micīte1
micīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; joma: bioloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | micīte | micītes |
| Ģen. | micītes | micīšu |
| Dat. | micītei | micītēm |
| Akuz. | micīti | micītes |
| Lok. | micītē | micītēs |
formā: daudzskaitlis Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases zemesmēlīšu dzimtas ģints ("Mitrula"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga.
Stabili vārdu savienojumiPurva micīte. Rumpuču micīte.
- Purva micīte taksons — micīšu ģints sēņu suga ("Mitrula paludosa")
- Rumpuču micīte taksons — purva micīte
Avoti: LE1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piparam nogriež kātiņu ar visu " micīti" un izņem sēklotni.
- 7. Kārtojumu noslēdz ar saldā krējuma " micītēm".
- Kāpēc, jedritvai micīt, mežs tik kluss?
- Savukārt zirņu tārpiņš bija balts ar melnu galviņu, it kā valkātu maziņu micīti.
- 10. 00 Adīt micīti sirds pikucim salā.