Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2024

405 379 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam sn.

Atrasts vārdos (833):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (10000+):

krustvieta "Krustvietu" kustība aizsākās Somijas Ziemas kara (PSRS-Somijas kara) laikā 1939.-1940. g., kad zviedri "adoptēja" Somijas apdzīvotās vietas, cita starpā sniedzot ekonomisko palīdzību un uzņemot kara apdraudētos bērnus.
pentozāns (C~5~H~8~O~4~)~n~, lielmolekulārs polisaharīds, kura hidrolīzē rodas pentoze; atrodami daudzās augu daļās (salmos, koksnē u. c.).
norādīšana (Kāda) uzmanības vēršana (uz kaut ko), rādot (parasti ar žestu); informācijas sniegšana rādot
caurspīdīga apdare (koksnes) izstrādājumu apdare, kurā pārklājums nenosedz apdarināmās virsmas tekstūru.
spriests (Krāsns) velves daļa.
siderofibroze (Liesas) fibroze ar dzelzs nogulsnējumiem.
(ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu.
dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt (kādam) roku atbalstam.
dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
in octavo (papīra) astotdaļloksnes formātā.
in quarto (papīra) ceturtdaļloksnes formātā.
in folio (papīra) pusloksnes formātā.
panāči [panāksnieki]{s:1639}.
risinājums [pasniegšanas]{s:2184} veids
troksme [troksnis]{s:1948}
tīruma ēvele 1,5–2,0 m garš un dažus cm plats slīps nazis augsnes irdināšanai un nezāļu sakņu nogriešanai.
audzes virsaugstums 100 resnāko vai augstāko koku vidējais augstums.
šira 12–15 cm plata polsterēta krūšu siksna aizjūga velkošajiem dzīvniekiem, ko gatavo no ļoti izturīgas, divkārt šūtas ādas; lence.
virzienlata 120-150 cm gara, taisna noēvelēta koka lata virsmas gluduma pārbaudei.
Adsel 13. gs. celta Livonijas ordeņa pils, kas bija Adzeles (Atzeles) novada centrs līdz 14. gs., kad Livonijas ordenis uzcēla pili Marienburgā (Alūksnē) un novada centru pārcēla uz turieni.
Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
trīsloči 16 lappušu loksnes locīšana trīs locīšanas gājienos, visizplatītākais lokšņu locīšanas veids.
cenu revolūcija 16. gs. kolonijās iegūtais zelts un sudrabs, no kura tika kalta nauda; sekmēja to, ka naudas daudzums pārsniedza preču piedāvājumu un tā zaudēja vērtību; cenas palielinājās 6-7 reizes.
urbānisms 19. gs. otrajā pusē izveidojies Rietumu sabiedriskās domas strāvojums, kas pilsētas kultūru atspoguļoja kā civilizācijas augstāko sasniegumu.
Orleānvila 1980. g. 10. oktobra zemestrīcē nopostītās Alžīrijas pilsētas Asnamas senāks nosaukums.
virzienaukla 2-3 mm resna aukla, ko nostiepj, mūrējot būves ārējās rindas.
fizetkoks 2-4 m augsts Vidusjūras apgabala augs, saukts arī "Ungārijas dzeltenais koks", ar iedzeltenu koksni no kuras iegūst izturīgu oranždzeltenu krāsvielu.
tehnokrātisms 20. gs. 30. gados ASV izplatījusies sabiedriski politiska kustība par vispārējās labklājības sasniegšanu, rūpniecības modernizēšanu un tautsaimniecības plānošanu valsts mērogā.
Skapis 20. gs. 60.-80. gados populārs bārs viesnīcā "Rīga", intelektuāļu un bohēmistu pulcēšanās vieta.
parastās taucenes 30-160 cm garumā, bieži sastopamas, aug gar ceļmalām, krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu augšpuse ar īsām, pelēkām spilvītēm, zieda pamata sari saliekušies uz visām pusēm.
pretvēja plāksnes 30-80 mm biezas, cietas, ar sintētisko sveķu saistvielu un stiklaudumu pārklātas akmens vates vai stikla vates plāksnes ar labu termisku pretestību; lieto sienu siltināšanai.
spilvotās taucenes 50-150 cm garumā, retāk sastopamas, aug tāpat ceļmalās un krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu apakšpuse tikai uz dzīsliņām cietspilvota, zieda pamata sari stāvus, cieši pieskāvušies viens otram.
taksācijas likvīdā krāja 90% koksnes tilpuma no krājas uz celma.
Abdzahahabla Abadzehska - apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada Adigejas Republikā, tās nosaukums adigejiešu valodā.
Ustjabakanska Abakana - pilsētas Krievijas Krasnojarskas novadā, nosaukums līdz 1931. g.
abakanieši Abakanas pilsētas, tās apkārtnes, kā arī Abakanas upes apkārtnes (līdz 1992. g. Krasnojarskas novadā, tagadējā Hakasijas Republikā, Krievijā) iedzīvotāji.
žetonu vakars abiturientu sarīkojums, kurā pasniedz vidējās mācību iestādes nozīmi.
koksnes reducētais blīvums absolūti sausas koksnes parauga masas dalījums ar koksnes parauga maksimāli iespējamo tilpumu.
koksnes porainība absolūti sausas koksnes poru dobumu relatīvais tilpums procentos.
Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna
acābola vidējais apvalks acābola barotājapvalks, kurā ir ļoti daudz asinsvadu; sastāv no varavīksnenes, starenes un dzīslenes.
acetilēšana acetilgrupas -CH~3~CO ievadīšana organiskajos savienojumos; izmanto koksnes modificēšanai.
tetrametiletilenglikols Acetona redukcijas produkts sārmainā vidē, kas kristalizējas plāksnītēs ar 6 molekulām ūdens, izmanto mākslīgā kaučuka rūpniecībā.
varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa – apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties.
lēca acs ābola sastāvdaļa - no garām, caurspīdīgām, bezkrāsainām šķiedrām sastāvošs, abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas stiklveida ķermeņa bedrītē aiz varavīksnenes.
pseidoptoze Acs spraugas sašaurinājums kā anomālija vai kā tauku nogulsnēšanās sekas plakstiņā.
īriss Acs varavīksnene.
iridociklīts Acs varavīksnenes un starenes iekaisums.
gaišas actiņas actiņas, kuru koksne pēc krāsas ir tuva apkārtējās koksnes krāsai.
iritis Acu ābola iekšējās kārtas (varavīksnenes) iekaisums.
izoforija Acu atrašanās vienā horizontālā plāksnē, kad nav ne hipoforijas, ne hiperforijas.
obkonisks Ačgārni konisks, ar pamata plāksni uz augšu un virsotni lejup.
ačinskieši Ačinskas pilsētas un apkārtnes (Krasnojarskas apgabalā Krievijā) iedzīvotāji.
iespiestā āda āda ar mākslīgi veidotu ādas graudu, ko mehāniski iespiež ādas labajā pusē ar sakarsētu metāla plāksni.
plūksnainā āda āda ar plūksnainu virsmu - velūrāda, zamšāda.
dirža Ādas josta, siksna.
zipsna Ādas josta, siksna.
kāpšļu siksna ādas siksna kāpšļu piestiprināšanai pie segliem.
ādsiene Ādas siksna siešanai; saku sienamā aukla; samestaukla, samestava.
dzenūškas Ādas siksnas pie sakām zirga iejūgšanai.
slejs Ādas sloksne.
gardemans Ādas vai brezenta cimds bez pirkstiem, ar ieliektu apaļu metāla plāksni, ko izmanto brezenta šūšanai.
bulstuks Ādas vai skārda izliekums, kas piestiprināts pie sedulkas siksnas ievēršanai.
soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
rafidas Adataini skābeņskābā kalcija kristāli, kas nogulsnējas dažu augstāko augu šūnās un kas parasti sakopoti kūlīšos.
trauslā adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Dentipellis fragilis"), aug uz atmirušas lapu koku koksnes, stumbriem, lieliem zariem, to apakšpusē, Latvijā sastopama reti
koraļļu adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Hericium coralloides"), sniegbalta, uz trūdošas koksnes augoša adatene, Latvijā reti sastopama, saudzējama.
Adatiņas ezers Adatiņa, ezers Līksnas pagastā un Daugavpils pilsētā.
Žiguaša Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - dieviete, koku aizgādne, kurai piemīt liela gudrība.
Mezitha Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - mežu un medību dievs, savvaļas dzīvnieku aizgādnis.
Merema Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - zemkopības dieviete un biškopības aizgādne.
celene Adīta šalle, kuras gali sniedzas vismaz lidz ceļgaliem.
Ērgļu novads administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Vidzemē, dibināts 2006. g. Madonas rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas pagastus.
Liepnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Abrenes apriņķa Liepnas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Viļakas novada Žīguru pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā.
Kalupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Dubnas, Nīcgales un Rožkalnu pagastā, savukārt tagadējā Kalupes pagastā iekļauta daļa pirmskara Līksnas pagasta teritorijas.
Ciblas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ciblas pagasta platības pievienota tagadējam Zvirgzdenes un Isnaudas pagastam, savukārt Ciblas pagastā iekļautas nelielas bijušā Brigu un Nirzas pagasta platības.
Nīcgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līksnas pagastam.
Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai.
Alsviķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Karvas pagasts un liela daļa Alūksnes pagasta teritorijas.
Kalsnavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta daļa pievienota Aiviekstes pagastam, savukārt tagadējais Kalsnavas pagasts ieguvis nelielu daļu no bijušā Ļaudonas un Sāvienas pagasta teritorijas.
Zvirgzdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauti tikai 38,5% no bijušā pagasta teritorijas, kā arī daļa bijušā Ciblas pagasta teritorijas, bet 46% bijušā Zvirgzdenes pagasta teritorijas atrodas tagadējā Cirmas pagastā un 15,5% Isnaudas pagastā.
epinefrīns Adrenalīns - virsnieru serdes hormons.
adrenokortikotropiskais Adrenokortikotropiskais hormons - hipofīzes priekšējās daivas hormons, kas stimulē kortikosteroīdu biosintēzi virsnieru garozā.
sabiedrības juridiskā adrese adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis); tās maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai.
slīpēšana Ādu apstrāde ar slīpēšanas mašīnām, veidojot ādai vienmērīgu biezumu un plūksnainību; notiek atkārtoti, velūram pat trīs un vairāk reižu.
flaperons Aerodinamiskā vadības plāksne, kas izpilda eleronu un aizspārnu funkcijas; atrodas spārna saknes daļā.
tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm.
kalimba Afrikāņu mūzikas instruments ar strinkšķināmām plāksnītēm (lamellafons).
dzelkņastes Agāmu dzimtas ģints, lielas ķirzakas (garums - 30-75 cm), aste klāta ar šķērsrindās sakārtotām dzelkņainām zvīņām, dzīvo pašraktās alās sausos tuksnešos un klinšu spraugās.
virsnauda Agio - summa, par kuru kādas naudas vienības vērtība pārsniedz uz tās norādīto (rakstīto) vērtību.
anšefs Agrāk ģenerālim līdzīga virsnieka pakāpe; Pētera Lielā laikā virspavēlnieks.
agha Agrāk turku virsnieku un galminieku tituls; tautas uzrunā - kungs.
uzturzinis Agrāk: galma kalpotājs, kas degustēja, pasniedza un atbildēja par dzērieniem.
steidzināšana Agrotehnikas paņēmiens, ar ko dārzeņus, puķes, augļus un ogas iegūst laikā, kad atklātā laukā to raža nav iespējama; lai izbeigtu augu miera periodu un tie sāktu augt un attīstīties, regulē apgaismojumu, temperatūru, gaisa un augsnes mitrumu.
stādīšana agrotehnikas paņēmiens; stādmateriāla iestrādāšana augsnē augšanai pastāvīgā vietā.
mulčēšana Agrotehnikas paņēmiens: augsnes virskārtas nosegšana ar kūdru, salmiem, kompostu, zāģskaidām, ruberoīdu, polietilēna plēvi.
papildapputeksnēšana Agrotehnisks pasākums, ko lietoja gk. sēklkopības sējumos, apputeksnējot augus papildus, bet praksē pasākums izrādījā neefektīvs.
ciklopoīds Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Cyclopoida"), pirmie taustekļi samērā īsi, to garums reti pārsniedz pusi ķermeņa garuma, Latvijas saldūdeņu planktonā un bentosā konstatētas 27 sugas.
aitredele Aitu barības galds, kas veidots, pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķēršiem.
Isliena Aiviekstes kreisā krasta pieteka Barkavas pagastā, augštece - Murmastienas pagastā, garums - 25 km, kritums - 15 m, iztek no Islienas ezera Teiču purva ziemeļrietumu malā; Isliene; Jaunisliena (iztaisnotais posms Madonas novadā).
Bērzaune Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 28 km, kritums – 28 m; Alūksnīte; Bērzaunīca; Bērzaunīte.
Vērde Aiviekstes kreisais atzarojums netālu no iztekas no Lubāna, kuru tagad daļēji aizvieto mākslīgs iztaisnojums - Vērdes kanāls.
Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē.
Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte.
aizkrāsnā Aiz krāsns; būt pamestam novārtā, neievērotam.
aizkrāsnī Aiz krāsns; būt pamestam novārtā, neievērotam.
zabelēties Aiz skopuma netaisni aizturēt, nedot.
aizstatīt Aizaudzēt, audzējot sasniegt.
mizas ieaugums aizaugoša vai aizaugusi brūce, kas ietver mizu un atmirušo koksni kur dzīvās šūnas nesaaug ar atmirušajām šūnām, un starp tām izveidojas plaisa, kas parasti aizaug ar sveķiem un mizu.
šībere Aizbīdnis (parasti krāsns vai plīts dūmvadam).
aizdūkt Aizbraukt ar dūcošu troksni (par transportlīdzekļiem).
aizdunēt Aizbraukt ar dunošu troksni (par transportlīdzekļiem).
aizpērt Aizbraukt pa izšķīdušu ceļu (atkusnī).
aizklanīties Aizbraukt, klanoties snaudā, vai pa sliktu ceļu.
kredītkomisija Aizdevēja organizācijas, parasti bankas, ekspertu grupa, kas regulāri izskata kredītu pieprasījumus un pieņem lēmumus par kredītu izsniegšanu.
aizdevu izmaksa aizdevuma izsniegšanas process.
hipotēka Aizdevums, ko izsniedz, ņemot par ķīlu nekustamu īpašumu.
īstermiņa aizdevums aizdevums, kuru bankas izsniedz, lai segtu aizņēmēja īslaicīgu naudas līdzekļu nepietiekamību sezonas vajadzībām tekošā gada ietvaros.
purgācija Aizdomās turētas personas attaisnošana.
aizčauvēt Aizdzīt ar nelielu troksni, aiztramdīt.
aiztremt Aizdzīt ar troksni.
aizskruķēt Aizdzīt, aizgrūst ar krāsns kruķi.
aizbrudzināt Aizdzīt, radot brīkšķošu troksni.
nošķorēt Aizgādāt, aiztrasnsportēt prom (piemēram, no lauka labību).
abandons Aiziešana no darba, darba laikā, bez priekšniecības atļaujas un attaisnojoša iemesla; iemesls darbinieka atlaišanai.
aizblūkšķēt Aiziet prom ar troksni.
iemaukti Aizjūga sastāvdaļa, ko mauc darba dzīvniekam galvā un kas veidota no savienotām siksnām un mutē liekamās dzelzs.
kurzeme Aizkrāsne rijā.
krāspakaļa Aizkrāsne; krāsnspakaļa.
aizgora Aizkrāsne.
aizpute Aizkrāsne.
āzkārsne Aizkrāsne.
azkrāsne Aizkrāsne.
āzodere Aizkrāsne.
āzpute Aizkrāsne.
pakrāsne Aizkrāsne.
aizsprāgt Aizkrist ar skaļu troksni (aizvērties, par durvīm).
aizlepīt Aizķepināt (piemēram, ar sniegu).
aizšmurgt Aizlidot (ar troksni).
Zeltiņu paugurmasīvs aizņem Alūksnes augstienes Malienas pauguraines dienvidrietumu daļu starp Zeltiņiem un Alūksnes ezeru, lielākais absolūtais augstums - 225,1 m, relatīvais augstums - 20-45 m.
pastiepties Aizņemot (kādu platību, telpu), mazliet iesniegties (tajā), parasti šaurā, garā joslā.
aizstiepties Aizņemot kādu platību, sniegties (tālu); aizņemot kādu platību, sniegties, stiepties (kur, līdz kādai vietai).
izstiept Aizņemot kādu platību, telpu, būt izvirzītam, sniegties šaurā, garā joslā.
iestiepties Aizņemot kādu platību, telpu, ievirzīties (kur iekšā); iesniegties.
izstiepties Aizņemot kādu platību, telpu, sniegties (šaurā, garā joslā).
iesniegties Aizņemot platību, telpu, ievirzīties, sniegties (kur iekšā).
aizvirmot Aizputināt, noklāt ar sniegu, ledu.
datnes aizsardzība aizsardzība pret datu nejaušu dzēšanu, ko var nodrošināt fiziski (noņemot magnētiskajai lentei plastisko gredzenu vai disketes stūrī atverot taisnstūrveida caurumu) vai loģiski (operētājsistēma nosaka, ka konkrēta datne ir tikai lasāmdatne vai pat apslēptā datne, kas vairumam programmu nav pieejama).
biocīds aizsardzības līdzeklis vai tā aktīvā daļa, kas pasargā koksni no bioloģiskās sairšanas.
Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns).
Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni.
uzkusums Aizsargkārta, kas veidojas no apdedzināmā materiāla uz apdedzināšanas krāsns oderējuma (piem., cementa klinkera aizsargkārta).
izskalošanās aizsarglīdzekļu komponentu izdalīšanās no piesūcinātas koksnes atmosfēras nokrišņu vai cita mitruma avota ietekmē.
romis aizsegs krāsns priekšā, lai liesma neiet griestos.
aizbūkšķēt Aizskriet ar dobju troksni.
aizsnaust Aizsnausties.
uzsnēgties Aizsniegt (uz augšu).
uzsniegties Aizsniegt (uz augšu).
aiztvert Aizsniegt un satvert.
aizdabūt Aizsniegt, notvert.
dasniegt Aizsniegt, sasniegt.
sasnēgt Aizsniegt, sasniegt.
aizkacēt Aizsniegt.
aizsnēgt Aizsniegt.
atsnaicīt Aizsniegt.
dasnēgt Aizsniegt.
iesnēgt Aizsniegt.
snēgt Aizsniegt.
uzsnaicīties Aizsniegties (uz augšu).
aiztiekties Aizsniegties līdz noteiktai vietai.
aizžuburot Aizsniegties, aizstiepties (par kokiem, koku zariem).
aizsniekties Aizsniegties.
dasasniegties Aizsniegties.
aizspurdzēt Aizspindzēt, aizsvilpt (aizlidot ar troksni).
aizspurkt Aizspindzēt, aizsvilpt (aizlidot ar troksni).
samesties Aizsprostoties, tievās vai resnās zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi (par zarnām).
nocietinājums Aizstāvēšanās būve (piemēram, tranšeja, ložmetējligzda, dots, cietoksnis), arī nocietināts rajons; vieta, kur ir šāda būve.
apšķipelēt Aizšķūrēt sniegu.
plateozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-200 miljoniem gadu, zauropodu priekštecis, garkaklains augēdājs, kas sasniedza pat 10 m garumu.
aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi.
Carduus acanthoides akantlapu dzelksnis.
svirsnis Akas vinda; svirksnis.
Siberupīte Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, lejtecē arī Jaunalūksnes pagasta robežupe.
Jaunkrieviņu grāvis Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Sīļupurva grāvis Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, iztek no Cirīša ezera.
Jāņupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Vārnupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
aortolīts Akmens (kaļķu nogulsnējums) aortas sienā.
Maltenieku akmens akmens Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā pie Maltenieku mājām, paugura virsotnē, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1987. g., garums - 4,3 m, platums - 4,2 m, augstums - 2 m, apkārtmērs - 16,3 m.
Ķēniņkalna laukakmens akmens Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģisks objekts (kopš 1987. g.), forma atgādina gludekli, garums - 5 m, platums - 3,6 m, augstums virs zemes - 1,9 m, apkārtmērs - 16,3 m, virszemes tilpums - \~18 kubikmetru.
akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes.
uzadatot Akmens iespiedumā atsevišķo pārveduma novilkumu piestiprināšana ar adatu pie iespiežamās loksnes tiešai pārveduma iedalīšanai.
Līksnas meteorīts akmens meteorīts, kas 1820. g. 12. jūlijā nokritis Līksnas muižas laukā (tagadējā Upmalas pagastā), masa – \~16 kg, daļa (5213 g) glabājas Ukrainas Ģeoloģijas muzejā Kijivā.
horos Akmens plāksne Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta.
hori Akmens plāksnes Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta.
stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
valsts nozīmes dižakmeņi akmeņi, kuru virszemes tilpums pārsniedz 10 kubikmetrus.
astilbveide Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Astilboides", senāk "Rodgersia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Rodgersia", arī "Astilboides"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās.
čerēži Akmeņu krāvums uz pirts vai rijas krāsns virsmas.
ķereži Akmeņu krāvums uz pirts vai rijas krāsns virsmas.
Tanezrufts Akmeņu tuksnesis Rietumsahārā, Alžīrijas dienvidos un Mali ziemeļos, augstums - 200-500 m, veido kuestu grēdu loka rietumu daļu.
Kungudrivas Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Kungudruvas" nosaukums vietējā izloksnē.
Strikugols Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Striki" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju.
izpildītājs aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu.
pagulvirsa Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā.
pagulvirsma Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā.
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt.
pārvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, nekavē ko paveikt, sasniegt.
kokcidioidomikoze Akūta vai hroniska plaušu slimība, ko ierosina "Coccidioides immitis" sporu ieelpošana; sauc arī par ielejas vai tuksneša drudzi.
Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala.
aizālēties Ālējoties pārsniegt kādu robežu.
etilēnogļūdeņraži Alkēni - nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar vienu dubultsaiti (C=C) molekulā, kurā oglekļa atomi veido taisnas vai sazarotas virknes.
strupiķis Alkputnu apakškārtas suga, paresns ķermenis, liela galva, knābis augsts, saplacināts un zili-dzelteni-sarkans (sevišķi daudzkrāsains vairošanās periodā); ligzdo lielās kolonijās arktisko jūru piekrastēs.
alots Alksna, aluksna.
Physcomitrium pyriforme alksnāja pūšļcepurene.
Alksnāju grāvis Alksnājgrāvis Mērsraga pagastā.
alksnaine Alksnājs, alkšņu mežs; ar alkšņiem apaugusi vieta.
alksna Alksnājs.
alksne Alksnājs.
alksnene Alksnājs.
alsneniņš Alksnājs.
elksna Alksnājs.
elksnaine Alksnājs.
elkšņaine Alksnājs.
elksnājs Alksnājs.
elkšnājs Alksnājs.
elksniens Alksnājs.
elksnine Alksnene ("Lactarius rufus").
Lactarius rufus alksnene.
alksnīte Alksnene.
lepsene Alksnene.
alkšņukoks Alksnis ("Alnus").
aluksnis Alksnis.
elekšņis Alksnis.
elksnis Alksnis.
elkšņis Alksnis.
ulksnis Alksnis.
elsksniens Alkšņu mežs, alksnājs.
Alswig Alsviķu muiža, kas atradās tagadējā Alūksnes novada Alsviķu pagasta teritorijā.
iridoloģija Alternatīvās medicīnas nozare - diagnoscēšana pēc acs varavīksnenes, kas līdz šim nav zinātniski pamatota.
Alūksnīte Alūksne - upe Latvijā.
Beja Alūksne, Pededzes pieteka.
Murjāņu upe Alūksne, Pededzes pieteka.
Sarkanupe Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, augštece Mārkalnes pagastā, vidustecē ir šo pagastu robežupe.
Lielā Sarkanīte Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums — 8 km.
Skolasupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums - 6 km; Matisenes (Bejas) centra grāvis.
Jērupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, izteka Alūksnes pilsētas austrumu nomalē.
Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts.
Marienburg Alūksnes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā.
Alyst Alūksnes nosaukums 8. gs. Pleskavas hronikās.
alsviķieši Alūksnes novada (līdz 2009. g. - rajona) Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Alsviķi" (senāk - "Alsviķis") iedzīvotāji.
bormanieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" iedzīvotāji.
celenskieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Celenski" iedzīvotāji.
karvenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Karva" iedzīvotāji.
Korva Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Karva" nosaukums vietējā izloksnē.
kornetieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Korneti" iedzīvotāji.
Nēķens Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Nēķene" bijušais nosaukums.
nēķenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Nēķens" iedzīvotāji.
rēzacieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Rēzaka" iedzīvotāji.
rēzeknieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Rēzekne" iedzīvotāji.
Ķemeri Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums.
Rēzaka Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums.
Līvkalni Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļa, kas agrāk bija patstāvīgs ciems.
Leivkolli Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļas "Līvkalni" nosaukums vietējā izloksnē.
strautinieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" iedzīvotāji.
tūjenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Tūja" iedzīvotāji.
Touja Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Tūja" nosaukums vietējā izloksnē.
Anne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" bijušais nosaukums.
Sprekstes Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems.
annenieši Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" iedzīvotāji.
atenieši Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Ate" iedzīvotāji.
atieši Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Ate" iedzīvotāji.
Lajas Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas" nosaukums vietējā izloksnē.
Mournīki Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Mūrnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Prīdeļi Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Prēdeļi" nosaukums vietējā izloksnē.
Vecanne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" bijušais nosaukums.
vecannenieši Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" iedzīvotāji.
Vacanne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" nosaukums vietējā izloksnē.
Viejiņi Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vējiņi" nosaukums vietējā izloksnē.
Annenskaja Alūksnes novada Annas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Alt-Annenhof Alūksnes novada Annas pagasta un Vecannas muižas bijušais nosaukums vāciski.
Meijeri Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Jaunanna" bijušais nosaukums padomju laikā.
Jaunanne Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Jaunanna" bijušais nosaukums.
Cempji Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Kalncempji" bijušais nosaukums.
Jaunalūksne Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Kolberģis" bijušais nosaukums padomju laikā.
Lipna Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Liepna" bijušais nosaukums.
Līpna Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Liepna" bijušais nosaukums.
Zeltiņš Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Zeltiņi" bijušais nosaukums.
Zīmers Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Ziemeri" nosaukuma variants.
veisikumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Veisikums", tagad "Vīsikums" iedzīvotāji.
veisukumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Veisikums", vēlāk "Vīsikums" iedzīvotāji.
vīsikumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Vīsikums" iedzīvotāji.
ilzenieši Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Ilzene" iedzīvotāji.
Jaunzemji Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" dažkārt lietots nosaukums.
jaunzemieši Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" iedzīvotāji.
Iļzenskaja Alūksnes novada Ilzenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Ilsen Alūksnes novada Ilzenes pagasta bijušais nosaukums.
bejānieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" iedzīvotāji.
Bejas mežniecība Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" kļūdains nosaukuma variants.
Baja Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" nosaukuma variants.
Bajs Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" nosaukuma variants.
garjurieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Gariejuri" (arī "Garjuri") iedzīvotāji.
Igaunieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Igaunīši" literarizēts nosaukuma variants.
jaunalūksnieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunalūksne" iedzīvotāji.
kolberģieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Kolberģis" iedzīvotāji.
Šķiņķi Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Lejasšķiņķi" bijušais variants.
Beja Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Matisene" kļūdains nosaukums.
Putani Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Putāni" nosaukums vietējā izloksnē.
Sisiņi Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Siseņi" nosaukuma variants.
Strunķene Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Struņķene" kļūdains nosaukuma variants.
Vacputrene Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vecputrene" nosaukums vietējā izloksnē.
vētrainieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vētraine" iedzīvotāji.
Vieverkols Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vēverkalns" nosaukums vietējā izloksnē.
Veisikums Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Visikums" bijušais nosaukums.
Īvedne Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Ievedne" nosaukums vietējā izloksnē.
jaunannenieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunanna" iedzīvotāji.
lēģernieki Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Lēģernieki" iedzīvotāji.
Lieģernīki Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Lēģernieki" nosaukums vietējā izloksnē.
meijerieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Meijeri" (tagad - "Jaunanna") iedzīvotāji.
Mežtakas Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Mežtekas" nosaukums vietējā izloksnē.
svarenieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" iedzīvotāji.
svarieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" iedzīvotāji.
Svori Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" nosaukums vietējā izloksnē.
apekalnieši Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apekalns" iedzīvotāji.
Apukalns Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apekalns" otrs nosaukums.
apukalnieši Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apukalns" iedzīvotāji.
Bierziņi Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Bērziņi" nosaukums vietējā izloksnē.
jaunlaicenieši Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlaicene" iedzīvotāji.
Opekols Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Opekalns" nosaukums vietējā izloksnē.
Novo-Laicenskaja Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Neu-Laitzen Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Jerlāni Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Jerlani" nosaukuma variants.
kalncempieši Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Kalncempji" iedzīvotāji.
kalnciemieši Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Kalncempji" iedzīvotāji.
Žogotas Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" nosaukums vietējā izloksnē.
Kalncempskaja Alūksnes novada Kalncempju pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kalnemoise Alūksnes novada Kalncempju pagasta bijušais nosaukums vāciski.
adamovieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Adamova" iedzīvotāji.
Oizgārša Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizgārša" bijušais nosaukums.
Oizupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" bijušais nosaukums.
aizupieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" iedzīvotāji.
Bārzupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzupe" bijušais nosaukums.
Brīžudorzs Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Briežudārzs" bijušais nosaukums.
Demši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Demšas" bijušais nosaukums.
demšenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Demšas" iedzīvotāji.
kalvenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Kalvene" iedzīvotāji.
kudinavieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Kudinava" iedzīvotāji.
liepenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Liepna" iedzīvotāji.
liepnieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Liepna" iedzīvotāji.
Mežareja Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" bijušais nosaukums.
rijenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji.
rijieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji.
rijnieki Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji.
palsenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Palsas" iedzīvotāji.
palsieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Palsas" iedzīvotāji.
saidenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Saides" iedzīvotāji.
saidieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Saides" iedzīvotāji.
Stardupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Stārdupe" kļūdains nosaukuma variants.
strautenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Strauti" iedzīvotāji.
strautieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Strauti" iedzīvotāji.
Lipnovskaja Alūksnes novada Liepnas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Lipnas pagasts Alūksnes novada Liepnas pagasta bijušais nosaukums.
Maliena Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" bijušais nosaukums padomju laikā.
brencenieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" iedzīvotāji.
brencieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" iedzīvotāji.
Kūpmaņi Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Kopmaņi" nosaukums vietējā izloksnē.
malienieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Maliena" iedzīvotāji.
Miernīki Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Mērnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Noglas Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Naglas" nosaukums vietējā izloksnē.
Sebežnīki Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sebežnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Svīstiņi Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sviestiņi" nosaukums vietējā izloksnē.
Olūdzene Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Alodzene" bijušais nosaukums.
alodzenieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Alodzene" iedzīvotāji.
ārmanieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Ārmaņi" iedzīvotāji.
Bātarava Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Bāterava" bijušais nosaukums.
Blekteskols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Blekteskalns" nosaukums vietējā izloksnē.
Brīdinīki Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Briedinieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Cirakols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Cirakalns" nosaukums vietējā izloksnē.
ērmanieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Ērmaņi" iedzīvotāji.
gravinieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Graviņas" iedzīvotāji.
igrivieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Igrive" iedzīvotāji.
Lajaskrūgs Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Lejaskrogs" nosaukums vietējā izloksnē.
mālupieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālupe" iedzīvotāji.
Molupe Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālupe" nosaukums vietējā izloksnē.
Pujakols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Pujakalns" nosaukums vietējā izloksnē.
Sopikols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Sofikalns" nosaukums vietējā izloksnē.
sofikalnieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Sofikalns", tagad "Igrīve" iedzīvotāji.
Torvas Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Tarvas" nosaukums vietējā izloksnē.
Žierveļi Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Žērveļi" nosaukums vietējā izloksnē.
Malupskaja Alūksnes novada Mālupes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Mahlup Alūksnes novada Mālupes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
degumieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Degumi" iedzīvotāji.
lāzberģieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lāzberģis" iedzīvotāji.
Lāzberģis Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mārkalne" bijušais nosaukums.
mārkalnieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mārkalne" iedzīvotāji.
volkovieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Volkova" iedzīvotāji.
Lasbergskaja Alūksnes novada Mārkalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Fianden Alūksnes novada Mārkalnes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
jasenicieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Jasenica" iedzīvotāji.
jaseņecieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaseņeca" iedzīvotāji.
tjuršinieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Tjuršina" iedzīvotāji.
zabolovieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Zabolova" iedzīvotāji.
zaicevieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Zaiceva" iedzīvotāji.
čistidzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Čistigi" iedzīvotāji.
čistigieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Čistigi" iedzīvotāji.
ficieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Fiki" iedzīvotāji.
Vuķi Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Fjuki" bijušais nosaukums.
kalnapededzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnapededze" iedzīvotāji.
kalnpededzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnapededze" iedzīvotāji.
kūdupieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Kūdupe" iedzīvotāji.
ķursenieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Ķurši" iedzīvotāji.
naumovieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Naumova" iedzīvotāji.
pededzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Pededze" iedzīvotāji.
stuborovieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Stuborova" iedzīvotāji.
Kalna Pededze Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas “Kalnapededze” bijušais nosaukums.
Kalnapedeskaja Alūksnes novada Pededzes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Scharlotenburg Alūksnes novada Pededzes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
Bordaskrūgs Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Bārdaskrogs" nosaukums vietējā izloksnē.
korvenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Korva" iedzīvotāji.
mazlaicenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazlaicene" iedzīvotāji.
veclaicenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Veclaicene" iedzīvotāji.
Viezes Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Vēzes" nosaukums vietējā izloksnē.
Staro-Laicenskaja Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Alt-Laizen Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
zeltinieši Alūksnes novada Zeltiņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" iedzīvotāji.
Zeļtinskaja Alūksnes novada Zeltiņu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Seltinghof Alūksnes novada Zeltiņu pagasta bijušais nosaukums.
Bīranti Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Bieranti" nosaukums vietējā izloksnē.
Cīlavas Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Cielavas" nosaukums vietējā izloksnē.
Gorūži Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Garoži" nosaukums vietējā izloksnē.
Gūbas Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Gobas" nosaukums vietējā izloksnē.
Korkļi Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Kārkļi" nosaukums vietējā izloksnē.
māriņkalnieši Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Māriņkalns" iedzīvotāji.
Māriņkols Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Māriņkalns" nosaukums vietējā izloksnē.
Ratenīki Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Ratenieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Stomari Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeri" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
ziedieši Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Ziedi" iedzīvotāji.
ziemerieši Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Ziemeris" iedzīvotāji.
Zemerskaja Alūksnes novada Ziemera pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Semershof Alūksnes novada Ziemera pagasta bijušais nosaukums vāciski.
alūksnieši Alūksnes pilsētas iedzīvotāji.
Marienburga Alūksnes pilsētas vāciskā nosaukuma latviskojums.
Marienburg Alūksnes pilsētas vāciskais nosaukums, kas cēlies no Marienburgas pils vārda, ko 1342. gadā Alūksnes ezera Marijas salā (tagad Pilssala) uzcēla Zobenbrāļu ordenis.
Garjuru grāvis Alūksnes upes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Alūkste Alūksnīte - upe Latvijā, Jēkabpils un Madonas novadā.
Aloksnīte Alūksnīte - upe Latvijā.
patstāvīga mazā alus darītava alus darītava, kura ir juridiski un saimnieciski neatkarīga no citām alus darītavām un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu alus darītavu telpām, un kurās saražotā alus apjoms nepārsniedz 50 tūkstošus hektolitru gadā
paķimene Alus nogulsnes (no rauga).
metallsidrabs Alvas vai tās sakausējumu plānas plāksnītes, ko izmantoja pārklājumiem, kā sudraba imitāciju.
jūras mēsli aļģes, kas tiek izskalotas jūras krastā un ko izmanto augsnes mēslošanai.
pitija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Pythiaceae"), plaši izplatīti saprofīti un parazīti, atrodami ūdeņos, augsnē, izraisa dažādu augu slimības, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas.
kunningamella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Cunninghamellaceae"), saprofīti, kas plaši izplatīti uz augu atliekām un augsnē, 6 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas atrastas augsnē.
mortierella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mortierellaceae"), augsnes saprofīti, vairošanās - zigogāmija, zigosporas aptver biezs hifu pinums, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas.
mukors Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mucoraceae"), gk. saprofīti, kas plaši sastopami augsnē, uz zālēdāju dzīvnieku ekskrementiem, augu izcelsmes produktiem un organiskām atliekām, 12 ģintis, \~145 sugas, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 49 sugas.
piptocefalas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Piptocephalidaceae"), saprofīti, kas attīstās augsnē un uz dzīvnieku ekstrementiem, un parazīti uz citām sporangijpelējumu rindas aļģsēnēm; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas.
sporangijpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Mucorales"), micēlijs labi attīstīts, zarains, gk. saprofīti, augsnē, uz pārtikas produktiem, arī uz ciām sēnēm, 360 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, \~50 sugu.
pienpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Leucojum"), daudzgadīgi lakstaugi, sīpolaugi, 9 sugas, Latvijā kultivē 2 sugas, kas dažkārt pāriet savvaļā (līdzīga sniegpulkstenītei); baltpulkstenīte.
galdniecība Amatniecības nozare - koksnes apstrādāšana un priekšmetu izgatavošana no tās.
podniecība Amatniecības nozare, kas ietver apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošanu.
galdnieks Amatnieks, kas apstrādā koksni un izgatavo priekšmetus no tās.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus.
podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
skursteņslaucītājs Amatnieks, kas tīra skursteņus, krāsnis, arī pārzina to stāvokli.
Latvijas Amatniecības kamera amatnieku apvienība, kas pārstāv amatnieku intereses valsts un pašvaldību institūcijās, izsniedz amatnieku kvalifikācijas dokumentus, sniedz pakalpojumus amatniecības uzņēmumiem, rūpējas par amatnieku sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību, organizē starptautisko sadarbību.
amatnieku brālība amatnieku, tirdzniecības transportstrādnieku u. c. apvienība sabiedriskās dzīves organizēšanai, savstarpējās palīdzības sniegšanai, kopīgo interešu aizsardzībai.
fogts Amatpersona (viduslaikos Livonijā, Vācijā) ar dažādām funkcijām (piemēram, pils un pils novada pārvaldītājs, tiesnesis, soģis).
kambarjunkurs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu; persona, kam ir šāds tituls.
referents Amatpersona, kas ziņo par kādiem noteiktiem jautājumiem, sniedz konsultācijas tajos, arī veic kādus noteiktus uzdevumus.
hamamelidaceae Ambras koki, divdīgļlapju augu dzimta "Rosales" rindā, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām lapām un neuzkrītošiem ziediem vārpās vai galviņās, ar balzamsveķiem koksnē un mizā.
doktorāts Ambulance - ārstnieciska un profilakses iestāde, kas sniedz palīdzību slimniekam gan savās telpās, gan mājās.
Bičli amēba amēbu suga ("Jodamoeba butschlii"), kas simbiotiski dzīvo cilvēka resnās zarnas dobumā.
amerikanoīdi Amerikanoīdā rase - lokālu rasu grupa, raksturīgas mongoloīdās pazīmes (taisni, cieti un melni mati; vāji attīstīts trešējais apmatojums; plati, izvirzīti vaigu kauli), kas apvienojas ar mongoloīdiem netipiskām iezīmēm, tomēr kopumā vistuvāka mongoloīdajai rasei un tiek uzskatīta par tās īpašu - Amerikas zaru.
mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls - pelēns Mikijs; mikipele.
Akonkagva Amerikas augstākā virsotne (_Aconcagua, Cerro_), atrodas Andos, Galvenajā Kordiljerā, Argentīnā, netālu no Čīles robežas, augstums - 6960 m virs jūras līmeņa, virsotnē mūžīgie sniegi, 7 šļūdoņi.
Oskars Amerikas Kinoakadēmijas (American Academy of Motion Picture Arts and Sciences, dib. 1927) balva par gada labākajiem sasniegumiem kinomākslā - apzeltīta vīrieša statuete, ko veidojis Sedriks Gibonss.
gringarts Amerikas tropu koks ar smagu, zaļganu kokksni; šī koka koksne.
grinorts Amerikas tropu koks ar smagu, zaļganu koksni; šī koka koksne.
hohoba Amerikas tuksneša augs ("Simmondsia chinesis"), mūžzaļš krūms, ražo ēdamus augļus, no kuru sēklām iegūst eļļu, ko izmanto parfimērijā un kosmētikā.
Ulmus americana Amerikas vīksna.
stephanoceras Ammonītu 2 ģintis, ar taisnām ribām, kas ārmalā saiet mezglā un pēc tam sadalās 2-3 daļās, juras formācijā.
dornis Āmurs (metāla stienītis) ar sašaurinātu, smailu vienu galu caurumu izsišanai; caurumsitis, rīks caurumu sišanai metāla plāksnēs.
lāgošanas āmurs āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai, tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; klauģis.
klauģis āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai. tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; lāgošanas āmurs.
sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā.
kapillāranalīze Analīze, kas dibinās uz parādības, ka dažādu vielu šķīdumi (ūdenī) paceļas iemērktās filtrpapīra sloksnītēs līdz noteiktam augstumam un ar noteiktu ātrumu, tā ka ir iespējams šīs vielas identificēt.
elektroanalīze Analīze, kuras pamatā ir vielas, kas elektrolīzes procesā nogulsnējusies uz elektroda, nosvēršana; to lieto vara, svina u. c. vielu kvantitatīvai noteikšanai.
autoanamnēze Anamnēze, ko sniedz pats slimnieks.
rektorektostomija Anastomozes izveidošana starp divām taisnās zarnas daļām.
ileoproktostomija Anastomozes izveidošana starp līkumaino un taisno zarnu.
ureteroproktostomija Anastomozes radīšana starp urīnvadu un taisno zarnu.
Likaona Anatolijas līdzenuma sausākā dienvidu daļa, Turcijā, beznoteces apgabala augstums - 900-1000 m, atsevišķas grēdas - 2000-3000 m, solončaki un sāļezeri, sausās stepe, pustuksnesis.
hidatode anatomisks veidojums augā, pa kuru notiek liekā ūdens izvadīšana pilieniņu veidā; parasti atrodas lapu vai lapu zobiņu galos; ir galvenokārt augiem, kam pavājināta transpirācija un kas aug pārmitrās vietās; ūdens atvārsnīte.
Sjerranevada Andalūzijas kalnu augstākā daļa Spānijas dienvidos ("Sierra Nevada"), garums - \~80 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 3479 m (Mulasens), virsotnēs nelieli sniegāji, Mulasenā - šļūdonis.
Kordiljera Blanka Andu Rietumkordiljeras augstākā daļa (Vaskarans 6768 m) Peru, garums — 180 km, virs 5000 m — mūžīgais sniegs (ledāji \~1000 kvadrātkilometru — lielākais ekvatoriālās joslas ledāju rajons pasaulē).
Anerauda ezers Aneraudu ezers Alūksnes novada Ziemeru pagastā.
Verhņaja Tunguska Angāras lejteces (Krievijas Krasnojarskas novadā) senāks nosaukums.
magistrāts Anglijā miertiesneši un augstākie policijas ierēdņi.
plumpudings Anglijā tradicionāls Ziemassvētku ēdiens - audumā vārīts pudiņš no miltiem, olām, nieru taukiem, rozīnēm, garšvielām u. c., ko pasniedz ar rumu; cepts pudiņš (sacepums), kam liktas klāt rozīnes.
Jorkšīras terjers angļu pundursuņu šķirne, skausta augstums - ap 20 cm, gara, taisna, spīdīga vilna, no pakauša līdz astei tēraudzils, pārējā ķermeņa daļa sarkanbrūna.
iedzīvotāju fonds ANO iedzīvotāju fonds, dibināts 1967. gadā, vispasaules organizācija, kas sniedz metodisku un materiālu palīdzību.
kokontrakcija Antagonistisku savilcēju un izstiepēju muskuļu savstarpēja koordinācija, lai locekli noturētu taisnu.
kolistatīns Antibiotiska viela, aktīva pret zarnu nūjiņām; iegūta no aerobiem sporveidotājiem augsnes mikroorganismiem.
gramicidīns Antibiotiska viela, ko rada īpaša augsnes baktēriju suga.
teurgs Antīkajā neoplatonisma tradīcijā cilvēks, kas prktizēja askētismu, lai sasniegtu ekstāzi un savienotos ar Dievu.
kadastrs Antīkajā pasaule - personu saraksts, kurām jāmaksā galvasnauda.
teseras Antīkas monētveidīgas, parasti no svina, bronzas, kaula vai terakotas darinātas plāksnītes, kas sastopamas jau senajā Grieķijā, bet sevišķi izplatījās Romas ķeizarvalstī.
brahiantiklināle Antiklināla slāņu kroka, kuras garums ne vairāk kā 2-3 reizes pārsniedz platumu.
antiseptiku izsālīšanās antiseptiku uzkrāšanās uz piesūcinātas koksnes virsmas sāļu veidā, iztvaikojot šķīdinātājiem.
izoimunizācija Antivielu rašanās pret tās pašas sugas cita indivīda antigēnu, piem., pretrēzus serums rodas, pārlejot rēzuspozitīvas asinis rēzusnegatīvam indivīdam, kā arī rēzusnegatīvai sievietei, kam ir grūtniecība ar rēzuspozitīvu augli.
Svirēja Antonīcas labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, garums - 5 km; Svirējīte.
prostijs Antropoloģijā lietots ķermeņa punkts, kas atrodas mediānā plāksnē starp abiem augšējiem iekšējiem griezējzobiem pie smaganu apakšējās malas.
vēdera aorta aorta, kas sniedzas no diafragmas līdz bifurkacijai (IV jostas skriemelim).
aortoskleroze Aortas sienas sacietējums saistaudu savairošanās vai holesterīna izgulsnēšanās dēļ.
assmērs Ap mēram collu resns un parasti asi (7 pēdas) garš mēra koksar pēdu, resp. citu garuma mēru iedaļām; lietoja malkas grēdu, baļķu u. c. meža materiālu mērīšanai.
vidussiksna Ap vidukli apjožama siksna.
krekls Apakšveļas gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai.
uradņiks Apakšvirsnieka dienesta pakāpe kazaku karaspēkā Krievijā.
undrapcieris Apakšvirsnieks (unteroficieris).
kusaks Apakšvirsnieks krievu armijā.
sunduks Apakšvirsnieks krievu armijā.
brigadieris Apakšvirsnieks vairākās ieroču šķirās, arī Francijas žandarmērijā.
unterītis Apakšvirsnieks.
unteroficieris Apakšvirsnieks.
unters Apakšvirsnieks.
depsis Apalītis, resnulis, maza auguma cilvēks.
līkumainība Apaļā kokmateriāla garenass novirzīšanās no taisnas līnijas.
fenakistoskops Apaļa plāksne, kurai visapkārt uzzīmētas figūras, kas soli pa solim attēlo kustību; uzmacot plāksni uz nūjiņas un ātri griežot skatītājam rodas iespaids, ka zīmētās figūras kustas.
Symphoricarpos orbiculatus apaļā sniegoga.
kanalizācijas caurule apaļa vai elipsveida ūdensnecaurlaidīga, ķīmiski izturīga, no iekšpuses un ārpuses glazēta, apdedzināta caurule no saķepošiem māliem, smalki malta šamota un kvarca smiltīm.
runcka Apaļa, resna meita.
Omophron limbatum apaļais resnulis.
spārna gala paplāksnis (disks) apaļas vai eliptiskas formas plāksnis, kas uzstādīts vertikāli spārna galos un nepieļauj cēlējspēka samazināšanos gaisa pārplūdes dēļ.
čabatas Apaļi sniega apavi.
tievkoksne Apaļie kokmateriāli ar caurmēru līdz 13 cm; sīkkoksne.
makucis Apaļīgs, resns bērns.
brosls Apaļīgs, resns.
ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvē labību un linus; apaļkoki (istabā) pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai.
apaļo kokmateriālu mitrā glabāšana apaļo kokmateriālu gglabāšana, kas pamatojas uz koksnes mitruma noturēšanu virs šķiedru piesātinājuma mitruma visā to glabāšanas laikā.
milzu apaļpūpēdis apaļpūpēžu suga ("Langermannia gigantea"), augļķermeņa diametrs - 20-50 cm, masa var sasniegt vairākus kilogramus
terīne Apaļš vai ovāls trauks (parasti ar vāku, rokturiem) zupas pasniegšanai galdā.
ļukta Apaļš vai taisnstūrveida dūmvada ejas aizvāžamais, aizliekamais.
šķīvis Apaļš, retāk ovāls trauks ar, parasti lēzenām, malām (parasti ēdiena pasniegšanai galdā).
ceru krōsne apaļu akmeņu krāsns pirtī.
meteoroloģiskie aparāti aparāti un ierīces meteoroloģisko elementu mērīšanai un reģistrēšanai; tie ir dažāda veida meteoroloģiskie termometri un termogrāfi, psihrometri, higrogrāfi, barometri, anemometri, anemogrāfi, vējrāži, lietusmēri, pluviogrāfi, aktinometri, sniegmēri, redzamības mērītāji u. c.
kserogrāfs Aparāts attēlu iegūšanai, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes gaismjutīgumu.
kotonizators Aparāts lūksnes šķiedru ķīmiski mehāniskai pārstrādāšanai kotoninā.
keratoiridoskops Aparāts radzenes un varavīksnenes apskatei.
telegrāfa aparāts aparāts telegrammu noraidīšanai un uztveršanai; pēc ieraksta veida ir lentes, loksnes drukājošie un faksimila (dokumenta vai ziņojuma attēlošanai) telegrāfa aparāti.
skābes tornis aparāts torņskābes iegūšanai celulozes rūpniecībā, vārot koksnes šķeldas pēc sulfītmetodes.
kriofors Aparāts zemu temperatūru sasniegšanai, liekot kādam šķidrumam strauji iztvaikot.
lizimetrs Aparāts, ar ko mērī ūdens daudzumu, kas izsūcas cauri virsējiem augsnes slāņiem.
teletaktors Aparāts, ar kura palīdzību nedzirdīgie uztver skaņas no vibrējošas plāksnes ar tausti.
adaptometrs Aparāts, ar kuru nosaka acs adaptācijas laiku tumsā un mērī gaismas minimuma slieksni.
sandales Apavi, kam ir zems papēdis vai nav papēža un kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas.
pastalas Apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu siksnu vai auklu augšmalā.
prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi.
Lielā Mūzikas balva apbalvojums (sudraba statuete), kas tiek piešķirts Latvijas mūziķiem un mūziķu kolektīviem par spilgtākajiem sasniegumiem iepriekšējā gadā.
Grindeļa medaļa apbalvojums, ko piešķir medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas uzņēmums "Grindeks" (arī " Grindex") par sasniegumiem un ieguldījumujaunu zāļu izstrādē, Latvijas farmācijas pagātnes izpētē, par nopelniem Latvijas farmācijas un a/s "Grindex" attīstībā.
kremēt Apbedījot sadedzināt (mirušo), parasti speciālā krāsnī.
kremācija Apbedīšanas veids - mirušo sadedzināšana, parasti speciālā krāsnī.
retranšmans Apcietinājums pašā cietoksnī, kā beidzamais glābiņš, kad pašu cietoksni ieņemtu ienaidnieks.
apcirkšņi Apcirksnis.
bloks Apdarināts koka gabals, ko iespīlē zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus.
ķuģis Apdedzis koks krāsns uzrušināšanai.
apdrošināšanas pieteikums apdrošinātāja noteikts dokuments, kuru apdrošinājuma ņēmējs iesniedz apdrošinātājam, lai informētu to par apdrošināšanas objektu, faktiem un apstākļiem, kas nepieciešami apdrošinātā riska novērtēšanai.
depo Apdrošinātāju organizēti fondi turpmākajām apdrošināšanas atlīdzību izmaksām vai jau iesniegtu, bet vēl neapmaksātu apdrošināšanas summu izmaksām.
aizdauzīt Apdullināt ar vairākkārtēju sitienu troksni.
Ate Apdzīvotā vieta "Dzirnavas" Alūksnes novada Kalncempju pagastā 3 km no Kalncempjiem, Paparzes kreisajā krastā.
Silaktis Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Jaunanna Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Annenhof" teritoriijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Jaunanne, Meijeri.
Liepna Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Liepnas muižas teritorijā, pagasta centrs.
Kolberģis Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 5 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Goldbeck" teritorijā, Jaunalūksnes pagasta administratīvais centrs.
Alsviķi Apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novada austrumu daļā 9 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alswig" teritorijā, pagasta centrs; ietilpa seno latgaļu zemē Atzelē, pirmoreiz vēstures dokumentos minēta 15. gs.
Cīruļi Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā, 18 km no Viesītes, Rites pagasta administratīvais centrs; padomju laikā - Druvas, agrāk - Cīruļmuiža, izloksnē - Ceiruļa muiža.
Jaunkalsnava Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā 25 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Kalzenau" teritorijā, Kalsnavas pagasta centrs.
Aiviekste Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagasta dienvidu daļā Aiviekstes upes labajā krastā 33 km no Madonas un 14 km no Pļaviņām.
Allaži Apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (līdz 2009. g. - Rīgas rajonā) 55 km no Rīgas un 12 km no Siguldas, pagasta centrs; 13. gs. atradās lībiešu Satezeles pilsnovadā, vēlāk nonāca Zobenbrāļu ordeņa pārvaldītajā daļā.
Trapene Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi.
Gaujiena Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele.
Celenski Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Cerkazi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Čuksti Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Kaltiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Nēķene Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Rezaka Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Tūja Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Kauļi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
Lejas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
Dacvari Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
Dostas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
Grēveles Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
Kadilas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
Otte Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
Prēdeļi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
Ruķeļi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
Tarlapi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
Vecanna Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā.
Čonkas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
Ezerslokas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
Adrakaši Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Beja Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Bundzene Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Kanaviņas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Lenkava Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Putāni Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Rečiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Saļņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Siseņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Struņķene Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Vecputrene Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Visikums Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Ievedne Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
Mežtekas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
Rūci apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Bērziņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Stiliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Tortuži Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Petrova Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Blūmreiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Kaķi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Luņķi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Naglas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Proņkas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Stradiņš apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Alodzene Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Bāterava Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Grundas Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Mežnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Sofikalns Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Žērveļi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Blekteskalns Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Cirakalns Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Degumi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Ezīšava Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Lejaskrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Klimentine apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Ežupalte Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Golovkina Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Klaškina Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Poļakova Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Putrovka Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Steržinova Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Tupicene Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Kaķīši Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
Romeškalns Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
Vēzes Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
Blūmji Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Garoži Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Kampji Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Kārkļi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Pauliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Ratenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Šķērsti Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Aužguļāni apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
Dambi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā.
Dzirkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā.
Klētnieki apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā.
Peņģi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā.
Kreiči apdzīvota vieta (mazciems) Isnaudas pagastā.
Jaunušāni apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā.
Liepziedi apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā.
Ribaki apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā.
Rimši apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā.
Tilti apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā.
Rizgi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Apšuriņķis Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Liepnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Maisi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Mārtiņēni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Stepes Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Trekaiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Tuteni Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Veckalsnava Apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Kaukuri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sausnējas pagastā.
Mārsnēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Mārsnēnu pagastā.
Sīkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Mārsnēnu pagastā.
Sīmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Mārsnēnu pagastā.
Dauguļi Apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu novada Mārsnēnu pagastā.
Ilzene Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novadā 25 km no Alūksnes.
Mežslokas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
Paiķēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
Garasimi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Garjuri Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Igaunīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Jurenski Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Lāzberģis Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Mārtiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Murjāņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Ploskums Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Sauliķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Skujas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Stocene Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Supes Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Tereški Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Vēverkalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Dekšņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
Gribažas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
Lēģernieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
Silaveršas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
Svari Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
Auguļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Opekalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Vēciņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Sprīvuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā, pie Gulbenes novada robežas.
Ermiķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Gotlupi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Jerlani Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Ķelles Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Okani Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Puļķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Pūzupi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Uranaži Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Strauti Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā.
Kruti apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Adamova Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Aizgārša Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Aizupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Bērzupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Briežudārzs Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Demšas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Doktas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Franciskopole Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Gornasti Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Kalvene Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Kudinava Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Mežarija Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Polsas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Prīduļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Purnava Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Saides Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Sils Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Sprinduļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Stārdupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Surikava Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Truļļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Brūnas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Kopmaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Mērnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Pūriņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Sebežnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Sviestiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā.
Briedinieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Tarvas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Jaunzemi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Pujakalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Vaidava Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Vuķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
Kalnapededze Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā 8 km no Pededzes, bijušais nosaukums - Kalna Pededze.
Kūdupe apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Bruņiševa Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Čistigi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Fjuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Jaseņeci Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Klementine Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Ķurši Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Naumova Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Orlīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Pļevna Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Ponkuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Puncene Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Šeļehova Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Snopova Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Stuborova Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Zabolova Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Zagorje Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Zvaneri Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Bārdaskrogs Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
Druskas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
Peņķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
Rules Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
Aizpurieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā.
Joškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā.
Kundrati Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā.
Micpapi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā.
Bieranti Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Cielavas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Šļukums Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Vengerski Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Ašinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
Aukšpole apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
Baraviki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
Borski apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
Folvarcieši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
Priežu sils apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
Patmaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
Auksteņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
Gančevski Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā.
Makšinava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā; Makšinova; Makšinovka.
Jūdiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Makšinava Strauti apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Aizezere Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Annasbirzs Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Apšukalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Ašusils Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Augstābirzs Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Berezņaks Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Čāgas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Dampadruva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Derdziņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Dubudeksnis Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Egļukalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Georgijeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Kačupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Kuprava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Lauzas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Mežārija Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Miezāji Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Pakalnieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Pokuļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Rimši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Smiltene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Sprogas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Ukraina Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Valentinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
Jukši Apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Līksnas pagastā.
Kovaļki apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā.
Kravaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā.
Meleški apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā.
Stocinova apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā.
Vabaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā.
Zambari apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā.
Zeiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā.
Ūdrīši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novadā 3 km no Krāslavas; vietējā izloksnē — Iudreiši.
Kalniški apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Ķirupe apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Klingerīši apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Kļocki apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Kokiniški apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Kudeiki apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Mīšteļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Munciški apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Zastenki Ribaki apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Ribaku Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Muncišku Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Nahodka apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Sarkaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Sterikāni apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Stupiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Tenisi apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Vaikuļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Vērdiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Zeltapurvs apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
Pūļu Gorbuni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Andži Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Bati Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Bobieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Būrušķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Činkuri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Diervonīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Egļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Eipļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Fedorenki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Gāgari Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Greiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Ivdri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Jurizdika Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Kiseļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Kolnagreči Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Kubulova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Lemki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Malzūbi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Martiši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Mastari Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Mežavepri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Nagļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Noviki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Pildagreči Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Plindži Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Potorova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Rauzi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Ričiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Rikmani Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Romandova Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Rudziši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Runtorta Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Speneri Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Suhari Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Turaki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Vamži Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Vorkaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Zači Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Zurzi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Lāči apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Aronieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Ramuļēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Ramļēni apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sausnējas pagastā.
Lisa apdzīvota vieta (skrajciems) Mārsnēnu pagastā.
Starti apdzīvota vieta (skrajciems) Mārsnēnu pagastā.
Īvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Sausnējas pagastā.
Ķurzēni apdzīvota vieta (skrajciems) Sausnējas pagastā.
Zvārtava apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Gaujienas pagastā (2010.-2021. g. Apes novadā, 1967.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1949. -1967. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 30 km no Apes.
Zaļmežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Vīksnas pagastā.
Pullans Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Kooperators apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Līksnas pagastā.
Latgale apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Līksnas pagastā.
Ļūbaste apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Līksnas pagastā.
Brenci Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 12 km no Alūknes, Malienas pagasta administratīvais centrs.
Anna Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 12 km uz dienvidiem no Alūksnes un 35 km no Gulbenes, pagasta centrs.
Ziemeri Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 13 km no Alūksnes; izloksnē - Zīmers.
Mārkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 14 km no Alūksnes, pagasta centrs.
Kalncempji Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 15 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Otes muižas "Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Cempji.
Jaunlaicene Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 15 km no Alūksnes, pagasta centrs.
Mālupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies tāda paša nosaukuma bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
Zeltiņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 20 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Seltinghof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Zeltiņš.
Veclaicene Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Korneti.
Korneti Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, Veclaicenes pagasta centrs; Veclaicene.
Pededze Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 30 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Kalnapededzes muižas "Charlottenburg" teritorijā, pagasta centrs.
Māriņkalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 8 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Marienstein" teritorijā, Ziemera pagasta administratīvais centrs.
Aizupītes Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Alsviķu pagasta austrumu daļā, netālu no Alūksnes pilsētas robežas.
Karva Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Jaunzemi Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā 27 km no Alūksnes, Ilzenes pagasta administratīvais centrs.
Matisene Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā; Beja.
Apekalns apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 21 km no Alūksnes, 500 iedzīvotāju (2001. g.); Apukalns.
Līksna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Liksno" teritorijā, pagasta centrs.
Istalsna Apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā 12 km no Ludzas.
Sidrabiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. Ērgļu novadā, 1990-2009. g. Madonas rajonā) 45 km no Madonas, izveidojusies bijušās Ozolu muižas teritorijā, Sausnējas pagasta administratīvais centrs.
Jāņukalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā.
Liepkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Sausnējas pagastā.
Vireši apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1958.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1958. Apes rajonā) 48 km no Alūksnes, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1224. gadā.
Pārkalnes apdzīvota vieta (viensēta un ugunsnovērošanas tornis) Smiltenes pagastā pie Bilskas pagasta robežas.
Ambrozi Apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagasta dienvidu stūrī.
Asari Apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagastā Indzera ezera ziemeļrietumu krastā.
Bērtiņi Apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Spīdzenieki Apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagastā.
Popji Apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Vārņi Apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
Ķiermeles apdzīvota vieta (zemnieku sēta) Mazzalves pagastā, 19. gs. tautas celtniecības piemineklis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu.
Adeb el Arāša apdzīvota vieta Alžīrijā (_El Adeb Larache_), Isavān Irarrarena tuksnesī.
Abū Minkāra apdzīvota vieta Ēģiptē (_Abī Minqār_, _Abu Minqar_, أبو منقار), Vādī el Džedīdas muhāfazā, Farāfira tuksnesī.
Agonkutēnvila apdzīvota vieta Francijā (_Agon-Coutainville_), Lejasnormandijas reģiona Manšas departamentā, Senmalo līča austrumu krastā.
Trombeja Apdzīvota vieta Indijā, Mumbajas pilsētas rajons tās teritorijas dienvidaustrumu daļā, kas līdz 20. gs. pēdējam ceturksnim bija atsevišķa pilsēta.
Akāšāta apdzīvota vieta Irākā (_ʻAkāshāt_), Anbāras muhāfazas rietumos, Sīrijas tuksnesī.
Grindarfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlsnesas pussalas ziemeļu piekrastē.
Hedlisandira apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlsnesas pussalas ziemeļu piekrastē.
Oulasfika apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlsnesas pussalas ziemeļu piekrastē.
Ahtirska apdzīvota vieta Krievijā (_Ahtyrskij_), Krasnodaras novadā.
Anastasijevska apdzīvota vieta Krievijā (_Anastasievskaja_), Krasnodaras novada rietumu daļā.
Anaša apdzīvota vieta Krievijā (_Anaš_), Krasnojarskas novadā, Krasnojarskas ūdenskrātuves austrumu krastā.
Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skaja_), Krasnodaras novadā.
Arhipoosipovka apdzīvota vieta Krievijā (_Arhipo-Osipovka_), Krasnodaras novadā, Melnās jūras piekrastē.
Abadzehska apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada Adigejas Republikā; Abdzahahabla.
Ačujeva apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada rietumos, Azovas jūras piekrastē
Aidara apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novada rietumos.
Aginska Apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, <10000 iedzīvotāju.
Ahmetovska apdzīvota vieta Krievijas Krasnodaras novadā.
Abana apdzīvota vieta Krievijas Krasnojarskas novada austrumos (_Aban_), rajona administratīvais centrs, 9200 iedzīvotāju (2010. g.).
Alksnēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Alksnėnai_), Telšu apriņķa Pluņģes rajonā.
Alksņupji apdzīvota vieta Lietuvā (_Alksniupiai_), Šauļu apriņķa Radvilišķu rajona ziemeļaustrumu daļā.
Aravana apdzīvota vieta Mali Republikā (_Araouane_), Tombuktu reģionā, Azavāda tuksnesī.
Aitbenhadū apdzīvota vieta Marokā (_Aït Ben Haddou_), cietoksnis pie sena karavānu ceļa, Sūsa-Māsa-Draa reģionā.
Karigasniemi apdzīvota vieta Somijā (_Karigasniemi_), Lapzemes ziemeļos.
Akdaša apdzīvota vieta Turkmenistānā, Balkanas vilajeta rietumos, Kaspijas jūras Krasnovodskas līča ziemeļu piekrastē.
Stremsnēsbruka apdzīvota vieta Zviedrijā (_Strömsnäsbruk_), Krūnuberjas lēnē.
Lejasšķiņķi Apdzīvotās vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Baļtinova Apdzīvotās vietas "Baltinava" nosaukums vietējā izloksnē.
Groube Apes pagasta apdzīvotās vietas "Grūbe" nosaukums vietējā izloksnē.
Vieveri Apes pagasta apdzīvotās vietas "Vēveri" nosaukums vietējā izloksnē.
Žogotas Apes pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" nosaukums vietējā izloksnē.
apūdeņot Apgādāt (zemi, augsni) ar ūdeni, pievadot to mākslīgi.
furnēt Apgādāt; aplīmēt ar finiera plāksnēm.
atestāts Apgādes apliecība, ko militārpersonai izsniedz pārcelšanas vai komandējuma gadījumā.
apzibenēt Apgaismot zibsnījot.
apzibsnīt Apgaismot zibsnījot.
aprībināt Apgāzt ar rīboņu (troksni).
apvērst Apgriezt (uz otru pusi, piemēram, augsnes kārtu).
koksnes elektrovadītspēja apgriezts lielums koksnes elektriskajai pretestībai; koksnes elektrovadītspēja ir atkarīga no koka sugas, mitruma, temperatūras un strāvas plūsmas virziena attiecībā pret šķiedru virzienu – elektrovadītspēja šķiedru virzienā ir vairākas reizes lielāka nekā šķērsām šķiedrām.
eļļas drēbes apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
maika apģērba gabals (parasti trikotāžas), kas sniedzas līdz jostas vietai un kam ir īsas vai garas piedurknes
augamtiesa Apģērba izmēra daļa, kas pārsniedz vajadzīgo lielumu (paredzēta valkātāja augšanai).
uzjozt Apjozt (jostu, siksnu u. tml.).
apkalpošanas kvalitāte apkalpošanas līmeņa pakāpe, kādā tiek sniegti pakalpojumi un apmierinātas klienta vēlmes un vajadzības.
kalcifikācija Apkaļķošanās, kalcija sāļu nogulsnēšanās ķermeņa audos.
piemūrītis Apkārt krāsnij izbūvēts mūrītis; piemūriņš.
piemūriņš Apkārt krāsnij izbūvēts mūrītis.
kolititrs Apkārtējās vides fekālā piesārņojuma rādītājs: mazākais substrāta (ūdens, augsnes, produktu u. c.) daudzums (ml, g), kurā iespējams konstatēt kolibaktēriju klātbūtni.
reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
apbaušļoties Apkārties, satīstīties, līdzīgi kā ebreji apsien savas lūgšanu siksnas lūdzoties.
aplēpēt Apklāties (ar sniegu, netīrumiem), aplipt un sīksti, cieši turēties pie kaut kā.
kurtuve Apkures ierīces (piemēram, plīts, krāsns) daļa, kurā dedzina kurināmo.
ārdstienis Apkures krāsns vai katla garnitūras elements, režģis, uz kura tiek novietots dedzināmais materiāls.
polise Apliecība, ko apdrošināšanas iestāde izsniedz personai vai iestādei, kura ir ko apdrošinājusi.
reversālija Apliecība, ko izsniedz, ķīlā saņemot kādu mantu.
reversāls Apliecība, ko izsniedz, ķīlā saņemot kādu mantu.
aizgremzde Aplieva - kokaugu stumbra koksnes dzīvā ārējā daļa.
mīkstā aplievas trupe aplievas trupe ar mazu koksnes cietību.
cietā aplievas trupe aplievas trupe, kas pēc cietības tuva apkārtējās koksnes cietībai.
ringot Aplikt zirgam seglu siksnu.
apjozt Aplikt, apsiet (joslu, siksnu u. tml. ap vidu).
marmorācija Aplikums ar marmora plāksnēm.
apl. Aploksne (tikai skaņu ierakstu un audiovizuālo materiālu aprakstos).
konverts Aploksne.
kovērs Aploksne.
kuvērs Aploksne.
timsains Apmācies, tumsnīgs.
pabīšķēt Apmaisīt krāsni ar bīšķi.
bidzināt Apmaisīt, bikstīt ogles krāsnī.
bidzīt Apmaisīt, bikstīt ogles krāsnī.
rinovīrusi apmēram 100 dažādu ribonukleīnskābes vīrusu, kas cilvēkam un dzīvniekiem ierosina elpošanas ceļu iekaisumus, iesnas, dzīvniekiem arī mutes un nagu sērgu.
ebuks Apmēram 2 pēdas garš un pāris collas resns, apaļš koka gabals sišanai vai mešanai.
vobiņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari (vai skaliņi), kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu.
nītes Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
slītes Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
stādeijas Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
stadiņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
stikaļi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
stodeziņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
izrijolēt Apmēslot, nomēslot (kādu zemes platību), ierokot mēslojuma slāni zem augsnes virskārtas.
sapikāt Apmētāt (kādu) ar vairākām, daudzām sniega pikām.
sapikot Apmētāt (kādu) ar vairākām, daudzām sniega pikām.
nopikot Apmētāt ar sniega pikām.
pikāties Apmētāt citam citu ar sniega pikām.
pikoties Apmētāt citam citu ar sniega pikām.
rīvdēlis Apmetēja darbarīks - neliela iegarena četrstūra koka plāksne, kam ir rokturis un ar ko izlīdzina apmetumu.
augsnes apstrāde mežā apmežojamās platībās augsnes apstrādes uzdevums ir samazināt zemsedzes augu konkurenci un optimizēt augsnes mitruma režīmu, tā uzlabojot tās fizikālās un ķīmiskās īpašības.
surogātapmierinājums Apmierinājums, kas tiek sasniegts ar aizstājējlīdzekļiem.
atdusēties uz lauriem apmierināties ar sasniegto, ieslīgt pašapmierinātībā, netiekties pēc jauniem panākumiem.
apjozt Apņemt (ar jostu, siksnu u. tml.).
aizsiksnot Apņemt, nostiprināt (ar siksnām).
pārjozt Apņemt, savilkt, pārsiet (piemēram, ar jostu, siksnu).
applaukāt Applūksnāties.
applaukāties Applūksnāties.
saziedināt Apputeksnējot sakrustot.
saziedēties Apputeksnējoties sakrustoties.
mākslīgā apputeksnēšana apputeksnēšana, kurā no dabiskā putekšņu fona izolētus sievišķos ziedus apputeksnē ar vēlamā auga putekšņiem.
apputekšņāt Apputeksnēt.
apputekšņot Apputeksnēt.
apputināt Apputeksnēt.
apputenēt Apputināt, pūšot pārklāt ar sniegu.
šmakš Apraksta troksni, kāds rodas cērtot kaut ko ne īpaši cietu.
žļurgs Apraksta troksni, kāds rodas saspiežot kaut ko mitru.
šliukt Apraksta troksni, kas rodas sitot ar plaukstu.
šļiukt Apraksta troksni, kas rodas sitot ar plaukstu.
pļaks Apraksta vienreizēju plaukšķim līdzīgu troksni.
kopapraksts Apraksts, kurā sniegts faktu un materiālu apvienojums.
kutiloīds Apretūras līdzeklis no 95,4% ūdens un 4,6% sausnes, gk. augu līmes, tannīna un olbaltumvielām.
Uila aprimis vulkāns ("Nevado del Huila") Centrālajā Kordiljerā, Andu ziemeļrietumos, Kolumbijā, augstums - 5750 m, nogāzēs pļavas, virs 4700 m - mūžīgais sniegs.
Čimboraso Aprimis vulkāns (sp. val. "Chimborazo") Andu Rietumkoldirjēras austrumu nogāzē, augstākā virsotne Ekvadorā (6310 m), virs 4700 m - mūžīgais sniegs un ledāji, 14 šļūdoņi.
Sahama Aprimis vulkāns Rietumkordiljeros, Centrālajos Andos, Bolīvijā, augstums - 6780 m, līdz 6000 m vjl. - pustuksnesis, augstāk - mūžīgais sniegs.
Šasta Aprimis vulkānus Kaskādu kalnos ("Mount Shasta"), ASV, augstums - 4317 m, andezīti, virsotnē mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
Šilinbogdoula Aprimuša vulkāna konuss Gobi tuksneša Darigangas līdzenumā, augstums - 1778 m vjl.
Čagaju kalni aprimušu vulkānu grēda Irānas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Chagai"), Pakistānas rietumos un Afganistānā, augstums līdz 2462 m, tuksnesis.
palikt Apritēt (par cilvēka mūža gadu, mēnešu u. tml. skaitu), sasniegt (noteiktu vecumu).
institucionālā aprūpe aprūpes veids; indivīda sociālās drošības un tiesību realizācijas mehānisms, ko uzņemas valsts, pašvaldības vai sabiedriskās organizācijas, kas nodrošina visnepieciešamākos dzīves un attīstības apstākļus (patversmes, bērnunami, pansionāti) personām, kas to nevar izdarīt saviem spēkiem un kam nav apgādnieku (bāreņiem, vientuļiem pensionāriem).
apsardzes darbība apsardzes pakalpojumu sniegšana, ko veic apsardzes komersants, kā arī iestādes, komersanta vai organizācijas apsardzes un iekšējās drošības nodrošināšana, ko veic štata darbinieki.
aptošāt Apskriet apkārt sēcot, tusnījot.
nevado Apsnidzis; sniegu klāta galotne.
sarēdzēt Apsprādzēt (zirgam aizjūga siksnas).
apklempt Apstaigāt, lēnām smagi brienot pa biezu sniegu.
izredzes Apstākļu kopums (kā) īstenošanai, (kāda rezultāta) sasniegšanai; procentos vai ar daļskaitli izteikta varbūtība, ka kāds gadījums notiks.
izšķiedrot Apstrādājot (koksni), izdalīt šķiedras.
rušināt Apstrādājot (parasti augsni) ar kādu rīku vai rokām, panākt, ka (tā) kļūst irdena; arī irdināt (1).
braukalēt Apstrādājot augsni ar kādu darbarīku, virzīties, piemēram, pa tīrumu.
kultivēt Apstrādāt (augsni, lauku u. tml.) ar kultivatoru.
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu.
kaplēt Apstrādāt (augsni) ar kapli.
gredzenot Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu; apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru).
irdināt Apstrādāt (parasti augsni), lai (to) padarītu irdenu.
lobīt Apstrādāt (piemēram, tīrumu), apvēršot augsnes virskārtu.
izmīstīt Apstrādāt (šķiedraugu) tā, ka stiebru koksnes daļa tiek salauzta.
nošķērēt Apstrādāt (vadmalu), nogriežot pluksnas.
noštērēt Apstrādāt (vadmalu), nogriežot plūksnas.
pievelt Apstrādāt ar veltni (piemēram, augsni).
rušināties Apstrādāt augsni (kādā platībā) ar kādu rīku vai rokām, lai padarītu to irdenu.
ecēt Apstrādāt augsni ar ecēšām.
piebluķēt Apstrādāt uzartu augsni pierullējot ar bluķi.
koksnes un koka izstrādājumu ražošana apstrādes rūpniecības nozare, kas saistīta ar koksnes mehānisko apstrādi un pārstrādi (NACE grupa 16) un aptver zāģmateriālu, saplākšņa, finiera, sērkociņu, taras ražošanu; masīvkoka, kokskaidu un kokšķiedru plātņu ražošanu; mēbeļu galdniecības, namdaru u. c. koka izstrādājumu, šķeldu ražošanu.
tiesājams Apsūdzētais, kas ar tiesneša vai tiesas lēmumu rīcības sēdē nodots tiesā.
Monbijou Apšu (Apšuriņķa) muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā.
Apšupe Apšupīte - ūdenstece Latvijā, Alūksnes novadā.
receptārs Aptiekas darbinieks, kas pieņem receptes, pārbauda tās un izsniedz zāles.
oficīna Aptiekas telpa, kur pagatavo zāles un tās izsniedz pircējiem.
rupjregulēšana aptuvena regulēšana, kas parasti notiek ātri, negarantējot precīzu vēlamo darbības parametru sasniegšanu.
ticams cipars aptuvena skaitļa pēdējais cipars, kura absolūtā kļūda nepārsniedz pusi no attiecīgās šķiras vienības.
saita Aptuveni 150 cm gara, paresna virve, arī ķēde dzīvnieka piesiešanai; valgs.
traversā Aptuveni 90 vai 270 grādu azimutā; taisnā leņķī attiecībā pret transportlīdzekļa garenasi.
apkampt Aptvert rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību); apskaut.
brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk).
horizonts Apvārsnis (3).
horizonts Apvārsnis (4).
apvārksnis Apvārsnis.
uzvērst Apvēršot augsni, uzvirzīt (ko) virspusē.
bāze Apvidū precīzi izmērīta taisna līnija, pēc kuras, izdarot triangulāciju, nosaka citu līniju garumu un aprēķina punktu koordinātas.
smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne.
organizēt Apvienot, saliedēt (ko) noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa sasniegšanai).
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sasniedzis ceļa mērķi; apzīmē tādu stāvokli, kad (ceļš) ir noiets, nobraukts.
puse Apzīmē tādu stāvokli, kad kas (piemēram, parādība, process) savā norisē ir sasniedzis vidu, vidusdaļu.
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek sasniegts ceļamērķis, galapunkts.
ļubēt Apzīmē troksni, kādu braucot rada labi ieeļļoti ratu riteņi.
zvaps Apzīmē troksni, kas rodas veicot lēcienu.
FYI dokumenti apzīmējums dokumentiem, kas tiek izplatīti internetā (_RFC_ dokumentu sērijas ietvaros) un sniedz lietotājiem dažādas vispārējas ziņas, bet nav tieši saistīti ar tehniskiem standartiem vai protokolu aprakstiem.
antiseptēta koksne apzīmējums koksnei, kas apstrādāta ar ķīmiskiem aizsarglīdzekļiem pret bioloģiskiem bojājumiem.
sociālās labklājības darbinieks apzīmējums plašam darbinieku lokam publiskajā, privātajā un nevalstiskajā sektorā, kas izstrādā sociālos pakalpojumus (veic to plānošanu, izpēti un administrāciju, kā arī pārrauga finansēšanu), nodrošina to pieejamību un sniegšanu centralizēti un vietējās pašvaldībās.
apmānīšana Apzināta nepatiesu ziņu sniegšana; citu civēku dezinformācija, lai sasniegtu sev izdevīgu rezultātu.
askētiskums Apzināta pašierobežošanās, juteklisko tieksmju pārvarēšana, vientulība, grūti izpildāmu svinīgu solījumu īstenošana, lai adepts sasniegtu kādu garīgu mērķi vai iegūtu dažādas pārdabiskas spējas.
dienesta viltojums apzināti nepatiesu ziņu ierakstīšana dokumentos, nepatiesa dokumentu sastādīšana, dokumentu viltošana, kā arī apzināti nepatiesu vai viltotu dokumentu izsniegšana, ko izdarījusi amatpersona mantkārīga nolūkā vai aiz citām personiskām tieksmēm.
glamstīties Apzinoties kādu pārkāpumu, censties novērst no sevis aizdomas, pie tam panākot taisni pretējo.
SOC Apziņas līmenis (angļu "state of consciousness").
aprauties Apžūt (par augsni).
neapgalējams Ar acīm vai prātu neaptverams, nesasniedzams.
ietrapakavāt Ar atsperecēšām iestrādāt (sēklu) augsnē.
postermināls Ar banku savienota iekārta, kas dod iespēju maksāt ar norēķinu karti tieši tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā; POS termināls.
POS termināls ar banku savienota iekārta, kas dod iespēju maksāt ar norēķinu karti tieši tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā.
sabrakšķināt Ar brakšķošu troksni sadalīt, salauzīt.
uzčurkstināt Ar čurkstošu troksni uzcept.
daidzīt Ar daigām (3) sniegt, īpaši āboliņu.
tēmas nenoteiksme ar darbības vārda nenoteiksmi nosaukts runas priekšmets jeb tēma, par kuru tālākajā tekstā tiek sniegta plašāka informācija; tēmas infinitīvs.
atdupēt Ar dobju troksni atskriet.
pārdžindžēt Ar džinkstošu troksni pārlidot.
traumatopnoja Ar elpošanu saistīts troksnis, dzirdams, ja ievainojums cauri krūškurvja sienai skāris plaušas.
nogatavināt Ar fizikāliem, ķīmiskiem līdzekļiem panākt, ka (piemēram, viela, izstrādājums) sasniedz lietošanas gatavību.
plate Ar fotoemulsiju pārklāts taisnstūrveida stikla gabals fotografēšanai: fotoplate.
frēzēt Ar frēzi (2) apstrādāt (augsni).
vidusokeāniskās grēdas ar globāliem dziļlūzumiem saistītas, līdz 4 km augstas zemūdens kalnu grēdas, kuru kopgarums pārsniedz 60 000 km; izplatītas Atlantijas un Indijas okeānu centrālajā daļā, Klusā un Ziemeļu Ledus okeānu malas zonā.
kaķāties ar grūtībām braukt pa muklainu ceļu vai bez sniega.
kulinēties Ar grūtībām brist pa dziļu sniegu.
sisties uz augšu (arī augšup) ar grūtībām censties sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
nokūznīties Ar grūtībām pārvietoties pa piesnigušu ceļu.
iekaparoties Ar grūtībām sasniegt kādu mantisko stāvokli.
izsisties uz augšu (arī augšup) ar grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
iztieļāt Ar grūtībām sasniegt, iegūt.
iesnains Ar iesnu pazīmēm.
darbvedība Ar iestādes, uzņēmuma darbu saistīto dokumentu kārtošana (reģistrēšana, izsniegšana u. tml.); lietvedība.
šķilināt Ar iešķelšanas palīdzību noteikt koka koksnes kvalitāti.
sociālā uzņēmējdarbība ar indivīda vai grupas iniciatīvu īstenots sociālo uzņēmumu ekonomiskās darbības veids, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus.
tiratrons Ar inertu gāzi, ūdeņradi vai dzīvsudraba tvaikiem pildīta trīselektrodu elektronu lampa maiņstrāvas regulēšanai un taisngriešanai.
iestrādāt Ar īpašiem paņēmieniem ievirzīt, iejaukt (izkliedētu sēklu, mēslojumu augsnē).
biedrība Ar īpašiem statūtiem noformēta brīvprātīga apvienība kāda sabiedriska mērķa sasniegšanai.
stādīt Ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu vai tā bumbuli, sīpolu, spraudeni, saknes vai stublāja daļu) augšanai pastāvīgā vietā.
kā svece ar iztaisnotu augumu, stalti, nekustīgi.
kārpīt Ar kājām spārdīt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
skrublēt ar kapli apstrādāt augsni.
pakšināt Ar klusu troksni vairākkārt pavērt cieši sakļautas lūpas.
pakšķināt Ar klusu troksni vairākkārt pavērt cieši sakļautas lūpas.
kodola iekrāsojumi ar koksnes stiprības samazināšanos nesaistīta novirze no koksnes dabiskās krāsas, kas ir kodolkoksnes sēņu bojājumu pirmā stadija un izpaužas kā dažādas formas rudu, sarkanpelēku, pelēkviolētu plankumu veidā, kas redzami kokmateriālu galos kodolkoksnes zonā.
individuālais plāns ar konkrētu mērķi un konkrētu uzdevumu veikšanai izstrādāts strukturēts darbību apraksts, ko izveido konkrēts indivīds atbilstoši savām profesionālajām vai personiskajām vajadzībām, lai sasniegtu vēlamo rezultātu.
dūmenis Ar krāsnīm savienota izbūve (celtnē) dūmu izvadīšanai gaisā; šīs izbūves ārējā, ārpus celtnes redzamā daļa; skurstenis.
izčaukstrēt Ar krāsns slotu izslaucīt (krasni).
izčauksturēt Ar krāsns slotu izslaucīt (krasni).
ievirzīt Ar kustību, spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kur iekšā), sasniedz (kādu vietu).
ķenksēt Ar ķeksi (4) irdināt (augsni sakņudārzā).
aizlēkt Ar lēcienu sasniegt (kādu rezultātu, piemēram, tāllēkšanā, lēkšanā ar slēpēm).
piezemēties Ar lēcienu, lēcienā sasniegt pamatu.
viņķelēt Ar leņķmēru veidot (taisnus leņķus celtnes stūros).
aizkauties Ar lielām pūlēm nonākt, sasniegt.
uznāvīties Ar lielu piepūli nokļūt, sasniegt.
iegrandīt Ar lielu troksni iebērt (ieliet, ievietot).
ieblākšķināt Ar lielu troksni iebraukt, iebrāzties.
grandīt Ar lielu troksni kaut ko darīt.
brizdu brazdām ar lielu troksni.
tēmas nominatīvs ar lietvārda nominatīvu nosaukts runas priekšmets jeb tēma, par kuru tālākajā tekstā tiek sniegta plašāka informācija.
plāksteris Ar lipīgu vielu noziesta lente vai loksnīte pārsēju piestiprināšanai.
saut Ar lizi bīdīt maizes krāsnī (piemēram, klaipus, desas).
mells kā vabule ar ļoti tumšu ādas krāsu; melnīgsnējs.
karte ar magnētisku materiālu pārklāta plastmasas plāksne, kurā ierakstīta informācija.
kors Ar malku piepildīta krāsns.
susināt Ar melioratīviem līdzekļiem mazināt (augsnē, kādā teritorijā) mitrumu.
uzvensties Ar mokām (rāpjoties, veļoties) sasniegt augšu.
rahiopāgs Ar mugurām simetriski sagitālā plāksnē savienoti dvīņi vidukļa augšdaļas un skausta apvidū.
izcīnīt Ar neatlaidību, aktīvu darbību sasniegt, iegūt.
aizšņakstināt Ar nelielu šņācošu troksni aizvirzīties.
sedimentārs Ar nogulsnējumu raksturu.
nosusināšanas norma ar nosusināšanu panākamais optimālais gruntsūdens līmenis, kas nodrošina vēlamo mežaudzes augsnes aerāciju visā veģetācijas periodā.
ar līkumu Ar novirzi no taisnas līnijas, neskarot ko (virzīties, pārvietoties).
rezervēt Ar oficiālu nodrošinājumu, nodrosi garantēt (kā, piemēram, viesnīcas numura,) saņemšanu izmantošanai, lietošanai paredzētajā laikā.
ultimāts Ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai.
piesniegties Ar piepūli sasniegt (pastiepjoties).
kvēlaukla Ar pirotehnisku sastāvu piecūcināta 6-8 mm resna no kokvilnas un linu diegiem savīta aukla, ko izmanto lai palēninātu degauklas aizdedzināšanu spridzināšanas darbos.
aizļēpāt ar pūlēm aiziet pa dubļiem vai sniegu.
aizčiknīties Ar pūlēm sasniegt.
aizmuijāties Ar pūlēm sasniegt.
aizmūties Ar pūlēm sasniegt.
aizpērt Ar pūlēm sasniegt.
aizpūlēties Ar pūlēm sasniegt.
atjūdīties Ar pūlēm sasniegt.
uzsisties Ar pūlēm, grūtībām izpelnīties paaugstinājumu (amatā, dienesta stāvoklī), ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
pasazvelties Ar pūlēm, grūtībām paiet (par resnu cilvēku).
uzsisties uz augšu ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā.
ietusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, ievirzīties (kur iekšā).
notusnīties Ar pūlēm, parasti tusnījot, noiet, nonākt; notusnīt (2).
notusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, noiet, nonākt; notusnīties (2).
uztusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, uziet, uzkāpt.
papūlēties Ar pūlēm, piepūli censties panākt, sasniegt (ko).
rezgalisks Ar resno galu priekšpusē.
fasces Ar sarkanu siksnu sasieti bērza vai vīksnas rīkšu saišķi, kuru vidū piesiets cirvis; varas simbols Etrūrijā un Romā pirms republikas laikā.
veikt Ar savu darbību, rīcību, izturēšanos panākt, ka īstenojas (piemēram, kāda norise), tiek sasniegts (kāds mērķis).
mīlināties Ar savu izturēšanos paust sirsnību, simpātijas (pret ko).
sveikt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piemēram, svētkos, jubilejā.
con anima ar sirdi, sirsnīgi.
atblākšķēt Ar skaļu troksni ierasties.
uzbazūnēt Ar skaļu troksni pamodināt.
ar acīm apmīļot ar skatienu paust (sirsnību, mīļumu, patiku).
bane Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
banīca Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
bānīca Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
banīte Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
banītis Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
bānītis Ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles.
ieblūžģēt Ar slapju apavu radītu troksni ienākt.
šļūckāt Ar sliecēm braukt pa sliktu, krietni nokusušu sniega ceļu.
sērt Ar smiltīm pienest, piegulsnēt, sērēt, sērīt.
sērst Ar smiltīm pienest, piegulsnēt.
nopikāt Ar sniega pikām apdullināt vai nozilināt.
nopikot Ar sniega pikām apdullināt vai nozilināt.
kāpene Ar sniegu neapsegta vieta uz ceļa: vietas, kur ar kamanām brauc pa kailu zemi.
ragavu ceļš ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru vai braukt ar ragavām.
kamanu ceļš ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar kamanām (ragavām).
izfilēt Ar speciālām šķērēm izgriezt (matus šķipsnās).
gijošēt Ar speciālu mašīnu iegravēt ornamentālu rakstu vai dažādas līniju kombinācijas iespiedplāksnē, ko lieto naudas zīmju un citu vērtspapīru iespiešanai.
uzmodināt no miroņiem ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas.
joms Ar stabu vai kolonnu rindām norobežota gareniskā daļa taisnstūrveida celtnē (piemēram, bazilikā).
skrauksnis ar stipri sasalušu sniegu klāta vieta, kur, soli sperot, sniegs gurkst.
pagrūst Ar strauju kustību pavirzīt, pabīdīt (ko, kam); ar strauju kustību nevērīgi, arī steigā padot, pasniegt (kādam ko).
atsist Ar strauju kustību, ar spēku (bieži ar troksni) attaisīt, atvērt.
tošāties Ar svelpjošu, šņācošu troksni smagi virzīties (par mehanizētiem transportlīdzekļiem, mašīnām).
aizsvurkšt ar švirkstošu troksni aizlidot.
nošvirkstēt Ar švirkstošu troksni virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
per fas et nefas ar taisnību un netaisnību.
traktorarkls ar traktoru savienojams rīks aršanai, apvēršot augsni; sastāv no rāmja ar riteņiem, pie kura piemontēti arkla korpusi; pirms katra korpusa nostiprināts priekšlobītājs vai stūrgriezis, bet pirms pēdējā korpusa – arī ripnazis.
skaldīt Ar triecieniem dalīt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā; šādā veidā gatavot (ko), arī pārveidot (ko).
pablūžģināt Ar troksni (kādu šķidrumu) pajaukt.
atžvārdzēt Ar troksni (zvaniem skanot) atbraukt.
dacirst Ar troksni aizvērt.
zlāģēt Ar troksni aizvērt.
atbuldurēt Ar troksni atvērt.
grocēt Ar troksni ēst.
ieblīšķēt Ar troksni ienākt, iebraukt.
izklunkāties Ar troksni izšļakstīties.
pļurkšināt Ar troksni izvadīt izkārnījumus.
plurkšināt Ar troksni izvadīt no organisma izkārnījumus.
drikāt Ar troksni pārbīdīt kādu priekšmetu.
izšaut Ar troksni pārplīst (piemēram par riepu, balonu).
plūšķēties Ar troksni plīst.
sgrimēt Ar troksni sanākt (par vairākiem, daudziem).
piepļurkšināt Ar troksni sasvīnīt.
aizsisties Ar troksni strauji aizvērties; aizcirsties.
lorkt Ar troksni strēbt.
strūbļāt Ar troksni strēbt.
strūbuļat Ar troksni strēbt.
sašņakāt Ar troksni un ar apetīti apēst.
sašņakstināt Ar troksni un ar apetīti apēst.
iečamdīt Ar troksni un biedējot iedzīt.
uzgrandīt Ar troksni uzgāzt.
sprauslāt Ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm; šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm.
sprauslot Ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm; šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm.
čuruļus Ar troksni, strūklu.
helofīti Ar ūdeni klātu vietu augi, kas sakņojas augsnē, bet kam virszemes daļas izaug cauri ūdenim un paceļas virs tā.
ūdensnesējhorizonts Ar ūdeni piesātinātu ūdenscaurlaidīgu iežu slāņkopa, ko no augšas un apakšas (gruntsūdeņiem tikai no apakšas) norobežo ūdensnecaurlaidīgi slāņi.
pazemes ūdeņu horizonts ar ūdensnecaurlaidīgiem iežiem norobežots slānis vai slāņkopa, kas piesātināta ar ūdeni.
pievilt Ar viltu panākt, ka (kādam) izveidojas nepareizs priekšstats, doma (par ko); panākt, būt par cēloni, ka (kāda) uzticēšanās, cerības u. tml. neattaisnojas.
adrenoģenitāls Ar virsnieru garozu un dzimumorgāniem saistīts.
aizzarot Ar zariem aizsniegties (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā u. tml.).
sniegājs Ar, parasti dziļu, sniegu klāta apkārtne, teritorija; arī sniega sega, parasti bieza.
augsnes apakškārtas blīvēšana aramkārtas apakšējo tukšumu piepildīšana, lai pēc sējas augsne mazāk sēstos un mazāk tiktu saraustītas kultūraugu saknes; tiek atvieglota mitruma pacelšanās aramkārtā un sakņu virzīšanās apakškārtā.
erozija Ārdoša (vēja, ūdeņu) iedarbība uz augsnes virskārtu.
šveicars Ārdurvju sargs (piemēram, viesnīcās, restorānos, iestādēs, dzīvojamās mājās).
viršu ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips barības vielām nabadzīgā, meždegās degradētā podzolētā smilts augsnē ar stipri skābu jēltrūdu virskārtā.
šaurlapu ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips vidēji bagātā mālsmilts vai smilšmāla augsnē.
platlapju ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips, sastopams barības vielām bagātās augsnēs ar irdenu kūdru virskārtā, cilmiezis kaļķains, aug līdz 35 m augstas egļu, retumis ošu audzes, nereti ar bērzu un melnalkšņa piemistrojumu
Gulbju krustakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Alūksnes novada Annas pagastā, tas ir stabveidīgs, 1 m augsts, apskaldīts, nolīdzinātajā priekšpusē iekalts krusts ar iedobumu pamatnē, uzskatāms par senu piemiņas akmeni kāda traģiska notikuma atcerei.
Antiļu salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (spāņu valodā "Antillas") starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku, kopējais garums pārsniedz 3500 kilometrus, platība — 220000 kvadrātkilometru, salas kalnainas, lielākais augstums — 3175 m (Dvartes kalns Haiti).
jetijs Arī "sniega cilvēks" - pērtiķveidīgs vai lāčveidīgs cilvēks, kas dzīvojot Himalaju kalnos (tiešu liecību, zinātnisku pierādījumu par to pagaidām nav).
runcis arī par resniem un apaļīgiem jauniem dzīvniekiem.
eunomija Aristoteļa filozofijā likumība kā taisnīga tiesiska kārtība (eutaksija).
arkla sliede arkla korpusa balstvirsma pret vagas dibenu un sienu, kas palielina arkla gaitas stabilitāti un neļauj tam sašķiebties aramsloksnes radītā spiediena ietekmē.
kāta nazis arkla nazis, kas izgatavots no plakanstieņa, tā vienu galu nokaļot par asmeni; nazi nostata ar asmens slīpumu uz priekšu tā, lai augsni grieztu no apakšas uz augšu; lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos.
skalbis arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām, kas nosaka leņķa lielumu starp apīžām.
skalvītis Arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām.
virsauklis Arkla sastāvdaļa, kas satur lemesnīcu no virspuses.
skrūvvērstuve Arkla skrūvveida vērstuve; pilnīgi apvērš aramsloksni, to gandrīz nedrupinot un neirdinot; labi strādā saistīgās, velēnainās augsnēs, bet nav piemērota darbam iestrādātās un vieglās smilts augsnēs.
pusskrūvvērstuve Arkla vērstuve, kuras virsma aramsloksni labi apvērš, bet drupina un irdina sliktāk par kultūrvērstuvi - lieto smagu, saistīgu un velēnainu augšņu aršanai.
