kauns
Lietojuma biežums :
kauns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis
Locīšana
1.Morālas jūtas, kas saistītas ar nepatīkamu pārdzīvojumu, piemēram, par kādu nodarījumu, rīcību.
Saistītās nozīmes
2.Nepatika, mulsums, ko izraisa paša vai cita amorāla, nepieklājīga, arī situācijai nepiemērota rīcība.
Stabili vārdu savienojumiKā nav kauna? Ne kauna, ne goda. Vai nav kauna?
4.Morāli negatīvi vērtējams fakts, parādība; morāli negatīvs (fakta, parādības) vērtējums.
Stabili vārdu savienojumiKauna darbs. Kauna lieta.
4.1.izsauksmes vārda nozīmē Lieto, lai izteiktu negatīvu vērtējumu, paustu negatīvu attieksmi.
5.Kautrība.
Stabili vārdu savienojumi(Pie)naglot pie kauna staba. (Sa)metas kauns. Atstāt (arī pamest) kaunā. Kauna dēļ (arī pēc).
Avoti: LLVV, LE1
Korpusa piemēri