uzart
uzart 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzaru | uzaram | uzaru | uzarām | uzaršu | uzarsim |
| 2. pers. | uzar | uzarat | uzari | uzarāt | uzarsi | uzarsiet, uzarsit |
| 3. pers. | uzar | uzara | uzars | |||
Pavēles izteiksme: uzar (vsk. 2. pers.), uzariet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzarot (tag.), uzaršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzartu
Vajadzības izteiksme: jāuzar
Arot apstrādāt (lauku, tīrumu, augsni).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ar traktora arklu uzarta zeme pagalmā, sabojāti dēļi, šīferis.
- Visdrīzāk - jā, ja vien šis lauks jau nebūs uzarts.
- Te ir sākts art vēl pirms Kaspara – riktīgi uzarts lauks.
- Piedāvājās, lai labāk dodu šim divas pļavas mežmalā labībai uzart.
- Pavasara pusē es uzaršu saimnieces dārzu un iestādīšu kartupeļus.”