Aragaca Armēņu mitoloģijā - kalns (Aragacs), Masisas māsa, kura virsotnē lūgsnas skaitījis Grigors Apgaismotājs, kristietības sludinātājs un Armēnijas pirmais katolikoss (3. gs. beigas - 4. gs. sākums); naktīs viņam gaismu devusi svētbildes lampiņa, kas karājusies tieši debesīs.
ačučpačuči armēņu mitoloģijā - rūķīši, kas dzīvo pasaules malā; pēdējā cilvēku rase pirms pasaules gala; pēc ticējumiem, cilvēki kļūst arvien mazāki līdz sasniedz tādus izmērus, ka var iziet caur adatas aci.
pašpalīdzības kase arodbiedrības biedru organizācija, kas sniedz materiālu palīdzību tās biedriem no ikmēneša iemaksām; savstarpējās palīdzības kase.
savstarpējās palīdzības kase arodbiedrības biedru organizācija, kas sniedz materiālu palīdzību tās biedriem no ikmēneša iemaksām.
dilles Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar ļoti smalki plūksnainām lapām un dzelteniem ziediem ("Anethum graveolens").
Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts.
uzart Arot apstrādāt (lauku, tīrumu, augsni).
aramsloksne Arot apvērstā augsnes sloksne.
griezt Arot šķelt (piemēram, augsni).
vādze Arot vai ecējot neskarta sloksne tīrumā.
vardze Arot vai ecējot neskarta sloksne tīrumā.
ārpakalpojums Ārpakalpojumu sniedzējs - persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar iestādi, apņemas sniegt vai sniedz iestādei ārpakalpojumus.
izkārtne Ārpusē izkārta plāksne ar tekstu, kas vēstī, piemēram, kādas iestādes nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
ārpušnieks Ārpusnieks.
gons ārpussistēmas mērvienība plaknes leņķa mērīšanai ģeodēzijā, vienāda ar taisna leņķa simtdaļu, iedala metriskajās minūtēs un metriskajās sekundēs
recepte Ārsta, feldšera, vecmātes rakstisks priekšraksts aptiekai par to, kā pagatavot, izsniegt un lietot zāles; attiecīgais dokuments.
medicīnas punkts ārstniecības iestāde (piemēram, uzņēmumā, mācību iestādē) pirmās palīdzības sniegšanai un slimību profilaksei.
traumpunkts Ārstniecības iestāde, arī tās nodaļa, kur sniedz pirmo palīdzību, traumu gadījumos.
dzemdību nams ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm.
poliklīnika Ārstniecības un profilakses iestāde, kuras personāls plaši sniedz specializētu medicīnisku palīdzību pēc dzīves vai darba vietas.
ģimenes ārsts ārsts, kas sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus, novērtē pacienta veselības stāvokli, diagnoscē slimības un savas kompetence ietvaros nosaka nepieciešamos profilaktiskos un ārstniecības pasākumus.
izarums Aršanas gaitā radies padziļinājums augsnes virskārtā (parasti tīruma vidū).
atbalsta- Artilērijā lietots termins, kas apzīmē uzdevumu sniegt kādam citam formējumam vai vienībai ugunsatbalstu.
arisārums Ārumu dzimtas ģints ("Arisarum"), dekoratīvi zemsedzes augi ar tumšzaļām lapām, kas aug nelielā noēnojumā auglīgā augsnē, rudenī veidojas mazas, zaļas ogas.
akreditēšanās Ārvalsts diplomātiskā pārstāvja pilnvaru iesniegšana, stājoties amatā.
mītnes zeme ārzemnieka pilsonības valsts, ārzemnieka iepriekšējā pastāvīgās dzīvesvietas valsts vai valsts, kas izsniegusi ārzemniekam uzturēšanās atļauju.
lemesis asa, parasti plakana, metāla detaļa (arklam), kas griež zemes sloksni.
elaterīts Asfalta preparāts ādu apstrādāšanai, padara tās ūdensnecaurlaidīgas un glumākas.
durstīt Asi kairināt (par sniegu, lietu, aukstumu u. tml.).
lejupējie Asinsradinieki taisnā līnijā, skaitot tos no kāda šīs līnijas locekļa uz leju.
hemoproktija Asiņošana no taisnās zarnas vai hemoroidālām vēnām.
asinspēdas Asiņu pilieni vai smērējumi uz dzīvās vai nedzīvās zemsegas, augsnes, sniega un augiem, kas medībās liecina par dzīvnieka ievainojumu.
grafīdija Asku ķērpju klases dzimta ("Graphidiaceae"), krevu ķērpji, laponim vāji attīstīta apakšējā mizas kārta, pie substrāta piestiprinās ar serdes hifām, daudzām sugām laponis ieaug substrātā, gk. tropos un subtropos, aug uz koku mizas, retāk uz koksnes, 11 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
trapēlija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Trapeliaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas aug uz augsnes un trūdošiem celmiem.
cetrārija Asku ķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Cetraria"), lapu un krūmu ķērpji, kas aug uz koku stumbriem un augsnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
verukārija Asku ķērpju klases rinda ("Verrucaiales"), krevju un lapu ķērpji, aug uz akmeņiem, klintīm, augsnes; >1000 sugu, Latvijā konstatēts >30 sugu.
briorija Asku ķērpju klases usneju dzimtas ģints ("Bryoria"), laponis krūmveida, nokarens vai stāvs, brūns līdz tumšbrūns, bez centrālās ass, tāpēc raujot viegli pārtrūkst, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
usneja Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Usneaceae"), krūmu ķērpji ar stāvu vai nokarenu, no visām pusēm mizā ietvertu laponi, 10 ģinšu, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 33 sugas.
zemesmēlīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases dzimta ("Geoglossaceae"), augsnes saprofīti, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 8 sugu.
humārija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Humariaceae"), augsnes un ekskrementu saprofīti, Latvijā konstatēts 18 ģinšu, >30 sugu.
trifele asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Tuberaceae"), sēne ar bumbuļveida augļķermeni, kas attīstās augsnē, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
Helleborus argutifolius aslapu sniegroze.
asnaiņš Asnains.
astnes Asni.
astni Asni.
stēdzēt Asnot, dīgt.
asnāt Asnot.
asne Asns.
dziets Asns.
iedīglis Asns.
dzīšana asnu, stiebru, vasas veidošana augot
liriope Asparāgaugu dzimtas ģints ("Liriope"), daudzgadīgi dekoratīvi augi, kas jāaudzē skābā un trūdvielām bagātā augsnē, saulainā vietā vai pusēnā.
šmiuksts Ass, augsts, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā.
stirkšķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko.
viršķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam.
stirkšķiens Ass, paskarbs, īslaicīgs troksnis.
tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, iekārtās, ierīcēs vairākkārt saskaroties detaļām, arī notiekot eksplozijām.
vēlpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Leontodon"), lakstaugs ar zarainu stublāju, plūksnaini šķeltām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos.
origo Asu krustpunkts taisnleņķa koordinātu sistēmā.
skvairs ASV - miertiesneša tituls.
Oskara balva ASV Kinoakadēmijas piešķirtais apbalvojums iepriekšējā gada labākajām filmām un to veidotājiem, apzeltīta statuete, ko pasniedz reizi gadā.
Federālais izmeklēšanas birojs ASV policijas pārvalde, kas atrodas federālās valdības pārziņā un kas izmeklē noziegumus, kuru raksturs pārsniedz vienas pavalsts robežas.
Mežonīgie rietumi ASV rietumdaļas apzīmējums tās kolonizācijas laikā 19. gs., kad tur netika ievēroti likumi; jēdziens ir saistīts ar pārceļotāju uz priekšu virzīto robežu, kas 1850. g. līdz ar zelta drudzi Kalifornijā sasniedza Kluso okeānu.
aršķi Ašķi, ar ko berž traukus un ārstē zirgus no iesnām.
darbalgas premiālā sistēma atalgošanas sistēma, pēc kuras darbinieki saņem ne vien algu, bet arī papildsamaksu (prēmiju), ja sasniegti vai pārsniegti kādi rādītāji.
dimdēt Atbalsot spēcīgu, samērā spalgu troksni, būt tādam, kur skan šāds troksnis (parasti par vietu, telpu).
sociālais atbalsts atbalstošas mijiedarbības process indivīda formālajā un neformālajā sociālajā sistēmā; var tikt sniegts tieši un netieši un ietvert daudzveidīgus atbalsta veidus – praktisku, finansiālu, emocionālu, psiholoģisku.
humānā palīdzība atbalsts, ko naudā vai dažādu preču veidā sniedz valstis vai sabiedriskās organizācijas, labdarības biedrības, atsevišķas personas materiālās grūtībās nokļuvušām personām vai valstīm.
balssatbilde atbilde, ko sniedz balsī.
debloķēt Atbrīvot (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu) no pretinieka blokādes, aplenkuma.
atjostīt Atbrīvot jostu, siksnu; attīt autiņus.
attaukot Atbrīvot metāla plāksni vai litogrāfijas akmens plātni ar speciālām skābēm no tauku daļām.
plaukāt Atdalīties plūksnām.
plaukāties Atdalīties plūksnām.
separē Atdalīts; viesnīcās, restorānos u. tml. atsevišķa, nošķirta istaba.
spriugt Atdarina knipja sitiena troksni.
rezultativitāte Atdeve - efektivitātes mērs, ko nosaka kā starpību starp ieguldījumu un sasniegtajiem rezultātiem.
habertioze Atgremotāju helmintoze, ko izraisa parazīti resnajā zarnā, gk. slimo aitas.
atstiepties Atgulties (parasti, iztaisnojot augumu).
atsastiepties Atgulties, parasti iztaisnojot augumu.
atdzimt Atjaunoties, sasniegt augstāku attīstības pakāpi, uzplaukt (pēc panīkuma, pagrimuma); izveidoties atkal.
nokala Atkala virs sniega.
uzplija Atkala, apledojis sniegs.
skala Atkala, sērsna.
ekonomijas zemnieki atkarīgo valstu zemnieku kategorija Krievijā 18. gs. 2. p. - 19. gs. 1. p., klaušu un naturālā obroka vietā maksāja galvasnaudu.
skaņas ātrums koksnē atkarīgs no koksnes blīvuma elastības moduļa, šķiedru virziena, koksnes mitruma un temperatūras (palielinoties koksnes mitrumam un temperatūrai, skaņas ātrums samazinās).
vipšķināt Atkārtoti miegt ar aci un ar lūpām taisīt troksni (šmaukstienus), kad nav kaut kas pa prātam vai arī aiz lielības.
žļudzināt Atkārtoti radīt samērā skaļu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko).
zvaukšķināt Atkārtoti radīt stipru troksni (piemēram, cērtot āliņģi ledū).
zibsnot Atkārtoti zibsnīt.
atvāržas Atkāzas sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem, kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra lopus (govis, aitas) uz vīra mājām.
atvāršas Atkāzas svētdienā pēc kāzām sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem (atvārši, atvāršnieki), kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra govis uz vīra mājām.
atspēkot Atklāt (kāda) kļūdas, nepareizības un pierādīt savu taisnību.
atskaite Atklāta sasniegumu demonstrēšana, parādīšana (parasti mākslas nozarēs).
Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds atklāts sabiedriskais fonds, dibināts 1998. g., Latvijā un ārzemēs vāc līdzekļus Brīvības pieminekļa restaurēšanai, popularizē Brīvības pieminekli kā Latvijas valsts neatkarības simbolu, sniedz informāciju par tā atjaunošanas gaitu.
snaburi Atkritumi, atliekas, sīkumi; snābaras.
šķīdonis Atkusnis (parasti pavasarī), kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme; arī slapjdraņķis (rudenī, ziemā).
atdrēksnis Atkusnis, atlaidens laiks pēc stipra sala.
drēgs Atkusnis, slapjdraņķis.
šķaidoņa Atkusnis, šķīdonis.
šķaidonis Atkusnis, šķīdonis.
atkausis Atkusnis; atkausa.
meikstūne atkusnis.
laidens laiks atkusnis.
atkausa Atkusnis.
atkause Atkusnis.
atkusa Atkusnis.
atkusonis Atkusnis.
atligas Atkusnis.
atmiekšķenis Atkusnis.
atmīkstenis Atkusnis.
atmīkstens Atkusnis.
kusenis Atkusnis.
kušņi Atkusnis.
kusoņa Atkusnis.
mīkņa Atkusnis.
mīkna Atkusnis.
mīkne Atkusnis.
mīkšņa Atkusnis.
mīkstoņa Atkusnis.
mīkstone Atkusnis.
nokusnis Atkusnis.
piekausīgs Atkusnis.
piekusis Atkusnis.
pielaidenis Atkusnis.
žirbt Atkust, izkust (par sniegu).
soliflukcija atkusušas, pārmitras grunts, augsnes lēna slīdēšana pa sasaluma virsmu lēzenās nogāzēs; kriosoliflukcija.
atlaida Atlaidies laiks, atkusnis.
atlaidenis Atlaidies laiks, atkusnis.
atlaidnis Atlaidies laiks, atkusnis.
EURO<26 Atlaižu karte "Euro<26" - personalizēta jauniešu atlaižu karte, kas pieejama personām līdz 26 gadu vecumam, to izsniedz 35 Eiropas valstīs, tā ir derīga vienu gadu un var tikt atjaunota ik gadu.
Baltijas jūra Atlantijas okeāna iekškontinentālā jūra (somu "Itämeri", krievu "Балтийское море", igauņu "Läänemeri", lietuviešu "Baltijos jūra", poļu "morze Baltyckie", vācu "Ostsee", dāņu "Østersø", zviedru "Östersjön"), kas dziļi iesniedzas Eiropas ziemeļu daļā, platība - 386000 km^2^, lielākais dziļums - 459 m, bet pārsvarā - 40-100 m dziļa.
Atlantijas-Baltijas Atlantijas-Baltijas rase - lokālā rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases ziemeļu zara, kam raksturīga ļoti gaiša matu, ādas un acu pigmentācija, samērā garš, taisns deguns, mērena gargalvība, liels augums.
atzīstama atlīdzība naudā atlīdzība naudā, ko papildus izlaisto vai nodoto akciju vērtībai maksā iegūstošā vai pievienojamā, vai sadalāmā sabiedrība un kas nepārsniedz 10 procentus no izlaisto vai nodoto akciju nominālvērtības.
kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piemēram, par paveikto, zaudēto); par atlīdzību izsniegt naudas summu.
atsliet Atliekt taisnu (piemēram, ko noliektu), iztaisnot.
iztaisnot Atliekt taisnu vai taisnāku (ķermeni, tā daļas).
iztaisnoties Atliekties taisnam vai taisnākam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
atslieties Atliekties, izstiepties taisnam.
pārējums Atlikums, daļa, kas pārsniedz paredzēto, plānoto.
fizisko personu datu apstrāde atļauta, ievērojot likumā noteiktos datu apstrādes principus fizisko personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, un kuri noteic, ka dati iegūstami konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos un tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams datu apstrādes nolūku sasniegšanai.
atalgoties Atmaksāties; saņemt atlīdzību, kas pārsniedz ieguldījumu.
lesivēšanās Atmālošanās process; augsnes izskalošanās veids, kur no virskārtas ar ūdeni tiek ienestas dziļāk augsnē ķīmiski nenoārdītas māla daļiņas.
atmīkstajs Atmīkstajs laiks - atkusnis.
apaudzis zars atmiris zars, kas pāraudzis ar stumbra koksni un neparādās apaļā kokmateriāla sānu virsmā, bet aizaugums ir radījis uzaugumu, punu, brūces rētu, valnīti vai citu koksnes bojājumu; aizaudzis zars.
pielūžņojumu krāja atmirušo (parasti gulošu) koku koksnes tilpums, kas neatbilst likvīdai koksnei.
azotifiksācija Atmosfēras slāpekļa saistīšana augsnes mikroorganismos.
Bora atoma modelis atoma modelis (radīts 20. gadsimta sākumā), kura pamatā ir pieņēmums, ka elektrons ap kodolu var kustēties tikai pa diskrētām orbītām, kas atbilst stacionāriem atoma enerģijas stāvokļiem; šis modelis ir nepilnīgs, precīzāku atoma aprakstu sniedz kvantu mehānika.
atplaiksna Atplaiksnījums.
atpliksnīt Atplaiksnīt.
atplaiksnīt Atplaiksnīties (1).
atplaiksnīt Atplaiksnīties (2).
atplaiksnīt Atplaiksnīties (3).
atplaiknāties Atplaiksnīties.
atplaikšīties Atplaiksnīties.
atplaikšķīties Atplaiksnīties.
atskabarga Atplīsusi ādas sloksnīte pie naga.
Alūksnes viduslaiku pils atradās Alūksnē, Alūksnes ezera Pilssalas rietumu daļā, sākta celt 1342. g. (vācu valodā tās nosaukums bija "Marienburg" (Marijas pils")) un līdz 1560. g. tajā atradās Livonijas ordeņa komtura mītne, 1702. g. uzspridzināta un nopostīta.
Ērgļu viduslaiku pils atradās Madonas novada Ērgļos, netālu no Ērgļu slimnīcas, celta 14. gs. 2. pusē Ogres labajā krastā, 25 m augstas kraujas malā, norobežojis \~10 m dziļš grāvis, taisnstūrveidīga (~40 x 30 m), 15. gs. uzbūvēts kvadrātisks (8 x 8 m) tornis ar šaujamlūkām; 18. gs. sākumā pamesta un pamazām sabrukusi.
Janopoles upuru vīksna atradās Rēzeknes novada Griškānu pagasta Janopolē, tās apkārtmērs bija 4,8 m, bet 1991. g. to nolauza vējš; senos laikos vīksnā bijis iekārts Dievmātes tēls, vēlāk - svētbilde, ļaudis pie tās nākuši lūgt Dievu, dobumā un zaros ziedojumam liktas monētas; vieta, kur tā auga ir aizsargājama kā kulta vieta.
Angermindes viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā, Rindas kreisajā krastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Rindas baznīcas, celta 13. gs. vidū un nopostīta Ziemeļu kara laikā, bijusi taisnstūra garenbūve (~25 x 50 m), celta no laukakmeņiem, saglabājusies līdz 2 m augsta pils pamatu kontūra; Rindas pils; Rindas viduslaiku pils.
Baltavas viduslaiku pils atradusies tagadējā Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, \~20 m augstā un \~100 x 80 m lielā paugurā, ko sauc arī par Pilskalnu vai Altienu; Baltavas (Baltowe) bīskapa pils rakstītos avotos minēta 14. gadsimtā, bet tās atrašanās vieta noteikta tikai 19. gs. beigās.
noraisīt Atraisīt, piemēram, auklas, siksnas, un noņemt (ko uzsietu, piesietu).
ātrie lēkši ātrākais zirga kustības veids, kad soļa garums, ieskaitot brīvo lidojumu, var trīskārt pārsniegt zirga ķermeņa garumu; pārvietošanās ātrums 15–18 m/s.
načo Ātrās uzkodas, kukurūzas skraukšķi (čipsi), kurus parasti pasniedz ar mērci vai garnē ar sieru, papriku, salātiem u. tml.
tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem); arī sēdēt (1).
parocē Atrasties tuvu (būt ērti sasniedzamam).
īscirtmeta plantācija ātraudzīgu koku sugu un to hibrīdu audžu plantācija, ko audzē īsu cirtmetu (6–25 g.) koksnes masas ražošanai, galvenokārt celulozes ieguvei, retāk zāģbaļķu audzēšanai.
papīrmalkas plantācija ātri augošu, celulozes ražošanai piemērotu sugu koku (priežu, egļu, bērzu, apšu, hibrīdapšu) stādījums, kas īsā laikā sasniedz papīrmalkas prasībām atbilstošas dimensijas, tās minim. caurmērs bez mizas tievgalī — 6 cm, bet maksimālais diametrs nav ierobežots.
kārta ātri cits citam sekojošu šāvienu kopums (šaujot ar ieroci automātiskā režīmā); šādu šāvienu radītais troksnis
strāla Ātri pārejošs lietus un sniega mākonis.
ņirbīt Ātri pārvietojoties mirgot, zibsnīt.
drēbt Ātri un spēcīgi virzīties, rasties lielam vairumam (par lietu, sniegu).
sašļāgt Ātri, strauji un ar troksni apliet.
sažļāgt Ātri, strauji un ar troksni apliet.
aizdipēt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni attālināties; aizdipt.
aizdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni attālināties.
atdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni tuvoties, atkļūt šurp.
rezolvēt Atrisisnāt, sadalīt, nolemt.
Gallas-Somālijas plato atrodas Āfrikas ziemeļaustrumu daļā, Somālijas pussalā, kāpļains reljefs (vidējais augstums - 500-1000 m) ar paceltu, kalnainu ziemeļrietumu malu (2406 m), tuksnešainas savannas un pustuksneši.
Aizkraukles viduslaiku pils atrodas Aizkrauklē, Daugavas labajā krastā, celta 13. gs. 1. pusē, piederējusi Zobenbrāļu ordenim, vēlāk tur dzīvoja Livonijas ordeņa komturi, pamesta pēc 1680. g., bijusi taisnstūrveida konventa tipa celtne ar 2 priekšpilīm, vislabāk saglabājies pils ziemeļu stūris ar apaļā torņa paliekām un daži \~10 m augsti mūra fragmenti.
Neretas muiža atrodas Aizkraukles novada Neretas pagastā, apbūves kompleksu veidoja vecā kungu māja, nedaudz vēlāk uzbūvētā saimniecības ēka un 19. gs. uzceltā jaunā kungu māja (izdemolēta 20. gs. 60. gados), kas no 3 pusēm iekļāva taisnstūrveida pagalmu, ko norobežoja metāla žogs ar mūra stabiem un grezniem metāla kaluma vārtiem.
Jaunalūksnes pils atrodas Alūksnē, Ozolu ielā 1, celta 19. gs. 2. pusē eklektisma stilā, tā ir simetriska vienstāva garenplāna mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvīgu centrālo šķērsapjomu, galvenajā fasādē to akcentē lievenis, virs kura atrodas balkons.
Glika Bībeles muzejs atrodas Alūksnē, Pils ielā 25a, dibināts 1991. g., ekspozicijā materiāli par Alūksnes luterāņu draudzes mācītāju un Bībeles 1. izdevuma latviešu sagatavotāju E. Gliku, Bībelas izdevumi kopš 1689. g., sprediķu grāmatas, dziesmu grāmatas, lūgšanu grāmatas, kā arī citi reliģisku tekstu krājumi un un Bībeles izdevumi dažādās valodās.
Alsviķu kalns atrodas Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Alsviķu pagasta ziemeļu daļā, viļņveida morēnas paugurs, garums - 400 m, platums - 250 mabsolūtais augstums - 194 m vjl., relatīvais augstums - \~25 m.
Annasmuižas kalns atrodas Alūksnes augstienes dienvidu daļā, Alūksnes novada Annas pagastā, absolūtais augstums - 185 m vjl., relatīvais augstums - 30 m.
Cepurītes salas apmetne atrodas Alūksnes ezera salā Cepurītē, atrastas bezripas (apmestās, gludās) un ripas keramikas lauskas, māla tīģeļa, lejamās formas fragmenti, bijusi apdzīvota 1. gt. - 2. gt. sākumā.
Karvas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagasta Karvā, tās kungu māja bija celta ap 1820. g. kā L veida guļbūve ar augstu divslīpju jumtu un sastāvēja no diviem vienstāva korpusiem, ko savienoja zemāka apjoma pāreja, pārvaldnieka māja bija vienstāva mūra ēka, kas nav saglabājušās, daļēji saglabājušies stallis, magazīna un šķūnis.
Tūjas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā netālu no Tūjas ezera, no apbūves daļēji saglabājušās dzīvojamā māja (celta, domājams, 19. gs. 1. p.), laukakmeņu mūra kalpu māja un vairākas saimniecības ēkas (šķūņi, staļļi, kūtis u. c.), kas celtas 1847.-1848. g., kā arī dažas 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā celtas guļbūves.
Asaru senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Asaru mājām 8-10 m augstā paugurā (t. s. Kapu kalnā), platība - 100 x 70 m, datēti ar m. ē. 1. gt. sākumu.
Celensku pilskalns atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums — nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns.
Ambrozu senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā starp Ambrozu un Cerkazu mājām, Paparzes senkrastā, krūmiem un lapu kokiem apaugušā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma.
Alsviķu muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, savu nosaukumu tā ieguvusi no muižas pirmā īpašnieka Halsviga ("Halswig") vārda, kuram muiža piederējusi Livonijas ordeņa laikā, vēlāk nomainījušies vairāki īpašnieki.
Siseņu pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, ir \~30 m augsts paugurs, platības ziņā lielākais pilskalns Latvijā, plakums — 2,5 ha, nolaidens un dienvidrietumu virzienā pazeminās par 10 m, \~3 m zem plakuma līmeņa apliec terase, nocietinājumi atšķiras no citu Latvijas pilskalnu nocietinājumiem pirms krustnešu iebrukuma, iespējams, ka šis pilskalns ir vēlāk izveidots Livonijas austrumu robežas aizsargāšanai pret krievu iebrukumiem.
Vārņu ezermītne atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā kādreizējā ezera, tagad Vārņu purva ziemeļu daļā, kur senāk konstatēti 150-200 purvā iedzīti koka pāļi, bet lielākā daļa no tiem laika gaitā aizvākti un izlietoti malkai, tagad purvs pāraudzis ar krūmiem un pāļi vairs nav saskatāmi, datējums nav zināms.
Popju pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, \~200 m uz dienvidaustrumiem no Popju mājām, ir \~30 m augsts konusveidīgs paugurs, plakums - diametrā \~50 m, datējums nav zināms.
Gniļnas ezers atrodas Alūksnes novada Liepnas pagastā, platība 3, 6 ha.
Ērmaņu muiža atrodas Alūksnes novada Malienas pagastā, apbūvē ietilpa kungu māja, >20 mūra un koka saimniecības ēku (koka ēkas līdz mūsu dienām nav saglabājušās); kungu māja celta 19. gs. 2. p. klasicisma stilā kā taisnstūra plāna vienstāva koka guļbūve uz augstiem laukakmeņu mūra pamatiem, ar augstu četrslīpju jumtu.
Silguldas purvs atrodas Alūksnes novada Mālupes un Liepnas pagastā, platība - 851 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,5 m, iegūst pakaišu frēzkūdru; Siguldas purvs.
Tubuļa ezers atrodas Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 1,1 ha; Tubulītis; Tubulīts.
Māras pēdas akmens atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Dievakalnā, lielākais no 4 tur esošajiem prāviem akmeņiem, tā augstums 0,7 m, garums 2,7 m, platums 2,3 m, tajā ir vairāki iedobumi, divi lielākie iedobumi, garums 16-18 cm, platums 7-8 cm, atgādina cilvēka pēdas nospiedumu.
Drusku pilskalns atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Pilskalna ezera ziemeļu krastā netālu no Drusku mājām, ezera pusē tas ir ļoti stāvs un paceļas \~90 m virs ezera līmeņa, pretējā nogāze ir lēzenāka, bijis apdzīvots ap 11.-13. gs.; Kornetu pilskalns.
Kangaru ezers atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 1,6 ha.
Zeltiņu muiža atrodas Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, apbūvē saglabājušās vairākas 18. gs. beigās - 19. gs. vidū celtas dzīvojamās un saimniecības ēkas: pārvaldnieka māja, stallis ar kučiera dzīvokli, kalpu māja, šķūnis; vienstāva kungu māja, kas celta ap 1800. g. klasicisma stilā, nav saglabājusies; apbūves kompleksā ietilpst arī Zeltiņu luterāņu baznīca un krogs.
Ziemeru muiža atrodas Alūksnes novada Ziemeru pagastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1555. g., līdz mūsu dienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, mežkunga dzīvojamā māja, mežsarga dzīvojamā māja, 4 kalpu mājas, stallis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, kambaris, magazīna, klēts, rija u. c. saimniecības ēkas, ūdenstornis (pavisam 20. gs. 20. gados muižā bijušas >20 ēkas).
Bruņuzivju ala atrodas Amatas kreisajā krastā, Rožu iezī, Cēsu novada Līgatnes pagastā, tā ir līdz 3 m augsta un \~1 m plata plaisa, kas iesniedzas smilšakmenī 8 m dziļumā; alas sienās atsedzas nogulumu kārta, kurā ir labi saglabājušās bruņuzivju atliekas.
Sventes masīvs atrodas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas un Ilūkstes novadā, paceļas 170-220 m vjl., to veido taisni un lokveidīgi marginālie glaciostruktūru vaļņi vai grēdas, kā arī iegareni pauguri.
Dobes kalni atrodas Austrumkursas augstienes dienvidu malā Dobeles novada Lielauces pagastā, tie ir vaļņveida paugurgrēda (garums — 2 km), kurā ietilpst Mežakalns (Garais kalns) un Dobes (Apaļais) kalns, ko atdala Avīksnes ieleja, augstākais punkts 152,6 m vjl., relatīvais augstums — 30 m.
Kolkas bāka atrodas Baltijas jūrā pie Kolkasraga, gaismas avots atrodas 20 m vjl., un tā gaisma sniedzas 10 jūras jūdžu (~18,5 km) attālumā.
Derdziņu ezers atrodas Balvu novada Vīksnas pagastā, platība — 3,5 ha.
Lielā Buļu ala atrodas Buļļu ieža lejasgalā virs atvara, tai ir 7,8 m augsta un līdz 4 m plata ieeja, iesniedzas klintī 11,3 m dziļumā, tā veidojusies glaciotektoniskajā plaisā, ko paplašinājusi upes sānerozija.
Cēsu jaunā pils atrodas Cēsu centrā, uz austrumiem no Cēsu viduslaiku pils, celta 1778. g., ir divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, 19. gs. 30. gados uzbūvēta torņa augšdaļa neogotikas stilā, sākotnēji izmantota kā dzīvojamā māja, bet 1841. g. ierīkota ūdensdziedināšanas iestāde, pēc 1. pasules kara - virsnieku klubs, pēc 2. pasaules kara ierīkoti dzīvokļi, bet no 1949. g. Cēsu vēstures un mākslas muzejs.
Tīrumviekšeļu pilskalns atrodas Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā, ir 15 m augsts, savrups, kukuļveidīgs paugurs, ko norobežo dūksnainas gravas un stāvas nogāzes, plakums \~65 x 20 m, kultūrslānis noarts, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
Mārsnēnu purvs atrodas Cēsu novada Mārsnēnu pagastā un Smiltenes novada Blomes un Raunas pagastā, platība - 3043 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4 m, \~960 ha nosusināti ar drenāžu un \~110 ha ar vaļējiem grāvjiem.
Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē.
Sikšņu krāces atrodas Gaujas vidusteces sākumā, Virešu pagastā pie Sikšņiem, relatīvi taisns upes posms, garums - >4 km, upes platums - 30 m, dziļums - braslos \~0,4 m, gultnē un krastos atsedzas Daugavas svītas dolomīti, augsti krasti.
Kauķa kalns atrodas Imulas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē 0,5 km lejpus Matkules pilskalna, Tukuma novada Matkules pagastā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, tas ir saldūdens kaļķiežu masīvs, kas 30 m augstajā upes ielejas nogāzē izgulsnējies no kaļķainiem avotu ūdeņiem, apaudzis ar gobām; Kursas Staburags; Imulas Staburags.
Gazni-Kandaharas plakankalne atrodas Irānas kalnienes austrumu daļā (starp Vidusafganistānas un Suleimana kalniem), Afganistānas dienvidaustrumos, garums - \~400 km, platums - līdz 200 km, augstums - pārsvarā 1000-2000 m, augstākā virsotne - 3529 m, kalnu tuksneši un pustuksneši.
Zasas paugurmasīvs atrodas Jēkabpils novada Kalna, Leimaņu un Zasas pagastā, garums — \~12 km, platums — 1-3 km, paceļas \~10-40 m virs pieguļošās teritorijas un sasniedz absolūto augstumu 143,7 m vjl. Leimaņu apkaimē.
Svētes muižas pils atrodas Jelgavas novada Svētē, uzcelta 1738. g., vairākkārt pārbūvēta, 18. gs. 2. pusē trešā stāva ovālie logi nomainīti ar taisnstūra logiem, galvenajam korpusam abās pusēs piebūvēti zemāka apjom flīģeļi, 1875. g. pārbūvēta kazarmu vajadzībām, sākotnējā izskatā daļēji saglabājies tikai centrālais korpuss.
Vādī Ruma nacionālais parks atrodas Jordānijas dienvidos, Arābijas tuksneša malā, izveidots 1978. g., platība - 740 km^2^.
Krasnovodskas līcis atrodas Kaspijas jūras dienvidaustrumu daļā, iesniedzas sauszemē — 40 km, platums pie ieejas — 18 km, vidusdaļā — 46 km, dziļums — 3,5 m.
Idzu-Boninas dziļvaga atrodas Klusajā okeānā, uz austrumiem no Nampo salām, sniedzas no Honsju uz dienvidiem no līdz Bonina salām, ziemeļos - Japānas, dienvidos - Volkana dziļvaga, garums - \~1000 km, dziļums - 7000-9000 m, lielākais dziļums - 10554 m.
Aleutu grēda atrodas Kordiljeros ("Aleutian Range"), Aļaskā (ASV), Aleutu salu turpinājums austrumu virzienā, garums — \~850 km, augstākā virsotne — Redauts — 3108 m, 10 darbīgi vulkāni, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
Mīsnīku pilskalns atrodas Krāslavas novada Ķepovas pagastā pie Mīsnīku mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums 60 x 25-30 m, atrastās senlietas un keramikas trauku lauskas liecina, ka bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē un 2. gt. sākumā.
Augustinišķu viduslaiku kapsēta atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā pie Augustinišķiem, no vienas puses to norobežo Daugavas krasta krauja, no otras paugurs (saukts "Krasnaja gorka"), paltība \~0,075 ha, atrasti 14.-15. gs. apbedījumi ar bagātām kapu piedevām.
Aišpuru senkapi atrodas Krāslavas pagastā Olksnas ezera dienvidu krastā pie Aišpuru mājām, kādreiz šajā vietā ņemta smilts un atrasti cilvēku kauli un latgaļu vēlā dzelzs laikmeta senlietas.
Krasnovodskas plato atrodas Krasnovodskas pussalā, Kaspijas jūrā starp Krasnovodskas un Garabogaza līci, Turkmenistānā, augstums — līdz 308 m, lēzenas augstienes, plaši pazeminājumi.
Kabiles muiža atrodas Kuldīgas novada Kabilē, kompleksā ietilpst kungu māja, mežkunga māja (celta 18. gs. 2. pusē), pārvaldnieka māja (18. gs. 2. puse), veļas māja (17. gs, 19. gs. sākums), mednieku namiņš (1696. g.), klēts (19. gs. vidus), stallis (19. gs. 1. puse) un parks, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu.
Dzeldas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, \~2,5 km uz rietumiem no bijušās Lieldzeldas muižas, \~200 m uz dienvidiem no bijušajām Pilskalnu mājām, Dzeldas labajā krastā, \~13 m augsts paugurs ar taisnstūrveida plakumu (~30 x 45 m).
dabas parks "Istras pauguraine" atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru un Maroksnas ezeru, Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 862 ha, tas ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru un masīvu reljefs.
Alūksnes augstiene atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, vienlaidus pacēlums, kura virsas augstums pārsniedz 150 m virs jūras līmeņa, platība - 1540 km^2^, ziemeļos šaura paugurgrēdu josla saista ar Hānjas augstieni Igaunijā; iedala 4 dabas apvidos: Gulbenes paugurvalnis, Malienas pauguraine, Vaidavas pazeminājums Veclaicenes pauguraine.
Liepājas bāka atrodas Liepājas ostas dienvidu daļā, samontēta no čuguna sekcijām 1868. g., torņa augstums kopā ar gaismas telpu ir \~30 m, diametrs pie pamatnes - 6 m, horizontālo sarkano un balto joslu krāsojums pastāv no 1895. g., gaismas avots atrodas 32 m vjl., un tā gaisma sniedzas 16 jūras jūdžu tālumā.
Aiviekstes ūdenskrātuve atrodas Madonas novada Kalsnavas pagasta dienvidos, uz Aiviekstes, platība - \~10 ha.
Priekšēnu pilskalns atrodas Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ir savrups, 10 m augsts paugurs salā, kuru ziemeļu pusē apliec Ogre, bet no pārējām pusēm - Ogres vecupe, dabiski stāvas nogāzes, plakums - 60 x 20 m, bijis apdzīvots līdz \~1 gs. p. m. ē.
Salu ezermītne atrodas Madonas pilsētā, Salas ezera sēklī, 0,5-1,5 m dziļumā konstatētas 19 x 22 m lielas taisnstūrveida mītnes pamati — priežu baļķi (diametrs — 0,6-0,7 m) ar galos izkaltām stabu ligzdām, baļķu un kāršu klāsti, kas nostiprināti ar šķērskokiem un vertikāli iedzītiem pāļiem, mītnes stūri nostiprināti ar akmeņu krāvumu.
Zaubes kalns atrodas Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, absolūtais augstums — 210,7 m vjl., relatīvais augstums — 30 m.
Zeltiņu kalns atrodas Malienas pauguraines dienvidrietumu stūrī, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, ir 4 km gara un 2,5 km plata sīkpauguru masīva augstākā virsotne, absolūtais augstums - 167,8 m vjl., masīva relatīvais augstums virs apkārtnes ieplakām pārsniedz 50 m.
Pārkalņu Naudas akmens atrodas mežā, Smiltenes novada Bilskas pagastā, 300 m no Pārkalņu ugunsnovērošanas torņa, aizsargājams, virs zemes tikai akmens virsējā plakne (6 x 4,2 m), virsas laukums - >20 kvadrātmetru, tilpums nav nosakāms, apslēptās naudas meklētāji gar akmeni izrakuši līdz 2,4 m dziļas bedres.
Alaja grēda atrodas Pamira-Alaja kalnu apgabalā (_Alay kırka toosu_), starp Fergānas ieleju ziemeļos un Alaja ieleju dienvidos, Kirgizistānā un Tadžikistānā, garums \~400 km, augstums līdz 5539 m, virsotnēs ledāji, sniegs.
Tamaņas pussala atrodas Priekškaukāza rietumos, Krievijas Krasnodaras novadā, apskalo Azovas un Melnā jūra, platība - 21000 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 164 m.
Lībānu-Jaunzemju saldūdens kaļķiežu atradne atrodas Priekuļu novada Priekuļu pagastā, daļēji aizpilda Septiņavotu gravu un iesniedzas Kazugravā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1974. g.
Zosnas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagasta Zosnā, apbūve izveidojusies 18. gs. beigās Rāznas ezera krastā, līdz mūsu dienām saglabājusies 19. gs. apbūve: kungu māja, pārvaldnieka māja; kalpu māja, kučiera māja (vecākā ēka - celta 1820. g.), dažas saimniecības ēkas.
Gibsona tuksnesis atrodas Rietumaustrālijā (angļu val. "Gibson Desert"), starp Lielo Smilšu tuksnesi (ziemeļos) un Lielo Viktorijas tuksnesi (dienvidaustrumos), platība - \~330000 kvadrātkilometru, plato 300-500 m vjl., austrumos - skrausti līdz 551 m, rietumos - solončaki.
Āgenskalna līcis atrodas Rīgā, Daugavas kreisajā krastā starp bijušo Klīversalu un Ķīpsalas augšgalu, 200 m plats un 700 m iesniedzas krastā.
Alberta laukums atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, Vecrīgā starp Vecpilsētas, Kalēju un Alksnāja ielu.
Vadakstes muiža atrodas Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes upes krastā, tās pils celta 1911.-1914. g. neoklasicisma stilā un no 1923. g. tajā darbojas Vadakstes pamatskola, pilī saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un platām ozolkoka kāpnēm uz mansarda stāvu, ovālajā zālē nišās - podiņu krāsnis, kompleksu ieskauj parks ar introducētām koku un krūmu sugām.
Krimuldas muiža atrodas Siguldā, Mednieku ielā 3, pils celta ap 1848. g. pēc renesanses laika villas parauga, pārvaldnieka māja celta 19. gs. 2. pusē, tai blakus laidars, kūtis grupētas ap taisnstūrveida pagalmu ar monumentāliem vārtiem ar arkādēm, vēlāk uzceltas vairākas jaunas laukakmeņu ēkas, apbūvi ieskauj parks.
Siguldas jaunā pils atrodas Siguldā, Pils ielā 16, muiža vēstures avotos minēta jau 1582. g., kompleksā koka dzīvojamā māja, dārznieka māja un klēts; pils celta 1878.-1881. g. gotiskās formās, ir šķeltu laukakmeņu mūra taisnstūra plāna divstāvu ēka ar poligonālu piecstāvu torni, kas daļēji iebūvēts ēkas korpusā.
Turaidas pilskalns un viduslaiku pils atrodas Siguldā, Turaidas ielā 10, tas ir paliksnis ar stāvām nogāzēm Gaujas labajā krastā, 1214. g. tajā uzbūvēta Rīgas bīskapa pils, kas 1776. g. cieta ugunsgrēkā un daļa mūru tika nojaukta, 1936. g. sākti drupu nostiprināšanas darbi un pakāpeniski noris restaurācija.
Tiha plato atrodas Sinaja pussalas vidienē ("Et Tih Plateau"), Ēģiptē, vidējais augstums - 500-1000 m, lielākais - 1075 m, smilšakmeņi, pustuksnesis.
Vitni kalns atrodas Sjerranevadas grēdā ASV ("Mount Whitney"), augstums - 4418 m, kristāliskie ieži, alpīnās pļavas, mūžīgais sniegs, iekļauts Sekvoju un Kingskanjona nacionālajā parkā.
Koporjes līcis atrodas Somu līča dienvidu piekrastē, Krievijas Ļeņingradas apgabalā, iesniedzas sauszemē - 12 km, platums pie ieejas - 26 km, dziļums - līdz 30 m.
Mērsraga bāka atrodas Talsu novada Mērsraga pagastā, uzbūvēta 1875. g., pēc 1. pasaules kara atjaunota 1923. g., gaismas avots atrodas 21,3 m vjl., un tā gaisma sniedzas 30 km tālumā.
Badhiza rezervāts atrodas Turkmenistānā, Tedženas un Murgabasa upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, platība 877 kvadrātkilometri, augstums 273-1250 m, dibināts 1941. g., lai saglabātu kulanus un tipiskās subtropu stepju un tuksnešu ainavas.
Vītolēnu velna akmens atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, pļavā (augstums 1-1,2 m, garums 2,4 m, platums 1,8 m), tam ir dabiski taisnas plaknes un šķautnes, tā virspuse nedaudz ieliekta, mākslīga apdarinājuma pazīmju nav.
Alksnīšu senkapi atrodas Valmieras novada Plāņu pagastā 0,8 km uz austrumiem no Alsksnīšu mājām pārpurvotā mežā \~2 m augstā smilšu kāpā, kas orientēta ziemeļu-dienvidu virzienā; Zviedru kapi.
Vaidavas muiža atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Vaidavas ezera krastā, tagadējā apbūve veidojusies veidojusies 18. gs. un 19. gs. mijā, kungu māja ir rets klasicisma laikmeta koka arhitektūras paraugs Latvijā, tā ir taisnstūra plāna vienstāva guļbūve ar augstu bēniņu stāvu.
Puzes mācītājmuiža atrodas Ventspils novada Puzes pagastā, apbūve veidojusies 18. gs. un laika gaitā mainījusies, 1920. g. plānā ir mācītāja dzīvojamā māja, rentnieka dzīvojamā māja, vairākas kūtis, klēts, labības šķūnis, veļas mazgātava un malkas šķūnis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu (austrumu malā ēku nav).
Ovīšu bāka atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, uzbūvēta 1814. g., ir cilindrisks mūra tornis (augstums 29,6 m, diametrs 11,5 m) ar gaismas telpu virs tā, gaismas avots atrodas 38,1 m vjl., un tā gaisma sniedzas 23 km attālumā.
Gābisas līcis atrodas Vidusjūras dienvidu daļā, Tunisijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 41 km, platums — \~68 km, dziļums — līdz 50 m; Mazais Sirts; Gābesas līcis.
nonākt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā) - par priekšmetiem, vielām u. tml.
nokļūt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml. (par priekšmetiem, vielām).
murdēt Atrodoties, arī pārvietojoties (kur), radīt paklusu, neskaidru troksni (par cilvēkiem).
švukšķis Ātrs, švīkstošs troksnis.
švuksts Ātrs, švīkstošs troksnis.
stenogravīra Ātrspiedes gaismas gravīra, kur tīklaine nav iekopēta pigmenta attēlā, bet pārvesta uz plāksnes vai veltņa.
bīdnis Ātrspiedes ierīce pielaides galdā un pie iespiežamā veltņa, kur piebīda loksni, ielaižot to mašīnā.
augšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar apakšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā.
apakšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar augšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā.
vidējais paātrinājums ātruma vektora izmaiņa laika vienībā; taisnvirziena kustībā - paātrinājums, kas skaitliski ir vienāds ar ātruma pieauguma attiecību pret laika intervālu, kurā šī izmaiņa notikusi.
atsārsnu Atsārsnu bērni zaķam - pirmie, martā dzimušie zaķēni.
dezavuēt Atsaukt (aktu, rīcību u. tml., ko veikusi zemākstāvoša amatpersona, kas pārsniegusi savas pilnvaras).
atsērsnu Atsērsnu bārni zaķim - pirmie, martā (sērsnu mēnesī) dzimušie zaķēni.
atsērsnu Atsērsnu meita - līgavas māsa kāzās; ilgā bezbērnu laulībā piedzimusi meita.
numers Atsevišķa istaba viesnīcā.
numurs Atsevišķa telpa vai telpu kopums (parasti viesnīcā, sanatorijā), kas ir apzīmēts ar ciparu, ciparu kopu.
pavasara aršana atsevišķos gadījumos lietojams augsnes apstrādes veids, kas pieļaujams gadījumos, ja rudens apstākļi ir bijuši aršanai nepiemēroti.
kams Atsevišķs (kādas vielas, masas, parasti augsnes) gabals, pika; kukurznis.
kamss Atsevišķs (kādas vielas, masas, parasti augsnes) gabals, pika; kukurznis.
reprints Atsevišķs (piem., krājumā ievietota raksta) novilkums, ko izsniedz autoram.
kvarkšķis Atsevišķs padobjš, skarbs troksnis.
koksnes vainas atsevišķu koksnes daļu īpatnības, kas ietekmē koksnes kvalitāti un ierobežo tās izmantošanu.
ielipināšana Atsevišķu lapu, attēlu, tabulu, karšu utt. ielīmēšana grāmatās un brošūrās, ko izdara pie salocītām loksnēm pirms sanešanas un sadiegšanas.
konsolidācija Atsevišķu personu, grupu, organizāciju apvienošanās, lai sasniegtu noteiktus kopīgus mērķus.
īstais vilnas garums atsevišķu vilnas matiņu garums, ko mēra, iztaisnojot matiņa viļņojumu, bet matiņu neizstiepjot.
inerciālā atskaites sistēma atskaites sistēma, kurā ir spēkā pirmais Ņūtona likums, proti, ja uz ķermeni neiedarbojas nekādi ārējie spēki, tas kustas vienmērīgi pa taisni.
blūgžēt Atskanēt atsevišķam troksnim.
noslankšēt Atskanēt dobjam troksnim.
noslankšķēt Atskanēt dobjam troksnim.
nobraikšēt Atskanēt īslaicīgam troksnim, brīkšķim.
iesmidzēties Atskanēt īslaicīgam troksnim, kāds rodas pļaujot izkaptij pieskaroties akmentiņiem vai smiltīm.
iešņīkstēties Atskanēt īslaicīgam troksnim, kāds rodas pļaujot izkaptij pieskaroties akmentiņiem vai smiltīm.
žvakstēties Atskanēt īslaicīgam, samērā skaļam troksnim.
zvirkšēt Atskanēt nenoteiktam troksnim, kas rodas, piemēram, birstot zirņiem, braucot (ar ratiem) pa grantētu ceļu, plīstot audumam, arī sprakšķēt, grabēt.
nobleikšēties Atskanēt šāvienam vai sprādzienam līdzīgam troksnim.
nostirkstēt Atskanēt troksnim, kāds rodas plīstot drēbei.
blūšķēt Atskanēt troksnim, kāds rodas, kad kaut kas liels un smags iekrīt ūdenī.
atsniekt Atsniegt.
atsniekties Atsniegties.
aizstāvēties Atspēkot pret sevi vērstos apvainojumus, pārmetumus; attaisnoties.
slokšņu atspere atspere, kas sastāv no vienas vai vairākām dažāda garuma sloksnēm, kuras darbojas liecē.
sorbets Atspirdzinošs deserts, ko gatavo no svaigas augļu, ogu biezsulas vai biezeņa, pievienojot cukura sīrupu; tam var pievienot šampanieti vai citu alkoholisku dzērienu; tā maisījums tiek sasaldēts putojot un to pasniedz labi atdzesētos traukos.
attaisīt siksnu atsprādzēt, atraisīt siksnu.
sulfītatsārms Atstrādātā vārskābe pēc sulfitcelulozes ieguves, satur lignīnu, cukurus u. c. izšķīdušās koksnes sastāvdaļas.
dispensēt Atsvabināt, atcelt dispensācijas kārtībā; izsniegt zāles.
atšķēlums Atšķeltas koksnes gabals kokmateriāla resgaļa zonā; rodas mežmateriālu sagatavošanas un apstrādes laikā.
grāmatvedības ieraksti attaisnojuma dokumentos ietvertās informācijas ieraksts grāmatvedības reģistros; izšķir hronoloģiskos, sistemātiskos, sintētiskos un analītiskos ierakstus.
atgavorka attaisnojums.
atmazka attaisnojums.
justificēt Attaisnot, kāda taisnību pierādīt.
nomazgāt baltu attaisnot, panākt, ka attaisno.
atvainot Attaisnot; aizbildināt.
attaisnāt Attaisnot.
atvainoties Attaisnoties, aizbildināties (minot iemeslus, vainu mīkstinošus apstākļus u. tml.).
skaidroties attaisnoties.
atsataisnāties Attaisnoties.
otigratsja Attaisnoties.
aizžvīkstēt Attālināties ar troksni, aizlidot.
aizputēt Attālināties, aizskriet (saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.).
aizputināt Attālināties, aizskriet, saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.
gadskārtas platums attālums radiālajā virzienā starp koksnes divu gadskārtu robežām.
burtstarpa Attālums starp burtiem, kas, īpaši retināta raksta gadījumā, burtlicim ir īpaši jāaizpilda ar vajadzīgā izmēra smigām vai jāizgriež tuksnes.
spārna vēziens attālums starp gaisakuģa nesošās plāksnes galiem; gaisakuģī ar maināmu spārna bultveidību lidojumā mainās arī spārna vēziens.
transformācija Attēlojums jeb funkcija, it sevišķi tāda, kas maina ģeometriskas figūras formu vai stāvokli; galvenās ģeometriskās trasnsformācijas ir atspoguļojumi, pagriezieni, palielinājumi un pārneses.
trafarets attēls, teksts u. tml., kas uz kādas virsmas ir iegūts ar šādas plāksnes palīdzību.
kserokopēšana Attēlu kopiju izgatavošana, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes gaismjutīgumu.
profesionālas attiecības attiecības sociālā darba praksē (piem., sociālais darbinieks un klients, sociālais darbinieks un kolēģis), kuru ietvaros sociālais darbinieks jūtas un emocijas pauž kontrolēti un mērķtiecīgi, spēj noteikt un uzturēt personiskās un profesionālās robežas, spēj veidot un uzturēt raportu un darba aliansi, kā arī risināt konflikta situācijas, balstoties uz labvēlīgu attiecību veidošanas principiem (piem., cieņa, empātija, atbildības dalīšana, godīgums, atbalsta sniegšana, drošība).
pārsūdzēšana civillietā attiecīgas sūdzības iesniegšana par tiesas nolēmumu augstākā tiesu instancē tā likumības un pamatotības pārbaudei.
iebraukšanas vīza attiecīgās valsts valdības atļauja ārvalstu pavalstniekam iebraukt konkrētajā valstī, tā var būt ar dažādu derīguma termiņu, vienreizējai vai daudzkārtējai iebraukšanai, vīzu var izsniegt noteiktam iebraukšanas mērķim: piemēram, tūrismam, biznesam, tranzītam.
ingvinoskrotāls Attiecīgs uz cirksni un sēklinieka maisiņu.
hiperletāls Attiecīgs uz devu, kas pārsniedz letālo.
išiorektāls Attiecīgs uz sēžas kaulu un taisno zarnu.
heteromērisks Attiecīgs uz spināliem neironiem, kuru izaugumi sniedzas muguras smadzeņu pretējā pusē.
anorektāls Attiecīgs uz tūpli un taisno zarnu.
iridopupillārs Attiecīgs uz varavīksneni un zīlīti.
kortikoadrenāls Attiecīgs uz virsnieru dziedzera garozu.
saltums Attieksme bez sirsnības; nelaipnība, neatsaucība; aukstums (3).
aukstums Attieksme bez sirsnības; nelaipnība, neatsaucība.
pateicība Attieksme, kurai ir raksturīga atzinība, sirsnība (pret kādu cilvēku), ko izraisa, piemēram, (viņa) laipnība, uzmanība, palīdzība.
izskulbīt Attīrīt no (sīkākiem) zariem (stumbru, resnākos zarus); izcirst, nocirst (sīkākos) zarus.
pamest aiz muguras Attīstībā pārspēt (kādu), darbībā pārsniegt (kāda) rezultātus.
kriptoftalmija Attīstības anomālija, kurā acs ābolu aizsedz āda, kas sniedzas tam pāri no vaiga līdz pierei.
iedzimtā kloāka attīstības traucējums, kura gadījumā taisnā zarna atveras uroģenitālajā traktā.
audzēties Attīstīties, kļūt lielākam (parasti par grūsnas govs tesmeni); pieaugt, palielināties apjomā (par grūsnu dzīvnieku, parasti govi).
izdzīt Attīstoties, augot izveidot (piemēram, asnus, atvases) - par augiem.
raidīt Attīstoties, augot veidot kādā virzienā (piemēram, asnus, saknes) - par augiem.
pāraugt Attīstoties, palielinoties pārsniegt (piemēram, apjomu, robežas, ietvarus) - par parādībām sabiedrībā.
uzplaukt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
uzzelt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā).
atrokoties Atvadīties, sniedzot roku viens otram.
atvārsnīte Atvārsnītes.
izdzītnis Atvase, asns.
celma atvases atvases, ko no adventīvajiem pumpuriem dzen lapu koku, kā arī īves un tūjas celmi; vislabāk atvases dzen jauni koki, līdz maksimālā augstuma pieauguma sasniegšanai, turpmāk spēja dzīt atvases pakāpeniski samazinās, cirtmeta vecumā, izņemot alkšņus, praktiski zūd pilnīgi.
saulrietņi Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera"), ilggadīgi augi, biezām lapām, sagrupētām rozetē, aug smilšainās augsnēs, sausās vietās.
pārcelt Atveidot (izloksnes vārda skaņas) literārās valodas formā, ievērojot (to) rašanās vēsturiskos un pozicionālos nosacījumus.
zīlīte Atvere (acs) varavīksnenē.
acs zīlīte atvere varavīksnenē.
redzoklis Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru acī iekļūst gaismas stari; zīlīte.
servisa piekļuves punkts atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - punkts, kurā slāņa entītija sniedz servisu augšējā blakusslāņa entītijai.
servisa primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī primitīvs, kas apraksta servisa lietotāju un servisa sniedzēju sadarbību; izšķir pieprasījuma, indikācijas, atbildes un apliecinājuma primitīvus.
lietojumslānis Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa augšējais (septītais) slānis, kas, izmantojot pasniegšanas slāņa servisu, savukārt sniedz pakalpojumus lietotāju programmām, nodrošinot lietojumprocesu mijiedarbību.
indikācijas primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa primitīvs, ko iniciē servisa sniedzējs, lai izsauktu kādu procedūru vai lai norādītu, ka procedūru izsaucis viens no servisa lietotājiem, kuri sadarbojas aplūkojamā slāņa servisa piekļuves punktā.
neapstiprināmais serviss atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa pakalpojumi, kuru izpilde neprasa tiešu servisa sniedzēja apstiprinājumu.
apstiprināmais serviss atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa pakalpojumi, kuru izpilde prasa tiešu servisa sniedzēja apstiprinājumu; piemēram, savienojuma pieprasījuma izpilde ir saistīta ar attālā partnera piekrišanu šo savienojumu nodibināt.
apstiprinājuma primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tāds slāņa servisa primitīvs, kuru iniciē servisa sniedzējs kādas procedūras pabeigšanai, kas iepriekš izsaukta ar pieprasījuma primitīva palīdzību.
datņu pārsūtīšana, piekļuve datnēm un to pārvaldība atvērto sistēmu sadarbības standarts, kas atvērto sistēmu sadarbības vidē sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar datņu pārsūtīšanu starp klientu un serveri. Šis standarts nodrošina piekļuvi datnēm un datņu pārvaldību dalītās sistēmās.
čoža Atvērums, sprauga virs rijas krāsns kurtuves; vieta, telpa starp šīs krāsns virsu un velvjveida segumu; spelte.
sapūst Atvirzīt virs kādas vietas mākoņus, no kuriem izkrīt (lietus, sniegs, krusa) - par vēju.
plataudekls Audekls, kura platums pārsniedz parasto platumu.
kalcināts audos nogulsnējušies kalcija sāļi, depozīti.
kalluss audu pabiezinājums pie graudzāļu ārējās zieda plēksnes pamata saauguma vietā ar vārpiņas posma pamatu, bieži apmatots.
mezgls Audu, parasti apaļš vai ovāls, sabiezinājums, paresninājums.
stote Auduma lente, sloksne, ko piešuj apģērba (piemēram, svārku) apakšmalā apdarei; svārku apmale, apmalojums.
dakts Auduma sloksne vai diegu vijums (parasti apgaismošanas ierīcē), pa kuru degšanas vietā pieplūst šķidrā degviela.
impregnēšana Auduma, koksnes u. c. materiālu piesūcināšana ar speciāliem šķīdumiem, emulsijām vai eļļām, kas padara materiālu stiprāku, ugunsizturīgāku (ar antipirēniem), ūdensnecaurlaidīgu (ar hidrofobizatoriem), izturīgu pret mikroorganismu iedarbību (ar antiseptiskām vielām).
samts Audums ar ļoti blīvu, smalku, īsu plūksnu labajā pusē.
velūrs Audums, āda vai filcs ar mīkstu, plūksnainu virsmu.
vaskadrāna Audums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāts ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi.
pieaugusi kokaudze audze, kas sasniegusi ciršanas vecumu; kokaudzes vecumgrupa, kas seko briestaudzei, tajā vairs nenotiek koku diferencēšanās, stipri samazinās koku augstuma un caurmēra pieaugums, toties tās ražo ļoti daudz sēklu.
pāraugusi kokaudze audze, kas sasniegusi vecumu, kad strauji sāk pasliktināties koksnes tehniskās īpašības; tā steidzami jānocērt, jo pēc šā vecuma pārsniegšanas var sākties masveidīga koku atmiršana, it īpaši mīksto lapkoku audzēs.
salikta kokaudze audze, kurā koki aug vairākos stāvos, audzes stāvainību nosaka augsnes apstākļi un sugu sastāvs; šādas audzes bieži veido ēncietīgas sugas, piemēram, ja egļu audzē ir vairāku paaudžu koki, tā var būt kā vienkārša, tā arī salikta; apakšējo stāvu veido ēncietīgas sugas (egle), bet augšējo — saulmīļu sugas (priede, bērzs, apse).
vienkārša kokaudze audze, kurā koki aug vienā stāvā un koku augstuma atšķirības nepārsniedz 20%; vienkāršas parasti ir priežu audzes.
vienkārša audze audze, kuras koki izvietoti vienā stāvā (augstuma atšķirības no vidējā nepārsniedz 20%).
hipernefroma Audzējs virsnieru dziedzera garozā, biežāk - nieres audzējs, kura audi izskatās līdzīgi virsnieru dziedzera audiem.
aldosteronoma Audzējs, kas attīstījies no aldosteronu secernējošām virsnieru garozas šūnām.
kortikosuprarenoma Audzējs, kas attīstījies no virsnieru dziedzera garozas.
feohromocitoma Audzējs, kas sakas no virsnieru serdes hromafīnajām šūnām; producē adrenalīnu un izraisa pēkšņas asinsspiediena paaugstināšanās lēkmes un galvassāpes.
noaudzināt Audzināt kādu (parasti ilgāku) laiku, līdz sasniedz noteiktu vecumu.
pedagogs Audzinātājs, skolotājs, augstākās vai vidējās speciālās mācību iestādes pasniedzējs; pedagoģijas speciālists.
specializētā audžuģimene audžuģimene bērnam ar invaliditāti, kuram izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.
Jaunāsmuižas dižozols aug Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, 200 m uz rietumiem no apdzīvotās vietas "Jaunāmuiža", stumbra apkārtmērs - 7,8 m un šādā resnumā sniedzas līdz 7 m augstumam, vainaga projekcija - 17 x 21 m, augstums - 23 m.
Sviestiņu mežābele aug Alūksnes novada Malienas pagastā pie Sviestiņu mājām, stumbra apkārtmērs — 3,1 m (otrā lielākā mežābele Latvijā un Baltijā), koka augstums — 10,5 m, vainaga projekcija — 10,7 x 13,5 m.
Vaidavas dižvītols aug Apes pagastā, Vaidavas pļavās, stumbra apkārtmērs — 9,2 m (1,3 m augstumā), resnākais vītols Baltijā, vainaga projekcija — 24,8 x 23 m, koka augstums — 22,5 m.
Ķeiru vīksna aug Kuldīgas novada Pelču pagastā, stumbra apkārtmērs - 6,8 m, augstums - 27 m (trešā dižākā vīksna Latvijā un Baltijā), ainaviska, īpatnēja, tās vainags atgādina eksotisku koku ar ģeometriski asi lauzītām zaru formām.
Ciemgaļu mežābele aug Kuldīgas novada Turlavas pagastā pie Ciemgaļu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,3 m (resnākā mežābele Baltijā), vainaga projekcija - 13 x 10,5 m, koka augstums - 9 m.
Liepājas melnalksnis aug Liepājā, Raiņa parka laucē, kuplākais melnalksnis Latvijā, vainaga projekcija — 19 x 20 m, augstums — 22 m, stumbra apkārtmērs — 3,7 m, 3 m augstumā stumbrs sadalās 4 žuburos.
Zīlēnu osis aug Platones pagastā pie Zīlēnu mājām, stumbra apkārtmērs - 5,55 m (resnākais osis Latvijā un Baltijā), koka augstums - 20 m, vainags sākas 1,5 m augstumā no zemes, tā projekcija - 27,5 x 26 m.
Sējas dižozols aug Sējas pagastā, Sējas parkā, stumbra apkārtmērs — 9 m (otrais resnākais koks Baltijā), koka augstums — 22 m, vainaga projekcija — 22 x 17 m, stumbra vidū milzīgs dobums.
Rudbāržu melnalksnis aug Skrundas novada Rudbāržos pie Dainu mājām, resnākais melnalksnis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs — 4,5 m, koka augstums — 15 m, vainaga projekcija — 8 x 13 m; Dainu melnalksnis.
Īves dižegle aug Talsu novadā Īves parkā, stumbra apkārtmērs - 3,7 m, koka augstums - \~30 m, pie zaru pamatnes uz stumbra ir samērā lieli (līdz 25 cm) konusveida paresninājumi, kā arī lielas, atkailinātas saknes ("ķepas").
Zemeņu bērzs aug Talsu novada Lībagu pagasta viensētas (tagad neapdzīvota) "Zemenes" dārzā, otrs resnākais bērzs Latvijā, stumbra apkārtmērs — 3,6 m, koka augstums — 25 m, vainaga projekcija — 23 x 20 m, viens no kuplākajiem bērziem Latvijā.
Valdemārpils Elku liepa aug Talsu novadā pie bijušās Valdemārpils vidusskolas, stumbra apkārtmērs, 8,0 m (resnākā liepa Latvijā), koka augstums - 22 m, zarojas jau 1 m augstumā, vainaga projekcija - 24 x 28 m, vecums 300-350 g., stumbrā milzīgs dobums.
Jaunošu vīksna aug Talsu novada Vandzenes pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,8 m (visdižākā vīksna Baltijā), vainaga diametrs 20 m, augstums - 24 m.
Sausupju dižbērzs aug Tukuma novada Smārdes pagasta Sausupju māju pagalmā, dižākais, kuplākais un resnākais bērzs Latvijā un visā Baltijā, stumbra apkārtmērs - 4,13 m, koka augstums - 22 m, vainaga projekcija - 23,5 x 21,5 m, stumbrs 2,5 m agstumā sadalās 2 žuburos.
kamlis Auga (vai koka) apakšējais, resnākais gals.
piere Auga bumbuļa, saknes daļa, kur izveidojas asni.
piets Auga bumbuļa, saknes daļa, kur izveidojas asni.
bārkšsaknes Auga sakņu zarojuma veids - sīku, vienāda garuma un resnuma sakņu kopums; piesaknes (ap mietsakni).
Zauskas priede auga Smiltenes pagastā, Valmieras-Smiltenes ceļa malā, 5 km no Smiltenes, stumbra apkārtmērs bija 4,63 m, senatnē bijusi bišukoks ar stumbrā izdobtu dori un nozāģētu galotni (tādēļ augstums bija tikai 13, 7 m), 1951. g., sasniegusi \~370 g. vecumu tā nokalta, un līdz mūsdienām palikusi vien daļa stumbra.
sklerofīti Augi ar koksnainu vasu un sīkam, cietām lapām, piem., kaķpēdiņas.
lakstaugi Augi ar sulīgām, nepārkoksnētām virszemes daļām, kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo.
hamefīti augi, kam pārziemošanas pumpuri atrodas sniega segā (puskrūmi, sīkkrūmi).
svešapputes augi augi, kam ziedi apputeksnējas ar cita zieda putekšņiem.
hemikriptofīti Augi, kam ziemošanas vai atjaunošanās pumpuri atrodas tieši virs augsnes.
trūdaugi Augi, karu normālai attīstībai ir nepieciešama trūdaina augsne.
pašapputes augi augi, kas apputeksnējas ar savu ziedu putekšņiem.
mezotrofiskie augi augi, kas aug barības vielām vidēji bagātās augsnēs un ir sastopami vidēji auglīgos mežos — lānā, damaksnī, slapjajā damaksnī, niedrājā, dumbrājā, mētru ārenī, šaurlapju ārenī un kūdreņos.
psihrofīti Augi, kas aug mitrās un aukstās augsnēs (augstkalnēs, polārajos apgabalos) un ir piemērojušies īsam veģetācijas periodam, ilgai ziemai, zemai gaisa un augsnes temperatūrai.
sālaudži Augi, kas aug sāļās augsnēs.
hemikserofīti augi, kas aug sausās vietās, taču nepanes ilgstošus sausuma periodus; to saknes sniedzas līdz gruntsūdeņiem.
eitrofiskie augi augi, kas aug tikai trūdvielām un minerālvielām bagātā augsnē.
sausmīļi Augi, kas pielāgojušies augšanai neliela mitruma apstākļos un var ilgstoši izturēt augsnes un atmosfēras sausumu; kserofīti.
bazofili augi, kas pielāgojušies bāziskai augsnei.
oksilofīti Augi, kas piemērojušies augšanai skābās augsnēs.
sniegaugi Augi, kas spēj attīstīties zem sniega segas (piemēram, sniegpulkstenītes).
halofīti Augi, kas spēj augt ļoti sāļās augsnēs (jūras krastos u. tml.).
oligotrofiskie augi augi, kas spēj augt un attīstīties barības vielām nabadzīgās (podzolētās, sfagnu kūdras u. c.) augsnēs; sastopami silā, mētrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, purvājā, viršu ārenī un viršu kūdrenī.
kompasaugi Augi, kuriem spēcīgs apgaismojums izraisa lapu kustības, kas tās izvieto ziemeļu-dienvidu virzienā, gk. stepēs un pustuksnešos; Latvijā retumis nezālienēs aug kompasa salāts.
nitrofilie augi augi, kuru augšanai nepieciešams daudz augsnes slāpekļa.
hamofiti Augi, kuru diasporas pārziemo sniegā.
fanerofīti augi, kuru virszemes daļas ziemā saglabājas un pārziemošanas pumpuri atrodas virs sniega segas (koki, krūmi).
irbulis Auglenīcas vidusdaļa, kas savieno drīksnu ar sēklotni.
efektīvā augsnes auglība auglība, kas augsnei piemīt attiecīgajā veģetācijas periodā un kas var mainīties gan dabas procesu ietekmē, gan arī cilvēku darbības rezultātā.
potenciālā (dabiskā) augsnes auglība auglība, kas augsnei piemīt no dabas.
nogurums Auglības krass samazinājums, zudums augsnei, ja to ilgstoši vienveidīgi izmanto.
kaukainis Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā.
kauķens Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā.
ķauķis Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā.
kauķis Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā.
kauks Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā.
melnzeme Auglīga, trūdvielām bagāta augsne.
lekns Auglīgs (par augsni).
dikts Auglīgs, arī mālains (par augsni).
rasmīgs Auglīgs, dāsns, ražens.
rodīgs Auglīgs, dāsns, ražens.
pāksts Auglis - sauss viencirkņa veronis, kas atveras ar divām vārsnēm un attīstās no vienas augļlapas.
rinocefālis Auglis, kam deguns snuķa veidā atrodas virs kopā saplūdušām orbītām.
sēnalas Augļapvalki, sēklapvalki, ziedu plēksnes (graudiem), kas paliek pēc (to) lobīšanas, slīpēšanas.
deserts Augļi, rieksti, saldumi, saldēdieni u. tml., ko pasniedz maltītes beigās.
stilodijs Augļlapas daļa starp sēklotni un drīksnu.
lietas koks Augošs koks ar vērtīgu koksni; lietaskoks (1).
lietaskoks Augošs koks ar vērtīgu koksni.
koku vītināšana Augošu koku vai nogāztu stumbru dabiska kaltēšana vasaras periodā - augošam kokam celma daļā visapkārt stumbram pārgriež aplievas koksni (koku gredzeno); nogāzto stumbru vītina, atstājot to ar visiem zariem cirsmā žūt.
uzaugt Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1).
uzaugties Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1).
pieaugt Augot attīstīties, sasniegt pilnīgu fizisko un garīgo briedumu (par cilvēku).
ieurbties Augot ievirzīties (augsnē) - parasti par auga sakni.
daaugt Augot kļūt lielākam, augot sasniegt (kāda) lielumu.
uzaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt briedumu (par augiem, to daļām, arī dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
uzaugties Augot kļūt lielākam, sasniegt briedumu (par augiem, to daļām, arī dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
izaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties.
izaugties Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties.
pāraugt Augot pārsniegt (kādu, retāk ko) garumā (par cilvēku).
pāraugt Augot pārsniegt (tuvu augošu augu) garumā, parasti, nomācot, traucējot (tā) attīstību.
pāraugt Augot pārsniegt vēlamo gatavības, pilnbrieduma pakāpi, kļūt nekvalitatīvam, nederīgam izmantošanai, arī neizskatīgam (par augiem).
pieaugties Augot sasniegt pilngadību; augot sasniegt zināmu lieluma vai brieduma pakāpi.
paaugt Augot sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izaugt.
dzīt Augot veidot (asnus, stiebrus, vasas).
urbties Augot virzīties (piemēram, augsnē, cauri kam) - parasti par auga sakni, asnu.
pārbriest Augot, attīstoties pārsniegt attiecīgajā mūža posmā parasto fiziskās attīstības brieduma pakāpi (par cilvēku).
sabriest Augot, attīstoties sasniegt briedumu, kļūt apjomīgākam (par augiem, to daļām); piebriest.
nobriest Augot, attīstoties sasniegt noteiktu gatavības, kvalitātes pakāpi (par augiem, to daļām).
ēršķēzis Augs, kam ir asas lapu pielapes vai vasas pārveidnes; dzelksnis.
nitrofīts Augs, kas labi aug un attīstās ar slāpekli bagātā augsnē.
kalcifobs Augs, kas slikti aug vai iet bojā kalcija sāļiem bagātās augsnēs; tā attīstībai nepieciešama skāba vai neitrāla augsnes reakcija.
oligotrofs Augs, kas var augt ar barības vielām nabadzīgās augsnēs.
spalvaina zeme augsne ar dažāda veida zemi vai zemes slāņiem blakus.
kurmjala Augsnē izveidots kurmja alai līdzīgs kanāls (drenāžai).
rine Augsnē izveidots padziļinājums sēklas ierušināšanai.
reliktaugsne Augsne, kas ir saglabājusi īpašības no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta un neatbilst tagadējiem fiziski ģeogrāfiskiem vai saimnieciskās izmantošanas apstākļiem.
pagrants Augsne, kas mazliet satur granti.
pamāls Augsne, kas mazliet satur mālu.
smalkzeme Augsne, kas sastāv no sīkām daļiņām.
plienājs Augsne, kas satur blīvu dolomītu, merģeli.
glejaugsne Augsne, kas veidojas uz ķīmiski bagātiem cilmiežiem seklu, cietu gruntsūdeņu ietekmē zem zālājiem, lapkoku un jauktajiem mežiem.
kūdraugsne Augsne, kas veidojusies purvainā vietā.
solončaks Augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu.
purvaugsne Augsne, kurai ilgstošā mitruma iedarbībā humusa vietā radies kūdras horizonts.
skeletaugsne Augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piemēram, akmeņi, oļi, grants); skeletainā augsne.
struktūraugsne Augsne, kuras sīkās daļiņas spēj saķept dažāda lieluma graudos.
soloncs Augsne, kuras virskārtā ir sāls garoza un kas veidojusies necaurskalojoša ūdens režīma apstākļos, notiekot intensīvai iztvaikošanai.
irdne Augsne, zeme; augsnes, zemes irdenā virskārta.
piesārņota vieta augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kas satur piesārņojošas vielas.
potenciāli piesārņota vieta augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kuri, pēc nepārbaudītas informācijas, satur vai var saturēt piesārņojošas vielas.
augsna Augsne.
irdnājs Augsne.
apakšaugsne Augsnes apakškārta.
apakšgrunts Augsnes apakškārta.
zemes darbs augsnes apstrādāšana, kopšana; [zemesdarbs]{s:2169}
zemesdarbs Augsnes apstrādāšana, kopšana.
rondalēšana Augsnes apstrāde ar šķīvju kultivatoru.
irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar kuru augsni padara irdenāku un iznīcina nezāles.
ekstirpācija augsnes apstrādes veids – nevēlamu augu izgriešana ar ekstirpatoru – kultivatoru, kas ar līmeniskiem vai gandrīz līmeniskiem zariem graiza un daļēji drupina augsni, nogriež augošas nezāles un izrausta nezāļu stīgas.
sasāļotās augsnes augsnes ar palielinātu (virs 0,25%) ūdenī viegli šķīstošu minerālsāļu daudzumu.
augsnes erozija augsnes auglīgās virskārtas iznīcināšana vēja, ūdens vai nogāžu procesu (nobiru, noslīdeņu, noplūdeņu u. c.) vai cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā.
eitrofikācija Augsnes bagātināšanās ar barības vielām un attiecīgajam augsnes tipam netipisku augu sugu ieviešanās.
kaļķošana Augsnes bagātināšanas līdzekļu iestrāde augsnē skābuma neitralizēšanai, mikroorganismu dzīvotspējas palielināšanai, augsnes struktūras, ūdenscaurlaidības un mēslojuma efektivitātes uzlabošanai.
augsnes kaļķošana augsnes barības vielu šķīduma reakcijas (pH) optimizēšana atbilstoši audzējamās sugas bioloģiskajām īpašībām.
milons Augsnes fumigants ar insekticīdām, nematocīdām un herbicīdām īpašībām.
trapekss Augsnes fumigants ar nematocīdām, insekticīdām, fungicīdām un herbicīdām īpašībām.
kankoļi Augsnes gabali, kukuržņi.
ģipšošana Augsnes ģipšošana - ģipša iestrāde sāļainās augsnēs liekās sārmainības novēršanai.
augsnes analīze augsnes īpašību un sastāva noskaidrošana augsnes izpētes, vērtēšanas un kartēšanas nolūkos.
dziļirdināšana Augsnes irdināšana no 15 līdz 20 centimetriem dziļi.
kaplēšana Augsnes irdināšana un nezāļu nociršana ar kapli.
diskecēšas augsnes irdināšanas darba rīks ar diskveida nažiem sakņu iznīcināšanai.
kurmja rakums augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes.
minerālzeme Augsnes maztrūdainā apakškārta.
siderācija Augsnes mēslošana ar augu zaļo masu, izaudzējot tos līdz noteiktai fāzei un iestrādājot augsnē; zaļmēslošana.
minerālzeme Augsnes minerālā daļa, kurā ietilpst augsnes primārie un sekundārie minerāli un viņu sadēdēšanas un pārveidošanās produkti.
augsnes iekšējā mitrināšana augsnes mitrināšana, kurā ūdeni augsnē ievada pa perforētiem 30-50 cm dziļi iebūvētiem cauruļvadiem un tā samitrinās galvenokārt kapilārā veidā.
augsnes nogurums augsnes nespēja ilgstoši saglabāt ražīgumu vienai kultūrai.
agrotehniskā erozija augsnes nonese pa nogāzi apstrādes procesā.
vējerozija Augsnes nopūšana, aizpūšana.
frēzēšana Augsnes pamatapstrāde un pirmssējas apstrāde ar augsnes frēzi, veidojot vienmērīgi sastrādātu sīkdrupatainu un izlīdzinātu augsnes virskārtas struktūru.
aršana Augsnes pamatapstrāde, kurā apvērš, drupina, irdina un vēdina augsnes apstrādājamo slāni, samazina augsnes blīvumu, palielina porainību, iestrādā mēslojumu un augu atliekas.
lāpstošanas mašīna augsnes pamatapstrādes mašīna; darbīgās daļas ir racējmezgli ar lāpstām – katrā racējmezglā ir trīs lāpstas, kas cita pret citu novietotas 120° leņķī; katra lāpsta atgriež augsnes šķēli, paceļ uz augšu un pagriež ar virspusi uz leju.
plantāžaršana Augsnes pamatapstrādes process, augsni apvēršot 60-100 cm dziļumā pirms augļu dārzu un vīnogulāju ierīkošanas.
arkls Augsnes pamatapstrādes rīks (ar kuru apvērš un drupina arumsloksni, iestrādājot augsnē augu atliekas, mēslojumu).
augsnes monolīts augsnes profila paraugs, kurā ietverti vairāki vai visi augsnes ģenētiskie horizonti ar netraucētu dabisko uzbūvi.
edafiskie faktori augsnes radīti ekoloģiskie apstākļi, kas ietekmē ekosistēmas struktūru un darbību.
augsnes apstrāde kokaudzētavā augsnes sagatavošana stādmateriāla izaudzēšanai kokaudzētavās; tās uzdevums ir uzlabot augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, optimizējot augsnes gaisa, mitruma un siltuma režīmu, aktivizējot mikroorganismu darbību, veicinot organisko vielu mineralizēšanos.
rizosfēra Augsnes slānis, kurš apņem katru auga sakni un kurā attīstās mikroorganismi.
arumsloksne Augsnes sloksne, ko atgriež arkla lemesis, šķīvis.
augsnes auglība augsnes spēja nodrošināt augiem nepieciešamos augšanas apstākļus - faktoru kopums, kas atkarīgs no dažādām augsnes īpašībām.
agrofons Augsnes stāvoklis, kas nosaka tādu vai citādu ražu.
sakārta Augsnes struktūra, kam raksturīgas pikas, graudi ar diametru aptuveni līdz diviem centimetriem.
solods Augsnes tips, kas veidojas caurskalojoties (atsāļojoties) solonciem; nelielās platībās izplatīts mērenās joslas mežastepju, stepju un pustuksnešu zonās.
humuss augsnes trūdvielas jeb augsnes organiskā daļa, kas rodas gk. sēņu un mikroorganismu ietekmē pārveidojoties augu un dzīvnieku atmirušajām daļām.
ūdenskapacitāte Augsnes ūdens uzņēmība, no kā atkarīgs augsnes mitrums bezlietus laikā; visbiežāk 100kg sausas zemes spēj aizturēt ap 25 kg ūdens.
aktīvais slānis augsnes vai ūdens slānis, kura siltuma stāvokli nosaka Saules radiācijas procesi un siltuma apmaiņa un atmosfēru.
augsnes jaunveidojumi augsnes veidošanās procesā radušās vielas, kas atšķiras no augsnes horizontiem krāsas un ķīmiskā sastāva ziņā.
velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
aramkārta Augsnes virsējais, apstrādājamais slānis.
virsūklis Augsnes virskārta, velēna, sazēlums purvā, pļavā.
lobītājs augsnes virskārtas apstrādes rīks, ar ko apstrādā (loba) augsni 6–14 cm dziļumā pēc graudaugu novākšanas; apstrādā arī papuves un viengadīgos zālājus.
kultivators Augsnes virskārtas apstrādes rīks, ar kuru augsni irdina, drupina, jauc.
lobīšana augsnes virskārtas sekla apstrāde ar šķīvju un lemešu lobītājiem, lai izprovocētu nezāļu seklu dīgšanu, kā arī iestrādātu pēcpļaujas atliekas un mēslojumu.
šļūkšana Augsnes virspusēja apstrāde ar šļūci.
kultivēšana Augsnes virspusēja apstrāde, kurā ietilpst augsnes irdināšana, drupināšana, cilu un nezāļu iznīcināšana; lieto kultivatorus, arī atsperu un šķīvju ecēšas.
ecēšana Augsnes virspusējas (3-12 cm dziļas) apstrādes un kultūraugu kopšanas paņēmiens.
šķīvošana Augsnes virspusējas (4- 10 cm dziļas) apstrādes paņēmiens, ķo izdara ar šķīvju lobītājiem, šķīvju ecēšām.
pedoloģija Augsnes zinātne.
augsnes morfoloģija augsnes zinātnes nozare, kurā pēta augsnes ārējās, tieši laukā konstatējamās pazīmes - augsnes slāņu biezumu.
augšņu ģeogrāfija augsnes zinātnes nozare, kurā pēta augsnes segas ģeogrāfiskā sadalījuma likumsakarības.
apraktās augsnes augsnes, kas atrodas dažādos nogulumu slāņos; tas norada uz pārtraukumiem nogulumu uzkrāšanās procesā.
arīdās augsnes augsnes, kas veidojas arīda klimata apstākļos.
reguri Augsnes, kas veidojas tropiskajā klimatā ar mainīgu mitruma daudzumu; raksturīga tumši pelēka vai pelēka krāsa, maz humusa, neitrāla vai sārmaina reakcija.
zemā purva kūdraugsnes augsnes, kas veidojas zemākās reljefa vietās, kur saplūst ar minerāliem bagāti ūdeņi, sastopamas gk. starppauguru ieplakās, kā arī slikti drenētos līdzenumos.
podzolētās glejaugsnes augsnes, kas veidojas, kad mitruma sastrēguma apstākļos pārpurvojas podzolaugsne un podzolēšanās procesam pievienojas glejošanās process.
noskalotās augsnes augsnes, kurām pa nogāzēm tekošie ūdeņi pilnīgi vai daļēji nonesuši virsējos horizontus.
zeme Augsnes, smilšu u. tml. daļiņas, to kopums.
piesārņojoša darbība augsnes, zemes dzīļu, ūdens, gaisa, iekārtu vai ēku un citu stacionāru objektu izmantošana, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, kā arī darbība, kas tiek veikta piesārņotā vietā un var izraisīt piesārņojuma izplatīšanos.
augsnes apakšējā mitrināšana (subirigācija) augsni mitrina, apūdeņojamā platībā uz laiku paceļot gruntsūdens līmeni.
pfalcgrāfs Augsta amatpersona (gk. tiesnesis) franku un vācu karaļu galmā.
Lielais purvs augstais purvs Jēkabpils novada ziemeļu daļā, sarp Mārsnas un Odzes upi, platība — 899 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2,1 m, lielākais dziļums — 6,6 m.
virsotne Augstākā (kādas darbības, rīcības, norises, arī parādības) pakāpe, izpausme, arī sasniegums.
vahmistrs Augstākā apakšvirsnieku jeb instruktoru dienesta pakāpe cariskās Krievijas kavalērijā; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
admirālis augstākā dienesta pakāpe kara flotē; virsnieks ar šādu dienesta pakāpi.
Rādža joga augstākā jogas forma, kas spējot radīt ar sajūtām nesaistītu uztveri un ļaujot sasniegt tiešu Dievišķās realitātes uztveri.
augstākā karaskola augstākā militārā mācību iestāde Latvijā, kas 1924.-1940. g. sagatavoja augstākos virsniekus Latvijas armijai.
hēlieja Augstākā tiesa Senajās Atēnās, ko 6. gs. p. m. ē. ieviesa Solons, sastāvēja no 6000 Atēnu pilsoņu, kas ārkārtējos gadījumos visi veidoja vienotu tiesu, vienkāršākās lietās piedalījās 201, 401, 501, bet sevišķi svarīgās krimināllietās 1001, 1501 vai 2001 tiesnesis.
Lielais Ararats augstākā virsotne Armēnijas kalnienē, augstums - 5165 m, tajā ir mūžīgais sniegs un \~30 nelielu šļūdoņu.
Tūbkals Augstākā virsotne Atlasa kalnu sistēmā ("Jebel Toubkal"), Augstā Atlasa rietumu daļā, Marokā, nogāzēs akmens ozoli, virsāji, virsotni klāj sniegs.
Marmolada Augstākā virsotne Dolomītalpos, Itālijā, augstums - 3342 m, virs 2700 m vjl. - mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
Vildšpice Augstākā virsotne Ectāles Alpos ("Wildspitze"), Austrijas dienvidrietumos, augstums - 3774 m, vairāki nelieli šļūdoņi, sniega līnija - 2900-3000 m vjl.
Istiklols Augstākā virsotne Jazgulemas grēdā, Rietumpamirā, Tadžikistānā, augstums - 6940 m, sniegs un ledāji, nogāzē Grumma-Gržimailo šļūdonis (garums - 36,7 km).
Blinderhorns Augstākā virsotne Leponntijas Alpos uz Šveices un Itālijas robežas, augstums - 3384 m, virs 2900 m - mūžīgais sniegs.
Gungašaņs Augstākā virsotne Sinotibetas kalnos ("Gongga Shan"), Ķīnā, augstums - 7556 m, sniega līnija 5700 m vjl., ledāji, Hailoka šļūdonis (16 km); Minjakangars.
Galhepigens Augstākā virsotne Skandināvijas kalnu Jūtunheimena masīvā, Norvēgijas dienvidu daļā, augstums - 2469 m, nogāzēs kalnu tundra, virsotnēs mūžīgais sniegs un šļūdoņi; Galčepigs.
Sņežka Augstākā virsotne Sudetos (čehu val. _Snežka_, poļu val. _Šniežka_), Krkonošes kalnos, uz Polijas un Čehijas robežas, augstums - 1602 m, virsotni >7 mēn. gadā klāj sniegs.
Padomju Savienības varonis augstākais goda nosaukums PSRS, ko piešķīra no 1934. g. par izciliem sasniegumiem un varoņdarbiem valsts labā, to saņēmuši arī 28 latvieši vai personas, kas dzimušas Latvijā.
kalngals Augstākais sasniegums, lielākais kāpinājums (piemēram, mākslā).
kronis Augstākais sasniegums; tas, kas ir pārāks par ko citu.
rekords Augstākais tehniskais rezultāts, kas sasniegts kādā sporta veidā oficiālās sacensībās, ievērojot oficiālos sacensību noteikumus.
lielmeistars Augstākais tituls, ko piešķir par izciliem sasniegumiem šahā vai dambretē; cilvēks, kam ir piešķirts šāds tituls.
Tautas balva augstākais trimdas latviešu apbalvojums, ko no latviešu saziedotajiem līdzekļiem sāka piešķirt 1949. g. par mūža nopelniem, no 1963. g. par izciliem sasniegumiem zinātnē, kultūrā, mākslā, audzināšanā un sabiedriskajā darbībā ik gadu piešķir PBLA.
Ičas sopka augstākais un vienīgais darbīgais vulkāns Vidusgrēdā Kamčatkā (Krievijā), augstums — 3621 m, mūžīgais sniegs un ledāji, 3000 m augstumā intensīvi izplūst karsta gāze, daudz sānu virsotņu.
luksusa viesnīca augstākās kategorijas viesnīcām piešķirtais īpašais statuss, ko raksturo plašas telpas, liels luksusa numuru un apartamentu skaits, grezns telpu interjers, izsmalcināti ēdināšanas pakalpojumi, orientācija uz maksātspējīgu klientu.
virstiesnesis Augstākās tiesas tiesnesis; galvenais (vecākais) tiesnesis.
mikropile Augstāko sēklaugu sēklaizmetņa galotnes atvere, pa ko apputeksnēšanās procesā spermiji no dīgļstobra iekļūst sēklaizmetnī.
Hānjas augstiene augstiene Igaunijas dienvidaustrumu daļā, augstums - līdz 318 m (Lielais Munameģis - augstākā virsotne Baltijā), pārsvarā morēnu pauguriene, tās turpinājums dienvidu virzienā ir Alūksnes augstiene Latvijā.
Viduslatvijas augstienes augstieņu josla Latvijas vidusdaļā (Alūksnes augstiene, Vidzemes Centrālā augstiene).
paramo Augstkalnu (~3500-4500 m vjl.) līdzenumu klimata nosaukums Ekvadorā, samērā nemīlīgs auksts, sauss un vējains, lāgiem ar pērkona un krusas negaisiem un sniega puteņiem.
stieptā koksne augšanas apstākļu ietekmēta lapkoku koksne saliektu zaru un līka vai slīpa stumbra augšdaļā; lielainā lapkoku koksne.
Lielie Seiļi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē.
Mazie Seiļi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē.
alksnieši Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Alksna" iedzīvotāji.
Boltmuiža Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
Auksteni Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Auksteņi" nosaukums latgaliski.
Augšpole Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aukšpole" nosaukuma variants.
aužgulānieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aužgulāni" (arī "Aužgulēni") iedzīvotāji.
Aužgalīši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aužguļāni" bijušais nosaukums.
baraviecieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baravieki" iedzīvotāji.
baravicieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baraviki" iedzīvotāji.
baravīcieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baravīki" iedzīvotāji.
Baravīki Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baraviki" nosaukuma variants.
foļvorcieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Foļvorcieši" iedzīvotāji.
gančevskieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Gančevski" iedzīvotāji.
Gančauski Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Gančevski" nosaukuma variants.
Dranciški Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Jukši" bijušais nosaukums.
juksieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Jukši" iedzīvotāji.
Patmalīši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Patmaļi" nosaukuma variants.
paukštieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Paukšti" iedzīvotāji.
Riboki Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ribaki" nosaukuma variants.
Azara Sarkani Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sterikani" nosaukuma variants latgaliski.
Driksniški Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Dirksnišķi" nosaukuma variants.
reilbura Augšējā rājbura (taisnā bura) pilna takelējuma burukuģī; virsbrambura.
suprēms Augšējais slieksnis.
kūdrainās augsnes augšņu grupa, kas veidojas pārmitros apstākļos un kam virskārtā ir kūdra; klasificē pēc kūdras kārtas biezuma: ja tā ir 30 cm, kūdrainās augsnes sauc par purvainu jeb hidromorfajām augsnēm, ja kūdra plānāka - par slapjaiņu jeb pushidromorfajām augsnēm.
palienes augsnes augšņu tips, kas veidojas upju palienēs un deltās, dažkārt arī ezeru lēzenajos krastos; palienes augsnes ir auglīgas, bet tās jāmeliorē; aluviālās augsnes.
takiraugsnes Augšņu tips, kas veidojies māla tuksnesī un pustuksnesī, lēzenos reljefa pazeminājumos, gandrīz bez veģetācijas.
slieties Augt (parasti taisni, uz augšu) - par augiem, to daļām.
zemsedze Augu (sūnu, ķērpju, mētru, zālaugu) kopums, kas sedz meža augsni.
cistogons Augu aizsardzībā lietojams preparāts, ko lieto augsnes kaitēķļu (nematodu) apkarošanai.
ornitofilija Augu apputeksnēšanās ar putnu starpniecību.
hidrofilija Augu apputeksnēšanās ar ūdens palīdzību.
sklerenhīma Augu audi, kas sastāv no biezām, parasti pārkoksnētam, atmirušām šūnām.
hidroponika augu audzēšana bez augsnes barības šķīdumos vai augsnes aizstājējos, ko periodiski mitrina ar barības vielu šķīdumu.
aeroponika Augu audzēšana bez augsnes vai tās aizstājēja, periodiski apsmidzinot ar uzturvielu šķīdumu saknes, kas atrodas slēgtā kamerā.
dobe Augu audzēšanai sagatavots neliels (parasti paaugstināts); dažādas formas augsnes gabals, kas iezīmēts, piemēram, ar vagām, taciņām.
sakne Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
subungulati Augu ēdāju zīdītāju dzīvnieku kārta, attāli nagu dzīvnieku (ungulatu) radi, bet bez īstiem pēdas veida nagiem, kas tiem velvēti un pusmēness veidā, ar seriāli (rindās) novietotiem pēdas saknes kauliem, bez atslēgas kaula; klintsāpši, snuķainie jeb ziloņi un sirenas.
biogeocenoze Augu grupējums (fitocenoze) līdz ar dzīvnieku valsti (zoocenozi) tajā un attiecīgo zemes virsas daļu ar īpatnējo moikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, augsni un ūdens režīmu, kas kopā veido savstarpēji nosacītu kompleksu.
libriforms Augu koksnes šķiedras (mehāniskās šūnas), kas to padara stingru.
anemofilija Augu spēja apputeksnēties ar vēju.
micela Augu šūnapvalka vissīkākā morfoloģiskā vienība, celulozes molekulu grupējumi, kuru uzbūve un izvietojums šūnapvalkā nodrošina augu (linu, kaņepju) lūksnes šķiedru tehnisko izturību.
sklereīdas Augu šūnas ar biezām, pārkoksnētām sienām.
akmensšūnas Augu šūnas ar ļoti biezu, pārkoksnējušos šūnapvalku; sklereīdas.
edafons Augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopums, kuru dzīve pilnīgi vai lielākoties noris augsnē; augsnes fauna un flora.
pūtelis Augumā mazs un resns cilvēks.
paternosters Aukla ar sarindotām pērlēm, zīlēm jeb bumbiņām lūgsnu saskaitīšanai; rožu kronis.
sumastivs aukla vai ādas sloksne saku sasiešanai.
samestava Aukla, siksna, ar ko, jūdzot zirgu, savelk sakkokus; samestaukla.
noauklēt Auklēt kādu (parasti ilgāku) laiku, līdz sasniedz noteiktu vecumu.
eldziņš Aukliņa vai siksniņa, ar ko pātagas auklu piestiprina pie kāta.
purga Auksta sniega vētra Sibīrijas austrumu piekrastē.
motora iesildīšana auksta spēkratu motora darbināšana brīvgaitā un/vai ar niecīgu slodzi, lai sasniegtu transporta darba sākšanai nepieciešamo temperatūru motora dzeses un eļļošanas sistēmās; iesildīšana veicina normālu motora ekspluatāciju un ilgmūžību, bet neiesildīta motora slogošana - tā straujāku dilšanu.
steks Aukstais (parasti policijas, milicijas) ierocis - paresna, neliela gumijas nūja.
hopeļpopelis Aukstais dzēriens, kas satur ar cukuru un garšvielām sakultu olas dzeltenumu un tiek pasniegts punša glāzēs ar maziem ledus gabaliņiem.
kastete Aukstais ierocis - uz pirkstiem uzmaucama caurumota metāla plāksne dūres sitiena pastiprināšanai.
kortiks Aukstais ierocis (ar īsu, slīpētu asmeni un nelielu rokturi), ko pie parādes tērpa nēsā kara flotes un aviācijas virsnieki, admirāļi, ģenerāļi.
palašs Aukstais ierocis ar garu, taisnu asmeni, kuru ieliek makstī.
izvilkšana Aukstās lokšņu štancēšanas operācija, kurā loksnesveida sagataves pārvērš dobās detaļās vai maina izvilkta pusfabrikāta diametru un/vai sieniņu biezumu.
