tilpt
tilpt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | tilpstu | tilpstam | tilpu | tilpām | tilpšu | tilpsim |
| 2. pers. | tilpsti | tilpstat | tilpi | tilpāt | tilpsi | tilpsiet, tilpsit |
| 3. pers. | tilpst | tilpa | tilps | |||
Pavēles izteiksme: tilpsti (vsk. 2. pers.), tilpstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: tilpstot (tag.), tilpšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: tilptu
Vajadzības izteiksme: jātilpst
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja jūs netilpstat šajā zonā, izraisīsiet cilvēkā tikai negatīvas emocijas.
- Atlētisks vīrietis, knapi tilpstošs pašaurā žaketē, nosēdināja pie galdiņa tuklu kundzi un pienāca pie bāra.
- Es stāvēju uz palodzes, riebīgi atkailinājies, izvilcis degošo, zem drēbēm netilpstošo vīrietību, un skatījos uz viņu ar debiliķa skatienu.
- Šī viņas istabiņa bija tik maziņa, ka tajā tilpa tikai drēbju skapis, veclaicīga dzelzs gulta, vecais koferis zem tās, pie pamazā lodziņa — tāds pats pamazs galdiņš un vienīgais krēsls, ko saimnieces dēls vairākās vietās bija izdedzinājis ar degošas cigaretes galu.
- Tas netilpst galvā, daudz kas man vairs netilpst galvā, ar steigu jāglābjas, es strauji aizveru durvis, tomēr saklausu šīs skaņas, kāpju pa kāpnēm, juzdams, ka mani panāk smacējoša smaka, esmu tukšs kā izdzerta pudele ( varbūt tur — pašā dibenā, kaut kas vēl ir palicis?)