rumelēt
rumelēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | rumelēju | rumelējam | rumelēju | rumelējām | rumelēšu | rumelēsim |
| 2. pers. | rumelē | rumelējat | rumelēji | rumelējāt | rumelēsi | rumelēsiet, rumelēsit |
| 3. pers. | rumelē | rumelēja | rumelēs | |||
Pavēles izteiksme: rumelē (vsk. 2. pers.), rumelējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: rumelējot (tag.), rumelēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: rumelētu
Vajadzības izteiksme: jārumelē
rumilāt apvidvārds
Pēc paražas aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arāju vajagot rumelēt , lai zeme mitra stāvētu
- Tāpat tai dienā rumelējuši ganus un pieguļniekus
- Arāji , sējēji , gani un kā postu stādītāji , pirmo reiz darbu sākot , jārumelē , lai tie būtu veseli un neslinkotu