Augstiņa Auksteņa - Līksnas labā krasta pieteka.
Austriņa ezers Austriņezers, aizaudzis ezers Mārsnēnu pagastā.
Radziņu ezers Austriņezers, ezers Mārsnēnu pagastā.
Radziņezers Austriņezers, ezers Mārsnēnu pagastā.
Radziņš Austriņezers, ezers Mārsnēnu pagastā.
švarma Austrumnieku (ēģiptiešu) virtuves ēdiens: plānās strēmelītēs sagriezta un sacepta gaļa, kas sajaukta ar ceptiem sīpoliem un tomātiem; maisījumu pasniedz maizes kabatiņās; kebabs.
Vidussibīrija Austrumsibīrijas rietumu daļa no Jeņisejas rietumos līdz Verhojanskas grēdājam austrumos, no Ziemeļu Ledus okeāna salām (Severnaja Zemļa) ziemeļos līdz Dienvidsibīrijas kalnājam dienvidos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļa.
radimiči Austrumslāvu ciltis, kas 9.-10. gs. dzīvoja Dņepras un Desnas upes apvidū; nodarbojās ar zemkopību un amatniecību; pēdējās liecības ap 1169. g.
zlidņas Austrumslāvu mitoloģijā - ļaunie gari, mazas būtnes, kuras iemitinās aizkrāsnē, ir neredzamas un mājā nes nelaimi.
iridodiagnostika Austrumu medicīnas metode - organisma patoloģisko stāvokļu noteikšana pēc acs varavīksnenes izmaiņām.
stiharijs Austrumu pareizticīgās baznīcas lasītāja liturģiskais tērps - garš taisns uzvalks tunikas veidā, platām piedurknēm, liturģiskās krāsās, rotāts izšuvumiem.
mēnajs Austrumu pareizticīgās baznīcas liturģiska rokasgrāmata, kas satur pa mēnešiem un dienām sakārtotas liturģiskas dziesmas, lasījumus, lūgsnas u. c. norādījumus nekustīgiem baznīcas svētkiem un svēto piemiņas dienām.
Helleborus orientalis austrumu sniegroze.
tarma Austrumu zemēs pie dzīvojamās mājas taisnstūra laukums, pagalms, dārzs u. tml., ko ierobežo kolonāde.
gonkotājs autobraucējs, kas bieži pārsniedz atļauto ātrumu; sacīkšu braucējs.
radiālriepas Automašīnas riepas, kurās korda kārtas veido taisnu leņķi pret protektora skrejceliņu; radiālās riepas.
telefona automātiskais atbildētājs automātiska ierīce, ko pieslēdz pie telefona līnijas ziņojuma pieņemšanai abonenta prombūtnes laikā vai automatizēto uzziņu sniegšanai.
sanitārais automobilis automobilis, kas aprīkots ar medicīniskās palīdzības sniegšanas iekārtām.
Brčko apgabals autonoms apgabals Bosnijas un Hercegovinas federālās valdības tiešā pakļautībā, platība — 493 kvadrātkilometri, 78860 iedzīvotāju (2006. g.).
prospekts Autora izstrādāts (topoša darba, parasti grāmatas) detalizēts plānojums, ko iesniedz izdevniecībā.
informācija par tiesību pārvaldījumu autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja sniegta informācija, kas identificē autortiesību vai blakustiesību subjektu, kā arī datu bāzes veidotāju un objektu, informācija par autortiesību vai blakustiesību objekta, kā arī datu bāzes izmantošanas noteikumiem, kā arī jebkuri skaitļi vai kodi, kas ietver šādu informāciju.
ksantisms Autosomāli recesīvi pārmantota okulokutānā albīnisma forma, sastopama melnās rases pārstāvjiem, raksturīga sarkana vai sarkanbrūna ādas un matu krāsa un mazliet caurspīdīga varavīksnene; fotofobija un nistagms ir izteikti mēreni, redzes asums normāls vai gandrīz normāls.
autotriāls Autosporta veids ar speciāli sagatavotu auto šķēršļu joslu pārvarēšanai, visbiežāk 4x4 džipiem, kravas automobiļiem vai speciāli būvētiem auto, svarīgākais šeit ir vispār sasniegt finišu.
priekškodinājums Autotipiju kodinājumā pirmais īsais kodinājums, pēc kura kodinātājs regulē un labo pēc oriģināla kodināmo plāksni; piekodinājums.
piekodinājums Autotipiju kodinājumā pirmais īsais kodinājums, pēc kura kodinātājs regulē un labo pēc oriģināla kodināmo plāksni.
autobāze autotransporta uzņēmums vai aģentūra (autosaimniecība), kas organizē un veic kravas un pasažieru pārvadājumus, iznomā automobiļus un sniedz citus transporta pakalpojumus.
motoviesnīca Autotūristu uzņemšanas un apkalpošanas viesnīca, kur autoviesnīcas pakalpojumi apvienoti ar viesnīcai raksturīgo komfortu un apkalpošanas līmeni.
zobs Aužamā šķieta daļa - šķieta rāmja malās iestiprināta (metāla, koka) plāksnīte.
šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa - taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
lendārts Avangardisma virziens ASV un Rietumeiropas mākslā, kas radies 20. gs. 60. gados; tā pamatā ir dažādu arhitektūras objektu (vaļņi, grāvji, pakalni, bedres) un to ansambļu veidošana brīvā dabā (parasti tuksnešainās, cilvēku atstātās vietās), izmantojot dažādas struktūras zemi, akmeņus.
bundahišna Avestas papildinājumu grāmata, kurā sīki izklāstīta zoroastrisma metafizika un eshatoloģija, kā arī pareģota glābēja Saošjanta ierašanās, kuru dzemdēšot jaunava un kurš būšot Zaratustras iemiesojums, kas pasaulē nodibināšot taisnības valsti.
planēšana Aviācijas lidaparāta vienmērīga kustība pa slīpu taisnlīnijas trajektoriju.
kombinētais dzinējs aviodzinējs, kurā, lai iegūtu optimālus raksturlielumus lidojumā, apvienoti dažādu dzinēju darbības principi; piemēram, turboreaktīvais dzinējs un taisnteces reaktīvais dzinējs, kas dod iespēju lidot ar mazu un hiperskaņas ātrumu.
avoksnējs Avoksnājs.
avoksniens Avoksnājs.
avotiene Avoksnājs.
avotiens Avoksnājs.
slāpsnas zeme avoksnēja, slapja zeme.
philonotis Avoksnes.
Saltavots Avots Siguldas novada Siguldas pagastā, iztek Lorupes ielejas stāvajā labajā krastā, ūdens uzkrājas baseiniņā aiz akmeņu barjeras un lejāk, noplūstot Lorupē izveidotajā ūdenskrātuvē, veido sazarotu krāci, debits 2000 kubikmetru diennaktī, ūdens temperatūra arī vasarā nepārsniedz 5 Celsija grādus.
šifers Azbesta (1 daļa) un portlandcementa (6-8 daļas) maisījums, ko sajauc un žāvē uz īpaša auduma veido noteikta biezuma plāksnēs un saspiež zem 300 atmosfērām.
eternīts Azbestcementa seguma plāksnes.
karadagi Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa Irānas ziemeļrietumos, Karadaga plakankalnē, pusnomadi.
babuvisms Babefa mācība (komunistiskās kustības paveids 1795.-1797. g. Francijā), ka taisnīga sabiedrība nodibināma sazvērestības ceļā, sagrābjot valsts varu un ar tās palīdzību bez tautas politiskas līdzdalības radot jaunu iekārtu.
vaļīt Bagātīgi krist (par sniegu).
drēbt Bagātīgi snigt, arī līt.
amonificēt Bagātināt augsni ar amonjaku.
čeharhaftlengi Bahtiaru cilšu grupa Irānas dienvidrietumos, tās daļa, kas gk. ir pusnomadi un nomadi.
nedrīkstēt ne elpot baidīties sacelt troksni vai kādu iztraucēt.
čuka Bakstāmais koks (ar ko krāsnī ogles apjaukt).
atčukāt Bakstot, rakņājot atbrīvot (piemēram, no nosēdumiem, nogulsnēm); atčokāt.
atčokāt Bakstot, rakņājot atbrīvot (piemēram, no nosēdumiem, nogulsnēm).
nitragīns bakteriāls augsnes mēslojums, kas satur gumiņbaktērijas, kuras saista atmosfēras slāpekli un uzkrāj to.
AMB Bakteriāls mēslošanas līdzeklis (autohonā mikroflora B), kas satur dažādas augsnē brīvi dzīvojošas baktērijas, pagatavo no kūdras, kurā iesēj un savairo autohono mikrofloru B.
azotobakterīns Bakteriāls mēslošanas līdzeklis, ko lieto gk. organiskām vielām bagātās augsnēs audzējamu dārzeņu sēklu apstrādei.
ārstnieciskais plāksteris baktericīds plāksteris ar zāļu devu; lipīga plastmasas, papīra vai cita materiāla loksnīte ar ārīgi lietojamiem medikamentiem (piem., nitroglicerīnu, hormoniem, sinepēm, pipariem).
azotobakters Baktērija, kas spēj saistīt gaisa slāpekli; tas bagātina augsni ar slāpekļa savienojumiem.
rotors Baktērijas struktūra, kas kustina tās viciņu; izmantojot protonus par enerģijas avotu viciņas rotācija var sasniegt 17000 apgriezienu minūtē.
halobaktērija baktēriju dzimta ("Halobacteriaceae"), dzīvo sāļūdenī, solončaku augsnēs, attīstās sālījumos, sālītās zivīs, sālītā gaļā.
mikromonosporas Baktēriju ģints, grampozitīvi, sporas veidojoši, aerobiski organismi, kuri veido zarotu micēliju; atrodamas augsnē un ūdenī; no dažu sugu pārstāvjiem iegūst aminoglikozīdu grupas antibiotiskās vielas.
miksobaktērijas baktēriju rinda ("Myxobacteriales"), lokanas vienšūnas baktērijas, kas izdala gļotas un ir sastopamas augsnē, kūtsmēslos, ezeru dūņās u. tml.; noārda olbaltumvielas u. c. organiskos savienojumus.
zošpēdas Balandaugu dzimtas ģints, bietēm līdzīgi augi, bet sakne nav resna un pats augs kails, bieži kā ar miltiem apsarmots, vai ar spilvītēm.
sālenes Balandaugu dzimtas ģints, nevienādi piecdaļīgu apziedni, divām garām drīksnām, asām lapām, ar dzeloni galotnē.
balanss Balansa stūre - peldlīdzekļa korpusam nepieguloša stūre, kuras ass iet stūres lāpstai (plāksnei) pa vidu.
balsaskoks Balsa - kapoku dzimtas suga ("Ochroma lagopus"), ātri augošs tropu koks, ļoti viegla koksne, ko lieto kanoe laivu, lidmašīnu būvē u. c.
balgans Balsnējs.
pabalgans Balsnējs.
balss nesīgums balss īpašība būt labi dzirdamai (troksnī, lielā attālumā u. tml.).
šūpuļsols Balstam pārlikta vai tam kustīgi piestiprināta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
stute Balsts 1(1); balstkoks; resna, strupa rīkste.
levoglikozāns balta kristāliska viela ar saldenu garšu, šķīst ūdenī, daļēji šķīst spirtā, ēterī, hloroformā, benzolā, to satur koksnes pirolīzes produkti.
Symphoricarpos albus baltā sniegoga.
kampars Balta, gaistoša kristāliska viela ar īpatnēju smaržu un garšu, ko iegūst pārtvaicējot kamparkoka lapas un koksni.
baltalksis Baltalksnis - bērzu dzimtas ātraudzīgs krūms vai koks ("Alnus incana") ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
baltmeža alksnis baltalksnis ("Alnus incana").
baltmežs Baltalksnis ("Alnus incana").
Alnus incana baltalksnis.
baltelksnis Baltalksnis.
baltmizis Baltalksnis.
čārpa Baltās smilts augsne.
Eiropas baltegle baltegļu suga ("Abies alba"), raksturīgas ķemmveida skujas, Kurzemē ssniedz 36 m augstumu.
baltiešu humanitārā asociācija baltiešu bēgļu organizācija, dibināta 1945. g. Zviedrijā ar Starptautiskā Sarkanā Krusta u. c. humanitāro organizāciju atbalstu, darbojās 4. gadu 2. pusē Zviedrijā, Vācijā u. c. Eiropas valstīs, aizstāvēja Baltijas bēgļu tiesības, sniedza viņiem materiālu atbalstu.
Akmensrags Baltijas jūras krasta izliekums ar rādiusu \~3 km, zemesrags Pāvilostas novada Sakas pagastā 10 km uz dienvidiem no Pāvilostas, krasta augstums tajā sasniedz 4 m; Akmeņrags.
Dzirnavupīte Baltiņupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 10 km.
brūnganais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora fusca"), pirmoreiz konstatēts 1971. g. Klāņu purva liegumā un 1985. g. Slīteres rezervātā, Latvijā tas sasniedz areāla austrumu robežu, tam ir ložņājošs saknenis, no kura izaug 6-30 cm augsti, tievi stublāji un veido irdenu ceru, Latvijā aizsargājams.
betanaftols Balts pulveris vai kristāliskas plāksnītes, šķīst spirtā, iegūst no naftalīna.
leucīts Balts vai bezkrāsains minerāls, kristalizējas šķietami kubiskas singonijas kristālos, kas sastāv no atsevišķām tetragonālās singonijas plāksnītēm; leicīts.
signālvairogs Balts vairogs, kas burāšanas sacensību laikā novietots uz tiesnešu kuģa perpendikulāri pret starta līniju; uz tā fona parāda signālus (piemēram, atsaukto jahtu numurus).
Juhnovas kultūra baltu kultūra (1. gt. p. m. ē.) Desnas bas. (Ukrainā); nelieli pilskalni upju krastos, virszemes mājokļi; mirušie sadedzināti; lopk., zemk., zveja; bijuši kontakti ar skitiem.
balsnums Baltums, balsnējums.
Stērlinga balva balva ("Stirling Award"), ko Karaliskais Britu arhitektūras institūts piešķir par gada labāko sniegumu Lielbritānijas arhitektūrā, prestižākais apbalvojums Lielbritānijā arhitektūras jomā.
Salivena balva balva, ko ASV Amatieru sporta savienība katru gadu pasniedz labākajam ASV amatieru sportistam, kopš 1930. gada.
Pulicera prēmija balva, ko katru gadu (kopš 1917. g.) maijā Amerikas Savienotajās Valstīs pasniedz par sasniegumiem žurnālistikā, literatūrā, mūzikā un citās - kopskaitā 30 - jomās.
Cierpīne Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Cērpene" nosaukums vietējā izloksnē.
Brīdīši Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Briedīši" nosaukums vietējā izloksnē.
Celmenīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Celmenieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Druvenīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Druvenieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Ežusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Ežusala" nosaukums vietējā izloksnē.
Gūbusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Gobusala" nosaukums vietējā izloksnē.
Grīvgols Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Grīvgals" nosaukums vietējā izloksnē.
Joņusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņusala" nosaukums vietējā izloksnē.
Līdumnīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Oļgina Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Oļģina" nosaukums vietējā izloksnē.
Palnupe Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Pelnupe" nosaukums vietējā izloksnē.
Puordari Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Pordari" nosaukums vietējā izloksnē.
Rūbežnīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Silacīms Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Silaciems" nosaukums vietējā izloksnē.
Steķentova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Steķintava" nosaukums vietējā izloksnē.
Stirnusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Stirnusala" nosaukums vietējā izloksnē.
Trūpiņi Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tropiņi" nosaukums vietējā izloksnē.
Aiztiļte Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Aiztilte" nosaukums vietējā izloksnē.
Garīsili Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Gariesili" vietējā izloksnē.
Ļesņicova Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Lesnicova" nosaukuma variants.
Palnupe Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pelnupe" nosaukums vietējā izloksnē.
Piļsnīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pilsnieki" nosaukuma variants.
Piļsninīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pilsnieki" nosaukuma variants.
Akmiņsola Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņsala" nosaukums vietējā izloksnē.
Avīški Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Avikši" nosaukums vietējā izloksnē.
daugasnieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Daugasne" iedzīvotāji.
Jouji Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Jauji" nosaukums vietējā izloksnē.
aizezerieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizezere" iedzīvotāji.
annasbirzieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Annasbirze" ("Annasbirzs") iedzīvotāji.
Annasbirze Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Annasbirzs" nosaukuma variants.
Ašusyls Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ašusils" nosaukums latgaliski.
Dampadrova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Dampadruva" nosaukuma variants.
dampjadruvieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Dampjadruva" iedzīvotāji.
derdzinieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Derdziņi" iedzīvotāji.
Derdzini Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Derdziņi" nosaukuma variants.
Dubudegsnis Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Dubudeksnis" nosaukuma variants.
Perdinava Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" bijušais nosaukums.
egļkalnieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" iedzīvotāji.
egļukalnieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" iedzīvotāji.
Egļukolns Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" nosaukuma variants.
kupravieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" iedzīvotāji.
Vackuprava Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" nosaukuma variants.
Vackuprova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" nosaukuma variants.
Lauzi Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Lauzas" nosaukuma variants.
Louzi Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Lauzas" nosaukuma variants.
Makšinavas Strauti Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinava Strauti" nosaukuma variants.
Makšinova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinava" nosaukuma variants.
makšinavieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinova" iedzīvotāji.
makšinovieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinova" iedzīvotāji.
Mežareja Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežārija" nosaukuma variants.
Mežarija Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežārija" nosaukuma variants.
Mīzaji Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Miezāji" nosaukuma variants.
Pakalnīši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieši" nosaukuma variants.
Pakaļnīši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieši" nosaukums latgaliski.
Pokuļova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pokuļeva" nosaukuma variants.
Smiltine Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltene" nosaukuma variants.
Smiļtine Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltene" nosaukums latgaliski.
sprodzieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sprogas" iedzīvotāji.
Sprūgas Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sprogas" nosaukuma variants.
vīksnieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vīksna" iedzīvotāji.
Viksna Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vīksna" nosaukuma variants.
Makšinovas Strauti Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas “Makšinava Strauti” nosaukuma variants.
bandži Bandži lēkšana - ekstrāmais sporta veids, lēkšana no liela augstuma, kad lēcējs karājas gumijas virvē, kura sniedzas nelielā augstumā virs zemes vai ūdens virsmas.
avalkreditors Banka, kas izsniedz avalkredītu.
kredītbanka Banka, kas izsniedz kredītus.
bankomātkarte Bankas izsniegta plastikāta karte, ko lieto kā atslēgu dažādu finanšu operāciju veikšanai ar bankas automāta starpniecību.
naudas akreditīvi bankas izsniegtās kredītvēstules personām, kas iemaksājušas noteiktu summu, lai norādītajā laika posmā varētu saņemt naudu citā bankā vai valstī.
kredītkonts Bankas konts, kuru banka atver katram aizņēmējam un kurā tiek parādītas izsniegto aizdevumu, kā arī atmaksātās summas.
korespondenti-loro Bankas rēķina veids, kontokorentu norēķinu gadījumā, ko atver uzdevuma devējam un kas sniedz pārskatu par rīkojumu izpildīšanu.
virsrezerves Banku rezerves, kas pārsniedz likumā paredzēto apjomu - obligātās banku rezerves.
tumbleris Bāra glāze (tā var būt dažāda lieluma): taisna, zema glāze bez kājiņas vai līdzīgas formas mazāka glāze (viskija glāze).
vulkāngrava Barankoss - sniega un šļūdoņa kušanas ūdeņu izgrauzta dziļa grava vulkāna konusa nogāzē.
epimēdija Bārbeļu dzimtas ģints ("Epimedium"), mūžzaļi, dekoratīvi augi, kam nepieciešama noēnota vieta aizvējā un skāba augsne.
mahonija Bārbeļu dzimtas ģints ("Mahonia"), mūžzaļš krūms vai neliels koks ar ādainām, plūksnainām, dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem, zilgansārtām ogām, gk. aug Ziemeļamerikā un Āzijā, \~ 100 sugu, Latvijā kā dekoratīvs augs tiek audzēta 1 suga.
NEF Barības līdzekļa barotājvērtības un dzīvniekam nepieciešamās enerģijas rādītājs, ko izsaka pēc produktīvā efekta - tauku nogulsnēšanās pieauguša dzīvnieka organismā.
balastviela Barības sausnas grūti sagremojamā vai nesagremojamā daļa, kas paliek gremošanas traktā, līdz izdalās no organisma ekskrementu veidā.
koppelni Barības sausnas neorganiskā daļa, kas paliek pēc barības līdzekļa pārpelnošanas (raksturo minerālelementu daudzumu barībā); pelnvielas.
šonerbarka Barka ar vienu vaļēju steņģi (taisno buru).
viloma Bārkstains audzējs, kas lokalizējas gk. taisnajā zarnā.
barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis.
Rūrānu pilskalns Batarejas kalns Ilūksnes novada Pilskalnes pagastā.
īstā mājassēne bazīdijsēne ("Serpula lacrymans"), kas izraisa koksnes kubisko brūno trupi.
mājas sēnes bazīdijsēnes, kas noārda konstrukciju koksni, ieviešas pilsētu un lauku mājās, saimniecības ēkās, noliktavās, siltumnīcās, kultūrvēsturiskās celtnēs - pilīs, muzejos, baznīcās.
tulasnella Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Tulasnellales").
tulasnellaceae Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases tulasnellu rindas dzimta.
himēnijsēnes bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Hymenomycetes"), gk. saprofīti, kas attīstās uz zemes, meža trūdu kārtā, uz koksnes, 2 apakšklases, 5000 sugu, Latvijā konstatēts >240 ģinšu, \~990 sugu; himēnija sēnes.
pagrabsēne bazīdijsēņu nodalījuma sēņu ģints ("Coniophora"), kas aug uz skuju koku koksnes.
cepurīšu sēnes bazīdiju sēņu rindas morfoloģiska grupa ("Agaricales"), kurā iekļauto sēņu augļķermeņiem ir cepurīte un kātiņš, kā arī mīksta, gaļīga (nevis sīksta, koksnaina) konsistence, 8 rindas un 17 dzimtas; galvenās ir beku, bērzlapju un lapiņsēņu dzimtas, to augļķermeņi diezgan lieli, gaļīgi, ātri sapūst.
dispenss Baznīcas amatpersonas sniegta atļauja veikt kādu citā gadījumā kanoniski nepieļaujamu darbību vai arī atbrīvojums no vainas par kāda likuma pārkāpumu.
Putnusola Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Putnu sala" nosaukums vietējā izloksnē.
Ūžuļu sola Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Ūžuļu sala" nosaukums vietējā izloksnē.
petriņa bedre rijas krāsns priekšā, kur rijkuris stāv, vai velve kurā dedzināja sveķainu malku piedarba apgaismošanai.
kulda Bedre rijas krāsns priekšā.
anesehi Beduīnu cilts Arābijas Z daļas stepēs un tuksnešos.
pārslainā beka beku dzimtas ģints ("Neoboletus erythropus" syn. "Boletus erythropu"), dažādu lapu koku mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, skābās augsnēs, sastopama reti, saudzējama.
resnkāta beka beku dzimtas sēne ("Caloboletus calopus" syn. "Boletus calopus"), aug lapu koku mežos, skābās, smilšainās augsnēs, dažādu lapu koku mikorizas sēne, sastopama ļoti reti, rūgta.
melnējošā beka beku dzimtas suga ("Cyanoboletus pulverulentus" syn. "Boletus pulverulentus"), aug jauktos mežos, parkos, skābās augsnēs, sastopama ļoti reti un tādēļ saudzējama.
egļu baravika beku ģints suga ("Boletus edulis"), bieži sastopama ēdama sēne, aug egļu un jauktos mežos, skābās augsnēs.
Aido-Hvedo Beninas fonu mitoloģijā - čūska varavīksne, kas sagriezusies gredzenā notur zemi virs ūdens, viņai sakustoties notiek zemestrīces, debesīs reizēm redzams viņas atspoguļojums (varavīksne).
gravitācijas transports beramu materiālu vai gabalkravu pārvietošana pašsvara ietekmē pa taisnu, vītņveida vai pakāpjveida trasi (nogāzi, tekni, cauruli) ar tvertņu ierīcēm un slīpajiem rullīštransportieriem.
ferriferrocianīds Berlīnes zilums - vairākas krāsvielas, ko dabū nogulsnējot dzelteno asins sāli ar trīsvērtīgās dzelzs sālīm.
impuberes Bērni, sevišķi mazgadīgie, kas nav sasnieguši zināmu pilngadību.
mazgadīgais Bērns, kas nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu.
mazgadīgs Bērns, kas nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu.
švirkstenis Bērnu rotaļlieta (auklas ar pogu, ko griežot rada troksni).
šperra Bērnu rotaļlieta, kuru griežot rada tarkšķošu troksni un gaisa plūsmu.
Taleja Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, iztek no Talejas ezera, garums - 20 km, kritums - 145 m.
frikatīvs līdzskanis berzenis - līdzskanis, kuru izrunājot divi runas orgāni nonāk tik tuvu, ka gaisa plūsma starp tiem rada berzes troksni, starp runas orgāniem ir sašaurinājums, bet nav pilnīga slēguma.
saldūksne Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius resimus"), ēdama sēne ar baltu cepurīti un resnu, baltu kātiņu.
vītolu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius aspideus"), aug mitros lapu koku mežos, ceļmalās, kaļķainās augsnēs, galvenokārt zem vītoliem, sastopama reti.
koksnes pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius lignyotus"), aug skuju koku mežos, skābās augsnēs, sastopama samērā reti.
sila pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius musteus"), aug priežu mežos, smilšainās augsnēs.
parastā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius trivialis"), aug jauktos mežos, skābās augsnēs.
slapjā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius uvidus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos, purvos, skābās augsnēs, galvenokārt zem bērziem, sastopama samērā reti.
alksnis bērzu dzimtas ģints ("Alnus"), koks vai krūms ar ieapaļām, zobotām lapām un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, melnalksnis, baltalksnis), 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas: melnalksnis un baltalksnis.
Beķeru strauts Bēteru upīte Alūksnes novadā.
kokbetons Betons, ko iegūst no cementa, smiltīm un koksnes atkritumiem.
vieglbetons betons, kura blīvums nepārsniedz 1800 kg/m^3^.
bastot Bez attaisnojuma neapmeklēt (parasti mācību nodarbības).
sazvilnēt Bez darba slaistoties sasniegt.
bezacu Bezacu rāciņi - kartupeļi, kam nav asnu iedobumu.
partenospermija bezdīgļa sēklu attīstība bez apputeksnēšanās un apaugļošanās, raksturīga kailsēkļiem (segsēkļiem — partenokarpija).
akleņčūska Bezkāju ķirzakai līdzīgs augsnes iemītnieks ar tievu, tārpveidīgu ķermeni (10-80 cm), īsu asti ar dzelkni galā (atbalsts kustībām), acis stipri reducētas, pārtiek no kukaiņiem, gk. skudrām.
sterkobilinogēns Bezkrāsains bilirubīna redukcijas produkts, kura notiek resnajā zarnā baktēriju ietekmē.
alvars Bezmežu ainava Zviedrijā, Igaunijas salās un Lahemā ar atsevišķiem kokveida kadiķiem un to krūmveida puduriem, kas veidojušies uz kailas vai ar plānu augsnes kārtu klātas kaļķakmens virsmas.
Baskunčaks Beznoteku sālsnogulu ezers Krievijā, Astrahaņas apgabalā 21 m zjl., platība - 106 kvadrātkilometri, vidējais dziļums - 0,1 m.
Eltons Beznoteku sālsnogulu ezers Piekaspijas zemienes ziemeļu daļā 18 m zjl., Krievijas Volgogradas apgabalā, platība 152-200 kvadrātkilometru (atkarībā no ūdenslīmeņa), vidējais dziļums - 0,1 m, dibenā biezs vārāmā sāls un ārstniscisko dūņu (~9 m) slānis.
roces izgriezums bezpiedurkņu plecģērba stāva sānu atveres robežlīnijas veids, piemēram, blūzes drapētais, bezroča taisnstūru, lenčkrekliņa desantiskais roces izgriezums.
pirtskrāsns Bezskursteņa (parasti akmens) krāsns; arī zema krāsns, uz kuras virsmas salikti akmeņi (lauku pirtīs).
pliena augsne bezstruktūras māla augsne, kuras daļiņas saķep blīvā masā.
spurdžzieži Bezziedlapju divdīgļlapju nošķira, kurā ietilpst vaskaugi, valrieksti, bērzaugi, kausneši (ozoli, skābardes), lazdzieži (lazdas, baltskābardes jeb Vāczemes vīksnas), pūpolzieži (kārkli un vītoli, papeles un apses).
dīķa bezzobe bezzobju suga ("Anodonta cygnea"), čaula var pārsniegt 15 cm un tā ir Latvijas lielākā gliemene.
Hāgara Bībelē - Izmaēla māte, Ābrama blakussieva ēģiptiete, kuru kopā ar tās dēlu Ābrams padzina tuksnesī; no Izmaēla cēlušās arābu ciltis.
Salome Bībelē, Jaunajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Galilejas pārvaldītāja Hēroda sievas Hērodejas meita, kas savas iegribas pēc pieprasīja pasniegt viņai uz zelta paplātes Jāņa Kristītāja galvu.
Jehova Bībelē, Vecajā Derībā - vienīgā dieva apzīmējums; sākotnēji bijis bargs un draudīgs tuksneša un negaisa dievs; Jahve.
Ījabs Bībelē, Vecajā Derībā, galvenais varonis viņa vārdā nosauktajā grāmatā, taisnprātības un dievbijības paraugs, ko sātans ierosināja pārbaudīt.
Efraims Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba mazdēls, Jāzepa un Asnates otrais dēls, kas piedzima Ēģiptē.
Derības šķirsts Bībelē, Vecajā Derībā, šķirsts, kurā glabājās divas akmens plāksnes ar Dieva rakstītiem desmit baušļiem.
Šems Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Noasa dēls; pēc tradīcijas, viņu uzskata par visu pusklejotāju un pusnometmnieku lopkopju ciltstēvu.
Debora Bībeles personāžs, ebreju tiesnese un praviete, kurai ap 1150. g. p. m. ē. izdevās apvienot senebreju ciltis Palestīnas iekarošanai cīņā pret kanaāniešiem.
bibliotekārs Bibliotēkas darbinieks, kas pārzina grāmatu krājumu un izsniedz grāmatas lasīšanai.
abonements Bibliotēkas nodaļa, kas izsniedz grāmatas uz māju.
bidzeklis Bidzulis - krāsns kruķis.
cerezīts Bieza, baltas vai gaiši dzeltenas krāsas krējumveida masa, kas piešķir betonam ūdensnecaurlaidīgumu, gatavo no oleīnskābes sāls un kaļķiem.
juma Bieza, putrai līdzīga sniega masa jūrā.
bantdzelze Biezāka dzelzs stīpa, sloksne.
baķis Biezi ģērbies cilvēks, arī resns, tukls cilvēks.
maura Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu.
maurs Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu.
rodiola Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; zeltsakne.
zeltsakne Biezlapju dzimtas ģints ("Hydrastis"), daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām, plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; rodiola.
spoguļstikls Biezs, abās pusēs pulēts stikls; stikla plāksne, ko izmanto spoguļa darināšanai vai kas veido spoguļa elementu.
tenezmi Bieža, stipra un mokoša dzīšanās sakarā ar kairinājumiem tūplī, taisnajā zarnā, loka zarnā, dzemdē un makstī, urīnpūslī un urīnkanālā, vēdera plēvē.
dinamiskā iepirkumu sistēma bieži lietojamiem, pasūtītāja prasībām atbilstošiem un tirgū plaši pieejamiem pirkumiem izmantots pilnīgi elektronizēts process, kas ir ierobežots laikā un atklāts visiem piegādātājiem, kuri atbilst kvalifikācijas prasībām un ir iesnieguši specifikācijām atbilstošu informatīvo piedāvājumu.
sadaudzināt Bieži pieminot vai daudzinot sasniegt, iegūt, panākt.
aizalieties Bieži pieplūst ar ūdeni un žūt lēnām (piemēram par zemu vietu, mālainu augsni).
deutoplazma Bieži šūnu protoplazmā ieslēgtas vielas, kā piem. pigmenta graudiņi, dzeltenuma plāksnītes, olbaltuma un stērķeļu graudi, tauku pilieni (liposomas) u. c.
bungot Bieži un ātri sist pa ko cietu, radot troksni (par cilvēkiem).
Istalsno Bijusī Istalsnas muiža, kuras teritorijā izveidojušies vairākas tagadējā Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas (Martiši, Isnauda, Istalsna u. c.).
Āsteres muiža bijusī muiža "Poikern", kuras teritorijā Limbažu novada Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere, saglabājusies 19. gs. 1. ceturksnī celtā muižas kungu māja.
Otes muiža bijusī muiža Alūksnes novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Kalncempji.
Alte Bijusī Otes muiža Alūksnes novada Kalncempjos.
Goldbeck Bijušās Kolberģa muižas nosaukums, tagadējā Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Lāzberģu muiža bijušās muižas "Fianden" nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Mārkalne.
Alswig Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Alsviķi.
Charlottenburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pededze.
Alt-Laitzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Veclaicene.
Dexten Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kuldīgas novada Padures pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Deksne.
pusgarās bikses bikses, kas sniedzas līdz ceļiem vai nedaudz pāri tiem.
mazbiksītes Biksītes - apakšveļas staklētais gurnapģērbs, kas cieši aptver iegurni tā, ka lejasmala nesniedzas zemāk par kājstakles līmeni un neveido staras.
atbikstīt Bikstot (ar krāsns kruķi) atbīdīt atpakaļ, aizstumt, aizbīdīt.
sabikstīt Bikstot sakārtot kurināmo (piemēram, krāsnī, ugunskurā).
krasnajieši Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnaja" iedzīvotāji.
krasnasalieši Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnaja" iedzīvotāji.
krasnieši Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnaja" iedzīvotāji.
Krasnā Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukuma variants.
Krasnaja Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukuma variants.
Krasnasola Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukums latgaliski.
Krasnuosola Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukums latgaliski.
slimicīdi biocīdi, kurus lieto, lai novērstu gļotu augšanu uz būvēm, iekārtām un rūpnieciski izmantojamiem materiāliem (piemēram, uz koksnes, papīrmasas vai celulozes, uz poraina smilts slāņa naftas ieguvē).
glejošanās Bioķīmisks process, kurā veidojas gleja horizonts, augsnei periodiski applūstot.
kolīni Bioloģiski aktīvas (gan nomācošas, gan stimulējošas) vielas, ko augi izdala augšanas laikā un kas saglabājas augsnē (saknēs, augu nobirās).
biometrisks Biometriskie dati - bioloģiski raksturlielumi, kas ir unikāli, izmērāmi un pēc kuriem iespējams identificēt cilvēku, piemēram, pirkstu nospiedumi, acs varavīksnes attēls u. c.
ātrā pirolīze biorafinēšanas process, kurā bez oksidētāja klātbūtnes koksne tiek strauji sakarsēta līdz 450-600 °C temperatūrai.
koksnes sašķidrināšana biorafinēšanas process, kurā, koksni apstrādājot šķīdinātāja suspensijā reducējošās gāzes (vai bez tās) un katalizatora klātbūtnē 250-400 °C temperatūrā un augstā spiedienā (līdz 28 MPa), iegūst bioeļļu; izmanto arī benzola un etilspirta maisījumu, kreozotu, tetralīnu.
dubultpiramīda Bipiramīda - divkārša piramīda, abpusīgi ar piramīdas plāksnēm ierobežota kristāla forma.
karba Birka - plāksnīte, ko piestiprina pie priekšmeta (piemēram, tā nosaukuma, raksturojuma, īpašnieka atzīmēšanai).
birks Birka - plāksnīte, zīmīte.
ziņu birojs birojs, kas sniedz ziņas, parasti, par adresēm, telefona numuriem u. tml.
futbols Birokrātiska iesniegumu un materiālu pārsūtīšana vai atteikšanās pieņemt ar formālām atrunām.
borkšēt Birstot, berzējoties radīt dobju, vienmuļu troksni (piemēram, par ko cietu); atskanēt šādam troksnim.
kontango Biržu praksē - cenu attiecība, kad termiņdarījumu cenas pārsniedz reālo preču cenas, cenas precēm ar ilgākiem piegādes termiņiem.
Birznieku ezers Bisnieku ezers Umurgas pagastā.
malseko Bīstama citrusaugu (visbiežāk citronu) sēnīšu slimība, kas bojā koksni, augļus, sēklas, un augi nokalst.
radioaktīvā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var izplatīt virsnormatīvu radioaktīvo starojumu. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kam saturā ir radionuklīdi ar augstu īpatnējo aktivitāti.
sile Biznesa cikla punkts, kad reālais ražošanas apjoms sasniedz viszemāko līmeni.
lauku blaktene blakteņu suga ("Ononis arvensis") Latvijā sastopama ne visai bieži mālainās, kaļķainās vai smilšainās augsnēs.
blāzns Blāsnis.
rūsu mest blāzmveidīgi plaiksnīties (par zibeni).
Bligsne Blīgzna, upe Alūksnes un Smiltenes novadā.
Blizdene Blīgzna, upe Alūksnes un Smiltenes novadā.
Ploskava Blīgznas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā un Smiltenes novada Trapenes pagastā, garums - 7 km, \~3 km ir novadu robežupe; Rezaka.
baika Blīva, labajā pusē plūksnota vadmala.
smaga augsne blīva, mālaina augsne.
smaga zeme (arī augsne) blīva, mālaina zeme, arī augsne.
kukurznis Blīvas (parasti sacietējušas) augsnes pika, gabals.
zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piemēram, no ēdiena atliekām, mikroorganismiem, minerālsāļiem.
vadmala Blīvs vilnas, pusvilnas vai kokvilnas uzvalku, mēteļu audums, kura virsmu sedz blīvs plūksnu savēlums.
teriņš Bļoda zupas pasniegšanai galdā (ar vāku un rokturiem sānos).
Bļodas ezers Bļodonis, ezers Sausnējas pagastā.
Bļodona ezers Bļodonis, ezers Sausnējas pagastā.
Bļodoniešu ezers Bļodonis, ezers Sausnējas pagastā.
Bļodonīša ezers Bļodonis, ezers Sausnējas pagastā.
makulatūra bojātas, nederīgas iespiedloksnes, nederīgs papīrs un kartons, arī papīra un kartona pārstrādes atgriezumi, ko izmanto par otrreizējo izejvielu.
atsēdināšana uz celma bojātu, vāji vai kropli augošu jaunu kociņu nogriešana līdz 5-7 cm augstumā virs zemes, lai no snaudošā vai papildu pumpura veicinātu jaunas, spēcīgas atvases augšanu, kas veido smuidru stumbru.
Pērdeja Bolupes kreisā krasta pieteka tās augštecē, Balvu novada Vīksnas pagasta robežupe ar Žīguru un Susāju pagastu, augštece un lielākā daļa tecējuma Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Pelnupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km; Pelnupes strauts; Pelnupīte.
Šļapikova Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km.
Ašusila strauts Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, augštece Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 10 km; Ašasila strauts; Ašesila strauts; Ašesita strauts.
Oknupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, garums - 11 km; Aknupe.
Čāgupīte Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, garums - 8 km; Gačupe.
Makšinava Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā.
virsaugstuma bonitāte bonitāte, kas noteikta pēc 100 augstāko vai resnāko koku vidējā augstuma 100, 50 vai 20 gadu vecumā.
bosņaki Bosnieši - tauta Bosnijā un Hercegovinā.
BA Bosnija un Hercegovina, valsts divburtu kods.
BIH Bosnija un Hercegovina, valsts trīsburtu kods.
BAM Bosnijas konvertējamā marka; Bosnijas un Hercegovinas valūtas kods, sīknauda - feniņš.
Sarajeva Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsēta ("Sarajevo"), 369500 iedzīvotāju (2013. g.).
pneumatofori Botānikā elpojamās saknes tropu purvu un mangroves augiem, kas aug no augsnes augšup laukā, ar bagātīgi izveidotiem gaisa audiem un apgādā ar skābekli tieši no gaisa tās auga daļas, kas atrodas dūņainā un gaisa nabagā augsnē.
Raipala mežs botāniskais liegums (kopš 1923. g.) Alūksnes novada Vecpiebalgas pagastā, aizsagājamā platība — 15 ha.
strophomena Brahiopodu ģints ar nevienādiem radiāli svītrotiem vai rievotiem vākiem, taisnu slēdzenes malu un trijstūrainu plātni zem lielākā vāka virsotnes, ar spraugu kājiņai, daudz sugu apakšsilūrā.
ļenka Braucamo ratu metāla detaļa - metāla sloksne, ko uzmauc uz ratu priekšējās ass tapas.
turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi (parasti) sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās.
brakāt Braucot reizumis iegrimt mīkstā sniegā.
atslīpēt Braukt ar ragavām apstākļos, kad sniega ir maz.
plockāt Braukt ar ragavām pa ceļu bez sniega, vai nedaudz apsnigušu.
snovbordot Braukt ar sniegadēli jeb snovbordu.
snovot Braukt ar sniegadēli jeb snovbordu.
kleberēt Braukt pa nelīdzenu ceļu, radot troksni.
kvasija Brazīlijā un Austrumāzijā sastopams koks, kura koksne satur indes kvasīnu un kvasolu, ko izmanto farmācijā, medicīnā un augu aizsardzībā; Surinamas kvasijas mizu agrāk lietoja alus darītavās apiņu vietā, arī pret cērmēm, citiem tārpiem un slimībām.
spengt bremzēšanas troksnis.
uzbrist Brienot sasniegt, atrast.
pārbriest Briestot pārsniegt pilngatavību (par augiem, to daļām); briestot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
nobriest Briestot sasniegt pilngatavību (par augļiem, sēklām u. tml.).
sprāgt Briestot strauji vērties vaļā (par augu daļām); strauji dīgt (par asniem).
aksis Briežu dzimtas zīdītājs Indijas un Šrilankas mežos; tēviņam ragu garums sasniedz 1 metru, mātītēm ragu nav.
dižā briežvabole briežvaboļu dzimtas suga ("Lucanus cervus"), lielākā vabole Eiropā, sastopama arī Latvijā un ir aizsargājama, tēviņš ar brieža ragiem līdzīgajiem augšžokļiem sasniedz 78 mm garumu, mātīte mazāka.
šonerbriga Brigantīna - mazs divmastu buru kuģis ar taisnām burām priekšējā mastā (fokmastā) un slīpām burām otrā mastā (grotmastā).
brikšķi Briksnājs.
brīkšļi Briksnājs.
klaukšus Brīkšķot, kraukšķot, ar troksni.
degunkniebis Brilles, kuras ar īpašu kniebli nostiprina uz deguna; pensnejs.
manna Brīnumbarība (Vecās Derības leģendās), ko Dievs deva Izraela tautai, kad tā klejoja pa Sinaja tuksnesi.
briopse Briopsīdu rindas zaļaļģu ģints ("Bryopsis"), laponim cauruļveida galvenā ass un plūksnaini zariņi, brzšūnu uzbūve, jūrās uz zemūdens priekšmetiem, 30 sugu.
Baltijas centrālā padome britu okupācijas zonas Vācijā kontrolkomisijas izveidota organizācija atbalsta sniegšanai bēgļiem no Baltijas valstīm, dibināta 1946. g., rūpējās par baltiešu bēgļu materiālo apgādi, izglītību un kultūru, centās panākt baltiešu karagūstekņu atbrīvošanu, no 1947. g. organizēja arī baltiešu bēgļu apgādi Lielbritānijā.
draudzīgie apmeklētāji brīvprātīgi, vēlāk apmaksāti labdarības organizāciju darbinieki, parasti vidusšķiras un augstākās šķiras sievietes, kas veltīja savu laiku to iedzīvotāju apciemošanai, kuriem nepieciešama palīdzība, lai sniegtu padomus mājsaimniecības budžeta plānošanā, bērnu audzināšanā un citu prasmju apguvē.
aperts Brīvs no sniega.
hemohromatoze Bronzas diabēts - vielmaiņas slimība, kam raksturīga pastiprināta dzelzs uzsūkšanās zarnās un dzelzi saturoša pigmenta homosiderīna nogulsnēšanās aknās, aizkuņģa dziedzerī, ādā.
bruģa kungs bruģa tiesas tiesnesis.
brūnaugsne Brūnās meža augsnes, Latvijā sastopamas nelielās platībās zem platlapju vai jauktajiem mežiem ar lakstaugu zemsedzi uz mineraloģiski bagātiem augšņu cilmiežiem.
taisngriezuma brunči (svārki) brunči, kuru piegriezumslejām (vai piegriezumjoslām) vismaz zem balstvirsmas ir taisnstūrains apveids, piemēram, taisnie divsleju svārki, četrsleju svārki, piekrokotie kuplbrunči, arī kruzuļjoslu brunču.
zilgalvīte Brūngalvīšu dzimtas ģints ("Prunella"), dekoratīvi augi, kas labi zied, mazprasīgi, labi aug jebkurā augsnē.
lignīts Brūnogļu paveids, kas sastāv galvenokārt no maz sadalījušās koksnes atliekām, satur 65-71% oglekļa.
musts Brūns vai melnīgsnējs vērsis.
neīstais kodols brūns, sarkanīgs vai zaļganpelēks veidojums, kas pēc izskata līdzīgs krāsainajai kodolkoksnei stumbra centrālajā daļā dažiem bezkodola (aplievas) un bezkrāsas kodolkoksnes kokiem.
Himmelštoss Brutāls apakšvirsnieks Ē. M. Remarka romānā "Rietumu frontē bez pārmaiņām", kura vārds kļuvis par brutalitātes un uzkundzēšanās simbolu.
brūžgu Brūžgu brūžgām - ar lielu troksni.
sabubināt Bubinot iegūt, sasniegt.
arhats Budismā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko pilnību, kas cieši pietuvojies nirvānas stāvoklim; taisnais, svētais.
apskaidrība Budismā - visas esamības patiesības atskārsme, ko sasniedza Buda meditācijā.
Buda Budismā būtne, kas sasniegusi svētlaimi, kļuvusi par dievību un atklājusi cilvēku pestīšanas ceļu.
lohaņs budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko garīgās attīstības līmeni un kļuvis par svēto, atsakoties no dažādām vēlmēm.
Lo-Haņs Budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko garīgās attīstības līmeni un, atsakoties no dažādām vēlmēm, kļuvis par svēto.
buda budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis visaugstāko garīgās attīstības pakāpi.
Čakravarti Budisma mitoloģijā - ideālais valdnieks, kas visā pasaulē iedibinās taisnību.
čakravatins Budisma mitoloģijā - ideāls valdnieks, kas visā pasaulē nodibina taisnīguma valstību.
pratjekabuda Budisma mitoloģijā - tas, kas sasniedzis nirvānu, bet nesludina dharmu.
Šambhala Budisma mitoloģijā - zeme, kuru ietver astoņi sniegoti kalni, kas pēc izskata atgādina lotosa ziedlapiņas, bet centrā atrodas galvaspilsēta un valdnieka pils.
pāramita budisma tekstos - parasti tiek uzskaitītas sešas (dažreiz pat desmit) pāramitas: dāsnums (dāna), tikumība (šīla), pacietība (kšānti), vīrišķība (vīrja), spēja nodoties apcerei (dhjāna), gudrība (pradžnja).
Jungana Budistu alu templis Ķīnā uz ZR no Datunas; uzcelts 460.-545. g.; templī >60 ovālas un taisnstūra alas ar smilšakmens skulptūrām (līdz 15 m augstas).
vihāra Budistu mūku mītne senajā Indijā, kas bieži bija izcirsta klintī; parasti taisnstūraina zāle ar mūku cellēm visapkārt.
meditatīvā koncentrēšanās budistu pašanalīzes metode pilnīgas nošķirtības sasniegšanai meditācijā vai domas runas un darbības koncentrēšanai, kas novērš sliktas karmas uzkrāšanos.
budžeta deficīts budžeta gada izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem.
mainītais budžets budžets, kas mainīts atkarībā no apjoma pārsnieguma pār noteiktu (plānotu) lielumu; parasti pamatojas uz (peļņas sliekšņa (kritiskā punkta)) analīzes sakarībām.
samšits Buksis - neliels, mūžzaļš koks vai krūms ar ļoti cietu koksni, suņu mirte.
būškināt Būkšķināt, taisīt troksni.
brambura Bura masta ceturtajā stāvā burukuģim ar taisnajām burām.
novērotājs Burāšanas sacensību skatītājs ar burātāja kvalifikāciju, kurš nav ne tiesnesis, ne arī sacensību dalībnieks vai sacensību komitejas loceklis.
vējdēlis Burāšanas sporta rīks - garena plāksne ar piemontējamu buru.
bļorkstēt Burbuļot, radīt burbuļošanai līdzīgu troksni, arī troksni, kāds rodas vairākiem priekšmetiem iekrītot ūdenī.
karotas Burkānu suga ar resnu, strupu sakni.
Visnaga daucoides burkānu visnaga.
lurkšis Burkšķis, neskaidrs troksnis.
izburt Burot sasniegt (kādu mērķi), iegūt (ko); ar burvību radīt, izveidot.
tiposignēts Burtliča fantāzijas radīti un no līnijām, apļiem u. c. tipogrāfiskiem elementiem salikti signēti vēstuļu galvenēm, aploksnēm u. c. iespiedumu darbiem.
līniju burtnīca burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas; līnijburtnīca.
līnijburtnīca Burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas; līniju burtnīca.
matrica burtu lietuvēs vara vai niķeļa plāksne ar iegravētu vai galvanoplastiski ieveidotu burta attēlu liešanai lejamā mašīnā.
matrica burtu saliekamām mašīnām metāla plāksnīte ar iegravētu burta attēlu.
šoneris Buru kuģis ar diviem līdz septiņiem mastiem un jauktām (slīpām un taisnām) burām fokmastā.
rājtakelāža Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem.
rājtakelējums Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem.
barkentīna Burukuģis ar 3-5 mastiem, kam priekšējā mastā ir taisnās buras, bet pārējos mastos - slīpās buras.
rasamals Burvjlazdu dzimtas suga ("Altingia excelsa"), līdz 80 m augsts tropu koks, no kura iegūst vērtīgu, smaržīgu koksni un sveķus.
sildīties Būt (kāda) iejūtības, atsaucības, arī laipnības, sirsnības ietekmē.
pelēksnīt Būt ar pelēcīgu nokrāsu; pelēksnēt.
pelēksnēt Būt ar pelēcīgu nokrāsu; pelēksnīt.
būt kungā būt ieguvušam kaut ko sev izdevīgu, sasniegušam nodrošinātu vai augstu stāvokli sabiedrībā.
nostiepties Būt izveidotam taisnā virzienā (piemēram, par ceļu).
izšauties Būt izvirzītam, sniegties (parasti augstu pāri citiem) - piemēram, par kokiem, celtnēm.
parādīt sirdi būt ļoti sirsnīgam, atklātam (pret kādu).
būt vīrā būt materiāli nodrošinātam, sasniegušam panākumus, augstu stāvokli.
slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam (parasti par parādībām dabā); atrasties grūti pieejamā, sasniedzamā vietā.
mācīt Būt par (mācību priekšmeta) skolotāju, pasniedzēju (mācību iestādē, kursos u. tml).
izpirkt Būt par attaisnojumu, atlīdzinājumu; atsvērt.
izkaltēt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, augs, koksne) kļūst ļoti sauss.
mēslot Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, platība, augi) ir nodrošināts ar mēslojumu.
konservēt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, ierīces, koksne) ilgstoši saglabājas, nebojājas (piemēram, par vielām, apstākļiem).
paplašināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst plašāks, lielāks apmēros, parasti, pārsniedzot kādu normu.
savilkt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļu) nav iespējams normāli iztaisnot, izstiept (par slimību, ievainojumu, piepūli u. tml.).
žāvēt būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju)
kaltēt Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
nodzīt Būt par cēloni tam, ka (sniegs) nokūst.
rībēt Būt par cēloni tam, ka rodas samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis.
dārdēt Būt par cēloni, ka rodas spēcīgs, dobjš troksnis.
čabēt Būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis.
čaukstēt Būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis.
apsūdzēt Būt par pierādījumu pārkāpumam, noziegumam, netaisnībai u. tml.
turēt rokas klēpī būt pasīvam, neko nedarīt, lai kaut ko sasniegtu (biežāk nolieguma teikumos).
aizspīdēt Būt saskatāmam, aizsniegties (par gaismu, mirdzumu).
parādīt sirdī būt sirsnīgam, labam pret kādu.
puteņot Būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem).
putināt Būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem).
plosīties Būt tādam, kad parādības dabā iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par laikposmu).
nogatavināt Būt tādam, kam (kas, piemēram, augļi, sēklas) sasniedz pilnīgu bioloģisko gatavību (par augiem).
šķaudīt Būt tādam, kam deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss reflektoriski spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni.
tiekties Būt tādam, kam ir tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot), izjust nepieciešamību (pēc kā).
plūksnāties Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1); plūksnāt, plūksnot.
plūksnāt Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1); plūksnāties, plūksnoties.
plūksnoties Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1); plūksnot.
plūksnot Būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1); plūksnoties.
paresnināt Būt tādam, kam, parasti kāda daļa, vieta, ir resnāka.
izvirzīt Būt tādam, kas augot stiepj kādā virzienā (piemēram, asnus, zarus) - par augiem.
plosīties Būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
būt uz pekām Būt tādam, kas ir izkļuvis no grūtībām; būt tādam, kas ir sasniedzis labklājību, turību.
kulminēt Būt tādam, kas ir sasniedzis kulmināciju (1).
rakstīt Būt tādam, kas sniedz informāciju (par ko) - parasti par laikrakstiem, žurnāliem.
žļakstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
žļurkstēt Būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem).
nobriest Būt tādam, kur augiem augļi, sēklas u. tml. sasniedz pilngatavību (parasti par labības lauku).
rībēt Būt tādam, kur skan samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis (piemēram, par vietu, telpu).
dārdēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
grandēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu); būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu); dārdēt (6).
grandīt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu); būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu); dārdēt (6).
murdēt Būt tādam, kur, kam atrodoties, arī pārvietojoties, rodas pakluss, neskaidrs troksnis (parasti par vietu, telpu).
kurties Būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru); kurēties.
kurēties Būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru); kurties.
dārdēt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
dūkt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
dunēt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
rūkt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
vīpsnāt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar vīpsnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
žulkstēt Būt tādam, kurā rodas guldzošs troksnis (par kuņģi, zarnām).
rūkt Būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (par iekšējiem orgāniem, parasti par kuņģi, zarnām, bronhiem); atskanēt šādam troksnim.
urkšķēt Būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (parasti par kuņģi, zarnām); atskanēt šādam troksnim.
dunēt Būt tādam, kurā skan ļoti zems, dobjš troksnis (parasti par vietu, telpu).
klaudzēt Būt tādam, kurā skan spalgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
dūkt Būt tādam, kurā skan zems, dobjš, samērā vienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
rūkt Būt tādam, kurā skan zems, vienmērīgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
velties Būt tādam, kurā veidojas šķipsnas, sprogas u. tml. (par apmatojumu, apspalvojumu).
nogulsnēties Būt tādam, no kura izdalās nogulsnes.
dūmot Būt tādam, no kura telpā izplūst dūmi (piemēram, par krāsni, plīti).
zaļot Būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu); būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem).
viesoties Būt, atrasties (kur), sniedzot, piemēram, viesizrādes, vieskoncertus.
sastatnes Būvdarbu, remontdarbu palīgkonstrukcija (strādnieku, materiālu, mehānismu u. tml. novietošanai), kas parasti sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm.
laša Būvelements (dēlītis, plāksnīte) peldlīdzekļa apšuvuma laižu vai plātņu, kā arī citu detaļu galeniskai savienošanai.
preterozijas hidrotehniskās būves būves, ko ierīko, lai novērstu vai ierobežotu augsnes ūdenseroziju (ūdenskrātuves, regulēšanas aizsprosti, dambji, kritņi, straujakas).
skaida Būvmateriāls - no koka gabala nošķelta neliela, plāna plāksne (jumta segumam).
stikla pakete būvmateriāls, kas sastāv no divām vai vairākām stikla plāksnēm, kuras savienotas pa perimetru rāmī tā, ka starp tām veidojas hermētiski noslēgta telpa ar sausu gaisu.
keramzīta oļi būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot rotējošās krāsnīs noteikta sastāva granulētus mālus.
kokaplasts Būvmateriāls, ko iegūst, pārklājot finiera plāksni ar karsta polistirola slāni.
usnīnskābe C~18~H~16~O~7~, antibiotiska viela, ko iegūst no ķērpja "Usnea barbata".
izoandrosterons C~19~H~30~O~2~, androgēns steroīds, izolēts no urīna virsnieru dziedzeru garozas audzēju gadījumos.
triamcinolons C~21~H~27~FO~6~, sintētisks glikokortikoidu grupas preparāts, pretiekaisuma un imūndepresīvs līdzeklis; lieto gk. aizstājterapijai virsnieru mazspējas gadījumā.
skatoksils C~9~H~9~ON, skatola oksidācijas produkts, kas atrodams urīnā resnās zarnas slimības gadījumā.
ksanthidrols C13H10O2, organisks savienojums, kas viegli saistās ar urīnvielu, veidojot nešķīstošas kristāliskas nogulsnes (diksantilurīnvielu); lieto urīnvielas noteikšanai, sevišķi histoķīmijā.
pregnāntriols C21H36O3, 17-hidroksiprogesterona metabolīts, mazā daudzumā atrodams organisma šķidrumos un urīnā, bet stipri paaugstinātā koncentrācijā virsnieru garozas funkciju traucējumu gadījumā, kad nepietiekami notiek steroīdu cikla 21-hidroksilēšanās; visbiežāk šo traucējumu novēro piedzimtās adrenokortikalās hiperplāzijas gadījumā kombinācijā ar virilismu.
sitosterīns C29H49OH, sterīns kviešu asnos.
remontieris Cariskās Krievijas armijā - virsnieks, kas iepērk zirgus.
taira Caunu sugas dzīvnieks, kas pēc ķermeņa uzbūves drīzāk atgādina zebieksti, dzīvo Vidusamerikā un Dienvidamerikā, var sasniegt 1,2 m garumu (kopā ar asti), visēdājs, kas lietusmežā pārtiek gan no pelēm un vāverēm gan augļiem.
krampjstrāva Caur cilvēka ķermeni plūstošās strāvas vērtība, kuru pārsniedzot iestājas muskuļu krampji, kas traucē cietušajam atbrīvoties no satvertās strāvu vadošās daļas.
nosapurkšties Caur nāsīm izvadīt gaisu un radīt troksni (par dažiem dzīvniekiem).
caurmalu Caurmalu zeme - smilšmālu augsne.
caursmilkšu Caursmilkšu zeme - smilšaina māla augsne.
palete Caurspīdīga, kvadrātiņos sagrafēta plāksnīte, ko lieto laukuma noteikšanai uz plāna vai kartes.
šķērsrīkle Caurums dūmiem krāsns ieros.
Celenski Celensku ezers - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1,2 ha.
Celenski Celensku pilskalns - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums - nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns.
cēlkoksne Cēlkoka koksne.
celloautotipija Cellona autotipijas ienaglošanai apaļās plāksnēs.
Beļavas muižas pils celta ap 1750. g. baroka stilā, vēlāk nedaudz pārbūvēta, apmesta divstāvu taisnstūra plāna ēka uz augstiem laukakmeņu pamatiem, ar uzsvērtu centrālo rizalītu, trīsstūrveida frontonu un stāvu krāniņu seguma mansarda jumtu.
slieties Celties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa), parasti taisnojot, stiepjot ķermeni, arī censties ieņemt vertikālu stāvokli.
krematorija Celtne, kurā izdara mirušo sadedzināšanu, kremāciju speciālā krāsnī.
durvis Celtnes sienā izveidota caurstaigājama aila kopā ar virās iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailas aizdarīšanai.
ķieģelis Celtniecības materiāls - neliels, parasti taisnstūrains, veidojums, parasti no kādas minerālvielas, piemēram, no māla.
krāsns podiņi celtniecības materiāls, ar kuru pārklāj krāsns, plīts u. c. ārējo virsmu; izgatavo no ugunsizturīgiem baltajiem māliem un kvarca smiltīm, var būt glazēti un neglazēti, ar gludu vai reljefu virsmu.
sulfātceluloze Celuloze, kas iegūta, vārot galvenokārt priedes vai bērza koksnes šķeldas pēc sulfātvārīšanas metodes.
sulfītceluloze Celuloze, kas iegūta, vārot galvenokārt šķeldas no egles, lapegles un retāk ar lapukoksnes (apses) piejaukumu pēc sulfītvārīšanas metodes.
natronvārīšana Celulozes iegūšana no apses vai papeles koksnes šķeldām, salmiem un esparto, vārot šķīdumā, kura aktīvais komponents ir nātrija hidroksīds.
nosvaide Ceļa slīpums, ko ziemā veido vienā ceļa pusē sanests sniegs.
ceļa plāns ceļa trases projekcija horizontālajā plaknē ar taisniem un līkiem ceļa posmiem.
uzceļot Ceļojot sasniegt, nokļūt (kaut kur).
koncertceļojums Ceļojums, kurā ir paredzēts sniegt koncertus.
Vintera ceļteka ceļteku suga ("Plantago winteri"), reti sastopama jūrmalas liedagā, sāļās augsnēs.
ekspandējošs cements cements, kas sastāv no aluminātcementa, kaļķa un ģipša; ūdensnecaurlaidīgs cements, kas cietējot izplešas par 1% pirmajās trīs dienās; lieto urbumu aizdarīšanai.
pakacēties Censties sasniegt, paņemt.
pacensties Censties tā, ka kļūst iespējams (ko izdarīt, sasniegt).
mēģināt Censties, pūlēties (ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi).
mēģinājums cenšanās ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi
mēģināšana cenšanās, pūlēšanās (ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi)
aizcīsties Cenšoties sasniegt.
uzcīnīties Centīgi strādājot, pūloties iegūt, piemēram, paaugstinājumu amatā, sasniegt materiālu labklājību.
Čujas Belki Centrālā Altaja grēdas, kas paceļas virs sniega līnijas.
sirds centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa.
galvenais Centrālais, visnozīmīgākais, arī vislielākais (piemēram, kādā vietā).
Rhodopechys mongolica Centrālāzijas tuksneškeģis.
numerācijas nodrošināšanas pakalpojums centralizētās publiskā telefonu tīkla abonentu numuru un starp elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem saglabāto numuru datu bāzes uzturēšana, tajā skaitā jebkurš pakalpojums, kas saistīts ar piekļuves nodrošināšanu šajā datu bāzē esošai informācijai, un tās apstrāde.
nostādināšanas centrifūga centrifūga, kurā cietās daļiņas nogulsnējas uz rotora iekšējās virsmas un sablīvējas.
filtrējošā centrifūga centrifūga, kuras rotors ir perforēts un kur ir ieklāts audums, caur ko filtrējas šķidrums, bet nogulsnes paliek uz filtra.
kugelis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2).
kuģēlis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2).
kuģis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2).
makusis Cepeškrāsnī speciālā režīmē gatavota kartupeļu putra.
cepetis Cepeškrāsnī vai krāsnī cepts (retāk sautēts) neliels dzīvnieks vai putns.
cepetis Cepeškrāsnī vai krāsnī cepts (retāk sautēts) paliels gaļas gabals.
cepene cepeškrāsns.
dukouka cepeškrāsns.
cepeškrāsne Cepeškrāsns.
cepešnīca Cepeškrāsns.
cepešnieks Cepeškrāsns.
dukauka Cepeškrāsns.
krāsns Cepeškrāsns.
pečka Cepeškrāsns.
plītskrāsne Cepeškrāsns.
plītskrāsns Cepeškrāsns.
bleķe Cepešpanna cepšanai krāsnī.
britans Cepešpanna cepšanai krāsnī.
cepets Cepetis - uz uguns vai cepeškrāsnī cepts medījums, arī gaļas (piemēram, cūkgaļas) gabals.
čūkstināt Cepināt, radot šņācošu troksni.
nocepināt Cepinot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
pārcepināt Cepinot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
ceplinieks Cepļa dievs - latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni.
nocept Cepot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
pārcept Cepot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
tējcepumi Cepumi, ko parasti pasniedz pie tējas.
svīdene Cepums no rudzu miltiem, taukos vārīts un krāsnī cepts.
svīdenis Cepums no rudzu miltiem, taukos vārīts un krāsnī cepts.
svīdiņš Cepums no rudzu miltiem, taukos vārīts un krāsnī cepts.
likt cerības (uz kādu, uz ko) cerēt, paļauties (uz kādu), gaidīt palīdzību (no kāda); cerēt, ka (kas) palīdzēs sasniegt vēlamo rezultātu.
šamade Cerību zaudēšana, nenoteikta rūkoņa, troksnis.
zobens Cērtamais un duramais ierocis - parasti ar samērā garu, taisnu vai izliektu, divpusēju vai vienpusēju asmeni un ar rokturi ieroča satveršanai, turēšanai.
mārsnēnieši Cēsu novada Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mārsnēni" iedzīvotāji.
Gaitnieki Cēsu novada Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mārsnēnmuiža" otrs nosaukums.
Islandes cetrārija cetrāriju suga ("Cetraria islandica"), kas sastopama bieži priežu mežos uz smilšainas augsnes, tās lapoņi veido bālgani vai zaļgani brūnas, līdz 10 cm augstas krūmveida audzes; izmanto tautas medicīnā.
ceturtnis Ceturksnis.
pierendēlis Ceturksnis.
pierendiele Ceturksnis.
pierendielis Ceturksnis.
vierendele Ceturksnis.
vierendiele Ceturksnis.
vierendielis Ceturksnis.
inkvarto ceturtdaļa; ceturtdaļloksne.
gledīčija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Gleditsia"), vasarzaļi koki ar izturīgu koksni, tropiskajā Āfrikā, Austrumāzijā, Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā, 12 sugu.
logvuds Cezalpīniju dzimtas koks (aug Centrālajā Amerikā un Dienvidamerikā), kura koksni izmanto krāsvielas iegūšanai.
istalsnieši Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Istalsna" iedzīvotāji.
Himalaju ciedrs ciedru suga ("Cedrus deodora"), kas var sasniegt līdz 50 m garumu.
Handēla Ciemats Jemtlandes rietumu daļā ("Handol"), Zviedrijā, talka ieguve; šeit 1936. g. tika atrasts masu kaps no 1719. g. ar 600 Armfelda kareivjiem, kuri, pēc Kārļa XII nāves atgriežoties no Norvēģijas, gāja bojā sniega vētrā.
mirt badu ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve.
nospraņģēt Cieši apņemt (piemēram, jostu, siksnu) un sasprādzēt; cieši nosprādzēt.
sajozt Cieši apņemt, piemēram, ar jostu, siksnu (apģērba gabalu).
sajozt Cieši apņemt, savilkt (piemēram, jostu, siksnu) kam apkārt.
nosiksnāt Cieši notīt ar siksnu.
nosiksnāties Cieši notīties ar siksnu.
riobiksītes Cieši piekļāvīgas mazbiksītes, kuru piegriezumam augšmalā raksturīgs taisns vai U veidā ieliekts pavēderes griezums, bet lejasmalā - gandrīz līdz sānu augšmalai augšup izliekti izgriezumi, kas iluzori pagarina kājas.
sasprandzēt Cieši savelkot, aizdarīt (jostu, siksnu) ar sprādzi.
saspraņģēt Cieši savelkot, aizdarīt (jostu, siksnu); sajozt (kādu ķermeņa daļu).
blieķis Cieta māla augsne.
tablete Cieta plakana vai izliekta, apaļa vai ovāla plāksnīte, kas satur sapresētus medikamentus.
dundulis Cieta sniega pika vai no maizes savelta bumbiņa.
sarkšņi Cieta sniega virskārta, pēc atkušņa uznākot salam.
vīnakmens Cieta, kristāliska viela, kas nogulsnējas, rūgstot vīnogu sulai; vīnskābes skābā kālija sāls.
puskokss Cietais kurināmais, ko iegūst, termiski apstrādājot, piemēram, ogles, kūdru, karsējot tās speciālās krāsnīs bez gaisa piekļūšanas līdz 500-550 Celsija grādiem.
retes cietākas koksnes pumpas, kokam ar cietu koksni.
katlakmens Cietas ūdens nogulsnes uz katla iekšējās virsmas.
katlakmens cietas ūdens nogulsnes, ko uz motora dzeses sistēmas elementu iekšējām sieniņām veido ūdenī esošie sāļi, kas vada siltumu, tāpēc pat plāna kārtiņa var būt par iemeslu motora pārkaršanai; no katlakmens atbrīvojas, ķīmiski šķīdinot to veidojošos sāļus.
žultsakmeņi Cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī.
sērksns ciets (par sniegu).
antracēns Ciets aromātiskais ogļūdeņradis C14H10, sastāv no trim taisnā virknē kondensētiem benzola gredzeniem.
ekstrakcijas kolofonijs ciets produkts, ko iegūst, pārstrādājot sasveķotas priežu celmu koksnes benzīna ekstraktus; sastāv no sveķskābju C~20~H~30~O~2~ izomēru maisījuma un oksidētu sveķskābju, augstāko taukskābju un neitrālo vielu piejaukuma; plaši lieto lodēšanā, laku un krāsu, papīra, ziepju, sikatīvu u. c. ražošanā.
starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses.
atduļķošana Cietu, smalku daļiņu sadalīšana pēc lielumiem, iejaucot vielu ūdenī; procesa pamatā ir dažāds daļiņu izgulsnēšanās ātrums atkarībā no to izmēriem; izmanto mālu attīrīšanai no rupjiem piejaukumiem.
optiskā starojuma gigantiskais impulss cietvielu lāzera ģenerēts gaismas impulss, kuru iegūst lāzera optiskā rezonatora labuma modulācijas rezultātā; gigantiskā impulsa garums ir mazāks par 100 ns, un tā jauda sasniedz vērtības 10^11^–10^12^ W.
cik tālu (vien) skatiens (arī skats, acis) sniedzas (arī sniedz), arī cik tālu acis rāda cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks.
cikliņnazis cikliņš - rokturī iestiprināta tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai.
ciklis Cikliņš - tērauda plāksnīte, ko izgatavo no nolietotiem šķērszāģiem un ko izmanto cietu lapkoku gludināšanai pēc to ēvelēšanas ar tīrēveli vai slīpēveli.
talleļļa ciklisko alifātisko karbonskābju (sveķskābju C~19~H~29~COOH, 30-50% satura) un taukskābju (35-55% satura) maisījums ar neitrālām vielām un melnā atsārma oksidācijas produktiem, ko iegūst koksnes pārstrādāšanas procesā pēc sulfātvārīšanas metodes, vārot skujkoku šķeldas.
dzīvnieku vairošanās cikls sākas ar riestu, tam seko grūsnības periods, mazuļu dzimšana, to audzēšana; daudzām dzīvnieku sugām riests sakrīt ar atļautajiem medību termiņiem, tā stirnāžus un staltbriežu buļļus medī riesta laikā, kad dzīvnieki kļūst neuzmanīgi vai arī vieglāk atklājami.
kodolkoksne Cilindriski konisks nedzīvas koksnes veidojums stumbra centrālajā daļā, kas, kokam augot, pakāpeniski paplašinās; veidojas no atmirstošām aplievas audu šūnām, kurām izzūd barības vielu rezerves, pārkoksnējas šūnapvalki un atmirst protoplasts.
objektīva cilindrs cilindrisks ietvars kameras vai projektora lēcām; parasti tam pievienots arī fokusēšanas mehānisms un varavīksne.
tandori Cilindrisks māla pavards Ziemeļindijā un Pakistānā; ēdiens (lielākoties cāļa gaļa, kas turēta īpašā marinādē), kas gatavots uz šāda pavarda; marinēta gaļa, kas cepta ļoti karstā cepeškrāsnī.
spole cilindrisks priekšmets ar apaļām sānu plāksnēm kinofilmas uztīšanai.
puns cilindrisks vai lodveida izcilnis uz koka stumbra vai apaļā kokmateriāla sānu virsmas; to veido audu saaugumi, ko rada dažādi kairinājumi - mehāniski un sala bojājumi, koksnes sēņu un baktēriju darbība.
stiebrs Cilindrisks, nezarots, posmos parasti dobs, mezglos mazliet paresnināts stumbrs (graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augiem).
osa Cilpa (kā, piemēram, saites, siksnas) ievēršanai.
tjurki Ciltis, cilšu grupas, kas dzīvo starp persiešiem Irānas kalnu un pustuksnešu rajonos; šo cilšu, cilšu grupu pārstāvji.
temperatūra Cilvēka ķermeņa sasilšanas pakāpe, kas pārsniedz normālo pakāpi.
attaisnošana Cilvēka pasludināšana par attaisnotu jeb nevainīgu Dieva tiesas priekšā.
nepilngadība Cilvēka vecuma posms līdz pilngadības (18 gadu vecuma) sasniegšanai.
prestižs cilvēka, organizācijas vai institūcijas autoritāte, reputācija, cieņa, arī ietekme, kas izriet no to sociālās lomas, sasniegumiem, varas u. tml.; augsts novērtējums sabiedrībā.
ļautiņi Cilvēki ar šauru garīgo apvārsni.
čapa Cilvēks ar lielām pastalām, resnām kājām.
stampakāja Cilvēks ar ļoti resnām kājām un neveiklu gaitu.
leptosoms Cilvēks ar trauslu, kalsnēju, astēnisku augumu.
kluncis Cilvēks kā klucis, kas nespēj daudz kustēties; resns cilvēks.
termināls slimnieks cilvēks smagas un nedziedināmas slimības pēdējā fāzē, kura beidzas ar nāves iestāšanos; terminu parasti lieto, ja prognozētais dzīves ilgums nepārsniedz sešus mēnešus.
nepilngadīgais Cilvēks vecumā līdz pilngadības sasniegšanai.
nepilngadīgs Cilvēks vecumā līdz pilngadības sasniegšanai.
dižmeistars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (kādā nozarē, piemēram, mākslā, sportā).
lielmeistars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (parasti mākslā).
puņķutapa Cilvēks, kam ir stipras iesnas.
snaudulis Cilvēks, kam nāk snauda; cilvēks, kas bieži snauž; miegains cilvēks.
nesātis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk; negausis (2).
negausis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk.
nozīmnieks Cilvēks, kam piešķirta nozīmīte par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē.
cīnītājs Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi, cīnās pret nevēlamo.
kareivis Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi; cīnītājs.
pasaules lāpītājs cilvēks, kas cīnās par kādiem nesasniedzamiem ideāliem.
pirmrindnieks Cilvēks, kas darbā ir sasniedzis augstākos rādītājus, labākos rezultātus (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem).
lūkplēsis Cilvēks, kas gatavo lūkus, mizas sloksnes no augoša, parasti, kārkla vai liepas.
interpelants Cilvēks, kas iesniedz interpelāciju.
klamzaks Cilvēks, kas iet smagiem soļiem, radot lielu troksni.
tehniķis Cilvēks, kas ir apguvis darbības iemaņas, paņēmienus (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
sabiedrotais Cilvēks, kas ir cieši saistīts, sadarbojas (ar kādu), palīdz (tam), parasti kādu mērķu sasniegšanai.
saderināt Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
saderināts Cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu.
pieaudzis Cilvēks, kas ir sasniedzis pilnīgu fizisko un garīgo briedumu.
virsotne Cilvēks, kas ir sasniedzis sava amata prasmes augstāko pakāpi; tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē).
pirtskuris Cilvēks, kas kurina pirts krāsni.
rijkuris Cilvēks, kas kurina rijas krāsni.
vergs Cilvēks, kas labprātīgi pakļauj savu rīcību, darbību (kā) ietekmei, (kā) sasniegšanai u. tml.
nemiernieks Cilvēks, kas neapmierinās ar esošo, sasniegto, bet nemitīgi meklē ko jaunu.
pozorņiks Cilvēks, kas neattaisno uztocību.
iesniedzējs Cilvēks, kas oficiāli nodod (dokumentu, pieteikumu, iesniegumu u.tml.).
pakalpotājs cilvēks, kas pakalpo, sniedz pakalpojumus; arī [pakalpiņš]{s:788}
slēpotājs cilvēks, kas pārvietojas (parasti pa sniegu) uz slēpēm; sportists, kas specializējies slēpošanā
respondents Cilvēks, kas pēc uzdota jautājuma (intervijā, aptaujā) sniedz kādu informāciju.
viršķis Cilvēks, kas runā blēņas, taisa tukšu troksni.
čuinis Cilvēks, kas runā svešā izloksnē vai valodā.
sūdzībkalis Cilvēks, kas sacer, iesniedz, parasti nepamatotas, sūdzības.
mākslinieks Cilvēks, kas sasniedzis augstu meistarību, pilnību (kādā praktiskās darbības nozarē).
pieaugušais Cilvēks, kas sasniedzis fizisko un garīgo briedumu; pieaudzis cilvēks.
jogs cilvēks, kas sasniedzis lielu prasmi jogā.
šņupdeguns Cilvēks, kas slimo ar iesnām.
informators Cilvēks, kas sniedz informāciju; informētājs.
instruktors Cilvēks, kas sniedz instrukciju, apmāca kādā amatā, arī kādai rīcībai, darbībai.
labdaris Cilvēks, kas sniedz materiālu palīdzību trūcīgajiem, gādā par tiem.; filantrops.
klapcis Cilvēks, kas staigājot rada troksni.
ugunssargs Cilvēks, kas veic ugunsnovērošanu.
censonis Cilvēks, kas, pārvarot grūtības, cenšas sasniegt kādu mērķi.
nodevējs Cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
svēts Cilvēks, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem.
zelta cilvēks cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka iejūtība, izpalīdzība, sirsnība.
medicīnas darbinieks cilvēks, kura specialitāte ir medicīniskās palīdzības sniegšana (cilvēkiem).
teicējs Cilvēks, no kura iegūst informāciju par (parasti) folkloras sacerējumiem, kādu izloksni, vēsturiskiem notikumiem.
mīļumiņš Cilvēks, pret ko izjūt simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību, pret ko izturas ar simpātijām, sirsnību, arī draudzību, mīlestību.
dārgumiņš Cilvēks, pret kuru izjūt lielu sirsnību, mīlestību; pret ko izturas ar lielu sirsnību, mīlestību.
dārgs Cilvēks, pret kuru izjūt sirsnību, mīlestību; ļoti tuvs cilvēks.
saprātīgais cilvēks cilvēku ģints suga ("Homo sapiens"), dzīvās būtnes, kas sasniegušas augstāko zināmo biotiskās attīstības pakāpi - saprātu un mācīšanās spēju.
lingvistiskā kopiena cilvēku kopums, kas savstarpējā saziņā izmanto vienu un to pašu valodu vai valodas paveidu, piemēram, izloksni.
valodas kopiena cilvēku kopums, kas savstarpējā saziņā izmanto vienu un to pašu valodu vai valodas paveidu, piemēram, izloksni.
eiropeīdi Cilvēku rase, kurai raksturīga relatīvi gaiša āda, mīksti taisni vai viļņaini mati, stipri izvirzīts taisns deguns, plānas lūpas; tos iedala divos zaros: dienvidu zaram raksturīga melnīgsnēja āda un tumši mati un acis, ziemeļu zaram - gaiša āda, blondi vai gaišbrūni mati, zilas vai pelēkas acis.
trihocefaloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa matgalvji, kuri parazitē cilvēku un dzīvnieku resnajā zarnā.
sociālā saliedētība cilvēku vienotība, kas balstās uz kopējām pamatvērtībām, mērķiem un to sasniegšanas līdzekļiem.
lāpīt pasauli cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem, mēģināt novērst bieži sastopamas negatīvas parādības, vēlēties palīdzēt cilvēkiem.
dekalkogrāfija Cinka izkodinājuma paņēmiens, grafītētu plāksni noklāj ar gumijas kārtu, zīmējumu ieasē, pārlej ar taukainu krāsu un attīsta ūdenī; pēc tam zīmējumu apkaisa ar asfaltu, kausē un izcili kodina.
cinkotipija Cinka klišeju izgatavošana izcilspiedumam, pārvedot zīmējumu, attēlu u. c. ar izturīgu pret skābēm materiālu uz cinka plāksnes.
publiskās atslēgas infrastruktūra ciparsertifikātu izsniegšanas, sertificēšanas un citu reģistrējošo institūciju sistēma, kas interneta transakcijās pārbauda un autentificē katra iesaistītā lietotāja identitāti.
dzirksnis Cirksnis - apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu.
cirka Cirksnis 1.
cirkšņi Cirksnis 1.
cirsmu projektēšana cirsmu iezīmēšana mežaudžu plānā un galveno ciršu saraksta sastādīšana, kas sākas meža inventarizācijas lauka darbu laikā, kad taksators novērtē un izmērī kokaudzes parametrus; ciršanas vecumu vai galvenos cirtes caurmēru sasniegušos taksācijas nogabalus taksators pēc meža augšanas apstākļu tipa sadala pieļaujamās platības (platuma) cirsmās.
Cirsupe Cirstupe Gulbenes un Alūksnes novadā.
malkaskoki Ciršanai paredzēti zemas kvalitātes koki ar līkiem, trupējušiem stumbriem, kas nav izmantojami lietkoksnei; koki, kuru lietkoksnes daļas garums ir mazāks par 2 m.
pilnaudze Ciršanas vecumu sasniegusi kokaudze.
meža ekspluatācijas fonds ciršanas vecumu sasniegušu kokaudžu kopums, ko veido pieaugušās un pāraugušās audzes; tā ietvaros tiek sastādītas ciršanas tāmes un notiek meža reālā izmantošana.
lielais ūdenscirslis ciršļu dzimtas suga ("Neomys fodiens"), lielākais no Latvijā sastopamajiem ciršļiem, aizsargājams, ķermeņa garums - 7-9 cm, atgādina peli, kam pagarinātā galvas sejasdaļa nobeidzas ar tievu, kustīgu snuķīti, lieliski peld un nirst, uzturas dažādu ūdeņu krastos, aizsargājams.
guslis Cirtainais dzelksnis ("Carduus crispus").
Carduus crispus cirtainais dzelksnis.
joslu izlases cirte cirtes paņēmiens, ko izmanto audzes nociršanai slejās, kuru platums nepārsniedz vidējā koka augstumu.
regulētā izlases cirte cirtes paņēmiens, ko izmanto egļu dažāda vecuma sausieņu augšanas apstākļu tipu audzēs – periodiski (pieauguma robežas) audzē izcērt bojātus, nekvalitatīvus un nevēlamu sugu kokus un ciršanas vecumu sasniegušus kokus.
piekļuve Citam elektronisko sakaru komersantam sniegta iespēja ar konkrētiem nosacījumiem piekļūt elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamajām iekārtām un pakalpojumiem.
apkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
visapkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.).
kokakolonizācija Cits apzīmējums Eiropas un pasaules amerikanizācijai; disnejifikācija; makdonaldizācija.
makdonaldizācija Cits apzīmējums Eiropas un pasaules amerikanizācijai; kokakolonizācija; disnejifikācija.
kuģa fraktēšanas līgums civiltiesisks darījums, kuģa praktiskās izmantošanas galvenā juridiskā forma - pēc reisa čārtera pārvadātājs jeb fraktētājs apņemas nogādāt viņam pārvadāšanai nodoto kravu galaostā un izsniegt to kravas saņēmējam atbilstoši kravas pamatdokumentiem - konosamentam, kravas pavadzīmei, savukārt kravas nosūtītājs jeb nofraktētājs apņemas samaksāt vedummaksu (frakti) un citus pārvadājuma izdevumus, atsevišķos gadījumos arī apdrošināt pārvadājamo kravu.
pārbaudāmā sivēnmāte cūka periodā no pirmās grūsnības konstatēšanas līdz pirmā metiena sivēnu atšķiršanai; kvalitāti pārbauda pēc pirmā metiena sivēniem.
krauns Cūkas snuķa augšējā, cietā daļa.
ķunnis Cūkas snuķis.
rakstulis Cūkas snuķis.
violetā cūkauss cūkausu ģints suga ("Gomphus clavatus"), Latvijā vienīgā konstatētā cūkausu suga, aizsargājama, augļķermeņi gaļīgi, līdz 9 cm augsti un 6 cm plati, līdzīgi lielai, greizai gailenei, to virsma purpurvioleta, himēnijs dzeltenīgi violets, krokains, atrodas ārpusē, attīstās rudenī, sastopama ļoti reti ēnainos egļu mežos kaļķainā augsnē.
pūslene Cūknātru rindas dzimta ("Lentibulariaceae"), lakstaugs ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdājs, mitru vietu augs vai ūdensaugs, 4 ģintis, \~250 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
pūsleņaugi Cūknātru rindas dzimta, lakstaugi bez saknēm (izņemot kreimules), ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdāji, mitru vietu augi vai ūdensaugi, \~4 ģintis, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
krāterveida pupi cūku tesmeņa ārējās uzbūves kļūda: pupa ādas krokas sniedzas pāri pupa galam, un sivēnam ir grūti zīst.
hetnohromatoze Cukura diabēts ar pigmenta izgulsnējumiem ādā un iekšējos orgānos, kā arī ar splenomegālisku aknu cirozi.
čaukstas Čaukstošs, čabošs, spraukšķošs troksnis.
panadela Čehu virtuve ēdiens - vēršgaļas zupa ar plānām pankūku sloksnītēm.
zaķauši Čemurziedaino augu ģints, taisnsēkļi, ar veselām, apmalē gludām lapām un, baltiem, rožsārtiem, iesārtiem, zaļganiem vai iedzeltenbaltiem ziediem.
pienķimenis Čemurziežiem piederīgs, Vidusjūras zemēs un Austrumos savvaļā augošs, Latvijā dārzos kopts augs - veltenisku, zarainu stublāju, daudzkārt plūksnotām, galotnēs īlēnveidīgām lapām, dzelteniem ziediem, ārstniecībā tējai lietotām sēklām.
sīļi Čemurziežu dzimtas augu ģints, taisniem un lokveidīgi liektiem lapu kātiem un plūksnainu gandrīz spārnotu, vienkāršu, reizēm tik galotnē zarainu, pliku stublāju, no līnijlapām sastāvošu vīkāliņu, spārnotām agļa ribiņām, baltu raga dzeloni plūksniņu galiem.
gārsa Čemurziežu dzimtas ģints ("Aegopodium") daudzgadīgs lakstaugs ar lielām, divkārt trīsstaraini plūksnainām lapām, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas ģints ("Aethusa"), viengadīgs indīgs lakstaugs ar dobu stumbru, spīdīgām, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros, 1 suga.
zirdzene Čemurziežu dzimtas ģints ("Angelica"), liels divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resniem sakneņiem, zaļiem ziediem čemuros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas (dižzirdzene, purva mātsakne un meža zirdzene).
anīss Čemurziežu dzimtas ģints ("Anisum"), viengadīgi lakstaugi ar plūksnainām lapām, Vidusjūras apkārtnē, 2 sugas.
suņburkšķis čemurziežu dzimtas ģints ("Anthriscus"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem čemuros, Latvijā konstatētas 3 sugas.
selerija Čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar trīsstarainām vai plūksnainām lapām, 20 sugas, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē 1 sugu.
selerijas čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi trīsstarainām vai plūksnainām lapām, ziedkopa - salikts čemurs, auglis ir dvīņkarulis, ģintī 20 sugu, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē smaržīgo seleriju ("Apium graveolens"), kas ir aromātisks divgadīgs augs ar zarotu vārpstveida sakni.
velnarutks Čemurziežu dzimtas ģints ("Cicuta"), daudzgadīgs augs ar divkārt vai trīskārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem.
suņstobrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Conium"), divgadīgs indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem saliktos čemuros.
suņustobrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Conium"), lakstaugi ar stāvu, zarotu, violetsārti plankumainu stublāju un trīskārt plūksnainām lapām, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
burkāns Čemurziežu dzimtas ģints ("Daucus"), divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni.
lupstājs Čemurziežu dzimtas ģints ("Levisticum"), lakstaugs ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem saliktos čemuros.
padilles Čemurziežu dzimtas ģints ("Oenanthe"), lakstaugs ūdeņos un ūdeņu malās ar atšķirīgām virsūdens un apakšūdens lapām, ar stāvu, kailu stublāju un divkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām, 35 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
pastinaks Čemurziežu dzimtas ģints ("Pastinaca"), divgadīgs, retāk viengadīgs augs ar vienkārt plūksnainām lapām un paresninātu, baltu sakni, \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
pētersīlis Čemurziežu dzimtas ģints ("Petroselinum"), lakstaugi ar vienkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām, 4 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā dārzeni un garšaugu.
rūgtdille Čemurziežu dzimtas ģints ("Peucedanum"), daudzgadīgi lakstaugi, lapas trīsstarainas vai plūksnainas, ziedi saliktos čemuros, auglis - plakans eliptisks dvīņkarulis, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
noraga Čemurziežu dzimtas ģints ("Pimpinella"), augs ar vienkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām un ziediem saliktos čemuros, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
čērkstis Čērksnis.
kvaterna Četras cita citā ieliktas loksnes.
dzāslons četrkantīgs koka vai metāla (pieslienams) panelis krāsns atveres aizvēršanai.
rājbura Četrstūraina bura, kuras augšējā mala ir nostiprināta pie rājas; taisnā bura.
jēzenes Čības ar siksniņām, kuras ievelk starp kāju īkšķi un blakus esošo pirkstu.
Kučaviva Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - varavīksnes iemiesojums varena vīrieša tēlā.
čīkoņa Čīkstošs troksnis.
čipsnis Čipirksnis, šķipsna.
žļirkstēt Čirkstēt (kā smiltis starp zobiem); radīt savādu troksni, kad kaut ko sīkstu un slapju kož.
snirkstēt Čirkstēt; gurkstēt (sniegs).
sņirkstēt Čirkstēt; gurkstēt (sniegs).
Neilsona domna čuguna kausēšanas krāsns ar uzlabotu tehnoloģiju, izmantojot šim nolūkam karstā gaisa padevi; krāsns no augšas tika aizpildīta ar koksu, dzelzs rūdu un kaļķakmeni; patentēta 1828. gadā.
čugunka čuguna taupības krāsniņa.
čygonka čuguna taupības krāsniņa.
pelēkais čuguns čuguns, kurā ogleklis atrodas izliektu grafīta plāksnīšu veidā; grafīta plākšņveida ieslēgumi pazemina cietību, stiprību un dara čugunu trauslu, bet viegli apstrādājamu griežot un uzlabo antifrikcijas īpašības.
čuksnāt Čuksnīt.
Čulimas-Jeņisejas Čulimas-Jeņisejas ieplaka - ieplaka Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Kuzņeckas Alatau rietumos un Austrumsajāniem austrumos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, augstums 200-550 m vjl., paleozoja un mezozoja nogulumieži.
Gezira Dabas apgabals Āfrikā, Sudānas austrumos, starp Balto un Zilo Nīlu, platība - 8000 kvadrātkilometru, līdzenums (augstums - 300-500 m), savanna un pustuksneši.
Sistāna Dabas apgabals un vēsturisks novads Irānas kalnienes vidienē, Afganistānā un Irānā, līdzenums, augstums - līdz 500 m, subtropu tuksnesis.
Sāhela Dabas apgabals, pārejas zona starp Sahāras tuksnesi un Rietumāfrikas savannām; platums - līdz 400 km, robežas atsevišķos gados mainās atkarībā no nokrišņu daudzuma.
Malienas pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienē, platība — 54700 ha, ziemeļos robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, rietumos — ar Trapenes līdzenumu, austrumos — ar Adzeles pacēlumu, dienvidos ieplaka to šķir no Gulbenes paugurvaļņa.
Gulbenes paugurvalnis dabas apvidus Alūksnes augstienes dienvidu galā, platība — 57700 ha, garums — 40 km, platums — 5-12 km, robežojas ar Malienas pauguraini, Adzeles pacēlumu, Kujas ielejveida pazeminājumu un Trapenes līdzenumu.
Veclaicenes pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 20300 ha, robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumu.
Vaidavas pazeminājums dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, platība — 221 kvadrātkilometrs, lokveidīgi atdala Veclaicenes un Malienas pauguraini, rietumos robežojas ar Trapenes līdzenumu.
Sēlijas paugurvalnis dabas apvidus Augšzemes augstienē, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) rietumu malas turpinājums, platība — 79000 ha, robežojas ar Taurkalnes līdzenumu, Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senleju, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu un dienvidos \~7 km iesniedzas Lietuvas teritorijā.
Skrudalienas pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, platība — 66400 ha, garums — \~52 km, lielākais platums — 23 km, robežojas ar Ilūkstes pauguraini, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu, Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumu, nedaudz iesniedzas Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā.
Adzeles pacēlums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes austrumu daļā starp Alūksnes un Latgales augstieni, platība - 3322 km^2^, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 60-80 km, austrumu-rietumu virzienā 30-40 km.
Aizangaras plato dabas apvidus Krievijas Krasnojarskas novadā (_Zaangarskoje plato_), uz ziemeļim no Angaras lejteces.
Vestienas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidu daļā, platība — 89200 ha, garums — dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā 50 km, platums — 25-30 km, robežojas ar Augšogres pazeminājumu, Augšgaujas pazeminājumu, Alūksnes augstienes Gulbenas paugurvalni, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumu.
Trapenes līdzenums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes austrumu daļā, platība — 125100 ha, robežojas ar Otepē augstieni Igaunijā, Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājumu, Malienas pauguraini, Gulbenes paugurvalni, Augšgaujas pazeminājumu un ar Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalni.
Trikātas pacēlums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 46800 ha, kas dziļi iesniedzas Sedas līdzenumā, un robežojas ar Vidzemes augstienes Mežoles pauguraini, kā arī ar Idumejas augstienes Gaujas senleju.
Aumeisteru paugurvalnis dabas apvidus, Vidzemes augstienes ziemeļu atzars, platība — 21800 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 22 km, platums — līdz 12 km, lēzeni izliekta loka veidā iesniedzas Tālavas zemienē un atdala Sedas līdzenumu no Trapenes līdzenuma.
Bejas mežs dabas liegums Alūksnes augstienes dienvidrietumu malā, Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), priežu un egļu mežs, zemsedzē gk. mellenes un zaļskābenes.
Lielais Mārku purvs dabas liegums Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Daukstu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 929 ha, centrālā daļa akačaina, apaugumā konstatētas vairākas aizsargājamas sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; Ušuru purvs.
Zāgadu kalni dabas liegums Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība 86 ha, sastopami vairāki reti biotopi, aug vairākas retas augu un sūnu sugas.
Korneti-Peļļi Dabas liegums Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā un Apes novada Apes pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 797 ha, aizņem 150-500 m platās un 40-60 m dziļās Korneta un Peļļu subglaciālās iegultnes, kā arī to atzarojumus.
