atvaļa
atvaļa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; poētiska stilistiskā nokrāsa; parasti formā: vienskaitlis; lieto: retiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | atvaļa | atvaļas |
| Ģen. | atvaļas | atvaļu |
| Dat. | atvaļai | atvaļām |
| Akuz. | atvaļu | atvaļas |
| Lok. | atvaļā | atvaļās |
Atpūta, atelpa.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- - « Mēs nenākam dusēt, nedz atvaļu ņemt,
- Dzejols goda biedriem « atvaļ[inātajiem] kareivjiem», nosūtu « Jaun. Ziņ.»
- Tiesu palātas viceprokurors , atvaļ
- Tiesu palatas viceprokurors , atvaļ
- Jānis Jaunzems , atvaļ