kauns
kauns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | kauns | kauni |
Ģen. | kauna | kaunu |
Dat. | kaunam | kauniem |
Akuz. | kaunu | kaunus |
Lok. | kaunā | kaunos |
1.Morālas jūtas, kas saistītas ar nepatīkamu pārdzīvojumu, piemēram, par kādu nodarījumu, rīcību.
2.Nepatika, mulsums, ko izraisa paša vai cita amorāla, nepieklājīga, arī situācijai nepiemērota rīcība.
Stabili vārdu savienojumiKā nav kauna? Ne kauna, ne goda. Vai nav kauna?
- Kā nav kauna? kolokācija — Kā nav neērti, nepatīkami?
- Ne kauna, ne goda frazēma — saka, ja nekādā situācijā nav neērti, nepatīkami, arī ja cilvēkam nav morālu jūtu
- Vai nav kauna? kolokācija — vai nav neērti, nepatīkami?
3.Apkaunojums; arī negods.
Stabili vārdu savienojumi(Pa) darīt kaunu. Kauna amati. Kauna stabs.
- (Pa) darīt kaunu frazēma — apkaunot
- Kauna amati vēsturisks, frazēma — zema prestiža amati viduslaiku pilsētās, kuros nodarbināto cilvēku tiesības bija ierobežotas, Rīgā pie tādiem piederēja audēju, balbieru un pirtnieku amats
- Kauna stabs vēsturisks — soda vieta baznīcas priekšā - stabs, pie kura uz zināmu laiku piesēja sodīto
- Kauna zīme vēsturisks — zīme, ko iededzināja, parasti pierē, sodītajam
- Likt (arī grūst) kaunā — apkaunot
4.Morāli negatīvi vērtējams fakts, parādība; morāli negatīvs (fakta, parādības) vērtējums.
Stabili vārdu savienojumiKauna darbs. Kauna lieta.
- Kauna darbs — morāli negatīvi vērtējams darbs, rīcība
- Kauna lieta idioma — morāli negatīvi vērtējams fakts, parādība
4.1.izsauksmes vārda nozīmē Lieto, lai izteiktu negatīvu vērtējumu, paustu negatīvu attieksmi.
5.Kautrība.
Stabili vārdu savienojumi(Pie)naglot pie kauna staba. (Sa)metas kauns. Atstāt kaunā; pamest kaunā. Kauna dēļ; kauna pēc.
- (Pie)naglot pie kauna staba idioma — atklāt (kā, kāda) amorālumu
- (Sa)metas kauns — saka, ja pārdzīvo kauna jūtas; saka, ja pārdzīvo mulsumu, neērtības izjūtu
- Atstāt kaunā; pamest kaunā idioma — atstāt, pamest (kādu) grūtā, nepatīkamā situācijā, bez palīdzības, arī ļaut piedzīvot (kādam) apkaunojumu
- Kauna dēļ; kauna pēc — morāles normu, arī morālu jūtu dēļ (piemēram, ko darīt)
- Kauna traips idioma — apkaunojums, arī kas morāli negatīvi vērtējams; negods
- Krist kaunā — izdarīt ko morāles normām neatbilstošu; tikt apkaunotam
- No kauna (vai) zemē ielīst frazēma — ļoti nokaunēties
- Palikt kaunā idioma — nepaveikt ko vajadzīgu, nepaveikt atbilstoši noteiktām prasībām
- Prast (arī prasties) kaunu — rīkoties saskaņā ar noteiktām morāles normām
- Smacē kauns frazēma — saka, ja pārdzīvo ļoti spēcīgas kauna jūtas; saka, ja piedzīvo lielu apkaunojumu
Avoti: LLVV, LE1
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņi pazaudējuši morāles principus un kaunu atstājuši kādā jau izdzertā pudelē.
- Ne vecākiem bija kauns par mums, ne mums par viņiem.
- Man vienkārši ir kauns iet cilvēkos, fiziski spēka arī nav.
- Ai, kā visi toreiz smējās un Alisei bija šausmīgs kauns.
- Šis incidents ir tikai viens no " Aeroflot" kauna traipiem.