svilpītis
svilpītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; novecojisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | svilpītis | svilpīši |
| Ģen. | svilpīša | svilpīšu |
| Dat. | svilpītim | svilpīšiem |
| Akuz. | svilpīti | svilpīšus |
| Lok. | svilpītī | svilpīšos |
Avoti: LME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tas, protams, nav nekāds lielais sasniegums, tā nav pat koka vīriņu vai svilpīšu griešana, bet, kā tagad mēdz teikt, – labi, ka tev vispār ir kāds darbs.
- Kā rūķis iepazina gāzi , atslēgu piekaramos ar gaismiņu un svilpīti ,
- Sērdienīte pasvilpj svilpīti un pelēkais vilks pārvēršas par greznu ķēniņa dēlu
- Tur puika atkal pūš savu svilpīti un tiek no soda vaļā
- Muguras kasāmais rīks ar svilpīti , kad kasi tad svilpo