūras ūdeņiem, kurā gaisa kuģu lidojumi ir veicami saskaņā ar speciāliem noteikumiem.
- nelegāla sistēma ierobežotas piekļuves sistēma, kas tiek izmantota bez aizsargāta pakalpojuma sniedzēja piekrišanas vai individuālas atļaujas.
- potenciāla barjera ierobežots telpas apgabals, kurā daļiņas potenciālā enerģija ir stipri lielāka nekā pārējā telpas daļā.
- numurs Ieroča (piemēram, lielgabala, ložmetēja) apkalpes loceklis ar noteiktām funkcijām.
- piepildīt Ierodoties, sapulcējoties lielākā daudzumā, panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, telpa, apkārtne) kļūst pilns, aizņemts.
- iedimdēties Iesākt dimdēt (par vietu, telpu); īsu brīdi dimdēt.
- iedunēties Iesākt dunēt (par vietu, telpu); īsu brīdi dunēt.
- izlidot Iesākt lidojumu (par lidaparātu apkalpi, pasažieriem).
- uzmutuļot Iesākt mutuļot (par ūdenstilpi, viļņiem, ūdeni u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, mutuļot.
- iegaudoties Iesākt radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.); iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
- iesvilpoties Iesākt svilpot un tūlīt pārstāt (par putniem).
- aizšviļpāt Iesākt svilpot.
- iesvilpties Iesākt svilpt un tūlīt pārstāt (par cilvēku).
- aizsvilpties Iesākt svilpt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iesvilpties.
- uzsvilpt Iesākt svilpt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, svilpt.
- uzvirmot Iesākt virmot (par ūdeni, ūdenstilpi); īsu brīdi, parasti spēcīgi, virmot.
- uzvirpuļot Iesākt virpuļot (par ūdeni, ūdenstilpi); īsu brīdi, parasti spēcīgi, virpuļot.
- informācijas lielceļš iesauka sistēmai, kas sevī apvieno ziņojumdēļa pakalpojumus, tiešsaistes un vēl citus pakalpojumus, kuri ļauj lietotājiem iegūt informāciju no telekomunikāciju tīkliem.
- pietupināt Iesēdināt, ievietojot tupus (vairākus, daudzus kādā telpā, transportlīdzeklī).
- ieļinkāt Ieskriet (kur iekšā) - parasti par zaķi; ieļipot; iecilpot.
- blats Iespēja saņemt materiālus labumus, kvalitatīvus pakalpojumus, izmantojot pazīšanos, savstarpēju materiālu ieinteresētību (padomju plānveida ekonomikas laikā).
- taisītava Iestāde (arī telpa, laukums u. tml.), kur kaut ko izgatavo.
- aģentūra iestāde vai organizācija, kas sniedz noteiktus pakalpojumus.
- uzņēmuma vietējais sakaru operators iestāde vai uzņēmums ar lielu darbinieku skaitu, kas tāpat kā vietējā telefona centrāle, sniedz telefona pakalpojumus saviem klientiem. Kā vietējā centrāle tā pērk telefona pamatpakalpojumus par vairumtirdzniecības cenām, lai tās tālāk pārdotu saviem klientiem par pazeminātām cenām.
- laboratorija Iestāde, arī tās nodaļa, kurā veic eksperimentālu zinātniskās pētniecības darbu; speciāli iekārtota telpa zinātniskiem pētījumiem.
- telefona centrāle iestāde, kas apkalpo telefona abonentus; iekārta telefona tīkla kanālu savienošanai.
- nodaļa Iestāde, kas darbojas kā atsevišķa, patstāvīgi funkcionējoša vienība savā kompetencē (valsts pārvaldes institūcijas vai kādas pārvaldes iestādes virsvadībā); celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde.
- mācību kombināts iestāde, kurā gatavo kādas specialitātes strādniekus un kalpotājus vai paaugstina viņu kvalifikāciju.
- bāze Iestāde, noliktava, darbnīca u. tml., kas apkalpo kādu nozari, pasākumu.
- pasts Iestāde, organizācija, kas kārto sūtījumu (korespondences, periodisku izdevumu, naudas pārvedumu, īpaši noformētu saiņu, bandroļu) regulāru nogādi noteiktai personai, iestādei, organizācijai u. tml., celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde, organizācija.
- stacionārs Iestāde, uzņēmums u. tml., kas pastāvīgi atrodas kādā celtnē, telpās.
- kantoris Iestāde, uzņēmums, kas organizē un vada (kādas nozares) darbu, veic finansiālas operācijas; celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde, uzņēmums.
- stacija Iestāde, uzņēmums, kura rīcībā ir speciālu iekārtu komplekss noteiktu darbību veikšanai kādā teritorijā; celtne, telpa, kurā atrodas šāda iestāde, uzņēmums.
- birojviesošana Iestādes telpas izmantošana līdzīgi viesnīcas istabai, iepriekš rezervējot telpas telesakaru režīmā.
- spa Iestādes, kuras piedāvā tradicionālos ūdens procedūru pakalpojumus: vannas, pirts procedūras, baseinus, masāžas, kosmētiskos un citus pakalpojumus.
- laboratorija Iestādes, uzņēmuma nodaļa, kurā veic dažādas analīzes, pētījumus, mērījumus; speciāli iekārtota telpa šādām analīzēm, pētījumiem.
- augsnes sasalums iestājas, kad temperatūra nokrīt zem 0 °C un ūdens sacementē augsnes daļiņas; sasluma dziļums atkarīgs no sala intensitātes un ilguma, no augsnes mitruma, siltumietilpības, no augu segas, bet it īpaši no sniega segas; mitra augsne sasalst seklāk nekā sausa, jo, ūdenim sasalstot, izdalās siltums, kas aizkavē dziļāku augsnes sasalšanu.
- aparāts Iestāžu, uzņēmumu kopums, kas apkalpo kādu pārvaldes vai saimniecības nozari.
- konsekrācija Iesvētīšana; personu vai lietu nošķiršana kalpošanai Dievam.
- konsekrēšana Iesvētīšana; personu vai lietu nošķiršana kalpošanai Dievam.
- garīdznieks Iesvētīts reliģiskā kulta kalpotājs; arī mācītājs.
- garīdzniecība iesvētītu reliģiskā kulta kalpotāju kopums vai sociālā kārta.
- aizšvilpt Iesvilpoties.
- iesvilpēties Iesvilpoties.
- iesvelpt Iesvilpt.
- iešvilpt Iesvilpt.
- iesvelpties Iesvilpties.
- iziet Iet un iesaistīties (kādā pasākumā, darbībā u. tml.), parasti, atstājot kādas telpas.
- lencēt Iet, skriet, doties kaut kur ar līkumu, tuvoties mērķim aplinkus, cilpot.
- ļencēt Iet, skriet, doties kaut kur ar līkumu, tuvoties mērķim aplinkus, cilpot.
- satecēt Ietecēt (kādā ūdenstilpē) - par vairākām, daudzām upēm, strautiem u. tml.
- tilpība Ietilpība.
- vanna Ietilpīgs, parasti garens, trauks (piemēram, skārda, koka), tilpe (piemēram, emaljēta čuguna) ar noapaļotām malām, kurā mazgājas vai ko mazgā.
- rūmīgs Ietilpīgs; tāds, kur ir daudz vietas.
- satilpināt Ietilpināt (ko) lielākā daudzumā; ietilpināt (kā lielāku daudzumu).
- tilpināt Ietilpināt.
- akleņčūsku dzimta ietilpst čūskveidīgo apakškārtā, tropos un subtropos, 5 ģintis, \~170 sugu.
- von Ietilpst daudzos dižciltīgos vācu uzvārdos.
- nektārputniņu dzimta ietilpst dziedātājputnu apakškārtā, nelieli putni (masa - 6-20 g), pārtiek gk. no nektāra; tropos un subtropos, vairākums mīt Āfrikā, arī Madagaskarā, Dienvidāzijā un Austrālijā, 5 ģintis, 116 sugu.
- Sulas salas ietilpst Moluku salu grupā, uz austrumiem no Sulavesi, Indonēzijā, platība — \~5000 kvadrātkilometru, pauguraini līdzenumi un kalni, augstums — līdz 1157 m.
- nīlzirgu dzimta ietilpst pārnadžu kārtā ("Hippopotamidae"), lieli zīdītāji, masa - līdz 4,5 t, labi peld un nirst; Āfrikā, 2 ģintis, 2 sugas.
- briežu dzimta ietilpst pārnadžu kārtā, dažāda lieluma, bet pārsvarā lieli dzīvn., Latvijā 3 apakšdzimtas, 3 ģintis, 3 sugas: alnis, staltbriedis, stirna.
- ķenguru dzimta ietilpst somaiņu kārtā, dažāda lieluma somaiņi (ķermeņa garums - no 24 cm līdz 1,6 m, masa - 1,4-90 kg). Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā, Bismarka arhipelāgā; 19 ģintis (nozīmīgākās - dižķenguri un valabijas), 47 sugas.
- būt Ietilpt (grupā, tekstā, dokumentā).
- satilpt Ietilpt (kur) - par lielāku kā daudzumu.
- ielīst Ietilpt (parasti ar grūtībām).
- okraska Ietilpt kādā kriminālvides kategorijā, kā arī specializēties kāda noteikta veida noziegumos.
- ieiet Ietilpt, arī ievietoties (kur iekšā) - par noteiktu daudzumu.
- ievietoties Ietilpt, saiet (kādā vietā, telpā).
- iestilpt Ietilpt.
- pietilpt Ietilpt.
- satulpīties Ietilpt.
- tilpt Ietilpt.
- Ziemeļu Priekšpalpi ietver Šveices, Bavārijas, Austrijas Alpus.
- pārslogot Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu; arī pārblīvēt.
- pārblīvēt Ietverot, iekļaujot (kur) pārāk liela apjoma, laikietilpīgas sastāvdaļas, padarīt (to) grūti realizējamu.
- iekortelēties Ievākties; ieņemt vietu; apmesties uz dzīvi; iekārtoties (telpās, dzīvesvietā).
- ieslodzījums Ievietošana valsts varas apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē), atņemot brīvību; rezultāts --> ieslodzīt (2).
- iemest Ievietot (kādā vietā, telpā); likt nonākt (kādos apstākļos).
- ievākt Ievietot (kur iekšā, piemēram, kādā telpā priekšmetu).
- ieslodzīt Ievietot (parasti dzīvnieku kādā telpā, aplokā) tā, ka netiek laukā.
- ieņemt vietu Ievietoties, aizņemot kādu platību, telpu.
- ierūmēties Ievietoties, iekārtoties kādā (parasti nelielā, šaurā) vietā, telpā.
- atspūsties Ievilkt elpu.
- klondārzs Iežogota telpa pie klona.
- iežu kolektorīpašības iežu spēja laist cauri gāzes un šķidrumus un tos uzkrāt poru telpā vai citos tukšumos; galvenie parametri ir caurlaidība, porainums un plaisainums.
- sagulums Iežu telpiskais izvietojums Zemes (planētas) garozā.
- hlorīti iežveidotāju minerālu grupa, zaļgani minerāli, visbiežāk magnija, alumīnija, dzelzs, litija alumosilikāti (Mg, Fe)~6~AlSi~3~O~10~(OH)~8~), kas ietilpst daudzu iežu sastāvā, \~30 paveidu; hlorpaskābes sāļi.
- knosīt Ilgāku laiku darīt (ko sīku, darbietilpīgu, arī sarežģītu u. tml.); knibināt.
- knozīt Ilgāku laiku darīt (ko sīku, darbietilpīgu, arī sarežģītu u. tml.); knibināt.
- izdienēties Ilgāku laiku dienēt (par kalpu, kalponi vai kādā valsts iestādē).
- lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- savērdzināt Ilgāku laiku nepārtraukti izkalpināt.
- sadienēties Ilgāku laiku nokalpot.
- izgaudoties Ilgāku laiku radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
- izelsoties Ilgāku laiku, ar grūtībām skaļi elpot (piemēram, aiz piepūles, sāpēm).
- nokalpināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kalpinot (kādu), ļoti nogurdināt (to).
- sakalpināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalpināt; ilgāku laiku kalpināt (līdz noteiktam brīdim).
- sakalpot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu kalpot; ilgāku laiku kalpot (līdz noteiktam brīdim).
- izcilpoties Ilgāku laiku, daudz cilpot (parasti par zaķi).
- izķīpāties Ilgāku laiku, daudz darīt (ko) grūtu, darbietilpīgu; izpūlēties, izmocīties.
- izdimdināt Ilgāku laiku, daudz dimdināt (vietu, telpu).
- izkalpoties Ilgāku laiku, daudz kalpot (kādam, pie kāda, kur).
- atkalpāt Ilgāku laiku, daudz kalpot.
- attust Ilgāku laiku, daudz smagi elpot.
- piesvilpēt Ilgāku laiku, daudz svilpojot, panākt (ka kas notiek, iestājas).
- izsvilpoties Ilgāku laiku, daudz svilpot.
- izsvilpties Ilgāku laiku, daudz svilpt.
- izsmakties Ilgāku laiku, daudz uzturēties telpās, kur nav svaiga gaisa.
- saelpoties Ilgāku laiku, dziļi ieelpot (ko) lielākā daudzumā; ilgāku laiku, dziļi ieelpot (kā lielāku daudzumu).
- izelpoties Ilgāku laiku, intensīvi elpot.
- izverdzināt Ilgāku laiku, ļoti verdzināt; arī izkalpināt.
- ost Ilgāku laiku, parasti vairākkārt, ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu) ar ožas analizatoru; arī ostīt (1).
- ordinārs ilggadējais (ūdenstilpes) vidējais ūdens līmenis.
- pasīvā (arī piespiedu) smēķēšana ilgstoša uzturēšanās piesmēķētā telpā.
- uzņēmējdarbība Ilgstoša vai sistemātiska ekonomiska darbība un kapitāla ieguldīšana, kas vērsta uz preču ražošanu, realizāciju, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu nolūkā iegūt peļņu.
- hiperventilācija Ilgstoša, paātrināta un padziļināta elpošana.
- tvaikt Ilgstoši uzturēties slēgtā telpā ar sliktu gaisa apmaiņu.
- svilpoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> svilpt (1).
- svilpoņa Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> svilpt (2).
- nemateriālie ieguldījumi ilgtermiņa ieguldījumu daļa, kuriem nepiemīt fiziska vai materiāla forma, bet tie uzņēmumiem dod ienākumus vai rada apstākļus normālam darbam un ienākumu saņemšnai (ietilpst pētniecības darba un uzņēmuma attīstības izmaksas, koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un līdzīgas tiesības, uzņēmuma nemateriālā vērtība, avansa maksājumi par ieguldījumiem).
- filtrējošais aizsargtērps impregnētas bikses, jaka un galvassega, kā arī aizsargveļa un aizsargcepures pasega; aiztur kaitīgās vielas, gāzes un aerosolus, netraucējot ādas elpošanu.
- Ķilpjupīte Imulas labā krasta pieteka Vānes pagastā, augštece Gaiķu pagastā; Ķilpupīte.
- miskiti Indiāņu tauta, dzīvo Nikaragvas austrumu piekrastē, valoda pieder pie miskitomatagalpu saimes, reliģija - kristiānisms (katolicisms), saglabājušies arī cilšu ticējumi.
- prāka Indiešu filosofijā dvesma, elpa, universālais enerģijas princips un dzīvības spēks.
- āšrams Indiešu kopiena, kuras locekļi dzīvo vienkāršības, disciplīnas un pašatsacīšanās garā, pašaizliedzīgi kalpodami sabiedrībai.
- mahājuga Indiešu mitoloģijā - četru jugu kopsumma, 4320000 gadu ilgs laika periods, bet 1000 šādi laika periodi, kas seko cits citam veido kalpu jeb vienu Brahmas dienu.
- asaru gāze indīga kaujas viela, kas, kairinot acs gļotādu, izraisa asarošanu; lieto arī nemieru apslāpēšanai u. c.; slēgtā telpā var būt nāvējoša.
- sternīti Indīgas vielas, kas kairina augšējos elpošanas ceļus.
- delfinīns Indīgs alkaloīds, iegūts no zilaušiem ("Delphinium staphisagria"); iedarbības ziņā atgādina akonitīnu.
- gelsemicīns Indīgs alkaloīds, izolēts no Amerikas auga "Gelsemium sempervirens Ait."; paralizē elpošanas ceļus.
- mandapa Indijā - tempļu priekštelpa.
- tahana Indijas dzīvojamo ēku pagrabos iekārtota telpa, ko izmanto kā patvērumu no vasaras karstuma.
- Baranagara Indijas lielpilsētas Kalkātas ziemeļu priekšpilsēta un municipalitāte ("Baranagar"), Hugli kreisajā krastā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, 248500 iedzīvotāju (2012. g.).
- prefikss Indikators, kas sastāv no viena vai vairākiem cipariem un kas ļauj izvēlēties dažādu numuru formātu, tīklu, pakalpojuma tipus.
- dzīvesstils Indivīda paradumu kopums, kas izpaužas preču un pakalpojumu izmantošanā, brīvā laika pavadīšanā un sociālajās attiecībās.
- konformitāte Indivīda sociālpsiholoģiskā pakļaušanās grupas ietekmei.
- atbalstāmā persona indivīds, kam ir vienošanās ar personu, kura ir uzņēmusies pildīt atbalstītāja pienākumus, sniedzot noteiktu palīdzību ikdienas dzīvē; jēdzienu visbiežāk lieto saistībā ar specifiskām atbalsta formām (piemēram, mentorings, asistēšana) un sociālajiem pakalpojumiem garīgās un psihiskās veselības jomā.
- obligātais klients indivīds, kas nav brīvprātīgi izvēlējies sociālā darbinieka pakalpojumus, bet, piemēram, ir nozīmēts pie sociālā darbinieka pēc tiesas sprieduma.
- gāzmaska Individuālās aizsardzības līdzeklis, ierīce elpošanas orgānu aizsardzībai.
- uzskaites pārvaldība individuālās un kolektīvās piekļuves identificēšanas process dažādiem datoru tīkla resursiem, lai nodrošinātu nepieciešamās piekļuves iespējas vai noteiktu samaksu par saņemtajiem pakalpojumiem.
- FIT Individuāls ārvalstu ceļojums (angļu "foreign independent tour") - ceļojumu biroja organizēts ārvalstu ceļojums, kas izstrādāts, pamatojoties uz tūrista izteiktajām vēlmēm un prasībām, neiekļaujot gida pakalpojumus.
- lauku amatnieka uzņēmums individuāls uzņēmums, kura ražotā produkcija un sniegtie pakalpojumi orientēti uz zemnieku saimniecību apkalpošanu.
- indoāriešu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, indoirāņu valodu atzars, kurā ietilpst hindi, urdu, bengāļu, nepāliešu, singalu, marathu, gudžaratu, pandžabu u. c. valodas (aptver Centrālindiju un Ziemeļindiju, Pakistānu, Bangladešu, Nepālu, Srilanku); indiešu valodas.
- bronhiālā astma infekciozi alerģiska slimība, kurai raksturīga bronhu sašaurināšanās un apgrūtināta elpošana.
- uzskaites informācija informācija par reālās atvērtās sistēmas funkcionēšanas gaitā patērētajiem atvērto sistēmu sadarbības resursiem, ko izmanto pakalpojumu izmaksu noteikšanai un rēķinu sastādīšanai.
- megabaits informācijas daudzuma (datu ietilpības) mērvienība, kurā ir 2^20^ jeb 1048576 baiti.
- starpnieka pakalpojumu sniedzējs informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējs, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā, piekļuvi elektronisko sakaru tīklam vai informācijas glabāšanu.
- vietne informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm u. c. veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.), arī datu kopumi, kurus to veidotāji vai īpašnieki novieto tīmekļa serveros.
- veselības aprūpes sistēma infrastruktūras, resursu, institūciju, politikas un organizatorisku pasākumu kopums veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem.
- alpīnija Ingveru dzimtas ģints ("Alpinia").
- spa Iniciāļsaliktenis no teiciena "veselība caur ūdeni" (latīņu "sanus per aquam"), ar ko apzīmē plašu pakalpojumu kopumu, kurā ietvertas dažādas ūdens procedūras labsajūtas un veselības uzlabošanai.
- TAFI Iniciatīva pret tekstilpreču viltošanu ("textile anti-fraud initiative").
- Saules jaunavas inku meitenes, kuras desmit gadu vecumā tika izraudzītas kalpošanai Saules tempļos; vienas kļuva par inku valdnieku sievām, citas tika upurētas dieviem.
- Engadīna Innas augšteces ieleja Rētijas Alpos ("Engadin"), Šveices austrumos, garums - \~90 km, kūrorts, ziemas sporta centrs, dienvidu nogāzē Šveices nacionālais parks, kas izveidots 1914. g., lai aizsargātu floru un faunu.
- sociālā lauksaimniecība inovatīva, uz līdzdalību vērsta pieeja, kurā apvienota daudzfunkcionāla lauksaimniecība, sociālie pakalpojumi un veselības aprūpe ar mērķi sekmēt viegli ievainojamu un mazaizsargātu sociālu grupu iekļaušanu, sociālo rehabilitāciju, kā arī garīgo un fizisko veselību.
- sabiedriskais medijs institūcija (organizācija), kas nodrošina sabiedriskās apraides pakalpojuma īstenošanu.
- dienas aprūpes centrs institūcija, kas dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām ar garīga rakstura traucējumiem, invalīdiem, bērniem no trūcīgām ģimenēm un ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, kā arī personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju.
- centrālais darījumu starpnieks institūcija, kas sistēmā darbojas par starpnieku iestāžu savstarpējos darījumos, apkalpojot pārveduma rīkojumus.
- koordinators institūcija, kas veic finanšu konglomerātā ietilpstošo regulēto komercsabiedrību papildu uzraudzību, ja vienā finanšu konglomerātā ietilpstošās regulētās komercsabiedrības atrodas vairākās dalībvalstīs.
- nelegālā instrukcija instrukcija, kuras kods neietilpst datora komandu sistēmā.
- dokumentācija instrukcijas, specifikācijas, darbības apraksti, rokasgrāmatas un citi dokumenti, kas parasti ietilpst programmatūras vai aparatūras komplektā; tā var būt noformēta tekstuālā un elektroniskā formā.
- pieteikumskripts Instrukciju saraksts, ar kura starpniecību zvanītājprogramma īsteno iezvanpieeju: uzgriež pakalpojumu piegādātāja numuru, nodod lietotāja pieteikumvārdu un paroli, kā arī nodibina nepieciešamo savienojumu.
- direktoskops Instruments balsenes un elpvada augšdaļas tiešai apskatei bez spoguļiem vai optiskām sistēmām.
- periosteotoms Instruments kaulplēves pārgriešanai.
- raspatorijs Instruments kaulplēves vai gļotādas atbīdīšanai.
- melu detektors instruments, kas mēra asinsspiediena, elpošanas, pulsa izmaiņas un elektrības vadītspēju ādā ar mērķi atklāt melīgas atbildes uz jautājumiem.
- uzņēmuma resursu plānošana integrēta informācijas sistēmas veidošana, lai apkalpotu visas uzņēmuma nodaļas; tajā ietilpst ražošanas procesa programmatūra, ievades secība, ienākumu un izdevumu konti, virsgrāmata, pirkumi, transporta saimniecība, noliktavu saimniecība un cilvēku resursi.
- pilnzvanes atbalsts integrēto pakalpojumu cipartīkla ierīce, kas ļauj telefoniem, faksiem un citām parastajām telefona sakaru ierīcēm izmantot tīklu _ISDN_ kā analogo telefonu līniju. Tīkla _ISDN_ adapteri, kuriem nav pilnzvanītāju, par ienākušo izsaukumu parasti brīdina ar mirgojošu gaismas signālu vai uznirstošo izvēlni.
- tīkls ISDN integrēto pakalpojumu cipartīkls.
- INSIS Integrēto pakalpojumu starpiestāžu sistēma ("Interinstitutional system of integrated services").
- ūdens ziedēšana intensīva planktona attīstība ūdenstilpēs; tā krasi maina ūdens fizikālās un ķīmiskās īpašības, pasliktina ūdens garšu, maina krāsu, samazina dzidrumu.
- nopūsties Intensīvā, parasti skaļā, izelpā noteikt, pateikt.
- kāst Intensīvi zvejot (ūdenstilpē).
- virtuālā saimniekošana internetā - tāda globālā tīmekļa vietņu un citu pakalpojumu izmantošana, kas ļauj lietotājiem atteikties no savu globālā tīmekļa serveru (hostdatoru un savienojošo līniju) iegādes un uzturēšanas.
- augšējā līmeņa domēns interneta adrešu vārdapkalpes sistēmas augšējā līmeņa domēns, piemēram, .com, .edu, .gov, .net, .org.
- piekļuves vadības saraksts interneta hostdatora pakalpojumu tabula un to hostdatoru saraksts, kuri šos pakalpojumus var izmantot.
- interneta televīzija interneta pakalpojums televīzijas izmantošanai mājās.
- tērzēšanas retranslēšana internetā interneta pakalpojumu kopums, kas ļauj vienam lietotājam sazināties ar citiem lietotājiem reālajā laikā; _IRC_ pakalpojumi.
- provaiders Interneta pakalpojumu piegādātājs.
- IPS Interneta pakalpojumu sniedzējs - juridiska persona, kas nodrošina tiešu lietotāja pieeju internetam.
- datņu pārsūtīšanas protokola pasts interneta pakalpojumu veids, ko nodrošina protokola _FTP_ īpašu komandu izmantošana elektroniskā pasta ziņojumā, lai panāktu, ka _FTP_ vietnes dators pa elektronisko pastu nosūta lietotājam nepieciešamās datnes.
- internetizācija Interneta plaša pieejamība un izmantošana informācijas ieguvei, dažādu pakalpojumu veikšanai, tirdzniecībai u. tml.
- pakalpojumu tabula interneta servisa sniedzēja pakalpojumu iekšējais saraksts, piemēram, protokolu _FTP_, _IRC_ pakalpojumu un speciālas programmas (pirksta) izmantošanas veidi, kas tiek piedāvāti lietotājam.
- paaugstināta privātuma pasts interneta standarts, kas elektroniskā pasta pakalpojumiem nodrošina paaugstinātu privātuma pakāpi, panākot, ka elektroniskā pasta ziņojumu var izlasīt vienīgi tā tiešais adresāts.
- skype Interneta tiešsaites saziņas sistēma, kas imitē telefonsarunas un nodrošina citus pakalpojumus.
- iezvankonts Interneta tīkla konta pamatveids, kas, izmantojot modemu, lietotājam dod iespēju par attiecīgu samaksu saņemt interneta tīkla pakalpojumus.
- interneta banka internetbanka - attālinātais bankas pakalpojums.
- punkta apkārtne intervāls (a–e, a+e); e – mazs pozitīvs skaitlis dotajam skaitļu taisnes punktam a; vairākdimensiju telpās – riņķa, kura centrs ir a, iekšējo punktu kopa.
- bordelis Intīmservisa firma, telpas, kur prostitūtas sniedz savus pakalpojumus.
- relatīvistiskais intervāls invariants lielums, kas saista divus fizikālus notikumus telpā un laikā.
- fibrobronhoskopija invazīva izmeklēšanas metode, ar kuras palīdzību var vizuāli novērtēt elpceļu stāvokli no iekšpuses.
- bortinženieris Inženieris - apkalpes loceklis (parasti lidaparātā).
- penitenciārijs Īpaša ASV cietumu sistēma, kur spaidu darbi apvienoti ar lūgšanām un dievkalpojumiem.
- maltuve Īpaša celtne vai telpa (lauku saimniecībā), kur maļ ar rokas dzirnavām.
- kapenes Īpaša celtne, telpa mirušo apbedīšanai.
- žāvētava Īpaša celtne, telpa, vieta, arī ierīce (gaļas produktu, zivju) žāvēšanai dūmos; kūpinātava.
- žāvētava Īpaša celtne, telpa, vieta, arī ierīce (kā) žāvēšanai ar siltumu, gaisa plūsmu.
- seifs Īpaša telpa (parasti bankā), kur ir novietoti šādi skapji, kastes, atvilktnes.
- elaiotesejs Īpaša telpa antīkā pirtī vai ģimnāzijā, kur ķermeni ierīvēja ar eļļu.
- uguņnams Īpaša telpa ēdiena vārīšanai un uzglabāšanai siltumā.
- teļatniks Īpaša telpa govju fermā jaunpiedzimušo teļu novietošanai.
- automazgātava Īpaša telpa, celtne, arī vieta, kas paredzēta, iekārtota automašīnu mazgāšanai.
- tīrītava īpaša telpa, celtne, vieta, arī uzņēmums, kas ir paredzēts tīrīšanai, kurā veic tīrīšanu
- acs Īpašam nolūkam izveidots caurums vai cilpa.
- istaba Īpašam nolūkam paredzēta, iekārtota telpa (dzīvoklī, mājā).
- audiovizuālā ieraksta studija īpaši aprīkota (skaņas izolēta) un kontrolēta telpa, kurā notiek skaņu filmu uzņemšana.
- prakse Īpaši iekārtota darba vieta (ārstam, juristam), kur prakses ārsts veic ārstniecības darbību vai jurists sniedz juridiskos pakalpojumus.
- lidosta īpaši iekārtota stacija pie lidlauka lidaparātu pasažieru apkalpošanai; lidlauks kopā ar attiecīgajām celtnēm.
- lasītava Īpaši iekārtota telpa (bibliotēkā, klubā u. tml.), kurā apmeklētāji lasa.
- diedzētava Īpaši iekārtota telpa (sēklu) diedzēšanai.
- virtuve Īpaši iekārtota telpa ar plīti ēdienu gatavošanai.
- vannasistaba Īpaši iekārtota telpa, kurā atrodas vanna.
- ēdamtelpa Īpaši iekārtota telpa, kurā ēd.
- sabērtuve Īpaši iekārtota vieta, telpa, kur (ko) saber.
- vivārijs Īpaši iekārtotas telpas laboratorijas izmēģinājumu dzīvnieku turēšanai.
- tirgus īpaši iekārtots laukums, celtne vai telpa, kur noris tirgošanās.
- videozāle Īpaši ierīkota vai pielāgota telpa videofilmu demonstrēšanai.
- jordāna īpaši ierīkota vieta ūdenstilpē (parasti āliņģis), kur kristiešu svētkos Kunga kristīšanas dienā tiek izdarīta rituāla ūdens svētīšanas ceremonija.
- manēža Īpaši ierīkots laukums, celtne, telpa apmācībai jāšanā, treniņiem, sacensībām jāšanas sporta.
- slidotava Īpaši ierīkots ledus laukums slidošanai; arī šāds laukums kopā ar īpašu celtni, telpām.
- acs Īpaši izveidota cilpa (nītīm, tīkliem).
- uzņēmums Īpaši organizēta ražošanas, tirdzniecības vai sadzīves pakalpojumu darba cilvēku grupa ar vienotiem darba uzdevumiem; vieta, kurā darbojas šāda cilvēku grupa.
- vieta Īpaši paredzēta, iekārtota platība, telpa vienam cilvēkam (piemēram, viesnīcā, sanatorijā, transporta līdzeklī, teātrī).
- riti Īpaši rituāli un ceremonijas, kuriem ierādīta nozīmīga vieta dievkalpojumos vai personas dzīvē.
- akrobātiskais lidojums īpaši veikti gaisakuģa manevri ar ātru telpiskā stāvokļa maiņu, neparastu telpisko stāvokli un neparastām ātruma izmaiņām.
- fizikālmehāniskās īpašības īpašības, kas raksturo materiāla stāvokli un izturību (blīvums, tilpummasa, cietība, stiprība).
- jodelēšana Īpašs Alpu iedzīvotāju dziedāšanas veids, kam raksturīga ilgstoša kādu skaņu sakopojumu trallināšana, bieži ar pāreju no krūšu reģistra falsetā.
- gavilēšana Īpašs tautas dziesmu dziedāšanas veids, kad pantiņa beigu skaņu (dažreiz arī vidū) gari velk; elpai pietrūkstot un balsij lūstot, skaļi ieūvinājas augstā balss reģistrā.
- Kurdistānas reģions Irākas Republikas administratīva vienība, kurā ietilpst 3 muhāfazas (Dahūka, Erbīla un Suleimānīja), administratīvais centrs — Erbīla, platība — 38650 kvadrātkilometru, 3941500 iedzīvotāju (2007. g.), valoda — kurdu, ticīgie — musulmaņi sunnīti.
- mollase Irdens smilšakmens Alpos.
- Olstera Īrijas province, aptver 9 grāfistes, no kurām 6 veido Ziemeļīriju, bet 3 ietilpst Īrijas sastāvā; nosaukums bieži tiek lietots, attiecinot to tikai uz Ziemeļīriju.
- irmoloģija irmosu krājums pareizticīgo dievkalpojumam.
- piespiedu izlikšana īrnieka vai nomnieka izlikšana no telpām tiesas ceļā, ja viņam jāizvācas, bet viņš atsakās to darīt.
- turktatāru rietumu dialekti Irtišas tatāru, kirgīzu, karakirgīzu, karakalpaku, nogajiešu un Eiropas Krievijas tatāru valodas.
- palīglīnija Īsa līnija virs vai zem līnijkopas tajā neietilpstošas nots uzrakstīšanai.
- aizpīkstēt Īsi iesvilpties, iesīkties, izdot pīkstīgu skaņu.
- novietne Īslaicīga (cilvēku grupas) uzturēšanās, dzīves vieta, arī attiecīgā celtne, telpa.
- apnoje Īslaicīga elpošanas kustību apstāšanās, kas novērojama tad, kad asinīs krasi samazinās ogļskābes daudzums.
- svilpiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> svilpt (1).
- svilpiens Īslaicīga vienreizēja skaņa --> svilpt (2).
- atelpas brīdis īslaicīgs sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums, kura mērķis ir sniegt iespēju bērna ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem vai pilngadīgas personas ar funkcionāliem traucējumiem tuviniekiem atpūtu no ikdienas aprūpes veikšanas pienākuma.
- muedzins islāma kulta kalpotājs, kas aicina uz lūgšanu.
- mošeja Islāma reliģiskajam kultam paredzēta celtne, musulmaņu publisko lūgšanu vieta, ko parasti veido ārējs pagalms, kur notiek ceremoniāla apmazgāšanās, un lielas nemēbelētas iekšējās telpas, kur musulmaņi lūgšanu laikā metas ceļos, sēž vai noguļas uz zemes; parasti nedēļas galvenais dievkalpojums mošejās notiek piektdienās starp dienas vidu un trijiem pēcpusdienā.
- sunna Islāma tekstu krājums, kurā ietilpst leģendas par Muhamedu, kā arī korāna papildinājumi un iztulkojumi.
- mameluks Islāma ticībā audzināts vergs; padevīgs kalps.
- selamliks islāmticīgo viesistaba, recepciju telpa.
- svētbrīdis Īss dievkalpojums.
- graduālis Īss dziedājums starp epistulas (2) un evaņģēlija lasījumiem dievkalpojumā.
- jumtistaba Istaba, kas izbūvēta jumta telpā, bēniņos.
- stance Istaba, telpa.
- kuleņš istabas priekštelpa.
- pūķkoks Īstais pūķkoks - agavju dzimtas dracēnu ģints suga ("Dracaena draco"), kas aug Āfrikā un Āzijā, tropos un subtropos, lapas pušķos zaru galos; no mizas ievainojumiem izplūdušie sveķi kļūst sarkani (t. s. pūķa asinis), tos izmanto par krāsvielu lakās; Latvijā audzē telpās.
- iluzorisms Īstenības imitācija tēlotājā mākslā, kuras mērķis ir radīt iespaidu par attēlotās telpas un priekšmeta reālu eksistenci, šķietami iznīcinot robežu starp reālo un attēloto pasauli.
- īslaicīgās uzturēšanās mītnes pakalpojums īstermiņa dzīvesvietas pakalpojums, kas atkarībā no konkrētā pakalpojuma organizēšanas veida var būt pieejams uz vienu vai vairākām dienām, mēnešiem, bet visbiežāk nepārsniedzot gada termiņu.
- nogaudot Īsu brīdi, vienu reizi radīt stieptas, spalgas, svelpjošas skaņas.
- nosvilpties Īsu brīdi, vienu reizi svilpt; nosvilpt (1).
- nosvilpt Īsu brīdi, vienu reizi svilpt.
- SMS īsziņa jeb SMS (angļu _Short Message Service_) ir GSM mobilo sakaru sistēmas pakalpojums, kas, izmantojot, standartizētus saziņas protokolus, ļauj lietotājam ar mobilā tālruņa palīdzību sūtīt un saņemt īsus ziņojumus.
- Itālija Itālijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "Italia"), galvaspilsēta - Roma, atrodas Apenīnu pussalā, tajā ietilpst arī Sardīnija un Sicīlija, platība - 301323 kvadrātkilometri, kā arī daudz sīkāku salu, 58126200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 20 reģionu (no tiem 5 autonomi), robežojas ar Monako, Franciju, Šveici, Austriju un Slovēniju, kā arī ar Adrijas jūru, Vidusjūru, Tirēnu un Ligērijas jūru.
- iziet Izbraukt (par vilcienu, autobusu u. tml.); izbraukt (noteiktā trasē); izvirzīties (no kāda stāvokļa) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- izcilpāt Izcilpot (parasti par zaķi).
- izstarot Izdalīt un izplatīt telpā (elementārdaļiņas).
- izšāstīt Izdāļāt (vieglprātīgi), izmētāt.
- apkalpot Izdarīt (kādam) dažādus pakalpojumus (ko pasniedzot, atnesot, aiznesot u. tml.).
- noelpāt Izdarīt atsevišķu elpas vilcienu.
- ieelpot Izdarīt ieelpu.
- izelpot Izdarīt izelpu.
- izpuišot Izdarīt kādam pa prātam, apkalpot.
- atpalīdzēt Izdarīt pakalpojumu pretī.
- pakārties Izdarīt pašnāvību, sažņaudzot kaklu pakārtā cilpā un zaudējot balstu zem kājām.
- uzelpot Izdarīt spēcīgu ieelpu un izelpu, pārejot sasprindzinājumam, uzbudinājumam u. tml.
- izšķērdēt Izdot (naudu), rīkojoties vieglprātīgi, bezatbildīgi; nelikumīgi izdot.
- aizšvelpties Izdot svilpjošu skaņu.
- nočepstēt Izdvest pēdējo elpu pirms miršanas.
- nočerkstēties Izdvest pēdējo elpu pirms miršanas.
- izvēsināt Izdzisināt, arī izvējot (telpu).
- izvēsināties Izdzist, arī izvēloties (par telpu).
- niecināt Izdzīt, izkalpināt, likt nevietā ciest.
- noliktavas krājumi izejvielas, materiāli, pusfabrikāti, degviela, instrumenti u. c. ražošanas līdzekļi, kurus uzņēmums ir saņēmis, bet kuri ražošanas procesā (pakalpojumu sniegšanā) vēl nav izmantoti.
- pūst balonu (arī bumbu) izelpā pildīt ar gaisu balonu (bumbu).
- stenēt Izelpā radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (parasti aiz sāpēm, piepūles) - par cilvēkiem.
- smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
- vaidēt Izelpā radīt stieptas (parasti paklusas) balss skaņas (parasti aiz sāpēm, piepūles).
- vaids Izelpā radīta (parasti paklusa) balss skaņa (parasti aiz sāpēm, piepūles).
- šņaukāt Izelpā vai ieelpā radīt raksturīgu troksni (par dzīvniekiem).
- šņaukāties Izelpā vai ieelpā radīt raksturīgu troksni (par dzīvniekiem).
- šņākt Izelpā vai ieelpā radīt samērā vienmērīgu, paskaļu troksni sašaurinātās vai šaurās elpvada daļās (par cilvēkiem); atskanēt šādam troksnim.
- pūst Izelpā virzīt gaisu (kur iekšā), arī ar izelpotā gaisa plūsmu virzīt, pārvietot (ko).
- pūst ziepju burbuļus izelpā virzot gaisu cauri ziepju šķīdumam, veidot burbuļus.
- ekspirācija Izelpa, izelpošana.
- elptests Izelpas paraugu analīze.
- pūšana izelpas virzīšana uz āru, lai, piemēram, dzesētu, sildītu ko
- rinogrāfija Izelpojamā gaisa strūklas spēka grafiska attēlošana.
- šņurgāt Izelpojot pūst ārā no deguna izdalījumus; šņaukt; šņorgāt.
- šņorgāt Izelpojot pūst ārā no deguna izdalījumus; šņaukt.
- ekshalācija Izelpošana; izgarošana; gāzes (tvaika) atdalīšanās.
- izdvašot Izelpot, izpūst (dvašu, elpu).
- plaušu (dzīvības) tilpums izelpotā gaisa daudzums pēc visdziļākās ieelpas.
- plaušu dzīvības tilpums izelpotā gaisa daudzums pēc visdziļākās ieelpas.
- elpa Izelpotais, arī ieelpojamais gaiss; gaisa ievilkšana vai izpūšana no elpojamajiem orgāniem.
- ražīgums Izgatavotās produkcijas vai sniegto pakalpojumu apjoms laika vienībā.
- dekorācija Izgreznojums, izrotājums (piemēram, kādā vietā, telpā).
- izdekorēt Izgreznot, izrotāt (parasti telpu, vietu).
- izkāpt Iziet, iznākt (parasti no kādas telpas kur), augstu ceļot kājas.
- atelpot Izjust atvieglojumu, mieru (piemēram, pēc garīga sasprindzinājuma); uzelpot.
- atraut elpu izjust atvieglojumu, uzelpot.
- atgūt elpu izjust atvieglojumu; uzelpot.
- izspiest kā citronu izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki; likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki.
- paverdzināt Izkalpināt, nostrādināt.
- pavērdzināt Izkalpināt, nostrādināt.
- izdancināt Izkalpināt.
- izpelnīties Izkalpoties (2).
- koptauki izkaltētā paraugā ēterī šķīstošo vielu daudzums, kurā ietilpst visi lipīdi.
- izkalties Izkaļot caurumu, izkļūt (no telpas).
- nenopietnība Izklaidība, vieglprātība.
- iztinkavāt Izklāt (telpu) ar javas kārtu, parasti no iekšpuses.
- uzpervēt Izkrāsot (piemēram, telpas).
- izalaisties Izkustot ledum, kļūt brīvam no tā (par ūdenstilpi).
- pielaistīt Izlaistot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī netīru (grīdu, telpu).
- izlīdži Izlīdzināmie gabali sistemātiska biezuma apmaļu gabalos mazāka biezuma apmaļu daļas telpu aizpildīšanai.
- izšķērdēt Izlietot (piemēram, mantu), rīkojoties vieglprātīgi, bezatbildīgi; nelikumīgi izlietot.
- izšķiest Izlietot (piemēram, mantu), rīkojoties vieglprātīgi, bezatbildīgi; nelikumīgi izlietot.
- istabdirša Izlutināta jauniete, sieviete, kas vairāk mēdz uzturēties telpās, dzīvot pa māju.
- tuvināt izmainīt fokusa attālumu attēla apskatīšanai displeja ekrānā no tālplāna uz tuvplānu.
- tālināt Izmainīt fokusa attālumu attēla apskatīšanai displeja ekrānā no tuvplāna uz tālplānu.
- pratināšana Izmeklēšanas vai tiesas darbība kriminālprocesā un civilprocesā, kas vērsta uz tādas informācijas iegūšanu un nostiprināšanu, kuru var sniegt persona par apstākļiem, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
- apdedzināšanas sarukums izmēru samazināšanās apdedzināšanas procesā, materiālam sablīvējoties, saķepot, samazinoties poru tilpumam.
- theropoda Izmirusi dinozauru apakšrinda ar asiem dunča veida zobiem, rudimentarām priekšējām kājām un stiprām pakaļkājām, kas vienīgās kalpoja iešanai, ķenguru veida zauri, parādījās triasā un izmira krītā.
- bellerofoni Izmirusi vēderkāju gliemju ģints, dzīvoja no augšējā silūra līdz permam, beidzamie priekšstāvji apakšējā alpīnā triasā.
- antiarhi Izmirušu bruņuzivju apakšklase ("Antiarchi"), dzīvoja devona periodā dažāda sāļuma ūdenstilpju bentālē; Latvijā zināmas 25 sugas, no tām 18 atklātas Latvijā.
- puspansija Izmitināšanas pakalpojuma veids (uzturēšanas programma), kas ietver nakšņošanu, brokastis un vēl vienu ēdienreizi - pusdienas vai vakariņas.
- padiecēt Izņemot dažus priekšmetus, mazliet iztukšot, padarīt brīvāku (telpu).
- kara stāvoklis izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai; karastāvoklis.
- karastāvoklis Izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civivilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai.
- izolācijas pretestība izolācijas materiālu pretestība elektriskai strāvai. Izolācijas materiālu raksturo īpatnējā tilpuma pretestība (mērvinība SI mērvienību sistēmā W/cm^3^) un īpatnējā virsmas pretestība (W/cm^2^).
- surdokamera Izolēta telpa ar skaņu necaurlaidīgām un (parasti) slāpējošām sienām.
- eskimosu-aleutu valodas izolēta valodu saime, ietilpst aleutu un eskimosu valoda.
- kabinets Izolēta, neliela viesu telpa (piemēram, restorānā).
- ileocistoplastika Izolētas līkumainās zarnas cilpas piešūšana urīnpūslim pūšļa tilpuma palielināšanai.
- hermētiskā kabīne izolēts lidaparāta tilpums ar regulējamu pārspiedienu un temperatūru; ir ventilācijas, skābekļa ventilācijas, reģenerācijas tipa kabīnes.
- izol. Izolēts, -a (~ telpa).
- portato Izpildījuma veids, kas ir vidējs starp "legato" un "staccato": visas skaņas tiek izpildītas viegli akcentēti un ir atdalītas cita no citas ar nelielām "elpas" pauzēm.
- nobeigums Izplatības robeža (teritorijai, telpai).
- sniegt Izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
- pielīt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par gaismu, arī smaržu, gaisa strāvu.
- pieskanēt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par skaņu.
- piedvašot Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par smaržu, gaisa strāvu: arī piedvesmot.
- piedvesmot Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par vieglu smaržu, gaisa strāvu; arī piedvašot.
- piesātināt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - par vielu, arī smaržu, skaņu.
- pieplūdināt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - parasti par gaismu, skaņu, smaržu.
- piepildīt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - piemēram, par gaismu, skaņu, smaržu.
- pārplūdināt Izplatīties viscaur (vietā, telpā) - parasti par gaismu.
- pāršalkt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, teritorijā) - par skaņu: pārskanēt (1).
- pārskanēt Izplatīties, būt dzirdamam (visā telpā, teritorijā) - par skaņu.
- spiesties Izplatīties, parasti citā telpā, vidē (par skaņu).
- pildīt Izplatoties kļūt sajūtamam, uztveramam (telpā, vidē u. tml.) – par skaņām, smaržām u. tml.
- aizsniegties Izplešoties, aizņemot telpu, platību, sniegties (līdz kurienei).
- izdemolēt Izpostīt, izārdīt, sagraut (daudz vai visu kādā telpā, ēkā).
- nāzīri Izraēliešiem Vecās Derības laikmetā cilvēki, kas ar svēto solījumu nodevuši sevi Jahves kalpībā uz visu mūžu vai zināmu laiku.
- likt elpu ciet Izraisīt elpošanas traucējumus (piemēram, par smaku).
- žņaugt Izraisīt sajūtu, ka tiek traucēta elpošana (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, norisi).
- apraut Izraisīt spēju (runas, elpas) pārtraukumu (piemēram, par klepu, asarām).
- paskats Izskats (priekšmetam, telpai, celtnei).
- konkursizsole Izsludināts uzaicinājums piedalīties konkursā par tiesībām veikt noteiktus darbus, piegādāt preces, sniegt pakalpojumus u. tml.
- žņaudzeklis Izspiedējs, izkalpinātājs.
- parfimērija Izstrādājumi ādas, matu un apģērba aromatizēšanai, ķermeņa un telpu higiēniskai atsvaidzināšanai.
- aizkari Izstrādājums (no auduma, pinuma u. tml.) kā aizsegšanai vai atdalīšanai no pārējās telpas.
- priekškars Izstrādājums (no bieza auduma, pinuma u. tml.) kā aizsegšanai vai atdalīšanai no pārējās telpas; arī aizkari.
- paklājs Izstrādājums telpu grīdu un sienu apklāšanai (piemēram, lai izrotātu tās, slāpētu skaņas).
- bojs Izsūtāmais zēns; apkalpotājs iezemietis (kolonijās).
- piejaukt Izsvaidot, novietojot (ko) izklaidus, padarīt nekārtīgu (parasti telpu).
- izsvilpt Izsvilpāt (1).
- izšvilpāt Izsvilpot.
- izsvelpt Izsvilpt (1).
- izsvelpt Izsvilpt (2).
- apsvilpēt Izsvilpt.
- izčūžēt Izsvilpt.
- izšvelpt Izsvilpt.
- izsvilpēt Izsvilpt.
- izšvilpt Izsvilpt.
- izsvelpties Izsvilpties.
- izkakaļāt Izšķērdēt, vieglprātīgi pilnīgi iztērēt naudu.
- izkakalēt Izšķērdēt, vieglprātīgi pilnīgi iztērēt naudu.
- šeldere Izšķērdīga, vieglprātīga, nekārtīga sieviete.
- šeldernīca Izšķērdīga, vieglprātīga, nekārtīga sieviete.
- šelderis Izšķērdīgs, vieglprātīgs, nekārtīgs cilvēks.
- ķēžu dūrieni izšuvuma tehnikas paņēmiens, ar kuru veido citu aiz citas aizkabinātas cilpiņas.
- subservients iztapoņa, pakalpiņš.
- spinalģija Izteikts jutīgums, ko novēro, palpējot vai perkutējot augšējos krūšu skriemeļus bērniem ar bronhiālo limfmezglu tuberkulozi.
- sakopt Iztīrīt un savest kārtībā (piemēram, telpas, celtni, apkārtni).
- atbrīvot iztukšot, padarīt brīvu, neaizņemtu (piem., telpu, trauku).
- locīties Izturēties godbijīgi, ar cieņu, pazemīgi, arī pakalpīgi, iztapīgi.
- iet pa gaisu izturēties neapdomīgi, pārgalvīgi, vieglprātīgi.
- rotaļāties Izturēties pret kādu nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi.
- spēlēties Izturēties pret kādu nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi.
- niekoties Izturēties, rīkoties, runāt vieglprātīgi, aušīgi.
- izgaisināt Izvēdināt (telpu).
- Amatas pagasta teritorija izveidojās pēc 2. pasaules kara pirmskara Drabešu pagasta dienvidu daļā un bijušā Kosas pagasta ziemeļu galā, nodibināts 1990. g.; 2000.-2009. g. teritorija ietilpa Cēsu rajona Amatas novadā un pagasts nepastāvēja kā administratīva vienība.
- norobežot Izveidojot robežu, nošķirt, nodalīt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
- Staburaga pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem bijušā Sēlpils pagasta ziemeļaustrumu daļu.
- Stoļerovas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tagadējā Stoļerovas pagasta ziemeļu daļa ietilpa pirmskara Rēznas pagastā, bet dienvidu daļa bijušajā Kaunatas pagastā.
- Silmalas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā ietilpst gandrīz viss pirmskara Ružinas pagasts un bijušā Maltas pagasta rietumu mala.
- iekārtot Izveidot (telpu, ēku, vietu īpašam nolūkam), apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
- sacilpot Izveidot cilpas, arī sastiprināt cilpveidā.
- pārveidot Izveidot citādu, atbilstošu citām prasībām (piemēram, priekšmetu, telpu); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viela, enerģija, vide) kļūst citāds, iegūst citu veidu, kvalitāti; arī pārvērst (1).
- iekārtot Izveidot, nodibināt (parasti iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
- ierīkot Izveidot, nodibināt (piemēram, uzņēmumu, iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā; iekārtot (2).
- sakārtot Izveidot, parasti pilnīgi (priekšmetam, telpai u. tml.), vēlamo, parasto izskatu, radīt, parasti pilnīgu, kārtību; salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
- ielenčot Izveidot, sasiet pušķi, cilpu.
- Siguldas novads izveidots 2003. g. Rīgas rajona sastāvā, ietverot Siguldas pilsētu, Mores un Siguldas pagastus, no 2009. g. patstāvīgs novads, kurā papildus iekļauts Allažu pagasts, 2021. g pievienots Inčukalna, Krimuldas, Lēdurgas un Mālpils pagasts, robežojas ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Ropažu, Ādažu un Saulkrastu novadu.
- Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta.
- Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu.
- piekrāmēt Izvietot (priekšmetus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda, aizņem (telpu, vietu).
- krāmēt Izvietot (vairākus vai daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā; kārtot (kādu vietu, telpu).
- kārtāt Izvietot noteiktā veidā, kārtībā (telpā); šādā veidā izvietot (priekšmetus).
- izvērsties Izvietoties izklaidus; izvietojoties, novietojoties aizņemt (telpu, platību).
- vīrišķo dzīvnieku dzimumaparāts izvietots vēdera un bļodas dobumā, kā arī pavēderē starp pakaļkājām, tajā ietilpst sēklinieku maisiņš ar diviem sēkliniekiem, 2 sēklinieku piedēkļi, 2 sēklvadi, papildu dzimumdziedzeri, dzimumloceklis un prepūcijs jeb dzimumlocekļa maksts.
- deguns Izvirzījums, izcilnis virs mutes (kur sākas elpošanas ceļš un atrodas ožas orgāna receptori).
- dzega Izvirzīta augšmala telpu iekārtas priekšmetiem (piemēram, krāsnīm, kamīniem, mēbelēm).
- iziet Izvirzīties, izbraukt cauri (kam), caur (ko) - par transportlīdzekļiem, to apkalpi, pasažieriem.
- salīdzināšana Izziņas paņēmiens, kas kalpo par pamatu, lai spriestu par objektu līdzību vai atšķirību.
- piežaut Izžaut (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda, aizņem (telpu, platību).
- piežāvēt Izžāvēt (piemēram, veļu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda, aizņem (telpu, platību).
- jahta ar kajīti jahta, kurai zem klāja izveidota dzīvojamā telpa.
- jātuve Jājams ceļš slēgtā telpā (manēžā).
- Jalpugs Jalpuhs, ezers Ukrainā.
- alpīnais jānītis jānīšu suga ("Erigeron alpinus"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- oranžais jānītis jānīšu suga ("Erigeron alpinus"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- mīklenaji Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum").
- mīklenāji Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum").
- miklenes Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum").
- mīklenes Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum").
- sustari Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum").
- vilcenaji Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum").
- vilcenāji Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum").
- vilcenes Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum").
- vilienāji Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum").
- vilkogas Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum").
- vilkune Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum").
- bubere Jāņogu suga "Alpu vērene" ("Ribes alpinum").
- buberene Jāņogu suga "Alpu vērene" ("Ribes alpinum").
- buberenes Jāņogu suga "Alpu vērene" ("Ribes alpinum").
- bubiere Jāņogu suga "Alpu vēvere" ("Ribes alpinum").
- bukbēre Jāņogu suga "Alpu vēvere" ("Ribes alpinum").
- alpīnā jāņoga jāņogu suga ("Ribes alpinum"), tiek arī audzēta kā krāšņumaugs dzīvžogos; alpīnā vērene.
- ārstniecības jasmīns jasmīnu suga ("Jasminum officinale"), ko audzē siltumnīcās vai telpās.
- daudzziedu jasmīns jasmīnu suga ("Jasminum polyanthum"), ko audzē siltumnīcās vai telpās.
- sambaka jasmīns jasmīnu suga ("Jasminum sambac"), ko audzē siltumnīcās vai telpās.
- epistula Jaunajā derībā - apustuļa vēstule; tās fragments, ko lasa dievkalpojumā.
- odeions Jaunākos laikos telpas sabiedriskām izpriecām, koncertiem, dejām utt.
- kora Jaunas meitenes skulpturāls atveidojums Senajā Grieķijā arhaikas periodā.
- māsters Jaunkungs (pieklājības forma, ko lieto kalpotāji, uzrunājot vai runājot par kunga nepilngadīgo dēlu); arī humoristiski.
- Neu-Selburg Jaunsēlpils muiža, kuras teritorijā tagadējā Salas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sēlija.
- inovatīvi sociālie pakalpojumi jaunu ideju, metožu un pieeju izmantošana sociālo pakalpojumu nodrošināšanā indivīdiem, grupām un kopienām; pakalpojumi tiek raksturoti kā inovatīvi arī tajos gadījumos, ja tie iepriekš nav bijuši pieejami noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā un tiek ieviesti vai tiek pielāgoti konkrētās vietas iedzīvotāju vai mērķa grupas vajadzībām.
- sociālā administrēšana jaunu sociālo programmu un sociālo pakalpojumu attīstīšana un esošo ilgtspējas nodrošināšana.
- Kuka kalns Jaunzēlandes augstākais kalns (angļu val. “Mount Cook”), augstums — 3754 m, Dienvidalpos, netālu no Dienvidsalas rietumu piekrastes, nogāzēs Tasmāna šļūdonis.
- Gerygone igata Jaunzēlandes krūmsvilpējs.
- trallis Jautrs, vieglprātīgs cilvēks.
- komerciāls paziņojums jebkāds paziņojums elektroniskā veidā, kas paredzēts tiešai vai netiešai preču vai pakalpojumu reklamēšanai vai arī tāda komersanta, organizācijas vai personas tēla reklamēšanai, kas veic komercdarbību, saimniecisku darbību vai reglamentēto profesionālo darbību.
- ģeotelpiskā informācija jebkura informācija, kas tieši vai netieši norāda uz konkrētu atrašanās vietu vai ģeogrāfisku apgabalu, kurā atrodas ģeotelpiskais objekts.
- sociālie resursi jebkura konkrēta vai simboliska lieta, kuru var izmantot kā apmaiņas objektu starp cilvēkiem, piemēram, attiecības, kontakti, reputācija, statuss sabiedrībā, informācija, pakalpojumi.
- saimnieciskā darbība jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu un cita veida darbību par atlīdzību.
- apomitoze Jebkura slimība, kas saistīta ar šķaudīšanu vai sēcošu elpu.
- denaturācija Jebkuras dabiskās olbaltumvielas molekulas telpiskās struktūras izmaiņas, izņemot primāro kovalento saišu hidrolīzi, kuru rezultātā zūd biopoli - nieru bioloģiskā aktivitāte.
- virsprokurors Jebkuras prokuratūras iestādes vai Ģenerālprokuratūras struktūrvienības, departamenta, nodaļas vadītājs.
- ortogonāli vektori jebkuras vektoru telpas vektori, kuru skalārais reizinājums ir 0.
- serveris Jebkurš dators, kas nodrošina datoru tīkla lietotājiem pieeju datnēm, printeriem, komunikāciju sistēmām vai citiem pakalpojumiem.
- abds Jēdziens islāmā, kas apvieno divas radniecīgas nozīmes - "dievlūdzējs" un "kalps".
- sabiedriskā apraide jēdziens, ar ko tiek saprasta apraides sistēma, kuru finansē no sabiedrības līdzekļiem, kuru uzrauga (kontrolē) sabiedrība un kas bez peļņas gūšanas mērķa un neatkarīgi no politiskajām vai komerciālajām ietekmēm kalpo sabiedrībai.
- pamata sociālie pakalpojumi jēdziens, ar kuru apzīmē tādus publiskā sektora nodrošinātos pakalpojumus, kuriem jābūt pieejamiem visiem iedzīvotājiem: tie ir primārā veselības aprūpe, pamatizglītība, pensijas un pabalsti, mājoklis, dzeramais ūdens un sanitārija.
- četrdimensiju telpa jēdziens, kuru izmanto relativitātes teorijā, lai aprakstītu fizikālos procesus telpā un laikā.
- Ņerpāni Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Bajāri" bijušais nosaukums.
- Alināni Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Bisenieki" bijušais nosaukums.
- Bitāni Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Bitānkalns" nosaukuma variants.
- daugavieši Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Daugava" iedzīvotāji.
- Jaunsēlpils muiža Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsēlpils" bijušais nosaukums.
- jaunsēlpilieši Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsēlpils" iedzīvotāji.
- Stablitene Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Līkumi" bijušais nosaukums.
- Priekšānkalns Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Priekšāni" nosaukuma variants.
- Jaunsēlpils Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Sēlpils" kļūdains nosaukuma variants.
- tābarkalnieši Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Tābarkalns" iedzīvotāji.
- taborkalnieši Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Taborkalns" iedzīvotāji.
- bazuļnieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Bazuļi" iedzīvotāji.
- braņķenieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Braņķi" iedzīvotāji.
- līdumnieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
- lielplatonieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Lielplatone" iedzīvotāji.
- mazplatonieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Mazplatone" iedzīvotāji.
- Sidrabe Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Mazplatone" otrs nosaukums.
- sidrabnieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Sidrabe" iedzīvotāji.
- sidrebenieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Sidrabene" iedzīvotāji.
- stūrenieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Stūri" iedzīvotāji.
- Gros-Platonskaja Jelgavas novada Lielplatones pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Gross-Platon Jelgavas novada Lielplatones pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Agnus Dei jērs ar krustu vai karogu kā Kristus zīme; katoļu baznīcas dievkalpojuma daļa, kas sākas ar šiem vārdiem; _burtiski_: "Dieva jērs".
- prānājāma Jogas elpošanas vingrinājumu sistēma, kas noregulē smalko enerģiju plūsmas organismā un pakļauj tās gribas kontrolei.
- koordinētā sfēra joma, kur ir spēkā normatīvajos aktos noteikta informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanas kārtība (prasības attiecībā uz komercdarbības uzsākšanu un veikšanu), kā arī prasības attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumiem.
- Jomons Jomons Gialpo - tibetiešu mitoloģijā - viens no pirmcilvēka nosaukumiem - pirmatnēja būtne bez ķermeņa daļām un maņu orgāniem, taču ar tai piemītošu saprātu.
- Salpinglosis sinuata jomoto salpinglose jeb taurespuķe.
- kristālrežģis Jonu, atomu vai molekulu sistēma, kurai raksturīgs šo daļiņu regulārs telpisks izvietojums, kas periodiski atkārtojas trijās dimensijās.
- mala Josla (plakanas formas priekšmetam), kas (to) norobežo (piemēram, no apkārtējās telpas); daļa (priekšmetam), kas robežojas ar šo joslu.
- šaurjoslas Josla, kas paredzēta nelielam pārraides ātrumam no 50 bsek līdz 64 Kbsek un ko izmanto mobilo vai pārnēsājamo radio pakalpojumiem.
- mežģīte Jostas veids, pītenes paveids, kur velki kalpo arī iekšaudam.
- augstais priesteris jūdu priesterības augstākais pārstāvis, Tempļa dievkalpojumu pārraugs, kura pienākums ir veikt īpašas svētdarbības Salīdzināšanās dienā, kad viņam vienīgajam ir tiesības ieiet Vissvētākajā vietā.
- pusšļaupsts Jumta daļa, kas nesniedzas līdz apakšmalai, bet gulstas uz ēkas gala sienas, kas paceļas jumta telpā.
- čugumgals Jumta kores gals; telpa, vieta (kūtī, šķūnī) pie jumta kores.
- čukumgals Jumta kores gals; telpa, vieta (kūtī, šķūnī) pie jumta kores.
- čukurngals Jumta kores gals; telpa, vieta (kūtī, šķūnī) pie jumta kores.
- čukurnis Jumta kores gals; telpa, vieta (kūtī, šķūnī) pie jumta kores.
- nospāre Jumta pagarinājums virs celtnes ārsienas; vieta, telpa zem šāda pagarinājuma.
- pažobele Jumta telpa (parasti maza, šaura), ko izmanto par mājokli.
- savietotais jumts jumts, kas savienots ar griestiem vienā telpu norobežojošā konstrukcijā.
- phoronis Jūras dzīvnieku ģints ar slaidu tārpveida ķermeni hitīna dzīvojamā caurulē, bālpelēki caurspīdīgs ķermenis, pašā apakšā resnāks, piliena (ampulas) veidā, \~12 sugas.
- antenmīna Jūras mīnu karā - ar antenām aprīkota kontakta jūras mīna, kuras uzspridzinātājs iedarbojas, kuģa korpusam saskaroties ar mīnas metāla troses veida antenu, kuras apakšējais gals piestiprināts pie enkura, kas atrodas ūdenstilpnes dibenā, bet augšējais gals - pie bojas.
- kanāls Jūras šaurums, dabiski radies savienojums starp divām ūdenstilpēm.
- dūņlēcēji Jūrasgrunduļu dzimtas ģints ("Periophtalmus"), garumā 10-30 cm, spēcīgas krūšu spuras, kas ļauj tiem pārvietoties pa sauszemi, acis atrodas galvas augšpusē, elpo ar žaunām (ūdenī) un ādu (ārpus ūdens), tropiskajos Āfrikas, D-Āzijas un Austrālijas dūņainajos piekrastes sēkļos.
- sistēmas dalībnieks juridiskā persona, kas noteiktā kārtībā saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas speciālo atļauju (licenci) ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.
- auditorfirma Juridiska persona, kas sniedz audita pakalpojumus.
- Eryngium maritimum jūrmalas zilpodze.
- pāļmezgls Jūrnieku mezgls ar nostiprinātu cilpu virves galā.
- kaķa pēda jūrnieku mezgls, ko iesien noliecot divkārši saliktas troses galu tā, lai veidotos divas cilpas, kuras vienlaikus vairākas reizes (4-5) sagriež pretējā virzienā un tad uzliek uz āķa.
- tundjuks Jurtas konstrukcijas elements - loks ar izliektu restīti, kas atrodas kupola centrā un kalpo par dūmu atveri un gaismas avotu, aptver jumta spāru kārtis, tā noslēdzot jumta konstrukciju; šaniraks.
- šaniraks Jurtas konstrukcijas elements - loks ar izliektu restīti, kas atrodas kupola centrā un kalpo par dūmu atveri un gaismas avotu, aptver jumta spāru kārtis, tā noslēdzot jumta konstrukciju; tundjuks.
- sensillas jutīgi veidojumi, kas bezmugurkaulniekiem kalpo par maņu - taustes, garšas, ožas - orgāniem.
- kaoni K mezoni - nestabilu elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst divas lādētas un divas neitrālas daļiņas.
- spīdzināšana Kāda cilvēka mocīšana kā soda veids, vai arī, lai liktu tam atzīties vai sniegt liecību; ietilpa romiešu likumos, un bija inkvizīcijas pratināšanas metode; 1984 saskaņā ar ANO konvenciju aizliegta.
- izmeklēšanas eksperiments kāda fakta varbūtības pārbaude krimināllietā, ievērojot kriminālprocesuālās normas un, izmantojot kriminālistiskās tehnikas izstrādātos paņēmienus un līdzekļus.
- ārštats Kādā iestādē, uzņēmumā nodarbināto, bet štatā neietilpstošo darbinieku kopums.
- stereofotografēšana Kāda objekta dubulta fotoattēla iegūšana; apskatot tos vienlaicīgi stereoskopā, cilvēks tos uztver kā vienu telpisku attēlu.
- sienaugša Kādā telpā sakrauta siena augšējā daļa, virsa.
- iekšā Kādā telpā; pretstats: ārā.
- mežģa Kāda, kas tinot samudžina, sacilpo dziju.
- mežģere Kāda, kas tinot samudžina, sacilpo dziju.
- paveids Kādai augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota vienība, kurā parasti ietilpst parādības, priekšmeti ar mazliet atšķirīgām pazīmēm.
- pārapgaismotība Kādas kadra daļas pārmērīga ekspozīcija, ko izraisa neadekvāti liels attiecīgās telpas daļas apgaismojums.
- kinklīze Kādas ķermeņa daļas ātras, krampjainas kustības, īpaši ātra mirkšķināšana, elpošana.
- jaunpilsēta Kādas lielpilsētas vai cita rūpniecības centra pavadoņpilsēta, kuras celšana plānota centralizēti (gk. Lielbritānijā, pēc Otrā pasaules kara).
- politiskā korupcija kādas partijas vai politiska grupējuma tāda darbība parlamentā un valdībā, kas pretēji vēlēšanu solījumiem kalpo šauru aprindu interesēm.
- tīkls Kādas teritorijas (reljefa veidojumu, ūdenstilpju u. tml.) sistēma.
- infrastruktūra kādas teritorijas, nozares, uzņēmuma u.tml. darbības nodrošināšanai nepieciešamais materiālo objektu kopums, sakaru un pakalpojumu iespējas.
- ihtiofauna kādas ūdenstilpes, baseina, zooģeogrāfiskā apgabala vai kāda ģeoloģiskā laikmeta zivju un apaļmutnieku sugu komplekss; pasaulē ir \~20000 sugu, Latvijā - \~70 sugu.
- ārējā tirdzniecība kādas valsts preču (plašākā nozīmē arī pakalpojumu un kapitāla) ievedums, izvedums un tranzīts.
- qualis rex, talis grex kāds kungs, tāds kalps; kāds saimnieks, tāda saime.
- enkurs Kāds šķidruma tilpums slēgtā traukā, kas iegremdēts atdzesēšanai akā vai pagrabā.
- čabiņš Kāds, kas ir vieglprātīgs, lētticīgs.
- urbstiķis Kāds, kas ir vieglprātīgs, nenopietns.
- stribulīgs Kāds, kas uzvedas vieglprātīgi, kā vējagrābslis.
- kājāvis Kāds, kurš dzimtbūšanas laikā kalpoja saimniekam par apavu kopēju un kāju apāvēju.
- spukstiņš Kāds, kurš ir vieglprātīgs.
- spostnieks Kāds, kurš liek cilpas.
- šautave kāds, kurš rīkojas neapdomīgi; vieglprātis.
- tusna Kāds, kurš smagi, ar pūlēm elpo.
- nopuišot Kādu laiku nokalpot.
- plānojums kādu objektu (piemēram, celtņu, telpu) izkārtojums noteiktās savstarpējās attiecībās, noteiktā veidā
- serviss Kādu pakalpojumu kopums, to sniegšana; pakalpojumu iestāde, uzņēmums.
- interneta kafejnīca kafejnīca vai datorzāle, kurā līdztekus tradicionālajai apkalpošanai tiek piedāvāti arī interneta pakalpojumi un dažādi datorpakalpojumi.
- gymnocarpium Kailpapardes.
- Linneja kailpaparde kailpaparžu suga ("Gymnocarpium dryopteris").
- Roberta kailpaparde kailpaparžu suga ("Gymnocarpium robertianum syn. Dryopteris robertiana"), Latvijā aizsargājama.
- sēbrice Kaimiņu ekonome vai kalpone.
- behestēzija Kairinājuma sajūta elpošanas vados, kas ierosina klepu.
- brombenzilcianīds Kairinoša indīga kaujasviela, kas izraisa asarošanu, sāpes un dedzināšanu acīs, elpošanas ceļu kairinājumu, letālās devās (uzturoties 10 minūtes vidē ar šīs vielas koncentrāciju gaisā 0,35 grami kubikmetrā) - plaušu tūsku.
- pakakte Kakta apakšējā daļa; vieta, telpa pie kakta apakšējās daļas.
- rebūcijas Kaktusu dzimtas ģints ("Rebutia"), Latvijā audzē kā telpu puķes - mazi, plakani, saspiesti pundurkaktusi, līdz 6 cm diametrā, 3-5 cm augsti, ātri un bagātīgi zied, viegli audzējami.
- kaļķammonijsalpetris Kalcija amonjaka salpetris, satur sintētiskā ceļā iegūtu amonija nitrātu, kuram piejaukts ogļskābais kaļķis.
- etringīts kalcija hidrosulfoalumināts 3CaO·Al~2~O~3~·3CaSO~4~·31H~2~O; silikātu tehnoloģijā to sauc arī par cementa bacili (ja tas veidojas betonā, betona tilpums palielinās 2,5 reizes un rodas spriegumi un plaisas).
- bioherma Kalcija karbonātu izgulsnējošu organismu - koraļļu, sūkļu, sūneņu, foraminīferu veidojumi, kuros atmirušie organismi saglabā stāvokli, kāds tiem bijis dzīves laikā ūdenstilpes dibenā.
- birete kalibrēta stikla caurule ar iedaļām un krānu precīzai iztekoša šķidruma tilpuma mērīšanai.
- čilizalpetris Kālija salpetris.
- aglonēma Kallu dzimtas ģints ("Aglaonema"), kas aug Dienvidaustrumu Āzijas tropu mežos, bet Eiropā sastopama kā dekoratīvs telpaugs.
- antūrija Kallu dzimtas ģints ("Anthurium"), mūžzaļš daudzgadīgs augs, ap 500 sugu, Amerikas tropiskajos apgabalos, Latvijā dažas audzē siltumnīcās vai telpās.
- spatifīla Kallu dzimtas ģints ("Spathiphyllum"), kādas 36 sugas, kas aug mitrā augsnē Centrālamerikas, Dienvidamerikas un Dienvidaustrumu Āzijas tropu mežos, kur vienmēr ir liels gaisa mitrums, tās ir arī izturīgi telpaugi.
- Kaprāļu avots Kalnavēnu avots Mālpils novadā.
- Jura Kalni Francijā un Šveicē (fr. val. "Massif du Jura"), stiepjas izliekta loka veidā no Savojas Alpiem līdz Švarcvaldes priekškalnēm dienvidos, garums - 250 km, platums - līdz 65 km, lielākais augstums - 1718 m; Jura kalni.
- lignozīts Kalnrūpniecībā pieļaujama spridzināmā viela, kuras sastāvā galvenais ir amonija salpetris.
- Sauleskalns Kalns Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ir sarežģītas uzbūves lielpaugurs, ar vairākām virsotnēm, garums - 2,5 km, platums - 1,3 km, absolūtais augstums - 266,6 m vjl., relatīvais augstums - 63 m.
- Dabora kalns kalns Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa ziemeļu daļā, Sēlpils pagastā, 5 km uz dienvidrietumiem no Pļaviņām, absolūtais augstums - 158 m vjl., relatīvais augstums - 40-45 m, diametrs - līdz 500 m, nogāzes stāvas; Tabora kalns.
- Goverla Kalns Austrumkarpatos, Čornogoras kalnos, Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, augstākā virsotne Ukrainā - 2061 m vjl., nogāzēs dižskābaržu un egļu meži, kupolveida virsotnē - alpīnās pļavas.
- Jungfrava Kalns Bernes Alpos ("Jungfrau"), Šveicē (4158 m vjl.).
- Jarigatake Kalns Japānā ("Yariga take"), Honsju salas salas vidienē, Hidas grēdā, augstums - 3190 m, virsotnes ar asām šķautnēm un apledojuma pēdām (kāres), līdz 2500 m vjl. - meži, augstāk - alpīnās pļavas.
- Aspairinga kalns kalns Jaunzēlandes Dienvidsalas dienvidos, Dienvidalpos, augstums - 3027 m.
- Sauleskalns Kalns Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, Drīdža ziemeļrietumu malā, ir vaļņveida lielpaugurs ar vairākām virsotnēm, garums - 1,4 km, platums - 0,5-0,6 km, absolūtais augstums - 210,2 m vjl., relatīvais augstums - 51 m.
- Dzerkaļu kalns kalns Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 286,3 m vjl., relatīvais augstums — 89,2 m, kas ir lielākais Latvijā, no 700 m attālā Lielā Liepukalna škir \~64 m dziļa ieplaka.
- Vārnas kalns kalns Straupes pagastā, asimetrisks, ieapaļš glaciotektoniskas izcelsmes lielpaugurs, diametrs - 1,75-2 km, absolūtais augstums - 95,8 m, relatīvais augstums - 30-40 m.
- Urdzēnu kalns kalns Viduslatvijas nolaidenuma morēnuvālu laukā, Mālpils pagastā, tas ir 375 m garas un 150 m platas pauguru virknes augstākā virsotne, absolūtais augstums - 113,9 m vjl.
- Torņa kalns kalns Viduslatvijas nolaidenumā, Mālpils pagastā, morēnu vāla valnis, absolūtais augstums - 114,6 m vjl., paceļas 35 m augstāk par blakusesošo Sudas ieleju, garums - 1,25 km, platums - līdz 375 m.
- Bākūžu kalns kalns Vidzemes augstienes austrumu daļā, 4 km uz ziemeļrietumiem no Viešūra ezera, Madonas novada Jumurdas pagastā, pie Ērgļu-Madonas ceļa; lielpaugurs ar 3 konusveida virsotnēm - Bākūzi, Egļu kalnu un Lants kalnu; absolūtais augstums - 279,5 m vjl., relatīvais augstums - 57 m, nogāzes ļoti stāvas.
- Vasu kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles pauguraines rietumu malā, Nītaures pagastā, asimetrisks lielpaugurs, garums - 1,75 km, platums - 1,0 km, absolūtais augstums - 215,7 m, relatīvais augstums austrumu pusē - 25 m, rietumu pusē - 50 m.
- Bolēnu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas grēdā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, pirmmasīva lielpaugurs, kas lokveidīgi stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1,5 km garumā, absolūtais augstums — 282,5 m, relatīvais augstums — 39 m, nogāzes stāvas, ieplaku un sengravu saposmotas, virsa plakana, lēzeni viļņota.
- Nesaules kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, viena no augstākajām Vidzemes augstienes virsotnēm, absolūtais augstums - 284,2 m vjl., relatīvais augstums - 44 m, masīvs, 0,8 km garš lielpaugurs ar stāvām nogāzēm un konusveida virsotni.
- Bogdūls Kalnu grēda ("Bogdo Ula") Austrumtjanšanā, Ķīnā, garums - \~300 km, augstākā virsotne - Bogdoula kalns - 5445 m, ziemeļos norobežo Turfanas ieplaku, nogāzēs tuksneši, stepes, skujkoku meži, alpīnās pļavas, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi; Bogdošans.
- Karavanki Kalnu grēda Austrumalpos (Slovēņu val. "Karavanke", vācu val. "Karawanken"), uz Slovēnijas un Austrijas robežas, garums - \~100 km, augstākā virsotne - 2558 m (Grintoveca kalns).
- Jūlijas Alpi kalnu grēda Austrumalpos, Slovēnijā un Itālijā, garums - \~70 km, augstākā virsotne - Triglavs (2864 m), virs 2700 m mūžīgais sniegs un šļūdoņi.
- Karintijas Alpi kalnu grēda Austrumalpos, uz Austrijas un Itālijas robežas, garums — \~120 km, augstākā virsotne — Hoe Varte — 2780 m.
- Meridionālā grēda kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, uz robežas ar Ķīnu, garums - \~60 km, augstums - līdz 6814 m, nogāzēs - alpīnās pļavas, virsotnēs - apledojums, šļūdoņi (Inilčeks).
- Ulahančistajs Kalnu grēda Čerska grēdājā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - \~250 km, augstums - līdz 3147 m, granīti, alpīnā tipa reljefs ar šaurām upstarpām, apledojums - \~100 kvadrātkilometru.
- Narimas grēda kalnu grēda Dienvidaltajā, Kazahstānā, garums - 120 km, augstums - līdz 2533 m, virs 1800 m - skrajmežs un alpīnās pļavas.
- Hidas grēda kalnu grēda Honsju salas vidienē ("Hida sammyaku"), Japānā, garums - \~140 km, augstums - līdz 3190 m; izplatīts nosaukums "Japānas Alpi".
- Dienvidalpi Kalnu grēda Jaunzēlandē ("Southern Alps"), Dienvidsalā, stiepjas 600 km (gandrīz visas salas garumā), augstākā virsotne - 3754 m.
- Darvazas grēda kalnu grēda Pamira ziemeļrietumu daļā, starp Obihingovu, Pjandžu un Vanču, Tadžikistānā, garums - \~200 km, augstums - līdz 6083 m, nogāzēs stepe, paegļu audzes, augstāk - alpīnās pļavas, virs 4200-4500 m - sniegs un ledāji.
- Lepontijas Alpi kalnu grēda Rietumalpos ("Alpi Lepontine"), uz Šveices un Itālijas robežas, garums - \~130 km, augstākā virsotne - 3384 m (Blinderhorns), mūžīgais sniegs - virs 2900 m.
- Piejūras Alpi kalnu grēda Rietumalpos (fr. “Alpes-Maritimes”, it. Alpi Marittime"), Francijā un Itālijā, augstākā virsotne — Ardženteras kalns (3297 m).
- Karvendels Kalnu grēda Tiroles Alpos ("Karwendel"), starp Innas ieleju un Izāras augšteci, Austrijā un Vācijā, augstākā virsotne - Birkaršpice (2756 m).
- Štīrijas Alpi kalnu grēdas Austrumalpos ("Steirische Alpen"), Austrijas dienvidaustrumos, Štīrijā, vidēji augstas (līdz 2000 m) grēdas, kas dienvidaustrumos pāriet Štīrijas-Burgenlandes paugurainē.
- Rētijas Alpi kalnu grēdas Austrumalpos (it. "Alpi Retiche", vācu "Raetische Alpen"), starp Šplīgena un Brennera pāreju, Itālijā, Šveicē un Austrijā, garums - \~200 km, virs 2800 m - mūžīgais sniegs un šļūdoņi.
- Penninu Alpi kalnu grēdas Rietumalpos (it. val. "Alpi Pennine", fr. val. "Alpes Pennines"), uz Itālijas un Šveices robežas, starp Simplona un Senbernāra pāreju, garums - \~100 km, augstākā virsotne - 4634 m, \~370 šļūdoņu ar kopējo platību 430 kvadrātkilometru.
- Bernes Alpi kalnu grēdas Rietumalpos, Šveicē, garums — \~120 km, augstākā virsotne — 4274 m, apledojums — 598 kvadrātkilometru platībā, \~80 šļūdoņi.
- gemze Kalnu kaza ("Capella rupicarpa"), kas sastopama Alpos, Pirenejos, Karpatos, Kaukāzā u. c.
- Granparadīzo Kalnu masīvs Alpos ("Gran Paradiso"), Itālijas ziemeļrietumos, starp Aostas un Orko ieleju, augstums - līdz 4061 m, iekļauts nacionālajā parkā.
- Dahšteins Kalnu masīvs Alpu austrumu daļā ("Dachstein"), Zalckammergūta masīva augstākā daļa Austrijas vidienē, platība - 870 kvadrātkilometru, kaļķakmeņi, karsta parādības, šļūdoņi.
- Verkors Kalnu masīvs Alpu priekškalnēs ("Vercors"), starp Ronas kreisā krasta pietekām Izēru un Dromu, Francijas dienvidaustrumos, augstums - līdz 2346 m, kaļķakmeņi, karsta reljefa formas, ziemeļu daļā Beržē bezdibenis.
- Vīnes mežs kalnu masīvs Austrijā ("Wiener Wald"), Austrumalpu ziemeļaustrumu atzars uz rietumiem no Vīnes, garums — \~50 km, augstums — līdz 890 m, smilšakmeņi un māla slānekļi.
- Dolomītalpi Kalnu masīvs Austrumalpos ("Alpi Dolomitiche"), Itālijas ziemeļaustrumos, garums - \~120 km, augstākā virsotne - 3342 m (Marmolada), meži līdz 2700 m vjl., augstāk - mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
- Zalckammergūts Kalnu masīvs Austrumalpos ("Salzkammergut"), Austrijā, Zalcburgas Kaļķakmens Alpu joslā, augstākā virsotne - 2996 m (Dahšteins).
- Ortless Kalnu masīvs Austrumalpos, Itālijā, ziemeļos un austrumos to norobežo Adidžes, rietumos - Adas, dienvidos - Nočes upes ieleja, augstums - līdz 3899 m, virsotnēs - mūžīgais sniegs, \~60 šļūdoņu.
- Adamello Kalnu masīvs Austrumalpos, Rētijas Alpu rietumos, Itālijā, augstākā virsotne - 3554 m, kupolveida pacēlums, klāts plašiem firna laukiem, no kuriem atzarojas >50 šļūdoņu; Adamells.
- Triglavs Kalnu masīvs Jūlijas Alpos, augstākā virsotne Slovēnijā (un arī visā bijušajā Dienvidslāvijā), augstums - 2863 m, ledāja un karsta veidots reljefs, kalnu meži, pļavas.
- Monteroza Kalnu masīvs Penninu Alpos (it. val. "Monte Rosa"), Itālijā un Šveicē, augstākā virsotne - 4634 m, virsotnēs šļūdoņi.
- Bernīna Kalnu masīvs Rētijas Alpu augstākajā daļā, Šveices dienvidaustrumos, uz Itālijas robežas, starp Innas un Adas augšteci, augstākā virsotne – 4049 m.
- Pelvū Kalnu masīvs Rietumalpos ("Pelvoux"), Francijā, augstākā virsotne - Ekrēna kalns (4103 m), firna lauki, šļūdoņi, trogielejas.
- Finsterārhorns Kalnu masīvs un augstākā virsotne Bernes Alpu austrumu daļā ("Finsteraarhorn"), augstums - 4274 m.
- Monblāns Kalnu masīvs un virsotne Alpu rietumu daļā, Francijā un Itālijā (fr. val. "Mont Blanc", it. val. "Monte Bianco"), masīva garums - \~50 km, augstums - 4810 m vjl., augstākā virsotne Eiropā, apledojums - \~200 kvadrātkilometru platībā, lielākais šļūdonis 33 kvadrātkilometri.
- Bakoņa kalni kalnu masīvs Ungārijā ("Bakony"), Dūnantūlas līdzenumā, uz ziemeļiem no Balatona, ietilpst Vidusungārijas kalnu sistēmā, garums - 80 km, augstums - līdz 704 m.
- Mazā Senbernāra pāreja kalnu pāreja (fr. "Petit-Saint-Bernard", it. "Piccolo San Bernardo") Grajas Alpos, uz dienvidiem no Senbernāra pārejas, uz Francijas un Itālijas robežas.
- Sengotarda pāreja kalnu pāreja (fr. "Saint-Gothard", vācu "Sankt Gotthard") Lepontijas Alpos 2108 m vjl., Šveicē, savieno Leventīnas ieleju ar Reisas (Reinas bas.) ieleju, autoceļš savieno Ziemeļitāliju ar Šveici.
- Arlberga pāreja kalnu pāreja Austrumalpos ("Arlberg"), Lehtāles Alpu grēdā, Austrijas rietumos (Tirolē), 1796 m vjl., to šķērso Insbrukas-Brēgencas autoceļš, zem tās (~1312 m vjl.) 1880.-1883. g. izveidots 10,3 km garš dzelzceļa tunelis.
- Senbernāra pāreja kalnu pāreja Penninu Alpu rietumu daļā (fr. "Grand-Saint-Bernar", it. "Gren San Bernardo"), uz Šveices un Itālijas robežas, uz austrumiem no Monblāna 2469 m vjl., autoceļs pa Dranas ieleju savieno Augšronas ieleju Šveicē ar Aostas ieleju Itālijā.
- Monsenī Kalnu pāreja Rietumalpos ("Mont Cenis"), starp Grajas un Kotas Alpiem Francijā, savieno Dora Ripārijas (Po bas.) un Arkas (Ronas bas.) augšteču ielejas, augstums - 2083 m, autoceļš no Grenobles (Francijā) uz Turīnu (Itālijā).
- Zemmeringa pāreja kalnu pāreja Štīrijas Alpos ("Semmering"), Austrijas dienvidaustrumos 985 m vjl., savieno Mircas un Švarcas upju ielejas, ierīkots autoceļš; zem tās ir vecākais dzelzceļa tunelis Alpos (1,5 km, izbūvēts 1842.-1854. g.).
- Austrumkorejas kalni kalnu sistēma Korejas pussalas austrumos, garums - \~600 km, augstākā virsotne - Čirisana kalns (1915 m), ietilpst vairākas grēdas.
- Carpodacus grandis kalnu svilpis.
- Materhorns Kalnu virsotne Penninu Alpos (vācu val. "Matterhorn"), uz Šveices un Itālijas robežas, augstums - 4478 m.
- ģeosinklinālā josla kalnveidošanās josla; plašs, garenstiepts, tektoniski aktīvs Zemes litosfēras rajons, kurā ietilpst dažāda vecuma un dažādas attīstības stadijas ģeosinklināles.
- banda Kalpa atalgojums feodālisma laikā Latvijā.
- kalpabērns Kalpa bērns.
- kalpasieva Kalpa sieva.
- kalpene Kalpa sieva.
- kalpavīrs Kalpa vīrs, kalps.
- bandzeme Kalpam iedalīts zemes gabals, līdums.
- Brahmas diena kalpas pirmā puse, kas ilgst aptuveni 4,32 miljardus gadu.
- trijdiennieks Kalpi, kas ar triju dienu darbu nedēļā atkalpoja zemes īri.
- plačnieki Kalpi, kas atpelna apsaimniekošanā piešķirto zemes gabalu.
- klausma Kalpība.
- služa Kalpība.
- dancināt Kalpināt (kādu), liekot veikt dažādus uzdevumus, liekot izpildīt pavēles, iegribas.
- izstrādinat Kalpināt, nostrādināt.
- kalpinātāja Kalpinātājs.
- kalpišķība Kalpiska padevība.
- caurēm Kalpo kā pastiprinājums vārdiem "cauri, caur".
- atkantēšanas dēlītis kalpo komandas locekļu darbības lauka pārnešanai ārpus švertlaivas, tā panākot dzīvā un pārvietojamā balasta maksimālu izmantošanu.
- atkalpot Kalpojot (kādam), ar savu darbu atlīdzināt (ko); atstrādāt.
- izkalpot Kalpojot (pie kāda, kur), iegūt, saņemt (ko).
- izkalpot Kalpojot (pie kāda), aizvadīt (noteiktu laiku), pabeigt kalpot (noteiktu laiku); nokalpot.
- izkalpot Kalpojot (pie kāda), izdarīt (tam) pa prātam, apmierināt (to).
- slugāties Kalpojot nopūlēties.
- izkalpāt Kalpojot pie kāda, izdarīt tam pa prātam.
- piekalpot Kalpojot sasniegt.
- gadmeita Kalpone (lauku saimniecībā), kas nolīgta darbā uz visu gadu.
- istabasmeita Kalpone (muižā), istabene.
- istabmeita Kalpone (muižā), istabene.
- meita Kalpone (parasti neprecējusies).
- lielmeita Kalpone, algota strādniece lauku saimniecībā, kas veic pieauguša cilvēka darbus.
- kambarjumprava Kalpone, istabene muižā.
- vasaras meita (arī kalpone) kalpone, kam ar saimnieku bija līgums tikai no Jurģiem līdz Mārtiņiem.
- pusjumprava kalpone, kam ir zemāks statuss kā parastai istabenei.
- putnene Kalpone, kas kopj un baro mājputnus.
- priekšmodere Kalpone, kas lielsaimniecībā pārrauga lopkopju darbu.
- vasarasmeita Kalpone, kas nolīgta darbā tikai pa vasaru.
- priekšmeita Kalpone, kas pati strādā, vada pārējos darbā un ir darba devēja palīdze.
- ārmeita Kalpone, kas strādā āra darbus.
- iekšmeita Kalpone, kas veic saimniecības iekšdarbus.
- rokasmeita Kalpone, kuras galvenais uzdevums ir palīdzēt darba devējam, arī apkalpot to.
- istabene Kalpone, kuras uzdevums ir uzkopt istabas.
- uzpasētāja Kalpone; (viesu) apkalpotāja.
- dienastmeita Kalpone.
- dienesmaita Kalpone.
- dienesnīca Kalpone.
- dienestmeita Kalpone.
- dienestnīca Kalpone.
- kalpaune Kalpone.
- kalpene Kalpone.
- kalpūne Kalpone.
- tekatne Kalpone.
- meitas istaba kalpones istaba.
- monolatrija Kalpošana tikai vienam Dievam.
- izdzīgot Kalpot dažādos apstākļos.
- nokalpoties Kalpot līdz pagurumam, vergot.
- piekalpot Kalpot papildus nolīgtajam.
- izkalpot Kalpot un pabeigt kalpot (kādam).
- piekalpot Kalpot, lai apmierinātu.
- slugāt Kalpot, vergot.
- tvangot Kalpot, vergot.
- služāt kalpot.
- kalpāt Kalpot.
- služot Kalpot.
- struža Kalpotāja, kas dara savu darbu vienaldzīgi, bez apnikas un atpūtas un iet ar nošmekšējušām un nonēsātām drēbēm.
- zvanītājs Kalpotājs (baznīcā, kapsētā), kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus; zvaniķis.
- zvaniķis Kalpotājs (baznīcā, kapsētā), kura pienākums ir zvanīt baznīcas vai kapsētas zvanus.
- piķieris Kalpotājs (parasti muižā), kas kopa un apmācīja medību suņus, uzraudzīja tos medībās.
- pakalpiņš Kalpotājs (parasti pusaudzis), kas veic sīkus pakalpojumus.
- batlers Kalpotājs bagātās mājās, galvenokārt Anglijā.
- sulainis Kalpotājs valdnieka, arī aristokrāta dzīvojamās telpās; privātpersonas kalpotājs, kas rūpējas par tās personiskajām vajadzībām.
- pedells Kalpotājs, īpaši universitātēs; studentu uzraugs.
- svečnieks Kalpotājs, kas baznīcā aizdedzina un nodzēš sveces.
- korespondents Kalpotājs, kas kārto sarakstīšanos iestādes vai uzņēmuma darba jautājumos.
- ģērbējs Kalpotājs, kas rūpējas par tērpiem.
- služa Kalpotājs, sulainis.
- druža Kalpotājs.
- mieti Kalpotāju maiņa.
- mietus Kalpotāju maiņa.
- abd Kalps (arābu val.).
- gaņģenieks Kalps (laukstrādnieks), kas veic noteiktu darbu daļu vai apstrādā noteiktu zemes gabalu.
- gadpuisis Kalps (lauku saimniecībā), kas nolīgts darbā uz visu gadu.
- priekšstrādnieks Kalps (parasti lauku saimniecībā), kas pats strādā, vada pārējos kalpus darbā un ir darba devēja palīgs.
- kalpa vīrs kalps (parasti precējies).
- monieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā; mornieks.
- monnieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā.
- mornenieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā.
- mornieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā.
- mornnieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā.
- puspuisis Kalps lauku saimniecībā (parasti nepilngadīgs), kas veic vieglākus darbus.
- gadinieks Kalps vai kalpone, kas pēc līguma strādā visu gadu (pie saimnieka).
- jurģinieks Kalps vai puisis, kas Jurģu dienā no viena saimnieka pie cita pārvācas.
- priekšsaimnieks Kalps vai puisis, kas pats strādā un rīko pārējos strādniekus lauku saimniecībā; priekšstrādnieks.
- lielpuisis Kalps, algots strādnieks lauku saimniecībā, kas veic pieauguša cilvēka darbus.
- lielspuisis Kalps, algots strādnieks lauku saimniecībā, kas veic pieauguša cilvēka darbus.
- ģuņģis Kalps, izsūtāmais puika.
- dienestnieks Kalps, kalpone.
- vasaras puisis (arī kalps) kalps, kam ar saimnieku bija līgums tikai no Jurģiem līdz Mārtiņiem.
- gada puisis kalps, kam ar saimnieku bija līgums uz visu gadu (no Jurģiem līdz nākamajiem Jurģiem).
- kārtinieks Kalps, kas muižniekam, vai pie saimnieka noteiktas dienas atkalpoja zināmos darbos; kārtnieks.
- ieroču nesējs kalps, kas nes sava kunga ieročus
- šķēpnesis Kalps, kas nes sava kunga šķēpu.
- vasaraspuisis Kalps, kas nolīgts darbā tikai pa vasaru.
- gadakalps Kalps, kas nolīgts uz gadu.
- bandenieks Kalps, kas par atalgojumu saņem apstrādāšanai ierādītu zemes gabalu; rentnieks.
- bandinieks Kalps, kas par atalgojumu saņem zemes gabalu - bandu^2^.
- grūms Kalps, kas pavada jātnieku vai ekipāžu; zēns, kas strādā sulaiņa darbu.
- pārinieku (arī pārinieka) puisis kalps, kas pie saimnieka strādāja kopā ar savu sievu.
- puišpārenieks Kalps, kas pie saimnieka strādāja kopā ar sievu.
- vasarkalps Kalps, kas pieņemts darbā uz vasaras laiku.
- puskalps Kalps, kas salīgts darbā pie saimnieka tikai uz vasaru.
- siecinieks kalps, kas saņem sieciņus.
- zirdzenieks Kalps, kas strādāja muižā ar savu zirgu.
- rokas puisis kalps, kura galvenais uzdevums ir palīdzēt darba devējam, arī apkalpot to; rokaspuisis (1).
- rokaspuisis Kalps, kura galvenais uzdevums ir palīdzēt darba devējam, arī apkalpot to.
- poksis Kalps, kuram nav neviena zirga.
- lonenieks Kalps, kuram saimnieks maksāja algu.
- monenieks Kalps, kurš kopā ar sievu nolīgts noteiktam darbam un saņem noteiktu atalgojumu graudu veidā u. tml.
- puisis Kalps, laukstrādnieks, arī strādnieks laukos.
- dienestpuisis Kalps, strādnieks (lauku saimniecībā).
- gājējs Kalps, vaļinieks, laukstrādnieks.
- groom Kalps, zirgu puisis.
- grums Kalps, zirgu puisis.
- sluga kalps; kalpone.
- dieneris Kalps; sulainis; dienderis.
- dienderis Kalps; sulainis.
- famuls Kalps; viduslaikos bruņinieka kara kalps; vēlāk profesora apkalpotājs, arī ārsta palīgs.
- dienastpuisis Kalps.
- kalpans Kalps.
- kalpapuisis Kalps.
- kalpenieks Kalps.
- nukeri Kalpu apzīmējums vairākās Vidusāzijas zemēs 14.-20. gs.
- derumdiena Kalpu līgšanas diena.
- leja Kalpu miteklis pretstatā saimnieku mājai vai muižas ēkai (kalnam).
- kalpgājums Kalpu šķira, kārta.
- kaltētuve Kalte - telpa, arī celtne ar attiecīgu iekārtu (piemēram, graudu) kaltēšanai.
- tuneļkalte Kalte, kurai ir tuneļveida darba telpa.
- Kalvene Kalvenes ezers - atrodas Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 38,1 m vjl., platība - 26,1 ha, lielākais dziļums - 7,3 m; Kalvene; Kalvītis; Kalvezers; Kalvu ezers; Kurpnieku ezers.
- Kaļķīšu Kaļķīšu ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, platība - 1,8 ha; Kalkīšu ezers; Kaļkīšu ezers.
- kaļķene Kaļķu pīpe; kaļķu svilpe.
- dum spiro, spero kamēr es elpoju, es ceru (Ovīdija izteiciens).
- nosēdkamera Kamera, tilpne nosēdumu, nogulšņu izdalīšanai, uzkrāšanai.
- kampeškoks Kampešs - cezalpīniju dzimtas koks.
- CSU/DSU kanāla pakalpojumu bloks / datu pakalpojumu bloks (angļu "Channel Service Unit/Data Service Unit")
- kapakmens Kapa piemineklis no viengabala akmens bez figurālām skulptūrām.
- kapella Kapela 2(1) - neliela baznīcas telpa vai ēka dievkalpojumam.
- izkāpelēt Kāpelējot pabūt (daudzās vai visās vietās); kāpelējot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- ceru kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus schoneobeanus", dziedātājputns, ietilpst ķauķu apakšdzimtā, brūna mugura, svītraina galva, vēders gaišs, ligzdo niedrēs un krūmājos, Latvijā bieži.
- izkāpt Kāpjot pabūt (daudzās vai visās vietās); kāpjot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- kāpņutelpa Kāpņu telpa - celtnes daļa, kurā iebūvētas kāpnes.
- lievenis Kāpņu telpa, veranda.
- trepju telpa kāpņu telpa.
- padiņš Kāpņu telpa.
- padjezds Kāpņu telpa.
- starpstāvs Kāpņu telpas posms starp stāviem.
- paģītis Kāpņutelpa.
- podjezds Kāpņutelpa.
- poģiks Kāpņutelpa.
- poģis Kāpņutelpa.
- columbarium Kapu telpa ar mazām nišām sienās pīšļu urnu novietošanai.
- jūras kara bāze kara flotes vajadzībām iekārtota jūras osta ar attiecīgu karaspēka kontingentu, aizmugures iestādēm, ieroču, munīcijas un citiem krājumiem flotes vienību apgādei un tehniskai apkalpošanai.
- aviobruņas Kara gaisakuģa apkalpes un gaisakuģa ierīču un mezglu aizsardzība pret bojājumiem no ieroču iedarbības (piem., vairāku slāņu metāla un kompozītu loksnes).
- bombers Kara lidotājs, bumbvedēja apkalpes loceklis.
- Karakalpakstāna Karakalpakstānas Republika - administratīvi teritoriāla vienība Uzbekistānas Republikas sastāvā ("Qaraqalpaqstan"), aizņem tās teritorijas rietumu daļu, administratīvais centrs - Nukusa, platība 160000 kvadrātkilometru, 1571800 iedzīvotāju (2007. g.).
- peldošā bāze karakuģis, kas kalpo kā noliktava un remonta bāze mazāku kuģu grupām, piem., zemūdenēm.
- bataljons Karaspēka apakšvienība, kas sastāv no rotām, parasti ietilpst pulkā vai brigādē.
- leibgvarde Karaspēka daļa, kuras pienākumos ietilpst valdošā monarha un viņa rezidences apsargāšana; privileģētu karaspēka daļu kopums (dažās monarhistiskās valstīs).
- apakšvienība Karaspēka organizatoriska vienība, kas ietilpst karaspēka daļā (piemēram, vads, rota, bataljons).
- komandieris Karaspēka vienības, daļas, apakšvienības, arī karakuģa, lidaparāta apkalpes priekšnieks.
- karavānserāls Karavānu apmešanās vieta ar telpām cilvēkiem, dzīvniekiem un kravai; cēla pie tirdzniecības ceļiem Āzijā un Aizkaukāzā gk. 9.-18. gs.
- skalperis Karavīrs (parasti indiāņu), kas nogalinātam vai ievainotam ienaidnieka karavīram noņem skalpu.
- torpēdists Karavīrs, kas apkalpo torpēdaparātu.
- lādētājs Karavīrs, kas ietilpst apkalpes vai ekipāžas sastāvā un veic attiecīga ieroča (pie)lādēšanas funkcijas.
- konvojnieks Karavīrs, kas ietilpst konvoja (1) sastāvā.
- sargs Karavīrs, kas ietilpst sardzes sastāvā un izpilda noteiktus apsardzības uzdevumus.
- prettankists Karavīrs, kas specializējies cīņai ar pretinieka tankiem, bruņumašīnām, bruņutransportieriem; prettanku lielgabala apkalpes loceklis.
- apkalpe Karavīru grupa, kas apkalpo ieroci.
- seržants Karavīru kategorija (dažu valstu armijās), kurā ietilpst jaunākie seržanti, seržanti, vecākie seržanti, virsseržanti, staršinas un praporsčiki.
- ģenerālis Karavīru kategorija, kurā ietilpst ģenerālmajori, ģenerālleitnanti, ģenerālpulkveži, armijas ģenerāļi.
- kareivis Karavīru kategorija, kurā ietilpst kareivji un dižkareivji (jefreitori, kaprāļi).
- matrozis Karavīru kategorija, kurā ietilpst matroži un vecākie matroži.
- praporščiks Karavīru kategorija, kurā ietilpst praporščiki un vecākie praporščiki.
- vecākais komandējošais sastāvs karavīru kategorija, kurā ietilpst, parasti vecākie, virsnieki.
- vecākie virsnieki karavīru kategorija, kurā ietilpst, piemēram, majori, apakšpulkveži, pulkvežleitnanti, pulkveži.
- KAS Karbamīda-amonija salpetris.
- konklāvs Kardinālu padome, kas ievēl Romas pāvestu; vieta, telpa, kurā notiek šīs vēlēšanas.
- salokāmā starpsiena karkasa konstrukcijā pa vadulām uz metāla vai cita materiāla rullīšiem pārbīdāma siena telpu īslaicīgai paplašināšanai vai sadalīšanai.
- bārkarote Karote ar garu kātu un tējkarotes tilpumu, ko bārā izmanto dzērienu samaisīšanai miksglāzē.
- drakons karpu dzimtas zivs Venecuēlas un Trinidadas salas ūdenstilpēs.
- izvilkšana Karstās kalšanas vai tilpumštancēšanas palīgoperācija, kurā palielina sagataves garumu, samazinot tā šķērsgriezuma laukumu.
- sutoņa Karsts gaiss ar paaugstinātu mitruma pakāpi; telpa, vide, kur ir šāds gaiss.
- dežūrkarte Karte, kurā regulāri atzīmē ģeotelpisko datu izmaiņas attēlotajā teritorijā.
- pārvades vilciens kārtējais kravas vilciens, kas paredzēts vagonu nosūtīšanai no vienas mezgla stacijas uz citu un tiek apkalpots ar speciāli izdalītām lokomotīvēm.
- ordinārus Kārtējs profesors, pār to stāv izkalpojis profesors jeb emerits, un apakš viņa ārkārtējs jeb ekstrāordinārijs.
- iekārtojums Kārtība, veids, kādā izvietoti (telpā, ēkā, iestādē u. tml.) izmantojamie priekšmeti; telpai, ēkai, iestādei u. tml. atbilstošie priekšmeti un to izvietojuma veids.
- kredītkarte Kartītes formas dokuments, kurā ierakstīta informācija par personas bankas kontu; tā dod iespēju ātri un vienkārši norēķināties par pirkumiem, pakalpojumiem un saņemt skaidru naudu bankomātā.
- topogrāfiskā kartogrāfija kartogrāfijas nozare, kas pētī topogrāfisko telpisko attēlu veidošanas un izmantošanas jautājumus.
- piekārtot Kārtojot novērst (piemēram, telpā, apģērbā) nekārtību (parasti nelielu).
- piekopt Kārtojot novērst (telpā, apkārtnē) nekārtību (parasti nelielu); piekārtot (1).
- kārtoties Kārtot 1(1) ko (parasti ilgāku laiku, piemēram, kādā vietā, telpā).
- krāmēties Kārtot vai pārcilāt ko (kādā vietā vai telpā).
- post Kārtot, tīrīt (piemēram, telpas, celtņu apkārtni).
- senna Kasijas - cezalpīniju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi, kas izplatīti tropu un subtropu joslā.
- einuhs Kastrēts harēma kalpotājs.
- kokpits Kastveidīgs jahtas (ledusjahtas, kutera) klāja padziļinājums, kurā atrodas stūrētājs un citi apkalpes locekļi.
- catalpa Katalpas.
- ceriņlapu katalpa katalpu suga ("Catalpa bignonioides").
- olveida katalpa katalpu suga ("Catalpa ovata"), kas ir ziemcietīgākā.
- krāšņā katalpa katalpu suga ("Catalpa speciosa").
- kapituls Katedrāles telpa, arī piebūve, kur notiek šādas sanāksmes.
- Katlakalns Katlakalna pagasts - pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ķekavas novada Ķekavas pagastā, Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas un Baložu pilsētā.
- katlu telpa katlutelpa.
- lamentācija Katoļiem dievkalpojums zaļā ceturtdienā.
- mātūtīna Katoļiem rīta dievkalpojums.
- okuli Katoļiem trešā svētdiena pēc lielā gavēņa, nosaukta pēc Dāvida dziesmas pirmā vārda, ar ko iesākas dievkalpojums: "Oculi mei semper ad Dominum" - "acis manas vienmēr uz Dievu".
- primicija Katoļu baznīcā pirmais dievkalpojums, ko jauniesvētīts mācītājs tur patstāvīgi pēc sava ordinācijas dievkalpojuma.
- dekanāts Katoļu baznīcas administratīva vienība, kurā ietilpst vairākas draudzes.
- domkapituls katoļu baznīcas bīskapijas vai arhibīskapijas augstāko garīdznieku kolēģija, kuras locekļi dzīvoja centrālās (doma) baznīcas īpašās telpās.
- ornāts Katoļu baznīcas kulta kalpotāju liturģiskais tērps.
- graduāle Katoļu dievkalpojuma daļa pēc epistulas nolasīšanas, kad dzied t. s. graduālpsalmus, priesterim stāvot uz altāra kāpnēm.
- confiteor Katoļu dievkalpojumā vispārējā grēku sūdzēšana (burtiski: "es atzīstos").
- krustaceļš Katoļu dievkalpojums, kas veltīts Jēzus Kristus ciešanu un nāves apcerei.
- misāle Katoļu dievkalpojumu grāmata, kurā sakopotas mises lūgsnas, dziesmas un sprediķi līdz ar priekšrakstiem par liturģiskās darbības gaitu.
- monstrance Katoļu dievnamu kulta piederums - grezns trauks (parasti ar saules staru vainagu centrā), kurā glabājas dievmaize (hostija) un kuru dievkalpojumā (benedikcijā vai procesijās) izrāda pielūgšanai.
- mise Katoļu galvenais dievkalpojums.
- ministrants Katoļu garīdznieka palīgs pie altāra dievkalpojumu laikā.
- korsvārki Katoļu garīdzniekiem no linu vai kokvilnas drānas darināts liturģisks tērps, kas sniedzas līdz ceļiem; lietoja arī kora dievkalpojumos.
- sakramentārijs Katoļu garīdznieku rokasgrāmata ar tekstiem, kas jārunā galvenajā dievkalpojumā - mesā vai citos liturģiskos aktos.
- introitus Katoļu liturģiskā dievkalpojuma sākumā psalms vai daži psalma panti, ko dziedāja koris, kamēr priesteris nāca no sakristejas uz altāri.
- metropolija Katoļu vai pareizticīgo baznīcas pārvaldes apgabals, kurā ietilpst vairākas bīskapijas.
- Katriņa Katriņas pagasts - pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1933. gadam, kad tas pievienots Ērgļu pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ērgļu pagastā.
- piekaukt Kaucot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem.
- kartveļu valodas kaukāziešu valodu saimes valodu grupa; tajā ietilpst gruzīnu, megrelu, čanu, svanu valoda.
- tiltiņš Kaula plātnīte bungdobumā, kas savieno izcilni ar priekštelpas piramīdu.
- osteoperiostīts Kaula un kaulplēves iekaisums.
- žaunas Kaula vāki (zemāko mugurkaulnieku elpošanas orgāniem).
- periosteoma Kaulplēves audzējs.
- periosteotomija Kaulplēves pārgriešana.
- periosteorāfija Kaulplēves sašūšana.
- periosteoedēma Kaulplēves tūska.
- osteofīts Kaulplēves veidots kaula izaugums.
- kaulmilti Kaulu milti - lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai.
- lašveidīgie Kaulzivju klases kārta ("Salmoniformes"), nelielas un vidēji lielas zivis (garums - no 2,5 cm līdz 1,5 m), spuras bez asiem stariem, muguras vidū 1 īsa spura, aiz tās netālu no astes spuras maza, t. s. tauku spura; pēc senākas klasifikācijas ietilpa siļķveidīgo kārtā.
- švaukstināt Kaut ko kustinot, šūpojot, radīt paklusu, svelpjošu troksni.
- turma Kavalērijas apakšvienība Senajā Romā, kas ietilpa leģionā un sastāvēja no 3 dekūrijām, kas savukārt katra sastāvēja no 10 jātniekiem.
- izdotnes Kāzu mielasts, ko, piem., saimnieks sarīko kalponei, kas ilgāku laiku no vietas kalpojusi.
- kazuarīns Kazuarīnu dzimta ("Casuarinaceae") ietilpst divdīgļlapju klasē, mūžzaļi koki un krūmi, gk. Austrālijā, 1 ģints, 60 sugu.
- Konirata Kenghirota - pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā.
- Kungrada Kenghirota, pilsēta Karakalpakstānas Republikā Uzbekistānā.
- Kinburna Kinburnas strēle - smilšaina pussala starp Dņepras un Jahorlikas limānu, garums - \~40 km, platums - 8-10 km, ietilpst Melnās jūras rezervātā.
- dublikātnegatīvkopija Kinofilmas negatīvkopija, kas izgatavota no oriģinālpozitīvkopijas un izmantota izlaidumkopiju izgatavošanai.
- oriģinālnegatīvkopija Kinofilmas negatīvkopija, kas izgatavota no oriģinālpozitīvkopijas un tiek izmantota izlaidumnegatīvu izgatavošanai.
- stereoskopiskais kino kinofilmu uzņemšanas un demonstrēšanas paņēmiens, kas nodrošina ekrānā redzamā attēla telpiskuma ilūziju.
- piekladzināt Kladzinot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - parasti par vistām.
- pļekaputns Klaidonis; vieglprātīgs, nenopietns cilvēks.
- pieklaigāt Klaigājot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- izklaiņot Klaiņojot pabūt (daudzās vai visās vietās); klaiņojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- glasiss Klaja slīpa josla cietokšņa ārpusē, neapbūvēta teritorija starp nocietinājumu (citadeli) un pilsētas apbūvi; kalpo sekmīgākai uzbrucēju apšaudīšanai.
- birģeru klasicisms klasicisma novirziens, kura galvenais princips bija lietderīgums, kas izpaudās dzīvojamo telpu diferencēšanā atkarībā no to uzdevumiem un samērā atturīgā fasāžu veidojumā.
- pentatlons Klasiska sporta pieccīņa (Senajā Grieķijā), kurā ietilpa tāllēkšana, skriešana, diska, šķēpa mešana un nobeigumā divu spēcīgāko dalībnieku cīņa.
- krāsot Klāt (celtnes) ārpusi, (telpas) sienas, griestus, grīdu u. tml. ar krāsu (3).
- tapsēt Klāt (sienas, griestus) ar tapetēm; klāt (telpas) sienas, griestus ar tapetēm.
- atgaita Klaušu gaitas atkalpošana: ja kāds bija gājis kaimiņa vietā gaitās, tad pēdējam bija vēlāk jāiet tā vietā atgaitā.
- zirdzinieks Klaušu laikos vīrs, kas muižā kalpoja ar savu zirgu.
- izklejot Klejojot pabūt (daudzās vai visās vietās); klejojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- atklepot Klepojot atbrīvoties no krēpām elpvadā.
- atkrēpoties Klepojot atbrīvoties no krēpām elpvadā.
- atklepoties Klepojot atbrīvoties no tā, kas iekļuvis, iestrēdzis elpvadā.
- atkrēpot Klepojot izdabūt (ko) no elpvada (kopā ar krēpām).
- atklepot Klepojot izdabūt, izvadīt (no elpvada).
- izklepot Klepojot izvadīt (no elpošanas ceļiem, piemēram, krēpas).
- izkrēpot Klepojot izvadīt (no elpošanas ceļiem).
- dziļš klepus klepus, ko rada stiprs elpošanas ceļu iekaisums.
- baznīcas drāma klerikālās literatūras daļa, kas tika radīta dievkalpojumu vajadzībām, lai ar uzskatāmiem tēlojumiem palīdzētu izprast noizīmīgākos Bībeles sižetus.
- Klētene Klētenes ezers - atrodas Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 7,6 ha.
- piekliegt Kliedzot, arī ļoti skaļi runājot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- Tulipa saxatile klinšu tulpe.
- Petra Klintīs izcirsta senpilsēta uz dienvidiem no Nāves jūras, tagadējā Jordānijā, radusies ap II gt. beigām p. m. ē., atstāta V gs., kompleksā (platība \~3 kvadrātkilometri) klintīs >1000 alu: tempļi, kapenes, dzīvojamās un sabiedriskās telpas, romiešu laika virszemes celtņu drupas.
- Klostere Klosteres pagasts - pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Turlavas pagastā, neliela daļa Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā.
- rekluzorijs Klosteros neliela, atsevišķa telpa iemītnieku (mūku, mūķeņu) dzīvei.
- ūdensklozets Klozets - tualetes telpa ar iekārtu, kas pievienota kanalizācijas tīklam un ūdensvadam.
- kāpt Kļūt ar augstāku līmeni (par šķidrumu); kļūt augstākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni).
- sakāpt Kļūt ar ievērojami augstāku līmeni (par šķidrumu); kļūt ievērojami augstākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni).
- kristies Kļūt ar zemāku līmeni, plakt (par šķidrumu); kļūt zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni); krist (7).
- nokristies Kļūt ar zemu vai zemāku līmeni (par šķidrumu); kļūt zemam vai zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni); nokrist (5).
- nokrist Kļūt ar zemu vai zemāku līmeni (par šķidrumu); kļūt zemam vai zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni); nokristies (1).
- kāpt Kļūt augstākam (par viļņiem); kļūt intensīvākam (par plūdiem); plūst (piemēram, pret krastu, pāri krastam) - par ūdeni, viļņiem, ūdenstilpi.
- izaukstēt Kļūt aukstam vai aukstākam (par telpu).
- piekarst Kļūt karstam (parasti par telpu, apkārtni, vidi).
- pieklust Kļūt klusam vai mazliet klusākam (par, parasti trokšņainu, telpu, apkārtni).
- piesmadzēt Kļūt mitram (par gaisu, parasti telpā).
- piesmagt Kļūt mitram (par gaisu, parasti telpā).
- izmirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot) - par vietu, telpu.
- mirt Kļūt neapdzīvotam, tukšam (dzīvām būtnēm beidzot eksistēt vai aizejot) - par vietu, telpu.
- izsaldēties Kļūt pilnīgi aukstam (parasti par telpu).
- piesilt Kļūt siltam (par telpu, apkārtni, vidi); pilnīgi sasilt.
- slāpt Kļūt tādam, kam rodas elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī smakt (1).
- smakt Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī slāpt (2).
- atšķīst Kļūt tādam, kam, parasti no vienas malas, ir nokusis ledus (par ūdenstilpi).
- satrakoties Kļūt tādam, kas iedarbojas spēcīgi, arī postoši (piemēram, par ūdenstilpi, ūdeņiem).
- satumst Kļūt tādam, kur, parasti pilnīgi, iestājas tumsa (par telpu, vidi).
- uzplūst Kļūt tādam, kurā ievērojami paceļas ūdens līmenis (par ūdenstilpi); arī pārplūst.
- piestrēgt Kļūt tādam, kurā intensīvi izplatās (piemēram, skaņa, gaisma) - par telpu, apkārtni, vidi.
- sprāgt Kļūt tādam, kurā noris strauja enerģijas maiņa, kas saistīta ar tilpuma maiņu un var izraisīt plīšanu, šķelšanos gabalos, radīt uzliesmojumu, troksni, triecienvilni u. tml.
- noplakt Kļūt tādam, kurā pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
- piešķīst Kļūt tādam, kurā pēkšņi, strauji izplatās (piemēram, dzirksteles, uguns) - par telpu, apkārtni, vidi.
- pārplūst Kļūt tādam, kurā ūdens plūst pāri krastiem, malām (par ūdenstilpi); izraisīt plūdus.
- saputot Kļūt tādam, kura ūdeņos, parasti pēkšņi, izveidojas putas (par ūdenstilpi).
- piemilzt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās (piemēram, vāja gaisma, tvaiki) - par telpu, apkārtni.
- pieskanēt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās skaņas (par telpu, apkārtni, vidi).
- piesmirdēt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās smaka (par telpu, apkārtni, vidi).
- piesmaržot Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās smarža (par telpu, apkārtni, vidi).
- pietvaikot Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvaiks (parasti par telpu); piepildīties ar tvaiku (parasti par trauku).
- pietvanēt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvans (parasti par telpu); piesātināties (ar tvanu, dūmiem u. tml.) - par vidi.
- pietvanot Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvans (parasti par telpu); piesātināties (ar tvanu, dūmiem u. tml.) - par vidi.
- izvēst Kļūt vēsam (parasti par telpu).
- izsilt Kļūt viscaur stipri siltam, sasilt (piemēram, par telpu, priekšmetu).
- plakt Kļūt zemākam (par ūdens līmeni ūdenstilpē); kļūt tādam, kur pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
- nosēst Kļūt zemākam (par ūdenstilpes līmeni).
- nosakristies Kļūt zemam vai zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni).
- sēsties Kļūt zemam vai zemākam (par ūdens līmeni ūdenstilpē); kļūt tādam, kur pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi).
- Kaltenbrunn Kniediņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mālpils pagastā.
- tiuns Kņaza vai bajāra kalps - administrators Kijevas Krievzemē, Krievijas kņazistēs 11.-15. gs. un Maskavas valstī 15.-17. gs., kurš pārvaldīja sava kunga saimniecību un attiecībā uz tās iedzīvotājiem īstenoja administratīvās un tiesas funkcijas.
- Heminga telpa kodēšanas teorijā par Heminga telpu sauc tādu vienāda garuma koda vārdu kopu, kurai starp jebkuriem tās elementiem ir viens un tas pats Heminga attālums.
- kariolimfa Kodola sula, dzidra, šķidra starpviela šūnas kodola tīklojuma cilpās.
- adresāta kods kods, kas satur termināļa vai apkalpojošās programmas nosaukumu, kam adresēts attiecīgais ziņojums.
- koisanu Koisanu valodas - valodu saime D-Āfrikā (saukta par "klikšķu valodu" pēc raksturīgas klikšķa skaņas); tajā ietilpst hotentotu un bušmeņu valodas, kā arī A-Āfrikas valodas - sandave, hadzapu.
- pakars Koka cilpa durvju virās.
- zaru tilpums koka fitomasas sastāvdaļa, kas atkarīga no koku sugas, vecuma, kokaudzes biezības un tās kopšanas paņēmieniem, to ietekmē vainaga forma, lielums un blīvums; mežsaimniecības praksē to nosaka sakraujot zarus grēdā un mērījumu pārrēķina no steriem uz ciešmetriem, lietojot tilpīguma (blīvuma) koeficientu 0,30.
- garnējums Koka gabali, plankas, mašas u. c. priekšmeti, kas necieš no slapjuma un ko paklāj kuģu tilpnē uz dibena, kima jeb sāniem, lai neļautu tādām precēm saslapēties, kas cieš no mitruma.
- garnieriņš Koka gabali, plankas, mašas u. c. priekšmeti, kas necieš no slapjuma un ko paklāj kuģu tilpnē uz dibena, sāniem, lai neļautu tādām precēm saslapēties, kas cieš no mitruma.
- pajols Koka klājs kuģa tilpnē; režģota laivas grīda.
- spirģis Koka nūja, kas kalpo par spieķi.
- vainaga projekcija koka vainaga kontūra uz zemes, ko parasti nosaka, veicot stumbra analīzi vai izdarot citus ar koka vainaga šķērslaukuma, rādiusa un tilpuma noteikšanu saistītus mērījumus.
- kopēšanas frēzmašīna kokapstrādes darbmašīna sarežģītu profilētu izliektu vai ieliektu (arī telpisku) virsmu frēzēšanai, izmantojot kopēšanas paņēmienu.
- mēbeļrūpniecība Kokapstrādes rūpniecības nozare, kas ražo mēbeles dzīvojamām un sabiedriskām telpām.
- kraujmērs Kokmateriālu krautnes kopējais aizņemtais tilpums, ko nosaka pēc ārējiem izmēriem, ieskaitot ar gaisu un piejaukumiem aizpildītās spraugas.
- lejasgala kokmateriālu krautuve kokmateriālu krautuve, kur novieto no meža izvestos kokmateriālus pirms to tālākas transportēšanas; parasti iekārto pie dzelzceļa, autoceļa, senāk – pludināšanai piemēroto upju u. c. ūdenstilpju krastos.
- slīkonis Koks, kokmateriāls, kas (piemēram, pludināšanas gaitā) grimst vai ir nogrimis ūdenstilpē; grimonis.
- armēta kokskaidu plātne kokskaidu plātne, kuras konstrukcijā ietilpst stiegrošanas elementi.
- koksnes piesūcināšanas tilpums koksnes brīvā tilpuma daļa, kurā piesūcināšanas šķidrumu var iepildīt ar noteiktu piesūcināšanas paņēmienu.
- koksnes brīvais tilpums koksnes kapilāru tilpums, ko var aizpildīt ar piesūcināšanas šķidrumu.
- koksnes briešana koksnes lineāro izmēru un tilpumu palielināšanās, palielinoties tās saistītajam mitrumam.
- koksnes pelni koksnes neorganiskā daļa, ko veido minerālvielas, kas ietilpst koksnes ķīmiskajā sastāvā un kas koksnē nokļuvušas transportēšanas, glabāšanas un pārkraušanas laikā.
- koksnes blīvināšana koksnes šūnu deformēšana spiediena ietekmē radiālajā vai tangenciālajā virzienā ar nolūku palielināt koksnes vielas daudzumu tilpuma vienībā.