Jaunanna Dabas liegums Alūksnes novada Jaunannas pagastā, tajā ietilpst 8 km garš Pededzes posms un tā apkārtne, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1322 ha, meži, palieņu pļavas, purvi (dabiskie biotopi), mīt 36 zīdītāju sugas, aug vairākas aizsargājamas ķērpju, sūnu, orhideju dzimtas sugas.
Kupravas liepu audze dabas liegums Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 33 ha, dažāda vecuma liepu audzes mistrojumā ar ošiem, ozoliem, kļavām, gobām un eglēm, konstatētas \~200 sēklaugu un paparžaugu sugas, >40 sūnu sugas un 13 ķērpju sugas, vietām aug meža auzene.
Baltais purvs dabas liegums Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 147 ha, dzērvenāji aizņem 54,2 ha, to segums 20-80%, gk. lielā dzērvene ("Oxycoccus palustris").
Avotu mežs dabas liegums Alūksnes novada Ziemeru pagastā, Vaidavas ielejā (1,5 km no upes), Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 110 ha, aug Latvijā retas un aizsargājamas sugas.
Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas.
Liepnas niedrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagasta ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 159 ha, izveidots, lai saglabātu vecos purvainos mežus, kas aizņem 90% šīs teritorijas, konstatētas vairākas aizsargājamas augu sugas.
Katlešu meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 151 ha, meža masīvs, kurā mijas skujkoku un melnalkšņu nogabali, vienīgā vieta Latvijā, kur sastopama bezlapainā epigonija, kas ir aizsargājama.
Sofikalna meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Mālupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 52 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus Pededzes pietekas Igrīves krastos.
Virguļicas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada, Pededzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 745 ha, veido daļēji neskarts pārmitro mežu masīvs, tajā ir vismaz 4 aizsargājami Eiropas Savienības nozīmes biotopi (boreālie meži, purvainie meži, pārmitrie platlapju meži, melnalkšņu staignāji).
Pāces pļavas dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās, augu sugām bagātās atmatu pļavas kaļķainās augsnēs.
Popes zāļu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Popes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 78 ha, tajā ir Eiropas nozīmes biotopi: pļavas ar kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm, purvainas bērzu, egļu un priežu audzes, ar kaļķi bagāti avoksnāji, aug vairākas retas un aizsargājamas augu sugas.
Piešdanga Dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Zlēku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 10 ha, ietilpst avoksnājs Ventas labā krasta nogāzē un tam piegulošā teritorija, ir Latvijā vienīgā aizsargājamās lielās kosas atradne, konstatēts >360 sēklaugu un paparžaugu sugu.
Pildas ezers dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas un Ņukšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (4 salas — dabas piemineklis kopš 1924. g.), platība — 611 ha, liegumā ietilpst ezers un tā apkārtne, ir daudzveidīga ligzdojošo ūdensputnu fauna, konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas.
Augstroze dabas liegums Limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha.
Vērenes gobu un vīksnu audze dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlinas nolaidenumā, Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ietilpst dabas parkā "Ogres ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 53 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās gobu un vīksnu audžu augu sabiedrības, pļavas, vecupes, upju stāvkrastus.
Ukru gārša dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Bukaišu un Ukru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1135 ha, izveidots, lai aizsargātu Zemgales līdzenumam raksturīgo platlapju mežu, kurā aug gobas, liepas, kļavas, oši, ozoli, vīksnas, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas.
Vesetas palienes purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Kalsnavas pagastā un Aizkraukles novada Aiviekstes un Vietalvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 424 ha, izveidots, lai aizsargātu vairākus biotopus Vesetas krastos, kur konstatētas vairākas retas augu sugas.
Indzera ezera salas dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1926. g., kopplatība - 6,3 ha, liegumā 3 Indzera salas: Stradu sala (platība - 3,1 ha), Liepu sala (2,6 ha) un Cepurīte (0,6 ha).
Dēliņkalns Dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes un Ziemera pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 47 ha, raksturīga krāšņa pauguraines ainava - stāvas, egļu mežiem klātas nogāzes, tālas skatu perspektīvas.
Istras pauguraine dabas parks Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru (dienvidaustrumos) un Maroksnas ezeru (ziemeļrietumos), Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība 862 ha, ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru (augstums līdz 172 m vjl.) un masīvu reljefs.
Ogres ieleja dabas parks Ogres un Madonas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība 7516 ha, tajā ir daudz aizsargājamu biotopu - nogāžu un gravu meži, jaukti gobu, ošu un ozolu meži, parkveida pļavas, konstatētas vairākas retas augu un dzīvnieku sugas; teritorijā ietilpst dabas liegums "Vērenes gobu un vīksnu audze".
Austrumlatvijas zemiene dabas rajons Latvijas austrumos, pazeminājumā starp Vidzemes un Alūksnes augstieni ziemeļrietumos, Latgales augstieni dienvidaustrumos un Augšzemes augstieni dienvidos un rietumos, platība - 10818 kvadrātkilometri, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā - 160-170 km, platums - 56-70 km.
Svētavota ala dabas un vēstures piemineklis Cēsīs, gravā lejpus Cīrulīšu pansionāta, ala sākas ar lielu nišu (platums - 4 m, augstums - 4,7 m, dziļums - 2,7 m), tās sānos līka plaisa (lielākais platums - 1,2 m, augstums - 3 m), kas kopā sasniedz 8 m, iztek spēcīgs avots, kas veido strautu, ūdeni kopš senatnes uzskata par dziedniecisku.
fizioģeogrāfija dabaszinātņu grupa ģeogrāfijas zinātņu sistēmā, kas pētī Zemes ģeogrāfisko apvalku, tā teritoriālās īpatnības un vieliski atšķirīgās sastāvdaļas, dabas kompleksus; tajā ietilpst ģeomorfoloģija, augsnes zinātne, klimatoloģija, hidroloģija, bioģeogrāfija utt.; fiziskā ģeogrāfija.
augsnes zinātne dabaszinātņu nozare, kurā pēta augsni, tās izcelsmi un attīstību, uzbūvi, sastāvu un īpašības, ģeogrāfisko izplatību, racionālas izmantošanas un auglības celšanas pasākumus.
ponora Dabiska atvere karsta masīvā, erozijas ieleja, karsta piltuve vai karsta ieplaka, kas uzsūc lietus un sniega kušanas vai upes ūdeņus un novada tos pazemē.
dūmotās loksnes dabiskā kaučuka šķirnes, ko iegūst, apdūmojot lateksu žāvēšanas procesā; ražo loksnēs ar rievainu virsmu.
masīvā koksne dabiskai koksnei raksturīga struktūra, tie ir apaļie kokmateriāli, zāģmateriāli, sagataves, būvdetaļas, skaldītie kokmateriāli, bet tajos neietilpst sasmalcināta un slāņota koksne.
koksnes tekstūra dabiskais raksts koksnes griezumos, kas nosaka koksnes dekoratīvo vērtību.
lignīna sorbenti dabiskas izcelsmes organiskie sorbenti, kas veidojas izdalot lignīnu no koksnes.
augsnes degradācija dabiskas vai cilvēka darbības radītas pārmaiņas, kuru rezultātā pasliktinās atsevišķas augsnes īpašības vai pazeminās augsnes auglība kopumā.
haloģenēze Dabiski šķīstošo minerālsāļu koncentrēšanās un izgulsnēšanās, kas noris, iztvaikojot ūdenim.
haki Dabiski zemes iedobumi (piem., Vidusāzijas tuksnešos), kuros lietus laikā sakrājas ūdens un veidojas staigni dubļi.
apiesnoties Dabūt iesnas.
dzalkstis Dadzis, dzelksnis.
konferansjē Dalībnieks (estrādes uzvedumā, koncertā u. tml.), kas vada programmu, arī sniedz patstāvīgus priekšnesumus.
lobīt Dalīt, ņemt nost (augsnes) virskārtu.
zināšanu pārvaldība dalīta hipervides sistēma, kas pārvalda zināšanas iestādē un kas no zināšanu bāzes īstajā brīdī sniedz darbiniekiem nepieciešamo informāciju.
trunēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni); trupēt.
trupēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni).
aeronavigācijas degvielas rezerve daļa no gaisakuģa degvielas, kas iepildīta virs lidojuma veikšanai nepieciešamā degvielas daudzuma un ko izlieto droša lidojuma pabeigšanai nelabvēlīgos apstākļos, lai sasniegtu rezerves lidlauku.
uzlaide Daļa, kas pārsniedz (kā) robežizmēru.
lielākā (arī lielā) daļa (arī tiesa, puse) daļa, kas pārsniedz pusi.
lielākā (arī lielā) puse (arī daļa, tiesa) daļa, kas pārsniedz pusi.
lielākā (arī lielā) tiesa (arī daļa, puse) daļa, kas pārsniedz pusi.
pusaizmārša Daļēja aizmirstība, pussnauda.
kokmasas sabiezināšana daļēja ūdens aizvākšana uz atūdeņošanas iekārtām, iegūstot kokmasu ar palielinātu sausnas procentu.
iridosterēze Daļēja vai pilnīga varavīksnenes izņemšana.
acetilētais papīrs daļēji acetilēts papīrs ar palielinātu ūdensnecaurlaidību un termoizturību.
līgotnis Daļēji aizaugusi, bet vēl dūksnaina vieta ūdens tilpnes vai purva malā, kas ejot līgojas.
sniega putra Daļēji izkusis sniegs (uz zemes, priekšmeta virsas).
sociogēnās augsnes daļēji vai pilnīgi mākslīgi radītas augsnes apdzīvotu vietu parkos, skvēros u. c. apzaļumotās platībās.
priekšapmaksa Daļēji veikta samaksa par precēm vai pakalpojumiem pirms šo preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas beigām.
koagulācija Daļiņu apvienošanās dispersās sistēmās, izraisot pārslveida nogulsnējumu izdalīšanos vai sarecēšanu.
sedimentācijas analīze daļiņu lieluma noteikšana pēc izgulsnēšanās ātruma no šķidruma vai gāzes.
kosmiskā starojuma teleskops daļiņu teleskops, kas reģistrē no debess ķermeņiem nākošo protonu, hēlija atomu kodolu, elektronu u. c. lādēto daļiņu plūsmu, kura veido kosmisko starojumu; tā kā primārais kosmiskais starojums sasniedz tikai augšējos Zemes atmosfēras slāņus, šos teleskopus izvieto galvenokārt orbitālajās observatorijās.
tuksnesājs Damaksnējs.
Kaķu grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā.
Proņku grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā.
Sozanu grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā.
dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņu pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības.
virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības).
teilorisms Darba organizācijas un ražošanas vadības sistēma, kurā izmantoti jaunākie zinātnes un tehnikas sasniegumi un kuru 19. un 20. gadsimta mijā izstrādāja F. Teilors un viņa sekotāji.
irdinātājs Darba rīks, ierīce augsnes irdināšanai.
darbasvētki Darba sasniegumu novērtēšana un svinīga atzīmēšana, kā arī atsevišķu profesiju svētku dienas.
stampa Darbarīks - samērā smags kāda materiāla veidojums ar paresninātu apaļu galu (kā) smalcināšanai, arī blīvēšanai ar sitieniem, spiedieniem; arī piestala, bliete.
nazis Darbarīks (griešanai, duršanai) - parasti spalā iestiprināta plāksne ar asu malu, arī galu; šāds aukstais ierocis.
dārza grieznes darbarīks kokaugu dažādu resnuma zaru izgriešanai, apgriešanai vai zāļveida dzinumu apcirpšanai; ir parastās dārzs grieznes, dzīvžogu apcērpamās grieznes, rožu ziedkātu grieznes, zaru grieznes.
pliska Darbarīks māla augsnes izlīdzināšanai.
spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, parasti ar iepriekšēju nodomu, lai sasniegtu kādu mērķi.
sasniegšanas darbs darbība, kas fokusējas uz grūti sasniedzamu mērķa grupu (piemēram, ielu bērni, bezpajumtnieki) sasniegšanu, uzrunāšanu un informēšanu; autrīčs.
apskate Darbība, ko veic kriminālprocesā un civilprocesā izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis vai tiesa, lai atklātu nozieguma pēdas, atklātu citus lietiskos pienākumus, iegūtu informāciju par apstākļiem un objektiem, kam ir nozīme nozieguma atklāšanā.
attaisnošana Darbība, process --> attaisnot.
perfekcija Darbība, process, kurā sasniedz pilnību.
akcija darbība, rīcība, pasākumu kopums (parasti politiska, ekonomiska, militāra) mērķa sasniegšanai.
tehnika Darbības iemaņu, paņēmienu kopums (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai).
būtiska izmaiņa darbības izmaiņa, kurai saskaņā ar atļauju izsniedzošās institūcijas atzinumu var būt ievērojama negatīva ietekme uz cilvēkiem vai vidi.
taktika Darbības principu, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai.
stratēģija Darbības principu, arī darbību kopums kāda, parasti ļoti nozīmīga, mērķa sasniegšanai.
veida kategorija darbības vārda leksiski gramatiska kategorija, kas raksturo darbības izpausmi atkarībā no sasniegtā rezultāta (nepabeigta, pabeigta, daļēji veikta vai pāri mēram veikta darbība), daudzuma (vienkārtēja vai daudzkārtēja darbība), ilgstamības (momentāna vai ilgstoša darbība) u. c. pazīmēm.
pirmsreģistrācija Darbības viesnīcā pirms klienta ierašanās, lai paātrinātu reģistrācijas procedūru: reģistrācijas kartes daļēja aizpildīšana (izmantojot rezervēšanas laikā savākto informāciju), viesnīcas numura paredzēšana un cenas noteikšana, viesa datu sagatavošana datu bāzei.
palīdzība ģimenei darbības, kas atbalsta un veicina dažādu pakalpojumu sniegšanu ģimenes vajadzību apmierināšanai; finansiāla palīdzība ģimenēm, kas parasti tiek sniegta, pamatojoties uz iztikas līdzekļu izvērtēšanu.
veiksmes stāsts darbību kopums ar noteiktu mērķi, kuru izdodas realizēt ar neparedzēti pozitīviem rezultātiem, sasniegumiem
rīcība Darbību kopums, sistēma (kāda mērķa sasniegšanai).
Kotopaksi Darbīgs vulkāns Andu Austrumkordiljeras rietumu nogāzē, Ekvadorā, 50 km uz dienvidiem no Kito, augstums - 5897 m, krātera diametrs - 700 m, dziļums - 366 m, virs 4700 m mūžīgais sniegs, pēdējais lielākais izvirdums 1976. g.
Ruiss Darbīgs vulkāns Centrālajā Kordiljerā, Ziemeļrietumu Andos, Kolumbijā, augstums - 5400 m, virs 4700 m - mūžīgais sniegs.
Osorno Darbīgs vulkāns Galvenajā Kordiljerā, Andos, Čīlē, augstums - 2660 m, sniega līnija - 1460 m vjl., araukāriju un notofāgu meži.
Tokači Darbīgs vulkāns Hokaido salas vidienē, Daisecuzdana (Tokači) grēdā, Japānā, augstums - 2077 m, daudz krāteru, gada lielākajā daļā virsotnē sniegs.
Aso Darbīgs vulkāns Japānā ("Aso san"), Kjusju salas vidienē, liels lēzens lavas krāteris, kurā vairāki jaunāki konusi, augstākais sasniedz 1592 m vjl.
Ruapehu Darbīgs vulkāns Jaunzēlandē ("Ruapehu"), augstākā virsotne Ziemeļsalā, augstums - 2797 m, virs 1700-2000 m - mūžīgais sniegs, nelieli šļūdoņi.
Alaids darbīgs vulkāns Krievijā (_Alaid, vulkan_), Sahalīnas apgabalā, Kuriļu salu Atlasova salā, augstums - 2339 m, nogāzēs krūmāji, pļavas, augstāk - ledāji, sniegs, kopš 1770. g. 8 izvirdumi.
Maions Darbīgs vulkāns Lusonas salas dienvidaustrumos ("Mayon"), Filipīnās, augstums - 2462 m, kopš 1615. g. notikuši >30 izvirdumi, izvirdumu laikā lavas straumes var sasniegt jūru.
Ljuljailjako Darbīgs vulkāns Rietumkordiljerā (sp. val. "Llullaillaco"), to šķērso Čīles un Argentīnas robeža, augstums - 6739 m, augstākā sniega līnija Dienvidamerikā - 6700 m, augstumu starpība ar Čīles dziļvagu 14900 m, kas ir lielākā augstumu starpība pasaulē 300 km attālumā.
darbinieka rūpība darbiniekam ir pienākums veikt darbu ar tādu rūpību, kāda atbilstoši darba raksturam un darba veikšanai nepieciešamajām darbinieka spējām un piemērotībai būtu taisnīgi no viņa sagaidāma; darbiniekam, veicot darbu, ir pienākums rūpīgi izturēties pret darba devēja mantu.
izsaukums ierasties izmeklēšanas iestādē, prokuratūrā vai tiesā darbiniekam pamatojums un attaisnojošs iemesls neveikt darbu un par attiecīgo laiku darba samaksu saņemt no darba devēja, kuram to atlīdzina attiecīgā valsts institūcija.
nosūtītais darbinieks darbinieks, kuru darba devējs (darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs kā darba devējs) saistībā ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu nosūta noteiktu laiku veikt darbu citā valstī, nevis valstī, kurā viņš parasti veic darbu.
pašuzliesmošanās Darbmaisījuma aizdegšanās motora cilindrā, kad temperatūra vai spiediens pārsniedz kritisko robežu.
ripzāģmašīna Darbmašīna koksnes zāģēšanai, kurā par griezējinstrumentu lieto vienu vai vairākas zāģripas, kas uzstiprinātas darbvārpstā.
lentzāģmašīna Darbmašīna koksnes zāģēšanai, kurā par griezējinstrumentu lieto zāģlenti, kas uzlikta un nostiepta vertikāli vai horizontāli uz skriemeļiem; galvenie veidi ir: mašīnas baļķu un brusu sazāģēšanai, dalīšanas mašīnas (plānāku zāģmateriālu izzāģēšanai no biezākiem materiāliem) un galdnieku mašīnas (galvenokārt līklīnijas zāģēšanai).
koksnes smalcināšanas mašīnas darbmašīnas koksnes smalcināšanai, lai iegūtu šķeldas (šķeldošanas mašīna) vai noteikta izmēra un formas skaidas (skaidošanas mašīna).
izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli (piemēram, darbā), iegūt (saimnieka, priekšnieka) labvēlību.
pakšēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim.
pakšķēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim.
klaudzēt Darbojoties radīt spalgu, samērā skaļu troksni (par mašīnām, mehānismiem).
būkšināt Darboties ar dobju troksni (piemēram, par motoriem, artilērijas ieročiem); būkšķēt.
būkšķināt Darboties ar dobju troksni (piemēram, par motoriem, artilērijas ieročiem); būkšķēt.
neapmaksātais darbs darbs, kurā ražo preces un sniedz pakalpojumus, par kuriem nav tieša atalgojuma vai cita veida maksājuma.
dardadze Dardedze, varavīksne.
dardedzis Dardedze, varavīksne.
rībējiens Dārdoņa, rīboņa, troksnis.
fiduciārs darījums darījums, kur puses, viena otrai uzticēdamās, izvēlas tādu rīcības veidu, kura tiesiskās sekas sniedzas tālāk par darījuma mērķi (piem., kustamu lietu nevis ieķīlājot, bet gan nododot īpašumā un ieguvējam uzliekot pienākumu, tiklīdz parāds samaksāts, lietu atdot atpakaļ).
plēsties Darīt daudz, arī visu iespējamo, lai ko panāktu, sasniegtu.
duļķot Darīt duļķainu (šķidrumu); maisot neļaut (kam) nogulsnēties (šķidrumā).
līdzināt ceļu (kādam) darīt ko tādu, kas palīdz sasniegt vēlamo; novērst kavēkļus, veicināt.
bruģēt ceļu (kādam, kaut kam) darīt ko tādu, kas palīdz sasniegt vēlamo; veicināt.
čubināties Darīt ko, darboties, kustēties, radot čabošu troksni.
aizblēņoties Darot nedarbus aizrauties un pārsniegt kādu robežu (parasti rezultātā saņemot sodu, bieži pērienu).
pāraugšana Dārzāju audzēšanā, tādas tirgum paredzētā produkta pakāpes sasniegšana, kad tā kvalitāte no patērētāju viedokļa sāk mazināties.
okulēšana Dārzkopībā - acošana, potēšana ar pumpuru, ko iesprauž potcelmā starp koksni un mizu.
Usnea florida dāsnā usneja.
dāzns Dāsns.
petaflops Datora ātrdarbības mērvienība - kvadriljons (miljons miljardu = 1 000 000 000 000 000) flopu jeb kvadriljons peldošā komata darbību sekundē; 2011. gadā ar superdatoru "K Computer" tika sasniegta 10,51 petaflopu ātrdarbība.
runas atbilde datora ģenerētas runas izvade, t. i. atbildes uz lietotāja komandām vai pieprasījumiem tiek sniegtas balsī.
pakalpe datorisks līdzeklis vai līdzekļu kopums, kas sniedz kādus pakalpojumus
Sabre Datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, ko 1959. g. ASV izveidoja lidsabiedriba "American Airlines" sadarbībā ar korporāciju "IBM", šī sistēma ir savienota ar Āzijas datorizēto rezervēšanas sistēmu "Fantasia", kas nodrošina pieeju vairāk nekā 600 lidsabiedribām, 200 viesnīcu ķēdēm, kā arī autonomas uzņēmumiem, tūrisma operatoriem, tūrisma aģentūrām, informācijai par prāmju pakalpojumiem dažādās valstīs.
elektroniska izpildes atbalsta sistēma datoru sistēma, kuras lietošanai nav nepieciešama iepriekšēja tās darbietilpīga apguve, bet kas sniedz tūlītēju palīdzību un nepieciešamo informāciju, lai sekmīgi varētu turpināt procesu izpildi.
resursdators Datoru tīkla centrālais vai vadošais dators, kas sniedz nepieciešamos pakalpojumus citiem šā tīkla datoriem vai termināļiem; arī interneta tīklam pievienotie datori, kas pilda šādas funkcijas; hostdators.
slānis datoru tīkla loģiskās struktūras hierarhisks elements, kas izpilda noteiktu funkciju kompleksu, to skaits, nosaukumi un izpildāmās funkcijas dažādos tīklos var atšķirties, to kopīgā īpašība ir sniegt servisu augstāk stāvošiem slāņiem.
objekts datoru tīklos - kopēja mērķa sasniegšanai saistītas viena slāņa funkcijas.
veiktspējas novērtēšana datu apstrādes sistēmas vai tās komponentu darbības analīze, lai noteiktu, cik efektīvi tiek sasniegti to funkcionēšanas mērķi.
papildinājums datu blok papildināšana ar fiktīvām rakstzīmēm, vārdiem vai ierakstiem, līdz tie sasniedz iepriekš noteikto datu bloka garumu.
iedzīvotāju aptauja datu iegūšanas metode, kad personas sniedz mutiskas vai rakstiskas atbildes uz pētījuma programmā paredzētiem (parasti anketā fiksētiem) jautājumiem.
datu subjekta piekrišana datu subjekta brīvi, nepārprotami izteikts gribas apliecinājums, ar kuru datu subjekts atļauj apstrādāt savus personas datus, atbilstoši sistēmas pārziņa sniegtajai informācijai.
magnētiskā karte datu vide, kas sastāv no neliela izmēra plānas, ar magnētisku materiālu pārklātas plastmasas plāksnes, kurā kodētā veidā ieraksta informāciju.
termiņkarte Datuma karte, kas bibliotēkas informācijas sistēmā norāda izsniegtās grāmatas atdošanas datumu.
izlaisties (arī izmesties) punī daudz ēdot (parasti šķidru, nesātīgu ēdienu, barību), palielināt kuņģa apjomu, kļūt resnam (vidukļa daļā).
sabaroties Daudz ēdot, kļūt, parasti ļoti, resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem).
gūļāt Daudz gulēt, snaust, gorīties, staipīties.
tālu tikt daudz sasniegt, arī gūt izcilus panākumus.
izaganīties Daudz un labi ēdot, kļūt resnam (par cilvēku).
nobaroties Daudz un labi ēdot, kļūt resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem).
sociālā darba kvalitāte daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo sociālā darba atbilstību noteiktiem kritērijiem: a) atbilstība prakses standartiem; b) atbilstība sasniedzamajiem rezultātiem; c) atbilstība deklarētajiem politiskajiem mērķiem un to sasniegšanai; d) atbilstība pakalpojuma saņēmēju vajadzību apmierināšanai; e) atbilstība kvalitātes uzturēšanai organizācijas sistēmā.
kokaugi Daudzgadīgi augi ar pārkoksnētām virszemes daļām (koki, krūmi, puskrūmi).
ģeofīti Daudzgadīgi augi, kam atjaunošanās pumpuri un orgāni veģetācijai nelabvēlīgā laikā atrodas augsnē.
koks Daudzgadīgs augs ar augstu, koksnainu (parasti vienu) stumbru, zariem un saknēm.
krūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem ilggadīgiem koksnainiem virszemes stumbriem (bez viena galvenā stumbra).
puskrūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem virszemes skeleta zariem, kuru apakšējā daļa ir pārkoksnējusies, bet augšējā - nepārkoksnējas un rudenī atmirst.
mārrutks Daudzgadīgs garšaugs ("Armoracia rusticana", arī "Cochlearia armoracia") ar resnām, koksnainām saknēm un lielām, krokainām lapām.
pavārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas ģints ("Agropyron"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir sēdošas vārpiņas, šķautņainas vārpiņas plēksnes un zieda plēksnes galā akots, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
pauropods Daudzkāju klases apakšklase ("Pauropoda"), ļoti sīki (līdz 1,4 mm), balti posmkāji, dzīvo augsnē, trūdošā koksnē un augu atliekās, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
varavīksnains Daudzkrāsains, visās varavīksnes krāsās.
mezozoji Daudzšūnu dzīvnieku virsnodalījums, primitīvi jūras bezmugurkaulnieki; \~60 sugu.
virsdaudzums Daudzums, kas pārsniedz (kā) vajadzīgo, vēlamo daudzumu.
Eglona Daugavas kreisā krasta pieteka Aknīstes un Jēkabpils novadā, iztaisnota, garums – 29,5 km (senāk – 36 km, arī 33 km), kritums – 23 m, sākas starp Aknīsti un Subati meliorētā pļavu un purvu masīvā; Eglaine; Eglūne; Egļone.
Dzisna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, iztek no Dīsnu ezera Lietuvā (kur saucas - Dīsna), \~30 km Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, kopējais garums 178 km.
Dīsna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, tās nosaukums augštecē, Lietuvā, iztek no Dīsnu ezera, augštece Lietuvā, \~30 km posmā ir Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, Baltkrievijā saucas - Dzisna, kopējais garums 178 km.
Līksna Daugavas labā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums – 47 km, kritums – 79 m, sākas uz dienvidiem no Ambeļiem, tek paralēli Daugavai uz rietumiem; Liksnenka; Liksņanka.
Dubna Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas, Daugavpils, Preiļu un Līvānu novadā, garums - 120 km, kritums - 76 m, iztek no Cārmaņa ezera un ietek Daugavā pie Līvāniem, tek cauri Zosnam, kā arī Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ezeram.
Šaltupe Daugavas labā krasta pieteka Līksnas pagastā, garums - 7 km.
Olksna Daugavas pietekas Jāņupītes kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Krāslavas pagastā, garums - \~5 km, iztek no Olksna.
aukšpolieši Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aukšpole" iedzīvotāji.
cietoksnieši Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Cietoksnis" iedzīvotāji.
juganieši Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Juganina" iedzīvotāji.
Jaunā Pilsētiņa Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ļūbaste" bijušais nosaukums.
rimsieši Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Rimši" iedzīvotāji.
bunkšināt Dauzot radīt dobju troksni.
mantes Dāvanas, ko bērēs pasniedz zārka nesējiem u. c.
Ciāna Dāvida iekarotais jebusiešu cietoksnis Jeruzalemē.
cellofans Dažāda biezuma stiklveidīgas, spīdīgas, krāsainas vai bezkrāsainas filmu plēves loksnēs vai ruļļos.
pildenis Dažāda izmēra metāla taisnstūris iespiežamo formu starpu pildīšanai.
heterohromija Dažāda labās un kreisās acs varavīksnenes krāsa.
loksne Dažāda lieluma taisnstūrains (papīra) gabals (piemēram, rakstīšanai, rasēšanai).
koksnes trupe Dažāda veida koksnes bojājumi augošā vai nocirstā kokā.
uzaugums uz stumbra dažādas formas un izmēru krasi izteikts stumbra resninājums ar svēdrainu koksnes struktūru; sastopams uz visām koku sugām, biežāk uz lapkokiem.
vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai; šāds (parasti lēzens, ar augstu pamaini, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā.
kauss Dažādas formas un materiāla, parasti vāzei līdzīgs, izstrādājums, ko pasniedz par balvu sporta sacensību uzvarētājiem.
vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
pseidoadisonisms Dažādas ģenēzes (piem., pielonefrīta, dažu medikamentu lietošanas radīti) nātrija reabsorbcijas traucējumi nieru kanāliņos ar sekundāru virsnieru mazspēju: nogurums, nespēks, reibonis, bezsamaņa, anoreksija, vemšana, muskuļu krampji, hipotonija, psihiski traucējumi, kolapss, komatozs stāvoklis.
atslēdznieku darbi dažādu agregātu un detaļu remontā un apkalpošanā veicamie darbi metāla vai cita materiāla mehāniskā apstrādē ar rokas vai mehanizētiem darbarīkiem, arī sastiprināšanas, nostiprināšanas, regulēšanas un montāžas darbi, kā arī skrūvēšana, salikšana, vīlēšana, slīpēšana, urbšana, izrīvēšana, vītņošana, ciršana, griešana, kniedēšana, taisnošana un liekšana, kā arī aizzīmēšana, piekasīšana jeb šāberēšana, lepēšana un citi darbi.
krāsaugi Dažādu dzimtu augi, kuru orgānos (saknēs, stumbrā, lapās, ziedos, augļos) un audos (koksnē, mizā) veidojas krāsvielas.
sānkoki dažādu koka kosntrukciju (kūtī vai šķūnī u. tml.) sānsienu kārtis.
starpprofesionāļu komanda dažādu profesiju pārstāvju grupa, kas sadarbojas kopīga mērķa sasniegšanā, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu un iespējami labāku problēmsituācijas risinājumu indivīdam, grupai vai kopienai.
elektromagnētiskā savietojamība dažādu radioelektronisku iekārtu (arī elektroiekārtu, kas rada elektromagnētisko starojumu) spēja darboties vienlaikus tiešā tuvumā, neradot savstarpējus radiotraucējumus, kuru līmenis pārsniegtu pieļaujamo.
krustošana Dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augu mākslīga apputeksnēšana jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai.
veiktspējas pārvaldība dažādu tīkla komponentu veiktspējas mērīšanas un novērtēšanas process, lai, periodiski izdarot resursu izmantošanas mērījumus, varētu sasniegt maksimālu sistēmas veiktspēju.
pārkaļķošanās Dažādu vielu, t. sk. kalcija sāļu nogulsnēšanās organisma audos.
štāba rotmistrs dažās armijās - vecāko virsnieku dienesta pakāpju (majors, apakšpulkvedis, pulkvedis) kopējais nosaukums.
tamburmajors Dažās armijās pulka bundzenieku un taurētāju vecākais (apakšvirsnieks).
inaugurāldisertācija Dažās Eiropas valstīs (piem., Vācijā 20. gs. 1. pusē) universitātēs apzīmējums disertācijai, ko iesniedz tai augstskolas fakultātei, kurā vēlas iegūt attiecīgo zinātnisko (parasti Dr.) grādu.
līnijtiesnesis Dažās sporta spēlēs - galvenā tiesneša palīgs.
akažu Daži tropiski anakardiju dzimtas koki; šo koku vērtīgo koksni (sarkankoks) izmanto mēbeļu rūpniecībā, no sēklām iegūst eļļu un sveķus.
Jauanzemji Dažkārt lietots Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" neprecīzs nosaukums.
mahari Dažu dienu ilgs pārgājiens tuksnesī kamieļa mugurā, nereti - ar nakšņošanu beduīnu teltīs vai ghorfā.
papildbarošanās Dažu kukaiņa attīstības stadija pēc jaunā īpatņa izkūņošanās no kūniņas līdz pieauguša īpatņa stadijas sasniegšanai, kad tas kļūst nobriedis dzimumdzīvei.
stērste Dažu putnu nosaukums tautā: sniedze; vagas cielava; cekulainais cīrulis; dadzītis; zaļā žube.
tirkšķi Dažu sugu ķirmeļi, kuru tēviņi pārošanās laikā sit galvu pret eju sieniņām, radot māju sienās vai mēbelēs pulksteņveidīgu tikšķēšanu, kas vislabāk sadzirdama ap pusnakti.
Krāsns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Fornax", saīsinājums "For"); Latvijā paceļas nedaudz virs horizonta ziemas vakaros; Krāsns α atrodas 46 ly attālumā, tās spožums ir 3,9. zvaigžņlielums.
Muša debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Musca", saīsinājums "Mus") Piena Ceļā netālu no Dienvidu Krusta, Latvijā nav redzams; spožākās zvaigznes Mušas α spožums sasniedz 2,7. zvaigžņlielumu, un tā atrodas 306 ly attālumā.
tangenciālais ātrums debess ķermeņa ātruma vektora projekcija plaknē, kas perpendikulāra taisnei, kura savieno debess ķermeni ar novērotāju.
radiālais ātrums debess ķermeņa ātruma vektora projekcija uz taisnes, kas debess ķermeni savieno ar novērotāju.
horizontālā paralakse debess spīdekļa diennakts maksimālā paralakse, kas tiek sasniegta, ja spīdeklis atrodas uz horizonta; tā kā Zeme nav sfēriska, tad horizontālās paralakses vērtība ir atkarīga no novērojumu vietas ģeogrāfiskā platuma.
āditji Debesu dievi vēdiskajā mitoloģijā, dievu mātes, gaismas, taisnīguma, žēlsirdības dievietes Aditi (Visuma) dēli.
tors dēdēšanas paliksnis.
traukt Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko).
traukties Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko).
sakurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā u. tml., panākt, ka (piemēram, telpā, celtnē, arī vidē) kļūst, parasti ļoti, silts.
kurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā u. tml., panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
kurt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā, panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma.
sakurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards u. tml.) kļūst, parasti ļoti, silts, izstaro siltumu.
kurt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu; kurināt (1).
kurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu.
lineārie kristālu defekti defekti, kuru izmēri vienā virzienā pārsniedz atoma izmērus, rodas dislokācijas, kas deformēšanas procesā pārvietojas, savstarpēji izlīdzinās, vairojas un iziet līdz graudu robežām; lineārie kristālu defekti ir galvenais cēlonis tam, ka materiālu praktiskā stiprība ir mazāka par teorētisko stiprību.
goniodisģenēze Defektīva acs priekšējā segmenta (radzene, varavīksnene, lēca, ar tām saistītās kameras un dziedzeri) attīstība.
māzeris Defektīvs lapu koku koksnes saaugums lielāka vai mazāka puna veidā, vai arī sīksts stumbra resgalis, ko kā lietas koku izmanto īpašām vajadzībām.
savilkums Defekts (ķermeņa daļai) - nespēja (to) normāli iztaisnot, izstiept.
defibrerakmens Defibrera rotējošā daļa - rievains, rupjgraudains akmens, pret kuru beržoties nomizotām koksnes šķilām, atdalās koksnes šķiedras.
impulsu deglis deglis, ar kuru šķidro, gāzveida vai cieto kurināmo ritmiski ievada krāsnī no augšas.
degšinieca Degsnis.
deksnis Degsnis.
bekonāze Degunā ievadāms prethistamīna kortikosteroīdu preparāts alerģisko iesnu ārstēšanai.
šņaukas Deguns (bērnam, iesnains).
sņukuris Deguns, purns, snuķis.
sņukurs Deguns, purns, snuķis.
snukurs Deguns, purns; snuķis.
knīpis Deguns, snīpis (bērnu runā).
snucis Deguns; snīpis (traukam).
nīpis Deguns; snīpis.
snurķis Deguns; snuķis.
iridomalācija Deģeneratīva varavīksnenes atmiekšķēšanās.
Fārdžesa dekeneja dekeneju suga ("Decaisnea fargesii").
izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas deklarācijas, pārskata vai nodokļa aprēķina neiesniegšana, apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijā, nodokļa atvieglojuma vai atlaides nelikumīga piemērošana vai jebkura cita apzināta rīcība, kuras rezultātā nav nodrošināta normatīvajiem aktiem atbilstoša nodokļu vai nodevu aprēķināšana un samaksa.
mēnešsēkļi Dekoratīvi, koksnaini vīteņaugi ar vienkāršām, veselām lapām un sīkiem ziediem, augļi - kauleņi ar pusmēnesim līdzīgām rievotām sēklām, Latvijā sastopamas 2 sugas.
bārkstis Dekoratīvs elements - pavedienu, dažāda materiāla sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts, piemēram, ar audumu, apģērba gabalu.
intarsija Dekoratīvs rotājums, kompozīcija, ko veido koka priekšmeta virsmā iestrādāti dažādas krāsas un tekstūras koka gabaliņi vai plāksnītes.
jūrassīpols Dekoratīvs sīpolaugs ("Urginea maritima"), kas ir lielākais sīpolaugs, kas jāstāda saulainā vietā, smilšainā augsnē un regulāri jālaista.
ģerstele Dēlis, uz kā bīda maizi krāsnī.
platsporma Dēļu plāksne, kas ir novietota uz ratu sānu kokiem kravu vešanai.
aploksnīte Dem. --> aploksne.
asnadzītis Dem. --> asnadzis.
atkrisnītis Dem. --> atkrisnis.
atvārsnīte Dem. --> atvārsne.
cepeškrāsniņa Dem. --> cepeškrāsns.
drīksniņa Dem. --> drīksna.
dzerauksnīts Dem. --> dzerauksnis.
krāšnele Dem. --> krāsns 1.
krāšņele Dem. --> krāsns 1.
krāsniņa Dem. --> krāsns.
krāsnutiņa Dem. --> krāsns.
miesniecēns Dem. --> miesnieks.
nolieksnītis Dem. --> nolieksnis.
paplāksnīte Dem. --> paplāksne.
plāksnīte Dem. --> plāksne.
plēksnīte Dem. --> plēksne.
plūksniņa Dem. --> plūksna.
pusnaksniņa Dem. --> pusnakts.
rešņuks Dem. --> resnis.
resneņš Dem. --> resns (2).
sakasnītis Dem. --> sakasnis.
sausnīte Dem. --> sausne.
skupsniņa Dem. --> skupsna.
sloksnīte Dem. --> sloksne.
snātnīte Dem. --> snātne.
sniedziņš Dem. --> sniegs.
snuķītis Dem. --> snuķis.
šķiesnīte Dem. --> šķiesna.
šķipsniņa Dem. --> šķipsna.
treksnītis Dem. --> treksnis.
truksnītis Dem. --> truksnis.
virsnieķelis Dem. --> virsnieks.
ziedputeksnītis Dem. --> ziedputeksnis.
zipsniņa Dem. --> zipsna.
lādzība Derīgums, taisnīgums.
Sudista Desnas labā krasta pieteka Ukrainā (Čerņigovas apgabalā), augštece Krievijā (Brjanskas apgabalā) - Sudosta.
zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
spals Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku un parasti izveidota taisnā virzienā attiecībā pret darbīgās daļas asi.
streņģe Detaļa darbarīka piestiprināšanai pie darba dzīvnieka sakām; vilksnis.
mēlīte Detaļa, elements - neliela šaura, plāna plāksne.
kristalldetektors Detektors ar kādu zināmu kristālisku vielu kā strāvas taisnotāju.
papilddeva Deva, ko saņem vai izsniedz papildus parastajai (piemēram, uztura, medikamentu) devai.
dāss Devīgs, dāsns.
dastīgs Devīgs, dāsns.
skaistie dieva vārdi deviņdesmit deviņi vārdi, kas islāmā raksturo Allāha gribu; septiņdesmit vārdi ir atrodami Korānā, pārējie ir tradicionāli; vissvarīgākie ir Al-Rahmans un AlRahmins ("Žēlsirdīgais" un "Žēlastības sniedzējs").
dežūrvirsnieks Dežurējošais virsnieks.
sjaņ Di sjaņ - vēlākajā daoismā augstākā nemirstības pakāpe, ko spēj sasniegt cilvēks.
īrisdiafragma Diafragma foto- un kinoaparātos; sastāv no plānām sirpjveidīgi izliektām plāksnītēm, ar kurām var mainīt atveres lielumu.
iridodiagnoze Diagnozes noteikšana, galvenokārt uz varavīksnenes apskates pamata.
strukturālā dialektoloģija dialektoloģijas nozare, kurā pēta kādas valodas dialektus un izloksnes ar strukturālās valodniecības metodēm.
erotematisks Dialoģiskā jeb katēchetiskā mācību pasniegšana jautājumu un atbilžu veidā.
kalibrs Diametrs (piemēram, stieplei); biezums (piemēram, metāla plāksnei).
saacot diedzēt (kartupeļu) asnus.
minizaļumi Diedzēti asni un graudi, ko audzē nelielos podiņos uz palodzes.
napiņš diendusa, snauda.
bocmanis Dienesta pakāpe kara flotē (starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
degradējums Dienesta pakāpes atņemšana virsniekam vai instruktoram.
degradēšana Dienesta pakāpes atņemšana virsniekam vai instruktoram.
sanbernārs Dienesta suns, kam ir raksturīgs liels augums, ļoti laba oža un ko var izmantot sniegā apraktu cilvēku meklēšanai; attiecīgā suņu šķirne.
uzmeklētājsuns Dienesta suns, ko izmanto cilvēka meklēšanai pēc pēdām, arī, piemēram, zemē, sniegā apraktu priekšmetu meklēšanai; arī pēddzinis (1).
krīzes intervences pakalpojums diennakts pakalpojums ar mērķi stabilizēt klienta psihoemocionālo stāvokli, uzlabot un attīstīt noteiktas prasmes, spējas, sniegt nepieciešamo psiholoģisko atbalstu un ieteikumus personas problēmu risināšanai un saskarsmes veicināšanai, savstarpējo attiecību ģimenē un ārpus tās uzlabošanai un stiprināšanai.
apuss Dienvidamerikas indiāņu ticējumos - kalnu gars, kas dzīvo augstās sniegiem klātās Andu virsotnēs un valda pār visu apgabalu; katram apusam ir vārds, kas ir tā kalna nosaukums, kurā šis gars mājo.
dižgaviesnieki Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Dižgaviesne" iedzīvotāji.
Dienvidsendviču salas Dienvidsendviču salas - atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā ("South Sandwich Islands"), administratīvi pakļautas Folklenda salām (Lielbritānija), platība 337 kvadrātkilometri, 16 vulkānisku neapdzīvotu salu virkne, augstums līdz 1372 m, darbīgi vulkāni, salas klāj sniegs un ledāji, daudz putnu un roņu.
Dienvidslāvija Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika - valsts Eiropas dienvidu daļā 1945.-1991. g., kuras sastāvā bija 6 republikas - Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Serbija (ar Kosovas un Vojevodinas autonomajiem novadiem), Slovēnija.
Elsīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, Aknīstes un Gārsenes pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 38 m, sākas Augštaitijas augstienē Lietuvā; Eliste; Elksnīte.
tērpenis Dienvidu vējš, kas liek sniegam kust - "tirpt".
teodikeja Dieva attaisnošana pretim ļaunumam un ciešanām pasaulē, kas prātam nav savienojami ar Dieva visspēcību un mīlestību.
Skultānu kalns Dievakalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
Uza Dieviete pirmsislāma arābu mitoloģijā, 1. gt. p. m. ē. viņas kults bija izplatīts galvenokārt Sīnaja tuksnesī.
ieresns Diezgan resns.
diegsts Dīglis, asns.
knita Dīglis, asns.
izknidēt Dīgstot izveidot asnus.
pārdīgt Dīgstot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
knidēt Dīgstot veidot asnus.
noknīst Dīgstot veidot asnus.
spiesties Dīgstot, augot virzīties cauri, piemēram, augsnei (par augiem, to daļām).
aizsust Dīkā guļot, sasniegt (laika ziņā).
diemūksnis Dimūksnis.
akreditācija Diplomātiska norise, kurā ārvalsts diplomātiskais pārstāvis, stādamies amatā, iesniedz akreditācijas rakstu (vēstuli) - dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir diplomātiskā pārstāvja pilnvaras.
pēterene Dipsaku dzimtas ģints ("Knautia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pretējām veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, parasti zilgani violetām ziedu galviņām, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
skabioza Dipsaku dzimtas ģints ("Scabiosa"), daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās, \~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, vairākas sugas un to šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
Disna Dīsna - upe Lietuvā (Dzisnas augštece).
Eirodisnejlenda Disneja sabiedrības 1993. gadā Parīzes tuvumā izveidotais atrakciju (tematiskais) parks; Parīzes Disnejlenda.
sieviešu konsultācija dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos.
mirgošana displeja ekrānā redzamas rakstzīmes vai attēla uzzibsnīšana un apdzišana.
informācijas sabiedrības pakalpojums distances pakalpojums (puses vienlaicīgi nesatiekas), kuru parasti sniedz par maksu, izmantojot elektroniskus līdzekļus (elektroniskas datu apstrādes un uzglabāšanas, tajā skaitā ciparu saspiešanas, iekārtas), un pēc pakalpojuma saņēmēja individuāla pieprasījuma; tie ietver preču un pakalpojumu elektronisku tirdzniecību, komerciālo paziņojumu sūtīšanu, iespēju piedāvāšanu informācijas meklēšanai, piekļuvei pie tās un informācijas ieguvei, pakalpojumus, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā vai piekļuvi elektronisko sakaru tīklam, informācijas glabāšanu.
stūra dīvāns dīvāns, kura divas pastāvīgās sastāvdaļas ir savienotas (parasti taisnā) leņķī.
Balhani Divas kalnu grēdas abos Uzbojas krastos, Turkmenistānā, kaļķakmeņi, merģeļi, nogāzes saposmotas, tuksnesis.
režģis divas līniju kopas, kuru elementi krustojas taisnā leņķī
filaktērijs Divas nelielas ādas kārbiņas, kas lūgšanas laikā bija ar siksnām nostiprinātas uz pieres un kreisās rokas un kurās bija pergamenta gabaliņš ar lūgšanu tekstiem.
duerna Divas viena otrā ieliktas loksnes.
dūru cīņa divcīņa ar dūrēm, kas nosaitētas ar ādas siksnām.
aizsniedzams Divd. --> aizsniegt.
attaisnojošs Divd. --> attaisnot.
nākotnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura notiks pēc teikuma galvenās darbības; atsevišķās izloksnēs un vēsturiskajos tekstos sastopama forma, mūsdienu latviešu literārajā valodā netiek lietota; nākotnes particips.
lakvijole Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, divgadīgs līdz ilggadīgs, ar koksnainu stumbra daļu, kā laka spīdīgiem zeltaini dzelteniem ziediem; izplatīts Vidusjūras austrumu daļas zemēs; pazīstams kā krāšņumaugs siltumnīcās un telpās.
meliācejas Divdīgļlapju augu dzimta "Geraniales" rindā, gk. koki, arī krūmi lielām plūksnotām lapām un sīkiem ziediem skarās, \~800 sugas gk. tropos Āzijā un Amerikā, it īpaši lietus mežos.
dipterokarpācejas Divdīgļlapju augu dzimta, tropu, it īpaši Āzijas koki, retas sugas arī krūmi, svarīga turienes mežu sastāvdaļa, daudzas sugas arī veselās noslēgtās audzēs, kas tropu līdzenuma mežos reta parādība, saimnieciski svarīgi, dod labu koksni un sveķus (tirdzniecībā kā dammarsveķi), balzāmus (gurjunbalzams), kampareļļu (Borneo, Sumatras jeb Baros kampars).
spondidas Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, koki tropos, nepārī plūksnotām lapām, dzelteniem sīkiem ziediem lielās skarās, sulīgiem, garšīgiem, par balzama plūmēm sauktiem augļiem.
schinus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, krūmi vai puskrūmi ar veselām vai plūksnotām lapām, bieži ar spārnotu kātu, sīkiem ziediem skarās vai neīstos ķekaros un kauliņaugļiem apmēram zirņa lielumā, kādas 12 sugas Dienvidamerikā, Vidusjūras zemēs dažas sugas stādītas kā krāšņuma krūmi.
lecythis Divdīgļlapju augu ģints "Lecythidceae" dzimtā, koki un krūmi, ap 40 sugas D Amerikā, ar augļiem bērna galvas lielumā un poda veidā, kas atveras ar vāciņu un satur eļļainas sēklas, cieta koksne lietas kokiem un papīrveidīga miza ietīšanai.
nitraria Divdīgļlapju augu ģints "Zygophyllaceae" dzimtā, 2-3 m augsti dzeloņaini krūmi tuksnešos zālainās vietās, 3 sugas.
stafīlejas Divdīgļlapju augu ģints ("Staphylea"), dekotratīvi krūmi vai nelieli koki ar nepārī plūksnotām, pretstatīti sakārtotām lapām, iebaltiem ziediem nokarenās ziedkopās un augli pūšļainu pogaļu.
ochroma Divdīgļlapju augu ģints bombakāceju dzimtā, tropiskās Amerikas koks ar visai čauganu koksni, ko lieto kā korķi un izolācijas materiālu.
sarcocaluon Divdīgļlapju augu ģints geraniaceju dzimtā, ar 6 sugām Dienvidāfrikas tuksnešu apgabalos.
tideja Divdīgļlapju augu ģints gesneriaceju dzimtā, siltumnīcu ziedaugs ar gumveida saknēm, sulotiem, spilviņām pārklātiem stublājiem.
shizantus Divdīgļlapju augu ģints nakts naktsskāšu dzimtā, viengadīgi lakstaugi ar plūksnotām lapām un divlūpainu zieda vainagu.
sideroxylon Divdīgļlapju augu ģints sapotaceju dzimtā, koki ar veselām lapām, sīkiem ziediem un ogām, kādas 100 sugas tropos ar visai cietu koksni.
simaruba Divdīgļlapju augu ģints savā dzimtā, koki ar pamīšus sakārtotām ādainām un nepārī plūksnotām lapām, sīkiem divmāju ziediem skarās, kauliņu augiem un rūgtu mizu, 6 sugas Amerikā tropos.
kazuārinācejas Divdīgļlapju augu ģints, Austrālijas, Indijas un Malaju koki ar ļoti cietu koksni.
tecoma Divdīgļlapju augu ģints, koki un krūmi ar pretstatītām plūksnotām lapām, lieliem ziediem, gareniem plakaniem augļiem (pogaļām) ar spārnotēm sēklām.
moringa Divdīgļlapju augu ģints, lieli koki ar 2-3-kārt nepārī plūksnotām lapām un garu pākstij līdzīgu augli pogaļu, sastopams Ziemeļāfrikā, Arābijā un Austrumindijā.
swainsonia Divdīgļlapju ģints, tauriņziežu dzimtas augs no Austrālijas, puskrūms ar nepārplūksnotām lapām un skaistiem, dažādu krāsu ziediem; audzē dekoratīviem nolūkiem telpās.
dilēnijas Divdīgļlapju klases apakšklase ("Dilleniidae"), pārstāv segsēkļu evolūcijas centrālo zaru, kokaugi un lakstaugi, ziedi parasti divdzimumu, apputeksnē kukaiņi, šajā apakšklasē ir 17 rindu: begoniju, diapensiju, dilēniju, ebenu, eiforbiju, ēriku, kaperu, ķirbju, malvu, pasifloru, peoniju, prīmulu, tamariku, tējasaugu, vijolīšu, vītolu, zalkteņu rinda.
gesnērija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas dzimta ("Gesneriaceae"), lakstaugi, retumis krūmi, kokveida liānas, epifīti; Centrālajā un Dienvidamerikā, Ķīnā, Jaungvinejā, Kalimantānā, tropiskajā Āfrikā, \~130 ģinšu, \~1800 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē istabā un augumājās kā krāšņumaugus.
gloksīnija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Gloxinia"), savvaļā sastopama Dienvidamerikā, Latvijā dažas sugas audzē kā dekoratīvus augus.
dipsaks Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Dipsacales"), kokaugi un lakstaugi ar veselām daivainām vai plūksnaini saliktām lapām, 6 dzimtas, >1100 sugu.
akants Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Acanthaceae"), tropu lakstaugs (retāk krūms vai neliels koks) ar lielām, dzeloņainām, plūksnoti dalītām lapām, vairākas sugas tiek audzētas kā krāšņumaugi, 200 ģinšu, 2000 sugu.
tauriņzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Fabaceae syn. Papilionaceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts, 490 ģinšu, >12000 sugu, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 95 sugas, no tām 26 sugas ir adventīvas, 13 sugu - dārzbēgļi, 7 sugas - aizsargājamas.
sikomore Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas fikusu ģints suga ("Ficus sycomorus"), augļu koks (Austrumāfrikā) ar platu, biezu lapotni, mīkstu, bet izturīgu koksni un vīģēm līdzīgiem ēdamiem augļiem.
streptokarps Divdīgļlapju klases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Streptocarpus"), lakstaugi ar spilvotām, samtainām lapām pie pamata, gaiši mēļiem (violetiem) vai ziliem ziediem, kādas 50 sugas Dienvidāfrikā, vairākas arī krāšņuma augi dārzos.
visnaga Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Visnaga"), Latvijā konstatēta 1 suga.
ebenkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases ebenu rindas koku un krūmu ģints ("Diospyros"), ap 200 sugām, mūžzaļi vai vasarzaļi tropu un subtropu koki un krūmi ar smagu, ļoti cietu koksni; hurma; šī koka koksne.
balsa Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas kapoku dzimtas suga ("Ochroma lagopus"), koks ar vieglu, stipru koksni (balsaskoks); izplatīta gk. Amerikas tropos.
dilēnijas Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Dilleniales"), tropu un subtropu kokaugi un lakstaugi ar vienkāršām, plūksnaini daivainām lapām, ziedi divdzimumu, kārtni, ar divkāršu pieclocekļu apziedni, 2 dzimtas, 19 ģinšu, \~540 sugu.
kaprifolija Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Caprifoliacea"), 13 ģintis, 290 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas linnejas un sausserži, kā krāšņumaugus audzē abēlijas, dipeltas, djērvilas sniegogas un veigelas.
oleandrs Divdīgļlapju klases dzimta ("Apocynaceae"), koksnainas liānas, retāk koki, krūmi vai lakstaugi, gk. tropos, 180-200 ģinšu, \~2000 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 ģints - kapmirte.
kizils Divdīgļlapju klases dzimta ("Cornaceae"), krūms vai neliels koks ar dzelteniem ziediem, sarkaniem, saldskābiem augļiem un izturīgu, elastīgu koksni (piemēram, Krimā, Kaukāzā), 6 ģintis, 63 sugas, Latvijā savvaļā konstatētas 2 ģintis.
zigofili divdīgļlapju klases dzimta, krūmi, puskrūmi, retumis koki, lakstaugi; lapas bieži ar dzeloņainām pielapēm, pretējas; tuksnešos un zāļainās augsnēs; 30 ģinšu, 250 sugu.
krāšņais suņkoks divdīgļlapju klases kizilu dzimtas suga ("Benthamidia florida syn. Cornus florida"), kas Latvijā ir vidēji ziemcietīga, koks sasniedz 2 m augstumu, ziedi zaļgani, sakopoti galviņās.
saksauls divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas balandu dzimtas ģints ("Haloxylon"), neliels koks vai krūms (Āzijas tuksnešos vai pustuksnešos) ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām; 10 sugu.
konārijas Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda, krūmi un kokveida liānas ar nepāra plūksnaini saliktām lapām, izplatītas tropu joslā, 1 dzimta, 24 ģintis, \~400 sugu.
neiradaugs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rožu rindas dzimta ("Neuradaceae"), 3 ģintis, 10 sugu, aug tuksnešos.
anakardija Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Anacardiaceae"); koki vai krūmi ar sveķailēm, daudzas sugas saimnieciski nozīmīgas: iegūst vērtīgu koksni, augļus, sēklas (riekstus) u. c.; izplatīti gk. tropiskajās joslās, 80-85 ģinšu, 600 sugu, Latvijā atsevišķas sugas audzē kā dekoratīvus augus.
mahagons Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Meliaceae"), koks, retāk krūms vai puskrūms, \~50 ģinšu, \~1400 sugu, tropos, daļēji subtropos, vairākām sugām ir ļoti vērtīga koksne.
mimuzopi Divdīgļlapju klases sapotu dzimtas ģints, tropos un subtropos augoši koki, vairākām sugām vērtīga koksne, t. s. dzelzskoks.
kordijas Divdīgļlapju klases skarblapju dzimtas koki ar vērtīgu koksni, Āfrikas un Amerikas tropos un subtropos; dažas sugas arī augļu koki.
dzeltenkoks Divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Cladrastis"), vasarzaļi, 5-7 m augsti koki ar dzeltenu koksni un nepārī plūksnaini saliktām lapām, 4 sugas.
dzelksnis divgadīgs kurvjziežu dzimtas ģints ("Carduus"), ģintī \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, divgadīgi, līdz 1,2 m augsti dzeloņaini lakstaugi, lapas pamīšas, lancentiskas, plūksnaini daivainas, šķeltas līdz dalītas, ar nevienādi dzeloņaini zobainu malu.
Čonku dīķi divi dīķi Alūksnes novada Ilzenes pagastā, platība — 1 ha.
trešais Ņūtona likums divi ķermeņi viens uz otru iedarbojas ar spēkiem, kuri vērsti pa vienu un to pašu taisni un kuru moduļi ir vienādi, bet virzieni - pretēji.
Hantaikas ezeri divi savstarpēji savienoti ezeri, atrodas Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, Putoranas plato 73 m vjl.
bipiramīda Divkārša piramīda, abpusīgi ar piramīdas plāksnēm ierobežota kristāla forma.
ieloce Divkārt salikta un atlocīta sloksne (piemēram, audumam, tērpam).
Scilla bifolia divlapu zilsniedzīte.
briga Divmastu burinieks ar taisnajām burām abos mastos.
saarums Divos pretējos aršanas gājienos kopā savērstas augsnes sloksnes.
biplāns Divplāksnis, lidmašīna, kurai ir divi spārnu pāri, kas atrodas viens virs otra.
Cosmos bipinnatus divplūksnu kosmeja.
Staphylea bipinnata divplūksnu stafīleja.
divpusperiodu Divpusperiodu taisngriešana - maiņstrāvas pārvēršana līdzstrāvā, ko izmanto, lai maiņstrāvas tīklā iegūtu līdzstrāvu (pulsējošu).
motocikls divriteņu vai trīsriteņu satiksmes līdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura tilpums pārsniedz 50 m^3^.
neapmalots gulsnis divskaldņu brusas veida gulsnis.
kāpurmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tachinidae syn. Larvaevoridae"), kukainis ar saraini apmatotu ķermeni (kāpuri attīstās spīļastēs, taisnspārņos, dažādu tauriņu kāpuros), >5000 sugu, Latvijā nav pētīta, varētu būt \~250 sugu.
krustošana Divu ģenētiski atšķirīgu vecākorganismu iedzimtības faktoru savienošana (pārojot, apputeksnējot, sapludinot somatisko šūnu kodolus u. tml.); hibridizācija.
sadiegšana Divu vai vairāku vienlielu piegriezumdetaļu pagaidu savienošana ar taisnajiem rokdarbu dūrieniem vai ar šujmašīnas viendiega cilpdūrieniem.
anckapele Divzirgu iejūgam ilkss atsaite, kas attur ratus - braucot lejup no kalna - no virsū gāšanās zirgiem; siksnas, kas pāri zirgu piesien vienu vienā ilkss malā, otru - otrā.
kārpainā divzobīte divzobīšu suga ("Dicranella cerviculata"), kas bieži sastopama uz atsegtas kūdras, kā arī uz pārpurvotām minerālaugsnēm; klāj lielas platības grāvju malās, uz kūdras uzbērumiem, ar kūdru pārklātām izgāztu koku saknēm, retāk uz minerālaugsnēm.
dizainers dizainparauga autors, fiziskā persona, kuras radošā darba rezultātā izveidots dizainparaugs; par dizaineru neuzskata personu, kas sniegusi tehnisku vai citādu palīdzību dizainparauga izveidošanā, bet nav devusi radoša rakstura ieguldījumu.
iesmidzināšanas apsteidzes leņķis dīzeļmotora kloķvārpstas pagrieziena leņķis no degvielas iesmidzināšanas sākuma cilindrā līdz brīdim, kad virzulis sasniedz augšējo maiņas punktu.
disenterija Dizentērija - infekcijas slimība, kurai raksturīgs resnās zarnas gļotādas iekaisums un čūlas, kā arī asiņaina caureja.
Ergates faber dižais koksngrauzis.
Aužuļu liepa dižkoks, liepa Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, Ziemupē, stumbra apkārtmērs - 6,7 m (otra resnākā liepa Latvijā) koka augstums - 18 m, vainaga diametrs - 22 m, stumbrs 2 m augstumā sadalās 2 žuburos; aug klajā laukā, senāk pie liepas bijušas Aužuļu mājas.
Rīgzemju ozols dižozols, kas aug Dundagas pagastā pie Rīgzemju mājām, stumbra apkārtmērs - 9,2 m (4. resnākais ozols Latvijā), koka augstums - 16,5 m, vainaga projekcija - 19 x 24 m, stumbrā ir dobums.
notofāgi Dižskābaržu dzimtas ģints, lieli vasarzaļi un mūžzaļi koki, arī lieli, plaši krūmi, lapas nelielas, eliptiskas, nedaudz krokotas, dienvidu puslodes mērenajā un tropu joslā, veido lielus mežus, vērtīga koksne, 45 sugas.
parastais dižskābardis dižskābaržu suga ("Fagus sylvatica"), kas senāk Latvijā bija sastopams savvaļā, reintroducēts 19. gs. sākumā un ir skaists parku un apstādījumu koks Kurzemē, kur vecākie koki sasniedz >30 m augstumu un 5 m apkārtmēru.
kesons Doba dzelzs kārba (metalurģiskajās krāsnīs), kurā cirkulē ūdens.
blunkšēt Dobji noskanēt (par troksni, kas rodas kādam smagam priekšmetam iekrītot ūdenī).
blākšķis Dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu.
žvūkšķis Dobjš troksnis; žvūkšis.
bunkšis Dobjš troksnis.
bunkšķis Dobjš troksnis.
dūka Dobjš troksnis.
pūkšķis Dobjš troksnis.
žvaukšis Dobjš troksnis.
žvūkšis Dobjš troksnis.
būkšis Dobjš, apslāpēts troksnis, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
būkšķis Dobjš, apslāpēts troksnis, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
žvakšķis Dobjš, īslaicīgs troksnis.
saiga Dobradžu dzimtas suga ("Saiga tatarica"), neliels pārnadzis dzīvnieks (stepēs, pustuksnešos) ar dzeltenpelēku apmatojumu un neproporcionāli lielu galvu un kumpainu purnu, izplatīti Vidusāzijā, Ziemeļķīnā un Mongolijā.
trauks Dobs, parasti ūdensnecaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā; parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei; šāds priekšmets kopā ar tā saturu; šāda priekšmeta saturs.
rakelis Dobspiedes mašīnās - plāna, uzasināta, pulēta tērauda plāksne, ar kuru noņem krāsu no iespiedformas virsmas (krāsa paliek tikai iespiedformas padziļinājumos).
ieberzēt Dobspiedumā (grebumā, gravīrā) pirmā plāksnes resp. gravēta litogrāfijas akmens iekrāsošana.
stilogrāfija Dobspieduma paņēmiens, zīmējumu rasē un noformē vispirms izcilspiedumā, pēc tam galvaniski dobspieduma plāksnē.
oforts Dobspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā; zīmējuma pārnešana uz metāla plāksnes un kodināšana; asējums.
asējums Dobspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā: zīmējuma pārnešana uz metāla plāksnes un kodināšana; oforts.
ote Dobums, padziļinājums krāsnī; ots.
ots Dobums, padziļinājums, caurule mūrī, krāsnī; padziļinājums pelniem krāsns priekšā.
nobarot Dodot labi un daudz ēst, panākt, ka (cilvēks, parasti bērns, viņa ķermenis, tā daļas) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
civillieta Dokumenti, kas attiecas uz tiesā iesniegtu prasību un tās tālāko gaitu (civiltiesiskajā procesā).
liecība Dokuments ar informāciju, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības sertifikāts dokuments, kas apliecina izglītojamā mācību sasniegumus mācību priekšmetos, kuros pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas apguves noslēgumā ir organizēti centralizēti eksāmeni.
fitosanitārais sertifikāts dokuments, kas apliecina, ka konkrētajā kokmateriālu vai koka izstrādājumu eksporta kravā nav importētājvalstī ievešanai aizliegtu karantīnas kaitēkļu, koksnes slimību izraisītāju, nezāļu sēklu un tā atbilst importētājvalsts fitosanitārajām prasībām.
starptautiskā tilpības apliecība (1969) dokuments, kas izsniegts, pamatojoties uz 1969.gada Starptautisko konvenciju par kuģu tilpības mērīšanu, un kas apliecina kuģa neto tonnāžu.
medību ieroča atļauja dokuments, kas legalizē medību ieroča turēšanu un lietošanu, to izsniedz valsts policijas iestāde pilngadīgai personai, kas uzrādījusi pasi un mednieka apliecību.
sekmju izraksts dokuments, kas parāda izglītojamā mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetos.
darba nespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu; slimības lapa.
mērgrāmata Dokuments, kurā sniegti apmērīšanas rezultāti un dati par peldlīdzekli.
slimības lapa, arī darba nespējas lapa dokuments, kuru ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošas darba nespējas pabalstu.
privatizācijas sertifikātu grāmatiņa dokuments, kuru banka ir izsniegusi sertifikātu īpašniekam un kurā tiek atspoguļots privatizācijas sertifikātu konts un operācijas ar sertifikātiem.
ITYFIR Domāju, tu sapratīsi, ka man taisnība (angļu "I think you'll find I'm right"; īsziņās).
hidrauliskais domkrats domkrats ar hidraulisku spēkierīci; šādos domkratos parasti izmanto nelielu hidrocilindru un manuālas piedziņas hidraulisku sūkni; celtspēja parasti pārsniedz 3 t, bet var sasniegt arī 50 t.
Sava Donavas labā krasta pieteka, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, ievērojamā posmā ir Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas robežupe, garums - 940 km, sākas Jūlijas Alpos satekot Sava Bohiņskai un Sava Dohinskai, ieteka pie Belgradas.
Symphoricarpos doorenbosii Dorenbosa sniegoga.
atslaukties Dot atkal pienu pēc grūsnības perioda (parasti par govīm).
avansēt Dot avansu; izsniegt naudu avansveidā; apgādāt, nodrošināt (ko) ar naudu, līdzekļiem avansveidā.
atmaksāties Dot ienākumus, kas sedz vai pārsniedz (piemēram, ražošanas, pirkšanas) izdevumus.
dakstīt Dot nežēlojot, pasniegt; dāsni ko piešķirt; izdāvāt; dāļāt.
dākstīt Dot nežēlojot, pasniegt; dāsni ko piešķirt; izdāvāt; dāļāt.
maksāt Dot, izsniegt (kam pienākošos līdzekļus).
dalīt Dot, izsniegt (no kopuma) katram viņa devu, normu.
apbērt ar zeltu dot, izsniegt lielas materiālās vērtības (parasti naudu).
atmaksāt Dot, ļaut iegūt (ienākumus, kas sedz vai pārsniedz izdevumus).
apveltīt Dot, pasniegt (parasti vairākas, daudzas) dāvanas, veltes.
iedot Dot, sniegt (ar roku) tā, ka otrs paņem, saņem (piemēram, lietošanā, īpašumā).
dāvināt Dot, sniegt; ļaut izjust; dāvāt.
dāvāt Dot, sniegt; ļaut izjust.
uzņēmumu salīdzinošā vērtēšana dotā uzņēmuma datu sistemātiska un pēctecīga salīdzināšana ar visstiprākā konkurenta datiem, lai atklātu un novērstu šaurās vietas un trūkumus sagādē, ražošanā, noietā, pakalpojumu sniegšanā un tādējādi stiprinātu savu konkurences spēju.
brāzties Doties, virzīties ar lielu spēku, strauji (bieži ar troksni); joņot.
supozitorijs dozēta zāļforma (tapiņa, svecīte) ievadīšanai taisnajā zarnā, makstī, urīnvadā, nāsī vai ārējā dzirdes kanālā.
drapsna Drapsnas.
pārvadājamā drava drava, kas vienā sezonā (vienreiz vai vairākreiz) tiek pārvesta citā vietā, lai tuvinātu savvaļas nektāraugu platībām vai sekmētu kultūraugu apputeksnēšanu lielās platībās.
nodružināt Drāžot atdalīt (koksnes kārtu); drāžot nolīdzināt.
pakroķe Drēbes sloksne, ko liek zem kroķēm 1(1), lai tās būtu kuplākas.
susinātājdrena Drena augsnes un virszemes gravitācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai.
stigma Drīksna (auglenīcas daļa).
pistills Drīksnas stobriņš ziedos.
Aizdrikšņu ezers Driksnis, ezers Aronas paugurlīdzenumā, Ļaudonas pagastā.
Driksnas ezers Driksnis, ezers Ļaudonas pagastā.
Drīksnas ezers Driksnis, ezers Ļaudonas pagastā.
Driksnes ezers Driksnis, ezers Ļaudonas pagastā.
apcietinājums Drošības līdzeklis, ko ar tiesneša lēmumu piemēro aizdomās turētajam, apsūdzētajam un tiesājamajam.
autentifikācijas marķierierīce drošību garantējoša ierīce, kas izsniegta autorizētiem lietotājiem, lai varētu pieteikties datoru tīklā, šo ierīci izmanto līdzīgi tam, kā tiek nolasītas kredītkartes, vai arī tā var izspīdināt mainīgu skaitli, ko ievada kā paroli.
svempele Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks.
švempele Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks.
svempelis Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks.
svempe Drukns, resns, lempīgs cilvēks.
dampīgs Drukns, resns; spēcīgs.
sānmorēna Drupu materiāls, kas nogulsnējies kalnu ieleju šļūdoņu malās ablācijas zonā no sniega robežas līdz šļūdoņa galam.
galamorēna Drupu materiāls, kas nogulsnējies vienā vai vairākās lokveida grēdās ielejas šļūdoņa vai kontinentālā segledāja mēles priekšā.
sabīdītā morēna drupu materiāls, kas nogulsnējies, sabīdoties ledājam; vaļņveida (galamorēnas) grēda.
šķipšķis Druska, šķipsna, daļiņa no kāda lielāka veseluma.
kņada Drūzma, jūklis, burzma (kopā ar skaļu troksni, skaļām balss skaņām).
selje Dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu upju gultnēs krasu uzplūdienu, piemēram, sniega kušanas laikā.
dūzas Dūcošs troksnis.
sadūkt dūcot, dūdojot kaut ko panākt, sasniegt, atsaukt (atmiņā).
sokla Dūksnaina vieta pļavā vai tīrumā.
sokle Dūksnaina vieta pļavā vai tīrumā.
soklis Dūksnaina vieta pļavā vai tīrumā.
žūksnis Dūksnājs, dumbrājs.
poļļa Dūksnājs; slīksnājs; dubļi.
dūksnējs Dūksnājs.
slēksne Dūksne, purvs.
stulbe Dūksne, staigņa.
šopa Dūksne.
duksīt Duksnīt.
ūksts Dūksts; slīksnājs.
ragainais dūkuris dūkuru dzimtas suga (“Podiceps auritus”), drukns ūdensputns ar samērā strupu knābi un paresnu kaklu, Latvijā dzīvo dažādās aizaugušās ūdenstilpēs, gājputns.
pelēkvaigu dūkuris dūkuru dzimtas suga (“Podiceps grisegena”), samērā drukns ūdensputns ar resnu kaklu, vaigi gaišpelēki, mugurpuse tumšbrūna, ķermeņa garums - \~43 cm, masa - 700-900 g.
cekulainais dūkuris dūkuru suga ("Podiceps cristatus"), cekuldūkuris, arī baltkakla dūkuris; meža pīles lieluma ūdensputns ar garu kaklu un taisnu, zobenveidīgu, sarkanu knābi.
duga Duļķains šķidrums (visbiežāk vīns, sula) vai šķidruma nogulsnes; duļķes.
selkme Duļķe, nogulsnes.
duļķe Duļķes; nogulsnes.
duļķojums Duļķu, nogulšņu daudzums, nogulsnējuma pakāpe.
dunoksnis Dumbrājs; muklājs, slīksnājs; dumūksnis.
apvalkdūmenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve.
rieris Dūmvads (krāsnī); iere (3).
iere Dūmvads (krāsnī).
ieris Dūmvads (krāsnī).
cuka Dūmvads (skurstenī); krāsns, plīts, sildmūru dūmeja.
dundžiņi Dundadznieki - Dundagas apkaimē dzīvojošie, tie, kas runā īpatnēju, lībiešu valodas ietekmētu izloksni.
skropstainā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium ciliare"), kas sastopama retāk, aug uz smilts augsnes, nobirām, kūdras un trupošas koksnes silā, mētrājā, damaksnī, grīnī, šaurlapju kūdrenī; stumbrs stāvs, līdz 8 cm augsts, velēnas irdenas.
krāšņā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium pulcherrimum"), viena no Latvijas mežos visvairāk izplatītajām sūnām, kas aug uz trupošas koksnes, koku (bērza, priedes, egles, apses, retāk melnalkšņa, liepas, ozola) pamatnes un stumbra, sastopama arī uz smilts augsnes, nobirām, laukakmeņiem; stumbrs gulošs, līdz 2 cm garš, velēnas zemas, blīvas, pieplakušas pie substrāta.
aizdunēt Dunot attālināties (par dobju troksni).
Dūņu ezers Dūņenieks, ezers Jaunalūksnes pagastā.
duodecs Duodeca formāts - grāmatu formāta loksne ar 24 lappusēm.
duplekss Dupleksprocess - čuguna un tērauda kausēšana vispirms vienā krāsnī un pēc tam otrā, lai uzlabotu metāla tehnoloģiskās īpašības.
kuldocentēze Dūriens taisnas zarnas un dzemdes iedobumā, lai atsūktu šķidrumu no vēderplēves dobuma (eksudātu, asinis u. c.).
parforss Durstīga kaklasiksna medību un dienesta suņiem.
rakt Durt lāpstu zemē un vērst augsnes virskārtu (piemēram, ko veidojot augsnes virskārtā).
bīdāmdurvis Durvis, ko atver un aizver pārbīdot durvju plāksni.
portjē Durvju sargs; kalpotājs (viesnīcā), kas saņem apmeklētājus.
noķutēt Dzedzinot ķutes uzlabot augsni.
debate Dzejolis - strīds starp diviem viedokļiem, ko izsaka divi dažāda rakstura putni, dzīvnieki (pūce un lakstīgala, zaķis un vilks) vai divi atšķirīgi cilvēki, kas pārstāv katrs savu taisnību.
dzelknis Dzelksnis (1).
atžagars Dzelksnis, skuja, asums.
dzelkne Dzelksnis.
ksantelazma Dzelteni, plakani, apaļi vai ovāli mezgliņi plakstiņu ādā, perēkļaini holesterīna nogulsnējumi kā lipīdmaiņas traucējumu sekas, piem., diabēta, aknu slimību gadījumā.
špala Dzelzceļa gulsnis.
špale Dzelzceļa gulsnis.
Birze Dzelzceļa pietura Gulbenes novada Beļavas pagastā pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 4 km no Gulbenes dzelzceļa stacijas.
Dunduri Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, atrodas pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 20 km no Gulbenes dzelzceļa stacijas.
lapatka Dzelzceļa sliežu gulsnis.
Alūksne dzelzceļa stacija Alūksnē, pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne (kopš 1998. g. valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis), atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Marienburg", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Istalsna Dzelzceļa stacija Ludzas novada Isnaudas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 430 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g. ar nosaukumu "Pumpuri", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
Gulbene Dzelzceļa stacija pie līnijām Ieriķi-Gulbene-Vecumi, Pļaviņas-Gulbene un šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 211 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Alt-Schwanenburg", 1919.-1928. g. saucās "Vecgulbene".
Pumpuri Dzelzceļa stacijas "Istalsna" nosaukums 1928.-1934. g.
pasta vagons dzelzceļa vagons, kas paredzēts pasta sūtījumu pieņemšanai, pārvadāšanai, šķirošanai un izsniegšanai.
šaursliežu dzelzceļš dzelzceļš, kura sliežu platums ir līdz 1200 mm, izmanto rūpniecības uzņēmumos, raktuvēs, kūdras un koksnes sagatavošanas vietās, kā arī pasažieru pārvadāšanai.
šļutka Dzelzs arkls (augsnes uzaršanai); šļucka.
šļucka Dzelzs arkls (augsnes uzaršanai).
paņķes Dzelzs auklu vai rīkstīšu saites, ar kurām piestiprināja lemesnīcu zināmā leņķī pie arkla ilkss.
sneidedzis Dzelzs caurumu izsišanai; snēdedzis.
čiks Dzelzs gabaliņš, kas palicis pāri pēc vairākkārtējas pārkalšanas un, karsts iesviests ūdenī, radījis īsu, asu troksni.
cementīta struktūra dzelzs karbīda Fe~3~C struktūra plāksnīšu, graudiņu un apvalku veidā ap graudiem; cementīts veidojas, no šķidra sakausējuma kristalizējoties vai cietā stāvoklī izdaloties ogleklim pa graudu robežām.
poduškas dzelzs plāksnes zem ratu koka asīm.
zintele Dzelzs riņķis zirga loka augšdaļā, pa kuru izvilka iemauktu pavadu un tās galu piesēja vai nu pie ilkss, vai arī pie auklas, vai oie siksnas starp ilksi un sakām.
dzelzceplis Dzelzs rūdas pārstrādes krāsns.
miosiderīns Dzelzs savienojums, kas atbrīvojas, sabrūkot mioglobīnam, un var nogulsnēties pigmenta veidā.
Eisenhammer Dzelzsnama muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā.
koans Dzenbudismā termins, ar ko apzīmē jautājumu, uz kuru nav iespējams sniegt saprātīgu atbildi.
ķīļsiksna Dzensiksna ar ķīļveida šķērsgriezumu.
skrejsiksna Dzensiksna.
jūgtuve Dzeņaukste - sakām piestiprināta cilpveida siksna, ar kuru sasaista loku ar ilksi.
skābums dzēriens, kas pagatavots no rudzu miltiem un ūdens; Latgalē - zupa no kartupeļiem un maizes mīklas; Kurzemē - vārītu sūkalu nogulsnes.
kāsība dzēriens, ko kādam pasniedz.
pēcdzēriens Dzēriens, ko viesiem pasniedz banketa, sarīkojuma vai citu svinību noslēgumā, parasti tas ir alkoholisks dzēriens; latviešiem iecienīts svinību noslēgums pirms viesu atvadīšanās - "ceļa kāja".
šļūda Dzērienu pasniedzējs.
šļūderis Dzērienu pasniedzējs.
tapinieks Dzērienu pasniedzējs.
pakaļzobs Dzeroklis, dzeloksnis.
buča Dzeršana no krūzes ar snīpi, liekot to mutē.
solists Dziedātājs, instrumentālists vai dejotājs, kas izpilda solo partiju, arī sniedz solopriekšnesumu.
pielipains Dzija ar paresninājumiem, kas radušies nemākulīgi, vaļīgi vērpjot.
tiemezglaina dzija dzija, kas vietām ir resnāka, citur tievāka.
mušiņa Dzijas defekts, lodveida paresninājums, kas radies ķemmēšanas vai vērpšanas procesā.
kāršana Dzijas ražošanas operācija, kurā izejvielu (vilnu, kokv., linšķiedru) sadala atsevišķās šķiedrās, tās iztaisno, sakārto, atbrīvo no piemaisījumiem, izveido karsumu - plānu audeklu, pēc tam karsuma grīsti.
šķiriens dzijas šķetere, šķipsna.
Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj).
sirdssiltums Dziļa iejūtība, sirsnība; sirds siltums.
sirds siltums dziļa iejūtība, sirsnība; sirdssiltums.
augsnes pamatpārveidošana dziļa intensīva augsnes apstrāde, kas maina augsnes profila ģenētisko horizontu sakārtojumu; nepieciešama galvenokārt velēnu podzolētajām augsnēm.
mīlestība Dziļa sirsnība, draudzība, interese, kas vērsta, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību.
sirdstaisnība Dziļa taisnības izjūta; dziļa pārliecība par savu taisnību.
dziļkultūra Dziļa, līdz 25-30 cm un vairāk augsnes apstrādāšana.
rijolēšana Dziļāka augsnes pārrakšana, novietojot virsējo slāni dziļumā un apakšējo slāni virspusē.
dziļlūzumi Dziļas (desmitiem un simtiem km) Zemes garozas pārrāvumdeformācijas, kas var sniegties pat līdz mantijai; ar tām ir saistīti vulkānisma procesi un zemestrīces.
rijolēt dziļi art, apstrādāt augsni dziļāk par aramkārtu.
sirdscilvēks Dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks; sirds cilvēks.
sirds cilvēks dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks; sirdscilvēks.
trausls Dziļi, nemāksloti lirisks (par mākslas darbu); arī sirsnīgs, maigs.
Dziļūksnietis Dziļūksnis, ezers Vaives pagastā.
Dziļūksnītis Dziļūksnis, ezers Vaives pagastā.
Dziļūkstis Dziļūksnis, ezers Vaives pagastā.
Dziļūksnītes ezers Dziļūksnis, ezers Vaives pagastā.
Dziļūkstes ezers Dziļūksnis, ezers Vaives pagastā.
Dziļūkšņa ezers Dziļūksnītis, ezers Lazdonas pagastā.
emfiteuze Dzimtsnomas veids, kad neapstrādātu zemi atdeva beztermiņa valdīšanā personām, kas vēlējās tur apmesties un to apstrādāt.
vuaierisms dzimumapmierinājuma gūšana, vērojot seksuāli uzbudinošas parādības; seksuāla dziņa, kad dzimumakta vērošana sniedz lielāku baudu nekā tā īstenošana.
dzīvnieku auglība dzimumbriedumu sasniegušu dzīvnieku spēja regulāri dot pēcnācējus.
ekvilīns Dzimumhormons grūsnu ķēvju urīnā, kas ietekmē sievietes dzimumorgānu augšanu un aktivitāti; no estrona atšķiras ar vienu papildu divkāršo saiti.
frigiditāte Dzimumtieksmes samazināšanās vai zudums sievietei; arī nespēja sasniegt orgasmu.
forsēšana Dzinēja tipam noteiktās maksimālās vilces pārsniegšana.
uzrāve Dzinēja vilces strauja palielināšanās, ja strauji palielina degvielas padevi; to izsaka ar laiku no procesa sākuma līdz brīdim, kad sasniegta 95% vilce gala režīmā.
ūdenszari Dzinumi, kas attīstās no snaudpumpuriem uz kailiem skeletzariem.
LDL Dzirdes diskomforta slieksnis (angļu "loudness discomfort level").
rinosalpingīts Dzirdes kanāla gļotādas iekaisums kopā ar iesnām.
audiometrija Dzirdes pārbaude ar elektroakustisku aparatūru, visbiežāk lai noteiktu dzirdamības slieksni; sonometrija.
pārprašana Dzirdētā vai lasītā teksta satura nepareiza izpratne, ko izraisa nepilnīgas valodas zināšanas, nepazīstama runas situācija, nesaprotams informācijas saturs; mutvārdu runā - arī uztvert traucējoši fona trokšņi vai neskaidrs runas sniegums.
sprašķēt dzirksteļot, radot īslaicīgu, asu, paklusu troksni.
Voguriņa Dzirnavupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
garināt Dzisināt (krāsni, ēdienu).
horioidoirīts Dzīslenes un varavīksnenes iekaisums.
horoidoirīts Dzīslenes un varavīksnenes iekaisums.
Disna Dzisna - pilsēta Baltkrievijā.
Disna Dzisna - upe Baltkrievijā (Dīsnas lejtece).
garināties Dzist, kvēlot (par oglēm krāsnī); dzist (par krāsni); garēties.
mazdaznans Dzīves gudrības mācība, ko no Zaratuštras mācības atvasinādams, nodibinājis O. Hanišs (1844-1936); māca kā sasniegt augstāko psihofizisko pilnību, lietojot izmeklētu (veģetāru) barību, vingrojot, elpojot un ievērojot domu tīrību.
iekšu tauki dzīvnieka kautķermeņa dobumā un ap nierēm nogulsnētie taukaudi.
vivisekcija Dzīvnieka operēšana pētnieciskā nolūkā (parasti, nodrošinot anestēziju), kad pētījumu mērķi nevar sasniegt ar citām metodēm.
miņa Dzīvnieka pēdas nospiedums augsnē, sniegā u. c.
pēdas Dzīvnieka pēdu, pirkstu, nagu u. c. nospiedumi un gaistošās liecības augsnē, sniegā un citur.
kaklasiksna Dzīvniekam ap kaklu liekama siksna.
ģeoksēni Dzīvnieki, kas augsnē meklē patvērumu.
ksilofiti Dzīvnieki, kas ēd koksni.
ģeobionti Dzīvnieki, kas visu dzīvi pavada augsnē.
ēdināšanas normas dzīvniekiem diennaktī vajadzīgais barības vielu daudzums pēc normējošajiem kritērijiem: barības sausnas, enerģijas daudzuma, proteīna un neaizvietojamām aminoskābēm, kokšķiedras ar tās frakcijām, taukiem un nepiesātinātajām taukskābēm, bezslāpekļa ekstraktvielām, makroelementiem, mikroelementiem un vitamīniem.
definitīvais saimnieks dzīvnieks vai cilvēks, kura organismā parazīts sasniedz dzimumgatavību.
naiķis Dzīvnieks, kas negrib ēst pasniegto ēdienu.
krotālija Dzīvnieku apzīmēšanas elements - ausī iestiprināma metāla vai plastmasas plāksnīte ar identifikācijas numuru.
mēsli Dzīvnieku ekskrementi; lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementi, arī šādu ekskrementu un pakaišu sajaukums, ko izmanto augsnes mēslošanai; kūtsmēsli.
aborts Dzīvnieku grūsnības priekšlaicīga dabiska izbeigšanās vai tās mākslīga pārtraukšana.
apzīmēšana Dzīvnieku iezīmēšana ar numuriem tetovējot, robojot ausis, ar plastmasas krotālijām, kaklasiksnām, numura krāsošanu uz dzīvnieka sāniem un ar elektronisko apzīmēšanu.
lenkšana dzīvnieku konstatēšana kādā meža nogabalā vai kvartālā, iespējama ziemā, kad izveidojusies sniega sega un ir saskatāmas medījamo dzīvnieku pēdas.
klabis Dzīvnieku slazda paveids - iegarena kaste, kuras ieeja aizkrīt, kad dzīvnieks sasniedz ēsmu.
piesietā turēšana dzīvnieku turēšana ar ierobežotām kustībām, piesienot ar kaklasiksnu vai nakts apaušiem.
maistārpi Dzīvnieku valsts daudzšūņu nodalījuma tipisko daudzšūņu apakšnodalījuma klases ("Priapulida"), 8 sugas, ķermenis cilindrisks, parasti 10-15 cm garš, tā priekšgalā āķveidaīgiem dzelkšņiem klāts snuķis, ko var ievilkt ķermenī, gk. mēreno joslu jūrās, dzīvo litorālē, ierakušies gruntī.
nodzīvot Dzīvojot sasniegt (kādu vecumu).
sadzīvāt Dzīvojot sasniegt (noteiktu vecumu).
dadzīvāt Dzīvojot sasniegt (piemēram, vecumu, kādu mūža posmu).
piedzīvot Dzīvojot sasniegt (piemēram, vecumu, kādu mūža posmu).
Votergeita Dzīvokļu, viesnīcu un biroju ēku komplekss ASV galvaspilsētā Vašingtonā, kur, gatavojoties 1972. g. prezidenta vēlēšanām Demokrātiskās partijas nacionālā komiteja īrēja mītni, bet Republikāņi mēģināja šajās telpās uzstādīt noklausīšanās ierīces.
inokulācija Dzīvu mikroorganismu ievadīšana barotnē, augsnē, auga vai dzīvnieka organismā; uzsēšana; inficēšana.
Parsva Džainisma dibinātājs, kurš piedzima valdnieka ģimenē ap 850. g. p. m. ē., vēlāk atteicās no troņa un kļuva par askētu, līdz beidzot sasniedza gudrību; tiek uzskatīts par divdesmit otro tīrthankaru.
tīrthankaras Džainistu ticējumos divdesmit četri lielie varoņi, kuri palīdz citiem cilvēkiem pārvarēt esamības straumi un sasniegt atbrīvošanos.
Džaspers Džaspera nacionālais parks ("Jasper"), atrodas Kanādā, Albertas provincē, Klinšu kalnu austrumu nogāzē, platība - 10878 kvadrātkilometri, augstkalnu reljefs (augstākā virsotne - 3747 m) ar dziļām kanjonveida aizām, ūdenskritumiem, ezeriem, plašas teritorijas klāj mūžīgais sniegs un šļūdoņi (233 kvadrātkilometri).
Džofa Džaufa - oāze Lībijas tuksnesī.
Džagbuba Džegbūba - apdzīvota vieta Lībijas tuksnesī.
Džarabuba Džegbūba - apdzīvota vieta Lībijas tuksnesī.
Bairons Džordžs Gordons Bairons - angļu barons un dzejnieks ("lord Byron"; 1788.-1824. g.), viena no izcilākajām personībām romantisma vēsturē; radīja jaunu varoni - apkārtējā dzīvē un sabiedrībā vīlušos cilvēku, kurš nespēj samierināties ar nebrīvi un sociālo netaisnību.
interneta ziņojumpiekļuves protokols e-pasta protokols, kas interneta pasta serveros aizstāja protokolu _POP_ un ļauj lietotājiem arhivēt pasta sūtījumus dokumentu mapēs, kā arī sniedz vairākas citas iespējas; protokols _IMAP_; _IMAP_.
Metatrons Ebreju mitoloģijā - Dievam vistuvākais eņģelis, kas tieši no Dieva saņem visus norādījumus un kas vadījis ebrejus cauri Sīnāja tuksnesim.
uzecēt Ecējot apstrādāt (lauku, tīrumu, augsni).
rotācijas ecēšas ecēšas, kas sastāv no horizontālas vārpstas ar pirkstiem, kuru piedzen traktora jūgvārpsta; paredzētas darbam māla augsnēs.
šķīvju ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir sfēriski gludu vai robotu tērauda šķīvju kopas ar nostādījuma leņķi 8–24°; lieto augsnes irdināšanai pēc aršanas, rugaines lobīšanai, pļavu un ganību ielabošanai.
zvaigžņu ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir zvaigžņu (tapu) ripu kopa, kuras nostāda šķērsām kustības virzienam vai ar 8–16° novirzi pret šo virzienu; lieto augsnes garozas irdināšanai, nezāļu apkarošanai cukurbiešu u. c. kultūru sējumos.
daecēt Ecēt, līdz sasniedz vēlamo rezultātu.
elksnene Ēdama sēne, alksnene.
Cardium edule ēdamā sirsniņgliemene.
galds Ēdēju grupa, kas sēž vai mēdz sēdēt pie viena galda un kam pasniedz vienādu ēdienu; galds, pie kura sēž vai mēdz sēdēt šādi ēdēji.
terīne Ēdiena sagatavošanas un pasniegšanas veids, kad ēdienu pagatavo cepeškrāsnī slēgtā traukā, kurā to var arī pasniegt, piemēram, baklažānu terīne.
košers Ēdieni un produkti, ko pēc ebreju rituāla var ēst vai lietot ēdienu gatavošanai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un pasniegt gaļu kopā ar jebkādu piena produktu.
viltotais zaķis ēdiens - maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts.
ķunnis Ēdiens no cūkas snuķa.
kus-kus Ēdiens Ziemeļāfrikā, gatavots no kviešu graudiem, sakņaugiem un ceptas gaļas ar pikantu mērci, pasniedz kā pamatēdienu vai kopā ar augļiem kā desertu; kuskuss.
gavēņēdiens Ēdiens, ko pasniedz gavēnī.
priekšēdiens Ēdiens, ko pasniedz pirms galvenā ēdiena.
fics Ēdienu izsniedzējs cietumā.
balanģors Ēdienu pasniedzējs cietumā.
cisi Efejvīni - vīnkoku dzimtas ģints, koksnainas liānas, tropos 350 sugu, Latvijā sastopami kā telpaugi.
fonolīts Efuzīvs iezis, parasti zaļganpelēks, skaldās plānās plāksnītēs, uzsitot tām ar āmuru, rodas īpatnēja skaņa (zvanošais akmens).
pīšu koks egle, kas augusi atklātā vietā; koksne tai rupja, šķiedraina, mazvērtīga, ātri sadeg.
didereinis Eglītes veida trideksnis.
Iaru Ēģiptiešu mitoloģijā - aizkapa pasaule, paradīzes lauki, svētlaimīgā valstība, sākotnēji vieta, kur nokļūst vienīgi mirušais faraons, vēlāk tika uzskatīts, ka tur nonāk visi taisnīgie un tikumīgie.
Nemti Ēģiptiešu mitoloģijā - austrumu, tuksneša un jūrasceļu dievs, kuru attēloja vanaga veidolā.
Pahta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete - lauva, valdniece tuksnesī, kas atradās austrumos no ēģiptiešu zemēm.
Ašs Ēģiptiešu mitoloģijā - Lībijas tuksneša dievs, kas bija labvēlīgs ceļiniekiem, kuri ar karavānām devās cauri tuksnesim.
Sets Ēģiptiešu mitoloģijā - Ozīrisa ļaunais brālis; viņš nogalināja savu brāli un pārtrauca viņa zemes valdnieka gaitas, līdz viņu pašu nogalināja Hors; kļuva par kara, vētru, tuksnešu un haosa dievu.
Sebeks ēģiptiešu mitoloģijā - ūdens un Nīlas plūdu dievs, kura kulta centrs bija Faijūmas oāze Lībijas tuksnesī, svētais dzīvnieks bija krokodils.
sarisimi Einuhi Jūdejā, kas sevi kastrēja, lai sasniegtu pilnību un tiktu uzskatīti par gudrajiem.
ESO Eiropas Dienvidu observatorija (angļu "European Southern Observatory"), kas atrodas Atakamas tuksnesī Čīlē, Lasilja kalnā 2440 m virs jūras līmeņa, darbojas kopš 1969.
elastdrošība Eiropas Kopienu komisijas Zaļās grāmatas (_Darba likumdošanas modernizēšana, lai risinātu 21. gadsimta radītās problēmas_) pamatnostādne elastīgam un ietverošam darba tirgum, modernizējot darba likumdošanu, veicinot taisnīgāku, atsaucīgāku un vairāk ietverošu darba tirgu strādājošo mobilitātei un nodarbinātībai, lai saskaņotu to ar Kopienas sociālās politikas mērķiem panākt līdzsvaru starp elastīgumu un drošību darbiniekiem.
Eiropas Savienības politiku instrumenti Eiropas Savienības struktūrfondi, Kohēzijas fonds, kopējās lauksaimniecības politikas un citi Eiropas Savienības finanšu līdzekļi, ko Eiropas Komisija novirza savu politiku īstenošanai dalībvalstī Līgumā par Eiropas Savienību noteikto mērķu sasniegšanai.
iziet Ejot izvirzīties (no kurienes) un nonākt, izkļūt (kur, uz kā u. tml.); ejot sasniegt (kādu vietu) un nonākt, kļūt (uz tās).
aizsniegt Ejot, braucot sasniegt (kādu vietu).
erkers Ēkas ārsienā uz āru izvirzīta ieapaļa, trīsstūrveida vai daudzstūrveida slēgta izbūve ar logiem, kas nesniedzas līdz zemei.
