svelpiens
Lietojuma biežums :
svelpiens vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; lieto: reti
LocīšanaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | svelpiens | svelpieni |
Ģen. | svelpiena | svelpienu |
Dat. | svelpienam | svelpieniem |
Akuz. | svelpienu | svelpienus |
Lok. | svelpienā | svelpienos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Putni dziedāja tā, kā dzied vienīgi tropos, — saldi smaržainais, tvanīgais gaiss virmoja un viļņojās no saucieniem un svelpieniem, kraucieniem un guldzieniem, tas paloja apkārt gluži biezs no skaņām, kas plūda no dziedāšanas apsēstībā atplestajām putnu rīklēm, no atvāztajiem smailajiem un līkajiem, okerdzeltenajiem un karmīnsarkanajiem knābjiem.
- No uzbrucēju vidus neatskanēja neviena balss, – tikai ātra kāju švīkstoņa, nūju svelpieni, tām šķeļot gaisu vai veikli atsitoties pret kādu ķermeni, vai noklaudzot vienai pret otru, un daudzu cilvēku straujā elsošana; bet četri policisti gan sacēla troksni, ar niknu aizrautību vicinot stekus uz visām pusēm un apveltot lāstiem tumsu un pretiniekus.
- pa glāstam pa čukstam pa svelpienam
- Kura cēla , atraidīta meitene spārnu svelpienos dodas apmeklēt citus sliekšņus , kura cēla , nemīlēta meitene