- koksnes tilpīguma koeficients koksnes tilpuma attiecība pret (no šīs koksnes iegūtās) sasmalcinātas koksnes tilpumu.
- koksnes tilpuma uzbriešana koksnes tilpuma palielināšanās, palielinoties tajā saistītā ūdens daudzumam.
- koksnes rukšana koksnes tilpuma samazināšanās, samazinoties saistītajam mitrumam.
- augstumšķira koku klasifikācijas sistēma pēc augstuma un tilpīguma, katrai koku sugai izstrādātas atšķirīgas tabulas, piemēram, priedes un egles iedala 7 šķirās, bērzus - 6, apses - 5 šķirās.
- krājas kopšana koku kvalitātes uzlabošana, nodrošinot tiem pietiekamu augšanas telpu, lai gūtu maksimālus ienākumus no meža audzēšanas.
- Koku Koku pagasts - pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Kokmuižas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kocēnu pagastā.
- krāja uz celma koku virszemes daļas koksnes tilpums.
- peldņi Koku zari, stumbri, pludināšanā zuduši baļķi u. tml., kas ir sakrājušies ūdenstilpes krastā.
- virsis Koku, krūmu vai pundurkrūmu dzimta, kurā ietilpst, piemēram, sila virši, miltenes, rododendri; ēriku dzimta.
- diksonija Kokveida paparžu augu ģints ("Dicksonia"), sastopama tropos, Eiropas ziemeļu daļā mēdz audzēt telpās un siltumnīcās.
- Kolberģis Kolberģa pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Bejas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunalūksnes, neliela daļa - Mārkalnes pagastā.
- koptelpas Kolektīvai lietošanai paredzētas telpas.
- komūna Kolektīvās lauksaimnieciskās ražošanas forma, kas saistīta ar pilnīgu ražošanas līdzekļu un procesu, patērēšanas un apkalpošanas sabiedriskošanu.
- polifāze Koloīdu sistēma ar vairākām fāzēm, kurā ietilpst dažādi koloīdu tipi.
- Tulipa kolpakowskiana Kolpakovska tulpe.
- kolporters Kolportieris.
- kolportētājs Kolportieris.
- kolportiers Kolportieris.
- mašīnkomanda Komanda, kas apkalpo (kuģa) mašīnas.
- līnija Komandas daļa (sporta spēlēs), kurā ietilpst spēlētāji ar līdzīgām funkcijām, tuvu izvietojumu; šādu spēlētāju darbība.
- komandtiltiņš Komandtilts - augsta uzbūve (kuģa vidusdaļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi.
- rogaigings Komandu spēle, kas atgādina orientēšanās sportu: sportistu komandai (2-5 dalībnieki) noteiktā laika posmā jāsavāc pēc iespējas vairāk punktu, kurus viņi iegūst, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība.
- komelīnaugi Komelīnu rindas dzimta, \~40 ģintis, \~600 sugas, no kurām vairāk pazīstamas ir tradeskancijas un zebrīnas, ko audzē kā nokarenus telpaugus.
- anigozants Komelīnu rindas ģints ("Anigozanthos"), dekoratīvi augi, kas sastopami Austrālijas sausajos rietumu rajonos, plaši tiek izmantoti kā telpaugi, 11 sugas.
- tūrisma informācijas centrs komersants, kas informē par tūrisma pakalpojumiem un sniedz palīdzību tūrisma pakalpojumu izmantošanā.
- elektronisko sakaru komersants komersants, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklu vai sniedz elektronisko sakaru pakalpojumus.
- tūrisma aģentūra komersants, kas pilda starpnieka funkcijas starp klientiem un tūrisma operatoriem vai citiem pakalpojumu sniedzējiem.
- apsardzes komersants komersants, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai un sniedz apsardzes pakalpojumus.
- clerk Komijs, nepatstāvīgs tirgotāja palīgs, kas ir tirgotāja dienestā uz pakalpojuma līguma pamata.
- cifci-klauzula Komisijas tirdzniecībā lietotais, bet praksē reti sastopams, cif-klauzulas paveids, kas raksturīgs ar to, ka cenas kalkulācijā ietilpst arī komisija un procenti.
- cific-klauzula Komisijas tirdzniecībā lietotais, bet praksē reti sastopams, cif-klauzulas paveids, kas raksturīgs ar to, ka cenas kalkulācijā ietilpst arī komisija un procenti.
- krispēns Komiska persona vecā franču teātrī, kalps melnā tērpā, ar mazu apaļu cepuri, platu dzeltenu ādas jostu un īsu zobenu.
- tiesību normu piemērošanas akts kompetentas valsts iestādes izdots juridiski saistošs akts, kas satur individuālu vai konkrētu uzvedības priekšrakstu un kas kalpo par pamatu tiesisko attiecību nodibināšanai, grozīšanai vai izbeigšanai, t. i. tie ir juridiski fakti.
- Lielstraupes pils kompleksā ietilpst pils, Lielstraupes luterāņu baznīca, senpilsētas vieta, aizsargmūri u. c. objekti, pils celta, domājams, 13. gs. 2. pusē; Straupes pils.
- sociālā aprūpe mājās kompleksa sociālo pakalpojumu sniegšana klienta dzīvesvietā; ietver tādus atbalsta pakalpojumus, kas ļauj cilvēkam turpināt neatkarīgu dzīvi savās mājās un saglabāt dzīves kvalitāti.
- Riču ezera apkārtne un Silenes mežs kompleksais dabas liegums Daugavpils novada Demenes un Skrudalienas pagastā, pie robežas ar Baltkrieviju, dibināts 1977. g., platība - 3790 ha, ietilpst Riču un Sitas ezeru Latvijas daļa, Sila ezers (262 ha) u. c. mazāki ezeri.
- Vidzemes akmeņainā jūrmala kompleksais dabas liegums Salacgrīvas novadā uz ziemeļiem no Tūjas, dibināts 1977. g., platība - 1322 ha, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
- GIT Kompleksais grupas ceļojums (angļu "group inclusive tour") - kompleksais tūrisma pakalpojums, kas tiek organizēts tūristu grupai, kas ceļo kopā, izmantojot kompleksajā tūrisma pakalpojumā ietvertos naktsmītņu, ēdināšanas, transporta u. c. pakalpojumus; kompleksais grupas ceļojums ir tūrisma operatoru galvenais un izplatītākais produkts.
- avioceļojums Kompleksais tūrisma pakalpojums, kurā kā transporta veids tiek iekļauts aviolidojums.
- komandu un mērījumu komplekss komplekss kosmiskā lidaparāta trajektorijas mērīšanai, telemetrijas sistēmas informācijas uztveršanai un atšifrēšanai, lidojuma vadības centra izstrādāto komandu un darbības programmu pārraidei kosmiskajam lidaparātam; nodrošina abpusējus radio un televīzijas sakarus ar kosmosa kuģu apkalpēm.
- pilnmēslojums Komplekss mēslojums, kurā ietilpst visas augiem nepieciešamās minerālvielas un mikroelementi.
- aviokruīzs Komplekss tūrisma pakalpojums, ko veido līgumreisa vai regulārā reisa lidojums un kruīza ceļojums, lidojums tiek veikts no tūrista dzīvesvietas uz kruīza ceļojuma sākuma vietu un atpakaļ, piemēram, 7 dienu kruīzam, kas sākas Vankuveras ostā, tiek nodrošināts avioreiss no Toronto uz Vankuveru, pēc tam - atpakaļ.
- neirorehabilitācija komplekss veselības aprūpes pakalpojums, kas veicina atlabšanas procesu pēc galvas smadzeņu asinsrites traucējumiem, smadzeņu traumām, smadzeņu audzēju operācijām, multiplās sklerozes u. c. iedzimtiem vai iegūtiem funkcionāliem traucējumiem, lai tos novērstu vai mazinātu.
- lidojumu vadības centrs komplekss, kas nodrošina kosmiskā lidaparāta vispārīgā tehniskā stāvokļa, apkalpes (ja tāda ir) veselības stāvokļa un operatīvu kosmiskā lidojuma gaitas izvērtēšanu pēc komandu un mērījumu kompleksa sniegtajiem datiem, pēc kuriem notiek lidojuma vispārīgā vadīšana.
- apgaismes shēma komplekss, kurā ietilpst gaismekļi, nozarkārbas, slēdži un kontaktligzdas, kas savā starpā savienotas ar divdzīslu vai vairākdzīslu vadiem.
- arbolīts Kompozītmateriāls ar lielporainu struktūru, sastāv no organiskas pildvielas un minerālsaistvielas; slikti deg, nepūst, labas siltumtehniskās īpašības.
- tilpuma kompresors kompresors, kas gāzi saspiež, samazinot tās tilpumu slēgtā telpā (virzuļu, rotācijas, membrānas kompresors).
- galvgalis komunikāciju sistēmu sākumpunkts, tiešsaistes sistēmās tas ir pakalpojumu sniedzējas firmas datorsistēma un datubāzes; kabeļu televīzijā tas ir firmas satelītšķīvis un televīzijas antena ienākušo programmu saņemšanai.
- galvgals komunikāciju sistēmu sākumpunkts, tiešsaistes sistēmās tas ir pakalpojumu sniedzējas firmas datorsistēma un datubāzes; kabeļu televīzijā tas ir firmas satelītšķīvis un televīzijas antena ienākušo programmu saņemšanai.
- tīkšķis komunikāciju tehnoloģijas poga (piemēram, sociālo tīklu pakalpojumos, interneta forumos u. c.), kuru nospiežot lietotājs var paust atbalstu vai patikšanu par publicēto saturu.
- pilnpakalpojumu tīkls komunikāciju tīkls, kas nodrošina iepirkšanos, filmu skatīšanos, piekļuvi datu bāzēm un vēl daudz dažādu tiešsaistes (interaktīvu) pakalpojumu.
- SMDS komutējami vairākmegabitu datu pakalpojumi (angļu "Switched Multimegabit Data Services").
- SMDS komutējams multimegabitu datu pārraides pakalpojums (angļu "Switched Multimagabit Data Service").
- karaļūdens koncentrētu skābju maisījums: viena tilpuma daļa slāpekļskābes (HNO~3~) un trīs tilpuma daļas sālsskābes (HCl); spēcīgs oksidētājs, šķīdina zeltu, platīnu u. c. metālus, kas nešķīst parastās skābēs.
- sistēmas Gopher telpa konceptuāla telpa, kura aptver visas izvēlnes un dokumentus, kas pieejami internetā izmantojot savstarpēji savienotu _Gopher_ serveru sistēmu.
- keratokonuss Konisks radzenes iztilpums.
- ugunsuzdevums Konkrēts uzdevums ugunsvienībai, kas ietilpst noteiktā plānā.
- tenderis Konkursizsole - izsludināts uzaicinājums piedalīties konkursā par tiesībām veikt noteiktus darbus, piegādāt preces, veikt pakalpojumus u. tml.
- tilts Konstrukcija (parasti telpas augšdaļā), kas ir paredzēta pārejai, (kā) novietošanai.
- saulsargs Konstrukcija telpu aizsardzībai pret tiešajiem un atstarotajiem saules stariem.
- jumta spraišļi konstrukciju elementi, kas novērš apakšējo kopturu deformēšanos un nodrošina tiem nemainīgu stāvokli telpā.
- telpu grupa konstruktīvi norobežots, no vienas vai vairākām telpām sastāvošs telpu kopums ar kopēju izeju uz koplietošanas telpu vai āru.
- telpiskais bloks konstruktīvs būvelements, kas veido celtnes montāžas elementu, kurš pēc izmēriem un formas atbilst vienai vai vairākām telpām.
- dispečerrajons Kontrolējama gaisa telpa ar noteiktām robežām virs zemes virsmas.
- stratēģiskā kontrole kontroles veids, kurā ietilpst stratēģiskā uzraudzība, stratēģijas īstenošanas kontrole, pieņēmumu (premisu) kontrole, tiek vākti un analizēti dati par uzņēmējdarbības stratēģijas realizāciju.
- gaisa trase kontrolēta gaisa telpa vai tās daļa koridora veidā, kurā ir nodrošināta aeronavigācijas līdzekļu izmantošana.
- KP Kontrolpunkts (sportā).
- Klaidsaida Konurbācija Lielbritānijā ("Clydeside"), Skotijā, Klaidas lejteces krastos, ietilpst Glāzgova (centrs), Peizli, Matervela, Grīnoka u. c. pilsētas.
- Vestraidinga Konurbācija Lielbritānijā ("West Riding"), Anglijas ziemeļos, ietilpst Līdsa, Bredforda, Djūsberi u. c. pilsētas.
- Dienvidaustrumu Lankašīra konurbācija Lielbritānijā, Anglijā, ietilpst Mančestra (galvenā pilsēta), Boltona, Solforda, Stokporta, Oldema, Midltona u. c. pilsētas.
- Dienvidaustrumu Velsa konurbācija Lielbritānijā, Velsas dienvidos, ietilpst Kārdifa, Svonsi, Ronda, Mērterdvila u. c. pilsētas.
- komercpilnvarojums Kooperācijas forma, kurā pilnvaras devējs, saskaņā ar ilgtermiņa līgumsaistībām savam juridiski patstāvīgam partnerim pret samaksu dod tiesības piedāvāt noteiktu preci vai pakalpojumu, izmantojot pilnvaras devēja preču zīmi vai tirdzniecības marku.
- lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība kooperatīvā sabiedrība, kura sniedz pakalpojumus lauksaimniecības produktu ražotājiem, bet nenodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu.
- peļņas atmaksa kooperatīvās sabiedrības peļņas (lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā - pārpalikuma) daļa, kuru Kooperatīvo sabiedrību likumā un sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā izmaksā sabiedrības biedriem atbilstoši viņu izmantoto kooperatīvās sabiedrības pakalpojumu apjomam.
- patērētāju biedrības kooperatīvas sabiedrības, kuru darbības mērķis ir apmierināt savu biedru vajadzības pēc precēm un pakalpojumiem, realizēt savu biedru ražojumus, veicināt sabiedrisko darbību, materiālās labklājības un kultūras līmeņa celšanos.
- koordināte Koordināta - viens no diviem vai vairākiem lielumiem, kuri nosaka punkta stāvokli plaknē vai telpā.
- Dekarta koordinātas koordinātu sistēma ar divām (plaknē) vai trim (telpā) savstarpēji perpendikulārām koordinātu asīm, pret kurām punkta koordinātas ir attiecīgi (x, y) vai (x, y, z).
- pārkārtošanās Kopā ar atklātību - viens no diviem saukļiem, ko piedāvāja PSRS prezidents M. Gorbačovs, lai izteiktu jaunu virzienu padomju politikā, kurā ietilpa sabiedriskās iekārtas reformas, kā arī atbruņošanās politika; perestroika; pārbūve.
- algebriska sistēma kopa ar tajā definētām algebriskām operācijām, kurā ietilpst visu šo operāciju rezultāti, proti, sistēma ir algebriski slēgta pret tām.
- zem viena jumta kopā, vienā mājā, vienās telpās (parasti dzīvot).
- dinarīdi Kopapzīmējums visiem tiem jaunākiem (terciāriem) kroku kalnājiem, kuros notikusi kroku pārbīdīšanās dienvidu virzienā, pretstatā alpīdiem.
- kubriks Kopējā dzīvojamā telpa kuģa komandas ierindas sastāvam.
- nulles nobraukums kopējā nobraukuma daļa, kurā transportlīdzeklis nav iesaistīts pārvadājumu veikšanā, km. Nulles nobraukumu galvenokārt veido divas sastāvdaļas: pirmais nulles nobraukums no stāvvietas (garāžas) līdz pirmajam maršruta punktam - kravas ņemšanas vietai un otrais nobraukums no pēdējā maršruta punkta līdz stāvvietai (garāžai). Bez tam nulles nobraukumā ietilpst arī braucieni, kas saistīti ar degvielas uzpildi, tehnisko apkopi u. tml.
- alpīdi Kopējs apzīmējums Dienvideiropas jaunākiem kroku kalnājiem: Pirenejiem, Alpiem, Balkāniem, Karpatiem un Kaukāzam.
- Britu salas kopējs nosaukums arhipelāgam Eiropas ziemeļrietumos (angļu val. "British Isles"), starp Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu, kurā ietilpst Lielbritānija, Īrija, Hebridu, Šetlendas un Orkneju salas, platība - \~325000 kvadrātkilometru.
- branhiāti Kopējs nosaukums visiem tiem mugurkaulniekiem, kas visu mūžu vai vismaz kādu laiku elpo ar žaunām.
- kopienā balstīti pakalpojumi kopienas iedzīvotāju vai profesionāļu sniegti pakalpojumi dzīvesvietā vai tās apkaimē, kuru mērķis ir izglītības, atpūtas, veselības, tiesību aizsardzības, politiskās līdzdalības, arodapmācības un sociālās labklājības vajadzību nodrošināšana vietējā līmenī.
- kolčedāns Kopīgs apzīmējums dzelzs, vara u. c. metālu sulfīdu minerāliem ar metālisku spīdumu, ietilpst vairākos novecojušos rūdu minerālu nosaukumos.
- telpiska kopne kopne, kurā stieņi atrodas telpā dažādās plaknēs.
- melngalvji Kopš 14. gs. visādu ierēdņu un kalpotāju biedrības Livonijas ordeņa, virsbīskapa un bīskapu pilīs.
- lielvāci Kopš 1848. g. apzīmējums vācu politiskā virziena piekritējiem, kas centās pēc apvienotas Vācijas, kurā ietilptu abas lielākās vācu valstis - Austrija un Prūsija.
- uzkopt Kopt un pabeigt kopt (piemēram, telpu, tās daļu, celtni, apkārtni).
- savienojums Kopums, kurā ietilpst divas vai vairākas valodas vienības.
- organiskā masa kopums, kurā ietilpst organiska sastāva veidojumi (piemēram, nopļauti, nocirsti u. tml. augi, to daļas).
- Dienvidkoreja Korejas Republika - valsts Austrumāzijā (korejiešu val. "Taehan Min'guk"), aizņem Korejas pussalas dienvidu daļu, platība - 99268 kvadrātkilometri, 49,2 mlj iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta - Seula, administratīvais iedalījums - 8 provinces, 1 īpaša autonoma province, 1 īpaša pilsēta, 6 lielpilsētas, sauszemes robeža tikai ar Ziemeļkoreju, apskalo Japāņu un Dzeltenā jūra.
- sērdzeltenā kosmeja kosmeju suga ("Cosmos sulphureus").
- etilēna oksīds kosmētikas piedeva, mitrumuzturētājs, izmanto kosmētikā, šampūnos, var būt toksisks aknām, gremošanas orgāniem, nervu sistēmai, elpošanas orgāniem un nierēm.
- hlorbutanols Kosmētikas sastāvdaļa (acetona hloroforms), konservants, antioksidants, izmanto kā losjonu ādai ap acīm un eļļu bērniem, arī govju mastīta ārstēšanas līdzeklis, var būt akūti toksisks mutes gļotādai, radīt CNS depresiju, alerģisku reakciju, bīstams, ja ieelpo.
- amilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa (banānu eļļa, iegūst no amilspirta), šķīdinātājs, aromātviela, izmanto smaržās, nagu lakā, nagu lakas noņēmējos, var izraisīt galvassāpes, nogurumu, gļotādas kairinājumu, toksisks nervu sistēmai un elpošanas orgāniem.
- dietilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (gatavo no etanola un benzola atvasinājumiem), šķīdinātājs, fiksētājs, denaturējoša viela, izmanto smaržu un nagu lakas ražošanā, lieto arī kā līdzekli insektu atbaidīšanai, var izraisīt depresiju, gļotādas kairinājumus, toksisks ādai, aknām, iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, elpošanas orgāniem un nervu sistēmai, var būt bīstams apkārtējai videi, īpaši - zivīm.
- p-krezols Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no akmeņogļu darvas), konservants, aromātviela, izmanto kā mutes skalošanas līdzekli, kosmētikā, arī kā sintētisku riekstu un vaniļas aromātu pārtikas produktos, var radīt ādas apdegumus, dermatītu, elpošanas traucējumus, var būt toksisks asinsrites orgānu un iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmai, nierēm, aknām un nervu sistēmai.
- izobutanols Kosmētikas sastāvdaļa (izobutilspirts, butilalkohola izomērs), šķīdinātājs, izmanto šampūnos, smaržvielās, arī kā sintētisku augļu aromātu, cigaretēs, var būt toksisks ieelpojot, var radīt ādas un gļotādas kairinājumu, dermatītu, var but toksisks nervu sistēmai.
- izopropanols Kosmētikas sastāvdaļa (izopropilspirts, atvasināts no naftas), šķīdinātājs, putu slāpētājs, lieto kā matu krāsas skalošanas līdzekli, losjonu rokām, pēcskūšanās losjonu, nagu lakās, var radīt ādas kairinājumus, sausus un bojātus matus, var būt toksisks aknām, elpošanas orgāniem, gremošanas orgāniem, nierēm un nervu sistēmai, teratogēns.
- bromāti Kosmētikas sastāvdaļa (kalcija, kālija, kalija bromāti), nogatavināšanas viela, var izraisīt elpošanas traucējumus, izsitumus uz ādas, nieru disfunkciju un darbības traucējumus, ieteknme uz CNS.
- dihlormetāns Kosmētikas sastāvdaļa (metilēna hlorīds), šķīdinātājs, izmanto nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās, attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acs un ādas kairinājumus, dermatītu, toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai.
- difeniloksīds Kosmētikas sastāvdaļa (sintētiska, iegūst no benzola), helatinējoša viela, izmanto parfimērijā, smaržīgās ziepēs, tvaiki ir toksiski, ja tos ieelpo.
- cinka oksīds kosmētikas sastāvdaļa (var saturēt nanodaļiņas), opalescētājs, piedeva, krāsviela, lieto kā pūderi bērniem, pretsviedru līdzekli, skūšanās krēmos, sauļošanās aizsarglīdzekļos un matu kopšanas līdzekļos, palīdz aizsargāt pret UV starojumu, var būt toksisks elpošanas orgāniem, var izraisīt izsitumus uz ādas.
- metilizobutilketons Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, smaržviela, izmanto smaržās, var būt bīstams, ja ieēd vai ieelpo, var būt toksisks nierēm, gremošanas orgānu, elpošanas orgānu, nervu sistēmai un aknām, var būt kancerogēns.
- kalcija tioglikolāts kosmētikas sastāvdaļa, depilācijas līdzeklis, izmanto ilgviļņu šķīduma sastāvā, krēmos, var radīt ādas problēmas uz rokām vai skalpa, zemādas asiņišanu, spēcīgu alerģisku reakciju.
- morfolīns Kosmētikas sastāvdaļa, emulgators, virsmaktīva viela, izmanto kosmētikas līdzekļos, kā arī kā svaigu augļu un dārzeņu pārklājumu, var radīt ādas, acu un gļotādas kairinājumu, var būt toksisks nierēm, elpošanas orgānu un nervu sistēmai.
- glutarolaldehīds Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, baktericīds, izmanto pretsviedru līdzekļos, matu lakās, dezodorantos, fiksācijas losjonos un bezūdens ziepēs rokām, var būt kontakta alerģiskas reakcijas, kontakta dermatīts, toksisks imūnsistēmai, attīstībai, dzimumorgāniem, ādai un elpošanas orgāniem.
- glutarols Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, baktericīds, izmanto pretsviedru līdzekļos, matu lakās, dezodorantos, fiksācijas losjonos un bezūdens ziepēs rokām, var būt kontakta alerģiskas reakcijas, kontakta dermatīts, toksisks imūnsistēmai, attīstībai, dzimumorgāniem, ādai un elpošanas orgāniem.
- dibromfluorescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela (gatavo, karsējot rezorcinolu kopā ar naftalīna atvasinājumiem), izmanto kā noturīgu lūpu krāsu, var radīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, izsitumus uz ādas, ādas un acu iekaisumus, elpošanas un kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus.
- hroma savienojumi kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto kā zaļu acu dekoratīvo kosmētiku, kā zaļu skropstu tušu, putekļu ieelpošana var izraisīt kairinājumu un čūlošanu, var izraisīt plaušu vēzi daudzus gadus pēc saskares, var radīt alerģiskas reakcijas.
- tetrabromfluerescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto noturīgās lūpu krāsās, nagu lakās, lieto arī vilnas, zīda un papīra krāsošanai, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, lūpu iekaisumu, elpošanas ceļu, kuņģa un zarnu trakta slimību pazīmes.
- fluorescīns Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, izmanto noturīgu lūpu krāsu un nagu laku ražošanā, arī vilnas, zīda un papīra krāsošanai, var izraisīt lūpu iekaisumu, pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, kā arī elpošanas ceļu, kuņģa un zarnu trakta slimības.
- propilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, izmanto kā krēmu bāzi, skropstu tušā, lūpu krāsās, losjonos bērniem, iedeguma losjonos, arī pārtikā, cigaretēs, pesticīdos, antifrīzā, var izraisīt kontakta dermatītu, laktozes acidozi, izsitumus uz ādas, var būt toksisks elpošanas orgānu, nervu sistēmai un imūnsistēmai.
- mica Kosmētikas sastāvdaļa, opalescētājs, krāsviela, izmanto dekoratīvajos pūderos, dekoratīvajā acu kosmētikā, lūpu krāsās, šampūnos un skropstu tušās, ieelpojot var izraisīt plaušu kairinājumu vai bojājumu, toksisks gremošanas orgāniem un aknām.
- cikloheksilamīns Kosmētikas sastāvdaļa, piedeva, buferviela, matu lakas sastāvdaļa, var būt toksiska asinsrites orgāniem, elpošanas orgāniem, dzimumorgāniem, imūnajai nervu sistēmai, var radīt ādas apdegumus.
- butilacetāts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, aromātviela, var izraisīt ādas un acs kairinājumu. kā arī elpošanas orgānu sistēmas kairinājumu, izmanto smaržās, ziepēs, nagu lakas noņēmējā, acu dekoratīvajā kosmētikā.
- izobutilspirts Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto šampūnos, smaržvielās, arī kā sintētisku augļu aromātu, cigaretēs, var būt toksisks ieelpojot, var radīt ādas un gļotādas kairinājumu, dermatītu, var but toksisks nervu sistēmai.
- heksilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, viskozitātes regulētājs, izmanto kosmētikā, arī pesticīdos, var izraisīt kontakta dermatītu, acu, ādas un gļotādas kairinājumu, var būt toksisks gremošanas orgāniem, aknām, nervu sistēmai un elpošanas orgāniem.
- kosmiskā navigācija kosmiskā lidaparāta kustības vadīšana, kurā ietilpst navigācijas mērījumu un trajektorijas parametru noteikšana (to veic navigācijas sistēma), kosmiskā lidaparāta kustības prognoze, manevra parametru aprēķini un manevri, automātiskā vai rokas vadība debess ķermeņa virsmas vai cita kosmiskā lidaparāta tuvumā.
- kosmiskais lidojums kosmiskā lidaparāta lidojums, kam raksturīgas visas vai daļa no sekojošām fāzēm – starts, aktīvais posms, pasīvais posms, manevri kosmiskajā telpā un nolaišanās.
- termoregulēšanas sistēma kosmiskā lidaparāta sistēma, kas nodrošina pieņemamu temperatūru konstrukcijas elementiem, bortsistēmām, aparatūrai un apkalpei, – termojutīgie elementi, vadības automātika, izpildelementi (elektriskas sildāmierīces, žalūzijas, siltumnesēja sūkņi) un ārējās siltumapmaiņas ierīces (radiatori).
- bezgalība Kosmiskā telpa, debesis.
- COSPAR Kosmiskās pētniecības komiteja (angļu "Committee on Space Research"), starptautiska zinātniska organizācija, dibināta 1958. g., ietilpst UNESCO starptautisko zinātnisko savienību padomē.
- Saules sistēma kosmiskas telpas daļa, kurā ir Saules gravitācijas lauks, un debess ķermeņu kopums, kas Saules gravitācijas iedarbībā pastāvīgi atrodas šajā kosmiskās telpas daļā.
- radiācijas josla kosmiskās telpas rajons, kurš atrodas ap planētu un kurā ir liels elektriski lādētu daļiņu blīvums.
- avārijas glābšanas sistēma kosmosa kuģa iekārtu komplekss apkalpes glābšanai, nesējraķetei avarējot; tas nodrošina kosmosa kuģa vai tā nolaižamā aparāta strauju atdalīšanos no nesējraķetes ar raķešdzinēju, pēc tam kosmosa kuģis atgriežas uz Zemes kā normāla kosmiskā lidojuma beigās.
- brīvais lidojums kosmosa kuģa kustība bezgaisa telpā ar izslēgtu piedziņu.
- kosveidīgie Kosveidīgo klase (jeb ķīļlapjveidīgo klase), ietilpst paparžaugu nodalījumā, lakstaugi un kokveida augi, raksturīgs stumbra dalījums mezglos un posmos.
- raibā graudu kode kožu dzimtas suga ("Nemapogon granellus"), tauriņa spārnu plētums - 9-15 mm, Latvijā ir gk. sinantropiska suga, mīt telpās, kur glabājas graudi un to produkti.
- elsas Krampjaina, skaļa ieelpa un izelpa (raudot).
- kramplauzējs Kramplauzis, zaglis, kas uzlauž un apzog slēgtas telpas, arī seifus.
- Salzemnieku grāvis Krāņupītes kreisā krasta pieteka Vilpulkas pagastā.
- siltumkrāsne Krāsns telpas apsildīšanai.
- siltumkrāsns Krāsns telpas apsildīšanai.
- elektriskā loka krāsns krāsns, kurā metālu vai citu materiālu kausēšanai izmanto elektriskā loka izdalīto siltumu; tās darba telpā var iegūt līdz 2800 K augstu temperatūru.
- šahtas krāsns krāsns, kuras darba telpa ir vertikāls (apaļš, konisks vai taisnstūra) cilindrs; apdedzināmo materiālu iepilda krāsnī no augšas, bet gatavo produkciju izkrauj apakšējā daļā; lieto, piemēram, kaļķakmens apdedzināšanā.
- mālēt Krāsot (celtnes, telpas); arī gleznot.
- māleris Krāsotājs, kas nodarbojas ar celtņu, telpu krāsošanu.
- lielā krastkaņepe krastkaņepju suga ("Eupatorium cannabinum"), augs ar purpursārtiem, sīkiem ziediem, kurš parasti aug ūdenstilpju tuvumā, no lapām un sakneņiem var iegūt melnu un zilu krāsvielu.
- palete krāsu kopa, kas pieejama zīmēšanas vai krāsošanas programmām, tajā var ietilpt arī šabloni, otu veidi un dažāda biezuma līnijas.
- krāsošanas vanna krāsvielas un tekstilpalīgvielas saturošs šķīdums, kurā notiek krāsošana.
- Catalpa speciosa krāšņā katalpa.
- krāšņspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Coenagrion"), Latvijā konstatētas 6 sugas, ķermenis 22-30 mm garš, raibs, krāsa un zīmējums bieži mainīgi, attīstās dažādās ūdenstilpnēs, arī purvos.
- sīkspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Nehalennia"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga "Nehalennia speciosa", spāres ķermenis \~20 mm garš, zaļš, metāliski spīdīgs, uz deniņiem gaišs plankums, kāpuri mīt ezeros u. c. ūdenstilpēs.
- izkraukāt Kraukājot izvadīt (no elpošanas ceļiem).
- higroskopiskā krava krava, kas aktīvi tiecas uzsūkt brīvo gaisa mitrumu un tā ietekmē maina savas fizikāli ķīmiskās īpašības, kā rezultātā var mainīties šīs kravas masa, tilpums, koncentrācija, cietība un citas īpašības (šādas kravas ir, piemēram, sāls, cukurs, cements, sērskābe u. c.); tās jāglabā un jāpārvadā blīvi noslēgtā iesaiņojumā.
- maskrava Krava, kuras masas vienība aizņem nosacīta lieluma tilpuma vienību (parasti līdz 40 kubikpēdu jeb 1,13 kubikmetru).
- tilpumkrava Krava, kuras masas vienība aizņem par kādu nosacītu vienību lielāku tilpumu, parasti tās tonna aizņem par 40 kubikpēdām (1,13 kubikmetriem) lielāku tilpumu.
- smagkrava Krava, kuras tilpuma vienības masa pārsniedz kādu nosacītu robežu; ja 20 kubikpēdu (0,5660 kubikmetru) kravas tilpuma sver vairāk par tonnu, uzskata, ka tā ir smagkrava, bet, lai nerastos pārpratumi, katrā konkrētā gadījumā jāvienojas, ko sauks par smagkravu.
- strope Kravas (vai velkamā priekšmeta) iekabināšanai (apņemšanai) paredzēts noteikta garuma gals vai trose ar cilpām (vai gredzeniem).
- vagons Kravas daudzums, kas ietilpst šādā kravas pārvadāšanai paredzētā transportlīdzeklī, tā sastāva daļā.
- ķerra Kravas daudzums, kas ietilpst šādā transportlīdzeklī.
- maztonnāžas kravas sūtījums kravas sūtījums, kura masa ir 10–20 t un kura pārvadāšanai nepieciešams tilpums, kas ir mazāks par 1/2 no četrasīgā vagona tilpuma.
- pārvadājamība Kravas tilpums vai svars, ko var pārvadāt ar transportlīdzekli.
- saimniecības vilciens kravas vilciens, kas apkalpo paša dzelzceļa vajadzības (balasta, sliežu, gulšņu u. c. pārvadājumiem).
- sīksūtījums Kravu sūtījums, kura masa ir no 10 kg līdz 10 t un tā pārvadāšanai vajadzīgs tilpums, kas ir mazāks par 1/3 četrasīgā vagona tilpuma.
- privātbaņķieris Kredītiestādes darbinieks, kurš sniedz individuālus pakalpojumus turīgiem klientiem - fiziskajām personām -, nodrošinot kompleksu klienta aktīvu pārvaldīšanu, tai skaitā konsultācijas finanšu plānošanas, investīciju, nodokļu un mantošanas jautājumos, speciālus kreditēšanas noteikumus, šādu klientu un to darījumu īpašu apkalpošanas kārtību, kā arī klienta informācijas paaugstinātas konfidencialitātes nosacījumus.
- eksportkredīts Kredīts, kas tiek piešķirts ārvalstu juridiskajām personām - valsts preču un pakalpojumu pircējiem.
- kredītportfelis Kredītu skaita un veidu kopums, ko apkalpo viena organizācija vai indivīds.
- Alpu kreimule kreimuļu suga ("Pinguicula alpina").
- boāss Kreisais stabs Zālamana tempļa priekštelpā Jeruzalemē, un tādam noteikti jābūt masonnu tempļa interjerā, to veido un attēlo kā dorisko kolonnu, kuras kapiteli vainago globuss, kas simbolizē masonisma vispasaules universālo raksturu.
- krākāties Krekšķināt, smagi elpot ar iesnainu degunu, krākt.
- Sibīrijas strēlnieki Krievijas armijas daļas, kas tika komplektētas galvenokārt no Sibīrijas guberņās iesauktajiem karavīriem, 1. pasaules kara laikā Krievijas armijā bija 7 šādi korpusi, 5 no tiem dažādā laikā ietilpa Ziemeļu frontē; līdz latviešu strēlnieku bataljonu izveidošanai šajos pulkos dienēja arī daudzi latvieši.
- Federācijas padome Krievijas Federācijas parlamenta augšpalāta, kurā ietilpst deputāti, kas vienādā skaitā pārstāv katru federācijas subjektu.
- apmešanās josla Krievijas teritorijas daļa, kurā Krievijas valdība 19. gs. atļāva ebrejiem apmesties uz pastāvīgu dzīvi, no Latvijas teritorijas šajā joslā ietilpa Latgale; ārpus tās varēja dzīvot ebreju izcelsmes 1. ģildes tirgotāji un amatnieki, kā arī ebreji ar augstāko vai speciālo izglītību.
- zemščina Krievijas valsts teritorijas daļa, kas neietilpa opričņinā; administratīvais centrs - Maskava. Pēc opričņinas atcelšanas (1572. g.) atšķirība pakāpeniski izzuda.
- Dobriņa Ņikitičs krievu biļinu eposā mitoloģizēts spēkavīra tēls, viens no spēkavīru triādes, kurā ietilpst arī Iļja Muromietis un Aļoša Popovičs.
- panihida Krievu mirušo piemiņas dievkalpojums.
- paņihida Krievu mirušo piemiņas dievkalpojums.
- kriminālistiskā taktika kriminālistikas sadaļa, kas pēta un izstrādā atsevišķu izmeklēšanas darbību paņēmienus un līdzekļus, ievērojot kriminālprocesuālo likumu un izvērtējot izmeklēšanas un tiesu prakses un citu zinātņu, it īpaši loģikas, psiholoģijas un darba organizācijas, kā arī kriminālistiskās tehnikas rekomendācijas un atziņas.
- kriminālā policija kriminālpolicija.
- kriminālpolicists Kriminālpolicijas ierēdnis.
- banderša Kriminālpolicijas priekšniece.
- banders Kriminālpolicijas priekšnieks.
- pahans Kriminālpolicijas priekšnieks.
- tiharjs Kriminālpolicists privātās drēbēs.
- kūms Kriminālpolicists.
- personiskais galvojums kriminālprocesā - rakstveida saistība, ar kuru zināmas personas galvo, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ieradīsies uz izziņas izdarītāja, izmeklētāja, prokurora vai tiesas aicinājumu.
- Kpk Kriminālprocesa kodekss.
- procesuāla darbība Kriminālprocesa likumā pieļauta darbība, ko īsteno izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis un tiesa nolūkā atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot vainīgos un piemērot likumu tā, lai nodarījuma izdarītāji tiktu taisnīgi sodīti, bet neviens nevainīgs netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts.
- drošības līdzeklis Kriminālprocesa likumā reglamentēts virzītāja piespiedu pasākums pret apsūdzēto, tiesājamo, vai notiesāto, bet likumā norādītajos gadījumos - arī pret aizdomās turēto, lai nepieļautu viņa izvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas, kavēt patiesības noskaidrošanu lietā vai turpināt noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kā arī lai nodrošinātu sprieduma izpildi.
- kriminālā reģistrācija kriminālprocesā par noziegumiem, noziedzniekiem ar tiem saistītiem priekšmetiem, pēdām iegūtās informācijas savākšanas fiksēšanas, glabāšanas sistēma nolūkā izmantot to noziegumu atklāšanā un izmeklēšanā.
- kriminālvajāšana kriminālprocesa posms, par kura sākumu uzskatāms prokurora lēmums par apsūdzētā saukšanu pie kriminālatbildības.
- iepriekšējā izmeklēšana kriminālprocesa stadija, kurā izmeklētājs kriminālprocesa paredzētajā kartībā veic pasākumus nozieguma atklāšanai, vainīgā noskaidrošanai; lietas materiālu noformēšana, lai nodotu tiesai.
- krimināllietas ierosināšana kriminālprocesa stadija, kurā kompetenta amatpersona (izziņas iestāde, prokurors, tiesnesis vai tiesa), iepazīstoties ar materiāliem un konstatējot likumā noteiktos iemeslus, pieņem lēmumu par krimināllietas ierosināšanu, un krimināllietā var sākties pirmstiesas izmeklēšana, vai arī pieņem lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu.
- pirmstiesas izmeklēšana kriminālprocesa stadija, kuras laikā izziņas un kriminālvajāšanas iestādes pieņem procesuālus lēmumus un īsteno likumā noteiktās darbības, lai atklātu noziegumu, savāktu un pārbaudītu pierādījumus, sauktu pie kriminālatbildības noziegumu izdarījušo personu, noskaidrotu citus ar nozieguma izdarīšanu vai apsūdzēto personu saistītos apstākļus un savāktos materiālus kopā ar apsūdzības rakstu nosūtītu uz tiesu.
- kriminālprocesuālo tiesību norma kriminālprocesa subjektu uzvedības nosacījumi, kas reglamentē viņu rīcību, norādot uz atbilstošo tiesisko attiecību izcelsmes priekšnosacījumiem, nosaka šo attiecību subjektus, norādot viņu tiesības un pienākumus, kā arī sankcijas par nepienācīgu uzvešanos.
- krimināltiesāšana Kriminālprocesa tiesas darbību kopums.
- kriminālprāva Kriminālprocess (2).
- apsūdzības celšana kriminālprocesuāla darbība, kas izpaužas lēmuma par saukšanu pie kriminālatbildības sastādīšanā un uzrādīšanā personai, par kuru savākti pietiekami pierādījumi, lai viņu varētu saukt pie kriminālatbildības par konkrēta nozieguma izdarīšanu.
- tiesas procesa kartība kriminalprocesualajā likumā noteikta tiesas (tiesneša) darbības secība un nosacījumu, kas jāievēro, apsūdzēto nododot tiesai un iztiesājot krimināllietu, lai optimāli nodrošinātu patiesības noskaidrošanu lietā un pieņemtu likumīgu, pamatotu un taisnīgu spriedumu.
- kriminālprocesa virzītāji kriminālprocesuālās darbības subjekti, kam ir tiesības veikt kriminālprocesuālo darbību - izziņas iestāde, izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis un tiesa.
- autoritāte Kriminālvidē par savu nežēlību, bagāto kriminālpieredzi vai citu iemeslu dēļ īpaši cienīts noziedznieks, kam pārējie bez ierunām pakļaujas.
- singonija kristalogrāfiska sistēma - radniecīgu simetrijas veidu grupa, kurā ietilpst kristāli ar līdzīgiem simetrijas elementiem; ir 7 singonijas: triklīnā (vismazāk simetriskie kristāli), monoklīnā, rombiskā, trigonālā, tetragonālā, heksagonālā, kubiskā (vissimetriskākie kristāli).
- pusporcelāns Kristālporcelāns - keramikas materiāls, kura drumstalai ir lielāka ūdens uzsūce nekā porcelānam.
- vakance Kristālu punktveida defekts - atoma vai jona iztrūkums kristālrežģa mezglpunktā.
- Kristofers Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās — moceklis, kas dzīvoja imperatora Decija valdīšanas laikā ap 250. g., bijis labsirdīgs milzis un drosminieks, kas meklē varenāko valdnieku, lai tam kalpotu.
- pastorāts Kristīgai organizācijai (draudzei) piederošās ēkas, galvenokārt mācītāja māja un palīgtelpas, kas var būt gan tūristu piesaiste ar savu arhitektonisko vērtību (Durbes pastorāts), gan tūristu naktsmītne tūrisma sezonā (pastorāti Sāremā, Igaunija).
- paraments Kristīgajā dievkalpojumā - liturģisks apģērbs; altārim, kancelei un liturģiskiem priekšmetiem izmantotais audums.
- emporas Kristīgo baznīcās virs sānjomiem un virs priekštelpas esošās galerijas.
- liturģija kristīgo dievkalpojuma daļa, kuru vada garīdznieks pie altāra, un kurā lasa lūgšanas, evaņģēlija tekstu, dzied garīgas dziesmas, upurē vīnu un maizi.
- klērs Kristīgo garīdznieku un baznīcas kalpotāju kopums kristietībā (kristiešu garīdzniekus sākumā izraudzījās ar lozēšanu).
- litogrāfijas krīts krīts, kura sastāvā ietilpst, piemēram, tauki, ziepes un kurš paredzēts litografēšanai uz graudota papīra, graudota litogrāfijas akmens, arī uz graudota cinka.
- spoliatorijs Kritušo gladiatoru izģērbšanas telpa, vispār ģērbtuve.
- krodzinieks Kroga īpašnieks vai nomnieks, kas arī apkalpo viesus.
- vācu gals kroga telpa vai telpas, kur uzņēma turīgākos viesus; turīgākie viesi šādā telpā vai telpās.
- kroģējamā (arī krogojamā) istaba kroga telpa, kurā pērk un arī patērē nopirkto.
- gerygone Krūmsvilpējs.
- Jaunzēlandes krūmsvilpējs krūmsvilpēju suga ("Gerygone igata").
- dzeltenkrūšu krūmsvilpējs krūmsvilpēju suga ("Gerygone sulphurea").
- kalvārija Krusta ceļa pieturas - virknē sarindoti 14 krusti, parasti katrs ar kādu glezniecisku vai skulpturālu attēlu, kuri ataino 14 posmus Jēzus ceļā uz krustā sišanu.
- krucifikss Krustā sistā Jēzus Kristus, parasti skulpturāls, attēls.
- kristaceļš Krustaceļš (katoļu dievkalpojuma daļa).
- torakometrija Krūškurvja apkārtmēra mērīšana un tā starpības noteikšana ieelpas un izelpas stāvoklī.
- kubatūra Kubikvienībās izteikts (kā) tilpums.
- kubik- Kubveidīgs, kubisks, kāpināts kubā (gk. tilpuma mērvienību nosaukumos).
- komanda Kuģa apkalpe (parasti, atskaitot virsniekus).
- kuģinieks Kuģa apkalpes loceklis; jūrnieks (1).
- jūrnieks Kuģa apkalpes loceklis.
- kuģa rullis kuģa apkalpes saraksts.
- pakotija Kuģa kalpotāja apņemšanās pārdot savās personīgās mantās apslēptās preces ārzemju ostā savā vārdā, bet uz sveša (parasti rēdera) rēķina.
- barbets Kuģa klāja izvirzījums ar laukumiņu lielgabala apkalpošani.
- peldspējas rezerve kuģa korpusa ūdensnecaurlaidīgās daļas tilpums virs ūdenslīnijas.
- karšu māja kuģa telpa navigācijas, ģeogrāfisko u. tml. karšu novietošanai, arī darbam ar tām.
- mese Kuģa telpa, kur ēd un brīvā laikā uzturas kuģa virsnieki.
- stūres māja kuģa telpa, kurā vada stūres iekārtu.
- kuģa tilpums kuģa tilpība.
- reģistra tonna kuģa tilpības mērvienība - aptuveni 2,83 kubikmetri jeb 100 angļu kubikpēdas.
- reģistra tonnāža kuģa tilpums reģistra tonnās (1 reģistra tonna ir 100 kubikpēdu).
- svara tonnāža kuģa tilpums svara tonnās.
- navigators Kuģa, lidaparāta apkalpes loceklis, kura uzdevums ir noteikt tā atrašanās vietu un kursu.
- kazemāts Kuģī - bruņu plāksnēm klāta telpa vidēja kalibra lielgabalu uzstādīšanai.
- velkonis Kuģis (kā, piemēram, peldošu objektu, ūdens transportlīdzekļu) pārvietošanai pa ūdenstilpēm, (tos) velkot, stumjot, piestūrējot.
- balkertankkuģis Kuģis beramkravu un lejamkravu pārvadāšanai speciālās tilpnēs.
- ledlauzis Kuģis, kas paredzēts braukšanai pa aizsalušām ūdenstilpēm (drupinot, laužot ledu).
- jūrasprasme Kuģu ekipāžu prasmju komplekss kaujasdarbībai dažādās situācijās, kaujas sagatavotības sastāvdaļa, t. i. personālsastāva prasme izveicīgi darboties ar ieročiem, apkalpojot tehniskos līdzekļus, cīnoties par kuģa vitalitāti, kā arī prasme vadīt kuģi, manevrējot individuāli un kopīgi ar citiem kuģiem.
- torpēdbruņojums Kuģu un aviācijas bruņojuma veids, kas ietver torpēds, pretzemūdeņu torpēdnesējas raķetes, kā arī sistēmas un iekārtas, kas nodrošina to lietošanu, glabāšanu un apkalpošanu.
- locija Kuģu vadīšanas zinātnes nozare, kurā pēta kuģošanas apstākļus dažādās ūdenstilpēs un ūdenstecēs.
- ostas locis kuģuceļus labi pārzinošs, pieredzējis jūrnieks, kura pienākumos ietilpst kuģu ievadīšana ostā un izvadīšana no tās.
- viendienīte Kukaiņu kārta ("Ephemeroptera"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar maz hitinizētu ķermeni, divām fasetacīm, trim actiņām un diviem pāriem plēvainu, caurspīdīgu dzīslainu spārnu, >2000 sugu, Latvijā konstatēts 11 dzimtu, \~50 sugu.
- putekļu utis kukaiņu kārta ar 25 zināmām sugām Latvijā, dzīvo sūnās, sausā koksnē; pārtiek no trūdvielām, koksnes sairumiem, sūnām un ķērpjiem; vairākas sugas uzturas arī slēgtās putekļainās telpās kā grāmatu utis.
- āržokleņi Kukaiņu klases apakšklase ("Ectognatha"), kurā ietilpst 32 kārtas, Latvijā sastopamas 23 kārtas; kailžokleņi.
- iekšžokleņi Kukaiņu klases apakšklase ("Entognatha"), kurā ietilpst 3 kārtas - diplūras, kolembolas un protūras, kas pārstāvētas arī Latvijā; segžokleņi.
- piešcikādes Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Delphacidae"), sīkas, retāk vidēji lielas cikādes 3-7 mm garumā ar lielu kustīgu dzelksni ("piesi") uz pakaļkāju stilbu priekšējās daļas, Latvijā konstatētas 43 sugas.
- krastmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Ephydridae"), sīki, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 0,9-7 mm) tumšas krāsas mušveidīgie, visbiežāk sastopami ūdenstilpju krastos, Latvijā nav pētīta.
- krastods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Ptychnopteridae"), nelieli un vidēji lieli odveidīgie (ķermeņa garums - 5-11 mm), kāpuri mīt stāvošu un lēni tekošu ūdeņu seklumā, divi pēdējie ķermeņa posmi veido garu elpcauruli, pa kuru tie var elpot, pārvietojoties pa dūņām vai ūdensaugiem, Latvijā nav pētīta.
- dūrējutis Kukaiņu klases dzīvniekutu kārtas apakškārta ("Anoplura"), kur ietilpst sīki, ektoparazītiski kukaiņi, kuriem ir reducēti spārni un kuri sūc cilvēka vai dzīvnieku asinis; šīs kārtas kukaiņi, \~300 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu.
- spārneņi Kukaiņu klases infraklase ("Pterygota"), kurā ietilpa dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piemēram, vaboles, tauriņi); šīs infraklases kukaiņi.
- prusaks Kukaiņu klases kārta ("Blattoptera"), kuras pārstāvjiem ir raksturīgs stipri saplacināts ķermenis, grauzējtipa mutes orgāni, divi spārnu pāri, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem; \~4000 sugu; Latvijā konstatētas 4 sugas (2 mežos, 2 telpās).
- vabole Kukaiņu klases kārta ("Coleoptera"), kurā ietilpst kukaiņi, kam raksturīgi cieti priekšspārni jeb segspārni un plēvveidīgi, salokāmi pakaļējie spārni, >400 tk sugu, kas iedalās 4 apakškārtās, Latvijā konstatētas visas apakškārtas, \~108 dzimtas, >3500 sugu.
- divspārņi Kukaiņu klases kārta ("Diptera"), kurā ietilpst, piemēram, odi, knišļi, mušas, dunduri, iedala 2 apakškārtās, >80 tk sugu, Latvijā maz pētīti, varētu būt \~4000 sugu.
- blakts Kukaiņu klases kārta ("Heteroptera"), kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas veido posmainu snuķi, dažāda lieluma kukaiņi (1-100 mm) ar neviendabīgas struktūras segspārniem, \~50 dzimtu, \~40000 sugu, Latvijā konstatēts 360 sugu, kas ietilpst 32 dzimtās.
- plēvspārņi Kukaiņu klases kārta ("Hymenoptera"), kurā ietilpst kukaiņi ar diviem pāriem caurspīdīgu plēvveida spārnu (piemēram, bites, lapsenes, kamenes), \~300000 sugu, Latvijā konstatēts \~2500 sugu.
- tauriņš Kukaiņu klases kārta ("Lepidoptera"), kurā ietilpst nelieli līdz ļoti lieli kukaiņi ar diviem zvīņām klātiem, parasti raibi krāsainiem, spārnu pāriem, \~140000 sugu, Latvijā konstatētas 69 dzimtas, \~2400 sugu; zvīņspārnis.
- tīklspārņi Kukaiņu klases kārta ("Neuroptera syn. Planipennia"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar diviem pāriem, parasti caurspīdīgu, ļoti dzīslainu, spārnu, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas \~40 sugas.
- taisnspārņi Kukaiņu klases kārta ("Orthoptera"), kurā ietilpst lieli, retāk vidēji lieli kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem, spēcīgām, lēkšanai pielāgotām pakaļkājām (sienāži, circeņi, siseņi), >20000 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas, kas pieder pie 3 apakškārtām - circeņiem, sienāžiem un siseņiem.
- ķērpjutis Kukaiņu klases kārta ("Psocoptera syn. Copeognatha, Corrodentia"), kurā ietilpst spārnoti un nespārnoti sīki kukaiņi ar grauzējtipa mutes orgāniem; šīs kārtas kukaiņi, \~1600 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu.
- tripsis Kukaiņu klases kārta ("Thysanoptera"), kurā ietilpst nelieli, tumši kukaiņi, kas sūc augu sulas ar dūrējsūcējtipa mutes orgāniem, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~80 sugu.
- ķirmis Kukaiņu klases vaboļu kārtas dzimta ("Anobiidae"), kurā ietilpst sīkas vaboles (piemēram, lapkoku ķirmji, ēku ķirmji, mēbeļu ķirmji), kas parasti dzīvo sausā, atmirušā koksnē un to izalo, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 23 sugas.
- skrējējzvīņene Kukaiņu klases zvīņeņu kārtas apakškārta ("Zygentoma"), vidēji lieli bezspārnaini kukaiņi, kuru ķermeni bieži klāj zvīņas, dzīvo augsnē, telpās, skudru un termītu mītnēs.
- kāpuru ejas kukaiņu radīti bojājumi augošā, nocirstā, apstrādātā, kā arī konstrukcijās iebūvētā kokā, koka izstrādājumos (mēbeles, skulptūras, sadzīves priekšmeti, īpaši muzeja fondos).
- otkats kukuļdošanas veids sarunās, kurā kukuļņēmējam apmaiņā pret sniegtajiem pakalpojumiem tiek maksāta komisijas maksa.
- Kulpines ezers Kulpenes ezers Susāju pagastā.
- Kulpīnes Kulpīnes ezers - Kulpenes ezers Susāju pagastā.
- Kulpenhof Kulpju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā.
- sludinātājs Kulta kalpotājs, garīdznieks (parasti sektās).
- Kunajala Kunajalas komarka - Panamas pamatiedzīvotāju komarka ("Kuna Yala" / "Comarca Kuna Yala"), administratīvais centrs - Elporvenira, platība - 2393 kvadrātkilometri, 31570 iedzīvotāju (2010. g.).
- gastroftīze Kuņģa gļotādas un zemgļotādas hiperplāzija, kas izraisa kuņģa sienas sabiezēšanu un kuņģa tilpuma samazināšanos.
- daugulis Kupolpaugurs - ieapaļš vai iegarens kupolveida vai konusveida paugurs, kas veidojies ledāja mēļu sateces zonā.
- piekvēpt Kūpot, degot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem (par telpu, apkārtni, vidi).
- piekūpēt Kūpot, degot, arī garojot (kam), tikt piepildītam ar dūmiem, arī ar garaiņiem, iztvaikojumiem (par telpu, apkārtni, vidi); piekvēpt.
- Rīgas vietniecība kurā ietilpa Vidzeme un Dienvidigaunija pastāvēja 1783.- 1796. g.
- delsemīns Kurārei līdzīgs alkaloīds, iegūts no "Delphinium semibarbatum Bienet".
- kalefaktors Kurinātājs; apkurinātājs, mājas apkalpotājs; arī glaimotājs.
- apkurināt Kurinot (krāsni, plīti u. tml.), apsildīt (telpu).
- izkurināt Kurinot krāsni, pavardu u. tml., sasildīt (telpu).
- piekurināt Kurinot ļoti, arī pietiekami, sasildīt (telpu).
- pārkurināt Kurinot pieļaut, ka (kas, parasti krāsns, telpa) kļūst pārāk karsts.
- DHL Kurjerpasts, starptautiska kompānija, kas nodarbojas ar ekspressūtījumu apkalpošanu (nosaukums pēc dibinātāju uzvārdiem: Dalsijs, Hilbloms, Linns).
- piesakurēties Kuroties (kam), piesilt (par telpu).
- piesakurināties Kuroties (kam), piesilt (par telpu).
- Apūle Kuršu apdzīvots novads tagadējā Lietuvas teritorijā pie Skodas, kas 13. gs. ietilpa kuršu apdzīvotajā Cekļa zemē, bija tās centrs ar Apoles pili; pirmoreiz minēta Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta pēc 876. g. sacerētajā Sv. Anskara dzīves aprakstā; izpostīta Lietuvas karos ar Vācu ordeni un Livonijas ordeni, 1253. g. tiek minēta kā iedzīvotāju pamesta zeme.
- ēdelveiss Kurvjziežu dzimtas ģints ("Leontopodium"), neliels kalnu augs (30 sugas) ar dzeltenbaltiem ziediem; alpu zvaigznīte.
- krustaine Kurvjziežu dzimtas ģints ("Senecio"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi (nezāles, pļavu augi, arī dekoratīvi telpu augi), \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- Augstākā padome, Kurzemes hercoga Kurzemes hercoga padomdevēja iestāde 17.-18. gadsimtā, kurā ietilpa 4 hercoga virspadomnieki un līdz 1642. g. arī 2 akadēmiski izglītoti zinātņu doktori.
- brīvās krišanas paātrinājums kustības paātrinājums, kuru bezgaisa telpā izraisa pievelkošā debess ķermeņa gravitācijas spēks uz brīvi krītošu ķermeni; uz Zemes normālais brīvās krišanas paātrinājums g=9,80665 m/s^2^; tā vērtību mazliet ietekmē vietas ģeogrāfiskais stāvoklis un Zemes rotācijas efekti (Rīgā g=9,815 m/s^2^).
- ķutuzis Kutūzis, maza un nepietiekama telpa.
- motorists Kvalificēts strādnieks, kas darbina un apkalpo motorus, dzinējus.
- tilpumanalīze Kvantitatīva analīze, kurā nosaka reaģentšķīduma tilpumu, kāds nepieciešams reakcijai ar analizējamo paraugu.
- volumetrija Kvantitatīvās analīzes metode, kuras pamatā ir šķidras vai gāzveida vielas tilpuma mērīšana.
- lādiņu konjugēšana kvantu lauka teorijas operācija, kurā visas sistēmā ietilpstošās elementārdaļiņas tiek aizstātas ar tām atbilstošajām antidaļiņām.
- qt Kvarta (tilpuma mērvienība, angļu "quart").
- piekvēlot Kvēlojot izplatīt (gaismu) viscaur (telpā, apkārtnē).
- kūpelnīca Kvēpināmais trauks (dievkalpojumā).
- kūpelnieks Kvēpināmais trauks (dievkalpojumā).
- izkvēpēt Kvēpinot izdezinficēt (telpu, priekšmetu).
- izkvēpināt Kvēpinot izdezinficēt (telpu, priekšmetu).
- piekviekt Kviecot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- kvilajs Kvilaja ekstrakts - pārtikas piedeva E999 (dažās valstīs aizliegts), putu veidotājs, aromatizētājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var radīt kuņģa un zarnu trakta kairinājumu, lielā daudzumā var izraisīt aknu bojājumu, elpošanas traucējumus.
- gēlu valoda ķeltu valodu grupas valoda, kurā runā Ziemeļskotijā, Hebridu salās, kā arī Kanādā, Jaunskotijas provincē; arī šīs valodu grupas apakšgrupa, kurā ietilpst īru un Menas salas iedzīvotāju valoda.
- pieķērkt Ķērcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- magnēts Ķermenis, kam piemīt magnētiskas īpašības un kas telpā ap sevi rada magnētisko lauku un spēj pievilkt dzelzi, niķeli un dažas citas vielas.
- brīvā krišana ķermeņa brīva pārvietošanās telpā bez sākuma ātruma, uz to darbojoties tikai debess ķermeņa pievilkšanas spēkam, piemēram, Zemes gravitācijas spēkam, ievērojot vides (gaisa, ūdens) pretestību.
- īpatnējā masa ķermeņa masas attiecība pret tā tilpumu.
- īpatnējā siltumietilpība ķermeņa masas vienības siltumietilpība.
- iztilpums Ķermeņa vai atsevišķa orgāna tilpuma palielinājums, kā tā virsmas atsevišķas daļas izvirzījums.
- potenciālā enerģija ķermeņu mijiedarbības enerģija, kas atkarīga no to savstarpējā novietojuma telpā.
- mehāniskā kustība ķermeņu vai to daļiņu savstarpējo stāvokļu maiņa telpā un laikā.
- bazīdijķērpji ķērpju klase (pēc jaunākā sistemātiskā iedalījuma ietilpst himēnijsēņu klasē.), laponi veido bazīdijsēne kopā ar zaļaļģēm vai zilaļģēm; brīvi augošu sēņu forma; dzimumvairošanās notiek ar bazīdijsporām, kas noraisās no bazīdijām; izplatīti gk. tropos un subtropos; mērenajā joslā sastopamas dažas sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- savangot ķert ar cilpām (putnus).
- Ķilpupīte Ķilpjupīte, Imulas pieteka.
- stereoķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī molekulu telpisko uzbūvi un tās ietekmi uz vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām.
- struktūrformula Ķīmiskā formula, kurā ar svītrām un ķīmiskiem simboliem parādīta atomu savienošanās secība un telpiskais izvietojums molekulā.
- antimons Ķīmiskais elements - spīdīgs, trausls metāls, ietilpst periodiskās sistēmas V grupā, simbols Sb (lat. "Stibium"), atomnumurs 51, atommasa - 121,75, zināmi 24 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
- tantals Ķīmiskais elements - zilpelēks, plastisks, mehāniski izturīgs metāls, periodiskās sistēmas 73. elements, Ta, atommasa - 180,948, zināmi 15 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- cirkonijs Ķīmiskais elements Zr - sudrabaini balts, ciets metāls, atomnumurs - 40, atommasa - 91,22, zināmi 14 izotopi no kuriem 5 ir stabili.; kosmētikas sastāvdaļa (ASV aizliegts lietot kosmētikas līdzekļos), šķīdinātājs, abrazīva viela, izmanto kā kosmētisko krēmu, pretsviedru līdzekli, dezodorantu, uzskata par nekaitīgu līdzekļos, kas nav aerosolu iepakojumā, toksisks elpošanas orgāniem, var būt kontakta alerģiskas reakcijas.
- volumometrija Ķīmiskas analīzes metodes, kuras dibinās uz izlietota reaģenta vai izdalījušās un absorbētas gāzes tilpuma mērīšanu.
- topoķīmiskās reakcijas ķīmiskās reakcijas, kas notiek telpiski ierobežotā reaģējošo vielu daļā (parasti to robežvirsmā), piem., metāla oksidēšanās reakcija.
- fullerēni Ķīmiskas vielas, kas rodas, oglekļa atomiem savienojoties telpiskos veidojumos, kuriem saišu sakārtojums atgādina šuves basketbola bumbā.
- kancerogēnas vielas ķīmiski savienojumi un preparāti, kas, iedarbojoties uz cilvēka vai dzīvnieku organismu (tos ieelpojot, norijot vai absorbējot caur ādu), var izraisīt ļaundabīgu audzēju vai palielināt tā rašanās iespējamību; kancerogēni.
- sāļraži Ķīmisko elementu grupa, kurā ietilpst fluors, hlors, broms, jods, astatīns.
- halogēni Ķīmisko elementu grupa, ļoti aktīvi elementu periodiskās sistēmas septītās grupas elementi, kurā ietilpst fluors, hlors, broms, jods, astats.
- hidroperoksīdi Ķīmisko savienojumu grupa, kuru sastāvā ietilpst atomu grupa - O-O-H; spēcīgi oksidētāji; lieto par polimerizācijas procesu iniciatoriem, sašūšanas aģentiem.
- ķīmiskais sastāvs ķīmisko savienojumu kopums, kas ietilpst vielu maisījumā.
- sašūšanas aģents ķīmisks savienojums, ko pievieno polimērus saturošām sistēmām un kas izraisa makromolekulu šķērssaistīšanos telpiskā struktūrā.
- rīspapīrs Ķīnas mākslinieku vidū izsenis iecienīts papīrs, ko gatavo no Āzijā augošā nelielā koka vai krūma "Tetra-ponax papyriferum" pulpas (serdes).
- Trollius chinensis Ķinas saulpurene.
- Ledebūra saulpurene Ķīnas saulpurene.
- Liriodendron chinense Ķīnas tulpjukoks.
- si šu ķīniešu filozofu grāmatu sakopojums, kurā ietilpst četri seno konfūcisma domātāju sacerējumi (5.-3. gs. p. m. ē.), kas 12. gs. tika savākti, apstrādāti, sakopoti un pasludināti par konfūcisma kanona galveno sastāvdaļu.
- fen-šu Ķīniešu mācība par telpas un ainavas organizāciju un tās ietekmi uz cilvēku, par to, kā dzīvot saskaņā ar apkārtējo pasauli; fenšui, fen-šui.
- fen šui ķīniešu mācība par telpas un apkārtējās vides iekārtošanu un dabā pastāvošo enerģiju ietekmi uz cilvēku.
- enteroanastomoze Ķirurģiska operācija, divu zarnu cilpu savienošana, radot jaunu anastomozi.
- varāni ķirzakveidīgo dzimta ("Varanidae"), kurā ietilpst plēsīgi rāpuļi, oldējēji, ar masīvu (20 cm līdz 3 m garu), slaidu ķermeni, spēcīgām kājām un asiem nagiem, \~30 sugu; šīs dzimtas dzīvnieki; izplatīti Āzijas siltajās klimatiskajās zonās un Austrālijā.
- parastā ķiverene ķivereņu suga ("Scutellaria galericulata"), sastopama samērā bieži visā Latvijā, arī mitros, pārpurvotos mežos, zemajos un pārejas purvos, ūdenstilpju krastos, tā ir 10—50 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas iegareni olveidīgas vai lancetiskas, ziedi pa 1 lapu žāklēs, zilvioleti, divlūpaini, ar ķiverveidīgu augšlūpu, zied jūnijā—augustā, auglis — riekstiņu kopauglis.
- eupnoē Laba jeb viegla elpošana.
- jahīns Labās puses stabs Zālamana tempļa priekštelpā Jeruzālemē, obligāta detaļa masonu tempļa interjerā, ko veido kā dorisko kolonnu, kuras kapiteli vainago trīs granātāboli - dabas auglības simbols.
- akūta infekciozā limfocitoze labdabīga infekcijas slimība ar izteiktu limfocitāro leikocitozi: vairākas dienas mērens drudzis ar augšējo elpceļu vieglu kataru, nereti 1-3 dienu eksantēma, kas atgādina skarlatīnu vai masalas; liesa un limfmezgli nav palielināti; akūtas vēdera sāpes; retāk meningeāla kairinājuma pazīmes ar likvora pleocitozi.
- jauja Labības žāvētava, īpaša telpa vai viendaļīga vai daudzdaļīga ēka, kurā atradās krāsns, ko izmantoja nekultās labības izžāvēšanai, radniecīga rijai.
- puspūrs Labības, kartupeļu daudzums, kas ietilpst šādā mērtraukā.
- autofurgons Labiekārtots specializēts automobilis ceļošanai, kurā parasti ir telpa ar guļvietām, sanitārais mezgls un vieta ēdiena pagatavošanai, tiem tiek iekārtoti specializēti stāvlaukumi kempingos un pie citām tūristu mītnēm ar iespējām pievienoties elektriskajam tīklam, ūdensvadam un kanalizācijai.
- dzīvokļnumurs Labiekārtots tūristu mītnes numurs ar virtuvi un vairākām istabām, ko piedāvā augstāko kategoriju viesnīcas un viesu mājas; ar savu plašumu, greznību un komfortablo iekārtojumu tas var raksturot mītnes sniegto pakalpojuma kopējo līmeni.
- gazometrs Laboratorijas ierīce gāzu uzkrāšanai, glabāšanai un to tilpuma mērīšanai.
- tilpuma lādiņu blīvums lādiņu daudzums tilpuma vienībā; mēra kulonos uz kubikmetru (C/m^3^).
- jezuāti Laicīga biedrība (Jēzus kalpi, pastāvēja 1360-1668) slimo kopšanai un mirušo apbedīšanai.
- izvērse Laika funkcijas (elektriska signāla, kāda fizikāla procesa) pārveidošana telpas koordinātu funkcijā (piemēram, attēlā).
- kalendārais gads laika intervāls, kurā ietilpst 365 vai 366 diennaktis.
- savienojumlaiks Laika periods, kurā lietotājs ir pievienots pakalpojumu sniedzējam.
- garantijas laiks laika periods, kurā ražotājs uzņemas atbildību un garantē ražojumam noteikto prasību izpildi ar noteikumu, ka lietotājs ievēro ekspluatācijas un tehniskās apkalpošanas noteikumus; ražotājs uzņemas garantijas laikā bez atlīdzības novērst ražojuma defektus vai apmainīt to pret citu.
- norises saskaņotība laika un telpas nepārprotams atspoguļojums, attēla virziena un kompozīcijas saskaņojums, kas ļauj skatītājam uztvert filmu kā loģisku tās satura izklāstu.
- saimnieciskās darbības cikls laikposms starp naudas līdzekļu izdošanas brīdi preču vai pakalpojumu iegādei un preču vai pakalpojumu pārdošanas brīdi pircējiem (klientiem), lai saņemtu naudu.
- navigācija Laikposms, kurā vietējie laikapstākļi pieļauj kuģošanu (kādā ūdenstilpē, tās daļā).
- baznīclaiks Laiks (parasti svētdienas priekšpusdienā), kad baznīcā notiek dievkalpojums.
- laiktelpa Laiks un telpa kā vienots veselums.
- kompaņonnāža Laiks, kas jānokalpo par zelli, lai iegūtu tiesības būt par meistaru.
- saule Laiktelpas daļa folkloriskajā izpratnē.
- izčibināt Laipni apkalpot; uztaisīt gultu.
- complaisance Laipnība, pakalpība.
- pielaidīgs Laipns, pakalpīgs.
- pikēt Laisties lejup pa trajektoriju, kas ar horizontu veido no 30 līdz 90 grādiem lielu leņķi (par lidaparātu, tā apkalpi).
- sēsties Laisties zemāk, parasti, lai piezemētos (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
- izlaistīt Laistot (šķidrumu), padarīt mitru vai slapju (piemēram, telpu).
- ostas laiva laiva, kas pieder jahtu ostas inventāram un kalpo īslaicīgi visu jahtu komandu vajadzībām.
- grīšļaugi Lakstaugu grupa, kurā ietilpst grīšļu dzimta un doņu dzimta.
- germicidālā lampa lampa, kas izstaro ultravioleto starojumu; lieto laboratoriju telpu sterilizācijai.
- ļecka Lamu vārds, apzīmē tādu, kas pēc kaut kā (piemēram, sabiedrības) priekšstatiem neietilpst tikumiskā u. c. pieņemtajos priekšrakstos, rāmjos.
- psyllidae Lapblusiņas - augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kas pēc izskata atgādina laputis un kas pārvietojas lecot; šīs apakškārtas kukaiņi.
- vienkāji Lapsu grīslis ("Carex vulpina").
- platlapis Lapu koku grupa, kurā ietilpst koki ar platām lapām (piemēram, ozoli, kļavas, liepas, oši).
- spuraine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Rhytidiadelphus"), aug līdz 15 cm augstās, irdenās velēnās, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un arktiskjā joslā, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- lesmins Lāsmenis, neaizsalusi vai atkusus vieta (ūdenstilpē).
- laste Lasts - sens tilpuma, arī kuģa kravas svara mērs labībai, sālim, alum.
- lasta lasts, sens tilpuma, arī kuģa kravas, svara mērs labībai, sālim, alum.
- sinči Latgalē apzīmējums dzīvojamās ēkas priekštelpai, ko piebūvēja istabas galam ieejas pusē.
- Lielais Liepukalns Latgales augstienes augstākā virsotne, atrodas Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū, 289,3 m vjl., relatīvais augstums — 86 m, kalns apaudzis ar eglēm un lapu kokiem.
- Atzele Latgaļu apdzīvota zeme 12.-13. gs. tagadējā Alūksnes, Apes, Balvu, Rugāju un Viļakas novada teritorijā, ietilpa arī bijušā Abrenes apriņķa (tagad Krievijai pievienotā) teritorija.
- Alene Latgaļu apdzīvots novads 12.-13. gs., ietilpa Jersikas zemē, atradās Daugavas labajā krastā pie Aiviekstes lejteces; Olina.
- Berezne Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, atradās tagadējā Balvu novada Bērzpils pagasta un Rugāju novada Lazdukalna pagasta teritorijā starp Aivieksti, Balupi un Iču, ietilpa latgaļu Atzeles zemē; pēc Tālavas un Atzeles zemju dalīšanas 1224. g. nonāca Zobenbrāļu ordeņa valdījumā; 16. gs. ietilpa Livonijas ordeņa Rēzeknes pilsnovadā; Berezene; Bērzene.
- Negeste Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, ietilpa Jersikas valstī un aptvēra daļu tag. Aronas, Bērzaunes, Vestienas, Jumurdas un Liezēres pag. (daži vēsturnieku uzskata, ka tajā ietilpa arī Ērgļi), centrs, domājams, atradies Dārznīcas kalnā.
- Cesvaine latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, kurā ietilpa tagadējā Madonas rajona austrumu daļa (Dzelzavas, Lubānas, Meirānu, Barkavas apkaime) ar centru Cesvaines pilskalnā.
- Asote Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., atradās Aiviekstes kreisajā krastā ap Asotes pili un ietilpa Jersikas zemē, novada teritorijā atradās 3 pilskalni un \~10 kapulauki (11.-13. gs.), tika iekļauts Rīgas arhibīskapijā, 14. gs. par novada centru kļuva Krustpils.
- Lepene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., ietilpa Jersikas valstī, 1211. g. nonāca Rīgas bīskapa varā, domājams, ka atradies uz austrumiem no Asotes un aizņēma tagadējo Jēkabpils novada Atašienes pagastu un Līvānu novada Rudzātu pagastu; ar nosaukumu "terra Lepen" kopā ar Jersiku un Preiļiem minēts vēl kādā 1348. g. dokumentā.
- Autīne Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., ietilpa Jersikas zemē un no visiem Jersikas novadiem atradās vistālāk uz ziemeļiem pie Gaujas, tā centrs, iespējams, atradies Priekuļu Sārumkalna pilskalnā.
- Mārciena Latgaļu apdzīvots novads Aiviekstes pieteku Aronas un Vesetas baseinā 13.-14. gs., tajā ietilpa tagadējais Bērzaunes un Mārcienas pagasts, kā arī daļa Kalsnavas un Vestienas pagasta, robežojās Negestes, Cesvaines un Alenes novadu, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1213. g. kā "castrum Marxne"; Mārksne.
- Austrumciems Latviešu koloniju grupa Krievijā, Baškīrijā, Ufas apgabalā, pirmie latvieši ieceļoja 1883. g., 20. gs. 20. gados šajā grupā ietilpa Ozolciema, Baltijas ciema, Simbirskas, Novodježinskas, Rīgas ciema, Ziemeļu sētu, Puķu ciema, Baložciema, Novocvetajevkas, Jelohovas latviešu kolonijas.
- Lauka māte latviešu mitoloģijā aizgādne par laukā iesētā ražību, kur lauks tradicionālajā uzskatā tika pretstatīts mežam, puvam kā iekoptais, no haosa telpas atkarotais, līdz ar to - sakralizētas telpas gabals.
- latols Latvijā līdz 1940. g. ražota un lietota autodegviela; pēc tilpuma sastāv no 50% benzīna un 50% etilspirta.
- eksportētājs Latvijā reģistrēts komersants, kurš, pamatojoties uz noslēgto eksporta līgumu, izgatavo un piegādā produktu vai sniedz pakalpojumu pircējiem trešajās (ārpus ES) valstīs.
- LATPOS Latvijas globālās pozicionēšanas sistēma - Latvijas valsts zemes dienesta un firmas "Leica" kopīgi veidotais un tagad Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras uzturētais GPS bāzes staciju tīkls, kas sastāv no 19 stacijām ar attālumu starp tām 70 - 100 km; konfigurācijas plānotā precizitāte 2 cm., paredzēts papildināt līdz 21 stacijai.
- LĢIA Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra - valsts aģentūra, kuras funkcijas ir iegūt, apstrādāt un uzturēt ģeogrāfiskos pamatdatus civilām un militārām vajadzībām; veidot un attīstīt ģeogrāfisko pamatdatu informācijas sistēmu; sniegt ģeodēzisko, kartogrāfisko un ģeotelpisko informāciju.
- kriminālprocesuālā kārtība Latvijas kriminālprocesa kodeksā paredzētā secība, kādā noris visas nepieciešamās un pieļaujamās darbības nolūkā konstatēt nozieguma faktu, noskaidrot noziegumā vainīgo personu un nodrošināt likuma pareizu piemērošanu, kā arī pārbaudīt krimināllietas ierosināšanas un iztiesāšanas likumību un pamatotību.
- Augšzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, aptver Daugavas kreisā krasta teritorijas no Augšdaugavas novada austrumiem līdz Jēkabpils novada rietumu robežām, senākās konstatētās zvejnieku un mednieku mītnes attiecas uz 9 gt. p. m. ē., baltu ciltis šeit apmetās 2. gt. p. m. ē., mūsu ēras pirmajos gadsimtos dzīvoja sēļi, 10.-13. gs. izveidojās vairāki novadi ar centru Sēlpilī.
- kriminālkolēģija Latvijas Republikas apgabaltiesas sastāvā ietilpstoša tiesvedības instance, kas izskata svarīgākās Kriminālprocesa kodeksā norādītās krimināllietas kā pirmās instances tiesa, bet kā apelācijas instance - sūdzības un protestus par rajona, pilsētas tiesas spriedumiem vai spriedumiem, ko tiesnesis taisījis vienpersoniski.
- krimināllietu tiesu palāta Latvijas Republikas Augstākās Tiesas sastāvā ietilpstoša tiesvedības instance, kas izskata apgabaltiesu krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumus apelācijas kārtībā.
- krimināllietu departaments Latvijas Republikas Augstākās Tiesas sastāvā ietilpstoša tiesvedības instance, kas izskata spriedumus krimināllietās kasācijas kārtībā.
- Latvijas Republikas teritorija Latvijas Republikas sauszemes teritorija, tās iekšējie un teritoriālie Baltijas jūras ūdeņi un gaisa telpa.
- ALTA Latvijas Tūrisma aģentu asociācija (angļu "Association of Latvian Travel Agents") - profesionāla sabiedriska organizācija (biedrība), kura apvieno Latvijas tūrisma aģentus un tūrisma operatorus ar mērķi veicināt vietējā un starptautiskā tūrisma attīstību, nodrošināt kvalitatīvus tūrisma pakalpojumus, garantēt savu biedru profesionālo godīgumu attiecībās ar klientiem un partneriem, stiprināt saites ar līdzīgām organizācijām pasaulē u. c., Starptautiskās tūrisma aģentu asociāciju federācijas (UFTAA) biedre.
- virsmežniecība Latvijas valsts mežu pārvaldes lielākā teritoriālā vienība, kurā ietilpst vairākas mežniecības (līdz 1940. gadam, no 1941. gada līdz 1944. gadam).
- Latvijas globālās pozicionēšanas sistēma Latvijas valsts zemes dienesta un firmas "Leica" kopīgi veidotais un tagad Latvijas ģeotelpiskās informācijas aģentūras uzturētais GPS bāzes staciju tīkls (LATPOS), kas sastāv no 19 stacijām ar attālumu starp tām 70 - 100 km; konfigurācijas plānotā precizitāte 2 cm, paredzēts papildināt līdz 21 stacijai.
- rušināmaugi Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeli, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana.
- rušināmkultūras Lauksaimniecības augi (piemēram, cukurbietes, kartupeļi, kukurūza, saulgriezes), kuru normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana; rušināmaugi.
- sienaugša Lauksaimniecības celtnes (piemēram, kūts, klēts) telpa, kas atrodas starp griestiem un jumta segumu un ko izmanto siena glabāšanai.
- saimes gals lauku dzīvojamās ēka daļa, kurā dzīvoja kalpi un kalpones.
- saimniekgals Lauku dzīvojamās ēkas telpa vai telpas, kur dzīvoja saimnieks ar ģimeni; saimnieku gals, saimnieka gals.
- saimniekkārta Lauku iedzīvotāju kārta, kurā ietilpa zemnieku saimniecību īpašnieki vai nomnieki un to ģimenes; saimnieki.
- saimnieks lauku iedzīvotāju kārta, kurā ietilpa zemnieku saimniecību īpašnieki vai nomnieki un to ģimenes.
- kantri stils lauku stils apģērbā, telpu iekārtojumā u. tml.
- plītspriekša Laukums uz grīdas pie plīts kurtuves durvīm; laukums, arī telpa plīts tiešā tuvumā pie tās kurtuves durvīm.
- stāpelis Laukums vai platforma ar slīpumu uz ūdenstilpes pusi kuģubūvei, remontam, nolaišanai ūdenī; eliņš.
- krāsnspriekša Laukums, arī telpa krāsns tiešā tuvumā pie tās kurtuves durvīm.
- pārinieks Laulāts pāris, kas kalpoja pie viena un tā paša saimnieka.
- aplaulības Laulību pusdienas noīrētā telpā netālu no baznīcas.
- launāks Launaga laiks; vakara dievkalpojuma laiks.
- lounge Laundžs - omulīga saviesīgas relaksācijas telpa.
- uzlauzt Laužot panākt, ka (kas, piemēram, telpa, kaste) kļūst pieejams; laužot dabūt vaļā (piemēram, durvis, vārtus).
- ķirpu Lēcienu apzīmējums, līdzīgi kā "cilpu, ķilku".
- Cejas šļūdonis ledājs Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, starp Vilpatas un Adaihoha virsotni, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 9 km, platība - 18 kvadrātkilometri, noslīd līdz 2150 m vjl.
- klejojošais ledus ledus gabali, kas vēja vai straumju iedarbības rezultātā pārvietojas pa ūdenstilpes (parasti jūras vai okeāna) virsmu.
- nolasmenis Ledus josla, kas izveidojas neaizsalušai ūdenstilpei gar krastu.
- ledus pāržmauga ledus josla, sablīvējums, kas izveidojas šķērsām pāri ūdenstilpei.
- ledājs Ledus kārta (ūdenstilpē), parasti bieza; ledi.
- ledussega Ledus kārta, kas klāj ūdenstilpes vai sauszemes virsmu; ledus sega.
- polārais ledus ledus kopums, kas visu gadu klāj ūdenstilpes, un sauszemi polu tuvumā.
- nolasmanis Ledus strēmeles gar ūdens tilpnes (upes, ezera, dīķa) krastu, kad vidus vēl nav aizsalis.
- uzledojums ledus veidojums, kas radies, sasalstot ūdenim, kurš virs ūdenstilpes ledus segas izplūdis caur plaisām, arī kas radies, sasalstot virs zemes izplūdušam gruntsūdenim.
- driasa flora leduslaikmeta fosilā arktiskā un alpīnā flora, kuras atliekas atrodamas apledojuma apgabalos un to periglaciālajās joslās.
- faktoīds leģenda īstenības slēpšanai, fakti, kuri pirms parādīšanās publiskajā telpā, nekad nav eksistējuši, izdomājumi kaut kādas maldinošas informācijas papildu apstiprināšanai.
- dīle Lejasvācijas un sakšu zemnieku mājās vidus telpa ar ugunskura vietu, ap ko grupējas dažādas citas telpas.
- pārliet Lejot pārvietot (citā traukā, tilpnē).
- elektroniskā izsole lejupejošu cenu vai noteiktu piedāvājumu daļu jaunu vērtību atkārtota norādīšana ar elektroniskajiem līdzekļiem pēc pilnīgas piedāvājumu novērtēšanas, tādējādi ar šiem līdzekļiem sakārtojot piedāvājumus noteiktā secībā pēc cenām vai noteiktu piedāvājumu daļu vērtībām; atsevišķi publiski būvdarbu līgumi vai publiski pakalpojumu līgumi, kuru priekšmets ir intelektuāls darbs (piemēram, projektēšana), nav elektronisko izsoļu objekts.
- kardiālā astma lēkmjveidīgs elpas trūkums sakarā ar dažām sirds slimībām.
- noļenkāt Lēnām (ar palēcieniem) aiziet, aizcilpot (par zaķi).
- lendze Lence, mezgls, cilpa.
- elziņš Lencis, cilpa; bikšu lences.
- luka lenta, cilpa.
- sipahi Lēņa īpašnieki Osmaņu impērijā, kuriem par viņu valdījumā nodoto feodālo zemes īpašumu kopā ar noteiktu skaitu karavīru bija jākalpo jātnieku zemessardzes vienībās.
- lēņa dienasts lēņa vīra pienākums iet sava kunga lēņa gaitās, lai atkalpotu viņa doto lēni.
- objektīva leņķis leņķis starp divām nosacītām līnijām, kas vilktas no objektīva centra uz kadrā ietvertās telpas diviem malējiem punktiem; objektīva leņķa lielums nosaka kadrā ietvertās telpas apjomu.
- lepromatozā lepra lepra, kurai raksturīga sarkanbrūnu mezglveida lepromu attīstība ādā, gk. uz sejas ("facies leonina"), kā arī acu un elpceļu augšdaļas gļotādās; rodas temperatūras, sāpju un taktilā anestēzija bojāto nervu (visbiežāk elkoņa, fibulārā un lielā auss nerva) inervācijas apvidos.
- bārs Lete (restorānā, kafejnīcā), kur apkalpo apmeklētājus.
- bufete Lete vai galds (ēdnīcā, sarīkojumu telpā u. tml.), uz kura novieto pārdodamos ēdienus un dzērienus.
- bupate Lete vai galds, uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus; neliela telpa, arī kiosks, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dzērienus.
- bupete Lete vai galds, uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus; neliela telpa, arī kiosks, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dzērienus.
- bupets Lete vai galds, uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus; neliela telpa, arī kiosks, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dzērienus.
- bufets Lete vai galds, uz kura novieto pārdodamos ēdienus vai dzērienus; telpa, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dzērienus.
- avioceļojumu organizatora licence licence, kas jāiegūst ikvienai personai vai uzņēmumam, kas vēlas piedāvāt kompleksos ceļojumu pakalpojumus vai līgumreisa lidojumus, kas izveidota, lai aizsargātu ceļotājus gadījumos, kad uzņēmums tiek likvidēts.
- elektroenerģijas sistēmas operators licencēta kapitālsabiedrība, kura sniedz sistēmas pakalpojumu.
- kokpits Lidaparāta (gk. helikoptera) nodalījums, kurā atrodas pilots vai pilots un apkalpe.
- gāzdinamiskā vadība lidaparāta vadības sistēma, kurā vadības spēkus un momentus tā telpiskā stāvokļa maiņai rada ar reaktīvajām strūklām.
- aerokosmiskā lidmašīna lidaparāts lidojumiem Visuma izplatījuma telpā.
- pārlidot Lidojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vielā u. tml.) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- pārlidot Lidojot pārvietoties (uz citu vietu) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- uzlidot Lidojot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par lidaparātiem, arī lidaparātu apkalpi, pasažieriem; lidojot uzvirzīties virs kādas vietas.
- borta žurnāls lidojumu uzskaites žurnāls, kas ietver šādu informāciju: gaisakuģa valstisko piederību un reģistrējumu; aviokompānijas pilnu nosaukumu; apkalpes locekļu uzvārdus un amatus; lidojuma plānu; lidojuma tipu (privāts, aviācijas specdarbi, regulārais vai čartera reiss u. tml.); lidojuma laikā novērotās aviotehnikas darba novirzes no normas, bojājumus un atteices; bojājumu novēršanu; uzpildi ar degvielu un tās atlikumu; piederumu komplektu; gaisakuģa tehniskos parametrus.
- planēt Lidot bez vilkmes, izmantojot gaisa strāvas (par planieriem, to apkalpi, pasažieriem); laisties lejup bez vilkmes pa slīpu vienmērīgu trajektoriju (par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
- aerastēnija Lidotāju psihoneirotisks stāvoklis ar elpas trūkumu un vieglu depresiju.
- purpura setkrēzija līdz 50-70 cm augsta telpu puķe, lapas līdz 18 cm garas un 3 cm platas, stublāji un lapas purpurvioletas, lapas virspusē ar zilganu apsarmi.
- skābekļa aprīkojums līdzekļu komplekts (skābekļa balons, skābekļa maska, regulējošā aparatūra un skābekļa padeves sistēma) apkalpes un pasažieru pasargāšanai no skābekļa nepietiekamības lidojuma laikā un no degšanas produktu iedarbības ugunsgrēka gadījumā.
- tehnoloģija līdzekļu, iekārtu kopums, kas nepieciešams, lai ražotu izstrādājumus, veiktu konkrētus uzdevumus vai pakalpojumus.
- Padānas līdzenums līdzenums Itālijas ziemeļos, starp Alpiem, Apenīniem un Adrijas jūru (it. val. "Pianura Padana"), garums - līdz 500 km, platums - līdz 200 km, augstums - līdz 300 m.
- bilaterāls spraudzenis līdzskanis, kuru izrunājot aktīvais runas orgāns (mēle), tuvojoties kādam no pasīvajiem runas orgāniem, pilnīgi noslēdz eju elpas plūsmai vokālā trakta vidū, bet atstāj spraugu aktīvā runas orgāna abos sānos.
- unilaterāls spraudzenis līdzskanis, kuru izrunājot aktīvais runas orgāns (mēle), tuvojoties kādam pasīvajam runas orgānam, pilnīgi noslēdz eju elpas plūsmai vokālā trakta vidū, bet atstāj spraugu aktīvā runas orgāna vienos sānos.
- mediāls spraudzenis Līdzskanis, kuru izrunājot aktīvais runas orgāns, tuvojoties pasīvajam runas orgānam, pilnīgi nenoslēdz eju elpas plūsmai, bet atstāj spraugu aktīvā runas orgāna vidusdaļā.
- laterāls spraudzenis līdzskanis, kuru izrunājot aktīvais runas orgāns, tuvojoties pasīvajam runas orgānam, pilnīgi noslēdz eju elpas plūsmai vokālā trakta vidū, bet atstāj spraugu aktīvā runas orgāna vienā vai abās sānu daļās.
- berzenis Līdzskanis, kuru izrunājot mutes dobums stipri sašaurinās un, izelpojamam gaisam cauri plūstot, rodas troksnis.
- asibilācija Līdzskaņu svelpjoša izruna.
- celšanas elektromagnēts līdzstrāvas elektromagnēts, kas iekārts celtņa trosē un kalpo feromagnētisku priekšmetu vai detaļu pacelšanai un pārvietošanai.
- piekraut Liekot, novietojot, arī kraujot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to telpu).
- piekravāt Liekot, novietojot, arī kravājot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to telpu).
- uzsvētuļoties Liekulīgi rīkojoties uzkalpoties.
- transporta kanna liela (apmēram 25 litru tilpuma) cieši aizvākojama kanna.
- Cedex Liela apjoma pasta sūtījumu saņēmēju apkalpošanas sistēma adresēm Francijā ("courier d'enterprise a distribution exceptionelle").
- lielapjoma liela apjoma, tāds, kam ir liels apjoms, izmēri, ietilpība.
- bloks Liela celtne, arī celtņu komplekss; telpu komplekss (piemēram, uzņēmumā, iestādē), kurās veic kādu vienotu darba procesu.
- kokpīle Lielā gaura ("Mergus merganser", senāk "Vulpanser rutila").
- Bambergas jātnieks liela jātnieka skulptūra, kas atrodas Bambergas katedrālē un tapusi ap 1225.-1237. g.
- Abhāzijas grēda Lielā Kaukāza dienvidu nogāzes atzars Abhāzijā, garums - 60 km, augstākā virsotne - 3156 m, apledojums (šļūdoņi), nogāzēs meži, augstāk - alpīnās pļavas.
- ceplis Liela krāsns zemnieku mājās (telpu apsildīšanai, maizes cepšanai, ēdienu gatavošanai, arī apgaismošanai).
- baigais čakars liela noņemšanās; darbietilpīga nodarbe.
- peldviesnīca Liela peldoša viesnīca uz ūdens, speciāli iekārtots kruīzu kuģis ar komfortabliem numuriem un plašu aktīvās atpūtas pakalpojumu klāstu: baseiniem, trenažieru zālēm, videotēkām, nereti ar kongresu un koncertu zālēm u. tml.
- seiša Liela perioda stāvvilnis noslēgtās ūdenstilpēs (jūrās, ezeros, līčos).
- klagāta Liela telpa.
- akratofora Liela tilpuma pudele, ko izmanto šampanieša darināšanai.
- piepju sēnes liela, heterogēna himēnijsēņu klases sēņu grupa, kurā ietilpst daudzas dzimtas; piepe.
- stavka Liela, plata ūdenstilpe (parasti upes vai ezera tuvumā), arī izrakts plats, garš dīķis (parasti linu mērcēšanai).
- Klauģis Lielais Klauģis - ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, 122,8 m vjl., platība - 7,4 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~300 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā.
- Carpodacus rubicilla lielais svilpis.
- Ābeļu sala lielākā Ābeļu salu grupas sala, apdzīvota, 1,8 km gara, līdz 0,35 km plata, 6-8 m virs Daugavas mazūdens līmeņa, ietilpst Jēkabpils novada Ābeļu pagasta teritorijā.
- Kaspijas jūra lielākā iekškontinentālā beznotekūdenstilpe, atrodas Āzijā, pie Eiropas robežas, apskalo Kazastānas, Turkmenistānas, Irānas, Azerbaidžānas un Krievijas krastus, platība - 376000 kvadrātkilometru, garums - 1200 km, vidējais platums - 325 km, lielākais dziļums - 1025 m, \~50 salu ar kopējo platību 350 kvadrātkilometru, pasaulē lielākais ezers pēc tilpuma - 78200 kubikkilometru.
- datu saspiešana lielāka informācijas daudzuma ierakstīšana noteiktas ietilpības atmiņā, izmantojot dažādus datu organizēšanas vai kodēšanas paņēmienus.
- Augšsilēzija Lielākā Polijas aglomerācija bez izteikta centra, tajā ietilpst Katovice, Radoma, Sosnoveca, Glivice, Zabže un Bitoma, 2552000 iedzīvotāju (2007. g.).
- zāle Lielākā, greznākā telpa dzīvokli, dzīvojamā ēkā; arī viesistaba.
- Augšezers Lielākais (pēc platības) saldūdens ezers pasaulē (angļu val. "Lake Superior"), augšējais no 5 lielajiem ezeriem, atrodas uz ASV un Kanādas robežas 183 m virs jūras līmeņa, platība - 82380 kvadrātkilometru, ceturtais ietilpīgākais ezers pasaulē - 11600 kubikkilometru, lielākais dziļums 397 m; Sjupīriors.
- Fjordlenda Lielākais nacionālais parks Jaunzēlandē ("Fiordland National Park"), Sautlendas provincē, platība 12243,5 kvadrātkilometri, dibināts 1952. g., aizņem fjordiem saposmoto Dienvidsalas dienvidrietumu daļu ar Dienvidalpu turpinājumu.
- Rundāles pils lielākais un greznākais muižas ansamblis Latvijā, atrodas Bauskas novada Rundāles pagastā, tajā atrodas izcili baroka un rokoko dekoratīvās mākslas pieminekļi, pils celtniecība sākta 1736. g. un pabeigta 1738. g., bet iekštelpu apdare realizēta 2 periodos - 1736.-1740. g. un 1763.-1770. g.
- Suda Lielās Juglas labā satekupe Mālpils pagastā, augštece Mores pagastā, garums - 38 km, kritums - 48 m; Sude; Sudupe.
- Austrālijas Alpi Lielās Ūdensšķirtnes grēdas augstākā daļa Austrālijas dienvidaustrumos (angļu val. "Australian Alps"), garums - 450 km, platums - 150 km, augstākā virsotne - 2228 m (Kostjuško kalns), kas augstākais kalns Austrālijā.
- lielgabalnieks Lielgabala apkalpes karavīrs.
- svipsnot lielīgu žestu taisīt itin kā uzsvilpjot.
- elementorganiskie polimēri lielmolekulāri elementorganiskie savienojumi, kuru lineāras, sazarotas vai telpiskas struktūras makromolekulās bez ogļūdeņražu grupām ir arī neorganiski atomi vai to grupējumi.
- oligomēri lielmolekulāru savienojumu homoloģisko rindu zemākie locekļi; izejvielas polimēru sintēzei, ietilpst līmju sastāvā u. c.
- Elkas kalns lielpaugurs Vidzemes augstienē, Cēsu novada Skujenes pagastā, absolūtais augstums — 261 m vjl., relatīvais augstums — 40 m, garums — 1 km, platums — 0,8 km.
- Brežģa kalns lielpaugurs Vidzemes augstienē, uz rietumiem no Alauksta ezera, Taurenes pagastā, absolūtais augstums — 255,4 m vjl., relatīvais augstums — \~40 m, garums — 1 km, platums — līdz 450 m; plašs un lēzens, nepaceļas uzkrītoši pār apkārtni.
- Abrienas kalns lielpaugurs Vidzemes augstienes Vestienas grēdas vidusdaļā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, 1,6 km uz ziemeļaustrumiem no Gaiziņkalna, absolūtais augstums - 287,3 m virs jūras līmeņa; ceturtais augstākais kalns Latvijā.
- Milzukalns Lielpaugurs Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Smārdes pagastā, absolūtais augstums - 113,8 m vjl., relatīvais augstums - 57 m dienvidu nogāzē, 45 m rietumu nogāzē, virsotni aizņem pilskalns, tā plakums - trīsstūrveida ar noapaļotiem stūriem (lielākais platums - 57 m), atrastās senlietas attiecināmas uz 1. gt p. m. ē.
- Gross-Friedrichshof Lielpidriķu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Zālītes pagastā.
- sitija Lielpilsētas administratīvais, finansiālais un komerciālais centrs.
- apačs Lielpilsētas huligāns.
- lielpilsētnieks Lielpilsētas iedzīvotājs.
- Gross-Platon Lielplatones muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielplatones pagastā.
- Kutkāju dižakmens liels akmens Salacgrīvas pagastā, Vidzemes piekrastē, mežā iepretī Kutkāju ragam, 100 m no akmeņainās jūrmalas (dabas liegums), garums - 6 m, platums - 3 m, augstums - 2 m, virszemes tilpums - \~16 kubikmetri, stipri sadēdējis, saplaisājis, ar vertikālām malām, šķautnains.
- panka Liels istabas vēdeklis Indijā, ar katūnu apvilkts koka aptvars, pakarināts pie griestiem, kuru karstā laikā kalpotāji kustina.
- raspators Liels skalpelis; jebkurš ass instruments (kalts, īlens, nazis, ķirurga nazis).
- trimo Liels spogulis, kas ir veidots kā patstāvīgs telpas iekārtas priekšmets vai piestiprināts pie sienas.
- ūdens liels šīs vielas daudzums, kopums, liela šīs vielas masa (parasti ūdenstilpē, kādā noteiktā vidē).
- vedernīca Liels trauks, ietilpīgāks nekā spainis.
- lielveikals Liels veikalu komplekss, kurā parasti tirdzniecība organizēta pēc pašapkalpošanās principa.
- ūdenskalns Liels vilnis (ūdenstilpē).
- relatīvistiskā fizika lielu ātrumu fizika, kuras pamatā ir speciālā relativitātes teorija, kas iedibina korektus fizikālo notikumu apraksta principus telpā un laikā; tās jomas ir relatīvistiskā mehānika un relatīvistiskā elektrodinamika; robežgadījumā, kad kustības ātrumi v ir daudz mazāki par gaismas ātrumu c.
- zāle Lielu izmēru telpa ar noteiktām funkcijām (piemēram, reprezentatīviem, svētku pasākumiem).
- platība Lielums (telpai), ko nosaka pēc (tās) kvadratūras.
- veidskaitlis lielums koka tilpuma aprēķināšanai - attiecība starp koka stumbra un tāda paša augstuma cilindra tilpumu, ja par cilindra pamata laukumu pieņem stumbra krūšaugstuma caurmēra laukumu.
- tilpība Lielums, ar ko raksturo kuģa izmērus pēc tā slēgto telpu tilpuma.
- tonnāža Lielums, ar ko raksturo tonnās izteikto kuģa kravnesību, arī ūdensizspaidu, reģistra tonnās izteikto tilpību.
- izplešanās koeficients lielums, kas rāda ķermeņa garuma, virsmas vai tilpuma maiņu, temperatūrai paaugstinoties par vienu grādu.
- volumetriskais lietderības koeficients lielums, kas raksturo atsevišķas hidromašīnas vai hidroiekārtas darbību (rāda nelietderīgās šķidruma noplūdes), – lietderīgi izmantotā šķidruma caurplūduma attiecība pret visu rīcībā esošo caurplūdumu; tilpumiskais lietderības koeficients; tilpuma lietderības koeficients.
- inerces tenzors lielums, kas raksturo ķermeņa masas izvietojumu telpā.
- deformāciju tenzors lielums, kas raksturo ķermeņa punktu stāvokli telpā pēc deformēšanas salīdzinājumā ar stāvokli pirms deformēšanas (matemātiskā formā attēlojams kā otrā ranga simetrisks tenzors).
- ātruma gradients lielums, kas vektoriāli raksturo ātruma funkcijas telpisko izmaiņu (izmaiņu uz garuma vienību), kas vērsta līmeņa virsmas normāles virzienā.
- mehāniskās sistēmas masa lielums, kas vienāds ar visu sistēmā ietilpstošo punktu un ķermeņu masu summu
- telplaika liekums lielums, kas vispārīgajā relativitātes teorijā raksturo četrdimensiju telpas metrisko īpašību atšķirību no Eiklīda telpas metrikas; šo liekumu rada gravitējošās masas; kosmoloģijā tas ir atkarīgs no Visuma vidējā blīvuma.
- apmērs Lielums, ko raksturo augstums, garums, platums, tilpums.
- Baņķa grāvis Lielupes Majoru cilpas 1860. g. izdarītais pārrakums, ko upe neizmanto.
- monopoli Lieluzņēmumu apvienības, kas kontrolē lielu daļu produkcijas ražošanas un realizācijas tirgu, lai iegūtu monopolpeļņu.
- kaimakāms Lielvezīra vietnieks; ierēdnis, kam pakļauts zināms vilajetā ietilpstošs pārvaldes apgabals.
- Krotenskaja Liepājas apriņķa Krotes pagasta bijušais nosaukums krieviski; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Bunkas pagastā.
- Kroten Liepājas apriņķa Krotes pagasta bijušais nosaukums vāciski; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Bunkas pagastā.
- splenadenoma Liesas pulpas hiperplāzija.
- laimestu fonds lietas, kuras kā laimestus vienas preču vai pakalpojumu loterijas organizēšanai piedāvā loterijas atļaujas saņēmējs un kuru vērtību eiro apstiprina grāmatvedības dokumenti
- rindošanas teorija lietišķās matemātikas nozare, kas pēta tās masveida pieprasījumu apmierināšanas problēmas, kuras saistās ar pieprasījumu stohastiska rakstura apkalpošanu.
- matemātiskā programmēšana lietišķās matemātikas nozare, kurā risina plānošanas un optimizācijas uzdevumus, meklējot funkciju ekstrēmus galīgdimensiju lineārās telpās (lineārā programmēšana) un pētot optimālās vadības problēmas (dinamiskā programmēšana).
- aviometeoroloģija Lietišķās meteoroloģijas zinātne, kurā pēta meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz aviāciju un izstrādā aviācijas apkalpošanas metodes; galvenais uzdevums ir panākt lidojumu drošību dažādos meteoroloģiskajos apstākļos.
- klanks Lieto, lai aprakstītu troksni, kas rodas šķidrumam krītot tukšā tilpumā.
- bum-bum Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas piesitot tukšam tilpumam.
- puh Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, spēcīgiem grūdieniem izpūšot elpu.
- ārā Lieto, lai izteiktu kategorisku prasību, pavēli aiziet (no kādas telpas, vietas); laukā.
- laukā Lieto, lai izteiktu prasību, pavēli, arī pamudinājumu aiziet (no kādas telpas, vietas); ārā (5).
- iekšā Lieto, lai izteiktu uzaicinājumu ienākt (kādā telpā, vietā).
- ik Lieto, lai norādītu, ka kas atrodas, notiek katrā nosauktajā vietā, telpas daļā vai pēc katras nosauktās telpas daļas, katra nosauktā attāluma.
- pašapkalpošanās lietotne lietojumprogramma, kas datora lietotājam ļauj iegūt informāciju vai pabeigt darījuma transakciju situācijās, kuru apkalpošanā parasti tika iesaistīti cilvēki.
- lietojumprogramma "Norton Desktop for Windows" lietojumprogramma, kas paredzēta izmantošanai operētājsistēmas _Microsoft Windows_ vidē un kas apvieno lietojumprogrammu _Program Manager_ un _File Manager_ funkcijas; tā nodrošina dažādus pakalpojumus (t. sk. datņu atkopšanu un dublēšanu), kā arī līdzekļus ar disku diagnosticēšanu saistītu problēmu risināšanai.
- kopējā programmēšanas saskarne lietojumu izstrādāšanas valodu un pakalpojumu kopums, kas ir viena no trim firmas _IBM_ izstrādātas sistēmu lietojumu arhitektūras sastāvdaļām, kura nodrošina programmatūras implementāciju ar augstu savstarpējās aizstājamības pakāpi.
- nomāt Lietot (ko, piemēram, mantu, zemi, telpas) pret maksu (uz kādu laiku); arī īrēt.
- īrēt Lietot (priekšmetu, telpu) pret maksu (uz kādu laiku).
- izmantot lietot, rīkoties (ar ko) mērķtiecīgi, pārdomāti, tā, lai gūtu labumu (piem., kādā nolūkā platību, telpas, priekšmetus).
- pakalpojums lietotājorientētu funkciju kopums, piemēram, datoru vai programmatūru pircēju tehniskā apkalpošana vai datoru tīkla izmantošanas iespēju sniegšana lietotājam; serviss.
- kibernauts Lietotājs, kurš, izmantojot interneta savienojumus, ceļo pa kibertelpu, lai detalizēti iepazītos ar informāciju, kas atrodama tās vistālākajos nostūros.
- kanceleja Lietvedības nodaļa (iestādē); šīs nodaļas telpas.
- liftnieks Lifta vadītājs, apkalpotājs.
- lugava Līgana, staigna dumbrāja augsne pie aizaugošām ūdens tilpnēm.
- derēties Līgt (pie kāda par kalpu, strādnieku laukos).
- pielīgt Līgt papildus (kalpus, strādniekus).
- apakšīre Līgums, ko slēdz lietas, mantas, dzīvojamās telpas īrnieks un cita, trešā persona, ar kuru īrnieks nodod viņam izīrēto lietu, mantu, dzīvojamo telpu lietošanai tālāk, citai, trešajai personai - apakšīrniekam.
- Vaduca Lihtenšteinas Firstistes galvaspilsēta (vācu valodā "Vaduz"), atrodas Reinas ielejā, Alpos, 5300 iedzīvotāju (2007. g.).
- vispārējo izmaksu pieskaitījumu likme likme, pēc kuras vispārējās izmaksas pieskaita produkcijas vai pakalpojuma veida (vienības, grupas) tiešajām izmaksām, lai noteiktu tā pilnu pašizmaksu.
- dzīt Likt (kādam) strādāt ar maksimālu slodzi; kalpināt, nostrādināt.
- slogot Likt (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai (to) sablīvētu, saspiestu; likt kam, piemēram, vielai, materiālam, virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.).
- ievietot Likt apmesties (arestētajiem kādā noteiktā telpā).
- izvabīt Likt atstāt telpu, teritoriju; izraidīt.
- raidīt Likt doties (projām); likt atstāt (telpu, teritoriju).
- iesūtīt Likt doties (uz kādu telpu, teritoriju, parasti ar uzdevumu).
- iespiest Likt ievirzīties, ievietoties, arī panākt, ka ievirzās, ievietojas (mazā, šaurā telpā, vietā).
- izkalpināt Likt ilgāku laiku smagi, grūti kalpot, strādāt, parasti bez pietiekama atalgojuma.
- mest Likt nonākt (kādā vietā, telpā); likt nonākt (kādos apstākļos).
- sviest Likt nonākt (kādā vietā, telpā); likt nonākt (kādos apstākļos).
- izdzīt Likt pārmērīgi daudz un smagi strādāt, ļoti izkalpināt.
- dzīt kā naglu sienā likt strādāt ar maksimālu slodzi; izkalpināt.
- izspiest pēdējo (retāk visu) sulu (arī zupu) likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki; izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki.
- (iz)spiest pēdējo (retāk visu) zupu (arī sulu) likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki; izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki.
- izkalpināt Likt vairākkārt apkalpot sevi, darīt ko savā labā.
- šastīt likt, ietilpināt.
- Stabliten Likuma muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā.
- kriminālprocesuālā darbība likumā pieļauta darbība, ko krimināllietā tās izmeklēšanas, iztiesāšanas un izlemšanas gaitā veic likumā pilnvarotas valsts iestādes, amatpersonas un personas, īstenojot kriminālprocesa uzdevumus.
- aplikšana Likumdošanā noteiktu valsts institūciju darbību sistēma, saistību uzlikšana, kas izpaužas kā valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu, nodevu maksājumu aprēķināšanā par precēm, īpašumiem, pakalpojumiem u. c. un kuri tiek iekasēti likumdošanā noteiktajā kārtībā.
- civilprocesa kodekss likumdošanas akts, kurā noteiktā kārtībā sakopotas civilprocesuālo tiesību normas un kurš nosaka civillietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
- kriminālprocesa kodekss likumdošanas akts, kurā sistematizētas kriminālprocesa tiesību normas un kurš nosaka krimināllietu izskatīšanas un tiesas spriedumu izpildes kārtību.
- gāzu likumi likumsakarības, kas saista gāzes stāvokli noteicošos parametrus (tilpumu, spiedienu, temperatūru u. c.).
- aviotiesības Likumu un normu kopums, kas regulē savstarpējas attiecību saistības gaisa telpas izmantošanā.
- degazēt Likvidēt, neitralizēt kaitīgu vielu (piemēram, kādā telpā, uz kādas virsmas).
- gastērija Liliju dzimtas augs, dzimtene Dienvidāfrika, ap 70 sugu, sukulenti ar pretējām, 2 rindās vai spirāliski sakārtotām lapām; Latvijā 3 sugas audzē kā telpu puķes.
- tulpe Liliju dzimtas ģints ("Tulipa"), daudzgadīgs augs ar vienu ziedu, retāk ar vairākiem ziediem stublāja galā, >100 sugu, Latvijā ne visai bieži sastopama savvaļā pārgājusī meža tulpe, Latvijā audzē \~1000 šķirņu.
- havorčija Liliju dzimtas sukulents augs, savvaļā Dienvidāfrikā aug aptuveni 155 sugas, Latvijā 2 sugas audzē kā telpu puķes.
- dracēna Liliju rindas agavju dzimtas ģints ("Dracaena"), tropu augs (palmai līdzīgs koks vai krūms), kas Latvijā sastopams kā telpaugs.
- amariļļaugi Liliju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar sīpolu, lapas šauras, garas, ziedi pa vienam vai ziedkopās ziednešu galā; gk. tropos 60-90 ģinšu, 800-1000 sugu; Latvijā kā krāšņumaugus brīvā dabā audzē narcises, pienpulkstenītes, sniegpulkstenītes, telpās - amariļļus, hipeastrus, klīvijas.
- ūdinis Līmenis (ūdenstilpē).
- dzega Līmenisks, retāk liekts vai lauzīts, izlaidums ēkas ārsienā (starp sienu un jumtu, starp stāviem, virs logiem un durvīm) vai iekštelpā.
- vektoru telpa lineāra telpa.
- lineāra transformācija lineāras telpas attēlojums sevī, ko apraksta bāzes vektoru koordinātu matrica vai lineāru funkciju sistēma.
- abonenta līnija līnija no klienta vietas līdz vietējai telefona pakalpojumu sniedzējai firmai.
- izohora Līnija, kas grafiski attēlo procesu, kurā tilpums paliek nemainīgs.
- izobata Līnija, kas ūdenstilpju kartēs savieno punktus ar vienādu dziļumu; tā attēlo zemūdens reljefu.
- izopletes līnijas, kas rādafizikālu lielumu, kurš izpaužas kā divu mainīgu lielumu funkcija (piemēram, ūdenstilpes sāļums atkarībā no dziļuma un attāluma no krasta).
- batigrāfiskā līkne līnijas, kas savieno vienāda dziļuma ūdensbaseina punktus un pēc kurām grafiski var aprēķināt baseina tilpumu.
- Alpu linlape linlapju suga ("Thesium alpinum").
- Gymnocarpium dryopteris Linneja kailpaparde.
- ozolu kailpaparde Linneja kailpaparde.
- Dryopteris linneana Linneja kailpapardes "Gymnocarpium dryopteris" nosaukuma sinonīms.
- triginija Linnēja sistēmā trešā šķira, kurā ietilpst augi ar trim drīksnām.
- gripe Lipīga elpojamo orgānu slimība, ko pavada drudzis un kas izplatās kā sērga.
- cūku gripa lipīga slimība, ko ierosina A grupas vīruss vienlaikus ar stafilokoku, streptokoku, hemofilām un pasterellām baktērijām; vīruss izraisa elpošanas ceļu iekaisumus.
- pielīt Līstot lietum, papildināties ar ūdeni (par ūdenstilpēm).
- litrāža Litros izteikts (kā) tilpums.
- doksoloģija Liturģiska slavas dziesma kristīgā dievkalpojumā.
- aklamācija Liturģiski izteicieni, ar ko draudze apliecina savu dalību kopīgā dievkalpojumā, piemēram, "āmen", "aleluja".
- liturģiskās krāsas liturģisko apģērbu un altāra paklāju krāsas, kas norāda uz dievkalpojuma raksturu; balts - Ziemassvētki, Lieldienas; sarkans - Vasarsvētki, Reformācijas svētki, svēto mocekļu dienas, konfirmācija, ordinācija; violets - advents, ciešanu laiks; melns - Lielā piektdiena, mirušo piemiņa; zaļš - trīsvienības laiks, epifānijas laiks.
- izlodāt Lodājot pabūt (daudzās vai visās vietās); lodājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- cirkumskripcija Loka novilkšana, norobežojums telpā.
- vietējais sakaru operators lokāla telefonsabiedrība, kas tuvākajai apkārtnei sniedz telefonijas pamatpakalpojumus un papildus komutēšanas funkcijai apkalpo arī centrāles gala iekārtas, sniedzot pakalpojumus visiem, tai skaitā _ISDN_ klientiem; _LEC_.
- vides piekļuves vadības apakšslānis lokālā tīkla datu posma slāņa daļa, kas īsteno izvēlēto piekļuves metodi datu pārraides videi. _MAC_ apakšslānis nodrošina no lokālā tīkla topoloģijas atkarīgo funkciju izpildi un, izmantojot fizikālā slāņa pakalpojumus, savukārt sniedz pakalpojumus _LLC_ apakšslānim.
- caurspīdīgo lokālo tīklu pakalpojums lokālās telefonu sabiedrības vai publiskā operatora sniegts sakaru pakalpojums, kas savieno attālus lokālos tīklus.
- loģiskā posma vadības apakšslānis lokālo tīklu datu posma slāņa daļa, kas izpilda tās funkcijas, kuras nav atkarīgas no datu pārraides vides. _LLC_ apakšslānis, izmantojot _MAC_ apakšslāņa pakalpojumus, savukārt sniedz nepieciešamos pakalpojumus tīkla slānim.
- siet Lokot, tinot (kā) galus, stūrus u. tml., veidojot tajos, piemēram, mezglus, cilpas, panākt, ka (tam) rodas savstarpējs saistījums; savstarpēji lokot, tinot (kā galus, stūrus u. tml.), veidojot (tajos), piemēram, mezglus, cilpas, panākt, ka (tiem) rodas savstarpējs saistījums.
- parakolīts Lokzarnas apaudu iekaisums retroperitoneālajā telpā.
- subrete Loma, kurā attēlota jauna, ņipra, šķelmīga, asprātīga sieviete, parasti kalpone; aktrise, kuras dotības ir piemērotas šādu lomu tēlošanai.
- Enfīlda Londonas rajons ("Enfield"), ietver arhitektūras pieminekli - Sv. Andreja baznīcu ar XV-XVIII gs. skulptūrām.
- kaulu milti lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai.
- loterijas norises sākums loterijas atļaujā norādītais datums, no kura personas pērk preces vai saņem pakalpojumus un, uzrādot dokumentāru pirkuma apliecinājumu, piedalās loterijā.
- orķestra loža loža virs orķestra telpas sānu daļas (parasti muzikālā teātrī).
- izložņāt Ložņājot pabūt (daudzās vai visās vietās); ložņājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- orācija Lūgšana dievkalpojuma sākumdaļā.
- benedikcija Lūgšana, kuru skaita kristīga dievkalpojuma (it sevišķi mises) beigās.
- hazans lūgšanu dziedātājs jūdaismā - sinagogā vada dievkalpojumu, kurš sastāv no lūgšanām un Toras lasījuma.
- Astoņpadsmit svētību lūgšana lūgšanu virkne, galveno sinagogas dievkalpojuma lūgšana.
- komingss Lūkas apmale kuģa tilpnei; kuģa durvju apakšējā apmale.
- zempārsega lukturītis lukturītis, kas apgaismo motora telpu.
- LP Lumbālpunkcija (angļu "lumbar puncture").
- baziliks Lūpziežu dzimtas augu ģints ("Ocimum"), galvenokārt krūmi, arī garšaugs ar violetiem ziediem, var audzēt arī telpās, dzimtene tropiskā Āzija, Latvijā audzē dēstus un iestāda pēc salnām.
- uzlūzt Lūstot dalīties gabalos virzienā no apakšas uz augšu (par ledus segu upē, ezerā vai citā ūdenstilpē).
- uzņemt Ļaut (kādam) atrasties, apmesties (celtnē, telpā u. tml.); būt tādam, kurā var atrasties, apmesties (parasti daudzi) - par celtni, telpu u. tml.; ļaut atrasties un ārstēties (slimnīcā, sanatorijā u. tml.).
- izsauļot Ļaut, arī panākt, ka (parasti telpā) viscaur izplatās saules gaisma, arī ultravioletie stari.
- ieņemt Ļaut, arī uzaicināt, lai ievietojas, iekārtojas, arī apmetas (telpā, transportlīdzeklī).
- nazīrieši Ļaužu grupa Izraēlā, kuri bija devuši īpašu atturības solījumu un īpaši iesvētīti kalpošanai Dievam.
- VBNS Ļoti ātrdarbīgi mugurkaultīkla pakalpojumi (angļu "Very high-speed Backbone Network Service").
- vēja māte ļoti daudz minēta tautasdziesmās, retāk pasakās, teikās, izmēž nevajadzīgo, iztīra un paplašina gan cilvēku, gan debesu dievību apdzīvojamo telpu.
- grezns Ļoti krāšņs, arī bagātīgs (par priekšmetiem, telpām).
- kaza Ļoti kustīga, trakulīga, arī vieglprātīga meitene, sieviete.
- izaicinājums liktenim ļoti liels risks, parasti vieglprātīgs, ar savu dzīvību.
- žuliks Ļoti maza degvīna pudele (apmēram 100-200 gramu tilpumā); šāda pudele kopā ar saturu.
- mikrosistēma Ļoti maza sistēma; sistēma, kas ietilpst citā (lielākā) sistēmā.
- būt priekšā un pakaļā ļoti pakalpot, arī izdabāt (kādam).
- traks Ļoti pārdrošs, pārgalvīgs, arī vieglprātīgs.
- pieblīvēt Ļoti piepildīt, aizņemt (telpu, platību, parasti ar cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- panhondrīts Ļoti reti sastopama slimība ar hondrolīzi: slimība sākas ar saaukstēšanos, augšējo elpceļu kataru un vispārēju vājumu; pieaugošs elpas trūkums, ko rada balsenes un trahejas hondrolīze; izveidojas seglveida deguns.
- starpgalaktiku vide ļoti retināta vide - gāze, putekļi, reliktstarojums un neitrīno, kas atrodas telpā starp galaktikām; putekļveida komponents ir nenozīmīgs; šī vide ir gandrīz pilnīgi jonizēta; gāzes temperatūra ir augstāka par 100000 K.
- lizozīms Ļoti sarežģītas struktūras olbaltumviela, atrodama vistas olas baltumā, elpošanas ceļu, mutes dobuma gļotādās u. c; lizozīms aizkavē baktēriju augšanu, tās izšķīdina.
- bez dvašas (biežāk elpas) ļoti sasprindzināti, uzmanīgi, parasti arī aizturot elpu.
- bez elpas (retāk dvašas) ļoti sasprindzināti, uzmanīgi, parasti arī aizturot elpu.
- silts kā piens ļoti silts (parasti par ūdeni ūdenstilpē).
- ortopnoja Ļoti smags elpas trūkums, kad slimniekam vieglāk elpot stāvot vai sēžot.
- atgūties Ļoti strauji, bet brīžiem pārtraucot darbību, lai ievilktu elpu.
- atņemties Ļoti strauji, bet brīžiem pārtraucot darbību, lai ievilktu elpu.
- saspiests Ļoti šaurs, mazs, neērts (par telpu, vietu).
- mīt uz papēžiem ļoti tuvu, cieši sekot (telpā un laikā); vajāt; steidzināt.
- liturģētika Mācība par dievkalpojumiem, to norisi.
- stereoakustika Mācība par skaņu telpiskuma efektiem.
- lingafonijas kabinets mācību telpa, kur individuālās kabīnēs un pasniedzēja centrālajā pultī ir audioaparatūra; to gk. izmanto svešvalodu mācīšanai.
- aizlūgums Mācītāja lūgšana (dievkalpojumā) par dzīviem vai mirušiem.
- klopčeits mācītāja piepalīgs (zēns) katoļu dievkalpojumā.
- viesmācītājs Mācītājs, kas ieradies no citurienes un notur dievkalpojumu citā draudzē.
- Miķeļi Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Silkalpi" bijušais nosaukums.
- Lagomadžore Madžores ezers ("Lago Maggiore") Lombardijas Alpos 194 m vjl., Itālijā un Šveicē, platība - 211,6 kvadrātkilometri, garums - 62 km, platums - līdz 4,5 km, dziļums - 372 m.
- ferimagnētisms Magnētisma veids - magnētiski sakārtots vielas stāvoklis, kurā par magnētismu atbildīgie atomi veido vairākus magnētiskos apakšrežģus ar magnētiskiem momentiem, kas vērsti cits citam pretī, vai arī veido sarežģītāku telpisko orientāciju.
- tulpjukoks Magnoliju dzimtas ģints ("Liriodendron"), vasarzaļš koks, kura ziedi atgādina tulpes ziedu.
- čilans Maiju pareģis, kurš uz vairākām dienām noslēdzās tumšā telpā, kur, sasniedzis ekstātisku stāvokli, izteicis savus pareģojumus.
- Kopana Maiju senpilsēta Hondurasā ("Copan"), apdzīvota līdz IX gs., arheoloģiskajos izrakumos atklātas piramīdu, pils (VIII gs.), tempļu, platformu, stadiona drupas, stēlas ar uzrakstiem, daudz skulptūru.
- kustināt Mainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli telpā, attiecībā pret ko (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- mite maiņa, izmaiņas, apmaiņa, īpaši apkalpošanā.
- melanža Maisījums, kurā ietilpst dažādas vielas; komplekts, kurā ietilpst dažādi priekšmeti.
- mistrs Maisījums, sajaukums, apvienojums (parasti juceklīgs), kurā ietilpst kas atšķirīgs; mistrojums (2).
- mistrojums Maisījums, sajaukums, apvienojums (parasti juceklīgs), kurā ietilpst kas atšķirīgs; mistrs (2).
- allantoiss Maisiņveidīga dīgļa piedeva rāpuļiem, putniem un zīdītājiem ar kuras palīdzību dīglis iegūst skābekli elpošanai; vēlāk tā daļa pārveidojas par urīnvadu un pūsli.
- pseidocista Maisveida telpa audos, kas atgādina cistu.
- kalpmāja Māja, kur dzīvo muižas kalpi; kalpu māja.
- kalpu māja māja, kurā dzīvo muižas kalpi.