Hylotrupes bajulus ēkgrauzis jeb ēku koksngrauzis.
ksilotrofi ekoloģiska sēņu grupa, kuru micēlijs attīstās koksnē un to noārda, tādējādi veicot svarīgu funkciju vielu apritē dabā, augļķermmeņi attīstās uz koksnes; ti ir tipiski meža iemītnieki, aug gan uz dzīvu koku saknēm un stumbriem, gan arī uz nokaltušiem kokiem, kritalām un izraisa trupi.
reizulis Ekonomikas zinātnē - pieņēmums, ka ieguldījumi, piem., jaunā ražotnē, stimulēs arī nacionālā ienākuma pieaugumu, kas vairākkārt pārsniegs sākotnējo ieguldījumu.
Ziemeļkaukāzs Ekonomiskais rajons Krievijā, ietver Krasnodaras un Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, Kabardas-Balkārijas Republiku, Ziemeļosetijas-Alānijas Republiku, Ingušijas Republiku, Čečenijas Republiku un Dagestānas Republiku.
mitraine Ekosistēma, kam raksturīgs pastāvīgs apūdeņojums vai liels augsnes mitrums.
cilvēku tirdzniecība ekspluatācijas nolūkā īstenota cilvēku savervēšana, pārvadāšana, nodošana un saņemšana, lietojot vardarbību, iebiedēšanu, krāpšanu un izmantojot personas neaizsargātību vai pārsniedzot amata pilnvaras.
eksporta līgums eksportētāja un pircēja līgums, saskaņā ar kuru eksportētāja pienākums ir izgatavot un piegādāt produktu vai sniegt pakalpojumu pircējam trešajā valstī, savukārt pircēja pienākums ir samaksāt eksportētājam.
ekstirpaters Ekstirpators - darbarīks augsnes izirdināšanai, kultivatora paveids.
siksna Elastīga sloksne, lente ar savstarpēji savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām, arī (kā) transportēšanai.
dzenamsiksna Elastīga sloksne, lente ar savstarpēji savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām.
indukcijas krāsns elektriskā krāsns, kurā karsē dažādus materiālus un priekšmetus, izmantojot siltumu, ko rada tajos inducētās elektriskās virpuļstrāvas.
koksnes pjezoelektriskais efekts elektriskā lādiņa rašanās sausa koksnē mehānisko spriegumu ietekmē; visstiprākais tas vērojams spiedes vai stiepes deformācijā, ja spēks vērsts 45° leņķī pret koksnes šķiedrām.
skrošefekts Elektriskas fluktuācijas, kas rodas elektronu lampās un pusvadītāju ierīcēs, nedaudz un neregulāri mainoties emitēto elektronu daudzumam (strāvai); vairākkārtīgi pastiprinot šīs fluktuācijas skaļrunī var saklausīt birstošu skrošu skaņai līdzīgu troksni.
kolektors Elektriskās mašīnas enkura daļa, kas sastāv no savstarpēji izolētām plāksnītēm, kuras ir savienotas ar enkura tinumu un pa kurām slīd sukas.
caursite Elektrisko lādiņu pārvietošanās dielektriķī (izolatorā), ja tam pieliek spriegumu, kas pārsniedz tā elektrisko izturību.
multivibrators Elektrisko svārstību ģenerators, kura radītie impulsi ir gandrīz taisnstūrveidīgi un parasti tikpat ilgi kā to atstarpes.
kriptofons Elektrisks instruments aizsardzībai pret kuģu sadursmēm naktīs un miglā, telpu apsargāšanai attālumā u. tml., kas uztver pēc mikrofona principa jebkuru satricinājumu (kuģa skrūves troksni, kustību telpā utt.) un pārraida uz novērošanas vietu.
kserogrāfija Elektrofotogrāfijas paņēmiens - attēlu iegūšana, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes (vai veltņa) gaismjutīgumu.
taisngriežu sistēmas elektromēraparāti elektromēraparāti, ko veido, kombinējot magnētelektriskās sistēmas elektromēraparātus ar taisngriežiem; mazs jaudas pašpatēriņš, liela jutība, mērījumus ietekmē temperatūras izmaiņas (izgatavo voltmetrus un hercmetrus paaugstinātas frekvences ķēdēm).
magnētelektriskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir pastāvīga magnēta un spolē plūstošas strāvas magnētisko lauku mijiedarbība (ampērmetri, galvanometri, voltmetri, ommetri, arī logometri); liela jutība un precizitāte, vienmērīga skala, mērījumu rezultātus praktiski neietekmē temperatūras izmaiņas un ārējie magnētiskie lauki, jutīgi pret pārslodzēm un mehāniskiem triecieniem, lietojami tikai līdzstrāvas ķēdēs; maiņstrāvas ķēdēs lietojami kopā ar mērpārveidotājiem (taisngriežiem, termopāriem).
elektroniskais voltmetrs elektroniska ierīce sprieguma efektīvās vērtības mērīšanai; sastāv no elektroniskiem blokiem (taisngrieža, pastiprinātāja) un līdzstrāvas tipa mērīšanas mehānisma.
laika zīmogs elektroniski parakstīts apstiprinājums tam, ka elektroniskais dokuments ir noteiktā datumā un laikā iezīmēts pie sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja.
grifs Elektronisko mūzikas instrumentu kontaktplāksnīte vai lente, kurai izpildītājs pieskaras ar pirkstiem un, mainot elektriskās strāvas spriegumu, iegūst dažāda augstuma skaņas.
operatora izvēles pakalpojums elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu.
operatora iepriekšējas izvēles pakalpojums elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem pēc iepriekšējas izvēles, turklāt iespēju atcelt jebkuru iepriekšēju izvēli katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu.
elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs elektronisko sakaru komersants, kas sniedz publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus, izmantojot publisko elektronisko sakaru tīklu.
kavējumbloks Elektronisks funkcionālais pārveidotājs, kura izejas un ieejas elektriskos spriegumus, kas mainās laikā, saista laika nobīde jeb aiztures laiks, kas var būt fiksēts vai maināms un sasniegt \~20 min.
termoelektronu emisija elektronu emisija no sakarsētiem ķermeņiem vakuumā, ja elektronu enerģija pārsniedz izejas darbu.
paradihlorbenzols Elpošanas inde C6H4Cl2, ko izmanto augsnes kaitēkļu un noliktavu kaitēkļu apkarošanai.
žagošanās Elpošanas muskuļu pēkšņa saraušanās, kuras dēļ plaušās ar troksni tiek ievilkts gaiss.
traheofonija Elpošanas troksnis, ko dzird, auskultējot traheju.
tost Elst, stenēt, arī vaidēt; tusnīt.
tūšņāt Elst, stenēt, tusnīt.
Galanthus elwesii Elvesa sniegpulkstenīte.
karbolinejs Eļļa, ko iegūst no akmeņogļu darvas un izmanto, piemēram, augu aizsardzībā, koksnes konservēšanā.
kokeļļa Eļļa, ko iegūst no dažu lapu koku (piemēram, bērza) koksnes.
anālā membrāna embrija kloākas membrānas mugurējā daļa, kas noslēdz taisno zarnu.
mahāraga Emocionālā ekstāze, ko cenšas sasniegt tantrisma adepti; dažkārt to traktē kā "koncentrētas kaisles enerģijas augstāko formu" vai "absolūtās patiesības pārdzīvojumu".
hilaritāte Emocionāla uzbudinājuma sniegta bauda.
vilinājums emocionāls stāvoklis - patika, interese, vēlēšanās, tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot)
skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
Križu smilšu atradne eolo smilšu iegula Augšdaugavas novada Līksnas pagastā, 14 km uz ziemeļiem no Daugavpils, derīgā slāņa biezums 3,5-5 m, smiltis vidēji 92,1 %, vizlas >0,5%; smiltis derīgas silikātķieģeļu ražošanai.
mumpss Epidēmisks auss siekalu dziedzera iekaisums, ko raksturo sapampums auss priekšā un apakšā, kas sniedzas uz priekšu līdz kaklam.
bakhanālija Epizode operā vai baletā ar mežonīgu, pārspīlētu jautrību, izdarībām un troksni.
sūnērce Ērce, kam ir raksturīga ķermeņa hitīna sega un kas parasti dzīvo meža zemsegā, sūnās, ķērpjos, augsnē un pārtiek no trūdvielām.
bruņērce Ērču infrakārta, ērču kārtas virsdzimtu grupa ("Oribatei"), sīki dzīvnieki (0,2-1,5 mm), ķermeni klāj ciets hitīna apvalks, ļoti daudz mežu zemsegā, sūnās, ķērpjos, augsnē, \~150 sugu.
noliktavērce Ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta ("Acaeridae"), resnas, baltganas vai brūnganas, gludas, spīdīgas ērces, ķermenis \~0,5 mm garš, klāts ar retiem sariņiem; Latvijā konstatēts \~20 sugu.
ganībērce Ērču kārtas ģints ("Ixodes"), parazīti, kas piesūcas cilvēkam un dzīvniekiem; pie galvas esošais snuķis ieurbjas ādā, un ērce piesūcas ar asinīm, līdz sasniedz zirņa lielumu; var pārnēsāt daudzas slimības; Latvijā konstatētas 6 sugas, bet biežāk sastopamas 2 sugas.
miltērces Ērču virsdzimta, sīkas, bezkrāsainas ērces (ķermeņa garums - 0,3-0,5 mm), dzīvo augsnē, uz augu un dzīvnieku atliekām, pārtikas produktos, \~200 sugu, Latvijā \~20 sugu, no tām 5 ir noliktavu kaitēkļi.
lanstupieši Ērgļu novada Sausnējas pagasta apdzīvotās vietas "Lanstupe" iedzīvotāji.
ozolieši Ērgļu novada Sausnējas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" iedzīvotāji.
ūdeņu ērkšķuzāle ērkšķuzāļu suga ("Scolochola festucacea"), samērā reti sastopams līdz 2 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, resniem sakneņiem, aug upju un ezeru litorāles seklajās vietās virsūdens augu sabiedrībās.
strēbt Ēst (ko šķidru), arī dzert, parasti ar troksni.
žļakstināt Ēst ar troksni (parasti ko šķidru, arī sulīgu).
žļurkstināt Ēst ar troksni (parasti ko šķidru).
šļepšināt Ēst, radot šļakstiem līdzīgu troksni; čāpstināt; šļepstināt.
šļepstināt Ēst, radot šļakstiem līdzīgu troksni; čāpstināt.
mūzikhols Estrādes teātris, kur sniedz mūzikas, akrobātikas, baleta u. tml. priekšnesumus, izrāda vodeviļas, komēdijas.
epikūrisms Ētikas sistēma, kas kā tikumības pamatu sludina tieksmi pēc laimes un prieka, ko sniedz draudzība, miers un kontemplācija.
Maliena Etnogrāfisks Latvijas novads Vidzemes ziemeļaustrumos; tā robežas nosacītas, aizņem tagadējo Alūksnes novadu, daļu Smiltenes un Gulbenes novada; plašākā nozīmē 19. gs. un 20. gs. sākumā dažkārt sauca arī Latgali un Augškurzemi.
halogēnieži Evaporīti - hemogēni nogulumieži, kas veidojas ūdens baseinos sausa un silta klimata apstākļos, iztvaikošanai pārsniedzot ūdens pieplūdi.
glaubersāls evaporītu minerāls, nātrija sulfāta kristālhidrāts Na~2~SO~4~·10H~2~O; izgulsnējas sāļezeros, seklos jūras līčos un karstajos avotos; to lieto medicīnā, rūpniecībā; mirabilīts.
gludēvele Ēvele ar taisnu griezējasmeni, kam nedaudz noapaļoti gali.
šķērsēvele Ēvele koksnes apstrādei šķiedru šķērsvirzienā.
šķērsēvelmašīna Ēvelmašīna koksnes apstrādei šķiedru šķērsvirzienā.
šķērsēveļmašīna Ēvelmašīna koksnes apstrādei šķiedru šķērsvirzienā.
ēvelnazis Ēvelmašīnas griezējinstruments, kas paredzēts finiera sloksnes nogriešanai no sagataves.
Sprūšu Jāņa kalns eventuāla kulta vieta Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Sprūšu un Atmatu mājām, kas tagad ir kokiem apaudzis paugurs (augstums rietumu pusē \~20 m, garums \~60 m, platums \~40 m).
exoascus Exoascus cerasi - vējslotsēņu sugas "Taphrina wiesneri" nosaukuma sinonīms.
ezeru nogulumi ezeros nogulsnējušies ieži.
saldūdens kaļķieži ezeros un avotu izplūdes vietās izgulsnējušies un uzkrājušies kalcija karbonāta nogulumi.
Grundu ezers ezers Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Mālupes pagastā, 133 m vjl., platība — 48,9 ha, garums — 960 ha, platums — 640 m, lielākais dziļums — 1,3 m, diseitrofs, aizaugošs; Grundes ezers.
Sprogu ezers ezers Adzeles pacēlumā, Balvu novada Vīksnas pagastā, 121,7 m vjl., platība — 55,9 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 1,8 m, lielākais dziļums — 7,4 m, sala (2 ha), eitrofs, aizaugums — 5 %; Sproģu ezers.
Vaidavas ezers ezers Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Ziemera pagastā, 170,5 m vjl., platība — 22 ha, garums — 0,75 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 1,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, dūņains.
Murāta ezers ezers Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Ziemera pagastā, uz Latvijas un Igaunijas robežas, 171,9 m vjl., platība - 66,0 ha (Latvijā ezera dienvidu gals 11,2 ha), garums - 1,8 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3,0 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Muratu ezers.
Sprīvuļu ezers ezers Alūksnes augstienē, Gulbenes novada Beļavas pagastā pie Alūksnes novada robežas, 128,4 m vjl., platība — 52,3 ha, garums — 1,22 km, lielākais platums — 0,47 km, lielākais dziļums — 6 m, mezotrofs, aizaugums — 3%; Putriņu ezers; Sprivuļa ezers; Sprivuļu ezers.
Indzeris Ezers Alūksnes augstienes dienvidu malā, Gulbenes pauguraines ziemeļu galā, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, 168 m vjl., platība - 145 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 5 m; Indzera ezers; Indzeru ezers; Inzera ezers.
Pintelis ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 108 m vjl., platība - 65,7 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 4,1 m, eitrofs, gar krastiem aizaudzis ezers; Pinteļa ezers; Pinteļu ezers; Lisa ezers; Lisas ezers; Ļisa ezers.
Stāmerienas ezers ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, 117,1 m vjl., platība — 92 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 18,7 m, eitrofs, aizaugums — \~15%; Stāmeres ezers; Stāmerienes ezers.
Ludza ezers ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvaļņa ziemeļu daļā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, 124,5 m vjl., platība — 280,9 ha, garums — 2,9 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 4 m, lielākais dziļums — 11 m, eitrofs, vidēji aizaudzis ezers; Ludzes ezers; Ludzezers; Ludzu ezers.
Bērtiņu ezers ezers Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 5,9 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~300 m.
Dzilnas ezers ezers Alūksnes augstienes pazeminājumā, Alūksnes novada Ziemera pagastā, 183,8 m vjl., platība — 12,5 ha, garums — 0,6 km, platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 2,3 m, eitrofs, dūņains; Pauliņa ezers.
Lūkumietis Ezers Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumā, Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, 174,2 m vjl., platība - 51,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 2,8 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lūkumītis; Lukumiešu ezers.
Ilgājs Ezers Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, dabas liegumā "Korneti-Peļļi", Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 8,7 ha; garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m; Ilgais ezers; Vizlas ezers.
Kalekaura ezers ezers Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, dabas liegumā "Korneti-Peļļi", Apes novada Apes pagastā, platība - 11,4 ha, garums - >700 m, platums - 150-200 m, dziļums - līdz 12 m; Purveitis; Purveits.
Dūņenieks Ezers Alūksnes nova Jaunalūksnes pagastā, platība - 6,3 ha; Dūņu ezers.
Zviedrīšu ezers ezers Alūksnes novada Allažu pagastā, platība - <1 ha.
Bišulāču ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - <1 ha; Brīdaku ezers.
Brutulīts Ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - <1 ha; Brutulītis.
Ķemera ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - <1 ha; Strautiņu ezers.
Čikstu ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1 ha.
Jaunbērtiņu ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1,1 ha.
Pameitiņa Ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1,3 ha; Pameitas ezers.
Skujenieku ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1,8 ha; Skujienas ezers.
Buliņa ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 15,6 ha.
Plaužu ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — <1 ha; Jaunslaviešu ezers; Slaviešu ezers; Slavišu ezers.
Silakroga ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — <1 ha.
Meža ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — <1 ha.
Celensku ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 1,2 ha.
Tūjas ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 7 ha.
Nesaules ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 7,8 ha; Nesaulītes ezers.
Lielsloku ezers ezers Alūksnes novada Ilzenes pagastā, platība - 12,4 ha; Ezersloku ezers; Lielslokas ezers; Sloku ezers.
Pempju ezers ezers Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, platība - 1,4 ha.
Veistera ezers ezers Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, platība - 2,2 ha; Karitana ezers; Karitānu ezers; Karitoņu ezers; Rācenītis; Reistera ezers; Rūcenītis.
Siseņu ezers ezers Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, platība — 3,6 ha.
Maltenieku ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, garums — \~200 m, platums — \~100 m.
Kurvica ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība - <1 ha; Kurvicu ezers.
Rūcu ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība - 4,1 ha.
Pienotavas ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība - 4,6 ha.
Luckas ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība - 5,1 ha.
Jaunlaicenes ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība — 2,7 ha.
Vēciņu ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība- <1 ha.
Palpieris Ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā, platība - 7,9 ha; Palpiera ezers; Palpiers; Palpieru ezers; Rēveļu ezers.
Mazais Jūdiņu ezers ezers Alūksnes novada Liepnas pagastā pie Balvu novada robežas, platība 4,1 ha.
Lielais Jūdiņu ezers ezers Alūksnes novada Liepnas pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā, platība 3,9 ha.
Velnača ezers ezers Alūksnes novada Liepnas pagastā, platība - 1 ha.
Liepnicas ezers ezers Alūksnes novada Liepnas pagastā, platība 13,0 ha; Lipencas ezers; Lipencs; Lipenecas ezers.
Kunala ezers ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - <1 ha; Kunalu ezers.
Meistara ezers ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 2 ha; Meistaru ezers; Meistera ezers.
Cirītis Ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 2,5 ha; Cirīša ezers; Cīrīša ezers.
Mudenieks Ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 3,5 ha; Madenieku ezers; Medinieku ezers; Mudenieku ezers; Mudinieku ezers.
Mazais Vārnu ezers ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība — 1,3 ha; Vārnu ezers.
Sīļu ezers ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība — 2,7 ha.
Lielais Vārnu ezers ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība — 3,1 ha; Vārnas ezers; Vārnu ezers.
Kugras ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha; Kugres ezers.
Kūriņa ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha; Kūriņu ezers.
Trumulītis Ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha; Mazais Šķaunacītis; Mazais Šķaunacīts.
Bezdibeņa ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha.
Erņu ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 1 ha.
Sūneklis Ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 1,7 ha; Sūnekļa ezers.
Maskaļu ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 3,7 ha.
Koruļu ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 3,8 ha; Karuļu ezers.
Romeškalna ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 1,8 ha; Mežkalnu ezers; Romeskalna ezers; Romeškolla azars.
Veclaicenes ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 10,3 ha, dziļums — līdz 3,5 m.
Lielais Paiķis ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 2,3 ha, dziļums — līdz 6,8 m; Paiķis; Lielais Paiķu ezers.
Kaķīšu ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platīiba - 1,7 ha.
Smilšājs Ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā; platība - 2,3 ha; Smilšu ezers.
Pātražs Ezers Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, 106,6 m vjl., platība - 31 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,44 km, lielākais dziļums - 2,5 m, eitrofs, gar krastmalu aizaudzis; Patražu ezers; Potrašu ezers.
Ķiploku ezers ezers Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, platība - 25,2 ha; Ķiploka ezers; Ķiploks.
Vilku ezers ezers Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, platība - 3,2 ha; Vilkezers; Laimiņu ezers.
Ādiņu ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagasta ziemeļrietumu daļā, platība - 1 ha.
Mācītāja ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - <1 ha; Mācītāju ezers.
Spieķu ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 1,2 ha.
Tālešu ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 1,8 ha.
Voiku ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 2,0 ha; Leiškalnu ezers; Voikas ezers.
Ķirlītis Ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 2,1 ha; Kirlīts; Ķirlīša ezers; Ķirlīšu ezers; Ķirlīts.
Garais ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 3,8 ha.
Isaku ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 6,0 ha; Isaka ezers; Isāka ezers.
Pārmetnis Ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 7,4 ha; Pārmetņa ezers; Pārmetņu ezers.
Garožu ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība — 1 ha; Garozu ezers.
Prošku ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība — 1,7 ha.
Zīļu ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība — 4,6 ha, dziļums — līdz 4,0 m.
Bērtūžu ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība 1,5 ha.
Delviķītis Ezers Alūksnes novada Ziemeru pagastā, platība - 1,1 ha.
Vidus ezers ezers Alūksnes novada Ziemeru pagastā, platība - 2,3 ha.
Aneraudu ezers ezers Alūksnes novada Ziemeru pagastā, platība - 2,5 ha; Anerauda ezers.
Kvēpītis Ezers Alūksnes pilsētā, platība - <1 ha.
Rāceņu ezers ezers Aronas paugurlīdzenuma galā, Madonas novada Lazdonas pagastā, ietilpst Lazdonas ezeru grupā, 133,8 m vjl., platība — 34,9 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 10,7 m, eitrofs; Plaksnis; Rācenis; Rācenītis; Skolas ezers.
Driksnis Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 40,5 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 3 m, vidū sala (0,5 ha), apkārt zemais purvs, mežs, iztek Driksnīte; Aizdrikšņu ezers; Driksnas ezers; Drīksnas ezers; Driksnes ezers.
Sakārnis Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 142,2 m vjl., platība - 2,4 ha, garums - \~320 m, lielākais platums - \~120 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Sakārnītis; Dziļūksnis.
Aberta ezers ezers ASV (_Abert, Lake_), Oregonas štatā, Lielajā Smilšu tuksnesī, sekls un sārmains, garums \~24 km, platums līdz \~11 km.
Pabēržu ezers ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā, dienvidrietumu gals iesniedzas Lietuvā, platība — 16 ha, dziļums — līdz 20 m; Pabērzu ezers; Paberzu ezers; Paberžu ezers.
Adatiņa Ezers Augšdaugavas novada Līksnas pagastā un Daugavpils pilsētā, tās ziemeļu daļā, platība - 1 ha; Adatiņas ezers.
Pjatačoks ezers Augšdaugavas novada Līksnas pagastā, platība - <1 ha, dziļums - līdz 9 m.
Koša ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavas ielejā, Līksnas pagastā, 88,8 m vjl., platība - 59,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 8 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Kāša ezers; Kosas ezers; Koševkas ezers.
Ļūbasts Ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils novada Līksnas pagastā, 89 m vjl., platība - 59 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - \~0,3 m, lielākais dziļums - 1 m, ultraeitrofs ezers, aizaudzis ar ūdensaugiem; Ļūbasta ezers; Ļubests; Ļūbista ezers; Ļubosta ezers; Ļubistas ezers; Ļubosts.
Lielais Pokuļevas ezers ezers Balvu novada Vīksnas pagastā, 102,2 m vjl. platība — 21,3 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,2 km, dziļums — līdz 1,1 m; Miezāju ezers; Pokuļevas ezers.
Mazais Pokuļevas ezers ezers Balvu novada Vīksnas pagastā, 103 m vjl., platība - 8,1 ha, garums - 0,5 km, lielākais platums - 0,2 km, Mežaja ezers; Miezāju ezers; Pokuļevas ezers.
Austriņezers ezers Cēsu novada Mārsnēnu pagastā, aizaudzis; Radziņezers; Radziņš; Radziņu ezers.
Dziļūksnis Ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1,2 ha; Dziļūksnietis; Dziļūksnītes ezers; Dziļūksnes ezers; Dziļūkstes ezers; Dziļūkstis.
Zosns ezers Grāveru pagastā, platība - 17,7 ha, dziļums - līdz 3,3 m; Velna ezers; Zasenu ezers; Zasēnu ezers; Zosna ezers.
Elena ezers ezers Īrijā, Lītrimas grāfistē, dienvidu gals iesniedzas arī Roskomonas grāfistē.
Labazs Ezers Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā 47 m vjl., platība - 470 kvadrātkilometru, ietek - Ņelzja un Jema, iztek - Bogaņida, caurteka savieno ar Hargi ezeru.
Jesejs Ezers Krievijā, Krasnojarskas novadā, Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļos, Hatangas baseinā 268 m vjl., platība - 238 kvadrātkilometri, krastos lapkoku meži.
Ilzenieku ezers ezers Kūku pagastā, platība — 26,8 ha; Ilzes ezers; Ilcenieku ezers; Ilosnieku ezers.
Leidiukšņa ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā, 155,4 m vjl., platība — 95,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,85 km, lielākais dziļums — 8,6 m, eitrofs, aizaugums — \~20%; Līdūkšņas ezers; Līdukšņas ezers; Līdeksnes ezers; Kalašu ezers; Murinovas ezers.
Olksns Ezers Latgales augstienes dienvidu malā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā pie Kombuļu pagasta robežas, 133,8 m vjl., platība - 54,1 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 17,5 m, eitrofs, maz aizaudzis; Olksnas ezers; Volksnas ezers.
Runtortas ezers ezers Latgales augstienes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā (pie Isnaudas pagasta un Ludzas pilsētas robežas), 134,1 m vjl., platība — 32,5 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Runtorts; Runtortu ezers.
Zosnas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, 163,2 m vjl., plaība 156,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 6,0 m, dziļums — līdz 15,4 m, eitrofs; Veczosnas ezers.
Istalsnas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas pagastā, 137 m vjl., platība — 56,7 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 0,4 m.
Alūksnes ezers ezers Latvijas ziemeļaustrumos, Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumā, Alūksnes novadā, platība - 15,44 km^2^, garums - 5,7 km, platums - līdz 4,25 km, viens no augstākajiem Latvijas ezeriem - 183,7 m virs jūras līmeņa, ezera dienvidrietumu krastā atrodas Alūksnes pilsēta, iztek Alūksnes upe.
Sarkaņu ezers ezers Līksnas pagastā, platība — 1,4 ha.
Mazais Klusais ezers ezers Līksnas pagastā, platība — 1,9 ha; Mazais Dziļais ezers.
Dziļezers Ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, dabas lieguma centrālajā daļā, platība - 32 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 260 m, vidējais dziļums - 8,3 m, dibens smilšains, bedrains, ar 10 m augstu slieksni starp 2 dziļumiem (~32 m un 26,4 m); no Riebezera visā garumā to atdala \~20 m plata un 3-5 m augsta zemes strēle; Domeru ezers.
Čortovkas ezers ezers Ludzas novada Isnaudas pagastā, platība - 1,8 ha.
Rauzu ezers ezers Ludzas novada Isnaudas pagastā, platība - 10,3 ha.
Oču ezers ezers Ludzas novada Isnaudas pagastā, platība - 17,4 ha, maksimālais dziļums - 13,9 m; Patacena ezers; Patecina ezers; Rudišu ezers.
Garais Snidzins ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 36 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 0,3 km., lielākais dziļums - 5,1 m; Lejassniedziņu ezers; Lejassnīdzinu ezers; Garais Sniedziņu ezers; Snidzēnu-Dolgoje ezers; Snīdzinu ezers; Snīdzeņu ezers.
Diņķēnu ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 11,3 ha; Dziļūksnis.
Bļodonis Ezers Madonas novada Sausnējas pagasta ziemeļaustrumu daļā, platība - 5,1 ha; Bļodas ezers; Bļodona ezers; Bļodoniešu ezers; Bļodonīša ezers.
Priednieku ezers ezers Madonas novada Sausnējas pagastā, platība — \~1 ha.
Kvēksnītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņkalna apkārtnē, platība - <1 ha, iztek Virdzīte; Bezdibenis; Kvēknīša ezers; Kvēknīšu ezers; Kvēksnīšu ezers.
Pullans ezers Malienas pauguraines malā, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, 196 m vjl., platība - 17,8 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 9,7 m, eitrofs, zivīm bagāts; Pulānu ezers; Pullana ezers; Pullanu ezers; Pullānu ezers.
Vistu ezers ezers Mārsnēnu pagastā, platība - <1 ha.
Startu ezers ezers Mārsnēnu pagastā, platība - 13,2 ha; Startu muižas ezers.
Vieķu ezers ezers Mārsnēnu pagastā, platība — <1 ha.
Airagnūrs ezers Mongolijā (_Ajrag nuur_), Uvsnūra aimakā, iekļauts Hanhuhīūla-Hjargasnūra nacionālajā parkā.
Ačitnūrs ezers Mongolijā, Uvsnūra aimakā, pie tā rietumu robežas, caurtek Hovda (Kobdo).
Harnūrs Ezers Mongolijas rietumos ("Har nuur"), Lielo ezeru ieplakā 1132 m vjl., platība - 575 kvadrātkilometri, pietece pa Haraihoingolu no Harusnūra ezera, notece uz Dzabhanas upi un Durgennura ezeru.
Lielais Jūgezers ezers Rīgavas līdzenumā, Garkalnes pagastā, mežu un purvu vidū, 4 m vjl., platība - 35,5 ha, ezerdobe ieapaļa 600-700 m diametrā, vidējais dziļums - 0,8 m, Litorīnas jūras paliksnis vispārējas aizaugšanas stadijā, 20. gs. sākumā platība bija 66,5 ha un dziļums līdz 6,4 m; Jūgu ezers.
Ilzins ezers Sausnējas pagastā, platība - 21,6 ha; Ilzenes ezers; Ilzēnu ezers.
Silguldas ezers ezers Silguldas purvā, Alūksnes novada Mālupes un Liepnas pagastā, platība — 6,9 ha; Siguldas ezers.
Papalsis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, dienvidu gals iesniedzas Drustu pagastā, platība - 2,9 ha; Papalsas ezers; Papalsu ezers; Papalšu ezers.
Buļļezers Ezers šajā dabas liegumā, platība - 2,8 ha, lielākais dziļums - 2,5 m, tajā aug Dortmaņa lobēlija ("Lobelia dortmanna"), gludsporu ezerene ("Isoetes locustris"), dzeloņsporu ezerene("Isoetes echinospora"), sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida"), apkārt ezeram plešas Piejūras zemienei raksturīgs sils.
Portņagina ezers ezers Taimiras pussalā 66 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 376 kvadrātkilometri, notece pa Gusihu uz Laptevu jūras Hatangas līci.
Vīkslas ezers ezers Tukuma novada Tumes pagastā, platība - 2,6 ha; Vīksalas ezers; Vīkseles ezers; Vīksnes ezers.
Aktašs ezers Turcijā, Ardahanas ila austrumos, tā ziemeļaustrumu puse iesniedzas Gruzijā, kur saucas - Karcahi ezers.
Vivi Ezers Vidussibīrijas plakankalnē 256 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 229 km^2^.
Lamas ezers ezers Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļrietumu daļā, 53 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 318 km^2^, dziļums - līdz 63 m, augsti krasti (400-600 m), notece uz Pjasina ezeru.
Pulgosnis Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Ērgļu pagastā, 172,2 m vjl., platība - 93,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,6 m, 2 salas, mezotrofs, aizaugums - neliels; Akenu ezers; Āķēnu ezers; Pulgosna ezers; Pulgosnas ezers; Spulgas ezers; Spulgosnis.
Stirnezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 180,2 m vjl., platība - 68,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2-2,5 m, eitrofs, aizaugums - gar krastiem; Rucēnu ezers; Stirnu ezers.
Zosins Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 180,9 m vjl., platība - 19,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 2,1 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Cālīša ezers; Cālīšu ezers; Velna ezers; Zosna ezers; Zasenu ezers; Zasēnu ezers.
Ilzēnu ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 181,4 m vjl., platība — 21,6 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 370 m, vidējais dziļums — 1,3 m; Ilzenes ezers.
Kreiļu ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Smiltenes novada Drustu pagastā, 168,6 m vjl., platība — 29,5 ha, garums — >1 km, lielākais platums — 450 m, lielākais dziļums — 3 m, līčaina ezerdobe, rietumu gals smails, iesniedzas purvā, eitrofs, puse platības aizaugusi; Zundu ezers.
Pjasina ezers ezers Ziemeļsibīrijas zemienes dienvidu daļā 33 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība — 735 kvadrātkilometri, dziļums — līdz 10 m, iztek Pjasina.
Sudalezers Ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenumā, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā un Gulbenes novada Lejasciema pagastā, 106 m vjl., platība - 182 ha, garums - 4,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 3,6 m, lielākais dziļums - 10,2 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Sidoles ezers; Sudala ezers; Sudals; Sudalu ezers; Sudaļu ezers; Sudāļu ezers.
Korneta ezeri ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, rietumu-austrumu virzienā izstiepto ezeru grupu veido Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, šai ezeru virknei ziemeļos pievienojas Mellītis, Lielais Baltiņš un Mazais Baltiņš.
Sniedziņu ezeri ezeru grupa Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Pildas augšteces baseinā, Ilžas un Kivdolicas ūdensšķirtnē, gk. Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, centrālo grupu veido Porkaļu, Augšsniedziņu un Lejassniedziņu ezers, netālu ir Rogaižas, Voicu, Sleinovas, Vorkaļu, Bečeru un Šostu ezers, kā arī Lielais un Mazais Peisānu ezers un Dziļūts.
Pokuļevas ezeri ezeru pāris Balvu novada Vīksnas pagastā, 6 km uz dienvidrietumiem no Kupravas.
Zurzu ezeri ezeru pāris Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Isnaudas pagasta robežas, 138,8 m vjl., atrodas vienā grupā ar Pildas ezeru, eitrofi, aizaugums — neliels.
sat Ezoterismā absolūtā esamība, tīrā būtne, jeb augstākais Es, ko var sasniegt sevi pārvarot un pietiekami ilgi gaidot.
paramātmans Ezoterismā augstākā dvēsele, kas sniedzas tālu aiz miesas robežām.
turīja Ezoterismā ceturtais apziņas stāvoklis, kas nav saistīts ar nomodu, sapņošanu vai bezsapņu miegu, ko varot sasniegt pareizi meditējot.
sidha Ezoterismā cilvēks, kas izgājis caur daudziem iemiesošanās cikliem un ir sasniedzis pusdievišķības attīstības pakāpi.
viparjajas Ezoterismā domas, kas cilvēkiem ienāk prātā un tūlīt tiek noraidītas, kā zemapziņas sniegta nepareiza informācija.
nididhjāsana Ezoterismā dziļas meditācijas prakse, patiesa meditāciju forma, veids, kas dod iespēju sasniegtlabus rezultātus.
sušumna Ezoterismā kanāls smalkajā ķermenī, kas iet taisni caur iekšējo mugurkaula daļu.
džņānins Ezoterismā persona, kas zina, persona, kas iet zināšanu ceļu, mēģinot sasniegt augstākās realitātes.
anāhatašabda Ezoterismā skaņa, kas nav uztverama ar parasto dzirdi, bet dzirdama meditācijā, kad cilvēks sasniedzis zināmu attīstības stadiju.
mithjā Ezoterismā tā sauc nepareizu lietu izpratni, kura esot jāpārvar, pirms cilvēks varot nomest no sevis ķermeņa nastu, atsvabināties no šīs pasaules ilūzijām un sasniegt savu augstāko es.
astrāls Ezoterismā tas ir vārds, ko lieto, lai norādītu vietu vai stāvokli, kāds tiek sasniegts, kad cilvēks atrodas ārpus ķermeņa.
čanisms Ezoterismā teorija par to, ka cilvēks pēkšņas apskaidrības rezultātā, kā zibens uzliesmojumā, var sasniegt Budas stāvokli.
summācija Farmakoloģiskais koerģisms, kad medikamentu kopējā iedarbība pārsniedz visu atsevišķo medikamentu iedarbību summu.
pastāvīgais beibotes fenders fenders, kas piestiprināts visapkārt gar beibotes borta augšējo malu, priekšgalu un pakaļgalu, tas pagatavots no resnas, nolietotas augu šķiedras tauvas atgriezuma.
salipirins Fenildimetilpirazolona salicilāta aizsargāts nosaukums, balts rupjš kristālu pulveris vai plāksnītes ar saldenu garšu, lieto pret influenci un dažāda veida neiraļģijām.
kopiholderi Feodālajā Anglijā - muižnieku zemes nomnieki, kas šo nomu ieguvuši mantojumā vai uz visu mūžu; pārņemdami zemes gabalu no muižnieka, kopiholderi saņēma manorijas (muižas) tiesas protokola kopiju; muižniekam viņi maksāja noteiktu naudas renti; kopiholderi vēl bija sastopami Anglijā 20. gs. pirmajā ceturksnī.
soģis Feodālismā - augstākais tiesnesis, teritorijas pārvaldnieks; fogts.
dvēseļu revīzija feodālisma laikā tautas skaitīšana Krievijā galvasnaudas un rekrūšu sadalei.
Karakalpaku stepe Fergānas ielejas centrālā daļa Uzbekistānā, solončaki, takiri, smilšu pauguri, vietām pārpurvota, pustuksnešains, tuksnešains augājs, ganības.
fibrinoīdā nekroze fibrīna u. c. plazmas proteīnu izgulsnēšanās uz nieru augšupējo arteriolu sienām ļaundabīgās hipertensijas gadījumā; bieži komplicējas ar iekaisuma infiltrāciju un trombozi asinsvadu lūmenā.
konisks šķēlums figūra, kuru iegūst, taisnu riņķa konusu šķeļot ar plakni (riņķis, elipse, parabola, hiperbola).
perpendikulāršķēlums Figūras (ķermeņa, virsmas) šķēlums ar taisni (plakni), kas perpendikulāra kādai fiksētai taisnei (pieņi., figūras simetrijas asij).
pārneses simetrija figūras periodiska sakrišana ar sevi, ja figūru pārvieto kādas taisnes virzienā.
snuff Filma, parasti pornogrāfiska vai spēcīgi erotiska, kuras gaitā notiek slepkavība (sekss, varmācība, asinis); "snuff movie"; "snuff film".
nučfiltrs Filtrs, kura darbības pamatā ir šķīduma sūkšana caur porainām keramikas plāksnēm vai audumu, arī filtrpapīru, kas uzklāts uz režģa vai caurumotas plāksnes, no kuras apakšas sūknē gaisu.
donors finansiāla atbalsta sniedzēja valsts vai organizācija.
subvencija Finansiāls pabalsts, ko valsts centrālās institūcijas izsniedz vietējām institūcijām ar nosacījumu, ka noteiktu pasākumu finansēšanā tiks izlietoti arī vietējo institūciju līdzekļi.
pašu kapitāla izmaiņu pārskats finansu pārskatu sastāvdaļa, kurā sniedz ziņas par uzņēmuma pašu kapitālu un tā sastāvdaļu apjoma izmaiņām noteiktu saimniecisku darījumu ietekmē pārskata periodā, kā arī par šī perioda neto peļņas vai zaudējumu kopsummu, tajā ietverot arī tieši pašu kapitālā ieskaitītās vai no t'norakstītās summas.
kolakreti Finanšu ierēdņi Atēnās, kas izmaksāja naudu mielastiem pritanejā, kā arī algu hēliastiem (tiesnešiem) un dažu publisko darbu strādniekiem.
ārvalstu finanšu palīdzība finanšu palīdzība, kuru saņem no Eiropas Savienības, ārvalstu valdībām, starptautiskajām organizācijām vai citiem ārvalstu palīdzības sniedzējiem.
dabiskie zudumi finanšu, vadības un nodokļu grāmatvedībā lietots termins, ar kuru apzīmē tirdzniecības un ražošanas procesā radušos zudumus, kas nepārsniedz paredzēto zudumu normu.
slokšņu finieris finiera loksne, kuras izmēri pēc garuma vai platuma ir mazāki par pusi no pilnformāta loksnes.
drāžamā mašīna finiera ražošanas darbgalds koksnes lokšņu drāšanai no brusas.
firniss Finieris - augstvērtīgas koksnes skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.
pievienotās vērtības tālākpārdevējs firma, kas palielina datoru sistēmas vērtību, uzlabojot tās dokumentāciju, izmatošanas iespējas, sniegto pakalpojumu loku, sistēmas integritāti un citas ar tās lietošanu saistītās īpašības; pēc uzlabojumu īstenošanas firma sistēmu pārdod tālāk, nosakot tās cenu atbilstoši veiktajiem uzlabojumiem.
konsaltinga firma firma, kas sniedz konsultācijas, izstrādā ieteikumus noteiktā uzņēmējdarbības jomā.
Delītis firmas _Delisnack_ restorāns.
jotuls firmas _Jotul_ krāsns.
tilpdzinis Firmas "Iomega Corporation" diskdzinis, kas nodrošināja 3,5 collu noņemamo cieto disku (tilpdisku) darbu, kuros ierakstītais datu daudzums varēja sasniegt 100 megabaitus.
apsardzes uzņēmumi firmas un apvienības, kas sniedz apsardzes pakalpojumus fiziskajām vai juridiskajām personām.
cistokolostomija Fistulas izveidošana starp urīnpūsli un resno zarnu.
cistoproktostomija Fistulas izveidošana starp urīnpūsli un taisno zarnu.
nogatavoties Fizikālā, ķīmiskā procesā sasniegt lietošanas gatavību.
koksnes defektoskopija fizikālo metožu kopums, ar kurām bez koksnes sagraušanas tajā atrod slēptās vainas - trupi, zarus, plaisas, svešķermeņu iekļāvumus, nosaka to atrašanās vietu un izmērus.
koksnes iekšējie spriegumi fizikāls lielums, kas raksturo iekšējos spēkus, kuri rodas koksnē, to žāvējot, mitrinot, piesūcinot, mehāniski slogojot, kā arī koka augšanas laikā.
skaldes pretestība fizikāls lielums, kas raksturo koksnes spēju pretoties sadalīšanai šķiedru virzienā ķīļa trieciena ietekmē.
Frenels Fiziķa A. Frenela (A. J. Fresnel, 1788-1827) vārds izmantots vairākos fizikas terminos.
fizioģeogrāfiskā apakšzona fizioģeogrāfiskas zonas joslveida daļa, kas nodalās zonas robežās platumu virzienā, mainoties klimatam, hidroloģiskajam režīmam, ģeoķīmiskajiem un augsnes veidošanās procesiem, biocenožu struktūrai.
vasaras guļa fizioloģisks stāvoklis (tuksnešos mītošiem siltasiņu dzīvniekiem), kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam (nezaudējot dzīvotspēju) un kurš iestājas tad, kad krasi paaugstinās vides temperatūra, sākas sausuma periods, kritiski pasliktinās barošanās apstākļi.
siltuma un peloīdu terapija fizioterapijas veids, kurā izmanto dažādas no 38–55 °C sasildītas vielas ar ārstnieciskām īpašībām: dūņas, parafīnu, ozokerītu, mālus, naftalīnu, smiltis; ar tām pārklāj visu organismu vai izmanto aplikāciju veidā uz slimās ķermeņa daļas, ievada arī dobumos – vagīnā, resnajā zarnā.
trauksmes cēlējs fiziskā persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē, un kurai šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas.
deklarētājs Fiziska persona, uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), apvienība, iestāde vai cita organizācija, kas sniedz ziņas par precēm un citiem priekšmetiem.
darbs Fiziska vai intelektuāla darbība kāda noteikta mērķa sasniegšanai vai rezultāta radīšanai.
nosūtītājs Fiziska vai juridiska persona, kas sagatavo un iesniedz maksājuma rīkojumu adresāta bankā.
sūtītājs Fiziska vai juridiska persona, kas sagatavo un iesniedz maksājuma rīkojumu adresāta bankā.
pasta pārvadātājs fiziska vai juridiska persona, kas uz līguma pamata pieņem no pasta pakalpojuma sniedzēja pasta sūtījumus, lai tos nogādātu un izsniegtu pasta pakalpojuma sniedzēja norādītajām fiziskajām vai juridiskajām personām
piegādātājs Fiziska vai juridiska persona, šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā tirgū veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus.
foks Fokbura - apakšējā taisnā bura pie burukuģa fokmasta; piestiprināma pie fokrājas.
dēmons Fona programma, kas vajadzības gadījumā tiek izmantota pakalpojumu sniegšanai citu programmu izpildes laikā; arī palīgprogramma, kas gaida, kad tās izpilde būs nepieciešama galvenajai programmai.
anaptikse Fonētisks process, patskaņa iespraudums starp līdzskaņiem, parasti starp sonantu un troksneni.
suprasegmentāls elements fonoloģisks elements, kas sniedzas pāri vienam segmentam, parasti - uzsvars, tonis, intonācija; prosodisks elements.
prosodisks elements fonoloģisks elements, kas sniedzas pāri vienam segmentam, parasti - uzsvars, tonis, intonācija; suprasegmentāls elements.
Chionodoxa forbesii Forbsa sniedzīte.
leņķis Forma (piemēram, ķermeņa daļai, priekšmetam), kas atgādina šauru, taisnu vai platu leņķi.
sertificēšana Formālas pieņemšanas un pārbaudes process vai rakstiskas garantijas izsniegšana, kas apliecina, ka sistēma vai tās komponents atbilst noteiktām prasībām un ir izmantojams paredzēto uzdevumu risināšanai.
sūdzību izskatīšanas kārtība formāls process, kurā tiek izskatīts mutisks vai rakstisks iesniegums, priekšlikums vai sūdzība par situāciju vai notikumu, kas saistīts ar konkrētas iestādes vai organizācijas darbību vai bezdarbību.
stratēģiskā plānošana formālu vai neformālu ilgtermiņa mērķuizvirzīšanas un sasniegšanas variantu izstrādes process.
veidnēts saplāksnis formēts saplāksnis, kurš iegūts, ieliektā vai izliektā veidnē kārtu pa kārtai salīmējot plānas koka sloksnes, katrā kārtā mainot šķiedru virzienu par 90 grādiem.
lignīts fosilā koksne, kam ir zema pārogļotība un kas sastopama brūnoglēs u. c. nogulumos.
pteranodons Fosila lidojoša ķirzaka, kas krīta periodā dzīvojusi Ziemeļamerikā; tās spārnu plētums sasniedzis 8 m; žokļi bez zobiem.
teleozaurs Fosils jūras krokodils; tā garums sasniedza 6 metrus.
fotožurnālistika fotoattēlu izmantošanas veids, kurā prioritāte tiek piešķirta attēlu snigtās informācijas kvalitātei.
direktogrāfija Fotografēšanas paņēmiens uz metāla plāksnes, kuru kā negatīvu kodinot pārvērš iespiežamā plāksnē.
opalotipija Fotogrāfiska kopija uz opālstikla vai porcelāna plāksnes.
direktoplāksne Fotogrāfisks kopēšanas paņēmiens, ko lietolitogrāfiskā pārveduma vietā, oriģinālnegatīvu kopē tieši uz metāla plāksnes.
dziļkodinājums Fotoķīmigrafijā trešās pakāpes kodinājums līdz dziļumam, ko velme nesniedz.
fotolitogrāfija Fotomehāniska litogrāfijas tehnika, kur iespiedformu uz litogrāfijas akmens (vai metāla plāksnes) iegūst, negatīvu attēlu nokopējot uz gaismjutīgas kārtiņas un pēc tam ķīmiski apstrādājot; arī šādas iespiedformas novilkums.
stagmatipija Fotomehānisks paņēmiens, kur metāla plāksni pārklāj ar speciāli sagatavotu hromāta kārtu, to kopē zem pustoņu negatīva un neattīstot kodina ar dzelzs hlorīdu.
ortotipija Fotomehānisks pustoņa iespiedums gludspiedumā un izcilspiedumā ar asfalta kopējumu uz gludi slīpētām plāksnēm.
superplatleņķa fotoobjektīvs fotoobjektīvs ar fokusa attālumu līdz 20 mm un ļoti lielu redzes leņķi, kāds nepieciešams ainavu un arhitektūras fotogrāfiskai uzņemšanai; konstruēts tā, lai novērstu visas taisno līniju deformācijas.
Fresniļa Fresniljo - pilsēta Meksikā.
cilindriskā frēze frēze ar skrūvlīnijas vai taisniem zobiem uz cilindriskas virsmas.
vienlaidu aršanas frēze frēze purvu, mežu un tīrumu augsnes sastrādāšanai.
free-ride Frīraidings - braukšana ar sniegadēli pa svaigu, neskartu sniegu.
lineāra funkcija funkcija y=f(x~1~, ..., x~n~)=a~1~X~1~+...+a~n~x~n~+b (a~i~; b – skaitļi)., kuras grafiskais attēls ir taisne.
sociālais menedžments funkciju sistēma (plānošana, organizēšana, motivēšana, kontrole), kas vērsta uz sociālās institūcijas mērķa sasniegšanu.
datu koncentrators funkcionāls bloks datu pārraides tīklā, kas ļauj vienai datu pārraides videi apkalpot tādu datu avotu skaitu, kas pārsniedz šajā vidē vienlaicīgi pieejamo sakaru kanālu skaitu.
smagsvara krava gabalkrava, kuras gabalu masa pārsniedz noteiktus normatīvos lielumus (parasti 500 kg).
virsgabarīta krava gabalkrava, kuras gabarītizmēri pārsniedz noteiktus, ar kravas platformu saistītus, normatīvus lielumus (autotransportam parasti: augstums - 4 m, platums - 2,5 m, garums aiz pakaļējā borta (pārkare) - 2 m).
garizmēra krava gabalkrava, kuras garuma izmērs pārsniedz noteiktus normatīvos lielumus; autopārvadājumos tie ir 3 m.
kvartāls Gada ceturksnis; trīs mēnešu ilgs laikposms.
certoksnis Gada ceturksnis.
ceturknis Gada ceturksnis.
gredzens Gada laikā izaugusi (koksnes) kārta (gadskārta), kas redzama koka stumbra šķērsgriezumā.
dzeltenā lapele gada nodokļu karte (dzeltenā krāsā, Valsts ieņēmumu dienesta izsniegta).
Krita Gada pirmais ceturksnis vai vēdisko laikmetu jugu cikla pirmais periods.
attaisnota prombūtne gadījumi, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ un viņam tiek saglabāta darba vieta "Darba likumā" paredzētos gadījumos.
māte Gados vecāka sieviete (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi).
dubultaplieva Gadskārtas kodola zonā, kuru krāsa un īpašības tuvas aplievas krāsai un īpašībām; vērojama apaļkoku galos dažāda platuma viena vai vairāku gredzenu veidā ar gaišāku koksni par apkārtējo, uz zāģmateriāla sānu virsmām - tādas pašas krāsas joslu veidā; bieži tā ir trupējusi.
fiziskais vecums gadskārtu skaits celma augstumā, kam pieskaita 3–5 gadus, kas nepieciešami celma augstuma sasniegšanai.
saimnieciskais vecums gadu skaits, kādā koki būtu sasnieguši savus pašreizējos apmērus, ja visu laiku būtu auguši meliorētā platībā; šo rādītāju lieto nosusināto mežu taksēšanā, kad nosusināšanas ietekmē kokaudze ir it kā atjaunojusies un tās faktiskais vecums nav izmantojams par argumentu meža apsaimniekošanā, jo pēc nosusināšanas audze iegūst augstāku bonitāti.
vidējais mūža ilgums noteikta vecuma iedzīvotājiem gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu attiecīgo vecumu sasniegušās personas, ja viņu turpmākas dzīves laikā mirstība katrā vecumā saglabātos aprēķina gada līmenī; visbiežāk šo rādītāju aprēķina atsevišķi vīriešiem un sievietēm.
sekstainā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus infundibuliformis"), ko dēvē arī par gaiļa seksti, Latvijā sastopama mitros lapkoku un skujkoku mežos skābā augsnē rudenī lielās grupās; kātiņš un cepurīte dzeltenbrūni.
augsnes aerācija gaisa apmaiņa starp augsnes slāni un atmosfēru.
nokrišņi Gaisā esošo ūdens tvaiku kondensācijas rezultātā izveidojies, piemēram, lietus, sniegs, rasa, sarma, atkala.
eļļas gaisa filtrs gaisa filtrs, kura filtrējošais slānis ir eļļā samitrināts metāla siets vai perforētas plāksnes.
inruktācija Gaisa ierīšana ar troksni.
speciālie aviācijas darbi gaisa kuģa lidojumi, kuru laikā gaisa kuģis par atlīdzību tiek izmantots dabas aizsardzības, lauksaimniecības, mežsaimniecības un citu tautsaimniecības nozaru vajadzību apmierināšanai, aviācijas glābšanas darbu veikšanai, kā arī lai sniegtu medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem un palīdzību stihisku nelaimju seku likvidēšanā.
kauperis Gaisa sildīšanas ierīce domnu krāsnīm.
interceptors Gaisakuģa aerodinamiskās vadības plāksne, spārna mehanizācijas elements, kas uzstādīts uz spārna augšējās virsmas un ko atverot (līdz 60 grādiem) samazinās cēlējspēks; var lietot arī šķērsvadībai.
rekordlidojums Gaisakuģa lidojums, kas parāda tā maksimālās iespējas sasniegt lielu attālumu, ātrumu, kravas pacelšanu augstumā un lidojuma ilgumu.
servovadība Gaisakuģa vadības plākšņu atliekšana ar aerodinamiskiem spēkiem, kas rodas, vadot nelielu servostūres vadības plāksni, kas atrodas vadības plāksnes pakaļējā malā.
diennakts aberācija gaismas aberācija, kuras cēlonis ir Zemes rotācija; tā novirza spīdekli uz austrumu pusi par leņķi, kas nepārsniedz 0,3 loka sekundes.
Mitra Gaismas dievs indoirāņu mitoloģijā, arī saules, taisnības un šķīstības dievs, saticības un mierīgas dzīves aizbildnis; vēlāk nozīmīga figūra zoroastrismā, kur viņu asociēja ar idejām par priesterību un tiesu.
Fabrī-Pero etalons gaismas interferometrs, kas sastāv no divām savstarpēji paralēlām dažu milimetru vai centimetru attālumā novietotām stikla plāksnēm; šādā interferometrā veidojas šauras interferences joslas, ko izmanto gaismas viļņa garuma mērīšanai.
aberrācija Gaismas stara novirzīšanās no taisnes; aberācija.
normālsvece Gaismas stiprums (intensitāte), ko dod amilacetāta spuldze ar 8 mm resnu dakti pie 40 mm liela liesmas augstuma.
gadskārtas agrīnā koksne gaišā un irdenā koksnes gadskārtas iekšējā daļa, kas veidojusies veģetācijas perioda sākumā.
glejs gaišas (parasti zilganas vai zaļganas) krāsas augsnes apakškārtas slānis ar sliktu gaisa caurlaidību; veidojas augsnei pārpurvojoties, kad apsīkst skābekļa pieplūdums, samazinās porozitāte un augsnes auglība.
gaisetnes gaišas naktis, kad ir mēnesnīca.
kombinācija Gājienu kopums noteikta mērķa sasniegšanai (piemēram, šahā, dambretē).
Galaktikas disks Galaktikas blīvākā daļa, kas līdzīga abpusēji izliektai lēcai, kuras centrā atrodas paresninājums, ko sauc par Galaktikas cedntrālo sablīvējumu, no kura atzarojas spirālzari.
telencefalons Galasmadzenes, galvas smadzeņu priekšējā daļa, kas aptver puslodes un gala plāksnīti.
upurkombinācija Galda spēlēs - kombinācija, kurā noteikta mērķa sasniegšanai zaudē figūru, kauliņu, kārti u. tml.
terine Galda trauks (parasti no porcelāna vai sudraba), kurā pasniedz zupu vai sautējumu.
tālers Galds ar metāla plāksni metāla salikuma sagatavošanai, matricēšanai vai iespiešanai.
sarkanais (arī tiesas) galds galds, pie kura atrodas tiesneši tiesas sēdes laikā; arī tiesa.
tiesas (arī sarkanais) galds galds, pie kura atrodas tiesneši tiesas sēdes laikā; arī tiesa.
senešals Galma ierēdnis Franku valstī (6.-8. gs.), kurš pārzināja karaļa personiskās lietas un izpildīja tiesneša pienākumus; vēlāk - lielāka tiesu apgabala priekšnieks.
galvas nauda galvasnauda.
metrdotels Galvenais oficiants restorānā, viesnīcā.
pamatzinātne Galveno, būtiskāko, nozīmīgāko zinātnes sasniegumu, arī praktisko iemaņu kopums.
nautiloīds Galvkāju apakšklase ("Nautiloidea"), dzīvnieku ķermeni klāj taisna, saliekta vai spirālē savīta čaula, kas ar šķērssienām sadalīta kamerās, kuras veido hidrostatisku aparātu, dzīvnieks aizņem galakameru, pārējās kamerās ir gāze vai šķidrums; Latvijā nav pētīti.
tartars Gaļas ēdiens, kas pagatavots no samaltas vai smalki sasmalcinātas liellopu gaļas, to pasniedz ar jēlas olas dzeltenumu (saglabājot dzeltenuma formu neizjukušu), kuru pārkaisa ar melnajiem pipariem; bieži pasniedz arī ar dažādām citām garšvielām, nosaukums dažkārt tiek vispārināts arī uz citiem neapstrādātas gaļas vai zivju ēdieniem.
fasādes keramikas plāksnītes gan glazētas, gan neglazētas keramikas plāksnītes ar gludu vai reljefu fasādes virsmu; lieto ārsienu apdarei un ēku arhitektonisko elementu veidošanai.
grābeklīte Gandreņu dzimtas ģints ("Erodium"), lakstaugi ar plūksnainām lapām, sarkaniem vai violetiem ziediem (parasti nezāle), \~90 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
zaķskābeņaugi Gandreņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi, koki, liānas ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām, ziedi kārtni, pieclocekļu, auglis - pogaļa.
stepes ieplaciņa gandrīz līdzens, parasti ieapaļš pazeminājums, kas sastopams pa vienam vai grupās ūdensšķirtņu līdzenās virsmās pustuksnešu, stepju vai mežastepju zonās.
akota vilnas šķiedra gandrīz taisna, rupja šķiedra, kuras šķērsgriezumā ir trīs slāņi – zvīņu, korteksa un serdenes slānis.
tvinat Gandrīz, taisni.
luiga Gara auguma (kalsns) cilvēks; arī garš, vājš dzīvnieks; liuga.
liuga Gara auguma (kalsns) cilvēks; arī garš, vājš dzīvnieks.
ģilka Gara auguma kalsna meitene.
slandzene gara auguma, kalsna sieviete.
klīķis Gara auguma, kalsns, novājējis cilvēks.
garizmēra gara izmēra; tāds, kura garums ievērojami pārsniedz pārējo dimensiju izmērus.
šķetra Gara kalsna sieviete.
karpis Gara koka kārts ar speciālu āķveida apkalumu resnākajā galā, ar kuru var pievilkties vai atgrūsties.
longdrink Garā malka kokteilis, ko pasniedz liela tilpuma (200-300 ml) glāzē.
žeiksts Gara, kalsna sieviete.
skals Gara, plāna, samērā šaura koksnes plāksne (parasti apgaismošanas ierīcēm, iekuriem, arī pinumiem).
bomis Gara, resna kārts lielu (piemēram, siena, labības) vezumu nostiprināšanai.
begans Gara, resna klūga.
begona Gara, resna klūga.
begonis Gara, resna klūga.
begons Gara, resna klūga.
begune Gara, resna klūga.
beguns Gara, resna klūga.
sloksne Gara, samērā šaura (kāda materiāla, piemēram, metāla, ādas, koksnes) plāksne.
eksporta kredīta garantija garantija, kas garantijas ņēmēja labā tiek sniegta zaudējumu segšanai, kuri radušies garantijas ņēmējam, ja pircējs nav veicis samaksu saskaņā ar noslēgto eksporta līgumu eksportētāja kredīta gadījumā vai aizdevuma līgumu pircēja kredīta gadījumā.
reverss Garantijas raksts, ko kravas nosūtītājs izsniedz kuģa kapteinim.
reversālija Garantijas vēstule, kuru kravas nosūtītājs izsniedz kuģa kapteinim, uzņemdamies risku par varbūtējiem zaudējumiem, ko varētu radīt konosamenta neatbilstība kravas faktiskajam stāvoklim.
reversāls Garantijas vēstule, kuru kravas nosūtītājs izsniedz kuģa kapteinim, uzņemdamies risku par varbūtējiem zaudējumiem, ko varētu radīt konosamenta neatbilstība kravas faktiskajam stāvoklim.
taljatelles Garas makaronu sloksnītes.
peisāki garas matu šķipsnas kā tipiska ebreju frizūra.
skaliņš Garas, plānas, šauras koka plāksnes sienas un griestu apsišanai pirms apmešanas.
špala Garena taisnstūrveida uzšuve uz uzplečiem, zīmotnēm.
vale Garena, paaugsta sniega kaudze.
strēmele Garena, šaura (kāda materiāla) plāksne, kas (parasti) ir atdalīta no (šī materiāla) lielāka gabala; arī sloksne.
taisnošanas mašīna garenfrēzēšanas kokapstrādes darbmašīna zāģmateriālu apstrādei no vienas vai divām pusēm nolūkā iegūt taisnas un plakanas sagatavju virsmas.
sniega kurpes gareni vai apaļi kāju paliktņi no klūgu pinumiem, kurus izmanto iešanai pa dziļu un irdenu sniegu.
vāle Garens (parasti koka) rīks kā sišanai, dauzīšanai (parasti ar paresninājumu vienā galā).
pieturis Garens priekšmets (piemēram, stienis, trose, siksna), pie kā var pieturēties, virzoties (parasti augšup vai lejup).
vāla Garens sniega kopums.
žeirs Garens vai apaļš (baļļveidīgs), agrāk no resna ozola bluķa izdobts koka trauks, kuram vienā galā ietaisīts ar tapu aizbāžams caurums alus tecināšanai.
kulise Garens, iekārts auduma gabals, garens, ar audumu apvilkts ietvars, arī garena koka vai metāla plāksne, ko novieto skatuves, estrādes sānos paralēli rampai (sānu aizsegšanai, dekorācijas papildināšanai).
jardangi Garenstieptas, šauras, cita citai paralēlas, līdz 10-12 m augstas grēdas ar asām korēm un stāvām, asimetriskām nogāzēm Centrālāzijas tuksnešos.
stirpe Garenvirzienā sakrauta taisnstūra siena, labības u. c. kaudze; labības šķūnis.
karkt Gārgt, čērkstēt (par cilvēku); atskanēt gārdzošam, čērkstošam troksnim (krūtīs).
kārkt Gārgt, čērkstēt (par cilvēku); atskanēt gārdzošam, čērkstošam troksnim (krūtīs).
garkūļi Gari, taisni (ar spriguli izkultu rudzu vai kviešu) salmi, ko lietoja salmu jumtiem.
garsalmi Gari, taisni (ar spriguli izkultu rudzu vai kviešu) salmi, ko lietoja salmu jumtiem.
alba Garīdznieka apģērbs, liturģiskā tērpa sastāvdaļa - garš, taisns tunikas veida linu balts tērps platām piedurknēm, ko lieto kā apakštērpu.
cunami Garie jūras viļņi, kas veidojas okeānos un jūrās zemestrīču un vulkānu izvirdumu rezultātā, galvenokārt Klusā okeāna piekrastes un salu rajonos; viļņu garums - ap 300 km, ātrums - 400-800 km/h, augstums var sasniegt 30 m.
kadi Garīga persona musulmaņu zemēs, kurš izpilda arī tiesneša funkcijas, iztiesājot civilstrīdus un krimināllietas saskaņā ar šariatu un ādatiem, kā arī veic notariālās un aizbildnības funkcijas.
tuvība Garīga saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem.
veldzēt Garīgi spēcināt, bagātināt, arī sniegt prieku, mierinājumu.
Garujuru grāvis Garjuru grāvis Jaunalūksnes pagastā.
kaukura ķipis garmetis, ar ko uzlej uz pirts krāsns aukstu ūdeni.
kaukuris Garmetis, ar ko uzlej uz pirts krāsns aukstu ūdeni.
garšņucis Garsnuķis.
jātnieku burka garš kaukāziešu apmetnis no bieza garplūksnota materiāla.
bosaks Garš krāsns kruķis, ko izmanto ugunsgrēka gadījumā.
slings Garš taisnstūrveida auduma gabals (piemēram, šalle) zīdaiņa piestiprināšanai pie nēsātāja ķermeņa.
trubīgs Garš un resns.
sniegadēlis Garš, diezgan plats speciāli apstrādāts dēlis, uz kura stāvot, slīd pa sniegu no kalna snovborda sporta veidā; sniega dēlis; snovborda dēlis.
bizuls Garš, kalsnējs cilvēks.
līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums, kam ir taisnstūra vai profilēts šķērsgriezums un ko izmanto, piemēram, apmaļu, ierāmējumu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai.
rieva Garš, samērā šaurs padziļinājums (augsnes, ceļa u. tml. virsmā).
ādzens Garš, slaiks, taisns.
slaids Garš, taisns un nesazarots (par augu daļām).
mensūra Garuma attiecība pret resnumu ērģeļu stabulēs; dažādu mērījumu attiecības citos mūzikas instrumentos.
slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu.
pārgatavoties Gatavojoties pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
auru auriem gaudojot, aurojot, ar lielu troksni.
Miegupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, augštecē robežupe ar Mārsnēnu pagastu, vidustecē ar Brenguļu pagastu, garums - 23 km, kritums - 44 m; Miega, Miegupe; Ķempe; Sapa.
Iežupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - \~12 km; Ieža; Iža; Ižupe; Ladupe; augštecē - Rīgupe.
Pilupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 11 km; Plupīte; Pīļupīte.
tardigrādi Gauskāji - ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips, un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā; sistemātika nesakārtota, 20. gs. uzskatīja, ka ir \~300 sugu, Latvijā \~50 sugu.
biogāze gāze, ko iegūst no biomasas vai bioloģiski noārdāmas atkritumu frakcijas un ko var attīrīt līdz tādai kvalitātei, lai izmantotu kā degvielu vai koksnes gāzģeneratora gāzi.
dzereni Gazeļu apakšdzimtas ģints, vidēji lielas, īsastainas antilopes (ķermeņa gar. 95-150 cm, masa - 20-39 kg), tuksnešos, pustuksnešos un stepēs Āzijas vidienē; ģintī 2 sugas.
lēcējgazele Gazeļu apakšdzimtas suga ("Antidorcas marsupialis"), neliels pārnadzis (ķermeņa garums - 1,2-1,5 m, masa - 18-45 kg), kājas garas, spēj lēkt 3-3,5 m augstu, 15 m tālu, dzīvo grupās tuksnešos un pustuksnešos.
kritiskā plūsma gāzes plūsma, kuras ātrums sasniedz skaņas ātrumu un izsaka maksimālo jeb kritisko caurplūdi esošajos apstākļos.
gāziensnidze Gāziennokrišņi sniega vai slapja sniega veidā.
šļāka Gāziens, lējiens, samazgas, slapjdraņķis; slapjš sniegs (sniegs ar lietu).
iedarbināšana Gāzturbīnu dzinēja nestacionārs darbības režīms palaišanas procesā, kura laikā rotors sasniedz darba apgriezienus; izmanto palaišanas sistēmu, kas iegriež dzinēja rotoru, iedarbina palaišanas degvielas padeves un aizdedzes sistēmas.
letāli faktori gēni un hromosomu pārveidojumi, kuru dēļ organisms iet bojā, nesasniedzis dzimumgatavību.
Garmsirs Germsirs - tuksnesis Irānā un Pakistānā.
Garsmirs Gersmirs - piekrastes tuksnešu josla gar Omānas līci un Hormuzu.
Tulipa gesneriana Gesnera tulpe.
gesnērijaugi Gesnēriju dzimta ("Gesneriaceae").
gesneriaceae Gesnēriju dzimta.
ahimēne Gesnēriju dzimtas ģints ("Achimenes"), kuras dažādus hibrīdus var nopirkt augu tirdzniecības vietās.
krizotēma Gesnēriju dzimtas ģints ("Chrysothemis").
kolumneja Gesnēriju dzimtas ģints ("Columnea").
episcija Gesnēriju dzimtas ģints ("Episcia").
kolērija Gesnēriju dzimtas ģints ("Kohleria").
sanpaulija Gesnēriju dzimtas ģints ("Saintpaulia"), dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi; santpaulija.
aloplekte Gesnēriju dzimtas krūms vai puskrūms, audzē kā dekoratīvus augu siltās augu mājās vai arī siltās iztabās.
santpaulija gesnēriju dzimtas suga ("Saintpaulia ionantha"), dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, saiti vai balti ziedi; Uzambāras vijolīte, arī sanpaulija.
zibensizlāde Gigantiska dzirksteļizlāde, kas ilgst dažas mikrosekundes un kurā elektriskā strāva sasniedz 10-500 kiloampēru (kA).
divdaivu ginks ginku suga ("Ginkgo biloba"), vienīgā ginku klases suga, kas saglabājusies līdz mūsdienām, lapas un sēklas lieto medicīnā, dzimtenē Austrumķīnā var sasniegt 50 m augstumu, Latvijā audzē parkos kā dekoratīvu koku.
liskot Glaimot, lai kaut ko sasniegtu (iegūtu, dabūtu).
glandotropisks Glandotropiskie hormoni - hipofīzes veidoti hormoni, kas regulē vairogdziedzera, virsnieru un dzimumdziedzeru darbību.
lužināt Glāstīt (ar mitru roku mīklas kukuli pirms ievietošanas krāsnī).
sālsglazūra glazūra, kas veidojas no krāsnī iebērtas vārāmās sāls (NaCl), kas apdedzināšanas laikā iztvaiko, atdziestot sublimējas uz izstrādājuma virsmas un veido 0,03–0,06 mm biezu pārklājumu.
emaljas glezniecība glezniecības tehnika, kurā attēlu veido, noklājot metāla plāksni ar stikla pulveri un piededzinot
upespērļgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Margaritiferidae"), lielas gliemenes, čaula masīva ar taisnu vai ieliektu apakšmalu un noapaļotiem galiem, iekļūstot svešķermenim veidojas pērle, 20 ģinšu, vairāki desmiti sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
strombus Gliemežu ģints ar taisnā leņķī saliektu kāju, kura dod tam iespēju pārvietoties ūdenī lecot, ap 60 sugas tropu jūrās.
perlamutrs Gliemju čaulas pati iekšējā kārta, kas sastāv no ogļskābā kalcija plāksnēm un zaigo dažādās krāsās.
macrodon Gliemju ģints ar taisnu slēdzenes malu un tai paralēliem gariem sānu zobiem, Latvijā juras formācijā kelovejā un oksfordā.
glikogenoze Glikogēna metabolisma traucējums agrā bērnībā; raksturīgs ar glikogēna nogulsnēšanos aknās, nierēs, sirdī, skeleta un gludajā muskulatūrā u. c. audos; slimība izpaužas kā hepatomegālija, hipoglikēmija, augšanas aizture.
gleņķains Glīzdains (par zemi, augsni).
gleņķaiņš Glīzdains (par zemi, augsni).
gatve Globālā tīmekļa dokumentu kopums, kuros aprakstīti komerciālie produkti un pakalpojumi, ko parasti sniedz kāds atsevišķs interneta pakalpojumu sniedzējs.
reklāmkarogs Globālā tīmekļa lappuses reklāma, kas parasti (bet ne vienmēr) izveidota taisnstūra formā un uz kuras uzklikšķinot nonāk reklamētajā tīmekļa vietnē.
meklētājprogramma WebCrawler globālā tīmekļa meklētājprogramma, ko izmanto tiešsaistes pakalpojumu sniedzēja organizācija _America Online (AOL)_.
skruva Gluda, apaļa plāksne, kas atrodas starp vērpjamā ratiņa spoli un rociņu.
glīzdains Glūdains; glums un lipīgs (par augsni).
daprasavāt Gludināt, līdz sasniedz vēlamo rezultātu.
ciliārķermenis gludo muskuļu veidojums aiz varavīksnenes, kas iestiepj vai atslābina lēcu; starene.
litogrāfija Gludspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā - attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas akmens, parasti kaļķakmens, plāksnes.
gļotas Glumas nogulsnes vai ūdenī peldošas daļiņas, kuras veido augu vai dzīvnieki organismi (parasti stāvošos ūdeņos).
saglūnēt Glūnot sasniegt.
glūdzēt Glūzdināt - saka par dzirnavu malšanas troksni.
glūzēt Glūzdināt - saka par dzirnavu malšanas troksni.
glūznēt Glūzdināt - saka par dzirnavu malšanas troksni.
falstafs Gļēvulīga, blēdīga, lielmanīga, bezkaunīga, humora pilna, resna, nodzērušos mutes bajāra tips Šekspīra lugās.
glēma Gļotainas nogulsnes.
kribrārija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Cribrariaceae"), saprofīti, sastopami gk. uz trupošas skuju koku koksnes, lapām, sūnām, 3 ģintis, 28 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 8 sugas.
stemonīta Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Stemonitaceae"), saprofīti, aug ciešās grupās uz trūdošas koksnes, lapām, 3 ģintis, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas.
trihija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Trichiaceae"), saprofīti, sastopamas uz trūdošas koksnes, celmiem, zariem un lapām, 5 ģintis, 38 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 12 sugu.
ulmaceae Gobu jeb vīksnu dzimta.
parastā vīksna gobu suga ("Ulmus laevis"), kas Latvijā sastopama gk. upju sanešu augsnēs.
Sociālistiskā darba varonis goda nosaukums PSRS 1938.-1991. g., ko piešķīra personām par novatorismu u. c. izciliem darba sasniegumiem rūpniecības, lauksaimniecības u. c. tautas saimniecības nozarēs, kā arī par zinātniskiem atklājumiem un tehniskiem izgudrojumiem, kas veicinājuši tautas saimniecības, kultūras un zinātnes attīstību.
akadēmiskais teātris goda nosaukums, ko Padomju savienībā piešķīra teātrim (korim) par izciliem sasniegumiem mākslā.
ambiciozs Godkārīgs; tāds, kam ir ambīcijas, kas cenšas kaut ko sasniegt gk. aiz godkārības.
pārslaucene Govs, kam kārtējās grūsnības neiestāšanās dēļ laktācijas periods ir ilgāks par gadu.
vecpiene govs, kas trīs mēnešus pēc atnešanās nav kļuvusi grūsna; pārslaucene.
Vadielaraba Grābens Jordānijas un Izraēlas teritorijā ("Wadi el Araba"), savieno Goras ieplaku (uz dienvidiem no Nāves jūras ieplakas) un Sarkanās jūras Akabas līča ieplaku, garums - \~125 km, platums - 10-25 km, dziļums - 500-1000 m, tuksnesis.
žvarkstenis Grabulis, troksni radoša rotaļlieta.
pamatnējums Grafikā, pret skābes iedarbību noturīgs slānis, kas tiek uzklāts uz gravējamās metāla plāksnes, strādājot dažādās oforta tehnikās.
kodināšana Grafikas metode attēla iegūšanai uz metāla plāksnes ar skābes palīdzību.
aksonometrija Grafisks paņēmiens telpisku figūru attēlošanai plaknē, izmantojot paralēlprojekcijas taisnleņķa koordinātu sistēmu.
hagāda Grāmata (bieži vien bagātīgi ilustrēta), kurā aprakstīts, kā jāietur ebreju Lieldienu maltīte, ievietoti Lieldienām domāti dziesmu un lūgsnu teksti un stāsts par jūdu iziešanu no Ēģiptes.
izlabojums Grāmatā ielaistu kļūdu labojumu saraksts, ko iespiež uz krāsainas papīra sloksnes un novieto grāmatas sākumā vai beigās.
foliants Grāmata pusloksnes formātā.
Ginesa pasaules rekordu grāmata grāmata, kurā apkopoti dabas un cilvēku pasaules augstākie sasniegumi dažādās jomās, iznāk kopš 1955. gada, dati tiek regulāri atjaunoti.
oktodecs Grāmatas formāts ar 18 lapām jeb 36 lapaspusēm loksnē.
oktāvs Grāmatas formāts, iedalot loksni 8 lapās; arī papīra formāts, loksnes astotdaļa.
sēdecs Grāmatas formāts, kam loksnē 16 lapas, t. i. 32 lappuses ar 4 locījumiem.
kases izdevumu orderis grāmatvedības dokuments, kas pamato skaidras naudas izsniegšanu no uzņēmuma kases.
memoriālorderis Grāmatvedības dokuments, uz kura pamata tiek ierakstītas saimnieciskās operācijas, kas nav saistītas ar kasi (bezskaidras naudas norēķini, preču izsniegšana un pieņemšana), atbilstošos grāmatvedības kontos.
lietpratēja uzdevums grāmatvedības reģistru kārtošana, finansu pārskatu analīze un maksātspējas noteikšana, konsultācijas grāmatvedības, nodokļu, iekšējās kontroles un citos jautājumos, kā arī citu ar grāmatvedību un revīziju saistītu pakalpojumu sniegšana.
hromobaktērijas Gramnegatīvu, aerobisku vai fakultatīvi anaerobisku, parasti nepatogēnu nūjiņveida baktēriju ģints; sastopamas augsnē un ūdenī tropu zemēs; raksturīga ir to spēja producēt violetu pigmentu, kas nešķīst ūdenī un hloroformā, bet labi šķīst spirtā.
peptokoki Grampozitīvu, anaerobisku kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptococcus"); atrodami pa vienam, pāros, pa trim vai neregulārā masā, ir ķīmiski organotropiski un spēj fermentēt proteīnu sabrukšanas produktus; cilvēka mutes dobuma, augšējo elpceļu un tievās zarnas normālas mikrofloras mikroorganismi; dažreiz izraisa mīksto audu infekciju un sepsi; atrodami arī augsnē.
granēšana Graudošana, rievošana, plūksnāšana; krāsaina iespieddarba reljefa apstrāde.
plēksnenis Grauds, kas neizbirst no zieda plēksnēm un parasti ir saaudzis ar tām.
artotipija Graudu autotipijas paņēmiens, uz vara plāksnes kopē un iededzina graudu tīklaini, tad pārnes pigmenta attēlu un kodina četros dzelzs hlorīda šķīdinājumos.
stiebrošana graudzāļu dzimtas augu attīstības fāze - stiebru augšana garumā; šajā laikā intensīvi aug arī lapas, tās beigās parasti ir izveidojusies lielākā daļa zaļmasas, palielinās sausnas procents.
velnauza Graudzāļu dzimtas auzu ģints suga ("Avena strigosa syn. Avena nuda subsp. strigosa", senāk arī "Avena fatua"), viengadīgs augs (parasti nezāle) ar ziedkopu skaru un lieliem, lauzītiem akotiem uz zieda plēksnēm.
kāpuniedre Graudzāļu dzimtas ģints ("Ammophila"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem, resniem sakneņiem, saritinātām lapu plātnēm un vaļējām makstīm, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
pļavauzīte Graudzāļu dzimtas ģints ("Helictotrichon"), augs ar stāvu vai pacilu stumbru, zeltaini dzeltenām vārpiņām un ziedu plēksnēm, kā arī ar akotiem, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
spartīna Graudzāļu dzimtas ģints ("Spartina"), dekoratīvs augs, kam nepieciešama mitra vai slapja augsne, zaļganās ziedvārpas ar sārti violetajām putekšņlapām ir labi piemērotas sauso ziedu kompozīcijām.
sāzas Graudzāļu dzimtas ģints daudzgadīgi lakstaugi ar resnu, garu sakneni (~ 50 sugu); lopbarības augi, dažas sugas - krāšņumaugi.
sāza Graudzāļu dzimtas ģints, daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, garu sakneni; vārpiņas primitīvas - ar daudziem ziediem, \~50 sugu. gk. Austrumāzijā, kalnu nogāzēs.
blīvceru stiebrzāles graudzāļu dzimtas lakstaugi ar cerošanas mezgliem augsnes virspusē.
līga Graudzāļu dzimtas stepes un tuksneša augs; kaviļa.
pārgrauzdēt Grauzdējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
slēpacis Grauzēju kārtas dzīvnieks, kam raksturīgs biezs, mīksts apmatojums, reducējušās acis, kuras atrodas zem ādas, un kas dzīvo augsnē izraktās alās.
dzeloņcūka Grauzēju kārtas ģints ("Hystrix"), neliels zīdītājs (ķermeņa garums - 60-90 cm, masa - līdz 30 kg) ar garām, asām adatām ādā, sevišķi uz muguras, 4-6 sugas, kas sastopamas mežos, savannās, tuksnešos Āfrikā, Dienvideiropā un Dienvidāzijā.
čikstināt Graužot, skrubinot radīt raksturīgu troksni (par ķirmi koka sienā vai mēbelē).
susinātājgrāvis Grāvis augsnes un virszemes gravitācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai.
ūdenserozija Gravu veidošanās vai augsnes vienlaidu noskalošanās.
galeniskais grebums grebums galeniskā, koka stumbram šķērsām nozāģētā plāksnē.
Ruskijs Grēda Austrumkunluna kalnu sistēmā ("Khrebet Russkiy"), Ķīnas rietumu daļā, garums - \~400 km, augstums - līdz 6626 m, sniega līnija - \~5500 m vjl., šļūdoņi.
sinhronā optiskā tīkla gredzens gredzentopoloģijas optisko šķiedru sinhronās pārraides tīkls, kurā pārraides ātrums sniedzas no 51,84 Mbit/sek līdz vairākiem Gbit/sek un kurā izmanto vienu vai vairākus pārraides ceļus starp tīkla mezgliem.
tievā zarna gremošanas trakta daļa no kuņģa līdz resnajai zarnai.
mizgrauzis Gremzdgrauzis - sīka brūna vai melna vabole, kuras kāpuri dzīvo zem koku mizas, retāk koksnē, veidodami cilindriskas ejas; \~5000 sugu, Latvijā 58 sugas.
bērzu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus ratzeburgi"), kuras kāpuri ziemo attīstības vietās zem bērzu stumbra mizas, vaboles lido jūnijā; māteseja taisna, vertikāla (garums 7—16 cm), tajā ierīkotas ventilācijas atveres — stumbra ārpusē redzami to apaļie caurumiņi; kaitē mežmalās, stipri izretinātās audzēs un parkos augošiem bērziem, kas vecāki par 40 gadiem.
papeterija Grezni vāki vai kartona soma, kur ievietot rakstāmā papīra loksnes, vēstuļu papīru, aploksnes u. tml.
luksusa numurs grezns viesnīcas numurs ar dzīvojamo istabu un vienu vai vairākām guļamistabām, dažkārt arī ēdamistabu, darbistabu, apspriežu telpu u. c.
kūsnīties Gribēt kaut ko izdarīt, bet pagurt, atkal sākt un atkal piekust; kūsnot.
sūnīties gribēt kur iet, skriet, lēkt vai sniegties, bet škēršļu dēļ nevarēt.
stele Grieķu kapa piemiņas akmens, garenas, augšpusē nedaudz sašaurinātas plāksnes veidā, kuras augšu sedz trijstūrains frontons vai palmete.
Likāons grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, Pelasga dēls, visnegodīgākais sava laika cilvēks, ko Zevs sodīdams pārvērta par vilku.
Pelops Grieķu mitoloģijā - bagātnieka Tantala dēls, kuru tēvs nogalināja un dzīrēs uzaicinātajiem dieviem pasniedza kā cienastu, bet dievi viņu atdzīvināja.
Trofonijs grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, Ergīna dēls, kopā ar brāli Agamēdu viņš uzcēla vairākus Poseidona tempļus Mantinejā, Delfu tempļa ieejas slieksni, Amfitriona pili, uzcēluši valdnieka Hirieja dārgumu krātuvi Boiotijā viņi tur ierīkoja slepenu eju un tā ieguva zeltu un sudrabu neskarot slēdzenes, tomēr iekrita lamatās.
Dike Grieķu mitoloģijā - dieviete, dievu valdnieka Zeva un taisnības un likumības dievietes Temīdas meita, taisnības dieviete, viena no horām.
horas Grieķu mitoloģijā - dievietes, kas seko cilvēka dzīves likumsakarīgajam ritējumam: Einomija ("likumība"), Dike ("taisnīgums") un Eirēne ("miers"); arī gadalaiku dievietes.
Astraja Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Temīdas meita, taisnības dieviete, kas "zelta laikmetā" mita cilvēku vidū, vēlāk, kad cilvēki zaudēja savu tikumību, tā pameta cilvēkus un pacēlās debesīs, kur kļuva par Jaunavas zvaigznāju.
Nausikaja Grieķu mitoloģijā - faiāku valdnieka meita, kas atrada un sniedza palīdzību vētrā cietušajam Odisejam.
Hēbe grieķu mitoloģijā - jaunības dieviete, Zeva un Hēras meita, nektāru un ambrozijas pasniedzēja Olimpā.
Sīsifs Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, kas bija tik viltīgs, ka spēja apmānīt pat dievus, bet Aīds viņu sodīja - viņam jāveļ kalnā smags akmens, kas, sasniedzis virsotni, atkal noripo lejā, un darbs jāsāk no gala.
Hekate grieķu mitoloģijā - krēslas, naksnīgu sapņu un burvību dieviete, titanīdu Persa un Astrejas meita, kura no Zeva saņēma varu pār zemes un jūras likteni, Urāns tai dāvāja milzu spēku.
Tersīts grieķu mitoloģijā - neievērojams karavīrs, kas piedalījies Trojas karā ahajiešu pusē, Ahileja un Odiseja ienaidnieks, varoņeposā "Iliāda" attēlots kā visneskaistākais, balamutīgākais un bezkaunīgākais no grieķiem.
Temīda grieķu mitoloģijā - taisnīgas tiesas un likumības dieviete, Urāna un Gajas meita, titanīda, Zeva otrā likumīgā sieva, horu un moiru māte; viņu attēloja ar saiti uz acīm (objektivitātes simbols), svariem vienā rokā un zobenu otrā rokā.
Pariss Grieķu mitoloģijā Trojas princis, Hēras, Atēnas un Afrodītes skaistuma sacensības tiesnesis; nolaupīja Helēnu, izraisot Trojas karu.
ēvelnazis griezējinstruments, ko iestiprina ēveles korpusā - tērauda plāksnīte, kuras vienā galā ir griezējasmens.
iridosklerotomija Grieziens sklērē un varavīksnenes malā glaukomas gadījumos.
žvarksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko.
blarkšķis Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, skārda traukiem dauzoties citam pret citu, strauji aizveroties stikla durvīm, logiem.
plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot.
švirksts Griezīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
larkšis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
larkšķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
laršķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu.
lobīt Griezt plānu (kokmateriāla) kārtu (piemēram, lai iegūtu finiera plāksnes).
virmot Griezties (pa gaisu) riņķveida, spirālveida kustībā (piemēram, par putekļiem, sniegu).
koksnes garengriezums griezums koksnes šķiedru virzienā, kas sakrīt ar galveno mehānisko un vadošo elementu garenasi.
pārgriezt Griežot (ko), pārsniegt (tā) izturības robežu.
šmurkšināt Griežot auklu, darbināt (rotaļlietu - šmurkšu); griežot auklu, panākt, ka (rotaļlieta) rada rūcošu troksni.
švurkstināt Griežot švurksteni radīt tam raksturīgo troksni.
ormanītis Griežveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas ģints ("Porzana"), neliels putns, īsi spārni un aste, taisns knābis, dzīvo purvainās vietās visā pasaulē, 13-20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
papirusniedre Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus papyrus"), līdz 5 m augsts lakstaugs ar resnu trīsšķautņainu stublāju (Āfrikā, Dienviditālijā), kura stiebrus izmanto papīra ražošanai.
grīšļu pūslītis grīšļu orgāns, kas izveidojies no sedzējplēksnes, tās malām saaugot, un aptver auglenīcu.
Taujas līcis grīvlīcis Ohotskas jūras ziemeļos, iesniedzas sauszemē 75 km, vidējais platums - 120-130 km, dziļums - 40-50 m, krasti stāvi, klinšaini, ziemeļrietumu daļā lēzeni, neregulāras diennakts plūdmaiņas līdz 5 m.
Gižigas līcis grīvlīcis Šeļihova līcī Ohotskas jūras ziemeļaustrumos, Taigonosa pussalas rietumos, iesniedzas sauszemē — 148 km, platums pie ieejas — līdz 260 km, neregulāras diennakts plūdmaiņas līdz 9,6 m.
Grundu Grundu ezers - atrodas Alūksnes novada Mālupes pagastā, Grundu purva vidusdaļā, platība - \~5 ha.
Grundu Grundu grāvis - Igrīves kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā, iztek no Grundu ezera.
mīnumeklētājs Gruntī, sniegā vai ūdenī izlikto mīnu atklāšanas ierīce.
nosusināšanas pakāpe gruntsūdens līmeņa pazeminājums nosusināšanas ietekmē, ko izsaka centimetros, un tas katrā vietā ir citāds, piemēram, mētru kūdrenī 15 m attālumā no grāvja tas ir 20 cm, 75 m attālumā — 5 cm; tomēr nosusināšanas efekts sniedzas tālāk no grāvja, nekā to iezīmē reāli aprēķināmā nosusināšanas pakāpe.
jērīga Grūsna (par aitu).
sivenīca Grūsna cūka.
telīdze Grūsna govs.
vadaļa Grūsna govs.
kucenīce Grūsna kuce.
kumelīdze Grūsna ķēve.
kumelnīca Grūsna ķēve.
kumeļnīdza Grūsna ķēve.
telīga Grūsnēja (govs).
grūsnīca Grūsnēja govs vai ķēve.
draktīgs Grūsnējs.
grūšņa Grūsnība (par lopiem).
grūsniecība Grūsnība.
telīgs Grūsns (par govi).
grūsnajs Grūsns.
grūsnējs Grūsns.
grūsnijs Grūsns.
grūtens Grūsns.
grūtnējs Grūsns.
pamattikumi Gudrība, vīrišķība, mērenība un taisnība; kardināltikumi.
Lajasmuiža Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Lejasciems" bijušā nosaukuma "Lejasmuiža" variants vietējā izloksnē.
Piertsmuiža Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Pirtsmuiža" nosaukums vietējā izloksnē.
guldzinēt Guldzēt - atskanēt troksnim, dzerot šķidrumu.
šņākt Gulēt miegā, parasti, radot šādu troksni.
zuntēt Gulēt, snaust.
migaža Gulētājs, snaudulis.
snaudacis Gulētājs, snaudulis.
snaudējs Gulētājs, snaudulis.
snauģis Gulētājs, snaudulis.
pimberis Gulsnim līdzīgs kokmateriāls.
slīpers Gulsnis - tēstu kokmateriālu sortiments; koka paliktnis pie kura piestiprina dzelzceļa sliedes.
apmalots gulsnis gulsnis četrskaldņu brusas veidā.
gulznis Gulsnis.
slīperis Gulsnis.
papildgulta Gulta, ko pēc nepieciešamības var ievietot viesnīcas numurā, kur, piemēram, nakšņo ģimene ar bērniem.
dvīņu gultas gultu izvietojuma veids viesnīcā, kad vienā numurā blakus atrodas divas vienguļamās gultas.
zleksnis Guļ kā zleksnis - saka par tādu, kas nekustīgi guļ.
buzis Gumijas, metāla, zīda vai cita materiāla cilindrisks kāts ar vienmērīgi pieaugošu resnumu; to lieto, piemēram, barības vada, urīnizvadkanāla mehāniskai paplašināšanai, medikamentu ievadīšanai vai sašaurinājuma lokalizācijas un pakāpes noteikšanai.
krauklene Gundegu dzimtas ģints ("Actaea"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros; parastie velnakrēsli, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
zilausis Gundegu dzimtas ģints ("Consolida", pēc senākas klasifikācijas "Delphinium"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, plūksnaini dalītām lapām un zili violetiem ziediem skrajos ķekaros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
nigella Gundegu dzimtas ģints ("Nigella"), viengadīgi lakstaugi ar divkārt vai trīskārt plūksnaini dalītām lapām, divkāršu apziedni un augli - someņu kopaugli Vidusjūras apkārtnē; \~20 sugu.
peonija Gundegu dzimtas ģints ("Paeonia"), daudzgadīgs augs ar lieliem, parasti sarkaniem, sārtiem vai baltiem, ziediem un plūksnainām lapām, 45 sugas, Latvijā audzē 15 sugu, >100 šķirņu.
saulkrēsliņš Gundegu dzimtas ģints ("Thalictrum"), lakstaugs ar lielām, plūksnainām lapām un sīkiem ziediem skarās, \~120 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, visas indīgi augi.
klematiss Gundegu dzimtas vasarzaļš, dekoratīvs, koksnains vīteņaugs, arī ilggadīgs lakstaugs.
dekeneja Gundegu rindas ģints ("Decaisnea"), dekoratīvi, stāvi krūmi ar lielām, plūksnaini saliktām lapām.
zaļumjaunavas Gundegziežu dzimtas zāļaugu ģints, divkārt līdz trīskārt plūksnotām lapām ar matveidīgām galotnēm, īpatnējām šaurām nektārlapiņām.
kulša Gurns, ciska, kāja; kulksnis.
kāpt (arī tikt) uz augšu gūt panākumus darbā, sabiedrībā, sasniegt izcilāku stāvokli.
tikt (arī kāpt) uz augšu gūt panākumus darbā, sabiedrībā, sasniegt izcilāku stāvokli.
kāpt uz augšu gūt panākumus darbā, sabiedrībā, sasniegt labāku stāvokli.
bakauts Gvajaki, gvajaka koks, gvajaks - tropu augs, līdz 15 m augsts koks ar ļoti cietu, smaržīgu koksni, ko lieto bloku, ķegļu un zobratu izgatavošanai, kā arī laboratoriju praksē un medicīnā.
kavalergardi gvardes kavalērijas pulks Krievijas impērijā (pastāvēja no 1799. līdz 1917. g.), kura virsnieki piederēja pie augstākās aristokrātijas aprindām.
koksnes gāze ģeneratorgāze, ko iegūst, gazificējot koksni.
kvarca ģenerators ģenerators, kurā svārstību frekvenci stabilizē, izmantojot pjezokvarca plāksnītes svārstības (pjezoefektu) periodiskā elektriskajā laukā, kura frekvence atbilst kvarca plāksnītes pašsvārstību frekvencei.
tundra ģeogrāfiskā zona arktiskajā un subaktiskajā joslā starp arktiskajiem tuksnešiem un mežatundru.
Normandija Ģeogrāfisks reģions Francijas ziemeļos, kas atbilst vēsturiskajai Normandijas hercogistei, platība - 30627 kvadrātkilometri, \~3,45 mlj iedzīvotāju, 1956. g. šajā teritorijā tika izveidoti divi reģioni - Augšnormandija un Lejasnormandija.
aktīvais slānis ģeokrioloģijā - vasarā atkūstošs augsnes un grunts slānis mūžīgā sasaluma apgabalos.
harnišs Ģeoloģijā kalnraču apzīmējums slīdņu plāksnēm starp 2 iežu kompleksiem.
Brāžu krāces un Akmeņupītes ūdenskritums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Madonas novada Ērgļu un Sausnējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., lejpus Ērgļiem ir \~3 km garš Ogres upes visstraujākais posms - Brāžu krāces, turpat sāngravā, pa kuru ieplūst Akmeņupīte, izveidojies ūdenskritums.
Kaltenes kalvas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rojas pagastā, uz ziemeļiem un ziemeļrietumiem no Kaltenes, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība - 575,9 ha, tās ir līdz 6 m augstas akmeņu grēdas, lielākā (Velna kalva) izveidojusies pēdējā apledojuma laikā, tās augstums - 3-6 m, garums - 900 m, platums - 35-60 m (līdz 1970. gadiem, kad akmeņus izmantoja ceļu būvei, tās augstums sasniedza 20 m).
