Paplašinātā meklēšana

Meklējam ku.

Atrasts vārdos (945):

Atrasts etimoloģijās (175):

Atrasts normatīvajos komentāros (27):

Forma _špahtele_ saglabājusies vācu valodas ietekmē, bet par pareizāku formu atzīta _špaktele_. (šķirklī špaktele)
2006. gadā Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija lēma, ka nav pamata šķirt vārdu *itāļi* 'indoeiropiešu cilšu grupa' un *itālieši* 'Itālijas pamatiedzīvotāji' nozīmes. Tas dokumentēts arī „Latvijas Vēstnesī” (19.07.2006.) publicētajā sarakstā "Pasaules valodu un valodu grupu nosaukumi latviešu valodā” un "Tautību klasifikatorā". Plašāku skaidrojumu sk. Valodas konsultāciju elektroniskajā datubāzē: https://ej.uz/itāļi-itālieši. (šķirklī itālieši)
Jaunākos avotos lietuviešu valodas īpašvārds _Neris_ kļūdaini atveidots kā _Nēre_. Lietuviešu valodā upes nosaukumā _Neris_ _e_ ir īsais saknes patskanis, tāpēc nav pamata to pagarināt arī latviešu valodā. Pareizs šī vārda atveidojums latviski ir _Nere_. (šķirklī Nere)
Upes nosaukumu Ukrainas teritorijā tiek rosināts atveidot atbilstoši ukraiņu valodas izrunai līdzīgi kā apdzīvotās vietas nosaukumu *Dnipro* (varianti *Dņipra*, *Dņipro*), bet, cik zināms Tēzaura izstrādātājiem, uz 2023. gada vasaras versiju šāds lēmums Valsts valodas centrā vēl nav pieņemts. (šķirklī Dņepra)
Šī svešvārda atveidē sastopami rakstības varianti. Lai novērstu nekonsekvenci svešvārdu pareizrakstībā, Latviešu valodas ekspertu komisija (LeK-15) ieteikusi formu *cukīni*, tāpēc rakstības variants *cukini* marķēts kā nevēlams. (šķirklī cukīni)
Latviešu valodas ekspertu komisija 2015. gadā kā pareizāku šī vārda formu ieteikusi *štrīcele*, tomēr, kā var spriest pēc Korpuss.lv datiem 2025. gadā, šī forma nav iegājusies, jo praksē sastopams tikai šī vārda lietojums ar garo patskani. (šķirklī štricele)
Latviešu valodas ekspertu komisija 2015. gadā ieteikusi aizguvuma _vraps_ (angļu _wrap_) vietā lietot nosaukumu _tītenis_ vai vārdkopu _maizes tītenis_. (šķirklī vraps)
Latviešu valodā ieņemamais amats un profesijas nosaukums nav jāraksta ar lielo sākumburtu. Izņēmumi ir Latvijas Republikas augstāko amatpersonu -- _Valsts prezidents_, _Ministru prezidents_ -- amata nosaukumi. (šķirklī ministru prezidents)
Latviešu valodā ieņemamais amats un profesijas nosaukums nav jāraksta ar lielo sākumburtu. Izņēmumi ir Latvijas Republikas augstāko amatpersonu -- _Valsts prezidents_, _Ministru prezidents_ -- amata nosaukumi. (šķirklī valsts prezidents)
Šī svešvārda atveidē sastopami dažādi rakstības varianti. Lai novērstu nekonsekvenci svešvārdu pareizrakstībā, Latviešu valodas ekspertu komisija ieteikusi visbiežāk lietoto formu *piraija*, tāpēc pārējie rakstības varianti marķēti kā nevēlami. (šķirklī piraija)
Vārds _atlass_ nozīmē 'karšu apkopojums' nav ieteicams, jo kalkēts no krievu valodas, kur šādu krājumu apzīmē ar vārdu _атлас_ (veidots no milža Atlanta grieķu vārda nominatīva formas _Atlas_). Latviešu valodā nostiprinājies vārds, kas saistāms ar ģenitīva formu _Atlantos_. (šķirklī atlass)