- naktsmājas Māja, telpa, kur pārnakšņo.
- mājas tāfele mājas iedzīvotāju saraksts (šādas plāksnes veidā), kas parasti ir novietots kāpņu telpā.
- penetralia Mājas iekšiene vai vispār kāda telpa, kurā ikvienam nebija brīv ieiet.
- apkalpone Mājkalpotāja, apteksne, apkalpotāja.
- rīkmeita Mājkalpotāja, virtuves strādniece.
- apteksne Mājkalpotāja; arī oficiante.
- mājstrādniece Mājkalpotāja.
- bezpajumtniecība mājokļa trūkuma situācija: cilvēkam īpašumā vai faktiskā valdījumā nav piemērotas dzīvojamās telpas, kurā būtu nodrošināti vismaz pamatpakalpojumi (apkure, aukstais ūdens, kanalizācija).
- noma Maksa par (kā, piemēram, mantas, zemes, telpu) lietošanu.
- īre Maksa par (priekšmetu, telpu) lietošanu.
- telefonsekss Maksas seksuālie pakalpojumi, ko klientam sniedz pa telefonu, piemērm, erotiskas sarunas veidā.
- parādnieka manta maksātnespējīgā uzņēmuma manta, kurā ietilpst: parādnieka aktīvi; atgūtā manta; atgūtie naudas līdzekļi; augļi, kas iegūti maksātnespējas procesa laikā; cita maksātnespējas procesa laikā likumīgā ceļā iegūtā manta.
- litra jauda maksimālā efektīvā jauda, ko attīsta viens litrs cilindra darba tilpuma.
- maksimālā jauda maksimālā efektīvā jauda, ko attīsta viens litrs cilindra darba tilpuma.
- bāze Maksimālā lineāri neatkarīgu vektoru kopa, ar kuriem izsakāms ikkatrs cits šās telpas vektors.
- izspiest kā citronu (kādu) maksimāli izmantot savā labā; likt strādāt, izkalpināt tā, ka zūd visi spēki.
- telpiski mākslas veidi mākslas veidi, kuru darbi eksistē telpā, neattīstās laikā un tiek uztverti ar redzi.
- tēlotāja māksla mākslas veids, kas atspoguļo īstenību vizuālos tēlos (plaknē vai telpā) un kam ir trīs veidi - glezniecība, grafika, tēlniecība.
- izpildītājmāksla Mākslas veidu grupa, kurā ietilpst, piemēram, atskaņotājmāksla, skatuves māksla.
- fitotrons Mākslīgā klimata stacija, ko veido kameru un palīgtelpu komplekss.
- apkurināšana Mākslīga telpu sasildīšana.
- Teperis Mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes austrumu nomalē, 108,6 m vjl., platība - \~10 ha, garums - \~900 m, lielākais platums - \~200 m; Tepera ezers; Ēmura ezers.
- Brutuļu dzirnavezers mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes novada Smiltenes pagastā, 73,4 m vjl., platība — 6,8 ha, garums — \~600 m, lielākais platums — \~100 m.
- Vidus ezers mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes pilsētas ziemeļaustrumu nomalē, 90,0 m vjl., platība - 3,5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~120 m; Vidus dzirnavezers; Vidusezers.
- Tiltlejas ezers mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes pilsētas ziemeļu daļā, 83,7 m vjl., platība - \~5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~200 m.
- baseins mākslīga ūdenstilpe ar piepildīšanas, maisīšanas un iztukšošanas ierīcēm.
- Cērtenes dzirnavezers mākslīga ūdenstilpe uz Cērtenes upes, Smiltenes novada Brantu pagastā, 138 m vjl., platība - 2 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~40 m.
- zivju dīķis mākslīga ūdenstilpe zivju audzēšanai, ko ierīko, aizsprostojot dabisku ūdensteci vai uzkrājot nokrišņu ūdeni.
- pneofors Mākslīgās elpināšanas aparāts.
- pulmotors Mākslīgās elpināšanas aparāts.
- solārijs Mākslīgās sauļošanās ierīce; telpas, kur notiek mākslīgās sauļošanās procedūras.
- ūdenskrātuve Mākslīgi (piemēram, ar aizsprostiem) izveidota ūdenstilpe upes ielejā vai reljefa pazeminājumā.
- traheostoma Mākslīgi izveidota atvere elpvadā.
- ūdensbaseins Mākslīgi izveidota ūdenstilpe, parasti maza dīķa, ezera veidā.
- kanāls Mākslīgi veidota upei līdzīga ūdenstilpe (ūdens pārvadīšanai, transportam).
- envaironments Mākslinieciski organizēta telpiskā kompozīcija, modernās mākslas virziens.
- stājskulptors Mākslinieks, kas strādā stājskulptūrā (1); stājtēlnieks.
- stājtēlnieks Mākslinieks, kas strādā stājtēlniecība; stājskulptors.
- kolposkopija Maksts apskate ar kolposkopu.
- bartolinīts Maksts priekštelpas lielā dziedzera iekaisums.
- svariņš Makšķeres detaļa āķa iegremdēšanai un noturēšanai vajadzīgajā ūdenstilpes dziļumā.
- Bucefāls Maķedonijas Aleksandra mežonīgā kaujas zirga iesauka; pieradinātais zirgs Aleksandram ilgi kalpoja; vispār - kaujas vai parādes zirgs; ironiski - vecs, nodzīts zirgs.
- svilpaunieks Māla svilpe (Austrumlatvijā), parasti kāda dzīvnieka (piemēram, zirga, putna) veidolā.
- pīlīte Māla svilpe mazas pīles figūras veidā.
- Lielās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu galvenā daļa (angļu val. "Greater Sunda Islands"), kurā ietilpst lielās salas Kalimantāna, Sumatra, Java, Sulavesi, mazākas salas - Banka, Belitunga, Butunga, Madura, Niasa u. c., Lingas un Riavu arhipelāgs, platība - 1,4 mlj kvadrātkilkometru, kalnains reljefs, augstākā virsotne - 4101 m.
- Malpela Malpelo, sala Klusajā okeānā.
- malpigiji Malpigija vadi - posmkāju tipam raksturīgi izvadorgāni.
- malphigia Malpīgijas.
- malpighiaceae Malpīgijaugu dzimta.
- malpīgija Malpīgijaugu dzimtas ģints ("Malphigia").
- ognešu malpīgija malpīgiju suga ("Malphigia coccigera").
- Schloss-Lemburg Mālpils novada (pagasta līdz 2009. g.) bijušais nosaukums vāciski.
- bucenieši Mālpils novada apdzīvotās vietas "Bukas" iedzīvotāji.
- kniedieši Mālpils novada apdzīvotās vietas "Kniediņi" iedzīvotāji.
- Niči Mālpils novada apdzīvotās vietas "Upmalas" otrs nosaukums.
- vibrocieši Mālpils novada apdzīvotās vietas "Vibroka" jeb "Vībroka" iedzīvotāji.
- vībrocieši Mālpils novada apdzīvotās vietas "Vibroka" jeb "Vībroka" iedzīvotāji.
- vitieši Mālpils novada apdzīvotās vietas "Vite" iedzīvotāji.
- Rikteres muiža Mālpils novada apdzīvotās vietas “Sidgunda” bijušais nosaukums.
- mālpilieši Mālpils pagasta apdzīvotās vietas "Mālpils" iedzīvotāji.
- rikterieši Mālpils pagasta apdzīvotās vietas "Riktere" iedzīvotāji.
- sidgundieši Mālpils pagasta apdzīvotās vietas "Sidgunda" iedzīvotāji.
- upmalieši Mālpils pagasta apdzīvotās vietas "Upmalas" iedzīvotāji.
- Malpiļskaja Mālpils pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Lemburg Mālpils.
- Malta Maltas Republika - valsts Vidusjūras centrālajā daļā (maltiešu valodā "Malta"), ietilpst 3 lielākas salas (Malta ar platību 246 kvadrātkilometri, Goco - 67 kvadrātkilometri un Komino - 2 kvadrātkilometri), kā arī daudz nelielu salu, galvaspilsēta - Valleta, administratīvais iedalījums - 68 vietējās padomes.
- Dryopteris marginalis malu ozolpaparde.
- pudeļkoks Malvu dzimtas suga ("Brachychiton rupestris"), Austrālijā, Kvīnslendas sausajos rajonos augošs koks, kura "uztūkušajos" stumbros uzkrājas ūdens rezerve sausajai sezonai, Eiropā jaunos pudeļkokus tirgo kā telpaugus.
- Mangita Manghita, pilsēta Uzbekistānas Karakalpakijas Republikā.
- propriocepcija maņa, kas uztver ķermeņa daļu telpisko novietojumu un kustību attiecībā pret citām ķermeņa daļām.
- kalateja Marantu dzimtas ģints ("Calathea"), kas dabā sastopama gk. Dienvidamerikas tropu mežos, dabiski raibās lapas tos padarījušas par iecienītiem telpaugiem.
- ktenante Marantu dzimtas ģints ("Ctenanthe"), kas sastopama Dienvidamerikā, Eiropā tiek audzēta kā dekoratīvi telpaugi.
- stromante Marantu dzimtas ģints ("Stromanthe"), Dienvidamerikas augs, ko Latvijā izplata kā telpaugu.
- baltdzīslu maranta marantu suga ("Maranta leuconeura"), kuras dažādas šķirnes ir izplatīti telpaugi.
- Tulipa marjolettii Mardžoleta tulpe.
- akcija mārketinga pasākums, kas vērsts uz kādas preces vai pakalpojuma noieta stimulēšanu.
- vadu koncentrators marķiergredzena tīkla centrālais mezgls, kurā ievadītas visas kabeļu cilpas, kas savieno blakus esošās stacijas.
- marmortēls Marmora skulptūra.
- masas blīvums masa tilpuma vienībā (kg/m^3^).
- īpatnējā siltumkapacitāte masas vienības siltumkapacitāte; īpatnējā siltumietilpība.
- Maskarēnu Maskarēnu salas - atrodas Indijas okeānā (angļu val. "Mascarene Islands"), uz austrumiem no Madagaskaras, platība - 4486 kvadrātkilometri, ietilpst 3 lielas salas, augstums - līdz 3069 m.
- prettrokšņa mastika mastika, kas paredzēta spēkratu salona aizsardzībai pret ārēju troksni. Ar prettrokšņa mastiku pārklāj salona grīdu un virsmas, kas atdala salonu no motora telpas un transmisijas. Prettrokšņa mastiku uzklāj uz izolējamās virsmas plēves veidā.
- rindu teorija masu apkalpošanas teorija.
- rindošanas sistēma masveida pieprasījumu apkalpošanas procesu matemātiskais modelis, ar kuru pēta dažādas bioloģiskās, tehniskās, ekonomiskās un ražošanas sistēmas, nosakot šo sistēmu racionālo funkcionēšanas režīmu.
- izdilums mašīnas detaļu materiāla nolietojums, kad kontaktā strādājošām detaļām berzes rezultātā izmainījušies iekšējie izmēri, arī tilpums un masa; raksturīgs, piemēram, ir cilindra vai gultņa iekšējās virsmas izdilums, palielinoties izmērā un mainot formu.
- bloķēšana Mašīnas vai aparāta daļu fiksēšana noteiktā stāvoklī, lai palielinātos darbības drošums un apkalpes drošība.
- izmantošanas drošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas drošums (darbdrošums), kas noteikts reālos ekspluatācijas apstākļos, ņemot vērā uz objektu iedarbīgo iekšējo un ārējo faktoru kopumu; šo faktoru kopums saistīts ar reālajiem spēkratu darbības režīmiem, apkalpošanas apstākļiem, klimatiskām un ģeografiskām ekspluatācijas īpatnībām.
- darbdrošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas īpašību kopums, kas raksturo iespēju pildīt uzdotās funkcijas, saglabājot savus ekspluatācijas rādītājus noteiktās robežās; šo īpašību kopumā ietilpst darbības bezatteiksme, ilgizturība, saglabājamība, atjaunojamība u. c. īpašības.
- drošums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas īpašību kopums, kas raksturo iespēju pildīt uzdotās funkcijas, saglabājot savus ekspluatācijas rādītājus noteiktās robežās; šo īpašību kopumā ietilpst darbības bezatteiksme, ilgizturība, saglabājamība, atjaunojamība u. c. īpašības.
- ilgizturība mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas spēja ilgstoši saglabāt darbspēju noteiktos apstākļos un ievērojot noteikto tehnisko apkalpošanu; spēkratiem izšķir absolūto un relatīvo ilgizturību.
- ilgmūžīgums mašīnas, agregāta, mezgla vai detaļas spēja ilgstoši saglabāt darbspēju noteiktos apstākļos un ievērojot noteikto tehnisko apkalpošanu; spēkratiem izšķir absolūto un relatīvo ilgmūžīgumu.
- mašīnzāle Mašīntelpa.
- profilsavienojums Mašīnu un aparātu elementu savienojums pa neapaļu saskarvirsmu, kas kalpo griezes momenta pārnešanai.
- Leontodon hispidus matainā vēlpiene.
- programmēšana Matemātikas disciplīna, kurā pēta funkciju ekstrēmu atrašanu galīgdimensiju vektoru telpu apakškopās (piem., lineārā, kvadrātiskā, veselskaitļu programmēšana).
- ģeometrija Matemātikas nozare, kas pētī ķermeņu telpiskās formas un īpašības.
- lineārā algebra matemātikas nozare, kurā ar algebriskām metodēm pēta galīgdimensiju lineāras telpas; tā aplūko lineāras vienādojumu sistēmas, matricas, determinantus, lineāras transformācijas (operatorus).
- funkcionālanalīze Matemātikas nozare, kurā pēta operatoru īpašības abstraktās funkciju telpās, vispārinot matemātiskās analīzes faktus.
- telpiskā inversija matemātiska operācija, kuras rezultātā sistēmas mikrodaļiņu telpisko koordinātu zīme mainās uz pretējo.
- dilstamība Materiāla īpašība deldēšanas spēku iedarbībā mainīt tilpumu un masu.
- atskaites sistēma materiāla sistēma, attiecībā pret kuru nosaka ikviena cita materiāla objekta stāvokli telpā jebkurā laika momentā.
- uzbriešana Materiāla spēja palielināties tilpumā, iesūcot sevī ūdeni vai kādu citu mazmolekulāru šķīdinātāju.
- izplešanās Materiāla tilpuma palielināšanās.
- sablīvēšana Materiāla tilpuma samazināšana un blīvuma palielināšana mehāniskas iedarbības rezultātā - paņēmiens materiāla mehāniskās stiprības un ūdensnecaurlaidības palielināšanai (piem., triecienbetona izgatavošanā).
- sablīvēšanās Materiāla tilpuma samazināšanās un blīvuma palielināšanās.
- rukšana Materiāla vai izstrādājuma izmēru (un tilpuma) samazināšanās.
- bohēma Materiāli nenodrošināts, vieglprātīgs, arī izlaidīgs (parasti mākslinieku, aktieru) dzīvesveids; cilvēki (parasti mākslinieki, aktieri), kam ir šāds dzīvesveids.
- sabiedriskais patēriņš materiālo labumu un pakalpojumu patēriņš izglītībā, veselības aizsardzībā, zinātnē, valsts aizsardzībā.
- kustība Materiālo objektu stāvokļa maiņa (arī deformēšanās) telpā un laikā pret citiem materiālajiem objektiem.
- skaņizolācija Materiālu slānis, kas izveidots ēkas nesošajās un norobežojošās konstrukcijās telpu pasargāšanai no caurplūstošiem trokšņiem.
- komendors Matrožu (staršinu), kas apkalpo kuģu un krasta artilērijas iekārtas, specialitāte vairāku valstu jūras kara flotēs.
- rufe Matrožu dzīvojamā telpa kuģī.
- trihonodoze Matu slimība, kad uz mata stiebra veidojas sīkas cilpas; šajās vietās lūst mati.
- piemaut Maujot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piemaurot Maurojot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- spendele Maza ganu svilpīte, pagatavota no zoss spalvas.
- pēga Maza ganu svilpīte.
- trobs Maza telpa, kambaris.
- bāzekls Maza telpa, kur ir grūti ko ievietot.
- kutūzis Maza un nepietiekama telpa.
- skabūzis Maza, neērta, neglīta telpa.
- ūķis Maza, neērta, parasti tumša, telpa.
- ala Maza, neērta, patumša, arī netīra dzīvojamā telpa.
- Klauģis Mazais Klauģis - ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, 123 m vjl., platība - 3,5 ha, garums - \~350 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā.
- Carpodacus erythrinus mazais svilpis.
- piediegšana Mazākas piegriezumdetaļas pagaidu pievienošana lielākai detaļai ar rokdarbu dūrieniem vai ar viegli izārdāmiem šujmašīnas cilpdūrieniem.
- dinamons Mazas jaudas sprāgstviela, kas sastāv no amonija salpetra un 10-12% nesprāgstošu degošu vielu piemaisījuma.
- uzmazgāt Mazgājot padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); mazgājot grīdu, klonu u. tml., padarīt tīru (telpu).
- piemurdināt Mazgājot, mazgājoties padarīt netīru (ūdeni); saduļķot (ūdeni ūdenstilpē).
- umivaļņiks Mazgāšanās telpa.
- vanna Mazgāšanās, iegremdējoties šādā traukā, tilpe; arī ārstnieciska pelde, iegremdējoties šādā traukā, tilpe (ar ūdenim pievienotiem ārstnieciskiem līdzekļiem).
- pirts Mazgāšanās, veselības uzlabošanas procedūras šādā celtnē, telpu kopumā.
- rukt Mazināties tilpumā (parasti žūstot) - piemēram, par vielām, materiāliem.
- atelpot Mazliet atpūsties (pēc fiziskas piepūles), atgūt elpu; mazliet atpūsties (pēc spraiga darba).
- pakristies Mazliet nokristies (par šķidrumu, tā līmeni vai ūdenstilpes līmeni); mazliet samazināties (parasti par temperatūru, spiedienu).
- Alpu mazmeldrs mazmeldru suga ("Trichophorum alpinum"), līdz 25 cm augsts augs ar īsu, zarotu sakneni, sastopams ne visai bieži visā Latvijā pārejas un augstajos jeb sūnu purvos.
- Klein-Platon Mazplatones muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielplatones pagastā.
- Delfīns mazs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Delphinus", saīsinājums "Del") starp Pegazu un Ērgli; Latvijā vislabāk novērojams vasarā.
- caurums Mazs, trūcīgs, nemājīgs dzīvoklis, telpa.
- slieka Mazsartārpu klases dzimta ("Lumbricidae"), kurā ietilpst līdz 30 centimetriem gari, posmaini, iesarkani, lipīgām gļotām klāti tārpi, kas dzīvo galvenokārt augsnē, \~200 sugu, Latvijā konstatēts 12 sugu.
- stobriņtārps Mazsartārpu klases dzimta ("Tubificidae"), kurā ietilpst tārpi ar iesārtu posmotu pavedienveida ķermeni un četrām saru grupām pie katra posma, \~130 sugu, Latvijā konstatēts \~20 sugu.
- dzīvojamo telpu mēbeles mēbeles dzīvojamām telpām ar apvienotām funkcijām (virtuves, guļamistabas u. c.).
- mēbeļu komplekts mēbeļu izstrādājumu grupa ar plašiem sastāva variantiem, kas apvienoti savā starpā ar arhitektoniski māksliniecisko (stilistisko) mērķi, paredzēta telpas funkcionālo zonu aprīkošanai.
- mēbeļu iekārta mēbeļu izstrādājumu grupa, kas apvienota pēc mākslinieciski stilistiskām un konstruktīvām pazīmēm, paredzēta telpas noteiktas funkcionālas zonas aprīkošanai.
- iekārta Mēbeļu komplekts, kas paredzēts (noteiktai) telpai; mēbeļu kopums, kas atrodas, ko izmanto (kādā telpā); mēbeļu kopums un citi telpas priekšmeti, kas atrodas, ko izmanto (kādā telpā).
- sanitārs Medicīnas darbinieks, kam nav speciālās medicīniskās izglītības un kas strādā veselības aizsardzības iestādē (piemēram, kopj telpas, slimniekus).
- pneimoloģija medicīnas nozare par plaušām un elpošanas ceļiem.
- otorinolaringoloģija Medicīnas nozare, kas pētī ausu un augšējo elpošanas ceļu orgānu uzbūvi, darbību un slimības.
- veselības aprūpe mājās medicīniska aprūpe, kas ietver noteiktu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu cilvēkam viņa dzīvesvietā.
- veselības apdrošināšana medicīniskās palīdzības un ārstniecisko pakalpojumu nodrošināšana; izšķir valsts obligāto un brīvprātīgo apdrošināšanu.
- libeksīns Medikaments, pretklepus līdzeklis, kas nenomāc elpošanas centrus un nevar izraisīt narkomāniju.
- svilpieši Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Svilpes" iedzīvotāji.
- švilpišķieši Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Švilpišķi" iedzīvotāji.
- Ņūtona mehānika mehānikas daļa, kurā pēta materiālu punktu sistēmas mehānisko kustību trīsdimensiju Eiklīda telpā; tās pamatā ir Ņūtona likumi.
- bortmehāniķis Mehāniķis - apkalpes loceklis, kas atbild par lidaparāta (lidmašīnas, helikoptera, dirižabļa) motoru un iekārtas stāvokli un darbību.
- imprinteris Mehāniska ierīce maksājumu kartes nolasīšanai pie tirgotāja vai pakalpojumu sniedzēja.
- planetārais pārvads mehānisms griezes kustības pārveidošanai; sastāv no sazobē esošiem zobratiem, vismaz viena zobrata ass ir kustīga telpā (to sauc par satelītu).
- pārmeklēt Meklējot pārlūkot, pārbaudīt (visu vietu, telpu, teritoriju).
- izmeklēt meklējot rūpīgi pārbaudīt (daudzas vai visas vietas, piem., kādā teritorijā, telpā)
- sērfot Meklēt informāciju internetā, kibertelpā; klejot tīklā.
- Gerrero Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Gerrero Valsts ("Guerrero" / "Estado Libre y Soberano deGuerrero"), administratīvais centrs - Čilpansigo, platība - 63618 kvadrātkilometru, 3115200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Clavaria ligula mēles dižvālenes "Clavariadelphus ligula" nosaukuma sinonīms.
- priekšskanis Melisms - skaņa, kura ir, parasti par sekundu, augstāka vai zemāka nekā melodijas pamatskaņa un kuras ilgums ietilpst izrotājamā skaņā.
- olenders Melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas").
- palmenes Melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas").
- paparde Melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas").
- papardes Melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas").
- paparkstes Melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas").
- filicīns Melnās ozolpapardes ēterī šķīstošo skābo vielu maisījums.
- filiksskābe Melnās ozolpapardes sakneņos sastopama viela; paparžskābe.
- miltu melnulis melnuļu dzimtas vaboļu suga ("Tenebrio molitor"), ķermenis iegarens, 13-15 mm garš, ar brūnu vai melnbrūnu virspusi un sarkanbrūnu apakšpusi un kājām, Latvijā bieži sastopama gk. telpās, noliktavās, vecu lauku māju bēniņos, klētīs, pārtiek no dažādiem augu produktiem
- mezangijs Membrāna, kas balsta kapilāru cilpiņas nieru kamoliņos.
- dismetrija Mēra trūkums kustībās kā telpas, tā laika ziņā: kustības ir pārmērīgas, apstājas pārāk vēlu, notiek rāvieniem, ar pārliecīgu ātrumu; smadzenīšu bojājuma simptoms.
- megommetrs mēraparāts lielas (līdz 10^10^ Ω) elektriskās pretestības mērīšanai; lieto elektriskās izolācijas pretestības, kā arī izolācijas materiālu virsmas pretestības un tilpumpretestības mērīšanai.
- Zaube Mērgupes kreisā krasta pieteka Mālpils pagastā, augštece Nītaures un Zaubes pagastā, garums 29 km, kritums - 125 m.
- Jāņupīte Mergupes kreisā krasta pieteka Mālpils pagastā, garums - 9 km.
- Vanagupīte Mērgupes labā krasta pieteka Mālpils novadā.
- nulles punkts mērinstrumenta skalas sākuma iedaļas apzīmējums; arī robeža starp skalas pozitīvo un negatīvo iedaļu rindām; nullpunkts.
- stereoskopiskā mērīšana mērīšana ar telpisko mērmarku, izmantojot stereoskopisko aplūkošanu.
- uzmērīt Mērīt un pabeigt mērīt (parasti celtni, telpu, teritoriju, platību).
- nomērīt Mērīt un pabeigt mērīt, parasti (kā) garumu, tilpumu.
- makaks Mērkaķu dzimtas ģints ("Macaca"), kurā ietilpst nelieli dzelteni brūnas, arī melnas nokrāsas dzīvnieki, 12 sugas.
- tēmēšana Mērķēšana - tāda leņķiska stāvokļa piešķiršana ierocim telpā attiecībā pret mērķi, lai šāviņa lidojuma trajektorija mērķa sasniegšanas brīdī ietu caur mērķi vai nokļūtu tam tuvā apgabalā.
- individualizācija mērķtiecīga darbības, procesa vai pakalpojuma diferencēšana un pielāgošana, padarot to unikālu un piemērotu konkrētam indivīdam, grupai, ģimenei, ņemot vērā viņu specifiskās vajadzības, individuālās spējas, pieredzi un sociālo kontekstu.
- izmantošana Mērķtiecīga kaut kā lietošana, lai gūtu labumu (piem., telpas, resursus, priekšmetus).
- izmantojums Mērķtiecīga, pārdomāta kaut kā lietošana, lai gūtu labumu (piem., telpas, priekšmetus).
- darbvieta Mērķtiecīgi iekārtota telpas daļa noteikta darba (operācijas) veikšanai.
- zonēt Mērķtiecīgi sadalīt teritoriju, telpu noteiktās funkcionālās zonās (parasti pilsētbūvnieciskā plānojumā).
- gradients Mērs, kas rāda, cik strauji (uz garuma vienību) telpā pieaug vai samazinās kāds fizikāls lielums.
- nostiprinošais pārklājums metāla izstrādājumu nostiprināšanas paņēmiens – cietu, izturīgu materiāla kārtu uzklāj detaļas virsmai, veidojot pārklājumu, kas palielina virsmas nodilumizturību, kalpošanas ilgumu un dod iespēju kompensēt detaļas nodilumu un atjaunot sākotnējos izmērus.
- kausis Metāla pastiprinājums virves cilpai vietās, kur virvei nākas berzties gar dzelzi.
- presētā acs metāla troses galā mehāniski (ar mīksta metāla (alumīnija vai vara) čaulas palīdzību) iepresēta cilpa vai kauša.
- metālplastikāts Metālplasts.
- linga Metamais ierocis (parasti virves, ādas cilpa) nelielu priekšmetu (parasti akmeņu) mešanai; šāda veida rotaļu rīks.
- kosmiskie putekļi meteoru putekļi, arī vielas vissīkākās daļiņas, kas veido tumšus miglājus starpzvaigžņu telpā.
- digitaloze Metilpentoze; viens no cukuriem, ko iegūst, hidrolizējot dažus digitāla glikozīdus.
- kreozols Metilpirokatehīna monometilēteris, viena no galvenajām kreozota sastāvdaļām.
- hedonāls Metīlpropīlkarbinoluretāns, balts kristālisks pulveris, nevainīgs miega līdzeklis un pretinde kokaīnam.
- akustiskā hologrāfija metode objekta telpiskā attēla iegūšanai ar ultraskaņu vai infraskaņu.
- naprapati Metode, kā gk. ar roku palīdzību mazināt sāpes un citas kaites mugurkaulā, locītavās, audos un muskuļos; ārstēšanā ietilpst masāža, stiepšana un kustību terapija.
- telpas un laika kvantēšana metode, ko izmanto vispārinātajā elemmentārdaļiņu teorijā, pamatojoties uz pieņēmumu, ka pastāv telpas un laika intervāla minimālie lielumi, t. i. pastāv telpas un laika kvanti.
- sociālā gadījuma apraksts metode, ko pielieto sociālie darbinieki, lai dokumentētu informāciju par klienta situāciju un veiktajiem pakalpojumiem.
- ģergzdele Mezgli un cilpas grodi vērptā dzijā.
- dubultais perliņmezgls mezgls divu nevienāda resnuma trošu sasiešanai, un to iesien līdzīgi vienkāršajam mezglam, tikai ar otru galu apņem papildu aptinumu ap pirmā gala cilpas krustojumu.
- šotmezgls Mezgls, kuru lieto sasienot divus galus, no kuriem viens ir iešpleisēta cilpa (arī ar kaušu vai gredzenu), kā arī divus stipri atšķirīga resnuma galus; to sienot, vaļējo galu no apakšas uz augšu izvelk caur pamatgala cilpu, apņem tai apkārt un pabāž zem slogotās vaļējā gala daļas.
- šotes mezgls mezgls, kuru lieto, sasienot divus galus, no kuriem viens ir iešpleisēta cilpa (arī ar kaušu vai gredzenu), kā arī divus atšķirīga resnuma galus.
- slīdošais pāļmezgls mezgls, kuru sien, lai izveidotu cilpu, kas savelkas.
- mīkla Meža jāņogas bez skābes (hip.: Alpu vērene "Ribes alpinum").
- Pulsatila patens meža silpurene.
- silpureņu hibrīds meža silpurenes un pļavas silpurenes hibrīds ("Pulsatilla x wolfgangiana"), kas retumis konstatēta Latvijā.
- Tulipa sylvestris meža tulpe.
- augsnes ērces mežos dominējoša augsnes sīkposmkāju grupa (0,1 — 5 mm), kas ietilpst augsnes mezofaunā; Latvijā skujkoku mežos \~ 90% visu augsnes posmkāju skaita un \~ 70% to sugu skaita.
- samēzt Mēžot atbrīvot no netīrumiem (kādu vietu, telpu).
- izmēzt Mēžot iztīrīt (piemēram, telpu).
- uzmēzt Mēžot, slaukot padarīt tīru (piemēram, klonu); mēžot, slaukot, piemēram, klonu, padarīt tīru (telpu, laukumu u. tml.).
- taksācija mežsaimniecības nozare, kurā pēta un noskaidro metodes, ar kurām noteikt augošu, nocirstu un pārstrādātu koku dimensijas un tilpumu, koku un audžu vecumu, pieaugumu, krāju, augšanas gaitu un mežaudžu struktūras likumsakarības.
- rūsganā mežskudra mežskudru suga ("Formicidae rufa"), kas mūsu dienās tiek uzskatīta par tuvu radniecisku, grūti atšķiramu sugu grupu, kurā ietilpst šādas mežskudras: "Formicidae aquilonia", "Formicidae lugubris", "Formicidae rufa" un "Formicidae polyctena".
- furšetbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; šādu banketu izvēlas, ja paredzēta īslaicīga lietišķa tikšanās; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni; stāvbankets.
- stāvbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni.
- kokteiļbankets Mielasts, kurā viesu apkalpošana notiek pie bufetes galda, piedāvājot un pasniedzot viesiem dažādus alkoholiskos vai bezalkoholiskos kokteiļus, ko var novietot uz bufetes galda, kā arī piedāvāt viesiem, iznēsājot uz paplātes.
- bulbārais mielīts mielīts, kas skar iegarenās smadzenes un rada elpošanas un asinsrites traucējumus.
- apsardznieks Miesassargs, zaldāts, kas kalpo miesassardzē.
- miglas taure miglā lietojams pūšamais instruments, kas rada vienmērīgu zemas frekvences skaņu; tifons; miglas svilpe; miglas sirēna.
- lokālā mijiedarbība mijiedarbību veids kvantu lauka teorijā, kur elementārdaļiņas izturēšanos kaut kādā telpas punktā nosaka fizikālais lauks šajā pašā punktā.
- trīskāršā mikānija mikāniju suga ("Mikania ternata"), ko audzē kā dekoratīvu telpaugu.
- Bafomets Mīklains pielūgsmes objekts, templiešu dievība, domājams, ka tā bijusi skulptūra vai glezna, kurā attēlots cilvēks ar garu, baltu bārdu.
- netēmēts mikrofons mikrofons, kas uztver skaņu no plašas telpas sev visapkārt.
- alu mikrolēpija mikrolēpiju suga ("Micropelia speluncae"), ko audzē kā dekoratīvu telpaugu
- plaušu alveolas mikroskopiski maisiņi plaušās, kur elpošanas procesā notiek gāzu apmaiņa.
- rauga sēnes mikroskopisku vienšūnas sēņu grupa, kurā ietilpst dažādu taksonu sēnes.
- ortomiksovīrusi Miksovīrusi, kas ierosina dzīvnieku elpošanas ceļu slimības; sastāv no RNS un lipīdus saturoša olbaltumvielu apvalka.
- predentīns Mīksta, šķiedraina viela, kas veido primāro dentīnu un zoba pulpu aptverošā dentīna iekšējo slāni.
- lucernas blakts mīkstblakšu dzimtas suga ("Adelphocoris lineolatus").
- parostoze Mīksto audu pārkaulošanās kaulplēves tuvumā.
- Alpu miķelīte miķelīšu suga ("Aster alpinus"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu.
- atģaugties Mīlīgi, draudzīgi apkalpot, pakalpot.
- furažieris Militāra persona, kas ietilpa darba komandā, kuras uzdevums bija sagādāt karaspēkam pārtiku un lopbarību un glabāt un izsniegt lopbarību.
- civilie darbinieki militāro vienību civilpersonas, kas uz darba līguma pamata vienībās (apakšvienībās) veic noteiktu darbu (strādā) štata civilajos amatos saskaņā ar darba tiesiskās attiecības reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.
- Eryngium giganteum milzu zilpodze.
- kautriņa Mimozu suga ("Mimosa pudica"), dzimtene Brazīlija, Latvijā sastopama kā telpaugs, glīts podu augs rožaini violetiem ziediem apaļās galviņās.
- Kalnavēni minerālavots (sēravots) Mālpils pagastā, Sudas labajā krastā; Kaprāļu avots.
- mikromēsli Minerālmēsli, kuru darbīgā viela ir mikroelementi; ir bora, vara, molibdēna, cinka, mangāna, kobalta m., kā arī polimikromēsli, kuru sastāvā ietilpst divi vai vairāki mikroelementi.
- uzpūšanās Minerālo izejvielu (mālu, vermikulīta) īpašība palielināties tilpumā, ja to karsē.
- alauns Minerāls, kura sastāvā ietilpst šo sāļu kristāli un kuru izmanto nelielu ādas brūču dezinficēšanai un savilkšanai.
- cements Minerālviela, kas nogulumiežos aizpilda telpu starp dažāda sastāva un izcelsmes daļiņām, tās sasaistot.
- universālais pakalpojums minimālais noteiktas kvalitātes elektronisko sakaru pakalpojumu apjoms, kas par pieņemamu cenu pieejams visiem esošajiem un potenciālajiem lietotājiem neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas.
- piemirdzēt Mirdzot būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- aeronavigācijas bāka mirgojoša vai pastāvīgi degoša aeronavigācijas uguns uz Zemes; redzama no visiem virzieniem un kalpo noteikta punkta apzīmēšanai uz Zemes virsmas.
- eikalipts Miršu dzimtas ģints ("Eucalyptus"), ļoti liels mūžzaļš tropu koks, kura lapas satur ēteriskās eļļas, ap 200 sugas, dažas sugas mēdz audzēt kā dekoratīvus telpaugus.
- vējmietiņš Miršu rindas augu dzimta ("Lythraceae"), kurā ietilpst lakstaugi ar pretēji vai mieturos sakārtotām lapām, sārtiem ziediem un augli - pogaļu, 26 ģintis, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas; vējmietiņaugi.
- rizoforaugi Miršu rindas dzimta, koki un krūmi, kas aug tropu jūru piekrastes mežos un paisuma laikā atrodas ūdenī vairāku metru dziļumā, raksturīgas stipras balstsaknes un elpošanas saknes, kā arī vivipārija.
- Milupīte Misas kreisā krasta pieteka Stelpes pagastā, augštece Bārbeles pagastā; Miļļupīte.
- misa Mise, katoļu galvenais dievkalpojums.
- misija Misionāru organizācija; celtne, telpas, kurās darbojas šāda organizācija.
- plēsāt Mīt plēšas kalvē; smagi elpot; spēlēt uz plēšenēm (harmonikām).
- Jajāti mītisks valdnieks Senajā Indijā, Nahušas dēls, kura sievai Devajānī bija pieci dēli, kā arī tās kalponei Šarmišthai bija pieci dēli, tikai vēlāk Devajānī uzzināja, ka kalpones bērnu tēvs arī ir viņas vīrs.
- Vanapagans mitoloģisks varonis ("vecais pagāns") igauņu tautas vēstītājā folklorā - teikās viņš ir pamuļķis un cilvēkiem nelabvēlīgs dabas milzis, kas cīnās ar Kalevipoegu un Lielo Tellu vai arī darbojas viens pats; pasakās darbojas pretī asprātīgajam kalpam.
- appurvis Mitra, zema vieta, kas aizaugusi ar krūmiem un kalpo par ganībām.
- oāze Mitrumietilpīgs porains materiāls, ko izmanto floristikā ziedu kompozīciju veidošanai.
- oāzis Mitrumietilpīgs porains materiāls, ko izmanto floristikā ziedu kompozīciju veidošanai.
- kistoskopija Mīzalpūšla iekšienes apskatīšana ar sevišķa instrumenta palīdzību.
- lāsumainā mizložņa mizložņu suga ("Salpornis spilonotus").
- m-komercija Mobilā komercija - produktu un pakalpojumu pirkšana un pārdošana, izmantojot bezvadu sakaru protokolu un bezvadu sakaru ierīces.
- slings mobilitātes palīgierīce smagi slimiem un veciem pacientiem, kas veidota no auklām, cilpām un auduma, ar kuru cilvēks tiek pārvietots viņa vajadzībām atbilstošā un ērtā veidā, ievērojot drošību pārvietošanas laikā.
- vibrozvans Mobilo telefonu sistēmas pakalpojums, kad ienākošā zvana skaņas signāls tiek aizstāts ar aparāta vibrāciju.
- līdzsavienojums Mobilo telefonu sistēmas pakalpojums, kas ļauj uzsāktas sarunas laikā uzzināt par citiem ienākošiem izsaukumiem pārslēgt savienojumu, neizvienojot iepriekšējo.
- tehnisko apkopju agregāts mobils transportlīdzeklis (parasti automobilis), kas aprīkots ar iekārtām, aparatūru un instrumentiem mašīnu tehnisko apkopju un nelielu remontdarbu veikšanai. Šos darbus veic, ierodoties pie apkalpojamā objekta uz vietas.
- uzpildes agregāts mobils transportlīdzeklis, kas aprīkots ar iekārtām un aparatūru degvielu un eļļu uzpildei spēkratos. Šos darbus var veikt, ierodoties pie apkalpojamā objekta uz vietas.
- akustiskā uzmava modema tipa ierīce, kas kalpo secīgu bināru signālu pārveidošanai secīgos tonālos signālos, lai tos pārraidītu pa telefonu kanāliem; tā realizē arī ienākošo tonālo signālu dekodēšanu un to izmanto termināļa pievienošanai telefonu tīklam ar telefona klausules un ārējā skaņas izolējoša ietvara palīdzību, bez elektriskiem savienojumiem; to galvenokārt lieto portatīvu termināļu pievienošanai datoru tīklam; akustiskais modems.
- ūķis Moku ūķis - spīdzināšanas (moku) rīki un telpa.
- paraūdeņradis Molekulārais ūdeņradis H2, kurā abiem tā sastāvā ietilpstošajiem protoniem spini ir vērsti pretējos virzienos.
- konformācija Molekulu forma telpā, kas veidojas atomu vai atomu grupu iekšējās pagriešanās, saišu deformāciju un citu deformāciju rezultātā, nemainot molekulu konfigurāciju.
- plaušu gliemeži molusku kārta; žaunu nav, elpo ar trachejām; ūdens sugas spiestas periodiski pacelties virspusē un caur šifonu ievilkt plaušās jaunu gaisu; šai kārtai pieder arī sauszemes gliemeži ar vītiem vākiem.
- Monako Monako Firstiste - valsts Eiropas dienvidos (fr. val. "Monaco"), atrodas Vidusjūras krastā, Piejūras Alpu nogāzē (lielākais augstums - 140 m virs jūras līmeņa), Platība - 2 kvadrātkilometri, 33000 iedzīvotāju (2010. g.), pēc Vatikāna otrā mazākā neatkarīgā valsts pasaulē, robežojas ar Franciju un Vidusjūru.
- dacans mongoļu un burjatu lamaistu klosteris, ko veido viens vai vairāki tempļi un mūku dzīvojamās telpas.
- karteļcena Monopolcenas veids, ko nosaka karteļa dalībnieki ar mērķi izkonkurēt sāncenšus tirgū, nodrošinot monopolpeļņu.
- montānisti Montāna domu biedri, kurš 2. gadsimtenī mācīja, ka nevajagot baznīcai nekādas hierarhijas, nedz dievkalpošanas formas, bet vajagot piekopt tiešu satiksmi ar Dievu.
- piemineklis Monumentālās mākslas darbs - arhitektonisks, skulpturāls veidojums (kāda cilvēka vai notikuma) atcerei.
- monumentālā tēlniecība monumentālās mākslas veids, kurā ietilpst memoriālās tēlniecības darbi, kas veltīti nozīmīgiem notikumiem, ievērojamām personām vai idejām, un tādi tēlniecības darbi, kas radīti konkrētai arhitektoniskai videi (ciļņi, skulptūras u. c.) un veido ar to vienotu ansambli.
- Mordangas-Kāņu ezers Mordangas ezera un ar to savienotā Mežezera (Kāņu ezera) kopējs nosaukums, atrodas Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst ziemeļu grupā, 36,7 m vjl., kopējā platība - 78 ha, lielākais dziļums - 8,7 m; Sausmežu ezers.
- antorfīns Morfīna derivāts, balts, kristālisks, ūdenī šķīstošs pulveris; lieto kā antidotu pret elpas trūkumu morfīnam līdzīgu vielu pārdozēšanas gadījumos.
- mašīntelpa Motorkuģa telpa, kurā atrodas galvenais dzinējs vai dzinēji un citas ierīces.
- spinālā jeb lumbālā anestēzija muguras smadzeņu anestēzija: (a) norobežota apvidus nejutība, kas ir muguras smadzeņu slimības sekas; (b) ķermeņa apakšējās daļas nejutība pēc anestēzijas vielas ievadīšanas muguras smadzeņu subarahnoidālajā telpā zirgastes apvidū.
- perimielogrāfija Muguras smadzeņu rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas subarahnoidālajā telpā.
- keratocēle Mugurējās robežplātnītes trūcveida iztilpums cauri radzenei.
- peridurogrāfija Mugurkaula kanāla un starptelpu rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas peridurālajā telpā.
- epidurogrāfija Mugurkaula un tā satura rentgenogrāfiska izmeklēšana pēc kontrastvielas ievadīšanas epidurālajā telpā.
- galvaskausaiņi Mugurkaulnieku apakštips, kurā ietilpst mugurkaulnieki, kam ir galvaskauss.
- gaisamaisi Mugurkaulnieku dzīvnieku dobumi, kas savienoti ar elpošanas ceļiem vai barības vadu un spēj piepildīties ar gaisu.
- bezplaušsalamandra Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Plethodontidae"), ķermeņa garums - 5-15 cm, plaušas reducētas, elpo ar ādu un mutes dobuma gļotādu, 24 ģintis, \~200 sugu, Ziemeļamerikā, Dienvideiropā.
- plaušzivs Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases apakšklase ("Dipnoi"), divējādi elpojošās zivis, kam ir gan žaunu, gan plaušu elpošana, gk. saldūdeņos, 6 sugas, no tām 4 ietilpst ģintī "Protopterus", kas izplatīta Āfrikā.
- protopters Mugurkaulnieku tipu zivju virsklases kaulzivju klases plaušzivju apakšklases ģints ("Protopterus") ar garu zušveidīgu ķermeni, divējādi elpojoša zivs, kas dzīvo Āfrikā, sauso periodu pavada, ierakusies dūņās un elpo vienīgi ar plaušām.
- apaļsuku hromosomas mugurkaulnieku un amfībiju olšūnās sastopamās gigantiskās hromosomas, kas veido hromomēru asi, no tās uz visām pusēm izplešascilpveida pavedienu pāri, kuros notiek intensīva ģenētiskās informācijas transkripcija.
- četrkāji mugurkaulnieku virsklase ("Tetrapoda"), kurā ietilpst abinieki, rāpuļi, putni un zīdītāji.
- muitas noliktava muitas iestādes atzīta vieta (telpa vai vaļējs norobežots laukums), kurā tiek glabātas preces un citi priekšmeti, kas atrodas muitas kontrolē.
- Birkeneļu muiža muiža Augšdaugavas novada Kalkūnes pagasta Birkineļos, ko 1872.-1881. g. nomājuši dzejnieka Raiņa vecāki, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, pagrabs, klēts, divstāvu stallis, ābeļdārzs un dīķis; Kalkūnes muižas pusmuiža.
- Juzefinovas muiža muiža Preiļu novada Pelēču pagastā, kompleksā ietilpst pils, kalpu māja, stallis (vai klēts), kūts, citas saimniecības un dzīvojamās ēkas, kā arī parks.
- antvērķis Muižas amatnieks vai kalpotājs.
- ordonarščiks muižas deputāta kalps.
- Bīriņu muiža muižas ēku komplekss Limbažu novada Vidrižu pagastā, ansambli veido Bīriņu pils (celta 1857.-1860. g.), pārvaldnieka māja (1801. g.), kalpu māja (ap 1870. g.), zirgu staļļi un kalpu dzīvojamās mājas (19. gs. 2. p.), ūdensdzirnavas (1850. g.), ūdenstornis (ap 1870. g.) un sanākšanas nams (1805. g.).
- Adamovas muiža muižas ēku komplekss Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Adamovā, no kura līdz mūsu dienām saglabājusies eklektisma stilā celtā pārvaldnieka māja (19. gs. 2. puse), kalpu māja (19. gs. beigas), dažas saimniecības ēkas, kas stipri pārbūvētas, un ainavu parks (platība 5,4 ha).
- bukrieža Muižas kalpa riežas noteiktā laikā neapstrādātā un nenokoptā daļa.
- trejdieninieki Muižas kalpi, kas trīs dienas nedēļā strādāja muižas darbos, bet pārējā laikā apkopa viņiem par algu ierādītos laukus.
- muižļaudis Muižas kalpotāji, strādnieki.
- kvartnieks Muižas kalps Vidzemē pirms Pirmā pasaules kara (pelnīja kvartu dienā, t. i. 1/4 rubļa jeb 25 kapeikas).
- bambarnieks Muižas kalps, kas trīs dienas nedēļā strādāja muižā, par atalgojumu saņemot zemi, bet pārējās dienas - savā saimniecībā.
- Bebrenes muiža muižas komplekss Bebrenes pagastā, tajā ietilpst muižas pils, dzirnavas (celtas 1836. g.), pārvaldnieka māja, vairākas saimniecības ēkas (klēts, ratnīca, noliktava u. c.) un parks; iepretī muižas ēkām atrodas Bebrenes Romas katoļu baznīca, kas kopā ar muižu veido vienotu arhitektonisku ansambli.
- pribaks Muižas sulainis vai kalpotājs, kas nav nodarbināts lauku darbos.
- haiduks Muižnieka sulainis, kalpotājs (Vācijā, Polijā, Krievijā).
- muižas ļaudis (arī saime) muižnieku mājkalpotāji, kučieri, piķieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoja muižā.
- muižas saime (arī ļaudis) muižnieku mājkalpotāji, kučieri, piķieri, amatnieki u. tml., kas dzīvoju muižā.
- Mukalpen Mūkalpu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Lubezeres pagastā.
- vigilārijs Mūks, kam rītos visi citi mūki jāaicina uz dievkalpojumu.
- dormitorijs Mūku vai ordeņbrāļu kopēja guļamtelpa klosteros vai pilīs.
- poliperiostīts Multipls kaulplēves iekaisums.
- MMS multivides ziņojumapmaiņas pakalpojums, kas ļauj mobilajā tīklā (uz mobilo tālruni un no tā) nosūtīt ziņas, kas ietver multivides saturu; šis standarts paplašina pamata SMS (_Short Message Service_) iespējas, ļaujot apmainīties ar īsziņām, kuru garums pārsniedz 160 rakstzīmes un var nodrošināt dažādus multivides veidus, tostarp līdz četrdesmit sekundēm video, vienu attēlu, slaidrādi no vairākiem attēliem vai audio.
- mērija Municipālā pārvalde, ko vada mērs; celtne, telpas, kur atrodas šī pārvalde.
- municipālpadomnieks Municipālpadomes loceklis.
- narts Murdam līdzīgs zvejas rīks, ko veido pavedienu cilpas.
- iemūrēt Mūrējot ieveidot (kādā telpā).
- Kulpe Mūsas labā krasta pieteka Lietuvā ("Kulpė"), garums - 41 km.
- patērniecība Mūsdienu dzīves stils, kura raksturīgākā īpatnība ir nevajadzīgu lietu un pakalpojumu aizvien masveidīgāka pirkšana.
- simboliskais interakcionisms mūsdienu socioloģijas un sociālpsiholoģijas virziens, kas sociālo mijiedarbību skaidro kā tiešu saziņu, "apmaiņu ar simboliem", savstarpēju izpratni un kopīgu situācijas skaidrojumu.
- inspiratoriskie muskuļi muskuļi, kas piedalās ieelpā.
- ekspiratoriskie muskuļi muskuļi, kas piedalās izelpā.
- sarkosporīdiji Muskuļsporaiņi, sporaiņu kārta, kurā ietilpst sarkocistu ģints; tie ir zīdītāju, putnu un rāpuļu šķērssvītrotās muskulatūras parazīti.
- hutba Musulmaņu dievkalpojumā - sprediķis piektdienās un svētku dienās.
- mābeins musulmaņu mājā telpa starp vīriešu dzīvokli (selamliku) un sieviešu dzīvokli (harēmu).
- šansara Mūžīgās atkalpiedzimšanas un dzīves riņķis ar visām tā ciešanām indiešu filozofijā.
- jariga Nabadzīgāko iedzīvotāju pārstāvis Krievijā 16.-18. gs.; arī zemākais kalpotājs prikazos ar policejiskām funkcijām.
- slum Nabadzīgo iedzīvotāju kvartāls Anglijas lielpilsētās.
- enteroepiplomfalocēle Nabas trūce, kuras maisā atrodas zarnu cilpa un taukplēve.
- hepatomfalocēle Nabas trūce, kuras maisā ietilpst aknu daļa.
- laterocidence Nabassaites cilpas izkrišana blakus auglim.
- patēriņa fonds nacionālā ienākuma daļa, kas izmantojama, lai apmierinātu cilvēku kārtējās personiskās un kolektīvās vajadzības pēc patēriņa priekšmetiem un pakalpojumiem.
- neģeogrāfiskais numurs nacionālā numerācijas plāna numurs, kas neietver ģeogrāfisku informāciju un tiek piešķirts elektronisko sakaru pakalpojumu numerācijas nolūkos.
- Vanuāza nacionālais parks nacionālais parks Francijas Dienvidaustrumu daļā ("Vanoise"), Vanuāza kalnu masīvā, Savojas Alpos, starp Izēras un Arkas ieleju, platība - 565,6 kvadrātkilometri, dibināts 1963. g., augstums - līdz 3681 m.
- Matsalu nacionālais parks nacionālais parks Igaunijas rietumu daļā, Kazari lejteces apkaimē, ietilpst sauszeme, Matsalas līča akvatorija un 50 Muhu šauruma salu, platība - 135 kvadrātkilometri, dibināts 1958. g. kā Matsalas rezervāts, lai saglabātu dabas kompleksus un putnu faunu.
- Stelvijas nacionālais parks nacionālais parks Itālijas ziemeļu daļā (it. "Parco nazionale dello Stelvio"), Austrumalpu Ortlesa masīvā (3899 m), starp Adidžes un Adas augšteci, platība - 956,3 kvadrātkilometri, dibināts 1935. g.
- Čubu-Sangaku nacionālais parks nacionālais parks Japānā, Honsju salas vidienē, Hidas grēdā, platība - 1697 kvadrātkilometri, augstums - līdz 3190 m, dibināts 1934. g., skujkoku meži un alpīnās pļavas, sastopami Himalaju lāči, Japānas makaki, mežcūkas.
- Bergefjellu nacionālais parks nacionālais parks Norvēģijas vidusdaļā ("Børgefjell nasjonalpark / Byrkije nasjonalpark"), Nūrtrennlāgas un Nūrlannas filkē, platība 1100 kvadrātkilometru, dibināts 1963. g.; Birhjijes nacionālais parks.
- Azovas-Sivaša nacionālais parks nacionālais parks Ukrainas dienvidu daļā, Azovas jūras piekrastē, ietilpst Obitočnajas zemes strēle, Birjučas, Kujuktukas un Čurjukas sala, platība 85 kvadrātkilometri sauszemes un 252 kvadrātkilometri Azovas jūras akvatorijas, dibināts kā rezervāts 1927. g. lai aizsargātu pirmatnējās solončaku stepes, niedrājus salās un pussalās, gājputnu apmešanās vietas.
- Pelistera nacionālais parks nacionālais parks Ziemeļmaķedonijas dienvidos, dibināts 1949. g. kā tautas parks, lai aizsargātu priežu, dižskābaržu, ozolu mežus, alpīnās pļavas, un tur sastopamās ģemzes, stirnas un brūnos lāčus.
- iredenta Nacionālistiska kustība Itālijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā; tā notika ar prasību pievienot Itālijai zemes, ko daļēji apdzīvoja itālieši, bet kas neietilpa Itālijas sastāvā pēc tās atkalapvienošanās.
- irredenta Nacionālistiska kustība Itālijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā; tā notika ar prasību pievienot Itālijai zemes, ko daļēji apdzīvoja itālieši, bet kas neietilpa Itālijas sastāvā pēc tās atkalapvienošanās.
- šķidrā krava nafta un naftas produkti, spirts, augu eļļa, dzīvnieku tauki un cita krava, ko pārvadā noslēgtās tilpnēs.
- petrolizācija Naftas vai petrolejas izsmidzināšana pār ūdenstilpi, lai iznicinātu odu kāpurus.
- vigīlija Nakts lūgšanu dievkalpojumi, kas bieži noslēdzas ar Eiharistiju.
- Valpurģu nakts nakts no 30. aprīļa uz 1. maiju (vācu val. "Walpurgis Nacht"), vieni no populārākajiem un trakulīgākajiem pagānu svētkiem daudzu tautu kultūrā, tos svinēja par godu dabas atmodai un auglībai; pēc tautas ticējumiem Brokena kalnā (Vācijā) šajā naktī notiek burvju un raganu dzīres.
- fuksija Naktssveču dzimtas ģints ("Fuchsia"), zemi krūmi vai puskrūmi ar nokareniem dažādas krāsas zvanveida ziediem, \~100 sugu, Latvijā audzē dārzos dobēs vai traukos, visvairāk telpās, formas un šķirnes, kas iegūtas no vairākām sugām.
- Namīra Namīras province - viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība - 3664 kvadrātkilometri, 456000 iedzīvotāju (2014. g.).
- inhalācijas narkoze narkoze, ko izraisa ar narkozes līdzekļa ieelpošanu.
- baltvalis Narvaļu dzimtas suga ("Delphinapterus leucas"), ziemeļu jūru un okeānu delfīns baltā krāsā.
- nātra Nātre (2) - augu dzimta, kurā ietilpst lakstaugi, retāk koki, kam raksturīgas ar dzeļmatiņiem klātas lapas un sīki viendzimuma ziedi spurdzēs vai vārpās; \~35 sugas, Ziemeļeiropā 2 sugas.
- čilijs Nātrija (Čīles) salpetris.
- čilis Nātrija (Čīles) salpetris.
- izmaksa naudā izteikts materiālo vērtību un ražošanas pakalpojumu patēriņš vienā pārskata periodā, kas nepieciešams pamatdarbības produkcijas, sniegto pakalpojumu radīšanas un realizēšanas procesā.
- kredīts Naudas līdzekļu, preču, pakalpojumu sniegšana uz parāda, uz nomaksu; šādā veidā sniegti naudas līdzekļi, preces, pakalpojumi.
- dzeramnauda Naudas summa, ko dod par pakalpojumiem pāri par oficiāli noteikto maksu; naudas summa, ko dod par kādu nelielu pakalpojumu.
- norakstījumi Naudas summas, kas paredzētas pamatlīdzekļu atjaunošanai un attiecināšanai uz preču un pakalpojumu pašizmaksu.
- dakšina Naudas ziedojums braminam par rituālo pakalpojumu veikšanu.
- ārēji nāves cēloņi nāves cēloņu grupa, kurā ietilpst mirstība nelaimes gadījumos, no traumām un saindēšanās, no vardarbības un tīša paškaitējuma (dažkārt šajā grupā ietver arī infekcijas un parazitārās slimības).
- Ņesterova cilpa nāves cilpa, augstākās pilotāžas figūra.
- navigācijas trīsstūris navigācijas instruments, kas izgatavots no caurredzama materiāla kā vienādsānu taisnleņķa trīsstūris ar iedalījumu grādos, turklāt tam nullpunkts atrodas hipotenūzas vidū.
- Alpu neaizmirstule neaizmirstuļu suga ("Myosotis alpestris"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- vaļējs ūdens neaizsalis ūdens (parasti ūdenstilpē).
- duņavas Neaizsalstošas mazas upītes, avoti, stāvošas ūdenstilpnes.
- lāsmenis Neaizsalusi vai atkususi vieta (ūdenstilpē); arī āliņģis; lasmenis.
- lasmenis Neaizsalusi vai atkususi vieta (ūdenstilpē); arī āliņģis; lāsmenis.
- lasminis Neaizsalusi vai atkususi vieta (ūdenstilpē); arī āliņģis; lāsmenis.
- gaisoties Neapdomīgi, vieglprātīgi rīkoties; nemierīgi izturēties.
- gaislis Neapdomīgs, vieglprātīgs cilvēks.
- aušoņa Neapdomīgs, vieglprātīgs, trakulīgs cilvēks; pļāpa.
- Dienvidorkneju salas neapdzīvotu salu grupa Atlantijas okeānā ("South Orkney Islands"), 600 km uz ziemeļaustrumiem no Antarktīdas pussalas, starp Dieviddžordžiju un Greiama Zemi, stiepjas 140 km garumā, sastāv no 4 lielākām (Koroneišena - \~500 kvadrātkilometru) un \~40 sīkākām salām, ietilpst Britu antarktiskajā teritorijā, kopējā platība - 620 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1265 m, darbojas vairākas zinātniskās stacijas.
- šaparis Neapkurināma, vēsa telpa pārtikas produktu uzglabāšanai; pieliekamais.
- nekurināts Neapsildīts (par telpām).
- cietēšana Neatgriezenisku procesu kopums oligomēru, sveķu, saistvielu, laku un krāsu materiālu pārvēršanai nešķīstošos un nekūstošos telpiskos polimēros.
- sertifikācija neatkarīgas trešās personas darbība, apliecinot, ka attiecīgais produkts, process vai pakalpojums atbilst attiecīgajā standartā vai citā normatīvajā aktā noteiktajām prasībām; apliecināšana ar sertifikātu (1).
- vispārinātās koordinātas neatkarīgu lielumu jeb parametru sistēma (apzīmē ar q~1~, ..., q~j~, ..., q~m~), kas rāda dotās mehāniskās sistēmas stāvokli telpā.
- fusuma Necaurspīdīga bīdāma siena, kas japāņu mājās atdala telpas citu no citas.
- dzeltenās lapas neformāls interneta pakalpojumu un pakalpojumu sniedzēju saraksts (datu bāze), kurā iekļauta informācija par piedāvātajiem pakalpojumiem un piekļuvi tiem.
- pacilā nefrolēpe nefrolēpju suga ("Nephrolepis exaltata"), ko audzē kā dekoratīvu telpaugu.
- tukšs Neiekārtots (par telpu, tās daļu); arī neapmēbelēts.
- nespert kāju pār slieksni neiet iekšā, arī ārā (no telpas, ēkas).
- Lapsiņa neievērojams debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Vulpecula", saīsinājums "Vul") Piena Ceļā uz dienvidiem no Gulbja, Latvijā redzams vasarā; spožākā zvaigzne Lapsiņas α sasniedz tikai 4,4. zvaigžņlielumu.
- uzsvilpot Neilgu laiku, arī reizēm svilpot.
- paelpot Neilgu laiku, mazliet elpot (parasti svaigu, patīkamu gaisu).
- padancināt Neilgu laiku, mazliet kalpināt (kādu), liekot izpildīt savas pavēles, iegribas.
- pakalpināt Neilgu laiku, mazliet kalpināt.
- pakārtot Neilgu laiku, mazliet kārtot (piemēram, priekšmetu, telpu).
- pakārtoties Neilgu laiku, mazliet kārtoties (piemēram, kādā vietā, telpā).
- pasvilpot Neilgu laiku, mazliet svilpot (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā).
- pasvilpot Neilgu laiku, mazliet svilpot.
- pasvilpt Neilgu laiku, mazliet svilpt (par vēju, arī par priekšmetiem, kas strauji kustas gaisā).
- pavēdināt Neilgu laiku, mazliet vēdināt (piemēram, telpu, drēbes).
- frenokardija Neirastēnisks stāvoklis, kam raksturīgas sāpes sirds apvidū, sirdsklauves un elpas trūkums.
- menedžera slimība neirocirkulatoriskā distonija vīriešiem psihiskas, retāk fiziskas pārpūles dēļ; parasti novēro vadošiem darbiniekiem 40-60 g. vecumā; darbaspēju samazināšanās, viegla nogurdināmība, iniciatīvas apsīkums, koncentrācijas spēju samazināšanās; nereti depresija; miega traucējumi (agripnija, asomnija utt.); libido un potences pavājināšanās; elpas trūkums nelielas fiziskas slodzes laikā; stenokardija; perifēriskās asinsrites traucējumi; bieži radikulāras sāpes; nosliece uz miokarda infarktu un smadzeņu insultu.
- švipsts Neizdevies, vājš svilpiens.
- prasts Neizskatīgs, negaumīgs (piemēram, par priekšmetiem, telpām).
- šķīdums Nekārtība, kas radusies, izkliedējot, izmētājot dažādus priekšmetus, drazu (kādā telpā, vietā); arī izkliedēti, izmētāti priekšmeti, draza.
- borģele Nekārtīga telpa.
- plancka Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
- ploiza Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
- ploncka Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
- slocka Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
- sloncka Nekārtīga, nevīžīga sieviete; arī vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
- midzenis Nekārtīga, sajaukta, arī netīra telpa, vieta.
- slonckāties Nekārtīgi uzvesties; arī vieglprātīgi, izlaidīgi uzvesties (parasti par sievieti).
- pļurka Nekārtīgs cilvēks; arī vieglprātīgs, ātrs, nenopietns cilvēks.
- diegbiksis Nekārtīgs, nevīžīgs, arī vieglprātīgs cilvēks (parasti vīrietis).
- diegadirsa Nekārtīgs, nevīžīgs, arī vieglprātīgs cilvēks.
- diegadirša Nekārtīgs, nevīžīgs, arī vieglprātīgs cilvēks.
- kadastra objekts Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts nekustamais īpašums kā īpašuma objektu kopums, kā arī zemes vienība, būve, telpu grupa un zemes vienības daļa.
- rādiusvektors nekustīgs vektors, kas rāda materiāla punkta stāvokli telpā no dotās atskaites sistēmas sākumpunkta.
- nelaist pār slieksni nelaist iekšā (telpā, ēkā).
- lauku attīstība nelauksaimniecisko produktu ražošana lauku teritorijā, kā arī ar ūdens un zemes resursu izmantošanu saistīto pakalpojumu sniegšana un lauku ainavas saglabāšana.
- dizainviesnīca Neliela (līdz aptuveni 100 numuriem), neatkarīga un ar lielām ķēdes viesnīcām konkurējoša izmitināšanas iestāde, kuras atšķiras ar individuālu pieeju klientu apkalpošanā, kas var izpausties numuru dizainā, iekārtojumā un attieksmē pret klientu ar mērķi viesnīcā radīt īpašu, intīmu gaisotni.
- lodziņš Neliela atvere sienā (parasti starp divām telpām vai telpas daļām), ko var arī aizdarīt.
- kiosks Neliela celtne, arī telpa, novietne sīktirdzniecībai.
- pusstacija Neliela dzelzceļa stacija (parasti bez uzgaidāmajām telpām un kases).
- pusmuca Neliela muca, kuras tilpums ir aptuveni puse no parastas mucas tilpuma; šāda muca kopā ar tās saturu; šādas mucas saturs.
- paķirka Neliela piebūve, telpas paplašinājums zem izvirzīta jumta.
- utilītprogramma neliela programma vai šādu programmu kopa, kas nodrošina papildpakalpojumus, ko nesniedz operētājsistēma.
- aspersorijs neliela slotiņa, ko Romas katoļu baznīcas dievkalpojumu liturģijā lieto ticīgo apslacīšanai ar svētīto ūdeni; aspergils.
- aspergils Neliela slotiņa, ko Romas katoļu baznīcas dievkalpojumu liturģijā lieto ticīgo apslacīšanai ar svētīto ūdeni; aspersorijs.
- pare Neliela telpa (koka) riteņu loka sutināšanai.
- kabūzis Neliela telpa (mājoklī); kabinets.
- aizkrāsne Neliela telpa aiz krāsns; slimnieku un vājinieku uzturēšanās vieta.
- aizkrāsns Neliela telpa aiz krāsns; slimnieku un vājnieku uzturēšanās vieta.
- ūkšķis Neliela telpa, ūķis (1).
- enkurītis Neliela, apmēram 2-10 litru tilpuma muca.
- dudurs Neliela, būdai līdzīga, telpa.
- dzelve Neliela, dziļa ūdenstilpe purvā, kas izveidojies kūdras plīsumā.
- tirdziņš neliela, īslaicīgas specializētu preču pārdošanas vieta, arī telpa, celtne.
- biktskrēsls Neliela, norobežota telpa (Romas katoļu baznīcā), kurā atrodas garīdznieks, uzklausot grēksūdzi.
- nostūris Neliela, parasti norobežota, vieta telpas malā.
- čukūzis Neliela, veca, neērta telpa, celtne; būda; čubūzis.
- čubūzis Neliela, veca, neērta telpa, celtne; būda.
- pieliekams Neliela, vēsa telpa pārtikas produktu glabāšanai.
- šerpa Nelielas Himalaju kalnu tautas piederīgais; šerpas ir izslavēti alpīnisti, visas ekspedīcijas Himalajos viņus salīgst par pavadoņiem.
- manuls neliels kaķu dzimtas plēsējs ("Otocolobus manul"), apdzīvo Centrālāzijas stepes no Irānas līdz Ķīnai, ieskaitot Aizkaukāzu un Vidusāziju; tā dzīves vidi apdraud to medīšana kažokādas dēļ, kā arī barības avotu — svilpējzaķu un murkšķu populāciju samazināšanās.
- minivens Neliels kravas automobilis; palielinātas ietilpības ģimenes automobilis, kas pēc virsbūves atgādina nelielu autobusiņu.
- piknometrs neliels noteikta tilpuma trauks, ko izmanto, lai noteiktu šķidrumu un cietvielu īpatnējo masu vai blīvumu, nosverot šajā traukā iepildīto vielu.
- skatumeklētājs neliels optisks instruments, ar ko var aplūkot kadrā ietverto telpu atkarā no objektīva leņķa; kamerai pievienota optiska ierīce, ar ko var filmēšanas laikā redzēt kadrā ietverto telpu.
- lauku kapela neliels orķestris, kura sastāvā ietilpst galvenokārt tautas mūzikas instrumenti
- kājslauķis Neliels paklājs, režģis apavu, kāju slaucīšanai, tīrīšanai (pie ieejas telpā).
- sinces Neliels priekšnams, priekštelpa, kas, atverot mājai ārdurvis, aizsargā iekštelpas no vēja un aukstuma.
- kosmētiskais remonts neliels remonts netīrības un izskata defektu novēršanai telpās, fasādēs.
- bārs Neliels restorāns, kur apmeklētājus apkalpo pie letes.
- frāze Neliels skaņdarba posms, ko var uztvert par relatīvi pabeigtu muzikālu domu; ar vienu elpu izdziedams skaņdarba posms.
- maņerks Neliels tilpuma mērs.
- rati Neliels transportlīdzeklis kravas pārvadāšanai mazos attālumos (parasti rūpnīcu, noliktavu telpās, teritorijā).
- bandājs Neliels zemes gabals muižas kalpam.
- gāķens Neliels, īpaši apdarināts (apšūts, nostiprināts ar metāla gredzenu u. tml.) apaļš caurums buras, pārvalka vai cita auduma gabala malā, kas atkārtojas vienādos attālumos un kalpo nostiprināšanai.
- meteoroīds Nelielu izmēru Saules sistēmas mazais ķermenis, kas pārvietojas starpplanētu telpā; vielas, kas Saules sistēmas veidošanās laikā netika akumulētas planētās un citos debess ķermeņos.
- Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves nelielu ūdenstilpju kopums Mežoles pauguraines ziemeļaustrumu stūrī, Gaujas pieteku Abula un Vijas baseinā, Smiltenes novadā, kopējā platība - >70 ha, ezeri: Niedrājs, Spicieris, Klievezers, Salainis, Mellūzis un Bābenis, mākslīgās ūdenstilpes: Vidus un Tiltlejas ezers, Brutuļu un Cērtenes dzirnavezers, kā arī Teperis.
- šķērdēt Nelietderīgi, vieglprātīgi tērēt (naudu, materiālas vērtības).
- šķērdēties Nelietderīgi, vieglprātīgi tērēt naudu, materiālas vērtības.
- tīklklejošana Nelineārs informācijas meklēšanas process interneta kibertelpā.
- sērfošana Nelineārs informācijas meklēšanas process interneta tīkla kibertelpā.
- aluaudija Neļķu rindas ģints ("Alluaudia"), ko Latvijā var nopirkt dārzu centros audzēšanai telpās.
- slēgtās telpas nemiers nemiers, kas rodas, dzīvojot nelielā telpā ilgāku laiku.
- špidilka Nenopietna, vieglprātīga meitene, sieviete.
- špidrilka Nenopietna, vieglprātīga meitene, sieviete.
- kumeļa prāts nenopietnība, vieglprātība.
- viegls Nenopietns, vieglprātīgs (par cilvēku).
- vēja pistole nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- švipaste Nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- svipstiķis Nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- žākurs Nenopietns, vieglprātīgs cilvēks.
- skripka Nenopietns, vieglprātīgs, gaisīgs cilvēks.
- skrodelīgs Nenopietns, vieglprātīgs.
- bradipnoja Nenormāli palēnināta elpošana.
- odontoms Nenormāls zoba dentīna uzaugums, kas ieplešas pulpas kambarītī, arī zobu saknes kanālītī un zoba saknes virspusē.
- pidele Nenosvērts, vieglprātīgs cilvēks.
- šolderīgs Nenoteikts, vieglprātīgs.
- piegružot Nenovācot gružus, arī atkritumus, padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; arī piemētāt (1).
- piedrazāt Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru; arī piemētāt.
- piedrazot Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru; arī piemētāt.
- magaričas Neoficiāla samaksa par pakalpojumu.
- vienkāršs grafs neorientēts grafs bez cilpām (virsotņu pašsavienojumiem) un vairākkārtīgām šķautnēm.
- nepaticīgs Nepakalpīgs, neiztapīgs.
- ultraeitrofs Neparasti bagāts ar barības vielām (parasti to attiecina uz ezeriem un citām ūdenstilpēm).
- abnorms Neparasts, kas neietilpst normā.
- kosmiskais starojums nepārtraukta augstas enerģijas daļiņu plūsma kosmiskajā telpā, kas skar arī Zemi no dažādiem virzieniem; korpuskulārais starojums.
- tuneļkrāsns Nepārtrauktas darbības rūpnieciska krāsns, kurā apdedzināmais materiāls (parasti ķieģeļi, keramikas izstrādājumi) tiek virzīts cauri karstām dūmgāzēm un kurai ir tuneļveida darba telpa.
- iebūve Nepārvietojami iebūvēta telpu iekārta.
- žāvas Nepatvaļīga, dziļa ieelpa ar atvērtu muti.
- žagas Nepatvaļīga, dziļa ieelpa, ko izraisa diafragmas periodiska savilkšanās un ko pavada raksturīgas skaņas.
- žāvāšanās nepatvaļīga, dziļa ieelpošana ar atvērtu muti (piemēram, ja nāk miegs, māc garlaicība)
- žāvāties nepatvaļīgi, dziļi ieelpot ar atvērtu muti (piemēram, ja nāk miegs, māc garlaicība).
- dimensija Nepieciešamais koordinātu skaits telpā, kuras nosaka punkta stāvokli (uz taisnes - 1 dimensija, plaknē - 2, parastajā telpā - 3 dimensijas).
- šaurība Nepieciešamās vietas, platības nepietiekamība (parasti celtnē, telpā, teritorijā); apstākļi, kas ir saistīti ar šādu vietas, platības nepietiekamību.
- atraidīt Nepieņemt, neizmantot (piemēram, dāvanu, pakalpojumu); noraidīt (lūgumu).
- pusmeita Nepilngadīga kalpone (lauku saimniecībā).
- oblāte Neraudzētas mīklas maizes ripiņa, kas tiek lietota kristiešu dievkalpojumā; dievmaize.
- Visuma lielmēroga struktūra neregulāra telpisku šūnu struktūra, ko veido galaktiku sistēmas, kas izvietojušās gk. šūnu sienās, šūnu diametrs ir 50 līdz 150 Mpc.
- viesa privilēģijas nereģistrēta tīkla vai sistēmas pakalpojuma lietotāja tiesības un atļauja izmantot noteiktus pakalpojumus.
- neiroglija Nervaudu daļa, kas aizpilda telpu starp nervu šūnām, to izaugumiem un smadzeņu kapilāriem.
- beramkrava Nesaiņota krava, ko var bērt. Piemēram, smiltis, graudus u. tml. automobiļa kravas kastē ieber un no kravas kastes izber. Beramkravu uzskaita – pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam – pēc masas vai tilpuma.
- gāžamkrava nesaiņota krava, kurai nav bīstama mešana vai izgāšana kraujot, piemēram, malka, akmeņi, metāllūžņi u. tml.; gāžamkravu uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc masas vai tilpuma.
- vienāds Nesaraustīts, vienmērīgs (piemēram, par elpu).
- atkusenis Nesasalušas grunts iecirknis mūžīgā sasaluma apgabalā; sastopams arī zem lielām ūdenstilpēm un pastiprinātas pazemes ūdeņu cirkulācijas vietās.
- gārgulis Neskaidra, krēpaina elpa.
- pienest Nesot sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku, telpu).
- ibuprofēns Nesteroidālais pretiekaisuma līdzeklis, kam ir mērena pretsāpju, pretiekaisuma pretdrudža darbība; lieto ārstējot neirītu, neiralģiju, artrītu, sasitumu, sastiepumu, pēcoperācijas sāpes, zobu sāpes, galvassāpes, paaugstinātu ķermeņa temperatūru akūta elpceļu iekaisuma (saaukstēšanās) sākumposmā.
- paracetamols Nesteroidāls preparāts, kam ir spēcīga pretsāpju un pretdrudža darbība, kuras dēļ to bieži lieto augšējo elpceļu slimību un saaukstēšanās gadījumā.
- akcīze Netiešais nodoklis, kas tiek iekļauts preces vai pakalpojuma cenā.
- pievienotās vērtības nodoklis netiešais nodoklis, ko aprēķina no pārdoto preču vai pakalpojumu pievienotās vērtības, un kas ir noteikts procentos no pievienotās vērtības.
- ražošanas vispārējās izmaksas netiešas ar ražošanu saistītas izmaksas, piemēram, ražošanas vadīšanā un apkalpošanā nodarbināto darba algas, ražošanas pamatlīdzekļu remonta un ekspluatācijas izdevumi, kā arī pamatlīdzekļu nolietojums.
- ķutūzis Netīra telpa ar visa veida atkritumiem.
- čumūksnis Netīra, pieblīvēta telpa, vieta; arī biezoknis.
- cirta Nevajadzīga cilpa, sametums trosē; mezgls.
- ķiņķis Nevajadzīga cilpa, sametums trosē; mezgls.
- gaisonis Neveiksmīgs, arī vieglprātīgs cilvēks; arī nabadzīgs, izputējis cilvēks.
- pievazāt Nevīžīgi izmētājot, novietojot nepiemērotā vietā (dažādus priekšmetus), padarīt nekārtīgu, arī netīru (piemēram, telpu, apkārtni).
- Baltiņu purva dīķis Nikmaņu dīķis Sēlpils pagastā.
- ciklopa acs nirēja gumijas sejas maska ar nedalītu stiklu, nosedz arī degunu, parasti lieto kopā ar elpošanas caurulīti.
- maukli Nīšu cilpiņas aušanā.
- Nīzere Nīzeres dīķis - ūdenstilpe Bauskas novada Stelpes pagastā, platība - 1,2 ha.
- Neusorgen Nīzeres muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā.
- neitrons No 3 kvarkiem sastāvoša, elektriski neitrāla mikrodaļiņa, kura ietilpst atoma kodola sastāvā un kuras masa ir aptuveni vienāda ar protona masu.
- spiega No alkšņa mizas izgatavota svilpe, stabule.
- alpakas šķiedra no alpakas (_Lama pacos_) apmatojuma iegūta šķiedra.
- duklas No ašķiem vītas cilpas putnu ķeršanai ziemas laikā.
- štripe No auduma vai ādas sloksnes veidota cilpa (zābaka iekšpuses augšmalā) zābaka uzvilkšanai.
- panorāma No centra aplūkojams liels gleznojums uz cilindriskas formas virsmas ar telpiskām butaforijām priekšplānā.
- puzuris No dabas materiāliem, parasti salmiem, veidots rotājuma priekšmets telpu (piemēram, griestu) dekorēšanai; Visuma simbols.
- lieves No dēļiem gatavotas koka kāpnes, kāpņu telpa.
- dibens No ieejas tālākā daļa (telpai, ēkai); tālākā, dziļākā daļa (piemēram, skatuvei).
- dibins No ieejas tālākā telpas daļa, tālāk; apakšā.
- flavīns No izoalloksazīna atvasināts dzeltens, ūdenī šķīstošs pigments; izolēts no dažādiem augiem un dzīvniekiem; ietilpst flavoproteīnu un flavīnfermentu sastāvā.
- ievedes No krūmiem (koku zariem) savītas cilpas pie plostiem.
- ledusskulptūra no ledus gabala veidota skulptūra
- gaisa kastes no plāna alumīnija skārda vai cita nerūsoša blīva materiāla izgatavotas tilpnes, kas nodrošina peldlīdzekļa noturēšanos virs ūdens.
- introits No psalmu tekstiem veidots lasījums dievkalpojuma ievaddaļā.
- EXW no rūpnīcas (angļu "ex works") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces tad, kad tās padarītas pieejamas pircējam pārdevēja telpās (t. i. rūpnīcā, fabrikā, noliktavā u. c.).
- EKW No rūpnīcas (angļu "ex works") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces tad, kad tās padarītas pieejamas pircējam pārdevēja telpās (t. i. rūpnīcā, fabrikā, noliktavā u. c.).
- sestave no saknēm vai atvasēm pīts apaļš un plakans trauks, kurā ietilpst 1/6 pūra.
- aizkalpot No sākuma kalpot, lai pēc tam par to kaut ko iegūtu.
- atskarba No salma gatavotas svilpītes mēlīte.
- atskarbe No salma gatavotas svilpītes mēlīte.
- atskārbala No salma taisītas svilpītes mēlīte.
- virģele No salmiem un papīra sloksnēm izgatavotna vītne ko stiprina pie griestiem izdaiļojot telpas.
- vārkšļi No salmiem un papīra veidoti telpu rotājumi, puzuri u. tml.
- meteorīts No starpplanētu telpas uz planētas nokritis meteora ķermenis, kas krītot atmosfērā nav pilnīgi sašķēlies.
- musfīns No šādiem pavedieniem izgatavots vienkrāsains vai apdrukāts plāns audeklpinuma audums.
- atdalījums No telpas, platības norobežota daļa; nodalījums.
- keitonijas No triasa beigām līdz krīta perioda sākumam izmirušu sēklpaparžu rinda.
- navigācijas telpa no vēja un viļņiem pasargāta telpas daļa kajītē, kur navigators vai stūrmanis pie speciāla karšu galda var netraucēti veikt navigācijas aprēķinus.
- celulozes iznākums no viena vārkatla tilpuma kubikmetra iegūtas gaissausas celulozes daudzums kilogramos.
- papildu pasta pakalpojums no vispārējā pasta pakalpojuma nepārprotami atšķirams pakalpojums, kuru raksturo papildu pievienotā vērtība un kuram papildus ātrākai izņemšanai, transportēšanai un piegādei piemīt vēl viena vai vairākas šādas papildu pasta pakalpojuma pazīmes: korespondences pieņemšana tieši no sūtītāja; korespondences nogādāšana adresātam personiski vai tā pilnvarotam pārstāvim; piegādes nodrošināšana līdz noteiktam datumam; iespēja tranzīta laikā mainīt galamērķi un adresātu; piegādes fakta apliecināšana sūtītājam; individuāla pieeja klientam; pakalpojuma piedāvāšana atkarībā no prasībām.
- van No; ietilpst daudzos uzvārdos, ne vienmēr norāda uz dižciltību.
- gals Nobeigums vai sākums (ēkai, telpai, teritorijai); daļa (ēkai, telpai, teritorijai), kas veido šādu nobeigumu vai sākumu.
- aizsardzības baznīca nocietināta baznīca, kas agrāk kalpoja par patvērumu iedzīvotājiem uzbrukuma laikā.
- ribats Nocietināts musulmaņu klosteris ar aizsardzības mūriem un novērošanas torņiem, iekšpusē bija dzīvojamās un lūgšanu telpas, bieži vien arī atsevišķa mošeja.
- meija Nocirsts neliels zaļojošs lapu koks (parasti bērzs) vai tā zars (piemēram, telpu) rotāšanai.
- aizguņģis Nodalīta telpa istabā.
- virszemes ūdensobjekts nodalīts un nozīmīgs virszemes ūdens hidrogrāfiskā tīkla elements: ūdenstece (upe, strauts, kanāls, grāvis vai to daļa), ūdenstilpe (ezers, dīķis, ūdenskrātuve vai to daļa), kā arī pārejas ūdeņi vai piekrastes ūdeņu posms.
- kase Nodaļa (iestādē, uzņēmumā, organizācijā) naudas izmaksai, iemaksai, uzglabāšanai; nodaļa (iestādē, uzņēmumā) biļešu pārdošanai; telpa, kur atrodas šāda nodaļa.
- darbvedība Nodaļa (iestādē, uzņēmumā), kur veic šo darbu; šīs nodaļas telpas.
- kantoris Nodaļa (piemēram, rūpnīcā, iestādē), kas nodarbojas ar administratīviem, lietvedības u. tml. jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda nodaļa.
- sekretariāts Nodaļa, arī institūcija (iestādē, organizācijā), kas veic organizatorisko un izpildu darbu; šādas nodaļas, arī institūcijas darbinieku kopums; telpa, celtne, kurā darbojos šāda nodaļa, arī institūcija.
- apakšnodaļa Nodaļa, kas ietilpst citas, lielākas nodaļas sastāvā; pakļautā nodaļa.
- nodarbināto pārstāvji nodarbināto arodbiedrība, kuras vārdā rīkojas tās statūtos pilnvarota arodbiedrības institūcija vai amatpersona, un nodarbināto pilnvaroti pārstāvji, kuru pilnvarās neietilpst tās tiesības, kas ir vienīgi nodarbināto arodbiedrībām.
- rūpals Nodarbošanās ar kādu amatu, balstoties uz pilsoņu individuālo darbu (piemēram, sīksaimniecībā, mājamatniecībā, lauku sīkražošanā, sadzīves pakalpojumu sniegšanā).
- prostitūcija Nodarbošanās veids - seksuālo pakalpojumu sniegšana par samaksu.
- sociālā darba profesija nodarbošanās, ko raksturo noteikts zināšanu un prasmju kopums par to, kā uzlabot un attīstīt sociālo vidi, cilvēku dzīves apstākļus un pieejamību sociālajiem pakalpojumiem, kā iestāties par visu cilvēku labklājību, sociālo taisnīgumu un attīstīt sociālā darba resursus.
- Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju.
- iesūtīt Nodot ar kāda starpniecību (tam, kas atrodas izolētās telpās, izolētā vietā).
- izīrēt nodot lietošanā (uz laiku) pret maksu (piemēram, telpu, priekšmetu)
- apskaņot Nodrošināt (piem., telpu, sarīkojumu) ar skanējumu (parasti mūzikas ierakstiem).
- iekrampēties Nodrošināties (kādā telpā), nostiprinot ar krampi (parasti aizvērtas durvis); aizkrampēties.
- čartēt Nofraktēt, nonomāt kuģi vai kuģa telpu kravas pārvadāšanai pa jūras ceļu.
- samērojami nogriežņi nogriežņi, kuriem ir kopīga mērvienība, kas katrā no tiem ietilpst veselā skaitā reižu.
- finanšu pakalpojumi noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana; kreditēšana, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem; skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšana; bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu (visu maksāšanas līdzekļu, izņemot banknotes un monētas jebkurā valūtā) izlaišana un apkalpošana; tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar valūtu; uzticības operācijas (trasts); ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana; galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšana, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu; vērtību glabāšana; konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos; tādas informācijas sniegšana, kas saistīta ar klienta parādu saistību kārtošanu.
- biosedimentācija Nogulšņu veidošanās ūdenstilpēs.
- makroglobulinēmija Nogurums, bālums, viegla dispnoja; ģeneralizēti palielināti (ne vienmēr), nesāpīgi limfmezgli; perifēriskās asinsrites traucējumi; hemorāģiskā diatēze (visbiežāk asinsizplūdumi tīklenē ar redzes pasliktināšanos, iekšējā ausī, centrālajā nervu sistēmā, augšējos elpceļos, kuņģa un zarnu traktā, makstī).
- atdienēt Nokalpot (karadienestā paredzēto, noteikto laiku).
- noiet Nokalpot (noteiktas dienas).
- nogodāt Nokalpot klaušas.
- izbružāt Nokalpot.
- izklausīt Nokalpot.
- nokalpāt Nokalpot.
- viesa konts noklusētu atļauju un privilēģiju kopa, ko piešķir nereģistrētiem tīkla vai sistēmas pakalpojuma lietotājiem.
- aizelsties Nokļūt stāvoklī, kad sajūt elpas trūkumu.
- nokravāties Nokravājot, novācot ko, sakārtot, piemēram, telpu, atbrīvot kādu virsmu.
- skābais lietus nokrišņi ar paaugstinātu skābuma līmeni (samazinātu pH vērtību), kas palielina skābumu augsnē un ūdenstilpēs, apdraudot dzīvību ezeros un upēs, kā arī izraisot mežu bojāeju; skābjlietus.
- nomišāt Nolādēt mišā, katoļu dievkalpojumā.
- nolēzna Nolaidena, lēzena krasta pieeja ūdens tilpnei.
- nosēsties Nolaisties (kur) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- pielaisties Nolaižoties, ielaižoties (parasti putniem, kukaiņiem) lielākā daudzumā, tikt aizņemtam, piepildītam (ar tiem) - par vietu, telpu.
- izlaupīt Nolaupīt daudz vai visu (parasti kādā telpā, iestādē u. tml.).
- noderēties Nolīgt (pie kāda par kalpu, strādnieku laukos).
- pakalpojumu līmeņa vienošanās nolīgums, kas noslēgts starp pakalpojumu sniedzēju un lietotāju un kas nosaka pakalpojumu apjomu noteiktā laika vienībā. Tajā var būt uzrādīts pieejamais joslas platums, programmu un ekspromtvaicājumu atbildes laiks, kurā jāatrisina problēmas, kas saistītas ar tīkla vai konkrētu datoru kļūdām.
- tilbe Noliktava, vezums, telpa.
- tilpe Noliktava, vezums, telpa.
- sieksta Nolūzis, zemē, ūdenstilpē, parasti ilgi, gulošs koks, tā daļa.
- piemētāt Nometot, izmētājot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
- šķina Nomizots zars svilpes pagatavošanai.
- šķinaga Nomizots zars svilpes pagatavošanai.
- šķīnaga Nomizots zars svilpes pagatavošanai.
- izknīdzgāties Nomocīties ar nenozīmīgu, bet nepieciešamu, laikietilpīgu darbu.
- kārt Nonāvēt (kādu), apmetot (tam) pakārtu cilpu ap kaklu un izsitot balstu zem kājām (parasti, izpildot tiesas piespriestu nāves sodu).
- pēc Norāda uz (kā) secību laikā un telpā.
- tad Norāda uz (kā) secību laikā vai telpā.
- starp Norāda uz (telpas, teritorijas) vietu, ko ierobežo vairākas citas vietas, vairāki citi objekti.
- starp Norāda uz (telpas, teritorijas) vietu, objektu, kuru ierobežo divas citas (telpas, teritorijas) vietas, divi citi objekti un kurā (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots, notiek kāda darbība, norisinās kāds process.
- onko- Norāda uz audzēju, uztūkumu; uz tilpumu, onkotisku spiedienu.
- pneo- Norāda uz elpošanu.
- traheo- Norāda uz elpvadu, traheju.
- pneim- Norāda uz gaisu, elpošanu vai plaušām.
- pneima- Norāda uz gaisu, elpošanu vai plaušām.
- pneimato- Norāda uz gaisu, elpošanu vai plaušām.
- pie Norāda uz grupu, kopumu, kurā (kas) ietilpst, ar kuru (kas) ir saistīts.
- tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas no runātāja, vērotāja viedokļa ir attālināta telpā vai laikā vai ieguvusi samērā augstu vispārinājuma pakāpi.
- post- Norāda uz notikuma, parādības, stāvokļa secību laikā, telpā, attīstībā, darbībā.
- viss Norāda uz priekšmetu, parādību, norisi, aptverot to kā veselumu, vienotu kopumu; norāda, ka (ķermenis, ķermeņa daļa, arī priekšmets, telpa) tiek ar ko aptverts, pārņemts u. tml. pilnīgi, viscaur.
- pus- Norāda uz pusi vai aptuvenu pusi no salikteņa otrajā daļā nosauktā priekšmeta tilpuma.
- spir- Norāda uz spirāli vai elpošanu.
- spiro- Norāda uz spirāli vai elpošanu.
- vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas, parasti ūdenstilpes ūdens, ūdenstilpe) nav aizsalis.
- ciet Norāda uz stāvokli, kad ir apgrūtināta elpošana, runāšana, dzirdēšana.
- pa Norāda uz telpu, vidi, kurā (kas) virzās, tiek virzīts.
- līdz Norāda uz teritorijas, telpas daļu, kurā kas norisinās, pastāv, kurā ko dara, veic.
- no Norāda uz teritorijas, telpas daļu, kurā kas norisinās, pastāv, kurā ko dara, veic.
- pie Norāda uz teritoriju, kurā (kas) ietilpst, ar kuru (kas) ir saistīts.
- pēc Norāda uz to, kas laika un telpas secībā tiek sasniegts, paveikts u. tml.
- pirms norāda uz to, kas telpas ziņā vēl nav sasniegts.
- no Norāda uz to, kurš atrodas noteiktā attālumā un attiecībā pret kuru (kam) ir kāds stāvoklis telpā.
- pār Norāda uz vietu, telpu, kurā viscaur izjūtama kāda darbība, norise (parasti skaņas izplatīšanās).
- starp Norāda uz, parasti diviem, objektiem, kuri ir saistīti telpā.
- priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, ir novietots kā (piemēram, celtnes, telpas, priekšmeta) tuvumā, priekšpusē.
- tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties uz (kādas telpas) iekšieni, uz (kādas vietas) centru.
- iekšpus Norāda, ka kas atrodas, notiek (priekšmeta, telpas) iekšpusē.
- ārpus Norāda, ka kas atrodas, notiek citur (nevis tajā pašā vietā, telpā u. tml); norāda, ka kas virzās aiz kādas vietas, telpas u. tml. robežas.
- ārpus Norāda, ka kas neietilpst kādā kopumā.
- no Norāda, ka kas virzās, liek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
- līdz Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
- no Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
- uz Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
- arhi- Norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir (kā) sākums, kalpo (kam) par pamatu, ir galvenais.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko telpisku vai ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz (kā) pastāvēšanu, atrašanos, norisi starp ko telpā vai laikā.
- robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā teritorijas, telpas daļa atrodas pie robežas (1).
- mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver ļoti mazu skaitu, apjomu, noris, pastāv ļoti mazā teritorijā, telpā.
- astro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz debess spīdekļiem, kosmisko telpu.
- stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir telpisks vai ir saistīts ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
- kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vienots telpā, atrodas tieši blakus.
- miljon- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst (parasti aptuveni) miljons vai vairāki miljoni sastāvdaļu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā ir ļoti daudz vai ka to rada ļoti daudzi.
- tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst (parasti aptuveni) tūkstoš sastāvdaļu.
- četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst četras sastāvdaļas.
- daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas.
- desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst desmit sastāvdaļas.
- div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst divas sastāvdaļas.
- piec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst piecas sastāvdaļas.
- septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst septiņas sastāvdaļas.
- seš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst sešas sastāvdaļas.
- simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst simt sastāvdaļu.
- trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst trīs sastāvdaļas.
- multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas.
- starp- Norāda, ka starp salikteņa otrajā daļā nosaukto kas atrodas, pastāv, noris telpā vai laikā.
- pārtraukuma vektors norāde uz vietu atmiņā, kur tiek glabāta rutīna, kas veic pārtraukumu apkalpošanu, tas satur rutīnas adresi un izmanto to, lai izsauktu rutīnu, kad programmai nepieciešama tās izpilde.
- drive-in Norāde, ka automobilisti var saņemt, piem., bankas pakalpojumus vai paēst, neizkāpjot no automobiļa.
- apkalpošanas instrukcija norādījumi spēkratu pareizai apkalpošanai, kas var ietvert norādījumus spēkratu izmantošanai, tehnisko apkopju un remontdarbu veikšanai, kā arī norādījumus ar šiem darbiem saistītu ierīču un aparātu izmantošanai.
- eipnoja Normāla elpošana; mierīga, vienmērīga elpošana.
- vispārējā atļauja normatīvajos aktos elektronisko sakaru komersantiem noteiktās tiesības un prasības, kuras var ietvert specifiskus elektronisko sakaru nozares noteikumus un kuras var attiecināt uz visiem vai konkrētiem elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu veidiem.
- normatīvo aktu darbība normatīvo aktu realizācija noteiktā laikā, noteiktā teritorijā (telpā) un attiecībā uz konkrētu (fizisko un juridisko) personu loku.
- standartlaiks Normētais laiks - laiks, kas nepieciešams un kas pēc normām paredzēts, lai izgatavotu izstrādājuma vienību, veiktu kādu darba operāciju, sniegtu pakalpojumu u. tml.
- nodalīt Norobežot (parasti telpu, platību no citas telpas, platības); atdalīt (2).
- iezīmēt Norobežot ar atšķirības zīmēm (kādu teritoriju, telpu).
- atdalīt Norobežot, atšķirt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
- nošķirt Norobežot, nodalīt (parasti platību, telpu ar sētu, sienu u. tml.).
- noslēgt Norobežot, nošķirt, atdalīt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
- nodalījums Norobežota (telpas, platības) daļa.
- dobums Norobežota (tukša vai ar ko pildīta) telpa (cilvēka vai dzīvnieku organismā).
- istaba Norobežota dzīvojamā telpa (mājā, dzīvoklī).
- dzīvājamgals Norobežota dzīvojamā telpa (rijā).
- dzīvojamgals Norobežota dzīvojamā telpa (rijā).
- rijaskamberis Norobežota dzīvojamā telpa rijā; arī neliela piebūve pie rijas vai piedarba, kas senāk izmantota par dzīvojamo telpu.
- kamburis Norobežota dzīvojamā telpa rijā; neliela piebūve pie rijas vai piedarba, kas senāk izmantota par dzīvojamo telpu.
- rijaskambaris Norobežota dzīvojamā telpa rijā; neliela piebūve pie rijas vai piedarba, kas senāk izmantota par dzīvojamo telpu.
- rijaskamburis Norobežota dzīvojamā telpa rijā; neliela piebūve pie rijas vai piedarba, kas senāk izmantota par dzīvojamo telpu.
- kammeris Norobežota dzīvojamā telpa rijā; neliela piebūve pie rijas vai piedarba, ko senāk izmantoja par dzīvojamo telpu; kambaris.
- ķermenis Norobežota matērijas daļa telpā; atsevišķs priekšmets telpā.
- vēders Norobežota telpa (kā) iekšienē.
- būdele Norobežota telpa, kabīne transportlīdzeklī.
- telpne Norobežots laukums, iekšpagalms, nojume; arī telpa bez jumta.
- atbrīvotājklauzula Noruna par līdzēja atbrīvošanu no likumiskas atbildības par kādu risku, kas var ietilpt līguma tekstā vai rasties nolīgšanas vai norises gaitā.
- Norvēģija Norvēģijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļu daļā (norvēģu valodā "Norge"), atrodas Skandināvijas pussalas rietumos un ziemeļos, valsts sastāvā ietilpst Svalbāras arhipelāgs (Špicbergenas arhipelāgs, Lāču sala u. c.) un Jana Majena sala Ziemeļu Ledus okeānā, galvaspilsēta - Oslo, administratīvais iedalījums - 19 filku, robežojas ar Krieviju, Somiju un Zviedriju, kā arī ar Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu.
- ūdensšķirtne Nosacīta līnija uz Zemes virsas starp divām blakus esošām ūdenstilpēm, to sistēmām; Zemes virsas teritorija, kas atdala divas blakus esošas ūdenstilpes, to sistēmas.
- krasta līnija nosacīta robeža starp jūras, ezera, okeāna vai cita ūdensbaseina virsu un sauszemi, kas mainās, mainoties ūdensbaseina līmenim; par krasta līniju pieņem ilggadējo vidējo ūdenstilpes līmeni.
- ranga Nosacīta vai konkrēti iezīmēta robeža (piemēram, slieksnis) starp divām saimēm, kas mājo vienā telpā.
- banda Nosaukums metāla pūšamo un sitamo instrumentu ansamblim, kas ietilpst orķestrī kā patstāvīga vienība.
- lūka Noslēdzama atvere (parasti celtnes, telpas grīdā, griestos, sienā).
- aizvars Noslēdzējelements, kas neļauj vielai izplūst no tilpnes.
- abatons Noslēgta altārtelpa ortodoksālajā baznīcā.
- gaisa slūžas noslēgta telpa pārejai starp divām telpām ar atšķirīgu gaisa spiedienu un gaisa sastāvu.
- zvērnīca Noslēgta vieta, telpa (piemēram, cirkā), kur tur zvērus.
- aizdvesties Nosmakt, noslāpt; cīnīties ar elpas trūkumu.
- aizdvēsties Nosmakt, noslāpt; cīnīties ar elpas trūkumu.
- nolidot Nostrādāt par lidaparāta apkalpes locekli (visu laikposmu).
- atkalpot Nostrādāt, nokalpot (nolīgto laiku); atstrādāt.
- piesvaidīt Nosviežot, izsvaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; piemētāt (1).
- nosvelpt Nosvilpt (1).
- nošvelpt Nosvilpt.
- nosvilpēt Nosvilpt.
- nošvilpt Nosvilpt.
- nosvelpties Nosvilpties.
- nošvilpties Nosvilpties.
- saskaņots informācijas pārraides ātrums noteikta caurlaidība, ko mēra bitos sekundē un kas garantēta kadru retranslēšanas pakalpojumiem.
- aizlieguma zona noteikta gaisa telpa virs valsts sauszemes vai ūdens teritorijas, kurā lidojumi ir aizliegti; valsts (atbilstoši 1944. g. Čikāgas konvencijai) var noteikt aizliegumu virs svarīgiem aizsardzības objektiem, vēsturiskiem pieminekļiem, liegumiem u. c.
- kontrolējama gaisa telpa noteikta gaisa telpa, kurā ir nodrošināta gaisa satiksmes vadība saskaņā ar vizuālo un instrumentālo lidojumu noteikumiem.
- gaisa satiksmes vadības gaisa telpa noteikta gaisa telpa, kurā veic konkrētus lidojumu veidus, ir noteikti lidojumu noteikumi (instrumentālie vai vizuālie) un gaisa satiksmes vadības apjoms.
- normatīvtehniskie dokumenti noteiktā kārtībā apstiprināti Latvijas Republikas (LR) Valsts standarti vai starptautisko standartizācijas organizāciju standarti, LR teritorijā par Valsts standartiem atzītie ārvalstu un atsevišķu firmu standarti, uzņēmumu standarti, būvnormatīvi, tehniskie apraksti (receptūra) un cita dokumentācija, kurā noteiktas prasības par apgrozībā laisto preču vai sniegto pakalpojumu drošumu un kvalitāti.
- M1 Noteiktā periodā valsts ekonomikā esošā naudas masa, kurā ietilpst apgrozībā esošā skaidrā naudas masa, kurā ietilpst apgrozībā esošā skaidrā nauda un pieprasījuma noguldījumi.
- gals Noteikta teritorija, telpa, tās daļa.
- darba pūriņš noteikta tilpuma cilindrs (piem. 0,001 vai 0,02 kubikmetri) labības graudu īpatnējās masas noteikšanai.
- plosts Noteiktā veidā sasaistītu kokmateriālu kopums pludināšanai pa ūdenstilpēm.
- punkts noteikta vieta, telpa, celtne, kas ir iekārtota kādam speciālam nolūkam; noteikta vieta, telpa, celtne, kur veic kādus speciālus darbus.
- starprēpe Noteiktai vajadzībai paredzēta līne vai trose, kurai viens gals piestiprināts pie buras, apaļkoka vai kā cita, bet otrā galā iešpleisēta cilpa (acs) blokam vai taļļai.
- kabīne Noteiktam mērķim iekārtota, parasti maza, telpa vai celtne.
- istaba Noteiktam nolūkam paredzēta telpa kādā iestādē.
- komplekss Noteiktam nolūkam veidots (celtņu, telpu) kopums; celtnes, telpas, kas veido vienību, veselumu.
- mērķa grupa noteiktām pazīmēm un kritērijiem atbilstoša cilvēku grupa, uz kuru tiek vērsta: 1) sociālā politika un sociālo pakalpojumu sistēma; 2) sociālā darba makrolīmeņa un mezolīmeņa prakse; 3) izpēte.
- gaisa kondicionēšana noteiktām prasībām atbilstošu gaisa parametru iegūšana un automātiska uzturēšana slēgtās telpās, izmantojot atbilstošu tehnisko līdzekļu kopumu – gaisa kondicionēšanas sistēmu.
- būvbirojs Noteiktam vai nenoteiktam laikam būvdarbu organizēšanas, vadības un uzraudzības vajadzībām iekārtotas telpas.
- personālsastāvs Noteiktas personas, kas ietilpst (iestādes, uzņēmuma u. tml. vai tā daļas) personālā.
- termoregulācija Noteiktas temperatūras uzturēšana ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, telpā, ierīcē).
- trepopnoja Noteikts stāvoklis, kādu cenšas atrast slimnieks, lai atvieglotu apgrūtināto elpošanu.
- atbilstības kritēriji noteiktu indikatoru, prasību kopums kādas mērķa grupas vai klientu mērķgrupas atlasei; sociālās aizsardzības sistēmā tādējādi nosaka, kas ir tiesīgs saņemt sociālos pabalstus vai pakalpojumus.
- lidlauka satiksmes zona noteiktu izmēru gaisa telpa, kas atrodas virs lidlaukam blakus esošās teritorijas un ir paredzēta lidlauka satiksmes drošības garantēšanai.
- bīstamā zona noteiktu izmēru gaisa telpa, kurā ir palielināta lidojumu bīstamība.
- proporcionālais fonts noteiktu izmēru rakstzīmju kopa, kurā katra rakstzīme aizņem dažāda platuma horizontālu telpu, piemēram burts "i" aizņem mazāku telpu nekā burts "m".
- konteiners Noteiktu izmēru un noteikta veida tilpne (kā) transportēšanai bez iesaiņojuma.
- gaisa kuģa ekspluatācijas instrukcija lidojuma veikšanai noteikumi, kas attiecas uz gaisa kuģa derīgumu lidojumiem un ietver ierobežojumus, kuri jāievēro, lai gaisa kuģis tiktu atzīts par derīgu lidojumiem, kā arī ietver instrukcijas un informāciju, kas nepieciešama gaisa kuģa apkalpei, lai garantētu gaisa kuģa drošu ekspluatāciju.
- pierādīšanas pienākums noteikums, kas reglamentē civilprocesa, kriminālprocesa un administratīvā procesa dalībnieku pienākumus pamatot tādu apstākļu esamību, kuri ir būtiski un nepieciešami lietas izskatīšanai un izlemšanai atbilstoši patiesības principam.
- fics Notiesātais, kas kalpo autoritātei.
- hozbanda Notiesātie, kas strādā cietuma saimnieciskajā apkalpošanā.
- pārtvert Novadīt (ūdenstilpju noteces ūdeni) ar hidrotehniskām iekārtām, būvēm.
- Mālpils novads novads Vidzemē 2009.-2021. g., ietvēra tikai Mālpils pagastu, kas tagad iekļauts Siguldas novadā.
- Salas novads novads Zemgalē 2009.-2021. g., ietvēra Salas un Sēlpils pagastus, robežojās ar Jēkabpils pilsētu, Pļaviņu, Krustpils, Jēkabpils, Viesītes un Jaunjelgavas novadu.
- lasts Novecojis kuģa tilpuma mērs, vienāds ar divām reģistrtonnām jeb 5,66 kubikmetri.
- remontēt Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas, piemēram, parasti liels, aparāts, ietaise, iekārta, arī celtne, telpa, ceļš) kļūst atkal izmantošanai derīgs, atbilst noteiktām prasībām.
- piegrēdot Novietojot (daudzus priekšmetus), piepildīt, aizņemt (ar tiem telpu, platību).
- piedzīt Novietojot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, telpu).
- pielūžņot Novietojot bez noteiktas kārtības, arī nenovācot (parasti bojātus, lietošanai nederīgus priekšmetus), padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
- izplesties Novietojoties, arī atrodoties (kur), ieņemt samērā lielu telpu, laukumu.
- plesties Novietojoties, arī atrodoties (kur), ieņemt samērā lielu telpu, laukumu.
- izaplēsties Novietojoties, atrodoties, arī augot (kur), ieņemt lielu telpu, laukumu.
- aizņemt Novietojoties, iekārtojoties (kur), izmantot savām vajadzībām (telpu, vietu); arī apdzīvot.
- aizņemšana Novietošanās, iekārtojoties (kur); telpas, vietas izmantošana savām vajadzībām
- noslogot Novietot (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai sablīvētu (to); novietot kam, piemēram, vielai, materiālam virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.).
- noslogāt Novietot (kam) virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.).
- piegāzt Novietot (ko) lielākā daudzumā tā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- slodzīt Novietot (parasti dzīvnieku) slēgtā telpā, norobežotā vietā.
- aizdarīt Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses nepieejama; aiztaisīt, aizvērt.
- atdarīt Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses pieejama; attaisīt, atvērt.
- ieņemt Novietoties, iekārtoties (kur), izmantot savām vajadzībām (telpu, vietu); aizņemt (2).
- rūmēties Novietoties, sēsties (tā, lai aizņemtu iespējami mazāk vietas, telpas).
- iztīrīt Nozagt (daudz vai visu, piemēram, telpā).
- mērniecība Nozare, kurā ar uzmērīšanas metodēm iegūst, apstrādā un attēlo ģeotelpiskos datus par atsevišķu objektu, piemēram, zemes gabalu, būvi un inženiertehniskām komunikācijām.
- komplementārās nukleīnbāzes nukleīnbāzes, kas ietilpst dezoksiribonukleīnskābes vai ribonukleīnskābes dubultspirāļu sastāvā kā atbilstošie pāri divās blakus esošās polimēru ķēdēs, piem., adenīns-timīns, guanīns-citozīns.
- zero Nulle; nullpunkts; nullacis.
- piekļuves kods numurs (bits vai biti), ko izmato kā prefiksu izsaucamajam numuram, lai varētu nodrošināt piekļuvi noteiktam telefona pakalpojumam.
- pakalpojuma veida identifikators numurs, ko telefonu sabiedrība piekārto _ISDN_ līnijai, lai norādītu, kādus pakalpojumus _ISDN_ līnija var saņemt. _SPID_ garums svārstās no 8 līdz 14 cipariem.
- pieņaudēt Ņaudot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- stereorentgenogrāfija Objekta fotografēšana ar rentgenstarojumu no divām vietām, kas atrodas noteiktā atstatumā viena no otras; attēlus apskatot ar īpašu aparātu, rodas šķietami telpiska aina.
- avārijapgaisme objekta vai telpas apgaismošana laikā, kad avārijas dēļ nedarbojas vispārējā apgaisme.
- zivs acs objektīvs objektīvs ar ļoti platu leņķi (līdz 180°); var ietvert kadrā lielu telpas daļu.
- hologrāfija objektu (trīsdimensiju, telpisku veidojumu) telpiskā attēla iegūšanas metode, kas pamatojas uz koherentu viļņu interferenci un šīs interferences ainas (hologrammas) ierakstu fotogrāfiskajā materiālā (augstas izšķiršanas spējas fotoemulsijas slānī).
- asemblāža Objektu mākslas paveids - dažādu (citām vajadzībām paredzētu) priekšmetu apkopojums plaknē vai telpā.
- valsts nodeva obligāts maksājums valsts budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) vai likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas uzņēmējdarbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas labiekārtošanai un citiem mērķiem).
- valsts nodeva obligāts maksājums valsts vai pašvaldības budžetos kā atlīdzība par valsts nodrošinātajām tiesiskajām darbībām (pakalpojumiem) vai arī kā mērķiemaksas iedzīvotāju publisko vajadzību finansēšanai - ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, publisko tiesību labiekārtošanai u. c. sabiedriskiem mērķiem.
- tarificēt Oficiāli noteikt apjomu, vērtību (piemēram, maksai par pakalpojumiem, nodokļiem, darba algai).
- tarifs Oficiāli noteikts apjoms, vērtība (piemēram, maksai par pakalpojumiem, nodokļiem, darba algai).
- intervence Oficiāls pieprasījums tiesā (parasti civilprocesā, kad trešā persona iestājas prāvā).
- sulainis Oficiants, kalpotājs (restorānā, viesnīcā u. tml.).
- sniega oftalmija oftalmija, ko izraisa ultravioletā starojuma iedarbība alpīnistiem.
- karbonometrija Oglekļa dioksīda daudzuma noteikšana telpā vai izelpojamā gaisā.
- kapnogramma Oglekļa dioksīda koncentrācijas grafisks pieraksts izelpotajā gaisā.
- kapnogrāfija Oglekļa dioksīda koncentrācijas noteikšana izelpotajā gaisā ar kapnogrāfu; lieto elpināšanas efektivitātes vērtēšanai narkozes laikā vai akūtu elpošanas traucējumu gadījumā.
- riboze Ogļhidrāts (monosaharīds); bezkrāsaina, kristāliska viela, kas ietilpst ribonukleīnskābju, glikozīdu, dažu kofermentu sastāvā.
- hemiceluloze Ogļhidrāts, kas ietilpst augu šūnu apvalkā.
- nobirkstis Ogļu gabali, ko atdala no degoša skala (kas kalpo par apgaismojuma avotu).
- čaldrens Ogļu tilpuma mērvienība - 1,3 kubikmetri.
- Malphigia coccigera ognešu malpīgija.
- Suntažu rinda Ogres svītas augšējā daļa, izplatīta Mālpils un Gulbenes ieplakas ziemeļu daļā, kā arī Kuršu ieplakā, kur to klāj ģipšakmeņi, biezums — līdz 12 m, stratotips — Liepnas urbuma intervāls 22,5-34 m dziļumā; Suntažu slāņkopa.
- jaunstādi Ogulāju, krāšņumkrūmu, ziemciešu, siltumnīcu un telpu puķu pavairotais augu stādu materiāls līdz izstādīšanai pastāvīgā augšanas vietā.
- elastīns Olbaltumviela, kas ietilpst cīpslu un saišu sastāvā.
- olpidiaceae Olpīdiju dzimta.
- olpidium Olpīdiju dzimtas ģints.
- olpidiopsidaceae Olpidiopšu dzimta.
- olpidiopsis Olpidiopšu dzimtas ģints.
- olplūma Olplūme.
- Catalpa ovata olveida katalpa.
- dispečerprogramma Operāciju sistēmā ietilpstoša uzdevuma vadības programma, kas nodrošina skaitļotāja resursu pareizu izmantošanu.
- dispečers Operētājsistēmā ietilpstošā programma, kas izvieto darbus vai uzdevumus izpildīšanai.
- protokols NCP operētājsistēmas _NetWare_ kodolprotokols (angļu "NetWare Core Protocol").
- COM datne operētājsistēmas DOS vai OS/2 datne kuras paplašinājumā ietilpst sufikss "COM". Šo sufiksu izmanto lai apzīmētu datni, kas satur nepārvietojamu, no viena segmenta sastāvošu izpildāmu programmu, kura ietilpst atmiņas apgabalā, kas mazāks par 64 kilobaitiem.
- EXE datne operētājsistēmas DOS vai OS/2 datne, kuras vārda paplašinājumā ietilpst sufikss "EXE", kuru izmanto, lai apzīmētu datni, kas satur pārvietojamu izpildāmu programmu.
- multivides paplašinājumi operētājsistēmas papildinājumi, kas nodrošina grafikas un skaņas sinhronizēšanu. Šie paplašinājumi jeb t. s. aizķeres ļauj multivides programmatūras izstrādātājiem izmantot audio- un videoinformāciju bez darbietilpīgu specializētu programmu sastādīšanas.
- kodolprotokols operētājsistēmas protokols, ko izmanto tīkla serveris, lai nodrošinātu klientus ar tīkla pakalpojumiem.
- dienvidu oposums oposumu dzimtas suga ("Didelphis marsupialis").
- ziemeļu oposums oposumu dzimtas suga ("Didelphis virginiana").
- zaru un robežu algoritms optimizācijas uzdevumu risināšanas ierobežotas pārlases algoritms, kurā optimumu mērķtiecīgi meklē iespējamo risinājumu telpā, secīgi dalot apakškopās iespējamo risinājumu kopu un veidojot apakškopu koku, ierobežojot tā zaru pārlasi, pārrēķinot robežvērtības.
- daudzkārtlasāmā vienierakstes atmiņa optiskā atmiņa ar lielu informācijas ierakstu blīvumu un ietilpību, bet nemaināmu saturu; ierakstu tajā veic ar lāzera stara palīdzību.
- periskops Optiska ierīce ar pilnīgas refleksijas spoguļu un lēcu sistēmu objekta novērošanai no aizsega, arī no slēgtas telpas.
- telestereoskops Optiska ierīce, kas ainavu padara it kā telpiskāku; pēc šās ierīces shēmas izgatavoti dubultteleskopi, kuros attālums starp objektīviem ir lielāks nekā attālums starp okulāriem.
- adaptīvā optika optiskā sistēma optiskajos un infrasarkanajos teleskopos, kurā ietilpst maināmas formas palīgelements, kas kompensē Zemes atmosfēras radītos attēla kropļojumus.
- gaismas izkliede optiskā starojuma raksturlielumu izmaiņa, starojumam ejot cauri vielai; rodas izmaiņas intensitātes telpiskā sadalījumā, gaismas polarizācijā (releja jeb elastiskā izkliede) un frekvenču spektrā (neelastiskā izkliede).
- kompaktdisks Optiskais disks, lielas ietilpības atmiņas ierīce dažāda rakstura diskrētās informācijas uzglabāšanai.
- stereoprojektors Optiski mehāniska ierīce, kas ļauj vienlaicīgi projicēt uz ekrāna divus objekta attēlus, kuri uzņemti no diviem dažādiem punktiem, t. i., stereopāri; rodas telpiska attēla iespaids.
- stereoskopisks attēls optisks attēls, kas redzams kā telpisks objekts: divi viena un tā paša priekšmeta attēli, kas iegūti, fotografējot no diviem punktiem, starp kuriem attālums ir vidēji 65 mm (attālums starp cilvēka acu zīlītēm); attēla telpiskuma ilūzija rodas, ja to aplūko stereoskopā.
- dzēšamais optiskais disks optisks disks, kurā datus var pārvietot, mainīt un nodzēst tāpat kā magnētiskajā diskā; šo disku atmiņas ietilpība sasniedz 1 gigabaitu; izmanto, ja nepieciešams saglabāt ļoti lielu papildinformācijas apjomu.
- pletismogrāfija Orgāna vai organisma daļas tilpuma maiņas, resp. asinsvadu pildījuma dinamikas grafiska reģistrācija ar pletismogrāfu.
- elpošanas aparāts orgāni, pa kuriem plūst gaiss (deguna dobums, aizdegune, balsene, elpvads, bronhi, alveolas).
- citozīns Organiska bāze, pirimidīna atvasinājums C~4~H~5~N~3~O, ietilpst visu nukleīnskābju sastāvā.
- citronskābe Organiska skābe, kas ietilpst citronu, kā arī dažu citu augļu un ogu sastāvā un ko plaši lieto garšvielu un medikamentu rūpniecībā.
- vīnskābe Organiska skābe, kas ietilpst vīnogu, kā arī dažu citu augļu un ogu sastāvā un ko plaši lieto pārtikas rūpniecībā; pārtikas piedeva E334 (vīnrūpniecības blakusprodukts), antioksidants, pārtikas skābe, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturānelielā daudzumā, lietojot pārmērīgi izraisa caureju.
- lignīns Organiska viela, kas ietilpst augu šūnapvalka sastāvā.
- piridoksīns Organiska viela, kas ietilpst fermentos, kuri nepieciešami olbaltumvielu maiņai cilvēka un dzīvnieka organismā.
- kurināmā sastāvs organiskajā kurināmajā ietilpstošo degošo elementu – oglekļa (C), ūdeņraža (H), skābekļa (O), slāpekļa (N), sēra (S) – un balasta, pelnu (A) un mitruma (W), daudzums, izteikts masas procentos (cietajam un šķidrajam kurināmajam) vai komponentu tilpuma procentos (gāzveida kurināmajam).
- taukskābes Organiskas skābes - viena no tauku uzbūves galvenajām sastāvdaļām, kas ietilpst taukos, augu eļļā, vaskos; pārtikas piedeva E570 (var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificētas), emulgators, saistviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakts var izraisīt ādas kairinājumu, var būt alerģiskas reakcijas.
- izocianāti Organiskas vielas, kuru sastāvā ietilpst viena vai vairākas funkcionālas grupas -N=C=O, svarīgas izejvielas poliuretānu ražošanai.
- ogļhidrāti Organiski savienojumi, ko veido ogleklis, ūdeņradis un skābeklis un kas ietilpst dzīvo organismu sastāvā; cukurviela, cukuri, saharīdi.
- heterocikliskie savienojumi organiskie savienojumi, kuriem ir cikliska (gredzenveida) uzbūve un kuru gredzena sastāvā ietilpst ne tikai oglekļa, bet arī slāpekļa, skābekļa, sēra un citu elementu atomi.
- Krebsa cikls organisko skābju fermentatīvu pārvērtību secīga virkne dzīvā organismā; šā cikla laikā notiek pāreja no anaerobiskās glikolīzes uz aerobisko elpošanu.
- sapropelis Organisko vielu un minerālvielu kompleksas nogulas, kas stāvošās ūdenstilpēs veidojas no atmirušajiem ūdens organismiem, smiltīm, māliem, kaļķiem; gitija.
- polipeptīdi Organisks savienojums, kas sastāv no trim vai vairākām aminoskābēm un kas ietilpst olbaltumvielās.
- hinozols Organisks savienojums; ārstniecības preparāts - dezinficējošs un antiseptisks līdzeklis; ietilpst to preparātu sastāvā, kurus lieto pret apaugļošanos.
- denitrogenācija Organisma atbrīvošana no slāpekļa, elpojot gāzi, kurā nav slāpekļa; lieto embolisma (kesona slimības) profilaksē.
- augšana Organisma masas, izmēru un tilpuma palielināšanās, pieaugot šūnu skaitam, kā arī rodoties citiem struktūrelementiem - audiem un orgāniem.
- aizkusums Organisma pagurums, kas izpaužas pastiprinātā sirdsdarbībā, elpas trūkumā (parasti pēc strauja gājiena, kāpiena u. tml.).
- pelaģiskie organismi organismi, kas apdzīvo ūdenstilpi no tās virsas līdz dibenam.
- planktonts Organisms, kas ietilpst planktonā.
- sāncensība organismu abpusēji nomācošu savstarpējo attiecību (koakciju) veids; konkurences zemākā pakāpe, kas ir netieša, pasīva sacensība par eksistences līdzekļiem un apstākļiem, kurā sāncenši, cits citu ierobežojot, cenšas iespējami labāk izmantot sev nepieciešamo eksistences resursu (barība, patvērums, dzīves telpa, dzimumpartneris, gaisma, ūdens) daļu.
- bentoss Organismu kopa, kas apdzīvo ūdenstilpes dibenu.
- psammons Organismu kopums, kas dzīvo ūdenstilpju piekrastes mitrajās smiltīs virs ūdenslīmeņa.
- loža Organizācija (brīvmūrniekiem), kā arī telpa, kur sanāk brīvmūrnieku (masonu) organizatoriskā šūniņa.
- datortrauksmes reaģēšanas komanda organizācija, kas izveidota, lai palīdzētu interneta lietotājiem risināt drošības problēmas. Komandas CERT pakalpojumi pieejami visu diennakti, tā kontrolē interneta drošību un brīdina sistēmas administratoru par draudiem tās drošībai; CERT.
- savienība Organizācija, kurā ietilpst personas ar kopējiem politiskās, ideoloģiskās, profesionālās u. tml. darbības mērķiem.
- interneta telefonijas pakalpojumu sniedzējs organizācija, piemēram, interneta pakalpojumu sniedzējs vai telefonu sabiedrība, kas nodrošina interneta telefoniju.
- salons Organizācijai vai privātai personai piederoša telpa, telpu kopums, kur pastāvīgi tiek izstādīti pārdošanai paredzēti mākslas darbi.
- misija Organizācijas paziņojums, kurā pamatota organizācijas pastāvēšana, raksturota tās darbības joma, apkalpojamie klienti, un attīstāmās prasmes, lai sasniegtu savu vēlamo stāvokli - vīziju.
- privātā atzarojuma telefoncentrāle organizācijas telefona centrāle, kas apkalpo gan savus darbiniekus, gan ļauj tiem sazināties ar publiskā komutējumā telefona tīkla abonentiem.
- transfers Organizēts maksas vai bezmaksas transporta pakalpojums pasažieru pārvešanai pārsēšanās gadījumā, vai klientu atvešana no pasažieru termināļa uz tūrisma mītni vai pasākumu norises vietu; pārvešanas un pārsēšanās pakalpojumi ir viens no tirgvedības pasākumiem klientu piesaistīšanai un vienlaikus arī uzņēmuma vai pasākuma reklamēšanai.
- līdzsvara orgāns orgāns (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kas uztver (to) ķermeņa stāvokli telpā.
- dzeltenuma maiss orgāns, kas veic dzīvnieku dīgļa barošanas, elpošanas un asinsrades funkcijas.
- rīkle Orgāns, kurā krustojas gremošanas un elpošanas ceļi.
- izvadorgānu sistēma orgānu sistēma, kas nodrošina lieko vielu izvadīšanu no organisma; tajā ietilpst urīnorgānu sistēma, āda, plaušas un gremošanas orgānu sistēma.
- onkometrija Orgānu tilpuma mērīšana ar onkometru.
- oncīdija Orhideju dzimtas ģints ("Oncidia") ar kādām 400 sugām, Rietumindijā un Amerikas tropos, dažas sugas un šķirnes audzē kā telpaugus.
- falenopsis Orhideju dzimtas ģints ("Phalaenopsis"), dekoratīvs ziedaugs ar dzimteni Austrumindijā un Malaju salās, vairākas sugas kā krāšņumaugi telpās sastopamas arī Latvijā, zied vēlā rudenī un ziemā.
