atvaļinājums
atvaļinājums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | atvaļinājums | atvaļinājumi |
Ģen. | atvaļinājuma | atvaļinājumu |
Dat. | atvaļinājumam | atvaļinājumiem |
Akuz. | atvaļinājumu | atvaļinājumus |
Lok. | atvaļinājumā | atvaļinājumos |
1.Atbrīvojums no darba uz noteiktu laiku, saglabājot darbavietu un algu.
PiemēriNekad viņa neņēma atvaļinājumu vasarā.
- Nekad viņa neņēma atvaļinājumu vasarā.
- Man atvaļinājums līdz 2. septembrim, bet vēl neesmu juties kā atpūtā.
- Prozu raksta brīvajā laikā un bezalgas atvaļinājumos.
- – Pašlaik es nevaru, atvaļinājums man būs tikai augustā, – tētis teica.
2.sarunvaloda Nenotikusi nodarbība.
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri:šeit