Vīksnu alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Salacas labajā krastā, 3,5 km lejpus Staiceles tilta, Staiceles pagastā pie Vīksnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 0,8 ha, ala izveidojusies dzeltena smilšakmens iezī, ieeja ovāla 2 m augsta un >1 m plata, priekštelpa augstāka, galvenā ala taisna, 24 m gara, pa kreisi no tās — 2 sānzari (garums — 8 m un 4,4 m), nedaudz augstāk ir otra ala ar 3 ejām \~20 m kopgarumā.
konfigurācija ģeometrijā – galīga incidences sistēma, kas sastāv no punktiem un taisnēm.
paralēļu aksioma ģeometrijas aksioma: katrai taisnei plaknē caur punktu ārpus tās var novilkt tikai vienu taisni, kas to nekrusto; pieņemot vai noraidot šo aksiomu, izveidojas attiecīgi Eiklīda vai neeiklīda ģeometrija.
longimetrija Ģeometrijas daļa, kas apskata tikai punktus uz ņemtās taisnes.
traktrise Ģeometriska līkne, kurai raksturīgs tas, ka jebkurā tās punktā novilktas pieskares nogrieznim no pieskaršanās punkta līdz noteiktai taisnei ir vienāds garums.
kopne ģeometriski neizmaināma konstrukcija, kas veidota no galapunktos savstarpēji savienotiem taisniem stieņiem.
konuss Ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, taisnleņķa trijstūrim griežoties ap vienu no savām katetēm.
meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztu, retāk liektu līniju spirāles.
ģeostrofisks Ģeostrofiskais vējš - gaisa masu vienmērīga horizontāla kustība taisnā virzienā, kad berzes spēku var ignorēt.
jostturis Ģērbam, parasti piejostai piestiprinātā sloksnītes veida papilddetaļa, kurā iever jostu, lai tā turētos paredzētajā vietā.
sprandzēties Ģērbties ciešā, šaurā (parasti ar āķiem, sprādzēm aizdarāmā) apģērbā; jozt sev apkārt (jostu, siksnu), to cieši savelkot un aizdarot (parasti ar sprādzi).
ģimenes plānošanas tradicionālās metodes ģimenes plānošanas metodes bez modernās zinātnes sasniegumu pielietojuma - kalendārā metode, atturēšanās no dzimumdzīves, barošana ar krūti, ārstniecisko augu pielietošana u. c.
zemtemperatūras saistvielas ģipša saistvielu grupa, kuru termiskās apstrādes temperatūra nepārsniedz 200 °C, kā būvģipsis, veidņu ģipsis (ātri saistās un cietē), augststiprības ģipsis (ātri saistās un cietē.
augsttemperatūras saistvielas ģipša saistvielu grupa, kuru termiskās apstrādes temperatūra sasniedz līdz 1100 °C, kā anhidrītcements, klona ģipsis (lēni saistās un cietē).
Havajas ģitāra ģitāra, kuras izcelsme saistāma ar blūza izpildītājiem, kas vilka (slidināja) pa instrumenta stīgām nosistu pudeles kakliņu, nazi u. c., 20. gs. 30. gados izveidojās ģitāras mūsdienu forma ar statīvu, stīgas strinkšķina ar plektru vai metāla uzpirksteni, piespiež ar metāla plāksnīti.
fluorīts halogēnu grupas dažādas krāsas stiklam līdzīgs minerāls, kalcija fluorīds CaF~2~; izmanto metalurģijā (par kusni), optikā, fluora ieguvei, krāsainos paveidus – juvelierizstrādājumiem.
turku pirts hamams - tuvo Austrumu valstīm raksturīgs rekreācijas komplekss, kurā ietilpst tvaika pirts (poraina akmens plāksne, caur ko sūcas tvaiks), mazgāšanās un masāžas procedūras.
vahumi Hamītu cilts Austrumāfrikā, uz ziemeļrietumiem no Viktorijas ezera, tās piederīgie sasniedz līdz 2 m garumā.
koge Hanziešu kuģi, ar kuriem pārvadāja preces Rietumeiropā; kuģis būvēts no plankām ar vienu mastu un taisnām burām; kogs.
helislēpošana Helibordings - aktīvā tūrisma veids, kurā kalnu slēpotāji vai snovbordisti tiek uzvesti kalnā ar helikopteru un nobraucienu veic patstāvīgi bez marķētas un sagatavotas trases; parasti izvēlas vizuāli pievilcīgus kalnus ar neskartu ainavu un nobraucienam izmanto apsnigušu šļūdoņa virsmu.
ksilāns Hemiceluloze, atrodama pārkoksnētos augu šūnapvalkos, kviešu salmos, saulgriežu sēklu mizās u. c.; hidrolizējot ar skābi, rodas ksiloze.
hemogēns Hemogēni ieži - ieži, kas veidojušies, izgulsnējoties no ūdens šķīdumiem, piem., minerālsāļi, krams.
hemosideroze Hemosiderīna nogulsnēšanās aknās u. c. orgānos un audos.
pneimotērps Hermētisks plastikāta tērps darbam atmosfērā, kurā ir radioaktīvas gāzes un radioaktīvi putekļi; gaisa spiediens pneimotērpā nedaudz pārsniedz atmosfēras spiedienu.
mikrospora Heterosporaugu vīrišķā gametofīta sākotnējā šūna, kas turpmāk veidojas par ziedputeksni.
Kopala Hevsuru (Gruzijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - lokāla dievība, kas cīnās pret dēviemun un tos uzveic, palīdz slīcējiem vai tiem, kurus aprakusi sniega lavīna, palīdz dziedināt noburtos vai garīgi slimus cilvēkus.
Alnus x pubescens hibrīdiskais alksnis, šīs ģints suga.
viļņu pretestība hidroaeromehānikā – pretestība, kas rodas, ja gāzes ātruma attiecība pret ķermeni pārsniedz skaņas ātrumu šai gāzē un ir triecienviļņa ierosināšanai patērētās enerģijas daudzums.
hidrolizāts Hidrolīzes produkts; šķīdums, kas rodas, koksni hidrolizējot ar ūdeni.
agrometeoroloģiskā stacija hidrometeoroloģiskā dienesta iestāde, kurā regulāri izdara agrometeoroloģiskus novērojumus, seko lauksaimniecības kultūru attīstībai un sniedz prognozes.
ūdenskultūra Hidroponika - barības šķīdums, kas nodrošina augu audzēšanu bez augsnes, kad augu saknes atrodas daļēji šajā šķīdumā, daļēji gaisā un daļēji porainos pārsegumos, kas augus balsta.
Daugavpils hidroelektrostacija hidrotehnikas būves projekts Daugavas hidoelektrostaciju kaskādē, kuras projektēšana tika uzsākta 20. gs. 70. gados, 1979. g. tika uzsākti celtniecības sagatavošanas darbi, bet 1986. g. tika uzsākta kampaņa presē par šī projekta kā ekoloģiski un ekonomiski neattaisnojamās būves celtniecības pārtraukšanu.
Katrīnas dambis hidrotehniska būve Rīgā aizsardzībai pret plūdiem un Daugavas gultnes regulēšanai, būvēts 1764.-1769. g. sniedzās no Ķeizardārza (tag. Viestura dārzs) līdz Mīlgrāvim.
Komētforta dambis hidrotehniska būve Rīgā, Daugavgrīvā, uz ziemeļiem no Daugavgrīvas cietokšņa, uzbūvēts 1780. gados, lai regulētu Daugavas gultni un ziemeļrietumu virzienā izveidotu taisnu kuģu ceļu uz jūru.
Lielie Himalaji Himalaju kalnu sistēmas galvenā, augstākā daļa starp Mazajiem Himalajiem dienvidos un Ladaka grēdu ziemeļos, garums - >2400 km, platums - 50-90 km, 10 virsotnes >8000 m vjl., sniega līnija - 4500-5500 m vjl.
piepjusēnes himēnijsēņu grupa, kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas, kas attīstās kā saprotrofi uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi; augļķermeņi, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, var būt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi, spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā, pēc konsistences tie var būt kokaini, korķaini, gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini.
kortīcija himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Corticiaceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, bieži malās atstāvoši no substrāta, izraisa skujkoku un lapkoku koksnes balto trupi, Latvijā konstatētas 42 ģintis, 82 sugas.
sānause Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Pleurotaceae"), saprofītiskas un parazītiskas sēnes, kas attīstās uz koksnes, lakstaugiem, retāk augsnē, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 9 sugas.
mušmire Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Amanitaceae"), lapiņu sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un kas parasti ir indīga, 3 ģintis, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
mēslene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Bolbitiaceae"), sēnes ir saprofītiskas, gk. sastopamas ceļmalās, zālājos, mēslainēs, dažas sugas mežā uz koksnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis.
sēdene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Crepidotaceae"), saprofīti, aug uz nokritušiem zariem, celmiem, retāk augsnē, \~25 sugas.
virpainīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Strophariaceae"), pārsvarā saprofīti, aktīvi koksnes un augu atlieku noārdītāji, vairākas sugas ir parazīti uz dzīviem kokiem, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 32 sugas.
skaistgalve Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Calocybe"), sēņu augļķermeņi parasti ir balti un lieli, cepurīte nedaudz izliekta, vēlāk plakana, aug uz prauliem, meža zemsegā, retāk augsnē, 13 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
pienaine himēnijsēņu klases bērzlapju dzimtas ģints ("Lactarius"), cepurīšu sēne, kuras augļķermenis satur piensulu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 45 sugas (t. sk. krimildes, rudmieses, vilnīši, saldūksne, eglene, cūcene, sarkandzeltaine un alksnene).
piepjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), augļķermeņi nagveidīgi ar cepurīti un kātiņu, plakani, pakavveidīgi, spilvenveidīgi, klājeniski, vairākums noārda koksni; Latvijā 42 ģintis, 90 sugas.
antrodija himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Antrodia"), kas izraisa koksnes brūno trupi.
sētaspiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Gloeophyllum"), kas izraisa koksnes brūno trupi; parasti aug apslēpti, noārda aplievu un kodolkoksni; zem koksnes veselās virsmas redzami tabakbrūni, sīki satrupējušas koksnes kubiņi ar 2-5 mm garu šķautni.
ķiverene Himēnijsēņu klases tīmekleņu dzimtas ģints ("Galerina"), saprofīti, aug uz meža nobirām, koksnes, sūnām.
sērsēne himēnijsēņu klases virpainīšu dzimtas ģints ("Hypholoma"), saprofīti, aug uz koksnes, kūdras, sūnām, augsnes, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 12 sugas.
Dharma hindu mitoloģijā - dievišķs prātnieks, arī taisnības dievs, kas personificē jēdzienu "dharma", t. i. likumu, morālo, tiesisko kārtību, likumību.
Ganeša Hindu mitoloģijā - gudrības dievs, ko hinduisti pielūdza pirms jebkura svarīga darba sākšanas; attēlots kā mazs, resns vīrs ar ziloņa galvu.
sekanss Hipotenūzas attiecība (taisnleņķa trīsstūrī) pret taisnajam leņķim piegulošo kateti.
tahionas Hipotētiskas daļiņas, kuru kustības ātrums pārsniedz gaismas ātrumu vakuumā; eksperimentāli nav atklātas.
hipsogrāfisks Hipsogrāfiskā līkne taisnstūra koordinātās attēlo dažādos uz zemes izplatītos augstumus (uz sauszemes) un dziļumus (okeānā).
radula Hitīna plāksnīte gliemju mutes dobumā, kas darbojas kā barības saberzēja.
henītis holsndiešu gaišais alus _Heineken_ ar 5% alkohola saturu.
tumšie gadsimti Homēra laikmets (11.-9. gs. p. m. ē.). Apzīmējums radies tāpēc, ka par šo laikmetu ir niecīga informācija - maz arheoloģisko materiālu, no rakstītiem avotiem ziņas par tālaika dzīvi sniedz vienīgi Homēra eposi.
buferattālums Horizontālas attālums no kodolsprādziena epicentra, kas, ja to pieskaita drošības radiusam, dod vēlamo pārliecību, ka netiks pārsniegta vēlamā riska pakāpe.
adums Horizontāls apaļkoks masta priekšpusē, kas paredzēts taisno buru piestiprināšanai.
rotējošā krāsns horizontāls vai mazliet ieslīps tērauda cilindrs, kas oderēts ar ugunsizturīgiem materiāliem; materiālu apdedzināšanai izmanto krāsnī ievadītā kurināmā sadegšanas siltumu; lieto cementa klinkera apdedzināšanai un stikla frišu iegūšanai.
apvārsme Horizonts, apvārsnis.
adrenalīns Hormons, ko (stresa apstākļos) izstrādā virsnieru dziedzeris, un kas paātrina un pastiprina sirdsdarbību, elpošanu, sagatavojot ķermeņa muskuļus palielinātai slodzei.
kronverks Hornverks - cietokšņa prieksnocietinājums.
Horvātija Horvātijas Republika - valsts Balkānu pussalā (horv. val. "Hrvatska"), platība - 56610 kvadrātkilometru, 4489400 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Zagreba, administratīvais iedalījums - 20 županiju un 1 pilsēta, robežojas ar Slovēniju, Ungāriju, Serbiju un Bosniju un Hercegovinu, apskalo Adrijas jūra.
paraganglijs Hromafīnie orgāni, hromafīnā sistēma, adrenālā sistēma - mugurkaulnieku un cilvēka organisma audi, kas atrodas simpātiskās nervu sistēmas pinumos un mezglos un kas veido virsnieru dziedzeru serdes vielu.
jodisms Hroniska saindēšanās ar jodu un joda savienojumiem: galvassāpes pieres apvidū, iesnas, siekalošana, ādas izsitumi (parasti pinnes).
heterohromiskais ciklīts hronisks vienas acs ciklīts, kas depigmentē varavīksneni un rada atšķirību acu krāsā.
Joskeha Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - pavasara simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Taviskarons - ziemas simbols), kurš radīja ielejas, taisnas upes, mežus, medījumus.
kuršu valoda ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda; līdz 15.-16. gs. tajā runāts tag. Lietuvas ZR - līdz Klaipēdai, Kurzemē vēl 16. gadsimtā; tās pēdas saglabājušās vietvārdos, liet. val. žemaišu dialektā un latv. val. kursiskajās izloksnēs.
idehāns Idhāns - smilšu tuksneša apzīmējums arābu valodā.
gaišais ieaugums ieaugums, kura koksnes krāsa ir tuva apkārtējās koksnes krāsai un nesatur mizas iekļāvumus.
balsns Iebalts, balgans; balsnējs.
trattoria Iebraucamā vieta; neliela provinciāla viesnīca.
apšļūkāt Iebraukt, izveidot sliedes sniegā ar slēpi.
meža cūku vanna iedobe mālainā augsnē, ko dzīvnieki padziļinājuši, parasti mitrā vietā, kur meža cūkas vannojas, cīnoties ar knišļiem, odiem, ērcēm u. tml.
vistinieks Iedobta vieta krāsns apakšā, kur ziemā mitināja vistas.
acs Iedobums kartupelī, kur aug asni.
rieris Iedobums krāsns mūrī (kur var ko žāvēt, sildīt); iere (1).
iere Iedobums krāsns mūrī (kur var ko žāvēt, sildīt); ieris.
rove iedobums krāsns mūrī (žāvēšanai, sildīšanai).
kulba Iedobums krāsns priekšā.
kuldeņa iedobums krāsns priekšas sānos degošu ogļu uzglabāšanai pelnos (dūbe).
paceple Iedobums maizes krāsns apakšā.
papārte Iedobums zem krāsns mūrīša, kur saslaucīt ogles, kad tās izdzēstas.
rine Iedobums, padziļinājums krāsns siltummūrī.
paseknis Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; pasekne (1); paseksnis (1).
pasekne Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; paseknis (1); paseksnis (1).
krāsapuža Iedobums, vieta zem krāsns mūra; krāsnsapuža.
krāsnsapuža Iedobums, vieta zem krāsns mūra.
meridiāns Iedomāta planētas virsas riņķa līnija, kas savieno tās abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru.
finiša līnija iedomāta taisna līnija starp divām finiša zīmēm (markām).
Zemes ass iedomāta taisne, ap kuru notiek Zemes rotācija, veicot pilnu apgriezienu diennakts laikā.
ortostiha Iedomāta vertikāla līnija, kas novilkta starp lapu vai sānsakņu pamatnēm, kuras atrodas cita virs citas uz vienas taisnes.
iedriskāt Iedriksnāt.
pentahlorfenols Iedzeltena, kristāliska, ļoti indīga viela, ko izmanto koksnes konservēšanā.
nemaliskā miopātija iedzimta anomālija, kam raksturīga muskuļu distrofija ar fibrillu izdilšanu un adenozīntrifosforskābes kristālu izgulsnēšanos.
porfirisms Iedzimta konstitucionāla anomālija vai hroniski un akūti vielmaiņas traucējumi ar porfirīnu nogulsnēšanos iekšējos orgānos, īpaši kaulos un skrimšļos.
etmocefālija Iedzimta patoloģija, kam raksturīgs snuķveida deguns; parasti saistīta ar ciklopiju, arinencefāliju, ciklencefaliju.
ciklopija Iedzimta sejas un acu kroplība, kas izpaužas kā viena orbīta sejas viduslīnijā, virs kuras atrodas snuķveidīgs deguna rudiments.
iriderēmija Iedzimts pilnīgs vai daļējs varavīksnenes trūkums.
pahidaktilija Iedzimts pirkstu resnums.
gorža Ieeja apcietinājumā (cietoksnī); apcietinājuma aizmugurējā (uz savējo pusi vērstā) mala.
ķemme Iegarena plāksne (matu sakārtošanai) ar, parasti vienādiem, iegriezumiem vienā vai, retāk, abās malās.
ellīpse Iegarena slēgta līkne, ko dabū, kad caur konu ieslīpi pret viņa asi liek plāksni; elipse.
čepešbļoda Iegarens, lēzens trauks cepeša uzlikšanai un pasniegšanai galdā.
emaljēšanas paņēmieni iegremdēšana, uzliešana, uzputināšana ar nostiprināšanu, apdedzinot krāsnī, plazmā vai ar indukcijas paņēmienu.
iestigt Iegrimt (piemēram, dubļos, sniegā, muklājā) tā, ka nevar pavirzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
ieliece Iegrimusi vai ieliekta Zemes garozas daļa, kuras garums vairākkārt pārsniedz platumu.
demogrāfiskās investīcijas ieguldījumi (parasti ilgtermiņa) demogrāfisko mērķu sasniegšanai.
ārvalstu sabiedrība ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs, kas reģistrēts ārvalstī, kura nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, un kas likumā noteiktajā kārtībā uzsācis ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas teritorijā.
kifotisks iegurnis iegurnis, kuram palielināts ieejas taisnais izmērs, bet samazināts izejas šķērsizmērs.
konjugāta Iegurņa ieejas taisnais diametrs.
jumta skaida iegūst ēvelējot ar speciālu ēveli, labākais materiāls - bezzaru, smalkšķiedrainas koksnes skuju koki, bet biežāk (lētuma dēļ) lieto apsi; garums - 72 cm, platums - 10-20 cm, biezums - līdz 1 cm.
samesties Iegūt (kādu īpašību), sasniegt (piemēram, kādu pakāpi, stāvokli) - parasti par parādībām dabā.
tikt pie elpas iegūt rīcības brīvību, sasniegt labklājību.
izcīnīt Iegūt, sasniegt (bruņotā cīņā, karā).
izkarot Iegūt, sasniegt (piemēram, kādu stāvokli) bruņotā cīņā, karā.
stimulēšana Ieinteresētības radīšana, arī pamudināšana uz kaut ko; labāku darbības rezultātu sasniegšanas veicināšana; piem., uzņēmumos iespējama personāla stimulēšana ar prēmijām, piemaksām pie algas, dāvanām, uzslavām u. tml.
groži Iejūga daļa - virve, siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu.
sedulka Iejūga sastāvdaļa - ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu.
vēdersiksna Iejūga sastāvdaļa - siksna, kas, izstiepta zem zirga vēdera, savieno abas ilksis.
siltums Iejūtība, atsaucība, arī laipnība, sirsnība.
silts Iejūtīgs, atsaucīgs, arī laipns, sirsnīgs.
tofs Iekaisuma granuloma, radusies no organisku vai neorganisku sāļu izgulsnēšanās audos, sevišķi podagras urātu mezgli.
fumigators Iekārta augsnes, augu vai noliktavu fumigācijai.
lokšņu iespiedmašīna iekārta iespiešanai kas apdrukā materiālu loksnēs, izmantojot pašpielicēju.
uzķērājmehānisms Iekārta lifta kabīnes vai pretsvara lejup kustības apturēšanai (gadījumos, kad pārtrūkušas troses vai citu iemeslu dēļ kabīnes kustības ātrums pārsniedzis nominālo).
elektriskās enerģijas pārveidotājs iekārta maiņstrāvas pārveidošanai līdzstrāvā (taisngriezis), līdzstrāvas pārveidošanai maiņstrāvā (invertors), maiņstrāvas frekvences izmainīšanai, lieljaudas elektrisko ķēžu ieslēgšanai un atslēgšanai, sprieguma regulēšanai u. c.
tarkšķis Iekārta, ierīce u. tml., kas darbojoties rada šādu troksni.
gludinātājfiltrs Iekārta, ko taisngriežos izmanto izejas sprieguma pulsāciju nogludināšanai.
akmeņgriešanas mašīna Iekārtu ar diskveda zāģiem akmensmateriālu sazāģēšanai sīkākos gabalos vai plāksnēs.
kvadrātiekavas Iekavas ar taisniem leņķiem ([]).
iestrādāt Iekopt (augsni, tīrumu u. tml.).
apdobe Iekopta augsnes josla ap koku vai krūmu, kas aptuveni atbilst sakņu izplatības joslai.
iesnarkšēties Iekrākties, radot padobju, vibrējošu troksni.
vienpusējā iekraušana iekraušana, izmantojot tikai vienu transportlīdzekļa pusi. Neizdevīgākais no visiem iekraušanas veidiem, jo, salīdzinot ar divpusējo vai trīspusējo iekraušanu, neļauj sasniegt maksimālo darba ražīgumu un minimālo dīkstāves laiku iekraušanai.
jeksna Ieksna.
iekšķība Iekšēja izpausme, sirsnība.
akutrauma Iekšējās auss bojājums, ko rada īslaicīgas spēcīgas skaņas vai ilgstošs troksnis.
kultūraugsne Iekultivēta, ielabota augsne.
uzkurs Iekuri krāsns iekuršanai.
Lienes iela iela Rīgā, Grīziņkalnā, kur visbiežāk varot sastapt prostitūcijas pakalpojumu sniedzējas.
Vaives senleja ieleja, pa kuru līkumo Vaives upe Priekuļu pagastā, garums — 6,5-7 km, platums — 2 km, dziļums — 45-60 m, atdala Cēsu un Ģūģeru paliksni.
Gdaņskas līcis ielīcis Baltijas jūras dienvidos, Krievijas un Polijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 74 km, platums — pie ieejas 107 km, dziļums — līdz 115 m.
Hānebuktens Ielīcis Baltijas jūras dienvidrietumos, Zviedrijas dienvidu piekrastē, starp Borholomas šaurumu un Hānes sēkli, iesniedzas sauszemē - 10 km, platums pie ieejas - 65 km, dziļums - 50 m.
ieblokot Ielikt, iespīlēt blokus (zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus).
ieloknis Ieloksnis.
pāriemaksa Iemaksa, kas pārsniedz nepieciešamo.
vaigsiksna Iemauktu galvenā siksna, kas atrodas apkārt zirga galvai.
uzpierenis Iemauktu pieres siksna.
padzerklis Iemauktu siksna, kas apņem zirga kaklu.
apskādēt Iemīļots zagļu runas veids, lai attaisnojoši apzīmētu savus grēkus.
produktīvais, galvenais ienesums ienestā nektāra krājumi, kas vairākkārt pārsniedz saimes patēriņu un veido atņemamo medu.
reprezentācija iepazīstināšana (ar sasniegumiem, darba rezultātiem); arī izrādīšanās.
saplīksnēt Ieplaiksnīties.
Čujas stepe ieplaka Altaja dienvidaustrumos, 1750-2000 m vjl., Krievijas Altaja Republikā, garums rietumu-austrumu virzienā — \~70 km, platums — līdz 40 km, paugurains līdzenums, kalnu pļavu augsnes.
Minusinskas ieplaka ieplaka Austrumsibīrijā, Krievijas Krasnojarskas novadā, starp Kuzņeckas Alatavu, Rietumsajāniem un Austrumsajāniem, paugurains vidēji augstu kalnu reljefs, augstums — 240-700 m.
Tuvas ieplaka ieplaka Jeņisejas augšteces apvidū, Krievijas Tivas Republikā, ietver Rietumsajāni, Altajs, Tannuolas grēdas un Austrumtuvas kalniene, garums — \~400 km, platums — 25-70 km, paugurains līdzenums, zemas sopkas, augstums — 600-900 m, graudzāļu-vērmeļu stepe, šķembainas kastaņbrūnās augsnes.
politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta, arī attapīga izturēšanās, rīcība, arī paņēmienu kopums kāda (parasti savtīga) mērķa sasniegšanai.
koksnes termodinamiskā modificēšana iepriekš uzsildītas, iztvaicētas, sausas vai pildītas koksnes modificēšana, to blīvinot ar sekojošu augsttemperatūras žāvēšanu un termisko apstrādi.
vizēt Ierakstīt vīzu (1) pasē; iesniegt pasi šādas vīzas saņemšanai.
sapa Ierakumi, pa kuriem, atrodoties aizsegā, var tuvoties aplenktajam cietoksnim vai pretinieka ierakumiem (pozīciju karā).
atdžinkstēt Ierasties ar džinkstošu troksni.
ieris Iere - iedobums krāsns mūrī (kur var ko žāvēt, sildīt).
izlīdzinātājs Ierīce (piemēram, augsnes, javas) izlīdzināšanai.
nestuves Ierīce (plāksne, kaste u. tml. ar rokturiem), kas paredzēta kā pārnešanai un ar ko parasti strādā divi cilvēki.
punktūra Ierīce ātrspiedēs, kas iespiež 2 caurumiņus loksnē, lai vairākkrāsu vai abpusējos iespiedumos krāsas viena otrai pareizi piekļautu.
aizlaidnis Ierīce dūmvada noslēgšanai (krāsnī, skurstenī); aizbīdnis.
žalūzijas Ierīce gaisa plūsmas nodrošināšanai vai regulēšanai (parasti no nekustīgi iestiprinātām vai kopēji grozāmām paralēlām plāksnītēm).
regenerātors Ierīce gāzes krāsnīs siltuma izmantošanai, kas citādi bez nekāda labuma aizietu projām.
taisnotājs Ierīce maiņstrāvas pārveidošanai līdzstrāvā; taisngriezis.
garengrieznis Ierīce papīra mašīnās, kas papīra lenti garumā sadala noteiktās sloksnēs.
sniega arkls ierīce sniega nostumšanai (no ceļa).
sniegmērs Ierīce sniega segas blīvuma mērīšanai.
rektoskops Ierīce taisnās zarnas izmeklēšanai - caurule ar optisku sistēmu un elektriskās gaismas avotu.
pieauguma svārpsts ierīce tieva, cilindriska koksnes parauga iegūšanai, lai pēc gadskārtu skaita noteiktu koka vecumu vai spriestu par stumbra caurmēra pieaugumu dažādu mežsaimniecisko pasākumu vai dabas faktoru ietekmē; sastāv no doba urbja (tas izgatavots no leģēta un īpaši norūdīta tērauda), roktura un ekstraktora, ar ko izvelk atgriezto koksnes paraugu.
vizieris ierīce uz lidaparāta borta apkārtnes novērošanai, objektu atpazīšanai un sekošanai mērķim; ierīce, kas mēra vēja ietekmē radušos novirzi no uzdotā virziena; mērķēkļa plāksnīte ar izgriezumu.
lobmašīna Ierīce, ar ko iegūst ļoti plānu koksnes kārtu (piemēram, finiera rūpniecībā).
rūceklis Ierīce, iekārta u. tml., kuras motors rada samērā skalu, zemu troksni; rūcenis (2).
rūcenis Ierīce, iekārta u. tml., kuras motors rada samērā skaļu, zemu troksni; rūceklis (2).
taisnotājs Ierīce, instruments (kā) iztaisnošanai.
pašpielicējs Ierīce, kas automātiski padod loksnes lokšņu iespiedmašīnā.
ceļa slēdzis ierīce, kas komutē elektrisko ķēdi, kad iekārtas kustīgā sistēma sasniedz ceļa galu (gala slēdzis) vai zināmu pozīciju tās ceļā.
signāls Ierīce, kas rada šādu fizikālu lielumu vai fizikālu lielumu kopumu; arī priekšmets, ko izmanto informācijas sniegšanai.
difuzors Ierīce, kas sastāv no paralēlām stikla plāksnītēm ar svītrojumu (režģi) attēla asuma samazināšanai.
gabarīta vārti ierīce, kas sastāv no rāmja, iekšpusē atbilstoši iekraušanas gabarīta kontūrai uz šarnīriem nostiprinātas plāksnītes atklātā ritošā sastāvā iekrautas kravas gabarīta pārbaudei.
informators Ierīce, kas sniedz, pārraida informāciju.
piebīdne Ierīce, ko novieto pie iespiežamās loksnes abām leņķī esošām malām un kas piebīda loksni spiedes vai lokāmās mašīnas papīra satvērējam un sānu markām, kā arī regulē iespiežamās vai lokāmās loksnes pareizo stāvokli.
izcēlājs Ierīce, mašīna sakņu izcelšanai no augsnes.
ugunsdrošības sistēma ierīces un pasākumi ugunsnelaimes novēršanai, signalizēšanai, ugunsgrēka dzēšanai vai lokalizācijai.
nominālie dati ierīci raksturojošu datu kopums, kas atbilst nominālam darba režīmam; nominālos datus uzrāda katalogā, tehniskajā pasē, uz ierīcei piestiprinātas plāksnītes.
ziedlapķēde Ierīču grupa, kurā ierīces savienotas tā, ka katra n o tām saņem un nodod visu ziņojumu nākamajai ierīcei, kamēr ziņojums sasniedz savu adresātu.
apsēdināt Ierīkot logiem aplodas, palodzes; iebūvēt durvīm aplodas, arī slieksni.
pečurka ierīte, niša krāsns ārpusē sērkociņu u. c. sīku priekšmetu novietošanai vai žāvēšanai.
pečurkeņa ierīte, niša krāsns ārpusē sērkociņu u. c. sīku priekšmetu novietošanai vai žāvēšanai.
nelegāla sistēma ierobežotas piekļuves sistēma, kas tiek izmantota bez aizsargāta pakalpojuma sniedzēja piekrišanas vai individuālas atļaujas.
bola Ierocis mešanai un sagūstīšanai, sastāv no vairākiem atsvariemm, kas iestiprināti siksnās ar kopā sasietiem galiem; metot, bola gaisā rotē un aptinas upurim ap kājām vai kaklu.
uzbalsnīt Iesākt balsnīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, balsnīt.
ieriest Iesākt dzīt, izveidot (jaunus asnus, pumpurus).
ieriezt Iesākt dzīt, izveidot (jaunus asnus, pumpurus).
uzplaiksnīt Iesākt plaiksnīt (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīt; uzplaiksnīties.
uzplaiksnīties Iesākt plaiksnīties, īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīties; uzplaiksnīt.
ieplaiksnīties Iesākt plaiksnīties; īsu brīdi plaiksnīties.
ierēkties Iesākt radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu); īsu brīdi radīt asu, skarbu, skaļu troksni.
iečaloties Iesākt radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, plūstošu ūdeni u. tml.); īsu brīdi radīt skanīgu, dzidru troksni.
iekrākties Iesākt radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā).
ierēkties Iesākt radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem); īsu brīdi radīt šāvienu troksni.
ierieties Iesākt radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem); īsu brīdi radīt šāvienu troksni.
iesnausties Iesākt snaust; īsu brīdi snaust.
iesnigt Iesākt snigt (par pirmo sniegu).
ietusnīties Iesākt tusnīt un tūlīt pārstāt.
ievīpsnāties Iesākt vīpsnāt un tūlīt pārstāt.
uzzibsnīt Iesākt zibsnīt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, zibsnīt.
uzzibsnīt Iesākt zibsnīt (piemēram, par gaismas avotu, tā gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibsnīt.
aizzibsnīties Iesākt zibsnīt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iezibsnīties.
iezibsnīties Iesākt zibsnīt; īsu brīdi zibsnīt.
uzzibšņot Iesākt zibšņot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibšņot; uzzibsnīt.
iesalkājas Iesala asni.
kājiņas Iesala miežu asni.
iežvakstēties Ieskanēties (par padobju troksni, arī priekšmetu, parādību, kas rada šādu troksni).
iežmurkšēties Ieskanēties (par padobju, rūcošu troksni; arī par priekšmetu, parādību, dzīvu būtni, kas rada šādu troksni).
aizsnausties Ieslīgt snaudā; iesnausties.
piesnausties Ieslīgt vieglā snaudā, parasti uz neilgu laiku.
puņķdegunis Iesnains cilvēks.
iesnots Iesnains.
šņaukains Iesnains.
šņorkains Iesnains.
blenorinīts Iesnas ar gļotu vai strutu pārmērīgu atdalīšanos.
rinīts Iesnas, deguna gļotādas iekaisums.
purpas Iesnas, purduļi.
šnupis Iesnas; šņupis.
grūtumi Iesnas.
iesmas Iesnas.
iesmis Iesnas.
iesna Iesnas.
iesumas Iesnas.
slāga Iesnas.
šņorgas Iesnas.
šnubis Iesnas.
šņubis Iesnas.
šņūka Iesnas.
šņupes Iesnas.
šņupis Iesnas.
šņurkas Iesnas.
iedrimt Iesnausties, aizmigt.
nomiegot Iesnausties, aizmigt.
aizdrimt Iesnausties.
iesnaust Iesnausties.
sasnaust Iesnausties.
pieprasīties Iesniedzot pieteikumu, panākt, lai kur pārceļ, pārvieto.
piestādīt Iesniegt (dokumentu), parasti pieprasot samaksu, atlīdzību.
akreditēties Iesniegt akreditācijas rakstu (vēstuli).
startēt Iesniegt dokumentus, piedalīties eksāmenos, lai iestātos (parasti mācību iestādē).
interpelēt Iesniegt interpelāciju.
suplicēt Iesniegt lūgumrakstu.
atlūgties Iesniegt lūgumu, lai atbrīvo (no darba, ieņemamā amata).
apstrīdēt Iesniegt prasību (tiesā), lai atzītu par nepieņemamu, nepamatotu, nepareizu (kādu stāvokli, lēmumu, dokumentu u. tml.).
reklamēt Iesniegt reklamāciju.
pārsūdzēt Iesniegt sūdzību vai protestu nolūkā grozīt tiesas vai citas sabiedriskas instances spriedumu, lēmumu.
iesnēgt Iesniegt.
patentekspertīze Iesniegtā tehniskā risinājuma izpēte, lai noteiktu, vai tas ir uzskatāms par izgudrojumu.
iestiepties Iesniegties (kādā laika posmā).
iekacēt Iesniegties, iebāzt.
iesliekties Iesniegties.
iesniekties Iesniegties.
iespiesties Iesniegties.
ietiekties Iesniegties.
hajs Iesniegums policijā.
lūgumraksts Iesniegums.
Ieskupe Iesnupe, Zalvītes pieteka.
Lieliesnupe Iesnupe, Zalvītes pieteka.
Lieliesupe Iesnupe, Zalvītes pieteka.
sasniedzamība iespēja sniedzoties aizskart
paternitātes apstrīdēšana iespējama tiesā, ieinteresētām personām divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad uzzināts par paternitāti izslēdzošiem apstākļiem, iesniedzot šādu prasību.
norūsēt Iespīdēties, noplaiksnīt (par zibeni).
iespiedloksne Iespieddarba apjoma mērvienība, par pamatformāta (A4) lapu četrreiz lielāka papīra loksne, ko lieto poligrāfijā.
ceļvedis Iespieddarbs, kurā sniegtas ziņas (piemēram, tūristiem) par kādu ģeogrāfisku vietu; iespieddarbs, kas (muzeja, izstādes apmeklētājiem) sniedz ziņas par eksponātiem.
lasāmība Iespieddarbu skaits, kuri gada laikā izsniegti vidēji katram bibliotēkas lasītājam.
loksne Iespiedloksne; arī autorloksne.
iespiedumloksne Iespiedloksne.
signatūra Iespiedloksnes kārtas numurs, ko iespiež (grāmatas vai žurnāla) loksnes pirmajā un trešajā lappusē, lai atvieglotu brošēšanu.
ķīmigrāfija Iespiedplākšņu pagatavošanas veids, kur zīmējumu fotogrāfiski vai ar pārvedumu pārved uz metāla plāksnes un, ar skābēm kodinot, pārveido klišejā (svītru kodinājumā, autotipijā) iespiešanai izcilspiedumā vai iespiedumplāksnē (kodinājumā) iespiešanai dobspiedumā.
satriept Iespiedumloksnes notraipīšana iespiešanas procesā vai izliekot.
prīma Iespiedumloksnes pirmā lappuse ar normas un signatūras (lokšņu tekošās numerācijas) apzīmējumu apakšā, kas ir svarīga informācija grāmatsējējiem.
piekārtojums Iespiešanas sagatavošanas process, kura laikā iespiedējs uz iespiedloksnes panāk krāsu sakritību un intensitāti atbilstīgi paraugnovilkumam.
folijas karstspiede iespiešanas veids, izmantojot krāsainu foliju un karstu klišeju; folijas spožais materiāls atdalās no pamatnes un tiek piepresēts pie papīra loksnes.
griezt Iespiežoties (ar asām malām) vai beržot, ievainot, izraisīt sāpes (par auklu, siksnu u. tml.).
aģentūra iestāde vai organizācija, kas sniedz noteiktus pakalpojumus.
uzņēmuma vietējais sakaru operators iestāde vai uzņēmums ar lielu darbinieku skaitu, kas tāpat kā vietējā telefona centrāle, sniedz telefona pakalpojumus saviem klientiem. Kā vietējā centrāle tā pērk telefona pamatpakalpojumus par vairumtirdzniecības cenām, lai tās tālāk pārdotu saviem klientiem par pazeminātām cenām.
kapituls iestāde, kas pārzin ordeņu piešķiršanu un pasniegšanu.
veicējs Iestāde, organizācija, kuras darbības rezultātā tiek sasniegts kāds mērķis.
šefs Iestāde, organizācija, persona, kas sniedz regulāru, parasti bezatlīdzības, palīdzību citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
reklāmas aģentūra iestāde, uzņēmums, kas nodarbojas ar reklāmu izgatavošanu un izplatīšanu, reklāmas orgsnizēšanu.
birojviesošana Iestādes telpas izmantošana līdzīgi viesnīcas istabai, iepriekš rezervējot telpas telesakaru režīmā.
šefība Iestādes, organizācijas, personas sniegta regulāra, parasti bezatlīdzības, palīdzība citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
augsnes sasalums iestājas, kad temperatūra nokrīt zem 0 °C un ūdens sacementē augsnes daļiņas; sasluma dziļums atkarīgs no sala intensitātes un ilguma, no augsnes mitruma, siltumietilpības, no augu segas, bet it īpaši no sniega segas; mitra augsne sasalst seklāk nekā sausa, jo, ūdenim sasalstot, izdalās siltums, kas aizkavē dziļāku augsnes sasalšanu.
drimpēt Iestigt, iestrēgt (dziļā sniegā vai purvā; par zirgiem).
iestiklot Iestiprināt (kā) rāmī, ietvarā stikla plāksni.
kūdrot Iestrādāt (parasti ieart) augsnē kūdru.
iepederēt Iestrādāt (sēklu augsnē) ar atsperu ecēšām.
ķepāt Iestrādāt (sēklu augsnē) ar ķepaini (ekstirpatoru).
ielobīt Iestrādāt ar lobītāju (augsnē).
iekultivēt Iestrādāt augsnē (ar kultivatoru).
iemēslot Iestrādāt mēslojumu (augsnē); mēslojot padarīt auglīgāku (augsni).
izpildījums iestudējuma, dejas, skaņdarba, u.tml. literāra vai mākslas darba vai folkloras sacerējuma priekšnesuma sniegums
ievilkties Iesūkties (vielā, masā u. tml.) - par vielu; piesūcoties (ar kādu vielu, masu), sasniegt noteiktu gatavības pakāpi.
dipināt Iet, arī skriet sīkiem solīšiem, radot padobju soļu troksni.
veldinēties Iet, šūpojoties sānis (parasti par resnu cilvēku).
proponents Ieteicējs, ierosinātājs, priekšlikuma iesniedzējs.
proponētājs Ieteicējs, ierosinātājs, priekšlikuma iesniedzējs.
Demperu strauts ietek Raipala ezerā Alūksns novada Veclaicenes pagastā.
ietusnīties Ietusnīt.
Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju.
vecāku prasmes ietver bērnu fizisko un drošības vajadzību nodrošināšanu, mīlestības un pieķeršanās izrādīšanu, robežu noteikšanu un disciplīnas nodrošināšanu, izglītības iespēju sniegšanu, kā arī citus pienākumus.
Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu.
rektāli Ievadot pa taisno zarnu (piem., medikamentus).
apaugļot Ievadot vīrišķo dzimumšūnu, padarīt sievišķo organismu par jauna organisma dīgļa nesēju, veidotāju; padarīt grūsnu (dzīvnieku mātīti).
Siseņu upīte Ievednes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Svarīte Ievednes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā, garums - 12 km; Svārīte.
Panāsīte Ievednes labā krasta pieteka Alūksnes novada Annas un Jaunannas pagastā, ir šo pagastu robežupe (izņemot nelielus posmus augštecē un lejtecē), garums - 8 km.
Kapitolijs Ievērojamākais Senās Romas paugurs un cietoksnis, kas no 12. gs. atkal ir Romas pilsētas centrs.
dižkoks Ievērojams (piemēram, pēc lieluma, vecuma) koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājami dižkoki, kam 1,3 m augstumā apkārtmērs pārsniedz: ozolam un vītolam - 5 m; liepai, gobai, osim, vīksnai - 4 m; kļavai, melnalksnim - 3,5 m; eglei, bērzam - 3 m; kadiķim - 0,8 m.
Ovīdijs Ievērojams antīkās pasaules romiešu dzejnieks (43. g. p. m. ē. - 17. g. m. ē.), sacerējis liriskus un episkus dzejojumums, t. sk. "Mīlas mākla" ("Ars amatoria") un episko "Metamorfozes", kas sniedzas no pasaules radīšanas līdz ķeizara Augusta laikiem.
sausums Ievērojams ilglaicīgs nokrišņu trūkums, kura dēļ augsnē izbeidzas mitruma rezerves.
liels (arī plats, svarīgs) solis (uz priekšu), arī solis uz priekšu ievērojams panākums, sasniegums (kā norisē, attīstībā).
svarīgs (arī liels, plats) solis (uz priekšu) ievērojams panākums, sasniegums (kā norisē, attīstībā).
hailaits ievērojams sasniegums; būtisks moments (angļu "highlight").
sadrenāt Ievietot (augsnē) drenas.
iečaukstēt Ievietot (kaut ko) sniegā ar čaukstošu skaņu.
sējvadziņa ievilkts vai iespiests padziļinājums augsnes virskārtā sēklu ievietošanai.
sasaut Ievirzīt ar lizi krāsnī (maizes klaipus).
iezibsnīt Iezibsnīties.
slāneklis Iezis, kam raksturīga slāņaina tekstūra un kas šķeļas plāksnēs.
purva rūda iezis, kas izgulsnējas no avotu, ezeru un purvu ūdeņiem un satur dzelzs hidroksīdus.
hemogēni ieži ieži, kas veidojušies, izgulsnējoties no ūdens šķīdumiem, piemēram, minerālsāļi, krams.
kukaiņlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Bethylidae"), ķermeņa garums - 2,5-7 mm, parazitē augsnē, koksnē, augu stiebros un sēklās dzīvojošos kukaiņu kāpuros, Latvijā nav pētītas.
vējšķautnis Iežu atlūza ar vēja nesto smilšu graudu noslīpētu vai korodētu virsmu, veidojas tuksnešos vai jūras malā.
deskvamācija Iežu daļiņu atslāņošanās krasu diennakts temperatūras svārstību ietekmē (gk. tuksnešos un augstkalnu rajonos).
tamponāža Iežu dobumu un plaisu piepildīšana ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu, lai ūdens caur šiem iežiem nesūktos karjeros vai naftas urbumos.
morēna Iežu drupu materiāla (laukakmeņu, oļu, grants, smilts, māla) sakopojums, ko sanesis vai nogulsnējis ledājs, šļūdonis.
prolūvijs Iežu sadēdēšanas produktu kopums, kuri ir noskaloti no kalniem, pauguriem, nogāzēm un nogulsnējušies to pakājēs.
sadēdēšana Iežu, minerālu mehāniska sairšana un ķīmiska pārveidošanās uz zemes virsas un augsnē.
Briežupe Iežupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
igarkieši Igarkas pilsētas un apkārtnes (Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos) iedzīvotāji.
Vārpu grāvis Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, lejtece uz Mālupes pagasta robežas.
Melnupe Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā; Mellupes strauts.
Vītrupes grāvis Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Galanthus ikariae Ikara sniegpulkstenīte.
pavasara pali ikgadēja ūdens caurteces daudzumu un līmeņu paaugstināšanās upēs, strautos un kanālos, kas rodas, sniegam pavasarī strauji kūstot.
kalendārs Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija sniegta populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela.
Ikšķiles apmetne Ikšķiles lībiešu apmetne aizņēma vairākus hektārus lielu platību vēlāk uzceltās baznīcas un pils tuvākajā apkārtnē un sniedzās gar Daugavas krastu vēl 100-150 m uz austrumiem no pils.
polimiksīns Ikviena no piecām polipeptīdu antibiotikām (A, B, C, D un E), kas iegūtas no augsnes baktērijas "Bacillus polymyxa"; piemīt specifiska aktivitāte pret gramnegatīvajām baktērijām.
kolonopātija Ikviena resnās zarnas slimība vai disfunkcija.
bērna kopšanas atvaļinājums ikvienam darbiniekam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu vai adopciju; šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu.
krioproteīns Ikviens asins proteīns, kas izgulsnējas pēc atdzesēšanas.
peptons Ikviens proteīnu daļējas hidrolīzes produkts; šķīst ūdenī, neizgulsnējas karsējot, pievienojot sārmu vai piesātinātu amonija sulfāta šķīdumu.
kagata Ilgākai uzglabāšanai iekārtota cukurbiešu stirpa līdz 3 m platumā, 1,75 m augstumā (ja biešu sabēršanai izmanto mehānismus, tad augstums var sasniegt 5 m) un līdz 10 m garumā, parasti vairākas uz novākta lauka.
izsēdēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par sniegu, ūdeni.
izgulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par ūdeni, sniegu.
nosēdēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, sabojāt (augus, sējumus) - par sniegu, ūdeni.
izdraņķēties Ilgāku laiku būt, pieturēties laika apstākļiem, kad līst lietus kopā ar sniegu, krusu.
izdraņķoties Ilgāku laiku būt, pieturēties laika apstākļiem, kad līst lietus kopā ar sniegu, krusu.
saiet Ilgāku laiku ejot, sasniegt (ko).
sajāt Ilgāku laiku jājot, sasniegt (ko).
krimšināt Ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni.
krimšķināt Ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni.
kripšināt Ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni.
kripšķināt Ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni.
izapūtināties Ilgāku laiku neapstrādājot (augsni), panākt, ka (tā) netiek noplicināta.
izrēkties Ilgāku laiku radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu).
atblūgžināt Ilgāku laiku radīt dobju, īsu, vienmērīgu troksni.
saklidzināt Ilgāku laiku radīt klabošu troksni.
izdimdināties Ilgāku laiku radīt spēcīgu, samērā spalgu troksni (piemēram, ko sitot).
izkūkoties Ilgāku laiku sēdēt bezdarbībā (piemēram, kādu gaidot); ilgāku laiku sēdēt snaužot.
sasēdēt Ilgāku laiku sēžot, sasniegt, iegūt (ko).
noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (ko sasniegt, iegūt, izdarīt u. tml.).
saballēt Ilgāku laiku, daudz ballējot, sasniegt, panākt.
piegaidīt Ilgāku laiku, daudz gaidot, sasniegt (noteiktu rezultātu).
pielīksmot Ilgāku laiku, daudz līksmojot, sasniegt (kādu rezultātu), panākt, ka iestājas (kāds stāvoklis).
izmaldināt Ilgāku laiku, daudz maldināt (sniedzot nepareizas ziņas).
izputināties Ilgāku laiku, daudz putināt (par sniegu).
izrullēties Ilgāku laiku, daudz rullēt, blīvēt (augsni) ar zirgvilkmes veltni.
pieskraidīt Ilgāku laiku, daudz skraidot, sasniegt vēlamo rezultātu.
izsnaikstīties Ilgāku laiku, daudz snaikstīties.
izsnausties Ilgāku laiku, daudz snaust.
piebrāķēt Ilgāku laiku, daudz šķirojot, vērtējot, sasniegt (kādu rezultātu).
atzibsnīt Ilgāku laiku, daudz zibsnīt.
nosaēsties Ilgāku laiku, daudz, arī sātīgi ēdot, kļūt resnam.
noēsties Ilgāku laiku, daudz, arī sātīgi ēdot, kļūt tuklam, resnam.
izsmieties Ilgāku laiku, daudz, parasti sirsnīgi, smieties.
urbināties Ilgāku laiku, ne visai intensīvi kopt, apstrādāt (zemi, augsni).
sasnaust Ilgāku laiku, nepārtraukti snaust.
trejzobes Ilggadīgs stiebraugs graudzāļu dzimtā, zilganzaļām lapām ar matiņiem mēlītes vietā, nelielām 3-5 ziedu vārpiņām šaurā skarā, ārējā ziedplēksne 3 zobiņiem.
lolot Ilgoties (pēc kā), ar maigumu, sirsnību daudz domāt (par ko).
darba pārslodze ilgstoša situācija, kurā darba prasības pārsniedz indivīda spēju ar tām tikt galā un darbu nav iespējams paveikt ar pieejamiem resursiem.
uzņēmējdarbība Ilgstoša vai sistemātiska ekonomiska darbība un kapitāla ieguldīšana, kas vērsta uz preču ražošanu, realizāciju, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu nolūkā iegūt peļņu.
brēkoņa Ilgstoša, nepatīkama, skaļa kliegšana; skaļu, griezīgu balsu troksnis.
izbezdināt Ilgstoši atvēsināt (krāsni).
aizklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku pret dzirdēto.
atklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku.
švīkāties Ilgstoši, intensīvi radīt klusu, samērā asu troksni (piemēram, virzot ko pa kādu virsmu).
Pūdānu sola Ilūkstes novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Pūdānu sala" nosaukums vietējā izloksnē.
Ilzenes ezers Ilzins, ezers Sausnējas pagastā.
Ilzēnu ezers Ilzins, ezers Sausnējas pagastā.
inbredminimums Inbreddepresijas galīgā izpausme, pēc kura sasniegšanas turpinot inbrīdingu, tālāka īpatņu dzīvotspējas un produktivitātes samazināšanās nenotiek.
puebli Indiāņu cilšu grupa ASV dienvidrietumu pustuksnešainajā rajonā, runā jutoacteku (hopi, sunji, tano u. c.) un keresu valodā, reliģija - katolicisms, saglabājušies arī senie kulti.
sunji Indiāņu cilts no pueblu cilšu grupas ASV dienvidrietumu pustusnešainajā rajonā, runā jutoacteku valodā, reliģija - katolicisms, saglabājušies arī senie kulti.
tano Indiāņu cilts no pueblu cilšu grupas ASV dienvidrietumu pustusnešainajā rajonā, runā jutoacteku valodā, reliģija - katolicisms, saglabājušies arī senie kulti.
Nahuša Indiešu mitoloģijā - leģendārs valdnieks, kura dzīve un varoņdarbi aprakstīti "Mahābhāratā", viņa sasniegumi galvenokārt saistīti ar askētisku dzīvesveidu.
Ardžuna indiešu princis (_Arjuna_), viens no diviem galvenajiem varoņiem indiešu eposā "Mahābhārata", pāndavs, dieva Indras un Kuntī dēls, bija slavens karotājs un ideāls karavīrs, drosmīgs un spēcīgs, cēlsirdīgs un taisnprātīgs.
siki Indiešu reliģiskās kustības locekļi; sikisms radās 16. gs. sāk., nošķiroties no hinduisma; tic vienam dievam un noliedz kastu sistēmu; tic dvēseles pārceļošanai un tiecas sasniegt nirvānu; sikhi.
jogi Indiešu svētvīri, kas ir sasnieguši apskaidrību caur jogas praksi.
velna beka indīga sēne ("Rubroboletus satanas") ar gaiši pelēku cepurīti, samērā resnu, olveidīgu kātu un sarkanīgu tīklojumu, vienīgā indīgā beka, Latvijā nav sastapta
strihnīns indīgs alkaloīds, kas atrodas tropos augošo strihīnkoku (_Strychnos_) koksnē, mizās un sēklās; mazās devās stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību; lielās devās - nāvējošs.
harmala Indīgs divdīgļlapju augs, kas satur alkoloidus; aug dienvidu stepēs, pustuksnešos un tuksnešos; sēklas lieto ārstniecības preparātu un krāsu ražošanai.
karakurts Indīgs zirneklis (Vidusāzijas tuksnešos, Krimas stepēs, Ziemeļāfrikā).
sari Indijas sieviešu apģērbs - garš, taisns auduma gabals, kura vienu galu apjož ap gurniem un nostiprina, bet otru pārmet pār plecu.
mērķu sistēma indivīdi, grupas vai kopienas, kurās nepieciešamas izmaiņas, lai sasniegtu sociālā darba mērķus.
atbalstāmā persona indivīds, kam ir vienošanās ar personu, kura ir uzņēmusies pildīt atbalstītāja pienākumus, sniedzot noteiktu palīdzību ikdienas dzīvē; jēdzienu visbiežāk lieto saistībā ar specifiskām atbalsta formām (piemēram, mentorings, asistēšana) un sociālajiem pakalpojumiem garīgās un psihiskās veselības jomā.
ortodaktils Indivīds, kam normāli, taisni pirksti.
mikrouzņēmums Individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas atbilst likumā noteiktiem kritērijiem (piemēram, apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 100 000 eiro, darbinieku skaits nevienā brīdī nav lielāks par pieciem).
lauku amatnieka uzņēmums individuāls uzņēmums, kura ražotā produkcija un sniegtie pakalpojumi orientēti uz zemnieku saimniecību apkalpošanu.
ortognati Indokaukāziešu rases ļaudis, kuru ģīmja leņķis tuvojas taisnam leņķim.
Koriolisa (inerces) spēks inerces spēks, kas darbojas uz materiālo punktu neinerciālā atskaites sistēmā, kura nekustas taisnvirzienā, bet, piemēram, rotē attiecībā pret inerciālo sistēmu.
dizentērija Infekcijas slimība, kurai raksturīgs resnās zarnas gļotādas iekaisums un čūlas, kā arī asiņaina caureja.
stāvokļa infografika infografika, kas koncentrējas atspoguļot, kādā stāvoklī attīstības posmā atrodas kāda firma, produkts vai stils, parasti tiek norādīts arī uz sasniegumiem un apbalvojumiem, faktiem, var atspoguļot attīstības līknes, apgrozījuma apjomus, vai popularitātes līmeņus.
mācīšanās infografika infografika, kurā tiek doti padomi vai norādes, kā sasniegt kādu noteiktu mērķi.
ziņas par darbinieku informācija par darbinieka veselības stāvokli un profesionālo sagatavotību, kas iegūta no darbinieka darba līguma sagatavošanā slēgšanai (darba intervijā, iesniegtajiem dokumentiem, veselības pārbaudē).
ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam.
mašīninformācija Informācija, ko glabā un izsniedz informācijas mašīna.
papildinformācija Informācija, ko iegūst, sniedz, kas pastāv papildus sākotnējai, jau esošajai informācijai.
liecība Informācija, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
starpnieka pakalpojumu sniedzējs informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējs, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā, piekļuvi elektronisko sakaru tīklam vai informācijas glabāšanu.
avots informācijas sniedzējs; ziņu ieguves vieta.
iepazīšanās dienests informatīvās vai citas palīdzības sniegšana personām, kuras vēlas nodibināt partnerattiecības vai arī meklē laulības partneri.
Kuiču Inku varavīksnes dievs, viens no Saules dieva Inti un mēness dievietes Mamakiljas pavadoņiem.
inkvizitors Inkvizīcijas tiesas tiesnesis.
dienas aprūpes centrs institūcija, kas dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām ar garīga rakstura traucējumiem, invalīdiem, bērniem no trūcīgām ģimenēm un ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, kā arī personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju.
norēķinu aģents institūcija, kas iestādēm vai centrālajam darījumu starpniekam atver norēķinu kontus norēķiniem par sistēmā apstrādātajiem pārveduma rīkojumiem un, ja nepieciešams, minētajām iestādēm vai centrālajam darījumu starpniekam var izsniegt kredītu norēķiniem.
cilpa Instrukciju secība, kura programmā tiek atkārtota tik ilgi, kamēr tiek izpildīts kāds zināms noteikums, piemēram, skaitītājs sasniedz noteiktu vērtību.
virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsniekvietnieka pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
spiedlineāls Instruments (lobmašīnas suportā), kas saspiež un atbalsta finiera loksni finierkluča lobīšanā.
vītņgaldiņš Instruments (neliela diametra - līdz 6 milimetriem) ārējo vītņu uzgriešanai - tērauda plāksne ar dažāda izmēra vītņotiem caurumiem.
ligators Instruments asinsvadu un dziļu, grūti aizsniedzamu audu sašūšanai.
urbis Instruments augsnes iežu parauga ieguvei no noteikta dziļuma.
augsnes urbis instruments augsnes parauga noņemšanai noteiktā dziļumā tā apskatei un analīzei.
stūrenis Instruments taisnu leņķu mērīšanai.
spoguļvizieris Instruments taisnu leņķu un savstarpēji perpendikulāru līniju nospraušanai dabā.
velmis Instruments, ar kuru velmē loksnes un lentes, kā arī iegūst šķirņu velmējumus.
kanonāde Intensīva, ilgstoša (šaujamieroču, parasti artilērijas ieroču) kaujas darbība; tās radītais troksnis.
pielikt Intensīvi izlietot, izmantot (piemēram, spēkus) kādas darbības veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai.
piestrādāt Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt (lai sasniegtu kādu mērķi).
kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) ar kādu rīku vai rokām.
kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt ar kājām (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
mokas Intensīvs, ilgstošs psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar nespēju sasniegt kādus mērķus, novērst kādus apstākļus.
regulēta intereškopa intereškopa, ko pārvalda cilvēks ar šķīrējtiesneša pilnvarām, kurš rūpējas, lai tiktu ievērots diskusijas temats un lai diskusija sekmētu noteiktas problēmas iztirzāšanu.
blaikš Interjekcija krišanas, sišanas troksnim.
IPS Interneta pakalpojumu sniedzējs - juridiska persona, kas nodrošina tiešu lietotāja pieeju internetam.
pircēja profils internetā publiski pieejama pasūtītāja mājaslapa, kurā pasūtītājs ievieto iepriekšējo informatīvo paziņojumu, informāciju par turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, par plānotajiem pirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, pārtrauktajām procedūrām, kā arī citu ar iepirkumiem saistītu vispārīgu informāciju.
pakalpojumu tabula interneta servisa sniedzēja pakalpojumu iekšējais saraksts, piemēram, protokolu _FTP_, _IRC_ pakalpojumu un speciālas programmas (pirksta) izmantošanas veidi, kas tiek piedāvāti lietotājam.
pamatintervāli Intervāli, kas nepārsniedz oktāvas robežu - prima, sekunda, terca, kvarta, kvinta, seksta, septima un oktāva; vienkāršie intervāli.
punkta apkārtne intervāls (a–e, a+e); e – mazs pozitīvs skaitlis dotajam skaitļu taisnes punktam a; vairākdimensiju telpās – riņķa, kura centrs ir a, iekšējo punktu kopa.
mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese; mīlestība (2).
bordelis Intīmservisa firma, telpas, kur prostitūtas sniedz savus pakalpojumus.
hidrotehniskā meliorācija inženiertehnisku pasākumu kopums, kas radikāli palielina augsnes auglību, uzlabojot tās aerāciju un mitruma režīmu.
kronēt Īpašā ceremonijā pasludināt par monarhu, pasniedzot monarha varas simbolus.
teleskopa montējums īpaša kosnstrukcija, kas nodrošina iespēju teleskopu ieregulēt virzienā uz debess objektu un sekot tā kustībai.
Saturna koks īpašā veidā no šķīduma izgulsnēti metāliskā svina kristālu sakopojumi.
medaļa īpaša, parasti apaļa, zīme - apbalvojums par nopelniem vai sasniegumiem
palete Īpaša, parasti taisnstūra vai ovālas formas plāksne (parasti ar caurumu īkšķa ievietošanai), uz kuras novieto un jauc krāsas.
galds Īpašam nolūkam izveidota plāksne, arī platforma (kādai ierīcei).
precipitīni Īpašas asins seruma olbaltumvielas (pretvielas), kuras sastopamas galvenokārt pret baktērijām un svešām olbaltumvielām imunizēta organismā un kuras, ar tām saskaroties, rada nogulsnes.
čepelnieks Īpašas dakšas pannas ielikšanai krāsnī un izvilkšanai no tās.
vāraunieks Īpašas formas māla trauks (kā) vārīšanai krāsnī (Austrumlatvijā).
banketzāle Īpaši aprīkota restorāna vai viesnīcas zāle, kuras lielums atkarīgs no banketa dalībnieku skaita.
slaids Īpaši aprīkota snovborda trase.
siksna Īpaši apstrādāta, līdzena ādas sloksne, lente; blīva, izturīga materiāla, piemēram, ādas, sloksne, lente (parasti ar sprādzi vai āķi galā), ko izmanto apģērbā par jostu, arī (kā) saistīšanai, sastiprināšanai.
prakse Īpaši iekārtota darba vieta (ārstam, juristam), kur prakses ārsts veic ārstniecības darbību vai jurists sniedz juridiskos pakalpojumus.
pakete Īpaši iesaiņots pārsienamā materiāla komplekts pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanai.
vieta Īpaši paredzēta, iekārtota platība, telpa vienam cilvēkam (piemēram, viesnīcā, sanatorijā, transporta līdzeklī, teātrī).
tehniskā kārtība īpašību kopums, kas nosaka spēkratu, to sistēmu un mehānismu tehnisko stāvokli normatīvu noteiktajās robežās. Spēkrati, to sistēmas un mehānismi ir pilnīgā darba kārtībā, ja neviens no tos raksturojošiem parametriem nepārsniedz pieļaujamās robežas.
vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt.
lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā).
lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (skaņdarbā).
lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (tēlotājas mākslas darbā).
velēnzeme Īpašs augsnes substrāts, ko gatavo dārzkopības vajadzībām, piemēram, puķu audzēšanai.
trieciena centrs īpašs ķermeņa punkts, caur kuru jāiet trieciena impulsa darbības taisnei, lai trieciena impulss netiktu pārnests uz gultņiem.
plate Īpašs paplātveidīgs trauks ar nodalījumiem dažādu auksto ēdienu pasniegšanai galdā.
tugajs Īpatnējs galeriju mežs upju ielejās un palienēs ar seklu gruntsūdeni, Centrālāzijā pustuksnešos un tuksnešos.
koksnes optiskās īpašības ir atkarīgas no gaismas viļņa garuma, koksnes mitruma, virsmas stāvokļa, temperatūras, apstarošanas ilguma, atmosfēras sastāva; infrasarkanajam starojumam piemīt spēja absorbēties koksnē, tā iedarbībā koksne sasilst.
Vohu Mana irāņu mitoloģijā - pēc augstākā dieva Ahuramazdas nākamais no septiņām Ameša Spentas dievībām, kas personificē taisnīgo domu.
Kajs Husrovs irāņu mitoloģijā un leģendārajā historigrāfijā — Keijanīdu dinastijas trešais valdnieks, taisnīga valdnieka simbols.
viegla augsne irdena smilts augsne, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību.
viegla zeme irdena smilts zeme, arī augsne, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību.
palss Irdens (parasti par sniegu, arī smiltīm); palsens (2).
palsens Irdens (parasti par sniegu, arī smiltīm); palss (3).
smiltis Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām, diatomeju atliekām; augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis.
rusenis Irdens sniegs.
uzsalne Irdens, balts sīku ledus kristālu slānis, kas zemā temperatūrā un mitrā gaisā veidojas uz augsnes, zemes, sniega segas u. tml.
čauka Irdens, sačākstējis sniegs pavasarī.
dalepuškāt Irdināt un pabeigt irdināt ar raukni augsni, iekopjot līdumu.
izirdināt Irdinot padarīt pilnīgi irdenu (parasti augsni).
švīpstēt Ironiski smīnēt, vīpsnāt.
pusjaka Īsa jaka, kas parasti sniedzas līdz jostasvietai.
klauve Īsa klaudziena troksnis.
brīfings Īsa preses konference, valdības pārstāvju vai citu oficiālu personu informatīvs ziņojums žurnālistiem; īsa sanāksme informācijas vai norādījumu sniegšanai; īssaiets.
baice Īsa, resna pātaga.
stinags Īsa, resna rīkste.
žūšanas plaisa īsa, šaura un sekla plaisa, kas radusies koksnē, tai žūstot.
spēka plecs īsākais attālums no dotā centra vai punkta līdz spēka darbības taisnei.
Fiku strauts Isankas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā.
spurēt Īsi, ātri un ar troksni vicināt; izplēst spuras.
peskas Īsi, resni, mazvērtīgi lini.
paguļa Īslaicīgi pagulēt, nosnausties.
pārpērslāt Īslaicīgi snigt ar mazām pārslām.
zlaukšis Īslaicīgs dobjš kritiena vai atsitiena troksnis.
zliukšis Īslaicīgs dobjš kritiena vai atsitiena troksnis.
cīruļu putenis īslaicīgs sniegputenis, parasti vēlā pavasarī.
cīruļputenis Īslaicīgs sniegputenis, parasti vēlā pavasarī.
atziema Īslaicīgs sniegs vēlā pavasarī pēc ziemas sniega nokušanas.
putnu ziema īslaicīgs sniegs, arī sniegputenis, parasti vēlā pavasarī
atelpas brīdis īslaicīgs sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums, kura mērķis ir sniegt iespēju bērna ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem vai pilngadīgas personas ar funkcionāliem traucējumiem tuviniekiem atpūtu no ikdienas aprūpes veikšanas pienākuma.
nobraikšķēt Īslaicīgs troksnis, brīkšķis.
žvanksts Īslaicīgs troksnis.
čīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> čīkstēt (1).
dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (1).
dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (2).
dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (3).
dārdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (6).
dimdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (1).
dimdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (2).
dimdiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (5).
dipiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dipēt.
dūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (2).
dūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (3).
dūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (6).
duniens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (1).
duniens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (2).
duniens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (3).
gārdziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> gārgt.
grandiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> grandēt (1); dārdiens (1).
grāviens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> graut 2(1).
iesēciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> iesēkties.
klabiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klabēt (1).
klaudziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt (1).
klaudziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt (2).
klauvējiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klauvēt (1).
klikstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klikstēt.
klunkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klunkstēt.
krakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> krakšķēt.
kraukšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> kraukšķēt.
krikšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> krikšķēt.
kripšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> kripšķēt.
parkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> parkšķēt (2).
plakšiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plakšēt.
plakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plakšķēt.
plikšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plikšķēt.
plīkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plīkšķēt.
plunkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plunkšķēt.
pukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> pukstēt (2).
pukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> pukstēt (4).
rēciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rēkt(3).
rēciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rēkt(4).
rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (1).
rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (2).
rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (3).
rībiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (5).
rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (2).
rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (3).
rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (4).
rūciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (8).
skrakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrakšķēt; krakšķiens.
skrapstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrapstēt; skrapšķiens.
skrapšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrapšķēt; skrapstiens.
skraukšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skraukšķēt; kraukšķiens.
skripstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skripstēt.
sprakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> sprakstēt; sprakšķiens.
sprakšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> sprakšķēt; sprakstiens.
spraukšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> spraukšķēt; arī sprakšķiens.
šļakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šļakstēt.
šļurkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šļurkstēt.
šmakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmakstēt.
šmaukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmaukstēt (1).
šmīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmīkstēt.
šmiukstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmiukstēt.
šņakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņakstēt.
šņāciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (1).
šņāciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (2).
šņāciens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (3).
šņirkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņirkstēt.
švīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> švīkstēt.
švirkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> švirkstēt.
tarkšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tarkšķēt (1).
tikšķiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tikšķēt.
tusnījiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tusnīt (2).
žļakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žļakstēt.
žļarkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žļarkstēt (1).
žļarkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žļarkstēt (2).
žļurkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žļurkstēt.
žņerkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žņerkstēt.
žņirkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žņirkstēt.
žvadziens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvadzēt.
žvakstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvakstēt.
žvarkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvakstēt.
žvīkstiens Īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvīkstēt.
virkšis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē.
virkšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē.
skriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests; kriukšķis.
kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
brakšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
brikšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
pliukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko.
krikšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
skraukšis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis.
skraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis.
kraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls.
skraušķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls.
sprakšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot; spraksts.
spraksts Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot; sprakšķis 1.
skrapsts Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts arī ļa dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapšķis.
skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapsts.
skrakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts; krakšķis.
krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
baukšķis Īslaicīgs, dobjš atsitiena vai sprādziena troksnis.
blaukšķis Īslaicīgs, dobjš kritiena, atsitiena, arī šāviena troksnis.
blakšķis Īslaicīgs, dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.
plakšis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
plaukšis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
kripšķis Īslaicīgs, kluss troksnis, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu.
šmaksts Īslaicīgs, kluss, paass troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā.
knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum.
bliukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu.
skripšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržaties gar ko.
spurkšķis Īslaicīgs, paass troksnis, ko parasti rada motori, ierīces.
strikšķiens Īslaicīgs, paass troksnis.
puksts Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties mehānismam; pukšķis.
pukšķis Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties mehānismam.
paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksnis.
knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem.
klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
plikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
šņaksts Īslaicīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts.
čauksts Īslaicīgs, pasmalks, pakluss troksnis, kas rodas, kam vieglam, sausam saskaroties (ar ko).
tikšķis Īslaicīgs, ritmisks, parasti pakluss, troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
spraukšķis Īslaicīgs, samērā ass troksnis, kas rodas, piemēram, kam lūstot, sprāgstot; arī sprakšķis 1.
šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko.
krapšķis Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
šmauksts Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā.
žvaksts Īslaicīgs, samērā skaļš, ass troksnis, kas rodas, parasti, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko.
plarkšis Īslaicīgs, samērā spalgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbinot kādu ierīci, (ko) klabinot, grabinot.
plaršķis Īslaicīgs, samērā spalgs troksnis.
blūkšis Īslaicīgs, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
blūkšķis Īslaicīgs, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
lemšana Īslaicīgs, vairāk vai mazāk apzināts uzvedības noteikšanas process, kas paredz: (1) izvēli starp alternatīvām un atteikšanos no neizvēlētiem variantiem; (2) mērķu noskaidrošanu, ņemot vērā to nozīmi; (3) seku paredzēšanu, ņemot vērā riska pakāpi un iespējamo mērķu sasniegšanas izdevību; (4) vērtību sistēmu iesaistīšanu, kas nodrošina izvēlei kritēriju sistēmu.
mahdī Islāmā - mesija, glābējs, Dieva sūtnis, kas ieradīsies un nodibinās vienlīdzības un taisnības valsti.
Irama islāma mitoloģijā - ādu (āditu) cilts pilsēta, ko uzcēla ķēniņš Šadāds, lai atdarinātu paradīzi; pilsētu iznīcināja Allāhs, bet brīnumainā kārtā to dažreiz tuksnesī redz ceļinieki; Korānā minēta kā celtne no dārgmetāliem un dārgakmeņiem.
Jūsufs Islāma mitoloģijā - pravietis, taisnā ceļa zinātājs, atbilst Bībeles Jāzepam.
zakā Islāma noteikts obligāts labdarības maksājums Pakistānā, kas attiecas uz tiem musulmaņiem, kuru turība ir sasniegusi konkrētu līmeni, - viņiem reizi gadā labdarībai jāziedo aptuveni 2,5% no savas turības.
mufti Islāmticīgo tiesnesis.
Breidifjords Islandes lielākais līcis, iesniedzas salas ziemeļrietumos 124 km, platums - 55-70 km, dziļums - 50-100 m, augsti, stāvi krasti ar vairākiem sānu fjordiem, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 3,6 m; zvejas ostas: Sandura, Stikishoulmura.
Jaunisliena Islienas upes iztaisnotais posms Madonas novadā, Mētrienas un Barkavas pagastu robežupe.
Iudri Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Ivdri" nosaukuma variants.
Stuocynova Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Stocinova" nosaukums latgaliski.
Vabali Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukums latgaliski.
Zeili Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Zeiļi" nosaukums latgaliski.
puskažoks Īss kažoks, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem vai mazliet augstāk; puskažociņš.
puskažociņš Īss kažoks, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem vai mazliet augstāk; puskažoks.
pusmētelis Īss mētelis, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem.
repsis Īss resns dzīvnieks.
repšs Īss resns dzīvnieks.
strūpene Īss un diezgan biezs priekšmets; diezgan resna maza auguma sieviete.
trusls Īss un resns (par cilvēku).
stepka Īss un resns cilvēks.
stepkus Īss un resns cilvēks.
strupuņģis Īss un resns koka gabals, arī šāds cilvēks.
piza Īss un resns koka gabals.
piziks Īss un resns koka gabals.
truntulis Īss un resns satīts priekšmets.
truntuls Īss un resns satīts priekšmets.
rempelis Īss un resns, drukns cilvēks.
rempucis Īss un resns, drukns cilvēks.
rempulis Īss un resns, drukns cilvēks.
duprs Īss un resns, drukns.
rempens Īss un resns.
zibsne Īss uzliesmojums, zibsnis (1).
strumbulis Īss, apaļš, paresns, parasti mīkstas vielas gabals.
strumpulis Īss, apaļš, paresns, parasti mīkstas vielas gabals.
knupults Īss, bet diezgan resns koka gabals.
buzdiķis Īss, paresns koka gabals; nūja.
pampa Īss, resns un zarains koks.
lausks Īss, spalgs troksnis, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā; koka plaisāšana stiprā salā.
springulis īss, taisns dzelzs gabals ķēdes galā.
Ļadinas strauts Istalsnas augštece Ludzas novadā.
Ļadiņa Istalsnas upes augštece posmā līdz Istalsnas ezeram.
veikšana Īstenošana, mērķa sasniegšana.
nodarbinātības politika īstenotie darba tirgus veicināšanas pasākumi, sniedzot atbalstu iesaistei darba tirgū un nepieciešamo informāciju darba tirgus dalībniekiem, kā arī bezdarbniekiem.
īslaicīgās uzturēšanās mītnes pakalpojums īstermiņa dzīvesvietas pakalpojums, kas atkarībā no konkrētā pakalpojuma organizēšanas veida var būt pieejams uz vienu vai vairākām dienām, mēnešiem, bet visbiežāk nepārsniedzot gada termiņu.
refinansēšanas likme īstermiņa kreditēšanas likme, pēc kuras Latvijas banka izsniedz kredītus komercbankām to likviditātes uzturēšanai.
kredītiespēja Īstermiņa kredīts, ko banka noteiktas summas robežās izsniedz norēķinu konta īpašniekam virs viņa kontā esošā līdzekļu atlikuma uz termiņu, kas nav ilgāks par 12 mēnešiem.
pabalsnīt Īsu brīdi balsnīt.
nokūpēt Īsu brīdi būt tādam, no kura izdalās kvēpi, dūmi; īsu brīdi būt tādam, virs kura kūp, put, piemēram, smiltis, putekļi, sniegs.
paplaiksnīties Īsu brīdi plaiksnīties.
nobrazdinēt Īsu brīdi radīt dārdošu troksni; atskanēt šādam troksnim.
pārsnaust īsu brīdi snaust.
atsnaust Īsu brīdi snaust.
uzpārslot Īsu brīdi snigt.
novīpsnāt Īsu brīdi vīpsnāt un pārstāt vīpsnāt.
uzvīpsnāt Īsu brīdi vīpsnāt un pārtraukt vīpsnāt.
nostiepties Īsu brīdi virzīties, veidojot taisnu, izstieptu kopumu, un pārstāt virzīties (par putekļiem, dūmiem, uguni u. tml.).
pazibsnīt Īsu brīdi zibsnīt (par gaismas avotu, gaismu, arī par ko tādu, kas atstaro gaismu).
pavīpsnāt Īsu brīdi, mazliet vīpsnāt.
snieģelēt Īsu brīdi, reizēm snigt.
noplaiksnīt Īsu brīdi, vienu reizi plaiksnīt; noplaiksnīties.
noplaiksnīties Īsu brīdi, vienu reizi plaiksnīties; noplaiksnīt.
norēkties Īsu brīdi, vienu reizi radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu).
norēkt Īsu brīdi, vienu reizi radīt asu, skarbu, skaļu, troksni (par ierīci, mehānismu); norēkties (4).
noņerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni.
nokrākties Īsu brīdi, vienu reizi radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par mašīnām, ierīcēm).
nošņākties Īsu brīdi, vienu reizi radīt šņācošu troksni (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.); nošņākt (3).
nošņākt Īsu brīdi, vienu reizi radīt šņācošu troksni (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.); nošņākties (3).
nodūkt Īsu brīdi, vienu reizi radīt zemu, dobju, samērā vienmērīgu troksni (piemēram, par motoriem, ierīcēm).
notusnīt Īsu brīdi, vienu reizi tusnīt.
nozibsnīt Īsu brīdi, vienu reizi zibsnīt.
nozibšņot Īsu brīdi, vienu reizi zibšņot; nozibsnīt (1).
aldīne Itāliešu grāmatiespiedēja un izdevēja Alda Manūcija vārdā nosaukti pustrekni antīkvas izcēluma burti; vecākās grāmatiespiedumu mākslas izcils ražojums un sasniegums.
pesto Itālijā populāra mērce, Ligūrijas virtuves ēdiens; galvenās sastāvdaļas: svaigs baziliks, cietais siers, valrieksti vai ciedru rieksti, ķiploki, olīveļļa; pasniedz ar spageti vai minestroni.
gnoki Itāļu izcelsmes ēdiens, nelielas klimpiņas ar smailiem galiem, kuras pārsvarā gatavo no kartupeļiem (bet populāri arī gnoki no mannas, kviešu miltiem un pat rīvētas maizes) un pasniedz ar mērci.
vadze Izarums; zemes strīpa, kas paliek pāri, arot vagas; arot vai ecējot neskarta zemes sloksne tīrumā.
vādze Izarums; zemes strīpa, kas paliek pāri, arot vagas; arot vai ecējot neskarta zemes sloksne tīrumā.
uzplaukt Izaugt (par cilvēku); sasniegt fiziskās, garīgās attīstības briedumu.
knābītis izaugums pie auga, visbiežāk kā drīksnas palieka.
debloķēt Izbeigt aplenkt (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu).
uzbidināt Izbiedēt (klaigājot, vai citādi radot troksni).
blaža Izblīdusi, resna sieviete.
mūrītis Izbūve krāsns ārsienas apakšdaļā sēdēšanai vai gulēšanai.
stāvmūriņš Izbūve pie krāsns.
Dašavas-Rīgas gāzes vads izbūvēts 1959.-1962. g. no Dašavas dabasgāzes atradņu rajona Ukrainā, tas šķērso Ukrainu, Baltkrieviju, Lietuvu un sniedzas līdz Rīgai (atzari uz Minsku, Kauņu, Klaipēdu, Daugavpili, Jelgavu, Liepāju), garums 1230 km, diametrs posmā Ukmerģe-Rīga 500 mm.
diždarbs Izcils darbs, liels sasniegums.
šedevrs Izcils mākslas darbs, izcils sasniegums (parasti mākslā); meistardarbs (1).
izkurtis Izčākstējis (par ledu, sniegu).
šņurgas Izdalījumi no deguna dobuma gļotādas (slimojot ar iesnām); šņorgas.
grimšana Izdalīšanās no kāda šķīduma un pakāpeniska nogulsnēšanās.
izkakāties Izdalīt resnās zarnas apakšējās daļas saturu; izkārnīties.
izdot Izdalīt, izsniegt lietošanā.
apkalpot Izdarīt (kādam) dažādus pakalpojumus (ko pasniedzot, atnesot, aiznesot u. tml.).
aizrūdināt Izdarīt kādam netaisnību (kaut ko sliktu).
pakalpot izdarīt, paveikt (ko, piemēram, pasniegt, aiznest, atvest), lai kādam palīdzētu
zemdegas Izdegusi zeme, apakšzemē gruzdoša zeme; degošs purvs, kad deg kūdra augsnes zemkārtā.
inplano izdevuma formāts veselas izvērstas viengabala loksnes lielumā.
izknidināties Izdīgt (par asniem).
rierītis izdobums krāsns mūrī, kur var ko sildīt, žāvēt u. tml.; rieris (2); iere (1).
izpleiksnēt Izdzist, apdzist; izplīksnēt.
izasnot Izdzīt asnus.
izriest Izdzīt, izveidot (piemēram, asnus, pumpurus).
izriezt Izdzīt, izveidot (piemēram, asnus, pumpurus).
noliktavas krājumi izejvielas, materiāli, pusfabrikāti, degviela, instrumenti u. c. ražošanas līdzekļi, kurus uzņēmums ir saņēmis, bet kuri ražošanas procesā (pakalpojumu sniegšanā) vēl nav izmantoti.
šņaukāt Izelpā vai ieelpā radīt raksturīgu troksni (par dzīvniekiem).
šņaukāties Izelpā vai ieelpā radīt raksturīgu troksni (par dzīvniekiem).
šņākt Izelpā vai ieelpā radīt samērā vienmērīgu, paskaļu troksni sašaurinātās vai šaurās elpvada daļās (par cilvēkiem); atskanēt šādam troksnim.
ražīgums Izgatavotās produkcijas vai sniegto pakalpojumu apjoms laika vienībā.
tālmācība Izglītības ieguves neklātienes formas paveids, kuru raksturo īpaši strukturēti mācību materiāli, individuāls mācīšanās temps, īpaši organizēts izglītības sasniegumu novērtējums, kā arī dažādu tehnisko un elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana.
veselības izglītība izglītības un informācijas sniegšana cilvēkiem, lai viņi vairāk zinātu par savu veselību un rūpētos par to.
salpingolitiāze Izgulsnējumi uz olvadu sienām.
mīļot izjust dziļu draudzību, sirsnību, interesi, cieņu; [mīlēt]{s:1676}
mīlēt Izjust dziļu draudzību, sirsnību, interesi, cieņu.
pieķerties Izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu) un izveidot ciešu saikni (ar to).
ilgoties izjust dziļu, parasti arī ilgstošu, vēlēšanos, tieksmi (ko izdarīt, sasniegt, iegūt u. tml); vēlēties, tiekties (pēc kā)
iekosties Izjust sirsnību, pieķeršanos (kam).
iemīlēties Izjust, arī sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu); iemīlēt (2).
izsēt Izkaisīt, izbērt (kādu vielu) augsnē.
izslāpt Izkalst (par zemi, augsni).
izkarst Izkalst karstumā (par augsni); izsust (parasti par ziemājiem).
kājniekošanās Izkāpšana (nokāpšana) no mašīnām - motorizēto strēlnieku pāriešana no darbības kājnieku kaujasmašīnās (bruņutrasnsportieros) uz kājnieku darbību.
koproma Izkārnījumu masa, kas sakrājusies taisnajā zarnā un atgādina audzēju.
kopropoēze Izkārnījumu veidošanās resnajā zarnā.
noēst Izkausēt (sniegu, ledu) - par sauli.
diapazons izklājlapu programmās - viena šūna vai blakusesošu šūnu taisnstūrveida grupa. Šūnu grupējums ļauj izdarīt zināmas operācijas, piemēram, formatēšanu, visai šūnu grupai.
izoderēt Izklāt ar oderējumu (piemēram, metalurģiskās krāsns, cauruļvada) iekšpusi.
tikt uz kājām izkļūt no grūtībām, pārvarēt sarežģījumus; sasniegt labklājību, turību.
trīspusējā izkraušana izkraušana, izmantojot transportlīdzekļa trīs puses. Parasti izkraušanu veic pa aizmuguri un abiem sāniem. Izdevīgākais no visiem izkraušanas veidiem, jo, salīdzinot ar divpusējo vai vienpusējo izkraušanu, ļauj sasniegt maksimālo darba ražīgumu un minimālo dīkstāves laiku izkraušanai.
aizkurtēt Izkurtēt, tapt porainam, pārkoksnēties, izčākstēt.
izgarēties Izkvēlot (par oglēm krāsnī); būt tādam, kurā ir izkvēlojušas ogles, nav tvana (par krāsni, pirti).
izgaroties Izkvēlot (par oglēm krāsnī); būt tādam, kurā ir izkvēlojušas ogles, nav tvana (par krāsni, pirti).
izklaināties Izlīdzināties, izstiepties taisnam.
šņepis Izliekums trauka malā, snībis.
pārejas izloksne izloksne, kurā ir divu vai vairāku dialektu raksturīgas īpatnības.
leksiskais dialektisms izloksnes vārds, ko literārajā valodā parasti nelieto vai lieto tikai īpašos stilistiskos nolūkos (literārajā valodā tam parasti atbilst cits vārds).
subdialekts Izlokšņu grupa - valodas ziņā tuvi radniecīgu izlokšņu kopums, kas ir mazāks par dialektu un ko vieno šīm izloksnēm raksturīgas valodas īpatnības.
dasalūgties Izlūgties piedošanu, attaisnojumu u. tml.
rekognoscēt Izlūkot (apvidu, pretinieka dislokāciju) pirms militārām operācijām (par komandieriem, štāba virsniekiem).
papildizmaksa Izmaksa, ko saņem vai izsniedz papildus iepriekš paredzētajai izmaksai.
darba samaksas aprēķins izmaksājot darba samaksu, darba devēja rakstveidā izsniegts darba samaksas aprēķins, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas.
iziet Izmantot (kādus līdzekļus savu mērķu sasniegšanā).
ekspluatēt Izmantot situāciju tā, lai gūtu no tās labumu, pat ja tas ir netaisnīgi vai negodīgi.
iedzimtības pārbaude izmēģinājumu stādījumi, ko ieaudzē ar mākslīgajā vai brīvajā apputeksnēšanā iegūtām sēklām, lai pārbaudītu jauno augu īpašības (augšanas ātrumu, zaru resnumu u. c.).
skrejveltnis izmēģināšanas iekārtas daļa - veltnis, kas stendā imitē ceļu vai piedzen riteņus. Spēkratus stendā nostiprina ar riteņiem uz skrejveltņa, kura diametrs parasti pārsniedz spēkratu riteņu diametru. Riteņi griež skrejveltni (ceļa imitācijas režīmā), vai skrejveltnis griež riteņus. Parasti lieto vienu skrejveltni uz vienas ass riteņiem.
anorektālā manometrija izmeklēšanas metode, kuras laikā ar speciālu iekārtu tiek mērīts spiediens un tā izmaiņas taisnajā zarnā.
pratināšana Izmeklēšanas vai tiesas darbība kriminālprocesā un civilprocesā, kas vērsta uz tādas informācijas iegūšanu un nostiprināšanu, kuru var sniegt persona par apstākļiem, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.
izšņakarēt Izmeklēt, izošņāt (ar purnu, snuķi, parasti, meklējot ko garšīgu).
virsgabarīts izmērs, kas pārsniedz noteiktos (standartizētos) gabarītus.
šļura Izmirkusi ūdeņaina zeme; ar slapju sniegu sajaukta zeme.
nummuliti izmirusi foraminīferu ģints ar kaļķainu lēcveidīgu čaulu, kas sastāv no sīkām, spirālē ap centru novietotām kamerām, līdz 107 cm diametrā, vislielāko izplatību sasniedza eocēnā; numulīti.
orthoceras Izmirusi galvkāju ģints "Orthoceratidae" dzimtā ar garu, taisnu, šķērsgriezumā apaļu, kamerās sadalītu čaulu.
amonīti Izmirusi galvkāju klases kārta ("Ammonoidea"), atrodamas ļoti daudzveidīgas čaulas, kuru diametrs sasniedz 2 m, konstatēts \~1700 ģinšu, vairākas noder par vadfosilijām, Latvijā atrastas juras perioda nogulumos Kurzemē.
ammonīti Izmirusi gliemju (mīkstmiešu) grupa ar kamerās sadalītām un vairākkārt saritinātām vai taisnām čaulām.
bakulīti Izmirusi krīta laikmeta amonītu dzimtas gliemju ģints, čaula sākumā saritināta, vēlāk taisna, sadalīta kamerās, izeja aizklājas ar divdaļīgu aptichu.
productus Izmirusi pleckāju ģints "Productidae" dzimtā ar taisnu slēdzes malu, stipri izliektu ventrālo un plakanu vai ieliektu dorsālo vāku un adatveidīgiem izaugumiem, kas pārklāj vāku virsas, sastopama no devona līdz permai.
dinornisveidīgie Izmirusi putnu klases kārta ("Dinornithiformes"), milzu putni, kas nespēja lidot, dzīvoja baros Jaunzēlandē vēl 19. gs., lielākie sasniedza 3,5 m augstumu, mazākie bija tītara lielumā.
brontozauri Izmirusi rāpuļu ģints ("Brontosauros"), dzīvojusi juras laikmetā, bija lielākie sauszemes dzīvnieki: garums sasniedza 22 m, masa - 30 t.
ortoceratīti Izmirušu galvkāju dzimta ar taisnu čaulu, kas sadalīta kamerās, līdz 5 cm gari; dzīvoja pirms 550-200 mlj gadu.
kors Izmūrējums krāsns priekšā, kas uztver dūmus un dzirksteles, īpaši rijas krāsnīm.
izsust Iznīkt (pārmērīga augsnes mitruma, siltuma dēļ) - par augiem.
krāsmata Iznīkušas ēkas krāsns vieta.
krāšmata Iznīkušas ēkas krāsns vieta.
krāsmeta Iznīkušas ēkas krāsns vieta.
krāsnmata Iznīkušas ēkas krāsns vieta.
pārvalkāt Izņemt no krāsns (maizes klaipus) un atkal iebīdīt, pārmainot (to) iepriekšējo novietojumu.
izohiona Izolīnija, kas savieno punktus ar vienādu sniega līnijas atrašanās augstumu.
koksnes akustiskās īpašības izpaužas koksnes mijiedarbībā ar mehāniskajām svārstībām, kas koksnē izplatās elastīgo viļņu veidā.
instrumentālā agresija izpaužas situācijās, kad agresija tiek īstenota mērķtiecīgi, piemēram, kad agresija tiek veikta pret upuri, kurš ir traucējis agresoram sasniegt kādu mērķi.
koksnes mehāniskās īpašības izpaužas, ja uz koksni iedarbojas ārējie spēki, kas var izraisīt koksnes deformāciju vai sagraušanu.
izplaiksnēt Izplaiksnīties.
plaiksnīt Izplatīt samērā spožu, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu); būt samērā spožam, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu (par gaismu); arī plaiksnīties.
izasēties Izplatīties, izkaisīties augsnē (par sēklām).
pārsniegt Izplatīties, sniegties pāri (teritorijas robežai).
māls Izplatīts nogulumu iezis, kas veidojies kristālisko iežu sadēdēšanas rezultātā un sastāv no ļoti sīkām daļiņām, mitrumā kļūst mīksts, lipīgs; zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis, arī zeme, augsne ar šī ieža piejaukumu.
nonākt Izplatoties sasniegt (ko) - piemēram, par skaņu, smaržu.
piekļūt Izplatoties sasniegt (ko), nonākt (pie kā, kam klāt) - piemēram, par gaisu, gaismu, ūdens plūsmu.
aizsniegt Izplatoties sasniegt (par skaņām).
pārsoļot Izplatoties sniegties pāri (teritorijas robežai).
izstiept Izplest, izritināt, izvirzīt garumā; izplest, izvirzīt garumā un novietot (kur); arī iztaisnot.
atsniegties Izplešoties, aizņemot kādu platību, sniegties šurp; izplešoties, aizņemot kādu platību, sniegties (līdz kādai vietai).
aizsniegties Izplešoties, aizņemot telpu, platību, sniegties (līdz kurienei).
aizsniegt Izplešoties, izplatoties, izstiepjoties skart, sasniegt.
izplūksnināt Izplūksnāt (1).
izpluksnāt Izplūksnāt (2), izpluznāties.
izplūkāties Izplūksnāties, izņārbāties.
izčalot Izplūstot radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, ūdeni u. tml.).
Disnejlenda izpriecu parks Anaheimā, netālu no Losandželosas Kalifornijā; dibināts 1955. g.; atrakcijās atainoti V. Disneja filmu varoņi, Amerikas vēsture, nākotnes vīzijas un dažādu zemju dabasskati; līdzīgi parki ierīkoti Floridā (1971. g.), Tokijā (1983. g.) un Parīzes tuvumā (1991. g.).
viesizrāde Izrāde, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs skatuves mākslinieks citā trupā vai visa trupa citā vietā.
mesties (arī krist) ap kaklu izrādīt lielu sirsnību, arī familiaritāti
krist (arī mesties) ap kaklu izrādīt lielu sirsnību, arī familiaritāti.
ķerties ap kaklu izrādīt lielu sirsnību, sajūsmu, prieku.
krist ap kaklu izrādīt lielu sirsnību, sajūsmu, prieku.
aptriekt Izraisīt apziņas traucējumus, piemēram, ar sitienu, troksni, arī ar nesaskaņām.
izsmīdināt Izraisīt ilgus, sirsnīgus smieklus, panākt, ka daudz smejas.
lūsinēt Izraisīt nenoteiktu attālinātu troksni.
plēst (vai) ausis pušu izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni).
plēst (vai) galvu pušu izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm).
plēst galvu pušu izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm).
cirsties Izraisīt nepatīkamu (dzirdes) kairinājumu - par spalgu troksni.
rodze Izrakts ceļš (sniegā, piekalnē).
vatalākš Izsauciens, ar kuru raksturo troksni, kāds dzirdams krītot kādam smagam priekšmetam.
bidīdz Izsauciens, kas raksturo sitiena troksni.
skrapt Izsauksmes vārds (parasti atkārtojumā), apraksta skrāpēšanas, kasīšanas troksni.
slarkš Izsauksmes vārds, kas apraksta troksni, kāds rodas ejot.
slarpš Izsauksmes vārds, kas apraksta troksni, kāds rodas ejot.
hujakš izsauksmes vārds, ko izmanto, lai atdarinātu īsu troksni.
bakš Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātu padobju pasmaga kritiena troksni.
būks Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātu padobju sitiena, kritiena troksni.
bākš Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātupadobju pasmaga kritiena troksni.
budūc Izsauksmes vārds, kuru lieto raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
budūcs Izsauksmes vārds, kuru lieto raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
budūks Izsauksmes vārds, kuru lieto raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
buču Izsauksmes vārds, lai aprakstītu čaukstošu, nedaudz rībošu apslāpētu troksni.
iesna Izsitums (virslūpas, padegunes apvidū, parasti tad, kad ir iesnas).
eluviālais horizonts izskalošanās horizonts augsnes profila augšdaļā.
izkarkšināt Izskalot (kaklu), radot raksturīgu troksni.
nostiepties Izslieties pilnīgi taisnam, pilnīgi iztaisnoties.
konkursizsole Izsludināts uzaicinājums piedalīties konkursā par tiesībām veikt noteiktus darbus, piegādāt preces, sniegt pakalpojumus u. tml.
izsnaicīties Izsnaikstīties.
izsnaikāties Izsnaikstīties.
izdot Izsniegt (dokumentu), iepriekš attiecīgi noformējot, apstiprinot, un piešķirt tiesības lietot.
izmaksāt Izsniegt (naudas summu).
diplomēt Izsniegt diplomu (1), piešķirot noteiktas tiesības.
izdalīt Izsniegt katram (to, kas pienākas no kopuma).
licencēt Izsniegt licenci; kaut ko ar licenci atļaut.
resertificēt Izsniegt sertifikātu atkārtoti.
izkacēt Izsniegt, izdot (ārā).
izdot Izsniegt, izmaksāt (naudu no glabāšanas vietas, arī daļu no kādas summas).
plukatains Izspūris, plūksnains.
pinka Izspūrusi, samudžinājusies apmatojuma, apspalvojuma šķipsna (dzīvniekiem).
pinka Izspūrusi, samudžinājusies, arī nesakopta (matu, bārdas) šķipsna.
izklaināt Izstiept taisnu, izlīdzināt.
piena produktu izstrādājumi izstrādājumi, kas gatavoti no piena produktiem, kuriem ražošanas procesā pievienotas pārtikas piedevas, ražošanas palīglīdzekļi un citas nepieciešamās vielas, lai daļēji aizvietotu piena sausnas sastāvdaļas.
kokizstrādājums Izstrādājums no koksnes.
vakuumveidošana Izstrādājumu veidošana no termoplastiska polimērmateriāla plēvēm vai loksnēm, kuras atrodas superelastiskā stāvoklī, izmantojot spēku, kas rodas atmosfēras un retinājuma (50-85 kilopaskāli (kPa)) spiedienu starpības dēļ; v-u var kombinēt ar pneimoveidošanu; izmanto lielgabarīta plānsienu izstrādājumu (ledusskapju, aparātu korpusu, automobiļu detaļu u. c.) ražošanai.
iztrapakāt Izstrādāt (augsni) ar atsperecēšām.
iztrapakavāt Izstrādāt (augsni) ar atsperecēšām.
izsālīšana Izšķīdušas vielas izgulsnēšana šķīdumā, pieliekot kādu citu vielu, kas mazina izdalāmās vielas šķīdību.
redresācija Iztaisnošana.
izsliet Iztaisnot (augumu, ķermeni).
atliekt Iztaisnot (kādu ķermeņa daļu, locekļus).
atliekt Iztaisnot (ko saliektu, salocītu u. tml.).
izliekt Iztaisnot (ko saliektu).
sasliet Iztaisnot (piemēram, augumu, plecus).
izslieties Iztaisnot augumu, ķermeni.
buhtēt Iztaisnot iedobumu.
buktēt Iztaisnot iedobumu.
atskrudzināt Iztaisnot sprogas, padarīt gludu.
atstiept Iztaisnot un atvirzīt (locekļus) nost (sānis).
izstiept Iztaisnot un pastiept (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas); izvirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas).
iztaisnīt Iztaisnot, izlīdzināt.
atstiept Iztaisnot, izsliet (augumu vai tā daļu), atbrīvojoties no kādas slodzes.
klajināt Iztaisnot, izstiept garumā.
sastiept Iztaisnot, parasti pilnīgi, un pastiept (ķermeņa daļu).
iztaisnāt Iztaisnot.