- makroorientācija Orientācija sociālajā darbā uz vispārīgo cilvēka sociālo stāvokli, ko galvenokārt ietekmē sociālpolitiskie, vēsturiskie, ekonomiskie un apkārtējās vides spēki.
- orientācija Orientēšanās - sava stāvokļa noteikšana telpā; savas pozīcijas noteikšana politiskajā, ideoloģiskajā u. tml. sfērās; savas darbības virzīšana uz noteiktu mērķi.
- ambiofonija Oriģinālpriekšnesuma optimālu klausīšanās apstākļu veidošanas sistēma koncertzālēs u. c. telpās, mikrofonu signālus pastiprinot, formējot (mainot frekvenču līknes u. c. parametrus) un pievadot noteiktās vietās uzstādītiem skaļruņiem.
- krusts Ornamentāls simbols, reliģiska zīme - divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu); šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls.
- Austrumrumēlija Osmaņu impērijā ietilpstošās Bulgārijas dienvidu daļas nosaukums 1878.-1885. g.
- izvedosta Osta, kas kalpo gk. preču eksportam.
- pieostīties Ostot ieelpot (smaržu) lielākā daudzumā.
- Helloha Otrā garākā alu sistēma pasaulē, Alpos, Muotas ielejas ziemeļu nogāzē, Šveicē, kopgarums - 123,5 km, dziļums - 808 m.
- Raudiņu jūrakmens otrais lielākais Latvijas jūrakmens, atrodas Rojas pagastā, Kaltenes jūrmalā, jūrā \~100 m no krasta, augstums — 2,2 m, garums — 5,4 m, platums — 4,5 m, apkārtmērs — 15 m, virszemes tilpums — 30 kubikmetri.
- Sirdskalns Otrs lielākais Latvijas lielpaugurs, atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Bērzaunes pagastā, \~2,5 km uz dienvidrietumiem no Gaiziņkalna, augstums - 296,8 m.
- alpīnā ozolīte ozolīšu suga ("Aquilegia alpina").
- dryopteris Ozolpapardes.
- radniecīgā ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris affinis").
- Austrijas ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris austrica").
- dzeloņainā ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris carthusiana", arī "Dryopteris spinulosa").
- sekstainā ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris cristata"), ārstniecības augs.
- sarkansporu ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris erythrosora").
- plēkšņainā ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris expansa", senāk "Dryopteris assimilis).
- melnā ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris filix-mas", arī "Aspidium filix-mas").
- malu ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris marginalis").
- Valliha ozolpaparde ozolpaparžu suga ("Dryopteris wallichiana").
- tahipnoja Paātrināta elpošana (40-60 elpas vilcienu minūtē).
- termopolipnoja Paātrināta elpošana augstas temperatūras vai drudža gadījumā.
- aizaelšana Paātrināta un apgrūtināta elpošana.
- aizelsa Paātrināta un apgrūtināta elpošana.
- hiperpnoja Paātrināta un padziļināta elpošana.
- ambons Paaugstinājums agrīno kristiešu, katoļu un pareizticīgo baznīcās; uz tā notur vienu dievkalpojuma daļu un lasa sprediķus.
- komerccena Paaugstināta cena (precei, pakalpojumam), ko nosaka tirgotājs (parasti pastāvot paralēli arī valsts noteiktajai cenai).
- pasacelties Paaugstināties (par līmeni ūdenstilpē).
- vīnkoks Pabērzu rindas dzimta ("Vitaceae"), kurā ietilpst kokveida liānas, retāk nelieli koki vai krūmi (piemēram, vīnkoki, mežvīni), 12 ģinšu, 700 sugu.
- frotē Pabiezs, mīksts cilpveida (parasti kokvilnas) audums.
- uzkāpt Pacelties (līdz noteiktam līmenim, vietai) - par šķidrumu, viļņiem, arī ūdenstilpi.
- nostāties Pacelties, arī atrasties virspusē (šķidrumam, traukam ar šķidrumu, ūdenstilpei) - parasti par priekšmetiem.
- kroku kalni pacēlumi Zemes garozas kustīgajās zonās, ko veido iežu slāņkopas, kuras sabīdītas dažāda lieluma un slīpuma krokās; visbiežāk tie ir jauni kalni, kas veidojušies alpīnās krokošanās kalnveidošanās laikā.
- zaļais koridors pacientu apkalpošanas princips, kas gadījumos, kad ir aizdomas par onkoloģisku saslimšanu, paredz nodrošināt izmeklējumus paātrinātā kārtībā (10 darbdienu laikā no dienas, kad persona vērsusies ārstniecības iestādē, lai veiktu nepieciešamo izmeklējumu)
- piemēslot Padarīt ļoti netīru (ar atkritumiem, netīrumiem, grīdu, telpu, apkārtni).
- piedzīvot Padarīt ļoti netīru, arī nekārtīgu (telpu, grīdu).
- piecūkot Padarīt ļoti netīru, neizmantojamu (piemēram, telpu, apkārtni).
- piegānīt Padarīt ļoti netīru, neizmantojamu (piemēram, telpu, apkārtni).
- sajoksīt Padarīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, telpu, kur ir vairāki priekšmeti); sajaukt.
- piepļeckāt Padarīt netīru (grīdu kādā telpā), piemēram, izšķaidot, izšļakstot ko mīkstu, lipīgu, arī staigājot ar slapjiem, netīriem apaviem, slapjām, netīrām kājām.
- atvilkt Padarīt vaļīgāku (cilpu, mezglu, arī to, kas sasiets mezglā).
- apsildīt Padarīt, uzturēt siltu (telpu).
- veiddobums Padziļinājums štances augšējā un apakšējā daļā, lai iegūtu sarežģītākus un precīzākus telpiskus izstrādājumus.
- orķestris Padziļinājums, arī nožogojums (skatuves priekšā), kur novietojas šāds ansamblis; orķestra telpa.
- izraidīt Padzīt, izdzīt (no kurienes, kur u. tml.); likt atstāt (telpu, teritoriju).
- paelpoties Paelpot (1).
- atsapūsties Paelpot.
- paelpāt Paelpot.
- kanāls Pagara, doba telpa (kādā vielā, slānī).
- kanāls pagara, doba telpa (organisma vai tā daļas) iekšienē.
- Carnikavas pagasts pagasts Ādažu novadā (1992.-2009. g. Rīgas rajonā, 2009.-2021. g. pagasta teritorijā bija izveidots Carnikavas novads), pirms 2. pasaules kara teritorijas lielākā daļa ietilpa Ādažu pagastā un neliela daļa Mangaļu pagastā.
- Ambeļu pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Biķernieku un Višķu pagastu, kā arī ar Preiļu un Krāslavas novadu; līdz 1945. g. teritorija ietilpa Višķu pagastā un neliela daļa Biķernieku pagastā.
- Vaboles pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Kalupes, Maļinovas un Līksnas pagastu; līdz 2. pasaules karam Vaboles pagasta teritorija ietilpa Līksnas pagastā.
- Lazdukalna pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Benislavā, robežojas ar Rugāju, Vectilžas, Tilžas un Bērzpils pagastu, kā arī ar Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tās lielākā daļa ietilpa pirmskara Bērzpils pagastā, mazākā daļa bijušajā Rugāju un Tilžas pagastā.
- Vecumnieku pagasts pagasts Bauskas novadā (2008.-2021. g. - Vecumnieku novadā, līdz 2008 g. - Bauskas rajonā), robežojas ar Valles, Stelpes un Iecavas pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: Vecmuižas pagasts, vāciski — Neugut, krieviski — Neigutskaja.
- Brunavas pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Ērgļos, teritorija līdz 1921. g. ietilpa Lietuvā, robežojas ar Gailīšu, Ceraukstes, un Vecsaules pagastu, kā arī ar Skaistkalnes novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Budbergas pagasts, Paņemūnes pagasts, Panemunes pagasts.
- Stelpes pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Vecstelpē, robežojas ar Vecumnieku, Valles, Bārbeles, Vecsaules, Dāviņu un Iecavas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stelpenhof, krieviski — Steļpengovskaja.
- Dāviņu pagasts pagasts Bauskas novadā, kas izveidojies padomju laika teritoriālo pārkārtojumu rezultātā un aizņem bijušā Bruknas pagasta ziemeļu daļu, Misas pagasta dienvidu daļu un Vecsaules pagasta ziemeļu galu, robežojas ar Iecavas, Stelpes, Vecsaules un Codes pagastu.
- Valles pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Kurmenes, Bārbeles, Stelpes un Vecumnieku pagastu, kā arī ar Ogres un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Taurkalnes pagasts, vāciski — Wallhof, krieviski — Valgofskaja.
- Vecsaules pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Stelpes, Bārbeles, Skaistkalnes, Brunavas, Ceraukstes, Codes un Dāviņu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Rahden, krieviski — Alt-Radenskaja.
- Bārbeles pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Stelpes, Valles, Kurmenes, Skaistkalnes un Vecsaules pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Barbern, krieviski — Barbernskaja.
- Iecavas pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Vecumnieku, Stelpe, Dāviņu, Codes un Mežotnes pagastu, kā arī ar Jelgavas, Olaines un Ķekavas novadu.
- Bruknas pagasts pagasts bijušajā Bauskas apriņķī, pastāvēja līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dāviņu, Vecsaules un Skaistkalnes pagastā.
- Aisteres pagasts pagasts bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. g.; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā.
- Aizteres pagasts pagasts bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. g.; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā.
- Aizvīķu pagasts pagasts bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagastā; bijušie nosaukumi: Aizviķu pagasts, vāciski - Aiswicken, krieviski - Asvikenskaja.
- Aizupes pagasts pagasts bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; pagasta teritorijas lielākā daļa mūsu dienās ietilpst Vānes pagastā un neliela daļa - Zantes pagastā.
- Aumeisteru pagasts pagasts bijušajā Valkas apriņķī, 1925. g. pārdēvēts par Cirgaļu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Zvārtavas, Grundzāles un Bilskas pagastā.
- Krustpils pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Spunģēnos, robežojas ar Variešu, Kūku un Sēlpils pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu un Jēkabpils pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kreuzburg, krieviski — Kreicburgskaja.
- Viesītes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, aptver Viesītes pilsētu, robežojas ar Sēlpils, Salas, Kalna, Elkšņu un Saukas pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Viesītes pilsētas lauku teritorija, vāciski — Ekengraf, krieviski — Ekengrafskaja.
- Salas pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Sēlpils pagastu, kā arī ar Jēkabpils pilsētu, Ābeļu, Kalna, Viesītes, Sēlpils un Krustpils pagastu; bijušie nosaukumi: Ābeļu pagasts (1925.-1949. g.), vāciski — Holmhof, krieviski — Goļmgofskaja.
- Elejas pagasts pagasts Jelgavas novada dienvidu daļā, robežojas ar Vilces, Lielplatones, Platones un Sesavas pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Elējas pagasts, vāciski — Elley, krieviski — Elleiskaja.
- Zaļenieku pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Glūdas, Svētes, Lielplatones un Vilces pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grunhofsche, krieviski — Grjungovskaja.
- Platones pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jaunsvirlaukas, Vircavas, Sesavas, Elejas, Lielplatones un Svētes pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Platon, krieviski — Platonskaja.
- Svētes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jelgavas pilsētu, Platones, Lielplatones, Zaļenieku un Glūdas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schwethofsche, krieviski — Švedgofskaja.
- Vilces pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Zaļenieku, Lielplatones un Elejas pagastu, kā arī ar Tērvetes novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wilzen, krieviski — Viļcenskaja.
- Andzeļu pagasts pagasts Krāslavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Ezernieku, Dagdas un Andrupenes pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; pirms 2. pasaules kara lielākā pagasta teritorijas daļa ietilpa Andrupenes pagastā, neliela daļa - Ezernieku pagastā.
- Svariņu pagasts pagasts Krāslavas novadā, robežojas ar Ezernieku, Šķaunes, Bērziņu, Ķepovas, Asūnes un Dagdas pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā ietilpst daļa pirmskara Ezernieku un Asūnes pagasta teritorijas.
- Pelču pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Rumbas, Vārmes, Snēpeles un Kurmāles pagastu; līdz 1945. g. šī pagasta rietumu daļa ietilpa Kurmāles pagastā, bet austrumu daļa bijušā Kuldīgas pagasta teritorijā un neliela platība ziemeļu malā — Kuldīgas pilsētā; 1945.-1991. g. saucās “Ievukalnu ciems”.
- Blontu pagasts pagasts Ludzas novadā, kura teritorija līdz 1945. g. ietilpa Mērdzenes pagastā, robežojas ar Līdumnieku, Ciblas, Zvirgzdenes, Pušmucovas, Mērdzenes un Goliševas pagastu, kā arī ar Krieviju.
- Līdumnieku pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Brigu, Ciblas un Blontu pagastu, kā arī ar Krieviju (2009.-2021. g. Ciblas novadā, bet 2000.-2009. g. ietilpa Ciblas novadā un nepastāvēja kā patstāvīga administratīva vienība).
- Ošupes pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Degumniekos, robežojas ar Barkavas un Indrānu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; līdz 2. pasaules karam teritorija ietilpa bijušajos Lubānas, Meirānu un Barkavas pagastos.
- Tīnūžu pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Ikšķiles pilsētu, Salaspils, Ropažu un Ogres novadu, kā arī ar Ķekavas novadu Daugavas (Rīgas HES ūdenskrātuves) pretējā krastā; 2009.-2021. g. bija vienīgais pagasts Ikšķiles novadā, 1997.-2009. g. saucās Ikšķiles pilsētas lauku teritorija Ogres rajonā, 1990.-1997. g. bija pagasts Ogres rajonā, līdz 1949. g. teritorija ietilpa Rīgas apriņķa Ikšķiles pagastā.
- Saunas pagasts pagasts Preiļu novadā ar administratīvo centru Prīkuļos, nodibināts 1990. g., robežojas ar Sīļukalna, Stabulnieku, Riebiņu un Preiļu pagastu, kā arī ar Līvānu novadu; pagasta teritorija līdz 1949. g. ietilpa bijušajā Preiļu pagastā.
- Audriņu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, nodibināts 1990. g., robežojas ar Ozolmuižas, Sakstagala, Kantinieku, Dricānu, Ilzeskalna un Verēmu pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu; līdz 1945. g. teritorija ietilpa gk. Makašēnu pagastā un neliela daļa Sakstagala pagastā.
- Ikšķiles pagasts pagasts Rīgas apriņķī no 19. gs. līdz 1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Ogres novada Tīnūžu pagastā, bet daļa arī Daugmales, Ogresgala, Ķeguma un Salaspils pagastā; bijušie nosaukumi: vāciski — Uexkullsche, krieviski — Ikskjuļskaja.
- Mores pagasts pagasts Siguldas novadā (2003.-2009. g. Rīgas rajona Siguldas novadā, 1990.-2003. g. Cēsu rajonā), robežojas ar Siguldas pagastu, kā arī ar Līgatnes, Amatas un Mālpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Moritzberg, krieviski — Moreskaja.
- Mālpils pagasts pagasts Siguldas novadā no 2021. g. 1. jūlija (2009.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2009. g. Rīgas rajonā, 1785.-1949. g. Rīgas apriņķī), robežojas ar Allažu, Siguldas un Mores pagastu, kā arī ar Cēsu, Ogres un Ropažu novadu; bijušie nosaukumi: Mālpils novads; vāciski — Schloss-Lemburg, krieviski — Malpiļskaja.
- Allažu pagasts pagasts Siguldas novadā, robežojas ar Siguldas, Inčukalna un Mālpils pagastu, kā arī ar Ropažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Allasch, krieviski - Allažskaja.
- Siguldas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Peltēs, robežojas ar Siguldas pilsētu, Mores, Mālpils, Allažu, Inčukalna un Krimuldas pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Segewold, krieviski — Zegevoļdskaja.
- Abavas pagasts pagasts Tukuma apriņķī, kurš pastāvēja līdz 1924. g., kad teritorija pievienota Tumes un Grenču pagastam, bet bijušā Grenču pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Irlavas, Jaunsātu, Kandavas un Viesatu pagastā.
- Lodes pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ķoņu un Vilpulkas pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Metzkull, krieviski — Meckjuļskaja.
- Jeru pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ķoņu, Naukšēnu, Rencēnu, Burtnieku, Vecates, Sēļu un Vilpulkas pagastu, kā arī ar Rūjienas pilsētu; bijušie nosaukumi; vāciski — Seijershof, krieviski — Jerreskaja.
- Ķoņu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Naukšēnu, Jeru, Vilpulkas un Lodas pagastu, kā arī ar Rūjienas pilsētu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Konigshof, krieviski — Keņigskaja.
- Sēļu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ramatas, Vilpulkas, Jeru, Vecates un Mazsalacas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sehlen, krieviski — Zelenskaja.
- Ramatas pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Sēļu, Mazsalacas un Skaņkalnes, Mazsalacas, Sēļu, Vilpulkas un Ipiķu pagastu, kā arī ar Limbažu novadu un Igauniju; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aptver bijušo Mazsalacas un Idus pagastu ziemeļu daļu.
- Ipiķu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Vilpulkas un Ramatas pagastu, kā arī ar Igauniju, ietver tālāko Latvijas ziemeļu punktu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ippick, krieviski — Ippikskaja.
- Līgatnes mākslīgās alas pagrabi, kas izkalti devona smilšakmeņos Līgatnes upes ielejā, lielākā daļa ir līdz 5 m dziļa telpa, kas bieži atzarojas no garām ejām, saskaitīti >150 atsevišķi pagrabi un 13 ejas ar 170 pagrabiem, pēc Gauja nacionālā parka nodibināšanas jaunus pagrabus veidot aizliegts.
- aizklausīt Pakalpīgi, paklausīgi kādu apmierināt.
- išaks Pakalpīgs, iztapīgs cilvēks.
- sestais Pakalpīgs, iztapīgs, slikts cilvēks.
- apkalpīgs Pakalpīgs, iztapīgs.
- kalpīgs Pakalpīgs, iztapīgs.
- neaizliedzīgs Pakalpīgs, laipns.
- complaisant Pakalpīgs.
- piekalpīgs Pakalpīgs.
- šesķorka Pakalpiņš.
- šestaks Pakalpiņš.
- šestjorka Pakalpiņš.
- pakalpojumatteice pakalpojuma atteikums.
- aprūpes līdzmaksājums pakalpojuma saņēmēja maksājuma daļa, saņemot valsts apmaksātos sociālās aprūpes pakalpojumus; tās apmērs un biežums tiek noteikts pēc individuālās situācijas izvērtējuma, ko veic sociālais darbinieks.
- pakalpošana pakalpojuma sniegšana; izpalīdzēšana
- SPID Pakalpojuma veida identifikators (angļu "Service Profile Identifier").
- pansija pakalpojumi (gk. uzturs), ko saņem no kāda, parasti pie tā īrējot istabu, gultasvietu.
- caurspīdīgais tīklojumtransports pakalpojumi lokālo tīklu datu pārraidei pa pilsēttīklu vai globālo tīklu, ko nodrošina telefona sabiedrības vai publisko telekomunikāciju operatori.
- aprūpe mājās pakalpojumi mājās pamatvajadzību apmierināšanai personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt.
- bērnu aizsardzības pakalpojumi pakalpojumi, kas ietver sociālu, medicīnisku, juridisku palīdzību bērniem, kuru vecāki vai aizbildņi nerūpējas par viņu vajadzību apmierināšanu.
- palīgpakalpojumi Pakalpojumi, kas nepieciešami elektroenerģijas pārvades sistēmas balansētas darbības nodrošināšanai.
- palīgpakalpojumi Pakalpojumi, kas nepieciešami kāda pakalpojuma izpildes nodrošināšanai.
- sociālās aprūpes pakalpojumi personas dzīvesvietā pakalpojumi, kas tuvināti ģimenes videi (aprūpe mājās, pakalpojumi dienas aprūpes centrā, servisa dzīvoklis, grupu māja (dzīvoklis) u. c.).
- ļoti ātrdarbīgi mugurkaultīkla pakalpojumi pakalpojumi, ko ASV Nacionālajam zinātnes fondam sniedz liela ātruma pamattīkls, kurš savieno vairākus superdatoru centrus.
- kapelānu dienests pakalpojums ārpus baznīcas draudzes, kas nodrošina pastorālo, reliģisko, garīgo aprūpi un konsultācijas institūcijās gan personālam, gan klientiem un to tuviniekiem neatkarīgi no viņu reliģiskās piederības.
- konsumācija pakalpojums naktsklubos un bāros klienta izklaidei, kad meitene (kluba darbiniece) izklaidē klientu, kurš pasūta un apmaksā viņai īpaši dārgus dzērienus u. c.
- krīzes tālrunis pakalpojums profesionāla atbalsta nodrošināšanai cilvēkiem krīzes situācijā, sniedzot psiholoģisku un/vai informatīvu palīdzību jebkurā diennakts laikā, izmantojot komunikāciju tehnoloģijas.
- piekalpība Pakalpojums, izpalīdzība.
- numura saglabāšanas pakalpojums pakalpojums, kas dod iespēju abonentam neatkarīgi no elektronisko sakaru komersanta saglabāt tam lietošanā nodoto pieslēguma punkta numuru ģeogrāfiskās numerācijas noteiktajā lietošanas teritorijā vai jebkurā citā vietā, ja pieslēguma punkta numurs nav saistīts ar ģeogrāfisko numerāciju.
- ģimenes asistenta pakalpojums pakalpojums, kas nodrošina personai (ģimenei) atbalstu un apmācību sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā, mājsaimniecības vadīšanā saskaņā ar individuālu plānu.
- automātiska numura noteikšana pakalpojums, kas telefona zvana saņēmējam paziņo zvanītāja telefona numuru.
- radiopakalpojums pakalpojums, ko nodrošina ar radiosakaru starpniecību.
- pretpakalpojums Pakalpojums, ko veic kāda cita pakalpojuma ierosmē.
- papildvērtības pakalpojums pakalpojums, kura sniegšanai nepieciešama tādu noslodzes datu vai atrašanās vietas datu apstrāde, kas pārsniedz datu apstrādes apjomu, kāds nepieciešams elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai un maksājumu uzskaitei.
- pūļpakalpojums pakalpojums, kura veikšanai iesaista plašas cilvēku grupas kopēja mērķa sasniegšanai.
- elektronisko sakaru pakalpojums pakalpojums, kuru parasti nodrošina par atlīdzību un kurš pilnīgi vai galvenokārt sastāv no signālu pārraidīšanas elektronisko sakaru tīklos.
- veselības aprūpes pakalpojums pakalpojums, kuru veselības aprūpes ietvaros pacientam sniedz ārstniecības persona noteikta ārstniecības mērķa sasniegšanai.
- izkalpojums Pakalpojums.
- iztapa Pakalpojums.
- patecējums Pakalpojums.
- telefondienests Pakalpojumu dienests pa tālruni.
- protokols SAP pakalpojumu izziņošanas protokols (angļu "Service Advertising Protocol").
- SAP pakalpojumu izziņošanas protokols (angļu "Service Advertising Protocol").
- aprūpe pakalpojumu kopums tiem sabiedrības locekļiem, kas paši daļēji vai pilnībā nespēj īstenot pamatvajadzības (parasti bērni, invalīdi, veci cilvēki).
- tiešsaistes pakalpojumi pakalpojumu kopums, ko sniedz firma, kas uztur pati savu tīklu un nodrošina elektronisko pastu, forumus, sarunas, spēļu datu bāzes, ielādējamas datnes un cita veida informācijas pārsūtīšanas, apstrādes un uzglabāšanas pakalpojumus.
- pēcaprūpe Pakalpojumu nodrošināšana personām, kam vairs nav nepieciešams ārstēties stacionārā, bet joprojām vajadzīga noteikta palīdzība, lai tās spētu patstāvīgi dzīvot sabiedrībā.
- apkalpošana Pakalpojumu sniegšana klientam tūrisma uzņēmumā.
- direktorija pakalpojumi pakalpojumu veids, kas dalītās datu bāzēs uztur viennozīmīgu atbilstību starp balto un dzelteno lapu formā iekļauto informāciju.
- šesķeriķ Pakalpot.
- šestakot Pakalpot.
- pakaļgals Pakaļējais gals (priekšmetam, telpai), pakaļējā daļa (priekšmetam, telpai); pretstats: priekšgals.
- krāsu gamma pakāpeniska krāsu rinda, kurā ietilpst visas spektra krāsas vai tikai daļa no tām; to lieto mākslas darba radīšanā tēlotājmākslā un dekoratīvi lietišķajā mākslā.
- izplatīties Pakāpeniski izveidoties telpas, vides daļās aizvien tālāk (no kāda punkta, avota) - piemēram, par gaismu, siltumu, skaņu.
- tumst pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (par stāvokli apkaimē, telpā, vidē); pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (piemēram, par vakaru); būt tādam, kad ir tumsa (par nakti)
- norimt Pakāpeniski pārstāt viļņoties (par ūdenstilpi, ūdeni).
- pildiņš Pakāpiena elements, kas augstuma virzienā nosedz telpu starp diviem kāpšļiem.
- kalcens Pakaramais, cilpiņa apģērbam.
- Islāmābāda Pakistānas galvaspilsēta no 1967. g. ("Islamabad"), atrodas 14 km uz ziemeļaustrumiem no Ravalpindi, 1900000 iedzīvotāju (2014. g.), sākta celt 1960. g., atrodas Himalaju priekškalnē 550 m vjl.
- klētsapakša Paklēte - telpa zem klēts grīdas.
- sasildīties Pakļaujot sevi siltuma iedarbībai, pilnīgi atgūt siltuma sajūtu (piemēram, nokļūstot siltā telpā, darot ko).
- saķert Pakļaut sevi (aiz neuzmanības, vieglprātības u. tml.) kam nevēlamam, kaitīgam (parasti apkārtējā vidē).
- cezalpīnijaugi Pākšaugu rindas dzimta ("Cesalpiniaceae"), koki, krūmi, liānas (garums - līdz 150 m), retāk lakstaugi ar plūksnaini saliktām lapām, ziedi nekārtni, spilgtā krāsā, \~2800 sugu.
- liderība Palaidnība; vieglprātība.
- žebere Palaidnīga, trakulīga meitene; vieglprātīga, neuzticīga sieviete; dumjš cilvēks.
- liderīgs Palaidnīgs; vieglprātīgs; izšķērdīgs.
- litauris Palaidnis, ubags; vieglprātīgs cilvēks.
- aizelsis Palicis bez elpas.
- špūdzināties Palielināties tilpumā (vāroties vai rūgstot).
- izplesties Palielināties tilpumā, apjomā (par priekšmetiem, vielām).
- izacelties Palielināties, pieplūst (piemēram, par ūdeni ūdenstilpnē).
- policitoze Palielināts eritrocītu un leikocītu skaits asinīs, samazinoties plazmas tilpumam.
- hiperkapnija Palielināts oglekļa dioksīda daudzums asinīs, kam seko elpošanas centra stimulācija.
- makroovalocīts Palielināts, ovāls eritrocīts, kam vidējais tilpums - >100 mm3; atrod asinīs megaloblastiskās anēmijas gadījumā.
- ķaupītis Palīginstruments desu gatavošanai - nomizota kārkla klūga no kuras izveidota cilpa dzīvnieka zarnas apkārtmēra izmērā.
- pastatne Palīgkonstrukcija (iekšējās sastatnes), ko lieto būvdarbos un remontdarbos nelielā augstumā telpās.
- škera Palīgtelpa.
- aizelsāties Palikt bez elpas, aizelsties.
- aizmākties Palikt bez elpas.
- vašingtonija Palmu dzimtas ģints ("Washingtonia"), dekoratīvi telpaugi.
- areka Palmu ģints ("Areca"), aug tropu zemēs - no Indijas līdz Jaungvinejai, kokiem ir plūksnotas lapas, dažas sugas kultivē oranžērijās un kā telpaugus.
- Vidzemnieku grāvis Palmutes kreisā krasta pieteka Sēļu pagastā, augštece Vilpulkas pagastā.
- Krāņupīte Palmutes kreisā krasta pieteka Vilpulkas pagastā; Vidzemnieku grāvis.
- iztaustīšana Palpācija - iekšējo orgānu izmeklēšana iztaustot.
- palpatoperkusija Palpācija reizē ar perkusiju.
- palupiens Palpiens.
- Palpiera ezers Palpieris, ezers Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā.
- Palpieru ezers Palpieris, ezers Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā.
- Rēveļu ezers Palpieris, ezers Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā.
- Palpiers Palpieris, ezers Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā.
- palot Palu laikā pārplūst (par ūdenstilpi); strauji plūst, arī uzkrāties (kur) - par, parasti palu, ūdeņiem; būt tādam, kur, parasti palu laikā, plūst, uzkrājas daudz ūdens (par vietu, teritoriju).
- palafīts Pāļu būve, mājoklis uz pāļiem (purvainā vietā, ūdenstilpē).
- fizikālā lieluma sistēmas vienība pamata vai atvasināta vienība, kas ietilpst kādā sistēmā.
- lentveida peldošie pamati pamati ar augšējo un apakšējo stiegrojumu un līdz ar to telpiski stingru konstrukciju, kas dod iespēju uzņemt grunts izcilājumu radītās slodzes.
- izkārnīt Pamatīgi iztīrīt (kādu telpu, vietu, parasti izskrāpējot, izberžot netīrumus).
- amortizācija Pamatlīdzekļu (ēku, mašīnu u. tml.) vērtības pakāpeniska samazināšanās sakarā ar to nolietošanos; šīs vērtības pakāpeniska pārnešana uz saražotās produkcijas vai veicamo pakalpojumu pašizmaksu.
- podests Pamatne (kā, piemēram, skulptūras) novietošanai.
- plintuss Pamatne, apakšējā daļa (piemēram, kolonnai, skulptūrai).
- piespiedu līdzekļi pamats to pielietošanai ir procesa dalībnieku pretdarbība Kriminālprocesa likumā paredzēto procesuālo darbību izdarīšanai, to kavēšana, procesuālo pienākumu nepildīšana vai nepienācīga izpildīšana, pamatotas aizdomas par iespējamo noziedzīgās darbības turpināšanu vai izvairīšanos no izmeklēšanas un tiesas, kā arī nepieciešamība nodrošināt sprieduma izpildi.
- metrika Pamatsakarība, kas nosaka četrdimensiju telpas ģeometriskās īpašības.
- zaļā aprūpe pamattermins plašam veselības veicināšanas un sociālās iekļaušanas pasākumu un pakalpojumu spektram, kur izmanto dzīvo dabu telpā vai tās dabiskajā vidē; mērķis ir saglabāt un veicināt personas sociālās, fiziskās un garīgās spējas, kā arī paaugstināt dzīves kvalitāti, izmantojot dabas elementus.
- mest laukā (arī ārā) kādu panākt (parasti ar varu), ka kāds aiziet, atstāj kādu vietu, telpu.
- ievadīt Panākt (piemēram, ieelpojot, injicējot, iedzerot), ka (parasti zāļu viela) iekļūst (organismā).
- saspiest Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki vai dzīvnieki) novietojas, arī atrodas, dzīvo cieši cits pie cita nelielā telpā, vietā.
- pārsātināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti smarža) izplatās (telpā, vidē) pārāk lielā daudzumā.
- piekarsēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa, apkārtne, vide) piekarst.
- izaukstēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa) kļūst auksts vai aukstāks.
- pāraukstēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti telpa) kļūst pārāk auksts.
- padziļināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, bedre, ūdenstilpe) kļūst dziļāks.
- paseklināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, bedre, ūdenstilpe) kļūst seklāks.
- piepildīt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, trauks, telpa, bedre, sprauga) kļūst pilns (ar vielu, priekšmetiem u. tml.)
- pievēsmot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, viegla gaisa plūsma, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- piešķiest Panākt, būt par cēloni, ka (kas) strauji, pēkšņi izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- pieplūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti gaisma, skaņa, smarža) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- izsaldēt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti telpā) kļūst auksts.
- uzturēt Panākt, būt par cēloni, ka (stāvoklis, darbība, process, piemēram, telpā, vidē) pastāv, saglabājas, turpinās noteiktā kvalitātē.
- piesildīt Panākt, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide) piesilst.
- piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (telpā, apkārtnē, vidē) viscaur izplatās (viela, arī smarža, skaņa).
- sadūmot Panākt, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide), parasti viscaur, piepildās ar dūmiem.
- uzmutuļot Panākt, būt par cēloni, ka (ūdenstilpe, ūdens u. tml.) Iesāk mutuļot; panākt, būt par cēloni, ka (ūdenstilpe, ūdens u. tml.) īsu brīdi, parasti spēcīgi, mutuļo.
- kustināt Panākt, būt par cēloni, ka mainās (kā) stāvoklis telpā, attiecībā pret ko.
- pieskanēt Panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- piesmirdināt Panākt, būt par cēloni, ka smaka izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- piesmaržināt Panākt, būt par cēloni, ka smarža izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- izdzīvot Panākt, ka (kādam) jāatstāj (vieta, telpa, kur tas, piemēram, dzīvo, strādā).
- izdzīvāt Panākt, ka (kāds) atstāj vietu, telpu u. tml.
- pludināt Panākt, ka (kas, parasti peldošs priekšmets) virzās pa ūdenstilpēm.
- uzturēt Panākt, ka (kas, piemēram, celtne, telpa, ierīce, ceļš) saglabājas noteiktā kvalitātē lietošanai, izmantošanai.
- nolaist Panākt, ka (no ūdenstilpes) aizplūst viss ūdens vai tā dala; aizplūdinot ūdeni, panākt, ka ūdenstilpē pazeminās (līmenis).
- vēdināt Panākt, ka (piemēram, telpā) ieplūst svaigs, tīrs gaiss un tiek izvadīts piesmakušais gaiss, tvaiki, putekļi u. tml.
- uzplūdināt Panākt, ka (ūdens) piepilda, uzpilda ūdenstilpi.
- savest kārtībā Panākt, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
- Panama Panamas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Panama"), Panamas zemesšaurumā, ietilpst >1600 piekrastes salu, platība - 75517 kvadrātkilometri, 3410600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 9 provinces un 3 pamatiedzīvotāju komarkas, robežojas ar Kostariku un Kolumbiju, apskalo Karību jūra un Klusais okeāns.
- verbēna Panātru rindas augu dzimta ("Verbenaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas, \~100 ģinšu, \~2600 sugu gk. tropos un subtropos.
- ģentrifikācija Panīkušu pilsētas teritoriju pārveidošana par ekskluzīviem rajoniem, kuras gaitā mainās ne tikai urbānā telpa, bet arī sociālā vide.
- perspektīva Paņēmienu kopums telpisku ķermeņu attēlošanai plaknē atbilstoši redzes uztverei; telpiska ķermeņa attēlojums ar šādiem paņēmieniem.
- tiesiskās regulēšanas metode paņēmienu kopums, ar kuru palīdzību tiek realizēta tiesību ietekme uz sabiedriskajām attiecībām, kalpo par kritēriju tiesību normu iedalīšanai tiesību nozarēs - administratīvās tiesības (subordinācijas metode) un civiltiesības (koordinācijas metode), citās nozarēs - abu pamatmetožu variācijas un savienojumi.
- apmašot Paņemt no (visiem) malējiem noteiktu daudzumu (agrākā tilpuma mērvienība, apmēram 1/16 daļa sieka).
- papagaiļtulpes Papagaiļu tulpes - tulpju grupa, kurām raksturīgi lieli, ziedi ar robainām, viļņainām apziedņa lapu malām, kas atgādina papagaiļa spalvas; šīs grupas tulpes.
- ciateja Paparžaugu nodalījuma ģints ("Cyathea"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā telpaugus.
- cibotija Paparžaugu nodalījuma ģints ("Cibotium"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā telpaugus.
- cirtomija Paparžaugu nodalījuma ģints ("Cyrtomium"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā telpaugus.
- davālija Paparžaugu nodalījuma ģints ("Davallia"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā telpaugus.
- didimohlēna Paparžaugu nodalījuma ģints ("Didymochlaena"), kuras atsevišķas sugas arī Latvijā audzē kā telpaugus.
- likuala Paparžaugu nodalījuma ģints ("Licuala"), kuras gandrīz 100 sugas sastopamas tropiskajā Dienvidaustrumu Āzijā vai Austrālijas ziemeļdaļā, vairākas sugas audzē telpās arī Latvijā.
- platragpaparde Paparžaugu nodalījuma ģints ("Platycerium"), kas sastopama Āfrikā, Āzijā un Austrālijā, kur aug uz kokiem, Eiropā audzē kā dekoratīvu telpaugu.
- paparde Paparžaugu nodalījums ("Polypodiophyta"), kurā ietilpst augi ar vienveidīgām sporām, parasti divkārt vai trīskārt plūksnainām lancetiska apveida lapām.
- vairogpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Aspidiaceae syn. Dryopteridaceae"), nelieli vai lieli daudzgadīgi vienādsporu (izosporu) lakstaugi, saknenis īss un stāvs vai tievs, ložņājošs, 25 ģintis, Latvijā konstatētas 3 ģintis; ozolpaparde.
- adiante Paparžu rindas adiantaugu dzimtas ģints ("Adiantum"), ko bieži audzē telpās kā dekoratīvu augu.
- adiantpaparde Paparžu rindas adiantaugu dzimtas suga ("Adiantum capillus veneris"), ko bieži audzē telpās kā dekoratīvu augu; Veneras mati.
- tantjēma Papildatalgojums, ko no uzņēmumu tīrās peļņas izmaksā galvenokārt vadītājiem un augstākiem kalpotājiem.
- kabata Papildtelpa, nodalījums (piemēram, skatuvei).
- marginālā lietderība papildu apmierinājums (lietderība), ko gūst patērētājs, papildus saņemdams vienu kāda ražojuma vai pakalpojuma vienību.
- papildizvēle Papildu piedāvājums ceļojuma programmā (kompleksajā tūrisma pakalpojumā) par atsevišķu samaksu, ko tūrists var izvēlēties ārpus piedāvātās ceļojuma programmas.
- piekalpot Papildus kalpot.
- izsaucošā numura uzrādīšana papildvērtības pakalpojums, saskaņā ar kuru lietotāja, abonenta vai taksofona numurs, no kura notiek izsaukuma mēģinājums vai izsaukums, tiek atveidots cita lietotāja vai abonenta galiekārtā vai taksofonā pirms vai pēc savienojuma nodibināšanas.
- izsauktā numura uzrādīšana papildvērtības pakalpojums, saskaņā ar kuru numurs, kuru izsauc, tiek atveidots izsaucēja, lietotāja vai abonenta galiekārtā vai taksofonā pirms savienojuma nodibināšanas vai savienojuma laikā.
- C formāti papīra standarti aploksnēm, kur A formāti ir saskaņoti ar C formātiem – A4 loksne ietilpst C4 aploksnē.
- pielaist Paplašinot (piemēram, celtni), pievienot klāt (piemēram, kādu telpu).
- Papua-Jaungvineja Papua-Jaungvinejas Neatkarīgā Valsts - valsts Okeānijā (angļu val. "Papua New Guinea"), Melanēzijā, ietilpst Jaungvinejas salas austrumu daļa, Bismarka arhipelāgs, Zālamana salu ziemeļu daļa, kā arī citas mazākas salas, platība - 462840 kvadrātkilometru, 6064500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portmorsbi, administratīvais iedalījums - 18 provinču, 1 autonoms reģions, 1 galvaspilsētas apgabals.
- mītne Par (cilvēku) dzīvesvietu izmantojama telpa, tās daļa, celtne.
- varens Par dabas parādībām, veidojumiem (piemēram, par ūdenstilpēm).
- vārgi Par kriminālnoziegumiem no sabiedrības izstumti cilvēki pirmajos valstiskajos veidojumos Latvijas teritorijā līdz 13. gs., kas klīda apkārt, kamēr viņus svešā novadā pieņēma par kalpiem, kas faktiski līdzinājās verga stāvoklim.
- aplidot Par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- nolidot Par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- nolidot Par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- nolidot Par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- nosalaisties Par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- pārlaisties Par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- pārlidot Par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- pielidot Par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
- aizlidot Par lidaparātu apkalpi, pasažieriem.
- nolaisties Par lidaparātu apkalpi, pasažieriem.
- šalkt Par ūdeņiem, ūdenstilpēm.
- stereoskopiskais nulles efekts parādība, kad aplūkojot stereopāri, redzams telpisks attēls plaknē.
- stereoskopisks efekts parādība, kas rodas diviem atsevišķiem attēliem saplūstot vienā telpiskā attēlā.
- zilais paradīzesputns paradīzesputnu suga ("Paradisaea rudolphi").
- parādjūgs Parādnieka pilnīga vai daļēja atkarība no parāda devēja, kreditora sakarā ar nepieciešamību maksāt parāda procentus, dzēst pamatsummu; arī parādu kalpība.
- Asunsjona Paragvajas galvaspilsēta, atrodas Paragvajas upes kreisajā krastā, valsts vienīgā lielpilsēta, 507000 iedzīvotāju (2007. g.), upes osta.
- izkākāt Pārāk devīgi, vieglprātīgi izdāvināt, izšķērdēt.
- kākāt Pārāk devīgi, vieglprātīgi izdāvināt.
- pārslogot Pārāk intensīvi izmantot (ko, parasti telpa, platību); būt par cēloni tam, ka (kas, parasti telpa, platība) tiek pārāk intensīvi izmantots.
- translācija paralēlā pārnese – ģeometriska transformācija plaknē vai telpā, pārbīdot figūru vai koordinātu sistēmu par noteiktu nogriezni (vektoru) un nemainot koordinātu asu virzienus.
- paralēlisms Paralelitāte - tas, ka plaknē esošas taisnes vai telpā esošas plaknes savstarpēji nekrustojas vai pilnīgi sakrīt.
- ortogonāla projekcija paralēlprojekcija, kuras plakne ir perpendikulāra projicēšanas virzienam.
- lineārā perspektīva paralēlu telpas līniju satuvināšanās efekts atkarā no kameras attāluma.
- ģeokods Parametrs, kas parāda ģeogrāfiskā objekta telpisko novietojumu pēc adreses, pasta koda, koordinātām vai cita, viennozīmīga kodējuma.
- sociālā gadījuma palīgs paraprofesionālis, kas strādā sociālā darba komandā un palīdz profesionālam darbiniekam nodrošināt klientu ar specifiskiem pakalpojumiem.
- vakuummunīcija Parastā munīcija, kuras darbības pamatā ir tilpumsprādziena parādības.
- Pulsatila vulgaris parastā silpurene.
- Šinca šņibītis parastā šņibīša pasuga ("Calidris alpina schinzii"), kas sastopama arī Latvijā, aizsargājama.
- jasmīns Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius"), krāšņumkrūms ar baltiem, smaržīgiem ziediem; neīstais jasmīns.
- jasmīne Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius").
- jasmīni Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius").
- jasminis Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius").
- jasmīnis Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius").
- jasmins Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius").
- jesmīne Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius").
- jesmiņi Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius").
- jesmins Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius").
- jusmīnes Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius").
- pīpkrūms Parastais filadelfs ("Philadelphus coronarius").
- smiļģis parastais svilpis ("Pyrrhula pyrrhula", senāk "Pyrrhula europaea")
- zvāpulis Parastais svilpis ("Pyrrhula pyrrhula", senāk "Pyrrhula europaea").
- svilpiņš Parastais svilpis ("Pyrrhula pyrrhula").
- sarkankrūšu svilpis parastais svilpis.
- svilpis Parastais svilpis.
- timiāns Parastais timiāns - mārsilu suga ("Thymus vulgaris"), daudzgadīgs lūpziežu dzimtas garšaugs, mūžzaļš puskrūms, dzimtene - Vidusjūras piekraste, Latvijā audzē, bet šeit bieži saziedas ar savvaļā augošo mārsilu, tāpēc jāievēro telpiskā izolācija.
- acidbutirometrija Parastākais paņēmiens piena tauku % noteikšanā pēc tilpuma; ar sērskābi sadala visas citas piena sastāvdaļas izņemot taukus, kurus izšķīdina ar amilalkoholu, un tad atdala ar centrifugālo spēku.
- metālpūšams Parasti savienojumā "metālpūšamais instruments"; metāla pūšamais mūzikas instruments.
- paelpot Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) elpot.
- apgaita Pārbaude, ko veic, apstaigājot kādu telpu, vietu, teritoriju.
- cilptestēšana pārbaudes metode, kurā izmanto cilpas veida slēgumu.
- jurģi Pārcelšanās (uz citu dzīvesvietu, arī uz citām darba, mācību telpām).
- pārkravāties Pārcelties ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu, citām telpām u. tml.).
- pārvilkties Pārcelties ar iedzīvi (uz citu dzīvesvietu, citām telpām u. tml.).
- pāršķirt Pārdalīt (parasti telpu, platību).
- pāršālēt Pārdalīt, sadalīt (telpu), iebūvējot sienas.
- tālākpārdevējs Pārdevējs, kas iepērk preces vai pakalpojumus un tos pārdod saviem klientiem.
- peļņas slieksnis pārdotās produkcijas (sniegto pakalpojumu) apjoms, pie kura kopējie ieņēmumi sakrīt ar kopējām izmaksām un rezultāts ir bez peļņas un zaudējumiem; kritiskais punkts.
- trakums Pārdroša, pārgalvīga, arī vieglprātīga izturēšanās, rīcība.
- trakulīgs Pārdrošs, pārgalvīgs, arī vieglprātīgs (par cilvēkiem); arī pārāk skaļš, straujš.
- atbrīvošana no kriminālatbildības paredzēta gadījumos: (1) ja persona izdarījusi nodarījumu, kuram formāli ir Kriminālkodeksā paredzēta nodarījuma pazīmes, bet kuram nav tādas bīstamības, lai vajadzētu piemērot kriminālsodu; (2) par kriminālpārkāpumu, ja ir izlīgums ar cietušo vai viņa likumisko pārstāvi; (3) citos īpaši Krimināllikumā paredzētos gadījumos, piemēram, sakarā ar labprātīgu nelikumīgi glabāta ieroča vai narkotiku nodošau valsts iestādei.
- prāna pareiza elpošana kā indiešu agrīnās filozofijas pamatkoncepcija, saskaņā ar kuru elpošana nodrošina organisma dzīvības procesu norisi.
- dezorientācija Pareiza priekšstata zaudēšana par laiku un telpu.
- litija Pareizticīgo baznīcā dievkalpojuma daļa, ko notur pa nakti pirms svētkiem; īss dievkalpojums, līķi no mājām nesot, arī nelaiķa pieminēšana baznīcā.
- Miņeja Pareizticīgo baznīcas dievkalpojumu grāmata, kas saturiski sadalīta pa mēnešiem; aprakstītas mainīgās dievkalpojumu daļas, kā arī ietverti svēto dzīves apraksti un lūgšanas; Menaione.
- Menaione Pareizticīgo baznīcas dievkalpojumu grāmata, kas saturiski sadalīta pa mēnešiem; aprakstītas mainīgās dievkalpojumu daļas, kā arī ietverti svēto dzīves apraksti un lūgšanas; Miņeja.
- prokimens Pareizticīgo liturģijas terminoloģijā bībeles pants, ko nolasa dievkalpojumā pirms apustuļa lekcijas, lai paskaidrotu attiecīgās svinamās dienas nozīmi.
- ikonoborci Pareizticīgo sekta, kas neatzīst svētbilžu pielūgšanu un notur dievkalpojumus nevis baznīcā, bet brīvā dabā.
- skufija Pareizticīgo svētnieku amata cepure, apaļa ar apaļu virsu, mēļa samta, kuru piešķir kā atzinības balvu pēc noteiktiem garīgā amatā teicami nokalpotiem gadiem, valkājama kā privātajā dzīvē, tā dievkalpojumos.
- Brennera pāreja pāreja Alpu kalnu austrumu daļā ("Brenner", it. "paso di Brennero"), uz Austrijas un Itālijas robežas 1371 m vjl., savieno Izarkas un Innas ieleju, zem tās dzelzceļa tuneļi un autotuneļi.
- sociālā revolūcija pāreja no savu laiku nokalpojušas sociāli ekonomiskas iekārtas uz progresīvāku; dziļas pārmaiņas sabiedrības sociāli ekonomiskajā struktūrā.
- Simplona pāreja pāreja starp Peninu un Lepontijas Alpiem (fr. "Simplon", vācu "Simpeln", it. "Sempione"), Šveicē, augstums - 2005 m, autoceļš no Bernes (Šveicē) uz Milānu (Itālijā).
- Dienvidsibīrijas rase pārejas forma starp mongoloīdo un eiropeīdo lielo rasi, izveidojusies lielās tautu staigāšanas un mongoļu iebrukuma laikā ienākušajiem Centrālāzijas rases mongoloīdiem sajaucoties ar senajiem vietējiem eiropeīdiem, izplatīta starp kazahiem, karakalpiem, kirgīziem, altajiešiem, mazāk starp uzbekiem, baškīriem, nogajiem.
- sirds apnoja pārejošs elpošanas pārtraukums sakarā ar Čeina-Stouksa elpošanu.
- folatre Pārgalvīgs, vieglprātīgs.
- transalpīns Pāri Alpiem ejošs vai nākošs, viņpus Alpiem esošs.
- vārīties Pāriet visā (šķidruma) tilpumā no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī attiecīgas (parasti augstas) temperatūras iedarbībā.
- izšaktierēt Pārklāt no iekšpuses (sienas, griestus kādā telpā) ar javu.
- pārsaldēt pārklāt ūdestilpi ar ledu.
- blusot Pārklāties ziedu putekšņiem (par ūdenstilpi).
- Esplanāde Parks Rīgā, atrodas starp K. Valdemāra ielu, Elizabetes ielu, Brīvības bulvāri un O. Kalpaka bulvāri, kas ir daļa 18. gs. izveidotās brīvās zonas ap Rīgu - esplanādes.
- parlamenta klausīšanās parlamenta darbības forma, kad uzklausa parlamenta locekļus, valsts un sabiedriskos darbiniekus, ekspertus konkrētā likumprojekta vai kādā citā jautājumā, kas ietilpst parlamenta kompetencē.
- fida Pārlieku moderna, parasti vīzdegunīga, vieglprātīga meitene.
- responsorium Pārmaiņus dziedājums dievkalpojuma liturģijā, kas sastāv no kantora dziedājuma un draudzes atbildes; daļu no atbildes dziedājuma var izpildīt arī koris.
- lunatomalācija Pārmantota aseptiska rokas mēnesskaula epifīzes nekroze (autosomāli dominanta pārmantošana): spēcīgas sāpes, izdarot kustības plaukstas pamatnes apvidū, ļoti sāpīgs mēnesskaula apvidus palpējot; apkārtējo mīksto audu pietūkums.
- mukoviscidoze Pārmantota gļotu sekrēcijas anomālija - palielināta gļotu viskozitāte, kas izraisa to retenci un cistu veidošanos aizkuņģa dziedzerī, elpceļos, žultsvados, gremošanas sistēmā.
- pārbaudīt Pārmeklēt (telpu, mantas), lai (ko) atrastu, konstatētu.
- briedis Pārnadžu kārtas dzimta ("Cervidae"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kuru tēviņiem ir žuburoti ragi (piemēram, alnis, staltradzis, stirna), 12-17 ģintis, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
- gvanako Pārnadžu kārtas lamu ģints suga ("Lama guanicoe"), kas sastopama Dienvidamerikā, no tās cēlušās domesticētās forma - mājas lama un alpaka.
- bazuka Pārnēsājama palīgierīce mazkalibra raķešu šaušanai, kuru parasti apkalpo divi cilvēki.
- Portoalegres parodija parodiju suga ("Parodia alacriportana", senāk "Brasilparodia alacriportana").
- grupu atlase pārojamo dzīvnieku atlase, kurā noteiktas kvalitātes vaislinieču grupas apkalpošanai izvēlas vairākus vaisliniekus.
- motora pārsegs pārsegs, kas noslēdz motora telpu.
- pārsvilpot Pārspēt svilpošanā.
- pārsvilpt Pārspēt svilpšanā.
- elberis Pārsteidzīgs, neapdomīgs, nenoteikts, arī vieglprātīgs cilvēks.
- pārdzievināt Pārstrādināt, izkalpināt.
- izsvītrot Pārsvītrojot padarīt (teksta daļu) neietilpstošu tekstā.
- izsvītrot Pārsvītrojot personas vārdu (piemēram, sarakstā), norādīt, ka (persona) vairs neietilpst kādā kopumā.
- kālija karbonāti pārtikas piedeva E501 (kālija neorganiskie sāļi), skābuma regulētājs, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet saskarē var izraisīt skalpa, pieres un roku dermatītu, acu kairinājumu, augšējo elpošanas ceļu iekaisumu.
- kalcija silikāts pārtikas piedeva E552 (gatavo no kaļķa un diatomīta), pretsalipes viela, glazētājviela, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā, ieelpošana var izraisīt elpošanas ceļu kairinājumu, arī astmu.
- talks pārtikas piedeva E553b (magnija silikāts), pretsalipes viela, var radīt kuņģa problēmas, veicināt vēzi (kuņģa un olvadu), veicināt klepu, vemšanu, radīt elpošanas problēmas.
- E230 Pārtikas uzlabotājs - difenils, bifenils, konservants, iespējamā iedarbība - var izraisīt acu un deguna kairinājumu, vemšanu, depresiju, toksiska iedarbība uz nierēm, elpošanas orgāniem, asinsrites orgāniem un nervu sistēmu.
- E900 Pārtikas uzlabotājs - dimetilpolisiloksāns, iespējamā iedarbība - jūtīgums, nelabums.
- E536 Pārtikas uzlabotājs - kālija ferocianīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - ādas kairinājums, bīstams ieelpojot, toksisks nierēm.
- E508 Pārtikas uzlabotājs - kālija hlorīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, nav ieteicams bērniem, toksisks aknām, asinsrites orgāniem, elpošanas orgāniem.
- E501 Pārtikas uzlabotājs - kālija karbonāti, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, acu kairinājums, augšējo elpošanas ceļu iekaisums.
- E1201 Pārtikas uzlabotājs - polivinilpirolidons, iespējamā iedarbība - kancerogēns, audzēji, plaušu un nieru bojājumi, gāzes, alerģisks kontakta dermatīts lietojot pretiedeguma līdzekli.
- E1202 Pārtikas uzlabotājs - polivinilpolipirolidons, iespējamā iedarbība - kancerogēns, audzēji, nieru bojājumi, gāzes, alerģisks kontakta dermatīts lietojot aerosolu.
- E1520 Pārtikas uzlabotājs - propān-1,2-diols, propilēnglikols, iespējamā iedarbība - toksisks elpošanas orgāniem, nervu sistēmai, imūnsistēmai, var radīt dermatītu, depresiju.
- E553b Pārtikas uzlabotājs - talks, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - kuņģa un olvadu vēzis, vemšana, audzēji, elpošanas problēmas.
- E171 Pārtikas uzlabotājs - titāna dioksīds, krāsviela, iespējamā iedarbība - ieelpošanai putekļu veidā, iespējams, var būt kancerogēna iedarbība.
- slāpēt Pārtraucot gaisa pievadi vai pievadot kaitīgu gaisu, arī gāzi, panākt, būt par cēloni, ka (kam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi; būt tādam, kas ļoti apgrūtina elpošanu (piemēram, par kaitīgu gaisu, stipru smaku); arī smacēt (1).
- progresējošais hipertrofiskais neirīts pieaugušiem pārtraukumaini plaukstu un pēdu jušanas un veģetatīvās inervācijas traucējumi; palpējami nervi ar sacietējumiem, kas pēc konsistences un sakārtojuma atgādina rožukroni; vēlāk arī motorikas traucējumi un muskuļu atrofija (no distālā gala); terminālās stadijās - paralīze; urīna un izkārnījumu nesaturēšana, impotence; elektrodiagnostiski - nervu deģenerācijas reakcija; cerebrospinālā likvorā mēreni palielināts olbaltumu daudzums.
- programmpārtraukums Pārtraukums, ko rada kāda instrukcija programmā, kura aptur notiekošo informācijas apstrādes procesu, lai pieprasītu pārtraukuma apdarinātāja pakalpojumus, piem., organizētu datu ievadi vai izvadi.
- čarters Pārvadājuma līgums, saskaņā ar kuru fraktētājs izmanto transportlīdzekļa (kuģa vai gaisakuģa) ietilpību kravu vai pasažieru pārvadāšanai vienā vai vairākos reisos, kurus izpilda ārpus regulāro reisu saraksta.
- holdingkompānija Pārvaldītājsabiedrība, kam pieder citu sabiedrību (banku) akciju kontrolpaketes; holdingsabiedrība.
- pievarēt Pārvarēt (piemēram, šķēršļus); paveikt (parasti grūtu, arī laikietilpīgu) darbu.
- pievārēt Pārvarēt (piemēram, šķēršļus); paveikt (parasti grūtu, arī laikietilpīgu) darbu.
- pulpācija Pārveidošanās pulpā, mīkstumā.
- deformēt Pārveidot (fizikālu ķermeni), mainot tā formu un tilpumu, bet ne masu.
- transformēt Pārveidot (ko), mainot (tā) īpašības, elementus, telpiskās attiecības u. tml., bet (parasti) saglabājot (tā) saistījumu ar noteiktu grupu, klasi, modeli u. tml.
- pārkārtot Pārveidot (piemēram, telpas, celtnes) iekārtojumu.
- atcipot Pārveidot par normāli lietojamu (datora dokumentu pēc tilpsaspiedes).
- atzipot Pārveidot par normāli lietojamu (datora dokumentu pēc tilpsaspiedes).
- gonopodijs Pārveidots dzīvnieka loceklis, kas, nepiederēdams pie dzimumšūnu izvadorgāniem, kalpo tomēr dzimuma satiksmei, piem., vēdera spuras haizivīm un rajām, hektokotils astoņkājiem un desmitkājiem, žokļu antenas zirnekļiem u. c.
- palete Pārvietojama kravas platformiņa lielinātas kravas pakešu novietošanai. Paleti veido viens vai divi distancēti klāji, starp kuriem (ja viens klājs - zem kura) var ievietot cēlāja dakšas zarus, tāpēc tā piemērota kraušanas darbu mehanizācijai. Palete kalpo kā pārvietojama grīda, kas atvieglo un paātrina paketētu gabalkravu kraušanas darbus. Palešu izmēri ir standartizēti.
- aizslietnis Pārvietojama siena telpas daļas (parasti guļamvietas) vai kādu priekšmetu aizklāšanai.
- mobilais agregāts pārvietojama vairāku darbmašīnu kopa noteiktas tehnoloģiskas darbības izpildei, kurā kā enerģijas avots parasti ietilpst traktors.
- vindzeils Pārvietojama ventilācijas ierīce garas, stīpu izplestas brezenta caurules veidā; nodrošina papildu ventilāciju kuģa iekštelpās.
- gērs Pārvietojama, apaļa telts, pārklāta ar filcu vai ādām, kas kalpo par mājokli nomadiem Centrālāzijas stepēs, jurtas paveids.
- mēbeles pārvietojamu vai iebūvētu izstrādājumu kopums cilvēkam dzīvojamās vai sabiedriskajās telpās un dažādās cilvēka uzturēšanās vietās.
- izvākt Pārvietojot izdabūt (no telpas, platības u. tml. ko lieku, nevajadzīgu).
- izriņķot Pārvietojoties (piemēram, bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt (daudzās vai visās vietās); pārvietojoties (piemēram, bieži mainot virzienu, pa apli), pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- kustību orgāni pārvietošanās, barības uzņemšanas, elpošanas u. c. orgāni, ko veido skelets, tam piesaistītie muskuļi un saites.
- likt (nost) sienu pārvietot sienu no lauka telpās.
- pelnrušķīte Pasaku tēls - čakla, godīga, grūtā fiziskā darbā izkalpināta pameita.
- pieejamības nodrošināšana pasākumi un procedūras, ko veic sociālās institūcijas, lai padarītu to pakalpojumus piejamākus klientūrai.
- govju parāde pasākums publiskās telpas atdzīvināšanai, idejas un parādes pirmsākums meklējams 1998. gadā Šveices pilsētā Cīrihē, kad šveiciešu mākslinieks Paskāls Knaps izgatavoja triju veidu dabiska lieluma stikla šķiedras govis, kas bija domātas publiskai apgleznošanai.
- sociālās rehabilitācijas pakalpojums pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai dzīvesvietā vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.
- sociālās aprūpes pakalpojums pasākumu kopums, kas vērsts uz to personu pamatvajadzību apmierināšanu, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ, un ietver sevī pakalpojumus personas dzīvesvietā un ilgstošas sociālās aprūpes institūcijās.
- indoeiropiešu valodas pasaules lielākā radniecīgo valodu saime, kurā ietilpst baltu, slāvu, ģermāņu, ķeltu, romāņu, indoirāņu valodas, grieķu, armēņu, albāņu valoda u. c. dzīvās, kā arī mirušās (piem., hetu, tohāru) valodas.
- starptautiskais atbildes kupons Pasaules pasta savienības izdota pasta apmaksas zīme, kuru var iegādāties pie pasta pakalpojuma sniedzēja un kura tiek pieņemta jebkuras citas Pasaules pasta savienības locekļvalsts pasta iestādē apmaiņai pret šīs valsts pastmarkām tādā vērtībā, kas ir pietiekama, lai nosūtītu starptautisku vienkāršo vēstuli vai aviovēstuli, kuras svars nepārsniedz 20 gramus.
- WASP Pasaules Sociālpsihiatrijas asociācija (angļu "World Association for Social Psychiatry").
- viesnīckuģis Pasažieru kuģis, kas ir pietauvots piestātnē, lai tūrisma vietā papildinātu naktsmītņu ietilpību dažādu liela mēroga pasākumu laikā.
- salons Pasažieru telpa (piemēram, lidmašīnā, kuģī, autobusā).
- salonvagons Pasažieru vagons ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
- stjuarts Pasažieru, arī virsnieku apkalpotājs (parasti uz kuģa, lidaparātā).
- pazlankšķināt paskalināt; uz brīdi radīt skaņas kas rodas slēgtā tilpumā, kad šķidrums triecas pret tā sienu
- Paslavīte Paslavītes ezers Sēlpils pagastā.
- Paslavītis Paslavītes ezers Sēlpils pagastā.
- stundu pasniedzējs pasniedzējs, kas neietilpst mācību iestādes štatā un kam maksā pēc nostrādātā laika.
- kregale Paspārne - vieta, telpa zem jumta pārkares.
- kregalis Paspārne - vieta, telpa zem jumta pārkares.
- eksprespaka Pasta paka, kurai pasta pakalpojuma sniedzējs nodrošina papildu pasta pakalpojuma īpašības.
- kurjerpasts Pasta pakalpojumu veids, kas nodrošina sūtījumu piegādi adresātam ar kurjeru.
- programma Eudora pasta programma, kas operētājsistēmu "Macintosh" un "Microsoft Windows 95" lietotājiem nodrošina piekļuvi interneta elektroniskā pasta pakalpojumiem.
- pastmarka Pasta sūtījumiem uzlīmējama vērtszīme, ar ko apliecina samaksu par pasta pakalpojumu.
- pēcmaksas sūtījums pasta sūtījums, kurš tiek izsniegts saņēmējam, iekasējot no viņa sūtītāja norādīto summu, kuru pasta pakalpojuma sniedzējs savukārt nosūta pēc sūtītāja uzrādītās adreses.
- atvāržas Pastalu sānos ādas cilpiņa, kur izver auklu.
- Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
- Līvānu pagasts pastāvēja 1861.-1949. g. ap Līvānu pilsētu (miestu) un bija viens no lielākajiem Latgalē, tas stiepās gar Daugavas labo krastu, robežojās ar Vīpes, Atašienes, Kalupes, Rudzātu, Vārkavas Līksnas, Rubenes un Dignājas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rožupes un Jersikas pagastā, neliela daļa — Upmalas un Rožkalnu pagastā.
- Jēkabpils apriņķis pastāvēja 1919.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ābeļu, Biržu, Daudzeses, Dignājas, Elkšņu, Mazzalves, Mēmeles, Neretas, Rītes, Saukas, Seces, Sēlpils, Sērenes, Slates, Sunākstes, Vārnavas, Viesītes, Zalves un Zasas pagastu, robežojās ar Bauskas, Rīgas, Madonas, Daugavpils un Ilūkstes novadu, kā arī ar Lietuvu.
- Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
- Rīgas rajons pastāvēja 1950.- 2009. g., ietvēra (1995. g.) Baldones, Baložu, Olaines, Siguldas un Vangažu pilsētu, Salaspils un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju, Ādažu, Allažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu, Salas, Sējas, Stopiņu pagastu; robežojās ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajonu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci.
- Bauskas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Bauskas pilsētu, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas, Ogres un Aizkraukles rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Jelgavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Jelgavas pilsētu, Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, Cenu, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Dobeles, Tukuma, Rīgas un Bauskas rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Valmieras rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rūjienas pilsētu, Mazsalacas pilsētu ar lauku teritoriju, Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ipiķu, Jeru, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Naukšēnu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņkalnes, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Limbažu rajonu, kā arī ar Igauniju.
- Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Rūjienas novads pastāvēja 2009.-2021. g. tagadējā Valmieras novada ziemeļu daļā, ietvēra Rūjienas pilsētu, Ipiķu, Jeru, Lodes un Vilpulkas pagastu, robežojās ar Naukšēnu, Burtnieku un Mazsalacas novadu, kā arī ar Igauniju.
- Vecumnieku novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Bārbeles, Kurmenes, Skaistkalnes, Stelpes, Valles un Vecumnieku pagastu.
- Pļaviņu novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Klintaines un Vietalvas pagastu; līdz 2009. g. teritorija ietilpa Aizkraukles rajonā, no 2021. g. 1. jūlija - Aizkraukles novadā.
- Aizputes-Klosteres pagasts pastāvēja Aizputes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Klosteres pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Turlavas pagastā, neliela daļa Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā.
- Aizpute-Klosteres pagasts pastāvēja Aizputes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Klosteres pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Turlavas pagastā, neliela daļa Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā.
- Apriķu pagasts pastāvēja Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam, mūsu dienās teritorija ietilpst Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā.
- Ulmales-Labraga pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1920.-1925. g.; teritorija 1920. g. izdalīta no Sakas pagasta, 1925. g. pagasts pārdēvēts par Ulmales pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā.
- Ulmales pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1925.-1949. g.; 1920.-1925. g. saucās Ulmales-Labraga pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā.
- Pilsberģes pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Jūrkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Ventspils novada Jūrkalnes pagastā.
- Dzērves pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cīravas, Aizputes un Lažas pagastā.
- Basu pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
- Valtaiķu pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Laidu pagastā.
- Siekstātes pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
- Meijera pagasts pastāvēja bijušajā Alūksnes rajonā 1990. gadā un tā paša gada beigās pārdēvēts par Jaunannas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
- Zālītes pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī 1925.-1949. g., līdz 1925. g. — Grienvaldes pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Bauskas novada Iecavas pagastā un Ķekavas novada Baldones pagastā.
- Šenbergas pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Skaistkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Bauskas novada Skaistkalnes pagastā.
- Grienvaldes pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Zālītes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Iecavas un Baldones pagastā.
- Misas pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Bauskas novada Dāviņu, Vecumnieku un Iecavas pagastā.
- Jaunsaules pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Bauskas novada Vecsaules un Skaistkalnes pagastā.
- Bauskas pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Codes, Ceraukstes, Īslīces un Rundāles pagastā un Bauskas pilsētā.
- Kūduma pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī 1925.-1949. g., teritorija mūsu dienās ietilpst Raiskuma un Stalbes pagastā.
- Rozulas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Rozbeķu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Stalbes pagastā.
- Lautera-Viesienas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1922. gadam, kad pārdēvēts par Viesienas pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas, Bērzaunes un Vestienas pagastā.
- Unguru pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Kūduma pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Raiskuma un Stalbes pagastā.
- Rozbeķu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rozulas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Stalbes pagastā.
- Veselauskas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Veselavas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Veselavas un nedaudz Priekuļu pagastā.
- Līvu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1935. gadam, kad tas pievienots Cēsu pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Drabešu pagastā, neliela daļa Vaives pagastā un Cēsu pilsētā.
- Cirstu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1936. gadam, kad tas pievienots Jumurdas pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Inešu un Jumurdas pagastā.
- Kosas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Amatas, Skujenes un Kaives pagastā.
- Sērmūkšu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Skujenes, Taurenes un Vaives (neliela daļa) pagastā.
- Rāmuļu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Vaives pagastā.
- Kārļu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Drabešu pagastā.
- Ogres pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ogres novada Mazozolu pagastā un Ērgļu novada Sausnējas pagastā.
- Jaunraunas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Priekuļu pagastā.
- Lenču pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Raiskuma pagastā.
- Baižkalna pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Raunas pagastā.
- Gatartas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Drustu pagastā.
- Mazstraupes pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Straupes pagastā.
- Lielstraupes pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Straupes pagastā.
- Veļķu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Vecpiebalgas un Liezēres pagastā.
- Medņu pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī 1939.-1949. g.; līdz 1939. g. saucās Ungurmuižas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Jēkabpils novada Variešu un Mežāres pagastā.
- Mežmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Vīpes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Jāsmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1930. gadam, kad pārdēvēts par Aizkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkalnes, Pelēču un Rušonas pagastā.
- Pustiņas pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1938. gadam, kad pārdēvēts par Robežnieku pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Krāslavas novada Robežnieku un Indras pagastā.
- Ungurmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1939. gadam, kad pārdēvēts par Medņu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Variešu un Mežāres pagastā.
- Kapiņu pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Krāslavas novada Kastuļinas un Andrupenes pagastā, kā arī Rēzeknes novada Pušas pagastā.
- Silenes pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g saucās Borovkas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Skrudalienas, Demenes un Salienas pagastā.
- Raudas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Stelles pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Ilūkstes novada Šēderes pagastā.
- Stelles pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Raudas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Šēderes pagastā.
- Salanājas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Salienas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Augšdaugavas novada Salienas un Vecsalienas pagastā.
- Borovkas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Silenes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Daugavpils novada Demenes, Salienas un Skrudalienas pagastā.
- Susējas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Aknīstes un Asares pagastā.
- Lašu pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Eglaines, Šēderes un Pilskalnes pagastā.
- Kačanovas pagasts pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Kacēnu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Krievijā.
- Vārnavas pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Vārenbrokas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Viesītes pagastā, neliela daļa — Salas pagastā.
- Vārenbrokas pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Vārnavas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Viesītes pagastā, neliela daļa — Salas pagastā.
- Mēmeles pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Mazzalves, Pilskalnes un Zalves pagastā.
- Slates pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jēkabpils novada Rubenes pagastā.
- Biržu pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Salas, Kalna un Leimaņu pagastā, neliela daļa — Ābeļu un Viesītes pagastā.
- Teteles pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Tetelmindes pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Cenu un Salgales pagastā, kā arī Jelgavas pilsētā.
- Reņģu pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rubas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Saldus novada Rubas pagastā.
- Emburgas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Salgales pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Salgales un Iecavas pagastā.
- Tetelmindes pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Teteles pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cenu un Salgales pagastā, kā arī Jelgavas pilsētā.
- Mežmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1938. gadam, kad pārdēvēts par Augstkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Augstkalnes pagastā.
- Šķibes pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Bērzes un Krimūnu pagastā, kā arī Jelgavas novada Glūdas pagastā.
- Sīpeles pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Dobeles un Jaunbērzes, neliela daļa — Bērzes pagastā.
- Sniķeres pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Ukru un Bēnes pagastā.
- Garozas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Salgales pagastā, neliela daļa Iecavas pagastā.
- Vecsvirlaukas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.
- Lielvircavas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jelgavas novada Lielplatones, Vircavas, Elejas, Platones un Sesavas pagastā.
- Jēkabnieku pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jelgavas novada Svētes un Zaļenieku pagastā.
- Pēternieku pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Olaines novada Olaines pagastā un Ozolnieku novada Cenu pagastā.
- Griķu pagasts pastāvēja bijušajā Kuldīgas apriņķī līdz 1928. gadam, kad pievienots Kuldīgas pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Planīcas pagasts pastāvēja bijušajā Kuldīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- Sātiņu pagasts pastāvēja bijušajā Kuldīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Saldus novada Novadnieku un Zirņu pagastā.
- Tāšu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Talsu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Medzes, Grobiņas, Vērgales un Tadaiķu pagastā.
- Tāšu-Padures pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Kalvenes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kalvenes un Kazdangas pagastā.
- Talsu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Tāšu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Medzes, Grobiņas, Vērgales un Tadaiķu pagastā.
- Krotes pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Bunkas pagastā un neliela daļa Kalvenes pagastā.
- Purmsātu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā.
- Rāvas pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dunalkas pagastā.
- Pērkones pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Nīcas pagastā.
- Ziemupes pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Pāvilostas novada Vērgales pagastā.
- Posiņas pagasts pastāvēja bijušajā Ludzas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Pasienes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Ludzas novada Pasienes un Zaļesjes pagastā, daļa Ludzas novada Istras pagastā.
- Landskoronas pagasts pastāvēja bijušajā Ludzas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Šķaunes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Krāslavas novada Šķaunes pagastā.
- Mihalovas pagasts pastāvēja bijušajā Ludzas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tas pārdēvēts par Mērdzenes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Mērdzenes pagastā.
- Miglinieku pagasts pastāvēja bijušajā Ludzas rajonā 1990.-1998. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Viesienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1922.-1949. g., līdz 1922. g. saucās Lautera-Viesienas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas, Bērzaunes un Vestienas pagastā.
- Pērses pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1946. g.; līdz 1925. g. un 1946.-1949. g. saucās Iršu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Pļaviņu novada Vietalvas un Aiviekstes pagastā.
- Oļu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g., līdz 1925. g. saucās Oļu-Apeltienes pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas un Cesvaines pagastā.
- Odzienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g., līdz 1925. g. saucās Vietalvas-Odzienas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Vietalvas un Aiviekstes pagastā.
- Liepkalnes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās “Liepkalnes-Ozolu pagasts”, teritorija mūsu dienās ietilpst Sausnējas pagastā.
- Virānes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Bučauskas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Dzelzavas pagastā un Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Liepkalnes-Ozolu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Liepkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Sausnējas pagastā.
- Vietalvas-Odzienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Odzienas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Pļaviņu novada Vietalvas un Aiviekstes pagastā.
- Oļu-Apeltienes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Oļu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas un Cesvaines pagastā.
- Bučauskas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Virānes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Dzelzavas pagastā un Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Vecgulbenes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1946. g. un 1947.-1949. g. — Gulbenes apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Stradu un Beļavas, neliela daļa — Daukstu un Galgauskas pagastā un Gulbenes pilsētā.
- Adulienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. g., mūsu dienās teritorija ietilpst Gulbenes novada Jaungulbenes un Tirzas pagastā.
- Grašu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cesvaines pagastā.
- Kraukļu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cesvaines pagastā.
- Kārzdabas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cesvaines pagastā.
- Vējavas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jumurdas pagastā.
- Lubānas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Lubānas novada Indrānu pagastā un Lubānas pilsētā, kā arī Madonas novada Ošupes pagastā.
- Kusas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas pagastā.
- Grostonas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas un Bērzaunes pagastā.
- Lubejas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā.
- Saikavas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Barkavas, Mētrienas un Praulienas pagastā.
- Meirānu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, neliela daļa Praulienas un Barkavas pagastā.
- Mēdzūlas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Liezēres pagastā.
- Sāvienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ļaudonas, neliela daļa Kalsnavas un Variešu pagastā.
- Patkules pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Sarkaņu pagastā, bet neliela daļa Praulienas pagastā.
- Labvāržu pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī 1925.-1929. g., pārdēvēts par Bērzgales pagastu, līdz 1925. g. saucās Biržgaļa pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Bērzgales, Ilzeskalna, Lendžu un Vērēmu pagastā, kā arī Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Rēznas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī 1925.-1949. g. (līdz 1925, g, — Rozenmuižas pagasts); teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Čornajas, Stoļerovas, Lendžu, Griškānu, Verēmu un Lūznavas pagastā, kā arī Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Rozentovas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Maltas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Maltas pagastā, bet daļa arī Mākoņkalna, Lūznavas, Feimaņu un Silmalas pagastā.
- Rozenmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rēznas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Čornajas, Stoļerovas, Lendžu, Griškānu, Verēmu un Lūznavas pagastā, kā arī Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Biržgaļa pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Labvāržu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Bērzgales pagastā.
- Vidsmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1939. gadam, kad pārdēvēts par Galēnu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Galēnu, Stabulnieku, Sīļukalna un Viļānu pagastā.
- Makašēnu pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Audriņu, Ilzesklana, Vērēmu, Nautrēnu, Griškānu un Ozolmuižas pagastā.
- Ružinas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Silmalas, neliela daļa — Feimaņu un Sakstagala pagastā.
- Stirnienas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Varakļānu un Sīļukalna pagastā, kā arī neliela daļa Atašienes pagastā.
- Slobodas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes rajonā 1990. gadā un tā paša gada beigās pārdēvēts par Ozolmuižas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Ozolmuižas pagastā.
- Nurmižu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī 1925.-1927. g., līdz 1925. g. saucās Vildogas pagasts, 1927. g. daļa teritorijas pievienota Siguldas pagastam, bet pārējā daļā atjaunots Vildogas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Siguldas un Līgatnes pagastā.
- Sidgundas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Rikteres pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Mālpils pagastā un neliela daļa — Allažu pagastā.
- Pļaviņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Stukmaņu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Klintaines un Aiviekstes pagastā, Daugavas ieleju applūdinājusi Pļaviņu ūdenskrātuve.
- Vildogas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam un 1927.-1949. g.; 1925.-1927. g. bija pārdēvēts par Nurmižu pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Siguldas un Līgatnes pagastā.
- Līves-Bramberģes pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Daugmales pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Daugmales pagastā.
- Paltmales pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Līgatnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Līgatnes pagastā.
- Stukmaņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Pļaviņu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Klintaines un Aiviekstes pagastā, kā arī Pļaviņu pilsētā, bet Daugavas ieleju applūdinājusi Pļaviņu ūdenskrātuve.
- Rikteres pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Sidgundas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Mālpils pagastā, neliela daļa — Allažu pagastā.
- Ķempju pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1933. gadam, kad tas pievienots Līgatnes pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Līgatnes pagastā.
- Slokas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1945. gadam, kad pievienots Salas pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Engures novada Lapmežciema pagastā, Babītes novada Salas pagastā un Jūrmalas pilsētā.
- Mangaļu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Carnikavas pagastā un Rīgas pilsētā.
- Viskaļu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kokneses, Krapes un neliela daļa Bebru pagastā.
- Turaidas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Krimuldas pagastā un Siguldas pilsētā.
- Katlakalna pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ķekavas novada Ķekavas pagastā, Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas un Baložu pilsētā.
- Kastrānes pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ogres novada Ķeipenes un Suntažu pagastā.
- Plāteres pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ogres novada Madlienas un Taurupes pagastā.
- Pabažu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Saulkrastu pilsētā, Saulkrastu un Sējas pagastā, kā arī Limbažu novada Vidrižu pagastā.
- Dreiliņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Stopiņu novadā un Rīgas pilsētā.
- Bīriņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Vidrižu, Krimuldas, Sējas un Saulkrastu pagastā.
- Upesgrīvas pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Mērsraga, Rojas un Vandzenes pagastā.
- Nogales pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Ārlavas pagastā un Rojas novadā, kā arī neliela daļa Talsu novada Lubes pagastā.
- Pastendes pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Ģibuļu pagastā, neliela daļa — Talsu pilsētā.
- Spāres pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Ģibuļu pagastā, neliela daļa — Ventspils novada Usmas pagastā.
- Stendes pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Lībagu un Ģibuļu pagastā un Stendes pilsētā.
- Lubezeres pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Lubes, Rojas un Ārlavas pagastā.
- Milzkalnes pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī 1925.-1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Smārdes un Engures pagastā.
- Slokenbekas pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Milzkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Smārdes un Engures pagastā.
- Struteles pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jaunpils, Viesatu un Irlavas pagastā.
- Praviņu pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Tukuma novada Degoles un Slampes pagastā.
- Grenču pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Tukuma novada Irlavas, Jaunsātu, Viesatu un Zemītes pagastā.
- Vecmoku pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Tukuma novada Sēmes un Tumes pagastā.
- Dzirciema pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Tukuma novada Zentenes un Pūres pagastā.
- Birzuļu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā.
- Lejas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Lejasciema pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Pedeles pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tas pārdēvēts par Lugažu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Valkas novada Valkas un Ērģemes pagastā.
- Rauzas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1939. gadam, kad apvienots ar Mēra pagastu un izveidots Birzuļu pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
- Mēra pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1939. gadam, kad apvienots ar Rauzas pagastu un izveidots Birzuļu pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Grundzāles un Palsmanes pagastā.
- Alūksnes pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam, pēc 1990. g. teritorija ietilpst Alsviķu, Jaunalūksnes un Ziemeru pagastā, neliela daļa - Alūksnes pilsētā.
- Bejas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā un neliela daļa — Mārkalnes pagastā.
- Dūres pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Gulbenes novada Lejasciema pagastā, bet neliela daļa Smiltenes novada Trapenes un Virešu pagastā.
- Sinoles pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema un Lizuma pagastā.
- Jaunrozes pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Apes pagastā.
- Omuļu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valkas novada Ērģemes pagastā, neliela daļa — Valmieras novada Naukšēnu pagastā.
- Lugažu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valkas novada Valkas un Ērģemes pagastā.
- Cirgaļu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Zvārtavas, Grundzāles un Bilskas pagastā.
- Mūrmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1933. gadam, kad tas pievienots Kauguru pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kauguru pagastā.
- Vitrupes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g. (līdz 1925. g. - Ķirbižu pagasts); teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā.
- Puikules pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Puiķeles pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, neliela daļa — Alojas pagastā.
- Tūjas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Vecmuižas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Liepupes pagastā.
- Svētciema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. gadam saucās Svejciema pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas pagastā.
- Mujānu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kocēnu un Zilākalna pagastā.
- Vecbrenguļu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Brenguļu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Brenguļu pagasta ziemeļu daļā.
- Valtenberģu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Mazsalacas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Mazsalacas un Ramatas pagastā, neliela daļa Vecates pagastā.
- Puiķeles pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Puikules pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā un neliela daļa — Alojas pagastā.
- Svejciema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Svētciema pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas pagastā.
- Vecmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Tūjas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Tūjas pagastā.
- Umurgas-Sārumu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Umurgas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā.
- Ķirbižu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Vitrupes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā.
- Mūru pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad tas pārdēvēts par Mūrmuižas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kauguru pagastā.
- Imantas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Mujānu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Kocēnu un Zilākalna pagastā.
- Salacas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam, 1990. g. atjaunots Limbažu rajona sastāvā, bet 1999. g. pievienots Salacgrīvas pilsētas lauku teritorijai; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā.
- Augstrozes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Vilzēnu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Braslavas pagastā.
- Ķieģeļu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kocēnu pagastā, neliela daļa Stalbes un Vaidavas pagastā.
- Ozolu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā.
- Pociema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Katvaru pagastā.
- Lādes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Limbažu pagastā.
- Stienes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Skultes, neliela daļa — Limbažu pagastā.
- Vainižu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Nabes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu pagastā.
- Duntes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas novada Liepupes pagastā un Limbažu novada Skultes pagastā.
- Idus pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Sēļu, Ramatas un Ipiķu pagastā.
- Rozēnu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Staiceles pagastā.
- Jaunburtnieku pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Bērzaines pagastā, neliela daļa — Zilākalna pagastā.
- Rūjienas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Vilpulkas un Jeru pagastā.
- Ternejas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Vilpulkas un Ķoņu pagastā.
- Sarkanmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Ventspils apriņķī līdz 1939. gadam, kad pārdēvēts par Ventas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Zūru pagasts pastāvēja bijušajā Ventspils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ventspils novada Piltenes, Vārves un neliela daļa — Ziru pagastā.
- Ventas pagasts pastāvēja bijušajā Ventspils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ventspils novada Tārgales un Vārves pagastā un Ventspils pilsētā.
- Cēsu pagasts pastāvēja Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam, teritorija mūsu dienās ietilpst Priekuļu, Vaives, Drabešu pagastā un Cēsu pilsētā.
- Kurcuma pagasts pastāvēja Ilūkstes apriņķī līdz 1949. gadam, teritorija mūsu dienās ietilpst Augšdaugavas novada Medumu pagastā.
- Viļakas pagasts pastāvēja līdz 1945. g. bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī, bet 1945.-1949. g. — Viļakas apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Balvu novada Medņevas, Susāju, Kupravas, Vecumu un Žīguru pagastā.
- Asītes pagasts pastāvēja Liepājas apriņķī līdz 1949. g., mūsu dienās teritorija ietilpst Priekules, Embūtes un Vaiņodes pagastā.
- Janovoles pagasts pastāvēja Ludzas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Brigu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Ludzas novada Briģu un Zaļesjes pagastā.
- Kārsavas pagasts pastāvēja Ludzas apriņķī līdz 1949. gadam, teritorija mūsu dienās ietilpst Malnavas, Salnavas, neliela daļa — Mežvidu pagastā.
- Ļaudonas-Odzienas pagasts pastāvēja Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Mētrienas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Mētrienas pagastā.
- Adzes pagasts pastāvēja pirms 1. pasaules kara Aizputes apriņķī, teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Gudenieku pagastā un Aizputes novada Lažas pagastā.
- Doles pagasts pastāvēja Rīgas apriņķī līdz 1949. g., mūsu dienās teritorija ietilpst Ķekavas, Salaspils un Baldones pagastā.
- Abavnieku pagasts pastāvēja Tukuma apriņķī līdz \~1920. g., izveidots apvienojot bijušo Abavnieku, Jaunsātu un Sātu mācītājmuižas pagasta teritorijas; mūsu dienās teritorija ietilpst Jaunsātu un Irlavas pagastā.
- misija Pastāvīga diplomātiska pārstāvniecība; celtne, telpas, kurās darbojas šāda pārstāvniecība.
- rezidence Pastāvīgas uzturēšanās vieta, arī pagaidu apmešanās vai dzīves vieta (valsts valdībai, personām, kas ieņem augstus oficiālus amatus); attiecīgā celtne, telpas.
- apdzīvot Pastāvīgi vai ilgāku laiku dzīvojot, (kur) uzturoties, aizņemt (teritoriju, telpas u. tml.) - par cilvēkiem.
- zemē Pastiprina verba priedēkļa no- (1) nozīmi; pastiprina verba priedēkļa no- (1) nozīmi un precizē darbības vietu, norādot, ka darbības rezultātā (kas, kāds) nonāk uz zemes, uz (parasti telpas) pamata.
- raudas Pastiprināta asaru izdalīšanās (emocionālā stāvoklī, sāpēs), ko parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
- anapnoja Pastiprināta elpošana, lai atgūtu elpu.
- autofonija Pastiprināta savas balss, elpošanas un cirkulācijas trokšņu rezonanse vai dzirdamība.
- anapnojas terapija pastiprinātas elpošanas vai elpināšanas izmantošana terapijā (atdzīvināšanā, narkozē).
- raudāt Pastiprināti izdalīt asaras (emocionālā stāvoklī, sāpēs), kuras parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
- padienēt Pastrādāt par kalpu, kalponi.
- centralizēto iepirkumu institūcija pasūtītājs, kurš: iepērk preces un pakalpojumus citu pasūtītāju vajadzībām vai veic iepirkuma procedūras publisku būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumu vai vispārīgo vienošanos noslēgšanai citu pasūtītāju vajadzībām.
- pašvelpt Pasvelpt.
- pasvilpt Pasvilpot (1).
- pašviļpāt Pasvilpot.
- pašvilpot Pasvilpot.
- pasvelpt Pasvilpt (1).
- pasvelpt Pasvilpt (2).
- pasvelpt Pasvilpt (3).
- pasvilpēt Pasvilpt.
- pelēkais miltu svilnis pasviļņu dzimtas suga ("Ephestia kuehniella"), tauriņa spārnu plētums - 16-24 mm, mīt telpās - elevatoros, ceptuvēs, noliktavās, dzīvokļos.
- kafetērija Pašapkalpošanās kafejnīca.
- pašapkalpošanās lietojumprogramma pašapkalpošanās lietotne.
- pakomāts pašapkalpošanās pasta iekārta sūtījumu saņemšanai un nosūtīšanai.
- pašapkalpe Pašapkalpošanās.
- pašaprūpe Pašapkalpošanās.
- aprūpes līmenis pašaprūpes spēju iztrūkuma pakāpes raksturojums, kas paredz atbilstošu aprūpes pakalpojumu nepieciešamību; Latvijā nodala četrus aprūpes līmeņus, kurus nosaka, izvērtējot cilvēka fizisko un garīgo spēju traucējumu smaguma pakāpi un vajadzības.
- paknaps Pašaurs, pamazs (piemēram, par apģērbu, apaviem, arī telpu).
- stikla bloku starpsiena pašnesoša siena, ko lieto telpu apgaismošanai, kurām nav logu.
- limnigrāfs Pašrakstītājs ūdenslīmeņa reģistrēšanai ūdenstilpēs un upēs.
- sociālais dienests pašvaldības izveidota iestāde, kas sniedz sociālo palīdzību, organizē un sniedz sociālos pakalpojumus pašvaldības iedzīvotājiem.
- mērķfinansējums Pašvaldību izdevumu finansējums no: valsts budžetā paredzētajām mērķdotācijām; pašvaldību speciālo budžetu līdzekļiem; ieņēmumiem, kas gūti no pašvaldību un to institūciju sniegtajiem maksas pakalpojumiem; pašvaldību ņemtajiem ilgtermiņa aizņēmumiem; reģionālo fondu līdzekļiem.
- steks Pātaga ar siksnas cilpu galā.
- algot Pateikties (par ko), atlīdzināt (kādu pakalpojumu ar laipnību vai citu pakalpojumu): atalgot.
- C2B Patērētājs - biznesam (e-komercijas kategorija, kur patērētājs piedāvā cenu par preci vai pakalpojumu; angļu "consumer to business").
- Patmalnieki Patmalnieku ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, 117,2 m vjl., platība - 26 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 200 m, vidējais dziļums - 4,2 m; Vanagu ezers.
- asfiksija Patoloģisks stāvoklis, kad elpošanas traucējumu vai apstāšanās dēļ organismā trūkst skābekļa un uzkrājas ogļskābā gāze.
- autoveikals Patstāvīgi pārvietojams mazumtirdzniecības punkts speciāli aprīkotā automašīnā - furgonā, iedzīvotāju apkalpošanai lauku apdzīvotajās vietās, kurās nav stacionāru veikalu.
- paukotava Paukošanai iekārtota telpa.
- nokasīties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus (parasti darbietilpīgus, arī garlaicīgus) darbus.
- nosmurgāties Pavadīt kādu laiku, veicot dažādus darbietilpīgus vai mazrezultatīvus darbus; nopūlēties, veicot šādus darbus.
- šura Pavadonis, zēns, kalpotājs.
- piemegžt Pavairot cilpas, acis (piemēram, adot, gatavojot nītis, tīklu) pietiekami, daudz.
- hipopnoja Pavājināta elpošana.
- fuajē Pavards, kurināmā vieta; pastaigu telpa teātros vai koncertu namos.
- kulirēšana Pavediena izliekšana cilpā.
- pavējot Pavēdināt, arī padzisināt (parasti telpu).
- apakšveids Paveids - kādai augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota vienība, kurā parasti ietilpst parādības, priekšmeti ar mazliet atšķirīgām pazīmēm.
- elpojums Paveikta darbība --> elpot.
- adījums Paveikta darbība, rezultāts --> adīt; ar adatām no nepārtraukta dzijas pavediena darināts valdziņu sasaistījums; tekstiliju veids - no nepārtraukta pavediena darināts cilpu sakārtojums trikotāžas drānas un trikotāžas izstrādājumu ražošanai.
- izelpojums Paveikta darbība, rezultāts --> izelpot (1).
- pleksterēties Pavirši, vieglprātīgi rīkoties.
- parūmēt Pavirzīt (ko), lai atbrīvotu (vietu, telpu).
- parūmēties Pavirzīties, lai atbrīvotu (vietu, telpu).
- aizsmiet Pazaudēt (aiz vieglprātības).
- aizgalds Pazems nodalījums (kādā telpā).
- uzsaukšana Paziņojums, parasti no kanceles dievkalpojuma laikā, ka kāds pāris nodomājis stāties laulībā.
- dzadzens Pēc īpašiem noteikumiem izpildīta sēdoša meditācija dzenbudismā; nepieciešama pareiza poza un elpošana.
- apakškorpuss pēc noteiktiem kritērijiem šķirta [korpusa]{s:9} daļa, kura ietilpst lielākā korpusā
- svilpēt vēju pēc seniem ticējumiem, svilpojot (arī svilpjot) panākt, ka sāk pūst vējš.
- svilpēt vējamāti pēc seniem ticējumiem, svilpojot (arī svilpjot) panākt, ka sāk pūst vējš.
- vespera Pēcpusdienas dievkalpojums, vakara mišas.
- Krustalīce Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, augštece Galgauskas pagastā, garums - 24 km, kritums - 44 m; Kristalīce; Krustalpe; Krustaīca; Krustalīču upe; augštecē Aizupe.
- Atavalpa Pēdējais inku impērijas valdnieks (Atahualpa; 1502.-1533. g.) pēc spāņu kolonizācijas.
- pārlīt Pēkšņi izplatīties pāri (kam), par (ko) - par gaismu; pēkšņi tikt apgaismotam (par platību, telpu, vietu).
- aizraut Pēkšņi pārtraukt (elpu, balsi u. tml.).
- raut Pēkšņi pārtraukt (elpu, balsi u. tml.).
- aizsist Pēkšņi pārtraukt (elpu).
- ģerānija Pelargonija kā telpaugs.
- snorkelēt Peldēt zem ūdens, lietojot elpošanas caurulīti.
- grimstošs Peldlīdzeklis ir grimstošā stāvoklī, ja tā tilpnēs ieplūst vairāk ūdens, nekā iespējams izsūknēt, vai arī tas atrodas līdzsvarā starp abiem šiem stāvokļiem.
- sānprojekcija Peldlīdzekļa teorētiskā zīmējuma daļa - korpusa teorētiskās virsmas projekcija diametrālplaknē.
- draga peldoša ierīce derīgo izrakteņu (gk. zelta, platīna, alvas) mehanizētai iegūšanai no ūdenstilpes dibena
- droga Peldoša ierīce derīgo izrakteņu iegūšanai no ūdenstilpes dibena; draga (2).
- boja Peldoša tilpne, pie kuras stāvvietā piesien laivas, kuģus.
- krastaprūpe Peldošā transporta krasta apkalpes infrastruktūra.
- Pyrrhula cineracea pelēkkrūtītis jeb pelēkkrūšu svilpis.
- ciānkalcijs Pelēks, higroskopisks pulveris, izlieto kā insekticīdu - elpošanas indi.
- bugūzītis Pelūde - telpa, arī vieta pelavu glabāšanai.
- Vulpia myuros peļastu vulpija.
- alkuronijs Perifēriskās darbības miorelaksants, kas iedarbojas uz elpošanas muskulatūru.
- pulsācija periodiska dažu maiņzvaigžņu tilpuma un virsmas temperatūras maiņa, kas rada to spožuma maiņu.
- pulsēt Periodiski mainīties, piemēram, apjomā, tilpumā, intensitātē.
- grāmatžurnāls Periodisks, brošēts izdevums vairāk nekā 48. lpp. apjomā; bukazīns.
- klīniskā nāve periods no samaņas zuduma, sirdsdarbības un elpošanas izbeigšanās, refleksu zuduma līdz olbaltumvielu sabrukšanas sākumam.
- hipofrēnijs Peritoneja starptelpa starp diafragmu un šķērszarnu.
- hipotrēnijs Peritoneja starptelpa starp diafragmu un šķērszarnu.
- mulla Persiešu valodas vārds, kas atbilst arābu valodas vārdam "skolotājs" vai "mācīts vīrs"; islāma kulta kalpotājs un likumu skaidrotājs.
- abonents persona (personu grupa vai organizācija), kas pilnvarota izmantot datu apstrādes un pārraides sistēmu pakalpojumus.
- partizāns Persona, kas ietilpst bruņoto spēku sastāvā un cīnās pret pretinieku tā okupētajā teritorijā; arī pretošanās kustības dalībnieks.
- patruļnieks Persona, kas ietilpst patruļā.
- līdzatbildētājs Persona, kas ir atbildētāja kopā, vienlaikus ar kādu citu personu (civilprocesā).
- celebrants Persona, kas izpilda reliģisku ritu, priesteris, kas kalpo misē.
- aviosatiksmes dispečers persona, kas kontrolē un vada lidmašīnu pārvietošanos pa lidlauku un tā tuvumā esošajā gaisa telpā.
- neatkarīgais producents persona, kas nodarbojas ar filmu, reklāmu, atsevišķu radio, televīzijas raidījumu vai programmu veidošanu, ir blakustiesību īpašnieks saskaņā ar Autortiesību likumu, turklāt raidorganizācijai, kurai neatkarīgais producents sniedz pakalpojumus, nepieder vairāk par 25 procentiem balsstiesību vai akciju kapitāla neatkarīgā producenta uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā).
- gaisa kuģa ekspluatants persona, kas nodarbojas ar gaisa kuģa ekspluatāciju vai piedāvā savus pakalpojumus aviācijas sfērā.
- ekspluatants Persona, kas nodarbojas ar kādas tehniskas iekārtas ekspluatāciju vai piedāvā savus pakalpojumus šajā sfērā.
- vosmjorka Persona, kas pakalpo zagļiem.
- pabalstītājs Persona, kas palīdz izdarīt noziegumu ar aktiem, kuri neietilpst paša nozieguma sastāvā un nav arī kūdīšana.
- loterijas dalībnieks persona, kas pērk preci vai noslēdz pakalpojuma līgumu un veic loterijas noteikumos paredzētās darbības, lai pretendētu uz laimesta iegūšanu.
- starpniecības aģents persona, kas piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos, un saņem atlīdzību tikai par starpniecības pakalpojumiem.
- viesis Persona, kas piesakās tīklā vai kāda noteikta sistēmas pakalpojuma izmantošanai, bet kam nav lietotāja konta.
- ģenerālpilnvarnieks Persona, kas rīkojas otras personas vārdā uz šīs otras personas izdotas ģenerālpilnvaras pamata; ģenerālpilnvarotais.
- ģenerālpilnvarotais Persona, kas rīkojas otras personas vārdā uz šīs otras personas izdotas ģenerālpilnvaras pamata.
- ēnu direktors persona, kas sabiedrības īpašnieku labā un uzdevumā formāli uzstājas kā sabiedrības direktors, lai nodrošinātu faktisko īpašnieku konfidencialitāti visur, kur nepieciešams publiski atklāt ziņas par sbiedrības direktoru; viens no daudzajiem ārzonas pakalpojumiem.
- pakalpojuma sniedzējs persona, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros sniedz pakalpojumu patērētājam.
- sociālo pakalpojumu saņēmējs persona, kas savu sociālo vajadzību realizēšanaiizmanto sociālo pakalpojumu sniedzēja palīdzību.
- aprūpētājs Persona, kas sniedz profesionālus aprūpes pakalpojumus.
- sociālo pakalpojumu sniedzējs persona, kas sniedz sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un sociālā darba pakalpojumus un reģistrēta sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā.
- cilvēku tirdzniecības upuris persona, kura atzīta par cietušo noziedzīgā nodarījumā ar cilvēku tirdzniecību vai kurai kompetenta institūcija izsniegusi izziņu, ka tā ir cietusi cilvēku tirdzniecībā ārvalstī, kā arī persona, kuru par atbilstošu cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem atzinis sociālo pakalpojumu sniedzējs.
- patērētājs persona, kura lieto vai patērē nopirktās preces vai izmanto pakalpojumus (nepārdodot tālāk)
- ģimenes asistents persona, kura pēc apmācības sniedz sociālo pakalpojumu personai vai ģimenei ar apgrūtinātām spējām sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā dažādu sociālu, garīgu, fizisku traucējumu dēļ.
- ārpakalpojumu sniedzējs persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar kredītiestādi, apņemas sniegt vai sniedz kredītiestādei ārpakalpojumus.
- loterijas organizētājs persona, kurai preču ražotājs, izplatītājs, pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs ir deleģējis tiesības organizēt preču vai pakalpojumu loteriju.
- maznodrošināts īrnieks persona, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības saņemt dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu pabalstu.
- tīkla administrators persona, kuras pienākumos ietilpst datoru tīkla uzraudzība un tehniskā apkalpošana.
- attaisnotais Persona, par kuru tiesa ir taisījusi attaisnojošu spriedumu, ja:
(1) nav konstatēts noziedzīga nodarījuma notikums;
(2) tiesājamā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;
(3) tiesājamā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā nav pierādīta;
(4) kā pierādījumi lietā ir tikai tādu personu liecības, kuras saskaņā ar Kriminālprocesa likumu atzītas par speciāli procesuāli aizsargājamām un kurām piemēroti Kriminālprocesa kodeksā paredzētie speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi;
(5) valsts apsūdzības uzturētājs prokurors atsakās no apsūdzības un amatā augstāks prokurors septiņdesmit divu stundu laikā no paziņojuma saņemšanas par valsts apsūdzētāja atteikšanos no apsūdzības neatjauno apsūdzības uzturēšanu. - diskdziņa niša personālā datora korpusā izveidota atvere vai rezervēta telpa diskdziņu vai lenšdziņu instalēšanai.
- cietais disks personālā datora lielas ietilpības palīgatmiņa, kas sastāv no vairākiem magnētiskajiem diskiem, to piedziņas iekārtas (diskdziņa), lasīšanas un rakstīšanas galviņu komplekta un elektroniskas saskarnes.
- personas līdzdarbība personas darbība, kas nepieciešama tās sociālo tiesību realizācijai, piemēram, sniegt pilnīgas pakalpojuma saņemšanai nepieciešamās ziņas, kā arī ziņot par pārmaiņām apstākļos, kuri nosaka sociālā pakalpojuma saņemšnu, iesniegt pierādījumus un nepieciešamos dokumentus.
- teritorialitāte Personības telpas veidošana; personības telpa.
- denčiks Personīgs apkalpotājs.
- proksēmika Pētījumi par to, kā parastās cilvēku attiecībās izpaužas sociāli nosacīti telpiski faktori.
- pironafta Petroleja ar augstu aizdegšanās temperatūru, ko lietoja tādu telpu apgaismošanai, kurās ir augsta temperatūra.
- prīmuss Petrolejas pavards, kura deglim petroleju pievada ar gaisa spiedienu, kas radīts slēgtā telpā, izmantojot sūkni.
- viegleļļas Pie naftas (jēlpetrolejas) pārtvaices iegūstamās gaišās eļļas frakcijas (apm. 15%), petrolejas ēteris, gazolīns, benzīns, ligroīns.
- lielkalps Pieaudzis kalps.
- dižpuisis Pieaudzis neprecējies kalps (pretstatā puspuisim).
- dižmeita Pieaugusi kalpone.
- pienākt Piebraukt (par transportlīdzekļiem, to apkalpi, pasažieriem).
- modernā pieccīņa pieccīņa, kurā ietilpst jāšana, pārvarot šķēršļus, paukošana ar špagu, šaušana ar pistoli, peldēšana un skriešana krosā.
- pieci islāma pīlāri pieci pienākumi, kas jāpilda jebkuram musulmanim, kurš vēlas pareizi kalpot Dievam: ticības apliecinājuma "La ilaha illa Allah" atkārtošana, salāts (rituālā lūgšana), zakāts (žēlastības dāvanu došana), saums (gavēnis Ramadāna laikā), hādžs (svētceļojums uz Meku).
- sieceņauka Piecu spaiņu tilpuma muca.
- informatīvais piedāvājums piedāvājums, kas raksturo pretendenta piedāvāto būvdarbu, preču vai pakalpojumu klāstu dinamiskajā iepirkumu sistēmā vai cenu aptaujā, bet kas nav saistošs pretendentam un pasūtītājam.
- piedāvāties Piedāvāt savu palīdzību, pakalpojumu.
- iedāvāties Piedāvāt savus pakalpojumus, piedāvāties.
- medību tiesības pieder zemes īpašniekam vai lietotājam, ja viņa īpašumā vai lietojumā esošajā zemes gabalā ietilpst likuma prasībām atbilstošas medību platības.
- teritorija piederības vai izmantojuma ziņā norobežota platība, laukums (ar sauszemi, ūdeņiem, gaisa telpu, zemes dzīlēm).
- attālā pieeja pieeja datu apstrādes līdzekļiem, izmantojot sakaru pakalpojumus.
- pieskudēt Piegružot, padarīt netīru (telpu, platību).
- piekārstīt Piekārt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- piekrāmēt Piekārtot (piemēram, telpu).
- ieeja Piekļuve (pasākumam, telpām); ieiešana; darbība --> ieiet (1).
- attālā piekļuve piekļuve datu apstrādes līdzekļiem, izmantojot sakaru pakalpojumus.
- placdarms Piekrastes teritorija, kas ir ieņemta pēc ūdenstilpes forsēšanas, desanta izsēdināšanas vai ko aizsargā atkāpjoties; rajons, kas ir sagatavots karaspēka izvēršanai, lai pārietu uzbrukumā.
- aizklamacīt Piekraut (telpu) ar ko nevajadzīgu.
- vanags Piekūnveidīgo kārtas dzimta ("Accipitridae"), kurā ietilpst vidēji lieli un lieli plēsīgi putni, \~60 ģinšu, \~220 sugu, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 18 sugu.
- vagri Pielabas slāvu cilts, līdz 12. gs. dzīvoja teritorijā starp Baltijas jūru, Trāves upi un Fēmarnas salu, ietilpa bodriču vadītajā cilšu savienībā.
- pieplanckāt Pielaistīt, piešļakstīt (grīdu kādā telpā).
- kammeris Pieliekamais, saimniecības telpa; kamberis.
- piesmakot Pieļaut, būt par cēloni, ka (kam, parasti gaisam telpā) rodas kāda nepatīkama smaka.
- pielaist Pieļaut, būt par cēloni, ka (parasti telpa) piepildās (piemēram, ar dūmiem).
- piedūņot Pieļaut, būt par cēloni, ka (parasti ūdenstilpe) piepildās ar dūņām.
- piekūpināt Pieļaut, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide) piekūp.
- piedūmot Pieļaut, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide) piepildās ar dūmiem.
- pieputekļot Pieļaut, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide) piepildās ar putekļiem.
- piegāzēt Pieļaut, būt par cēloni, ka gāze izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- piedvakot Pieļaut, būt par cēloni, ka smaka izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- pietvaikot Pieļaut, būt par cēloni, ka tvaiks izplatās viscaur (parasti telpā).
- pietvanēt Pieļaut, būt par cēloni, ka tvans, arī dūmi u. tml. izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- pietvanot Pieļaut, būt par cēloni, ka tvans, arī dūmi u. tml. izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- pārdzesēt Pieļaut, ka (kas, parasti telpa) kļūst pārāk auksts.
- izdzesēt Pieļaut, ka (kas, parasti telpa) kļūst pilnīgi auksts.
- sārņi Piemaisījumi (atmosfērā, ūdenstilpēs, augsnē u. tml.), kas nevēlami ietekmē apkārtējo vidi.
- transportkanna Piena, krējuma, vājpiena, paniņu pārvadāšanai no alvota tērauda vai alumīnija izgatavota 20, 25, 30 l tilpuma kanna, kas cieši aizvākojama.
- Vecpienava Pienavas daļa, kas tagad ietilpst Vecbērzes poldera teritorijā; Vecā Pienava.
- parlatorijs Pieņemamā telpa klosteros.
- aizjemt Piepildīt (telpu, vietu, trauku u. tml.).
- aizņemt Piepildīt (telpu, vietu) ar savu masu vai apjomu.
- piesērt Piepildīt (ūdenstilpi ar smiltīm, akmeņiem u. tml.).
- ieņemt Piepildīt (vietu, telpu) ar savu masu vai apjomu; būt novietotam (kādā platībā, telpā).
- piebāzt Piepildīt, aizņemt (parasti telpu, telpas daļu ar priekšmetiem); ievietot (priekšmetus) lielākā daudzumā (telpā, telpas daļā).
- piedūmot Piepildīties ar dūmiem (parasti par telpu).
- piedūnēt Piepildīties ar dūņām (par ūdenstilpni, parasti par dīķi).
- piedūņot Piepildīties ar dūņām (parasti par ūdenstilpi); piedūņoties.
- piedūņoties Piepildīties ar dūņām (parasti par ūdenstilpi).
- parastā apmalpiepe piepju sēņu apmalpiepju ģints suga ("Fomitopsis pinicola").
- rožainā apmalpiepe piepju sēņu apmalpiepju ģints suga ("Fomitopsis rosea").
- korķainā ozolpiepe piepju sēņu grupas ozolpiepju ģints suga ("Daedalea quercina").
- parastā sērapiepe piepju sēņu ģints ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami.
- piesērēt Pieplūstot smilts, dūņu, dubļu u. tml. sanesumiem, kļūt seklam, netīram (parasti par ūdenstilpi).
- radioaktīvie nosēdumi piesārņojuma veids, kas rodas kodolsprādzienos, kā arī kodoltehnikas avāriju gadījumos; radioaktīvo vielu daļiņas, kas putekļu veidā nosēžas uz augsnes, augiem, ūdenstilpēs.
- eksuflācija Piespiedu izelpošana.
- kalpība Piespiesta kalpošana, pakļautība.
- steķi Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) - (parasti) koka konstrukcija, kuras viens gals balstās uz krasta, bet otrs - uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem.
- Melnupīte Piestiņas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Sēlpils pagastā, garums - 8 km.
- siekstēt piesūkties ar mitrumu, par ilgstoši zemē vai ūdenstilpē gulošu, nolūzušu koku.
- piešvilpot Piesvilpot.
- piesvelpt Piesvilpt (1).
- piesvelpt Piesvilpt (2).
- piešvilpt Piesvilpt.
- izbaznīcāties Pietiekošu laiku pavadīt baznīcā un piedalīties dievkalpojumā.
- hematohilocēle Pietūkums, kas izveidojies no limfas un asinsizplūduma un uzkrāšanās norobežotā telpā, sevišķi sēklinieka maksts apvalkā.
- priekšnodoklis Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summa, ko jāiemaksā budžetā tajā mēnesī, kad ir saņemtas preces un rēķins, importējot preces vai norēķinoties par pakalpojumiem.
- abonēt pievienoties pakalpojumam.
- tekselis Pikselis telpiskajā attēlā; vismazākais attēla elements, kam rastrgrafikā var patstāvīgi piešķirt tādus raksturojumus kā, piemēram, krāsa un spilgtums.
- Baltiņupīte Piksteres labā krasta pieteka Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, iztek no Baltiņu ezera.
- Roša tilpums pilienveida formas telpas apgabals ap rotējošu dubultzvaigznes komponentu, uz kura ārējās robežas komponenta gravitācijas spēks ir vienāds ar rotācijas radītā centrbēdzes spēka un otra komponenta gravitācijas spēka summu; ja dubultzvaigznes komponents aizpilda savu Roša tilpumu, no piliena smailā gala notiek vielas pārplūšana uz otru komponentu.
- nogremdēt Pilnīgi iegremdēt, līdz dibenam iegremdēt (parasti ūdenstilpē).
- pārskatīt Pilnīgi ietvert savā redzes lokā (piemēram, platību, telpu); ar skatienu aptvert visu (kā) kopumu vai (tā) daļu, piemēram, lai ko konstatētu.
- pārredzēt Pilnīgi ietvert savā redzes lokā (piemēram, platību, telpu).
- kluss kā kapā (arī kaps) pilnīgi kluss (parasti par vietu, telpu).
- applūdināt Pilnīgi pārņemt, izplūst (pa visu telpu, apkārtni) parasti par smaržām.
- sabāzt Pilnīgi piepildīt (parasti telpu ar ko).
- saskarne EIDE pilnveidots saskarnes _IDE_ standarts, kas aptuveni 2 reizes palielina pārsūtīšanas ātrumu starp ārējo iekārtu un saskarnes adapteri un ļauj apkalpot četras ārējās iekārtas.
- pokojas Pils vai mācītājmuižas iekštelpas, istabas.
- Bāmijāna Pilsēta Afganistānā ("Bāmīān"), Hindukuša kalnos \~2550 m vjl., uz ziemeļrietumiem no Kabulas, vilajeta administratīvais centrs, 61850 iedzīvotāju (2006. g.), vēstures avotos pirmo reizi minēta 1. gs., budisma centrs; šeit 4. un 5. gs. klintīs tika izkalts alu tempļu un klosteru komplekss, arī gigantiska, 53 m augsta stāvoša Budas skulptūra, ko 2001. g. uzspridzināja "Taliban" kustības dalībnieki.
- Alpīna Pilsēta ASV ("Alpena"), Mičiganas štatā, 10250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alpaina Pilsēta ASV ("Alpine"), Jūtas štatā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ārkadelfija Pilsēta ASV ("Arkadelphia"), Ārkanzasas štatā, 10650 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalpepera Pilsēta ASV ("Culpeper"), Virdžīnijas štatā, 17400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūfiladelfija Pilsēta ASV ("New Philadelphia"), Ohaio štatā, 17400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Filadelfija Pilsēta ASV ("Philadelphia"), Pensilvānijas štatā, jūras osta Delavēras krastos, 150 km no Atlantijas okeāna, 1560300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Salfursprungsa Pilsēta ASV ("Sulphur Springs"), Teksasas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Salfura Pilsēta ASV ("Sulphur"), Luiziānas štatā, 20200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valparaiso Pilsēta ASV ("Valparaiso"), Indiānas štatā, 32300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kanbera Pilsēta Austrālijā ("Canberra"), Austrālijas Savienības galvaspilsēta, atrodas Austrālijas dienvidaustrumos, Austrālijas Alpos 600 m vjl., 324000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Insbruka Pilsēta Austrijā ("Innsbruck"), Tiroles federālās zemes administratīvais centrs, Alpos pie Innas, 122500 iedzīvotāju (2013. g.), tūrisma un ziemas sporta centrs, 1964. un 1976. g. notika Ziemas olimpiskās spēles, universitāte (dib. 1669. g.), pilsētas tiesības no 1239. g.
- Kapfenberga Pilsēta Austrijā ("Kapfenberg"), Štīrijas federālās zemes ziemeļu daļā, Mircas ielejā Alpos, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vinja del Mara pilsēta Čīlē ("Vina del Mar"), Valpariso provincē, 324800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ife Pilsēta dienvidrietumu Nigērijā, Ošunas štatā, 70 km uz austrumiem no Ibadanas, 258300 iedzīvotāju (2005. g.), universitāte (dibināta 1961. g.), līdz 19. gs. jorubu pilsētvalsts, jorubu tautas svētā pilsēta, pazīstama ar savām bronzas un terakotas skulptūrām, pilsdrupas.
- Ēksanprovansa pilsēta Francijā ("Aix-en-Provence"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 141400 iedzīvotāju (2010. g.); Ēksa.
- Ēkslebēna Pilsēta Francijā ("Aix-les-Bains"), Ronas-Alpu reģiona Savojas departamentā, 27700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Anmasa Pilsēta Francijā ("Annemasse"), Ronas-Alpu reģiona Augšavojas departamentā, 32200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Antiba Pilsēta Francijā ("Antibes"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 74100 iedzīvotāju (2010. g.), dibinājuši grieķi 300 g. p. m. ē.
- Arla Pilsēta Francijā ("Arles"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 52700 iedzīvotāju (2010. g.), teātris un amfiteātris no romiešu laikiem.
- Obaņa Pilsēta Francijā ("Aubagne"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 46400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Burganbresa Pilsēta Francijā ("Bourg-en-Bresse"), Ronas-Alpu reģiona Ēnas departamentā, 40000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Burguēnžaljē Pilsēta Francijā ("Bourgoin-Jallieu"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 47500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Brona Pilsēta Francijā ("Bron"), Ronas reģiona Ronas-Alpu departamentā, 38700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kāņa Pilsēta Francijā ("Cagnes-sur-Mer"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 47100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kaljuīra et Kjūira pilsēta Francijā ("Caluire-et-Cuire"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 41200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kannas Pilsēta Francijā ("Cannes"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 73200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Karpantrā Pilsēta Francijā ("Carpentras"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Volklīza departamentā, 29300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kavaijona Pilsēta Francijā ("Cavaillon"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Volklīza departamentā, 25000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Šamberī Pilsēta Francijā ("Chambéry"), Ronas-Alpu reģiona Savojas departamentā, 57300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Desīna Šarpjē pilsēta Francijā ("Décines-Charpieu"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 25500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Dragiņāna Pilsēta Francijā ("Draguignan"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 36400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Eširola Pilsēta Francijā ("Échirolles"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 35700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Fontēna Pilsēta Francijā ("Fontaine"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 22200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Frēžī Pilsēta Francijā ("Fréjus"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 51800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Gapa Pilsēta Francijā ("Gap"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšalpu departamentā, 39700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Gardāna Pilsēta Francijā ("Gardanne"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 20500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Grasa Pilsēta Francijā ("Grasse"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 51000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Grenoble Pilsēta Francijā ("Grenoble"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 155600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Jēra Pilsēta Francijā ("Hyères"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 54600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Istre Pilsēta Francijā ("Istres"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 42500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lekannē Pilsēta Francijā ("La Cannet"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 42300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lasiota Pilsēta Francijā ("La Ciotat"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 33800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lagarda Pilsēta Francijā ("La Garde"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 25900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Laseina Pilsēta Francijā ("La Seyne-sur-Mer"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 62100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mandeljē Lanapula pilsēta Francijā ("Mandelieu-la-Napoule"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 22200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Manoska Pilsēta Francijā ("Manosque"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšprovansas Alpu departamentā, 22100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mariņāna Pilsēta Francijā ("Marignane"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 34500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Martiga Pilsēta Francijā ("Martigues"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 47500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Meizjē Pilsēta Francijā ("Meyzieu"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 30300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mantona Pilsēta Francijā ("Menton"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 28800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Miramā Pilsēta Francijā ("Miramas"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 25400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Montelimāra Pilsēta Francijā ("Montélimar"), Ronas-Alpu reģiona Dromas departamentā, 35300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ojonaksa Pilsēta Francijā ("Oyonnax"), Ronas-Alpu reģiona Ēnas departamentā, 22600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Oranža Pilsēta Francijā ("Orange"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Voklīza departamentā, 29100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ulēna Pilsēta Francijā ("Oullins"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 25100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Rijē Lapapa pilsēta Francijā ("Rillieux-la-Pape"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 30000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Roāna Pilsēta Francijā ("Roanne"), Ronas-Alpu reģiona Luāras departamentā, 36800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Romāna pi Izēras pilsēta Francijā ("Romans-sur-Isere"), Ronas-Alpu reģiona Droma departamentā, 33500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senšamona Pilsēta Francijā ("Saint-Chamond"), Ronas-Alpu reģiona Luāras departamentā, 35800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sentetjēna Pilsēta Francijā ("Saint-Étienne"), Ronas-Alpu reģiona Luāras departamentā, 171300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senžēnī Lavāla pilsēta Francijā ("Saint-Genis-Laval"), Ronas-Alpu reģiona Rona departamentā, 20400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senlorāna du Vāra pilsēta Francijā ("Saint-Laurent-du-Var"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senmartēna d'Ēra pilsēta Francijā ("Saint-Martin-d'Hères"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 36200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senpriē Pilsēta Francijā ("Saint-Priest"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 42000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senrafaela Pilsēta Francijā ("Saint-Raphael"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 33600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senfuā pie Lionas pilsēta Francijā ("Sainte-Foy-lès-Lyon"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 21700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Salondeprovansa Pilsēta Francijā ("Salon-de-Provence"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 43100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sifūra Leplaža pilsēta Francijā ("Six-Fours-les-Plages"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 34900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Tononlebēna Pilsēta Francijā ("Thonon-les-Bains"), Ronas-Alpu reģiona Augšsavoja departamentā, 33900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Tulona Pilsēta Francijā ("Toulon"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, Vidusjūras piekrastē, 164500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vallorīsa Pilsēta Francijā ("Vallauris"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, 28200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Voanvelīna Pilsēta Francijā ("Vaulx-en-Velin"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 41400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vēnizjē Pilsēta Francijā ("Vénissieux"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 59800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vjenna Pilsēta Francijā ("Vienne"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 29300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vilfranša pie Sonas pilsēta Francijā ("Villefranche-sur-Saone"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 35300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vilērbāna Pilsēta Francijā ("Villeurbanne"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 145100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vitrole Pilsēta Francijā ("Vitrolles"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Bušdironas departamentā, 35000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lavaleta Duvāra pilsēta Francijā (“La Valette-du-Var”), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Vāras departamentā, 20700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ansī Pilsēta Francijas austrumos ("Annecy"), Savojas Alpu rietumu daļā, Ronas-Alpu reģiona Augšsavojas departamenta administratīvais centrs, 50400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Šamonī Pilsēta Francijas austrumos ("Chamonix"), Monblāna ziemeļu piekājē, Ronas-Alpu reģiona Augšsavojas departamentā 1035 m vjl., 9800 iedzīvotāju (2015. g.).
- Liona Pilsēta Francijas austrumos (fr. val. "Lyon"), osta pie Ronas un Sonas satekas, Ronas-Alpu reģiona Ronas departamenta administratīvais centrs, 484300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Aviņona Pilsēta Francijas dienvidaustrumos ("Avignon"), Ronas kreisajā krastā, Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Voklīzas departamenta administratīvais centrs, 89700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Valansa Pilsēta Francijas dienvidaustrumos ("Valence"), Ronas-Alpu reģiona Dromas departamentā, 63400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Nica Pilsēta Francijas dienvidos ("Nice"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, osta Vidusjūras krastā, 343300 iedzīvotāju (2010. g.), viens no lielākajiem kūrortiem.
- Marseļa Pilsēta Francijas dienvidos (franču valodā "Marseille"), osta Vidusjūras Lionas līča krastā, Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona un Bušdironas departamenta administratīvais centrs, otrā lielākā Francijas pilsēta (aiz Parīzes) - 850700 iedzīvotāju.
- Danli Pilsēta Hondurasā, Elparaiso departamentā, 58000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Valpova Pilsēta Horvātijā ("Valpovo"), Osijekas-Baraņas županijā, 11600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ačalpura pilsēta Indijā (_Achalpur_), Mahārāštras štata ziemeļos.
- Afzalpura pilsēta Indijā (_Afzalpur_, ಅಫ್ಜಲ್ಪುರ), Karnātakas štata ziemeļu daļā.
- Džabalpura Pilsēta Indijā ("Jabalpur"), Madhjapradēšas štatā, 951500 iedzīvotāju (2001. g.).
- Belpaso Pilsēta Itālijā ("Belpasso"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 27100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kazalpusterlengo Pilsēta Itālijā ("Casalpusterlengo"), Lombardijas reģiona Lodi provincē, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelplanio Pilsēta Itālijā ("Castelplanio"), Markes reģiona Ankonas provincē, 3540 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kortīna d’Ampeco pilsēta Itālijā ("Cortina d'Ampezzo"), Venetas reģionā, starpkalnu ielejā, Dolomītalpos 1224 m vjl., 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Melpinjāno Pilsēta Itālijā ("Melpignano"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ponte nelle Alpi pilsēta Itālijā ("Ponte nelle Alpi"), Venēcijas reģiona Belluno provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portosantelpidio Pilsēta Itālijā ("Porto Sant'Elpidio"), Markes reģiona Fermo provincē, 25600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santelpidio a Mare pilsēta Itālijā ("Sant'Elpidio a Mare"), Markes reģiona Fermo provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bolcāno Pilsēta Itālijas ziemeļos ("Bolzano"), Alpos, Trentīno-Alto Adidžes reģionā, provinces administratīvais centrs, 104200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1268. g.
- Bergāmo Pilsēta Itālijas ziemeļos, Lombardijā, Alpu piekājē, provinces administratīvais centrs, 115000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1815. g.
- Turīna Pilsēta Itālijas ziemeļrietumos (it. val. "Torino"), atrodas Rietumalpu piekājē, Po upes krastos, Pjemontas reģiona un Turīnas provinces administratīvais centrs, 872600 iedzīvotāju.
