papuvēt
papuvēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | papuvēju | papuvējam | papuvēju | papuvējām | papuvēšu | papuvēsim |
| 2. pers. | papuvē | papuvējat | papuvēji | papuvējāt | papuvēsi | papuvēsiet, papuvēsit |
| 3. pers. | papuvē | papuvēja | papuvēs | |||
Pavēles izteiksme: papuvē (vsk. 2. pers.), papuvējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: papuvējot (tag.), papuvēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: papuvētu
Vajadzības izteiksme: jāpapuvē
Atstāt (kādu lauku, platību) papuvē.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zūru laukos muižas kalpi ieara mēslus papuvē.
- Apstrādā augsni papuvē atstātajā dārza daļā.
- Savukārt arī frēzkūdra tiek izmantota atgriezeniski zemei – to iestrādājot kokaudzētavu zemju papuvēs kailsakņu stādu audzēšanai.
- Austrumos mežs piekāpās apstrādātiem laukiem kā četrstūrainiem ielāpiem, kur zaļie bija atstāti papuvē, uzartā, bagātīgā zeme vīdēja melna, bet labība — zeltaina.
- Tāpēc viņš zemi ne vien mēslo, bet arī atstāj papuvē, lai to atpūtinātu un lai gaiss, saule, lietus un salna to atkal pārvērstu auglīgā zemē.