apmēbelēt
apmēbelēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apmēbelēju | apmēbelējam | apmēbelēju | apmēbelējām | apmēbelēšu | apmēbelēsim |
| 2. pers. | apmēbelē | apmēbelējat | apmēbelēji | apmēbelējāt | apmēbelēsi | apmēbelēsiet, apmēbelēsit |
| 3. pers. | apmēbelē | apmēbelēja | apmēbelēs | |||
Pavēles izteiksme: apmēbelē (vsk. 2. pers.), apmēbelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apmēbelējot (tag.), apmēbelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apmēbelētu
Vajadzības izteiksme: jāapmēbelē
Iekārtot (telpu), novietojot mēbeles.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Te atrodas zāles un telpas, kas apgleznotas un gaumīgi apmēbelētas.
- Vietējie saules brāļi savu atpūtas vietu apmēbelē ar blakusesošajos lielveikalos nospertajiem iepirkumu ratiņiem.
- kuros logi izkārtoti tā, lai būtu ērti apmēbelēt.
- Paspējām pilnīgi iekārtot un apmēbelēt tikai mammai domāto istabu.
- apmešanās vieta, tāpēc biju pārliecināts, ka te istabas būs eleganti apmēbelētas, griestos virs gultas atradīsies spoguļi.