- Jafa Pilsēta Izraēlā ("Yafo"), ietilpst pilsētveidojumā Telaviva-Jafa ("Tel Aviv-Yafo"), Jaunajā Derībā dēvēta par Jopu, zināma jau kopš 2. gt. p. m. ē.
- Gvelfa Pilsēta Kanādā ("Guelph"), Ontārio provincē, 115000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kolpina Pilsēta Krievijā ("Kolpino"), Sanktpēterburgas piepilsēta (tās dienvidaustrumos), Ižoras krastos, 139000 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālajā pilsētā.
- Čerkeska Pilsēta Krievijā, Karačajas-Čerkesijas apgabalā, Kubaņas labajā krastā, 125000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1931. g., līdz 1939. g. saucās - Batalpašinska.
- Pitalova Pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.); 1920.-1944. g. ietilpa Latvijas sastāvā, 1925.-1938. g. tās nosaukums bija Jaunlatgale, 1938.-1944. g. - Abrene.
- Pēterhofa Pilsēta Krievijā, Somu līča dienvidu krastā, tagad ietilpst Sanktpēterburgas sastāvā, celta kā cara Pētera I vasaras rezidence, 1944. g. pārdēvēta par Petrodvorecu.
- Kingstona Pilsēta Lielbritānijā ("Kingston upon Thames"), Anglijā, ietilpst Lielās Londonas sastāvā, tās teritorijas dienvidrietumu daļā, 43000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Veikfīlda Pilsēta Lielbritānijā ("Wakefield"), Anglijas centrālajā daļā, Vestjorkšīras grāfistes administratīvais centrs, 325800 iedzīvotāju (2011. g.), ietilpst Vestraidingas konurbācijā.
- Boltona Pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, ietilpst Dienvidaustrumu Lankašīras konurbācijā, \~200000 iedzīvotāju.
- Ahalpana pilsēta Meksikā (_Ajalpan_), Pueblas pavalsts dienvidaustrumu daļā.
- Pjedrasnegrasa Pilsēta Meksikā ("Piedras Negras"), Koavilas štatā pie ASV robežas, Riobravo (Riograndes) labajā krastā (pretējā krastā - ASV pilsēta Īglpāsa), 150200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Čilpansingo Pilsēta Meksikas dienvidrietumos ("Chilpancingo"), Gerrero pavalsts administratīvais centrs, 187250 iedzīvotāju (2010. g.).
- Huaresa Pilsēta Meksikas ziemeļos ("Juarez"), Čivavas pavalstī 1135 m vjl., robežupes Riograndes labajā krastā pretim Elpaso pilsētai ASV, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Alfena Pilsēta Nīderlandē ("Alphen aan den Rijn"), Dienvidholandes provincē, 107100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alfena Pilsēta Nīderlandē ("Alphen"), Ziemeļbrabantes provincē, 4000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Velpa Pilsēta Nīderlandē ("Velp"), Gelderlandes provincē, 17500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Matagalpa Pilsēta Nikaragvā ("Matagalpa"), kalnienē 705 m vjl., departamenta administratīvais centrs, 80200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Bahāvalpura Pilsēta Pakistānas austrumos ("Bahawalpur"), Pendžabas provincē, netālu no Satledžas upes, 408400 iedzīvotāju (1998. g.), dibināta 1802. g.
- Rāvalpindi Pilsēta Pakistānas ziemeļaustrumos ("Rāwalpindī"), Pendžābas provincē, 1770000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Gņezno Pilsēta Polijā ("Gniezno"), Lielpolijas vojevodistē, 70100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1239. g.
- Jastrove Pilsēta Polijā ("Jastrowie"), Lielpolijas vojevodistē, 8700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1602. g.
- Visoka Pilsēta Polijā ("Wysoka"), Lielpolijas vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1505. g.
- Vitkovo Pilsēta Polijā ("Witkowo"), Lielpolijas vojevodistē, 8000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1676. g.
- Mendzihoda Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 10900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1378. g.
- Rogožno Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 11200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš XIII gs.
- Čarnkova Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 11300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš XIV gs. pirmās puses.
- Vronki Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 11600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mosina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 12900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1302. g.
- Volština Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 13700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Slupca Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 14100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1290. g.
- Grodziska Velopolska pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 14300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1303. g.
- Dobra Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 1450 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1392.-1870. g. un kopš 1919. g.
- Ostšešova Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 14500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1283. g.
- Kempno Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 14600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1283. g.
- Novi Tomisla pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 15000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1786. g.
- Dolska Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 1550 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1359. g.
- Stavišina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 1600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1291. g.
- Kšiviņa Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 1630 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
- Tšcjanka Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 17400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1791. g.
- Pleševa Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 17900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1283. g.
- Pšedeča Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 1800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1363.-1867. g. un kopš 1919. g.
- Velihovo Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 1800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1429. g.
- Oborņiki Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 18500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 13. gs.
- Zlotova Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 18800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1370. g.
- Mikstata Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 1900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1366. g.
- Šamotuli Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 19000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1420. g.
- Jutrosina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 1920 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1534. g.
- Hodzedža Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 19600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1434. g.
- Ostroroga Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1410. g.
- Gostiņa Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 20200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1278. g.
- Dombe Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1423. g.
- Raškova Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1444. g.
- Raviča Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 21000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1407. g.
- Žerkova Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2160 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1283. g.
- Osečna Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1370. g.
- Sroda Velkopolska pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 22400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1261. g.
- Kolo Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 23000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1362. g.
- Koscjana Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 23000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1362. g.
- Obžicko Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2350 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1458.-1580. g., 1638.-1934. g. un kopš 1990. g.
- Rihvala Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1394.-1870. g. un kopš 1921. g.
- Boreka Velkopolska pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1392. g.
- Vongroveca Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 25300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1381. g.
- Jarocina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 26300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
- Čerņejevo Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2660 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1390. g.
- Klecko Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1258. g.
- Ridzina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1422. g.
- Ksjonža Velkopolska pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1407. g.
- Tureka Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 28700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1341. g.
- Poņeca Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1308. g.
- Sulmežice Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 2900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1452. g.
- Vžesņa Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 29600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1375. g.
- Krotošina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 29600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1415. g.
- Margoņina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1402.-1655. g. un kopš 1696. g.
- Bojanovo Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1638. g.
- Srema Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 30300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1253. g.
- Luboņa Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 30300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1954. g.
- Zagurova Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3050 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1407.-1863. g. un kopš 1918. g.
- Lvuveka Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3050 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1414. g.
- Lobžeņica Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3050 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1438. g.
- Pogožela Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1458. g.
- Svažendza Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 31100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1638. g.
- Slesina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1358.-1870. g. un kopš 1921. g.
- Dobžica Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3230 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1440.-1934. g. un kopš 2014. g.
- Mejska Gurka pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3240 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pizdri Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3250 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
- Kobilina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1303. g.
- Tuliškova Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1458.-1870. g. un kopš 1919. g.
- Golanča Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1399. g.
- Rakoņevice Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1662. g.
- Nekla Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1727.-1793. g. un kopš 2000. g.
- Miloslava Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1397. g.
- Sompolno Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1477.-1870. g. un kopš 1973. g.
- Krajenka Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1430. g.
- Ujsce Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 3900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1413. g.
- Okoneka Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 4000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1754. g.
- Skoki Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 4100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1367. g.
- Krobja Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 4200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1286. g.
- Klečeva Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 4250 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1366.-1870. g. un kopš 1919. g.
- Šamocina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 4300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1748. g.
- Golina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 4500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1330.-1870. g. un kopš 1921. g.
- Zduni Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 4600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1261. g.
- Nove Skalmežice pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 4850 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Odolanova Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 5100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1402. g.
- Vižiska Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 5200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 15. gs.
- Čempiņa Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 5300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1561. g.
- Smigela Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 5600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1415. g.
- Stenševa Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1370. g.
- Veleņa Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 6000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1348. g.
- Serakova Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 6100 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1388. g.
- Buka Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 6200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1289. g.
- Kšiža Velkopolska pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 6200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1936. g.
- Lešno Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 64700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1547. g.
- Kozmina Velkopolska pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 6700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1315. g.
- Klodava Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 6800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1430.-1867. un kopš 1925. g.
- Zbonšiņa Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 7200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1311. g.
- Ostrova Velkopolska pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 72900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 15. gs.
- Kurņika Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 7400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1395. g.
- Pila Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 74900 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1449. g.
- Tšemešno Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 7800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1382. g.
- Pņevi Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 8000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš \~1290. g.
- Pobedziska Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 9000 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
- Kostšina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 9400 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1251. g.
- Opaleņica Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 9500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1400. g.
- Puščikovo Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, 9800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Kališa Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, Prosnas krastos, 104700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
- Koņina Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, Vartas krastos, 77200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1284. g.
- Beņdzina Pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistē uz ziemeļaustrumiem no Katovices, ietilpst Augšsilēzijas aglomerācijā, 58700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1358. g., arhitektūras pieminekļi – karaļa pils (1364. g., tagad muzejs), pilsētas mūru un torņu fragmenti.
- Poznaņa Pilsēta Polijas rietumu daļā, Lielpolijas vojevodistes administratīvais centrs, osta Vartas krastos, 550700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1253. g.
- Aoisa pilsēta Spānijā (_Aoiz_), Navarras autonomajā apgabalā (provincē), kas ietilpst kultūrvēsturiskajā reģionā, ko plašāk pazīst kā Basku zemi.
- Kalpe Pilsēta Spānijā ("Calpe"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 29700 iedzīvotāju (2014. g.); Kalpa.
- Kalpa Pilsēta Spānijā ("Calpe"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 29700 iedzīvotāju (2014. g.); Kalpe.
- Sanktmorica Pilsēta Šveicē (fr. "Saint-Moritz", vācu "Sankt Moritz", it. "San Maurizio", retoromāņu "San Murezzan"), Graubindenes kantonā, Rētijas Alpos 1838 m vjl., 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Alpu Pilsēta Turcijā ("Alpu"), Eskišehiras ilā, 4800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kulpa Pilsēta Turcijā ("Kulp"), Dijarbakiras ilā, 11200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bolhrada Pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, Jalpuha ezera krastā, rajona administratīvais centrs, 15600 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopā 1821. g.
- Davosa Pilsēta un kūrorts Šveices Alpos ("Davos"), Graubindenes kantonā, Rētijas Alpu ielejā, 1560 m vjl., Eiropas augstākā pilsēta, 11200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hedžaili Pilsēta Uzbekistānā ("Khojayli"), Karakalpastānas dienvidu daļā, piestātne Amudarjas kreisajā krastā; Hoželi.
- Tertkela Pilsēta Uzbekistānā ("To'rtko'l"), Karakalpakstānas Republikā, 50800 iedzīvotāju (2004. g.).
- Berunija Pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā, Amudarjas labajā krastā, \~20000 iedzīvotāju.
- Meinoka Pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā, senāk bija osta Arāla jūras dienvidu krastā, bet mūsdienās atrodas \~80 km no izžūstošas jūras krasta, 18200 iedzīvotāju (20122. g.).
- Nukusa Pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikas administratīvais centrs, 240700 iedzīvotāju (2001. g.).
- Čimboja Pilsēta Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikas centrālajā daļā, \~20000 iedzīvotāju, Šimbaja.
- Tahiatoša Pilsēta Uzbekistānas Karakalpakastānas Republikā, Amudarjas kreisajā krastā, 64100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kenghirota Pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā, \~10000 iedzīvotāju.
- Manghita Pilsēta Uzbekistānas Karakalpaksttānas Republikā ("Mang'it"), 30700 iedzīvotāju (2004. g.).
- Alpīrsbaha Pilsēta Vācijā ("Alpirsbach"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hilpoltšteina Pilsēta Vācijā ("Hilpoltstein"), Bavārijas federālajā zemē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Olpe Pilsēta Vācijā ("Olpe"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 24600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Štolpene Pilsēta Vācijā ("Stolpen"), Saksijas federālajā zemē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Cilpiha Pilsēta Vācijā ("Zuelpich"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 19600 iedzīvotāju (2013. g.).
- diacēze Pilsētas apgabals vai provinces daļa Senajā Romā 1. gs. p. m. ē. - 3. gs. b., vēlāk administratīvi teritoriāla vienība, kurā ietilpa vairākas (līdz 16) provinces.
- maģistrāts Pilsētas valde, pārvalde (dažās valstīs); celtne, telpa, kurā darbojas pilsētas valde, pārvalde.
- urbānistika Pilsētbūvniecības teorija, kas pētī īpašas telpiski materiālas un arhitektoniskas vides - pilsētas - veidošanas un funkcionēšanas likumsakarības.
- rāte Pilsētu pašpārvaldes institūcija, arī tiesa Rietumeiropā (Latvijā no 13. gadsimta līdz 1889. gadam); celtne, telpas, kurās darbojas šāda pašpārvaldes institūcija, arī tiesa.
- Babrānu pilskalns pilskalns Jēkabpils novada Sēlpils pagastā pie Babrānu mājām, norobežots, austrumu-rietumu virzienā orientēts, 6-7 m augsts paugurs, plakums — iegareni apaļš (diametrs — \~50 m), kultūrslānī atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens darba cirvju fragmenti norāda uz apdzīvotību 1. gt. p. m. ē. un, iespējams 1. gt. 1. pusē.
- Sudrabkalns Pilskalns Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, ir savrups, konusveidīgs, \~26 m augsts paugurs ar ļoti stāvām nogāzēm, plakums - apaļš (diametrs - 45-50 m), bijis apdzīvots līdz 13. gs.
- Sidgundas pilskalns pilskalns Mālpils pagastā pie Sudas un Mērgupes satekas, pret upēm vērstās \~7 m augstās nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, bet austrumu pusi norobežo līdz 5 m augsts valnis un staigna ieplaka, plakums — \~70 x 60 m, postīts, izmantojot lauksaimniecībā; Vecais kalns.
- karaklausība Pilsoņu pienākums kalpot valsts bruņotajos spēkos.
- Piltenes statūti Piltenes apgabala civiltiesību un krimināltiesību kopojums, ko 1611. g. apstiprināja Polijas-Lietuvas karalis, sastāvēja no 4 daļām: politiskā un tiesu iekārta; civiltiesības; mantojuma tiesības; krimināltiesības un kriminālprocess.
- brūnkaklis Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya ferina"), labi nirst, spēj ienirt līdz 5 m dziļumam, Latvijā sastopams bieži, ligzdo ūdenstilpju niedrājos; brūnkakla nirpīle.
- ezerpīles Pīļu dzimtas ģints, nelielas un vidēji lielas pīles (masa - 0,4- 1,4 kg), ligzdo gk. ezeros, barību iegūst nirstot, medījami putni; 12 sugu, Latvijā 4 sugas, ligzdo 3 sugas - brūnkaklis, cekulpīle, ķerra.
- anas Pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas ģints, kurā ietilpst tipiskas peldpīles, 36 sugas, Latvijā ligzdo 7 sugas.
- peperomija Piparu dzimtas ģints ("Peperomia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, vairāk nekā 600 sugu, vairākas sugas audzē siltumnīcās un telpās.
- klients Pircējs, pasūtītājs; cilvēks, kas izmanto kādas iestādes, tās darbinieka pakalpojumus.
- timīns Pirimidīna rindas heterociklisks savienojums C~5~H~6~N~2~O~2~, ietilpst nukleozīdu sastāvā.
- Alalu Pirmā augstākā dievība hetu (vēst. Anatolijas līdzenums, Turcija) mitoloģijā, kas 9 gadus bija debesu pavēlnieks, līdz viņu gāza viņa kalps, dievs Anu, un viņš nonāca pazemē.
- Airītes Pirmā latviešu nacionālo bruņoto spēku virspavēlnieka O. Kalpaka un viņa cīņu biedru piemiņas vieta Saldus novada Zirņu pagastā.
- Rīgas domskola pirmā skola Latvijas teritorijā, dibināta 1211. g. pie Rīgas Doma baznīcas, sākotnēji gatavoja garīdzniekus, 1528. g. reformācijas laikā tika pārveidota par laicīgu luterāņu skolu, no no 1588. g. piecgadīga, līdz 19. gs. telpas bija Rīgas Domā un arī Mārstaļu ielā, 1868. g. tika uzcelta jauna ēka tagadējā Raiņa bulvārī 8, ir Rīgas 1. vidusskolas priekštece.
- sākums Pirmais (piemēram, kāda priekšmeta, veidojuma, telpas, platības) posms, josla, punkts u. tml.
- Mindeles apledojums pirmais viduspleistocēna apledojums Alpos, laikā kad Latvijā bija Lētīžas apledojums.
- Doma ērģeles pirmās ziņas par Rīgas Doma ērģelniekiem ir no 1541. g., bet nelielās ērģeles gāja bojā 1547. g. pilsētas ugunsgrēkā; 1601. g. iebūvētas jaunas (3 manuāļi, 42 reģistri), kuras kalpoja līdz 19. gs. beigām; 1884. g. tika iesvētītas tobrīd pasaulē lielākās ērģeles ar 4 manuāļiem, 124 reģistriem, 6768 stabulēm.
- ostiārijs Pirmatnējā nozīmē durvju jeb vārtu sargs, katoļu baznīcas terminoloģijā - pirmā pakāpe zemāko klēriķu rindā, kur iesvētot kandidātiem ar attiecīgiem vārdiem pasniedz baznīcas atslēgu un liek slēgt baznīcas durvis un zvanīt; bija atbildīgs par to, lai telpā, kur notiek Eiharistija, neatrastos nepiederošas personas; amats tika likvidēts 1972. gadā.
- vigīlija Pirmssvētku nakts ar īpašiem dievkalpojumiem.
- egirīns Piroksēnu grupas minerāls, tumši zaļš, melns, ietilpst bāziskajos granītos, pegmatītos, nefelīnsienītos.
- romiešu pirts pirts ar divdaļīgu lāvas telpu un ļoti sausu gaisu.
- namīns Pirts priekštelpa (kur novieto drēbes, silda ūdeni).
- piepirte Pirts priekštelpa; ģērbšanās telpa pirtī.
- sauna Pirts, kas sastāv no lāvas telpas, dušas telpas, atpūtas telpas un peldbaseina (ar aukstu ūdeni) un kur ir augsta temperatūra, sauss gaiss; somu pirts.
- somu pirts pirts, kas sastāv no lāvas telpas, kur ir augsta temperatūra un sauss gaiss, dušas telpas, atpūtas telpas un peldbaseina (ar aukstu ūdeni); sauna.
- krievu pirts pirts, kas sastāv no uzgaidāmās telpas, ģērbtuves, mazgājamās un lāvas telpas un kur ir augsta temperatūra, ūdens temperatūras krasa maiņa, ar ūdens tvaikiem piesātināts gaiss.
- bādūzis Pirts; telpa, kur mazgājas; vannasistaba, peldvieta.
- gludā zilpodze plakanā zilpodze.
- Eryngium planum plakanā zilpodze.
- dzelzs un mangāna konkrēcijas plakani vai lodveida minerālu veidojumi, kas sastāv no dzelzs un mangāna hidroksīdiem un ir sastopami ūdenstilpju (jūru, okeānu, ezeru) dibenā; perspektīvas dzelzs un mangāna rūdas.
- singulārs punkts Plaknes līknes punkts, kurā līkne vairs nav gluda (piem., mezglpunkts, atgriezes punkts).
- afīna transformācija plaknes vai telpas lineāra transformācija, kas katru taisni pārveido taisnē.
- sīkt Plakt, kļūt seklam vai seklākam (parasti par ūdenstilpi).
- rāva Plāna krāsaina (kādu vielu) kārta, kas klāj ūdens virsmu (parasti ūdenstilpē).
- alpīnā planārija planāriju suga ("Crenobia alpina").
- perihēlija rotācija planētas orbītas lielās ass stāvokļa maiņa telpā.
- planētas cilpveida kustība planētas redzamā kustība pie debess sfēras, kas rodas, summējoties planētas kustībai pa orbītu un Zemes (novērotāja) kustībai pa orbītu; tā kā šīs kustības notiek ar atšķirīgu ātrumu un dažādās plaknēs, planēta attiecībā pret zvaigznēm pārvietojas pa cilpveida trajektoriju.
- plānotā profilaktiskā sistēma Plānotu tehnisku un organizatorisku pasākumu kopums, ko veic, lai panāktu, ka spēkrati būtu apkopti, optimāli ilgstoši izmantojami un labā tehniskā kārtībā. Sistēmas galvenie darbību veidi ir spēkratu piestrāde un sagatavošana ekspluatācijas uzsākšanai; plānotas tehniskās apkopes; periodiskas tehniskās apskates; spēkratu sagatavošana un pārkārtošana darbam dažādos apstākļos un ar dažādām tehnoloģijām; spēkratu glabāšana. Sistēmā ietilpstošos pasākumus reglamentē rūpnīcu instrukcijas, valsts noteikumi un tehnoloģiskās prasības.
- vieglprātiņš Plānprātiņš, vieglprātis.
- leptocīts Plāns eritrocīts ar samazinātu tilpumu salīdzinājumā ar diametru; tā izskats atgādina šaušanas mērķi - hemoglobinēta perifērijas līnija apjož gaišu laukumu ar pigmentētu centru.
- skaliņis Plāns, šaurs, apmēram metru garš koksnes stienītis, ko lietoja telpu apgaismošanai; skals.
- palatofaringoplastika Plastiska aukslēju un rīkles audu operācija elpceļu paplašināšanai, traucējumu vai krākšanas novēršanai.
- enteroureteroplastika Plastiska operācija urīnvada aizvietošanai ar izolētu tievās zarnas cilpu.
- enterocistoplastika Plastiska urīnpūšļa sienas operācija, izmantojot tievās zarnas cilpu.
- Prādera orhidometrs plastisku testikulāras formas modeļu komplekts sēklinieku tilpuma noteikšanai kubikcentimetros; lieto dzimumorgānu attīstības vērtēšanai.
- diska kasetne plastmasas vai metāliskā kasetnē iebūvēts cietais disks, ko var ielikt vai izņemt no diskdziņa līdzīgi disketei; šādai kasetnei ir daudz lielāka ietilpība un piekļūšanas ātrums nekā lokanajam diskam.
- darbderīgs Plaša lietojuma programmatūras vai aparatūras izstrādājumi, ko lietotāji var tūlīt izmantot vai kuru adaptācija nav darbietilpīga.
- vestibils Plaša priekštelpa (parasti sabiedriskajās celtnēs).
- halle plaša telpa, zāle publiskiem pasākumiem, uzgaidāmā telpa viesnīcā, kinoteātrī.
- hipostils Plaša, slēgta telpa, kuras griesti balstās uz daudzām kolonnām, kas novietotas tuvu cita citai.
- alpiniāde Plašas alpīnistu sacensības.
- apartamenti Plašas, greznas, labi iekārtotas telpas; plašs, grezns dzīvoklis.
- azokrāsvielas Plaši lietotu, spilgtu organisku krāsvielu grupa, kuru sastāvā ietilpst azogrupa (-N=N-).
- firma "America Online" plaši pazīstama tiešsaistes pakalpojumu sniedzēja organizācija ar lielu abonentu skaitu (angļu "America Online, Inc.").
- fjērds Plašs ūdenstilpes apgabals ar daudzām šērām.
- telpīgs Plašs, ietilpīgs (par telpu, celtni).
- Lielā Sikspārņu ala platība - 175 kvadrātmetri, tajā ir 2 lielas telpas un vairākas ejas ar 4 izejām, kopējais garums - 64 m.
- Vidējā sikspārņu ala platība - 62 kvadrātmetri, garums - 16 m, augstums - līdz 4 m, galvenās telpas izmēri 5 x 8 m.
- sausiene Platība, kurā nav dabisku ūdenstilpju un kura saņem mitrumu galvenokārt no atmosfēras nokrišņiem.
- vieta Platība, telpa, arī platības, telpas daļa, kas paredzēta noteiktam nolūkam.
- ATM slānis platjoslas ISDN tīkla slānis, kas, izmantojot fizikālā slāņa pakalpojumus, nosaka ATM adaptācijas slāņa izveidoto šūnu formātu un nodod tās fizikālajam slānim tālākai to pārsūtīšanai saņēmējam.
- Ustjurts Plato starp Arāla jūru un Amudarjas deltu austrumos, Mangišlakas pussalu un Karabogazgola līci rietumos, Kazahstānā un Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā, platība - \~200000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 340 m, malās stāva krauja (relatīvais augstums - 60-190 m), ieplakās sāļezeri un solončaki, krasi kontinentāls klimats.
- Režu strauts Platones kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Platones pagastā, izteka Vilces pagastā, vidustece Lielplatones pagastā, garums - 26 km, kritums - 28 m; Režas strauts.
- Lielplatones grāvis Platones labā krasta pieteka Jelgavas novada Lielplatones pagastā.
- Sidrabe Platones labā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Lietuvā, garums - 49 km (Latvijā 14 km), kritums - 60 m, ietek Platonē pie Lielplatones; Sidrabene; Sudabra; Sudrabe; Sudrabene; Lietuvā - Sidabra.
- fitopneimonokonioze Plaušu bojājums, kas rodas no augu putekšņu ieelpošanas.
- plaukšenieki Plaušu gliemeži - molusku kārta; žaunu nav, elpo ar trachejām.
- aspirācijas pneimonija plaušu iekaisums pēc svešķermeņu iekļūšanas elpošanas ceļos.
- pneimosilikoze Plaušu slimība, kas radusies no ilgstošas silikātu ieelpošanas.
- apatitoze Plaušu slimības pneimokoniozes veids, arodslimība, ko izraisa apatīta putekļu ieelpošana un izgulsnēšanās plaušu audos.
- dusulis Plaušu vai sirds slimība (zirgiem), kas saistīta ar apgrūtinātu elpošanu.
- ceruloplazmīns Plazmas proteīns (globulīns), kurā ietilpst vismaz 90% visa plazmas vara daudzuma.
- pirmurīns Plazmas ultrafiltrāts, kas veidojas nieru garozas (Malpigi) ķermenīšos, pēc sastāva līdzīgs asins plazmai, tikai nesatur olbaltumvielas.
- viltus ozolpaparde plēkšņainā ozolpaparde.
- lācis Plēsēju kārtas dzimta ("Ursidae"), kurā ietilpst lieli dzīvnieki ar masīvu ķermeni, biezu apmatojumu, īsu kaklu, strupu asti, 6 ģintis, 7 sugas, Latvijā sastopams tikai brūnais lācis, 21. gs. sākumā \~10 īpatņi.
- kaķis plēsēju kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli, vidēji un nelieli dzīvnieki ar spēcīgu, slaidu, vijīgu ķermeni, strupu, apaļu galvu, stipriem, līkiem, asiem, ievelkamiem nagiem; 4 ģintis, 36 sugas, Latvijā 1 ģ. 1 s. - lūsis; kā mājdzīvnieks tik turēts mājas kaķis.
- ūdele Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas ģints ("Mustela"), kas dzīvo ūdenstilpju krastos.
- lapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas suga ("Vulpes vulpes"), vidēja lieluma dzīvnieks ar smailu purnu un garu, kuplu asti.
- sfigmopletismogrāfs Pletismogrāfs, kas attēlo pulsa pierakstu kopā ar tilpuma svārstību līkni.
- skudra Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Formicidae"), kurā ietilpst 1,5-15 milimetrus gari, sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 42 sugas.
- durtiņas Plīts vai (telpu) apsildāmās krāsns durvis.
- piepludināt Pludinot (ko), piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, ūdenstilpi).
- kāpties Plūst (parasti atpakaļ) - par ūdeni, viļņiem, ūdenstilpi.
- pludot Plūst pāri (kā, piemēram, ūdenstilpes, trauka malām); būt tādam, kura malām plūst pāri šķidrums (piemēram, par ūdenstilpi, trauku).
- velties Plūst ūdenstilpē, parasti strauji, viļņojot, mutuļojot (par ūdeni).
- kustēties Plūst, virzīties (kādā virzienā), arī viļņoties (par šķidrumu, arī ūdenstilpi).
- murdēt Plūstot radīt paklusu, neskaidru troksni (par ūdeni, arī par ūdenstilpi).
- uzplūst Plūstot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ūdenstilpi; plūstot uzvirzīties uz kādas vietas.
- čabiņa Pļāpīga, vieglprātīga sieviete.
- zalaka Pļava, kas ietilpst zemes īpašnieka kopējā laukā.
- bundaga Pļavas puķe ar dzeltenu ziedu, saulpurene.
- salaka pļavas silpurene ("Pulsatila pratensis").
- vilkkaulis Pļavas silpurene ("Pulsatilla pratensis", senāk "Anemone pratensis").
- Pulsatila pratensis pļavas silpurene.
- Pulsatila pratensis ssp. nigricans pļavas silpurenes pasuga.
- Pulsatila x wolfgangiana pļavas un meža silpurenes hibrīds.
- bezkameru riepa pneimatiskā riepa ar speciālu disku, kas veido hermētisku gaisa telpu.
- pneimerkators Pneimatisks aparāts, ar ko noteic šķidruma līmeni rezervuāros, kuģa tilpnēs, cisternās.
- baritoze Pneimokonioze no bārija putekļu ieelpošanas.
- bisinoze Pneimokonioze no kokvilnas putekļu ieelpošanas.
- kadmioze Pneimokonioze, kas radusies pēc kadmija putekļu ieelpošanas.
- kobaltoze Pneimokonioze, kas radusies, ieelpojot kobalta putekļus.
- bagasoze Pneimokonioze, kas rodas no cukurniedru putekļu ieelpošanas.
- plaušu tabakoze pneimokonioze, kas rodas no ilgstošas tabakas putekļu ieelpošanas un izraisa plaušu fibrozi.
- berilioze Pneimokonioze, ko rada berilija putekļu ieelpošana; raksturīga ar granulomu izveidošanos plaušās un limfmezglos.
- halikoze Pneimokonioze, kuras cēlonis ir akmens putekļu ieelpošana.
- kalcikoze Pneimokoniozes veids, kas rodas no ilgstošas kaļķu putekļu ieelpošanas.
- kalcikosilikoze Pneimokoniozes veids, kas rodas no ilgstošas kaļķu un krama putekļu ieelpošanas.
- ptiloze Pneimokoniozes veids, ko izraisa strausa spalvu putekļu ieelpošana.
- alpīnais podokarps podokarpu suga ("Podocarpus alpinus").
- apzaļumošana Podos, kastēs u. c. audzētu telpaugu izvietošana sabiedriskajās, rūpnīcu u. c. telpās.
- seksots Policijas aģents, kriminālpolicists.
- sveķi Polimēri, kas cietējot iegūst telpisku struktūru un pārvēršas cietā vielā.
- polielektrolīts Polimērs, kura molekulā ietilpst daudzas grupas, kas šķīdumā spēj jonizēties, piem., proteīni un nukleīnskābes.
- deinstitucionalizācija politika, kas maina pakalpojumu sniegšanas organizāciju, sašaurinot institūcijās sniegto sociālo pakalpojumu saņēmēju loku un paplašinot to cilvēku loku, kas savā pašvaldībā saņem kopienā/sabiedrībā balstītus pakalpojumus, tādējādi nodrošinot neatkarīgas dzīves iespējas un iekļaušanos sabiedrībā.
- reģionālisms Politiska doktrīna, kas balstās uz viena reģiona valstu līgumiem par ciešu savienību dažādās jomās un labvēlības statusu tikai reģionā ietilpstošajām valstīm.
- baznīcu demonstrācijas politisko demonstrāciju veids 1905. g. revolūcijas laikā, kad pārtraucot dievkalpojumu sociāldemokrātu aktīvisti aicināja baznīcēnus iesaistīties revolucionārā darbībā un gāzt pastāvošo varu, nereti pēc šādām aģitatori mudināja ļaudis izlaupīt un dedzināt muižas.
- PVP Polivinilpirolidons.
- ūdenshiacinte Pontedēriju dzimtas ģints ("Eichhornia"), dekoratīvi ūdensaugi ar hiacintām līdzīgiem krāšņiem ziediem, kas vislabāk var pārziemot dzīvojamās telpās slapjā kompostā, vasarā tām nepieciešams silts ūdens saulainā vietā.
- ankhs Populārs, okults, maģisks dzīvības simbols (krusts ar cilpu).
- feroporfirīns Porfirīna un dzelzs savienojums, daudzu elpošanas fermentu prostētiskā grupa.
- vēžveidīgie Posmkāju tipa žaunaiņu apakštipa klase ("Crustacea"), kurā ietilpst sīki, vidēji lieli un lieli dzīvnieki ar divzarotām ekstremitātēm un diviem pāriem taustekļu; šīs klases dzīvnieki.
- straujtece Posms (ūdenstilpē, parasti upē), kur ir liels straumes ātrums.
- mazsaru tārpi posmtārpu klase, kurā ietilpst sīki līdz samērā lieli slaidi dzīvnieki, kas parasti dzīvo saldūdeņos un augsnē.
- sapost Post un pabeigt post (piemēram, telpu, platību); arī sakārtot, sagatavot (ko) lietošanai.
- uzpost Post un pabeigt post (piemēram, telpu, tās daļu, celtni, apkārtni).
- rošt Post, rotāt, greznot (piemēram, telpu, arī priekšmetus).
- palīgpostenis Postenis sliežu ceļa posmā, kurā nav ceļu izvērses, tas paredzēts tikai pievedceļu pievienojuma punkta apkalpošanai.
- potenciālis Potenciāls (2), fizikāls lielums, kas raksturo lauku noteiktā telpas punktā.
- PEEP Pozitīvais izelpas beigu spiediens (angļu "positive end-expiratory pressure").
- civilprasība Prasība civilprocesā; prasība kriminālprocesā par to zaudējumu atlīdzību, kuri nodarīti noziegumā cietušajiem.
- puspārinieks Precējies kalps (lauku saimniecībā), kura sieva negāja saimnieka darbā.
- iepakojums precēm pievienots izstrādājumu kopums, ko izmanto, lai aizsargātu, saturētu, piegādātu, uzglabātu, ērti lietotu, realizētu izejvielas un gatavas preces un iepazīstinātu ar tām visā iepakojuma aprites cikla no ražotajā līdz patērētājam, t. sk. materiāls, ko pakalpojumu sniedzējs pievieno izstrādājumiem un kas pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja, un kas tiek atdalīts no preces pirms patērēšanas vai patērēšanas laikā.
- iepakotājs Preces ražotājs, pakalpojuma sniedzējs vai pārdevējs, kurš iepako preci vai izstrādājumu valstī vai ieved iepakotu preci vai izstrādājumu no citām valstīm.
- pārnieks Precēts kalps, kas kopā ar sievu kalpo saimniekam.
- barters Preču (pakalpojumu) apmaiņa bez naudas starpniecības.
- bartera darījums preču (pakalpojumu) apmaiņas darījums bez norēķiniem skaidrā naudā
- barterdarījums Preču (pakalpojumu) apmaiņas operācija bez skaidras naudas norēķiniem.
- pirktspēja Preču daudzums, ko var nopirkt par noteiktu naudas vienību; pakalpojumu apjoms, kurus ar noteiktu naudas vienību var samaksāt.
- elektroniskā iepirkšanās preču iegāde, izmantojot tiešsaistes vai citus interneta pakalpojumus, kādus piedāvā globālais tīmeklis.
- komerciālais kredīts preču pārdošana vai pakalpojumu sniegšana ar pagarinātu samaksas termiņu.
- pašpatēriņš Preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana uzņēmuma darbiniekiem u. c. personām bez atlīdzības vai par atlīdzību, kas zemāka par tirgus vērtību.
- cenrādis Preču un pakalpojumu cenu saraksts.
- reālā darba alga preču un pakalpojumu daudzums, ko var iegūt par nominālo darba algu.
- elektroniskā komercija preču un pakalpojumu pārdošana internetā; e-komercija.
- tirdzniecība preču un pakalpojumu pārdošana un pirkšana, preču ieguve un to piegādāšana patērētājiem.
- atlīdzība preču un pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē, kuru piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs saņem no pircēja vai citas personas kā samaksu vai kura tam būtu jāsaņem kā samaksa par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu (ieskaitot subsīdijas, kas tieši saistītas ar preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas cenām, akcīzes nodokli un citus nodokļus un nodevas, bet izņemot pievienotās vērtības nodokli) neatkarīgi no tā, vai samaksa izdarīta pilnīgi vai daļēji.
- iztikas minimums preču un pakalpojumu vērtības summa, kas minimāli nepieciešama vienas personas uzturēšanai.
- tirgvedība Preču un pakalpojumu virzīšana pie klientiem.
- tirgus preču vai pakalpojumu apgrozības sfēra.
- maiņas darījums preču vai pakalpojumu apmaiņas darījums saskaņā ar rakstveidā noslēgto līgumu.
- kredītvēstule Preču vai pakalpojumu pircēja vārdā bankas izsniegts dokuments, kas ļauj tajā minētajai personai saņemt noteiktu naudas summu.
- spiedienveidne Presforma - ierīce (veidne), kurā iegūst dažādas konfigurācijas telpiskas detaļas ar augstu izmēru precizitāti.
- borta informācijas uzkrājējs pret triecieniem aizsargāta ierīce, kas reģistrē lidojuma parametrus, pēc kuriem var noteikt lidaparāta trajektoriju, ātrumu, telpisko stāvokli, dzinēju darba režīmu, cēlējspēku un pretestību; melnā kaste.
- radiācijas izturīgi stikli pret γ starojumu izturīgi stikli, to sastāvā ietilpst svina, bismuta vai volframa oksīdi; lēnos neitronus absorbē stikli, kas satur kadmija oksīdu (CdO) un bora oksīdu (B~2~O~3~).
- darba izpildītājs pretendents, kas likumā noteiktajā kārtībā ieguvis tiesības veikt darbus vai sniegt pakalpojumus un noslēdzis par to valsts pašvaldības pasūtījuma līgumu.
- atkalpojums Pretpakalpojums.
- statuāra apaļskulptūra pretskatā, taisni stāvošā pozā nostatīta apaļskulptūra.
- pretugunsmūris Pretuguns mūris - ugunsdrošības siena telpu ugunsdrošības nodrošināšanai vienas ēkas robežās (mūris pāršķeļ visu ēku un paceļas virs jumta seguma) vai blakus esošās ēkās (mūri būvē ēku galos).
- virghata Preventīva koitusa forma, kad dzimumloceklis tiek ievadīts tikai maksts priekštelpā.
- prieška Priekša (piemēram, priekšmetam, telpai, ķermeņa daļai).
- studija Priekšdarbs (gleznai, skulptūrai, skaņdarbam, zinātniskam darbam); mets, uzmetums, skice.
- priekša Priekšējā daļa (piemēram, priekšmetam, telpai).
- baks Priekšējā guļamā telpa uz jahtām.
- priekštelpa Priekšējā telpa, aiz kuras atrodas cita telpa vai citas telpas.
- priekšzāle Priekšējā zāle, foajē, telpa, aiz kuras atrodas galvenā zāle.
- priekšpīķis Priekšgala nodalījums (kuģī), t. i. telpa zem klāja no priekšgala līdz mastam.
- ātrijs Priekškambaris vai priekštelpa.
- dekontaminācija Priekšmeta vai telpas atbrīvošana no kaitīgiem bioloģiskiem, ķīmiskiem vai radioaktīviem aģentiem.
- pūšana priekšmeta veidošana no stikla masas, virzot tajā izelpu
- pigura Priekšmeta, cilvēka vai dzīvnieka attēls skulptūrā, rotājumā.
- uzlabojums priekšmeta, telpas, vielas u.c. pārmaiņu rezultāts, kas tiek uztverts pozitīvi, apstiprinoši
- mērs Priekšmets tilpuma mērīšanai; šāda priekšmeta saturs.
- ģeometrisks ķermenis priekšmets, kam iedomāti atņemtas visas īpašības, izņemot telpiskās.
- greznumlieta Priekšmets, ko lieto par rotājuma elementu (tērpam, telpai); arī rotas lieta.
- grozs Priekšmetu daudzums, kas ietilpst šādā pinumā.
- tvērums Priekšmetu vai procesu kopums, teritorijas vai telpas daļa, jautājumu vai tematu loks u. tml., ko aptver kāda parādība, ko skar kāda darbība; robežas, līdz kurām sniedzas kāda iedarbība; kādas parādības izplatības zona; snieguma tālums.
- inventārs Priekšmetu, rīku kopums (piemēram, kādā telpā, uzņēmumā, iestādē); nepieciešamo priekšmetu, rīku kopums (kādā darbības nozarē).
- pūrūzis Priekšnams; priekštelpa.
- priekšiņa Priekštelpa pirtī, kur ģērbjas, atstāj drēbes.
- velētava Priekštelpa pirtī, kur mazgā un velē veļu.
- pirtsnamīns Priekštelpa pirtī.
- pirtspriekšīna Priekštelpa pirtī.
- siņces priekštelpa starp silto un auksto istabu.
- porūzis Priekštelpa, priekšnams; forūzis.
- iepriekša Priekštelpa.
- precistaba Priekštelpa.
- prezbiterijs Priesteru telpa baznīcā, arī altārtelpas daļa, kuru parasti nošķir paaugstināts grīdas līmenis.
- prezbitērijs Priesteru telpa baznīcā, arī altārtelpas daļa, kuru parasti nošķir paaugstināts grīdas līmenis.
- puspērtiķi Primātu kārtas apakškārta ("Prosimii", senāk "Lemuroidea" arī "Prosimiae"), kurā ietilpst nelieli primitīvi dzīvnieki ar vāji attīstītām smadzenēm (piemēram, lemuri, slaidpirkstaiņi, lori); šīs apakškārtas dzīvnieki.
- mērkaķis Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Cercopithecidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar ieapaļu galvu, paīsu purnu, slaidiem locekļiem un garu asti.
- ciklamena Prīmulu dzimtas ģints ("Cyclamen"), daudzgadīgs lakstaugs; alpu vijolīte.
- ducīte Prīmulu dzimtas ģints ("Dodecatheon"), dekoratīvi augi, tuvu radniecīgi prīmulām un ciklamenām, savvaļā zied Ziemeļamerikā, ziedi līdzīgi ciklamenām, balti, sārti vai violeti, sakopoti čemuros un paceļas līdz 50 cm virs lapojuma, stāda alpinārijos, ūdenstvertņu tuvumā un apstādījumu dobēs.
- publiskums Princips kriminālprocesā, kas paredz, ka krimināllietu izmeklēšanu un iztiesāšanu izdara valsts iestādes (izziņas, prokuratūras, tiesas) kā valsts uzliktu pienākumu neatkarīgi no nozieguma skarto personu gribas un interesēm.
- bankas kantoris privāta kredītiestāde, kas dibināta banku uzdevumos ietilpstošu kredīta operāciju veikšanai.
- nodeva Privātpersonu vai uzņēmumu obligāts maksājums valstij par tās iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem.
- pārkreditēšana Procedūra, kad klients noslēdz līgumu ar citu banku, saņemot izdevīgāku kredītu, un atsakās no līdzšinējās bankas pakalpojuma, slēdzot trīspusēju līgumu - starp abām bankām un klientu.
- restarta procedūra procedūra, kas dod iespēju turpināt datu apstrādi no pēdējā kontrolpunkta, bet nevis no programmas sākuma.
- lietotāja autentificēšana procedūra, kas vairāklietotāju sistēmās un datoru tīklos ļauj pārbaudīt, vai lietotājs atbilst uzrādītajam identifikatoram; lietotāja autentificēšanu izmanto, lai aizsargātu datu apstrādes sistēmas no nesankcionētas pieejas, reģistrētu lietotāju un izvēlētos tam atbilstošu apkalpošanas režīmu.
- iepirkuma procedūra procedūra, saskaņā ar kuru pasūtītājs atlasa piegādātājus un piešķir tiesības noslēgt publiskus būvdarbu, piegādes vai pakalpojumu līgumus.
- sociālo pakalpojumu administrēšana procedūru kopums, kas nodrošina kvalitatīvu sociālo pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.
- zāģmateriālu lietderīgais iznākums procentos izteikta zāģmateriālu tilpuma attiecība pret to izzāģēšanai izmantoto zāģbaļķu tilpumu.
- braščuks procesijas dalībnieks katoļu dievkalpojumā.
- absorbcija Process --> absorbēt; vielu uzsūkšana no šķidruma vai gāzu maisījuma absorbenta (cietvielas vai šķidruma) tilpumā; absorbēšana.
- elpināšana Process, darbība --> elpināt.
- gāzu absorbcija process, kurā gāzveida vielas saistās absorbentā (šķidrumā vai cietvielā) visā tā tilpumā.
- pārvietošanās process, kurā iestāde, uzņēmums u. tml. tiek pārcelts uz citu telpu, atrašanās vietu
- nepārtraukts process process, kura parametri mainās telpā, bet nemainās laikā.
- periodisks process process, kura parametri periodiski mainās telpā un laikā.
- pārabonēšana Process, kurā sistēmai pievieno vairāk lietotāju, nekā tos varētu apkalpot, ja visi vienlaicīgi izmantotu sistēmu.
- izoentalpisks process, kurā sistēmas entalpija ir nemainīga.
- izmaksu uzskaite un pašizmaksas kalkulācija produkcijas, pakalpojumu, struktūrvienību vai darba (aprites) cikla plānoto un faktisko izmaksu uzskaite un atspoguļošana; izmaksu klasificēšana un attiecināšana uz izmaksu rašanās vietām un izmaksu nesējiem (kalkulācijas objektiem), lai noteiktu produkcijas (pakalpojumu) pašizmaksu un iesniegtu uzņēmuma vadībai pieņemamā laikā izmantošanai pārvaldībā.
- galalietotājs Produkta, pakalpojuma pircējs, kurš pērk preci vai pakalpojumu izlietošanai paša vajadzībām.
- aprūpes vajadzību izvērtēšana profesionāla darbība, ar kuras palīdzību, izmantojot noteiktus kritērijus, tiek izvērtētas pakalpojuma saņēmēja vajadzības, esošās pašaprūpes spējas un tiek noteikts nepieciešamais aprūpes apjoms un līmenis.
- profesionālā noturība profesionālā spēja individuāli pieņemt lēmumus, rīkoties, sniegt atbalstu klientiem, neraugoties uz dažādu riska faktoru klātbūtni (piemēram, krīzes situācijas, klientu agresija, resursu un pakalpojumu trūkums, pārslodze, viedokļu atšķirības profesionāļu vidē, kolēģu maiņa).
- brīvdabas izrāde profesionāla teātra vai amatierteātra izrāde ārpus stacionārām telpām.
- sociālās pedagoģijas prakse profesionālās prakses veids, kurā tiek veikta sociālpedagoģiska darbība.
- sociālais pedagogs profesionālis, kurš savas zināšanas un prasmes pielieto sociālpedagoģiskās prakses jomā, veicinot bērnu un jauniešu socializāciju.
- algotnis Profesionāls karavīrs, kas kalpo par samaksu.
- menedžerisms profesionālu algotu speciālistu realizēta ražošanas, kā arī pakalpojumu jomas, vadīšana un pārvaldīšana.
- atkopšanas programma programma, kas ietilpst datu bāzes pārvaldības sistēmā un nodrošina datu bāzes atjaunošanos.
- sistēmprogramma Programma, kas ietilpst operāciju sistēmā un veic sistēmas vai lietotāja uzdevumu apkalpošanas funkcijas.
- zvanītājprogramma Programma, kas sastāda interneta tīkla pakalpojumu sniedzēja numuru un veido ar to savienojumu; nodibinātais savienojums pilnībā integrē lietotāja datoru interneta tīklā.
- reentranta programma programma, kas spēj apkalpot vairākus lietotājus vienlaicīgi un kuras parametri un instrukcijas nevar tikt izmainītas tās izpildes laikā.
- programmkomponente programmas daļa, kas var kalpot arī kā atsevišķa programma kāda konkrēta uzdevuma izpildei.
- restarts Programmas darbības atsākšana, izmantojot kontrolpunkta datus, kas ierakstīti atmiņā.
- ITS Programmatūra interneta pakalpojumu sniegšanai (angļu "Internet Transaction Server").
- lietojumprogrammu saskarne programmatūras saskarne, ar kuru raidorganizācijas vai elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji nodrošina piekļuvi ciparu televīzijas vai ciparu radio pakalpojumiem papildinošās ciparu televīzijas ierīcēs.
- programmbāze Programmu kopums, kas realizē datora apkalpošanu un nodrošina lietotāja uzdevumu izpildi.
- cilindriskā projekcija projekcija, kurā visas projicējošās taisnes ir paralēlas; paralēlprojekcija.
- lidaparāta makets projektējamā lidaparāta modelis dabīgos izmēros, lai precizētu to ārējo un iekšējo telpisko komponējumu.
- ģenerālprokuratūra Prokuratūras augstākā instance, kas ģenerālprokurora vadībā realizē augstāko uzraudzību par likumu precīzu izpildi.
- prokuratūras iestādes prokuratūras sistēmā ietilpstošās iestādes, kas īsteno visas prokuratūras funkcijas noteiktā darbības teritorijā vai nozarē.
- retropubiskā prevezikālā prostatektomija prostatas izņemšana caur prevezikālo telpu.
- domašņačka Prostitūta, kas apkalpo savā dzīvesvietā.
- pļečevaja Prostitūta, kas apkalpo tālbraucējus šoferus, braucot tiem līdzi.
- zapļečnaja Prostitūta, kas apkalpo tālbraucējus šoferus.
- izsaukuma meitene prostitūta, kas piedāvā seksuālas dabas pakalpojumjus vīriešiem.
- fosfoproteīns Proteīds, kurā ietilpst proteīns un fosforskābes atlikumi; pie tiem pieder kazeīns un olas baltuma vitelīns.
- citohromi Proteīnu grupa, kas atrodas šūnās un piedalās iekšējās elpošanas procesā, pārvadot skābekli.
- pakalpojumu izziņošanas protokols protokols, kas lokālajos tīklos, kuri strādā operētājsistēmas _NetWare_ vadībā, nodrošina iespēju informēt visus tīkla klientus par serveru sniegtajiem pakalpojumiem.
- servera ziņojumu bloka protokols protokols, kas nodrošina klienta datora lietojumprogrammu ierakstīšanu servera datnēs un datņu nolasīšanu no tā , kā arī iespēju pieprasīt servera pakalpojumus datoru tīklā.
- pārraides vadības protokols / intertīkla protokols protokolu sistēma, ko sākotnēji izstrādājusi ASV aizsardzības ministrijas Perspektīvo pētījumu aģentūra _DARPA_, tajā ietilpst desmit protokolu (_TCP_, _IP_, _UDP_, _FTP_, u. c.), kas kļuvuši pa interneta bāzi.
- Patuls Prūšu (vēst. Rietumbaltija) mitoloģijā - pazemes pasaules un nāves dievs, nakts rēgu un mirušo dievs, ar kuru saistīti noteikti apbedīšanas rituāli un kuram kalpoja īpaša priesteru kārta.
- topoloģija Psihiskās telpas teorija.
- apjukums Psihisks stāvoklis, kad ir zudis pareizs priekšstats par savu personību, laiku un telpu; izpaužas neizpratnes sajūtā.
- sociālā psiholoģija psiholoģijas nozare, kas pētī sociālās vides nosacītās cilvēka darbības un uzvedības likumsakarības, sociālo grupu psiholoģiskos raksturojumus, saskarsmes procesus, psihes masveida izpausmes; sociālpsiholoģija.
- benzodiazepīns psihotropās vielas, kuru ķīmiskajā struktūrā ietilpst kondensēts benzola un diazepīna gredzens jeb benzodiazepīns.
- publiskais komutējamais telefonu tīkls publiskais telefonu tīkls, kas izmantojot komutējamas sakaru līnijas, nodrošina balss un datu pārraides pakalpojumus.
- brīvkrāns publiskajā ārtelpā novietots, ikvienam brīvi pieejams dzeramā ūdens krāns.
- Erota centri publiskie nami, kas nereti dod darba telpas daudzām prostitūtām, bet pārrunas ar klientiem notiek vai nu vaļējās istabas durvīs vai Erota centra iekšpagalmā.
- balss telefonijas pakalpojums publisks elektronisko sakaru pakalpojums, kas nodrošina runas signālu pārraidi starp noteiktiem elektronisko sakaru tīkla vai tīklu pieslēguma punktiem pieslēgtām elektronisko sakaru galiekārtām reālā laikā.
- sviļpaunīks puika, kas pārmērīgi svilpo.
- puisene Puiša (kalpa) sieva.
- jungot Puišot, kalpot.
- sēra pūkaine pūkaiņu ģints suga ("Tricholoma sulphureum").
- Pukaļpa Pukalpja, pilsēta Peru.
- pildīties Pulcējoties daudziem, kļūt pilnam (par telpu, platību).
- vienādlapu pulkstenīte pulkstenīšu suga ("Campanula isophylla"), ko Latvijā audzē kā telpaugu.
- balansieris Pulksteņa mehānisma detaļa (gredzens ar šķērsi), kas kalpo gaitas regulēšanai.
- zoba mīkstums pulpa.
- pulpīts Pulpas (1) iekaisums.
- dpi Punkti collā (angļu "dots per inch") - strūklprinteru, lāzerprinteru, skeneru un dažu citu ierīču izšķirtspējas mērvienība.
- Galaktikas Dienvidpols punkts, kurā Galaktikas ass krusto debess sfēru Skulptora zvaigznājā.
- figūra Punktu un līniju kopa plaknē (piemēram, leņķis, četrstūris); punktu, līniju un virsmu kopa telpā (piemēram, konuss, piramīda).
- purva purene pureņu suga ("Caltha palustris"), kas Latvijā bieži sastopama mitrās un purvainās vietās mežos, krūmājos, pļavās, ūdenstilpju krastos, tā ir līdz 40 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, lapas nierveidīgas vai ieapaļi sirdsveidīgas, tumšzaļas, spīdīgas, ziedi dzelteni, zied maijā—jūnijā.
- nukleīnbāzes Purīna (adenīns, guanīns) vai pirimidīna (citozīns, uracils, timīns) rindas heterocikliskās bāzes, kas ietilpst nukleozīdu, nukleolīdu, kā arī biopolimēru dezoksiribonukleīnskābes un ribonukleīnskābes sastāvā.
- Alpinia purpurata purpurziedu alpīnija.
- Rožu purvs purvs Jēkabpils novada Salas un Sēlpils pagastā, \~7 km uz dienvidrietumiem no Salas, Sēlijas paugurvalnī, platība - 1428 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, 991 ha aizņem dabas liegums (kopš 1987. g.); Pliksnes purvs; Pliksnis; Ošānu purvs.
- Rūjas purvs purvs Rūjienas novada Vilpulkas pagastā, platība — 1879 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m, kopš 1966. g. iegūst pakaišu frēzkūdru.
- apsīda Pusapļa vai daudzstūra veidā izvirzīta ēkas daļa, kam ir pašai savs pārsegums; baznīcās parasti altārtelpas daļa.
- akrode Pusdienas ziedu dzimtas augs Dienvidāfrikā, ziedi ap 4 cm diametrā, sārti, retāk balti; audzē arī kā krāšņumaugus telpās.
- litopsis Pusdienziežu dzimtas ģints ("Lithops"), Dienvidāfrikas izcelsmes augi, kuru izskats ir līdzīgs akmeņiem, tiek audzēti kā dekoratīvi telpaugi.
- pusacs Puse no cilpas, adījuma vai tīkla acs.
- pusbļoda Puse no daudzuma, kas ietilpst bļodā.
- pusciba Puse no daudzuma, kas ietilpst cibā.
- pusliešķeris Puse no daudzuma, kas ietilpst liekšķerē.
- pusriekšava Puse no daudzuma, kas ietilpst riekšavā.
- pusspainis Puse no daudzuma, kas ietilpst spainī.
- pustolis Puse no daudzuma, kas ietilpst tolī 2.
- pustoveris Puse no daudzuma, kas ietilpst toverī.
- puskausa Puse no kausa tilpuma.
- puskauss Puse no kausa tilpuma.
- puspūrs Puse pūra 1; šāda tilpuma četrstūrains koka mērtrauks.
- pusstops Puse stopa (aptuveni 0,6 kubikdecimetri); šāda tilpuma trauks.
- pusglāze Puse vai aptuvena puse no glāzes tilpuma.
- pusmuca Puse vai aptuvena puse no mucas tilpuma.
- puspudele Puse vai aptuvena puse no pudeles tilpuma.
- puscilpa Puse, daļa no cilpas.
- puškalpis Puskalps.
- puškalps Puskalps.
- medzanīns Pusstāvs, ar zemiem griestiem, mazāk svarīgu telpu iekārtošanai.
- dvašot Pūst, izelpot (dvašu, elpu).
- dvest Pūst, izelpot (dvašu, elpu).
- dvašot Pūst, izelpot dvašu.
- bilināt Pūst, svilpt, šņākt (runājot par vēju).
- puskas Pušķi un ziedi telpu dekorēšanai.
- sapūst pūšot elpu sildīt rokas.
- iepūst Pūšot ievirzīt (kur iekšā, piemēram, elpu, kādu vielu).
- izkaukāt Pūšot padarīt (telpu) aukstu (par stipru vēju).
- uzpūst Pūšot uzvirzīt virsū (kam, uz kā, piemēram, elpu, vēsmu).
- mierizlīgums Pušu vienošanās par tiesas strīda izbeigšanu uz savstarpējās piekāpšanās pamata civilprocesā.
- zvirbuļveidīgie putnu kārta (_Passeriformes_), kurā ietilpst sīki un vidēji lieli putni ar četriem attīstītiem pirkstiem, no kuriem viens vērsts atpakaļ; šīs kārtas putni.
- dzegužveidīgie Putnu kārta ("Cuculiformes"), kurā ietilpst, piemēram, dzeguze; šīs kārtas putni.
- gārgaļveidīgie Putnu kārta ("Gaviiformes"), kurā ietilpst lieli ūdensputni ar garu vārpstveida ķermeni un īsiem, smailiem spārniem (piemēram, brūnkakla gārgale, melnkakla gārgale); šīs kārtas putni.
- dzērvjveidīgie putnu kārta ("Gruiformes"), kurā ietilpst putni, kam raksturīgas garas kājas ar īsiem pirkstiem, garš kakls un knābis, īsa aste; šīs kārtas putni.
- pelikānveidīgs Putnu kārta ("Pelecaniformes"), kurā ietilpst lieli ūdensputni ar peldplēvi starp visiem četriem pirkstiem (piemēram, jūras krauklis); šīs kārtas putni; 6 dzimtas, 9 ģintis, 62 sugas; Latvijā ieklīst 3 sugas.
- dzeņveidīgie putnu kārta ("Piciformes"), kurā ietilpst sīki un vidēja lieluma putni ar lielu galvu, asu, spēcīgu knābi (piemēram, dižraibais dzenis, melnā dzilna, tītiņš); šīs kārtas putni.
- griežveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst mazi un vidēja lieluma putni, kas galvenokārt dzīvo aizaugošos ūdensbaseinos, purvos (piemēram, grieze, dumbrcālis); šīs kārtas putni.
- pupuķveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst putni ar sārti rūsganbrūnu apspalvojumu, melnraibiem spārniem un asti, ar vēdekļveida cekulu; šīs kārtas putni.
- zvirbulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Passeridae"), kurā ietilpst sīki un vidēji lieli putni ar skaļu balsi, 8 ģintis, 37 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- pelēkkrūtītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas žubīšu dzimtas suga ("Pyrrhula cineracea"); pelēkkrūšu svilpis.
- dupenes Putnu ķeramās cilpas vai slazdi.
- duperes Putnu ķeramās cilpas vai slazdi.
- švanksti Putnu ķeramās cilpas.
- elektuārijs Putriņa, mīklai līdzīgs zāļu maisījums iekšķīgai lietošanai (ietilpst medus, sīrups vai ievārījums).
- kārkulis Racējcircenis, zemesvēzis ("Grillotalpa vulgaris").
- ārantena Radio antena, kas uzstādīta ārpus telpām.
- radioastrofizika Radioastronomijas nozare, kas pētī fizikālos procesus kosmiskajā telpā un debess ķermeņos, kā arī to ķīmisko sastāvu.
- šūna Radiotelefonijā - apvidus, ko apkalpo viena radiotelefona centrāle.
- bortradists Radists - apkalpes loceklis (parasti lidaparātā).
- gārguļot Radīt (elpošanas orgānos) gārdzošu troksni; atskanēt šādam troksnim.
- gārgt Radīt (elpošanas orgānos) sēcošu, dobju troksni (piemēram, sāpēs, agonijā); atskanēt šādam troksnim.
- svilpt Radīt augstu, samērā griezīgu skaņu, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi); atskanēt šādai skaņai; arī svilpot (1).
- ķiukstēt Radīt augstu, svilpjošu skaņu (par lidojošu lodi).
- pieradīt Radīt daudzus, piepildot ar to (telpu, trauku u. tml.).
- karkšēt Radīt gārdzošu, čērkstošu troksni (par cilvēku, viņa elpošanas orgāniem).
- kārkšēt Radīt gārdzošu, čērkstošu troksni (par cilvēku, viņa elpošanas orgāniem).
- karkšķēt Radīt gārdzošu, čērkstošu troksni (par cilvēku, viņa elpošanas orgāniem).
- kārkšķēt Radīt gārdzošu, čērkstošu troksni (par cilvēku, viņa elpošanas orgāniem).
- gaudāt Radīt kaucošas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru).
- plosīt Radīt lielus viļņus (ūdenstilpē) - par vēju, vētru.
- sīkt Radīt neskaidras, smalkas, svilpjošas skaņas (piemēram, par apgrūtinātu elpošanu); atskanēt šādām skaņām.
- čerkstēt Radīt neskaidru, sēcošu, mazliet gārdzošu troksni (par elpošanas orgāniem, parasti plaušām); atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā).
- čērkstēt Radīt neskaidru, sēcošu, mazliet gārdzošu troksni (par elpošanas orgāniem, parasti plaušām); atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā).
- švaukstēt Radīt paklusu, svelpjošu troksni, piemēram, par elastīgiem priekšmetiem, kas šķeļ gaisu; atskanēt šādam troksnim.
- sīkt Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas, svilpjošas skaņas (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, ūdeņiem); atskanēt šādām skaņām.
- sīkt Radīt samērā smalkas, augstas, vienmērīgas, svilpjošas skaņas (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.); atskanēt šādām skaņām.
- čēkšēt Radīt sēcošu, mazliet gārdzošu troksni (par elpošanas orgāniem); atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā); čēkstēt.
- čēkstēt Radīt sēcošu, mazliet gārdzošu troksni (par elpošanas orgāniem); atskanēt šādam troksnim (krūtīs, kaklā).
- gaudot Radīt stieptas spalgas, svelpjošas skaņas (par vēju, vētru u. tml.).
- tošāt Radīt svelpjošu, šņācošu troksni (par mehanizētiem transportlīdzekļiem, mašīnām); arī virzīties, radot šādu troksni.
- zviukšēt Radīt svilpjošu, švīkstošu skaņu (kā pātagu vicinot vai vilciņu griežot).
- šmurkšēt Radīt šņācošu troksni (piemēram, ieelpojot gaisu caur degunu, kad ir iesnas); atskanēt šādam troksnim.
- pēkstēt Radīt troksni ar svilpi no akācijas koka (pēksti 2).
- tvaikot Radīt tvaiku (piemēram, par vielu, arī ūdenstilpi, mitru vietu).
- kondicionēt gaisu radīt un automātiski uzturēt telpā vēlamo gaisa stāvokli.
- starot Radīt un izplatīt telpā (elektromagnētiskos viļņus, elementārdaļiņas, arī enerģiju).
- izstarot Radīt un izplatīt telpā (parasti elektromagnētiskos viļņus, piemēram, gaismu, infrasarkanos starus); radīt un izplatīt telpā (kādu enerģijas veidu, elementārdaļiņas).
- kārtot Radīt, veidot (priekšmetam, telpai u. tml.) vēlamo, parasto izskatu, radīt kārtību; likt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
- aktivitātes rādītāji rādītāji, kas raksturo, cik efektīvi uzņēmums izmanto tā rīcībā esošos līdzekļus, lai saražotu produkciju (pakalpojumus) pārdošanai.
- ietilpība rādītājs, kas raksturo patērētā darba daudzumu produkcijas vienības ražošanai; darba daudzums, kas jāpatērē, lai izgatavotu noteiktus izstrādājumus vai veiktu noteikta veida darbības; darbietilpība.
- Dryopteris affinis radniecīgā ozolpaparde.
- valodu saime radniecīgu valodu kopums, kurā var ietilpt vairākas radniecīgu valodu grupas.
- vārīt Radot attiecīgu (parasti augstu) temperatūru, panākt, ka visā (šķidruma) tilpumā notiek pāreja no šķidrā agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī.
- piebalsot Radot balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piekliegt Radot raksturīgas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem.
- pieklaigāt Radot raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dažiem putniem.
- pievēkšēt Radot skaļas balss skaņas, panākt, ka tās izplatās viscaur (telpā, vidē).
- keratoglobuss Radzenes bumbveida iztilpums.
- Alpu raganzālīte raganzālīšu suga ("Circaea alpina").
- vidējā raganzālīte raganzālīšu suga ("Circaea x intermedia"), kas ir Alpu un lielās raganzālītes hibrīds.
- televeikals Raidījums, kurā izteikts tiešs piedāvājums par samaksu piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus.
- RSPK Rajona sadzīves pakalpojumu kombināts (raj., kopā ar nosaukumu, piem., Valmieras RSPK).
- klauzūra Rakstisks pārbaudījums bez palīglīdzekļiem slēgtā telpā vai skolotāja uzraudzībā.
- sarakstīt Rakstot ietilpināt (tekstu lapā, rindā u. tml.).
- nosegpinumi Rakstu adījuma pinumi kuros visas cilpas vai daļa cilpu veidotas no diviem vai vairākiem vienlaikus izadāmiem atsevišķiem pinumiem.
- nosegumpinumi rakstu adījuma pinumi, kuros visas cilpas vai daļa cilpu veidotas no diviem vai vairākiem vienlaikus izadāmiem atsevišķiem pinumiem.
- ažūrpinumi Rakstu šķērsadījumi, kuros daļa cilpu izvilktas arī caur blakusstāvošo cilpu stabiņu cilpām.
- tilpuma koeficients raksturo koksnes daudzumu (ar mizu vai bez tās) kopējā krāvuma tilpumā; izmanto tilpuma noteikšanā, pārrēķinot no steriem vai bermetriem uz ciešmetriem.
- blīvums Rakstzīmju skaits, ko var ierakstīt un uzglabāt noteiktā fizikālā datu vides laukuma (tilpuma) vienībā.
- izrāpot Rāpojot pabūt (daudzās vai visās vietās); rāpojot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- zvīņrāpulis rāpuļu klases kārta ("Squamata"), kurā ietilpst, piemēram, hameleoni, ķirzakas, čūskas.
- alpīnais rasaskrēsliņš rasaskrēsliņu suga ("Alchemilla alpina").
- Alises rasene raseņu suga ("Drosera aliciae"), kas savvaļā aug Dienvidāfrikā, Latvijā mēdz audzēt kā telpaugu.
- starot Rasties un izplatīties telpā (par elektromagnētiskajiem viļņiem, elementārdaļiņām, arī enerģiju).
- izplatīties Rasties un izplūst (telpā, vidē) - par smaržu.
- pārņemt Rasties, izplatīties un aptvert (piemēram, visu platību, telpu).
- oregano Raudenes - panātru dzimtas ģints, kurā ietilpst arī Latvijā sastopamā parastā raudene, ko izmanto tautas ārstniecībā un kā garšvielu.
- elsot Raudot krampjaini ievilkt elpu.
- (uz)turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
- turēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
- uzturēt kārtībā Raudzīties, lai (kas, piemēram, priekšmets, telpa, vieta) būtu kārtīgs.
- šņaukāties Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.); šņaukāt (3).
- šņaukāt Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.); šņaukāties (3).
- saimniecība ražošanas vai pakalpojumu nozare vai palīgnozare, arī tās darbam nepieciešamo celtņu, iekārtu, ierīču u. tml. kopums.
- deflators Ražotās produkcijas un pakalpojumu cenu un tarifu izmaiņas pārskata periodā attiecībā pret iepriekšējo periodu.
- pašražojums Ražoto preču vai pakalpojumu apjoms, kurus uzņēmums izmanto pašu vajadzībām.
- reālalga Reālā darba alga, kas ir atkarīga no preču un pakalpojumu cenu līmeņa, kā arī no nodokļiem un algas lieluma.
- Hilberta telpa reāla vai kompleksa vektoru telpa ar skalāro reizinājumu, kura kā metriska telpa ir pilna konverģences nozīmē.
- atprečot realizēt dokumentā (piemēram, čekā, dāvanu kartē, talonā) fiksētu iespēju iegādāties vai saņemt noteikta veida un daudzuma preces vai pakalpojumus, vai arī naudu
- reālpolitiķis Reālpolitikas piekritējs.
- stiklveida ķermenis recekļaina masa, ko apņem plāns apvalks un kas piepilda acs ābola apvalku norobežotās telpas lielāko daļu un cieši pieguļ pie tīklenes.
- redzēt elpu redzēt garaiņus, kas, aukstā laikā izelpojot, plūst no mutes.
- apkalpoties Refl. --> apkalpot (1).
- smiekli Refleksīvu, samērā īsu, ritmisku balss skaņu kopums, kas rodas izelpā un ko izraisa, piemēram, prieks, labsajūta, laipnība, arī nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- šķavas Reflektoriska norise, kurā deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni; troksnis, kas rodas šādā norisē.
- iet baznīcā regulāri piedalīties dievkalpojumos.
- ventilācija Regulējama gaisa apmaiņa (telpā) vēlamā mikroklimata radīšanai.
- tilpumregulēšana Regulējama hidrodzinēja ātruma regulēšanas veids, mainot hidrosūkņa vai hidrodzinēja darba tilpumu; lieto lielas jaudas iekārtās.
- peridurālā anestēzija reģionārās anestēzijas veids, kurā anestēzijas šķīdumu ievada pa krusta kaula kanāla atveri peridurālajā telpā.
- kaudālā anestēzija reģionārās anestēzijas veids, kurā anestēzijas šķīdumu ievada pa krusta kaula kanāla atveri peridurālajā telpā.
- Franškontē Reģions Francijas austrumos ("Franche-Comte"), platība - 16202 kvadrātkilometri, 1178900 iedzīvotāju (2014. g.), iedalās četros departamentos - Augšsonā, Belforā, Dū un Jurā, robežojas ar pieciem citiem Francijas reģioniem - Elzasu, Lotringu, Šampaņu-Ardēni, Burgundiju un Ronu-Alpiem, kā arī ar vienu valsti - Šveici, administratīvais centrs - Bezansona.
- reģistrtonna Reģistra tonna - kuģa tilpības mērvienība - aptuveni 2,83 kubikmetri jeb 100 angļu kubikpēdas.
- koptonnāža Reģistra tonnās izteikts (kuģu) koptilpums.
- piemunsturēšana Reģistrācija kuģa apkalpes sarakstā, munsturrullī.
- Āre Reinas kreisā krasta pieteka ("Aare") Šveicē, garums - 295 km, sākas no Āres šļūdoņa Finsterārhorna masīvā (Bernes Alpos), tek caur Briencas, Tūnas un Bīles ezeru, kuģojama lejpus Tūnas.
- alpiem Reizēm, brīžam, lēkmēm; alpām.
- pieriet Rejot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- slēptā reklāma reklāmas nolūkā veikts preču, pakalpojumu, preču ražotāja vai pakalpojumu sniedzēja vārda, firmas zīmes vai darbības tāds attēlojums raidījumā skaņas vai attēla veidā, kurš pēc savas būtības var maldināt auditoriju.
- faktūrrēķins Rēķins, ko izraksta par piegādātām precēm vai sniegtiem pakalpojumiem.
- krastaprūpes rēķins rēķins, kurā ietilpst kuģa aģentēšanas izdevumi (disbursmenta rēķins) un visas ar kuģa aprūpi saistītās izmaksas.
- pirmā zvaigžņu populācija relatīvi jaunas un ar smagajiem ķīmiskajiem elementiem relatīvi bagātas zvaigznes, kas ietilpst spirālveida galaktiku diskos un neregulāro galaktiku zvaigžņu veidošanās apgabalos.
- otrā zvaigžņu populācija relatīvi vecas un ar smagajiem ķīmiskajiem elementiem samērā nabagas zvaigznes, kas ietilpst spirālveida galaktiku halo un eliptiskajās galaktikās.
- donātisms Relģiska kustība, agrās kristietības virziens Ziemeļāfrikā 4.-5. gs.; sludināja reliģisku stingrību, 4. gs. v. kļuva par sociālpolitisku kustību pret Romas valsti.
- šamanisms Reliģija (Āfrikā, Austrālijā, Āzijā), kas pamatojas uz kulta kalpotāju saikni ar gariem rituāla laikā.
- svētnīca Reliģiska kulta celtne, telpa, arī vieta; arī templis, baznīca, dievnams.
- kulta kalpotājs (retāk kalps) reliģiskas organizācijas amatpersona, kas izpilda attiecīgos rituālus un ceremonijas, vada dievkalpojumus, draudžu reliģisko dzīvi.
- riepu remontdarbi remontdarbu veids, operatoram kopjot un labojot riepas un to piederumus, tajā ietilpst riepu pārbaudes, montāžas, vulkanizēšanas, līmēšanas, balansēšanas, rādžu ievietošanas un citi darbi.
- rentgenekvivalents Rentgena fizikālais ekvivalents - jebkura jonizējoša starojuma (alfa staru, beta staru, neitronu) doza, kas mērījamā tilpumā rada tādu pašu jonu pāru skaitu, kādu rada 1 rentgenu liela rentgenstarojuma doza.
- pneimomielogrāfija Rentgenoloģiska muguras smadzeņu izmeklēšana, ievadot gaisu vai skābekli subarahnoidālajā telpā.
- standala Resna kārts, ko izmanto kā vienu no vairākām, kas kalpo par slīpi izveidotu balstu pie jaunbūves sienas, pa kuru velk augšā baļķus.
- ārceles Resni baļķi, kas iestiprināti rijas žāvējamās telpas sienās, kur uzlikt ārdus.
- apaļais resnulis resnuļu ģints suga ("Omophron limbatum"), ķermenis īsi ovāls, brūngandzeltens ar zaļu zīmējumu virspusē, sastopams ūdenstilpju krastos smilšu sērēs vai starp sakaltušu dubļu plēksnēm, kur slēpjas pa dienu.
- respirators Respiratorisks - saistīts ar elpošanu, elpošanas orgāniem, tiem raksturīgs.
- grillbārs Restorāns vai telpas restorānā, kurā gaļu cep apmeklētāju klātbūtnē (uz restēm vai speciālā kamerā).
- hostdators Resursdators - datoru tīkla centrālais vai vadošais dators, kas sniedz nepieciešamos pakalpojumus citiem šā tīkla datoriem vai termināļiem; arī interneta tīklam pievienotie datori, kas pilda šīs funkcijas.
- adenomatoīdā cistiskā malformācija reta iedzimta cistiska plaušu slimība; raksturīgas daudzas savstarpēji savienotas cistas, kas norobežotas ar kubveida vai bronhu epitēliju; elpošanas traucējumi parasti vērojami tūlīt pēc dzimšanas.
- ladīnieši Retu romāņi, Alpu pirmiedzīvotāji, retu pēcnācēji.
- kolpakieši Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Kolpaki" iedzīvotāji.
- Kalpaki Rēzeknes novada Čornajas pagasta apdzīvotās vietas "Kolpaki" nosaukuma variants.
- Badaitugaju rezervāts rezervāts Uzbekistānā, Karakalpakstānas Republikā, Amudarjas palienē, platība 6500 ha, dibināts 1971. g., lai aizsargātu un pētītu pussalu un salu dabas kompleksus (tugaju).
- izplešanās trauks rezervuārs, kas pievienots apkures sistēmai un uzņem to ūdens daudzumu, kas, sistēmai sasilstot, izplešas un vairs neietilpst sistēmā.
- Zemdega Režu strauta kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Platones pagastā, izteka Vilces pagastā, šķērso arī Zaļenieku, Lielplatones un Svētes pagastu; Zemdegu strauts.
- elpošanas ekskursija ribeņa kustību apjoms elpošanas laikā.
- pierībināt Rībinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- reovīrusi Ribonukleīnskābes vīrusu grupa, augšējo elpošanas ceļu un zarnu iekaisumu ierosinātāji.
- reovīruss Ribonukleīnskābi saturošo vīrusu pārstāvis, kurā ir trīs serotipi un kopējs komplementa saistītājs antigens; grupā ietilpst ECHO-10 vīruss, peļu hepatoencefalomielīta vīruss un vairāki pērtiķu vīrusi. Ierosina elpceļu un zarnu trakta slimības.
- pieaicinātais liecinieks rīcībspējīga fiziska persona, kuru pieaicina likumos paredzētajos gadījumos, lai viņš būtu klāt, izdarot noteiktas kriminālprocesuālas, civilprocesuālas vai notariālas darbības.
- Provansas Alpi Rietumalpu dienvidrietumu daļa Provansā, Francijas dienvidaustrumos, augstākā virsotne - Pelas kalns (3053 m), vidēji augstas grēdas un plato.
- Audēji Rīgas amatnieku cunfte, pirmie statūti zināmi no 1458. g., 1625. g. statūti izdoti latviešu valodā, jo vairākums cunftes locekļu bija latvieši, cunftē ietilpa ne tikai vīrieši, bet arī sievietes - meistaru atraitnes.
- Spilve Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Beķermuiža, Guberņciems, Lielā Muiža, Podrags un Rātsupe, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Bolderājas dzelzceļa līniju, robežojas ar Bolderājas, Voleru, Ķīpsalas (nav sauszemes savienojuma), Iļģuciema, Imantas un Kleistu apkaimēm.
- Voleri Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Krēmeri un Lejas Podrags, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Daugavgrīvas šoseju, pa sauszemi tā robežojas ar Bolderājas un Spilves apkaimēm, bet pāri Daugavai ar Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja apkaimēm; robežas ir Daugava, Hapaka grāvis, Daugavgrīvas šoseja, līnija no Voleru ielas un Daugavgrīvas krustojuma līdz Daugavai.
- Mīlgrāvis Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā (ietilpst Jaunmīlgrāvis un Aplokciems), atrodas Rīgas ziemeļu daļā, pa sauszemi robežojas ar Mežaparka, Sarkandaugavas, Vecmīlgrāvja un Trīsciema apkaimēm (ar pēdējām divām savienojums pa Mīlgrāvja tiltu), bet pa ūdeni tai ir robežas ar Jaunciema apkaimi Ķīšezera pretējā krastā.
- Vecāķi Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Rīgas līča piekrastē starp Vecdaugavas attekas ziemeļrietumu galu un Rīgas-Skultes dzelzceļa līniju, Rīgas pilsētā iekļauta 1949. g., kopš 1999. g. ietilpst Piejūras dabas parka teritorijā.
- Pētersala-Andrejsala Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Pētersala un Andrejsala, atrodas Rīgas centrā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka ziemeļrietumu daļā, pa sauszemi tā robežojas ar Sarkandaugavas, Skanstes un Centra apkaimēm, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Spilves un Ķīpsalas apkaimēm.
- divgalu rija rija, kur abos tās galos atrodas telpas labības žāvēšanai, bet piedarbs vidū.
- viengala rija rija, kur labības žāvējamā telpa ir tikai vienā galā.
- dzīvojamā rija rija, kurā ir dzīvojamās telpas vai kurā dzīvo.
- pierīties Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā; pierīt.
- pierīt Rijot neviļus, negribēti ievirzīt elpošanas ceļos (parasti dūmus, ūdeni) lielākā daudzumā; pierīties (1).
- klēga Rīkle, elpvads, balsene.
- likt Rīkoties ar varu, lai panāktu, ka (kāds) atstāj, atbrīvo (telpu); dot rīkojumu atstāt, atbrīvot (telpu).
- počkāties Rīkoties, darboties, veicot, parasti sīkus, darbietilpīgus, arī nepatīkamus, darbus; arī lēni, tūļīgi darboties, rīkoties.
- atslēga Rīks (parasti metāla), ar kuru aizslēdz vai atslēdz (telpas vai priekšmetus).
- slota rīks (piemēram, telpu grīdu uzkopšanai), kas sastāv no plāksnes ar tajā iestiprinātiem dabisku vai mākslīgu, sameta tievu šķiedru saišķiem un (parasti) kāta.
- slota rīks (piemēram, telpu, pagalmu, ielu) slaucīšanai - vienādā virzienā sakārtotu, samērā tievu zaru, arī stiebru saišķis, kurā (parasti) ir iestiprināts kāts.
- žņauga Rīks zivju ķeršanai (cilpa ar kātu).
- volūminometrs Rīks, ar ko izmērīt vielu tilpumu.
- kirtometrs Rīks, ar kuru var noteikt krūšu formu dažādās elpošanas stadijās.
- pirmais iekšā - pirmais ārā rindošanas disciplīna, kas paredz, ka nākošais apkalpojamais rindas elements ir elements, kas rindā atrodas visilgāk.
- rindas pārvaldība rindošanas disciplīnas realizācijas veids, kas ar speciālas vadības programmas palīdzību nosaka kārtību, kādā klienti pievienojami rindai vai kādā veidā rindā esošie klienti apkalpojami.
- Marakana Riodežaneiro (Brazīlija) municipālais stadions, kas ir lielākais pasaulē ar \~80 tūkstošiem sēdvietu, bet sākotnējā kopējā ietilpība ļāva piedalītes līdz 200000 skatītājiem.
- aizguldzenēties Rīstīties, palikt bez elpas.
- aerofāgija Rīšanas funkcijas traucējums - plaša rīšanas kustība un mazs norijamais kumoss, ko var izraisīt ēšana steigā, novērsta uzmanība, pārāk mazs kumoss vai šķidruma tilpums, rīkles gala kairinājuma vai iekaisuma stāvoklis.
- ortoss Rīta dievkalpojums Austrumu baznīcā; Rietumu baznīcā tam atbilst lauda.
- rītlūgšana Rīta lūgšana; īss rīta dievkalpojums.
- ratiņi ritošā sastāva ekipāžas sastāvdaļa, kas nodrošina lokomotīves kustību pa sliežu ceļu, uzņem vertikālās slodzes no virsbūves, horizontālās gareniskās vilces un bremzēšanas slodzes un šķērsslodzes; ekipāžā ietilpst divi divasīgie vai trīsasīgie vai arī četri divasīgie ratiņi; vienas ekipāžas ratiņi var būt savā starpā nesavienoti vai savienoti.
- pielūgšana Rituāla Dieva vai dievu godināšana; tajā ietilpst upurēšana, lūgšanas un citi rituāli (inscenējumi, dejas, ekstātiskas runas, meditācijas, rituālā mūzika un himnas).
- brahmanda Rituāla skulptūra pagarinātas olas veidā, Visuma sākotnējās vienības simbols.
- ribosomālā ribonukleīnskābe RNS, kas ietilpst ribosomu sastāvā; rRNS.
- Gymnocarpium robertianum Roberta kailpaparde.
- Dryopteris robertianum Roberta kailpapardes "Gymnocarpium robertianum" nosaukuma sinonīms.
- bezgalība Robežas trūkums, neierobežotība (piemēram, telpa, laika); tas, kam nav robežu, sākuma un beigu (piemēram, telpā, laikā).
- RKP Robežkontrolpunkts.
- mobilais robots robots, kas var pārvietoties telpā, piemērm, uzkopjot grīdu.
- granātnieks Rokas prettanku granātmetēja apkalpes 1. numurs, kas veic šaušanu ar granātmetēju.
- breviārs Romas katoļu baznīcā garīdznieku liturģiska grāmata ikdienas dievkalpojumu noturēšanai; tajā ietvertas lūgsnas, psalmi, izvilkumi no Bībeles.
- epikaustorijs Romas lielmaņu pilīs īpaša telpa, kur kvēpināja stipri smaržīgas vielas.
- baznīcu ūnija Romas pāvesta varai pakļauta katoļu baznīcas un pareizticīgo baznīcas daļas apvienība, kurā katra baznīca saglabā savus dievkalpojuma rituālus, piem., 1596. g. Brestā noslēgtā baznīcas ūnija, saskaņā ar kuru Polijas katoļu baznīca apvienojās ar pareizticīgo baznīcu Ukrainā un Baltkrievijā.
- Bona Dea romiešu mitoloģijā - auglības dieviete, dieviete - māte, kuras vārdam bija uzlikts tabu, viņas dievkalpojumos vīriešiem bija aizliegts piedalīties.
- Virbijs romiešu mitoloģijā - Diānas mīļākais vai kalps, kas tika godāts kopā ar viņu svētajā birzī pie ezera.
- indigeti romiešu mitoloģijā - dievu grupa, kas tika uzlūkoti par Jupitera padomē ietilpstošiem dieviem, kas sargāja dažas pilsētas.
- Kamilla romiešu mitoloģijā - Prīvernas valdnieka Metaba meita, kas maza tika atdota kalpošanā Diānai, kļuva par amazoni un gāja bojā, piedaloties Turna karā pret Aineju.
- Merkurs Romiešu mitoloģijā - tirdzniecības dievs; dievu vēstnesis un kalps; maģijas un astroloģijas zinātājs; arī Merkurijs.
- familia Romiešu patriarhālā lielģimene (saime), kurā ietilpa ļaudis un lietas (kur vergi juridiski bija kā lietas).
- mancipium Romiešu tiesību institūts verdzības, vēlāk parāda kalpības nodibināšanai ar mancipāciju.
- airkāji Roņveidīgie ("Pinnipedia") - sauszemes plēsējiem radniecīgu jūras zīdītāju grupa, kurā ietilpst, piemēram, roņi, vaļi, delfīni.
- trumulis Rotējoša tilpne ar tajā ievietotu abrazīvu (metāllējumu virsmas apstrādei).
- virpuļlauks Rotējošs elektromagnētiskais vai cita rakstura lauks, kura intensitāte var mainīties telpā un laikā.
- sārtā apmalpiepe rožainā apmalpiepe.
- pierūcināt Rūcinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- pierūkt Rūcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- cūkpiene Rudens vēlpiene ("Leontodon autumnalis").
- pienine Rudens vēlpiene ("Leontodon autumnalis").
- Leontodon autumnalis rudens vēlpiene.
- čābt Rūgstot celties, pieaugt tilpumā.
- Igaunijas rūgtlape rūgtlapju suga ("Saussurea esthonica syn. Saussurea alpina subsp. esthonica") Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
- Palmute Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novada Sēļu pagastā, divos posmos arī Vilpulkas pagasta robežupe, augštece Ramatas pagastā, garums - 12 km; Palmaka; Palmute; Ide.
- Sapraša Rūjas labā krasta pieteka Valmieras novadā, garums - 24 km, izteka Igaunijā (kur saucas Pestava), turpinās Ipiķu pagastā, lejtecē ir Vilpulkas un Ķoņu pagasta robežupe.
- Virķīte Rūjas labā krasta pieteka Vilpulkas pagastā, augšteces Ipiķu pagastā, garums - 13 km; Virķe; Virķene; Virķīte; Virķupīte.
- polivinilhlorīda plēve ruļļmateriāls, ko izmanto telpu iekšējai apdarei, var būt ar papīra pamatni vai bez tās.
- roume Rūme, telpa.
- pierunāt Runājot panākt, ka skaņas izplatās viscaur (parasti telpā); runāt tā, ka teiktais ir dzirdams, uztverams daudziem (parasti telpā).
- svepstēt Runāt ar pastiprinātiem trokšņa, parasti svilpjošiem, elementiem; arī neskaidri runāt.
- švipstelēt Runāt klusi, čukstoši, svilpjoši, ar švīkstoņu.
- švipstēt Runāt klusi, čukstoši, svilpjoši, ar švīkstoņu.
- runāt (kā) pa mākoņiem runāt ko nepamatotu, muļķīgu; runāt nenoteikti, vieglprātīgi.
- runāt (kā) pa mākoņiem (arī pa gaisu, retāk gaisiem) runāt ko nepamatotu, muļķīgu; runāt nenoteikti, vieglprātīgi.
- pārmeklēt (arī izmeklēt) visus kaktus rūpīgi pārmeklēt (kādu telpu).
- pārmeklēt (arī izmeklēt) visas pakaktes (arī visus kaktus) rūpīgi pārmeklēt (kādu telpu).
- pārmeklēt (arī izmeklēt) visus kaktus (arī visas pakaktes) rūpīgi pārmeklēt (kādu telpu).
- garpakuli Rupjās pakulas, ko, linus sukājot, nosukā vispirms; galpakuli.
- Ružina Ružinas pagasts - pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Silmalas, neliela daļa - Feimaņu un Sakstagala pagastā.
- arodbiedrība sabiedriska organizācija, kas apvieno noteiktas tautas saimniecības nozares strādniekus un kalpotājus un aizstāv viņu intereses.
- sporta klubs sabiedriska vai privāta sportistu apvienība; komerciāls uzņēmums, kas nodarbina profesionālus sportistus un ietilpst kādā sporta veida organizācijā.
- forums Sabiedriskajā un politiskajā dzīvē nozīmīga vieta, telpa, celtne.
- politika Sabiedriskās darbības nozare, kurā ietilpst valsts iekārta, pārvalde, darbība, attiecības starp valstīm, tautām, sociālām grupām.
- pornoficēšanās Sabiedriskās telpas (kino, TV, literatūras u. tml.) piesātināšanās ar pornogrāfiska un puspornogrāfiska rakstura materiāliem.
- SPRK Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.
- zirgu braukšanas sports sacensības, kurās sportists vada iejūgtu zirgu vai zirgu kopu; šai sporta veidā ietilpst rikšošanas ātruma sacensības un pajūgu sacensības.
- svilpties sacensties svilpšanā.
- švilpties Sacensties svilpšanā.
- skatoma Sacietējusi izkārnījumu masa lokzarnā; palpējot atgādina audzēju.
- saku vecis sacītājs, dievkalpojumu vadītājs brāļu draudzē.
- iecirkņa stacija sadales punkts, kurā notiek pasažieru un kravu tranzītvilcienu pieņemšana un aizlaišana, lokomotīvju un vagonu remonts, kravu iekraušana un izkraušana, uzņēmumu pievedceļu apkalpošana.
- restrukturalizācija Sadalījuma laikā vai telpā pārveidošana; tāda vai citāda procesa norises shēmas izmaiņa, saglabājot nemainīgu tā pamatmērķi (piem., parāda atlīdzināšanu).
- pārdalīt Sadalīt (telpu, platību, virsmu u. tml.) divās daļās (ar šķērssienu, aizkaru u. tml.).
- pašķirties Sadalīties, sašķelties, ieplūkt uz neilgu laiku (piemēram, par viļņiem, ūdenstilpes līmeni).
- izdegt Sadegt no iekšpuses līdz ar visu, kas tajā atrodas (piemēram, par telpu).
- frizētava Sadzīves pakalpojumu darbnīca, kur frizē.
- salons Sadzīves pakalpojumu iestāde (piemēram, darbnīca, kabinets) ar modernu iekārtu un uzlabotu apkalpošanu.
- SPK Sadzīves pakalpojumu kombināts.
- atdzerties Saelpoties (kādas smaržas).
- sarauties saelpoties.
- satrausties Saiet, ietilpt.
- putreniece saimniece, kas pārzina ēdienu, apģērbu un mājas apkalpošanu.
- rija Saimniecības celtne (ar apsildīšanas ierīci, māla klona grīdu) labības žāvēšanai, labības kulšanai; šādas celtnes telpa labības žāvēšanai.
- šķūnis Saimniecības celtne, arī telpa, parasti labības, lopbarības, malkas, darbarīku glabāšanai.
- ratnīca Saimniecības ēka vai telpa saimniecības ēkā ratu, ragavu, aizjūga piederumu, darba rīku un mašīnu novietošanai.
- krodzniecība Saimnieciskās darbības nozare, kas saistīta ar viesu apkalpošanu krogos, traktieros u. tml.
- lidosta saimniecisks uzņēmums, kas nodrošina pasažieru un kravas pārvietošanu ar aviotransporta palīdzību un komercpakalpojumus (ēdinašana, tirdzniecība) uzņēmuma telpās vai teritorijā.
- benzolisms Saindēšanās ar benzolu, ieelpojot vai iedzerot to.
- lobēlisms Saindēšanās ar lobēliju vai tās alkaloīdiem; pazīmes: vemšana, toniski un kloniski krampji, elpošanas paralīze.
- glonoisms Saindēšanās ar nitroglicerīnu: vemšana, kolikas, kloniski krampji, elpošanas centra paralīze.
- oksālisms Saindēšanās ar skābeņskābi; pazīmes: gastroenterīts un nefrīts, kolapss, cianoze, midriāze, elpas trūkums.
- helidonisms Saindēšanās ar strutenēm: šķebināšana, vemšana, caureja, elpošanas centra paralīze.
- koniisms Saindēšanās ar suņstobriem: kāju, roku un elpošanas muskuļu paralīze.
- daturisms Saindēšanās ar velnābolu: kuņģa un zarnu darbības traucējumi, krampji, murgi, redzes pavājināšanās, elpošanas paralīze.
- sasaite Saistījums ar virvēm starp diviem alpīnistiem.
- potenciāls Saistīts ar (kā) mijiedarbību telpā, šādai mijiedarbībai raksturīgs.
- abdomināls Saistīts ar abdomenu, vēderu, vēderiņu (piemēram, abdominālā elpošana).
- respiratorisks Saistīts ar elpošanu, elpošanas orgāniem.
- lokālpatriotisks Saistīts ar lokālpatriotismu, tam raksturīgs.
- lumbālpunktāts saistīts ar lumbālpunkciju; materiāls ko iegūst lumbālpunkcijas laikā.
- skatuve Saistīts ar mākslas veidiem, kuru darbus izrāda šādā vietā, arī telpā, telpas vai celtnes daļā, tiem raksturīgs.
- nacionālpatriotisks Saistīts ar nacionālpatriotismu, tam raksturīgs; tāds, kam raksturīgs nacionālpatriotisms.
- sekls Saistīts ar nelielu gaisa daudzuma ieplūdi vai izplūdi (par elpošanu).
- palpatorisks Saistīts ar palpāciju, tai raksturīgs.
- reālpolitisks Saistīts ar reālpolitiku, tai raksturīgs.
- reālpsiholoģisks Saistīts ar reālpsiholoģiju, tai raksturīgs.
- dziļš Saistīts ar samērā liela gaisa daudzuma ieplūdi vai izplūdi (parasti par elpošanu).
- garš Saistīts ar samērā liela, gaisa daudzuma lēnu ieplūdi vai izplūdi (parasti par elpošanu).
- skulpturāls Saistīts ar skulptūru (1), tai raksturīgs; tāds, kam piemīt telpisks, plastisks izteiksmīgums.
- sociālpsiholoģisks Saistīts ar sociālpsiholoģiju, tai raksturīgs.
- elastisks Saistīts ar spēju atjaunot sākotnējo tilpumu, formu pēc deformācijas, tai raksturīgs.
- stereofonisks Saistīts ar stereofoniju, tai raksturīgs; tāds, kas rada ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā.
- telpisks Saistīts ar telpu (1), tai raksturīgs.
- telpisks Saistīts ar telpu (2), tai raksturīgs.
- telpisks Saistīts ar telpu (4), tai raksturīgs.
- telpisks Saistīts ar telpu (5), tai raksturīgs.
- tilpumisks Saistīts ar tilpumu, tam raksturīgs.
- litorāls Saistīts ar ūdenstilpes (parasti jūras, ezera) piekrasti, tai raksturīgs.
- pjezometrisks Saistīts ar vielas tilpuma maiņu, tai raksturīgs.
- reonoma saite saite, kurai saites vienādojumā ietilpst laiks: f(x,y,z,t)=0; nestacionāra saite.
- neholonoma saite saite, kurai saites vienādojumā ietilpst punktu ātrumi: f(x,y,z,x',y',z')=0.
- holonoma saite saite, kurai saites vienādojumā neietilpst punktu ātrumi: f(x,y,z)=0.
- copula Saite, siksna, cilpa, valgs.
- aizkust Sajust elpas trūkumu (pēc fiziskas piepūles); nogurt.
- dust Sajust elpas trūkumu, cīnīties ar aizdusu.
- pilns kā murds saka par cilvēkiem pieblīvētu telpu, vietu.
- nav kur adatai nokrist saka par cilvēku vai priekšmetu ciešu sablīvējumu kādā vietā, telpā.
- nav kur adatai (arī ābolam) nokrist saka par cilvēku vai priekšmetu ciešu sablīvējumu kādā vietā, telpā.
- pati uzmanība saka par cilvēku, kas ko ļoti uzmanīgi vēro, klausās u. tml., arī kas izturas ļoti laipni, pakalpīgi (pret kādu).
- iet (kā) pa gaisu saka par cilvēku, kas rīkojas aušīgi, vieglprātīgi.
- durvis ved (arī iet) saka par durvīm, pa kurām var iziet citā telpā vai ārā.
- kā pagrabs saka par ko ļoti vēsu (biežāk par telpu).
- septiņi vēji galvā (kādam) saka par ļoti nenopietnu, vieglprātīgu, nenosvērtu cilvēku.
- nevar (ne) soli (arī kāju) paspert, arī nav kur kāju paspert (arī nolikt) saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
- nevar ne soli (arī kāju) (pa)spert, arī nav kur soli (arī kāju) (pa)spert (arī (no)likt) saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
- nav kur kāju (arī soli) spert (arī likt) saka par ļoti pieblīvētu telpu, vietu, arī par telpu, vietu, kur stipri apgrūtināta iešana.
- kā vēja ķērājs saka par muļķīgu, nenosvērtu, arī neapdomīgu, vieglprātīgu cilvēku.
- vēja pilns saka par nenoteiktu, arī vieglprātīgu cilvēku.
- kā lauzums saka par netīru, piegružotu vietu, telpu.
- nav kur apgriezties saka par pieblīvētu telpu, ja ir ļoti šauri, saspiesti apstākļi.
- vējš pūš iekšā pa visiem kaktiem (arī pakšiem) saka par telpu, kas ir sliktā stāvoklī, grūti apsildāma.
- gaisa kaza saka par vieglprātīgu, trakulīgu sievieti.
- Dots pret dotu! Saka, atlīdzinot par pakalpojumu ar pakalpojumu.
- vējš galvā, retāk vējš dzīvo pa galvu saka, ja cilvēks ir nenopietns, vieglprātīgs.
- elpa sitas ciet saka, ja ir apgrūtināta elpošana.
- trūkst gaisa Saka, ja ir grūti elpot.
- gaiss tāds, ka cirkāts stāv pie griestiem saka, ja ir ļoti sasmacis gaiss (kādā telpā).
- var dzirdēt adatu nokrītam saka, ja kādā telpā, daudziem uzmanīgi klausoties, iestājas pilnīgs klusums.
- sit (arī ņem, rauj) elpu ciet saka, ja kas apgrūtina elpošanu.
- kā kanna saka, ja par ļoti izdevušos, labu, skaistu atzīst ēku, telpu.
- cirvi var pakārt saka, ja telpā ir ļoti smacīgs gaiss.
- ka (arī kaut) vai cirvi kar, arī cirvi var kārt saka, ja telpā ir smacīgs gaiss.
- vējš velk saka, ja telpā, vietā u. tml. ir jūtama gaisa plūsma.
- ņem (arī rauj) elpu ciet saka, ja trūkst gaisa, ir grūti elpot.
- būt bez elpas (retāk dvašas) saka, ja vairs nespēj paelpot.
- deguns ir ciet saka, kad iesnu dēļ ir apgrūtināta elpošana.
- deguns atnācis vaļā saka, kad pēc iesnām ir atjaunojusies normāla elpošana.
- dzeņaukste Sakām piestiprināta cilpveida siksna, ar kuru sasaista loku ar ilksi.
- dzeņauksts Sakām piestiprināta cilpveida siksna, ar kuru sasaista loku ar ilksi.
- dispečersakari Sakari starp operatīvo vadītāju (dispečeru, operatoru, maiņas inženieri) un iestādes, rūpnīcas, ceha personālu, kas apkalpo atsevišķus agregātus vai ražošanas posmus.
- saistība Sakari, satiksme (starp teritorijām, telpām u. tml.).
- Grīneizera likums sakarība, kas izsaka, ka cietvielas termiskās izplešanās koeficienta attiecība pret siltumietilpību, ja tilpums ir pastāvīgs, nav atkarīga no temperatūras.
- stāvokļa vienādojums sakarība, kas savstarpēji saista homogēnas termodinamiskas sistēmas parametrus, ja tā atrodas termodinamiskā līdzsvarā; tas ir Klapeirona vienādojums ideālai gāzei un van der Vālsa vienādojums reālai gāzei; vienkāršām termodinamiskām sistēmām (gāzēm) stāvokļa vienādojums ir sakarība starp gāzes spiedienu (p), tilpumu (V) un absolūto temperatūru (T): f(p,V,T)=0.
- apgabals Sakarīga vaļēja plaknes vai telpas punktu kopa.
- piekārt Sakārt (ko) tāda daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- apkopt Sakārtot un uzturēt tīru un kārtīgu (saimniecību, telpas).
- repers Sakārtota no viena telpas punkta izejošu patstāvīgu vektoru sistēma.
- koordinātu sistēma sakārtota parametru sistēma (koordinātu kopa), kas nosaka objekta stāvokli telpā.
- kārtīgs Sakārtots, tīrs (piemēram, par priekšmetu, telpu).
- formālās aprakstīšanas tehnika sakaru pakalpojumu un datoru tīklu protokolu formālu specifikāciju izstrādāšanas paņēmieni.
- kanāla pakalpojumu bloks / datu pakalpojumu bloks sakaru sistēmas bloks, kas sastāv no divām funkcionāli atšķirīgām ierīcēm. Kanāla pakalpojumu bloks (bloks CSU) veic sakaru līnijas aizsardzību un diagnosticēšanu. Datu pakalpojumu bloks (bloks DSU) ir ierīce, kas pārveido diskrētos datus analogajos signālos, ko var nosūtīt pa telefona līnijām. Parasti šīs divas ierīces tiek konstruktīvi apvienotas un veido vienu bloku, kas veic jaudīga un visai dārga modema funkcijas.
- internunciāls Sakaru uzturētājs, tāds, kas kalpo par savienotājs līdzeklis, piem., nervu šķiedras, kas savieno nervu šūnas.
- sakopties Sakopt, parasti pilnīgi, piemēram, telpas, celtni, dzīvokli, apkārtni.
- sbirs Sākotnēji - Inkvizīcijas tiesas zemāka ranga kalpotājs.
- patricieši Sākotnēji - vissenāko pilsētas iedzīvotāju pilntiesīgā privileģētā daļa, kas ietilpa ģints kopienā (pretstatā beztiesīgajiem plebejiem), vēlāk Senajā Romā - ģints aristokrātija, ko veidoja apmēram 300 dzimtu locekļi.
- alpa Sākotnēji elpas vilciens bijis kā mērs - zīme, mirklis, laika sprīdis.
- vokzāle Sākotnēji telpas dejai kādā atklātā dārzā.
- bazilika Sakrālajā arhitektūrā - vairākjomu baznīca, kuras vidusjoms paaugstināts attiecībā pret sānjomiem, un tā augšdaļā ir logi telpas izgaismošanai.
- zakristija Sakristeja - katoļu un luterāņu baznīcas telpa, kur tiek glabāti liturģiskie trauki u. c. kulta piederumi un kur garīdznieks gatavojas dievkalpojumam.
- receptorija Sakristeja vai telpa, kurā var uzturēties.
- sagriezties Sākt dejot ar straujām riņķveida kustībām; kļūt tādam, kur sāk dejot ar straujām riņķveida kustībām (par vietu, telpu).
- startēt Sākt kustību (par transportlīdzekļiem, parasti lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem).
- iepūšļāt Sākt pūst elpu, atkārtoti uzpūst elpu.
- aiztust Sākt smagi elpot.
- sakustināt Sākt, parasti pēkšņi, izraisīt kustību (šķidrumā, arī ūdenstilpē); īsu brīdi izraisīt kustību.
- orgijas Sākumā senējiem grieķiem dievkalpojumi par godu Dēmētrai, vēlāk Bakhum, vīna un jautrības dievam, pie kam notika dažādas pārmērības.
- Grandtērka Sala Atlantijas okeānā ("Grand Turk"), Tērksu salās, kas ietilpst Lielbritānijas aizjūras teritorijā "Tērksas un Kaikosas".
- Aguni sala Austrumķīnas jūā (_Aguni-jima_), Rjūkjū salās, Japānas teritorija, ietilpst Okinavas prefektūrā.
- Vormsi Sala Baltijas jūras Igaunijas piekrastē, ceturtā lielākā Igaunijas sala, atrodas starp Hījumā un Igaunijas kontinentālo daļu, ietilpst Lēnes apriņķī, platība - 93 km^2^, garums - 16 km, platums - 10 km, lielākais augstums 13 m vjl., 415 iedzīvotāju.
- Upursala Sala Cirīša ezerā, Aglonas pagastā, platība - 16 ha, ietilpst Cirīša ezera dabas parkā un dabas liegumā "Cirīša ezera salas", valsts aizsardzībā kopš 1931. g.
- Čepela Sala Donavas vidustecē ("Csepel"), Ungārijā, platība 257 kvadrātkilometri, garums 48 km, ziemeļu daļa ietilpst Budapeštas teritorijā.
- Agatonisa sala Egejas jūras dienvidaustrumos (_Agathonisi_), ietilpst Dienvidsporādu salu sastāvā, Grieķijas teritorija.
- Prinsipi Sala Gvinejas līcī ("Principe"), pie Āfrikas rietumu krastiem, ietilpst Santomes un Prinsipi valstī.
- uzsalt Sala iedarbībā izveidoties uz zemes, ūdenstilpes u. tml. virsas nelielai sasaluma kārtai; sala iedarbībā izveidoties ar nelielu virsas sasaluma kārtu (par zemi, ūdenstilpi u. tml.).
- Kartjē sala sala Indijas okeāna austrumos, netālu no Austrālijas ziemeļrietumu piekrastes, ietilpst Austrālijas ārējās teritorijas “Ašmora un Kartjē Salas” sastāvā.
- Madura Sala Javas jūrā ("Madura"), ietilpst Lielo Zunda salu grupā, atrodas uz ziemeļiem no Javas, Indonēzijā, platība - 4558 kvadrātkilometri, pauguraina, augstums - līdz 471 m.
- Lieldienu sala sala Klusā okeāna austrumu daļā ("Isla de Pascua"), Čīles īpaša teritorija Valparaiso reģiona sastāvā, platība - 164 kvadrātkilometri, 4900 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Hangaroa, augstākā virsotne - 539 m; Rapanuja.
- Liepu sala sala Lielajā Baltezerā, Ādažu pagastā, ietilpst dabas liegumā "Lielā Baltezera salas", platība 2,8 ha, konstatētas 111 augu sugas.
- Ropažu sala sala Lielajā Baltezerā, Ādažu pagastā, ietilpst dabas liegumā "Lielā Baltezera salas", platība 4,5 ha, konstatētas 137 augu sugas.
- Mazā sala sala Lielajā Baltezerā, Garkalnes pagastā, ietilpst dabas liegumā "Lielā Baltezera salas", platība 0,5 ha, konstatētas 62 augu sugas.
- Auzu sala sala Lielajā Baltezerā, Garkalnes pagastā, ietilpst dabas liegumā "Lielā Baltezera salas", platība 3 ha, konstatētas 127 augu sugas.
- Priežu sala sala Lielajā Baltezerā, Garkalnes pagastā, ietilpst dabas liegumā "Lielā Baltezera salas", platība 3,7 ha, konstatētas 139 augu sugas.
- Banka Sala Lielo Zunda salu grupā, starp Sumatru un Kalimantānu (Indonēzijā), platība - 11600 kvadrātkilometru, līdzena, atsevišķi pauguri līdz 699 m, lielākā pilsēta Pankalpinanga.
- Ādana sala Malakas šauruma ziemeļaustrumos (_Adang_), netālu no Malakas pussalas rietumu krasta, Taizemes teritorija, ietilpst Tarutau jūras nacionālajā parkā.
- Tobāgo Sala Mazo Antiļu salu grupā ("Tobago"), Trinidādas un Tobāgo Republikas sastāvdaļa, platība - 303 km^2^), 17. gs. 40. gados Kurzemes hercogs Jēkabs centās iegūt šo salu savā īpašumā un izveidot tur koloniju, tika nomitinātas 80 kolonistu ģimenes, domājams, ka starp tiem arī nedaudzi latvieši, izveidojās pilsētiņa ("Jacobusstadt", tagadējā Plimuta), saglabājušies daži vietvārdi, kā Lielais Kurzemes līcis ("Great Courland Bay"), Kalpu līcis ("Kalpi Bay"), Kuršu līcis ("Coerse Bay").
- Nevisa Sala Mazo Antiļu salu ziemeļos ("Nevis"), ietilpst Sentkitsas un Nevisas Federācijā, platība - 93 kvadrātkilometri, 12100 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Čārlstauna.
- Sentkitsa Sala Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietilpst Sentkitsas un Nevisas Federācijā, platība - 168 kvadrātkilometri, 35000 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Bastera.
- Sinkepa Sala Natunas jūrā ("Singkep"), ietilpst Lingas arhipelāgā, Indonēzijā, platība 828 kvadrātkilometri.
- Linga Sala Natunas jūrā, ietilpst tāda paša nosaukuma arhipelāgā, Indonēzijā, platība - 826 kvadrātkilometri, augstums līdz 1163 m.
- Dzannone Sala Tirēnu jūrā, Itālijā, ietilpst Poncas salu grupā, kas atrodas uz rietumiem no Neapoles.
- Gavi Sala Tirēnu jūrā, Itālijā, ietilpst Poncas salu grupā, kas atrodas uz rietumiem no Neapoles.
- Palmarola Sala Tirēnu jūrā, Itālijā, ietilpst Poncas salu grupā, kas atrodas uz rietumiem no Neapoles.
- Santostefāna Sala Tirēnu jūrā, Itālijā, ietilpst Poncas salu grupā, kas atrodas uz rietumiem no Neapoles.
- Ventotene Sala Tirēnu jūrā, Itālijā, ietilpst Poncas salu grupā, kas atrodas uz rietumiem no Neapoles.
- Lielalksnīte Sala Usmas ezera rietumu daļā, starp Moricsalu un Viskūžu salu, platība - 33 ha, ietilpst Moricsalas rezervātā; Alksnīte; Lielais Alksnis.
- augustieši Salas novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Augustmuiža" iedzīvotāji.
- līkumieši Salas novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Līkummuiža" iedzīvotāji.
- remberģieši Salas novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Remberģe" iedzīvotāji.
- saulieši Salas novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Saulesmuiža" iedzīvotāji.
- Selburg Salas novada Sēlpils pagasta bijušais nosaukums.
- hipolimnijs Saldūdens stāvošu ūdenstilpju (ezeru, dīķu, ūdenskrātuvju) pelagiāles slānis dziļāk par 14-20 metriem.
- sarūmēt Salikt, novietot kārtīgi, blīvi, izmantojot lietderīgi rīcībā esošo vietu, telpu.
- feritīns Salikta olbaltumviela (metālproteīds); sastāv no olbaltumvielas - apoferitīna, kas saistīta ar Fe; dzīvnieku un cilvēku organismā veic dzelzs uzkrāšanas funkciju.
- nomenklatūras vārds saliktā vietvārdā vai īpašvārdiskā institūcijas nosaukumā ietilpstošais sugasvārds, kas norāda nosauktā objekta kategoriālo piederību.
- sfingolipīdi Salikti lipīdi, kuru molekulās ietilpst aminospirts sfingozīns.
- sfignolipīdi saliktie lipīdi, kuru sastāvā ietilpst aminospirts sfignozīns; ir nervaudos un smadzenēs.
- apmalēt Salikumu vai attēlu ietilpināt līniju vai ornamentu apmalē.
- akvaforts Salpetra skābe.
- salitris Salpetris.
- salpeters Salpetris.
- salpēters Salpetris.
- salpetrs Salpetris.
- zalpēteris Salpetris.
- zalpēters Salpetris.
- salpiglossis Salpingloses.
- haloģens Sālsradis: ķīmiskas īpašības apzīmējums fluoram, hloram, bromam un jodam, kas var tieši savienoties ar metāliem, radot sālis, kamēr visos citos gadījumos sāļu sastāvā ietilpst arī skābeklis.
- Sili salas salu grupa Atlantijas okeānā ("Isles of Scilly"), Kornvolas pussalas rietumu piekrastes tuvumā, Lielbritānijā, ietilpst 140 salu, platība - 16 kvadrātkilometru.
- Normandijas salas salu grupa Atlantijas okeānā (angļu val. “Channel Islands”), Lamanšā, Lielbritānijas valdījums, ietilpst Džērsija, Gērnsija un vairākas nelielas salas, platība — 195 kvadrātkilometri, lielākais augstums — 148 m vjl.
- Marķīza salas salu grupa Klusā okeāna centrālajā daļā (fr. val. "Iles Marquises"), ietilpst Franču Polinēzijā (Francijas aizjūras zeme), platība - 1274 kvadrātkilometri, 8700 iedzīvotāju (2002. g.), administratīvais centrs - Taihae, augstums - līdz 1259 m.
- Admiralitātes salas salu grupa Klusā okeāna rietumos (40 salas, angļu val. "Admiralty Islands") Bismarka arhipelāgā uz ziemeļiem no Jaungvinejas salas, ietilpst Papuā-Jaungvinejā, apdzīvo papuasi.
- Marianas salas salu grupa Klusā okeāna rietumu daļā (angļu val. "Marianas Islands"), Mikronēzijā, platība - 1183 kvadrātkilometri, ietilpst 15 lielas salas un >50 sīku salu un rifu, stiepjas \~800 km garumā meridionālā virzienā, augstums - līdz 965 m vjl.
- Penhu salas salu grupa Taivānas šaurumā, tajā ietilpst 64 salas, no kurām 20 ir apdzīvotas, platība - 127 kvadrātkilometri, augstums - līdz 48 m, bazalta ieži, koraļļu rifi.
- Poncas salas salu grupa Tirēnu jūrā ("Isole Ponziane"), uz rietumiem no Neapoles, Itālijā, ietilpst vairākas salas, apdzīvotas.
- Pelagu salas salu grupa Vidusjūrā ("Isle Pelagie"), Tunisas šaurumā (Itālijas teritorija), ietilpst 3 salas: Lampedūza, Lampione (neapdzīvota), Linoza, kopējā platība - 25,48 kvadrātkilometri, augstums - līdz 195 m vjl., 6400 iedzīvotāju (2012. g.).
- loča nauda samaksa par loča pakalpojumu, ievadot peldlīdzekli ostā vai izvadot no tās.
- priekšsamaksa Samaksa par precēm pirms to saņemšanas un par pakalpojumiem pirms to izmantošanas.
- apkalpošanas maksa samaksa par restorāna vai viesnīcas pakalpojumu, kas tiek ietverta pakalpojuma apmaksas summā un nonāk uzņēmuma rīcībā, atkarībā no uzņēmuma veida un kategorijas tā var būt fiksēta summa vai arī tās lielums ir proporcionāls maksai par pakalpojumu, piemēram, restorānā par pakalpojumu jāmaksā 5-15% no pasūtījuma summas.
- darba alga samaksa par strādnieka vai kalpotāja padarīto darbu.
- atlīdzināt Samaksāt (par darbu, pakalpojumu u. tml.).
- sarukt Samazināties tilpumā (parasti žūstot) - piemēram, par vielām, materiāliem.
- sarauties Samazināties, parasti ievērojami, tilpumā, apjomā (par priekšmetiem, vielām, materiāliem).
- oligopnoja Samazināts elpošanas dziļums vai biežums.
- pabrīvs Samērā neaizņemts, tukšs (par vietu, telpu).
- sala Samērā neliela (salīdzinājumā ar kontinentu) sauszemes teritorija, ko no visām pusēm norobežo ūdenstilpe.
- paplašs Samērā plašs (par platību, telpu).
- pavējīgs Samērā vieglprātīgs, nenopietns; paaušīgs.
- pusdurns Samērā vieglprātīgs, nenopietns.
- pustraks Samērā vieglprātīgs, nevaldāms.
- paviegls Samērā vieglprātīgs.
- patraks Samērā, arī mazliet trakulīgs, vieglprātīgs.
- damīdīt Samīdīt (sienu, labību u. tml.), lai (to) varētu ievietot, ietilpināt (kādā telpā).
- sanmezgls Sanitārais mezgls - tualete, dušas telpa, vannas istaba.
- sāņkambars sānkambaris, blakus telpa.
- Bhagavadgita Sanskritā, Kunga (t. i., Krišnas) dziesma, indiešu filozofu reliģiska mācība, ap 200 g. pr. Kr., rakstīta sanskritā; ietilpst lielajā eposā "Mahabharāta"; uzsver iekšējās ticības Dievam nozīmi hinduismā.
- sānkambaris Sānu, blakus telpa.
- izmantot saņemt pakalpojumus.
- trahealģija Sāpes elpvadā.
- pulpalģija Sāpes zoba pulpā.
- pielasīties Sapulcējoties (cilvēkiem) lielākā daudzumā, tikt aizņemtam, piepildītam (ar tiem) - piemēram, par telpu.
- cūkpiene Sarainā vēlpiene ("Leontodon hispidus").
- nevienāds Saraustīts, nevienmērīgs (piemēram, par elpu).
- rasene Sarcēniju rindas dzimta ("Droseraceae"), kurā ietilpst nelieli daudzgadīgi kukaiņēdāji lakstaugi ar dziedzermatiņiem klātām, rozetē sakārtotām lapām, 4 ģintis, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- sardzne Sardzei (1) paredzētas telpas, arī celtne.
- sargātava Sardzes telpa.
- virssardzne Sardzne, kurā ir atsevišķa arestēto telpa.
- hemoglobīns sarkanais asins pigments, saliktā olbaltumviela, kas atrodas eritrocītos un pārnēsā skābekli no elpošanas orgāniem uz audiem un ogļskābo gāzi (oglekļa dioksīdu) no audiem uz elpošanas orgāniem.
- Carpodacus puniceus sarkanais svilpis.
- siltās krāsas sarkanas, oranžas un dzeltenas krāsas, kas it kā rada siltuma sajūtu telpā.
- svāpulis sarkankrūtītis jeb parastais svilpis ("Pyrrhula pyrrhula").
- Pyrrhula pyrrhula sarkankrūtītis jeb parastais svilpis, arī svilpis jeb sarkankrūšu svilpis.
- hemoeritrīns Sarkans elpošanas pigments tārpu u. c. bezmugurkaulnieku asinīs.
- Dryopteris erythrosora sarkansporu ozolpaparde.
- sakņkāji Sarkodīnvicaiņu tipa sarkodīnu klases apakšklase ("Rhizopoda"), kurā ietilpst kailamēbu, čaulamēbu un foraminīferu kārta.
- dzesna Sarma ziemā uz mitru telpu sienām.
- dziesna Sarma ziemā uz mitru telpu sienām.
- dziezna Sarma ziemā uz mitru telpu sienām.
- aizcilpināt Sasaistīties, savilkties cilpās.
- pārsalt Sasalt ūdenim kādā ūdenstilpē līdz dibenam.
- ledus Sasalusi ūdens, ūdenstilpes augšējā kārta, tās gabals vai gabali.
- vilksnis Sasiet ar valgu, cilpu.
- ieņēmumi Saskaņā ar nodokļu likumiem iekasētie vai saņemtie nodokļu, valsts un pašvaldību nodevu un citi maksājumi budžetos, kā arī budžeta iestāžu ieņēmumi no to sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi, īpašiem mērķiem iezīmēti ieņēmumi, aktīvu realizācijas tīrie ieņēmumi, saņemtie procentu maksājumi un dividendes, ārvalstu finanšu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi naudā vai natūrā (ar uzskaiti naudā).
- lokomocija Saskaņotas (koordinētas) kustības, ar kuru palīdzību cilvēks un dzīvnieki pārvietojas telpā (gājiens, lidojums, peldēšana u. c); šādas kustības notiek, muskuļiem darbojoties ar centrālās nervu sistēmas līdzdalību.
- krastmala Saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi; krasts (2).
- RDS saskarne RDS - attālu datu apkalpošanas saskarne.
- saķert Saslimt (aiz neuzmanības, vieglprātības u. tml.).
- beramblīvums Sasmalcinātas (beramas) vielas masas attiecība pret tās tilpumu.
- bermetrs sasmalcinātas koksnes aizņemtā tilpuma (1 m^3^, kopā ar gaisa tukšumiem) mērvienība.
- uzdūrēt Sasniegt ar kājām (ūdenstilpes dibenu).
- cesnai Saspiesti, šauri, tā, ka trūkst vietas, telpas.
- samaiga saspiestība, kopdzīve ierobežotā telpā.
- Bauskas novads sastāv no Bauskas un Iecavas pilsētas, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes. Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagasta, robežojas ar Jelgavas, Olaines, Ķekavas, Ogres un Aizkraukles novadu, kā arī ar Lietuvu.
- sašvilpjot sasvilpot.
- sašvelpt sasvilpt.
- sasvelpt Sasvilpt.
- sašvilpties sasvilpties.
- sasvelpties Sasvilpties.
- pārtece Sašaurināta vieta, pa kuru ūdens pārtek no vienas ūdenstilpes citā.
- aizvilkties Sašaurināties, savilkties (piemēram, par cilpu).
- ketelēt Sašūt (trikotāžas izstrādājuma daļas), sastiprinot adījuma malējās cilpiņas.
- kuģniecība Satiksme pa ūdenstilpēm ar kuģiem.
- transporta un komunikāciju ainava satiksmes ceļu mezgli, maģistrāles un ar tām saistīto inženiertehnisko būvju un struktūru, sakaru līniju, ražošanas un apkalpojošās sfēras objektu, apstādījumu un citu funkcionālo ainavelementu kopums, kā arī pārējās platības, kur daba, saimniecība un kultūrvide atrodas tiešā vai netiešā cilvēku, kravu un informācijas plūsmu ietekmē.
- saiet Satilpt (kur); būt tādam, ko var novietot (kur) - par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
- smacēt Saturot ko kaitīgu, arī samazinot, pārtraucot gaisa pievadi, būt par cēloni tam, ka (elpošana, elpošanas orgānu darbība) tiek apgrūtināta; šādā veidā būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi; arī slāpēt (1).
- bandaga Saulpurene ("Trollius").
- cāļagalva Saulpurene ("Trollius").
- poga Saulpurene ("Trollius").
- saules purene saulpurene.
- sviesta bumba saulpurene.
- cāļgalviņa Saulpurene.
- cāļgalvīna Saulpurene.
- sviestbumba Saulpurene.
- sviestene Saulpurene.
- sviestenīte Saulpurene.
- sviestpurene Saulpurene.
- saules purenes saulpurenes.
- trollius Saulpurenes.
- Āzijas saulpurene saulpureņu suga ("Trollius asiaticus"), Latvijā introducēta.
- Ķīnas saulpurene saulpureņu suga ("Trollius chinensis"), Latvijā introducēta.
- Eiropas saulpurene saulpureņu suga ("Trollius europaeus"), kas Latvijā sastopama savvaļā, lakstaugs ar dzelteniem lodveida ziediem.
- zemā saulpurene saulpureņu suga ("Trollius pumilus"), ko Latvijā audzē akmeņdārzos.
- solārijs Sauļošanās telpa, laukums.
- sausgultne Sausa (tuksnešu ūdenstilpes) gultne ar īslaicīgu noteci vai bez noteces.
- darbokslis Sauss, izžāvēts skals uguns iekuram vai telpas apgaismošanai.
- izžāvēts kokmateriāls sauss, vairākus gadus telpās ar pazeminātu gaisa mitrumu nostāvējies kokmateriāls.
- piekraste Sauszemes josla gar ūdenstilpi kopā ar ūdenstilpes joslu sauszemes tuvumā.
- divizions Sauszemes karaspēka (parasti artilērijas, kavalērijas) taktiskā apakšvienība, kurā ietilpst, piemēram, vairākas baterijas, vairāki eskadroni.
- krasts sauszemes mala (ūdenstilpei); saskares josla starp ūdenstilpi un sauszemi.
- piekraste Sauszemes mala (ūdenstilpei); saskares līnija starp ūdenstilpi un sauszemi.
- krastmala Sauszemes platība ūdenstilpes (parasti upes, ezera, jūras) tuvumā.
- piekraste Sauszemes platība ūdenstilpes tuvumā.
- applūdināmā zona sauszemes teritorija, kura, palielinoties ūdens pieplūdumam ūdenstilpē vai ūdens caurplūdumam ūdenstecē, uz neilgu laikposmu tiek applūdināta.
