pelaģiāle

Ūdens slānis virs bentāles (ūdenstilpes dibens, kur dzīvo organismi) okeānos, jūrās, ezeros; iedala 3 zonās: epilimnijs, metalimnijs, hipolimnijs.

Avoti: EV

Korpusa piemēri

Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.

Dziļjūras daļā, pelaģiālē gultni veido okeānā dzīvojošo organismu atliekas.
Lielākā sugu daudzveidība ir piekrastē, savukārt lielākā zivju biomasa - ezera centrālajā rajonā ( pelaģiāle).
Ekoloģiskie apstākļi sublitorālēs tai atbilstošajā pelaģiāles nerītiskajā zonā, salīdzinājumā ar atklātā okeāna zonu, ir visoptimālākie daudzu jūras organismu dzīvošanai.
Atbilstoši sublitorāles piekrastes zonai priekš okeāniskajām vulkāniskajām salām un zemūdens pacēlumiem ( zemūdens grēdas un gajoti) dziļumos virs 200 m, apakšējās zemūdens nogāzes atbilst talasobatiālei, bet piekrastes pelaģiāle — pseidonerītiskajai zonai.
Šī zona tiek pretstatīta atklātā okeāna pelaģiālei, kas sākas uzreiz aiz šelfa robežas ar kontinentālo nogāzi.