diacēze
diacēze sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | diacēze | diacēzes |
Ģen. | diacēzes | diacēžu |
Dat. | diacēzei | diacēzēm |
Akuz. | diacēzi | diacēzes |
Lok. | diacēzē | diacēzēs |
Pilsētas apgabals vai provinces daļa Senajā Romā 1. gs. p. m. ē. – 3. gs. b., vēlāk administratīvi teritoriāla vienība, kurā ietilpa vairākas (līdz 16) provinces.
Avoti: VtV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rēzeknes - Aglonas diacēzes bīskapa Jāņa Buļa ģerboņa attēls
- Dievkalpojumu pirms Ziemassvētkiem baznīcā vadīja Daugavpils diacēzes bīskaps Einārs Alpe, kā arī Sv.
- 22 upuri bijuši Bergamo diacēzē, kas atrodas uzliesmojuma epicentrā netālu no Itālijas finanšu galvaspilsētas Milānas.
- Embūtes novads tika iekļauts Kursas diacēzē kopā ar citām kuršu apdzīvotām zemēm starp Ventu un Nemunu.
- 11.vēlēšanu iecirknis Rēzeknes Aglonas diacēzes ēka ( Latgales ielā 82);