augstcilnis
augstcilnis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | augstcilnis | augstciļņi |
| Ģen. | augstciļņa | augstciļņu |
| Dat. | augstcilnim | augstciļņiem |
| Akuz. | augstcilni | augstciļņus |
| Lok. | augstcilnī | augstciļņos |
Skulptūra vai ornaments, kas no plakanas virsmas izceļas uz augšu vairāk par pusi no sava biezuma.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Augstcilnī attēlotais zobens piederīgs duramajam tipam, tā rokturis paredzēts divroku satvērienam.
- Augstciļņa pieminekļos, kas veidoti atturīgā uzkalumā, pārsvarā saskatāma formveides stabilitātes un statiskuma idealizācija.
- Augstcilnī attēlotā riņķa poga līdzīga detaļai no jau apskatītā zobena ( 3. 5. att. : 3).
- Līdzīgs zobens atveidots augstcilnī, kurš atradies virs Rīgas pils ieejas vārtiem ( 3.5. att.: 1).
- Šis augstcilnis veidots pēc mestra nāves 1535. gadā, lai atzīmētu viņa nopelnus ordeņa varas nostiprināšanā un Rīgas pils atjaunošanā.