- mukarana Savdabīgs ornamentāls telpu rotājums arhitektūrā (stalaktītu veidā).
- sažņaugt Savelkoties cieši saspiest (piemēram, par cilpu, auklu); cieši savilkt (ap ko, piemēram, auklu).
- zvaigznīte Savienojumā "alpu zvaigznīte": ēdelveiss.
- asarveidīgs Savienojumā "asarveidīgās zivis": īsto kaulzivju kārta, kurā ietilpst, piemēram, asaru, lucīšu, zobenzivju dzimtas.
- austroaziātu Savienojumā "austroaziātu valodas" - valodu saime, kurā ietilpst monu-kmeru valodas, vjetu valodas, palaunu-va valodas, nikobariešu valoda, mundu valodas nahali valoda, dažkārt pieskaita arī mjao-jao valodas; izplatības teritorija - Birma, Indija, Kampučija, Ķīna, Laosa, Taizeme, Vjetnama.
- cilpu Savienojumā "cilpu calpu" lieto zaķa lēcienu raksturošanai.
- daudzplakņu savienojumā "daudzplakņu kakts": telpas daļa, ko ierobežo vairākas plaknes, kurām ir kopējs punkts.
- klinkām Savienojumā "klinku klinkām" - nevienādā lēkājošā gaitā (iet vai skriet); cilpojot.
- klinku Savienojumā "klinku klinkām" - nevienādā lēkājošā gaitā (iet vai skriet); cilpojot.
- lēļveidīgs Savienojumā "lēļveidīgie putni": putnu kārta ("Cprimulgiformes"), kurā ietilpst, piemēram, lēlis.
- līdakveidīgs Savienojumā "līdakveidīgās zivis": īsto kaulzivju virskārtas kārta ("Esociformes"), kurā ietilpst, piemēram, līdaka.
- mazsaru Savienojumā "mazsaru tārpi"; posmaino tārpu klase, kurā ietilpst sīki līdz samērā lieli slaidi dzīvnieki, kas parasti dzīvo saldūdeņos un augsnē.
- nedzīvība Savienojumā "nedzīvības apdrošināšana": apdrošināšana, kurā neietilpst dzīvības apdrošināšana.
- peļveidīgs Savienojumā "peļveidīgie grauzēji": grauzēju kārtas apakškārta, kurā ietilpst, piemēram, peles, kāmji; šīs apakškārtas dzīvnieki.
- stagarveidīgs Savienojumā "stagarveidīgās zivis": kaulzivju kārta ("Gasterosteiformes"), kurā ietilpst, piemēram, stagari.
- staipekņveidīgs savienojumā "staipekņveidīgo klase"; paparžaugu nodalījuma klase (_Lycopodiatae_), kurā ietilpst daudzgadīgi vienādsporu un dažādsporu augi ar ložņājošu vai pacilu stumbru.
- vējzivjveidīgs Savienojumā "vējzivjveidīgo kārta": kaulzivju kārta ("Beloniformes"), kurā ietilpst līdz 1 metram garas, saimnieciski izmantojamas zivis, kas dzīvo tropu un mēreno joslu ūdeņos.
- vjetu Savienojumā "vjetu valodas" - austroaziātu valodu saimes valodu grupa, kurā ietilpst vjetnamiešu valoda, miongu, nguonu, pongu u. c. valodas; fonētikā raksturīgs daļējs vai pilnīgs monosillabisms, gandrīz visas ir toņu valodas (4-6 toņi); vārdi nelokāmi, raksturīga salikteņu veidošana, liela nozīme vārdu kārtai teikumā.
- saspiests Savienojumā ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē stāvokli ļoti šaurā, mazā, neērtā telpā, vietā.
- beigt Savienojumā ar "elpot", "ciest" u. tml.: mirt.
- atvilkt Savienojumā ar "elpu": elpot; ieelpot (bieži pēc kādu šķēršļu pārvarēšanas).
- salaist Savienojumā ar "kopā": apvienot (platības, telpas).
- šveļpenies Savienojumā ar "švelpt" izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
- tilpe Savienojumā ar "ūdens": ūdenstilpe.
- pa- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz vietu, telpu, kura atrodas zem tā, apakšā tam, ko izsaka pamatvārds.
- ie- Savienojumā ar verbu norāda uz darbības virzību iekšā (piemēram, telpā, teritorijā, vidē).
- pa- Savienojumā ar verbu norāda uz telpā ierobežotu darbības virzību.
- pie- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības rezultātā skaņa, gaisma, smarža u. tml. izplatās, tiek izplatīta viscaur telpā, apkārtnē, vidē.
- nukleotīdi Savienojumi, kuros ietilpst purīnbāze vai pirimidīnbāze, riboze vai dezoksiriboze un fosfāta atlikums; mononukleotīds.
- retzemju Savienojumos "retzemju elementi", "retzemju metāli": ķīmisko elementu grupa, kurā ietilpst skandijs, itrijs, lantāns un lantanoīdi.
- dotin Savienojumos ar darbības vārda "dot" dažādām formām kalpo tā pastiprināšanai.
- mezgls Savienojums (diegiem, auklām u. tml.), ko veido, (tos) sasienot; ciešs iesējums (piemēram, pavedienā); savilkta cilpa.
- izsaukums Savienojums vai savienojuma mēģinājums, kas veikts, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu, kurš pieļauj divpusēju saziņu reālā laikā.
- sastats Savienojums, kurā ietilpst, parasti krasi, atšķirīgas sastāvdaļas.
- tumšs Savienojumu ar "būt", "tikt", "tapt", "kļūt" formām apzīmē tādu stāvokli (apkaimē, telpā, vidē, arī diennakts posmā), kas ir saistīts ar apgaismojuma trūkumu vai ļoti vāju apgaismojumu.
- kuluārs Savienotāja eja starp 2 telpām, pastaigas eja.
- sarūmīties savietoties (daudziem, nelielā telpā)
- aizcilpāties Savilkties (par cilpu).
- savelt Saviļņot (ūdenstilpi).
- Savoja Savojas Alpi - kalnu grēda Rietumalpos, Francijas Dienvidaustrumos, vairāki augstkalnu kristālisko iežu masīvi, augstākā virsotne - Monblāns (4809 m).
- budžeta programma savstarpēji saistītu, uz kopēju mērķi orientētu pasākumu vai pakalpojumu kopums, kurš tiek plānots, izpildīts, uzskaitīts un kontrolēts no budžeta finansētās institūcijās saskaņā ar likumu un par kura izpildi atbild budžeta izpildītāji.
- stāvoklis Savstarpējo (vielas) daļiņu telpisko attiecību, mijiedarbību kopums, kas nosaka (tās) fizikālās vai ķīmiskās īpašības (parasti kādā laikposmā).
- uzmesties Savtīgā nolūkā ietekmējot, pakļaujot savai gribai, kļūt (kādam par padomdevēju, rīcības noteicēju, izkalpinātāju u. tml.).
- neverbālā saskarsme sazināšanās bez vārdu palīdzības, lietojot tādus līdzekļus kā mīmika, acu skatiens, žesti, poza, balss intonācija, pauze, fiziskā distance, izvietojums telpā, apģērbs u. c.
- drošības poga saziņas iekārta ar signālpogu, kas atrodas aprocē vai kulonā un nodrošina cilvēka diennakts uzraudzību, neatliekamo palīdzību un psiholoģisko atbalstu ārkārtas situācijās.
- čēkšs Sēcošs, mazliet gārdzošs troksnis (elpošanas orgānos).
- magnolijaugi Segsēkļi - sēklaugu nodalījuma apakšnodalījums, visaugstāk organizētā augu valsts daļa, kurā ietilpst vairāk nekā puse zināmo augu sugu.
- divdīgļlapji Segsēkļu klase ("Dicotyledoneae, Magnoliatae"), kur ietilpst augi, kuru dīgļiem ir divas dīgļlapas, šīs klases augi, \~280 dzimtu, \~200000 sugu, Latvijā konstatētas 87 dzimtas, >1200 sugu.
- izlikšana Sekas, kad likumā paredzētajos gadījumos tiesas kārtībā tiek izbeigts dzīvojamās telpas īres līgums, kad īrnieks un viņa ģimenes locekļi atsakās labprātīgi atbrīvot izīrēto dzīvojamo telpu.
- eitrofiskais ezers sekla vai vidēji dziļa aizaugusi ūdenstilpe ar lielu daudzumu barības vielu.
- sēklu skarifikācija sēklapvalku mehāniska vai ķīmiska ievainošana vai to blīvuma samazināšana, lai paātrinātu ūdens uzsūkšanu, veicinātu sēklu elpošanu un tās ātrāk sadīgtu.
- vācele Sēklas materiāla daudzums, kas ietilps sētuvē.
- enterošeocēle Sēklinieka maisiņa trūce, kurā atrodas zarnas cilpa.
- enterosheocēle Sēklinieku maisiņa trūce, kurā atrodas zarnas cilpa.
- enterocisto-ošeocēle Sēklinieku maisiņa trūce, kurā ir zarnu cilpas un daļa urīnpūšļa.
- enterocistoosheocēle Sēklinieku maisiņa trūce, kurā ir zarnu cilpas un daļa urīnpūšļa.
- sēre Sēklis, kas sākas tieši no ūdenstilpes krasta; sanešu kopums ūdenstilpē, kurš mazūdens apstākļos iznirst virs ūdens līmeņa.
- lyginopteridatae Sēklpaparžu klase.
- eitrofiska ūdenstilpe sekls ezers vai cita ūdenstilpe, kurā uzkrājas augu barības vielas, kas veicina organismu vairošanos, ūdens ziedēšanu, skābekļa trūkumu un aizaugšanu.
- izgaismot Sekmēt gaismas izplatīšanos (telpā); panākt, ka (telpā) ir pietiekami daudz gaismas.
- sociālā pedagoga darbības mērķis sekmēt indivīda socializācijas procesa norisi, nodrošināt sociālās audzināšanas pasākumus, kā rī veikt sociālpedagoģisku darbību negatīvās socializācijas cēloņu un seku ierobežošanu.
- Dryopteris cristata sekstainā ozolpaparde.
- monumentofilija Seksuāla tieksme uz skulptūrām, statujām, attēliem; pigmalionisms.
- seksuālpsihologs Seksuālpsiholoģijas speciālists.
- ikonolagnija Seksuāls satraukums, aplūkojot gleznu vai skulptūru.
- reniflers Seksuāls uzbudinājums pēc dabīgu smaržu (ziedu, sveķu u. c.) ieelpošanas.
- sēcoņa Sēkšana, smaga elpa, troksnis.
- sepinēt Sēkt, smagi elpot, kāsēt.
- finanšu sektors sektors, kuru veido banku sektorā, apdrošināšanas sektorā un ieguldījumu pakalpojumu sektorā ietilpstošas komercsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības neatkarīgi no tā, vai minētās komercsabiedrības atrodas vienā vai vairākās valstīs.
- celoms Sekundārais ķermeņa dobums - telpa, kas atrodas starp cilvēka un daudzšūnu dzīvnieku ķermeņa sienas iekšējo virsmu un iekšējiem orgāniem.
- ķimeņlapu selīne selīņu suga ("Selinum carvifolia"), kas Latvijā sastopama samērā bieži, auga stublājs 30-90 cm augsts, ar ļoti raksturīgām spārnainām šķautnēm, aug purvainās un krūmainās pļavās, zemajos jeb zāļu purvos, pārpurvotos ūdenstilpju krastos.
- Brulāni Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Brūlāni" nosaukuma variants.
- Viesītes Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Ezerciems" bijušais nosaukums.
- Ķēniņi Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Gretes" bijušais nosaukums.
- Ķipi Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Ķipukalns" nosaukuma variants.
- Līkummuiža Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Līkumi" bijušais nosaukums.
- Naudīdzānkalns Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Naudīdzāni" bijušais nosaukums.
- Mežmuiža Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Riesti" bijušais nosaukums.
- sēlijieši Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Sēlija" iedzīvotāji.
- sēlpilieši Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Sēlpils" iedzīvotāji.
- sērpilieši Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Sērpils" iedzīvotāji.
- stabenieši Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Stabene" iedzīvotāji.
- Sēļpils Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Vecsēlpils" bijušais nosaukums.
- Sērpils Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Vecsēlpils" bijušais nosaukums.
- vecsēlpilieši Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Vecsēlpils" iedzīvotāji.
- vīgantieši Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Vīgante" iedzīvotāji.
- Zaķāni Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Zaķēni" bijušais nosaukums.
- Zeļburgskaja Sēlpils pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Selburg Sēlpils.
- asociatīvā sēma sēma, kas vārda pamatnozīmē neietilpst, bet ietver ar vārda denotātu saistītās asociācijas.
- kanaāniešu valodas semītu val. gr. valodas, lietotas 3.-2. gt. p. m. ē. senajā Kanaānā; ietilpst feniķiešu valoda, ugaritu u. c. mirušās valodas, kā arī vienīgā dzīvā valoda - ivrits.
- berberu valodas semītu-hamītu valodu saimes valodu grupa, ietilpst vairāki simti dzīvo dialektu un izlokšņu, iedala 3 grupās: ziemeļu grupa, tuaregu un zenagu valoda.
- nokturns Senā baznīcā - nakts dievkalpojums, ko sākotnēji turēja tikai lieldienas naktī, vēlāk arī naktīs uz svētdienām un svētkiem, klosteros arī ik nakti.
- pūrs Sena beramu vielu tilpuma mērvienība = 3 sieki = 3 ķipi = 4 sētuves = 240 riekšavas = 54 stopi = 69,5 litri (citviet arī \~70-100 litru; 48 kg).
- Speldžu apmetne sena dzīvesvieta Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, Vīķu ezera ziemeļrietumu krastā, aizņem \~200 x 250 m lielu platību, kas postīta zemes meliorācijas darbos, kultūrslānī atrastas dažādas senlietas un bezripas keramikas trauku lauskas.
- talams Senā Grieķijā laulāto guļamistaba, arī sieviešu telpa.
- karcers Senā Romā valsts cietums; viduslaikos apcietinājuma vieta klosteros, vēlāk augstskolās un vidusskolās telpas brīvības soda izciešanai.
- mieturaiņi Sena segsēkļu rinda, kurā ietilpst kosām līdzīgi bezlapu koki ar vienkāršu vadaudu uzbūvi; šīs rindas koki.
- taurīni Sena tauta, kas dzīvoja Alpu rietumu daļā, kur tagad Turīnas pilsēta.
- kauss Sena tilpuma mērvienība - 0,5 litri.
- stops Sena tilpuma mērvienība - aptuveni 1,3 l; citur arī 1/8 spaiņa jeb 1,537 l.
- vācele Sena tilpuma mērvienība vienāda ar 6-8 stopi.
- treinis Sena tilpuma mērvienība, kas atbilda vienai ceturtajai vai vienai trešajai daļai no ass.
- pinakotēka Senajā Grieķijā - telpa, kurā glabājās tēlotājas mākslas darbi.
- auletrīda Senajā Grieķijā profesionāla dejotāja un mūziķe, kas piedalījās dzīrēs un simpozijos, bieži vien sniedzot arī intīmus pakalpojumus.
- kabala Senajā Krievijā (no \~14. gs.) parādu kalpības nosaukums; Livonijā pa daļai atbilst drellība.
- triklīnijs Senajā Romā - kvadrātveida ēdamgalds, kuram trīs pusēs bija novietotas kušetes sēdēšanai maltītes laikā; arī telpa (ēdamistaba), kurā atradās šāds galds.
- ghorfa Senajos ciematos "ksar" Atlasa kalnos - graudu noliktava; cilindriskas telpas, būvētas ap pagalmu; vēlāk izmantotas par dzīvojamām istabām.
- leuterācija Senāk civilprocesā un kriminālprocesā paredzēta kārtība, kā apturēt sprieduma spēkā stāšanos vai to pārsūdzēt revīzijas kārtībā.
- neļaudis Senāk kalpi un sērdieņi, kas nepiederēja pie ļaudīm.
- lielistaba Senāk lauku sētās saimei paredzēta dzīvojamā telpa, kas aizņēma visu mājas platumu vai veselu tās galu un pretstatā saimnieka kambariem nebija sadalīta atsevišķās telpās.
- kilē Senāk turku tilpuma mērs = 35,27 l; kils.
- kils Senāk turku tilpuma mērs = 35,27 l.
- reti Senas ķeltu-illīriešu ciltis, kas dzīvoja Alpos; 15 g. p. m. ē. pakļāva romieši.
- senkrasts Senas ūdenstilpes krasts.
- hiērodūli Senatnē vergi, kas kalpoja svētnīcās un skaitījās par dievu īpašumu; dažos austrumu kultos un Korintā sievietes šajās statusā kalpoja sakrālai prostitūcijai.
- senvēži Senčauļi - helicerātu klase, jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās.
- Raksti Senebreju Bībeles trešā un noslēdzošā daļa, kurā ietilpst Gudrības literatūra (piemēram, Ījaba grāmata un Pamācības), Psalmi, vēlāka laika vēsturiskas hronikas un citi materiāli.
- nartekss Senējās kristīgās baznīcās sevišķs nodalījums, kur pa dievkalpošanas laiku stāvēja grēku nožēlotāji, apsēstie u. c.
- aktinomicētu rinda sēnes, kas ietilpst baktēriju nodalījumā (starainās sēnes).
- pneima Sengrieķu filozofijā un medicīnā - dzīvības spēks, elpojamais gaiss, gars.
- konistērijs Sengrieķu ģimnāzijās smiltīm nokaisīts laukums, kur notika gk. laušanās vingrinājumi; arī telpa, kur apputekšņoja cīkstoņus pēc ādas ieeļļošanas.
- mūza Sengrieķu mitoloģijā - zinātnes vai mākslas dieve, viena no deviņām māsām (Eiterpe, Erato, Kalliope, Klīo, Melpomene, Polihimnija, Talija, Terpsihora, Urānija).
- pentātls Sengrieķu pieccīņa, kurā ietilpa lēkšana, skriešana, diska un šķēpa mešana un laušanās.
- hrizoelefantīns sengrieķu skulptūra, kurai mati un apģērbs bija darināti no zelta, ķermenis - no ziloņkaula, visu saturēja koka karkass.
- dipters Sengrieķu tempļa tips: taisnstūra telpa, ko ārpusē visapkārt ietver divas kolonnu rindas.
- targums Seni Vecās Derības tulkojumi aramiešu valodā; sākotnēji mutisks tulkojums sinagogas dievkalpojuma laikā.
- asīriešu vadžu (ķīļu) raksti Seni Vidusāzijas monumentālraksti no ķīļveidīgām zīmēm; tanīs ietilpst grūti lasāmie babiloniešu un asīriešu vadžu rakstiem līdzīgie.
- Hajagrīva Senindiešu mitoloģijā - daitja, kas no dieva Brahmas lūpām, tam kalpas beigās guļot, izzaga četras vēdas.
- Gājatrī Senindiešu mitoloģijā - dieva Brahmas sieva, dzīvības elpas personifikācija, kā arī personificē vēdisko pantmēru, "Rigvēdas" himnas svēto fragmentu, kas brahmanim ir domās jāatkārto rīta un vakara lūgšanu laikā.
- Dhātars Senindiešu mitoloģijā - dievišķais noteicējs, nodibinātājs, radītājs, kas radījis sauli un mēnesi, debesis un zemi, gaismu un gaisa telpu, laulības aizgādnis un slimību dzidinātājs.
- gana senindiešu mitoloģijā - noslēgta dievību (parasti zemāko dievu un pusdievu) grupa (kopiena), kurā ietilpa deviņas mitoloģisko personu grupas (dievi vai pusdievi), kas darbojās kā Šivas palīgi un to priekšgalā bija viņu vadonis Ganeša, Šivas un Pārvatī dēls.
- Prabha senindiešu mitoloģijā - personificēta gaisma (mirdzēšana) saules dieva sievas vai Kalpas sievas izskatā vai arī Durgas izskatā.
- diakonisa Seno kristīgo baznīcā padzīvojusi atraitne vai meita, baznīcas kalpotāju sieviešu uzraudzītāja, palīdze sieviešu kristīšanā, nabago un slimo apgādāšanā utt.
- diakoniks Seno kristīgo baznīcās īpaša telpa, kas pielīdzināma vēlāka laika sakristejai.
- kamilla Seno romiešu apzīmējums meitenēm, kas kulta ceremonijās apkalpoja priesterienes.
- kamills Seno romiešu apzīmējums zēniem, kas kulta ceremonijās apkalpoja priesterus.
- tablinum Seno romiešu dzīvojamās ēkas ēdamā telpa ātrija tuvumā.
- penetrale Seno svētnīcu telpa ar dieva statuju.
- Lori Senpilsēta Armēnijas ziemeļu daļā, Dzoragetas kreisajā krastā, dibināta X gs., no 1065. g. - Taširas-Dzoragetas valsts galvaspilsēta, 1118. g. pievienota Gruzijai, no 1441. g. ietilpa Kartlijā, sagrauta Timura karagājienā XIV gs., drupas atrodas tagadējā Loriberdas ciemā.
- Teotivakana Senpilsēta Meksikā ("Teotihuacan"), Mehiko pavalstī, kultūras centrs no II gs. p. m. ē. līdz m. ē. IX gs., saglabājušās Saules piramīdas ar tempļu drupām, skulptūras, ciļņi, freskas, izrakumi kopš XIX gs. sākuma.
- Lagaša Senpilsēta Mezopotāmijas dienvidos, Irākā, radusies IV gt. p. m. ē., ievērojams senās Šumeras centrs, tagad drupu pakalns, atrasts daudz ķīļu raksta dokumentu, skulptūru, daiļamatniecības darinājumu.
- pīkana sens alus trauks (aptuveni litra tilpumā).
- megarons Sens mājokļa tips, kas plaši lietots Egejas kultūrā (3.-2. gt. p. m. ē.): taisnstūra telpa ar pavardu centrā un ieejas portiku.
- pusdvālektis sens tilpuma mērs - viena divdesmitā daļa pūra jeb 3,475 l (citviet arī līdz 5 l).
- enkurs Sens tilpuma mērs (1 zviedru enkurs = 39,25 l).
- mērmuca Sens tilpuma mērs (piem., sāls daudzuma mērīšanai).
- mērs Sens tilpuma mērs Baltijā; 1 mērs = 1,5 Rīgas pūri; 1 Rīgas pūrs = 68,75 l.
- četverts Sens tilpuma mērs Krievijā, 210 litri.
- spints Sens tilpuma mērs Ziemeļvācijā, kura lielums gandrīz katram apvidum savs, piem., Brēmenē - 4,631 l, Hamburgā - 6,870 l, Hanoverē - 7,788 l, Meklenburgā - 2,409 l un Šlezvigā-Holšteinā - 8,695 l.
- dvālekts Sens tilpuma mērs, dažādos apvidos dažāds, 1/12-1/2 pūra; arī: 5,75 litri, 4,5 stopi, 20 riekšavas, puse spaiņa, puse sieciņa.
- fjērdings Sens zviedru tilpuma mērs; 1 f. = 1/4 muca šķidras vielas = 31,4 litri vai 1 f. = 1/8 mucas sausas vielas = 18,3 litri.
- nepilnīgi pazīstamās sēnes sēņu valsts nodalījums (_Deuteromycota syn. Fungi imperfecti_), kurā ietilpst sēnes, kuru attīstības ciklā nav dzimumvairošanās, 1825 ģintis, 15000 sugu, Latvijā konstatēts \~240 ģinšu, \~1360 sugu
- vidussēre Sēre, kas atrodas ūdenstilpes vidū.
- apakšsērija Sērija, kas ietilpst citas sērijas sastāvā.
- parastā sērpiepe sērpiepju suga ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami.
- SPS Sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs.
- kvalificēts sertifikāts sertifikāts, kurš ietver Elektronisko dokumentu likumā noteikto informāciju un kuru izsniedzis uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs.
- zekselis Sestā daļa no tilpuma (parasti pūra) mērvienības.
- sētaliņa Sētniece, kalpone, kas uzkopj pagalmu.
- puda vācele sētuve, kurā ietilpst 16 kilogramu.
- luksuss Sevišķi dārgs, grezns (piemēram, par priekšmetiem, telpām).
- nereglamentētā sfēra sfēra, kas nav pakļauta normatīvajos aktos noteiktajai obligātajai produktu, procesu un pakalpojumu atbilstības novērtēšanai.
- reglamentētā sfēra sfēra, kas pakļauta normatīvajos aktos noteiktajai obligātajai produktu, procesu vai pakalpojumu atbilstības novērtēšanai.
- kazrožu sfings sfingu dzimtas suga ("Deilephila elpenor").
- Carpodacus roseus Sibīrijas svilpis.
- piesīkt Sīcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- Vecais kalns Sidgundas pilskalns Mālpils pagastā.
- Sieksāte Sieksātes pagasts - pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā.
- vidussiena Siena starp divām telpām, diviem telpiskiem veidojumiem.
- ručkas Siena vai labības daudzums, kas ietilpst orē līdz virsējiem šķērskokiem.
- dibensiena Siena, kas atrodas tālāk (no galvenās ieejas ēkā, telpā); siena, kas atrodas pretim logam, ārsienai.
- galasiena Siena, kas norobežo (celtni, telpu) garenvirzienā.
- šķērssiena Siena, kas sadala celtni, transportlīdzekli u. tml. atsevišķās telpās, daļās; starpsiena (1).
- starpsiena Siena, kas sadala celtni, transportlīdzekli u. tml. atsevišķās telpās, daļās.
- iesiet Sienot ieveidot (cilpu, mezglu, piemēram, auklā).
- mesties Sienoties, pinoties u. tml., veidoties (piemēram, cilpā, grīstē, mezglā).
- mežģēt Siet, cilpot.
- ginaikejs Sieviešu dzīvojamā telpa.
- melnā dāma Sieviešu kārtas gars, kas spokojas, maldinot ceļiniekus, bet arī nakts laikā rādoties telpā un biedējot; Melnā 2.
- Melnā Sieviešu kārtas gars, kas spokojas, maldinot ceļiniekus, bet arī nakts laikā rādoties telpā un biedējot.
- servitietes Sieviešu ordenis, dibināts 13. gs., sauktas arī par filipietēm (pēc dibinātāja Filipa Benicija vārda) un Marijas kalponēm.
- dāmu istaba sieviešu tualetes telpa.
- prostitūta Sieviete (un arī vīrieši), kas nodarbojas ar prostitūciju, proti, sniedz seksuālos pakalpojumus par naudu.
- saimniece Sieviete, kuras rīcībā ir nodota kāda (parasti dienesta) telpa.
- rīku sieva sieviete, parasti kalpone, kas palīdz gatavot, piemēram, kādas viesības.
- vulva Sievietes ārējie dzimumorgāni - lielās un mazās kaunuma lūpas, maksts priekštelpa un kuteklis.
- ielasmeita Sievišķā dzimuma prostitūta, kas savus pakalpojumus piedāvā uz ielas.
- signālsvilpe Signalizēšanai paredzēta svilpe.
- signālzummers Signalizēšanai paredzēts zummers; signālpīkstenis.
- akarīdērces Sīkas ērces (0,1-0,9 mm), parasti bālganā krāsā, plaša ērču grupa ("Acaridiae"), kurā ietilpst noliktavērču un kašķērču dzimtas; pārtiek no organiskām vielām un sastopamas visdažādākajās vietās un substrātos, Latvijā nav īpši pētītas.
- sols Sīkdispersu, telpiskā struktūrā nesaistītu, neorganisku vai organisku daļiņu koloīda sistēma šķidrā dispersijas vide, piem., ūdenī.
- granthī Sikhismā - vīrietis vai sieviete, kas dievkalpojumā lasa no svētās grāmatas "Gurugranthsahiba".
- kirpans Sikhu reliģijas simbols - īpašas formas izliekts nazis jeb duncis, kas kalpo kā ceremoniāls ierocis.
- sitāli Sīkkristālisks stikla materiāls, kas iegūts vadāmā katalītiskā heterogēnā stikla kristalizācijā, - blīvs, gluds, smalkgraudains, necaurspīdīgs materiāls baltā, krēma un pat melnā krāsā; lieto apdares materiālu, elektroizolatoru, trauku u. c. izgatavošanai; stiklkeramika, pirokeramika, stiklporcelāns.
- lapsu sīkstenīte sīkstenīšu ģints sēņu suga ("Lentinellus vulpinus").
- konvektors Sildķermenis - apkures sistēmas elements telpu apsildīšanai; parasti ribotas caurules, pa kurām plūst siltumnesējs - karsts ūdens vai tvaiks.
- iesildīt Sildot panākt, ka (kas, piemēram, telpa, vieta) kļūst silts.
- salakpuķes Silpurene ("Pulsatilla"); ilggadīgi gundegu dzimtas lakstaugi ar matainām, stipri dalītām lapām un lieliem vientuļiem violetiem ziediem.
- anemone Silpurene ("Pulsatilla").
- salakpuķe Silpurene ("Pulsatilla").
- silmalītes Silpurene ("Pulsatilla").
- silpureni Silpurene ("Pulsatilla").
- sila purenes silpurenes.
- pulsatilla Silpurenes.
- pļavas silpurene silpureņu ģints suga (“Pulsatilla pratensis”), 7-45 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopama nevienmērīgi un ne visai bieži, aizsargājama.
- meža silpurene silpureņu suga ("Pulsatilla patens"), Latvijā aizsargājama.
- parastā silpurene silpureņu suga ("Pulsatilla vulgaris"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- Norvēģijas straume siltā straume Ziemeļu Ledus okeāna Norvēģu jūrā, plūst gar Norvēģijas krastiem, Ziemeļatlantijas straumes atzars, ietilpst Golfa straumes sistēmā, ieplūst Norvēģu jūrā pa šaurumu starp Farēru un Šetlendu salām, ziemeļu daļā sadalās Nordkapa straumē un Špicbergenas straumē.
- baptistērijs Silta ūdens baseins sengrieķu pirtīs; romiešiem - telpa peldēm.
- siltumkapacitāte Siltuma daudzums, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru paaugstinātu par 1 kelvinu vai 1 Celsija grādu; siltumietilpība.
- žūt Siltuma iedarbībā kļūt tādam, kurā iztvaiko šķidrums (par ūdenstilpi, trauku).
- vietējā siltumapgāde siltumapgādes sistēma, kas apkalpo vienu vai vairākas ēkas no individuāla siltuma avota.
- vorsalīns Siltumu un skaņu izolējošs grīdas seguma materiāls, kam augškārta veidota no sintētiskās dzijas cilpām, bet pamatne ir polivinilhlorīda plēve.
- žiroskops Simetrisks, ātri rotējošs, ciets ķermenis, kura rotācijas ass var mainīt savu virzienu telpā.
- adenoīdisms Simptomu komplekss, kas raksturo limfadenoīdo audu hipertrofiju: apgrūtināta elpošana pa degunu, deguna balss, sejas skeleta nepareiza attīstība.
- sincis Sinces - neliels priekšnams, priekštelpa, kas, atverot mājai ārdurvis, aizsargā iekštelpas no vēja un aukstuma.
- dihlorodietilsulfīds Sinepju gāze, iprīts, indīga kaujas viela (eļļains šķidrums); kairina ādu, acis un elpošanas ceļus.
- Sinole Sinoles pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema un Lizuma pagastā.
- kandiks Sīpolpuķes.
- puķsīpols Sīpolpuķu sīpols.
- aneirisma Sirds iztilpums pēc infarkta.
- hiperkinēmija Sirds minūtes tilpuma palielināšanās.
- sirds indekss sirds minūtes tilpums uz ķermeņa virsmas kvadrātmetru; normāli tas ir apm. 2,2 litri.
- kardiopneimogramma Sirds un elpošanas kustību grafisks attēls.
- vektorkardiogrāfija Sirdsdarbības elektrisko potenciālu virziena un lieluma noteikšana; sirds elektriskās aktivitātes pētīšanas metode, reģistrējot vektora cilpas projekciju (potenciālu starpības lieluma un virziena pārmaiņu attēlu sirds cikla laikā).
- miglas sirēna sirēna (svilpe, taure), ar ko raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
- Damaska Sīrijas galvaspilsēta, 1,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.), pirmās ziņas par šo pilsētu saglabājušās no 16. gs. p. m. ē., mūsu ēras 635 g. to ieņēma arābi, 1516.-1918. g. ietilpa Turcijā.
- Cyrtomium falcatum sirpjveida cirtomija jeb metālpaparde.
- globālā mobilo sakaru sistēma sistēma (tehnoloģija), kas nodrošina digitālo mobilo telefonu standartpakalpojumu, kura pamatā ir laikdales multipleksēšana.
- kapnogrāfs Sistēma oglekļa dioksīda koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā.
- aspirācija Sistēma, ar kuru kādā telpā uzsūc putekļus; visu sūcējiekārtu kopums.
- apkure Sistēma, ar kuru telpās aukstajā gada periodā rada un uztur vēlamo gaisa temperatūru.
- reāllaika informācijas sistēma sistēma, kas apkalpo transakcijas, tūlītēji modificējot attiecīgās pamatdatnes un pietiekami ātri ģenerējot atbildi, lai veiktu operācijas noteiktajā laika sprīdī.
- elektroniskās bankoperācijas sistēma, kas lietotājam nodrošina bankas pārvedumus, vai nu tieši izmantojot modemu, vai izmantojot tīkla tiešsaistes pakalpojumus, t. sk. internetu.
- gaisakuģa vadība sistēma, kas sastāv no galvenās vadības un palīgvadības; galvenā vadības sistēma nosaka gaisakuģa telpisko stāvokli un sastāv no eleroniem, augstumstūres un virzienstūres.
- galaktika Sistēma, kurā ietilpst zvaigznes, planētas un to pavadoņi, gāzu un putekļu miglāji.
- Gopher telpa sistēmas _Gopher_ telpa.
- teritoriālā plānošana sistēmisks process, kura laikā attīstības stratēģiskās, fiziskās un telpiskās prasības tiek piesaistītas teritorijai un izstrādāti šās piesaistes noteikumi.
- administratīvā atstumtība situācija, kurā dalību valsts vai pašvaldības programmās un pakalpojumu saņemšanu nosaka ierobežojoši administratīvi un/vai organizatoriski nosacījumi, nevis iedzīvotāju vajadzības un atbilstība programmu un pakalpojumu saņemšanas kritērijiem.
- paparžskābe Skābe, ko satur melnās ozolpapardes droga.
- aboleīnskābe Skābe, sagatavota no eļļas skābes caur salpetra skābi.
- hiperventilācija Skābekļa ieelpošana zem augsta spiediena.
- hidroksilgrupa Skābekļa un ūdeņraža atomu vienvērtīga grupa, kas ietilpst, piemēram, spirtu sastāvā.
- noslāpšana Skābekļa uzņemšanas pārtraukšana organismā; var notikt, uzturoties gaisā, kas nabadzīgs ar skābekli, ja aizsprostoti elpošanas ceļi, ja elpošanas orgāni slikti darbojas vai arī ja šūnas nespēj uzņemt skābekli (iekšēja noslāpšana), piem., saindēšanās gadījumā ar oglekļa oksīdu.
- acidofilie skābpiena dzērieni skābpiena dzērieni ar izjauktu vai neizjauktu recekli, kas ražoti no piena, vājpiena, daļēji nokrejota piena vai jebkura šo produktu maisījuma, saraudzējot tos ar pienskābes baktēriju ieraugu, kura sastāvā ietilpst acidofilās nūjiņas (acidofilais piens, acidofilais rūgušpiens, lakto, biolakto, biolaktīns).
- Tulipa pulchella var. humilis skaistā tulpe, pundurforma.
- četri Skaitlis, kas latviešu tradīcijā simbolizē laika cikla, telpas pabeigtību, noslēgumu.
- oktānskaitlis Skaitlisks rādītājs, kas raksturo degvielas stabilitāti pret detonāciju iekšdedzes karburatoru motoros; norāda lielumu tilpuma procentos, izooktāna un normālā heptāna maisījumam, kuram ir tāda pati detonācijizturība, kā aplūkojamajai degvielai.
- virziena kosinusi skaitļi X/│a│=cos α, Y/│a│=cos β, Z/│a│=cos γ dotajam telpas vektoram a=(X, Y, Z), kur α, β, γ ir leņķi, ko a veido ar koordinātu asu vienības vektoriem i, j, k.
- šķelpis Skalbe; zilais īriss; šķelpa.
- pieskaldīt Skaldot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, telpu).
- skalpēšana Skalpa noņemšana.
- ķirurga nazis skalpelis.
- tukstēt Skaļi elpot, elst.
- piekaukt Skaļi, neapvaldīti raudot, būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- pieblārkšēt Skaļi, nesakarīgi runājot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- pieskandēt Skandējot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- vēringi Skandināvi, kas vikingu laikos kalpoja Austrumromas imperatora miesassardzē.
- valkīra skandināvu mitoloģijā - kareivīga jaunava (viena no daudzām), dieviete, kas kalpo Odinam un piedalās uzvaru un nāves sadalē kaujas laukā, palīdz kaujās un aprūpē kritušo karavīru dvēseles.
- Baugi Skandināvu mitoloģijā - milzis, pie kura visu vasaru deviņu kalpu vietā strādāja dievs Odins, lai iegūtu poēzijas medu.
- Tjalvi skandināvu mitoloģijā - Tora kalps, pastāvīgais pavadonis viņa gaidās milžu zemē, palīdz Toram cīņā ar briesmīgo akmens milzi Hrungniru, pieveikdams milža kalpu, māla milzi.
- piezvanīt Skanot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (apkārtnē, telpā).
- dūsma Skaņa, troksnis, rūkoņa, svilpoņa.
- ataka Skaņas sākums, pāreja no elpošanas uz skaņveides režīmu dziedāšanā un pūšaminstrumentu spēlē.
- slarkšēt skaņas, kas rodas, šņācot, elpojot caur degunu.
- koncertrepertuārs Skaņdarbu, daiļdarbu, deju kopums, kas veido koncertu vai kas ietilpst mākslinieka, mākslinieku kolektīva repertuārā.
- akustika Skaņu izplatība un dzirdamība (telpā).
- balss Skaņu kopums, ko veido (cilvēka) elpošanas ceļa orgāni (balss aparāts); skaņu kopums, kas raksturīgs runai.
- starpsienas skapis skapis telpas sadalījumam atsevišķās zonās.
- skapjaugša Skapja augšējā, horizontālā plāksne; vieta, telpa virs šādas plāksnes.
- priekšplāns Skatītājam, novērotājam tuvākā (kā, piemēram, telpas, teritorijas) daļa, josla; pretstats: dibenplāns.
- iekšskats Skats telpā (parasti tēlotājā mākslā, skatuves mākslā, kinomākslā); pretstats: ārskats.
- proscēnijs Skatuves priekšdaļa starp priekškaru (portālu) un orķestra telpu vai skatītāju zāli.
- ietērps Skatuves telpas mākslinieciskais veidojums atbilstoši lugas darbības apstākļiem un idejiskajam saturam.
- krustu kauls skeleta kauls, ko veido pieci kopā saauguši skriemeļi (krustu un astes skriemeļi); mugurkaula daļa, kas ietilpst iegurnī
- lāzerskeneris Skeneris, kas ģenerē lāzera starojumu un reģistrējot atstarotos signālus veido reālu objektu telpisku modeli.
- ūdens skorpions skorpionblakšu dzimtas suga (“Nepa cinerea”), plakana, lapveidīga, sarkanbrūna ūdensblakts (ķermeņa garums - 18-22 mm), galva ļoti maza, atrodas dziļā priekškrūšu ieliekumā, spārni labi attīstīti, spēj pārlidot no vienas ūdenstilpnes uz otru.
- skotu tautastērps skotu kalniešu tērps; skotu kalniešu pulka uniforma un skotu svētku tērps, kurā ietilpst svārki ar ielocēm (ķilti) un pleds, abi no rūtaina vilnas auduma ar klana rakstu, pie jostas āpšādas soma.
- izskraidīt Skraidot, arī ātri ejot, pabūt (daudzās vai visās vietās); skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- izskraidīties Skraidot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- skribaste Skrebele, vieglprātis.
- skribdirsa Skrebele, vieglprātis.
- izskrieties Skrienot, arī ātri ejot, pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- epiglottis skrimslis, kas aizsedz ieeju elpojamā rīklē.
- acskrūve Skrūve ar cilpu (aci) galviņas vietā.
- faraonskudra Skudru dzimtas suga ("Monomorium pharaonis"), darbaskudras dzeltenbrūnas bez spārniem, sastopamas gk. siltās telpās, kur ir centrālapkure.
- zemcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu mazāk par pusi no sava biezuma; bareljefs.
- bareljefs Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu mazāk par pusi no sava biezuma; zemcilnis.
- augstcilnis Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu vairāk par pusi no sava biezuma.
- Galateja Skulptūra, ko izveidoja Kipras valdnieks Pigmalions un pats tajā iemīlējās; Afrodīte Galateju atdzīvināja, un viņa kļuva par Pigmaliona sievu.
- cilnis Skulpturāla tēla veidojums uz plaknes.
- torss Skulpturāls cilvēka rumpja atveidojums.
- maskarons Skulpturāls dekoratīvs elements cilvēka sejas vai dzīvnieka galvas veidā, bieži ar fantastiski stilizētu noskaņu.
- akrotērijs Skulpturāls rotājums ēku frontonu stūros vai virsotnē, gk. palmetes, volūtas un skulptūras veidā.
- figūra Skulpturāls tēls; skulptūra.
- gargula Skulpturāls veidojums ar lietus ūdens noteces funkciju, visbiežāk novietots ēkas ārsienu augšdaļā vai jumta malās, kas ir izplatīts gotiskās baznīcas elements un visbiežāk attēlo fantastiskas būtnes - grifus un himeras.
- reljefs Skulpturāls veidojums uz plaknes; cilnis.
- gliptotēka Skulptūru muzejs, tēlniecības darbu krātuve.
- čukurs Skursteņa iekšpuse, iekštelpa; dūmu lūka (jumtā).
- sega Slānis, kārta (piemēram, no kādas vielas, organiska veidojuma, augiem u. tml.), kas sedz zemes, arī ūdenstilpes, priekšmetu virsmu.
- drošības pakalpojumi slāņa pakalpojumi, kas nodrošina savstarpēji sadarbojošos atvērto sistēmu vai ar to sadarbību saistītās datu pārraides līdzvērtīgu drošību.
- galaktolipīds Slāpekli saturošs lipīds bez fosfora, kurā ietilpst galaktoze; cerebrozīds.
- amonijs Slāpekļa un ūdeņraža savienojums, kas brīvā veidā nepastāv, bet ietilpst daudzos savienojumos.
- nitrāti Slāpekļskābes sāļi vai esteri; amonija, kālija, kalcija un nātrija nitrātus sauc par salpetriem; dabā sastopami minerālu veidā; tos izmanto par minerālmēsliem, ārstniecības līdzekļu, sprāgstvielu ražošanā.
- slīkšana Slāpšana, ko izraisa šķidruma iekļūšana elpceļos.
- alpt Slāpt, ciest no elpas trūkuma.
- uzslaucīt Slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.), padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); slaukot (ar slotu, lupatu u. tml.) grīdu, klonu u. tml., padarīt tīru (telpu).
- izslaucīt Slaukot iztīrīt (piemēram, grīdu, telpu).
- uztīrīt Slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (grīdu, klonu u. tml.); slaukot, mazgājot u. tml. padarīt tīru (telpu). U. grīdu.
- atslēgt Slēdzot (piemēram, durvis, vārtus), padarīt pieejamu (telpu, priekšmetu).
- pieslēgt Slēdzot, piemēram, durvis, vāku, padarīt nepieejamu (telpu, priekšmetu).
- virsbūve Slēgta telpa (pasažieru vagonam), telpa ar jumtu vai bez jumta (kravas pārvadājumu vagonam).
- degkamera Slēgta telpa iekšdedzes motorā gāzveida, šķidrās vai cietās degvielas sadedzināšanai.
- klauzūras darbs slēgtā telpā izstrādāts pārbaudījuma darbs.
- umma Slēgta telpa, noslēgts trauks.
- hermētiskums slēgtas izolētas telpas īpašība, kas nodrošina gāzes vai šķidruma neizplūšanu no telpas un neieplūšanu tajā.
- īstā porainība slēgto un vaļējo poru tilpuma attiecība pret materiāla parauga tilpumu.
- krēte Slepena telpa.
- dižslieka Slieku suga, kurā ietilpst lielas (9-30 centimetrus garas) sliekas; šīs sugas slieka.
- tuneļa caurbrauktuves gabarīts sliežu ceļa asij perpendikulāra tuneļa brīvās telpas robežkontūra, kuras iekšienē, izņemot ritošo sastāvu, nedrīkst atrasties nekādas tuneļa konstrukciju vai ierīču daļas, izņemot tos elementus, kas sadarbojas ar ritošo sastāvu.
- dzelzceļa līnija sliežu ceļš ar tajā ietilpstošām tehniskām iekārtām un būvēm; ierīkots starp konkrētām apdzīvotām vietām.
- pūšaks Slikta elpa.
- mālēt Slikti, parasti nekvalificēti, krāsot (celtnes, telpas); slikti, parasti neprofesionāli, gleznot.
- ķaūķis Slikts cilvēks, kas mēdz izstrādināt, izkalpināt (citus); arī neizglītots, aprobežots cilvēks.
- švalis Slikts, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks (parasti par pusaudzi vai jaunu vīrieti); izlaidies puika.
- švulis Slikts, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks (parasti par pusaudzi vai jaunu vīrieti); izlaidies puika.
- konioze Slimība vai slimīgs stāvoklis no putekļu ieelpošanas.
- pneimokonioze Slimība, ko izraisa ilgstoša putekļu ieelpošana.
- veģetatīvie paroksismi slimības izpausmes, kas rodas sakarā ar veģetatīvās nervu sistēmas augstākās daļas funkciju traucējumu: sāpes pakrūtē vai sirdī, elpošanas, sirdsdarbības traucējumi, reibonis.
- apgāzēšana Slimību dīgļu un kaitēkļu iznīcināšana ar indīgām, ātri gaistošām vielām, slēgtās telpās, teltīs, kastēs un gāzēšanas kamerās; fumigācija.
- benzinomānija Slimīga tieksme ieelpot benzīna izgarojumus.
- klaustrofilija Slimīga vēlēšanās būt slēgtā telpā, ieslēgties.
- domatofobija Slimīgas bailes atrasties slēgtā telpā, mājā.
- klaustrofobija Slimīgas bailes atrasties slēgtā telpā, tikt ieslēgtam.
- koinonifobija Slimīgas bailes no cilvēkiem pārpildītas telpas.
- kenofobija Slimīgas bailes no plašām (tukšām) telpām.
- ohlēze Slimīgs stāvoklis, kas rodas, uzturoties pārpildītās telpās ar nepietiekamu ventilāciju.
- dauza Slinka, vieglprātīga sieviete.
- transporta tekne slīpi nostiprināts koka, dzelzsbetona, stiklplasta vai cita materiāla elements ar bortiem vai bez tiem dažādu materiālu transportēšanai virzienā uz leju.
- izkliedēta slodze slodze, kurā spēku pielikšanas punkti ir izkliedēti pa tilpumu, laukumu vai līniju.
- smace Smacējošs, neelpojams gaiss, kas pilns ar dūmiem un putekļiem.
- smaktēt smacēt, neļaut brīvi elpot.
- cisternogrāfija Smadzeņu bazālās cisternas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas subarahnoidālajā telpā.
- radionuklīdiskā cisternogrāfija smadzeņu bazālās cisternas rentgenogrāfija pēc radioaktīvas kontrastvielas ievadīšanas subarahnoidālajā telpā.
- psihiskās attīstības traucējumi smadzeņu bojājumi, kas izraisa funkciju traucējumus saistībā ar valodu, vizuāli telpiskām iemaņām un motorisko koordināciju.
- cerebrospinālais šķidrums smadzeņu šķidrums, kas piepilda telpu starp smadzeņu apvalkiem un regulē osmotisko spiedienu smadzenēs.
- cinanhe Smaga mandeļu, balsenes vai elpvada saslimšana ar iekaisumu, pietūkumu un smakšanas sajūtu, "suņa smakšana".
- teslāt Smagi elpojot iet.
- atdvest Smagi elpojot, klusā balsī atbildēt.
- ukāt Smagi elpot (par dzīvnieku).
- dvelzt Smagi elpot, elsot, klepot.
- elsties Smagi elpot, elst.
- tošnāt Smagi elpot, stenēt.
- tošņāt Smagi elpot, stenēt.
- tošņāties Smagi elpot, stenēt.
- dvest Smagi elpot.
- plaušāt Smagi elpot.
- vēst Smagi elpot.
- tusnīt Smagi, aprauti, ar troksni elpot (fiziskas piepūles vai elpošanas traucējumu dēļ), arī ar grūtībām kustēties.
- tošāt Smagi, sēcoši elpot; tusnīt.
- plēšāt Smagi, sēcoši elpot.
- plēšot Smagi, sēcoši elpot.
- elektriskais šoks smags asinsrites, elpošanas un citu orgānu darbības traucējumus, ko izraisījis elektriskās strāvas trieciens.
- sparrats Smags rats (disks) uz mašīnas vārpstas mehāniskās enerģijas uzkrāšanai kustības enerģijas veidā; kalpo kā izlīdzinātājs nevienmērīgai gaitai (motoros) vai arī nevienmērīgam enerģijas patēriņam (piem., velmju mašīnās); spararats.
- beltings Smags, ļoti blīvs, izturīgs audeklpinuma tehniskais audums no rupjas šķeterētas kokvilnas vai linu dzijas vai no ķīmiskas šķiedras; lieto gumijas transportlenšu un dzensiksnu izgatavošanai un par filtraudumu.
- smalcinātas koksnes sablīvēšanās pakāpe smalcinātas koksnes beramtilpuma un sablīvinātas masas tilpuma starpības attiecība pret sablīvināto tilpumu.
- fibrilla Smalka šķiedra organisma šūnās vai starpšūnu telpā.
- pepita Smalkrūtots, divkrāsains audeklpinuma audums.
- īssmeceri smecernieku dzimtas ("Adelognatha") grupa, vaboles ar īsu taisnu smeceri, taustekļi smecera galā, lidspārnu nav; grupā ietilpst vairākas apakšgrupas.
- Smeddenhof Smedēņu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā.
- piesmiet Smejoties panākt, būt par cēloni, ka smieklu skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- fūmārijs Smēķējamā telpa, pelnu trauks.
- pūst Smēķējot izvadīt izelpā dūmus pa muti.
- piesmēķēt Smēķējot piepildīt ar dūmiem (parasti telpu).
- dūmot Smēķējot pildīt telpu ar dūmiem (par cilvēkiem); radīt dūmus (par degošiem papirosiem, cigaretēm, pīpēm u. tml.).
- aktīvā (arī īstā) smēķēšana smēķēšana, kurā smēķētājs tieši ieelpo tabakas dūmus, piemēram, no cigaretes, pīpes.
- piesmidzināt Smidzinot (šķidrumu), panākt, ka (tas) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- lača Smilšu maisiņš, kas iesiets ķerlīnes galā un kalpo kā atsvars, izmetot līni krastā vai pārmetot uz citu peldlīdzekli.
- bromopnoja Smirdīga elpa.
- bromopneja Smirdoša elpa.
- snorkelings Snorkelēšana - zemūdens peldēšana, lietojot elpošanas caurulīti.
- kluba māja sociālā atbalsta iniciatīva, kas ietver sabiedrībā (kopienā) balstītu pakalpojumu kompleksu, kas palīdz cilvēkiem ar psihiskās vai intelektuālās attīstības traucējumiem saglabāt savu vietu sabiedrībā vai atkal iekļauties tajā (piemēram, pēc insulta, smadzeņu iekaisuma); ietver pakalpojumus, kas sniedz sociālu, finansiālu, izglītības un arodapmācības ilgtermiņa atbalstu.
- sociālo gadījumu apzināšana sociālā darba funkcija, kuras mērķis ir savlaicīgi atrast un identificēt sociālam riskam pakļautos indivīdus, grupas, ģimenes, kopienas, lai nodrošinātu vajadzīgo sociālo palīdzību un piedāvāt nepieciešamos sociālos pakalpojumus.
- ekokarte Sociālā darba novērtēšanas metode, ar kuras palīdzību sociālais darbinieks veic klienta dzīves telpas shematizētu atspoguļojumu ekosistēmā daudzveidīgās attiecībās ar vides sistēmām.
- mobilais darbs sociālā darba pakalpojums darbā ar grūti sasniedzamām klientu grupām viņu ierastajā vidē ārpus tradicionālajām sociālo pakalpojumu sniegšanas vietām (sociālajiem dienestiem un institūcijām).
- supervīzija Sociālā darba veids, funkciju kopums ar mērķi aizsargāt klienta intereses un nodrošināt sociālā pakalpojuma kvalitāti.
- arodsociālais darbs sociālā darba virziens, profesionālo pakalpojumu nodrošināšana darba vietā
- koordinatora loma sociālā darbinieka profesionālo darbību kopums ar mērķi veidot un nodrošināt saikni starp indivīdu vai ģimeni un nepieciešamajiem resursiem, piemēram, sociālajiem pakalpojumiem.
- patversme sociālā institūcija, kas personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām nodrošina īslaicīgas uzturēšanās iespējas, uzturu, personiskās higiēnas iespējas un sociālā darba speciālistu pakalpojumus.
- dienas centrs sociālā pakalpojuma veids, kas organizē un īsteno aktivitātes noteiktu mērķa grupu vajadzību nodrošināšanai dienas laikā.
- sociālā institūcija sociāla sistēma, sociālās politikas realizācijas līdzeklis, lai uzlabotu cilvēku sociālo labklājību, nosakot sociālo pakalpojumu piemērotības un pieņememības pakāpi un nodrošinot pakalpojumu pieejamību atbilstoši cilvēku sociālajām vajadzībām.
- tviteris Sociālā tīkla saziņas pakalpojums internetā, kura lietotājiem ir iespēja sūtīt un saņemt īsas ziņas.
- sociālais darbs darbavietā sociālais darbs, kas tiek veikts vidējos vai lielos ražošanas uzņēmumos vai organizācijās ar mērķi organizēt vai piesaistīt sociālo atbalstu un pakalpojumus strādājošajiem un viņu ģimenēm, kā arī darba meklētājiem un pensionētajiem darbiniekiem.
- asistenta pakalpojums sociālais pakalpojums, ko izmanto neatkarīgas dzīves veicināšanai un sociālo problēmu mazināšanai dažādām mērķa grupām.
- pansijas pakalpojums sociālās aprūpes pakalpojuma veids, kas domāts pilngadīgām personām, kurām ir objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ, tomēr nav nepieciešams ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā.
- pusceļa māja sociālas rehabilitācijas institūcija, kurā personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošina īslaicīgus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.
- savstarpējie sociālie pakalpojumi sociālie pakalpojumi, kuru mērķis ir veicināt attiecības starp cilvēkiem un apkārtējo vidi, kā arī nodrošināt sociālo vajadzību apmierināšanas iespējas.
- arodinternacionāle Sociālistisko strādnieku, kalpotāju un ierēdņu arodu biedrību starptautiska savienība 20. gs. 1. pusē.
- sociālo pakalpojumu sistēma sociālo institūciju un sociālo programmu kopums, kura mērķis ir nodrošināt sociālos pakalpojumus un padarīt viegli pieejamas tās sociālās institūcijas, kuras atbildīgas par pakalpojumu sniegšanu.
- sociālā administrēšana sociālo pakalpojumu piešķiršanas, sadales un vadības organizācija un process.
- sociālā aprūpe sociālo pakalpojumu sistēma, kas nodrošina atkarīgas un sociāli nespējīgas personas pamatvajadzību apmierināšanu.
- karitatīvais sociālais darbs Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma izpratnē ir sociālajam darbam analogs darbs, kura mērķis ir palīdzēt personām, ģimenēm, grupām vai sabiedrībai kopumā atgūt spēju sociāli un garīgi funkcionēt.
- signālpārmantošana Sociālpārmantošana.
- sunjatsenisms Sociālpolitiska mācība, kuras pamatlicējs ir ķīniešu revolucionārais demokrāts Suņs Jatsens.
- svētbilžu ķildas sociālpolitiska un reliģiska kustība v-laikos, kas bija vērsta pret svētbilžu kultu un kristīgo baznīcu; visplašāk izvērsās Bizantijā 8. gs. - 9. gs. 1. pusē.
- akcionisms Sociālpolitisko, parasti ekstrēmiski orientēto kustību taktika, kam raksturīga politisko mērķu neskaidra izpratne un spontāns protests pret pastāvošo varu.
- zocialpsiholoģija Sociālpsiholoģija.
- sociometrija Sociālpsiholoģijas nozare, kas pētī attiecības starp indivīdiem sociālās grupās, kolektīvos.
- sociālpsihologs Sociālpsiholoģijas speciālists.
- informatīvā telpa sociālpsiholoģisks fenomens, kas rodas informācijas apritē un veido nosacītu informatīvo teritoriju, kurai ir raksturīgs noteiktu vērtību, attieksmju un nozīmju diapazons, kā arī ierobežojumi.
- ielas līmeņa birokrātija socioloģijas teorija, kas izskaidro grūtības, ar kādām sastopas darbinieki (tostarp sociālie darbinieki), un raksturo veidus, kā tiek pārvarētas pretrunas starp vajadzību pēc individuāliem risinājumiem pakalpojumu sniegšanā un standartizētiem politiskajiem un administratīvajiem nosacījumiem, kas darbiniekiem jāievēro.
- soka Soka gakkai - "vērtības radoša sabiedrība", kurā ietilpst Japānas budistu Ņičirena sektas locekļi.
- ceļasoma Soma (parasti ietilpīga), ko izmanto ceļojumā.
- oposums Somaiņu kārtas dzimta ("Didelphidae") - mazs primitīvs gaļēdājs vai kukaiņēdājs, parasti ar garu tvērējasti, Amerikā dzīvojošs grauzējs.
- spannis Spaiņa saturs; daudzums, kas ietilps spainī.
- patio Spānijā un Latīņamerikā - mājas iekšpagalms, uz kuru iziet dzīvojamās telpas.
- klajumspāre Spāru dzimtas ģints ("Sympetrum"), Latvijā konstatētas 6 sugas, ķermenis 19-35 mm garš, parasti dzeltenīgs, brūns vai sārts, lido atklātās vietās, bieži tālu no ūdenstilpnēm.
- atlīdze Speciāla atlīdzība par konkrētu publiskas apvienības pakalpojumu.
- stūresmāja speciāla telpa kuģa virsbūvē, no kurienes tiek veikta kuģa vadība gaitā.
- radiomāja Speciāla telpa uz kuģa, kas aprīkota ar uztveršanai un raidīšanai paredzētiem radiosakaru līdzekļiem.
- saldētava Speciāla telpa, celtne, arī uzņēmums ar saldēšanas iekārtu produkcijas uzglabāšanai un saldēšanai.
- savācējpiekabe Speciāla traktorpiekabe, ar ko, braucot pa vālu, savāc lopbarību tilpnē.
- bokss Speciālam nolūkam iekārtota telpa, kamera.
- kamera Speciālam nolūkam paredzēta atsevišķa telpa (piemēram, iestādē); norobežota vieta (piemēram, darba, ražošanas iecirknī).
- ugunsdzēsības automobilis speciāli aprīkots automobilis ugunsdzēsēju apkalpes, dzēšanas līdzekļu un iekārtu nogādāšanai ugunsgrēka vietā.
- zāģmateriālu žāvētava speciāli būvēta hermētiski noslēgta telpa ar labu siltuma izolāciju, aprīkota ar žāvēšanas aģenta cirkulācijas, siltuma apgādes, gaisa apmaiņas, mitrināšanas un žāvēšanas procesa kontroles un vadības sistēmām.
- virssardze Speciāli iekārtota aresta telpa militārpersonām.
- izstāžu komplekss speciāli iekārtota ēka vai ēku grupa ar daudzām plašām telpām un laukumiem ārpus tās, kas galvenokārt tiek izmantoti liela apjoma izstādēm, kas var notikt vienlaikus, vai var tikt izmantoti vairāku savstarpēji nesaistītu publisku pasākumu organizēšanai.
- laboratorija speciāli iekārtota telpa (mācību iestādē) eksperimentiem mācību priekšmetos.
- darbnīca Speciāli iekārtota telpa mākslinieka darbam.
- studija Speciāli iekārtota telpa skaņu ierakstiem, radio un televīzijas pārraidēm, kinofilmu uzņemšanai.
- dīlinga telpa speciāli iekārtota telpa, kurā dīleri nodarbojas ar darījumu operācijām, izmantojot tehniskos sakaru, informācijas pārraides un apstrādes līdzekļus.
- virssardzne Speciāli ierīkota aresta telpa militārpersonām.
- autofurgonu parks Speciāli izveidota vieta, kur ceļotāji nakšņo labiekārtotā mobilā vai stacionārā autofurgonā vai autopiekabē, atkarībā no parka komforta līmeņa autofurgonus vai autopiekabes var pievienot tehniskām ietaisēm (elektrotīklam, kanalizācijai, ūdensvadam); šādā parkā parasti ir pārtikas veikals, pieejami ēdināšanas un citi pakalpojumi, tūristu mītņu klasifikācijā autofurgonu, autopiekabju parkus izdala kā atsevišķu tūristu mītņu tipu.
- kolpomikroskops Speciāli izveidots instruments mikroskopiskai dzemdes kakla šūnu apskatei "in situ"; tam ir lielāks palielinājums nekā kolposkopam.
- eksteroreceptori Speciāli nervu (vai epitēlija) veidojumi (receptori), kas uztver kairinājumus no ārējās vides; tie atrodas uz ķermeņa virsmas (starp tiem arī deguna, mutes dobuma un mēles virsmas gļotāda) vai nu izkliedēti (difūzi), vai arī ietilpst īpašos jutekļu orgānos; eksteroceptori.
- eksteroceptori Speciāli nervu (vai epitēlija) veidojumi (receptori), kas uztver kairinājumus, kuri iedarbojas uz organismu no ārējās vides; tie atrodas uz ķermeņa virsmas (tai pieskaita arī deguna, mutes dobuma un mēles virsmas gļotādu) vai nu izkliedēti (difūzi), vai arī ietilpst īpašos jutekļu orgānos, eksteroreceptori.
- ludotēka Speciāli organizēta telpa, kur var notikt bērna, kam ir fiziski vai garīgi traucējumi, traucējumu kompensācija un garīgās veselības korekcija.
- hidroaerodroms Speciāli sagatavota akvatorija, no kuras paceļas un kur nolaižas vai stāv hidrolidmašīnas un kurā ietilpst ēku un aprīkojuma komplekss hidroplānu ekspluatācijai.
- piesienamā trose speciāli sagatavota sintētiskā vai augu šķiedru trose ar iešpleisētām cilpām galos, kas paredzēta tikai peldlīdzekļa pietauvošanai (piesiešanai) krastā.
- standartlikme Speciālista, profesionāla pakalpojumu sniedzēja stundas cena (stundas likme), kas tiek piedāvāta potenciālajiem klientiem, neierēķinot atlaidi.
- ketelētājs Speciālists trikotāžas izstrādājumu ražošanā, kura uzdevums ir savienot detaļas, izmantojot ketelēšanas metodi (cilpa cilpā).
- kinomehāniķis Speciālists, kas apkalpo kinoiekārtu.
- sociālais aprūpētājs speciālists, kas atbalsta indivīdu un grupu vajadzības, nodrošinot sociālās un personiskās aprūpes pakalpojumus bērniem, gados veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar garīga vai fiziska rakstura traucējumiem, kuri paši nespēj veikt pašaprūpi vecuma vai veselības stāvokļa dēļ.
- sociālais darbinieks speciālists, kas strādā ar indivīdu, grupu un kopienu, sniedzot sociālā atbalsta pakalpojumus gadījumos, kad nepieciešams risināt starppersonu un sociālās problēmas vai krīzes situācijas, kā arī veic preventīvo darbu.
- donkeimens Speciālists, kas uz tankkuģa apkalpo kravas sūkņus.
- donkermanis Speciālists, kas uz tankkuģa apkalpo kravas sūkņus.
- donkeyvīrs Speciālists, kas uz tankkuģa apkalpo kravas sūkņus.
- donkimens Speciālists, kas uz tankkuģa apkalpo kravas sūkņus.
- donkivīrs Speciālists, kas uz tankkuģa apkalpo kravas sūkņus.
- dunkemanis Speciālists, kas uz tankkuģa apkalpo kravas sūkņus.
- dunkermanis Speciālists, kas uz tankkuģa apkalpo kravas sūkņus.
- dunkermans Speciālists, kas uz tankkuģa apkalpo kravas sūkņus.
- dunkimanis Speciālists, kas uz tankkuģa apkalpo kravas sūkņus.
- dunkimans Speciālists, kas uz tankkuģa apkalpo kravas sūkņus.
- dunkmanis Speciālists, kas uz tankkuģa apkalpo kravas sūkņus.
- donkeimens Speciālists, kas uz tvaikoņa apkalpo tvaika palīgmašīnu, pārbauda un eļļo dzinēja iekārtu; vecākais kurinātājs.
- donkermanis Speciālists, kas uz tvaikoņa apkalpo tvaika palīgmašīnu, pārbauda un eļļo dzinēja iekārtu; vecākais kurinātājs.
- donkeyvīrs Speciālists, kas uz tvaikoņa apkalpo tvaika palīgmašīnu, pārbauda un eļļo dzinēja iekārtu; vecākais kurinātājs.
- donkimens Speciālists, kas uz tvaikoņa apkalpo tvaika palīgmašīnu, pārbauda un eļļo dzinēja iekārtu; vecākais kurinātājs.
- donkivīrs Speciālists, kas uz tvaikoņa apkalpo tvaika palīgmašīnu, pārbauda un eļļo dzinēja iekārtu; vecākais kurinātājs.
- dunkemanis Speciālists, kas uz tvaikoņa apkalpo tvaika palīgmašīnu, pārbauda un eļļo dzinēja iekārtu; vecākais kurinātājs.
- dunkermanis Speciālists, kas uz tvaikoņa apkalpo tvaika palīgmašīnu, pārbauda un eļļo dzinēja iekārtu; vecākais kurinātājs.
- dunkermans Speciālists, kas uz tvaikoņa apkalpo tvaika palīgmašīnu, pārbauda un eļļo dzinēja iekārtu; vecākais kurinātājs.
- dunkimanis Speciālists, kas uz tvaikoņa apkalpo tvaika palīgmašīnu, pārbauda un eļļo dzinēja iekārtu; vecākais kurinātājs.
- dunkimans Speciālists, kas uz tvaikoņa apkalpo tvaika palīgmašīnu, pārbauda un eļļo dzinēja iekārtu; vecākais kurinātājs.
- dunkmanis Speciālists, kas uz tvaikoņa apkalpo tvaika palīgmašīnu, pārbauda un eļļo dzinēja iekārtu; vecākais kurinātājs.
- operators Speciālists, kas vada, apkalpo kādu, parasti sarežģītu, iekārtu, ierīci u. tml.
- sekundārā veselības aprūpe specializēti medicīniski pakalpojumi, kurus, galvenokārt īslaicīgi, sniedz kvalificēti speciālisti ambulatorajā vai stacionārajā ārstniecības iestādē.
- paneļvedis Specializēts automobilis (arī autovilciens) lielpaneļu transportēšanai.
- faksserveris Specializēts datoru tīkla serveris, kas nodrošina faksa pakalpojumus visām datoru tīkla darbstacijām.
- autouzpildītājs Specializēts kravas automobilis ar cisternu un tilpnēm degvielas un ziežvielu pārvadāšanai un transportlīdzekļu uzpildei ar degvielu, eļļu, ziežvielām vai ūdeni.
- transpjūters Specializēts mikroprocesors, kura sastāvā ietilpst palīgshēmas daudzu (vairāku) transpjūteru vienlaicīgai paralēlai darbībai.
- ksilometrs Speciāls aparāts koksnes tilpuma noteikšanai.
- maska Speciāls sejas aizsegs vai pārklājs (piemēram, elpošanas orgānu aizsargāšanai, kādu vielu ievadīšanai).
- tvertne Specifiska šūna, šādu šūnu grupa, starpšūnu telpa (auga) audos, kur uzkrājas vielmaiņas gala produkti.
- kritiskās parādības specifiskas parādības, kas rodas otrā veida fāžu pāreju rajonā: vielas saspiežamības palielināšanās tvaika un šķidruma līdzsvaram kritiskā punkta tuvumā; magnētiskās uzņēmības un dielektriskās caurlaidības palielināšanās Kirī punkta tuvumā, siltumietilpības anomālija hēlija pārejas punktā uz supratekošu stāvokli u. c.
- šņaukt Spēcīgā ieelpā virzīt degunā (parasti pulverveida vielu).
- pūtiens spēcīga izelpa
- šņaukt Spēcīgā izelpā virzīt ārā no deguna (piemēram, izdalījumus, netīrumus).
- virpulis Spēcīga, strauja (ūdens), parasti piltuvveida, kustība (ūdenstilpē).
- aizdusa Spēcīgi izteikts elpas trūkums.
- pūst Spēcīgi izvadīt pa muti gaisu no elpošanas orgāniem.
- virt Spēcīgi mutuļot, viļņoties (piemēram, par ūdenstilpi).
- vārīties Spēcīgi viļņoties, virpuļot, mutuļot, arī izdalīt tvaikus, garaiņus (parasti par ūdenstilpi).
- dārds Spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis, kas skan kādā vietā, telpā.
- saspiežamība Spēja (parasti vielai, priekšmetam) slogošanas iedarbībā mainīt savu tilpumu.
- elastība Spēja atjaunot sākotnējo tilpumu, formu pēc deformācijas.
- elasticitāte Spēja atjaunot sākotnējo tilpumu, formu pēc deformācijas.
- kapacitāte Spēja ietilpināt, uzkrāt.
- mitrumkapacitāte Spēja uzsūkt, uzkrāt mitrumu noteiktā pakāpē; mitrumietilpība.
- aizcirst Spēji pārtraukt (piemēram, elpu).
- iesprūst Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem); iespriesties (2), iestrēgt (3).
- iespriesties Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem); iesprūst (2), iestrēgt (3).
- iestrēgt Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem).
- iespriesties (arī iesprūst, iestrēgt) kaklā (arī rīklē) spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi); palikt neizteiktam (par vārdiem).
- iespriesties (arī iesprūst, iestrēgt) rīklē (arī kaklā) spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi); palikt neizteiktam (par vārdiem).
- aizspriesties Spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi).
- aizspiesties Spēji tikt pārtrauktam (parasti par elpu, balsi); aizspriesties (2).
- sprūst Spēji tikt pārtrauktam (piemēram, par elpu); kļūt grūti izrunājamam (par vārdiem).
- slēgtā glabāšana spēkratu glabāšana slēgtās telpās, speciāli iekārtotos boksos vai garāžās, kurās spēkrati ir pasargāti no atmosfēras iedarbes un ir iespējams uzturēt glabāšanai optimālu temperatūru.
- piekļuve Spēkratu īpašība, kas raksturo iespēju viegli un ērti piekļūt apkalpojamiem mezgliem. Piekļuve nosaka papildoperāciju, speciālu instrumentu un palīgiekārtu nepieciešamību un laika izlietojumu tehniskajās apkopēs veicamo pārbaudes, regulēšanas un detaļu nomaiņas darbu izpildei.
- tosols spēkratu motoru dzeses šķidrums ar zemu sasalšanas temperatūru, mazu stigrību, augstu siltumietilpību un mazu iztvaikotspēju. Krievijā ražots antifrīzs.
- mašīnu parka ekspluatācija spēkratu un citu mašīnu parkā ietilpstošo mašīnu izmantošana un uzturēšana darba stāvoklī.
- mašīnu izmantošana spēkratu un citu mašīnu parkā ietilpstošo mašīnu lietošana tām paredzēto funkciju veikšanai; to lietderību raksturo ar dažādiem izmantošanas koeficientiem.
- mašīnu parks spēkratu un citu mobilo mašīnu kopa kādā uzņēmumā vai iestādē, kurā var ietilpt kā spēkrati, tā arī lauksaimniecības mašīnas, piekabes, puspiekabes u. c. transportlīdzekļi; mašīnas.
- remontdarbi spēkratu un/vai to agregātu un detaļu remontā veicamie darbi, kuros ietilpst atslēdznieku, sastiprināšanas, nostiprināšanas, montāžas, metināšanas, kalēju, varkaļu, lāgošanas, tapsētāju, elektrotehniskie un citi darbi.
- ārējā apskate spēkratu vai citu mašīnu parkā ietilpstošo mašīnu un to daļu ārējā izskata pārbaude, ko veic, lai konstatētu to atbilstību normālam izskatam un/vai darba kārtībai.
- relatīvā ilgizturība spēkratu, agregāta vai mezgla bāzes detaļu vidējais kalpošanas laiks konkrētajos ekspluatācijas apstākļos no ekspluatācijas sākuma līdz norakstīšanai (ieskaitot darbību pēc kapitālajiem remontiem) un atbilstošā spēja šai laikā saglabāt darbspēju.
- absolūtā ilgizturība spēkratu, agregāta, mezgla vai detaļas kopējais kalpošanas laiks konkrētos ekspluatācijas apstākļos no ekspluatācijas sākuma līdz norakstīšanai vai kapitālajam remontam un atbilstošā spēja šai laikā saglabāt darbspēju; absolūtais ilgmūžīgums.
- atjaunojamība spēkratu, to sistēmu, agregātu vai detaļu īpašība, ko, ņemot vērā tehniskās apkalpošanas kvalitāti, nosaka iespēja konstatēt un novērst bojājumus un atteices.
- telpiska spēku sistēma spēku sistēma, kurā spēki ir izkaisīti telpā (dažādos virzienos), kopumā tiem var būt projekcijas uz visām trim asīm, kā arī momenti pret visām trim asīm.
- paralēlu spēku sistēma spēku sistēma, kurā visi spēki telpā ir paralēli, turklāt to vērsumi var būt kā uz vienu, tā uz otru pusi.
- boulings Spēle telpās ar cietu plastikāta bumbu (maks. masa - 7,25 kg), kurai trīs padziļinājumi satveršanai, un tā tiek ripināta pret 10 trīsstūrveidā nostādītiem koka ķegļiem.
- pakalpojumu loterija spēle, kurā dalībnieki piedalās, noslēdzot pakalpojuma līgumu, bet nemaksājot dalības maksu.
- izturēt Spēt apgādāt ar barību, telpām u. tml. (lauksaimniecības dzīvniekus); arī izmitināt.
- tilpumštancēšana Spiedapstrāde, kurā štancējamā karstā metāla tecēšanu visā tilpumā ierobežo štanču veiddobuma virsmas.
- iespiesties Spiežoties iekļūt (kur iekšā); spiežoties ievietoties (mazā, šaurā telpā, vieta); iespraukties.
- skrūves līnija spirālveida līkne telpā, ko apraksta vienmērīgi ap fiksētu asi rotējoša nogriežņa galapunkts, ja nogrieznis pārvietojas paralēli sev ass virzienā.
- bronhospirogrāfija Spirogrāfijas veids, kas reģistrē elpošanu tikai vienā plaušā vai pat tikai vienā tās daivā.
- hidrospirometrs Spirometrs, kurā izelpotā gaisa daudzumu noteic, mērot no rezervuāra izspiestā ūdens tilpumu.
- piespļaudīt Spļaudot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu).
- piespļaut Spļaujot ļoti notraipīt, padarīt ļoti netīru (piemēram, grīdu, telpu).
- paparžaugi Sporaugu grupa ("Pteridophyta"), kas vairojas ar sporām un kam ir fizioloģiski neatkarīgu, patstāvīgi dzīvotspējīgu paaudžu maiņa, Latvijā augošie ietilpst 3 nodalījumos - staipekņu ("Lycopodiophyta"), kosu ("Equisetophyta") un paparžu nodalījumā ("Polypodiophyta").
- meistarklase Sportā - kvalifikācijas pakāpe, kurā ietilpst augstākās klases sportisti.
- ledus stadions Sporta sacensībām paredzēts ledus ceļš vai ledus laukums kopā ar skatītāju tribīnēm un palīgtelpām.
- daudzcīņa Sporta sacensības, arī sporta vingrinājumu komplekss, kurā ietilpst vairākas kāda sporta veida disciplīnas vai vairāki sporta veidi.
- orientierisms Sporta veids - pārvietošanās nepazīstamā, šķēršļotā apvidū ar uzdevumu atrast atzīmētos kontrolpunktus pēc kartes un kompasa; orientēšanās sports.
- orientēšanās sports sporta veids - skrējiens šķēršļotā apvidū ar uzdevumu pēc kartes un kompasa atrast iezīmētos kuntrolpunktus; orientierisms.
- ugunsdzēsības lietišķais sports sporta veids, kurā ietilpst ar ugunsgrēka dzēšanu saistītas darbības.
- sporta vingrošana sporta veids, kurn ietilpst dažādi vingrojumi rīkos, kā arī brīvās kustības.
- vieglatlētika Sporta veidu grupa, kurā ietilpst skriešana, soļošana, lēkšana, mešana, lodes grūšana.
- alpīnists Sportists, kas nodarbojas ar alpīnismu.
- karbonīti Sprāgstvielas, vāji (jaukti) dinamīti, kas sastāv no 24-30% nitroglicerīna, rudzu miltiem un salpetra.
- iespraukties Spraucoties iekļūt (kur iekšā); spraucoties ievietoties (mazā, šaurā telpā, vietā).
- šķiemele Sprauga, starptelpa, plaisa.
- interstīcijs Sprauga, starptelpa; spraugveida telpas audos, kuras var būt brīvas vai aizpildītas.
- šķiemene Sprauga, starptelpa.
- šķiemenis Sprauga, starptelpa.
- šķiemiņš Sprauga, starptelpa.
- šķīmenis Sprauga, starptelpa.
- priekšpātarnieks Sprediķu priekšālasītājs mājas dievkalpojumā.
- ksiloidīns Spridzināma viela, dabū kokvielas izšķīdinot salpetra skābē.
- petroklastīts Spridzināmais salpetris, ko lietoja akmeņu u. c. spridzināšanai, sastāv no 69% nātrijsalpetra, 5% kālijsalpetra, 10% sēra, 15% akmeņogļu piķa un 1% kālijbihromāta.
- termins sprieduma elements, kas ietilpst siloģismā.
- fāzes spriegums spriegums trīsfāžu sistēmās starp līnijas vadu un nullvadu; spriegums starp zvaigznes slēgumā slēgta ģeneratora, transformatora, patērētāja fāzi un nullpunktu; trīsfāžu sistēmās trijstūra slēgumā fāzes spriegums ir vienāds ar līnijas spriegumu.
- Hokera sprigane sprigaņu suga ("Impatiens hawkeri"), kas Latvijā tiek izplatīta kā telpaugs.
- pieledāja baseins sprostezers, ledāja kušanas ūdeņu ūdenstilpe, kas radusies leduslaikmeta beigu posmā, ūdeņiem sastājoties ledāja malas priekšā.
- punktspuldze Spuldze, kas izstaro gaismu ar mazu telpisku leņķi.
- parastā spuraine spuraiņu suga ("Rhytidiadelphus squarrosus").
- plūksnainā spuraine spuraiņu suga ("Rhytidiadelphus subpinnatus").
- lielā spuraine spuraiņu suga ("Rhytidiadelphus triquetrus").
- elektrons stabila elementārdaļiņa ar negatīvu elektrisko lādiņu, kas ietilpst visu atomu sastāvā un riņķo ap pozitīvi lādēto atoma kodolu; pieder pie leptoniem; elektriskais lādiņš 1,60217·10^-19^ C, masa 9,1091·10^-31^ kg
- pilotāžas trenažieris stacionāra iekārta lidmašīnas apkalpes locekļu apmācīšanai un trenēšanai, izveidots kā noteikta lidmašīnas tipa pilota kabīnes precīza kopija.
- iebūvētās mēbeles stacionāras, tikai vienas telpas izmēriem un vajadzībām atbilstošas mēbeles.
- velēnstāds Stāds, ko iegūst, izrokot ar speciālām doblāpstām vai cilindriskām lāpstām zem audzes vainaga klāja vai mežmalas saaugušas paaugas pašizsējas sējeni kopā ar saknes ietverošo augsnes tilpumu.
- piedubļot Staigājot ar dubļainiem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- noļekāt Staigājot ar netīrām kājām, netīriem apaviem, padarīt netīru (grīdu kādā telpā).
- nopekot Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, notraipīt, padarīt netīru (vietu, grīdu kādā telpā); arī nobradāt, nomīdīt.
- piepļockāt Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; piepļekāt.
- piepļekāt Staigājot ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
- piebradāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pielāčot Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pielāpačot Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pielāpāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pielēkšņāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pielēpāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- piemīdīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- piemīt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pienēsāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pienest Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- piestaigāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- pievazāt Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- izstaigāt Staigājot pabūt (daudzās vai visās vietās); staigājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- pienasāt Staigājot padarīt netīru (telpu).
- piedīžāt Staigājot, mīdoties, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā).
- pieļēpināt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); arī piemīdīt, piemēslot.
- pieļockāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļeckāt.
- pieļepāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt.
- pieļepatāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt; pieļekāt.
- pieļeckāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
- pieļekāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
- pieleskāt Staigājot, piemēram, ar netīriem apaviem, netīrām kājām, padarīt netīru (grīdu kādā telpā); piebradāt.
- ļeckāt Staigāt ar dubļainiem apaviem, dubļainām kājām (padarot netīru, piemēram, grīdu kādā telpā).
- švīkstoņa Staigns smilšains pamats (ūdenstilpē).
- normālapstākļi Standarta fizikālie apstākļi, kuros spiediens p=101325 Pa (normālā atmosfēra), termodinamiskā temperatūra T=273,15 K un gāzes molārais tilpums VO=22414 x 10-2 m3 mol-1.
- SICTA Standartizētā starptautiskā tūrisma darbības veidu klasifikācija (angļu "Standard International Classification of Tourism Activities") - Pasaules Tūrisma organizācijas izstrādāta tūrisma darbības veidu klasificēšanas sistēma, kas aptver visus tūrismā iesaistītos un apkalpojošos uzņēmējdarbības veidus, apkopo tūrisma statistikas datus.
- interneta kopējā datņu sistēma standartprotokols, kas ļauj programmām pieprasīt datus un pakalpojumus no interneta attāliem datoriem. Protokols _CIFS_ izmanto klientservera programmēšanas modeli. Klienta programma pieprasa servera programmai piekļuvi datnei vai ziņojuma pārsūtīšanas programmai, kas tiek izpildīta serverī. Serveris veic pieprasīto darbību un nosūta atbildi klienta programmai.
- Lielplatones ūdenskrātuve Staņuvēnu dīķis Lielplatones pagastā.
- piestarot Starojot būt par cēloni tam, ka gaisma izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- branhiāti Starp bezmugurkaulniekiem tā posmkāju daļa, kas elpo ar žaunām (vēži).
- spacinēt Starp divi burtiem atstāt zināmu telpu tukšu, tā ka burti stāv viens no otra tālāk nost.
- entresol Starp diviem pilniem stāviem iebūvēts pusstāvs, parasti apkalpotāju dzīvoklim vai saimniecības vajadzībām.
- epizioperineoplastika Starpenes un maksts priekštelpas plastiska operācija.
- tvīndeks Starpklājs - telpa starp klājiem uz kuģa, kam ir vairāki klāji.
- sašūšana Starpmolekulāru ķīmisku saišu veidošana starp lineārām un sazarotām makromolekulām, veidojot vienotu telpisku struktūru.
- autostacija Starppilsētu un piepilsētas autobusu līniju pasažieru apkalpošanas ēka ar kasēm, uzgaidāmajām telpām u. c.
- visums Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām; kosmoss.
- kosmoss Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas, ārpus Zemes robežām; visums (2).
- visums Starpplanētu, starpzvaigžņu, starpgalaktiku telpa līdz ar visiem objektiem, kas tajā atrodas.
- vairogu starpsiena starpsiena no divu vai trīs dēļu kārtu vairogiem, vairogu augstums parasti ir vienāds ar telpas augstumu, to veidošanai var izmantot zemas kvalitātes kokmateriālus.
- Interpols Starptautiska kriminālpolicijas organizācija.
- SWIFT Starptautiska starpbanku organizācija (angļu "Society for Worldwide Interbank Financial Telecommunication"), kuras mērķis ir elektroniska informācijas apmaiņa par veiktajiem norēķiniem; dibināta 1973. g.; tajā ietilpst ap 1500 banku no vairāk nekā 50 valstīm.
- Rotari Starptautiska uzņēmumu un profesiju pārstāvju organizācija, klubu savienība, kas izvirzījusi mērķi kalpot sabiedrībai ikdienas dzīvē.
- IPA Starptautiskais fonētiskais alfabēts (angļu "International Phonetic Alphabet").
- nonkombatanti Starptautiskajās tiesībās - visas personas, kas neietilpst karojošo pušu bruņotajos spēkos, kā arī bruņoto spēku personāls, kas nepiedalās karadarbībā (medicīniskie darbinieki, kapelāni u. tml.).
- standarts ISO 9000 Starptautiskās kvalitātes vadības sistēmas standarts, kas paredzēts ražotāju un pakalpojumu sniedzēju novērtēšanai; ieviesa Starptautiskā Standartizācijas organizācija 1987. gadā.
- vispārīgie pārvaldības informācijas pakalpojumi starptautiskās standartizēšanas organizācijas izstrādātais pakalpojumu CMIS kopums un atvērto sistēmu sadarbības koncepcijai atbilstošas datoru tīklu standartfunkcijas, kas nodrošina ar šo tīklu pārraudzību un vadību saistītos lietojumslāņa pakalpojumus.
- X.500 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas pieņemts standarts, kas lietotājam nodrošina elektroniskā direktorija pakalpojumus, izmantojot standarta X.400 informācijas dalīto datu bāzi.
- standarts X.500 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas un Starptautiskās standartizēšanas organizācijas pieņemts standarts, kas lietotājam nodrošina elektroniskā direktorija pakalpojumus, izmantojot standarta X.400 informācijas dalīto datu bāzi. Šī datu bāze ietver lietotāju vārdus, pasta adreses, telefona un faksa numurus, kā arī citu nepieciešamo informāciju.
- gultasvieta un brokastis starptautiski atpazīstams iedalījums nelielām tūristu mītnēm (angļu "bed and breakfast"), kas klientiem piedāvā galvenokārt naktsmītni un brokastis ar ierobežotu pakalpojumu klāstu un relatīvi zemu cenu līmeni.
- starptautiskās gaisa tiesības starptautisko tiesību normu kopums, kas regulē valstu un to aviosabiedrību, arī starptautisko organizāciju darbu gaisa telpā, nosaka gaisa telpu tiesisko režīmu, starptautisko lidojumu kārtību, gaisa transporta darbības tehniskos standartus utt.
- neitralizācija Starptautisks režīms (kādā teritorijā, gaisa, kosmosa telpā), saskaņā ar kuru valstij vai valstu grupai pēc noslēgtajiem līgumiem nav tiesību pārvērst (to) par karalauku, turēt (tajā) bruņotos spēkus.
- gāte Starpteka - neliela upe, kas savieno divas ūdenstilpnes, parasti mazūdenīgāka nekā galvenā gultne; atzars aiz salām; neliels divu ezeru savienojums; atzars no upes uz ezeru.
- starpums Starptelpa.
- tumsa stāvoklis (apkaimē, telpā, vidē), kad nav gaismas, apgaismojuma vai tas ir ļoti vājš.
- miers Stāvoklis (apkārtnē, dabā, arī telpā), kas neizraisa nevēlamas psihiskas ietekmes; stāvoklis, kad nav nevēlamas psihiskas vai fiziskas slodzes.
- līdzsvars Stāvoklis (cilvēkiem vai dzīvniekiem), kurā (tie) stāvot vai pārvietojoties atrodas noteiktā attiecībā pret apkārtējiem priekšmetiem, telpu.
- kārtība Stāvoklis (kam, piemēram, priekšmetam, telpai, vietai), kad (tas) ir kārtīgs; pretstats: nekārtība.
- parādu kalpība stāvoklis (vergturu un feodālajā iekārtā), kad cilvēks kļūst par kreditora kalpu neatlīdzinātā parāda dēļ.
- orientācija Stāvoklis telpā attiecībā pret kādiem citiem objektiem.
- pārsātinātība Stāvoklis, kad (kas, parasti smarža) izplatās (telpā, vidē) pārāk lielā daudzumā.
- izplatība Stāvoklis, kad (kas) ir sastopams, atrodas (piemēram, telpā, vidē); process --> izplatīties (1).
- slāpekļa narkoze stāvoklis, kas atgādina alkohola reibumu ar eiforiju un orientēšanās traucējumiem; novēro arī akvalangistiem, kas lielā dziļumā elpo saspiestu gaisu.
- dielektriskā polarizācija stāvoklis, kurā katram dielektriķa tilpuma elementam ir noteikts elektriskais dipolmoments.
- stāvušs Stāvošs (par ūdeni ūdenstilpē).
- epilimnijs Stāvošu saldūdens ūdenstilpju (ezeru, dīķu. ūdenskrātuvju) pelagiāles slānis līdz 5-8 metru dziļumam.
- aizrīstīties Steidzīgi rijot, ēdot, ierīt kaut ko elpvadā.
- Stelpenhof Stelpes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā.
- Stelpes pienotava Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Beitiņi" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Steļpengovskaja Stelpes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Stelpenhof Stelpes pagasta bijušais nosaukums.
- sr Steradiāns (telpas leņķa mērvienība).
- stereoaustiņas Stereofoniskas austiņas - austiņas stereofoniska ieraksta vai pārraides atskaņošnai, kas klausītājā rada ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā.
- stereoprojektors Stereofotogrammetrisks aparāts, kas ļauj pēc robežfotoattēlu pāra atveidot un izmērīt nofotografētā apvidus iecirkņa telpisko modeli, turklāt mērījumu rezultāti tiek uzzīmēti uz papīra topogrāfiskās kartes veidā.
- anaglifija Stereoskopiska (telpiska) attēla iegūšana ar viena un tā paša objekta diviem attēliem.
- stereoattēls Stereoskopisks, telpisks attēls.
- krāvummetrs Sters, kubikmetrs - meža taksācijas tilpuma mērvienība, ko lieto grēdās krauto materiālu tilpuma izteikšanai.
- gaudas Stieptas spalgas, svelpjošas skaņas.
- gaudīgs Stiepts spalgs, svelpjošs (par skaņām).
- stiklpapiris Stiklpapīrs.
- stiklaplasts Stiklplasts.
- dekonstrukcionisms Stilistisks virziens, kas savstarpēji nobīda parastos grīdu, sienu un griestu būvelementus, tādējādi fragmentēdams formas un telpu, lai rastos dezorientācijas un kustības iespaids.
- stilpāt Stilpēt.
- stimbāt Stilpēt.
- saķepināšana Stingas telpiskas struktūras veidošana, uzsildot dispersus, birstošus materiālus līdz temperatūrai, kas ir zemāka par materiālu kušanas temperatūru.
- incirkulācija Stīpošana, kādas struktūras apņemšana ar riņķi vai cilpu, piem., dzemdes kakla apņemšana ar šuvēm vai lauztā kaula galu sastiprināšana ar metāla gredzenu vai stieples cilpu.
- tauriski Stipra un kareiviska Alpu tauta 2. un 1. gs. p. m. ē.
- kakodilcianīds Stiprākais nāveklis starp kakodila preparātiem, lietoja kā ķīmiskā kara līdzekli; iedarbojas uz elpošanas orgāniem, plaušām, acīm un nerviem.
- test Stipri klepot; arī smagi elpot.
- ciātijs Stipri reducēta ziedkopa, kurā ietilpst viens sievišķais zieds un reducēti (pa vienai putekšņlapai) vīrišķie ziedi.
- gerbstele stipri sagrieztas auklas, dzijas, virves cilpa.
- kabināt Stiprināt klāt, stiprināt kopā, piemēram, ar āķi, cilpu.
- stelpieši Stlepes pagasta apdzīvotās vietas "Stelpe" iedzīvotāji.
- dienēt Strādāt par kalpu, kalponi; kalpot (pie privātas personas).
- gadenieks Strādnieks, kam jākalpo savam kungam cauru gadu.
- mašīnstrādnieks Strādnieks, kas apkalpo mašīnu.
- gadstrādnieks Strādnieks, kas nolīgts uz gadu; gadakalps.
- gabalnieks Strādnieks, kas saņēma no saimnieka lietošanā zemes gabalu kā atlīdzību par muižai saimnieka vietā nokalpotām dienām.
- sētnieks Strādnieks, kas uztur kārtībā ielu pie mājas, mājas pagalmu, kāpņu telpas.
- sprauslāt Straujā izelpā virzīt (ko, parasti šķidrumu) no mutes, nāsīm.
- sprauslot Straujā izelpā virzīt (ko, parasti šķidrumu) no mutes, nāsīm.
- grūdiens Strauja izelpa.
- kampt Strauji elpot (gaisu), parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
- atelpoties Strauji elpot kādu brīdi (pēc fiziskas piepūles), līdz atgūst parasto elpošanas ritmu.
- gūstīties Strauji elpot.
- iekampt Strauji ieelpot (gaisu), parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
- ieraut Strauji ieelpot (gaisu).
- tvert Strauji ieelpot (ko).
- saraut Strauji ieelpot.
- smurguļoties Strauji izelpojot, pūst ārā no deguna izdalījumus (degunu tīrot); šņaukāties.
- piegrūst Strauji piepildīt, aizņemt (piemēram, telpu, platību).
- raut Strauji rīt (ko); strauji ieelpot (ko).
- kūsāt Strauji virzīties, plūst (par burbuļiem ūdenstilpē).
- kūsēt Strauji virzīties, plūst (par burbuļiem ūdenstilpē).
- kūsot Strauji virzīties, plūst (par burbuļiem ūdenstilpē).
- aizsvilpt Strauji, ar svilpienu aizlidot, aiztraukties garām, attālināties.
- rīt Strauji, dziļi ieelpot.
- mutulis Straujš, spēcīgs (ūdens) virpulis (ūdenstilpē).
- dibenstraume Straume ūdenstilpes apakšējos slāņos.
- krunkainītis Strautvaboļu dzimtas ģints ("Helophorus"), Latvijā konstatēts 10 sugu, vaboļu ķermenis <10 mm garš, pelēcīgi melns vai brūns, sastopami dažādās ūdenstilpnēs, arī peļķēs.
- piestrāvot Strāvojot izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - parasti par gaismu.
- rebefings stresu, arī dzemdību stresu noņemšanas paņēmiens, izmantojot īpašu nepārtrauktās elpošanas sistēmu, kas radaiespēju iekļūt visnomāktākajos psihes apgabalos.
- medus telpa stropa daļa virs peru telpas, kur bites uzkrāj medus rezerves.
- guļstrops strops (1), kura ligzdas telpu paplašina horizontālā virzienā.
- stāvstrops Strops, kura ligzdas telpu paplašina vertikālā virzienā, medus telpas uzliekot virs peru telpas.
- Gersicania studentu biedrība, dibināta 1946. g. Pinnebergā, Vācijā, devīze: "Ver sirdi draugam, klusē svešiniekam, kalpo zinātnei, lej asinis tēvzemei!", darbojās Baltijas universitātē līdz 1949. g., aktīvo darbību atjaunoja 1953. g. ārzemēs; krāsas - balts, violets, zaļš; kopš 1990. g. darbojas Latvijā.
- stulbaiņi Stulpaiņi.
- stulpe Stulps.
- subalpu Subalpīns.
- Rikteres strauts Sudas labā krasta pieteka Mālpils novadā.
- Teiļupe Sudas labā krasta pieteka Mālpils pagastā, iztek no Jūdažu ezera Siguldas pagastā, garums - 6 km; Teiļupīte.
- Carpodacus rhodochlamys sudrabsārtais svilpis.
- pārpumpēt sūknējot pārvietot šķidrumu starp tilpnēm.
- sulpiciāņi Sulpicieši.
- serāls Sultāna pils, tās iekštelpas; pils daļa, kurā dzīvoja sievietes.
- cenas atlaide summa vai procenti, par kādu pārdevējs samazina sākotnēji noteikto preces vai pakalpojuma cenu.
- feneks suņu dzimtas lapsu ģints suga ("Vulpes zerda"), plēsīgs zīdītājs Ziemeļāfrikā ar lielām, stāvošām ausīm; pēc citiem uzskatiem vienīgā suga feneku ģintī ("Fennecus zerda"); tiek turēti arī mājās kā eksotiskie mīluļi.
- Kulpine Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Kulpene" nosaukuma variants.
- Kuļpine Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Kulpene" nosaukuma variants.
- svilpovieši Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Svilpava" iedzīvotāji.
- Sviļpava Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Svilpova" nosaukuma variants.
- Sviļpova Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Svilpova" nosaukuma variants.
- ūdens duļķainums suspendēto vielu daudzums tilpuma vienībā (kopā ar ūdeni) ūdens plūsmās un ūdenstilpēs.
- ekspressūtījums Sūtījums, kuram pasta pakalpojuma sniedzējs nodrošina papildu pasta pakalpojuma īpašības.
- grābslība Svaidīgums, nepastāvība, bezrūpība, vieglprātība.
- biomasa Svara, tilpuma vai skaita mērvienībās izteikts dzīvo organismu daudzums vienā laukuma vai tilpuma vienībā.
- šūpoties Svārstīties samērā ritmiski, regulāri (parasti par ūdenstilpes viļņiem).
- aspirācija Svešu vielu iekļūšana elpošanas orgānos ieelpas laikā.
- skarabejs Svētā skarabeja skulpturāls attēls - kulta priekšmets, arī amulets, rotas lieta Senajā Ēģiptē.
- Senebreju Bībele svētie raksti, kuros ietilpa Likuma grāmatas, Praviešu grāmatas un Raksti; saskaņā ar tradīciju kanons tika noteikts Jahnehas sinodē ap 100. gadu p. m. ē.
- Valpurģu vakars svētki 30. IV vakarā, pēc vācu tautas ticējumiem, Valpurģu naktī notika raganu sabats.
- sanktuarijs Svētnīca; katoļu baznīcā telpa ap galveno altāri, arī relikviju tvertne.
- perikopas Svēto rakstu gabali, ko nolasa noteiktos laikos un kārtībā dievkalpojumos.
- sudatorijs Sviedrējamā telpa seno romiešu termās.
- piesviest Sviežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; piesvaidīt (1).
- švilpaste Svilpaste.
- šviļpaste Svilpaste.
- miglas svilpe svilpe (sirēna, taure), ar ko raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
- švirplis Svilpe ar tajā ievietotu zirni, kas svilpjot rada mainīgu skaņu.
- pēkstiņš svilpe no akācijas koka.
- pēkste Svilpe no akācijas koka.
- švelpe Svilpe.
- švilpe Svilpe.
- šviļpe Svilpe.
- svilpene Svilpe.
- svilpis Svilpe.
- šviļpuks Svilpe.
- laniarius Svilpējčakstes.
- ochotonidae Svilpējzaķi.
- švilpene Svilpene - ar taukiem vārīta putraimu putra.
- svilpis svilpiens.
- svelpiens Svilpiens.
- švilpienis Svilpiens.
- švilpis Svilpis 1.
- Svilpis Lupis Svilpis Lupis - austrumslāvu mitoloģijā un biļinu eposā - briesmīgs varoņu pretinieks, kurš savus pretiniekus nonāvē ar šausmīgu svilpoņu.
- svilpītis Svilpis.
- nosvilpt Svilpjoši noteikt, pateikt.
- spīdzīgs Svilpjošs, smalks (tonis).
- aizšvilpt Svilpjot apdullināt.
- izsvilpt Svilpjot izpaust neapmierinātību (parasti ar kāda uzstāšanos, rīcību); svilpjot panākt, ka (kāds) iziet (no kurienes, kur u. tml.).
- iesvilpt Svilpjot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
- piesvilpt Svilpjot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- sasvilpt Svilpjot panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- pasvilpt Svilpjot pasaukt (parasti suni).
- sasvilpties Svilpjot sazināties.
- aizsvilpot Svilpojot aizvirzīties (parasti par vēju, lidojošiem priekšmetiem); aizsvilpt.
- atšvilpt Svilpojot atsaukt.
- atsvilpēties Svilpojot atsaukties.
- piesvilpot Svilpojot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- uzsvilpēt Svilpojot panākt, ka sāk pūst (vējš).
- iesvilpot Svilpojot panākt, ka skaņas izplatās (kur iekšā).
- pašvilpt Svilpojot pasaukt.
- sasvilpot svilpojot pievērst uzmanību, panākt, ka (kāds) sadzird.
- izsvilpot Svilpojot radīt (skaņas).
- sasvilpēt Svilpojot sasaukt.
- sašvilpt Svilpojot sasaukt.
- sasvilpoties Svilpojot sazināties.
- svelpa Svilpoņa (1).
- svelpoņa Svilpoņa (1).
- svelpa Svilpoņa (2).
- svelpoņa Svilpoņa (2).
- šviļpāt Svilpot (par cilvēku).
- svilpāt Svilpot (par dziedātājputniem, parasti strazdiem).
- šviļpāt Svilpot (parasti par strazdu).
- nosvilpot Svilpot (visu laikposmu) un pabeigt svilpot.
- šviļpukāt Svilpot ar svilpi.
- nosvilpot Svilpot un pabeigt svilpot (piemēram, melodiju).
- žurēt Svilpot, kaukt (par vēju gar pakšiem, pašķirbām un caurumiem).
- ģīgāt Svilpot, radīt šādas skaņas.
- ūkšot Svilpot, stabulēt.
- svelpēt Svilpot.
- švelpot Svilpot.
- švilpāt Svilpot.
- svilpēt Svilpot.
- švilpēt Svilpot.
- švilpot Svilpot.
- šviļpot Svilpot.
- svelpt Svilpt (1).
- svelpt Svilpt (2).
- svelpt Svilpt (3).
- džinkstēt Svilpt (par izšautu lodi).
- švelpt Svilpt.
- šveļpt Svilpt.
- svilpināt Svilpt.
- švilpt Svilpt.
- šviļpt Svilpt.
- žvingt Svilpt.
- panihida Svinīgs nakts dievkalpojums, ko pareizticīgā baznīca notur vakaros pirms svētdienām un svētkiem, apvienojot vakara un rīta dievkalpojumus.
- paņihida Svinīgs nakts dievkalpojums, ko pareizticīgā baznīca notur vakaros pirms svētdienām un svētkiem, apvienojot vakara un rīta dievkalpojumus.
- kauss Šāda karote kopā ar tās saturu; šādas karotes saturs; šādā karotē ietilpstošais (kā) daudzums.
- pavārnīca Šāda karote kopā ar tās saturu; šādas karotes saturs; šādā karotē ietilpstošais (kā) daudzums.
- kule Šāda maisa saturs; daudzums, kas ietilpst šādā maisā.
- maiss Šāda priekšmeta saturs; daudzums, kas ietilpst šādā priekšmetā.
- galaktika Šāda sistēma, kurā ietilpst Saules sistēma; Piena Ceļš, Putnu Ceļš.
- galerija Šādā telpā izstādīto mākslas darbu kopums.
- puslitrs Šāda tilpuma trauks kopā ar tā saturu (parasti ar degvīnu); šāda trauka, saturs (parasti degvīns).
- kortelītis Šāda tilpuma trauks kopā ar tā saturu; šāda trauka saturs.
- pusstops Šāda tilpuma trauks kopā ar tā saturu; šāda trauka saturs.
- stops Šāda tilpuma trauks.
- pusstops Šāda tilpuma vai puslitra trauks kopā ar tā saturu, parasti degvīnu; šāda trauka saturs, parasti degvīns.
- glāze Šādā traukā ietilpstošais šķidruma daudzums; attiecīgais tilpuma mērs.
- pudele šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- kanna Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- krūze Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- krūzīte Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- mēriņš Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- panna Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- tase Šāda trauka saturs; daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- muca Šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais (kā) daudzums.
- spainis Šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais (kā) daudzums.
- ķipis Šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais šķidruma daudzums.
- slēgt Šādā veidā radot vai pārtraucot durvju, vārtu u. tml. savienojumu (ar ko), padarīt nepieejamu vai pieejamu (telpu, teritoriju u. tml.).
- klauzūra Šādam aizliegumam pakļautās telpas.
- tralis Šādam zvejas rīkam līdzīga ierīce ūdenstilpes reljefa, floras un faunas pētīšanai, kā arī zemūdens šķēršļu atklāšanai un izcelšanai ūdens virspusē.
- klubs Šādas biedrības telpas (celtne).
- nestuves Šādas ierīces saturs; daudzums, kas ietilpst šādā ierīcē.
- mežsaimniecība Šādas vienības pārvalde; celtne, telpa, kurā darbojas šāda pārvalde.
- mežniecība Šādas vienības pārvalde; celtne, telpa, kurā darbojās šāda pārvalde.
- Schaken Šaku muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Stelpes pagastā.
- piešalkt Šalcot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- šamanis Šamanisma kulta kalpotājs, dziednieks, senču gudrību glabātājs.
- šaulēt Šaudīties, svaidīties, izrādīt vieglprātību; šaulāt.
- šaulāt Šaudīties, svaidīties, izrādīt vieglprātību.
- gludstobra šaujamierocis šaujamierocis, kuram ir gludas vismaz divas trešdaļas no stobra urbuma garuma, skaitot no patrontelpas
- orārijs Šaura gara audekla lenta, krustiem apklāta, ko grieķu un romiešu katoļu garīdznieki dievkalpojuma laikā uzliek uz kreisā kamieša.
- sutalogs Šaura lūka ar vairākām atverēm un dēļu aizbīdņiem rijas labības žāvēšanas telpā, pa kuru pakāpeniski tiek izlaists mitrais tvaiks, tā paātrinot labības žūšanu.
- kacarāgi Šaura telpa aiz krāsns; aizkrāsne.
- ūsne Šaura telpa.
- pažobele Šaura vieta jumta telpā pie jumta un celtnes augšējā stāva pārseguma krustojuma.
- žobele Šaura vieta jumta telpā pie jumta un celtnes augšējās stāva pārseguma krustojuma; pažobele 1(2).
- sprauga Šaura, garena tukša josla, telpa (piemēram, priekšmetā, veidojumā, materiālā u. tml. vai starp tiem).
- čerkstele Šaura, ierobežota telpa.
- ukņa Šaura, nekopta telpa.
- Sēlpils sala šaura, neliela, neapdzīvota sala Pļaviņu ūdenskrātuves vidū, lejpus Oliņkalna salas, garums atkarībā no ūdenskrātuves ūdenslīmeņa var būt līdz 150 m, augstums — līdz 2 m, pirms Daugavas ielejas applūdināšanas tā bija sens dolomīta erozijas paliksnis (Sēlpils pilskalns) uz Daugavas kreisā krasta kraujas.
- psihodinamiskā pieeja šaurākā nozīmē - viena no pieejām psihoterapijā, kas radusies kā reakcija uz pārāk laikietilpīgo un dārgo psihoanalīzi; balstoties uz to ir attīstījušies vairāki psihoterapijas virzieni, piemēram, uz transferenci vērstā psihoterapija, uz mentalizāciju vērstā psihoterapija.
- cilvēkpērtiķveidīgie Šaurdeguna pērtiķu virsdzimta, kurā ietilpst cilvēku, cilvēkpērtiķu un gibonu dzimta.
- klaiduguns Šaušana ar mākslīgo izkliedi noteiktās robežās vai izkliedes laukumā vai ar uzdoto izvērses leņķi, ko izmanto, šaujot ar ložmetējiem uz platiem un dziļiem mērķiem vai telpas sektoru (zenītieročiem).
- koku šeflēra šeflēru suga ("Schefflera arboricola"), Taivānā sastopama liāna, populārs telpaugs.
- kentera šēkelis šēkelis, kas kalpo divu ķēžu savienošanai.
- kokgriezums Šī koktēlniecības veida darbs - skulptūra, ornaments, priekšmets.
- staipeknis Šī nodalījuma dzimta ("Lycopodiaceae"), kurā ietilpst vienādsporu augi ar ložņājošu stumbru, \~450 sugu (visā pasaulē), Latvijā konstatētas 4 ģintis.
- dekanāts Šīs administrācijas telpas.
- asparāgs Šīs dzimtas ģints ("Asparagus"), daudzgadīgi dekoratīvi lakstaugi, \~300 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 suga, vairākas tiek audzētas kā telpaugi.
- vērsis Šīs dzimtas ģints ("Bos"), kurā ietilpst pārnadži ar ķermeņa masu no 300 līdz 1200 kilogramiem (piemēram, gauri, jaki, tauri); šīs ģints dzīvnieki.
- virsis Šīs dzimtas ģints ("Calluna"), 30-70 cm augsts, mūžzaļš krūms (nektāraugs) ar pacilu, zarainu stumbru, vienkāršām, veselām 1,5-2,5 mm garām lapām, ķekarveida ziedkopu un violetu vainagu, ģintī ietilpst 1 suga.
- pelējumgrauzis šīs dzimtas ģints ("Cryptophagus"), sīkas 1,4-3,5 mm garas vaboles, dzīvo trūdošās vielās, zemsedzē, uz piepēm u. c. sēnēm, trūdošā koksnē, putnu un zīdītāju ligzdās, telpās, Latvijā konstatētas 18 sugu.
- eiforbija Šīs dzimtas ģints ("Euphorbia") jeb dievkrēsliņš, \~2000 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, vairākas audzē kā telpaugus.
- maranta Šīs dzimtas ģints ("Maranta"), kuras vairākas sugas un šķirnes audzē siltumnīcās vai siltās, mitrās telpās.
- oleandrs Šīs dzimtas ģints ("Nerium"), ko Latvijā audzē telpās.
- begonija Šīs dzimtas lielākā ģints ("Begonia"), Latvijā vairākas sugas tirgo kā krāšņumaugus un telpaugus.
- kožodiņi šīs dzimtas suga ("Psychoda phalaenoides"), bieži sastopama telpās - pagrabos, vannasistabās, tualetēs.
- kurmis Šīs dzimtas suga ("Talpa europaea"), neliels, pelēcīgi melns dzīvnieks, kas dzīvo augsnē un kam ir raksturīgs masīvs ķermenis un lāpstveida priekškājas; Eiropas kurmis.
- logspārnis Šīs dzimtas suga ("Thyris fenestrella"), kas sastopama ļoti reti, kāpuri dzīvo uz silpurenēm un mežvīteņiem.
- pušķu ananass šīs ģints suga ("Ananas comosus"), izplatīts telpaugs.
- hibisks šīs ģints suga ("Hibiscus rosa-sinensis"), telpaugs, krūms ar sirdsveida lapām un sarkaniem ziediem, daudz hibrīdu, pazīstama arī kā Ķīnas hibisks, Ķīnas roze, Havajas puķe.
- Jomoto salpiglose šīs ģints suga ("Salpiglossis sinuata"), ko mēdz dēvēt arī par taurespuķi.
- Mycoplasma pneumoniae šīs ģints suga, kas ierosina elpošanas orgānu slimības.
- Botrytis tulipae šīs ģints suga, kas ir postīga tulpēm.
- Ancylistes closterii šīs ģints suga, kas parazitē aļģes "Closterium delpontii" šūnās.
- dzeltenā viendienīte šīs kārtas ekdionurīdu dzimtas suga ("Heptagenia sulphurea").
- skalbe Šīs rindas dzimta ("Iridaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem, retāk sīpoliem, pamīšus sakārtotām lapām (piemēram, gladiolas, krokusi), >70 ģinšu, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis.
- mirte Šīs rindas dzimta ("Myrtaceae"), kurā ietilpst tropu koki un krūmi ar mūžzaļām smaržīgām lapām.
- olīva Šīs rindas dzimta ("Oleaceae"), vasarzaļš vai ziemzaļš koks vai krūms, 30 ģinšu, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - oši un savvaļā pārgājušie ligustri, kā krāšņumaugus audzē ceriņus, forsītijas, telpās - jasmīnus ("Jasminum").
- palma Šīs rindas dzimta ("Palmae syn. Arecaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu kokaugi, kam parasti ir raksturīgs nesazarojies stumbrs, lielas plūksnainas vai starainas lapas galotnē.
- sapindi Šīs rindas dzimta ("Sapindaceae"), kurā ietilpst mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki un krūmi, retumis liānas un lakstaugi, kuriem raksturīgas plūksnaini un trīsstaraini saliktas lapas, nelieli ziedi skarās vai ķekaros, \~150 ģinšu, \~2000 sugu.
- vijolīte Šīs rindas dzimta ("Violaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi, 18 ģinšu, >850 sugu., Latvijā konstatēta 1 ģints; vijolīšaugi.
- pasiflora Šīs rindas ģints ("Passiflora"), ko kultivē ēdamo augļu dēļ un kā krāšņumaugus (arī telpās).
- selaginella Šīs rindas ģints ("Selaginella"), kuras vairākas sugas un šķirnes tirgo kā dekoratīvus telpaugus.
- bērzs Šīs rindas vienīgā dzimta ("Betulaceae"), kurā ietilpst koki un krūmi ar ziediem spurdzēs vai galviņveida ziedkopās; 7 ģintis, >160 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, introducētas 2 ģintis.
- Bombycilla garrulus garrulus šīs sugas nominālpasuga, kas sastopama Latvijā.
- piešķaidīt Šķaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
- šķepasts Šķepste - tilpuma mērs, kas atbilst saujai; vielas daudzums, kas ietilpst saujā.
- šķepsne Šķepste - tilpuma mērs, kas atbilst saujai; vielas daudzums, kas ietilpst saujā.
- šķipasts Šķepste - tilpuma mērs, kas atbilst saujai; vielas daudzums, kas ietilpst saujā.
- šķiest Šķērdēt, tērēt, arī lietot (ko) neapdomīgi, vieglprātīgi, bezatbildīgi.
- kakaļāt Šķērdēt, vieglprātīgi tērēt naudu.
- krustot Šķērsot (piemēram, laukumu, platību) - par upi, ceļu u. tml.; būt izvietotam šķērsām pāri (telpai, platībai).
- lejamkrava šķidra vai pusšķidra krava, kuru iekrauj un izkrauj lejot; piemēram, pienu vai benzīnu, pārvadā noslēgtās tilpnēs - cisternās, mucās vai speciālā tarā, uzskaita, pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam pēc tilpuma.
- pinte Šķidru un beramu vielu tilpuma mērvienība angļu mēru sistēmā; Lielbritānijā - 1/8 galona = 0,568 l, ASV - 0,473 l (šķidrumiem) un 0,550 l (beramām vielām).
- pazlaukte Šķidruma daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- drenāža šķidruma izvadīšana no kāda dobuma; šķidruma tilpņu savienošana ar ārējo vidi nolūkā izlīdzināt vai palielināt spiedienu.
- izsūknēšana šķidruma piespiedu izvadīšana no tilpnes/rezervuāra, ko veic, izsūcot šķidrumu ar speciālu izsūknēšanas iekārtu (piemēram, nolietotās eļļas izsūknēšana no motora kartera pa iepildes urbumu).
- spongioze Šķidruma sakrāšanās epidermas augšanas slāņa šūnstarpu telpā.
- gallone Šķidruma tilpuma mērs - galons, dažādās valstīs atbilda dažādam tilpumam litros, no 1,89 l līdz 35,89 l, biežāk ap 3,7-4,6 l.
- perilimfa Šķidrums telpā starp kaulaino un plēvaino labirintu (ausīs).
- imersija Šķidrums, ar ko aizpilda telpu starp mikroskopa objektīvu un pētāmo priekšmetu, tādējādi palielinot mikroskopa izšķirtspēju.
- hemolimfa Šķidrums, kas cirkulē pa vadiem un šūnu starptelpu tādiem dzīvniekiem, kuriem nav slēgtas asinsrites sistēmas.
- četverte Šķidrumu tilpuma mērs cariskajā Krievijā - 3,074 litri.
- škaļiks Šķidrumu tilpuma mērs Krievijā 19. gs. un 20. gs. sākumā - 0,0615 litri.
- sotka Šķidrumu tilpuma mērs Krievijā 19. gs. un 20. gs. sākumā - 0,1299 litri.
- sorokovka Šķidrumu tilpuma mērs Krievijā 19. gs. un 20. gs. sākumā - 0,3074 litri.
- kvarta Šķidrumu un beramu vielu tilpuma mērs angļu mēru sistēmā; šķidruma kvarta Lielbritānijā (1,136 l), ASV (0,946 l), beramu vielu kvarta ASV (1,1 l).
- stalagmometrija Šķidrumu virsmas spraiguma mērīšana, nosakot pilienu daudzumu, kādā sadalās noteikts šķidruma tilpums.
- tilpumdaļa Šķīduma atsevišķas sastāvdaļas vielas tilpuma attiecība pret visas sistēmas sastāvdaļu kopējo tilpumu.
- antifrīzs Šķīdums ar zemu sasalšanas temperatūru, mazu stingrību, augstu siltumietilpību, niecīgu iztvaikotspēju.
- koncentrēts šķīdums šķīdums, kur vienā tilpuma vienībā ir liels daudzums izšķīdinātās vielas.
- dzīvniekšķiedra Šķiedra, ko iegūst no dzīvnieku apmatojuma (aitu, kamieļu vilna, mohēra, kašmira, alpaka, lamas šķiedras) vai ko izdala zīdtārpiņa siekalu dziedzeri (dabiskais zīds).
- piešķiest Šķiežot (ko) lielākā daudzumā, padarīt slapju, arī notraipīt (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
- piešķindēt Šķindot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- diskoss Šķīvis, uz kura Pareizticīgo baznīcā tiek novietotas dievkalpojumam sagatavotās prosforas.
- divgalu šķūnis šķūnis, kur abos tā galos atrodas telpa labības novietošanai, bet durvis abās pusēs vidū.
- Aleča šļūdonis šļūdonis Bernes Alpos ("Aletschgletscher"), Šveicē, garums - 24 km (garākais šļūdonis Eiropā), platība - \~87 km^2^, \~800 m biezs ledus.
- švepstēt Šļupstēt, neskaidri runāt, radot svelpšanai līdzīgas skaņas vai pieskaņas, caur zobiem runāt; svepstēt.
- svipstēt Šļupstēt, neskaidri runāt, radot svelpšanai līdzīgas skaņas vai pieskaņas, caur zobiem runāt.
- svipstināt Šļupstēt, runāt ar svilpjošu pieskaņu; svipsnāt.
- svipsnāt Šļupstēt, runāt ar svilpjošu pieskaņu.
- svīpsnāt Šļupstēt, runāt ar svilpjošu pieskaņu.
- stridors Šņācošs vai svilpjošs elpošanas troksnis, kad augšējie elpceļi sašaurināti.
- piešņākt Šņācot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- šņukstināt Šņaukājoties skaļi elpot.
- parastais šņibītis šņibīšu ģints suga (“Calidris alpina”), Latvijā reti sastopams aizsargājams gājputns, mazāks par mājas strazdu.
- špats Špati - caurspīdīgi minerāli ar labu skaldnību; ietilpst vairāku minerālu nosaukumos, piem., laukšpats, Islandes špats.
- Nanna Šumeru mēness dievs, kurš bija augstākais debesu dievību trijotnē, kurā ietilpa arī viņa pēcnācēja Inanna un Utu.
- Enkidu Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - mednieks un karotājs, varoņeposā sākotnēji Gilgameša kalps, bet vēlāk līdzgaitnieks un tuvākais draugs.
- makroglija Šūnas, kas aizpilda telpu starp nervu šūnām smadzenēs un veido neiroglijas pamatmasu.
- putu betons šūnbetons - vieglais betons ar porainu struktūru (60-85% betona tilpuma aizņem sīkas un vidēja lieluma noslēgtas poras ar diametru 1-2 mm).
- histotoksiskā anoksija šūnu elpošanas funkciju kavējums (piem., saindējoties ar cianīdiem), nepazeminoties skābekļa spriegumam artēriju vai kapilāru asinīs.
- lingāt Šūpoties, ļodzīties, pārvietoties zigzagveidā; līkumot, cilpot.
- lingot Šūpoties, ļodzīties, pārvietoties zigzagveidā; līkumot, cilpot.
- vieninieka laiva švertlaiva, kuras apkalpē paredzēts tikai viens cilvēks.
- svētīšana T. s. Ārona svētīšana (4. Mozus gr., 6:24-26), ar ko parasti nobeidz luterisko dievkalpojumu ("Tas Kungs lai tevi svētī un lai tevi pasargā...").
- kalpiņš Tā adīkļa cilpiņa, ko adot met uz irbi.
- ūdensizvietojums Tā ūdensapjoma svars, ko kuģis izspiež ar savu tilpumu; tiek atzīmēts tonnās.
- sērijveidā Tā, ka (kas) ietilpst kādā sērijā (1); tā, ka (ko) izgatavo atbilstoši kādai sērijai; tā, ka (kas) noris atbilstoši kādai sērijai.
- pāri Tā, ka (kas) neietilpst (kur), sniedzas tālāk par (kā) robežu.
- rūmīgi Tā, ka ir pietiekami daudz vietas, telpas; ērti.
- tālu Tā, ka kas (piemēram, izplatoties, veidojoties) aizņem samērā lielu vietu, telpu u. tml.
- smēķēšana tabakas, arī citu narkotisku vielu dūmu ieelpošana, piemēram, no cigaretes, pīpes.
- valpurģu tāda (nakts uz pirmo maiju pirms Svētās Valpurgas svētkiem), kad pēc viduslaiku ticējumiem notiek raganu un burvju sapulcēšanās.
- zems Tāda (skaņa), kas ietilpst lielajā oktāvā.
- augsts Tāda (skaņa), kas ietilpst otrajā oktāvā.
- bezapkalpes Tāda iekārta, kas darbojas bez apkalpes klātbūtnes.
- kompakta kopa tāda kopa topoloģiskā telpā, kuras katra bezgalīga elementu virkne satur konverģentu apakšvirkni (t. i., tai ir robežpunkts).
- monopoldarbība Tāda monopolstāvokļu iespēju izmantošana, kas ierobežo konkurences attīstību, tā izpaužas tādejādi, ka viens uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība efektīgi kontrolē visu kādas preces realizēšanas (pakalpojuma sniegšanas) tirgu.
- varavīksnes koalīcija tāda valdība vai politisko spēku apvienība, kurā ietilpst ļoti plaša spektra politiskie spēki.
- klientisms tādas attiecības starp politikas veidotājiem un iedzīvotājiem, kā arī starp pakalpojumu sniedzējiem un pakalpojumu saņēmējiem, ko raksturo asimetriskas un vertikālas varas pozīcijas, kas izpaužas kā aizbildnieciskums un mērķa grupu redzējuma ignorēšana.
- kazzobains Tāds (audekls), kurā ir cilpas, negludumi u. tml., kas radušies, nemākulīgi vai nepareizi aužot.
- gudrs Tāds (dzīvnieks), kam ir augsti attīstīta smadzeņu darbība; tāds (dzīvnieks), kas ir apmācīts un labi kalpo cilvēkam.
- abstrakts Tāds (objekts), kas nepastāv reālajā telpā un pat principā nav uztverams ne ar kādiem instrumentiem (piemēram, skaitlis 3, taisnība, suņu ģints, vidējais ātrums utt.).
- izsūtāms Tāds (parasti pusaudzis), ko izmanto sīku pakalpojumu veikšanai.
- ārpusklases Tāds (pasākums, nodarbība), kas neietilpst obligātajā mācību programmā un tiek organizēts ārpus mācību laika.
- piecmārciņu Tāds (trauks), kurā ietilpst piecas mārciņas (kādas vielas).
- piecmārcīnu Tāds (trauks), kurā ietilpst piecas mārciņas (kādas vielas).
- desmitlitru Tāds (trauks), kura tilpums ir desmit litru.
- piecdesmitlitru Tāds (trauks), kura tilpums ir piecdesmit litru.
- pieclitru Tāds (trauks), kura tilpums ir pieci litri.
- sešlitru Tāds (trauks), kura tilpums ir seši litri.
- aksonometrisks Tāds attēls (parasti rasējums), kas plaknē attēlo telpisku figūru tā, lai vienlaicīgi redzētu objekta trīs dimensijas.
- elberīgs Tāds cilvēks, kas mēdz būt pārsteidzīgs, neapdomīgs, nenoteikts, arī vieglprātīgs.
- cikliskais kods tāds lineārais kods, kurā, ja q koda vārds, kopā ar q ietilpst arī visi vārdi, kas iegūti no q, cikliski pārbīdot tā elementus.
