rūme
rūme sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rūme | rūmes |
| Ģen. | rūmes | rūmju |
| Dat. | rūmei | rūmēm |
| Akuz. | rūmi | rūmes |
| Lok. | rūmē | rūmēs |
2.sarunvaloda Tilpne (kuģī).
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Garu pienākuši tik daudz, ka pašai nav bijis rūmes apstāties.
- Rūmes bija maz, tāpēc brālis ar vectēvu gulēja vienā gultiņā.
- Sava maza rūmīte, kas pasargā to ārējo rūmi no bardaka.
- “Mums tak nav nemaz tādas rūmes, kur kāzas rīkot.
- Izgāja cauri neapgaismotajai vārtu rūmei, kurā mētājās pusizārdīti atkritumu maisi.