draiskule
draiskule sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | draiskule | draiskules |
| Ģen. | draiskules | draiskuļu |
| Dat. | draiskulei | draiskulēm |
| Akuz. | draiskuli | draiskules |
| Lok. | draiskulē | draiskulēs |
1.Draiskulis.
2.Vieglprātīga sieviete.
3.Prostitūta.
Avoti: LLVV, SLG
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ak, mana draiskule, pie deniņiem brūni sačokurojušies matu galiņi.
- Piektais video: Kaila draiskule atklāj, kā tiek apkrāpti tūristi
- Strīds izcēlās, vārdus dalot: kura būs Draiskule, kura Samaitātā.
- Ar to viņa tika galā godam, taču pēc ceremonijas fotografējoties mazā draiskule...
- Mazo draiskuli saimniece raksturo tā: " Viņa ir īsta medniece un mežonīte.