apriorisms
apriorisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; joma: filozofijaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | apriorisms | apriorismi |
| Ģen. | apriorisma | apriorismu |
| Dat. | apriorismam | apriorismiem |
| Akuz. | apriorismu | apriorismus |
| Lok. | apriorismā | apriorismos |
Uzskats, saskaņā ar kuru telpa, laiks, cēlonība ir formas, kas piemīt cilvēka apziņai neatkarīgi no viņa pieredzes.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- M. Bloks šajā sakarā piezīmē, ka apriorisms, iepriekš pieņemti, gatavi vēstures postulāti ir lielākais zinātnes ienaidnieks, jo „ [..] cēloņus vēsturē, tāpat kā jebkurā citā sfērā nevajag postulēt, tos vajag meklēt.”
- Mācība par zināšanām kā atcerēšanos vēlāk kļuva par izejas punktu ideālistiskajām apriorismam - mācībai, pēc kuras cilvēka prātam piemīt zināmas formas un dažas dvēselei iedzimtas zināšanas, kas nav atkarīgas no pieredzes.