- specializēšanās Tāds ražošanas organizācijas princips, kur ģimene (mājsaimniecība), nācija (valsts) vai cita ekonomiska vienība nevis piekopj autarķiju (naturālo saimniecību), bet gan koncentrējas uz noteiktu preču ražošanu un noteiktu pakalpojumu sniegšanu un pārpalikuma pārdošanu citiem.
- tvaikains Tāds, kad telpā, vietā, vidē ir tvaiks (par laikposmu).
- pārbagāts Tāds, kam (kas) piemīt ļoti lielā daudzumā; tāds, kurā ietilpst ļoti daudz vērtīgu sastāvdaļu.
- aizelsīgs Tāds, kam ātri pietrūkst elpas; ar īsu elpu.
- caurstaigājams Tāds, kam iespējams vai nepieciešams iet cauri, lai nokļūtu kur (parasti par telpām).
- cilpenisks Tāds, kam ir cilpas (1) veids.
- simtacains Tāds, kam ir daudz cilpu, caurumu u. tml. (piemēram, par tīklu, sietu).
- darbietilpīgs Tāds, kam ir liela darbietilpība.
- siltumietilpīgs Tāds, kam ir liela siltumietilpība.
- lieltonnāžas Tāds, kam ir liels reģistra tonnās izteikts tilpums (par kuģiem).
- lieltilpuma Tāds, kam ir liels tilpums.
- sīkacains Tāds, kam ir ļoti mazas, īpaši veidotas cilpas, caurumi (parasti par tīklu, sietu).
- mazietilpīgs Tāds, kam ir maza ietilpība.
- maztonnāžas Tāds, kam ir mazs; reģistra tonnās izteikts tilpums (par kuģiem).
- šaurs Tāds, kam ir neliela, arī nepietiekama platība (par celtnēm, telpām).
- sekls Tāds, kam ir neliels dziļums (par ūdenstilpēm, bedrēm, aizām u. tml.); pretstats: dziļš.
- galīgs Tāds, kam ir noteikta robeža, sākums un beigas; ierobežots (piemēram, laikā, telpā).
- norobežots Tāds, kam ir noteiktas robežas (par platību, telpu); ierobežots.
- lielacains Tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi, cilpas (parasti par tīklu).
- rupjacains Tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi, cilpas (parasti par tīklu).
- lielacu Tāds, kam ir samērā lieli, īpaši veidoti caurumi, cilpas.
- smalkacains Tāds, kam ir samērā mazi, īpaši veidoti caurumi, cilpas (parasti par tīklu).
- smalks Tāds, kam ir samērā mazi, īpaši veidoti caurumi, cilpas (piemēram, par sietu, tīklu).
- cesns Tāds, kam ir samērā mazs šķērsizmērs no vienas malas līdz otrai (par telpu, tās daļu).
- puslitrs Tāds, kam ir šāds tilpums (par trauku).
- grūts Tāds, kam ir traucējumi (par elpu, elpošanu).
- tulpjveida Tāds, kam ir tulpes zieda forma veids.
- bagāts Tāds, kam kas piemīt lielā daudzumā; tāds, kurā ietilpst daudz vērtīgu sastāvdaļu.
- netīrs Tāds, kam nav dzidruma, tāds, kas ir duļķains, piesārņots (par ūdeni, ūdenstilpi).
- neierobežots Tāds, kam nav robežu, sākuma un beigu (piemēram, telpā, laikā); bezgalīgs.
- bezgalīgs Tāds, kam nav robežu, sākuma un beigu (piemēram, telpā, laikā); neierobežots.
- tukšs Tāds, kam nav saturīgas garīgās dzīves, dziļu emociju; arī nenopietns, vieglprātīgs.
- tilpumains Tāds, kam piemīt samērā liels, parasti īpatnējais, tilpums; tāds, ko raksturo ar, parasti īpatnējo, tilpumu.
- izkalpīgs Tāds, kam piemīt tieksme izkalpoties (2).
- izohorisks Tāds, kam raksturīgs nemainīgs, vienāds tilpums.
- izohors Tāds, kam raksturīgs nemainīgs, vienāds tilpums.
- nenopietns Tāds, kam trūkst nopietnības; vieglprātīgs.
- pusotrstāva Tāds, kam virs pirmā stāva ir izveidots augšējais stāvs, parasti jumta slīpņu veidotajā telpā.
- priekšējs Tāds, kas (priekšmetā, telpā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko, arī kam tuvāko, redzamāko (piemēram, pēc parastā kustības virziena, novietojuma); pretstats: pakaļējs.
- plašs Tāds, kas aizņem lielu platību (par telpu, celtni).
- intersticiāls Tāds, kas aizpilda orgāna starptelpas vai spraugas.
- mazaizsalstošs Tāds, kas aizsalst nelielā platībā, arī uz neilgu laiku (par ūdenstilpi).
- smags Tāds, kas apgrūtina elpošanu (par gaisu); smacīgs, arī spiedīgs.
- smacīgs Tāds, kas apgrūtina elpošanu (par parādībām telpā, vidē); tāds, kad gaisa sastāvs, arī parādības telpa, vidē apgrūtina elpošanu (par laikposmu).
- aizelša Tāds, kas arvien aizelšas; kas strādā lielā steigā, neatvilkdams elpu.
- labs Tāds, kas atbilst, ir piemērots noteiktām izmantošanas prasībām (piemēram, par priekšmetu, telpu, vietu, parādību).
- sāns Tāds, kas atrodas (priekšmeta, telpas, laukuma) malējā daļā, pusē atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, augšas vai apakšas; tāds, kas veido (priekšmeta, telpas, laukuma) malējo daļu, pusi atšķirībā no (tā) viena vai otra gala, augšas vai apakšas.
- ekstratraheāls Tāds, kas atrodas ārpus elpvada.
- endotraheāls tāds, kas atrodas elpvadā (trahejā).
- intratraheāls Tāds, kas atrodas elpvadā.
- galējs Tāds, kas atrodas kādas rindas, virknes galā, pēdējais; tāds, kas atrodas vistālāk (no kādas vietas) - par telpu, teritoriju, tās daļu.
- kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no priekšpuses, priekšplāna (par priekšmeta, telpas daļām).
- labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots no priekšpuses, priekšplāna (par priekšmetiem, telpas daļām).
- kreiss Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots straumes kustības virzienā (par ūdenstilpes krastu, malu u. tml.).
- labs Tāds, kas atrodas šajā pusē, ja tas tiek aplūkots straumes kustības virzienā (par ūdenstilpes krastu, malu u. tml.).
- pakaļējs Tāds, kas atrodas tajā (priekšmeta, telpas) daļā, galā, kas ir pretējs priekšējai daļai, priekšgalam; pretstats: priekšējs.
- dibenējs Tāds, kas atrodas tālāk (no ieejas ēkā, dzīvoklī), tāds, kas atrodas aiz kā cita (parasti par telpu).
- intrapolārs Tāds, kas atrodas telpā starp diviem poliem.
- nomaļš Tāds, kas atrodas telpas, platības malējā daļā.
- epicerebrāls Tāds, kas atrodas virs galvas smadzenēm, piem., epicerebrālā telpa (starp galvas smadzenēm un mīksto smadzeņu apvalku).
- infratraheāls Tāds, kas atrodas zem elpvada.
- brīvdabas Tāds, kas atrodas, notiek ārā, brīvā dabā (ne telpās).
- subalpīns Tāds, kas atrodas, pastāv, noris kalnos starp alpīno un mežu (stepju) joslu.
- sublitorāls Tāds, kas atrodas, pastāv, noris pie ūdenstilpes krasta (parasti līdz 200 metru dziļumam).
- civilprocesuāls Tāds, kas attiecas uz civilprocesu.
- mukociliārs Tāds, kas attiecas uz gļotām un epitēlijšūnu skropstiņām elpceļos.
- parosteāls Tāds, kas attiecas uz kaulplēves ārējo slāni.
- kriminālprocesuāls Tāds, kas attiecas uz kriminālprocesu.
- kvartisternals Tāds, kas attiecas uz krūšu kaula segmentu pret ceturto ribstarpu telpu.
- vestibulouretrāls Tāds, kas attiecas uz maksts priekštelpas sīpoliņu un urīnizvadkanālu.
- sanitārais Tāds, kas attiecas uz medicīnisko apkalpošanu, ir ar to saistīts.
- pneimobulbārs Tāds, kas attiecas uz plaušām un elpošanas centru iegarenajās smadzenēs.
- kardiopneimatisks Tāds, kas attiecas uz sirdi un elpošanu.
- kardiorespiratorisks Tāds, kas attiecas uz sirdi un elpošanu.
- rektovestibulārs Tāds, kas attiecas uz taisno zarnu un maksts priekštelpu.
- peldošs Tāds, kas aug ūdenstilpē un brīvi peld uz ūdens virsmas vai ūdenī (par ūdensaugiem, to daļām).
- izdaba Tāds, kas cenšas katram pakalpot, iztapt, izpatikt; izdabis.
- izdabis Tāds, kas cenšas katram pakalpot, patikt.
- alpains Tāds, kas cieš no elpas trūkuma.
- iela Tāds, kas darbojas, noris ārpus telpām, parasti šādā satiksmei paredzētā joslā.
- ārs tāds, kas darbojas, norisinās ārpus telpām; tāds, kas ir piemērots vai paredzēts šādiem apstākļiem.
- piekritīgs Tāds, kas ietilpst (kā) piekritībā.
- federatīvs tāds, kas ietilpst federācijā (2).
- saistīts Tāds, kas ietilpst kādā ķīmiskā savienojumā ar citām vielām.
- sērijveida Tāds, kas ietilpst kādā sērijā (1); tāds, ko izgatavo atbilstoši kādai sērijai; tāds, kas noris atbilstoši kādai sērijai.
- zvērināts Tāds, kas ietilpst vēlētas tiesas komisijā, kuras uzdevums ir konstatēt apsūdzētā vainu un kuras lēmums obligāti jāievēro tiesnesim, gatavojot spriedumu.
- tautosilabisks Tāds, kas ietilpst vienā un tai pašā zilbē.
- tautosillabisks Tāds, kas ietilpst vienā un tai pašā zilbē.
- pilns Tāds, kas ir aizņemts (ar ko ievietotu, novietotu, noliktu) - par priekšmetu, telpu, platību.
- pievilcīgs Tāds, kas ir gaumīgi, prasmīgi izgatavots, izveidots vai iekārtots un izraisa patiku (piemēram, par priekšmetu, telpu).
- glīts Tāds, kas ir gaumīgi, prasmīgi izgatavots, izveidots, arī iekārtots (piemēram, par priekšmetu, telpu).
- pārsienams Tāds, kas ir iekārtots, izveidots brūču, ķermeņa daļu pārsiešanai (par telpu, vietu).
- personīgs Tāds, kas ir kādas personas tiešā rīcībā (par cilvēku); tāds, kas kalpo, pakalpo kādai personai.
- personisks Tāds, kas ir kādas personas tiešā rīcībā (par cilvēku); tāds, kas kalpo, pakalpo kādai personai.
- peldošs Tāds, kas ir konstruēts tā, lai to varētu novietot uz ūdenstilpes virsmas (par iekārtām, celtnēm u. tml.); tāds, kas ir uzbūvēts uz speciāla ūdens transportlīdzekļa.
- gaišs Tāds, kas ir labi apgaismots, izgaismots (par vietu, telpu, priekšmetu u. tml.).
- griestveida Tāds, kas ir līdzīgs griestiem, pilda to lomu; telpas augšējais pārsegums.
- piebāzt Tāds, kas ir ļoti piepildīts, aizņemts (parasti ar cilvēkiem) - piemēram, par telpu, transportlīdzekli.
- subatomārs Tāds, kas ir mazāks par atomu; tāds, kas ietilpst atoma struktūrā.
- submolekulārs Tāds, kas ir mazāks par molekulu; tāds, kas ietilpst molekulas struktūrā.
- vieglkājiņa Tāds, kas ir neapdomīgs, vieglprātīgs.
- svinīgs Tāds, kas ir neikdienišķs, grezns, tāds, kas ar savu neikdienišķību, greznumu atbilst svinību, svētku u. tml. tradīcijām (par celtnēm, telpām, priekšmetiem, tērpiem u. tml.).
- svaidulis Tāds, kas ir nepastāvīgs, nenoteikts, vieglprātīgs.
- ārštata Tāds, kas ir nodarbināts iestādē, uzņēmumā, bet neietilpst šīs iestādes, uzņēmuma štatos.
- ārštats Tāds, kas ir nodarbināts iestādē, uzņēmumā, bet neietilpst štatā.
- pārpilns Tāds, kas ir pārāk pilns, arī ļoti pilns (ar vielu, priekšmetiem u. tml.); tāds, kurā (kas) ir ievietots, novietots pārāk lielā daudzumā (par priekšmetiem, telpu, platību).
- pasažieris Tāds, kas ir paredzēts cilvēku pārvadāšanai, parasti par maksu; tāds, kas ir paredzēts cilvēku apkalpošanai pirms vai pēc šādas pārvadāšanas.
- pretzemūdens Tāds, kas ir paredzēts cīņai ar pretinieka uzbrukumiem no ūdenstilpju dzīlēm.
- šņaucams Tāds, kas ir paredzēts ievadīšanai caur deguna gļotādu, parasti ieelpā (par pulverveida vielu, parasti tabaku).
- platekrāns Tāds, kas ir paredzēts projicēšanai uz šāda ekrāna (parasti par kinofilmu); tāds, kur atrodas šāds ekrāns (par telpām).
- priekštilta Tāds, kas ir paredzēts tilta aizsardzībai (parasti pretiniekam atņemtajā ūdenstilpes krasta daļā) - par nocietinājumu, pozīciju u. tml.
- mazgājams Tāds, kas ir paredzēts, iekārtots (kā) mazgāšanai (parasti par telpu, vietu).
- patumšs Tāds, kas ir pavāji apgaismots, izgaismots (par vietu, telpu, priekšmetu u. tml.).
- tīrs Tāds, kas ir pilnīgi derīgs elpošanai, tāds, kurā nav nevēlamu piemaisījumu (par gaisu).
- spodrs Tāds, kas ir pilnīgi tīrs, sakopts (piemēram, par priekšmetu, telpu).
- stīga Tāds, kas ir rakstīts stīgu instrumentiem (par skaņdarbu); tāds, kurā ietilpst tikai stīgu instrumentu spēlētāji (par ansambli).
- plastisks Tāds, kas ir telpisks, apjomīgs, tāds, kam ir gaismēnas radīta iluzora forma (parasti par tēlotājas mākslas darbu).
- nesamaksājams Tāds, kas ir tik nozīmīgs, vērtīgs, ka to grūti vai neiespējami atlīdzināt (piemēram, par pakalpojumu).
- kamerāls Tāds, kas ir veicams iekštelpās (piemēram, par ekspedīcijās iegūtu materiālu apstrādi); telpās esošs, telpām piemērots.
- sauss Tāds, kas ir zaudējis ūdeni, izžuvis (par ūdenstilpi); tāds, no kā ir iztvaikojis, izliets viss šķidrums (par trauku).
- reprezentabls Tāds, kas izceļas ar ko, ir ietekmīgs, iespaidīgs (piemēram, par celtni, telpu).
- solīds Tāds, kas izraisa cienīguma, nopietnības, laba mantiskā stāvokļa iespaidu (parasti par apģērbu, telpas iekārtojumu).
- aušīgs Tāds, kas izturas vai rīkojas bez nepieciešamās nopietnības un cieņas; vieglprātīgs; draiskulīgs, nenopietns.
- gaisīgs Tāds, kas izturas, rīkojas nenopietni; nenosvērts, nepastāvīgs; arī vieglprātīgs.
- neapdomīgs Tāds, kas izturas, rīkojas, runā pārsteidzīgi, bez apdoma, arī vieglprātīgi.
- propaideutisks Tāds, kas kalpo iepriekšējai sagatavošanai uz kaut ko.
- kopējs Tāds, kas ko apvieno, saista vienā un tai pašā vietā (piemēram, par celtni, telpu, priekšmetu).
- pakalpīgs Tāds, kas labprāt pakalpo; tāds, kam ir tieksme pakalpot.
- līgans Tāds, kas lēni viļņojas (par ūdenstilpes virsmu, viļņiem).
- tukšs Tāds, kas nav aizņemts (ar ko ievietotu, novietotu, noliktu) - parasti par telpu, platību, virsmu.
- tīrs Tāds, kas nav duļķains, arī piesārņots (par ūdeni, ūdenstilpi); arī dzidrs.
- svaigs Tāds, kas nav piesārņots, ir tīrs, spirdzinošs, arī tāds, kas ir ārpus telpām (par gaisu, gaisa plūsmu).
- nenoteikts Tāds, kas nav precīzi ierobežots (laikā, telpā).
- beztelpisks Tāds, kas nav saistīts ar telpu, tāds, kas neeksistē telpā.
- neaizsalstošs Tāds, kas neaizsalst (par ūdenstilpi).
- viegls Tāds, kas neapgrūtina elpošanu, arī tīrs, nepiesārņots (par gaisu).
- suks Tāds, kas neass, nodilis, apdrupis, arī tāds, kas nokalpojis savu mūžu.
- nelabs Tāds, kas neatbilst noteiktām izmantošanas prasībām (piemēram, par priekšmetu, telpu, vietu).
- slikts Tāds, kas neatbilst, ir nepiemērots noteiktām izmantošanas prasībām (piemēram, par priekšmetu, telpu, vietu, parādību).
- nepiekritīgs Tāds, kas neietilpst (piemēram, kādas iestādes, personas) kompetencē; tāds, ko (piemēram, kādai iestādei, personai) nav tiesību izlemt.
- nesaistīts Tāds, kas neietilpst kādā ķīmiskā savienojumā ar citām vielām; brīvs.
- brīvs Tāds, kas neietilpst ķīmiskā savienojumā ar citām vielām; nesaistīts.
- nepateicīgs Tāds, kas neizjūt, neizrāda pateicību (piemēram, par kādu pakalpojumu).
- hermētisks Tāds, kas nelaiž cauri gāzi, šķidrumu; cieši noslēgts (tā, ka neieplūst vai neizplūst gāze, šķidrums) - par telpu, ierīci.
- ūķīgs Tāds, kas nemitīgi strādā, darbojas, liekot arī citiem tāpat strādāt, darboties; arī tāds, kas mēdz izkalpināt.
- bezrūpīgs Tāds, kas nenopietni izturas pret saviem pienākumiem, veic tos nevērīgi; paviršs, vieglprātīgs.
- stāvošs Tāds, kas neplūst (par ūdeni ūdenstilpē); tāds, kur ir minimāls ūdens caurplūdums vai tā nav (par ūdenstilpi).
- slēgts Tāds, kas no visām pusēm ir norobežots, tāds, kam ir sienas un jumts (par telpu, celtni); tāds, kas nav vaļējs.
- vaļējs Tāds, kas no visām pusēm nav norobežots, tāds, kam nav sienu, jumta (par telpu, celtni); tāds, kas nav slēgts.
- kosmoss Tāds, kas noder, lai lidotu, uzturētos, strādātu šādā telpā; tāds, kas ir saistīts ar lidojumiem, uzturēšanos, darbu šādā telpā.
- pilnpakalpojumu tāds, kas nodrošina pilnīgu pakalpojumu klāstu.
- smags Tāds, kas noris ar grūtībām, traucējumiem (par elpu, elpošanu).
- smagnējs Tāds, kas noris ar samērā lielām grūtībām, traucējumiem (par elpu, elpošanu).
- ūdens tāds, kas noris, pastāv ūdenstilpē, tāds, kas ir saistīts ar norisēm ūdenstilpē.
- stacionārs Tāds, kas pastāvīgi atrodas kādā celtnē, telpās (par iestādi, uzņēmumu u. tml.).
- istaba Tāds, kas piemērots telpām; tāds, kas parasti lietojams vai atrodas telpās.
- slēgts Tāds, kas pilnīgi norobežo kādu plaknes, telpas daļu; tāds, kas ir pilnīgi norobežots (par plaknes, telpas daļu).
- ūdens tāds, kas pilnīgi vai daļēji aug ūdenstilpēs, arī mitrās vietās (par augiem); tāds, kas visu dzīvi pavada ūdenī, arī tāds, kas uzturas pie ūdenstilpēm un barību iegūst vai var iegūt tālās (par dzīvniekiem).
- nenopietns Tāds, kas radies nepārdomātas, vieglprātīgas darbības, rīcības dēļ; pārsteidzīgs.
- lielpilsētniecisks Tāds, kas raksturīgs lielpilsētai, tās iedzīvotājiem.
- akrobātisks Tāds, kas saistīts ar akrobātiku; tāds, kur ietilpst akrobātikas elementi.
- akva- Tāds, kas saistīts ar ūdeni, ūdenstilpēm.
- ūdenīgs Tāds, kas satur, kur ir (parasti) daudz ūdens (parasti par ūdenstilpi).
- lielisks Tāds, kas sevišķi atbilst, ir piemērots noteiktām izmantošanas prasībām (piemēram, par priekšmetu, telpu, vietu, parādību).
- elastīgs Tāds, kas spēj atjaunot sākotnējo tilpumu, formu pēc deformācijas.
- dāss Tāds, kas vieglprātīgi izdāļā.
- dastīgs Tāds, kas vieglprātīgi izdāļā.
- ukstiņš Tāds, kas vieglprātīgi izrunājas.
- spirgts Tāds, kas, būdams elpošanai derīgs, patīkami vēss, spēj izraisīt, nodrošināt aktīvu, pozitīvu psihisko un fizisko stāvokli (parasti par gaisu, vēju, lietu).
- neapdomāts Tāds, ko dara, veic pārsteidzīgi, bez apdoma, arī vieglprātīgi.
- vaļējs Tāds, ko nesedz ledus vai cita veida kārta, tāds, kas nav aizsalis (parasti par ūdenstilpes ūdeni, ūdenstilpi).
- saulains Tāds, ko samērā ilgi, bieži apspīd saule (par vietu); tāds, kur samērā ilgi, bieži var iespīdēt saule (par telpu).
- pazeme Tāds, ko veic, kas noris vietā, telpā zem zemes (planētas) virsējās kārtas.
- pārpilns Tāds, kur (kāda norise, stāvoklis, apstākli) izpaužas ļoti spēcīgi (par vietu, telpu, vidi).
- pilns Tāds, kur (kas, piemēram, tvaiks, smarža, skaņa) ir izplatījies, izplatoties koncentrējies (par vietu, telpu, vidi).
- pārpilns Tāds, kur (kas, piemēram, tvaiks, smarža, skaņa) ir izplatījies, koncentrējies pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā (par vietu, telpu, vidi).
- pilns Tāds, kur (norise, stāvoklis, apstākļi) izpaužas spēcīgi (par vietu, telpu, vidi).
- pilns Tāds, kur atrodas (parasti uz noteiktu laiku) daudzi cilvēki (par telpu, platību); tāds, kur aizņemtas visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli).
- pilns Tāds, kur atrodas daudzi dzīvnieki (par telpu, platību, vidi).
- pārpilns Tāds, kur atrodas, parasti uz neilgu laiku, pārvietojas pārāk daudz cilvēku, arī transportlīdzekļu; tāds, kur ir aizņemtas pilnīgi visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli u. tml.).
- vētrains Tāds, kur bieži ir vētra (parasti par ūdenstilpi, par vietu tās tuvumā).
- slapjš Tāds, kur gaisā ir liels tvaiku daudzums (piemēram, par telpām, celtnēm).
- mitrs Tāds, kur gaisā ir samērā liels tvaiku daudzums (piemēram, par telpām, celtnēm).
- sauss Tāds, kur gaisā ir samērā mazs tvaiku daudzums (piemēram, par telpām, celtnēm).
- sutīgs Tāds, kur gaiss ir karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi un kur ir grūti elpot (parasti par telpu).
- sešats tāds, kur ietilpst 6 gabali, sešvietīgs.
- karsts Tāds, kur ir (samērā) augsta temperatūra (par telpu, vietu); tāds, kur klimatiskajiem apstākļiem raksturīga augsta temperatūra (par vietu).
- burzmains Tāds, kur ir burzma (piemēram, par ielām, laukumiem, telpām).
- slapņis Tāds, kur ir daudz mitruma (par telpām).
- svelmains Tāds, kur ir ļoti karsts (par vietu, telpu, vidi).
- svelmīgs Tāds, kur ir ļoti karsts (par vietu, telpu, vidi).
- svelošs Tāds, kur ir ļoti karsts (par vietu, telpu, vidi).
- silts Tāds, kur ir mēreni augsta, parasti patīkama, gaisa temperatūra (par telpu, vietu).
- vēss Tāds, kur ir mēreni zema temperatūra (par telpu, vietu, vidi); tāds, kur klimatiskajiem apstākļiem ir raksturīga mēreni zema temperatūra (par teritoriju).
- trokšņains tāds, kur ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi (par vietu, telpu, vidi); tāds, kad ir nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņi (par laikposmu)
- mājīgs Tāds, kur ir patīkami uzturēties, kur var ērti justies (par telpām).
- pakluss Tāds, kur ir samērā klusas skaņas (parasti par vietu, telpu).
- patukšs Tāds, kur ir samērā maz (kā, piemēram, cilvēku, priekšmetu) - parasti par vietu, telpu.
- pašaurs Tāds, kur ir samērā maz brīvas vietas, nepietiekami plaša telpa.
- skaļš Tāds, kur ir skaņas ar samērā augstu skaļuma līmeni (par vietu, telpu, vidi).
- tvaikains Tāds, kur ir tvaiks (par telpu, vietu, vidi).
- dzestrs Tāds, kur ir vēss, arī drēgns (par vietu, telpu).
- viengultas Tāds, kur ir viena guļasvieta (par telpu).
- viļņains Tāds, kur ir viļņi (1) - par ūdenstilpi, arī ūdeni.
- tvanīgs Tāds, kur izplatās asa, nepatīkama smaka (par vietu, telpu, vidi).
- skanīgs Tāds, kur izplatās labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par telpu, vietu, vidi); tāds, kas labi atbalso, parasti dzirdei tīkamas, skaņas.
- zvanīgs Tāds, kur izplatās labi uztveramas, parasti zvanu, skaņas (par telpu, vietu, vidi).
- spodrs Tāds, kur izplatās samērā stipra gaisma (par vietu, telpu, vidi).
- skaņš Tāds, kur izplatās skaļas, arī skanīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi).
- spožs Tāds, kur izplatās stipra gaisma (par vietu, telpu, vidi); tāds, kad izplatās šāda gaisma (par laikposmu).
- mierīgs Tāds, kur nav kustības, arī (stipru) skaņu (par apkārtni, vietu, arī telpu).
- neomulīgs Tāds, kur nav patīkami uzturēties (par vietu, telpu).
- kluss Tāds, kur nav stipru skaņu (parasti par vietu, telpu); tāds, kur nav dzirdamas skaņas.
- tukšs Tāds, kur neatrodas dzīvnieki (par celtni, telpu, platību, vidi).
- dūmāts Tāds, kur plūst iekšā dūmi (par celtni, telpu); tāds, kas satur daudz dūmu (par gaisu).
- smirdīgs Tāds, kur rodas, izplatās smaka (piemēram, par telpu, vietu, vidi).
- smaržīgs Tāds, kur rodas, izplatās smarža (piemēram, par telpu, vielu, vidi).
- ērts Tāds, kur var justies vai kur ko var darīt viegli, nepiespiesti, netraucēti (piemēram, par telpām, mēbelēm); arī labiekārtots.
- mīlīgs Tāds, kur var labi justies (piemēram, par telpu).
- mikrolitrāžas Tāds, kura darba tilpums nepārsniedz 1 litru.
- smacīgs Tāds, kurā gaisa sastāvs apgrūtina elpošanu (parasti par telpu, vidi).
- tonnīgs Tāds, kura ietilpība ir viena vai vairākas tonnas.
- pudavais Tāds, kurā ietilpst 16 kilogrami.
- pudaviks Tāds, kurā ietilpst 16 kilogrami.
- pūrinis Tāds, kurā ietilpst 50 kilogrami.
- bagāts Tāds, kurā ietilpst lielas materiālas vērtības.
- cilpains Tāds, kurā ir cilpas (1).
- pustukšs Tāds, kurā ir maz cilvēku, tāds, kas ir daļēji, nepilnīgi aizņemts, apdzīvots (piemēram, par telpu).
- vairāktelpu Tāds, kurā ir vairākas telpas.
- vientelpas Tāds, kurā ir viena telpa.
- labs Tāds, kurā izpaužas atbilstība, piemērotība noteiktām izmantošanas prasībām, tāds, kas izraisa patiku (piemēram, par priekšmeta, telpas, vietas, parādības īpašībām).
- nenopietns Tāds, kurā izpaužas nopietnības trūkums, vieglprātība.
- pārbagāts Tāds, kurā kāda sastāvdaļa ietilpst pārāk lielā daudzumā; tāds, kas ir pārāk lielā daudzumā.
- tukšs Tāds, kurā nav cilvēku (piemēram, par celtni, telpu, platību); neaizņemts; neapdzīvots.
- nemīlīgs Tāds, kurā nav mājīguma, tāds, kurā nav patīkami uzturēties (piemēram, par telpu).
- rāms Tāds, kurā nav strāvojumu, plūsmas (piemēram, par gaisu); tāds, kurā nav viļņošanās (par ūdens plūsmu, straumi, ūdenstilpi).
- tukšs Tāds, kurā nav ūdens (parasti par aku, ūdenstilpes gultni).
- neapdzīvots Tāds, kurā neviens nav apmeties uz pastāvīgu dzīvi (par celtni, telpu).
- rušināms Tāds, kura normālai augšanai nepieciešama liela augšanas telpa un rindstarpu irdināšana (par lauksaimniecības augiem, piemēram, cukurbietēm, kartupeļiem, kukurūzu, saulgriezēm).
- izdedži Tāds, kura sastāvā ietilpst šādi materiāli, tāds, kas veidots no šādiem materiāliem, tāds, kam izmantoti šādi materiāli.
- smacīgs Tāds, kura sastāvs apgrūtina elpošanu (parasti par gaisu).
- drastisks Tāds, kura saturā ir vieglprātība, arī kas ne visai pieklājīgs.
- trīszvaigžņu Tāds, kura sniegto pakalpojumu līmenis atbilst noteiktai kategorijai, ko apzīmē ar trim zvaigznītēm (piemēram, par viesnīcām, kempingiem).
- litrs Tāds, kura tilpums ir 0,001 kubikmetrs (par trauku).
- litrīgs Tāds, kura tilpums ir 1 litrs (par trauku); litra.
- divpūru Tāds, kura tilpums ir divi pūri.
- puslitravs Tāds, kura tilpums ir puse litra.
- trīslitru Tāds, kura tilpums ir trīs litri.
- trīspūru Tāds, kura tilpums ir trīs pūri.
- trīsspaiņu Tāds, kura tilpums ir trīs spaiņi.
- trīsdesmitlitru Tāds, kura tilpums ir trīsdesmit litru.
- straujš Tāds, kurā ūdens plūstot veic lielu attālumu īsā laika sprīdī (par ūdenstilpi, parasti upi).
- ietilpīgs Tāds, kurā var daudz ievietot, arī daudzi ievietoties; tāds, kam ir liels tilpums.
- tilpīgs Tāds, kurā var daudz ievietot; tāds, kam ir liels tilpums; arī ietilpīgs (1).
- ietilpīgs Tāds, kura veikšanai jāpatērē samērā liels darba daudzums; darbietilpīgs.
- saistību izpildījums tādu darbību veikšana, kas sastāda saistību saturu: lietas atdošana, darba izpilde, pakalpojuma sniegšana utt.
- Platones pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorijā iekļauta daļa pirmskara Vircavas un Lielvircavas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Platones pagasta teritorijas pievienota Lielplatones pagastam.
- Vecgulbenes muiža tagadējais apbūves komplekss veidojies 19. gs., tajā ietilpst 2 kungu mājas - Baltā pils un Sarkanā pils, pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas, dārznieka māja, manēža, siernīca, Mednieku nams (Rūdolfa parkā), oranžērija un klēts (abās pēdējās atrodas Gulbenes Vēstures un mākslas muzejs), kā arī vairākas citas saimniecības ēkas.
- Rietumpakistāna Tagadējās Pakistānas teritorijas nosaukums 1956.-1971. g., kad Pakistānas sastāvā kā Austrumpakistāna ietilpa tagadējā Bangladeša.
- Tahiataša Tahiatoša - pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā.
- jūras forele taimiņš ("Salmo trutta"), sīkāka par lasi un druknāku ķermeni, zilpelēku muguru, sudrabbaltiem vai iedzelteniem sāniem, ar nekārtīgiem melniem plankumiem.
- cirpšļot Taisīt āķus, cilpas.
- vaļēja kopa taisnes, plaknes vai telpas punktu kopa, kas nesatur nevienu savu robežpunktu (piemēram, vaļējs intervāls (a, b)).
- sisenis Taisnspārņu kārtas apakškārta ("Acridodea"), kurā ietilpst kukaiņi, kam taustekļu garums parasti nepārsniedz pusi no ķermeņa garuma un kas sisina, trinot pakaļkājas gar priekšspārniem, >10000 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas.
- zemesvēzis Taisnspārņu kārtas circeņu apakškārtas suga ("Gryllotalpa gryllotalpa"), kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekļi; ķirelis; racējcircenis.
- Šengenas zona tajā ietilpst 26 Eiropas valstis (22 no tām ir ES dalībvalstis) - Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija un Zviedrija, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice.
- tekošā takelāža takelāža, kas kalpo visu kustīgo apaļkoku un buru darbināšanai, tjā ietilpst visas falles, ar kurām paceļ un nolaiž buras, kā arī visas šotes, ar kurām maina buru stāvokli attiecībā pret vēja virzienu braucienu laikā, un visi pievilcēji un izlaidēji, pacēlāji un nolaidēji, visi uz priekšu un atpakaļ noturētāji, topnantes, dirkas, halztaļlas, atturtaļļas un novelktaļļas.
- kuģa ekspluatācijas laiks taksācijas periodā ietilpstošs laiks, kurā kuģis tiek izmantots pārvadājumos un ar šo pārvadājumu nodrošināšanu saistītu darbību veikšanai.
- paparžu nodalījums taksonomiska kategorija ("Polypodiophyta"), kurā ietilpst augstākie augi - sporaugi, kam ir izteikta regulāra paaudžu maiņa un attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze jeb sporofīts un kam raksturīga liellapainība (megafilija) - lapas veidojušās saaugot kopā galotnes zariem un sānzariem.
- rase Taksonomiska vienība (zemāka par sugu), kurā ietilpst īpatņi, kam ir vienādas ekoloģiskās, bioloģiskās vai morfoloģiskās īpašības, vienāda izcelšanās un izplatība.
- Pskemas grēda Talasas Alatava atzars Rietumtjanšanā, uz Uzbekistānas un Kirgizstānas robežas, garums — 160 km, augstums — līdz 4299 m, nogāzēs alpīnās un subalpīnās pļavas, upju ielejās un grēdas lejdaļā paegļi, apses un krūmāji.
- kontramarka talons, ko izsniedz apmeklētājiem, kuri uz laiku atstāj pasākuma norises telpas vai vietu.
- tālpārraidījums Tālruņa vai televīzijas pārraidījums no cita kontinenta vai pasaules telpas satelīta.
- stabiņš Tamborēšanā - veidojums, kurā pavediens ir izvilkts cauri divām vai vairākām cilpām.
- pusstabiņš Tamborēšanas paņēmiens, kad tamboradatu bez pavediena iedur pīnītes cilpiņā, aizķer pavedienu un izvelk cilpiņu.
- tankists Tanka apkalpes loceklis.
- šatkarma Tantristu cīņas maģija, ko drīkst pielietot tikai sevišķas nepieciešamības gadījumos; tajā ietilpst: kāda cita cilvēka apziņas kontrole, kāda cita cilvēka kustību paralizēšana, sagraušana, nogalināšana, divu būtņu sanaidošana, izdzīšana.
- iztapsēt Tapsējot izklāt (telpā), parasti sienas; tapsējot izklāt (parasti sienas).
- paušāltarifs Tarifs, kas ir noteikts kopējas maksājuma summas veidā par noteikta pakalpojuma izmantošanu.
- pietarkšināt Tarkšinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- pietarkšķināt Tarkšķinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- pietarkšēt Tarkšķot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- pietarkšķēt Tarkšķot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- garpirkstpērtiķi Tarsiji - pērtiķu kārtas dzimta, kurā ietilpst viena ģints (ar 3 sugām); vāveres lieluma puspērtiķi, kas dzīvo Malajas arhipelāga salās; nakts dzīvnieki, dzīvo kokos, ēd gk. kukaiņus; apaļa, ļoti kustīga galva un lielas, izvalbītas acis; garas pakaļkājas, gara aste, pirkstu galos piesūcekņi.
- piedāvātājs tas (cilvēks, uzņēmums), kas nodarbojas ar preces vai pakalpojuma reklamēšanu, izplatīšanu un pārdošanu
- miteklis Tas (piemēram, celtne, telpa, tas daļa), ko (cilvēki) izmanto dzīvošanai, par dzīvesvietu; mājoklis.
- ērtības Tas (piemēram, ierīces, priekšmeti, telpas), kas padara ko ērtu.
- simtacis Tas (tāds), kam ir daudz cilpu, caurumu u. tml. (piemēram, par tīklu, sietu).
- iebrucējs Tas (tāds), kas ar varu iekļūst (piemēram, kādā telpā).
- pašizgāzējs Tas (tāds), kura tvertni, tilpni u. tml. var sasvērt kādā virzienā kravas izgāšanai (par transportlīdzekli).
- realizācijas likvīdā krāja tās koksnes tilpums, ko var realizēt konkrēta pieprasījuma apmierināšanai.
- dzīves dārdzība tas, cik cilvēkam izmaksā vidējam dzīves līmenim nepieciešamās preces un pakalpojumi.
- sfēra Tas, kam ir šādas telpas punktu kopas forma, veids.
- rota Tas, kas (piemēram, teritorijai, apkārtnei, telpai) rada krāšņu, dekoratīvu izskatu.
- žņaugs Tas, kas stipri spiež, parasti, traucējot elpošanu; arī tas, kas cieši apņem, apvij, cieši atrodas visapkārt (kam).
- maksa Tas, kas tiek darīts vai dots kā atlīdzība (par pakalpojumu, darbu u. tml.).
- reklāmdevējs tas, kurš grib reklamēt sevi, savas preces, pakalpojumus u. tml.
- pietašķīt Tašķot (ko) lielākā daudzumā, notraipīt, arī padarīt slapju (ar to, piemēram, grīdu, telpu).
- lucidols Tauku un eļļu balināmais preparāts, pēc sastāva benzoilperoksīds, nerada emulsijas un nogulsnes.
- flogoskops Taupības krāsns, kura nevien silda, bet arī apgaismo telpu; ierīce, kas rāda karstuma grādus.
- pietaurēt Taurējot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- danaīdas Tauriņu dzimta ("Danaidae"), kurā ietilpst aptuveni 300 tropisko un subtropisko tauriņu sugu, spārnu platums - līdz 15 cm, izplatīti no Ķīnas dienvidiem līdz Filipīnām un dažās Indonēzijas salās.
- lācīši Tauriņu kārtas dzimta ("Arctiidae"), kurā ietilpst lieli, spilgtas krāsas, naktīs lidojoši tauriņi, \~5000 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas.
- urbējs Tauriņu kārtas dzimta ("Cossidae"), kurā ietilpst galvenokārt lieli tauriņi, kuru kāpuri graužas koksnē, lakstaugu stublājos, augu saknēs, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas.
- sprīžotājs Tauriņu kārtas dzimta ("Geometridae"), kurā ietilpst vidēji lieli tauriņi, kuru kāpuri pārvietojas sprīžojot un pārtiek no augiem, >15000 sugu, Latvijā konstatēts \~300 sugu; sprīžmetis.
- pūcīte Tauriņu kārtas dzimta ("Noctuidae"), kurā ietilpst vidēji lieli, drukni kukaiņi, kam raksturīga galva ar matiņos ietvertām acīm un kas parasti lido naktīs, >30000 sugu, Latvijā 368 sugas; Brazīlijā sastopamā šīs dzimtas suga "Thysania agripina" ir pasaulē lielākais tauriņš (spārnu plētums - līdz 30 cm).
- zobspārņi Tauriņu kārtas dzimta ("Notodontidae"), kurā ietilpst vidēji lieli tauriņi, kam priekšspārnu iekšmalā ir neliels zobveida zvīņu izcilnītis, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts 30 sugu.
- dižtauriņš Tauriņu kārtas dzimta ("Papilionidae"), kurā ietilpst lieli, krāšņi tauriņi; šīs dzimtas tauriņi.
- kode Tauriņu kārtas dzimta ("Tineidae"), kurā ietilpst kukaiņi, kuru kāpuri sagrauž, piemēram, augu daļas, miltus, vasku, >2000 sugu, Latvijā konstatētas 43 sugas.
- tinējs Tauriņu kārtas dzimta ("Tortricidae"), kurā ietilpst nelieli tauriņi un kuras kāpuri parasti dzīvo vai nu uz kokaugu lapām, ko tie satin vai savelk ar tīmekļiem, vai arī augu daļu iekšienē, \~5000 sugu, Latvijā konstatētas 368 sugas.
- sīktauriņi Tauriņu sugu grupa, kurā ietilpst mazi, liegi, vārīgi tauriņi, lielāko tiesu ar gariem, sarveidīgiem taustekļiem (piem., kodes).
- makroestēzija Taustes un telpas maņas traucējums, kura gadījumā visi priekšmeti šķiet lielāki, nekā tie ir.
- romanši Tauta retoromāņu grupā, dzīvo Šveices austrumos, Alpu augstkalnu rajonos, runā retoromāņu valodas dialektā (indoeiropiešu saimes romāņu grupa), ticīgie - gk. katoļi.
- abrongi Tauta, dzīvo Ganas dienvidos, ietilpst akanu tautu grupā, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas.
- akvapimi Tauta, dzīvo Ganas dienvidos, ietilpst akanu tautu grupā, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas.
- bauli Tauta, dzīvo Ganas dienvidos, ietilpst akanu tautu grupā, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas.
- ga Tauta, dzīvo Ganas dienvidos, ietilpst akanu tautu grupā, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas.
- gondži Tauta, dzīvo Ganas dienvidos, ietilpst akanu tautu grupā, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas.
- fanti Tauta, dzīvo Ganas rietumos, ietilpst akanu tautu grupā, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kva apakšgrupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - kristīgie.
- kačari Tauta, dzīvo Indijā, Asamas štata dienvidaustrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, ietilpst barabodu grupā, iedalās kalnu kačaros (dimasi) un līdzenumu kačaros (bari, barameči), reliģija - hinduisms, saglabājušies arī animistiskie ticējumi.
- garo Tauta, dzīvo Indijā, Meghālajas štata rietumu daļā, kalnos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibertmiešu grupas, ietilpst barabodu grupā, stipras ģints iekārtas (sevišķi matriarhāta) paliekas, vietējie tradicionālie cilšu ticējumi, svēto akmeņu kults.
- karakalpaki Tauta, Karakalpakstānas Republikas (Uzbekistānā) pamatiedzīvotāji, runā karakalpaku valodā, ticīgie - musulmaņi.
- gēti Tauta, kas senatnē apdzīvoja lielu Zviedrijas dienvidu daļu; uzskata, ka tie izveidojuši savu valsti ar centru Vesterjētlandē; no 11. gs. ietilpa zviedru valstī.
- sadzīves pakalpojumi tautas saimniecības nozare, kas sniedz iedzīvotājiem pakalpojumus sadzīves vajadzību apmierināšanai; darbību, pakalpojumu kopums, ko veic šīs nozares uzņēmumi.
- titulnācija Tautība, kuras vārds kalpo arī par valstiska veidojuma vai nācijas, kuras sastāvā ir dažādas tautību grupas, nosaukumu.
- titultautība Tautība, kuras vārds kalpo arī par valstiska veidojuma vai nācijas, kuras sastāvā ir dažādas tautību grupas, nosaukumu.
- tūrisma nozare tautsaimniecības nozare, kuras uzdevums ir tūrisma pakalpojumu sagatavošana un sniegšana.
- parterrs Teātrī telpa, zemāka par skatuvi, tur ievietoti krēsli skatītājiem.
- orhēstrs Teātros muzikantu telpas starp skatuvi un skatītājiem.
- promtece Tecēšana projām (parasti no ūdenstilpes).
- pārtecināt Tecinot panākt, ka (kas) pārtek (citā traukā, tilpnē).
- pirotehnika Tehnikas nozare, kas saistīta ar degošu maisījumu un to lietošanas ierīču izgatavošanu, apkalpošanu.
- aviotehniķis Tehniķis, kurš veic lidmašīnu tehniskā stāvokļa pārbaudes un profilaktisko apkalpi.
- apkope Tehniskā (mašīnas, ierīces u. tml.) apkalpošana, sagatavošana darbam.
- testēšana Tehniska darbība produkta, procesa vai pakalpojuma nepieciešamo raksturlielumu noteikšanai saskaņā ar attiecīgu metodiku.
- ierobežota piekļuve tehnisks pasākums (līdzeklis), saskaņā ar kuru piekļuve aizsargātam pakalpojumam iespējama, pamatojoties uz pakalpojuma sniedzēja iepriekšēju piekrišanu vai individuālu atļauju.
- tehniskā apkalpošana tehnisku un organizatorisku pasākumu kopums ar mērķi - sistēmiski panākt, lai spēkrati būtu apkopti, optimāli ilgstoši izmantojami un labā tehniskā kārtībā, kā arī radīt komfortablus apstākļus spēkratu īpašniekiem vai vadītājiem, kas iesaistīti tehniskajā apkalpošanā; vairumam spēkratu (traktoriem, automobiļiem, motocikliem u. c.) iedibināta vienota plānotā profilaktiskā tehniskās apkalpošanas sistēma un pasākumu kopumā ietilpst arī klientu apkalpošana (kafejnīcas, moteļi u. tml.).
- automātiska līnija tehnoloģiskā secībā izvietotas automātiskas darbmašīnas un agregāti, kas apvienoti ar kopējām transporta un vadības sistēmām un kuros ietilpst ražošanas atkritumu novākšanas sistēma.
- modificēšana Tehnoloģisks paņēmiens kristalizācijas centru skaita palielināšanai, ievadot šķidrā materiālā cietas daļiņas - modifikatorus, kas kalpo par mākslīgiem kristalizācijas centriem; čuguniem par modifikatoriem lieto magniju, alumīnijam - nātriju, polimēriem - indigo.
- ūdens sagatavošana tehnoloģisku operāciju kopums, kurā no dabiska ūdens avota ņemtais ūdens iegūst patērētāja prasībām atbilstošu kvalitāti; ūdens sagatavošanā ietilpst ūdens dzidrināšana (mehānisko piemaisījumu un koloidālo daļiņu atdalīšana), ūdens mīkstināšana (Ca un Mg jonu atdalīšana), pilnīga vai daļēja sāļu atdalīšana (demineralizācija), ūdens deaerācija, stabilizācija, fluorēšana, hlorēšana un ozonēšana.
- bazilisks Teiksmains nezvērs ar gaiļa galvu, krupja ķermeni un čūskas asti; tas spēj nonāvēt ar skatienu un elpu.
- iztekāt Tekājot pabūt (daudzās vai visās vietās); tekājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā, telpā).
- pārtekāt Tekājot pabūt (visā telpā, teritorijā, daudzās vai visās kādas telpas, teritorijas vietās) - parasti par dzīvniekiem.
- pārtecēt Tekot pārvietoties (citā traukā, tilpnē).
- aplaušana Tekstapstrādes programmu spēja ietilpināt tekstu iepriekš noteiktā lappuses izmērā, automātiski pārtraucot rindiņas.
- izlīdzinātājs Tekstilpalīgviela, ko pievieno krāsošanas vannā krāsojuma vienmērības uzlabošanai.
- iegultā komanda tekstu apstrādē - komanda, kas ievietota kādā dokumentu datnē un kalpo kā instrukcija, lai, piemēram, izveidotu noteiktu lappuses izkārtojumu, mainītu fontus, veidotu pasvītrojumus u. tml.
- piekļuves skaitlis telefona numurs, ko izmato, lai saistītos ar lokālo pakalpojumu sniedzēju; lai tiktu pievienots internetam, lietotājam vispirms jāizveido konts sava apgabala pakalpojumu sniedzēja iestādē, tad tas saņem telefonu numuru sarakstu, ar kādiem iespējams iezvanīties pakalpojumā.
- datora un telefona integrācija telefona pakalpojumu paplašināšana, apvienojot datu un balss pārraidi.
- kameras videopastiprinātājs telekamerā ietilpstoša videopastiprināšanas kaskāde (kaskādes) savienojumā ar pretestības transformācijas kaskādi pretestību saskaņošanai ar kameras kabeļa pretestību.
- mainīga bitu ātruma pakalpojums telekomunikāciju pakalpojums, kas noteiktās robežās pieļauj bitu pārraides ātruma maiņu.
- modelēt Tēlniecībā - veidot paraugu, skici u. tml. (mālā, vaskā, plastilīnā); apstrādāt nākamās skulptūras virsmu, veidojot izciļņus un iedobumus.
- kontraposts Tēlniecības paņēmiens, kad ķermeņa svars tiek balstīts tikai uz vienas kājas, bet otra paliek brīva, kas rada ilūziju, kas skulptūra it kā atdzīvojas.
- stājtēlniecība Tēlniecības paveids, kurš ietver darbus, kam ir patstāvīgas funkcijas un kas nav saistīti, piemēram, ar arhitektūras veidojumiem; stājskulptūra (1).
- dekoratīvā būvplastika tēlniecības veids, ēku un citu arhitektūras objektu skulpturāls dekors.
- dekoratīvā tēlniecība tēlniecības veids, kam galvenā ir dekoratīvā funkcija, darbi ir brīvstāvošas skulptūras, ciļņi, skulpturāli veidojumi, kas rotā ēku interjeru un fasādes vai ārtelpu, visbiežāk pilsētvidi.
- tēlotājmāksla Tēlotāja māksla - mākslas veids, kas atspoguļo īstenību vizuālos tēlos (plaknē vai telpā) un kam ir trīs veidi - glezniecība, grafika, tēlniecība.
- plastika Tēlotājā mākslā - telpisku, apjomīgu darbu veidojums; arī tēlniecība, skulptūra.
- scenogrāfija Tēlotājas mākslas nozare, kas ietver skatuves telpas māksliniecisko izveidi atbilstoši uzveduma darbības apstākļiem un saturam.
- tēlniecība Tēlotājas mākslas veids, kas īstenību atspoguļo apjomīgos, telpiskos tēlos.
- iluzionisms Tēlotājmākslā - īstenības imitācija, kuras mērķis ir ar mākslinieciskiem līdzekļiem radīt mānīgu iespaidu, ka attēlotie priekšmeti un telpa reāli eksistē.
- skarlauks Telpa (apvidus iecirknis), kura robežās, šaujot no attiecīgās ugunspozīcijas, ar šāviņa (lodes) tiešo trāpījumu var iznīcināt (sašaut) mērķi.
- akvārijs Telpa (arī autobuss) ar lieliem logiem.
- sakristeja Telpa (baznīcā), kur tiek glabāti kulta piederumi un kur garīdznieki sagatavojas dievkalpojumam.
- ģērbkambaris Telpa (baznīcā), kur uzturas garīdznieks pirms un pēc dievkalpojuma vai dievkalpojuma starplaikos.
- maltuve Telpa (dzirnavās, rijā u. tml.), kur maļ.
- priekšnams Telpa (dzīvoklī), no kuras ir ieeja citās telpās.
- ugunstelpa Telpa (iekārtā, ierīcē u. tml.), kurā (ko) dedzina.
- darbistaba Telpa (istaba) darbam (parasti garīga darba strādniekam).
- maltuva Telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltava.
- maltuve Telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltava.
- maltuviņa Telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltava.
- maltuvis Telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltava.
- maltuvnīce Telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltava.
- maltava Telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltuve (3).
- maltave Telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltuve (3).
- malteve Telpa (kambaris) dzīvojamā mājā, kur atradās rokas dzirnavas; maltuve (3).
- dibentelpa Telpa (kuģī), kas atrodas zem citām telpām.
- radiokabīne Telpa (kuģī), kur atrodas radiostacija.
- skarzona Telpa (laukums) apkārt munīcijas sprādziena centram (epicentram), kura robežās ir nodrošināta mērķa iznīcināšana.
- aceple Telpa (padziļinājums) zem krāsns; paceplis.
- priekšnams Telpa (parasti dzīvojamā mājā), kurā iekļūst pa galvenajām ieejas durvīm un no kuras ir ieeja citās telpās.
- mansards Telpa (parasti dzīvošanai) celtnes bēniņos zem jumta slīpes.
- datorzāle Telpa (parasti liela), kurā izvietoti datori.
- ģērbtuve Telpa (parasti sabiedriskā iestādē), kur atstāt virsdrēbes; garderobe.
- klase Telpa (parasti vispārizglītojošajā skolā), kurā notiek šādas skolēnu grupas mācības.
- katlutelpa Telpa (piemēram, rūpnīcā, kuģī), kur atrodas tvaika katli vai katls.
- ģērbtuve Telpa (piemēram, teātrī, kinostudijā, televīzijas studijā), kur grimējas un ģērbjas.
- gludinātava Telpa (piemēram, veļas mazgātavā), kur gludina drēbes.
- sviedrētava Telpa (pirti), kur sviedrējas.
- garderobe Telpa (sabiedriskā iestādē), kur atstāt virsdrēbes; ģērbtuve (1).
- grimētava Telpa (teātrī, kinostudijā u. tml.), kur grimē.
- foajē Telpa (teātrī, kinoteātrī u. tml.), kur publika var uzkavēties starpbrīžos vai pirms izrādes sākuma.
- direkcija Telpa (telpas), kur atrodas uzņēmuma, iestādes pārvalde, vadība.
- bibliotēka Telpa (vai telpas), kas paredzēta grāmatu glabāšanai, lasīšanai.
- puspagrabs Telpa (zem celtnes pirmā stāva), kas daļēji atrodas zem, daļēji virs grunts līmeņa.
- aizgalda Telpa aiz galda.
- aizklēte Telpa aiz klēts.
- grava Telpa aiz krāsns (aizkrāsne).
- aizmūris Telpa aiz mūra.
- postscēnijs Telpa aiz skatuves, pretstats proscēnijam.
- gaiss Telpa ap zemeslodi, izplatījums, kas aptver zemeslodi (pretstatā zemei, ūdenim).
- zenītraķešu kompleksa skarzona telpa ap zenītraķešu kompleksu, kuras robežās ir nodrošināta gaisa mērķu iznīcināšana dotā varbūtībā.
- parovis Telpa apvalkdūmenī pie atklātā pavarda.
- darbnīca Telpa ar amatnieka darbam nepieciešamo iekārtu, darba rīkiem; amatnieka darba vieta.
- augļu glabātava telpa ar aukstuma iekārtu augļu ilgstošai uzglabāšanai; vēlamais glabāšanas režīms ir no -2 līdz +3 °C temperatūra un 80-95% relatīvais gaisa mitrums (gaisu mitrina, sīki izsmidzinot ūdeni).
- rekreācija Telpa atpūtai, arī brīvā laika pavadīšanai.
- zvanīce telpa baznīcā, kur ir iekārti zvani; zvanu tornis
- zvaninīca Telpa baznīcā, kur ir iekārti zvani; zvanu tornis.
- Toričelli tukšums telpa bez gaisa, vakuums.
- būdaugša Telpa būdā starp jumtu un griestiem.
- iekštelpa Telpa celtnes iekšienē.
- saltētava Telpa dzesēšanai, atvēsināšanai.
- saltuve Telpa dzesēšanai, atvēsināšanai.
- istabene telpa graudu žāvēšanai.
- apkures krāsns telpā iebūvēts sildķermenis, kurā telpu sildīšanai var lietot dažādu kurināmo.
- kazemāts Telpa ieslodzītajiem (cietoksnī, pilī u. tml.).
- buru koja telpa jahtas priekšgalā priekšlūkas tuvumā, kur glabājas maisi ar burām.
- sajauces kamera telpa karburatorā starp difuzoru un droseļvārstu, kur notiek degmaisījuma veidošanās.
- ceplīca Telpa krāsns apakšā, zem kurtuves.
- komandtilts Telpa kuģa vadīšanai; tajā atrodas navigācijas un kuģa vadīšanas aparatūra.
- pūne telpa kūts tuvumā lopbarības glabāšanai.
- gāzes kamera telpa nāvessoda izpildei ar indīgu gāzi; 2. pas. kara laikā izmantoja vācu koncentrācijas nometnēs; 20. gs. 20. gados šo metodi ieviesa dažos ASV štatos.
- paneļkastīte Telpa nelielu lietu glabāšanai automobiļa instrumentu panelī.
- galerija Telpa pastāvīgai mākslas darbu izstādei.
- rijasaugša Telpa rijā starp jumtu un griestiem.
- lukta Telpa rijā starp jumtu un uz ārdiem novietotu dēļu griestveida segumu.
- lukts Telpa rijā starp jumtu un uz ārdiem novietotu dēļu griestveida segumu.
- padāre Telpa rijā zem žāvētavas.
- kenākuls Telpa romiešu mājas 2. stāvā, kur ēda pusdienas; vēlāk 2. stāva izīrējamais dzīvoklis.
- telpas lādiņš telpā sadalīts elektriskais lādiņš, ko gāzizlādes procesā rada brīvie elektroni vai joni.
- sistēma telpā savstarpēji saistīts vielu un materiālu kopums.
- genica Telpa sinagogā, kur tiek uzglabāti sabojāti rokraksti un kulta priekšmeti; genisa.
- genisa Telpa sinagogā, kur tiek uzglabāti sabojāti rokraksti un kulta priekšmeti.
- zadrōklis telpa starp "klāvu" un dzīvojamo māju.
- gremdētava Telpa starp (kuģa) dibenu un apakšējo klāju, kur atrodas mašīnas un krava.
- mezostīlons Telpa starp divi kolonnām.
- padurve Telpa starp durvīm un krāsni.
- istabasaugša Telpa starp dzīvojamo telpu griestiem un jumtu; bēniņi.
- pagrīda Telpa starp grīdu un apakšējā stāva griestiem vai starp pirmā stāva grīdu un grīdas pamatu.
- pagrīde Telpa starp grīdu un zemes līmeni (celtnēm, zem kurām nav pagraba).
- istabaugša Telpa starp istabas griestiem un jumta segumu.
- aizviete Telpa starp istabas krāsni un sienu.
- bēniņi Telpa starp jumta segumu un ēkas augšējā stāva pārsegumu; jumta telpa.
- virss Telpa starp jumta segumu un ēkas augšējā stāva pārsegumu; jumta telpa.
- kambaraugša Telpa starp kambara griestiem un jumtu.
- kamburaugša Telpa starp kambara griestiem un jumtu.
- starpklājs telpa starp klājiem uz vairākklāju kuģa; tvīndeks.
- klētsaugša Telpa starp klēts griestiem un jumta segumu.
- žoža Telpa starp krāsni un sienu; starpa; šķērsiela.
- aiziere Telpa starp krāsni un sienu.
- aizodere Telpa starp krāsni un sienu.
- dīndōrzs telpa starp kūti un dzīvojamo māju.
- kūtsaugša Telpa starp kūts griestiem un jumta segumu.
- palēpe Telpa starp liellopu kūti un zirgu stalli, kur uzturas cūkas, vasarā teļi u. tml.
- iekšrija Telpa starp nojumu un piedarbu, kur žāvē labību.
- pagrabaugša Telpa starp pagraba jumtu un griestiem.
- piedarbaugša Telpa starp piedarba jumtu un griestiem.
- pirtsaugša Telpa starp pirts griestiem un jumta segumu.
- apakša Telpa starp priekšmetu un pamatu, uz kura tas atrodas; telpa, vieta zem ēkas, starp ēku un zemi.
- acābola priekšējā kamera telpa starp radzeni, varavīksnenes priekšējo virsmu un lēcas priekšējo daļu.
- vāgūžaugša Telpa starp ratnīcas griestiem un jumta segumu.
- aizodere Telpa starp sienas apšuvumu un mūri.
- aizvieta Telpa starp sienu un gultu (vietu).
- aizputne Telpa starp skursteni, kura paplašinātā apakšējā daļa veido virtuves telpu, un mājas ārsienu; pieliekamais blakus virtuvei.
- staļļaugša Telpa starp staļļa griestiem un jumta segumu.
- šķūņaugša Telpa starp šķūņa griestiem un jumta segumu.
- lektorijs telpa šādām lekcijām.
- treniņtelpa Telpa treniņa nodarbībām.
- telplaiks Telpa un laiks kā vienots veselums; arī laiktelpa.
- kopkajīte Telpa uz (piemēram, tirdzniecības, zvejas) kuģa, kurā var uzturēties visi komandas locekļi.
- kopkajīte Telpa uz karakuģa virsnieku kopīgai lietošanai brīvajā laikā.
- hatiņa Telpa uzdzīvošanai.
- anatomikums Telpa vai ēka (arī iestāde vai tās nodaļa), kur pētī cilvēka ķermeni, anatomējot līķus.
- vīndarītava Telpa vai ēka (arī iestāde), kurā notiek vīna gatavošana.
- pelūzis Telpa vai neliela celtne, piebūve, kur uzglabā pelavas.
- gals Telpa vai telpas, arī teritorija, kur dzīvo noteikta cilvēku grupa (parasti kādas sociālās grupas piederīgie); cilvēku grupa, kas dzīvo šādās telpās.
- gals Telpa vai telpas, kas kādam pieder, ko kāds apdzīvo.
- ieraugša Telpa virs ieres.
- pamaste telpa zem grīdas.
- augšene Telpa zem jumta, bēniņi.
- pačiekstene Telpa zem kādas ēkas; plaisa vai šķirba zem sienas vai mūrīša.
- ahtertelpa Telpa zem klāja jahtas vai kuģa pakaļgalā.
- paceplinīte Telpa zem krāsns.
- tilpne Telpa zem kuģa klāja vai klājiem (parasti kravas novietošanai).
- bilža Telpa zem laivas vai jahtas grīdas, kur satek ieplūdušais ūdens.
- paplīte Telpa zem plīts.
- paieze Telpa zem smilšakmens ieža; paieza.
- paieza Telpa zem smilšakmens ieža; paieze.
- zīmētava Telpa zīmēšanas nodarbībām; zīmēšanas darbnīca.
- mīcītava Telpa, arī cehs, kur gatavo mīklu maizes cepšanai.
- kalte Telpa, arī celtne ar attiecīgu iekārtu (piemēram, graudu) kaltēšanai.
- piedarbs Telpa, arī celtne labības kulšanai, vētīšanai un citiem labības apstrādes darbiem.
- veikals telpa, arī celtne tirdzniecībai; tirdzniecības uzņēmums.
- tirgotava Telpa, arī celtne, kur (ko) pārdod; veikals.
- tualete Telpa, arī īpaša neliela celtne dabisko vajadzību nokārtošanai, sevis sakopšanai.
- ateja Telpa, arī īpaša neliela ēka dabisko vajadzību nokārtošanai; tualete.
- pelavnieks Telpa, arī vieta pelavu glabāšanai.
- svērtuve Telpa, arī vieta, kas ir paredzēta (kā) svēršanai.
- smēķētava Telpa, arī vieta, kas ir paredzēta smēķēšanai.
- gulētava telpa, arī vieta, kur guļ, nakšņo
- sagatavotava Telpa, cehs u. tml., kur ko sagatavo (1).
- autogarāža Telpa, celtne automobiļu novietošanai un remontam.
- angārs Telpa, celtne lidaparātu novietošanai un remontam, arī noliktavas vai telpa sporta zāles ierīkošanai.
- garāža Telpa, celtne transportlīdzekļu, pārvietojamu darba mašīnu novietošanai, remontam.
- spolētava Telpa, celtne, arī cehs, kur spolē tekstilmateriālus.
- vārītava Telpa, celtne, arī uzņēmums, tā daļa, kur vārīšanas procesā gatavo, iegūst (ko).
- skalotava Telpa, celtne, arī vieta, kas ir paredzēta, iekārtota (kā) skalošanai.
- smalcinātava Telpa, celtne, arī vieta, kas ir paredzēta, iekārtota (kā) smalcināšanai.
- svarinīca Telpa, celtne, kas ir iekārtota (kā) svēršanai.
- mantnīca Telpa, celtne, kur glabājas (rotas, baterijas u. tml.) mantas.
- kurinātava Telpa, celtne, kurā atrodas apkures ierīces.
- šautuve Telpa, celtne, vieta, kas ir iekārtota šaušanas apmācībām, treniņiem, sacensībām.
- mītne Telpa, celtne, vieta, kur (kas, piemēram, uzņēmums, iestāde) atrodas, darbojas.
- asētava Telpa, darbnīca asējumu izgatavošanai.
- rasētava Telpa, darbnīca, arī iestādes, uzņēmuma nodaļa, kurā veido rasējumus.
- dūmotava Telpa, ēka gaļas vai zivju dūmošanai.
- fasētava Telpa, ēka, kur notiek preču fasēšana.
- siltums Telpa, gaiss, arī vide, kur izplatās šāda enerģija.
- mašīntelpa Telpa, iecirknis, nodalījums, kurā ir uzstādītas mašīnas.
- četrās sienās Telpā, istabā.
- vējtveris Telpa, kas atrodas starp celtnes ārdurvīm vai starp ārdurvīm un iekštelpu durvīm un kas pasargā no vēja, aukstuma iekļūšanas celtnē.
- starptelpa Telpa, kas atrodas starp citām (galvenajām) telpām.
- sekundārais ķermeņa dobums telpa, kas atrodas starp daudzšūnu dzīvnieku (arī cilvēka) ķermeņa sienas iekšējo virsmu un iekšējiem orgāniem.
- dibentelpa Telpa, kas atrodas tālāk (no ieejas ēkā, dzīvoklī).
- guļamtelpa Telpa, kas iekārtota gulēšanai.
- insektārijs Telpa, kas iekārtota kukaiņu audzēšanai un novērošanai.
- kabinets Telpa, kas iekārtota noteiktam mērķim (piemēram, mācībām, metodiskam darbam, ārstniecībai).
- vārtu telpa (arī rūme) telpa, kas izveidojas segtos vārtos (parasti ēkā, kurā pa vārtiem no ielas var iekļūt sētā).
- palīgtelpa Telpa, ko izmanto, lai palīdzētu nodrošināt galvenās darbības, galvenos procesus kādā kopumā.
- velve Telpa, ko pārsedz šāda vai tai līdzīga būvkonstrukcija.
- dzemdētava Telpa, kur dzemdē.
- fotostudija Telpa, kur fotografē un izgatavo fotogrāfijas; attiecīga iestāde vai organizācija.
- ģērbtuve Telpa, kur glabā speciālos apģērbus un pārģērbjas (darbam, nodarbībām u. tml.).
- vivisektorijs Telpa, kur izdara vivisekciju.
- auditorija Telpa, kur lasa lekcijas, referātus, rīko seminārus (parasti augstākajās mācību iestādēs).
- lekcionārijs Telpa, kur notika lekcijas, respektīvi, priekšlasījumi; arī mācību stundas.
- ķeblene Telpa, kur sēž uz ķebļiem; bārs.
- sildītava Telpa, kur sildīties.
- burtliktava Telpa, kur strādā burtlicis.
- šķītava Telpa, kur šķīt (1).
- čašņa Telpa, kur tiek uzglabāta zirgu barība.
- magnetosfēra Telpa, kura atrodas ap planētu un kuras fizikālās īpašības nosaka planētas magnētiskais lauks un tā mijiedarbība ar kosmisko daļiņu plūsmām.
- dentālā kripta telpa, kurā attīstās zobs.
- motortelpa Telpa, kurā darbojas motors vai motori.
- topoloģiska telpa telpa, kurā definēta apakškopu (vaļējo kopu) sistēma ar noteiktām īpašībām.
- dzesētava Telpa, kurā dzesē.
- ļaužu (arī saimes) istaba telpa, kurā dzīvoja kalpi un kalpones.
- saimes (arī ļaužu) istaba telpa, kurā dzīvoja kalpi un kalpones.
- skalainis Telpa, kurā ir daudz skaidu.
- robota apkalpojamā zona telpa, kurā ir iespējama objektu pārvietošana ar robota manipulatoru.
- spēļistaba Telpa, kurā īslaicīgi var uzturēties bērns (lielveikalā, viesnīcā u. tml.) kāda pieaugušā uzraudzībā.
- guldāmā istaba telpa, kurā kāzu naktī gulda jauno pāri (parasti klēts).
- izolators Telpa, kura norobežota no pārējām telpām un kurā novieto cilvēkus (piemēram, slimniekus), kas nedrīkst nonākt kontaktā ar citiem.
- montāžas studija telpa, kurā notiek filmas montāža.
- aresttelpa Telpa, kurā uz neilgu laiku ievieto arestētos.
- slaukšanas zāle telpa, kurā uzstādītas stenda tipa slaukšanas iekārtas un kurā slaucamie dzīvnieki uzturas tikai slaukšanas laikā.
- ārtelpa Telpa, kura veidojas starp ēkām vai ēku un citiem objektiem.
- dežūrtelpa Telpa, kurā, savus pienākumus veicot, uzturas dežurants.
- lineāra telpa telpa, kuras elementus (vektorus) var reizināt ar skaitļiem (skalāriem) un saskaitīt; vektoru telpa.
- metriska telpa telpa, kuras ikkatriem diviem punktiem ir definēts attālums (funkcija, kas apmierina trijstūra nevienādību).
- nobarotava Telpa, mītne, kas paredzēta (lauksaimniecības dzīvnieku) nobarošanai.
- bufete Telpa, neliela ēdnīca, kur pārdod galvenokārt aukstus uzkožamos un dažus dzērienus.
- dūmistaba Telpa, no kuras krāsns dūmus izlaiž nevis pa dūmeni, bet pa durvīm, logiem vai īpašu lūku.
- sprādzienbīstama zona telpa, noteikts apjoms telpā vai ārējā iekārtā, kurā ir izveidojusies vai var izveidoties sprādzienbīstama koncentrācija.
- gaitenis Telpa, parasti gara, kustībai, piemēram, celtnes, kuģa, vagona iekšienē vai kustībai starp celtnēm.
- gaitenis Telpa, parasti garena (piemēram, dzīvoklī), no kuras ir pieejamas citas telpas.
- pačunča Telpa, pavards zem iemūrēta katla.
- šūnstarpas Telpa, sprauga starp šūnām.
- augša Telpa, stāvs, kas atrodas tieši zem jumta; arī bēniņi.
- stūrītis Telpa, telpas daļa (iestādē, uzņēmumā u. tml), kas ir iekārtota īpašam nolūkam.
- siena Telpa, telpu kopums (parasti iestādē, dzīvoklī).
- modes salons telpa, telpu kopums apģērbu demonstrēšanai un pārdošanai.
- barības virtuve telpa, telpu kopums lopbarības sagatavošanai.
- salons Telpa, telpu kopums, arī uzņēmums, iestāde u. tml. (kā) demonstrēšanai un pārdošanai.
- observators Telpa, telpu kopums, kur novēro cilvēkus, kam ir bijusi saskare, piemēram, ar holeras, mēra, īsto baku slimnieku.
- brigāde Telpa, teritorija, kurā strādā šāda grupa.
- sfēra Telpa, vide (parasti šādas telpas punktu kopas formā), kurā (kas) izplatās, uz kuru (kas) iedarbojas.
- ēters Telpa, vide, kurā izplatās radioviļņi.
- pajumte Telpa, vieta celtnē zem jumta.
- pajumts Telpa, vieta celtnē zem jumta.
- starptelpa Telpa, vieta starp priekšmetiem, veidojumiem u. tml.
- tarātava Telpa, vieta tarāšanai; tarotava.
- tarotava Telpa, vieta tarošanai; tarātava.
- pakatle Telpa, vieta zem katla.
- valstība telpa, vieta, apvidus, arī cilvēka dzīves joma, kam raksturīgs kādu parādību kopums.
- valsts Telpa, vieta, apvidus, arī cilvēka dzīves joma, kam raksturīgs kādu parādību kopums.
- šķīstītava Telpa, vieta, kur (cilvēki) mazgājas.
- spīdzinātava Telpa, vieta, kur (kādu) spīdzina (1).
- valstība telpa, vieta, kur kāds ir noteicējs, rīkotājs, saimniekotājs u. tml.
- sautētava Telpa, vieta, kur sautē (kādu materiālu).
- palīgpunkts Telpa, vieta, kurā norisinās procesi, darbojas iekārtas, ierīces u tml., kas palīdz nodrošināt galvenos procesus kādā kopumā.
- glabātava Telpa, vieta, parasti īpaši iekārtota, kur (ko) glabā (1).
- pārdotava Telpa, vieta, parasti īpaši iekārtota, kur (ko) pārdod; arī veikals.
- rūme Telpa; arī vieta; dzīvoklis.
- patalpa Telpa.
- talpa Telpa.
- kuluāri Telpas (pie skatītāju zāles), kur publika var uzturēties pirms izrādēm un citiem pasākumiem vai to starpbrīžos.
- reverberācija Telpas akustikas raksturotājs lielums - skaņas enerģijas dzišana atskaņošanās procesā slēgtā telpā.
- grīda Telpas apakšējais iekšējais segums (pa kuru staigā).
- elektriskā ekranēšana telpas apgabala aizsardzība pret ārēju elektrisko lauku ietekmi.
- elektromagnētiskā ekranēšana telpas apgabala aizsardzība pret augstas frekvences elektromagnētisko lauku iespaidu.
- potenciāla bedre telpas apgabals, kurā daļiņas potenciālā enerģija ir mazāka nekā ārpus šī apgabala.
- dabiskais apgaismojums telpas apgaismojums caur logiem; tā noteikšanai izmanto loga laukuma attiecību pret grīdas laukumu.
- čikuris Telpas daļa pie griestiem.
- oktants Telpas daļa, ko atdala trīs savstarpēji perpendikulāras plaknes (piem., koordinātu plaknes).
- leņķis Telpas daļa, ko ierobežo koniska virsma; telpisks leņķis.
- telpisks leņķis telpas daļa, ko ierobežo koniska virsma.
- telpas leņķis telpas daļa, ko ierobežo riņķa kona virsma.
- kakts Telpas daļa, ko ietver divas vai vairākas plaknes, kurām ir kopīgs punkts.
- ķermenis Telpas daļa, ko norobežo slēgta virsma.
- redzesloks Telpas daļa, ko uztver acs; arī redzes leņķis; redzes loks.
- redzes loks Telpas daļa, ko uztver acs; arī redzes leņķis.
- vokzāle Telpas dzelzceļa stacijā, kur uzturas publika, gaidīdama braucienu.
- proporcionālā platumošana telpas iedalīšana rakstzīmju drukāšanai vai attēlošanai displeja ekrānā proporcionāli rakstzīmes platumam.
- mēbelējums Telpas iekārtojums ar mēbelēm.
- intérieur Telpas iekšskats.
- kamīns Telpas krāsns, kurai ir plata, atvērta kurtuve un kura silda telpu tieši ar degoša kurināmā liesmu.
- tilpumlādiņš Telpas lādiņš - elektriskais lādiņš, ko uzskata par sadalītu tilpumā; veidojas elektrodu tuvumā, ja ja strāva plūst caur elektrolītu, uz dažādas vadītspējas pusvadītāju robežas, elektriskajā gāzizlādē elektrodu sieniņu tuvumā.
- rūmība Telpas plašums.
- sfēra Telpas punktu kopa, kas atrodas noteiktā attālumā no dotā punkta.
- ķiste Telpas rotājums - liels salmu puzuris, pie kura piekārti mazi puzuri.
- ķists Telpas rotājums - liels salmu puzuris, pie kura piekārti mazi puzuri.
- kordegarde Telpas sargu kareivjiem, kur mēdz ievietot arestētos.
- panelis telpas sienas apakšējās daļas apdare (piemēram, koka plātņu apšuvums); arī plātnes šādai apdarei.
- šķērsas taisnes telpas taisnes, kas neatrodas vienā plaknē.
- nerūme Telpas trūkums, šaurība, saspiestība.
- redzeslauks Telpas vai plaknes daļa, ko uztver acs vai optiska ierīce; redzes lauks.
- redzes lauks Telpas vai plaknes daļa, ko uztver acs vai optiska ierīce.
- siena Telpas vai telpiska veidojuma vertikālais (ārējais vai iekšējais) konstruktīvais norobežojums.
- aksiāls vektors telpas vektors, kas maina zīmi, ja telpai maina orientāciju (piem., vektoriālais reizinājums).
- griesti telpas virsējais iekšējais norobežojums, segums.
- gaismas loks telpas, apkārtnes daļa, ko apgaismo kāds gaismas avots.
- pagrabtelpas Telpas, kas atrodas pagrabā vai pagrabstāvā.
- vēlēšanu iecirknis Telpas, kur gatavo vēlēšanu sarakstus un veic citus vēlēšanu priekšdarbus, nodod un saskaita balsis par izraudzītajiem kandidātiem.
- šķītūzis Telpas, kur ko šķin (apiņus, zirņus).
- krājkase Telpas, kurās atrodas šī iestāde.
- vispārējā apgaisme telpas, laukuma vai atsevišķa objekta apgaismošana ar gaismekli, kas novietots lielā augstumā virs zemes (grīdas).
- atbrīvošana Telpas, trauka u.c. iztukšošana.
- aizņemšana telpas, vietas piepildīšana ar savu masu vai apjomu
- telpes Telpas.
- sirds stīga telpauga "Vuda ceropēgija" ("Ceropegia woodii") nosaukums.
- purpusa zebrīna telpaugs, lapas virspusē zaļganbrūnas, apakšpusē violetsarkanas, ziedi rožaini.
- inerces elipsoīds telpiska elipsoīda virsma, kuras punktu koordinātas raksturo ķermeņa rotācijas inerces īpašības.
- rombododekaedrs Telpiska figūra, kas ierobežota ar 12 vienādām romba plāksnēm.
- stereoizomērija Telpiskā izomērija - parādība, kad savienojumiem ir vienāds elementsastāvs un molekulmasa, bet atšķiras atomu sakārtojums telpā un tāpēc atšķiras to fizikālās vai ķīmiskās īpašības.
- steradiāns Telpiska leņķa mērvienība Sr (starptautiskajā mērvienību sistēmā); telpas leņķis, kas izšķel no tā virsotnei apvilktas sfēras ar rādiusu r virsmas daļu, kuras laukums ir r kvadrātā.
- ceļa trase telpiska līkne, ko veido ceļa ass uz zemes virsmas.
- čaula Telpiska pārseguma plāna konstrukcija.
- perspektīva telpiska priekšmeta attēla raksturs atkāra no kameras attāluma; trīsdimensiju ilūzija uz plakanas virsmas.
- telpiskā līdzības transformācija telpiska transformācija ar 7 parametriem: pārbīdēm 3 koordinātu asu virzienos, 3 rotācijām un mērogu.
- būvķermenis Telpiskais (celtnes) apveids.
- projekcija telpiskas figūras vai ķermeņa attēlojums plaknē (projekcijas plaknē) izmantojot taišņu sistēmu kuras iet cauri visiem figūras punktiem un krusto šo plakni.
- cistransizomērija Telpiskās izomērijas veids; ģeometriskā izomērija.
- struktūrkonstrukcijas Telpiskas sistēmas, ko lieto ražošanas un sabiedrisko ēku pārsegumos.
- aerofotoainu punktu telpiskās koordinātas telpiskās taisnleņķa koordinātas sistēmā, kuras sākumpunkts ir aerofotogrāfēšanas punkts jeb projekcijas centrs.
- stereotelevīzija Telpiskās televīzijas veids, kurā trīsdimensiju objektus attēlo stereopāra formā.
- topoķīmisks Telpiski ierobežota reaģējošo vielu daļa vai to robežvirsma, kur notiek ķīmiskās reakcijas.
- pazemes ūdensobjekts telpiski norobežota pazemes ūdens horizonta vai ūdens horizontu kompleksa daļa.
- ģeodati Telpiskie dati - informācija par apvidus objektu novietojumu un izmēriem, kā arī par objektu savstarpējām attiecībām.
- ģeoinformācija Telpiskie dati digitālā vidē par Zemi un apkārtējo realitāti.
- diastereoizomēri Telpiskie izomēri, kas cits no cita atšķiras pēc viena vai vairāku (bet ne visu) asimetrisko centru konfigurācijas.
- vērstība Telpisko (kā) attiecību kopums (pret kādu objektu).
- virzība Telpisko (kā) attiecību kopums pret kādu objektu.
- rastra grafika telpisko datu modelis, kas apraksta telpu kā vienāda izmēra pikseļu masīvu ar diskrētām pikseļu vērtībām; izkārtots rindās un kolonās; ja rastra grafika ir ģeoreferencēta, tad ikvienam pikselim bez vērtības var būt piekārtotas koordinātas.
- mulāža Telpisks (kā, piemēram, ķermeņa daļas, priekšmeta) atveidojums ģipsī, vaskā, parafīnā dabiskā lielumā (demonstrēšanai, mācībām u. tml.).
- kupols Telpisks ēkas vai inženierbūves pārsegums, kura ārējā forma parasti ir izliekta rotācijas virsma.
- berzes konuss telpisks konuss, kura veidule ir pilnā reakcija (normālās reakcijas un berzes spēka summa), ja ķermeni cenšas pārvietot pieskarplaknē visos iespējamos virzienos.
- dimensionāls Telpisks.
- bizneskartogrāfija Telpisku datu analīze, plānošana un veidošana pēc datu tirgus orientēta pasūtījuma.
- stāvoklis Telpisku, kādā laikposmā nemainīgu (dzīvas būtnes) attiecību kopums pret apkārtējo telpu, vidi, to objektiem; telpisku savstarpējo, kādā laikposmā nemainīgu attiecību kopums (starp organisma daļām).
- plastika Telpiskums, apjomīgums (parasti tēlotājas mākslas darbam).
- dušinka Telpu augs.
- telpaugs Telpu augs.
- pušķošana Telpu dekorēšana godos un svētku dienās.
- izstāžu centrs telpu grupa vai ēka ar attīstītu masu pasākumu apkalpošanas infrastruktūru un plašām telpām izstāžu un citu publisku pasākumu rīkošanai.
- iekša Telpu iekšiene, iekšpuse.
- koridoru sistēma telpu izvietojuma sistēma (celtnē), kur visu telpu durvis iziet uz kopēju koridoru.
- anfilāde Telpu rinda, kuras savā starpā savienotas ar durvīm, kas atrodas taisnā līnijā citas aiz citām.
- dubultlogi Telpu siltinošas tehnoloģijas logi, kam vienā rāmī blīvi iestiprināti divi stiklojumi.
- istabas temperatūra temperatūra, kas parastos apstākļos ir dzīvojamās telpās.
- stratifikācija Temperatūras sadalījums (atmosfērā, ūdenstilpēs).
- termopalpācija Temperatūras starpības noteikšana dažādās ķermeņa virsmas daļās ar palpācijas metodi.
- devadasi Tempļa dejotāja (sanskritā "dievu kalpone").
- hieroduli tempļa vergi un verdzenes, kas piederēja dievam un kalpoja sakrālai prostitūcijai.
- akrotērichs Tempļu jumtgales vai namu stūru skulptūras veida izrotājums; sastopams arī kapu pieminekļos.
- Khadžuraho Tempļu komplekss Indijā, Madhjapradešas štatā, kulta erotikas arhitektūras piemineklis, celts ap 1000 gadu, saglabājušies 20 (no 80) paraboliski tempļi, kuru sienas rotā skulpturālas joslas ar vīriešu un sieviešu attēliem visdažādākajās dzimumakta pozās un kombinācijās.
- Pāvesta apgabals teokrātiska valsts Vidusitālijā 756.-1870. g., kas izveidojās, kā Romas pāvesta laicīgais valdījums ap Romas un Ravennas pilsētām, sākotnēji ietilpa Franku Impērijā, no 962. g. - Svētajā Romas Impērijā, no 1274. g. bija suverēna valsts, 1861. g. iekļauta Itālijas Karalistē, bet 1870. g. 20. septembrī likvidēta; Baznīcas valsts; Pāvesta valsts.
- kinētika Teorētiskās mehānikas nozare, kurā ietilpst statika un dinamika.
- liberālisms Teorija un sociālpolitiska nostāja, kas vērsta uz pārstāvniecisku valdīšanu, preses, vārda un ticības brīvību, šķiru privilēģiju atcelšanu, brīvu starptautisko tirdzniecību u. tml.
- klasiskā elektrodinamika teorija, kas elektromagnētisko lauku aplūko kā nepārtrauktu kontinuumu trīsdimensiju telpā, kurā izplatās elektromagnētiskās mijiedarbības.
- kognitīvi biheiviorālā teorija sociālajā darbā teorija, kas skaidro individuālpsiholoģisko grūtību rašanos un to mazināšanu, balstoties uz cilvēka domāšanas un uzvedības procesu analīzi.
- sociotelpiskā teorija teorija, kas skaidro sabiedrības un telpisko struktūru savstarpējo saistību, raksturo cilvēku radītās telpas un to ietekmi uz sociālo attiecību mijiedarbību.
- Ēmura ezers Teperis, mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes pilsētas austrumu nomalē.
- Zelta kalns terasēts plakanvirsas lielpaugurs Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Nītaures pagastā, absolūtais augstums - 235,8 m vjl., relatīvais augstums - līdz 38,5 m, garums - 3 km, platums vidusdaļā - 2 km.
- štanču tēraudi tēraudi ar lielu stiprību, nodilumizturību, triecienstiprību, labu siltumnoturību un minimālām tilpuma izmaiņām termiskajā apstrādē; izmanto štanču un presformu izgatavošanai.
- tērēties Tērēt naudu, parasti nelietderīgi, vieglprātīgi.
- apvidvārds Teritoriāli ierobežots, kādas valodas izloksnē, izlokšņu grupā vai dialektā lietots vārds, kas neietilpst literārajā valodā.
- Honkonga Teritorija Ķīnas dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Hong Kong", ķīn. val. "Xianggang"), Sjanganas (Honkongas) īpašais administratīvais rajons, bijusī Lielbritānijas kolonija, ietilpst Dzjulunas pussala, Sjanganas sala u. c. sīkākas salas, platība - 1092 kvadrātkilometri, 7 mlj iedzīvotāju (2008. g.).
- Lebensraum teritorija, kāda pēc valsts vai nācijas uzskatiem nepieciešama tās normālai attīstībai; _burtiski_: "dzīves telpa" (sākotnēji, 20. gs. 30. gados, par dzīves telpu runāts attiecībā uz Vāciju).
- anamorfā karte teritorijas attēls, kurā platību lielumi konstruēti pēc noteiktu vērtību mēroga un netiek ievērotas telpiskās attiecības.
- trulais terminālis terminālis, kas nevar patstāvīgi veikt datu apstrādi un kas kalpo kā attāla datora ievadizvades ierīce.
- termodinamiskie potenciāli termodinamiskās sistēmas makroskopisko parametru (tilpuma, spiediena, temperatūras, entropijas utt.) funkcijas, kas raksturo termodinamiskās sistēmas stāvokli.
- siltumsaturs Termodinamisks potenciāls, kas raksturo termodinamiskas sistēmas stāvokli, entalpija; nemainīgā spiedienā tā izmaiņa ir vienāda ar sistēmai pievadīto siltuma daudzumu.
- politropisks process termodinamisks process, kas noris, nemainoties sistēmas siltumietilpībai.
- izohorisks process termodinamisks process, kas norit nemainīgā tilpumā.
- Tertkila Tertkela - pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā, tās nosaukums karakalpaku valodā.
- Turtkula Tertkela - pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā.
- Petroaleksandrovska Tertkela, pilsēta Uzbekistānas Karakalpakstānas Republikā, tās nosaukums līdz 1920. g.
- kibertērzēšana tērzēšanas retranslēšana internetā (angļu "Internet Relay Chat"); IRC pakalpojumi.
- tiešais klienta / klienta protokols tērzēšanas retranslēšanai internetā radīts protokols, kas nodrošina lietotājiem iespēju privāti tērzēt, nosūtot un saņemot datus tieši, nevis caur _IRC_ pakalpojumu serveriem.
- abstraktais testpiemērs testēšanas mērķa sasniegšanai nepieciešamo darbību formāla specifikācija, kas kalpo par pamatu konkrētu izpildāmo testu veidošanai.
- 10. bauslis Tev nebūs iekārot sava tuvāka sievu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz ko citu, kas tavam tuvākam pieder.
- tantrisms Tibetas budistu prakse ar mērķi sasniegt tiešu apskaidrotā Es pārdzīvojumu ar simbolu, vizuālu tēlu, skaņu atkārtošanas, rituālu kustību un seksuālas savienošanās, kā arī elpas pārvaldīšanas tehnikas palīdzību.
- brahmačārins Ticības māceklis - dzīvo sava guru mājā, apkalpo viņu, studē Vēdas un ievēro vairākus svinīgus solījumus, pirmām kārtām solījumu nedoties laulībā.
- anachorēts Ticības vientuļnieks, kas vientulībā kalpo Dievam.
- anahorēts Ticīgais, kas pametis sabiedrību, lai vientulībā kalpotu Dievam.
- elektronu gāze tie elektroni metālos vai pusvadītājos, kuri var brīvi pārvietoties pa vielas tilpumu un līdz ar to piedalīties strāvas pārnesē.
- iekšpusnieki Tie, kas atrodas telpās; tie, kas ir kādas organizācija vai tās veidojuma biedri.
- piesmakt Tiekot maz vēdinātam vai netiekot vēdinātam, iegūt nepatīkamu smaku (parasti par telpu).
- sasmakt Tiekot maz vēdinātam vai netiekot vēdinātam, iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (parasti par telpu).
- apspriežu istabas noslēpums tiesa (tiesnesis) spriedumu raksta apspriežu istabā, un apspriedes un sprieduma rakstīšanas laikā šajā telpā drīkst atrasties tikai tiesneši, kas ir tiesas sastāvā izskatāmajā lietā.
- pedelis Tiesas kalpotājs viduslaikos.
- budulis Tiesas sulainis, bendes kalps.
- izpildu lietvedība tiesas, arbitrāžas u. c. jurisdikcijas iestāžu nolēmumu piespiedu izpilde; civilprocesa stadija.
- mantas aprakstīšana tiesībās mantas aprakste, t.i. mantas arests, aizliegums ar to rīkoties, ko izmanto, lai nodrošinātu prasību civillietās, pasargāru mantojuma mantu, kā arī nodrošinātu civilprasību un iespējamo mantas konfiskāciju krimināllietās.
- inventāra tiesība tiesības prasīt sastādīt mantojuma inventāra sarakstu Civilprocesa kodeksā paredzētajā kārtībā nolūkā ierobežot mantinieka atbildību par mantojuma atstājēja saistībām mantojuma masas vērtības apmērā.
- apdrošināšana bezdarba gadījumam tiesības uz bezdarba apdrošināšanas pakalpojumiem ir personām, kuras "Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā" noteiktajā kārtībā ir ieguvušas bezdarbnieka statusu, ir apdrošinātas bezdarba gadījumam saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un kurām ir šajā likumā noteiktais apdrošināšanas stāžs.
- pilsoņtiesības Tiesības, kas pienākas katram valsts pilsonim - tajās ietilpst vārda un sapulču brīvība, balsstiesības un ticības brīvība; tiesības uz sociālo labklājību ir strīdīgs jautājums, un pēc sava rakstura tās ir vairāk relatīvas.
- kara sodu likumi tiesību akti, kas pieņemti, lai uzturētu disciplīnu un tiesisko kārtību armijā; nosaka sodus par pārkāpumiem, ko var izdarīt karavīri; soda mērs viņiem var atšķirties no soda mēra civilpersonām.
- kriminālistika Tiesību zinātnes nozare, kas pētī pierādījumu atrašanas, izņemšanas, fiksēšanas un zinātniskās izpētes līdzekļu un metožu izstrādāšanu un to izmantošanu saskaņā ar kriminālprocesa likumu, lai atklātu un novērstu noziegumus.
- kriminālprocesa zinātne tiesību zinātņu nozare, kuras priekšmets ir kriminālprocesuālās tiesības un procesuālā kārtība un kas pēta kriminālprocesuālo likumu, kompetentu valsts iestāžu, amatpersonu un personu darbību to piemērošanā un izpildē, kā arī tiesiskās attiecības, kas rodas kriminālprocesuālās darbības norisē.
- civildienests tiesiskās attiecības starp valsts un pašvaldību iestādēm un civildienesta ierēdņiem, ierēdņu kandidātiem, valsts kalpotājiem un citām valsts amatpersonām, kuras regulē likumi.
- noma Tiesiskas attiecības, kas rodas, ja viena persona, organizācija u. tml. nodod citai (ko, piemēram, mantu, zemi, telpas) pret maksu lietošanā (uz kādu laiku); arī īre (1).
- īre Tiesiskas attiecības, kas rodas, kad viena persona nodod citai kāda mantu (arī telpas) pret maksu lietošanā (uz kādu laiku).
- finiša kuģis tiesnešu kuģis, kas noenkurojies finiša līnijas turpinājumā, bet finiša līnijā neietilpst.
- haiduks Tiesu un iestāžu kalpotājs (Ungārijā).
- e-iegāde Tiešā un netiešā preču un pakalpojumu iegāde, izmantojot datoru, kā arī elektroniska konkursu, izsoļu un kontraktu vadība.
- pamatizmaksas Tiešo materiālo izmaksu un tiešo darba izmaksu summa, kuru uz attaisnojuma dokumenta pamata var uzreiz attiecināt uz konkrētu ražojumu vai pakalpojumu.
- aizgūties Tik strauji, ka pietrūkst elpas.
- atsevišķais bataljons tika izveidots 1919. g. 5. janvārī Jelgavā no karaspēka vienībām, kas pulkveža O. Kalpaka vadībā bija atkāpušās no Rīgas, sākotnēji 2 rotas, 28. janvārī iekļauta arī atsevišķā studentu rota, pastāvēja līdz 1919. g. 21. martam; Kalpaka bataljons.
- saskaņotais sprādzienpārraides apjoms tīkla "Frame Relay" virtuālā savienojuma parametrs, kas nosaka maksimālo informācijas daudzumu, ko tīkla pakalpojumu sniedzējs normālā tīkla darbības režīmā piekrīt pārsūtīt pa tīklu noteiktā laika intervālā.
- attālās piekļuves serveris tīkla dators, pie kura attālam lietotājam tiek nodrošināta piekļuve ar modema vai integrēto pakalpojumu cipartīkla starpniecību.
- kooperatīvā informācijas sistēma tīklam pievienota datoru sistēma, kas nodrošina gan informācijas kooperatīvās apstrādes iespējas, gan arī piekļuvi informācijai un tīkla sniegtajiem pakalpojumiem.
- entoretīna Tīklenes iekšējā daļa, kurā ietilpst pieci slāņi un iekšējā robežmembrāna.
- klejošana tīklklejošana - nelineārs informācijas meklēšanas process interneta kibertelpā.
- pārlieties Tikt pārlietam (citā traukā, tilpnē).
- rauties Tikt pārtrauktam, apgrūtinātam (par elpu, balsi).
- pārvērsties Tikt pārveidotam atbilstoši kādām prasībām (piemēram, par priekšmetu, telpu, platību); tikt izmantotam par ko citu.
- pārvietoties tikt pārvietotam (uz citu telpu, atrašanās vietu) - par iestādi, uzņēmumu u. tml.
- aizsisties Tikt pēkšņi īsu brīdi pārtrauktam (piemēram, par elpu).
- pienākt Tikt piepildītam, aizņemtam (ar ienācējiem, apmeklētājiem) - piemēram, par telpu.
- piebirt Tikt strauji piepildītam, aizņemtam (parasti ar cilvēkiem) - par telpu, teritoriju.
- piebrukt Tikt strauji piepildītam, aizņemtam (parasti ar cilvēkiem) - par telpu, teritoriju.
- piegāzties Tikt strauji piepildītam, aizņemtam (parasti ar cilvēkiem) - par telpu, teritoriju.
- piegrūt Tikt strauji piepildītam, aizņemtam (parasti ar cilvēkiem) - par telpu, teritoriju.
- izvietoties Tikt uzbūvētam, uzceltam noteiktās attiecībās (pret ko, piemēram, par celtnēm, par telpām celtnē).
- atpirkties Tikt vaļā, atbrīvoties, izdarot kādu pakalpojumu, parādot savu labvēlību u. tml.
- rūme Tilpne (kuģī).
- izlīdzinātājtvertne Tilpne ar brīvu ūdens virsmu hidraulisko triecienu samazināšanai hidroturbīnas spiedvadā.
- liesmkamera Tilpne kurināmā dedzināšanai.
- eļļtveris Tilpne noplūstošās eļļas savākšanai no transformatora vai citas ar eļļu pildītas elektroiekārtas.
- skābbarības tvertne tilpne skābbarības gatavošanai, konservēšanai un uzglabāšanai (skābbarības tornis vai skābbarības tranšeja); tvertnes tips un tilpums atkarīgs no konservējošās masas veida, no mehānismiem tās iepildīšanai, noblīvēšanai, iztukšošanai u. c. faktoriem.
- nosēdbaseins Tilpne šķidrumu attīrīšanai no piemaisījumiem, kas attiecīgajā šķidrumā grimst vai uzpeld.
- krājbaseins Tilpne, kurā satek kanalizācijas vai drenāžas ūdens.
- bunkuris Tilpne, tvertne labības kombaina graudu sabiršanai.
- telpt Tilpt.
- kubikass Tilpuma (parasti malkas) mērvienība - aptuveni 9,7 kubikmetri.
- kubikpēda Tilpuma (parasti malkas) mērvienība (kubs ar pēdu garām šķautnēm) - aptuveni 0,027 kubikmetri.
- vides polarizācija tilpuma elektriskā dipolu momenta veidošanās ārējā elektriskā laukā vai citu iedarbību, piemēram, mehānisko spriegumu, rezultātā.
- tīne Tilpuma mērs = 3 pūri = 9 sieki = 162 stopi = 208 litri = 720 riekšavas.
- kubikaršina Tilpuma mērs 19. gs. Krievijas mēru sistēmā - 0,359728 kubikmetri.
- kubikcolla Tilpuma mērs 19. gs. Krievijas mēru sistēmā - 16,3871 kubikcentimetri.
- kubiklīnija Tilpuma mērs 19. gs. Krievijas mēru sistēmā - 16,3871 kubikmilimetri.
- kubikveršoks Tilpuma mērs 19. gs. Krievijas mēru sistēmā - 87,8244 kubikcentimetri.
- kubiksažens Tilpuma mērs 19. gs. Krievijas mēru sistēmā - 9,71268 kubikmetri.
- bočka tilpuma mērs Krievijā (gk. degvīna tirdzniecībā), kas tika lietots arī Rīgā, 18. gs. 520,4 l, 19 gs. - 491,958 litri.
- časte Tilpuma mērs Krievijā, 0,109323 l.
- četveriks Tilpuma mērs Krievijā, 26,2387 l.
- fanega Tilpuma mērs labībai, dažādās valstīs dažāda lieluma, no 22,42 l līdz 400 l.
- staņģis Tilpuma mērs vienāds ar 104 litriem.
- šķepste Tilpuma mērs, kas atbilst saujai; vielas daudzums, kas ietilpst saujā.
- kanna Tilpuma mērs.
- kubikmērs Tilpuma mērs.
- tarēšana Tilpuma mēru, svaru, termometru u. c. neelektriskiem mērījumiem paredzētu mērīšanas līdzekļu skalas iedaļas vērtības (vai graduēšanas līknes) noteikšana ar augstākas klases mērīšanas līdzekļiem.
- unce Tilpuma mērvienība - 29,57 kubikcentimetri ASV un 28,41 kubikcentimetri Lielbritānijā.
- garča tilpuma mērvienība - aptuveni 0,003 kubikmetri (3 litri); šāda tilpuma mērtrauks.
- sieciņš Tilpuma mērvienība - aptuveni 0,13 kubikmetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- sieks Tilpuma mērvienība - aptuveni 0,26 kubikmetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- kapiņš Tilpuma mērvienība - aptuveni 3 litri; šāda tilpuma mērtrauks.
- galons Tilpuma mērvienība - aptuveni 4,55 litri (angļu mērvienību sistēmā), 3,79 litri vai 4,41 litrs (amerikāņu mērvienību sistēmā).
- muca Tilpuma mērvienība - aptuveni 491,96 litri (vecajā krievu mērvienību sistēmā) = 40 spaiņi.
- kubiks Tilpuma mērvienība - aptuveni 9,7 kubikmetri.
- trešetnieks Tilpuma mērvienība - pūra trešdaļa.
- ciešmetrs Tilpuma mērvienība - viens kubikmetrs blīvas koksnes masas, blīvais kubikmetrs.
- litrs Tilpuma mērvienība (parasti šķidruma mērīšanai) - 0,001 kubikmetrs = 1 kubikdecimetrs; 1 l ir vienāds ar 1 kg tīra ūdens tilpumu, ja tā temperatūra ir 4 Celsija grādi un atmosfēras spiediens ir 760 mm Hg.
- čarka Tilpuma mērvienība (šķidruma mērīšanai) - 0,122989 litri (19. gs. krievu mērvienību sistēmā); attiecīgais šķidruma daudzums; 18. gs. - 0,191 litrs.
- bušelis Tilpuma mērvienība beramu vielu un šķidrumu mērīšanai.
- garnica Tilpuma mērvienība cariskās Krievijas laikā - 3,27984 litri, četverika astotā daļa; šāda tilpuma mērtrauks.
- sieks Tilpuma mērvienība graudu, pākšaugu mērīšanai - aptuveni 15 kilogramu; šāda lieluma apaļš mērtrauks.
- kubikmetrs Tilpuma mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā - tāda kuba tilpums, kura šķautnes garums ir viens metrs.
- dozējums Tilpuma mērvienība, ar ko izsaka kaujasvielas daudzuma, kas iedarbojas uz karaspēku kādu laika periodu, koncentrāciju gaisā.
- centilitrs Tilpuma mērvienība, cl; 1 cl = 0.01 l.
- decilitrs Tilpuma mērvienība, dl; 1 dl = 0,1 litrs.
- kubikvienība Tilpuma mērvienība, kuras pamatā ir kubs ar noteikta guruma šķautni.
- mililitrs Tilpuma mērvienība, litra tūkstošdaļa; ml.
- aroba Tilpuma mērvienība, vienāda ar 12,6-40 l.
- tilpummasa Tilpuma vienības masa (piemēram, vielai); blīvums (2).
- hermetizācija tilpuma, telpas vai tās daļas blīva noslēgšana, lai novērstu gāzu un šķidrumu apmaiņu ar apkārtējo vidi.
- tilpumbarība Tilpumainā barība - rupjā lopbarība.
- tilpumsvars Tilpummasa.
- V Tilpums (stereometrijā).
- fāžu tilpums tilpums, kuru fāžu punkti aizņem fāžu telpā.
- rezervoārs Tilpums, trauks, kur glabāt šķidrumu, gāzi, ūdeni; rezervuārs.
- volums Tilpums.
- dzenošais tilts tilts ar dzenošajiem riteņiem, kurā ietilpst galvenais pārvads, starpriteņu diferenciālis un pievads dzenošajiem riteņiem.
- portāls Tīmekļa (interneta) vietne, kas sniedz informāciju par noteiktu tēmu un nodrošina piekļuvi plašam datorpakalpojumu klāstam: elektroniskajam pastam, meklētājprogrammām, diskusiju grupām u. c.
- metavietne Tīmekļa vietne, kas kalpo kā citu tīmekļa vietņu direktorijs.
- vortāls Tīmekļa vietne, kas nodrošina informāciju par konkrētas nozares resursiem un pakalpojumiem; vertikālais portāls; nozares portāls.
- Berga bazārs tirdzniecības, biroju un dzīvojamo ēku komplekss Rīgā, kvartālā starp K. Barona, Marijas, Dzirnavu un Elizabetes ielu, uzbūvēts 1888.-1893. g., projektēts kā tirdzniecības komplekss tikai gājējiem, ietilpa 3-4 stāvu īres nami ar neorenesanses stilā veidotām fasādēm un veikaliem 1. stāvā, bet tā galvenā sastāvdaļa bija kvartāla iekšpusē iebūvētā ēku grupa ar pasāžu 1. stāvā.
- tirgus tirgošanās, kas (visbiežāk noteiktās dienās) norisinās šādā laukumā, celtnē vai telpā.
- zveņģis Tirgotāja kalps.
- vergtirgs Tirgus, kurā līga kalpus.
- kontrolpircējs Tirgvedības līdzeklis uzņēmuma pakalpojuma kvalitātes noteikšanai, kad īpašs pircējs kontroles nolūkos veic pirkumu, pēc tam par konstatēto rezultātu informē kontrolējamā uzņēmuma vadību.
- kontrolviesis Tirgvedības līdzeklis uzņēmuma pakalpojuma kvalitātes noteikšanai, kad īpašs viesis (apmeklētājs) ierodas uzņēmumā tā vadības vai konkurentu uzdevumā, lai izvērtētu uzņēmuma piedāvātos pakalpojumus un to kvalitāti.
- šustīt Tīrīt (parasti ļoti netīru telpu).
- plānīt Tīrīt kādu vietu aizaugušā ūdenstilpē.
- kopt Tīrīt un uzturēt kārtībā (piemēram, telpas, ēku apkārtni).
- baltoties Tīrīt, mazgāt, spodrināt (savu māju, drēbes u. tml.); ģērbties, greznoties tīrās, baltās drēbēs; post, rotāt (māju, telpas) ar tīrām, baltām drēbēm.
- satīrīt Tīrot atbrīvot, parasti pilnīgi (piemēram, telpu, apkārtni) no atkritumiem, netīrumiem.
- iztīrīt Tīrot pilnīgi atbrīvot (piemēram, priekšmetu, telpu, platību) no netīrumiem, arī no kā nevajadzīga, traucējoša.
- skaidrs Tīrs, bez putekļiem, dūmiem (piemēram, par gaisu, vidi, arī telpu).
- gaiļpieši Tīruma zilausis ("Consolida regalis", senāk "Delphinium consolida").
- bruņiniekpieši Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- caurdure Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- gailīši Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- gaiļpiesis Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- gaiļupiesis Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- kakucīši Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- kāsīši Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- ķeirinītes Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- korķeni Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- kurpīte Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- kurpītes Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- pabrīns Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- piešaiņi Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- pļaukšenīcas Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- raganiņa Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- raganiņas Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- reginas Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- stārķdeguni Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- vanadzeņi Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- vārdegunis Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- vārdeguns Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- vārndeguni Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- vārndeguņi Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- vārndeguns Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- vistiņa Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- zilašķi Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- zvaniņš Tīruma zilausis ("Delphinium consolida").
- oguzi Tjurku cilts Centrālajā Āzijā un Vidusāzijā 7.-11. gs.; piedalījušies turkmēņu, azerbaidžāņu, turku, gagauzu un karakalpaku etnoģenēzē.
- sociālo pakalpojumu grozs to pakalpojumu klāsts, kurus obligāti nepieciešams nodrošināt sociālajam riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām.
- laulāto likumiskās mantiskās tiesības to saturā ietilpst laulāto tiesības un pienākumi, kas rodas sakarā ar viņiem piederošo mantu, ieskaitot tās lietošanu un pārvaldīšanu, saistībām, pabalstu un uzturu, katrs laulātais patur mantu, kas piederējusi pirms laulības, tāpat arī to, ko ieguvis laulības laikā - tā ir katra atsevišķa manta.
- divkāršais šotmezgls to veido, ja otra gala tampu vēlreiz apņem ap pirmās troses cilpu, sienot šotmmezglu; šāds mezgls tur labāk un to vieglāk atraisīt.
- Tokelau Tokelau salas - atrodas Klusajā okeānā, Polinēzijā, uz ziemeļiem no Saomas, grupā 4 atoli: Nukunoma, Atafa un Fakaofa atols pieder Jaunzēlandei, bet atstatā Sveinsa sala administratīvi ietilpst ASV Austrumsamoā, tropu klimats.
- fabisms Toksiski alerģisks stāvoklis, ko novēro Vidusjūras zemēs; to raksturo hemolītiskā anēmija, tas rodas no laku pupu ("Vicia faba") lietošanas uzturā vai to ziedputekšņu ieelpošanas; slimība attīstās tikai tad, ja trūkst glukozo-6-fosfātdehidrogenāzes.
- izometrija Topoloģijā - savstarpēji viennozīmīgs attēlojums starp 2 metriskām telpām, kas saglabā attālumus.
- funkciju telpa topoloģiska vektoru telpa, kuras elementi ir noteikta veida funkcijas (piemēram, nepārtrauktas, ierobežotas vai integrējamas funkcijas).
- minarets Tornis mošejas ēkas stūrī vai tai blakus, no kura saucējs (muedzins) piecreiz dienā izsauc musulmaņu ticības apliecinājumu (šahādu) un aicina musulmaņus uz lūgšanu (namazu); dievkalpojumu starplaikos daudzi minareti pieejami tūristiem, tie ir labs skatpunkts uz apkārtni.
- nomenklatūra Totalitārā sistēmā amatu saraksts, kam kadrus apstiprina augstākstāvošās instances; amati, kas ietilpst šādā sarakstā.
- laiviņu tradeskancija tradeskanciju suga, ko Latvijā audzē telpās kā sukulentu, stublājs īss, ložņīgs, lapas biezas, laiviņveidā sakļāvušās, ārpusē viegli punktētas.
- baltziedu tradeskancija tradeskanciju suga, ko Latvijā audzē telpās, stublājs ļoti garš, lapas sēdošas, zaļas.
- Blosfelda tradeskancija tradeskanciju suga, ko Latvijā audzē telpās, stublājs pacils, līdz 30 cm augsts, lapas virspusē zaļas, apakšpusē violetsarkanas, stublājs un lapu apakšpuse ar mīkstiem matiņiem.
- upju tradeskancija tradeskanciju suga, ko Latvijā audzē telpās, stublājs tievs, garš, sārti violets, lapas ar īsiem kātiņiem, virspusē zaļas, apakšpusē violetsarkanas.
- kolumbīne Tradicionāls personāžs itāliešu delartiskajā komēdijā - kalpone, kas piedalās intrigas attīstībā.
- mēlenis Traheātu klase, dažkārt uzskata par posmtārpu tipa klasi ("Linguatulida"), bet arvien biežāk - par patstāvīgu dzīvnieku tipu; ķermenis tārpveidīgs (garumā līdz 14 cm), ārēji posmots, parazitē rāpuļu un zīdītāju elpošanas ceļos un plaušās, gk. tropos, \~60 sugu, Latvijā sastopama 1 suga, kas parazitē upes zīriņa gaisamaisos.
- traheomalācija Trahejas skrimšļu atmiekšķēšanās, bieži piedzimta patoloģija jaundzimušajiem, var rasties arī pēc ilgstošas intubācijas; parasti komplicējas ar mokošu klepu un ekspiratorisku gārgšanu; blakusorgāni, piem., barības vads vai aorta, var saspiest elpvadu un radīt elpas trūkumu.
- traheocēle Trahejas trūce, elpvada gļotādas izspīlējums.
- grunts tralis tralis zvejai ūdenstilpes dibenā.
- pietrallināt Trallinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- mērtransformators Transformators, ko lieto maiņstrāvas mēraparātu diapazona paplašināšanai, arī mēraparātu elektriskai atdalīšanai no augsta sprieguma augstsprieguma tīklos, radot apkalpes personālam drošus darba apstākļus.
- TEK Transporta ekspeditorpakalpojumu komplekss.
- autoosta transporta organizācija, kas apkalpo autobusu vai kravas automobiļu līnijas, parasti pilsētās un apdzīvotās vietās; autoostā (autostacijā) var būt izvietoti arī automobiļu stāvlaukumi vai apjumtas stāvvietas; kravas autostacijas var būt izvietotas arī pie ostām un dzelzceļa stacijām.
- autostacija transporta organizācija, kas apkalpo autobusu vai kravas automobiļu līnijas, parasti pilsētās un apdzīvotās vietās; autoostā (autostacijā) var būt izvietoti arī automobiļu stāvlaukumi vai apjumtas stāvvietas; kravas autostacijas var būt izvietotas arī pie ostām un dzelzceļa stacijām.
- kravietilpība Transportlīdzekļa kravas telpu ietilpība.
- degvielas tvertne transportlīdzekļa motora barošanas sistēmā ietilpstoša tilpne degvielai.
- satiksmes apjoms transportlīdzekļu skaits, kas izbrauc apskatāmo ceļa posmu vai šķērsgriezumu noteiktā laikā (diennaktī, gadā, kalpošanas periodā).
- Tranzschelia fusca tranšēliju suga, kas sastopama uz silpurenēm un vizbuļiem.
- svilpestrauks Trauks (vārīšanai) ar svilpi, ko iedarbina tvaiku plūsma.
- kuļmuca Trauks vai tilpne, kurā krējumu sakuļ sviestā.
- puslitrs Trauks, kam ir šāds tilpums.
- sieciņš Trauks, kam ir šāds tilpums.
- sieks Trauks, kam ir šāds tilpums.
- osiņa Trauks, kurā ietilpa ceturtdaļlitra degvīna.
- litris Trauks, kura tilpums ir 0,001 kubikmetrs.
- litrs Trauks, kura tilpums ir 0,001 kubikmetrs.
- stopiņš Trauks, kura tilpums ir aptuveni puse no stopa.
- puslitris Trauks, kura tilpums ir puse litra.
- kompleksais pilotāžas trenažieris trenažieris, kas imitē lidojuma apstākļus un precīzu attiecīga gaisakuģa apkalpes kabīnes atveidojumu.
- Eisrīzenvelta Trešā garākā (42 km) alu sistēma Rietumeiropā ("Eisriesenwelt"), Tennena masīvā, Alpos 1641 m vjl., uz dienvidiem no Zalcburgas (Austrijā), ieeja 1120 m augstāk par Zalcahas upes līmeni, ejas sniedzas 407 m dziļumā.
- Leviticus Trešā Mozus grāmata, tajā aprakstīti norādījumi par kultisko kalpošanu.
- Rodēzijas un Njasalendas federācija triju bijušo Lielbritānijas koloniju administratīvi politiska apvienība Dienvidāfrikā (1953.-1963. g.), ietilpa Dienvidrodēzija (tagad Zimbabve), Ziemeļrodēzija (Zambija) un Njasalenda (Malāvija).
- triedrs Triju lineāri neatkarīgu vektoru sistēma, ko telpā izmanto par bāzi citu vektoru izteikšanai.
- jauktais reizinājums triju vektoru reizinājums abc=a(b·c), kas izsaka uz tiem konstruētā paralēlskaldņa tilpumu.
- adīšana Trikotāžas drānas vai trikotāžas izstrādājumu izgatavošana no nepārtrauktiem pavedieniem, izliecot tos cilpās.
- ketelēšana Trikotāžas izstrādājumu detaļu savienošanas metode "cilpa cilpā".
- garenadīšana Trikotāžas izstrādājumu izgatavošana, veidojot cilpu rindas vienlaikus uz visām adāmmašīnas adatām no paralēlām pamatņu pavedienu sistēmām.
- filopirols Trimetiletilpirols, hemīna šķelšanās produkts.
- kollidīni Trimetīlpiridīni, atrodami piridīnbāzēs kopā ar citiem piridīna homologiem.
- trimeris Trimmeris (2) - tvaikoņa strādnieks, kas piegādā ogles no bunkura katlu telpā, kā arī izber izdedžus jūrā.
- Dutkas ezeri trīs dabiskas ūdenstilpes Lisā augšpus tās ietekas Abulā, Valmieras novada Trikātas pagastā, kopējā platība — 50 ha: Dutkas ezers, Pannas jeb Baļļas ezers un Baznīcas jeb Mācītājmuižas ezers.
- amfibiotika Trīs pirmspārņu kukaiņu dzimtas (viendienas mušas un spāres) kuru kāpuri dzīvo ūdenī un elpo ar žaunām.
- triatlons Trīscīņa, kurā ietilpst peldēšana, riteņbraukšana un skriešana.
- tricikls Trīsriteņu mehāniskais transportlīdzeklis, kura izgatavotāja noteiktais maksimālais ātrums pārsniedz 50 km stundā vai kuram ir iekšdedzes motors ar 50 kubikcentimetru vai lielāku darba tilpumu (arī jebkurš cita tipa atbilstīgas jaudas motors) un kura pašmasa nepārsniedz 550 kg.
- pandantifs Trīsstūraina sfēriska ievelve kupola celšanai virs taisnstūra telpas.
- krāģis Trīsstūrveida koka statīvs, kas, piestiprināts pie tīkla, kalpo kā balsts laternai nakts makšķerēšanas laikā.
- bakopa Tropu un subtropu rajonu purvu augi ("Bacopa"), no kuriem radīta telpaugu šķirne, kas ļoti piemērota audzēšanai iekaramajā grozā.
- stiepļu troses spleisēšana trošu savienošana vai cilpas (acs) izveidošana trosē ar iepīšanas paņēmienu.
- metāla troses spleisēšana trošu savienošana vai cilpas (acs) izveidošana trosē ar iepīšanas paņēmienu.
- hepatocēle Trūce, kurā ietilpst aknu daļa.
- enterocēle Trūce, kuras maisā atrodas zarnas cilpa.
- enterogastrocēle Trūce, kuras maisā atrodas zarnu cilpas un kuņģa siena.
- enteroepiplocēle Trūce, kuras maisā atrodas zarnu cilpas un taukplēve.
- pliks Trūcīgi iekārtots, neizrotāts (parasti par māju, telpu, tās sastāvdaļām); arī nemājīgs; kails (5).
- kails Trūcīgi iekārtots, neizrotāts (parasti par telpu); arī nemājīgs.
- likt elpu ciet Trūkt gaisam, būt grūti elpot.
- nocilpot Trusis nocilpojis labu gabalu.
- sanitārais mezgls tualete, dušas telpa, vannas istaba.
- klozets Tualetes telpa ar iekārtu, kas pievienota kanalizācijas tīklam un ūdensvadam.
- vaterklozets Tualetes telpa ar noskalojamo klozetpodu.
- splenopneimonija Tuberkulozs plaušu iekaisums ar masīvu eksudāciju alveolās un sīkajos bronhos, kas plaušām piešķir liesas pulpas izskatu.
- āzjomele Tukša telpa ēkas bēniņos pašā pažobelē.
- atvārša Tukšā telpa jaunpiedzimušam bērnam galvaskausa augšā, kas vēlāk aizaug.
- starpierakstu atstarpe tukša telpa starp datu blokiem uz magnētiskā diska vai lentes. Tā parasti veidojas, iedarbinot vai apstādinot disku vai lenti.
- dobums tukša telpa, tukšs vidus (kādā priekšmetā).
- plaisa Tukša, garena, parasti samērā šaura, vieta, telpa (piemēram, priekšmetā, materiālā), kas parasti rodas kādas deformācijas rezultātā.
- klajš Tukšs (par telpu, vietu).
- ozolpilnieki Tukuma novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Ozolpils" iedzīvotāji.
- ozopilenieki Tukuma novada Smārdes pagasta apdzīvotās vietas "Ozolpils" iedzīvotāji.
- tulipa Tulpes.
- divziedu tulpe tulpju suga ("Tulipa biflora").
- Fergānas tulpe tulpju suga ("Tulipa ferganica").
- Gesnera tulpe tulpju suga ("Tulipa gesneriana").
- Halgera tulpe tulpju suga ("Tulipa halgeri").
- Kolpakovska tulpe tulpju suga ("Tulipa kolpakowskiana").
- vilnainā tulpe tulpju suga ("Tulipa lanata").
- Mardžoleta tulpe tulpju suga ("Tulipa marjolettii").
- daudzkrāsu tulpe tulpju suga ("Tulipa polychroma").
- skaistā tulpe tulpju suga ("Tulipa pulchella var. humilis").
- klinšu tulpe tulpju suga ("Tulipa saxatile").
- meža tulpe tulpju suga ("Tulipa sylvestris").
- vēlā tulpe tulpju suga ("Tulipa tarda").
- Turkestānas tulpe tulpju suga ("Tulipa turkestanica").
- Tulipa acuminata tulpju suga.
- Tulipa aucheriana tulpju suga.
- Tulipa batalinii tulpju suga.
- Tulipa celciana tulpju suga.
- Tulipa clusiana tulpju suga.
- Tulipa liniflora tulpju suga.
- Tulipa praestans tulpju suga.
- Tulipa urumiensis tulpju suga.
- papagaiļu tulpes tulpju šķirņu grupa, kurām raksturīgi lieli ziedi ar robainām, viļņainām apziedņa lapu malām, kas atgādina papagaiļa spalvas; šīs grupas tulpes
- liriodendron Tulpjukoki.
- tulpju koks tulpjukoks, tulpjkoks.
- Ķīnas tulpjukoks tulpjukoku suga ("Liriodendron chinense").
- Amerikas tulpjukoks tulpjukoku suga ("Liriodendron tulipifera").
- tulpjveidīgs Tulpjveida.
- pneimomelanoze Tumša plaušu audu krāsa no ilgstošas ogļu putekļu ieelpošanas.
- čukna Tumša, netīra vieta, telpa.
- Lečberga tunelis tunelis Bernes Alpos 1244 m vjl., Šveicē, garums - 14,6 km, caur to izbūvēta elektriskā dzelzceļa līnija no Špīcas līdz Brigai un tālāk caur Simplona tuneli uz Itāliju.
- tūre Tūrismā lietots apzīmējums tūrisma braucienam pa noteiktu maršrutu ar noteikta pakalpojumu klāsta piedāvājumu.
- kapsulviesnīca Tūrisma mītne Japānā, kur klientus izvieto vienā telpā vairāku (3-5) līmeņu kapsulās jeb šūnveida guļvietās; parasti šādām viesnīcām mēdz būt augsts automatizācijas līmenis, ieskaitot automatizētās norēķinu sistēmas.
- tūrisma infrastruktūra tūrisma nozares un ar to saistīto citu nozaru (transporta, tirdzniecības, sakaru, kultūras, veselības aizsardzības u.tml.) pakalpojumu kopums, kas nodrošina tūrisma nozares darbību.
- tūrisma areāls tūrisma objektu un pakalpojumu koncentrācijas apgabals.
- tūroperators Tūrisma operators - uzņēmums, kas iepērk tūrisma produktus un pakalpojumus vairumā un, tos kombinējot, veido kompleksos ceļojumu pakalpojumus, kurus pēc tam tieši vai pastarpināti caur ceļojumu aģentūrām pārdod tūristiem.
- mērķtirgus Tūrisma tirgvedībā izdalīts segments, uz ko tūrisma uzņēmumi orientē savus pakalpojumus, tas var būt gan noteikta teritorija, gan klientu grupa.
- papildpakalpojumi tūrisma uzņēmumu pamatpakalpojumu papildinājumi; tūristu mītnēs tie ir ēdināšana, apkalpošana numuros, konferenču un biznesa centru, veselības kompleksu, kazino, suvenīru kiosku, frizētavu, kosmētisko kabinetu pakalpojumi, auto noma, ekskursijas, transporta un izklaides pasākumu biļešu rezervēšana, inventāra noma utt.; tūrisma vietā papildpakalpojumus sniedz finanšu, medicīnas, sakaru u. c. uzņēmumi.
- ūdenstūrisms Tūrisma veids, kas saistīts ar pārvietošanos ūdens transportlīdzekļos pa ūdenstilpēm.
- sekstūrisms Tūrisma veids, kurā tūristu ceļojuma nolūks ir izmantot seksa pakalpojumus, izplatīts Taizemē (Bangkoka) un Nīderlandē (Amsterdamas sarkano lukturu kvartāli).
- kūrortviesnīca Tūristu mītne ar viesnīcai raksturīgo infrastruktūru, kur sniedz ārstēšanas, rehabilitācijas vai rekreācijas pakalpojumus, parasti iekārtotas apvidos ar dabiskiem dziedniecības faktoriem (labvēlīgs klimats, ārstnieciskās dūņas, minerālūdeņi) vai arī vietās, kur ir izveidota atbilstīga infrastruktūra.
- daļēja pansija tūristu mītne, kur pamatpakalpojums ir nakšņošana un brokastis.
