kukurs1
kukurs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kukurs | kukuri |
| Ģen. | kukura | kukuru |
| Dat. | kukuram | kukuriem |
| Akuz. | kukuru | kukurus |
| Lok. | kukurā | kukuros |
1.Kūkums1.
2.Kūlenis 1(1).
3.Zemes kukurznis.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Audz bērziņi , audz ozoliņi , nu mana galviņa kukuru pļeks
- Ar kukuri nepālieši ļoti lepojas, tos te pārdod uz katra stūra un labi ar roku veidoti kukuri maksā diezgan padārgi.