kaunums
kaunums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kaunums | kaunumi |
| Ģen. | kaunuma | kaunumu |
| Dat. | kaunumam | kaunumiem |
| Akuz. | kaunumu | kaunumus |
| Lok. | kaunumā | kaunumos |
Ārējie dzimumorgāni; ķermeņa daļa, kur atrodas dzimumorgāni.
Stabili vārdu savienojumiKaunuma kauls. Kaunuma lūpas. Kaunuma paugurs.
- Kaunuma kauls vārdkoptermins — viens no trim kauliem, kuriem saaugot veidojas gūžas kauls
- Kaunuma lūpas vārdkoptermins — ādas krokas, kas no abām pusēm norobežo ieeju makstī
- Kaunuma paugurs vārdkoptermins — matiņiem apaugusi tauku kārtas velve sievietes vēdera lejasdaļā virs ārējiem dzimumorgāniem
- Kaunuma utis vārdkoptermins — parazīti, kas dzīvo kaunuma, padušu, bārdas, retumis galvas matos
Avoti: LLVV, CaF
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vēdera taisno muskuļu piestiprināšanās vieta pie kaunuma kaula tiek atstāta neskarta.
- Vienā gadījumā 17 gadu vecam zēnam apmatojuma uz kaunuma paugura nebija.
- Meitenēm sākas menstruācijas, aug kaunuma matiņi un veidojas izteiktākas krūtis.
- Atkal ar pirkstiem saspied kaunuma lūpas ap dzimumlocekli un ieejiet ritmā.
- Dejotāja sāka provocēt, pamazītēm atcilinot kaunumu un uzkurinot zālē sēdošos.