- pilna pansija tūristu mītne, kur pamatpakalpojums ir nakšņošana un vairākas ēdienreizes, kā arī iespējami citi pakalpojumi.
- paradors Tūristu mītņu tips Spānijā, tūristiem pielāgota mītne vēsturiskās celtnēs (pilīs un klosteros), kur piedāvā augstas kvalitātes pakalpojumus, un tās atrodas valsts pārziņā.
- Tulipa turkestanica Turkestānas tulpe.
- redīfs Turku karaspēka vecāko rezervistu vienība, ko iesauc tikai kara laikā un kur jākalpo 15 gadu.
- hamams Turku pirts - tuvo Austrumu valstīm raksturīgs rekreācijas komplekss, kurā ietilpst tvaika pirts (poraina akmens plāksne, caur ko sūcas tvaiks), mazgāšanās un masāžas procedūras.
- došāt Tusnīt, smagi elpot.
- elkt Tusnīt, smagi elpot.
- kontigitāte Tuvība laikā un telpā.
- valodu grupa tuvu radniecīgu valodu kopa, kas attīstījusies, nošķiroties valodu saimes pirmvalodas dialektiem, piemēram, indoeiropiešu valodu saimē ietilpst baltu, ģermāņu, romāņu, ķeltu, slāvu, indiešu, irāņu un citas valodu grupas.
- trimmeris Tvaikoņa strādnieks, kas katlu telpā no bunkura piegādā ogles; trimeris (1).
- terārijs Tvertne (parasti stiklota), telpa, celtne abinieku un rāpuļu turēšanai, audzēšanai, eksponēšanai.
- degvielas rezervuārs tvertne (rezervuārs) liela daudzuma degvielas uzglabāšanai, degvielas krātuve, kas parasti aprīkota ar drošības vārstiem, līmeņrādi, degvielas uzpildes un izlaišanas aparatūru; degvielas novietnēs izmanto degvielas tvertnes ar vairāku tūkstošu m^3^ tilpumu.
- pūra mērs tvertne, trauks, kam ir šāds tilpums.
- pūrs Tvertne, trauks, kam ir šāds tilpums.
- ūbelains Ūbeles krāsā, zilpelēks.
- ūbelājs Ūbeles krāsā, zilpelēks.
- tauki Ūdenī nešķīstoši un par ūdeni vieglāki glicerīna un taukskābju esteri, kas ietilpst dzīvo organismu sastāvā.
- ferredoksīni Ūdenī šķīstošas olbaltumvielas, kuru sastāvā ietilpst dzelzs.
- poliakrilamīds Ūdenī šķīstošs termoplastisks polimērs - karsējot virs 100 C, tam veidojas telpiska struktūra; lieto papīrrūpniecībā (pildvielu noturības uzlabošanai), tekstilrūpniecībā (audumu apretēšanai) u. c.
- ūdens caurplūdums ūdens daudzums, kas izplūst caur ūdenstilpi noteiktā laika vienībā.
- notece Ūdens daudzums, kas noteiktā laikposmā notek no ūdenstilpes.
- pietece Ūdens daudzums, kas noteiktā laikposmā papildina ūdenstilpes ūdens daudzumu; pieplūde (1).
- pieplūde Ūdens daudzums, kas noteiktā laikposmā papildina ūdenstilpes ūdens daudzumu.
- monobloks Ūdens dzesēts iekšdedzes dzinējs, kam visus cilindrus aptver viena kopēja dzesējamās telpas čaula.
- plass Ūdens klajums (parasti blakus ūdenstilpei).
- ūdensplūdi Ūdens līmeņa celšanās ūdenstilpē un tās pārplūšana; arī plūdi.
- pali Ūdens līmeņa paaugstinājums ūdenstilpē un tās pārplūdums sniega kušanas rezultātā.
- infauna ūdens organismu kopums, kas mīt ūdenstilpju dibena nogulās.
- advekcija Ūdens pārvietošanās ūdenstilpēs kā horizontālā, tā vertikālā virzienā.
- straume Ūdens plūsma, ūdenstece (ūdenstilpē).
- pelaģiāle Ūdens slānis virs bentāles (ūdenstilpes dibens, kur dzīvo organismi) okeānos, jūrās, ezeros; iedala 3 zonās: epilimnijs, metalimnijs, hipolimnijs.
- caurplūdums Ūdens tilpums, kas izplūst caur aktīvo teces šķērsgriezumu laika vienībā.
- absolūtais gaisa mitrums ūdens tvaiku daudzums gaisa tilpuma vienībā.
- ledusgabals Ūdens, ūdenstilpes sasalušas virsējās kārtas gabals.
- Volgas-Baltijas ūdensceļš ūdensceļš, kas savieno Volgu ar Baltijas jūru un pa Baltās-Baltijas jūras kanālu - arī ar Balto jūru, ietilpst Ribinskas ūdenskrātuve, Šeksna, Belojes ezers, Kovža, Marijas ūdensšķirtnes kanāls, Vitegra, Oņegas kanāls, Svira, Lādogas kanāls un Ņeva.
- Čerepovecas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Krievijā, Vologdas apgabalā, paltība — 1670 kvadrātkilometru, garums — 160 km, vidējais dziļums — 4 m, ūdenslīmeņa svārstības — 1,7 m, izveidota transporta vajadzībām (ietilpst Volgas-Baltijas ūdensceļa sistēmā).
- Dāklis Ūdenskrātuve Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 37,7 m vjl., platība - 8 ha; Dākles ezers; Dākļu ezers; Daku ezers.
- Egļezers Ūdenskrātuve Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 38,7 m vjl., platība – 6,8 ha, lielākais dziļums – 7 m; Egles ezers; Egļu ezers; Mazskolas ezers.
- Kleinis Ūdenskrātuve Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, 39,6 m vjl., platība - >10 ha; Divrubļdīķis.
- Staņuvēnu dīķis ūdenskrāutuve uz Platones upes Jelgavas novada Lielplatones pagastā, platība - 29 ha; Lielplatones ūdenskrātuve.
- akvalangisms Ūdenssporta veids - niršana un pārvietošanās zem ūdens, elpošanai lietojot akvalangu.
- parastais ūdenstrazds ūdensstrazdu suga ("Cinclus cinclus"), kam ir vairākas pasugas, Latvijā konstatēta nominālpasuga ("Cinclus cinclus cinclus"), tumšbrūns putns, kam ir raksturīgas baltas krūtis, pastrupa aste un kas nirst un peld straujās, tīrās upēs un strautos un pārvietojas pa to dibenu, meklēdams barību, Latvijā aizsargājams.
- Cinclus cinclus cinclus ūdensstrazdu sugas nominālpasuga, kas konstatēta arī Latvijā.
- pārcelšanās Ūdensšķēršļa (upes, kanāla, ezera, jūras līča, jūras šauruma, ūdenstilpes u. c.) šķērsošana, ko veic karaspēks.
- ūdensobjekts ūdenstece vai ūdenstilpe.
- augšbjefs Ūdensteces (ūdenstilpes) daļa augšpus aizsprosta.
- lejasbjefs Ūdensteces (ūdenstilpes) daļa lejpus aizsprosta.
- ūdenstilpne Ūdenstilpe (parasti mākslīga).
- Karjeru dīķis ūdenstilpe Aiviekstes pagastā, platība - 4,9 ha.
- Meitu dīķis ūdenstilpe Aizputes pagastā.
- Ķibiņu ūdenskrātuve ūdenstilpe Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 5 ha.
- Pils dīķis ūdenstilpe Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība — 2,3 ha; Jaunlaicenes parka dīķis.
- Būriņu ūdenskrātuve ūdenstilpe Alūksnes novada Malienas pagastā, platība - 8 ha.
- Ponkuļu dzirnavezers ūdenstilpe Alūksnes novada Pededzes pagastā, platība — \~1 ha.
- Lesera dīķis ūdenstilpe Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 1 ha.
- Dzērves dzirnavezers ūdenstilpe Apriķu līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, 30,4 m vjl., platība — 43,2 ha, garums — 1,9 km, platums — 0,36 km, lielākais dziļums — 2,1 m, mākslīgs caurplūdes ezers 400 m platā ielejā, lēzenos krastos.
- Pakuļu ūdenskrātuve ūdenstilpe Austrumkursas augstienē, Saldus novada Lutriņu un Zirņu pagastā, uzstādināta Cieceres upes ielejā bijušās Pakuļu HES darbināšanai, 67,7 m vjl., platība — 172 ha, garums — 7 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 2,4 m, lielākais dziļums — 6,1 m, 2 salas ar kopējo platību 2 ha.
- Ķīkas ūdenskrātuve ūdenstilpe Bauskas novada Ceraukstes pagastā, uzpludināta uz Ķīkas strauta, platība — 5,2 ha.
- Rūtiņu dīķis ūdenstilpe Blīdenes pagastā, platība — 16,1 ha.
- Miķu dīķis ūdenstilpe Bunkas pagastā, platība - 6,3 ha.
- Pīļu dzelve ūdenstilpe Cēsu novada Līgatnes pagastā, Sudas purvā, platība — 2,7 ha.
- Kosas ezers ūdenstilpe Cēsu novada Skujenes pagastā, platība — 12,9 ha; Kosas dīķis.
- Cesvaines peldētavas ūdenskrātuve ūdenstilpe Cesvainē, uzpludināta uz Sūlas upes, platība - <1 ha.
- Mazērmaņu dīķis ūdenstilpe Cīravas pagastā, platība — 2,3 ha.
- Kārlīša dzirnavezers ūdenstilpe Dikļu pagastā, uzpludināta uz Grūžupītes, platība - 1,5 ha.
- Virkusmuižas dīķis ūdenstilpe Dobeles novada Dobeles pagastā, platība - 1,3 ha.
- Kārļu ūdenskrātuve ūdenstilpe Drabešu pagastā, Amatas upē, platība — 2,5 ha, garums — 580 m, lielākais platums — 130 m, lielākais dziļums — 4 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g.
- Kreiļu ūdenskrātuve ūdenstilpe Drabešu pagastā, platība — 2 ha.
- Kārļu dzirnavezers ūdenstilpe Drabešu pagastā, uzpludināta uz Amatas upes, platība - \~1 ha.
- Lekšu dzirnavezers ūdenstilpe Durbes novada Vecpils pagastā, platība — 2,2 ha.
- Ķirkuma ūdenskrātuve ūdenstilpe Dzērbenes pagastā, platība - 8,6 ha; Ķirkuru ūdenskrātuve; Ķirkums.
- Sunīšu ezers ūdenstilpe Dzērbenes pagastā, platība — <1 ha.
- Ģīļa ezers ūdenstilpe Embūtes pagastā, platība - 2,5 ha; Gīļu ezers; Ģīļa ezers; Ģīļu ezers; Ģīgļu ezers.
- Vībiņu dīķis ūdenstilpe Embūtes pagastā, platība — 1,5 ha.
- Sunīšu ezers ūdenstilpe Garkalnes pagastā, 0,2 m vjl., platība — 22-26 ha (atkarībā no līmeņa), garums — 1 km, lielākais platums — 0,35 km, lielākais dziļums — 5,8 m.
- Sunīšu dzirnavezers ūdenstilpe Gaujienas pagastā, platība — 1 ha; Sunītis.
- Sustas dzirnavezers ūdenstilpe Gaviezes pagastā, platība — <1 ha.
- Lazdu ūdenskrātuve ūdenstilpe Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība - 17 ha.
- Druvienas dīķis ūdenstilpe Gulbenes novada Druvienas pagastā, platība — 1,7 ha.
- Puķīšu ūdenskrātuve ūdenstilpe Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3 ha.
- Ratenieku dīķis ūdenstilpe Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība — 1,3 ha.
- Pilskalna dīķis ūdenstilpe Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — <1 ha.
- Krūkliņu ūdenskrātuve ūdenstilpe Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība — 40 ha.
- Ērmiķu karjera dīķis ūdenstilpe Jelgavas novada Platones pagastā, platība - 10,6 ha.
- Tāšu-Padures dzirnavezers ūdenstilpe Kalvenes pagastā, uzstādināta Tebras augštecē, 92,6 m vjl., platība — 50,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 1,5 m.
- Kalnamuižas dzirnavezers ūdenstilpe Kandavas pagastā, platība — 2,5 ha; Kalna muižas dzirnavezers; Kalnmuižas dzirnavezers.
- Dumpju dīķis ūdenstilpe Kandavas pagastā, platība 4,6 ha, iztek Abavas pieteka Dumpju strauts.
- Vaides dīķis ūdenstilpe Kolkas pagastā, platība — 5,4 ha.
- Rusaces dīķis ūdenstilpe Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība - 7 ha.
- Pīļu dīķis ūdenstilpe Kuldīgas novada Ēdoles pagastā, platība — <1 ha.
- Pavāru dīķis ūdenstilpe Kuldīgas novada Ēdoles pagastā.
- Sūnu dīķis ūdenstilpe Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, platība — 1,9 ha.
- Kapu dīķis ūdenstilpe Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība - 8,1 ha.
- Maņģenes dīķis ūdenstilpe Kuldīgas novada Rumbas pagastā, platība — 5,5 ha; Maņģeņu dīķis; Meņģenu dīķis.
- Poļu dzirnavezers ūdenstilpe Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, platība — 1,2 ha.
- Ramas dzirnavezers ūdenstilpe Līgatnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 3,3 ha, garums — 500 m, lielākais platums — 100 m, lielākais dziļums — 2,5 m, stipri aizaudzis.
- Duntes dzirnavezers ūdenstilpe Limbažu novada Liepupes pagastā, platība — 1 ha.
- Felicianovas ūdenskrātuve ūdenstilpe Ludzas novada Ciblas pagastā, platība — 9,6 ha; Felicianovas HES ūdenskrātuve.
- Kapu dīķis ūdenstilpe Madonas novada Meirānu pagastā, platība - 5,4 ha; Kāpu ezers; Visagala ezers.
- Nītaures parka dīķis ūdenstilpe Nītaures pagastā, platība — 1,9 ha.
- Stūnīšu ezers ūdenstilpe Olaines novada Olaines pagastā, platība — 16,7 ha; Stūrīšu ezers.
- Pils dīķis ūdenstilpe Preiļu pilsētā, Pils parkā, paltība — 5,6 ha; Preiļu parka ūdenskrātuve.
- Raunas dzirnavezers ūdenstilpe Raunas upes ielejā, augšpus Raunas centra, platība — 2 ha, garums — \~350 m, lielākais platums — 150 m, lielākais dziļums — 3 m.
- Krumešu dīķis ūdenstilpe Remtes pagastā, platība - 2,2 ha; Krūmu dīķis.
- Kaiju dīķis ūdenstilpe Remtes pagastā, platība — 17,2 ha.
- Strūžānu ūdenskrātuve ūdenstilpe Rēzeknes novada Strūžānu pagastā, platība — 5 ha.
- Kapu dīķis ūdenstilpe Saldus novada Blīdenes pagastā, platība - 8,8 ha.
- Kursīšu ūdenskrātuve ūdenstilpe Saldus novada Kursīšu pagastā, platība — 7,6 ha.
- Zemīšu dīķis ūdenstilpe Saldus novada Nīgrandes pagastā, platība — 1,5 ha.
- Rūķu dīķis ūdenstilpe Saldus novada Novadnieku pagastā, platība — 1,6 ha.
- Baložu dīķis ūdenstilpe Saldus novada Pampāļu pagastā, platība — 2,5 ha.
- Lapsaišu dīķis ūdenstilpe Saldus novada Zirņu pagastā, platība - 2,2 ha.
- Krūmiņu dīķis ūdenstilpe Saldus novada Zirņu pagastā, platība — 1 ha.
- Laimas dīķis ūdenstilpe Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība - 1,1 ha.
- Eikažu dīķis ūdenstilpe Siguldas novada Krimuldas pagastā, platība — 1,9 ha.
- Kārtūžu dīķis ūdenstilpe Siguldas novada Mores pagastā, platība — <1 ha.
- Ķāvu dzirnavezers ūdenstilpe Skaņkalnes pagstā, uzpludināta uz Nātrenes upes, platība — 2,2 ha.
- Sniķera dīķis ūdenstilpe Skrundas novada Rudbāržu pagastā, platība — 5,7 ha.
- Šķinu purva dīķis ūdenstilpe Sunākstes pagastā, platība - \~83 ha.
- Balgales dzirnavu ezers ūdenstilpe Talsu novada Balgales pagastā, platība - 1,7 ha.
- Puķes dīķis ūdenstilpe Talsu novada Dundagas pagastā.
- Asariņš Ūdenstilpe Talsu novada Ģibuļu pagastā, ietilpst Mordangas ezeru ziemeļu grupā, platība - 1,4 ha; Asarītis; Vieniņa ezers; Vienītis.
- Zīles dīķis ūdenstilpe Talsu novada Virbu pagastā, platība - 4,8 ha.
- Jāņa dīķis ūdenstilpe Talsu novada Virbu pagastā, platība - 5,4 ha.
- Tērvetes ūdenskrātuve ūdenstilpe Tērvetes pagastā, platība — 74 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 1,5 m, uzstādināta 1981. g. Tērvetes upē, ietilpst Tērvetes dabas parkā; Gulbju dīķis.
- Jaunmoku dzirnavezers ūdenstilpe Tukuma novada Tumes pagastā, platība — 1,8 ha; Sudmaļu dzirnavezers.
- Pižuka dīķis ūdenstilpe Vaiņodes pagastā, platība - 19 ha.
- Eriņu dīķis ūdenstilpe Valmieras novada Ķoņu pagastā, pie Rūjienas pilsētas robežas, platība — 2,8 ha.
- Jaunmuižas dzirnavezers ūdenstilpe Ventspils novada Popes pagastā, platība — 1,4 ha; Popes dzirnavezers.
- Sūniņu ūdenskrātuve ūdenstilpe Ventspils novada Puzes pagastā, platība — 8 ha.
- Pīļu dīķis ūdenstilpe Ventspils novada Tārgales pagastā, platība — 3,4 ha; Ezers.
- Svētes ūdenskrātuve ūdenstilpe Ventspils novada Ugāles pagastā, platība — 18,2 ha; Uzplūdums.
- Karātavkalna dīķis ūdenstilpe Ventspils novada Zlēku pagastā, platība - 1,9 ha.
- Virgas dīķis ūdenstilpe Virgas pagastā, platība — <1 ha.
- Zvirgzdenes dzirnavezers ūdenstilpe Zvirgzdenes pagastā, platība — 4,4 ha.
- ūdensšķērslis Ūdenstilpe, kas aizšķērso kam ceļu.
- sedimentācijas baseins ūdenstilpe, kurā notiek vai ir notikusi nogulu uzkrāšanās.
- ūdensceļš Ūdenstilpe, tās josla, ko izmanto transportam.
- ūdens ūdenstilpe, ūdenstilpju kopums (kādā teritorijā); ūdenstilpes daļa, josla (parasti ar noteiktām pazīmēm, īpašībām).
- starpteka Ūdenstilpes atzars, kurš atrodas aiz salas un kurā parasti ir mazāks ūdenīgums nekā galvenajā gultnē; neliels divu ezeru savienojums; atzars no upes uz ezeru.
- zemūdens reljefs ūdenstilpes dibena reljefa formu kopums, kas veidojies endogēnos vai eksogēnos procesos.
- bentāle Ūdenstilpes dibens un tam pieguļošais ūdens slānis, kur dzīvo organismi, bentālā zona, bentoss.
- krastmala Ūdenstilpes josla gar sauszemi.
- krasts Ūdenstilpes josla sauszemes tuvumā.
- piekraste Ūdenstilpes josla sauszemes tuvumā.
- ūdensmala Ūdenstilpes mala.
- virsūdens Ūdenstilpes virsējā kārta, slānis.
- iekšējie ūdeņi ūdenstilpju kopums kādas valsts iekšienē.
- termoabrāzija Ūdenstilpju krasta noārdīšanās ūdens un gaisa temperatūras maiņas un viļņu mehāniskā iedarbībā, mūžīgā sasaluma rajonos.
- abrāzija Ūdenstilpju krastu noārdīšanās, ko rada viļņi un sanēšu plūsmas.
- eitrofikācija Ūdenstilpju piesātināšanās ar augu barības vielām, kas veicina ūdensorganismu pārmērīgu savairošanos un ūdenstilpju aizaugšanu.
- Lejas dīķis ūdenstilpne Embūtes pagastā, platība — 1,5 ha.
- Lejas dīķis ūdenstilpne Gulbenes novada Lizuma pagastā, platība — 9 ha; Siltais dīķis; Siltais ūdens; Siltāju dīķis.
- Nātraines dīķis ūdenstilpne Seces pagastā, platība - 33,7 ha.
- hidrazīns ūdeņraža un slāpekļa savienojums N~2~H~4~; bezkrāsains, kūpošs, ļoti indīgs šķidrums ar nepatīkamu smaku; lieto ķīmiskajā rūpniecībā; ietilpst dažu raķešdegvielu sastāvā.
- ūdeņu dēņene ūdeņu dūņene ("Limosella aquatica"), kas sastopama seklās ūdenstilpēs un mitrās vietās, krastmalās.
- Rubeņu dīķis ūdestilpe Dundagas pagastā, platība — 2 ha.
- pretuguns mūris ugunsdrošības siena telpu ugunsdrošības nodrošināšanai vienas ēkas robežās (mūris pāršķeļ visu ēku un paceļas virs jumta seguma) vai blakus esošās ēkās (mūri būvē ēku galos).
- pieūjināt Ūjinot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- rallā Ukcī rallā - izsaucas runājot par ko vieglprātīgu, neapdomīgu.
- ukcī Ukcī rallā - izsaucas, runājot par ko vieglprātīgu, neapdomīgu.
- Ulpen Ulpes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Cieceres pagastā.
- Umurgas-Sārumu Umurgas-Sārumu pagasts - pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Umurgas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā.
- Mareja Upe Austrālijas dienvidaustrumos (angļu val. "Murray"), Jaundienvidvelsas un Viktorijas štata robežupe, garums - 2589 km, izteka Austrālijas Alpos 1846 m vjl., caur Aleksandrīnas ezeru ietek Indijas okeāna Enkauntera līcī.
- Murumbiģi Upe Austrālijas dienvidaustrumos (angļu val. "Murrumbidgee"), Marejas labā krasta pieteka, garums - 2172 km, augštece Austrālijasa Alpos, lietus periodā līdzenumā pārplūst, sausajā periodā apsīkst.
- Ensa Upe Austrijā ("Enns"), Donavas labā krasta pieteka, garums - 320 km, sākas Zemā Tauerna masīvā Alpos.
- Rāba Upe Austrijā un Ungārijā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 398 km (Ungārijā - 275 km), izteka Štīrijas Alpos.
- Reina Upe Eiropā (Šveicē, Vācijā, Nīderlandē; Lihtenšteinas, Austrijas un Francijas robežupe; vācu val. "Rhein", fr. val. "Rhin", hol. val. "Rijn"), garums - 1320 km, sākas Šveices Alpos, tek cauri Bodenezeram, Nīderlandē sadalās 2 atzaros un veidojot kopēju deltu ar Māsu un Šeldu ietek Ziemeļjūrā.
- Drava Upe Eiropā, Donavas labā krasta pieteka Itālijā, Austrijā, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, garums - 749 km, sākas Karintijas Alpu dienvidu pusē 1192 m vjl.
- Diransa upe Francijas dienvidaustrumos ("Durance"), Ronas kreisā krasta pieteka, garums 305 km, iztekas Pelvū masīvā un Kotas Alpos.
- Izēra Upe Francijas dienvidaustrumos ("Isere"), Ronas kreisā krasta pieteka, garums - 290 km, sākas Grajas Alpos 2400 m vjl., šķērso Savojas Alpus.
- Ada Upe Itālijā ("Adda"), Po kreisā krasta pieteka Itālijas ziemeļos, garums - 313 km, sākas Rētijas Alpos.
- Toče Upe Itālijā, izteka Lepontijas Alpos pie Šveices robežas, ietek Lagomadžores ezerā.
- Tanāro Upe Itālijas ziemeļrietumos ("Tanaro"), Po labā krasta pieteka, garums - 276 km, izteka Piejūras Alpos, pie Francijas robežas, tek pa Pjemontas līdzenumu.
- Agonja upe Itālijas ziemeļrietumos, Po kreisā krasta pieteka, izceļas Penninu Alpos.
- Adidže Upe Itālijas ziemeļu daļā ("Adige"), garums - 410 km, sākas Rētijas Alpos 1586 vjl., ietek Adrijas jūrā, veidojot daļēji kopēju deltu ar Po.
- Po Upe Itālijas ziemeļu daļā (it. val. "Po"), garums - 652 km, sākas Kotas Alpos, ietek Adrijas jūrā.
- Ahuriri upe Jaunzēlandes Dienvidsalā (_Ahuriri_), izceļas Dienvidu Alpu austrumu piekalnēs, ietek Benmoras ezerā.
- Vaimakariri Upe Jaunzēlandes Dienvidsalā, ietek Klusajā okeānā, izteka Dienvidalpos, Artura pārejas nacionālā parka dienvidrietumos.
- Otira Upe Jaunzēlandes Dienvidsalā, ietek Tasmana jūrā, izteka Dienvidalpos, Artura pārejas nacionālā parka dienvidrietumos.
- Klūta Upe Jaunzēlandes Dienvidsalas dienvidos ("Clutha"), garums - 322 km, sākas Dienvidalpos pie Aspairinga kalna, tek caur Vanakas ezeru, Otagas plato vietām aizā, ietek Klusajā okeānā.
- Čarna Struga upe Polijā ("Czarna Struga"), Lielpolijas vojevodistē, Vartas kreisā krasta pieteka.
- Obra Upe Polijā ("Obra"), Lielpolijas un Lubušas vojevodistē, Vartas kreisā krasta pieteka, garums - 173 km.
- Prosna Upe Polijā ("Prosna"), Opoles, Lodzas un Lielpolijas vojevodistē, Vartas kreisā krasta pieteka, garums - 229 km.
- Velna Upe Polijā, Lielpolijas un Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, Vartas labā krasta pieteka, garums - 117 km.
- Lielā Jugla upe Rīgas pilsētā un Garkalnes, Ropažu un Mālpils novadā, garums — 62 km, kritums — 70,6 m, sākas Mālpils novadā satekot Mērgupei un Sudai, pirms ietekas Juglas ezerā satek ar Mazo Juglu.
- Rona Upe Šveices dienvidu un Francijas dienvidaustrumu daļā (vācu val. "Rotten", fr. val. "Rhone"), garums - 812 km, sākas no šļūdoņa Lepontijas Alpos 2120 m vjl., tek cauri Ženēvas ezeram, ietek Vidusjūras Lionas līcī.
- Izāra Upe Vācijā ("Isar"), Bavārijā, Donavas labā krasta pieteka, garums - 295 km, sākas Karvendela grēdā, Alpos 1788 m vjl. (Austrijā).
- uzlūšana Upes vai ūdenstilpes ledus segas sairšana, kas notiek siltuma vai mehānisko spēku iedarbībā, intensīvi pieplūstot ūdenim.
- akvadroms Upes, ezera vai jūras iecirknis, kur apkalpes mācās vadīt tankus uz ūdens un zem ūdens.
- hidroenergoresursi Upju un ūdenstilpju ūdens krituma enerģijas krājumi.
- Ziemeļurāli Urālu daļa no Ščugoras upes (ziemeļos) līdz Osļanskas kalnam (dienvidos), Krievijā, centrālajā daļā augstums - 800-1000 m, augstākā virsotne - Telposizs (1617 m), austrumu un rietumu daļā priekškalnu grēdas beidzas ar stāvu krauju.
- Dienvidurāli Urālu dienvidu daļa no Ufas augšteces ziemeļos līdz Urālas vidustecei dienvidos, Krievijas Čeļabinskas un Orenburgas apgabalā, kā arī Baškortostānas Republikā, garums - \~500 km, augstums - līdz 1640 m (Jamantavs), ietilpst vairākas paralēlas grēdas, ko šķir dziļas starpkalnu ieplakas.
- pontonparks Uz automašīnām un amfībijām izvietoti pontoni - metāla tilpnes ar dažādu celtspēju, ko izmanto prāmju un un peldošu pontontiltu celtniecībai.
- dienas puisis uz dienām salīgts kalps.
- Neretas ūdenskrātuve uz Dienvidsusējas un tās pietekas Salātes uzpludināta ūdenstilpe Neretas pagastā, platība — \~9 ha; Neretas dzirnavezers.
- Kalešu dzirnavezers uz Kalešupes uzpludināta ūdenstilpe Talsu novada Ģibuļu pagastā.
- virsbūve Uz kuģa klāja izbūvēta telpa.
- klāja krava uz kuģa klāja novietoti konteineri, kokmateriāli, kā arī liela izmēra priekšmeti, kuras nevar ievietot kuģa tilpnēs.
- Niedrišku dzirnavezers uz Niedruškas upes uzpludināta ūdenstilpe Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 1,9 ha; Niedrišķu dzirnavezers; Niedrišku-Dzirnavu dzirnavezers.
- pieskaitāmās vispārējās izmaksas uz produkciju vai pakalpojumu veidu (vienību, grupu) attiecināmo vispārējo izmaksu summa, kas tiek noteikta, izmantojot vispārējo izmaksu pieskaitījumu likmi (sadales koeficientu).
- zemē Uz sauszemes virsas, arī uz (parasti telpas) pamata (atrasties, novietoties, novietot).
- atzinums Uz speciālām zināšanām un veiktajiem pētījumiem pamatotas eksperta atbildes un secinājumi par ekspertīzei uzdotajiem jautājumiem kriminālā vai civilprocesā.
- ķesele Uz stieples vai stīpas uzvilkts neliels apaļš tīkls zivju un vēžu ķeršanai; šāds tīkls, piemēram, zivju smelšanai, ūdenstilpes tīrīšanai.
- tekstūra Uzbūves, struktūras īpatnību kopums (piemēram, vielā, iežos, koksnē), ko rada sastāvdaļu, elementu novietojums, savstarpējās telpiskās attiecības.
- datrakāt Uzdzīvot; vieglprātīgi izturēties.
- uzdust Uzelpot (kādam).
- uzelpēt Uzelpot.
- gaidāma istaba uzgaidāmā telpa.
- uzkalpot Uzkalpoties (1).
- uzkalpot Uzkalpoties (2).
- pieklāt Uzklājot, izklājot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt (ar to, piemēram, telpu), pārklāt (kādu priekšmetu).
- uzledus Uzledojums - ledus veidojums, kas radies, sasalstot ūdenim, kurš virs ūdenstilpes ledus segas izplūdis caur plaisām, arī kas radies, sasalstot virs zemes izplūdušam gruntsūdenim.
- sliskas Uzliekama virsdaļa ragavām tilpuma pavairošanai.
- uzkaulēties Uzmācīgi lūdzot, prasot, panākt sev kādu labumu vai pakalpojumu.
- apbūt Uzmanīgi apkalpot.
- apgaismojuma līmenis uzņemamās (filmēšanas) telpas vispārējās apgaismotības raksturlielums, ko nosaka filmējamo objektu dabiskā atstarošanas spēja salīdzinājumā ar kontrastainību attiecīgā apgaismojumā.
- kontroles metodes uzņēmējdarbības kontroles paņēmienu kopums, kurā ietilpst: 1. mērīšana: plāna un faktisko rādītāju salīdzināšana, datu kvantitatīva vērtēšana, ja nav noteikti kādi citi mērogi, atskaites sistēma; 2. novērošana: nozīmīgāko lielumu vērošana, tiklīdz konstatē novirzes, jāveic koriģējoša iejaukšanās; 3. analīze: regulāru un gadījuma rakstura noviržu parametru noskaidrošana.
- konkurence Uzņēmējsabiedrības stratēģija un tāda ekonomiski patstāvīgu uzņēmēju sacensība, kas efektīvi ierobežo atsevišķu uzņēmēju spēju ietekmēt vispārīgos preču apgrozības apstākļus (cenu, piedāvājumu) un veicina preču ražošanu (pakalpojumu sniegšanu) atbilstoši pieprasījumam.
- uzlasīt Uzņemt, parasti pa vienam (valdziņus, cilpiņas uz kā).
- uzturētājbarība Uzņemto barības vielu un enerģijas daļa, ko organisms izmanto organisma dzīvības funkciju uzturēšanai - gremošanas un elpošanas orgānu, asinsriņķošanas un nervu sistēmas darbībai, ķermeņa šūnu atjaunošanai, normālas ķermeņa temperatūras saglabāšanai, kustībām utt.
- nepabeigtā ražošana uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu daļa, ieskaitot produkciju, kas atrodas ražošanas procesa starpstadijās un neietilpst gatavā produkcijā; naudas izteiksmē tā ietver konkrētā ražošanas stadijā izmantoto izejvielu, materiālu, kurināmā, enerģijas vērtību, amortizācijas atskaitījumus, aprēķināto darba algu un sociālo nodokli.
- neto apgrozījums uzņēmuma ienākumi no pamatnodarbības, preču, gatavās produkcijas pārdošanas un maksas pakalpojumu un darbu veikšanas, no kuriem atskaitītas piešķirtās trdzniecības un citas atlaides, kā arī ieņēmumu sastāvā ietvertie nodokļi, kas tieši saistīti ar pārdošanu.
- monopolstāvoklis Uzņēmuma izņēmuma stāvoklis kādas preces ražošanā (pakalpojuma sniegšanā) un iekļūšana visas valsts vai vietējā tirgū, kas dod viņam iespēju pašam vai sadarbībā ar citiem uzņēmumiem būtiski ietekmēt konkurenci, apgrūtinot citiem uzņēmējiem piekļūšanu tirgum vai kā citādi ietekmējot viņu ekonomiskās darbības brīvību.
- ražošanas pamatlīdzekļi uzņēmuma līdzekļi, kas apkalpo ražošanu ilgākā laikposmā un pilnīgi un daudzkārtīgi piedalās ražošanas procesā.
- ražošanas pamatlīdzekli uzņēmuma līdzekļi, kas apkalpo ražošanu ilgākā laikposmā un pilnīgi un daudzkārtīgi piedalās ražošanas procesā.
- apgrozījums uzņēmuma pārdoto preču vai pakalpojumu apjoms un vērtība noteiktā laika periodā.
- pašapdrošināšanās Uzņēmuma pasākumu komplekss, kuru mērķis ir samazināt iespējamos zudumus, neizmantojot apdrošināšanas kompānijas pakalpojumus.
- funkcionālā organizācija uzņēmuma uzbūve, kas orientēta uz uzņēmējdarbības funkcijām - sagādi, personāla komplektēšanu un izmantošanu, ražošanu, realizāciju, pakalpojumu sniegšanu, pētniecību, finansēšanu, norēķiniem un vadīšanu.
- operatīvā krīzes pārvaldība uzņēmuma vadības pasākumi akūtās uzņēmuma krīzes apstākļos: jaunu uzņēmējdarbības virzienu uzsākšana; produkcijas sortimentu atbrīvošana no precēm, kurām dzīves cikls tuvojas finālam; izmaksu samazināšana; ražošanas jaudu diversifikācija; ļoti radikāla cenu politika; agresīva tirgvedība; produkcijas un pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana, enerģiska sanācija, darbinieku atlaišana; kreditoru prasību apmierināšana utt.
- tīkla grafiks uzņēmuma vai darbu realizācijas lpģiski matemātiskais modelis ar noteiktu reālās darbības mērķi.
- kopētava Uzņēmuma, iestādes nodaļa, arī telpa, kurā kopē (3).
- finanšu institūcija uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas nodibināts, lai sniegt finanšu pakalpojumus, veiktu apdrošināšanas operācijas vai iegūtu līdzdalību citu uzņēmumu pamatkapitālā.
- finanšu iestāde uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas nodibināts, lai sniegtu vienu vai vairākus finanšu pakalpojumus, izņemot noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu, kā arī lai veiktu apdrošināšanas operācijas vai lai iegūtu līdzdalību citu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) pamatkapitālā.
- benzīna uzpildes stacija uzņēmums ar speciālu iekārtu un ēku kompleksu degvielas un eļļu glabāšanai un spēkratu uzpildīšanai (ēku kompleksā var būt arī veikals, atpūtas telpas u. c.).
- spiestuve Uzņēmums, arī tā daļa, celtne, telpa, kurā (ko) iegūst spiežot, presējot.
- sālītava Uzņēmums, cehs, arī telpa, kur ko sāla.
- skābētava Uzņēmums, cehs, arī telpa, kur ko skābē.
- apbedīšanas firma uzņēmums, ka spiedāvā dažādus bēru organizēšanas pakalpojumus.
- komercpilnvarotais Uzņēmums, kas iegādājas tiesības ražot vai pārdot preces vai pakalpojumus, izmantojot komercpilnvarotāja izstrādātās darba metodes un koncepciju, kā arī zīmolu, kas parasti ir labi pazīstams tirgū.
- autsaiders Uzņēmums, kas neietilpst nozares uzņēmēju monopolistiskajā apvienībā.
- lidsabiedrība Uzņēmums, kas nodrošina regulāru gaisa satiksmi vienā vai vairākos maršrutos un apkalpo tajos braucošos pasažierus; aviosabiedrība.
- veļasmazgātava Uzņēmums, kas piedāvā veļas mazgāšanas, gludināšanas u. tml. pakalpojumus; ēka, telpa, kurā tiek piedāvāti šādi pakalpojumi; veļas mazgātava.
- operators Uzņēmums, kas sniedz pakalpojumus noteiktā sektorā (piem., telekomunikācijā, transportā).
- viesnīca uzņēmums, kur uz neilgu laiku tiek izīrētas dzīvojamās telpas, parasti iebraucējiem.
- supertuvplāns Uzņēmums, kurā ietilpst filmējamās personas sejas daļa starp lūpām un uzacīm.
- mātesuzņēmums Uzņēmums, kurš uzņēmumu apvienībā, koncernā vai holdingā funkcionāli var pārņemt vadības un kontroles funkcijas, jo tam pieder akciju kontrolpakete meitas uzņēmumos.
- grauzdētava Uzņēmums, telpa, kur grauzdē.
- tonnāžas nodoklis uzņēmumu ienākuma nodoklis, kuru, pamatojoties uz kuģa neto tilpību (tonnāža), kas apliecināta ar derīgu Starptautisko tilpības apliecību (1969. g.), aprēķina un maksā tonnāžas nodokļa maksātājs.
- holdings Uzņēmumu pārvaldes veids ar akciju kontrolpaketēm.
- Bukas dīķis uzpludināts Siguldas novada Mālpils pagastā uz Sudas upes, platība — 4,5 ha; Bukas dzirnavezers; Lejasjaunzemju dzirnavezers.
- Veckalnu dzirnavezers uzpludināts uz Rikteres strauta Mālpils novadā, platība - 5 ha.
- apdvest Uzpūst (dvašu, elpu).
- uzdvest Uzpūst elpu (kādam, kam).
- apdvašot Uzpūst elpu.
- uzdvašot Uzpūst elpu.
- pārnest vārdu (jaunā rindā) uzrakstīt teksta rindā neietilpināmo vārda daļu nākamās rindas sākumā.
- pārnest vārdu jaunā rindā uzrakstīt teksta rindā neietilpināmo vārda daļu nākamās rindas sākumā.
- uzsēšanās Uzsēšanās uz sēkļa - apstāšanās un palikšana uz vietas, ja peldlīdzekļa korpuss vai ķīlis atbalstās pret ūdenstilpes dibenu (grunti).
- interneta konts uzskaite, ko veic interneta pakalpojumu sniedzējs, ar kura starpniecību lietotājam tiek atļauta piekļuve interneta resursiem.
- apriorisms Uzskats, saskaņā ar kuru telpa, laiks, cēlonība ir formas, kas piemīt cilvēka apziņai neatkarīgi no viņa pieredzes.
- uzsvilpēt Uzsvilpot.
- uzšvilpot Uzsvilpot.
- uzsvelpt Uzsvilpt (1).
- uzsvelpt Uzsvilpt (2).
- uzšvelpt Uzsvilpt.
- uzšvilpt Uzsvilpt.
- kveksis Uzticīgs un pacietīgs kalps.
- koriģējošā uzturēšana uzturēšana, kas nodrošina programmatūras vai aparatūras kļūdu labošanu; arī labošanas pakalpojumi, kas nepieciešami, ja produkts nepareizi funkcionē.
- smacēties Uzturēties piesmakušās, nevēdinātās telpās.
- ģērdāties Uzvesties vieglprātīgi, trakulīgi, draiskuļot (par sievieti).
- ļenkot Uzvilkt virvju cilpas (laivas vilkšanai pret straumi).
- uzskalot Uzvirzot (kur) virsū ko, piemēram, smiltis (no ūdenstilpes pamata, zemes dzīlēm), izveidot (piemēram, valni).
- melnulis Vaboļu dzimta ("Tenebrionidae"), kurā ietilpst sīki līdz vidēji, melni kukaiņi, kas pārtiek no augu un dzīvnieku atliekām vai graudu produktiem, \~17000 sugu, Latvijā - \~30 sugu.
- mārīte Vaboļu kārtas dzimta ("Coccinellidae"), kurā ietilpst sīki un nelieli, mugurpusē apaļīgi izliekti kukaiņi, kam ir sarkani, dzelteni, brūni vai melni segspārni ar norobežotiem plankumiem, pasaulē zināms \~4250 sugu, Eiropā konstatēts 150 sugu, Latvijā - \~50 sugu.
- smecernieks Vaboļu kārtas dzimta ("Curulionidae"), kurā ietilpst sīki vai nelieli, retāk vidēji lieli augēdāji kukaiņi, kam ir raksturīgs smeceris, >50 tk sugu, Latvijā konstatētas >350 sugas, bet to skaits varētu būt divreiz lielāks, jo maz pētīta.
- sprakšķis Vaboļu kārtas dzimta ("Elateridae"), kurā ietilpst kukaiņi, kam ir šaurs, garš ķermenis un kas no guļus stāvokļa apveļas uz kājām, radot sprakšķošu troksni, >10000 sugu (gk. tropos), Latvijā konstatēts >70 sugu.
- virpuļotājs Vaboļu kārtas dzimta ("Gyrinidae"), kurā ietilpst sīkas, tumšas, spīdīgas ūdensvaboles, gk. tropos >820 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu; virpuļotājvabole.
- slaidžoklenis Vaboļu kārtas dzimta ("Heteroceridae"), >1800 sugu, Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis 3-7 mm garš, iegarens, nedaudz saplacināts, brūns vai pelēks, ar daudziem dzelteniem plankumiem un šķērsjoslām, sastopamas ūdenstilpju krastos, pārpurvotās vietās, parasti dzīvo baros.
- trūdgrauži Vaboļu kārtas dzimta ("Orthoperidae syn. Corylophidae"), pie kuras pieder sīkas brūnas vaboles, kas pārtiek galvenokārt no pelējumsēņu sporām un sēņotnes un sastopamas arī kā kaitēklis mitrās telpās, augu mājās u. tml., 425 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- vālīšvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Pselaphidae"), \~7000 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu, vaboļu ķermenis 1,1-3,4 mm garš, ļoti daudzveidīgs, sastopamas gk. mitrās pļavās, pie ūdenstilpēm, kā arī skudru pūžņos, putnu ligzdās, zem koku mizas, augsnē.
- māņsmecernieks Vaboļu kārtas dzimta ("Salpingidae"), Latvijā konstatētas 8 sugas, vaboļu ķermenis 2-4,5 mm garš, nedaudz saplacināts, virspuse punktota, dažām sugām ar metālisku spīdumu, sastopamas zem atmirušas koku mizas, trūdošā koksnē u. c.
- kapračvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Silphidae"), plakanas 4-40 mm garas vaboles, pārtiek no beigtiem dzīvniekiem, 350-500 sugu., Latvijā konstatēts \~20 sugu; līķvabole.
- ēnvaboles Vaboļu kārtas ēnmīļu dzimta ("Melandryidae syn. Serropalpidae"), 560 sugu, Latvijā konstatēts 18-20 sugu, tās samērā maz pētītas; vaboļu ķermenis iegarens, 2-16 mm garš, segspārni ar smalkiem matiņiem, bieži spīdīgi.
- līķvabole Vaboļu kārtas kapračvaboļu dzimta ("Silphidae"), kukainis, kas parasti pārtiek no beigtiem dzīvniekiem; visā pasaulē, gk. mērenajā joslā >350 sugu, Latvijā 19 sugu.
- skrejvabole vaboļu kārtas plēsīgo vaboļu apakškārtas dzimta ("Carabidae"), kurā ietilpst sīkas, vidēji lielas un lielas, tumšas, reizumis metāliski zaigojošas vaboles, >50000 sugu, Latvijā konstatēts >310 sugu.
- justictiesības Vācijā krimināltiesību, kriminālprocesa un civilprocesa kopnosaukums.
- Karolīna Vācijas krimināltiesību un kriminālprocesa kodekss, kas pieņemts karaļa Kārļa V valdīšanas laikā 1532. g. un bija spēkā līdz 1870. g.
- nokopt Vācot ko prom, liekot ko noteiktā vietā, sakārtot, iztīrīt (piemēram, telpu, celtnes apkārtni).
- aroddaļas Vācu darba frontes (2. pasaules kara laikā) arodnieciskas institūcijas, kas kārtoja sociālpolitiskos jautājumus atsevišķās ražošanas nozarēs.
- kategoriskais imperatīvs vācu filozofa I. Kanta (1724.-1804. g.) tiesību filozofijas jēdziens, kas izsaka apriāro morālo likumu, pēc kura jāvadās cilvēkiem, - katram cilvēkam vienmēr jārīkojas tā, lai viņa uzvedība varētu kalpot par piemēru vispārējai likumdošanai, un pret cilvēku nekad nedrīkst izturēties kā pret līdzekli kādu mērķu sasniegšanai; katrs cilvēks vienmēr ir augstākais mērķis un vērtība.
- dīle Vācu ģimenes mājas 2 stāvus augsta priekštelpa ar trepēm un, parasti, ar kamīnu, līdzīgi angļu halles iekārtai.
- Edeka Vācu koloniālpreču tirgotāju uz kooperatīviem pamatiem dibināto organizāciju kopējais nosaukums (vācu "Einkaufsgenossenschaft deutscher Kolonialwarenhandler").
- lidmašīnas vadība vadības ierīču atliekšana, lai panāktu vajadzīgo telpisko stāvokli; lidmašīnas vadībā lieto aerodinamiskās plāksnes.
- tālapstrādes pārraugs vadības programma, kas nodrošina datu pārsūtīšanu starp lokāliem un attāliem termināļiem un lietojumprogrammām, kas tos apkalpo. Šajās programmās var būt ietvertas arī programmas, kas formatē termināļu ekrānus un pārbauda ievaddatu atbilstību formātiem.
- autentifikācijas kods vadības ziņojumu lauks, ko piekārto datu blokam, lai identificētu ziņojumu, tajā parasti ietilpst speciāla parole, ziņojuma kārtas numurs, norāde uz pārraides laiku un datumu, kā arī cita informācija, kas atvieglo datu nesankcionētas izmantošanas un izmaiņas atklāšanu.
- nest Vadīt (kā) plūsmu noteiktā virzienā (piemēram, par vadiem, caurulēm, ūdenstilpju gultnēm).
- kabīne Vadītājam vai pasažieriem iekārtota telpa (parasti transportlīdzeklī).
- neitrāle vads, kas ir savienots ar nullpunktu.
- datu kopne vadu komplekts, kuru lieto paralēlai datu pārsūtīšanai starp datora funkcionālajiem blokiem. Vadu skaitu sauc par datu kopnes platumu. Katrs vads kalpo atsevišķa informācijas bita pārsūtīšanai. Datu kopnes platums parasti ir vienāds ar datorā izmantojamā vārda garumu.
- instalācija Vadu un ierīču kopums (piemēram, telpā, ēkā, uzņēmumā).
- Pāna svilpe vairākas (9-23) pēc garuma atšķirīgas, savstarpēji savienotas svilpes, Pāna flauta.
- rinka vairākas telpas zem viena jumta.
- ostīt Vairākkārt ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu, arī smaku, smaržu) ar ožas analizatoru (par cilvēkiem); arī ost (1), parasti ilgāku laiku.
- nomētāt Vairākkārt nometot ko, piegružot (piemēram, grīdu, telpu); piemētāt.
- svilpot Vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas skaņas, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi); atskanēt šādām skaņām.
- šņaukāt Vairākkārt skali ieelpot, izelpot caur degunu (parasti, ja ir iesnas); šņaukāties (2).
- šņaukāties Vairākkārt skaļi ieelpot, izelpot caur degunu (parasti, ja ir iesnas); šņaukāt (2).
- šķiesties Vairākkārt šķērdēt, tērēt, arī lietot ko neapdomīgi, vieglprātīgi, bezatbildīgi.
- plaušu acinuss vairāku alveolu alveolārā eja vai elpošanas bronhs kopā ar savām divām trim alveolārajām ejām.
- kopieslodzījums Vairāku apcietinātu vai notiesātu personu turēšana kopējās telpās.
- prasību kumulācija vairāku prasību apvienošana (civilprocesā).
- koptilpums Vairāku vai daudzu (kā) tilpumu summa.
- vīrpaparde Vairogpaparžu dzimtas ozolpaparžu ģints suga - melnā ozolpaparde ("Dryopteris filix-mas"), ap metru augsta paparde, lapas plūksnaini divkārt dalītas, sastāv no vienāda platuma sīkām lapu daiviņām, kas izvietotas pa pāriem, Latvijā sastopama bieži ēnainos mežos.
- kailpaparde Vairogpaparžu jeb ozolpaparžu dzimtas ģints ("Gymnocarpium"), daudzgadīgi lakstaugi ar tieviem, tumšbrūniem līdz melniem, ložņājošiem sakneņiem, 6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- mijkrēšļains Vāji apgaismots (par vietu, telpu); krēslains (2).
- krēslains Vāji apgaismots (par vietu, telpu).
- sadukt Vāji elpot, sadrūmt.
- dvēst Vāji elpot.
- pūpāt vāji un sekli elpot.
- nešpars Vakara dievkalpojums katoļu baznīcā.
- vespers Vakara dievkalpojums katoļu baznīcā.
- vespere Vakara dievkalpojums.
- publisko tālsakaru operators valdības licencēta organizācija (institūcija), kas plašai sabiedrības daļai nodrošina publiskus tālsakaru pakalpojumus.
- publiskā nesējorganizācija valdības pārraudzīta institūcija, kas nodrošina vispārējus telekomunikāciju pakalpojumus.
- ministru kabinets valdības sastāvā ietilpstošo ministru kopums, valdība.
- mēles vālene vāleņu ģints sēņu suga ("Clavariadelphus ligula").
- velga Valgme; arī ūdens (ūdenstilpē).
- Dryopteris wallichiana Valliha ozolpaparde.
- plāterieši Valmieras novada Vilpulkas pagasta apdzīvotās vietas "Plāteri" iedzīvotāji.
- stila lapas kaskadēšana valodas HTML papildu iespēja, kas ļauj globālā tīmekļa pakalpojumu izstrādātājiem un tīkla lietotājiem veidot īpašus lappušu izklājumus, piemēram, noteikt, kā izvietot galvenes vai kā noformēt saites.
- koinē valodas paveids, kas kalpo saziņai starp vienas valodas dažādu dialektu runātājiem; parasti tas izveidojas uz viena (vai divu) dialektu pamata.
- jēdzientelpa Valodas vienību (piemēram, vārdu) semantiskās saistības reprezentācija daudzdimensiju vektoru telpā.
- altajiešu valodas valodu saime, kurā ietilpst 3 valodas grupas: tjurku, mongoļu un tungusu-mandžūru valodas.
- kaukāziešu valodas valodu saime, kurā ietilpst abhāzu-adigu, kartvelu un nahu-dagestāniešu valodas.
- somugru valodas valodu saime, kurā ietilpst Baltijas jūras valodu grupa (lībiešu, igauņu, votu, somu, ižoru, karēļu, vepsu valoda), sāmu valoda, Volgas valodu grupa (mordviešu, mariešu valoda), Permas valodu grupa (komiešu, komiešu-permiešu, udmurtu valoda) un ugru valodu grupa (hantu, mansu, ungāru valoda).
- austronēziešu valodas valodu saime, kurā ietilpst indonēziešu, polinēziešu, melanēziešu un mikronēziešu valodas; sauc arī par malajiešu-polinēziešu valodām.
- Valparaisa Valparaiso, pilsēta Čīlē.
- Apvienotās Nācijas valstis, kas 2. pasaules kara laikā ietilpa antihitleriskajā koalīcijā un 1945 nodibināja Apvienoto Nāciju Organizāciju.
- Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra valsts aģentūra (LĢIA), kuras funkcijas ir iegūt, apstrādāt un uzturēt ģeogrāfiskos pamatdatus civilām un militārām vajadzībām; veidot un attīstīt ģeogrāfisko pamatdatu informācijas sistēmu; sniegt ģeodēzisko, kartogrāfisko un ģeotelpisko informāciju.
- Mjanma valsts Āzijas dienvidaustrumos (mjanmiešu (birmiešu) val. "Myanma Pye" / "Pyidaungzu Myanma Naingngandaw"), gk. Indoķīnas pussalas ziemeļdrietumu daļā, ietilpst arī daudzas nelielas salas, platība - 676552 kvadrātkilometri, 48137700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nepjido, administratīvais iedalījums - 7 apgabali un 7 pavalstis, robežojas ar Bangladešu, Indiju, Ķīnu, Laosu un Taizemi, apskalo Bengālijas līcis un Andamanu jūra.
- gaisa spēki valsts bruņoto spēku daļa, kuras uzdevums ir kontrolēt un aizsargāt valsts gaisa telpu, piedalīties meklēšanas un glābšanas darbos, kā arī veikt gaisa transporta uzdevumus.
- valsts budžeta ilgtermiņa saistības valsts funkciju, valstiski nozīmīgu pasākumu, projektu vai starptautiski uzņemto saistību izpildes nodrošināšanai noslēgtie līgumi, to skaitā līgumi par saņemamiem pakalpojumiem, saskaņā ar kuru noteikumiem budžeta finansēta institūcija veic maksājumus saimnieciskajam gadam sekojošos turpmākajos saimnieciskajos gados.
- reģistrs Valsts iestāde, arī privāts uzņēmums, kas veic kuģu tehnisko pārbaudi, lai garantētu kuģniecības drošību, arī apdrošina kuģus; celtne, telpas, kur darbojas šāda iestāde, uzņēmums; kuģu reģistrs.
- muita Valsts iestāde, kas kontrolē visus pār robežu vedamos priekšmetus, saskaņā ar pastāvošiem likumiem par preču eksportu un importu un muito tos; celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde.
- mašīnu un traktoru stacija valsts lauksaimniecības uzņēmums, kas bija apgādāts ar lauksaimniecības mašīnām un uz līguma pamata veica kolhozu ražošanas tehnisko apkalpošanu.
- Jaunzēlande Valsts Okeānijas dienvidrietumos (angļu val. "New Zealand", maoru val. "Aotearoa"), ietilpst 3 lielas salas (Ziemeļsala, Dienvidsala, Stjuarta sala) un vairākas nelielas salas un salu grupas, 270534 kvadrātkilometri, 4252270 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Velingtona, administratīvais iedalījums - 12 reģionu.
- valstspilsēta valsts pakļautības pilsēta, kas ir noteikta kā nacionālas nozīmes attīstības centrs; Latvijā (2023. g.) tādas ir desmit, no tām septiņas ar atsevišķu pašvaldību (Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga un Ventspils), bet Jēkabpils, Ogre un Valmiera ietilpst atbilstošajos novados.
- procesa virzītāji valsts pilnvarotas iestādes un amatpersonas, kuras ir tiesīgas pieņemt lēmumus vienpersonīgi vai koleģiāli nolūkā uzsākt, vadīt un virzīt kriminālprocesu, lai noskaidrotu lietā patiesību un taisītu pamatotu un taisnīgu spriedumu.
- sociālie pakalpojumi valsts sniegti bezmaksas pakalpojumi iedzīvotājiem.
- regulators Valsts vai pašvaldības iestāde, kura saskaņā ar likumu regulē pakalpojumu sniegšanu.
- licence valsts vai pašvaldības izdota oficiāla atļauja nodarboties ar ko vai veikt (piem., sniegt kādas darbības pakalpojumus, tirgoties ar precēm, piedalīties sacensībās).
- monopoloīds Valsts vai pašvaldības monopols, kura uzdevums nav sagādāt ienākumus, bet gan nodrošināt stabilus pakalpojumus (piem., pasts, gāzes un ūdens piegāde u. c.).
- ilgtermiņa saistības valsts vai pašvaldību funkciju nodrošināšanai noslēgtie līgumi, to skaitā līgumi par saņemamajiem pakalpojumiem, kurus no budžeta finansēta institūcija apmaksā saimnieciskajam gadam sekojošos turpmākajos saimnieciskajos gados.
- valsts aparāts valsts varu apkalpojošo iestāžu un cilvēku kopums, kas nodrošina to ar informāciju, sagatavo tās lēmumu projektus un praktiski īsteno tās lēmumus.
- teritorija valsts, zemes, iekšējo un piekrastes ūdeņu platība ar noteiktām robežām, piemēram, valsts teritorija, pilsētas teritorija, arī gaisa telpa virs tās; noteikts Zemes virsas apgabals.
- Nāciju Sadraudzība valstu apvienība, kurā ietilpst Lielbritānija un tās bijušās kolonijas, kas ieguvušas neatkarību.
- frontofiss Valūtas darījumu telpa - komercbankas apakšnodaļa, ko veido darījumu telpa un iekārtas, kas tiek izmantotas informācijas saņemšanai, darījumu slēgšanai un valūtas pozīciju un limitu uzraudzībai.
- lodžija vaļēja galerija, kas piekļaujas ēkai, telpa, kurai ārsienas vietā ir kolonāde vai arkāde.
- klētspriekša Vaļēja telpa ar grīdu zem jumta pārlaiduma klēts ieejas pusē.
- pirtnieks Vaļinieki, kas senāk dzīvoja saimnieka pirtī, Latvijas vēstures avotos vārds pirmoreiz minēts 1559. g. un pēc tam sastopams līdz pat 19. gs., iebūviešu pašķira kas bij vai nu bezzemnieki, vai arī lietoja nedaudz saimnieka bandas zemes, ko atkalpoja ar savu darbu, atkarībā no tā bij arī noteikti viņu pienākumi pret baznīcu (sieciņi), muižu (klaušas) un valsti.
- Ogres Kangari vaļņveida osu virkne Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenuma rietumu malā, ar nelieliem pārtraukumiem stiepjas 25 km garumā paralēli Daugavai starp Sēlēku ezeru (Tīnūžu pagastā) un Lielvārdi, ietilpst Augstie kalni (66,7 m vjl.), Zilie kalni (52,4 m vjl.), Kaparāmurkalni u. c. kalni.
- delfīns Vaļveidīgo kārtas zobvaļu apakškārtas dzimta ("Delphinidae"), zīdītājs ar tumšu mugurpusi un gaišu vēderpusi, 40 sugas, Baltijas jūrā konstatētas 8 sugas, no kurām 2 sugas - afalīna un cūkdelfīns - ieklīst arī Latvijas piekrastes ūdeņos.
- argentāns Vara (73-80%), niķeļa (15-20%) un cinka (7%) sakausējums; lieto rotaslietu un sadzīves priekšmetu gatavošanai; alpaks.
- piars varas pārstāvju informatīvo saikņu sistēma ar sabiedrību; to realizē varas struktūru preses sekretāri vai speciāli kalpotāji; PR (2).
- masu apkalpošanas teorija varbūtību teorijas nozare, kurā pēta likumības lielas sistēmas (ražošana, sakaru tehnikā, pakalpojumu sfērā), lai izstrādātu optimālas to apkalpošanas metodes; rindu teorija.
- formants Vārda daļa, kas kalpo vārddarināšanai un vārda formu maiņai.
- izskaņa Vārda daļa, kurā ietilpst tā pēdējais piedēklis kopā ar galotni.
- zilbe Vārda skaņa vai skaņu kopa, ko izrunā ar vienu elpas izdvesumu.
- šķirklis Vārdnīcas teksta daļa, kurā ietilpst skaidrotais vai tulkotais vārds, tā gramatiskās formas, norādes, skaidrojumi vai tulkojumi, vārda lietojuma paraugi, attēli.
- juk Vārds, kas dod atelpu starp svarīgiem vārdiem runā; varbūt, iespējams.
- vārtu velve vārtu telpa (parasti velvēta).
- vārtrūme Vārtu telpa.
- vasarnieks Vasaras kalps.
- ass Veca tilpuma mērvienība (malkas daudzuma mērīšanai) - aptuveni 2-4 kubikmetri.
- čūksnis Veca, pussagruvusi celtne; tumša, netīra vieta, telpa.
- ieroču istaba vecās baznīcās piebūvēta priekštelpa, kurā vīrieši pirms ieiešanas baznīcā atstāja ieročus.
- hagiogrāfi Vecās Derības kanonisko rakstu trešā daļa, t. i. grāmatas, kas neietilpst Torā vai Praviešu rakstos.
- Alt-Selburg Vecsēlpils muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā.
- norieši Vecumnieku novada Stelpes pagasta apdzīvotās vietas "Noras" iedzīvotāji.
- mezenteriskais limfadenīts vēdera dobuma limfmezglu iekaisums: lēkmjveida vēdersāpes ar vemšanu, kas ilgst vairākas dienas un recidivē; izteikts palpatorisks sāpīgums labajā ileocekālajā apvidū, epigastrijā, retāk - kreisajā ileālajā apvidū.
- izvēdināt Vēdināt un pabeigt vēdināt (telpu).
- izvēdināt Vēdinot panākt, ka (piemēram, dūmi, smaka) izplūst, izzūd (no telpas).
- Ahibudnaja vēdiskajā mitoloģijā - rāpuļveida dievība, plašākā nozīmē - jūras un pasaules okeāns; lai gan tradīcija saista šā čūskveidīgā mitoloģiskā radījuma dzīvesvietu ar ūdenstilpju dzelmēm, tā ietekmes sfērā ietilpst arī zeme, debesis, debesu spīdekļi, augi, dzīvnieki un kalni.
- Vāta vēdiskajā mitoloģijā - vēja dievība, kas cieši saistīta ar Vāju, tomēr to raksturi manāmi atšķiras, un daudzos gadījumos ir tas ir vēja dievišķotais spēks, kuru pazīst pēc svilpiena, aicinājuma, bet nevis pēc viņa izskata.
- jupa Vēdiskajā rituālā upurēšanas stabs, kas simbolizē sargu un triju pasauļu - debess, gaisa un zemes - aizstāvi; tas simbolizē arī rituāla telpas vertikālo asi un pasaules koku.
- pievest Vedot sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (telpu, platību).
- tura Veidņu atbalsta elements, lai veidņu stāvokli telpā saglabātu nemainīgu.
- nomegžt Veidojot cilpas, mezglus, pagatavot (piemēram, tīklu).
- siet Veidojot mezglus, cilpas, vijumus u. tml., iekļaut, nostiprināt (ko, piemēram, priekšmetā).
- siet Veidojot noteiktu mezglu, cilpu sistēmu, darināt, gatavot (ko).
- kulise Veidojums, kas ko norobežo (kādā telpā, laukumā).
- cilpāt Veidot cilpas.
- vērtēt Veidot noteiktu spriedumu, atziņu, secinājumu par kā (piem., par cilvēka, tā spēju, priekšmeta, vietas, telpas, norises) atbilstību vai neatbilstību noteiktām prasībām, to līmenim.
- norobežoties Veidot robežu (ar ko) - par platību, telpu.
- virpuļot Veidot virpuļus (par ūdeni, straumi ūdenstilpē); būt tādam, kur ir virpuļi (par ūdenstilpi).
- velties Veidoties, izplatīties ūdenstilpē (par viļņiem).
- salonveikals Veikals ar modernu iekārtu un paaugstinātas kvalitātes precēm, uzlabotu apkalpošanu.
- nopūpāt Veikt pēdējo vārgo elpas vilcienu.
- cipot Veikt tilpsaspiedi (datorā).
- 6 balles pēc Boforta skalas vēja ātrums 10,8-13,8 m/s, stiprs vējš, lpkās koku zari, dūc telefona vadi.
- vējuzplūdi Vēja darbības izraisītas ūdenstilpes līmeņa svārstības, kas rada tā paaugstināšanos pretvēja krastā.
- virsūdensskrējējs Vēja grābslis, vieglprātīgs cilvēks.
- svipstis Vēja grābslis, vieglprātis; svipstiņš.
- svipstiņš Vēja grābslis, vieglprātis.
- švipstis Vēja grābslis, vieglprātis.
- žolburs Vējagrābslis, vieglprātīgs, trakulīgs cilvēks.
- vektoru lauks vektorfunkcijas vērtību kopa dotajā plaknes vai telpas apgabalā; vektoru lauka teorijā izmanto matemātisko analīzi.
- elektriskā indukcija vektoriāls lielums, kas raksturo lādiņu elektrisko lauku neatkarīgi no dielektriķa, kurš aizņem lauka telpu; apzīmējums D; mērvienība kulons uz kvadrātmetru (C/m^2^).
- rādiusvektors Vektors, kas iet uz patvaļīgu telpas punktu no kāda fiksēta punkta.
- nekustīgs vektors vektors, kas ir saistīts ar tā pielikšanas punktu un nav pārvietojams telpā (piem., punkta rādiusvektors, mehāniskās sistēmas kinētiskais moments pret punktu).
- brīvs vektors vektors, ko var pārvietot telpā uz jebkuru punktu (piem., spēkpāra moments).
- Mikuļinas starpleduslaikmets vēlā pleistocēna starpleduslaikmets Krievijas Eiropas daļā un Baltkrievijā; šajā laikā Alpos bija Risas-Virma, Rietumeiropā - Ēmas, Ziemeļamerikā - Sangamonas, Latvijā - Felicianovas starpleduslaikmets.
- Tulipa tarda vēlā tulpe.
- kotedžtulpes Vēlīno vienkāršo dārza tulpju grupa; šīs grupas tulpes.
- deflektors Velkmes ierīce, kas veicina netīrā vai sakarsētā gaisa aizplūdi no telpām.
- siet Velkot (kā) galus, stūrus u. tml., piemēram, no mezgla, cilpas, panākt, ka (kā) saistījums kļūst vaļīgs, arī atraisās.
- pavilkt Velkot padarīt vaļīgāku (cilpu, mezglu).
- savilkt Velkot, piemēram, auklu, diegu, padarīt, parasti pilnīgi, stingru (piemēram, sējumu, cilpu) tajā; velkot, piemēram, auklu, siksnu, satuvināt, sakļaut (kā) detaļas, elementus.
- pievilkt Velkot, vācot sagādāt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu).
- cūkpiene Vēlpiene ("Leontodon").
- pienes Vēlpiene ("Leontodon").
- pieņi Vēlpiene ("Leontodon").
- vēlpienes Vēlpiene ("Leontodon").
- leontodon Vēlpienes.
- rudens vēlpiene vēlpieņu suga ("Leontodon autumnalis").
- sarainā vēlpiene vēlpieņu suga ("Leontodon hispidus").
- izpiļčkāt Veltīgi un vieglprātīgi izlaistīt.
- izplunckāt Veltīgi un vieglprātīgi izliet.
- nematode Veltņtārpu tipa klase ("Nematoda"), kurā ietilpst dzīvnieki, kam ir veltņveida, vārpstveida vai diegveida ķermenis ar atkārtoti mainītu kutikulu un kas dzīvo ūdenī, augos, dzīvniekos, cilvēkā, šīs klases dzīvnieki, >10000 sugu, Latvijā konstatēts >350 sugu.
- serdahans Velvētas pagraba telpas Indijā, Irākā un Irānā, ko iekārto kā patvērumu no vasaras karstuma; serdabs 2.
- serdabs Velvētas pagraba telpas Indijā, Irākā un Irānā, ko iekārto kā patvērumu no vasaras karstuma.
- pievemt Vemjot padarīt netīru, slapju (grīdu, telpu).
- vasaras telpas veranda, balkons, terase, lodžija (paplašina dzīvokli vai veido atsevišķu vasaras sezonā izmantojamu telpu), arī vasarnīcas un dārza mājiņas.
- vērga Verdzība, kalpība.
- vērdzināt Verdzināt, izkalpināt.
- servus Vergs, kalps, kalpotājs.
- savērst Vēršot panākt, ka (kam, piemēram, priekšmetiem) izveidojas noteiktas attiecības telpā vienam pret otru, citam pret citu.
- novērtēt Vērtējot atzīt, noteikt (kā, piemēram, priekšmeta, telpas, parādības vai to īpašību) atbilstību noteiktām izmantošanas, arī gaumes, estētikas prasībām.
- pievienotā vērtība vērtība, kas pievienota izejvielām, precēm un pakalpojumiem to ražošanas vai tālākpārdošanas gaitā; daļa no vērtības, kas pieaugusi uzņēmumā, pateicoties algotā darbaspēka spējai radīt lielāku vērtību nekā ir pašam darbaspēkam.
- krājtvertne vertikāla riņķveida, taisnstūru vai daudzstūru tilpne birstošu materiālu (piemēram, cementa) glabāšanai.
- frigidarium Vēsā telpa seno romiešu peldu iestādēs.
- frigidārijs Vēsā telpa seno romiešu pirtīs un peldu iestādēs.
- nešpors vesperes, vakara dievkalpojums katoļu baznīcā.
- rastafarisms Vestindijas salās cēlusies reliģija, kas aicināja melnos atgriezties Āfrikā, sakramentā ietilpst gandžas (marihuānas) lietošana, baznīcu nav, regulāri pulcējas uz lūgšanām, un ik pa laikam notiek ļoti liela sapulce.
- ekspresvēstule Vēstuļu korespondence, kurai pasta pakalpojuma sniedzējs nodrošina papildu pasta pakalpojuma īpašības.
- Dofinē Vēsturiska province Francijas dienvidaustrumos ("Dauphine"), ietver Izēras, Dromas, Augšalpu departamentu, platība - 20400 kvadrātkilometru.
- Savoja Vēsturiska province Francijas dienvidaustrumos, Alpos, pie Šveices un Itālijas robežām, ietver Augšsavojas un Savojas departamentu.
- Provansa Vēsturiska province Francijas dienvidaustrumos, Vidusjūras piekrastē, ietver Bušdironas, Vāras, Augšprovansas Alpu, Voklīzas, Piejūras Alpu, Augšalpu departamentu, kas kopā ar franču Rivjēru veido Provansas-Rivjēras ekonomisko rajonu, platība - 18200 kvadrātkilometru, lielāko daļu teritorijas aizņem Alpi.
- Hannovere Vēsturiska province Vācijas ziemeļrietumos, starp Elbu un Nīderlandi, 1692.-1807. g. valdīja kūrfirsts, 1815.-1866. g. - feodāla valstiņa, personālūnijā ar Lielbritāniju 1714.-1807. un 1815.-1837. g., kopš 1946. g. ietilpst Lejassaksijas zemē.
- asmīte Vēsturiska tilpuma mērvienība, ko lietoja Lietuvā labības mērīšanai, 17.-18. gs. arī Latgalē, bija 1/8 Lietuvas jeb Viļņas mucas (~407,04 l); 1776. g. tika noteikts, ka asmītē ietilpst \~50,8 l.
- Ēpeira Vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļrietumos ("Ēpeiros"), ietilpst daļa Pindu kalnu (augstums - līdz 2637 m).
- Augštaitija Vēsturiski ģeogrāfisks un etnogrāfisks novads Lietuvas austrumu daļā, kas līdz 13. gs. bija augštaišu apdzīvota teritorija, no 15. gs. tajā ietilpa lietuviešu apdzīvota teritorija uz austrumiem no Nevēžas un Nemunas vidusteces.
- reģenerācija vēsturisko arhitektūras objektu, ansambļu vai pilsētbūvnieciskā kompleksa pārveidošana, kurā atjauno tā zudušās daļas, plānojumu un telpisko struktūru, funkcionālo aktivitāti.
- Mazā Armēnija vēsturisks apgabals Eifratas upes augštecē, kas ietilpa Hetu valstī, vēlāk Persijā, neatkarīga no 322. g.- 2. gs. b. p. m. ē., tika iekļauta Lielās Armēnijas sastāvā m. ē. 1. gs.
- Tesālija Vēsturisks novads Grieķijas vidusdaļā ("Thesalia"), kas izveidojās 4. gs. p. m. ē., bet drīz iekaroja Maķedonija, vēlāk ietilpa Romas provincē Maķedonijā, no 395. g. bija Bizantijas, no 1396. g. - Osmaņu impērijas varā, kopš 1881. g. ietilpst Grieķijā.
- Kartlija Vēsturisks novads Gruzijā, Kūras vidusteces rajonā, IV-III gs. p. m. ē. ietilpa Austrumgruzijas valstī.
- Kolhīda Vēsturisks novads Gruzijas rietumu daļā, Melnās jūras austrumu piekraste, kur no VI gs. p. m. ē. radās grieķu kolonijas, VI-II gs. p. m. ē. pastāvēja Kolhīdas valsts, kas vēlāk ietilpa dažādās Gruzijas valstīs.
- Svanetija Vēsturisks novads Gruzijas ziemeļrietumos, Inguri augšteces baseinā, Lielā Kaukāza dienvidrietumu nogāzē, no X gs. vidus ietilpa apvienotajā Gruzijas valstī, no XIII gs. - Rietumgruzijas valstī, XIX gs. - pievienota Krievijai.
- Malabara Vēsturisks novads Indijas dienvidos ("Malabar"), starp Arābijas un Lakšadvīpu jūru un Rietumgatu kalniem, mūsdienās ietilpst Keralas un Karnātakas štatos.
- Radžputāna Vēsturisks novads Indijas ziemeļrietumu daļā, kur XIII-XIX gs. bijis \~20 neatkarīgu valstiņu, 1818.-1947. g. Anglijas pakļautībā, kopš 1950. g. ietilpst Rādžastānas štatā.
- Mazpolija Vēsturisks novads Polijas dienvidaustrumu daļā ("Malopolska"), IX-X gs. vairākas kņazistes (vasaļatkarīgas no Čehijas un Lielās Morāvijas), X gs. beigās iekļāvās Polijas valstī, pēc Polijas dalīšanas XVIII gs. beigās līdz 1918. g. lielākā daļa ietilpa austriešu Galicijā.
- Lielpolija Vēsturisks novads Polijas rietumos ("Wielkopolska"), starp Pomoži (ziemeļos), Mazoviju (austrumos), Mazpoliju un Silēziju (dienvidos), kur X gs. izveidojās Poznaņas un Kališas kņazistes, kas 1569. g. iekļāvās Polijas-Lietuvas valstī kā Lielpolijas province, no 1815. g. - Prūsijā, bet pēc 1919. g. lielākā daļa tika atdota atpakaļ Polijai.
- Mazovija Vēsturisks novads Polijas vidienē un ziemeļaustrumos, gar Vislu, Bugu un Narevu ("Mazowsze"), kas sākot ar X gs. ietilpa Pjastu valstī (galvaspilsēta - Plocka), XIII gs. sadalījās un vēlāk nokļuva poļu karaļu varā (Plockas, Ravas un Mazovijas vojevodistes, pēc tam guberņas), pēc apvienošanās ar Lielpoliju te atrodas Polijas galvaspilsēta (Varšava, kopš 1596. g.).
- Banata Vēsturisks novads Rumānijā un Serbijā, starp Donavu, Tisu, Murešu un Dienvidkarpatiem, X-XI gs. feodāla valstiņa, no XII gs. ietilpa Ungārijā, XVI-XVIII gs. Osmaņu impērijā, no 1718. g. – Austroungārijā, no 1920. g. sadalīta – lielākā daļa Rumānijā, rietumu daļa - Dienvidslāvijā, tagad - Serbijā (Vojvodina).
- Mēklenburga Vēsturisks novads Vācijas ziemeļaustrumos, kur XII gs. ģermāņi nodibināja firsta valsti, no 1348. g. - hercogiste, 1934.-1952. g. un no 1990. g. ietilpst Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē.
- vētuve Vētīšanas telpa.
- polifema Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Polyphemidae"), \~1-1,8 mm ķermenis, čaula rudimentāra, masveidīga, mātītēm kalpo kā perējamā kamera, galvas priekšdaļu aizņem liela salikta acs, Latvijā konstatēta 1 suga.
- Sudden Vībrokas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mālpils pagastā.
- kinetoplasts Vicaino protozoju organella; sastāv no divām daļām - blefaroplasta un parabazālā ķermeņa, kas saistīti ar smalku pavedienu; kalpo kustību koordinācijai.
- MCV Vidējais eritrocītu tilpums.
- pneimomediastinogrāfija Videnes rentgenogrāfija pēc slāpekļa oksīda vai skābekļa ievadīšanas ar adatu aiz elpvada vai krūšu kaula.
- pārredzamība Vides īpašība, kas raksturo no vadītāja vietas redzamo telpu ārpus transportlīdzekļa.
- stereoskopija Vides objektu, to attēlu vizuāla uztvere, kas balstās uz binokulārās redzes īpašībām un dod iespēju novērtēt objektu telpisko formu un savstarpējo novietojumu; metožu kopums plakanu attēlu veidošanai, kuri izraisa telpiskuma sajūtas.
- karakalps Viduslaikos - bruņinieka pavadonis; vēlāk - algots kareivis; kara kalps.
- kara kalps viduslaikos - bruņinieka pavadonis; vēlāk - algots kareivis; karakalps.
- skriptorijs Viduslaikos - darbnīca (telpa) manuskriptu pārrakstīšanai (parasti klosteros).
- ministeriāli Viduslaikos - karaļa vai lielo feodāļu kalpi; vēlāk tie saplūda ar bruņniecību.
- interdikts Viduslaikos - katoļu baznīcas (Romas pāvesta) soda līdzeklis - aizliegums rīkot dievkalpojumus un reliģiskas ceremonijas noteiktā teritorijā (lokālais interdikts) vai aizliegums piedalīties šādās ceremonijās (personālais interdikts).
- leimanis Viduslaikos (piemēram, Livonijā) - ordeņa vasalis, kuram izlēņots neliels zemes gabals bez dzimtcilvēkiem par pienākumu ar savu zirgu un ieročiem doties ordeņa rīkotajos karagājienos, veidojot vieglo kavalēriju; par pirmo lēņa saņēmēju no ordeņa 1207. gadā kļuva Mālpils apvidus pilskungs Maneģints.
- baznīcas miers viduslaikos karaļa zvērestā noteikta aizstāvība attiecība uz baznīcēniem un dievkalpojuma svētumu.
- obituāriji Viduslaiku baznīcās un klosteros grāmatas, kurās ierakstīja visus mirušos, lai tos dievkalpošanā pieminētu.
- goliardi Viduslaiku Francijā - klaiņotāji aktieri (izbēguši mūki, klejojoši studenti), kas dziesmās un dažādos citos priekšnesumos izsmēja katoļu baznīcu un baznīcas kalpus.
- adamīti Viduslaiku kristīgo sektu locekļi, kas ietilpa kreisajā taborītu spārnā; neatzina garīdzniecību, privātīpašumu, aizstāvēja mantas kopību.
- donžons Viduslaiku pils galvenais sargtornis, kurā parasti atradās arī pilskunga dzīvojamās telpas.
- kvadrīvijs Viduslaiku skolā - paplašināts izglītības kurss, kurā ietilpa četri priekšmeti: mūzika, aritmētika, ģeometrija un astronomija.
- trīvijs Viduslaiku skolā - viens no mācību priekšmetu cikliem, kurā ietilpa gramatika, retorika un dialektika.
- meiers Viduslaiku Vācijā gājēju saimes priekšnieks, muižas kalpu un darbinieku uzraugs, kas piedzina no zemniekiem kunga tiesu, izrīkoja klaušu darbus, tiesāja ļaudis utt.
- kemnāte Viduslaiku vācu nosaukums piļu apkurināmām telpām, īpaši sieviešu dzīvojamām telpām; kemenāte.
- kemenāte Viduslaiku vācu nosaukums piļu apkurināmām telpām, īpaši sieviešu dzīvojamām telpām.
- Pulvernieku starpleduslaikmets viduspleistocēna (mezopleistocēna) starpleduslaikmets Latvijā, atbilst Mindeles-Risas starpleduslaikmetam Alpos, stratotipiskais griezums Lētīžas krastā Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā.
- Mindeles-Risas starpleduslaikmets viduspleistocēna starpleduslaikmets Alpos, laikā kad Latvijā bija Pulvernieku starpleduslaikmets.
- baroks Latvijas arhitektūrā Vidzemē un Kurzemē luterānisma ietekmē baroks bija atturīgs, sākumā tas parādījās kā atsevišķi papildinājumi gotiskām celtnēm, piemēram, Rīgā Sv. Pētera baznīcas fasāde un tornis, Reiterna nama un Dannenšterna nama fasādes; Kurzemē baroks īpaši spilgti izpaudās baznīcu iekštelpu kokgriezumos - Ēdoles baznīcā, Apriķu baznīcā, Liepājas Annas baznīcā, Lestenes baznīcā; Latgalē, kur valdīja katolicisms, baroks uzpklauka visā krāšņumā, tur būvēja monumentālas baznīcas ar divtorņu vai beztorņu fasādēm (Aglona, Krāslava, Pasiena); izcilākie pieminekļi ir B. F. Rastrelli būvētās Jelgavas pils un Rundāles pils.
- pievidžināt Vidžinot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- džezs Vieglās mūzikas orķestris, kura pamatsastāvā ietilpst īpaši pūšamie un sitamie instrumenti.
- magnētmīkstie magnētiskie materiāli viegli pārmagnetizējami materiāli ar šauru histerēzes cilpu un lielu magnētisko caurlaidību (elektrotehniskais tērauds, permaloji, alsifers u. c., arī ferīti); izmanto magnētisko seržu izgatavošanai maiņstrāvas iekārtās.
- virmot Viegli viļņoties, parasti riņķveida kustībā (par ūdeni ūdenstilpē); būt tādam, kur ir nelieli gredzenveida viļņi (par ūdenstilpi).
- pīpēdams Viegli; bez uztraukuma; svilpodams.
- SUV Vieglo automobiļu virsbūves tips (angļu "sport utility vehicle") -- palielinātas ietilpības automobilis ar 5-7 sēdvietām.
- trilla Vieglprāte, auša; jautra, viegla rakstura sieviete; slinka sieviete.
- vējapistole Vieglprāte, vieglprātis.
- gaisakaza Vieglprāte.
- gaisave Vieglprāte.
- švīkastele Vieglprāte.
- švirkste Vieglprāte.
- švirkstele Vieglprāte.
- šaulība Vieglprātība, aušība, muļķība.
- libertiānisms Vieglprātība, izlaidība.
- tukšgalvība Vieglprātība, muļķība.
- lētdabiņa Vieglprātība; vieglprātīgs cilvēks.
- lētdabība Vieglprātība.
- lētprātiņš Vieglprātība.
- liegprātība Vieglprātība.
- vējprātība Vieglprātība.
- vieglība Vieglprātība.
- zaļa dzīve Vieglprātīga dzīve, arī uzdzīve.
- svipastīte Vieglprātīga meitene.
- švipka Vieglprātīga sieva; švipaste.
- trakulene Vieglprātīga sieviete (rupjā nozīmē).
- jātaga Vieglprātīga sieviete, kas mēdz daudz, bieži iet, braukāt (kur), neuzturēties mājās.
- puišmāsiņa Vieglprātīga sieviete, kas mēdz saieties ar puišiem.
- šverba Vieglprātīga sieviete, kas visur pļāpā.
- žebernīca Vieglprātīga sieviete; arī kā lamuvārds, vieglprātīgs, trakulīgs cilvēks.
- griezaune Vieglprātīga sieviete; grieztaga.
- virska Vieglprātīga sieviete; padauza.
- ābengele Vieglprātīga sieviete.
- draiskule Vieglprātīga sieviete.
- froufrou Vieglprātīga sieviete.
- špindzele Vieglprātīga sieviete.
- svilpene Vieglprātīga sieviete.
- svipaste Vieglprātīga sieviete.
- trīnīte Vieglprātīga sieviete.
- žaika Vieglprātīga sieviete.
- vēja slota Vieglprātīga, arī izklaidīga, straujas dabas sieviete.
- šļarba Vieglprātīga, izlaidīga sieviete; šlarba.
- grēkpastala Vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
- šlarba Vieglprātīga, izlaidīga sieviete.
- šļicka Vieglprātīga, neapdomīga sieviete.
- šļipata Vieglprātīga, neapdomīga sieviete.
- žvicka Vieglprātīga, nemierīga sieviete.
- švirce Vieglprātīga, nenopietna jauniete, sieviete.
- pidrilla Vieglprātīga, nenopietna sieviete, meitene.
- plirza Vieglprātīga, nenopietna sieviete, meitene.
- pļirza Vieglprātīga, nenopietna sieviete; arī pļāpīga sieviete.
- žoldurkača Vieglprātīga, nenopietna sieviete; aušīga, nemierīga, draiskulīga sieviete.
- pindzele Vieglprātīga, nenopietna sieviete.
- vējaslota Vieglprātīga, nenopietna sieviete.
- šelderīša Vieglprātīga, neuzticama sieviete.
- svilpaste Vieglprātīga, pavirša, parasti jauna, sieviete.
- ģērda Vieglprātīga, trakulīga sieviete; draiskule.
- lidermanis Vieglprātīgas uzvedības cilvēks.
- izdakstīt Vieglprātīgi atdot prom, izdalīt, izšķērdēt; izdāstīt.
- izdāstīt Vieglprātīgi atdot prom, izdalīt, izšķērdēt.
- dakstīt Vieglprātīgi atdot, izdāļāt citiem.
- atdāļāt Vieglprātīgi atdot, izdāļāt.
- sadastīt Vieglprātīgi izdāvāt.
- švipstināt Vieglprātīgi izdāvināt, izšķērdēt.
- kakalāt Vieglprātīgi izšķērdēt.
- izplenderēt Vieglprātīgi iztērēt, izšķērdēt; nelietderīgi izlietot, izmantot.
- notrakot Vieglprātīgi notērēt (naudu), parasti uzdzīvē.
- notrallināt Vieglprātīgi notērēt (parasti naudu).
- nodzīvot Vieglprātīgi notērēt, izšķērdēt (mantu, līdzekļus u. tml.).
- spēlēties (arī rotaļāties) ar dzīvību vieglprātīgi pakļaut sevi situācijai, kas apdraud dzīvību.
- notrallināt Vieglprātīgi pavadīt, nodzīvot (visu laikposmu).
- žabrēties Vieglprātīgi runāt.
- sašļeksterēt vieglprātīgi sapļāpāt.
- plenderēt Vieglprātīgi tērēt, šķērdēt; nelietderīgi lietot, izmantot; arī žūpot.
- stribulēt Vieglprātīgi uzvesties, kā vējagrābslim.
- viegloties Vieglprātīgi, aušīgi rīkoties, izturēties.
- nodzīvoties Vieglprātīgi, izšķērdīgi dzīvojot, nonākt materiālās grūtībās, nabadzībā.
- atdakstīt Vieglprātīgi, neapdomīgi atdot; atdāvināt.
- noplenderēt Vieglprātīgi, nelietderīgi (parasti nodzerot) notērēt; nelietderīgi izlietot, izmantot.
- aušoties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties un rīkoties; draiskuļoties.
- žolderēties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; ālēties, aušoties, draiskuļoties; žoldurēties.
- žoldurēties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; ālēties, aušoties, draiskuļoties.
- liderēties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; aušoties.
- vējoties Vieglprātīgi, nenopietni izturēties; aušoties.
- gaisināties Vieglprātīgi, nenopietni rīkoties, izturēties; draiskuļoties.
- ģeidoties Vieglprātīgi, palaidnīgi, draiskulīgi izturēties.
- plažerīgi Vieglprātīgi; nenopietni.
- gaisenieks Vieglprātīgs cilvēks, gaisa grābslis.
- gaisāklis Vieglprātīgs cilvēks, kas mīl blēņoties.
- viendienītis Vieglprātīgs cilvēks, kura rīcība ir neapdomīga, nesaimnieciska, bez nākotnes perspektīvas; viendienis.
- viendienis Vieglprātīgs cilvēks, kura rīcība ir neapdomīga, nesaimnieciska, bez nākotnes perspektīvas.
- plederis Vieglprātīgs cilvēks, pļāpa.
- žulburs Vieglprātīgs cilvēks, vējagrābslis.
- gābars Vieglprātīgs cilvēks; kustīgs, nemierīgs cilvēks.
- čaupata Vieglprātīgs cilvēks.
- ģēvelis Vieglprātīgs cilvēks.
- jauslis Vieglprātīgs cilvēks.
- lamsis Vieglprātīgs cilvēks.
- lētdabis Vieglprātīgs cilvēks.
- lētprātis Vieglprātīgs cilvēks.
- pleduris Vieglprātīgs cilvēks.
- pļūka Vieglprātīgs cilvēks.
- spidilka Vieglprātīgs cilvēks.
- stirkša Vieglprātīgs cilvēks.
- vējagramslis Vieglprātīgs cilvēks.
- vieglprātis Vieglprātīgs cilvēks.
- žāklis Vieglprātīgs cilvēks.
- žāksts Vieglprātīgs cilvēks.
- gaisa strīpa vieglprātīgs, arī nenoteikts cilvēks.
- krētelis Vieglprātīgs, ātras dabas cilvēks.
- alkacis Vieglprātīgs, aušīgs cilvēks.
- čaukurs Vieglprātīgs, aušīgs cilvēks.
- alkatīgs Vieglprātīgs, aušīgs.
- frivols Vieglprātīgs, bez dziļāka satura; ne visai pieklājīgs.
- klenkeris Vieglprātīgs, bezatbildīgs, slinks cilvēks.
- dauzeklis Vieglprātīgs, izlaidīgs cilvēks (kas saietas ar vairākiem pretēja dzimuma pārstāvjiem).
- daudzeklis Vieglprātīgs, izlaidīgs cilvēks (kas saietas ar vairākiem pretējā dzimuma pārstāvjiem).
- grēkpraulis Vieglprātīgs, izlaidīgs vīrietis.
- plauķis Vieglprātīgs, nederīgs cilvēks.
- plauks Vieglprātīgs, nederīgs cilvēks.
- gaiseklis Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks; arī nepastāvīgs, nenosvērts cilvēks; gaisa piļu cēlējs.
- žolduris Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks; aušīgs, nemierīgs, draiskulīgs cilvēks.
- drabeņa Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks.
- gaisika Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks.
- gaisons Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks.
- gaisputns Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks.
- pluksts Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks.
- šolderis Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks.
- tišiņš Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks.
- gaisgrābslis Vieglprātīgs, nenopietns, arī draiskulīgs, trakulīgs cilvēks; gaisgrābeķis.
- gaisgrābeķis Vieglprātīgs, nenopietns, arī draiskulīgs, trakulīgs cilvēks.
- planderīgs Vieglprātīgs, nenopietns, arī izlaidīgs.
- vējīgs Vieglprātīgs, nenopietns, arī svārstīgs, nenoteikts (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām); vējains (2).
- vējains Vieglprātīgs, nenopietns, arī svārstīgs, nenoteikts (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām); vēlīgs.
- auša vieglprātīgs, nenopietns, draiskulīgs cilvēks.
- vējgrābeķis Vieglprātīgs, nenopietns, nenoteikts cilvēks.
- žolderīgs Vieglprātīgs, nenopietns; aušīgs, nemierīgs, draiskulīgs.
- žoldurīgs Vieglprātīgs, nenopietns; aušīgs, nemierīgs, draiskulīgs.
- šelderīgs Vieglprātīgs, nenopietns; nekārtīgs.
- aušprātīgs Vieglprātīgs, nenopietns.
- pindzelīgs Vieglprātīgs, nenoteikts, arī kaprīzs.
- zibeņbikse Vieglprātīgs, nepastāvīgs cilvēks.
- vējgramslis Vieglprātīgs, nepastāvīgs, paviršs cilvēks; vējgrābslis.
- tukšgalvis Vieglprātīgs, pamuļķīgs cilvēks.
- skrebelis Vieglprātīgs, paviršs cilvēks; vientiesīgs cilvēks; skrebele.
- skrebele Vieglprātīgs, paviršs cilvēks.
- svilpaste Vieglprātīgs, paviršs cilvēks.
- skreblis Vieglprātīgs, paviršs, straujš cilvēks.
- čāba Vieglprātīgs, pļāpīgs cilvēks.
- putrbiksis Vieglprātīgs, straujas dabas cilvēks; arī cilvēks, kas bieži kļūdās, ir neuzmanīgs, jauc (ko) u. tml.
- žebernieks Vieglprātīgs, trakulīgs cilvēks.
- žolders Vieglprātīgs, trakulīgs, nemierīgs cilvēks.
- žeberis Vieglprātīgs, virspusējs cilvēks, melša.
- plažerīgs Vieglprātīgs; nenopietns.
- gaiselīgs Vieglprātīgs.
- gaišķīgs Vieglprātīgs.
- lētdabīgs Vieglprātīgs.
- lētprātīgs Vieglprātīgs.
- liegprātīgs Vieglprātīgs.
- skrabulīgs Vieglprātīgs.
- vējgrābslīgs Vieglprātīgs.
- vējpilns Vieglprātīgs.
- šaulis Vieglprātis, nemierīgs šaudeklis.
- skrabaste Vieglprātis, vēja grābslis; skraba (3).
- skrabata Vieglprātis, vēja grābslis; skraba (3).
- skrabis Vieglprātis, vēja grābslis; skraba (3).
- skraba Vieglprātis, vēja grābslis.
- skrabdancis Vieglprātis, vēja grābslis.
- lētdabiņš Vieglprātis, vientiesis.
- gaisagrābeklis Vieglprātis.
- klesteris Vieglprātis.
- liegprātis Vieglprātis.
- skrabiņš Vieglprātis.
- svelstiķis Vieglprātis.
- švirkstelis Vieglprātis.
- tūtiņdreijeris Vieglprātis.
- vējabērns Vieglprātis.
- vējeklis Vieglprātis.
- vējiņš Vieglprātis.
- dvesma Viegls (elpas, nopūtas) izdvesums.
- teratogēns Viela (preparāts), kas, nokļūstot organismā caur elpošanas vai gremošanas orgāniem vai caur ādu, var izraisīt nepārmantojamus ģenētiskus defektus vai palielināt to rašanās iespēju.
- inhalācija Viela ieelpošanai.
- korķviela Viela, kas ietilpst korķa šūnu apvalkā.
- aspidinols Viela, kas izdalās no melnās ozolpapardes sakneņiem.
- bronhodilators Viela, kas paplašina elpceļus.
- krāsviela Viela, kas, ietilpstot (kā) sastāvā, rada vai daļēji nosaka (tā) krāsu (2).
- radioaktīvā viela viela, kuras sastāvā ķīmiskā savienojuma vai piejaukuma veidā ietilpst radioaktīvo elementu atomi.
- savāktuve Viela, telpa, celtne, kas paredzēta (kā, piemēram, preču, priekšmetu) savākšanai.
- sorbents Viela, uz kuras virsmas vai kuras tilpumā noris sorbcija.
- gāze Vielas agregātstāvoklis, viela bez noteiktas formas un tilpuma, tā cenšas piepildīt visu telpu, kurā atrodas.
- Visuma vidējais blīvums vielas daudzums Metagalaktikā, kas attiecināts uz tās tilpumu.
- pusližīka Vielas daudzums, kas ietilpst pusē karotes.
- garnica Vielas daudzums, kas ietilpst šādā mērtraukā.
- sieks Vielas daudzums, kas ietilpst šādā mērtraukā.
- čaiba Vielas daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- čaika Vielas daudzums, kas ietilpst šādā traukā.
- autoradiolīze Vielas ķīmiska pārvēršanās tā radioaktīvā starojuma ietekmē, kuru izraisa šīs vielas sastāvā ietilpstošo radioaktīvo elementu sabrukšana.
- inversija Vielas molekulu optisko īpašību maiņa, kas rodas, ja mainās molekulas telpiskā uzbūve.
- dilatometrija Vielas pētīšanas metode, kas pamatojas uz ķermeņa tilpuma vai lineāro izmēru maiņu ārējo faktoru ietekmē.
- termodinamiskais (arī siltuma) līdzsvars vielas stāvoklis, kurā visi tās parametri (parasti spiediens, tilpums, blīvums, temperatūra) neierobežoti ilgi paliek nemainīgi.
- moltilpums Vielas viena mola tilpums.
- karote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā galda piederumā.
- tējkarote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā karotē.
- apjoma palielinātāji vielas, kas sekmē produkta tilpuma palielināšanu bez to enerģētiskās vērtības ievērojamas palielināšanas.
- analeptikas Vielas, kas smadzenēs stimulē elpošanas un vazomotoriskos centrus, padziļina un paātrina elpošanu, sašaurina asinsvadus un paaugstina arteriālo asinsspiedienu.
- analeptiskie līdzekļi vielas, kas uzbudinot CNS, gk. elpošanas un asinsvadu motorikas centrus, padziļina un paātrina elpošanu, sašaurina asinsvadus un paaugstina arteriālo asinsspiedienu.
- dezinfekcijas līdzekļi vielas, ko lieto infekcijas slimību izraisītāju iznīcināšanai ārējā vidē (uz ādas, telpās, satiksmes līdzekļos, uz sadzīves priekšmetiem un apģērba, kā arī slimnieka izdalījumos).
- skābie sāļi vielas, kuru sastāvā ietilps metāliskais elements un sāls atlikums, pie tam, pie skābes atlikuma ir palikuši saistīti ūdeņraža joni (var veidoties, ja ņem skābi pārākumā); nosaukumā pirms sāls atlikuma raksta hidrogēn- (ja skābe ir zaudējusi 1 ūdeņraža atomu), dihidrogēn- (ja skābe ir zaudējusi 2 ūdeņraža atomus).
- slāpekļvielas Vielas, kuru sastāvā ietilpst slāpeklis.
- lāpsta Vielas, materiāla daudzums, kas ietilpst šādā darbarīkā.
- elektrohromatogrāfija Vielu atdalīšana no maisījuma šķidrumā, izmantojot šo vielu diferenciālo elektrisko migrāciju kapilārā telpā.
- inhalācija Vielu ieelpošana ārstnieciskā nolūkā.
- kortelītis Viena ceturtā daļa litra vai stopa; šāda tilpuma trauks.
- malks Vienā elpas vilcienā ieelpojams gaisa daudzums; elpas vilciens.
- alpī Vienā malkā, vienā elpas vilcienā.
- Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja viena no Apvienoto Nāciju Organizācijas galvenajām institūcijām, kurā ietilpst visu Apvienoto Nāciju Organizācijā uzņemto valstu pārstāvji.
- referendārijs Viena no augstākajām amatpersonām Franku valstī, kuras kompetencē ietilpa karaļa lietvedības kārtošana.
- autonomais apgabals viena no autonomijas administratīvajām formām PSRS, kas ietilpa savienotajā republikā vai tās administratīvajā vienībā - novadā un bija ar atšķirīgu iedzīvotāju nacionālo sastāvu un sadzīves īpatnībām.
- maki Viena no bantu ciltīm, kas ietilpst tāda paša nosaukuma cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- Antverpenes province viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Flandrijas reģionā, platība - 2867 kvadrātkilometri, 1683000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rietumflandrijas province viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Flandrijas reģionā, platība - 3125 kvadrātkilometri, 1130000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Brige.
- Limburgas province viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Flandrijas reģionā, platība — 2414 kvadrātkilometru, 805800 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs — Haselta.
- Ljēža viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība - 3844 kvadrātkilometri, 1034000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Namīras province viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība — 3664 kvadrātkilometri, 456000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ljēžas province viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība — 3844 kvadrātkilometri, 1034000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Luksemburgas province viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība — 4443 kvadrātkilometri, 256000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs — Arlona.
- Flāmu Brabantes province viena no Beļģijas provincēm, ietilpst Flandrijas reģionā, platība — 2106 kvadrātkilometri, 1038000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs — Lēvena.
- Eno province viena no Beļģijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība - 3800 kvadrātkilometru, 1280000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Monsa.
- Valoņu Brabantes province viena no Beļģijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība — 1093 kvadrātkilometri, 347000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs — Vavra.
- bakveli Viena no ciltīm, kas ietilpst maku cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- kaki Viena no ciltīm, kas ietilpst maku cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- ndžemi Viena no ciltīm, kas ietilpst maku cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- ngumbi Viena no ciltīm, kas ietilpst maku cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- poli Viena no ciltīm, kas ietilpst maku cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- so Viena no ciltīm, kas ietilpst maku cilšu grupā, dzīvo Kamerūnas dienvidaustrumos un apkārtējos rajonos kaimiņvalstīs, valoda pieder pie bantu saimes ziemeļrietumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču un dabas spēku kults).
- vaišji Viena no četrām varnām Senajā Indijā; tajā ietilpa brīvie, pilntiesīgie kopienu locekļi; vaišjas.
- līdzdalībnieks Viena no divām vai vairākām personām, kas kopā, vienlaikus iesaistās civilprocesā.
- ceratods Viena no divējādi elpotājām zivīm Austrālijā.
- vērene Viena no jāņogu sugām - Alpu vērene ("Ribes alpinum") - ziemcietīgs krūms ar daivainām lapām, dzeltenzaļiem ziediem ķekaros un sarkanām ogām; alpu jāņoga.
- Durbes kauja viena no lielākajām 13. gs. kaujām Baltijā notika 1260. g. 13. jūlijā uz dienvidiem no Durbes ezera, kur sens ceļš šķērsoja Durbes vecupi, kaujā krita Livonijas ordeņa mestrs, Prūsijas maršals, hercogs Kārlis, 150 bruņinieku un daudzi krustneši un karakalpi; pēc šīs kaujas sākās plaša kuršu, senprūšu un sāmsaliešu sacelšanās pret vācu varu.
- Dienvidsibīrijas kalnāji viena no lielākajām kalnzemēm Krievijā, Austrumsibīrijas dienvidos un Tālajos Austrumos no Altaja rietumiem līdz Džugdžuram austrumos, platība - >1500000 kvadrātkilometru, garums - \~4500 km, ietilpst - Kuzņeckas Alatavs, Salairas skrausts, Sajāni, Piebaikāls, Aizbaikāls, Aldanas kalniene, Stanovaja kalniene un Stanovojs.
- albaspidīns Viena no melnās ozolpapardes ("Dryopteris filix-mas") sakneņu drogu ārstnieciskām vielām.
- flavaspidīnskābe Viena no melnās ozolpapardes darbīgajām vielām.
- flavaspidskābe Viena no melnās ozolpapardes darbīgajām vielām.
- kyrie Viena no mesas daļām; ietilpst arī rekviēmā.
- gadījuma vadīšana viena no pamatmetodēm sociālajā darbā ar gadījumu, kas palīdz cilvēkiem orientēties plašajā pakalpojumu klāstā un saņemt visatbilstošākos pakalpojumus: veic individuālās situācijas un vajadzību izvērtēšanu, nepieciešamo pakalpojumu plānošanu, resursu un pakalpojumu piesaisti.
- prasītājs Viena no pusēm (civilprocesā), kas iesniedz tiesā prasību, kura ir vērsta pret otru pusi - atbildētāju.
- atbildētājs Viena no pusēm (civilprocesā), pret kuru vērsta otras puses - prasītāja - prasība.
- psihosociālais darbs viena no sociālā darba ar gadījumu pamatmetodēm, kam raksturīga tiešā intervence un psihosociālā konsultēšana; sociālais darbinieks, veicot šo darbu, nepiešķir papildu pakalpojumus, bet sadarbojas ar gadījuma vadītāju līdzīgi kā citi pakalpojumu sniedzēji.
- šķērslīnija Viena no šķērsielām, kuras ietilpst noteiktā ielu kopumā un kurām nav īpaša nosaukuma, bet ir numurs.
- valdziņš Viena no vienlaidu pavediena cilpiņām, ar kurām veido adījumu, tamborējumu.
- valdzītis Viena no vienlaidu pavediena cilpiņām, ar kurām veido adījumu, tamborējumu.
- spārns Viena puse, daļa, arī gals (telpai, teritorijai).
- starpsavienojums Viena un tā paša vai dažādu elektronisko sakaru komersantu publisko elektronisko sakaru tīklu fizisks un loģisks savienojums, kas ļauj viena elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājiem sazināties ar tā paša vai cita elektronisko sakaru komersanta elektronisko sakaru pakalpojumu lietotājiem vai piekļūt elektronisko sakaru pakalpojumiem, ko sniedz cits elektronisko sakaru komersants.
- vienās sienās vienā un tai pašā telpā, celtnē.
- mezgls Vienā vietā, teritorijā koncentrētu, savstarpēji saistītu objektu (piemēram, celtņu, telpu, mehānismu, ierīču) kopums.
- vienplatumošana Vienāda platuma telpas iedalīšana rakstzīmju drukāšanai vai attēlošanai ekrānā neatkarīgi no to formas.
- keramikas homogenitāte vienāds mineraloģiskais un ķīmiskais sastāvs, mitruma daudzums, graudu lielums, sakārtojuma blīvums un porainība visā materiāla tilpumā.
- kolonāde Vienādu kolonnu rinda, kas balsta siju vai arku pārsegumu; telpa, ko ierobežo kolonnu rinda.
- fāžu punkts vienas daļiņas stāvokļa attēlojums fāžu telpā.
- fāžu trajektorija vienas daļiņas stāvokļa evolūcijas laikā attēlojums fāžu telpā.
- izspiegotājs Vienas karojošās puses (vai neitrālas) valsts civilpersona, kas slepeni vai ar viltus ieganstu vāc (vai cenšas savākt) militāra rakstura ziņas otras puses karadarbības rajonā.
- pārmiju postenis vienas vai vairāku pārmiju apkalpošanas punkts.
- seimiks Vienas vojevodistes (vaivadijas), viena apriņķa feodāļu sanāksme (Polijā no 15. gadsimta līdz 18. gadsimtam, arī Vidzemē un Latgalē laikposmā, kad tās ietilpa Polijā).
- glīvenes Viendīgļlapju augu dzimta ("Potamogetonaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi ūdensaugi, 2 ģintis.
- amarillis viendīgļlapju klases dzimta ("Amaryllidaceae"), kurā ietilpst, piemēram, narcises, sniegpulkstenītes, 65 ģintis, 860 sugu; Latvijā savvaļā neaug, kā krāšņumaugus dārzos audzē narcises, pienpulkstenītes un sniegpulkstenītes, telpās - amariļļus, hipeastrus, klīvijas, krīnijas.
- lilija Viendīgļlapju klases dzimta ("Liliaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi un koki, kam raksturīgas veselas lapas ar paralēlu vai lokveida dzīslojumu, kārtni divdzimumu ziedi, \~3500 sugu, Latvijā konstatēts 13 ģinšu, 25 sugas.
- orhideja Viendīgļlapju klases dzimta ("Orhidaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar pamīšām lapām, ziediem vārpās vai ķekaros, 700-800 ģintis, 20-40 tūkstoši sugu, Latvijā savvaļā konstatēts 19 ģinšu, 32 sugas, 25 no tām Latvijā aizsargājamas.
- graudzāles Viendīgļlapju klases dzimta ("Poaceae syn. Gramineae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, pie kuriem pieder, piemēram, galvenie maizes augi (kvieši, rudzi, auzas u. tml.). Dzimtā ietilpst šādi lakstaugi, \~730 ģintis, \~10 tk sugu, Latvijā konstatētas 63 ģintis, 156 sugas.
- vulpija Viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints ("Vulpia"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga.
- kanna Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas dzimta ("Cannaceae"), ilggadīgs lakstaugs ar asimetriskiem, parasti spilgtiem, dažādas krāsas ziediem, audzē kā krāšņumaugu (arī telpās).
- hipeastrs Viendīgļlapju klases liliju apakšklases liliju rindas amariļļu dzimtas ģints ("Hippeastrum"), Latvijā telpaugs, ko vasarā var iznest laukā, savvaļā sastopams Dienvidamerikā, 60-70 sugu, ziedi lieli, plati, līdzīgi liliju ziediem, sarkani, rožaini, balti vai svītroti.
- celogīnes Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas orhideju dzimtas ģints ("Coelogyne"), daudzgadīgi lakstaugi, audzē arī kā dekoratīvus telpaugus, ziedi balti.
- fizikālā lieluma ārpussistēmas vienība vienība, kas neietilpst nevienā vienību sistēmā.
- etilēndiamīns Vienkāršākais diamīns, bezkrāsains, toksisks šķidrums ar amonjaka smaku; kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, pH regulētājs, izmanto kosmētikā, kā krēmu augšstilbiem, var būt toksisks, ja ieelpo vai uzsūc caur ādu, var radīt spēcīgu ādas un acu kairinājumu, astmu, kontakta dermatītu, pastiprinātu ādas jutīgumu.
- antu templis vienkāršākais un senākais tempļa tips Senajā Grieķijā - neliela četrstūraina telpa, ko sedz divslīpju jumts; galveno fasādi veidoja sānsienu pagarinājumi, starp kuriem atradās divas kolonnas.
- teļmuguras Vienkāršam koka mastam augšgalā piestiprinātas koka uzlikas (balstiņi), kas mastu turošo trošu (vanšu un štagu) augšgalu cilpām neļauj noslīdēt gar mastu uz leju.
- skleroproteīni Vienkāršas dzīvnieku organismu olbaltumvielas, kas nešķīst ūdenī un sālu šķīdumos un kas ietilpst, piemēram, kaulu, skrimšļu, apmatojuma sastāvā.
- SOAP Vienkāršs objektu piekļuves protokols (angļu "simple object access protocol") - noteikumu kopums, kas ļauj lietojumprogrammām un pakalpojumiem tīklā sazināties savā starpā.
- skropstiņepitēlijs Vienkārtains segaudu slānis elpošanas ceļos.
- ķēdīte Vienkārtas pamatņu adījuma pinums, kas darināts ar vienu pavedienu un veido vienu cilpu stabiņu.
- triko pinumi vienkārtas pamatņu adījuma pinums, kurš veidots ar vienu pavedienu sistēmu un kurā cilpas pamīšus veidotas divos blakusstāvošos cilpu stabiņos.
- triko pinums vienkārtas pamatņu adījuma pinums, kurš veidots ar vienu pavedienu sistēmu un kurā cilpas pamīšus veidotas divos blakusstāvošos cilpu stabiņos.
- atvasinātie triko pinumi vienkārtas pamatņu pinumi, kas veidoti ar vienu pavedienu sistēmu un kam starp blakusstāvošo cilpu stāviem ir viens vai vairāki triko pinuma cilpu stāvi.
- vienkārtas puspatents vienkārtas prespinums, kurā mainās cilpu stabiņi ar vienu uzmetumu un bez uzmetuma.
- vienkārtas patents vienkārtas prespinums, kurā visām cilpām ir viens uzmetums.
- atvasinātie gludpinumi vienkārtas šķērsadījuma pinumi, kuros starp viena gludpinuma stabiņiem ieadīts viens vai vairāki tādi paši gludpinuma cilpu stabiņi.
- gludpinums Vienkārtas šķērsadījums, kas sastāv tikai no labiskām cilpām.
- ledstāve Vienlaidus nekustīgas ledus segas veidošanās upēs, ūdenstilpēs, kā arī periods, kad veidojas nekustīga ledus sega upē vai ūdenstilpē.
- ritms Vienmērīga (procesu, parādību) secība, atkārtošanās (laikā vai telpā).
- līgoties Vienmērīgi viļņoties (piemēram, par ūdenstilpi, viļņiem).
- mierīgs Vienmērīgs, lēns (piemēram, par straumi, plūsmu); tāds, kurā ir vienmērīga, lēna straume (par ūdenstilpi).
- pasvilpiens Vienreizēja paveikta darbība --> pasvilpt (1).
- piesvilpiens Vienreizēja paveikta darbība --> piesvilpot(2).
- uzsvilpiens Vienreizēja paveikta darbība --> uzsvilpt (1).
- pāliņģis Viens grožu līkums (cilpa, kas izveidojas īsi turot garus grožus).
- intervija viens no aptaujas pamatveidiem; tās pamatā ir mutiska (verbāla) sociālpsiholoģiska mijiedarbība (mērķtiecīgs dialogs) starp intervētāju un intervēto, pēc speciāli izstrādāta jautājumu saraksta.
- lidmašīnu sports viens no aviosporta veidiem, kurā ietilpst pilotāžas figūru izpilde, maksimālā ātruma, augstuma, attāluma, kravnesības rekordlidojumi u. tml.
- koordināta Viens no diviem vai vairākiem lielumiem, kuri nosaka punkta stāvokli plaknē vai telpā.
- pretraķešu komplekss viens no galvenajiem pretraķešu aizsardzības sistēmas elementiem, kurā ietilpst pretinieka raķešu iznīcināšanas līdzekļi ar nesējraķetēm, starta iekārtas, radiolokācijas stacijas, komandpunkts.
- Avogadro likums viens no gāzu fizikas pamatlikumiem, saskaņā ar kuru dažādu ideālu gāzu molekulu skaits tilpuma vienībā (vienādā temperatūrā un spiedienā) ir vienāds; jebkuras gāzes viena grammolekula normālos apstākļos ieņem 22,414 litru tilpumu.
- nepārtrauktības vienādojums viens no hidrodinamikas vienādojumiem, kas izsaka masas nezūdamības likumu jebkuram kustībā esoša šķidruma vai gāzes tilpumam: δr/δt+div(ru)=0, (r – šķidruma blīvums, u – ātrums izraudzītajā punktā).
- krājiestāde Viens no kredītiestāžu veidiem, kas apkalpo galvenokārt iedzīvotājus, pieņemot noguldījumus un piedāvājot kredītus.
- izolizergīnskābe Viens no melno graudu alkaloīdu hidrolītiskiem šķelproduktiem.
- dzanni Viens no personāžiem itāliešu masku teātrī - kalps, kalpone (Arlekīns, Brigella, Pulčinella utt.).
- izvērtēšana viens no sociālā darba posmiem, kura mērķis – iegūt jaunu izpratni, viedokli vai lēmumu par indivīda, ģimenes, grupas, kopienas vai klientu mērķgrupas situāciju, vajadzībām, sociālajām problēmām un resursiem, kā arī sniegt rekomendācijas un plānot turpmāko sociālā darba procesu vai sociālos pakalpojumus.
- institucionālās vajadzības viens no sociālā darba praksi ietekmējošiem faktoriem, kas saistīts ar dažādu institūciju vidi un regulējumu (valsts, pašvaldības, nevalstiskā vai privātā sektora organizācijās un iestādēs), kā arī ar sniegto sociālo pakalpojumu specifiku.
- sadalījuma funkcija viens no statistiskās fizikas pamatjēdzieniem, kas raksturo statistiskas sistēmas daļiņu sadalījumu fāžu telpā (pēc koordinātām un impulsa); kvantu statistikā tā raksturo daļiņu sadalījumu pa kvantmehāniskajiem stāvokļiem.
- veidošana Viens no tēlnieka darba pamatprocesiem, ar kura palīdzību mīkstā materiālā (mālā, vaskā, plastilīnā u. c.) tiek darinātas iecerētās skulptūras skices un modeļi.
- aplikāta Viens no trim skaitļiem, kuri nosaka punkta stāvokli telpā attiecībā pret taisnleņķa koordināšu sistēmu.
- adenovīruss Viens no vairāk nekā trīsdesmit dažādiem vīrusiem, kuru ierosinātajām slimībām raksturīgs iekaisums elpošanas ceļos, acīs, zarnās un limfmezglos.
- stiklveida stāvoklis viens no vielas amorfajiem stāvokļiem, kam raksturīgs struktūras viendabīgums un atomu telpiskā izvietojuma tuvā kārtība.
- komercviesnīca Viens no viesnīcu tipiem, kuras sniedz pakalpojumus galvenokārt darījumu tūristiem un parasti ir izvietotas pilsētu darījumu centros, atbilst augstākajām kvalifikācijas kategorijām, aprīkotas darījumu tūristu vajadzībām (internets, citi sakaru līdzekļi, apspriežu telpas, darījumu centrs utt. ).
- torna Viens tinuma aplis (cilpa), ko veido trose, tauva u. c.
- skropstaiņi Vienšūņu tips ("Ciliophora"), kurā ietilpst īpatņi, kas pārvietojas ar skropstiņām, >7000 sugu, kas apvienotas 2 klasēs.
- mašīnstunda Vienu stundu ilga ražošanas iekārtas vai mašīnas darbība produkcijas ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas procesā.
- sinūzija Vienveidīga, ekoloģiski un telpiski norobežota fitocenozes daļa, kuras augi pieder pie vienas vai vairākām ekoloģiski tuvām dzīvesformām.
- motelis Viesnīca autobraucējiem (ar autostāvvietām, garāžām, tehniskās apkalpošanas iespējām).
- darījumviesnīca Viesnīca, kas ir specializējusies darījumtūristu apkalpošanā, to raksturo lietišķi iekārtoti numuri, operatīvas sakaru iespējas, darījumu veikšanai piemērotas telpas, tehnoloģiski aprīkots darījumu centrs un uz darījumviesiem orientēts pakalpojumu klāsts.
- dzīvokļu viesnīca viesnīca, kur lielākā daļa ir dzīvokļveida numuri, kas iekārtoti atsevišķos stāvos un ir atdalīti no pārējiem numuriem vai atrodas citā ēkā; šādas viesnīcas parasti orientējas uz viesiem, kuri izmitināšanas pakalpojumus izmanto ilgāku laiku.
- durvjusargs Viesnīcas darbinieks, kas pilda viesu uzņemšanas pienākumus; arī viesnīcas kalpotājs, kas atbild par istabu izīrēšanu un viesu apkalpošanu; portjē.
- izsūtāmais zēns viesnīcas darbinieks, kura darba vieta ir centrālais vestibils un kura pienākumos ietilpst dažādu uzdevumu izpildīšana un operatīva klientu apkalpošana viesnīcas telpās un ārpus tām.
- zvaigzne Viesnīcas kategorijas apzīmējuma simbols, ko plaši lieto un pazīt praktiski visās valstīs; viesnīcas zvaigžņu skaits, parasti no vienas līdz piecām, norāda atbilstību attiecīgam labiekārtojumam un apkalpošanas kvalitātei.
- minibārs Viesnīcas numurā iekārtots dzērienu un vieglu uzkodu pašapkalpošanās bārs, parasti neliels ledusskapis, kurā ievietoto atspirdzinošo un alkoholisko dzērienu un vieglo uzkodu sortimentu un to cenas nosaka, ievērojot tūristu mītnes tirgvedības apsvērumus.
- apkalpošana viesnīcas numurā viesnīcas vadības noteikta pakalpojumu sniegšanas kārtība, veids un apjoms, ko veic viesnīcas personāls vai ar viesnīcu saistītu pakalpojumu uzņēmumu darbinieki, notiek pēc klienta pieprasījuma, parasti pakalpojumus piedāvā viesnīcas dienesti (ēdienu un dzērienu pasniegšana, veļas mazgāšana, apģērbu tīrīšana un gludināšana, papildus numuru uzkopšana u. c.) vai citi pakalpojumu sniedzēji (frizieri, kosmetologi, medicīniskais personāls u. c.).
- kokteiļapkalpošana Viesu apkalpošana pie bufetes galda, piedāvājot un pasniedzot viesiem dažādus alkoholiskos vai bezalkoholiskos kokteiļus, ko var novietot uz bufetes galda, kā arī piedāvāt viesiem, iznēsājot uz paplātes.
- atdzistuve Vieta (arī telpa, kā) atdzesēšanai.
- mala Vieta (kur, piemēram, kādā teritorijā, celtnē, telpā), kas ir attālināta no (tās) centra; arī puse.
- mala Vieta (kur, piemēram, kādā teritorijā, celtnē, telpā).
- sēdeklis Vieta (parasti pilsēta), arī celtne, telpa, kur pastāvīgi darbojas (piemēram, organizācija, amatpersona).
- mērcētava Vieta (piemēram, ūdenstilpe), arī iekārta, kur (ko) mērcē; telpa, arī cehs, kur (ko) mērcē.
- palāde Vieta (telpa) zem kādas lādes.
- osta Vieta (ūdenstilpes krasta iecirknis līdz ar tam pieguļošo dabisko vai mākslīgi veidoto, pret viļņiem aizsargāto ūdens joslu), kas iekārtota kuģu stāvēšanai, iekraušanai, izkraušanai, pasažieru iekāpšanai, izkāpšanai, kā arī dažādu palīgoperāciju veikšanai.
- peldvieta Vieta (ūdenstilpes malā), kas ir noderīga peldēm.
- pavards Vieta apdzīvojamā telpā, kur kurina uguni.
- ārs Vieta ārpus telpām; āre.
- lauks vieta ārpus telpām; ārs 2(1).
- abuliņaugša Vieta uz telpā (šķūnī) sakrauta āboliņa.
- paklēte Vieta zem klēts; pazema telpa zem klēts grīdas (parasti klētij, kas celta uz paaugstiem pamatiem).
- paklēts Vieta zem klēts; pazema telpa zem klēts grīdas (parasti klētij, kas celta uz paaugstiem pamatiem).
- sāns Vieta, apkārtne, kas atrodas šādā (parasti priekšmeta) labajā vai kreisajā pusē, malā; labā vai kreisā (telpas, laukuma) malējā daļa, puse atšķirībā no (tā) viena vai otra gala.
- priekša Vieta, kas atrodas pie (piemēram, priekšmeta, telpas) priekšējās puses.
- iekšpuse Vieta, kas atrodas telpā, priekšmetā, norobežotā laukumā.
- izeja Vieta, kas paredzēta iziešanai, izkļūšanai (no kādas telpas, teritorijas), vieta, pa kuru iziet, izkļūst (no kurienes).
- gals Vietā, kas piekļaujas (telpas, teritorijas, arī priekšmeta) nobeigumam.
- sateka Vieta, kur (upe, strauts u. tml.) satek (ar citu upi, strautu u. tml.), veidojot vienu ūdenstilpi.
- skatuve Vieta, kur notiek izrāde, uzstāšanās; izrādēm īpaši iekārtota telpa, arī telpas vai celtnes daļa.
- stūris Vieta, kur saskaras (telpas, celtnes) iekšējās sienas, veidojot leņķi; (telpas, celtnes) daļa šādas vietas tuvumā; arī kakts (1).
- kakts Vieta, kur saskaras (telpas, celtnes) iekšējās sienas, veidojot leņķi; (telpas, celtnes) daļa šādas vietas tuvumā.
- krāsnsmata Vieta, kur senāk uzturējās mājas ļaudis (kalpotāji).
- meitumāja Vieta, kur var saņemt prostitūtu pakalpojumus; publiskais nams.
- intīmklubs Vieta, kur var saņemt seksuālos pakalpojumus.
- pārceltuve Vieta, kurā ierīkota pārcelšanās (pār ūdenstilpi) ar ūdens transportlīdzekli (laivu, prāmi).
- redzespunkts Vieta, no kuras tiek uztverta telpas vai plaknes daļa; noteikta vieta telpā vai plaknē, ko uztver acs.
- komandpunkts Vieta, no kurienes kaujas apstākļos vada (piemēram, karaspēka vienības, daļas, apakšvienības, lidaparātu apkalpes).
- baptistērijs Vieta, speciāla telpa, ūdens baseins kristīšanai agrās kristietības celtnēs; kad 9. gs ieviesa kristāmo bļodu, to celtniecība pamazām izbeidzās.
- aizdure Vieta, telpa aiz durvīm.
- aizdurve Vieta, telpa aiz durvīm.
- aizskape Vieta, telpa aiz skapja.
- starpstāvs Vieta, telpa starp celtnes stāviem.
- klētsapuža Vieta, telpa starp klēts grīdu un zemes pamatu; klētsapakša; paklēte.
- klētsapukša Vieta, telpa starp klēts grīdu un zemes pamatu.
- padurve Vieta, telpa zem durvīm.
- padzirne Vieta, telpa zem dzirnām.
- pagalde Vieta, telpa zem galda.
- pagulte Vieta, telpa zem gultas.
- palāva Vieta, telpa zem guļamās lāvas.
- palāve Vieta, telpa zem guļamās lāvas.
- paspārnis Vieta, telpa zem jumta pārkares; paspārne.
- paspārne Vieta, telpa zem jumta pārkares.
- patrepe Vieta, telpa zem kāpnēm.
- pakrāsne Vietā, telpa zem krāsns.
- pakrāsns Vietā, telpa zem krāsns.
- palāvene Vieta, telpa zem lāvas.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa lp..