Latviešu valodā nav vēlama konstrukcija apsveikt ar dzimšanas dienu, apsveikt ar Ziemassvētkiem u. tml. Pareizi šādos gadījumos ir lietot lokatīva locījumu: apsveikt dzimšanas dienā, apsveikt Ziemassvētkos u. tml. Turpretī, ja apsveic nevis svētkos, bet kāda notikuma sakarā, konstrukcija ar prievārdu ar ir pieļaujama: apsveikt ar dēla piedzimšanu, apsveikt ar panākumiem darbā u. tml. (šķirklī apsveikt)
Vārdnīcās tiek piedāvāts vārds _reemigrācija_, bet oficiālajos avotos (t.sk. _Diasporas likumā_) lietots arī rakstības variants _remigrācija_. Cik zināms _Tēzaura_ izstrādātājiem, Valsts valodas centra terminologi nav apstiprinājuši terminu _remigrācija_. (šķirklī reemigrācija)
2023. gada 14. februārī (sēdes protokola Nr. 2) Latviešu valodas ekspertu komisija vienprātīgi secināja, ka latviešu valodā tradicionāli lietotos nosaukumus _musulmanis_ un _musulmaniete_ nedrīkst aizstāt ar nosaukumiem _muslims_ un _muslima_. (šķirklī muslims)
Latviešu valodā dažreiz ir sastopams vārda dermatīns nepareizs rakstījums ar lieku n iespraudumu – dermantīns. Pareizā forma – dermatīns. (šķirklī dermatīns)
Šis saliktenis tiek uzskatīts par nevēlamu krievu valodas vārda _svojevremenno_ kalku. Tā vietā ieteikts izmantot apstākļa vārdus _laikus_, _laikā_, _laicīgi_ vai pārveidot teikumu, lai nebūtu jāizmanto īpašības vārds _savlaicīgs_. (šķirklī savlaicīgs)
Vārds _apmācības_, ja tas lietots vārda _mācības_ vietā, latviešu valodā tiek uztverts kā kalks, valodas kultūras teorijā ieteikts no tā izvairīties. Tomēr valodas (it īpaši tulkošanas) praksē šis vārds ir nepieciešams un pieļaujams, bet tikai gadījumos, kad runa ir par militāru vai citādi ar dresūru, fiziskiem, praktiskiem vingrinājumiem saistītu apmācību (parasti vienskaitļa formā). Ja tiek sniegta informācija par formālās izglītības pamatprogrammām (vispārīgās, profesionālās vai augstākās izglītības iestādēs) vai par mācību (studiju) valodu un mācību (studiju) ilgumu, vajadzētu lietot vārdu _mācības_. Tātad vārdam “apmācība” ir ierobežots lietojums, turklāt šis vārds galvenokārt lietojams vienskaitlī. (Sk. arī Baldunčiks, Juris. 2017. Daži mūsdienu izglītības un zinātnes terminoloģijas problēmgadījumi. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi, 12. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 71-87.) (šķirklī apmācība)
Praksē nereti sastopams saliktenis _ilgspējīgs_, kas veidots no apstākļa vārda _ilgi_ un īpašības vārda _spējīgs_, resp., ‘ilgi spējīgs’, tomēr tā nozīme nav īsti skaidra. Tādēļ, lai apzīmētu procesus, kas ir spējīgi pastāvēt, norisināties ilgāku laiku, ieteicams lietot īpašības vārdu _ilgtspējīgs_. (šķirklī ilgtspējīgs)
2006. gadā Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija lēma, ka nav pamata šķirt vārdu *itāļi* 'indoeiropiešu cilšu grupa' un *itālieši* 'Itālijas pamatiedzīvotāji' nozīmes. Tas dokumentēts arī „Latvijas Vēstnesī” (19.07.2006.) publicētajā sarakstā "Pasaules valodu un valodu grupu nosaukumi latviešu valodā” un "Tautību klasifikatorā". Plašāku skaidrojumu sk. Valodas konsultāciju elektroniskajā datubāzē: https://ej.uz/itāļi-itālieši. (šķirklī itāliešu valoda)