Jaunzilupe Iztaisnotais Zilupes posms Ludzas novada Brigu pagastā un Zilupes pilsētā.
izslieties Iztaisnoties (par augiem, to daļām); izaugt (parasti taisni, uz augšu).
atstiepties Iztaisnoties, izslieties (par cilvēku, arī par ķermeņa daļām vai locekļiem).
izslieties Iztaisnoties, izstiepties (par augumu, ķermeni).
izastiepties Iztaisnoties, piemēram, novietojoties guļus.
izataisnāties Iztaisnoties.
garš Iztaisnots (par ķermeni, tā daļām).
čuinisms Izteiciens svešā izloksnē vai valodā.
pamācīt Izteikt, sniegt pamācības (piemēram, kā rīkoties, izturēties).
ģesties Iztikt, nesasniegt.
dabiskā koksnes izturība izturība, kas piemīt neaizsargātai koksnei nelabvēlīgos ārējos apstākļos.
nosusināt Iztvaicējot mitrumu, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, apvidus) kļūst sauss (par augiem).
Kubulu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem daļu pirmskara Balvu pagasta teritorijas un pirmskara Vīksnas pagasta ziemeļu daļu.
Jaunalūksnes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Bejas pagasta teritorijā, pievienota daļa bijušā Alūksnes un Pededzes pagasta platības, mainījusies robeža ar Mārkalnes pagastu.
Maļinovas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta pirmskara Višķu pagasta teritorijas dienvidrietumu daļa, kā arī daļa bijušā Līksnas, Naujenes un Biķernieku pagasta platības.
sadzīt Izveidot (vairākus, daudzus asnus, zarus u. tml.) - par augiem.
izdīgt Izveidot asnu (par sēklām).
sadīgt Izveidot asnus (par vairākām, daudzām sēklām).
sabiedroties Izveidot ciešu saistību, sadarbību (ar kādu), arī apvienoties (ar kādu), parasti kādu mērķu sasniegšanai.
iespraidīt Izveidot no akmeņiem krāsnij arkveidīgu augšdaļu.
nostiept Izveidot taisnā virzienā (piemēram, ceļu).
iztaisnot Izveidot taisnu vai taisnāku (piemēram, līkumainu ceļu, robežu).
saasnot Izveidot vairākus, daudzus asnus (par sēklām, bumbuļiem u. tml.); arī sadīgt (1).
pieskaņot Izveidot, padarīt atbilstošu (piemēram, kādiem apstākļiem), pielāgot (kāda mērķa sasniegšanai).
Aiviekstes pagasta teritorija izveidota 1922. g., atdalot no bijušā Ungurmuižas pagasta, 1945.-1990. g. pārkārtojumu rezultātā pirmskara Aiviekstes pagasta daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā, nonākusi Variešu un Krustpils pagastā, bet tagadējā pagasta teritorijā iekļauta neliela daļa bijušā Pļaviņu, Odzienas, Vietalvas un Kalsnavas pagasta.
Lisas ūdenskrātuve izveidota uz Lisas upes Mārsnēnu pagastā.
pārvilkties Izveidoties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par ledus, sniega kārtu.
Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu.
sugu mistrojuma izvēle izvēli nosaka bioloģiski (prasība pēc gaismas un augsnes, fotosintēzes un transpirācijas īpatnības), mežsaimnieciski (produktivitāte, stabilitāte, noturība, ietekme uz augsni) kritēriji, kā arī sugu attieksmju (ģenealoģiskās, fizioloģiskās, biotrofiskās, bioķīmiskās, elektrofizioloģiskās, mehāniskās) veidi.
pilastre Izvirzījums ar taisnstūra šķērsgriezumu sienas vai staba virsmā, parasti veidots pēc kolonnas uzbūves shēmas.
dzega Izvirzīta augšmala telpu iekārtas priekšmetiem (piemēram, krāsnīm, kamīniem, mēbelēm).
Baltā grāmata izziņas dokuments, programma, kas sniedz asociētajām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm padomus, kā katrā nozarē sagatavoties darbībai saskaņā ar Eiropas Savienības iekšējā tirgus noteikumiem.
loka dzēšana ja elektriskajai ķēdei pieslēgtais spriegums pārsniedz 15 V, bet ķēde plūstošā strāva pārsniedz 0,5 A, atslēdzot ķēdi, starp kontaktiem sākas lokizlāde; elektriskais loks aizkavē ķēdes pārtraukšanu un izraisa kontaktu priekšlaicīgu nolietošanos; ātrākai loka pārtraukšanai elektriskajos aparātos iebūvē speciālus mezglus loka dzēšanai.
darba devēju sadarbība ja vienā darba vietā nodarbināti vairāku darba devēju nodarbinātie, darba devējiem, veicot darba aizsardzības pasākumus, ir pienākums sadarboties, – saskaņot veicamos darba aizsardzības pasākumus un informēt citam citu, savus nodarbinātos un uzticības personas par darba vides risku, kā arī atbilstoši sniegt instruktāžu nodarbinātajiem.
slēgts kokpits jahtas klāja padziļinājums ar ūdensnecaurlaidīgām sienām.
jahtas iztaisnošanās jahtas spēja pašai atgūt normālu stāvokli uz taisna ķīļa.
eļļjaka Jaka, arī pusmētelis no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
čorbadži Janičāru virsnieks Osmaņu impērijā, atbilda rotas komandiera pakāpei.
purva jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis palustris"), divgadīgs vai daudzgadīgs līdz 20 cm augsts pusparazīts, kas piesūcas pie citu augu (visbiežāk graudzāļu vai grīšļu) saknēm un patērē, ko tie uzņem no augsnes.
tehnoloģija ATOMM Japānas firmas "Fuji" diskešu izgatavošanas tehnoloģija, kas ļauj 3,5 collu disketē ierakstīt datus, kuru apjoms var sasniegt 100 megabaitus.
bucudans Japāņu mājas Budam veltīts altāris, kuru veido lūgšanu tēli vai objekti un senču piemiņas plāksnes.
jamabusi Japāņu sinkrētisma kultā tā sauc vientuļniekus, kas dzīvo kalnos un ievēro stingru askētismu, lai sasniegtu Budas stāvokli.
suši japāņu virtuves ēdiens: īpaši sagatavota rīsu masa, kam apkārt apliktas zivis, gliemji; tas viss aptīts ar aļģēm (jūraszālēm), pasniedz ar sojas mērci, kam pievienoti mārrutki (vasabi).
Lapteva Jasnogorska, pilsēta Krievijas Tulas apgabalā, tās nosaukums līdz 1965. g.
žolkāt Jaukt šķidruma nogulsnes, lai šķidrumu padarītu neskaidru.
pārmaisīt Jaukt un irdināt (augsni) vēlreiz, no jauna.
maisīt Jaukt un irdināt (augsni).
rušināt Jaukt, mazliet pārvietot ogles, pagales (krāsnī, ugunskurā).
sviest sprunguļus zem kājām jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto.
sivēniete jauna cūka (ne vecāka par gadu); grūsnēja cūka.
elvede Jauna egle rokas resnumā, kuras tievgalis, pārvērsts klūgā, noder plostu piestiprināšanai krastā.
kumelīce Jauna grūsna ķēve.
plodēt Jauna koka kuģa korpusa apstrāde pēc koksnes izžūšanas un saplaisāšanas ar smalki saberztu priedes mizas pulveri aizpildot plaisas un piesūcinot, lai padarītu kuģa korpusu ūdens necaurlaidīgu.
jaunsniegs Jaunais, tikko sasnigušis sniegs.
akmens krāvuma kaps jaunākā akmens laikmeta kaps, kuram gar malām izliktas akmens plāksnes, paredzēts vairākiem mirušajiem.
junkurs Jaunākā virsnieka dienesta pakāpe muižniecības pārstāvjiem Krievijas armijā 1802.-1869. g.
poručiks Jaunākā virsnieka dienesta pakāpe Polijas un dažu citu valstu armijās (cariskās Krievijas armijā no 17. gs. - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
subalterns Jaunākais virsnieks.
leitnants Jaunāko virsnieku dienesta pakāpe daudzu valstu bruņotajos spēkos (Latvijā - zemākā virsnieku dienesta pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
Neu-Marienburg Jaunalūksnes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā.
grebzdi Jaunās koksnes kārta tūliņ aiz mizas.
gremzda Jaunās koksnes kārtas tūlīt zem mizas.
zaļoksnīgs Jauneklīgs, vingrs; fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku); zaļoksnējs (2); zaļoksns (2).
zaļoksns Jauneklīgs, vingrs; fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku); zaļoksnējs (2).
zaļoksnējs Jauneklīgs, vingrs; fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku); zaļoksns (2).
jaunasniņi Jauni asni, dīgsti.
pirmsiesaukumnieks Jaunietis, kas pirms iesaukuma vecuma sasniegšanas ir pakļauts reģistrācijai militārajās iestādēs.
Neu-Kalzenau Jaunkalsnavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā.
Pededzes kanāls Jaunpededze, Pededzes kanāla iztaisnojums.
knobis Jauns asns.
hipsteris Jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību, parasti vidējās šķiras pilsētnieks no pusaudža līdz pusmūža vecumam.
krāszēns Jauns krāsnesis, kas vēl nav izturējis zināmu pārbaudījumu vai kam trūkst vajadzīgo semestru.
zālainie spraudeņi jaunu mātesaugu 5-6 cm garu nepārkoksnējušos dzinumu daļas ar 1-3 pumpuriem; vislabāk apsakņojas koku un krūmu ziedēšanas laikā atdalīti spraudeņi.
Karlsberg Jaunzeltiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā.
troliņš Jautrs troksnis, tracis.
gambangs javiešu (Indonēzijā) mūzikas instruments garena šķirstiņa veidā, virs kura piestiprinātas 8-18 uzskaņotas koka vai metāla plāksnītes, pa kurām sit ar koka āmuriņiem.
rupstulis jebkas, kas ir resns; arī resns cilvēks.
naida runa jebkura izteiksmes forma, kas izplata, mudina, veicina vai attaisno rasistisku naidu, ksenofobiju, antisemītismu vai citas naida formas, kas balstītas uz neiecietību, iekļaujot tādu, kas nāk no agresīva nacionālisma, etnocentrisma, diskriminācijas un naida pret minoritātēm, migrantiem un ārvalstu izcelsmes cilvēkiem.
saimnieciskā darbība jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu un cita veida darbību par atlīdzību.
adrenotoksīns Jebkura viela, kas toksiski iedarbojas uz virsnieru dziedzeriem.
plāksna Jebkurš neliels, plāns priekšmets; plēksne.
līdzgaitniecība jēdziens, kas apzīmē procesu, kurā līdzgaitnieks (t. i., brīvprātīgais, kurš apguvis līdzgaitnieka mācību programmu) ar savu iedrošinājumu un padomu sniedz atbalstu notiesātai personai vai probācijas klientam; tas ir ilgtermiņa darbs, kas notiek, līdzgaitniekam regulāri tiekoties ar aizbilstamo.
Rubini Jēkabpils novada apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
Rubins Jēkabpils novada apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
Baldūne Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Baldone" nosaukums vietējā izloksnē.
Bokoni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Bokāni" nosaukums vietējā izloksnē.
Debesnīki Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Debesnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
Dronku sola Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Dronku sala" nosaukums vietējā izloksnē.
Grauzkolni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Grauzkalni" nosaukums vietējā izloksnē.
Ģaurāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Ģevrāni" nosaukums vietējā izloksnē.
Koktagols Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaktagals" nosaukums vietējā izloksnē.
Kolnamačulāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnamačulāni" nosaukums vietējā izloksnē.
Ļoucāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļūcāni" nosaukums vietējā izloksnē.
Mozslots Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazslate" nosaukums vietējā izloksnē.
Mīsts Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Miests" nosaukums vietējā izloksnē.
Mykaine Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Mikaine" nosaukums vietējā izloksnē.
Pūdānu sola Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Pūdānu sala" nosaukums vietējā izloksnē.
Rotupes Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Rātupes" nosaukums vietējā izloksnē.
Rubiķu sola Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Rubiķu sala" nosaukums vietējā izloksnē.
Seiļi Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē.
Slots Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Slate" nosaukums vietējā izloksnē.
Spālāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Spēlēni" nosaukums vietējā izloksnē.
Šumeitores Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Šumitāres" nosaukums vietējā izloksnē.
Vidsmīsts Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Vidsmiests" nosaukums vietējā izloksnē.
Sima Jeņisejas kreisā krasta pieteka Krievijas Krasnojarskas novadā, garums - 694 km, tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma austrumu malu, ieleja purvaina.
Boļšaja Heta Jeņisejas lejteces kreisā krasta pieteka Krievijas Krasnojarskas novadā, garums — 646 km, iztek no Jelovojes ezera.
Taimiras ieplaka Jeņisejas-Hatangas ieplaka Krievijas Krasnojarskas novadā.
Struņķene Jērupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā; Strunķene; Struņķenes upīte; Vilku grāvis; augštecē arī Vilkupīte.
abnauju Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums abhāzu mitoloģijā.
guleibani Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums azerbaidžāņu mitoloģijā.
arsuri Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums čuvašu mitoloģijā.
agogve Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums dažu Āfrikas tautu mitoloģijā.
kakundakiri Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums dažu Āfrikas tautu mitoloģijā.
kilomba Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums dažu Āfrikas tautu mitoloģijā.
albasti Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums kazahu mitoloģijā.
šurale Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Kazaņas tatāru un baškīru mitoloģijā, arī jarimtiks; meža gars, nelabais.
jarimtiks Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Kazaņas tatāru un baškīru mitoloģijā, arī šurale.
šišs Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums krievu mitoloģijā; šišiga.
šišiga Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums krievu mitoloģijā; šišs.
žeņsjuns Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums ķīniešu mitoloģijā, arī ežeņs un maožeņs.
maožeņs Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums ķīniešu mitoloģijā, arī ežeņs un žeņsjuns.
ežeņs Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums ķīniešu mitoloģijā, arī maožeņs un žeņsjuns.
almass Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums mongoļu mitoloģijā.
dīvs Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums persiešu mitoloģijā.
rakšasa Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums senindiešu eposā "Rāmājana".
picens Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Sibīrijas tatāru mitoloģijā.
sadapa Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Sumatras un Kalimantānas mitoloģijā, arī batatuts un orangpendeks.
orangpendeks Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Sumatras un Kalimantānas mitoloģijā, arī sadapa un batatuts.
batatuts Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Sumatras un Kalimantānas mitoloģijā, arī sadapa un orangpendeks.
čugaisters Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums ukraiņu mitoloģijā.
koordinētā sfēra joma, kur ir spēkā normatīvajos aktos noteikta informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanas kārtība (prasības attiecībā uz komercdarbības uzsākšanu un veikšanu), kā arī prasības attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumiem.
jonītu membrānas jonapmaiņas sveķu vai tos saturošu materiālu plēves vai loksnes.
ignitrons Jonu aparāts ar šķidru katodu; izmanto kā spēcīgu maiņstrāvas taisngriezi.
Širaku stepe Jori plakankalnes austrumu daļa Gruzijā, augstums - līdz 865 m, sauss subtropu klimats, melnzemes un kalnu brūnās augsnes.
sliede Josla, līnija, padziļinājums u. tml., kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanās, pārvietošanās.
vaga Joslas, līnijas veida padziļinājums, kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās, arī ilgstošas atrašanās (kur).
josts Josta ar krūšu siksnu.
sedulkjosta Josta, siksna ar ko nostiprina sedulku zirgam ap viduci.
sedulksiksna Josta, siksna ar ko nostiprina sedulku zirgam ap viduci.
tefillīns Jūdaisma lūgšanas piederumi - divas nelielas ādas kārbiņas, kurās atrodas uz sloksnītēm rakstīta Šema (Toras lūgsna); filaktērijas.
filaktērija Jūdaisma lūgšanas piederumi - divas nelielas ādas kārbiņas, kurās atrodas uz sloksnītēm rakstīta Šema (Toras lūgsna); tefillīns.
Sukkot Jūdu Būdiņu jeb Lieveņa svētki, ko svinēja rudenī, atceroties Dieva klātnību Izraēla tautas tuksneša ceļojuma laikā; arī otrās Pļaujas svētki.
lebedika Jukas, sajukums, troksnis.
pusšļaupsts Jumta daļa, kas nesniedzas līdz apakšmalai, bet gulstas uz ēkas gala sienas, kas paceļas jumta telpā.
laternīts Jumta seguma loksnes, kurās izmantotas veselībai nekaitīgas sintētiskās šķiedras.
ķegna Jumta spāres koks no egles (kas izrakta no zemes un apcirstas saknes, izņemot vienu, resnāko, uz kuras uzliek lubstājus).
doma Jumtveidīga kristāla forma, sastāv no 2 plāksnēm, kas šķeļ viena otru.
sēras Jūrā negaidīti uznācis pārejošs sniega un lietus mākonis, kas uz laiku aizsedz redzes loku.
iekšējā jūra jūra, kas dziļi iesniedzas kontinentā un ko ar okeānu savieno jūras šaurums.
phoronis Jūras dzīvnieku ģints ar slaidu tārpveida ķermeni hitīna dzīvojamā caurulē, bālpelēki caurspīdīgs ķermenis, pašā apakšā resnāks, piliena (ampulas) veidā, \~12 sugas.
neritiskā josla jūras josla gar krastu, kuras dziļums nepārsniedz 200 m, tajā daudz dažādu augu un dzīvnieku.
flagmanis Jūras karaflotes augstākā sastāva virsnieks, kas komandē karakuģu vienību (brigādi, eskadru u. tml.).
Kārdiganas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Cardigan Bay"), Velsas rietumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 56 km, platums - \~102 km, dziļums - līdz 56 m, plūdmaiņas reizēm pārsniedz 4 m.
Masačūsetsas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā (“Masschusetts Bay”), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, Menas līča dienvidaustrumu daļā, iesniedzas sauszemē — 55 km, dziļums — līdz 93 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,8 m.
Breidafjords jūras līcis Islandes rietumos, starp Rietumfjordu un Snaiveldsnesas pussalu.
Kronoku līcis jūras līcis Kamčatkas pussalas austrumu krastā, starp Šipunska un Kronoku pussalām (Krievijā), iesniedzas sauszemē — 68,5 km, platums pie ieejas — 231 km, dziļums — līdz 1500 m, plūdmaiņas neregulāras — \~2 m.
Gorgānas līcis jūras līcis Kaspijas jūras dienvidu daļā, Irānas piekrastē, iesniedzas sauszemē — 63 km, platums — 11 km, dziļums — līdz 4 m; Astrabadas līcis.
Gvajakilas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("Golfo de Guayaquil"), Dienvidamerikas piekrastē, Ekvadorā, iesniedzas sauszemē — 115 km, platums pie ieejas — 160 km, dziļums — līdz 200 m.
Tevantepekas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("Golfo de Tehuantepec"), Meksikas dienvidu piekrastē, iesniedzas sauszemē - 110 km, platums pie ieejas - \~450 km, dziļums - pārsvarā līdz 200 m, pie ieejas - līdz 3000 m, gar piekrasti vairākas plašas lagūnas, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2,6 m.
Panamas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā (sp. val. “Golfo de Panama”), Panamas piekrastē, platība — 37000 kvadrātkilometru, iesniedzas sauszemē 140 km, platums pie ieejas — \~185 km, dziļums — līdz 3200 m, daudz salu, pusdiennakts plūdmaiņas — 6,4 m.
Senmalo līcis jūras līcis Lamanša šauruma dienvidrietumu daļā ("Golfe de Saint-Malo"), Francijas ziemeļrietumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 110 km, platums pie ieejas — \~125 km, dziļums — līdz 51 m, plūdmaiņas — līdz 15 m.
Terpeņija līcis jūras līcis Ohotskas jūras dienvidu daļā, Sahalīnas dienvidaustrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē - 65 km, platums - \~130 km, dziļums - līdz 50 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 1,5 m.
Aņivas līcis jūras līcis Sahalīnas dienvidu daļā (_Aniva, zaliv_), starp Toņinoaņivska un Kriļona pussalu, iesniedzas sauszemē 90 km, platums — 104 km, dziļums — līdz 93 m, plūdmaiņas — līdz 1,6 m.
Karalienes Modas līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus Okeānā (“Queen Maud Gulf”), Kanādas piekrastē, starp Viktorijas un Karaļa Viljama salu un Ziemeļamerikas kontinentu, iesniedzas sauszemē — 72 km, dziļums — \~30 m, 10 mēnešus gadā saglabājas ledus blīvējumi.
neritiskās nogulas jūras nogulas neritiskajā joslā, galvenokārt drupu ieži - smiltis un oļi, retāk - ķīmiskās kaļķu un dzelzs nogulsnes.
stegozaurs Juras perioda dinozauru grupas rāpulis; pa visu mugura šim dzīvniekam stiepās līdz 1 m augstas robainas kaula plāksnes (vairogi), 8 m garš un svēra 2 tonnas.
guļmaksa Jūras tiesībās atlīdzība, kas pienākas transportierim par nokavēto laiku, gaidot uz kravas piegādāšanu kraušanai kuģī vai saņemšanai no kuģa, ja šis laiks pārsniedz likumīgās kraušanas un izkraušanas dienas.
sipunkulīdi Jūrās un okeānos mītoši posmtārpu klases dzīvnieki (~300 sugu) ar 1-50 cm garu, gludu, nesegmentētu ķermeni ar izvirzāmu snuķi.
dziļjūra Jūras vidējā daļa aiz piekrastes sēkļa jeb šelfa, kur dziļums parasti pārsniedz 200 m.
mičmens Jūras virsnieku dienesta pakāpe dažu valstu flotēs.
estuārs Jūras virzienā piltuvveidīgi paplašināta upes grīva dziļās piekrastēs, kur jūras straumes un plūdmaiņas neļauj nogulsnēties upes sanešiem.
kapibara Jūrascūciņu dzimtas grauzējs Dienvidamerikā, kura svars sasniedz 40 kg.
mara Jūrascūciņu dzimtas ģints ("Dolichotis"), lieli grauzēji (ķermeņa garums var sasniegt 1 m), pēc izskata atgādina zaķus (saukti arī par pampu zaķiem), fitofāgi, sausos, tuksnešainos līdzenumos Dienvidamerikā, 2 sugas, dažkārt izmanto uzturā.
Petromyzon marinus jūrasnēģis.
sistēmas dalībnieks juridiskā persona, kas noteiktā kārtībā saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas speciālo atļauju (licenci) ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai.
auditorfirma Juridiska persona, kas sniedz audita pakalpojumus.
valsts informācijas sistēmas datu subjekts juridiska vai fiziska persona, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz datus par sevi un sev piekritīgajiem reģistrējamiem juridiski dokumentētiem objektiem.
iesniegšana juridiska, diplomātiska politiska u. tml. akta paveikšana, parasti, nododot attiecīgu iesniegumu, dokumentu
judikatūra Juridiski nozīmīgās atziņas, kas ietvertas tiesu un tiesnešu nolēmumos un ko tiesa formulējusi, lietojot jebkuru juridisko metodi, jo īpaši tiesību normu interpretācijas un tiesību tālākveidošanas rezultāts.
izziņa juridisks dokuments, kas sniedz ziņas par kādu noteiktu faktu, notikumu, satur tā aprakstu un reizē apliecinājumu.
juriskonsultācija Juriskonsultu birojs, kas sniedz juridisku palīdzību iedzīvotājiem.
advokāts Jurists, kas aizstāv vai pārstāv kādu personu tiesu lietās vai sniedz padomus juridiskos jautājumos.
jūsmiņš Jūsmotājs, sapņotājs, sirsnīgs, jūtīgs.
askētisms Juteklisko tieksmju pārvarēšana un atteikšanās no dzīves labumiem, lai sasniegtu kādu reliģisku vai tikumisku ideālu.
aplūzām Kad sērsnai vai arī ledum neiet pa virsu, bet lūst iekšā, tad iet aplūzām.
geitonogāmija Kāda auga ziedu apputeksnēšana ar citu tā paša eksemplāra ziedu putekšņiem.
spīdzināšana Kāda cilvēka mocīšana kā soda veids, vai arī, lai liktu tam atzīties vai sniegt liecību; ietilpa romiešu likumos, un bija inkvizīcijas pratināšanas metode; 1984 saskaņā ar ANO konvenciju aizliegta.
intrazonalitāte Kāda dabas komponenta (augsnes, veģetatīvā tipa, ģeogrāfiskās ainavas) atsevišķi ielāsmojumi vienā vai vairākās ģeogrāfiskajās zonās (piem., sfagnu purvi taigā un tundrā, solončaki tuksnesī); viens no azonalitātes veidiem.
nodziras Kāda dzēriena (alus, ūdens) pusnederīgās paliekas, kad dzēriens pats jau izdzerts; dzēriena paliekas vispār.
pazole Kāda materiāla (parasti ādas, gumijas, plastmasas) plāksne, ko piestiprina pie zoles (aptuveni līdz papēdim).
zole Kāda materiāla (parasti ādas, gumijas) plāksne apava apakšdaļā, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (piemēram, virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā (piemēram, no poliuretāna).
flīze kāda materiāla (piemēram, akmens, betona, keramikas) plāksne, ko lieto celtniecībā sienu, grīdu vai citu virsmu apdarei; gatavo ar smalkkeramikas tehnoloģiju presējot no pussausas vai sausas keramiskās masas, un apdedzina rullīšu krāsnī vienu vai divas reizes.
usnines Kāda nelielu usneju suga.
gravēšana Kāda ornamenta, līniju, burtu utt. iegriešana metālā, stiklā, akmenī u. c.; attēla izveidošanas metode vara plāksnē ar tievu grebli.
terkšele Kāda spēle ar koka rotaļlietu, kas rada troksni.
sasniegšana kāda stāvokļa sasniegšana
iegūšana kāda stāvokļa, mērķa sasniegšana (ar darbu, cīņu u. tml.)
apdzīvojuma smaguma centrs kādā teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju vidējais izvietojuma punkts, caur kuru iet iedzīvotāju daudzuma spēka darbības taisne.
maksāšana kādam pienākošos līdzekļu, naudas došana, izsniegšana
ieilgusi pārraide kādas _CSMA/CD_ tīkla stacijas veikta datu pārraide, kuras ilgums pārsniedz vides piekļuves protokola pieļauto pārraides laiku.
dezavuēšana Kādas amatpersonas, kas pārsniegusi savas pilnvaras, paziņojuma vai rīcības atsaukšana no tās priekšniecības puses.
capa Kādas dzīvnieku sugas liels (arī resns) indivīds.
sniedziens kādas ķermeņa daļas tuvināšana (kādam, kam) ar mērķi aizsniegt, pieskarties u. tml.
ārējās tirdzniecības bilance kādas valsts preču izveduma un ieveduma attiecība noteiktā laikposmā; ja izvedums pārsniedz ievedumu, tad bilance ir aktīva (pozitīva), ja ievedums pārsniedz izvedumu, tā ir pasīva (negatīva).
tāfele Kādas vielas (parasti pārtikas produkta, piemēram, šokolādes, īrisu, tējas) veidojums taisnstūra plāksnes formā.
ūdens nelaime kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums; ūdensnelaime.
stomeklis Kāds (arī zirgs), kas aiz bailēm no rēgiem negrib (doties) taisni uz priekšu.
meldenīca Kāds izplatīts augs, kas aug dūksnainās vietās.
ļēpāns Kāds, kas aplipis ar dubļiem un sniegu.
krāsninieks Kāds, kas atrodas krāsnī.
puršķins kāds, kas bez apdomas un steidzīgi ar troksni kaut ko dara.
gremeklis Kāds, kas ir neglīts; resns cilvēks.
storgaks Kāds, kas ir resns un neveikls.
snaikaža kāds, kas snaikstās.
tuksnis Kāds, kas tuksnī, tusnī.
degsninieks Kāds, kurš apmeties uz dzīvi degsnī.
morga Kāds, kurš naktī neguļ, taisa troksni.
skrapons kāds, kurš neatlaidīsies, kamēr nebūs sasniedzis savu mērķi.
smēlis kāds, kurš nezina, kā kaut ko sasniegt.
šipla Kāds, kurš pastāvīgi vīpsnā.
trubacis Kāds, kurš saģērbies biezās drēbēs un tāpēc izskatās resns.
pačuknīt Kādu brīdi bikstīt (krāsni).
pasnābenēt Kādu brīdi snaust.
nošķorēt Kādu brīdi turēt krāsns karstumā, glazēt (māla podus, lai sasniegtu vajadzīgo izturību).
pabokstīties Kādu brīdi vilcināties (nedrošībā), attaisnojumus meklējot.
nosēkāt Kādu laiku elsot, tusnīt, klepot, stenēt, nopūsties.
sašmīgnēt kādu laiku nepārtraukti smīnēt, vīpsnāt.
sašļākāt kādu laiku nepārtraukti vienlaicīgi līt un snigt.
resocializēšanās Kādu mūža posmu sasnieguša indivīda atteikšanās no līdzšinējiem uzvedības un rīcības modeļiem un citādu, pažreiz pat pretēju normu un vērtību kompleksu internalizēšana.
serviss Kādu pakalpojumu kopums, to sniegšana; pakalpojumu iestāde, uzņēmums.
gnetācejas Kailsēkļu augu dzimta, ziedu un stumbra (koksnes) uzbūvē, tāpat arī apaugļošanā vidēji augi starp kailsēkļiem un segsēkļiem, ierindoti īpašā rindā "Gnetales", kas sistemātiski novietota blakus skoju kokiem.
sēt Kaisīt, bērt (vielu) augsnē.
profesionālais risks kaitējuma nodarīšana tiesiski aizsargātām interesēm ar profesionālu darbību, lai sasniegtu sociāli derīgu mērķi.
snovkaitings Kaitings jeb pūķošana uz sniega vai ledus.
kājas nemetas pie zemes kājas nesniedzas līdz zemei.
ošeiņiks Kakla siksna.
udavka Kaklasaite, ķēdīte, arī siksna, stieple vai virve nožņaugšanai.
homuts Kakls, kakla siksna.
kaktenieks Kaktu advokāts, persona, kas bez noteiktas atļaujas sniedz juridiskus padomus vai sastāda dokumentus.
pilocereus Kaktusu ģints taisniem stublājiem rievainām malām, kas pārklātas lielākām vai mazākām sirmām spilvām.
Kaķīšu Kaķīšu ezers - atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platīiba - 1,7 ha.
kaustificētie sārņi kalcija karbonāta nogulsnes, kas rodas, kaustificējot zaļo sārmu.
kokolīts Kalcija karbonāta sīkas plāksnītes, kas veido aļģu ārējo apvalku, \~0,002 milimetru diametrā.
bioherma Kalcija karbonātu izgulsnējošu organismu - koraļļu, sūkļu, sūneņu, foraminīferu veidojumi, kuros atmirušie organismi saglabā stāvokli, kāds tiem bijis dzīves laikā ūdenstilpes dibenā.
kalcinoze Kalcija sāļu nogulsnēšanās audos (parasti artēriju sienās).
nefrokalcinoze Kalcija sāļu nogulsnēšanās nieru kanāliņos.
pienakmens Kalcija, magnija fosfāta, olbaltumvielu un citu vielu nogulsnes piena slaukšanas, pirmapstrādes un uzglabāšanas iekārtās.
kalendārijs Kalendāra dienu un mēnešu secībā sniegta informācija (piemēram, par vēsturiskiem vai kultūras dzīves notikumiem).
spraugmērs Kalibrēta plāksne atstarpes (spraugas, spēles) noteikšanai starpiekārtu, ierīču u. tml. detaļām.
monstera Kallu dzimtas ģints ("Monstera"), mūžzaļš kāpelējošs augs ar plūksnaini šķeltām, caurumainām lapām, 27 sugas.
spatifīla Kallu dzimtas ģints ("Spathiphyllum"), kādas 36 sugas, kas aug mitrā augsnē Centrālamerikas, Dienvidamerikas un Dienvidaustrumu Āzijas tropu mežos, kur vienmēr ir liels gaisa mitrums, tās ir arī izturīgi telpaugi.
pazieme Kalna nogāze, kur pavasarī sniegs ilgāk nenokūst.
asinssniegs Kalnājos un polārzemēs dažkārt sastopamais sarkanais sniegs, kam krāsu piedod zināmi mikroorganismi, kas attīstās uz sniega virsas un tā virskārtā.
kuluārs Kalnākāpēju valodā stāva šaura grava, kuras dibenā parasti sniegs, ledus, klinšu drumslas.
Kalncempji Kalncempju dīķis - ūdenskrātuve Alūksnes novada Kalncempju pagastā, platība - 1,8 ha.
Ates dzirnavas Kalncempju pagasta novadpētniecības muzejs atrodas Alūksnes novada Kalncempju pagasta "Dzirnavās", dibināts 1985. g., izvietots 1785. g. celtajās Ates ūdensdzirnavās, teritorijā atrodas Vidzemes sēta ar 13 ēkām, kā arī seno darbarīku kolekcija; Ottes dzirnavas.
Kalncempji Kalncempju pagasts - pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Zeltiņu, Alsviķu un Annas pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kalnemoise, krieviski - Kalncempskaja.
Kalnciems Kalnciema pagasts (Alūksnes apkārtnē) - pastāvēja Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Kalncempju pagastu, kas mūsdienās iekļauts Alūksnes novadā.
Alegeini kalni Apalaču plato rietumu malā (_Allegheny Mountains_), ASV, augstākā virsotne - Sprūsnoba kalns - 1481 m.
Čugači Kalni Kordiljeros, Aļaskas dienvidos (ASV), garums \~300 km, augstākā virsotne 4016 m, mūžīgais sniegs, Beringa šļūdonis - 170 km, Kolumbijas šļūdonis - \~58 km.
Damaralenda Kalniene Āfrikas dienvidrietumos, Namībijas vidienē, Namiba tuksnesī, iežu masīvs ar plakanu virsmu (augstums 1000-1500 m), augstākā virsotne 2600 m.
Lielā Baseina kalniene kalniene Kordiljeros (“Great Basin”), starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem, ASV, platība — \~550000 kvadrātkilometru, cilu grēdas un plašas beznoteces ieplakas, daudz reliktu ezeru, pustuksnesis un tuksnesis.
Guidžou kalniene kalniene Ķīnas dienvidu daļā (ķīn. val. "Guizhou"), garums — >600 km, platums — līdz 500 km, augstums — 1000-1200 m,atsevišķās grēdās pārsniedz 2000 m.
Pullans Kalns Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, Pullanu ezera dienvidu krastā, absolūtais augstums - 225,1 m, relatīvais augstums - 30 m; Pullanu kalns.
Sniķera kalns kalns Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, paugurs ar divām virsotnēm, absolūtais augstums - 178,2 m vjl., relatīvais augstums - 18 m, garums - 300 m, platums - 200 m.
Sūru kalns kalns Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, absolūtais augstums - 221,7 m vjl., relatīvais augstums rietumu pusē - 36 m.
Garjuru kalns kalns Alūksnes augstienes austrumu malā, Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, izolēts kupolveida morēnas paugurs ar stāvām nogāzēm, absolūtais augstums — 198 m vjl., relatīvais augstums — 35 m.
Bērtiņu kalns kalns Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, glaciostruktuāls izometriskas formas paugurs, diametrs 1 km, vairākas virsotnes, kuru absolūtais augstums — 205-212 m vjl., relatīvais augstums līdz 40 m, stāvas nogāzes, ko saposmo vairākas gravas, apaudzis ar kokiem.
Sauleskalns Kalns Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ir sarežģītas uzbūves lielpaugurs, ar vairākām virsotnēm, garums - 2,5 km, platums - 1,3 km, absolūtais augstums - 266,6 m vjl., relatīvais augstums - 63 m.
Ķauķu kalns kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, 2 km uz dienvidiem no Dēliņkalna, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, izolēts, apaļš paugurs, absolūtais augstums - 210,3 m, relatīvais augstums - 30 m.
Dadzu kalns kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 1 km uz dienvidiem no Apekalna, absolūtais augstums - 225 m vjl., relatīvais augstums - 50 m, kupolveida paugurs, apaudzis ar kokiem un labi izceļas apkārtējā ainavā; Daudzu kalns.
Melnokauļu kalns kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Dēliņkalna, izolēts paugurs \~300 m diametrā, absolūtais augstums - 210 m vjl., relatīvais augstums - 50 m.
Īcenkalns Kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Ziemera pagastā, absolūtais augstums - 226 m vjl.
Vistukalns Kalns Alūksnes augztienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Ziemera pagastā, absolūtais augstums - \~200 m vjl., relatīvais augstums - 35 m, 300 m garš un 150 m plats vaļņveida paugurs.
Dēliņkalns Kalns Alūksnes novadā uz Jaunlaicenes un Ziemera pagasta robežas, absolūtais augstums - 271,5 m vjl., relatīvais augstums - \~71 m.
Dievakalns Kalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ir \~100 m garš, kukuļveidīgs paugurs ar īpaši stāvu dienvidu nogāzi pret Koruļu ezera ieleju, tas paceļas \~60 m virs ezera līmeņa, kalnā atrodas 4 prāvi akmeņi, no kuriem lielāko dēvē par Māras pēdas akmeni; Vosvu Dieva kalns.
Pilskalns Kalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Pilskalna ezera ziemeļu krastā, absolūtais augstums - 247 m vjl., relatīvais augstums - 82,5 m, garums - 1,2 km, platums - līdz 0,6 km; Drusku pilskalns.
Spirukalns Kalns Madonas novada Vestienas pagastā, absolūtais augstums - 260 m, relatīvais augstums uz plakanās paugura virsas - 20-30 m, bet pacēlums virs apkārtējām ielejām sasniedz 60 m; Saulgriežu kalns; Dzērves kalns.
Ruļļukalns Kalns Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Svētes pagastā, nedaudz izlocīts, 3,75 km garš osu valnis ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums sasniedz 15-18 m vjl., bet relatīvais augstums nepārsniedz 8 m, platums pie pamatnes - 250-500 m; Ruļļu valnis.
Ziestu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, absolūtais augstums - 217 m vjl., relatīvais augstums - 45 m, virsotnē ir triangulācijas tornis, kurš iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojumu sarakstā, kā viens no 34 Strūves meridiāna loka punktiem (uzmērīti 1816.-1855. g.).
nivālā josla kalnu augšējā augstākā josla, kas atrodas virs sniega robežas.
Bogdūls Kalnu grēda ("Bogdo Ula") Austrumtjanšanā, Ķīnā, garums - \~300 km, augstākā virsotne - Bogdoula kalns - 5445 m, ziemeļos norobežo Turfanas ieplaku, nogāzēs tuksneši, stepes, skujkoku meži, alpīnās pļavas, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi; Bogdošans.
Alašaņa grēda kalnu grēda Alašaņa tuksneša dienvidaustrumu malā, gar Huanhes kreiso krastu, garums - \~270 km, augstums - līdz 2855 m.
Dienvidaltajs Kalnu grēda Altaja dienvidos, Kazahstānā, daļēji uz Ķīnas robežas, garums - \~130 km, augstums - līdz 3871 m, mūžīgais sniegs, šļūdoņi, apledojums - \~116 kvadrātkilometru.
Kordiljera Reala kalnu grēda Andos Bolīvijā un Peru (sp. val. “Cordillera Real”), uz austrumiem no Titikakas ezera, garums — 280 km, augstākā virsotne — 6485 m, virs 4850 m mūžīgais sniegs un ledāji.
Karabajas Kordiljera kalnu grēda Andos, Peru dienvidaustrumos, garums — \~300 km, augstums — līdz 6384 m (Ausangates kalns), sniega līnija — \~5000 m vjl., virsotnēs ledāji.
Ectāles Alpi kalnu grēda Austrumalpos, Austrijas dienvidrietumos, uz Itālijas robežas, darums - ~75 km, augstākā virsotne - 3774 m (Vildšpice), virs 3200 m - mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
Jūlijas Alpi kalnu grēda Austrumalpos, Slovēnijā un Itālijā, garums - \~70 km, augstākā virsotne - Triglavs (2864 m), virs 2700 m mūžīgais sniegs un šļūdoņi.
Sarikela grēda kalnu grēda Austrumpamirā, Tadžikistānā un Ķīnā, garums - \~350 km, augstums - līdz 6316 m, sniega līnija - \~5000 m vjl., nelieli šļūdoņi.
Križina grēda kalnu grēda Austrumsajānos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Kiziras un Kaziras ūdensškirtne, garums - \~200 km, augstums - līdz 2922 m, virsotnes klinšainas, nelieli šļūdoņi.
Irenhabirga Kalnu grēda Austrumtjanšanā ("Iren Habirga"), Ķīnā, garums - \~200 km, augstums - līdz 5500 m, virsotnēs - mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
Haliktavs Kalnu grēda Austrumtjanšanā ("Khalik Tau"), Ķīnā, garums - \~250 km, augstums - līdz 6811 m, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
Inilčektavs Kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~65 km, augstums - līdz 5697 m, mūžīgais sniegs, ledāji.
Džetims Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, uz dienvidiem no Terskejalatava, Kirgizstānā, garums \~120 km, augstums - līdz 4931 m, gar dienvidu piekāji tek Narina, virsotnēs sniegs, austrumu daļā šļūdoņi.
Brūksa grēda kalnu grēda Kordiljeros, Aļaskas ziemeļos, ASV (angļu val. "Brooks Range"), garums - \~1000 km, lielākais platums - 250 km, augstākā virotne - Čamberlina kalns 2749 m vjl., virsotnēs mūžīgais sniegs, \~1000 ledāju.
Sānu grēda kalnu grēda Lielajā Kaukāzā, paralēli Galvenās Kaukāza grēdas centrālajai daļai, \~10-20 km uz ziemeļiem no tās, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabārijas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā, kā arī Gruzijas ziemeļu daļā, garums - \~500 km.
Hanhuhijnula Kalnu grēda Mongolijas ziemeļrietumu daļā, atdala Ubsunura ezera un Hirgisnura ezera ieplakas, augstums - 2000-2500 m, denudēti metamorfie ieži, kalnu stepe.
Darvazas grēda kalnu grēda Pamira ziemeļrietumu daļā, starp Obihingovu, Pjandžu un Vanču, Tadžikistānā, garums - \~200 km, augstums - līdz 6083 m, nogāzēs stepe, paegļu audzes, augstāk - alpīnās pļavas, virs 4200-4500 m - sniegs un ledāji.
Lepontijas Alpi kalnu grēda Rietumalpos ("Alpi Lepontine"), uz Šveices un Itālijas robežas, garums - \~130 km, augstākā virsotne - 3384 m (Blinderhorns), mūžīgais sniegs - virs 2900 m.
Rušanas grēda kalnu grēda Rietumpamirā, Tadžikistānā, garums - \~120 km, augstums - līdz 6080 m, virsotnēs - apledojums, lejdaļā - kalnu tuksnesis, subtropu stepes.
Karligans Kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, Boļšaja Abakanas un Malijabakanas ūdensšķirtnē, garums - \~100 km, augstums - līdz 2860 m.
Kurtušibina grūda kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijā, uz Krasnojarskas novada un Tivas Republikas robežas, garums \~200 km, augstums - līdz 2492 m (Bedeligs), grēdas vidusdaļu šķērso Abakanas-Kizilas autoceļš.
Sajānu grēda kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijas Krasnojarskas novadā un Tivas Republikā, augstums — līdz 2736 m, nogāzēs līdz 1700-1800 m vjl., taiga (ciedrupriedes, lapegles, baltegles).
Jergaktargaktaiga Kalnu grēda Rietumsajānos, saskarē ar Austrumsajāniem, Krievijas Krasnojarskas novadā un Tivas Republikā, garums - >200 km, augstums - līdz 2492 m, reljefs stipri saposmots.
Tangla Kalnu grēda Tibetas kalnienes centrālajā daļā ("Tanglha"), Ķīnā, garums - 700 km, augstums - līdz 6096 m, relatīvais augstums - \~1000 m, augstkalnu tuksnesis un stepes, atsevišķas kupolveida virsotnes klāj mūžīgais sniegs.
Alingangri Kalnu grēda Tibetas kalnienes dienvidrietumos, Ķīnā, garums - \~600 km, sniega līnija 4500 vjl., šļūdoņi.
Saurs Kalnu grēda uz dievidaustrumiem no Zaisana ezera Kazahstānā un Ķīnā, garums - 140 km, augstums - līdz 3816 m, sniga līnija - 3300 m vjl., apledojums - 16,6 kvadrātkilometri, šļūdoņi.
Ladaks Kalnu grēda uz ziemeļiem no Lielajiem Himalajiem (angļu val. "Ladakh"), Indas augštecē, Ķīnā un Nepālā, garums - 600 km, vidējais augstums - 4000-5000 m, augstākā virsotne - 7728 m, atsevišķas virsotnes klāj mūžīgais sniegs un ledus.
Meridas Kordiljera kalnu grēda ziemeļrietumu Andos (“Cordillera de Merida”), Venecuēlas rietumos, garums — \~400 km, augstums — līdz 5007 m (Bolivara smaile), virs 2800 m - augstkalnu stepes, virs 4600 m — mūžīgais sniegs.
Austrumkordiljeras Kalnu grēdas Andu austrumu malā ("Cordillera Oriental"), Kolumbijā, Ekvadorā, Peru un Bolīvijā, augstākā virsotne - 5493 m (Ritakuvas kalns Kolumbijā), sniega līnija 4400-5000 m vjl.
Prekordiljera Kalnu grēdas Andu priekškalnēs, Argentīnas ziemeļrietumos, augstums - līdz 4924 m, noapaļotas virsotnes, stāvas nogāzes, pustuksnesis.
Rētijas Alpi kalnu grēdas Austrumalpos (it. "Alpi Retiche", vācu "Raetische Alpen"), starp Šplīgena un Brennera pāreju, Itālijā, Šveicē un Austrijā, garums - \~200 km, virs 2800 m - mūžīgais sniegs un šļūdoņi.
karatau Kalnu grēdas un masīvi, kurus klāj stepes un pustuksnešu veģetācija.
trogieleja Kalnu ieleja, ko kādreiz ir padziļinājis un iztaisnojis, piepildījis ledājs un kam parasti ir siles veida profils.
Ruvenzori Kalnu masīvs Austrumāfrikā ("Ruwenzori"), uz Kongo Demokrātiskās Republikas un Ugandas robežas, augstums - līdz 5109 m, garums - 120 km, virsotnes daļā mūžīgais sniegs un ledāji.
Dolomītalpi Kalnu masīvs Austrumalpos ("Alpi Dolomitiche"), Itālijas ziemeļaustrumos, garums - \~120 km, augstākā virsotne - 3342 m (Marmolada), meži līdz 2700 m vjl., augstāk - mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
Ortless Kalnu masīvs Austrumalpos, Itālijā, ziemeļos un austrumos to norobežo Adidžes, rietumos - Adas, dienvidos - Nočes upes ieleja, augstums - līdz 3899 m, virsotnēs - mūžīgais sniegs, \~60 šļūdoņu.
Kančendžanga Kalnu masīvs Lielajos Himalajos (nepāliešu val. "Kānchenjunga"), uz Nepālas un Indijas robežas, 4 virsotņu augstums pārsniedz 8000 m, augstākā - 8586 m, vairāki līdz 30 km gari šļūdoņi.
Birangas kalni kalnu masīvs Taimiras pussalas ziemeļos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, garums - 1100 km, platums - >200 km, lielākais augstums austrumu daļā - 1146 m vjl., apledojums - >50 kvadrātkilometru.
Duklas pārkāpe kalnu pāreja Karpatu rietumos (poļu val. "Dukleiska przelecz", čehu val. "Dykelsky presmyk"), Zemajos Beskidos uz Polijas un Čehijas robežas, 502 m vjl., autoceļš savieno Krosno (Polijā) ar Prešovu (Čehijā).
vidējkalni Kalnu reljefs, kur absolūtais augstums nepārsniedz 3000 m un kam raksturīgas noapaļotas kalnu grēdu virsotnes un relatīvi lēzenas nogāzes; vidējkalnu reljefs.
Naņšaņs Kalnu sistēma Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Qilian Shan"), starp Caidamas ieplaku un Alašaņa tuksnesi Ķīnā, garums - 800 km, platums - līdz 320 km, augstums - līdz 6346 m, vairākas paralēlas grēdas.
Lielais Kaukāzs kalnu sistēma Kaukāza vidienē, tā augstākās grēdas ar virsotnēm virs 5000 m, ko klāj mūžīgais sniegs un ledāji, stiepjas no Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastes līdz Kaspijas jūras Apšeronas pussalai.
Jukonas plato kalnu sistēma Kordiljeros ("Yukon Plateau"), Kanādā un ASV (Aļaskā), augstums 300-800 m ziemeļrietumos, 1200-1500 m dienvidaustrumos, atsevišķi kristālisko iežu masīvi sasniedz 2404 m.
Nanšans Kalnu sistēma Ķīnas ziemeļu daļā, Kunluna ziemeļu atzara austrumu daļa, ziemeļrietumos robežojas ar Alašana tuksnesi, dienvidrietumos - ar Caidamas ieplaku, garums - \~800 km, platums - līdz 320 km, ietver vairākas grēdas, augstums - līdz 6346 m.
nobrauciens Kalnu slēpošanas disciplīna - virzīšanās ar slēpēm no kalna pa speciāli ierīkotu trasi ar mērķi sasniegt maksimālu ātrumu.
Hidžāza Kalnu, stepju un tuksnešu apgabals ("Hedjaz") Sauda Arābijas rietumu daļā, pie Sarkanās jūras, ap 470000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Meka.
nolaidenais kalocedrs kalocedru ģints suga ("Calocedrus decurrens"), sasniedz 45 m augstumu, aug Ziemeļamerikas rietumu daļā; Kalifornijas kalocedrs.
piekalpot Kalpojot sasniegt.
ņaipste Kalsna un vārga sieviete.
šļicka Kalsna, gara auguma sieviete.
dzēdzele Kalsna, novājējusi sieviete, meitene.
merdele Kalsna, novājējusi sieviete, meitene.
čura Kalsna, vāja sieviete.
Kalzenau Kalsnava.
Kalsnava Kalsnavas ezers - atrodas Vidzemes augstienes malā, Madonas novada Kalsnavas pagastā, platība - 23,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais dziļums - 13,8 m, eitrofs, maz aizaudzis, iztek Aronas pieteka Vēžaunīca.
Kalsnava Kalsnavas pagasts - pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Jaunkalsnavā, robežojas ar Bērzaunes, Mārcienas, un Ļaudonas pagastu, kā arī ar Jēkabpils un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kalzenau, krieviski - Kaļcenovskaja.
ādenieks Kalsnējs cilvēks.
pitka Kalsnējs cilvēks.
koldons kalsnējs.
kalksnējs Kalsnējs.
stenisks Kalsnējs.
kalsens Kalsns (par cilvēku).
kalsnējs Kalsns (par cilvēku).
zarnas Kalsns cilvēks.
skalgans Kalsns, izdēdējis cilvēks.
skangalis Kalsns, izdēdējis cilvēks.
skangals Kalsns, izdēdējis cilvēks.
knēdze Kalsns, izžuvis cilvēks.
bleste Kalsns, novājējis dzīvnieks.
leste Kalsns, novājējis dzīvnieks.
skalbunte Kalsns, tievs cilvēks.
liess Kalsns, vājš (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
plāns Kalsns, vājš (par cilvēku, tā ķermeņa daļām); šaurs (par lūpām).
sauss Kalsns, vājš (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
kacāps Kalsns, vājš zirgs.
kaulaiņš Kalsns, vājš, novājējis.
izdilis Kalsns, vājš.
izkaltis Kalsns, vājš.
izžuvis Kalsns, vājš.
kalksns Kalsns.
kalss Kalsns.
kaltnējs Kalsns.
kalsenība Kalsnums, klienums.
klienums Kalsnums, vājums.
kalsenums Kalsnums.
izkaltēt Kaltējot panākt, ka (piemēram, augs, koksne, koka priekšmets) kļūst ļoti sauss.
Kaltiņi Kaltiņu ezers - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1,5 ha.
kaļķaugi Kaļķainu augsni izvēlošies augi.
plienes Kaļķakmens plāksnes.
Philonotis calcarea kaļķu avoksne.
krāsnaita Kaļķu cepļa krāsns.
krāsnaite Kaļķu cepļa krāsns.
krāsnata Kaļķu cepļa krāsns.
krāsnate Kaļķu cepļa krāsns.
gremzde Kambijs, audu kārta, ar kuras palīdzību koks aug resnumā.
Kamčatka Kamčatkas līcis - atrodas Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā, Kamčatkas pussalas austrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē - 74 km, platums - \~148 km, dziļums - līdz 2000 m.
kameņu Kameņu gali - nopļautās labības apakšējie, resnākie gali.
krāsnele Kamīns, krāsns priekšdaļa.
kampareļļa Kamparkoka lapu un koksnes pārtvaices rezultātā iegūstams šķīdums, kas izdalās reizē ar kamparu; izgatavojams arī sintētiskā ceļā ievadot sausu hlorūdeņradi terpentineļļā.
Amerikas kampešs kampešu suga ("Haematoxylon campechianum"), koks, kas aug Centrālamerikā un Dienvidamerikā, satur krāsvielu - zilo sandalu, ko izmanto ādu rūpniecībā, tekstilrūpniecībā, koksni izmanto parketam un mēbelēm.
Perija salas Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumu daļa ("Parry Islands"), Karalienes Elizabetes salu dienvidu daļa, platība - \~100000 kvadrātkilometru, ietver Melvila, Batersta, Prinča Patrika, Kornvolisas, Makenzija-Kinga, Bordenas salu, arktiskais tuksnesis.
iglu Kanādas eskimosu kupolveida ziemas mītne no sniega.
Kana Kanas mežastepe - atrodas Vidussibīrijas dienvidu daļā, Kanas vidusteces apvidū, Krievijas Krasnojarskas novadā, tās dienvidu daļā atrodas Austrumsajānu mežainās priekškalnes, rietumos - Jeņisejas skrausts, ziemeļaustrumos tā saplūst ar Vidussibīrijas plakankalni, platība - \~500 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - 150 km, lēzeni viļņots reljefs, augstums - 300-470 m, kontinentāls, sauss klimats.
Kanaviņas Kanaviņu ezers - atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, platība - 2,4 ha.
Kanaviņas Kanaviņu kalns - atrodas Alūksnes augstienē, uz dienvidiem no Alūksnes ezera, Jaunalūksnes pagastā, absolūtais augstums - 214 m vjl., viena no augstākajām virsotnēm Alūksnes augstienē.
kaltine Kančuka - resna ādas pātaga.
pīpkanna Kanna ar snīpi.
kafijkanna Kanna kafijas pasniegšanai galdā; kanna kafijas vārīšanai; kafijas kanna.
kafijas kanna kanna kafijas pasniegšanai galdā; kanna kafijas vārīšanai; kafijkanna.
tējkanna Kanna tējas vārīšanai, tējas uzlējuma gatavošanai; arī kanna tējas pasniegšanai galdā.
iekšzemes kāpas kāpas, kas veidojas smilšainās teritorijās (ārpus tuksnešiem un jūru, upju vai ezeru piekrastēm) – sandru rajonos, subarktikā vai upju ielejās.
pirātisms Kaperēšana: kaperiem izsniegtas patents deva tiesības aplaupīt ienaidnieka valsts kuģus.
akciju sabiedrības pamatkapitāls kapitāls, kas nepieciešams akciju sabiedrības darbības uzsākšanai un tās statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.
nokaplēt Kaplējot apstrādāt (augsni) un pabeigt kaplēt (piemēram, kādu platību).
izkaplēt Kaplējot iznīcināt (parasti nezāles), kaplējot izretināt (kultūraugus); kaplējot atbrīvot no nezālēm, apraust ar augsni (kultūraugus).
apkaplēt Kaplējot uzirdināt (augsni ap ko, kam apkārt).
uzkaplēt Kaplējot uzirdināt (augsni, zemes platību).
izkaplēt Kaplējot uzirdināt un atbrīvot no nezālēm (augsni).
slidkāpnes Kāpnes ar īpaši piestiprinātu gludu plāksni, kas paredzēta lejupslīdei (piemēram, ūdenī).
plikstiņš Kāpostu (krustziežu) dzimtas ģints ("Capsella"), viengadīgs parazītisks lakstaugs ar zarainu stumbru, vienkāršām plūksnainām lapām, sīkiem, baltiem ziediem un trijstūrainu augli.
rutks Kāpostu (krustziežu) dzimtas pērkoņu ģints suga ("Raphanus sativus"), viengadīgs vai divgadīgs augs ar (parasti) plūksnaini šķeltām lapām, baltiem, iesārtiem vai violetiem ziediem, apaļām, ovālām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm.
kālis Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" varietāte ("Brassica napus var. rapifera"), uzturā lietojams divgadīgs dārzenis ar dzeltenu, paresninātu sakni.
rācenis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapifera"), divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu.
kolrābis Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. gongyloides"), salcietīgs divgadīgs dārzenis ar kālim līdzīgu gludu, zaļu, aplapotu virszemes kacena paresninājumu - stublāju, ko lieto pārtikā un lopbarībā.
kokēdis Kāpurs, kas grauž koksni.
breitvimpelis Kara flotes karogs ar garu asti, kuras galā ir trīsstūrveida izgriezums; to paceļ uz karakuģiem, kurus komandē atbilstošas pakāpes virsnieki.
aviobruņas Kara gaisakuģa apkalpes un gaisakuģa ierīču un mezglu aizsardzība pret bojājumiem no ieroču iedarbības (piem., vairāku slāņu metāla un kompozītu loksnes).
mēle Kara gūsteknis, kas var sniegt militāru informāciju.
kaperēšana Kara laikā uz jūras veiktas vardarbības veids - pretinieka tirdzniecības kuģu un tādu neitrālu valstu kuģu, kas pārvadā karamateriālus, sagrābšana; šīs operācijas veica privātie kuģi ar valdības izsniegtu patentu (1856. g. Parīzes starptautiskā deklarācija kaperēšanu aizliedza).
iekarāties Karājoties iesniegties.
koferdams Karakuģiem - ūdensnecaurlaidīgs nodalījums gar bortiem kuģa papildu aizsardzībai pret lādiņu triecieniem.
flagkuģis Karakuģis, uz kura atrodas kuģu vienības komandējošais virsnieks (parasti admirāļa pakāpē) un uz kura pacelts viņa karogs.
Galanthus reginaeolgae karalienes Olgas sniegpulkstenīte.
korehidors karaļa ierēdnis feodālajā Spānijā (13. gs. - 1835. g.) un tās kolonijās; pilsētās un provincēs tam bija administratora un tiesneša funkcijas
prevo Karaļa ierēdnis Francijā 11.-18. gs., kurš savā administratīvajā un tiesas apgabalā līdz 15. gs. bija apveltīts ar tiesas, fiskālo un militāro varu, bet no 15. gs. pildīja tikai tiesneša funkcijas.
grāfs Karaļa ierēdnis, tiesnesis (agrā feodālisma laikā Rietumeiropā), neliela teritoriāla apgabala (grāfistes) valdnieks.
Taimiras līcis Karas jūras līcis tās austrumu daļā, Taimiras pussalas ziemeļu piekrastē, iesniedzas sauszemē \~40 km, platums — \~80 km, līča dienvidaustrumos — Taimiras grīvlīcis; gada lielāko daļu klāts ar ledu.
karē Karaspēka kaujas ierinda (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimtam) viena vai vairāku taisnstūru (kvadrātu) veidā.
komandants Karaspēka priekšnieks (cietoksnī, nocietinātā rajonā).
garnizons Karaspēks un militārās iestādes, kas pastāvīgi vai uz laiku ir novietotas pilsētā, apdzīvotā vietā, cietoksnī, nocietinātā rajonā vai atsevišķā aizstāvēšanās celtnē.
akselbantes Karavīriem (gk. virsniekiem) pie pleca piestiprināti auklu vijumi ar metāla uzgaļiem.
vecākais komandējošais sastāvs karavīru kategorija, kurā ietilpst, parasti vecākie, virsnieki.
bracāt Kāri, aizgūtnēm ēst, radot paklusu, padobju troksni.
hikorija Kārija - Ziemeļamerikā izplatīta koku ģints ("Carya"), kas pieder pie riekstkoku dzimtas; hikoriju rieksti ir ēdami; dažām šā koka sugām ir vērtīga koksne; audzē arī kā krāšņumaugu parkos.
dakstiņi Kārniņi - māla vai cementa nelielas plakanas vai izliektas plāksnes (jumta segumam).
kara operācijas karojošās puses vai pušu militāras darbības kara mērķu sasniegšanai.
piekarot Karot, karojot sasniegt.
izkārpīt Kārpot (piemēram, zemi, sniegu), izdabūt (no tā ko).
elektrozutis Karpveidīgo kārtas suga, ķermenis patievs, garš (1-1,5 m, masa - līdz 40 kg), gar sāniem elektriskie orgāni, kuru izlādes spriegums sasniedz 650 V, izplatīts Dienvidamerikas ZA daļā.
sausnieki Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Sausnieki" iedzīvotāji.
ceri Karsējamie akmeņi uz rijas vai pirts krāsns spriešļiem, kur lej ūdeni ("met garu"), lai rastos karsta suta.
nokarsēt Karsējot panākt, ka (priekšmets, viela) sasniedz augstu temperatūru.
aizsargatmosfēra Karsēšanas vide, kas nepieļauj metāla virsmas koroziju; to veido no gāzu maisījuma krāsnī vai atsevišķā ģeneratorā; izmanto arī cēlgāzes un vakuumu.
pasterizēt Karsēt (ko) temperatūrā, kas nesasniedz 100 Celsija grādus, lai iznīcinātu (tajā), piemēram, daļu mikroorganismu.
vērsma Karsta gaisa plūsma no karstas krāsns.
vērpsne Karsta gaisa plūsma no krāsns.
uzkarst Karstot sasniegt vēlamo temperatūru (par vielu, priekšmetu).
lainis Karstuma akumulācijas akmens rijas krāsnī.
plakēt Karstvelmēšanas procesā pārklāt metāla sloksnes ar plānu kāda cita metāla kārtu, kas ir izturīgāka pret koroziju.
uzplūksnot Kāršot, kasot u. tml. izveidot plūksnainu (piemēram, audumu).
horizonts Kārta, slānis augsnē.
lignofols Kārtains koksnes materiāls - ar karsto presēšanu izgatavots no bērza finierskaidas, kas piesātināta ar fenolformaldehīdsveķu šķīdumu; reizēm to sauc par delta koksni; lieto kā konstrukcijas materiālu dažādās mašīnbūves nozarēs un it īpaši krāsaino metālu aizstāšanai.
triplekss Kārtains stikls, kas sastāv no divām stikla plāksnēm un polimērplēves starpslāņa; plīstot nerada asas šķembas.
izkārtāt Kārtāt un pabeigt kārtāt (augsni ar spīļarklu).
agroķīmiskā karte karte, kurā atzīmētas augsnes ķīmiskas īpašības - augiem izmantojamā fosfora, kālija (retāk magnija, slāpekļa un mikroelementu) daudzums un augsnes reakcija; sastāda saimniecībām, lai noskaidrotu mēslojuma un kaļķošanas vajadzību.
tālsatiksmes vilciens kārtējais pasažieru vilciens, kura braukšanas maršruts pārsniedz 700 km.
grāmatas pasīte Kartīte bibliotēkas grāmatā (ar ziņām par grāmatas izsniegšanu lasītājiem).
kārtauksle Kārtoksnis.
kārtaukslis Kārtoksnis.
reiterkarte Kartotēkām paredzēts informācijas nesējs, kurā daļa ziņu par objektu dotas arī ar kartītes augšmalā piestiprinātām plāksnītēm.
maigsts Kārts, maigsne.
oksts Kartupeļa ieapaļais, resnais gals.
jaunie kartupeļi kartupeļi, kuri tikko sasnieguši tādu stadiju, ka tos var izmantot pārtikā.
sviedējrata kartupeļu racējs kartupeļu racējs, kura lemesis paceļ vagas augsni ar bumbuļiem, pēc tam to sviedējrats aizsviež sānis, izkaisot līdz 3 m platā joslā; izmanto stipri nezālainos, mitros laukos.
elevatora kartupeļu racējs kartupeļu racējs, kura lemeši nogriež divas blakusvagas un novada to masu uz elevatoriem, kur notiek atsijāšana; bumbuļi tiek nobērti 1–1,2 m platā joslā; izmanto vieglās un smilšainās augsnēs.
dzelkņgalvjtārpi Kāšgalvtārpi - bezmugurkaulnieku tips, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, parazitē mugurkaulnieku zarnās, ar snuķi piesūcoties pie to sienām.
dzelkņgalvtārpi Kāšgalvtārpi - bezmugurkaulnieku tips, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, parazitē mugurkaulnieku zarnās, ar snuķi piesūcoties pie to sienām.
piekašņāt Kašņājot (piemēram, zemi, augsni), pielīdzināt (to).
rakņāt Kašņāt, kārpīt (ko) - par dzīvniekiem; veidot augsnē rakumus (piemēram, par kurmi).
auss Kāta ielikšanas vieta dakšām, krāsns kruķim u. tml.
sistemātiskais katalogs katalogs, kurā informācija ir sniegta pēc noteiktiem tematiem.
Katāra Katāras ieplaka - beznoteces ieplaka Ziemeļāfrikā, Lībijas tuksnesī, Ēģiptē, platība - 20000 kvadrātkilometru, ziemeļos un rietumos to norobežo līdz 100 m augstas, stāvas kaļķakmens kraujas, kuru piekājē ir padziļnājumi (līdz 134 m zjl.) un solončaki, dienvidu un austrumu daļā mālaini līdzenumi un grēdoti smiltāji, ceturtā zemākā sauszemes ieplaka pasaulē.
vecumklase Kategorija audžu sadalīšanai pēc vecuma; skujkokiem tā aptver 20 g., mīkstajiem lapkokiem - 10 g., baltalksnim - 5 g.
Pecera katetrs katetrs ar paresninājumu galā, lai tas noturētos dobumā.
kardināls katoļu baznīcā - augstākais garīdznieks pēc Romas pāvesta, līdz 1958. g. to skaits nepārsniedza 70, 1983. g. bija 138, bet 21. gs. sākumā palielināts līdz 184; pirmais kardināls Latvijā bija J. Vaivods (iecelts 1983. g.), 1998. g. iecelts J. Pujats.
misāle Katoļu dievkalpojumu grāmata, kurā sakopotas mises lūgsnas, dziesmas un sprediķi līdz ar priekšrakstiem par liturģiskās darbības gaitu.
korsvārki Katoļu garīdzniekiem no linu vai kokvilnas drānas darināts liturģisks tērps, kas sniedzas līdz ceļiem; lietoja arī kora dievkalpojumos.
miserere Katoļu lūgsnas sākuma vārdi (latīņu "apžēlojies").
svētais Katoļu un pareizticīgo baznīcā persona, kuru baznīca pasludinājusi par svētu tās taisnīgā un dievbijīgā dzīves veida dēļ; arī budistiem, hinduistiem un musulmaņiem.
katete Katra no taisnleņķa trijstūra malām, kas veido taisnu leņķi.
per diem katrai dienai; arī dienasnauda.
rekristalizācijas temparatūra katram metālam vai sakausējumam raksturīga (no kušanas temperatūras atkarīga) temperatūra, ko pārsniedzot, notiek deformēta metāla rekristalizācija.
pirmais Ņūtona likums katrs ķermenis paliek mierā vai turpina savu vienmmērīgu taisnlīnijas kustību tikmēr, kamēr tam pieliktie spēki to neizmaina.
svarīgs iemesls katrs tāds apstāklis, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, darbiniekam neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības un ir pamats darbinieka tiesībai rakstveidā uzteikt darba līgumu, neievērojot noteikto uzteikuma termiņu.
Katuņa Katuņas grēda - kalnu masīvs Centrālajā Altajā, Krievijā, Altaja Republikā, garums - \~150 km, augstums - līdz 4506 m, Katuņas un Argutas ūdensšķirtne, virs 2700 m - mūžīgais sniegs un šļūdoņi.
aitiņas Kaudze no 2-3 taisni saliktiem un augšpusē sastiprinātiem auzu kūlīšiem.
Vecpiebalgas kauja kauja 1905. gada revolūcijas laikā, kad krievu karaspēka vienība 228 karavīru sastāvā devās uz Cēsīm, bet milicijas vienības nolēma tās aizkavēt un atbruņot, divās kaujās 3./16. decembrī un 5./18. decembrī bija daudzi kritušie un ievainotie, rezultātā Cēsis sasniedza tikai 150 karavīri, savukārt miliču pusē bija 16 kritušie.
Kerogli Kaukāza tautu mitoloģijā - episkais varonis, bezbailīgs karotājs, dziesminieks, dzejnieks un muzikants, kas cīnījās pret apspiedējiem un netaisnību.
enostoze Kaula audzējs, kas iziet no endosta un sniedzas kaula smadzeņu dobumā; entostoze.
entostoze Kaula audzējs, kas iziet no endosta un sniedzas kaula smadzeņu dobumā.
osteofibroze Kaula fibroze; kaula smadzenes aizstāj fibrozi audi, un sūkļvielā rodas lielas poras, bet blīvā viela kļūst plānāka; slimajā vietā kauli kļūst resnāki un deformējas.
stils kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm, ar kura neaso galu varēja izlīdzināt kļūdas (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā); rakstāmais stils.
zvīņas Kaula vai ragvielas plāksnītes, kas klāj ķermeni, tā daļu (parasti zivīm, rāpuļiem).
ģelzis Kaulainis, kalsnis.
ģilis Kaulainis, kalsnis.
skalkoks Kaulainis, kalsnis.
kaulmilti Kaulu milti - lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai.
osteoskleroze Kaulu sacietēšana pārmērīgas kaulaudu veidošanās vai pārmērīgas kalcija sāļu izgulsnēšanās dēļ.
ēst Kausēt (sniegu, ledu) - par sauli, retāk ūdeni.
drunči Kausētu tauku pārpalikumi (nogulsnes).
drunčiņi Kausētu tauku pārpalikumi (nogulsnes).
klangas kaut kā (piemēram, aizcirstu durvju) radīts spēcīgs troksnis; troksnis vispār.
pirkšana kaut kā panākšana, kāda rezultāta sasniegšana, upurējot kaut ko vērtīgu
dzīšana kaut kā veidošana garā, taisnā līnijā
ķoķis Kaut kas apaļš, resns.
pampulis Kaut kas biezs, uzpampis; resna persona.
ruņķis kaut kas īss un resns.
pampāns Kaut kas liels, resns.
strunkulis Kaut kas resns un īss.
topums Kaut kas resns un neveikls, kas tup un sēž.
pumpulis Kaut kas resns.
sīkšņa Kaut kas sīksts; sīksnis.
strupuks Kaut kas strups - īss un resns, apaļš.
strumpa Kaut kas strups, resns, satīstīts.
tuņķans Kaut kas šķipsnās savēlies.
šmetekls Kaut kas trekns (par gaļu, par augsni).
paroce Kaut kas viegli, labi sasniedzams, dabūjams; parocīgs.
parocenis Kaut kas viegli, labi sasniedzams, dabūjams; parocīgs.
kacerēties Kaut ko grābt, kampt, kaut ko sasniegt, sameklēt.
švaukstināt Kaut ko kustinot, šūpojot, radīt paklusu, svelpjošu troksni.
svērte kauta lopa ceturksnis; šverte.
šverte Kauta lopa ceturksnis.
saukele Kazahu līgavas galvassega, kas sasniedz 70 cm augstumu, ir rotāta ar pērlēm, koraļļiem, sudraba monētām, kažokādām, kā arī katrā pusē pievienotiem gariem piekariņiem, kas aptver seju un sniedzas līdz jostai.
vakarbrālis Kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem.
kazeācija Kazeīna nogulsnēšanās.
koslapu kazuarīns kazuarīnu suga ("Casuarina equisetifolia"), ko Austrālijā audzē smiltāju nostiprināšanai, pieticīgs augs, kas ātri aug un sasniedz 20 m garumu un līdz 70 cm resnumu; Austrālijas dzelzskoks.
lustrēšana Kažokādas apmatojuma iztaisnošana termomehāniskā apstrādē, apmatojumu atkārtoti mitrinot ar etilspirta un etiķskābes vai skudrskābes maisījumu un gludinot.
kebračo Kebračo koks - vairākas Dienvidamerikas koku sugas anakardiāceju dzimtā ar ļoti cietu, sarkanbrūnu koksni, miza satur vairākus alkaloīdus un miecvielas, lieto medicīnā un miecvielu ražošanā; kvebraho.
Kenija Kenijas kalns - vulkānisks masīvs Austrumāfrikas plakankalnē (angļu val. "Mount Kenya"), Kenijas vidienē, otrā augstākā virsotne Āfrikā - 5199 m vjl., virs 4800 m mūžīgais sniegs un ledāji (10 šļūdoņu, platība - 0,7 kvadrātkilometri).
podiņš Keramikas izstrādājums (parasti krāsns, plīts, kamīna) ārējās sienas veidošanai.
iekšsienu glazētās keramikas plāksnītes keramikas plāksnītes ar atšķirīgu formu un izmēriem, tās var būt gludas vai reljefas vienkrāsainas vai daudzkrāsainas, glazūra var būt caurspīdīga vai necaurspīdīga.
nitrātu kinofilma kinofilma ar celulozes nitrāta pamatni; ugunsnedroša.
Kirgīzu Kirgīzu Alatau - kalnu grēda Ziemeļtjanšanā, Kirgizstānā un daļēji Kazahstānā, garums - 375 km, augstums - līdz 4855 m, virs 3700 m sniegāji, ledāji.
Klabatu Klabatu grāvis - Jērupītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
izklabināt Klabot (ar troksni) izbraukt ārā.
sablanstīt Klaiņojot atrast vai sasniegt.
svērt tabaku klanīt galvu, mācoties virsu miegam; snaust.
mēslot Klāt, liet, kaisīt (augsni, platību) ar mēslojumu.
uzmēslot Klāt, liet, kaisīt (augsni, platību) ar mēslojumu.
kalt Klāt, parasti ar akmens plāksnēm.
sēsties Klāties (kur, uz kā u. tml.), veidojot kārtu, (piemēram, par sniegu, putekļiem).
klape Klaudzošs troksnis.
taustiņš klaviatūras, tastatūras elements - neliela, ar pirkstu nospiežama plāksne, kuru nospiežot tiek ģenerēts atbilstošās rakstzīmes kods vai iniciēta attiecīgās datora ierīces darbība.
tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments, kam ir taisnstūrveida korpuss, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un kam raksturīgs dinamiski un tembrāli vienveidīgs, džinkstošs skanējums.
gurte Kleitas josta; siksna.
nivālais klimats klimatiskie apstākļi, kad sniegs uzsnieg vairāk, nekā tas spēj izkust un iztvaikot: izveidojas mūžīgais sniegs, no kura rodas firna lauki un ledāji.
humīds klimats klimats, kurā nokrišņu daudzums pārsniedz iztvaikošanu un mitruma iesūkšanos augsnē.
hamāda Klinšains tuksnesis Ziemeļāfrikā; tuksnesis uz vāji sadēdējušiem klinšainiem iežiem, kas vietām klāti ar šķembām vai oļiem, zemkalnu plato un pacēlumos.
Klinšu Klinšu grēda - Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzes priekšējā kuestu grēdas rietumu un centrālā daļa, Krievijā, Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā un Ingušijas Republikā, garums - 375 km, augstums 1200-1700 m rietumos, līdz 3000 m austrumos.
Klinšu Klinšu kalni - kalnu sistēma Kordiljeru austrumos, ASV un Kanādā, garums - \~3200 km, platums - līdz 700 km, augstākā virsotne - 4399 m, virsotnēs mūžīgie sniegi un šļūdoņi.
rīgels klintsslieksnis.
aizdedzes apsteidzes leņķis kloķvārpstas pagrieziena leņķis no dzirksteles pārlēkšanas momenta starp aizdedzes sveces elektrodiem līdz brīdim, kad virzulis sasniedz augšējo maiņas punktu.
konventa ēka klostera dzīvojamā ēka; viduslaiku pils tips – četri pils korpusi ar torņiem aptver taisnstūrveida pagalmu.
hospice klostera viesnīca; lēta viesnīca, ko uztur kāda labdarības organizācija.
Klotiņu Klotiņu ezers - atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 8 ha; Klotiņa ezers.
kūlis Klucis ragavās, uz kā tiek balstīts baļķa resnākais gals.
kastīšslēdzene Klucīšslēdzene - no koka gatavota durvju aiztaisāmā bulta ar taisnstūrveida robiem vienā malā un slēdzene ar atbilstošiem pretrobiem.
Klusais Klusais ezers - atrodas Līksnas pagastā, platība - 5,9 ha; Dziļais ezers; Klusais I ezers; Lielais Dziļais ezers.
Lielais Dziļais ezers Klusais ezers Līksnas pagastā.
lēna cūka dziļu sakni rok kluss, pacietīgs cilvēks var vairāk sasniegt.
švīga Kluss, parasti šalcošs, troksnis.
rupja mērīšanas kļūda kļūda, kas ievērojami pārsniedz attiecīgos apstākļos paredzamo kļūdu.
izalabāties Kļūt auglīgam (par augsni).
atēsties Kļūt brangam, spēcīgam (ja iepriekš bijis vājš, kalsns); uzbaroties.
izžūt Kļūt kalsnam un novecojušam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
sausēt Kļūt kalsnam, vājam vai kalsnākam, vājākam (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
atsilt Kļūt laipnākam, sirsnīgākam, atsaucīgākam.
iesaaudzēties Kļūt lielākam, apaļākam (par grūsna dzīvnieka tesmeni).
kust Kļūt ļoti maigam, sirsnīgam; kļūt ļoti laipnam.
pārslapt Kļūt ļoti slapjam, arī ļoti samirkt (parasti no lietus, sniega).
izkārnēt Kļūt ļoti vājam, kalsnam; izdilt, noliesēt.
izkārnēties Kļūt ļoti vājam, kalsnam.
izkust Kļūt maigam, sirsnīgam; kļūt ļoti laipnam.
pasaaudzēties Kļūt mazliet apaļākam (par grūsna dzīvnieka tesmeni).
miegot Kļūt miegainam, snauduļot.
izžļakstēt Kļūt mīkstam (par sniegu).
pārdzeltēt Kļūt pārāk dzeltenam, pārsniedzot vēlamo brieduma, gatavības pakāpi.
nosapakalāties Kļūt plūksnainam, pakulainam (parasti par rupju linu vai pakulu audumu).
izpluznāties Kļūt plūksnainam.
noplaukāt Kļūt plūksnainam.
noplaukāties Kļūt plūksnainam.
paresnināties Kļūt resnākam (parasti par organisma daļām, priekšmetiem).
izplūst Kļūt resnākam, aptaukoties (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām).
paplūst Kļūt resnākam, mazliet aptaukoties (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
tūkt Kļūt resnam (aptaukojoties).
izbliezties Kļūt resnam, uzpampt.
aptūkt Kļūt resnam; aptaukoties.
taucēties Kļūt resnam; uzkrāties taukiem (kādā ķermeņa daļā).
pažūt Kļūt samērā, arī mazliet kalsnam un novecojušam (par cilvēku).
sasiksnēt Kļūt sīkstam (kā ādas siksna).
atlaisties Kļūt siltākam, iestājoties atkusnim (par laiku).
atsalaisties Kļūt siltākam, iestājoties atkusnim (par laiku).
mirkt Kļūt slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēku).
sašņorkt Kļūt slimam ar iesnām.
pārputekļoties Kļūt tādam, kam ir putekļu veids, struktūra (parasti par augsni, kūdru).
tuvoties Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu mūža posmu, arī kādu laikposmu).
tuvoties Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu stāvokli), kam ir gandrīz radies (kas, piemēram, īpašība, skaitliskā vērtība).
sērsnot Kļūt tādam, kur veidojas sērsna.
izgarināties Kļūt tādam, kurā ir izkvēlojušas ogles, nav tvana (par krāsni, arī pirti).
sprāgt Kļūt tādam, kurā noris strauja enerģijas maiņa, kas saistīta ar tilpuma maiņu un var izraisīt plīšanu, šķelšanos gabalos, radīt uzliesmojumu, troksni, triecienvilni u. tml.
podzolēties Kļūt tādam, kurā sairst un izskalojas minerāli (par augsni).
sprēgāt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); strauji izdalīties (no kā, parasti degoša).
sprikstēt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass, pakluss troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); arī sprēgāt (2).
pārkaļķoties Kļūt tādam, kurš satur, kurā nogulsnējas daudz kalcija savienojumu (par organisma daļām).
pārkaļķoties Kļūt tādam, kurš satur, kurā nogulsnējas kalcija savienojumi (piemēram, par iežiem).
slieties Kļūt taisnākam, staltākam (parasti par augumu).
sablinst Kļūt taukam, resnam.
tuklot Kļūt tuklākam, resnākam.
liesāt Kļūt vājākam, kalsnākam.
satievēt Kļūt vājākam, kalsnākam.
izpekstēt Kļūt vājam, kalsnam, vārgam un miegainam.
aizvājēt Kļūt vājam, kalsnam.
izvājēties Kļūt vājam, kalsnam.
izmirkt Kļūt viscaur slapjam (parasti no lietus, sniega) - par cilvēku.
uzzaļēt Kļūt zaļam, pārklāties ar zaļu plēksni.
samirkt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām).
saplūksnoties Kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnoi (1).
saplūksnāties Kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnot (1).
saplūksnāt Kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnoties.
saplūksnot Kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnoties.
knābis knābītis - izaugums pie auga, visbiežāk kā drīksnas palieka.
apaļknaibles Knaibles ar koniskiem galiem stiepļu, plāksnīšu u. c. priekšmetu liekšanai.
lūkša Kniebles ogļu izņemšanai no krāsns.
tumults Kņada, troksnis, dumpis.
ļega Kņada, troksnis.
trīmiņš Kņada, troksnis.
Kurunčana Kočečuma, upe Krievijas Krasnojarskas novadā.
kaļi Kodes; kožu oliņas miltos vai drēbēs; koksnes tārpi.
skalkogrāfija Kodināts asējums izcilspiedumam: cinka plāksni pārvelk ar ūdenī šķīstošu pamatni, zīmēšanai laukumu noklāj ar pretskābju krāsu, žāvē, pēc tam ūdenī atdala pamatni ar visu kārtu un zīmējumu kodina.
kodola trupe kodolkoksnē ierobežota trupe, kas attīstās augošiem kokiem inficējoties caur saknēm, nolūzušiem zariem un stumbra bojājumiem (t. s. meža trupe), beigu stadijā koksne sairst, veidojot dobumu.
mitruma ielāsme kodolkoksnes iekrāsojuma iecirkņi, kas rodas augošā kokā, ja krasi palielinās mitrums; redzama svaigi cirstas koksnes galos tumšu (ziemā - sasalušu) stiklveida dažādas formas un lieluma plankumu veidā, garengriezumos - joslu veidā.
virziena koeficients, slīpums koeficients k=tg a taisnes vienādojumā y=kx+b (a – taisnes leņķis ar x ass pozitīvo virzienu).
skaitāmais koks koka gabals, plāksnīte kādu lielumu apzīmējumu iegriešanai.
klabatas Koka ierīce (parasti divas koka plāksnes), ko izmanto, piemēram, trokšņa radīšanai, signalizācijai.
snieggāze koka izgāšana ar saknēm sniega masas ietekmē.
būksne Koka kāja, būksnis 2.
zarakanna Koka kanna ar snīpi, kas pagatavots no izdobta zara; zara kanna.
zarukanna Koka kanna ar snīpi, kas pagatavots no izdobta zara; zara kanna.
stodere koka kārts ar salmu saišķi augšgalā, ko novieto lauka pretējā malā, lai arot varētu taisni veidot vagu.
zara kanna koka kauss ar zarveida snīpi.
klapētavas Koka klaudzināmā ierīce (parasti divas koka plāksnes), ko izmantoja signalizācijai zvana vietā.
kūliens Koka klucis (ar padziļinājumu virsmā), kuru šķērsām uzliek uz ragavām un uz kura novieto baļķa resnāko galu.
klūdzenis Koka klucis uz ragavām, uz kā, baļķus vedot, liek baļķa resno galu.
balsts Koka klucītis, kas piestiprināts zem spīļarkla lemesnīcas.
pildiņš Koka konstrukcijas elements - dēļu, finiera plāksne, ko iemontē konstrukcijas rāmī.
drīksna Koka mizas sloksne.
skruķis Koka rīks ar metāla uzgali (ogļu maisīšanai krāsnī); rīks (kā bīdīšanai).
terkšķele Koka rotaļlieta, kas rada troksni.
teršķele Koka rotaļlieta, kas rada troksni.
saliktas sijas koka sijas, ko veido, sanaglojot dēļus dubultā T veidā, kastveidā vai citā kombinācijā (tādējādi vienmērīgāk noslogo koksni un ietaupa kokmateriālus).
staubenis Koka sprunguls ar paresninājumu vienā galā.
mērkoks Koka stienis, arī plāksne, parasti ar garuma mērvienību iedaļām, (kā) mērīšanai.
redeļkoks Koka stienis, plāksne, ko izmanto redeļu gatavošanai.
atstope Koka vai dzelzs plāksne, kas savieno ragavu mietņu (slieču) galus ar uzkalām, lai tie neatstieptos taisni.
koksnes vēzis koka virsmas brūce ar pakāpienveidīgi paplašinātu sānu virsmu un grubuļainiem koksnes saaugumiem gar brūces malām vai sveķu izplūdumiem.
vairogs Koka, metāla u. tml. plāksne (dažādās konstrukcijās, celtnēs u. tml.).
zāģēšanas mašīna kokapstrādes darbmašīna dažādu koksnes materiālu sadalīšanai ar zāģēšanu; tas var būt gateris, lentzāģmašīna vai ripzāģmašīna; specifisku darbu veikšanai izmanto arī mašinas, kas izveidotas ķēdes zāģu bāzes.
šķeldošanas mašīna kokapstrādes darbmašīna masīvās koksnes, cirsmu vai kokzāģēšanas gabalatlieku sasmalcināšanai šķeldās; šķeldotājs.
skaidošanas mašīna kokapstrādes darbmašīna speciālu skaidu iegūšanai no koksnes.
ķēždobšanas mašīna kokapstrādes darbmašīna taisnstūrveida dobumu iestrādei.
pāraudze Kokaudze, kas pārsniegusi ciršanas vecumu.
meža atjaunošana kokaudzes atjaunošana, lai nodrošinātu tautsaimniecībai nepieciešamās koksnes ražošanu un vides aizsardzību.
produktivitāte kokaudzes augšanas laikā visos koku ciršanas veidos (cirtēs) iegūtais likvīdās koksnes daudzums (sortimenti, produkcija).
plusaudze kokaudzes populācija, kam attiecīgajā izcelsmes reģionā ir labākie augšanas rādītāji; šiem kokiem ir izcili taksācijas rādītāji (koksnes krāja, pieaugums, vidējais augstums un caurmērs), tie ir slaidi, labi atzarojušies, ar tieviem zariem un šauru vainagu.
agroķīmiskā kartogramma kokaudzētavas plāns, kurā atzīmētas atšķirīga mehāniskā sastāva un mitruma režīma augšņu viena vai vairākas ķīmiskās īpašības; šādu plānu izmanto mērķtiecīgai un ekonomiski pamatotai augsnes auglības regulēšanai, nosakot mēslošanas līdzekļu devas atbilstoši augu bioloģiskajām prasībām.
pamežs Kokaugu kopums, kas veido meža apakšējo stāvu un attiecīgajos augšanas apstākļos nekad nesasniedz augšējā stāva koku garumu un nevar tos aizstāt ne bioloģiski, ne saimnieciski.
vējlauzējjosla kokaugu stādījumu josla lauksaimniecībā izmantojamā zemē, ko veido vides aizsardzībai pret vēja kaitīgo iedarbību — ierobežojot augsnes virskārtas izžūšanu, kā arī aizkavē vai samazina augsnes eroziju.
aplieva Kokaugu stumbra koksnes dzīvā ārējā daļa.
ķirmelis Kokgrauzēja kāpura ejas sagrauztā kokā; sagrauztā koksnes smelte.
bīstamie koki koki, kas vēja, grūdiena vai paši sava svara ietekmē var patvaļīgi nogāzties, tie ir satrupējušie, nokaltušie, salūzušie, vēja vai sniega ielauztie un iekārušies koki; lai novērstu nelaimes gadījumus, saskaņā ar darba drošības noteikumiem tie jāaizvāc, pirms mežaudzē uzsāk darbus.
mīkstie lapu koki koki, kuru koksnes cietība ir <40 megapaskāliem (MPa); Latvijā tie ir liepa, apse, alksnis; termins gk. tiek lietots mežsaimniecības praksē.
cietie lapu koki koki, kuru koksnes cietība ir >40 megapaskāli, tie ir goba, ozols, osis.
papīrmalka kokmateriāli (gk. tievkoksne), ko izmanto papīra ražošanai.
finieris kokmateriāls - plāna, līdz 8 mm bieza koksnes loksne, kas var būt drāzta, lobīta, plēsta vai zāģēta.
saplāksnis Kokmateriāls, kas sastāv no savstarpēji salīmētām trim vai vairākām lobītā finiera kārtām; šāda kokmateriāla plāksne, gabals.
koksnes aizsardzība kokmateriālu apstrādes paņēmienu kopums koksnes un tās izstrādājumu izturības palielināšanai.
darvas ceplis kokogļu dedzināšanas krāsns - aparāts, kurā veic stipri sasveķotas priežu koksnes sauso pārtvaici, iegūstot priežu darvu, terpentīnu un kokogles.
kokogļu dedzināšana kokogļu ražošana, koksni termiski sadalot bezskābekļa vidē, kurā koksnes termolīzes gaistošos produktus sadedzina termolīzes procesam nepieciešamās siltumenerģijas iegūšanai vai izlaiž apkārtējā vidē bez izmantošanas.
mērķkoks koks ar resnu stumbra lejasdaļu un kvalitatīvu, bezzarainu koksni; koka pieaugumu gk. nosaka tā zaļais vainags, kas nodrošina organisko vielu sintēzi un koksnes veidošanos, garš un plats vainags veicina lielāku koksnes pieaugumu.
ķeijzars Koks nūjas resnumā ar zaru, aiz kura labības un siena vezumiem aizmet sienamās virves.
čukurs Koks, ar ko sabiksta ogles krāsnī.
venge Koks, kas aug Ekvatoriālajā Āfrikā (Zairā, Kamerūnā, Kongo, Gabonā); tam ir ļoti cieta, grūti apstrādājama koksne (tumši brūna ar vēl tumšākiem un gaišiem lāsojumiem) un interesants raksts; moderns apdares materiāls.
pluskoks Koks, kas pārspēj pārējos audzes kokus ar kādu cilvēkam vajadzīgu īpašība (stumbra taisnumu, mazzarainumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām).
krāskurs Koks, kas vairākas dienas pirms kurināšanas ievietots krāsnī žāvēšanai.
vienmalis Koks, kas visā garumā ir vienāda resnuma.
puslietkoks Koks, kura lietkoksnes daļas garums ir mazāks par lietkokiem noteikto garumu, bet lielāks par 2,0 m; stumbra apakšējā trešdaļa pēc līkumainības un trupes izplatības atbilst papīrmalkas sagatavošanas prasībām.
lietkoks koks, kura lietkoksnes daļas garums ir vismaz 1/3 no stumbra garuma (līdz 20 m gariem kokiem) vai 6,5 m un vairāk (20,5 m un garākiem kokiem).
čučkoks Koks, miets (ogļu maisīšanai krāsnī).
