atvaļināt
atvaļināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | atvaļinu | atvaļinām | atvaļināju | atvaļinājām | atvaļināšu | atvaļināsim |
| 2. pers. | atvaļini | atvaļināt | atvaļināji | atvaļinājāt | atvaļināsi | atvaļināsiet, atvaļināsit |
| 3. pers. | atvaļina | atvaļināja | atvaļinās | |||
Pavēles izteiksme: atvaļini (vsk. 2. pers.), atvaļiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: atvaļinot (tag.), atvaļināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: atvaļinātu
Vajadzības izteiksme: jāatvaļina
1.parasti formā: lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta) Demobilizēt (karavīru).
PiemēriVecais Anga — kara invalīds, atvaļināts virsnieks, kaut kur par viņu jābūt ziņām.
- Vecais Anga — kara invalīds, atvaļināts virsnieks, kaut kur par viņu jābūt ziņām.
- — Dažam tas būtu pa prātam, bet es aiziešu tikai tad, ja mani atvaļinās.
- Kad vīrs tiek atvaļināts no dienesta, viņas dzīve iegūst pavisam citu formu un ritmu.
- Atvaļinātu kapteiņu pieticīgais klāsts ar sabeigtu veselību.
- Veidojoties Somijas bruņotajiem spēkiem, tajos iesaistījās arī vairāki atvaļinātie latviešu tautības karavīri.
2.lieto: pareti Atļaut uz kādu laiku aiziet no darba; piešķirt atvaļinājumu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri:šeit