kuilis2
kuilis apvidvārds
Kropls bumbuļveida izaugums (uz kāpostu saknēm un stublāja), kura dēļ (kāposti) pārstāj augt, dzeltē vai iznīkst.
Avoti: ĒiV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Dzirdēju, ka viņš aiz labpatikas rukšķ kā kuilis ausī.
- Miesaskārīgais kuilis, mana sieva izspieda caur zobiem un pārnāca atpakaļ.
- - Kuilis ir malacis — tam ir daudz un pat raibi!
- – Kādai reizei ir jābūt pirmajai, – gudri norukšķēja kuilis.
- Un tur kuilis jau pēc maza brīža iekāpa viņam tieši krūtīs.