2006. gadā Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija lēma, ka nav pamata šķirt vārdu *itāļi* 'indoeiropiešu cilšu grupa' un *itālieši* 'Itālijas pamatiedzīvotāji' nozīmes. Tas dokumentēts arī „Latvijas Vēstnesī” (19.07.2006.) publicētajā sarakstā "Pasaules valodu un valodu grupu nosaukumi latviešu valodā” un "Tautību klasifikatorā". Plašāku skaidrojumu sk. Valodas konsultāciju elektroniskajā datubāzē: https://ej.uz/itāļi-itālieši. (šķirklī itāļi)
Literārajā valodā vietniekvārdam _kas_ nav lokatīva formas, tā vietā tiek lietots apstākļa vārds _kur_, bet sarunvalodā un izloksnēs sastopama arī lokatīva forma _kamī_. (šķirklī kas)
_Jiujitsu_ nosaukums latviešu valodā ir _džiudžitss_, t. i., atbilstoši 1. dekl. paraugam lokāms lietvārds. Sk.: LVEK 2015. gada 11. novembra sēde, protokola Nr. 46 2. §. (šķirklī džiudžitss)
Arturs Hansons un Māra Poļakova grāmatā "Ukraiņu īpašvārdu atveide latviešu valodā" (2023) norāda: *Дніпро* latviešu valodā atveidojams atbilstoši rakstībai un izrunai ukraiņu valodā un iekļaujams latviešu valodas locījumu sistēmā; proti, gan upes, gan pilsētas nosaukumam jābūt *Dņipra*. (šķirklī Dņipra)
Salīdzinājuma attieksmju izteikšanai lietotā vārda _kā_ vārdšķira latviešu valodniecībā tiek interpretēta dažādi -- to uzskata gan par saikli, gan par partikulu, šķīrumu nosakot pēc funkcijām teikumā (Latviešu valodas gramatika, LU Latviešu valodas institūts, 2013, 645.--646. lpp.). Šajā vārdnīcā tas norādīts kā saiklis, uzsverot salīdzinātājdaļas piesaistīšanas funkciju. (šķirklī kā)
Latviešu valodas ekspertu komisija 2013. gada 9. oktobra sēdē nosaukumus *uzputenis* un *uzpūtenis* ir atzinusi par paralēlformām. (šķirklī uzpūtenis)
Vārdnīcās tiek piedāvāts vārds _reemigrācija_, bet oficiālajos avotos (t.sk. _Diasporas likumā_) lietots arī rakstības variants _remigrācija_. Cik zināms _Tēzaura_ izstrādātājiem, Valsts valodas centra terminologi nav apstiprinājuši terminu _remigrācija_, līdz ar to arī tā atvasinājumus _remigrants_ un _remigrante_. (šķirklī reemigrants)
Vārdnīcās tiek piedāvāts vārds _reemigrēt_, bet oficiālajos avotos (t.sk. _Diasporas likumā_) lietots arī rakstības variants _remigrēt_. Cik zināms _Tēzaura_ izstrādātājiem, Valsts valodas centra terminologi nav apstiprinājuši terminu _remigrēt_. (šķirklī reemigrēt)

Atrasts vārdu savienojumos (400):

Atrasts skaidrojumos (400):

Atrasts piemēros (34):

ku citās vārdnīcās:

MEV

ku^I

ku^II

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.

Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.

Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.

Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv

Paplašinātā meklēšana

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Ieteikt vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi

Paldies