čučukoks Koks, miets (parasti ogļu maisīšanai krāsnī); dalbis.
dalbis koks, miets (parasti ogļu maisīšanai krāsnī).
bodziņa Koks, miets ar paresninājumu abos galos, uz kura uztin no ūdens izvilkta tīkla virvi.
vīnakoks Koksnaina liāna, parasti, ar starainām lapām un sulīgām ogām saliktos ķekaros.
kokains Koksnains.
kokainums Koksnainums.
apserde Koksne ap koka serdi.
reaktīvā koksne koksne ar atšķirīgām anatomiskajām īpašībām, kas izveidojušās stumbra un zara līkajās un slīpajās daļās, kokam cenšoties atgūt sākuma stāvokli.
sasveķota koksne koksne ar paaugstinātu dabisko sveķu daudzumu.
dekoratīvā koksne koksne ar skaistu krāsu, spīdumu un oriģinālu tekstūru, kuras veidošanās iespējama visu sugu kokiem.
modificētā koksne koksne ar uzlabotām fizikāli mehāniskajām, siltumfizikālajām, tribotehniskajām vai bioķīmiskajām īpašībām, kas iegūtas, koksni modificējot.
absolūtais koksnes mitrums koksnē esošais ūdens daudzums, ko izsaka procentos no sausas koksnes masas.
ekstrahēta koksne koksne pēc ekstraktvielu ekstrahēšanas ar organiskiem šķīdinātājiem, ūdeni vai sārmu šķīdumiem ūdenī.
metalizēta koksne koksne, kas (ar spiedienu) pildīta ar metālu.
impregnēta koksne koksne, kas apstrādāta ar aizsarglīdzekļiem pret bioloģiskajiem bojājumiem vai uguni.
lietotā koksne koksne, kas ir bijusi lietošanā būvmateriālu, mēbeļu, koksnes izstrādājumu, taras un citā veidā un tiek atkārtoti izmantota par izejvielu rūpniecībā vai enerģijas ieguvē.
lietkoksne Koksne, kas izmantojama priekšmetu izgatavošanai, celtniecībā.
absolūti sausa koksne koksne, kas izžāvēta līdz pastāvīgai masai 103±2 °C temperatūrā.
juvenilā koksne koksne, kas radusies pirmajos augšanas gados ap stumbra un zaru serdi; tās struktūra un fizikāli mehāniskās īpašības atšķiras no vēlāk veidotās koksnes īpašībām.
lignostons Koksne, kas sablīvēta ar presēšanu vai sildīšanu; presēta koksne - plastmasas paveids.
bezzaru koksne koksne, ko iegūst no vecu koku stumbru ārējām daļām vai atzarotiem kokiem.
malka Koksne, ko izmanto par kurināmo.
rezonanses koksne koksne, ko lieto mūzikas instrumentu skaņas izstarotāju (deku) gatavošanai (parasti egle, priede); tās gadskārtu optimālais platums ir 1-4 mm un optimālais vēlīnās koksnes daudzums gadskārtā - 5-20%; koksnei jābūt ar vienādām gadskārtām, gadskārtu skaita svārstības divos blakus esošos centimetros nedrīkst pārsniegt 30%.
koks Koksne.
tumšbrūnā koksnene koksneņu ģints sēņu suga ("Hypoxylon fuscum").
profilfrēzešana Koksnes (koksnes materiālu) frēzēšana ar profilētu asmeņu frēzēm vai frēžu komplektiem.
koksnes konservēšana koksnes aizsardzības ķīmiskais paņēmiens - koksnes apstrāde ar antiseptiskām vielām, iesūcinot tās koksnes struktūrā.
kodināšana Koksnes apdare, izmainot tās krāsu, bet saglabājot tās īpašības un tekstūru.
benzilēšana koksnes apstrāde ar benzilhlorīdu C~6~H~5~-CH~2~Cl sārmainā vidē.
koksnes apstarošana koksnes apstrāde ar jonizējošo starojumu, ko veic lai mainītu koksnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, kontrolētu tās ar defektoskopijas metodēm, noteiktu koksnes mitrumu.
koksnes kalibrāšana koksnes apstrāde frēzējot vai slīpējot, lai iegūtu tās noteiktus izmērus.
koksnes atvērto poru apdares paņēmiens koksnes apstrāde, kurā pārklājums atkārto koksnes virsmas struktūru.
tīrēvele Koksnes apstrādes ēvele, kuras nazim ir pretnazis skaidu laušanai.
malkas padrazas koksnes arkritumi.
lokmallata Koksnes atgriezums, kas veidojas, apzāģējot neapmalotus zāģmateriālus.
čamsli Koksnes atkritumi.
pielūžņojums Koksnes atliekas mežā, no kurām nevar iegūt standartam atbilstošu lietkoksni un malku.
mežizstrādes atliekas koksnes atliekas, kas rodas, izstrādājot mežu, un ko neizmanto (skaidas, mizas, atgriezumi, zari, galotnes u. c.).
apkarojošā apstrāde koksnes bioloģisko bojātāju (kukaiņu un koksnes sēņu) iznīcināšana inficētā koksnē.
žūšanas defekti koksnes bojājumi, kas rodas žāvēšanas procesā, ja neievēro pareizu žāvēšanas tehnoloģiju.
pseidokodols Koksnes bojājums, kas izpaužas kā tumšāk iekrāsota stumbra centrālā daļa bezkodola lapu kokiem, atšķiras no īstā kodola ar neviendabīgu struktūru un mazāk regulāru formu.
koksnes piesūcināšanas tilpums koksnes brīvā tilpuma daļa, kurā piesūcināšanas šķidrumu var iepildīt ar noteiktu piesūcināšanas paņēmienu.
koksnes hidrolīze koksnes celulozes pārvēršana cukurā.
nobriedusi koksne koksnes centrālā daļa, kas pēc krāsas neatšķiras no aplievas, bet augošā kokā tai piemīt mazāks mitrums.
kapaiņi Koksnes daļiņas, ko iegūst, sasmalcinot koksni ar drupinātāju vai veserdzirnavās.
atsijas koksnes daļiņu kopums, kas iziet cauri visiem šķirošanas iekārtu sietiem un uzkrājas paliktnī.
smalcināta koksne koksnes dažādas formas un izmēru daļiņas, kas iegūtas mehāniskās apstrādes rezultātā: šķeldas, kapaiņi, ēveļskaidas, zāģskaidas, frēzskaidas, koksnes milti, koka putekļi.
drebes Koksnes dzīslojums.
koksnes modificēšana koksnes fizikālā, ķīmiskā, mehāniskā vai kombinēta apstrāde, kas maina tās dabiskās īpašības un piešķir vēlamās, kavalitatīvi jaunas īpašības.
koksnes īpašību anizotropija koksnes fizikāli mehāniso īpašību nevienādība dažādos virzienos tās iekšienē, piemēram, priedei pretestība stiepei ir ap 30 reižu lielāka šķiedru virzienā nekā šķērsvirzienā.
skalu malka koksnes gabals, no kā iegūst skalus.
radiālais griezums koksnes garengriezums caur serdi.
koksnes štancēšana koksnes griešana ar matrices un puansona palīdzību.
finierkluča lobīšana koksnes griešana paralēli šķiedru virzienam, kad finierklucis rotē, bet lobnazis, griežot finiera lenti, izdara virzes kustību.
zāģēšana Koksnes griezapstrādes veids - kokmateriāla sadalīšana ar daudzgriežņu instrumentu - zāģi.
koksnes žāvēšana koksnes hidrotermiskā apstrāde, kas izpaužas mitruma izvadīšanā no tās.
sutināšana Koksnes hidrotermiskā apstrāde: lignīna mīkstināšana kokā, to karsējot, lai koks kļūtu lokans.
ielāsme Koksnes iekrāsojuma veids.
koksnes ūdensuzsūce koksnes īpašība palielināt mitrumu, atrodoties ūdenī.
koksnes mitrumvadītspēja koksnes īpašība vadīt saistīto ūdeni šķidrā veidā šūnapvalku mikrokapilāru sistēmā un tvaika veidā - ar gaisu pildītu makrokapilāru sistēmā.
piesūcināmība koksnes īpašība, kas raksturo tās spēju uzņemt aizsarglīdzekļus.
mādzeris Koksnes izaugums ar izlocītām koksne šķiedrām.
koksnes kondicionēšana koksnes izturēšana atmosfēras spiedienā, noteiktā temperatūrā un relatīvā gaisa mitrumā, kamēr tā sasniedz līdzsvara mitrumu.
koksnes brīvais tilpums koksnes kapilāru tilpums, ko var aizpildīt ar piesūcināšanas šķidrumu.
koksnes pārogļošana koksnes karsēšana bezskābekļa vidē līdz 370 C un augstākā temperatūrā.
triolīts Koksnes konservēšanas šķidrums, 55% nātrija fluorīda, 35% nātrija hromāta un 10% dinitrofenola maisījums.
koksnes atmosfēras žāvēšana koksnes konvekcijas žāvēšana ar apkārtējo gaisu bez īpašas tā uzsildīšanas.
koksnes žāvēšana gāzu un tvaika spiedē koksnes konvekcijas žāvēšana gaisa, gāzes vai pārkarsēta tvaika vidē atmosfēras spiedienā.
brūnējums Koksnes krāsas izmaiņa tikko cirstiem bezkodola lapu kokiem, it īpaši bērziem; nosmakums.
nosmakums Koksnes krāsas izmaiņa, brūnējums, tikko cirstiem bezkodola lapu kokiem, it īpaši bērziem.
koksnes iekrāsojumi koksnes krāsas maiņa sēņu vai fizikālķīmisku faktoru ietekmē; veidojas gan augošā kokā, gan kokmateriālos, tos transportējot, uzglabājot, apstrādājot, un nav saistīti ar koksnes stiprības samazināšanos.
koksnes rentgena un gamma defektoskopija koksnes kvalitātes kontrole, kas pamatojas uz tās mijiedarbību ar jonizējošo starojumu.
tehniskie lignīni koksnes ķīmiskās pārstrādes blakusprodukti, kas pēc ķīmiskās struktūras ķīmikāliju ietekmē pārveidojies dabīgais lignīns.
autohidrolīze koksnes ķīmiskās pārstrādes veids, kurā kā katalizators tiek izmantotas skābes, kas rodas no koksnes procesa laikā.
koksnes aksiālā uzbriešana koksnes lineārā uzbriešana šķiedru virzienā.
radiālais nožuvums koksnes lineārais rukums radiālajā virzienā.
koksnes aksiālais nožuvums koksnes lineārais rukums šķiedru virzienā.
koksnes briešana koksnes lineāro izmēru un tilpumu palielināšanās, palielinoties tās saistītajam mitrumam.
lobītais finieris koksnes lokšņu materiāls, noteikta biezuma koksnes lentveida slānis, ko iegūst, lobot finierklučus.
kurināmā koksne koksnes materiāls, kas paredzēts enerģijas ieguvei sadedzinot; enerģētiskā koksne.
cikliņošana Koksnes materiālu drāšana (ēvelēšana), kurā rodas līdz 0,2 mm biezas skaidas.
kokapstrāde Koksnes mehāniskā apstrāde.
koksnes cildošana koksnes mehāniska, ķīmiska, termiska vai kombinēta apstrāde (piesātināšana ar antiseptiskām vielām, antipirēniem, amonjaku, sintētiskiem sveķiem, kombinējot to ar presēšanu, polimerizāciju vai radioaktīvo starojumu), veidojot tai jaunas fizikālmehāniskās īpašības.
koksnes skaidas koksnes mehāniskajā apstrādē radušās smalkās atliekas vai speciāli sasmalcināta koksne.
koksnes kaltēšana koksnes mitruma samazināšana, viens no galvenajiem pasākumiem koka konstrukciju un izstrādājumu ilgizturības palielināšanai un kvalitātes paaugstināšanai.
mitrumvadāmība Koksnes mitrumvadāmība - koksnes spēja vadīt saistīto ūdeni šķidruma veidā šūnas sieniņu mikrokapilāru sistēmā (galvenokārt) un tvaika veidā ar gaisu pildītu makrokapilāru sistēmā (mazākā mērā).
modificēšana Koksnes modificēšana - koksnes fizikālmehānisko, siltumfizikālo, tribotehnisko, bioķīmisko un ugunsaizsardzības īpašību mērķtiecīga vai regulēta izmaiņa atbilstoši tās lietošanas apstākļiem.
koksnes termoķīmiskā modificēšana koksnes modificēšana, piesūcinot to ar monomēriem, oligomēriem vai sveķiem un pēc tam termiski apstrādājot ar nolūku panākt piesūcināšanas sastāva polimerizāciju vai polikondensāciju.
koksnes cēlināšana koksnes modificēšana.
koksnes pelni koksnes neorganiskā daļa, ko veido minerālvielas, kas ietilpst koksnes ķīmiskajā sastāvā un kas koksnē nokļuvušas transportēšanas, glabāšanas un pārkraušanas laikā.
koksnes trupe Koksnes noārdīšanās (kokmateriālos), ko izraisa dažādas sēnes.
nobrūnēšana Koksnes nobrūnēšana - aplievas trupes sākums, lapkoku aplievas dažādu nokrāsu un intensitātes tumši brūni iekrāsojumi, kas rodas nocirstajā (visvairāk bērza, dižskābarža un alkšņa) koksnē dažādu bioķīmisko procesu iedarbībā un izsauc nelielu koksnes cietības samazināšanos; vērojama tikai koksnes griezumos dažāda lieluma un formas plankumu veidā; iztvaicētā koksnē neattīstās.
tillas Koksnes parenhīmas šūnu izaugumi.
sasveķojums Koksnes parenhīmas un sveķaiļu epitēlijšūnu atmiršanas rezultātā izveidojusies, ar sveķiem pildīta koksnes traheīdu zona stumbra vai celma daļā.
plaisa koksnes pārrāvums šķiedru virzienā.
HDF Koksnes pārstrādes produkts, ļoti blīvas kokšķiedras plātne (angļu "hard density fiber").
MDF Koksnes pārstrādes produkts, vidēji blīvas kokšķiedras plātne (angļu "medium density fiber (fiberboard)").
koksnes gazifikācija koksnes pārvēršana gāzē augstā temperatūrā oksidētāja klātbūtnē, kura daudzums nav pietiekams koksnes pilnīgai sadegšanai; iegūtā gāze sastāv no oglekļa oksīda, oglekļa dioksīda, ūdeņraža, metāna.
koksnes piesūcināšana ar pulsējošo paņēmienu koksnes piesūcināšana autoklāvā pēc spiediena un vakuuma paņēmiena ar vairākkārtēju īslaicīgu ciklu atkārtošanu.
koksnes piesūcināšana pēc kanālu piesūcināšanas paņēmiena koksnes piesūcināšana, ievadot aizsarglīdzekļus izurbtajos šķērskanālos pastas, pulvera vai speciāli pagatavoto patronu veidā.
koksnes piesūcināšanas atteice koksnes piesūcināšanas moments, kad šķidruma uzsūkšana praktiski nenotiek un tālākā piesūcināšana ir neracionāla.
koksnes metalizācija koksnes pildīšana ar metāliem, izmantojot spiedienu.
āderējums Koksnes raksta imitācija krāsošanas un restaurācijas darbos.
koksnes maksimālais nožuvums koksnes rukums ar sākotnējo mitrumu, kas vienāds vai lielāks par koksnes šūnu sieniņu piesūcināšanas robežu, izdalot no tās saistīto ūdeni.
bioloģiskie aģenti koksnes saārdīšanās bioloģiskas izcelsmes aģenti: baktērijas, sēnes, kukaiņi, moluski un vēži.
brusiņas sagatave koksnes sagatave, kuras platums nav lielāks par tās dubultu biezumu.
puve koksnes sairšana parazītisku sēņu iedarbībā
puvums koksnes sairšana parazītisku sēņu iedarbībā
trupe koksnes sairšana parazītisku sēņu iedarbībā
pūšana koksnes sairšana parazītisku sēņu iedarbībā; trupēšana
koksnes dubultpiesūcināšana koksnes secīgā piesūcināšana ar diviem dažādiem aizsarglīdzekļiem vai divreizēja piesūcināšana ar vienu aizsarglīdzekli.
aplievas iekrāsojumi koksnes sēņu bojājumu pirmā stadija aplievā, kas veidojas nokaltušos kokos vai ilgstoši uzglabātos apaļajos kokmateriālos siltajā periodā.
sērkociņš Koksnes skaliņš vai kāda degoša materiāla plāksnīte ar berzes iedarbībā uzliesmojošu galviņu.
gadrieva Koksnes slānis, kas kokam izveidojas vienā veģetācijas periodā; gadskārta.
gadriņķis Koksnes slānis, kas kokam izveidojas vienā veģetācijas periopdā; gadskārta; gadrieva.
gadskārta Koksnes slānis, kas kokaugam izveidojas vienā veģetācijas periodā.
finiera saspiešana koksnes slāņa saspiešana finiera griešanas vietā, koksni lobot vai drāžot.
defibrers Koksnes smalcinātājs - mašīna, kas mehāniski sasmalcina koksni šķiedrainā masā.
koksnes triecienstigrība koksnes spēja absorbēt triecienlieces enerģiju svārsta triecienpārbaudes iekārtā.
koksnes liecamība koksnes spēja izliekties ārējo spēku iedarbībā un atjaunot sākotnējo formu pēc iedarbības beigšanās.
koksnes higroskopiskums koksnes spēja mainīt (saistīt) mitrumu atkarībā no apkārtējā gaisa temperatūras un mitruma.
koksnes trieciena cietība koksnes spēja pretoties momentānai cietāku ķermeņu iespiešanai tajā.
koksnes stiprība koksnes spēja pretoties sagraušanai mehānisko slodžu ietekmē.
spiedes stiprība koksnes spiedes stiprības robeža.
sulfītvārīšana Koksnes šķeldu vārīšana ar skābiem sērpaskābes sāļu šķīdumiem, kas satur izšķīdināta sērpaskābes anhidrīda pārākumu sulfītcelulozes iegūšanai.
sulfātvārīšana Koksnes šķeldu vārīšana ar šķīdumu, kur aktīvie komponenti ir nātrija hidroksīds un nātrija sulfīds.
baltais sārms koksnes šķeldu vārīšanas sārms, kas satur aktīvo vārīšanas reaģentu nātrija hidroksīdu (vārot pēc natronmetodes) vai nātrija hidroksīda un nātrija sulfīda maisījumu (vārot pēc sulfātmetodes).
tehniskā celuloze koksnes šķiedras, kas iegūtas, vārot šķeldu ar attiecīgām ķimikālijām vārkatlā augstā spiedienā un augstā temperatūrā, pilnīgi neatbrīvojoties no visiem necelulozes piemaisījumiem; iznākums 45–55%.
libriforma Koksnes šķiedras, pārkokotas, garenas, smailiem galiem un parasti bieziem apvalkiem sklerenhīmas šūnas.
defibrēšana Koksnes šķiedru iegūšana, beržot koka šķilas defibrerā ūdens klātbūtnē.
greizšķiedrainums Koksnes šķiedru novirze no kokmateriāla garenass.
radiālais greizšķiedrainums koksnes šķiedru slīpums zāģmateriālu sortimentu radiālajā plaknē, kas izpaužas zāģmateriālu, detaļu un finieru radiālajās virsmās gadskārtu virziena nesakritībā ar sortimenta garenasi, bet tangenciālajās virsmās - šķiedru zīmējuma izķīlāšanās un gadskārtu pārgriešanā; raksturīgs zāģmateriāliem, detaļām un finieriem, kurus iegūst no apaļkokiem ar raukumu, blīzumu vai līkumainību.
koksnes blīvināšana koksnes šūnu deformēšana spiediena ietekmē radiālajā vai tangenciālajā virzienā ar nolūku palielināt koksnes vielas daudzumu tilpuma vienībā.
kollenhima Koksnes šūnu veids, izodiametriskas vai garenas šūnas, kas sastopamas augošās auga daļās.
koksnes tvaicēšana koksnes termiskā apstrāde piesātināta tvaika vidē.
retifikācija Koksnes termiska apstrāde tās īpašību uzlabošanai.
koksnes sausā pārtvaice koksnes termiskā sadalīšana hermētiski noslēgtā iekārtā.
koksnes tilpīguma koeficients koksnes tilpuma attiecība pret (no šīs koksnes iegūtās) sasmalcinātas koksnes tilpumu.
koksnes tilpuma uzbriešana koksnes tilpuma palielināšanās, palielinoties tajā saistītā ūdens daudzumam.
koksnes rukšana koksnes tilpuma samazināšanās, samazinoties saistītajam mitrumam.
koksnes neīstais kodols koksnes trupējuma sākumstadija, ko izraisa koksni bojātājas sēnes; sastopams bezkodola sugām ar neregulāru kodolveidošanos (eglei, bērzam, dižskābardim, kļavai u. c.) – tumši iekrāsota koksnes josla, kuras norobežojošā līnija ir izlocīta un nesakrīt ar gadskārtas riņķa līniju.
šķiedrošana Koksnes u. c. celulozi un lignīnu saturošu materiālu smalcināšana, saberžot tos šķiedrās.
kokapstrādes rūpniecība koksnes un koka izstrādājumu ražošana.
sveķu vēzis koksnes uzbiezējums, pārpilnām piesātināts ar sveķiem.
koksnes makrostruktūra koksnes uzbūves īpatnības, kas saskatāmas ar neapbruņotu aci vai vienkāršām optiskām metodēm, kā gadskārtu platums, gadskārtu vienmērība, vēlīnās koksnes daudzums gadskārtās, anatomiskās uzbūves elementu lielums un to sadalījuma raksturs.
ovālums koksnes vaina, būtiska atšķirība (vismaz 1,5 reizes) starp apaļa kokmateriāla šķērsgriezuma lielāko un mazāko caurmēru.
padēls koksnes vaina; stipri izstiepts ovālas formas veidojums ar patstāvīgu gadskārtu sistēmu apaļajos kokmateriālos, zāģmateriālos, finierī.
koksnes mehāniskie bojājumi koksnes vainas un defekti, kas radušies koka ciršanas, sagarumošanas vai transportēšanas laikā.
slēgtais koksnes vēzis koksnes vēzis ar nenormālu koksnes un mizas resninājumu skarto vietu tuvumā.
vaļējais koksnes vēzis koksnes vēzis vai brūce ar plakanu vai padziļinātu dibenu, pakāpjveidīgām malām un uzaugumiem tās perifērijā.
koksnes nožuvuma koeficients koksnes vidējais nožuvums, samazinoties saistītā ūdens saturam uz mitruma vienu procentu.
koksnes vielas esteri koksnes vielas atvasinājumi, kuros molekulu hidroksilgrupas ūdeņraža atoms aizvietots ar acilgrupu.
koksnes vielas ēteri koksnes vielas atvasinājumi, kuros molekulu hidroksilgrupas ūdeņraža atoms aizvietots ar alkilgrupu.
pelējums koksnes virsējo slāņu iekrāsojums, ko izraisa askusēnes un nepilnīgi pazīstamās sēnes.
miecvielu sūbējums koksnes virsmas (līdz 5 mm dziļi) iesarkani brūns vai zilgani tumšbrūns iekrāsojums, kas rodas koksnē miecvielu oksidēšanās rezultātā, sastopams sugām, kuru koksnē un mizā ir daudz miecvielu; raksturīgs pludinātai koksnei.
koksnes piedegums koksnes virsmas daļas satumšana daļējas pārogļošanās rezultātā no augstās temperatūras iedarbības, kas rodas no griezējinstrumentu palielinātas berzes pret koksni.
koksnes spīdums koksnes virsmas spēja atstarot gaismu noteiktā virzienā.
koksnes dabiskā žāvēšana koksnes žāvēšana atmosfēras gaisa apstākļos zem nojumes.
indukcijas žāvēšana koksnes žāvēšana mainīgā magnētiskajā laukā, kur siltuma atdeve koksnei notiek no feromagnētiskajām starplikām un režģiem, kas izvietoti krautnēs iekšpusē.
kokgrauzis Koksngrauzis; arī ķirmis.
kokgrauznis Koksngrauzis.
raganiņas Koksngrauži.
cerambycidae Koksngraužu dzimta jeb ūsaiņi.
ūsaiņu dzimta koksngraužu dzimta.
ligzdeņi Koksngraužu dzimtas celmgraužu apakšdzimtas ģints ("Rhagium"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboles sastopamas uz ziediem, celmiem, zem koku mizas, kāpuri attīstās nokaltušu vai stipri novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai celmos zem mizas.
ūsainis Koksngraužu dzimtas ģints ("Monochamus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis 16,8-32 mm garš, melns, vietām klāts ar pelēcīgām vai iedzeltenām zvīņām, sastopami uz skuju kokiem.
asemum Koksngraužu dzimtas ģints.
callidium Koksngraužu dzimtas ģints.
cerambyx Koksngraužu dzimtas ģints.
cryocephalus Koksngraužu dzimtas ģints.
ergates Koksngraužu dzimtas ģints.
hylotrupes Koksngraužu dzimtas ģints.
lamia Koksngraužu dzimtas ģints.
necydalis Koksngraužu dzimtas ģints.
spondilis Koksngraužu dzimtas ģints.
xylotrechus Koksngraužu dzimtas ģints.
vītolu zaļais koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Aromia moschata").
lielais ozolu koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Cerambyx cerdo").
dižais koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Ergates faber"), Latvijā aizsargājama.
lielais dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Ergates faber").
ēkgrauzis Koksngraužu dzimtas suga ("Hylotrupes bajulus"), 8-20 mm gara vabole, pelēkbrūna ar gaišāku svītru uz segspārniem, kāpuri ļoti bojā koksni.
priežu dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Prionus coriarius"), Latvijā ļoti reti sastopama, aizsargājama vabole, dzīvo vecās priedēs.
divkrāsu koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Rhamnusium virgo").
rūsganbrūnais koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Stenocorus meridianus").
skujkoku dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Tragosoma depsarium").
apšgrauži Koksngraužu dzimtas vaboļu ģints ("Saperda"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis garš, klāts ar bieziem, dzeltenīgiem matiņiem, segspārnu gali noapaļoti, virspuse ar dzelteniem un melniem matiņiem, kas izkārtoti grupas un veido plankumainu zīmējumu.
Callidium violaceum koksngraužu suga.
koku tārpi koksngraužu, mizgraužu kāpuri.
lamināts Koksni imitējoša sintētiska materiāla loksnes, ko izmanto kā grīdas segumu.
defibrēt Koksni sasmalcināt šķiedrainā masā (papīra un celulozes rūpniecībā).
audzes stāvs koku kopa, kuras augstumu atšķirības no vidējā nepārsniedz 20%; audžu taksācijā otro stāvu izdala, ja tā augstums nav mazāks par 1/4 no pirmā stāva augstuma (16 m un vairāk) un biezība nav mazāka par 0,3.
dendrometrija Koku mērīšana; mežu taksācijas nozare, kas aptver koku vai veselu audžu koksnes masas noteikšanas paņēmienus.
snieglauza Koku nolūšana, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
snieglauze Koku nolūšana, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
caurmēra pakāpes koku resnuma gradācijas, kas iedala augošus kokus, mērījot to caurmēru 1,3 m augstumā virs sakņu kakla (t.s. krūšaugstumā).
sniegliece Koku saliekšanās un izgāšanās, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos.
kamponga Koku suga "Oroxylum indicum", kas aug Āzijas dienvidaustrumu daļā, var sasniegt 12 m augstumu, trompetveida ziedi.
valdošā koku suga koku suga, kurai mežaudzē ir vislielākā koksnes krāja.
krāja uz celma koku virszemes daļas koksnes tilpums.
ciršanas atliekas kokus gāžot, atzarojot, sagarumojot un transportējot, radušās koksnes atliekas (skaidas, zari, mizas, stumbru atlūžņi u. tml.), kurām nav preču produkcijas vērtības.
Kolberģis Kolberģa pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Bejas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunalūksnes, neliela daļa - Mārkalnes pagastā.
ilimerizācija Koloīdu, kā arī māla daļiņu iznese no augsnes augšējiem horizontiem apakšējos, parasti notiek podzolēšanās procesā.
kultūrtrēģeri Kolonizatori, kas savas darbības attaisnošanai izmanto kultūrtrēģerismu.
entāze Kolonnas stumbra paresninājums, kas novērš kolonnas vidusdaļas ieliekuma optisku ilūziju; to veido pirmajā kolonnas trešdaļā stumbra diametru pakāpeniski palielinot, bet pēc tam samazinot.
kolrabis Kolrābis - kāpostu grupas dārzenis ar apaļu kacena paresninājumu.
boks Komanda, ko tiesnesis dod bokseriem ringā, lai tie sāktu vai turpinātu cīņu.
komandķēde Komandējošo virsnieku secība, sākot no augstākā līdz zemākajam, kādā tiek nodotas pavēles, rīkojumi u. tml. līdz to izpildītājiem.
komandvērtējums Komandu sasniegto rezultātu vērtējums sacensībās individuālā sporta veidā; komandu vērtējums.
komandu vērtējums komandu sasniegto rezultātu vērtējums sacensībās individuālā sporta veidā; komandvērtējums.
baksterotipija Kombinēts asējuma un koka grebuma iespiedums, kurā vispirms iespiež asējumu kā zīmējumu un virs tā koka grebumu kā pakrāsu plāksni.
raķešu taisnteces dzinējs kombinēts dzinējs, kurā apvienoti raķešdzinēja un taisnteces dzinēja darbības principi; raķešdzinējs augstā spiedienā sadedzina degvielu ar oksidētāja nepietiekamību, tālāk nepilnās sadegšanas produkti nonāk taisnteces dzinējā, kur sadeg gaisa plūsmā; šādu dzinēju var lietot, ja lidošanas ātrums ir lielāks par Maha skaitli 1–5.
turbotaisnteces dzinējs kombinēts vairāku režīmu gaisa reaktīvais dzinējs lidojumiem ar hiperskaņas ātrumu; sastāv no gāzturbīnas un taisnteces dzinēja kontūra.
tūrisma informācijas centrs komersants, kas informē par tūrisma pakalpojumiem un sniedz palīdzību tūrisma pakalpojumu izmantošanā.
elektronisko sakaru komersants komersants, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklu vai sniedz elektronisko sakaru pakalpojumus.
tūrisma aģentūra komersants, kas pilda starpnieka funkcijas starp klientiem un tūrisma operatoriem vai citiem pakalpojumu sniedzējiem.
apsardzes komersants komersants, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai un sniedz apsardzes pakalpojumus.
ekoloģiskā sertifikācija kompetentu valsts institūciju dokumentu izsniegšana, apliecinot produkcijas atbilstību apstiprinātajiem ekoloģiskajiem normatīviem un standartiem.
sociālā aprūpe mājās kompleksa sociālo pakalpojumu sniegšana klienta dzīvesvietā; ietver tādus atbalsta pakalpojumus, kas ļauj cilvēkam turpināt neatkarīgu dzīvi savās mājās un saglabāt dzīves kvalitāti.
lidojumu vadības centrs komplekss, kas nodrošina kosmiskā lidaparāta vispārīgā tehniskā stāvokļa, apkalpes (ja tāda ir) veselības stāvokļa un operatīvu kosmiskā lidojuma gaitas izvērtēšanu pēc komandu un mērījumu kompleksa sniegtajiem datiem, pēc kuriem notiek lidojuma vispārīgā vadīšana.
galvgalis komunikāciju sistēmu sākumpunkts, tiešsaistes sistēmās tas ir pakalpojumu sniedzējas firmas datorsistēma un datubāzes; kabeļu televīzijā tas ir firmas satelītšķīvis un televīzijas antena ienākušo programmu saņemšanai.
galvgals komunikāciju sistēmu sākumpunkts, tiešsaistes sistēmās tas ir pakalpojumu sniedzējas firmas datorsistēma un datubāzes; kabeļu televīzijā tas ir firmas satelītšķīvis un televīzijas antena ienākušo programmu saņemšanai.
atjaunojošais taisnīgums konceptuāli jauna pieeja konkrētu noziedzīgu nodarījumu radītā konflikta atrisināšanā: likumpārkāpējs, cietušais un citas ieinteresētās puses vienojas, kā atlīdzināt, mazināt vai kompensēt nozieguma sekas un tās atveseļot gan cietušajam, gan pārkāpējam, gan sabiedrībai, tādējādi atjaunojot taisnīgumu un veidojot jaunu izpratni par notikušo.
koncerna bilance koncerna gada pārskata sastāvdaļa, kas sniedz informāciju par koncernu kopumā kā par atsevišķu saimniecisku vienību, neņemot vērā apvienoto uzņēmumu juridisko attiecību robežas.
vieskoncerts Koncerts, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs mākslinieks vai mākslinieciskā vienība citā vietā.
koncertdarbība Koncertu sniegšana.
Serbu Republika konfederatīva vienība Bosnijas un Hercegovinas sastāvā, administratīvais centrs - Baņa Luka, platība - 24526 kvadrātkilometri, 1439670 iedzīvotāju (2007. g.).
ģeneratīvs tests konkrēta testēšanas mērķa sasniegšanai nepieciešamo darbību specifikācija, kurā norādīts testa rumpis un tā izpildes sākumstāvoklis.
kultūrvajadzība Konkrētas vajadzības izraisīta nepieciešamība apgūt noteiktu kultūras sasniegumu.
iekonservēt Konservējot pasargāt no bojāšanās (piemēram, ierīces, koksni).
iekonservēties Konservējoties sasniegt vēlamo gatavības pakāpi.
iegūšana konstatēšana, secināšana, kas sasniegta izziņas procesā
neaizskaramība Konstitucionālajās tiesībās minētā personas, dzīvokļa, korespondences, telefonsarunu, telegrāfisko un citu sakaru neaizskaramība; princips, kas garantē noteiktu valsts amatpersonu (tiesneša, prokurora, deputāta) objektivitāti, ar aizliegumu vai īpašu procedūru aizsargājot šīs personas pret nepamatotu kriminālvajāšanu, piespiedu līdzekļu vai administratīvo pasākumu piemērošanu.
civilliste Konstitucionālas monarhijas likumā noteikta summa, ko ik gadus izsniedz monarham personīgām vajadzībām un viņa galma uzturēšanai.
hematoporfīrija Konstitucionāls porfīna metabolisma traucējums, kas izpaužas kā uroporfirīna un koproporfirīna izdale urīnā un fekālijās un kā nogulsnēšanās kaulos un ādā.
sastatnis Konstrukcija (kā novietošanai), kas sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem, pie kuriem ir piestiprināti horizontāli elementi (piemēram, plāksnes).
līks stienis konstrukcijas stieņveida elements, kura šķēlumu smaguma centri neatrodas uz vienas taisnes, bet novietoti uz lauztas taisnes (piemēram, rāmis) vai nepārtrauktas līnijas (piemēram, arka).
pilnā atkvēlināšana konstrukcijas tēraudu termiskās apstrādes veids - tēraudu karsē virs atbilstošās kritiskās temperatūras un kopā ar krāsni lēni atdzesē; notiek pilnīga fāžu pārkristalizācija, un materiāls iegūst lielu plastiskumu.
tiešsaistes konsultēšana konsultāciju sniegšana, ko sarakstē, sarunā vai videoierakstā veic sociālais darbinieks vai pedagogs, izmantojot informācijas tehnoloģijas.
koučings konsultatīva atbalsta forma ar individuālo izaugsmes treneri jeb kouču, kurš palīdz privāto, biznesa un komandas mērķu sasniegšanā.
rullīšu kontaktmetināšana kontaktmetināšana, kur metināmās loksnes saspiež starp elektrodu rullīšiem, kuriem laiž cauri strāvu, – metinājuma punkti pārklāj cits citu un veido nepārtrauktu šuvi.
melnzeme Kontinentāla klimata ietekmē veidojusies auglīga stepes un mežastepes zonu augsne ar bagātu trūdvielu saturu.
auditorkontrole Kontrole, kuras galvenais uzdevums ir veikt pasūtītāja finansu un grāmatvedības revīziju un pārbaudi, lai apstiprinātu tā maksātspēju un uzskaites un pārskatu datu atbilstību īstenībai, kā arī sniegt konsultācijas.
noviržu analīzes ziņojums kontrolinga nodaļas (speciālista) sagatavots dokuments, kurā raksturotas uzņēmuma darbības faktisko rādītāju novirzes no plāna rādītājiem, ieteikti korekcijas pasākumi, sniegtas prognozes.
loģistikas kontrolings kontrolinga sastāvdaļa, kuras uzdevums ir nodrošināt loģistikas mērķu sasniegšanu, apgādāt loģistikas struktūrvienības ar visu nepieciešamo informāciju, atklāt loģistikas šaurās vietas un loģistikas ķēžu vājos posmus, samazināt loģistikas izmaksas.
trumele Konusveida metāla trauks ar snīpi un rokturi ūdens vārīšanai.
lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība kooperatīvā sabiedrība, kura sniedz pakalpojumus lauksaimniecības produktu ražotājiem, bet nenodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu.
kondomīnijs Kooperatīva tūristu mītne jeb laikdaļu īpašuma tūristu mītne, kurā atsevišķai personai pieder numurs viesnīcā vai mājiņa atpūtas kompleksā tikai uz noteiktu laiku, piemēram, divām nedēļām gadā; klienti var būt gan paši laikdaļu īpašnieki, gan to īrnieki.
porfiri Kopapzīmējums magmatiskiem iežiem ar t. s. porfirisko struktūru, kur lieli kristāli, bieži ar labi saskatāmām kristāla plāksnēm, ieslēgti sīkgraudainā pamatmasā.
talka Kopēja darba veikšana brīvprātīgi, bez atlīdzības (parasti pēc aicinājuma), lai sniegtu palīdzību (kādam cilvēkam, saimniecībai u. tml.).
augsnes mitrums kopējais ūdens daudzums augsnē; izšķir ķīmiski saistīto, tvaikveida, higroskopisko, plēvīšu, kapilāro, gravitācijas ūdeni un gruntsūdeni.
virsvaldu koki kopējo mežaudzes vainagu klāju pāraugušie garākie un resnākie koki ar labi attīstītiem vainagiem; izcirtumos atstāj par sēkliniekiem.
kopienā balstīti pakalpojumi kopienas iedzīvotāju vai profesionāļu sniegti pakalpojumi dzīvesvietā vai tās apkaimē, kuru mērķis ir izglītības, atpūtas, veselības, tiesību aizsardzības, politiskās līdzdalības, arodapmācības un sociālās labklājības vajadzību nodrošināšana vietējā līmenī.
alkalds Kopienas vecākais, tiesnesis - Spānijā un Latīņamerikas zemēs.
komandējošais sastāvs kopīgs apzīm. aktīva un rezerves dienesta virsn. armija un flotē.
Karū Kopīgs nosaukums tuksnešainu plato un starpkaļņu ieplaku sistēmai Dienvidāfrikā (angļu val. "Karroo"), uz dienvidiem no Oranžas upes.
kopnes mezgls kopnes taisno stieņu savstarpējo savienojumu vieta.
ziļzieži Kopziedlapaino divdīglapju dzimta, pazīmēs līdzīga nakteņaugiem, bet nepārtraukti plūksnotām lapām un nesaaugušiem putekšmaciņiem.
vītollapji Kopziedlapjiem piederīga divdīglapju dzimta, koki un krūmi, pie kuriem pieder arī plūkšloli, irbenāji, sausserži un sniegogāji.
smadzeņkoraļļi Koraļļi, kuru nogulsnes veido paugurus ar rievotu virsmu, kas atgādina smadzenes.
Papua līcis Koraļļu jūras līcis Jaungvinejas salas dienvidu piekrastē (angļu val. “Gulf of Papua”), iesniedzas sauszemē 150 km, platums — pie ieejas 330 km, dziļums — līdz 969 m.
heksakoraļļi Koraļļu polipu apakšklase ar seštarainiem neplūksnotiem taustekļiem.
kimpabs Korejiešu ēdiens - kaltētā jūras zālē ietīti rīsi, kuriem pievienota sezameļļa; pasniedz ar gaļu, olām, gurķiem, redīsiem.
speciālkorespondents Korespondents, kas sniedz speciālu informāciju par ko.
Korneta Korneta ezeri - ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada ziemeļos pie Igaunijas robežas, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, kā arī Mellītis, L. Baltiņš un M. Baltiņš.
babka Korpulenta, paresna (parasti paveca) sieviete.
Korstenhof Korstes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā.
minerālkortikoīdi Kortikosteroīdi, kas piedalās ūdens un elektrolītu līdzsvara regulācijā; veidojas virsnieru garozas glomerulārajā zonā.
Kosas Kosas ezers - Koša ezers Līksnas pagastā.
retinilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (A vitamīna esteris, var būt dzīvnieku izcelsmes), struktūras veidotājs, piedeva, izmanto kosmētiskajos krēmos, skūšanās krēmos, dekoratīvajā kosmētikā, iedeguma līdzekļos, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību un ir nekaitīgs lietošanai kosmētikā, ja koncentrācija nepārsniedz 1 procentu.
trihloretāns Kosmētikas sastāvdaļa, izmanto kosmētikas līdzekļos un nagu lakā, arī korektora šķīdumā, attaukotājos, līmē, traipu tīrītājos un mazgāšanas līdzekļos, var radīt spēcīgu gļotādas un acu kairinājumu, toksisks aknām, nervu un asisnsrites orgānu sistēmai.
karbitols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, nagu lakās, var būt bīstams, ja koncentrācija pārsniedz 5 procentus.
polietilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, saistviela, šķīdinātājs, izmanto aizsargkrēmos, lūpu krāsā, pretsviedru līdzekļos, bērnu produktos, arī farmaceitiskās ziedēs un cepeškrāsns tīrīšanas līdzekļos, var izraisīt ādas un acu kairinājumu, var būt toksisks nierēm un imūnsistēmai, var saturēt niecīgu daudzumu svina un arsēna.
derīgā krava kosmiskā lidaparāta iekārtas, konstrukcijas elementi u. c., kas nav tieši saistīti ar paša lidaparāta funkcionēšanu, bet ir paredzēti tikai lidojuma uzdevuma izpildei, piemēram, nesējraķetes derīgā krava nepārsniedz dažus procentus no nesējraķetes starta masas.
aktīvais posms kosmiskā lidojuma posms, kura laikā ieslēgti paša kosmiskā lidaparāta (KLA) vai nesājraķetes raķešdzinēji, lai sasniegtu kosmisko ātrumu; tā laikā uz KLA darbojas pārslodze.
starpplanētu lidojums kosmiskais lidojums ar nolūku sasniegt citas planētas apkārtni un veikt tās pētījumus no pārlidojuma trajektorijas, ievadīt starpplanētu zondi planētas mākslīgā pavadoņa orbītā vai nolaisties uz šīs planētas; vismazāko enerģijas patēriņu prasa lidojums pa Homana elipsi, kura veido pieskari ar starta un mērķa planētas orbītām un kuras vienā fokusā atrodas Saule.
brūnais punduris kosmisks objekts, kas izveidojas, saspiežoties starpzvaigžņu gāzes un putekļu mākonim, kura masa nepārsniedz 0,08 Saules masas; temperatūra šādu objektu centrā ir nepietiekama, lai tajos sāktos zvaigznēm tipiskas kodolreakcijas, tāpēc tos var uzskatīt par starpstadiju starp zvaigznēm un planētam; tie lēni saspiežas un izstaro galvenokārt infrasarkano starojumu.
kraukšināt Kost, košļāt (ko) ar kraukšķošu troksni.
kraukšķināt Kost, košļāt (ko) ar kraukšķošu troksni.
skraukšināt Kost, košļāt ar skraukšķošu troksni.
skraukšķināt Kost, košļāt ar skraukšķošu troksni.
Kāša ezers Koša ezers Līksnas pagastā.
Koševkas ezers Koša ezers Līksnas pagastā.
Kosas ezers Koša ezers Līksnas pagastā.
Kovāsna Kovasna, pilsēta Rumānijā.
pinulārija Kramaļģu nodalījuma navikulu dzimtas ģints ("Pinnularia"), dzīvo pa vienai, retumis veido lentveida kolonijas, vāciņi lineāri, ovāli līdz lancetiski, bieži ar knābjveida vai paresninātiem galiem un gludām šķērsribām; >200 sugu, Latvijā konstatētas 17 sugas.
obelions Kramometrisks punkts bultas šuves krustojuma vietā ar taisni, kas savieno abas paura kaula atveres.
opistokranions Kraniometrisks punkts pakauša kaula sagitālajā plāksnē, kas atbilst galvaskausa visgarākajam diametram, skatoties no virsdegunes.
blīzums krasa apaļkoku resgaļa caurmēra vai neapmalotu zāģmateriālu platuma palielināšanās, kad resgaļa caurmērs (platums) ne mazāk kā 1,2 reizes pārsniedz sortimenta caurmēru (platumu) 1 m attālumā no resgaļa.
barbotīns Krāsains materiāls (baltā māla, smilšu un krāsas sajaukums), no kura izgatavo veidotus greznojumus krāsns podiņiem un citiem keramikas izstrādājumiem; uzklājams uz izstrādājuma pirms tā apdedzināšanas.
Iudreiši Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Ūdrīši" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
Tresciški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Trestiški" bijušaisnosaukums.
krasnoļenkieši Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoļenka" iedzīvotāji.
krāstēvs Krāsnesis vai filistrs, kas rūpējas par kāda savas korporācijas zēna audzināšanu līdz uzņemšanai speciālā konventā.
komāngarants Krāsnesis vai filistrs, kas uz laiku zaudējis tiesības nēsāt krāsas.
tetirvēns Krāsnī cepts jaunpiens.
cimuss Krāsnī sutināts kāļu, burkānu un kartupeļu ēdiens.
pieseris Krāsnij vistuvākais piesērums rijā.
Krindačovka Krasnijluča, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1929. g.
rūpnieciskās krāsnis krāsnis, ko izmanto dažādos tehnoloģiskajos procesos materiālu termiskajai apstrādei (apdedzināšanai, metālu kausēšanai, rūdīšanai u. c.).
namiķis Krāsnkuris lauku muižās.
krāšņkuris Krāsnkuris.
Baļcera Krasnoarmeiska - pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, tās nosaukums 1926.-1942. g.
Golijkaramiša Krasnoarmeiska - pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1926. g.
Grišina Krasnoarmijska, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1938. g.
Krasnoarmeiska Krasnoarmijska, pilsēta Ukrainā.
Jekaterinodara Krasnodara - pilsēta Krievijas dienvidos, tās nosaukums līdz 1920. g.
Sorokina Krasnodona - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1938. g.
Činnaja Krasnogorska - apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
Krasnogorovka Krasnohorivka, pilsēta Ukrainā.
Konstantinograda Krasnohrada, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1922. g.
Krasnograda Krasnohrada, pilsēta Ukrainā.
Krasnohradska Krasnohrada, pilsēta Ukrainā.
Turjinskije Rudņiki Krasnoturjinska, pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1944. g.
Lazdenene Krasnoznamenska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1945. g.
krāsnis Krāsns 1.
kolčedāna krāsns krāsns 2–3 mm lielu kolčedāna graudiņu dedzināšanai.
aizšautne Krāsns aizbīdnis; aizšaujamais.
kruški Krāsns aizšaujamie dūmejas nosprostošanai un siltuma saglabāšanai.
elektrokrāsns Krāsns ar elektrisko apsildi.
kakturis Krāsns augšējā daļa.
kakturs Krāsns augšējā daļa.
plazdi Krāsns augšējās virsmas ķieģeļi.
krāsbedre Krāsns bedre rijā.
bīsteklis Krāsns bikstāmais koks, arī slotaskāts.
bīstaklis Krāsns bikstāmais koks.
bīstēkls Krāsns bikstāmais koks.
aizgore Krāsns caure; rovis, rievis.
mūreņš Krāsns daļa, kas atrodas pie siltumejas; siltumkrāsns.
ķeres Krāsns daļa, kur sabirst izdedži.
restes Krāsns daļa, uz kuras sadedzina cieto kurināmo.
apdedzināšanas krāsns krāsns dažādu materiālu un izstrādājumu apdedzināšanai līdz 1450 °C temperatūrā; lieto kaļķakmens, mālu izstrādājumu, cementa klinkera duļķa u. c. apdedzināšanai; pēc konstrukcijas ir gredzenveida, konveijera, rotējošās, šahtu, tuneļa u. c. krāsnis.
grička Krāsns dūmvada aizdare.
griška Krāsns dūmvada aizdare.
juška Krāsns durtiņas.
krāsduris Krāsns durvis.
krāsdurvis Krāsns durvis.
krāsnduris Krāsns durvis.
krāsndurvis Krāsns durvis.
rievis Krāsns iedobums.
odere Krāsns iekšējā ķieģeļu kārta.
loda Krāsns iere.
krāskakts Krāsns kakts.
krāsnkakts Krāsns kakts.
tvīkme Krāsns karstums; siltums ar tvanu.
bigulis Krāsns kruķis - dzelzs stienis ar liektu, paplatinātu galu kurināmā rušināšanai.
čičkoks Krāsns kruķis, bigulis.
čiksteklis Krāsns kruķis, bigulis.
bīstekls Krāsns kruķis, krāsns urķis.
bīstkocis Krāsns kruķis; bīskocis.
dalbs Krāsns kruķis; miets sera irdināšanai rijas ārdos.
bīkstaklis Krāsns kruķis; sitamais, nūja.
bistāgs Krāsns kruķis; sitamais, nūja.
bīstākls Krāsns kruķis; sitamais, nūja.
bidzulis Krāsns kruķis.
bijstarags Krāsns kruķis.
bīšķis Krāsns kruķis.
bīskocis Krāsns kruķis.
bīstarags Krāsns kruķis.
čikstiklis Krāsns kruķis.
čučeris Krāsns kruķis.
čučurbikstis Krāsns kruķis.
dalba Krāsns kruķis.
dalbe Krāsns kruķis.
delba Krāsns kruķis.
ķeksis Krāsns kruķis.
pažarka Krāsns kruķis.
pomelnieks Krāsns kruķis.
urka Krāsns kruķis.
krāskungs Krāsns kungs, kaķis.
krāsnkungs Krāsns kungs, kaķis.
krāskuris Krāsns kūrējs, kurinātājs.
pečkuris krāsns kurinātājs.
krāsnsmūriņš Krāsns lejasdaļas izvirzījums sola veidā, uz kura var sēdēt un sildīties.
mūriņš Krāsns lejasdaļas izvirzījums sola veidā, uz kura var sēdēt un sildīties.
krāsmala Krāsns mala.
krāsnmala Krāsns mala.
pudlingkrāsns Krāsns metāla pudlingošanai.
podmala Krāsns mūra vai plīts mala, kurā iemūrēts vārāmais katls.
pečbeņķis krāsns mūrītis.
solis krāsns mūrītis.
iere Krāsns mūrītis.
ieris Krāsns mūrītis.
krāsmūrītis Krāsns mūrītis.
krāsnmūrītis Krāsns mūrītis.
krāsmute Krāsns mute - krāsns atvere, ko izmanto kurināmā ievietošanai un papildināšanai.
krāsnmute Krāsns mute - krāsns atvere, ko izmanto kurināmā ievietošanai un papildināšanai.
krāscaurums Krāsns mute.
krāsncaurums Krāsns mute.
plāte Krāsns mutes aizbīdnis.
sībogs Krāsns mutes augšējais spraislis; zībogs.
zībogs Krāsns mutes augšējais spraislis.
rieve krāsns niša.
atlaidināšanas krāsns (stikla) krāsns paliekošo spriegumu novēršanai stikla izstrādājumos un to atdzesēšanai; spuldžu kolbu atlaidināšanai lieto elektriskās krāsnis ar vertikālu gaisa cirkulāciju.
podīni Krāsns podiņi.
podeņš Krāsns podiņš.
krāsnpriekša Krāsns priekša.
priekškrāsns Krāsns priekšējā daļa.
čore Krāsns rieris.
čorītis Krāsns rieris.
čikstelis Krāsns rušināmais koks.
čučabīkšķis Krāsns rušināmais koks.
čučabīšķis Krāsns rušināmais koks.
čučarags Krāsns rušināmais koks.
čučrags Krāsns rušināmais koks.
čuslis Krāsns rušināmais koks.
čuča Krāsns rušināmais kruķis, koks.
pažags Krāsns slakāmais kruķis; slotaskāts; krāsns slota.
čauksturis Krāsns slaukāmā slota.
čaugsta Krāsns slota.
čauksta Krāsns slota.
palna Krāsns slota.
pažagari Krāsns slota.
pažaģine Krāsns slota.
pažaks Krāsns slota.
tapica Krāsns slota.
špilkums Krāsns spelte (kur saglabāt siltu ēdamo).
čoza Krāsns spelte; maza iere krāsns pakājē.
ielaidnis Krāsns spraislis, uz kā liek karsējamos akmeņus.
aizote Krāsns stūris.
kvelda Krāsns svelme pirtī.
siltumkrāsne Krāsns telpas apsildīšanai.
siltumkrāsns Krāsns telpas apsildīšanai.
bīstakls Krāsns urķis.
šķilts Krāsns velve.
kriški Krāsns vilkmes nosprostotājs, dūmvada aizdare (vāks, metāla plāksne).
krāsnsmala Krāsns virsas malējā daļa.
krāsaugša Krāsns virsējā daļa; krāsnsaugša.
For Krāsns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
Fornax Krāsns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
liesmas krāsns krāsns, kurā apdedzināmais materiāls tieši saskaras ar karstajiem kurināmā sadedzināšanas gāzveida produktiem.
maizeskrāsne Krāsns, kurā cep maizi.
maizeskrāsns Krāsns, kurā cep maizi.
mikroviļņu krāsns krāsns, kurā elektriskā enerģija tiek pārvērsta mikroviļņu enerģijā, kas sasilda pārtikas produktus.
elektriskā loka krāsns krāsns, kurā metālu vai citu materiālu kausēšanai izmanto elektriskā loka izdalīto siltumu; tās darba telpā var iegūt līdz 2800 K augstu temperatūru.
verdošā slāņa krāsns krāsns, kurā pulverveida vai granulēts materiāls ir suspendēts gāzes plūsmā, kas rada intensīvu masas un siltuma apmaiņu; lieto birstošu materiālu (piemēram, kaļķu, cementa klinkera) žāvēšanai un apdedzināšanai.
vannas krāsns krāsns, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai sakarsētu ūdeni vannai.
šahtas krāsns krāsns, kuras darba telpa ir vertikāls (apaļš, konisks vai taisnstūra) cilindrs; apdedzināmo materiālu iepilda krāsnī no augšas, bet gatavo produkciju izkrauj apakšējā daļā; lieto, piemēram, kaļķakmens apdedzināšanā.
konveijera krāsns krāsns, kuras iekšpusē ir (lentes, ķēžu vai kausu) konveijers, kas apdedzināmos izstrādājumus apdedzināšanas laikā pārvieto; lieto kalcinēšanas apdedzināšanai cementa klinkera ražošanā.
netiešās darbības elektriskās pretestības krāsns krāsns, kuras kamerā siltumu izdala pie tās sienām un griestiem piestiprinātajos sildelementos plūstošā maiņstrāva; darba temperatūra līdz 2000 °C; tiešās darbības elektriskās pretestības krāsnīs par sildelementu izmanto pašu apstrādājamo materiālu.
pečka Krāsns; centrālapkures katls.
šķits krāsns; siena, kas ir arī krāsns mala.
four Krāsns.
krāns Krāsns.
krānts Krāsns.
krāsis Krāsns.
krāsne Krāsns.
krāss Krāsns.
krāsts Krāsns.
krosns Krāsns.
kura Krāsns.
krāsnaugša Krāsnsaugša, krāsns virsējā daļa.
grūvis Krāsnspriekša.
krāsāt Krāsot (koksni, metālu).
raukums Krass (auga stumbra) resnuma samazinājums virzienā uz galotni.
ciankrāsvielas Krāsvielas, ko iegūst nogulsnējot attiecīgas dzelzs sālis ar asinssālīm.
Silmaču ieža alas kraujas lejasgalā no avota alā iztek strauts, alas ieeja ir 3 m plata un 3 m augsta niša, alas garums - 6 m, apmēram ieža vidū ir otra ala - 1 m plata, 2,5 m augsta, slīpa plaisa, sasniegtais plaisas dziļums - 8 m, tālāk tā aizbirusi.
šķutēt Kraut žagarus, velēnas u. tml. līdumā kaudzē, ko dedzināt, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
smagkrava Krava, kuras tilpuma vienības masa pārsniedz kādu nosacītu robežu; ja 20 kubikpēdu (0,5660 kubikmetru) kravas tilpuma sver vairāk par tonnu, uzskata, ka tā ir smagkrava, bet, lai nerastos pārpratumi, katrā konkrētā gadījumā jāvienojas, ko sauks par smagkravu.
kombinētais pārvadājums kravas pārvadājums, ja kravas automobilis, piekabe, puspiekabe ar vilcēju vai bez tā, vai to kombinācijā vai 20 vai vairāk pēdu konteineri brauciena sākuma (beigu) posmā izmanto autoceļu, bet pārējā posmā dzelzceļu, iekšējos ūdensceļus vai jūras ceļus, ja kāds no ceļa posmiem, izņemot autoceļu, pārsniedz 100 kilometrus taisnā līnijā.
paaugstināta svara vilciens kravas vilciens ar vienu vai vairākām darbīgām lokomotīvēm, kura masa pārsniedz 6000 t.
palielināta garuma vilciens kravas vilciens, kura garums pārsniedz 350 asis.
smagsvara vilciens kravas vilciens, kura masa par 100 un vairāk tonnām pārsniedz noteiktai lokomotīvei šim iecirknim paredzēto masas normu.
hipotēku banka kredītiestāde, kas pret nekustamā īpašuma (zemes, ēku) ķīlu izsniedz ilgtermiņa naudas aizdevumus, kā arī izlaiž ķīlu zīmes, ko nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums.
kredītanalītiķis Kredītiestādes darbinieks, kas analizē klienta aizdevuma pieprasījumu un novērtē klienta spēju pildīt saistības kredīta izsniegšanas gadījumā līdz saistību dzēšanai.
privātbaņķieris Kredītiestādes darbinieks, kurš sniedz individuālus pakalpojumus turīgiem klientiem - fiziskajām personām -, nodrošinot kompleksu klienta aktīvu pārvaldīšanu, tai skaitā konsultācijas finanšu plānošanas, investīciju, nodokļu un mantošanas jautājumos, speciālus kreditēšanas noteikumus, šādu klientu un to darījumu īpašu apkalpošanas kārtību, kā arī klienta informācijas paaugstinātas konfidencialitātes nosacījumus.
pircēja kredīts kredīts, kas izsniegts, pamatojoties uz aizdevuma līgumu, kuru noslēdzis aizdevējs (kredītiestāde vai cita finanšu institūcija) un pircējs, lai finansētu eksporta līgumu.
eksportētāja kredīts kredīts, kas izsniegts, pamatojoties uz eksporta līgumu, saskaņā ar kuru pircējs apņemas samaksāt eksportētājam atbilstoši tūlītēja norēķina vai nomaksas pirkuma noteikumiem.
vekseļu kredīts kredīts, ko kredītiestāde izsniedz klientam pret viņam piederošo vekseļa diskontu kredītiestādē; kredītiestādē nodotie vekseļi ir izsniegtā kredīta nodrošinājums.
krākāties Krekšķināt, smagi elpot ar iesnainu degunu, krākt.
krotele Krietele - no saknēm pīts groziņš, ko zirgiem pasniegt miltus.
gadība Krietnums, godīgums, taisnīgums.
dvinci Krievijas 5. armijas revolucionāro kareivju un virsnieku grupa, kas par atteikšanos iet uzbrukumā Ziemeļu frontes Daugavpils iecirknī 1917 VI tika ieslodzīti Daugavpils cietumā (869 cilv.; vēlāk pārvesti uz Butirku cietumu Maskavā).
Irkutskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas austrumu daļā, Sibīrijā, platība — 767900 kvadrātkilometru, 2505600 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Krasnojarskas novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Aizbaikāla novadu, Burjatijas un Tivas Republiku.
Adigejas Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas dienvidos, platība - 7800 km^2^, 442775 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvais centrs - Maikopa, anklāvs Krasnodaras novadā.
Rostovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100800 kvadrātkilometru, 4241800 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Rostova pie Donas, robežojas ar Voroņežas un Volgogradas apgabalu, Kalmikijas Republiku, Stavropoles un Krasnodaras novadu, kā arī Ukrainu.
kvartīrmeistars Krievijas flotē līdz 1910. g. - jaunākais apakšvirsnieks.
seti Krievu kultūras, rases un valodas ietekmēta igauņu daļa Igaunijas dienvidaustrumos un Krievijas Pleskavas apgabala Pečoru novadā, pareizticīgi, runā īpašā dienvidigauņu Veru dialekta izloksnē ar daudz krievu vārdiem un akcentējumu.
anakrūza Krievu sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā - liekas (t. i., tādas, kas pārsniedz zilbju skaitu pēda) zilbes ritmiskā perioda sākumā.
krutais Kriminālautoritāte, noziedznieks, kas savu mērķu sasniegšanai var izdarīt jebko.
krutois Kriminālautoritāte, noziedznieks, kas savu mērķu sasniegšanai var izdarīt jebko.
atstāšana bez palīdzības krimināli sodāma darbība, ja netiek sniegta acīmredzama neatliekama palīdzība cilvēkam, kas atrodas dzīvībai bīstamā stāvoklī, ja vainīgais apzinājies, ka varējis to sniegt bez nopietnām briesmām sev un citām personām, un ja palīdzības nesniegšana izraisījusi cilvēka nāvi vai citas smagas sekas.
sprieduma izpildīšana krimināllietā - notiek tad, kad pirmās instances tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā pēc tā pārsūdzības termiņa - 10 dienu notecēšanas no pasludināšanas brīža, ja par spriedumu iesniegta apelācijas vai kasācijas sūdzība, tad, ja spriedums netiek atcelts, tas stājas spēkā pēc apelācijas vai kasācijas instances nolēmuma pasludināšanas.
procesuāla darbība Kriminālprocesa likumā pieļauta darbība, ko īsteno izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis un tiesa nolūkā atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot vainīgos un piemērot likumu tā, lai nodarījuma izdarītāji tiktu taisnīgi sodīti, bet neviens nevainīgs netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts.
krimināllietas ierosināšana kriminālprocesa stadija, kurā kompetenta amatpersona (izziņas iestāde, prokurors, tiesnesis vai tiesa), iepazīstoties ar materiāliem un konstatējot likumā noteiktos iemeslus, pieņem lēmumu par krimināllietas ierosināšanu, un krimināllietā var sākties pirmstiesas izmeklēšana, vai arī pieņem lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu.
tiesas procesa kartība kriminalprocesualajā likumā noteikta tiesas (tiesneša) darbības secība un nosacījumu, kas jāievēro, apsūdzēto nododot tiesai un iztiesājot krimināllietu, lai optimāli nodrošinātu patiesības noskaidrošanu lietā un pieņemtu likumīgu, pamatotu un taisnīgu spriedumu.
kriminālprocesa virzītāji kriminālprocesuālās darbības subjekti, kam ir tiesības veikt kriminālprocesuālo darbību - izziņas iestāde, izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis un tiesa.
skrumslis Krimslis; kaulu izvirzījums, paresninājums (locītavā).
kriolitozona Kriosfēras daļa, Zemes garozas virsējais slānis, kurā visu gadu vai arī īsāku laiku ir negatīva iežu un augsnes temperatūra.
ļepot Krist lielām pārslām (par sniegu).
ļēpot Krist lielām pārslām (par sniegu).
tetartoedrs Kristāla forma, kas ierobežota ar 12 vienādmalu piecstūra plāksnēm.
tetrakisheksaedrs Kristāla forma, kas ierobežota ar 24 vienādsānu trijstūra plāksnēm, kristalogrāfijā kubiskās (heksaedriskās) singonijas vienkārša forma.
pinakoīds Kristāla forma, kas sastāv no 2 paralēlām plāksnēm, kas nevar pastāvēt kā vienkārša forma, bet parasti noslēdz prizmatisku formu pamatus vai arī vairāki kopā veido vienu saliktu formu.
ledus kristāli kristāli pareizas sešstūrainas prizmas veidā, kas pieaugot iegūst stabiņu, adatiņu un plāksnīšu formu; ledus kristāliem saplūstot, veidojas sniegpārslas.
ikositetraedrs Kristalla forma, ka sierobežota ar 24 vienādām trapecas plāksnēm, kristallogrāfijā regulārās (kubiskās) singonijas (sistēmas) pamatforma.
heksakistetraedrs Kristalla forma, kas ierobežota 24 vienādām trijstūra plāksnēm, kristtallogrāfijā regulārās (kubiskās) singonijas (sistēmas) pamatforma.
heksakisoktaedrs Kristalla forma, kas ierobežota 48 vienādām trijstūra plāksnēm, kristtallogrāfijā regulārās (kubiskās) singonijas (sistēmas) pamatforma.
dievmaize Kristietības kultā - maize, ko pasniedz dievgalda ceremonijā.
Nikolajs kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās — svētais no baznīcas patriarhu vidus, kurš esot dzīvojis 4. gs. pirmajā pusē, cīnījies par taisnību, palīdzējis jūrasbraucējiem un slīcējiem; Nikolajs Brīnumdaris.
krusta zīme kristīgo reliģiska zīme divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu); šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls; [krusts]{s:2170}
sniegpārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas ledus kristālu sakopojums; sniega pārsla.
sniega pārsla krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas ledus kristālu sakopojums; sniegpārsla.
pārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas sniega kristālu veidojums.
blīšķēties Krītot radīt troksni.
zvapstēt Krītot radīt troksni.
piezemēties Krītot sasniegt zemi (par mestiem priekšmetiem).
boncēt Krītot, atsitoties u. tml. radīt raksturīgu troksni (par ko lielu, smagu); atskanēt šādam troksnim.
sprēgāt Krītot, lidojot strauji, ar troksni atsisties (pret ko), skart (ko) - par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
Krīvu Gorbuni Krīvu Gorbuni - apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
Galanthus plicatus krokainā sniegpulkstenīte.
sīklapu krokvācelīte krokvācelīšu suga ("Aulacomnium androgynum"), kas ir līdz 3 cm augsta; sastopama nelielām grupām dažādos mežos, biežāk Latvijas rietumu daļā uz kūdras un smilts augsnes, kā arī uz trupošas koksnes.
purva krokvācelīte krokvācelīšu suga ("Aulacomnium palustre"), kas ir līdz 10 cm augsta; bieži sastopama mežos uz slapjas un nosusinātas kūdraugsnes un pārpurvotas minerālaugsnes (purvājā, niedrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, slapjajā damaksnī, šaurlapju kūdrenī), retāk mezotrofiskos mežos uz minerālaugsnes (damaksnī, lānās); tās izskats mainās atkarībā no apēnojuma.
reģionālais ileīts Krona slimība - tievās zarnas beigu daļas vai resnās zarnas augšupejošās daļas slimība, kam raksturīga granulomu veidošanās zarnas sienā.
koronācija Kronēšana - svinīga ceremonija, kurā jauno monarhu pasludina par valdnieku un viņam pasniedz valsts varas simbolus.
Kronšlote Kronštate, cietoksnis Krievijā, tā nosaukums līdz 1723. g.
parastais krūklis krūkļu suga ("Frangula alnus syn. Rhamnus frangula"), sastopama bieži lapkoku un jauktos mežos, upmalās, krūmājos; vasarzaļš krūms, retāk līdz 7 m augsts koks ar gludu, gandrīz melnu mizu, lapas veselas, iegareni eliptiskas vai otrādi olveidīgas (garums 5—8 cm), ar gludu malu un gandrīz paralēlu plūksnainu dzīslojumu, ziedi sīki, balti, pa 2—7 pušķos lapu žāklēs.
biksteklis Kruķis krāsns bikstīšanai.
skručs kruķis krāsns tīrīšanai; kačergs.
kačergs kruķis krāsns tīrīšanai.
smilšu krupis krupju dzimtas suga (“Bufo calamita”), Latvijā aizsargājams dzīvnieks, sastopams reti, dzīvo biotopos ar smilšainu augsni.
pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu; šādā veidā darināt (priekšmetu).
pīt Krusteniski, pamīšus liekot citu citai pāri (matu šķipsnas), savienot (tās); šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu.
mātesaugs Krustojuma kombināciju vecākaugs, kura drīksnas apputeksnē ar tēvauga putekšņiem.
tēvaugs Krustojuma kombināciju vecākaugs, no kura iegūst putekšņus mātesauga drīksnu apputeksnēšanai.
ugunskrusts Krusts ar taisnā leņķī saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme; kāškrusts (1).
kāškrusts Krusts ar taisnā leņķī uz labo pusi saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme; ugunskrusts.
svastika Krusts ar vienā virzienā taisnā leņķī saliektiem zariem, kas rada riņķveidīgas kustības iespaidu.
zilkauļi Krustziežaugu ģints ar pamatā bultveidīgām skaujlapām, spilgti dzelteniem ziediem, uz leju nokārušos, plakanu, spārnotu augli - riekstveidīgu papāksti (nevārsnis).
mēnešvijole Krustziežiem piederīgas ģints augs, kuru raksturo sirdsveidīgas, lielas, apmalē veselas vai zobotas, nešķeltas lapas, sarkani ziedi un ļoti liels auglis - pākstenis, kas sasniedz līdz 2 cm platumā.
sīkplikstiņš krustziežu dzimtas ģints ("Arabidopsis"), viengadīgi līdz daudzgadīgi lakstaugi, kaili vai ar matiņiem, lapas veselas vai plūksnainas, ziedi ķekaros, dažkārt ar pieziedlapām 13 suga, Latvijā konstatēta 1 suga.
sīkķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardaminopsis"), nodalīta no smiltsķērsu ģints, lakstaugi ar zarotiem, retāk vienkāršiem matiņiem, lapas veselas līdz plūksnaini dalīta, novietotas uz stublāja un rozetē, 12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
pazvēre Krustziežu dzimtas ģints ("Erucastrum"), lakstaugi ar vienkāršiem matiņiem, lapas plūksnaini dalītas, ziedi ķekaros, auglis - lineārs, četršķautņains pākstenis ar konisku knābi, 14 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas.
pērkone Krustziežu dzimtas ģints ("Raphanus"), viengadīgs augs ar bāli dzelteniem ziediem un plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām (parasti nezāle), 8 sugas, izveidoti vairāki pasaulē pazīstami kultūraugi, t. sk. redīsi un rutki, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
rācenītis Krustziežu dzimtas ģints ("Rapistrum"), lakstaugi, stublājs vismaz apakšdaļā ar sarveida matiņiem, lapas vienkāršas plūksnainas, nelieli ziedi ķekaros, auglis - divdaļīgs pākstenītis, 3 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas; vējāzītis.
sinepe Krustziežu dzimtas ģints ("Sinapis"), viengadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros un apaļām sēklām pāksteņos, 10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
žodzene Krustziežu dzimtas ģints ("Sisymbrium"), lakstaugi un puskrūmi (Eiropā tikai puskrūmi), kaili vai ar vientāršiem matiņiem, lapas plūksnaini šķeltas vai dalītas, parasti uz stublāja, ziedi ķekaros, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, no tām 5 adventīvas.
sinepīte Krustziežu dzimtas ģints ("Teesdalia"), nelieli viengadīgi lakstaugi, stublāji parasti vairāki, nezaroti, lapas plūksnaini šķeltas, sakārtotas rozetē, ziedi balti, mazliet zigomorfi, sakopoti īsā, blīvā ziedkopā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
hormungijas Krustziežu dzimtas ģints, nelieli, viengadīgi lakstaugi ar plūksnaini dalītām lapām uz stublāja un rozetē, ziedi balti.
ņieburkrūšturis Krūšturis ar pagarinātu, mīkstos audus nedeformējošu pakrūtes pamatni, kas var sniegties līdz vidukļa līmenim; bistjē.
Krutu Krutu grāvis - Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novadā.
Medņu strauts Krutu grāvja labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Sloku grāvis Krutu grāvja labā krasta pieteka Alūksnes novadā.
metallofons Ksilofonam līdzīgs mūzikas instruments ar metāla plāksnītēm koka plāksnīšu vietā.
marimba Ksilofons ar metāla rezonatoru caurulēm vai plāksnēm; ksilofons ar žāvētu ķirbju rezonatoru (Āfrikā).
kūdrājs Kūdraina vieta; kūdraina augsne.
tarpeņa kūdrainas augsnes gabals.
pārpurvošanās Kūdras slāņa veidošanās augsnes virskārtā ilgstoša pārmitruma apstākļos; to izraisa sekls gruntsūdens, virszemes ūdeņu sastrēgšana, purvu veģetācija, augsnes ūdenscaurlaidības samazināšanās glejošanās vai rūsakmens veidošanās dēļ, kā arī cilvēku saimnieciskā darbība.
Šepica Kūdupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā; Shchepitsa; Stsepitsa; Ščepica; Šepca.
Naumovas strauts Kūdupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā: Naumova; Kovsanka.
Isanka Kūdupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Bērzupīte Kūdupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā, garums – \~10 km.
Čistigu strauts Kūdupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā.
Franku Alba kuestu grēda Švābu-Franku kalnu rajona ziemeļaustrumos ("Fraenkische Alb"), Vācijā, tās platoveida virsa sasniedz 657 m vjl., to saposmo Donavas pieteku ielejas.
Melnie kalni kuestu pauguru virkne Lielā Kaukāza priekškalnēs, uz ziemeļiem no Ganību grēdas, starp Maikopas meridiānu un Argunu, Krievijas Krasnodaras novadā, augstums - līdz 1500 m.
reģistrācijas osta kuģa (jūras, upju) pierakstes vieta, kur kuģis tiek ierakstīts kuģu reģistrā un kur kuģim tiek izsniegti vai noformēti visi nepieciešamie dokumenti, saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un nacionālo likumu prasībām.
komanda Kuģa apkalpe (parasti, atskaitot virsniekus).
blisters Kuģa korpusa paresninājums kuģa pasargāšanai no mīnu sprādziena iedarbības.
peldspējas rezerve kuģa korpusa ūdensnecaurlaidīgās daļas tilpums virs ūdenslīnijas.
konosaments kuģa kravas zīme, ko izsniedz karvas pārvedējam, apliecinot kravas jeb preces pārvešanas tiesības.
mese Kuģa telpa, kur ēd un brīvā laikā uzturas kuģa virsnieki.
nenogremdējamība Kuģa vitabilitāte, ko nosaka tā korpusa izturība un ūdensnecaurlaidība, negrimstība, ūdens atsūknēšanas un ugunsdzēsības sistēmas jauda, kā arī kuģa galveno sistēmu dublēšana un rezervēšana.
kazemāts Kuģī - bruņu plāksnēm klāta telpa vidēja kalibra lielgabalu uzstādīšanai.
fautfrakts Kuģu nomas līguma veids, kad nofraktētājam ir tiesības atkāpties, ja viņš samaksā fraktsnaudu.
kamēlītis Kukainis tīklspārņu kārtā, melnīgsnējā krāsā ar garu šauru, kamieļa kaklam līdzīgi izliektu galvu un priekškrūti, lido pavasarī.
kurmjveidīgie Kukaiņēdāju kārtas dzimta, sīki zvēriņi (ķermeņa garums - 5-23 cm, masa - 9-170 g), kas mīt augsnē pašraktās alās, 22 sugas, Latvijā 1 suga.
grauznis Kukaiņi, kas grauž un bojā kā augošu tā sagatavotu koksni.
tārpeja Kukaiņu kāpuru radīta eja koksnē.
termīts kukaiņu kārta ("Isoptera"), galvenokārt tropos, \~2500 sugu, 2,5-140 milimetrus gari, sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām, ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās.
putekļu utis kukaiņu kārta ar 25 zināmām sugām Latvijā, dzīvo sūnās, sausā koksnē; pārtiek no trūdvielām, koksnes sairumiem, sūnām un ķērpjiem; vairākas sugas uzturas arī slēgtās putekļainās telpās kā grāmatu utis.
zarkukaiņi Kukaiņu kārta, \~2500 sugu, gk. subtropiskajās un tropiskajās zemēs, sasniedz 30 cm garumu, teicami pielāgojas apkārtnei - pēc izskata līdzinās zariņiem, zāles stiebriņiem, lapām; grauzējtipa mutes orgāni.
piešcikādes Kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Delphacidae"), sīkas, retāk vidēji lielas cikādes 3-7 mm garumā ar lielu kustīgu dzelksni ("piesi") uz pakaļkāju stilbu priekšējās daļas, Latvijā konstatētas 43 sugas.
trīsuļods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Chironomidae"), neliels pelēki zaļš, dzeltenīgs vai bāli zaļš divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri dzīvo ūdenī vai augsnē, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts \~130 sugu.
trūdodiņi Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Sciaridae"), pie kuras pieder sīki kukaiņi ar tumšu ķermeni un melnīgsnējiem spārniem, \~500 sugu, Latvijā konstatētas 38 sugas.
garkājas kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Tipulidae"), odiem līdzīgi, bet lielāki divspārņi ar šauru, garu ķermeni, garām kājām, un šauriem spārniem, lielākie odveidīgie divspārņi (ķermeņa garums sasniedz 25 mm), ķermenis izstiepts, kājas ļoti garas, tievas, spārni gari (15-20 mm), sastopami no agra pavasara līdz vēlam rudenim mitros mežos, krūmājos, pļavās, purvos, \~3300 sugu, Latvijā varētu būt \~80 sugu.
ziemasods Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Trichoceridae"), nelieli līdz vidēji lieli (ķermeņa garums - 5-9 mm) odveidīgie ar samērā garām kājām, sastopami arī ziemā atkušņu laikā, pat uz sniega, Latvijā maz pētīti.
diplūra Kukaiņu klases kārta ("Diplura") - bezspārnu kukaiņi, dzīvo augsnē, trūdošā koksnē; divaste.
blakts Kukaiņu klases kārta ("Heteroptera"), kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas veido posmainu snuķi, dažāda lieluma kukaiņi (1-100 mm) ar neviendabīgas struktūras segspārniem, \~50 dzimtu, \~40000 sugu, Latvijā konstatēts 360 sugu, kas ietilpst 32 dzimtās.
augsnes kukaiņi kukaiņu klases pārstāvji, kas vismaz kāpura vai kūniņas fāzē sastopami augsnē, zemsegā, trupošā vai pūstošā substrātā (koksnē, dzīvnieku līķos, augu atliekās); tiem ir liela nozīme meža nobiru un koksnes atlieku noārdīšanā, kā arī kukaiņi un to kāpuri ir daudzu meža putnu, rāpuļu un mazo zīdītāju — kukaiņēdāju — barība.
racējlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sphecidae"), vidēji liels līdz liels (ķermeņa garums - 8-25 mm) kukainis, kas rok zemē alas, ejas vai taisa ligzdas koksnē, sausu zaru serdēs, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts 140 sugu.
dziedātājsienāzis Kukaiņu klases taisnspārņnu kārtas sienāžu apakškārtas ģints ("Tettigonia"), lieli (3-4 cm gari), zaļi sienāži, >10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
ķirmis Kukaiņu klases vaboļu kārtas dzimta ("Anobiidae"), kurā ietilpst sīkas vaboles (piemēram, lapkoku ķirmji, ēku ķirmji, mēbeļu ķirmji), kas parasti dzīvo sausā, atmirušā koksnē un to izalo, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 23 sugas.
vēdekļspārņi kukaiņu klases vaboļu kārtas dzimta ("Stylopidae"), ko daži autori uzskata par patstāvīgu kukaiņu kārtu ("Strepsiptera"), endoparazīti ar izteiktu dzimumdimorfismu, tēviņi ir brīvi dzīvojoši, mātītes ķermenis tārpveidīgs, parazitē plēvspārņos, blaktīs, taisnspārņos, vairāk nekā 300 sugu, kas grūti nosakāmas.
anoplodera Kukaiņu klases vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas celmgraužu apakšdzimtas ģints.
goliātvabole Kukaiņu klases vaboļu kārtas skarabeju dzimtas ģints ("Goliathus"), vissmagākie kukaiņi pasaulē, kuru lielāko indivīdu masa sasniedz simt gramu, bet garums - 11 cm, sastopama Āfrikas tropiskajos mežos, 6 sugas.
skrējējzvīņene Kukaiņu klases zvīņeņu kārtas apakškārta ("Zygentoma"), vidēji lieli bezspārnaini kukaiņi, kuru ķermeni bieži klāj zvīņas, dzīvo augsnē, telpās, skudru un termītu mītnēs.
nimfa Kukaiņu un ērču pēdējā attīstības stadija pirms dzimumgatavības sasniegšanas; kukainis, ērce šādā attīstības stadijā.
gūksnīties Kūksnīties.
otkats kukuļdošanas veids sarunās, kurā kukuļņēmējam apmaiņā pret sniegtajiem pakalpojumiem tiek maksāta komisijas maksa.
parastā kukurūza kukurūzas suga ("Zea mays"), viengadīgs lakstaugs ar garu un resnu posmainu stiebru, platām lapām un graudiem vālītēs, nodalītas 8 varietāšu grupas, >22000 šķirņu, Latvijā nozīmīgākas ir 2 varietāšu grupas - kramveida un zobveida kukurūza, kā arī to hibrīdi.
pārts Kulda krāsns priekšā.
deksnenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Deksne" iedzīvotāji.
ekstirpators Kultivators augsnes dziļirdināšanai un nezāļu iznīcināšanai.
dziļkultivators Kultivators augsnes irdināšanai visā aramkārtas dziļumā.
lubītājs Kultivators; arkls augsnes virskārtas apstrādei.
sakultivēt Kultivējot uzlabot (augsni, tīrumu).
nokultivēt Kultivēt un pabeigt kultivēt (augsni).
bibliotēka Kultūras iestāde (vai organizācijas, iestādes daļa), kas krāj, apstrādā, glabā grāmatas un citus izdevumus (arī rokrakstus, mikrofilmas, audioierakstus u.tml.) un izsniedz tos lasītājiem.
bīdermeiera stils kultūras un mākslas novirziens 19. gs. otrajā ceturksnī, lietišķi dekoratīvajā mākslā izmanto galēji vienkāršotas ampīra stila formas, uzsver funkcionālo, ērtību, idillistiskas sadzīves ainas; nosaukumu ieguvis no tipiska vidusmēra vācu pilsoņa uzvārda; bīdermeijers.
bīdermeijers Kultūras un mākslas novirziens 19. gs. otrajā ceturksnī, lietišķi dekoratīvajā mākslā izmanto galēji vienkāršotas ampīra stila formas, uzsver funkcionālo.
festivāls kultūras un mākslas sasniegumu svinīga skate, svētki.
rijolkultūras Kultūras, kuru audzēšanai var būt derīga augsnes rijolēšana: sparģeļi un rabarberi, ogulāji, jaunaudzējamie kociņi, krūmi un koki.
skaustsēja Kultūrauga sēšana vai stādīšana augsnes skaustos.
bumbuļaugi kultūraugi (piemēram, kartupeļi, topinambūrs), kuru galvenā produkcija (bumbuļi vai gumi) izveidojas kā atsevišķu augu pazemes daļu paresninājumi.
vidzemnieki Kultūrvēsturiskā apgabala Vidzeme (Cēsu, Limbažu, Valmieras, Valkas, Gulbenes rajonu, Rīgas, Ogres, Aizkraukles, Madonas, Alūksnes rajonu daļu) iedzīvotāji.
aizbokāt Kuļot (miežus), aizsniegties (līdz).
pārkult Kuļot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
bey Kungs; augstāko turku ierēdņu un virsnieku tituls; arī Tunisas valdnieka tituls.
Kupču Kupču ezers - atrodas Madonas novada Kalsnavas pagastā, platība - 1,3 ha.
pārkūpināt Kūpinot pieļaut, ka (zivis, gaļas produkti) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
uzjums Kupols, jumols, pārvārsnis.
Širvanas līdzenums Kūras-Araksas zemienes vidusdaļa un austrumu daļa, atrodas starp Lielo Kaukāza nogāzēm un Kūru, Azerbaidžānā, augstums — \~200 m, sauss subtropu klimats, pustuksnesis.
enerģētiskā koksne kurināmā koksne.
prauli Kurināmais materiāls, satrunējusi vītola, liepas u. c. koksne dūmu iegūšanai dūmekļos; prauls.
šveilināt Kurināt (krāsni).
kurināties Kurināt (uguni pavardā, krāsnī); veikt ar kurināšanu saistītus darbus (sagatavot kurināmo).
apkurināt Kurinot (krāsni, plīti u. tml.), apsildīt (telpu).
izkurināt Kurinot krāsni, pavardu u. tml., sasildīt (telpu).
nokaitēt Kurinot ļoti sakarsēt (krāsni, pavardu).
piekurināt Kurinot ļoti, arī pietiekami, sasildīt (krāsni, pavardu).
izkurināt Kurinot padarīt siltu (krāsni, pavardu); panākt, ka izkuras (parasti krāsns).
pārkurināt Kurinot pieļaut, ka (kas, parasti krāsns, telpa) kļūst pārāk karsts.
sakurināties kurinot sakarsēt ļoti karstu (krāsni).
nokurināt Kurinot stipri sakarsēt (krāsni, pavardu); sakurināt.
švirkstins Kurmju biedēklis (nelielas grabošas vējdzirnavas uz zemē ieraktas curules ar apakšējo galu kurmja alā, kas tur novada troksni).
Adlera kūrorts Krievijā, Krasnodaras novadā, Melnās jūras krastā, Soču pilsētas daļa.
kursme Kursma - kurināmā daudzums, kas vienā reizē piepilda krāsni.
kursmis Kursma - kurināmā daudzums, kas vienā reizē piepilda krāsni.
kursms Kursma - kurināmā daudzums, kas vienā reizē piepilda krāsni.
spelte Kurtuve (krāsnij, darvas ceplim u. tml.); kurtuves atvere, pa ko izplūst dūmi; liesmu, dzirksteļu uztvērējs (krāsnij).
spelts Kurtuve (krāsnij, darvas ceplim u. tml.); kurtuves atvere, pa ko izplūst dūmi; liesmu, dzirksteļu uztvērējs (krāsnij).
hondrilla Kurvjziežu dzimtas augu ģints ("Chondrilla"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, vairākas šo augu sugas izplatītas Vidusāzijas un Dienvideiropas pustuksnešos un tuksnešos, lakstveida kaučukaugs.
leizeja Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs (Āzijā) ar violetiem ziediem kurvīšos un plūksnaini šķeltām lapām.
dadži Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugu ģints ("Cirsium"), ko senāk sauca arī par usnēm, \~200 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas.
pelašķis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Achillea"), daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem kurvīšos; \~120 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
ambrozija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Ambrosia"), ar \~40 sugu, Latvijā 3 adventīvas sugas, stublājs līdz 1 m augsts, smalks, plaši, izkliedus zarots vai zari tikai augšdaļā, lapas pamīšus vai pretējas, plūksnaini dalītas.
sunīši Kurvjziežu dzimtas ģints ("Bidens"), viengadīgi lakstaugi ar pretējām, staraini vai plūksnaini šķeltām lapām, brūngani dzelteniem vai zeltaini dzelteniem ziediem kurvīšos un sēkleni, kam ir divi vai četri atskabargaini izaugumi, \~230 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
ežziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Echinops"), daudzgadīgi lakstaugi, stublājs līdz 2 m augsts, ar tūbainu matojumu, augšdaļā zarots, lapas pamīšas, plūksnaini šķeltas līdz dalītas, dzeloņaini zobainas, apakšpusē balti tūbainas, \~150 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas.
kumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Matricaria"), viengadīgs smaržīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos, Latvijā konstatētas 2 sugas.
baltdadži Kurvjziežu dzimtas ģints ("Onopordum"), \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, adventīvs augs vai dārzbēglis, sastopams ļoti reti uz dzelzceļa uzbērumiem, nezālēs, līdz 1,5 m augsts, resns stublājs, lapas nolaidenas, ziedu kurvīši pa 1-2 zaru galos.
raudupe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Scorzonera"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resnu melnu vai brūnu sakni, plati eliptiskām vai lancetiskām lapām rozetē un ziedu kurvīšiem, kam ir dzelteni vai bāli mēlziedi, \~150 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
samtene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tagetes"), viengadīgs lakstaugs ar plūksnainām lapām un dzelteniem, oranžiem vai brūnganiem ziediem, \~30 sugu, Latvijā kā viengadīgus krāšņumaugus audzē 3 sugas un to šķirnes.
suņkumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tripleurospermum"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
vērmele Kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia absinthium"), daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās.
tāmnieki Kurzemes ziemeļdaļas iedzīvotāji, kas runā lībiskā dialekta Kurzemes izloksnēs.
bļorcāties Kustēties (ūdenī), radot šļakstiem līdzīgu troksni.
kleberēties Kustēties, ļodzīties (parasti radot troksni).
klaburēties Kustēties, ļodzīties, radot klabošu troksni (par nenostiprinātiem priekšmetiem, to daļām).
knipis Kustība - saliekta un kopā saspiesta īkšķa un rādītājpirksta vai viduspirksta strauja iztaisnošana vai pārvilkšana īkšķim.
ieskrējiens Kustība no kāda stāvokļa līdz vajadzīgā ātruma sasniegšanai.
cirst Kustībā triekt, sviest (ko) - par vēju, sniegu.
braditeleokinēze Kustību koordinācijas trūkums; kustību palēnināšanās vai apstāšanās pirms mērķa sasniegšanas.
rādītājs Kustīga bulta, šautra, plāna plāksne u. tml. pie (parasti mēraparāta, mērierīces) skalas kāda lieluma parādīšanai uz tās.
elerons Kustīga plāksne pie lidmašīnas spārna pakaļējās daļas (lidmašīnas vadīšanai, lidojot ar sānsveri).
karstie elektroni kustīgi lādiņnesēji cietvielās, kuru enerģija pārsniedz termiski līdzsvarotu lādiņnesēju enerģijas; ja materiālā plūst strāva, šie lādiņnesēji veidojas, tiem paātrinoties iekšējā elektriskajā laukā un vienlaikus zaudējot enerģiju sadursmēs ar kristāliskā režģa atomiem.
bļorcāt Kustināt (ko ūdenī, piemēram, skalot), radot šļakstiem līdzīgu troksni.
pastaipīt Kustinot pavingrināt (ķermeni, tā daļas); mazliet iztaisnot kādā virzienā (ķermeni, tā daļas).
palseņi Kūstošs sniegs; palsaņi.
palsaņi Kūstošs sniegs; palseņi.
pakurtēt Kūstot kļūt irdenākam (parasti par sniegu, ledu).
kurtēt Kūstot kļūt irdenam (parasti par sniegu, ledu).
izčākstēt Kūstot kļūt viscaur irdenam (parasti par sniegu, ledu).
sačākstēt Kūstot kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam (par sniegu, ledu).
atkust Kūstot pazust (no kādas virsmas) - par ledu, sniegu; nokust.
pastaipīties Kustoties, mazliet iztaisnojoties, pavingrināt ķermeni, tā daļas.
kušings Kušinga sindroms - slimība, ko rada hidrokortizona un virsnieru androgēno hormonu pastiprināta ražošana un ieplūšana asinīs virsnieru hiperplāzijas vai audzēja dēļ.
lēķšķa Kušķis, pušķis, šķipsna; mīksta, savelta vilnas, sniega u. tml. pika; lēkšķe.
lešķe Kušķis, pušķis, šķipsna; mīksta, savelta vilnas, sniega u. tml. pika; lēkšķe.
skupsna kušķis, šķipsna.
stope Kušķis, šķipsna.
čepste Kušķis, žūksnis.
šķidrmēsli Kūtsmēsli (ar 7-10% sausnas), ko iegūst, dzīvniekus turot uz spraugu grīdām bez pakaišiem.
Tautas daiļamata meistars kvalifikācijas nosaukums, ko 1961.-1990. g. piešķīra par nozīmīgiem sasniegumiem lietišķajā mākslā piešķīra Kultūras ministrijas kolēģija, 1993.-2000. g. - Tautas mākslas centra Tautas lietišķās mākslas padome; persona, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Bezdibenis Kvēksnītis, ezers Vestienas pagastā.
Bezdibens Kvēksnītis, ezers Vestienas pagastā.
Kvēknīša ezers Kvēksnītis, ezers Vestienas pagastā.
Kvēknīšu ezers Kvēksnītis, ezers Vestienas pagastā.
Kvēksnīšu ezers Kvēksnītis, ezers Vestienas pagastā.
aizkurs Kvēlojošas ogles, kas ir saraustas maizes krāsns atverē.
plēvaiņi Kvēpu plēvītes, kas paceļas skurstenī un virs tā krāsnij kuroties.
eksaflops Kvintiljons (miljards miljardu = 1 000 000 000 000 000 000) flopu jeb kvintiljons peldošā komata darbību sekundē; pēc dažām prognozēm šādu datora ātrdarbību varētu sasniegt ap 2020. gadu.
Garkalns Ķāķu paliksnis Priekuļu pagastā.
baltoga Ķekarainā sniegoga ("Symphoricarpus racemosus").
plūksnu ķekarpaparde ķekarpaparžu ģints suga (“Botrychium multifidum”), Latvijā sastopama samērā reti, smilšainās augsnēs, aizsargājama, 5-20 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs
kārnis Ķeksis netīrumu izkārnīšanai no krāsns vai labības nokārnīšanai rijā no ārdiem.
bļurkšķīgs Ķērkstošs, neskaidrs (troksnis).
cilindrs Ķermenis, kuru ierobežo virsma, ko veido taisne, kustoties pa doto līkni, palikdama paralēla vienai taisnei, un divas paralēlas plaknes.
akropahija Ķermeņa distālo daļu nenormāls resnums.
iegurņa dobums ķermeņa dobums, ko norobežo iegurņa joslas skelets; tajā atrodas urīnpūslis un sievietes dzimumorgāni, caur to iet taisnā zarna un urīnizvadkanāls.
inerce Ķermeņa īpašība, tendence saglabāt vienmērīgu taisnvirziena kustību vai miera stāvokli, ja uz ķermeni neiedarbojas ārēji spēki.
virze Ķermeņa taisnvirziena kustība.
rūgtā ķērsa ķērsu suga ("Cardamine amara"), ilggadīgs lakstaugs baltiem ziediem ar purpurmēļiem putekšmaciņiem, sastopams gandrīz vienīgi avoksnās.
sprigaņu ķērsa ķērsu suga ("Cardamine impatiens"), divgadīgs lakstaugs, sīkiem baltiem ziediem un plūksnotām lapām mežos, gk. Gaujas un Ventas ielejā.
dupleksprocess Ķeta kausēšana vispirms vienā un pēc tam otrā krāsnī (lai uzlabotu metāla tehnoloģiskās īpašības).
ķieģeļceplis Ķieģeļnīca; ķieģeļu apdedzināšanas krāsns; iekārta ķieģeļu ražošanai.
pļumpis Ķilda, troksnis.
blāvēt Ķildoties, rāties, taisīt troksni.
pakaļtēviņš Ķīļlaivas ķīļa aizmugurējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; pakaļrags.
pakaļrags Ķīļlaivas ķīļa aizmugurējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; pakaļtēviņš.
priekšrags Ķīļlaivas ķīļa priekšējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; priekštēviņš.
priekštēviņš Ķīļlaivas ķīļa priekšrējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; priekšrags.
lemesītis Ķīļveida (sējmašīnas, kultivatora) detaļa vai detaļu kopums izsēto sēklu ierušināšanai zemē, arī augsnes apstrādāšanai.
lamele Ķīļveida vara plāksnīte, līdzstrāvas mašīnas kolektora elements.
rhynchocephalia Ķīļzobjveidīgie jeb snuķgalvji.
mežķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī koksnes ķīmisko sastāvu un tā izmantošanu, aptver arī koksnes termisko pārstrādi, kolofonija, terpentīna, skuju ēterisko eļļu, miecvielu u. c. produktu ražošanu.
koksnes ķīmija ķīmijas nozare, kas pētī koksnes un tās komponentu īpašības, koksnes ķīmisko pārstrādi.
benzilēteris ķīmiska viela, ko iegūst apstrādājot (benzilējot) koksni ar benzilhlorīdu sārmainā vidē, labi šķīst organiskos šķīdinātājos un veido plēves; tiek izmantots kinolenšu, sintētisko šķiedru, plastmasu, izolācijas materiālu, laku izgatavošanai.
indikators ķīmijā ķīmiskais savienojums, kura spēju ķīmiskās reakcijās mainīt krāsu, luminiscēt, veidot vai izšķīdināt nogulsnes izmanto kvalitatīvajā un kvantitatīvajā ķīmiskajā analīzē.
mežķīmiskā rūpniecība ķīmiskās rūpniecības nozare, kurā nodarbojas ar koksnes un meža produktu ķīmisko pārstrādi (koksnes sauso pārtvaici, koksnes pārogļošanu, kolofonija ražošanu, talleļļas pārstrādi, karotīna un skuju miltu ražošanu, kampara sintēzi u. c.).
augstenerģētiskā tehnoloģija ķīmiskās rūpniecības nozare, kurā vēlamā procesa īstenošanai izmanto enerģijas avotus (plazmu, ultravioleto, jonizējošo vai lāzera starojumu), kas būtiski pārsniedz molekulu siltumkustības enerģiju.
plastificēta koksne ķīmiski apstrādāta un sapresēta koksne.
nitrocementācija Ķīmiski termiskās apstrādes veids - tērauda virskārtas vienlaicīga piesātināšana ar slāpekli un oglekli; veic dabasgāzes un amonjaka vidē, rūda tieši no krāsns un atlaidina zemā temperatūrā.
idrabārijs Ķīmiski tīrs, nogulsnējot iegūts ļoti smalks bārija sulfāts ar vanilīna, cukura u. c. piemaisījumiem, rentgenuzņēmumu kontrastviela.
papīra izejvielas ķīmiski vai mehāniski apstrādātas koksnes šķiedras, arī labības salmi; speciālām papīra šķirnēm lieto arī minerālšķiedru (azbesta, bazalta) un sintētiskās šķiedras.
Sjuņdzi Ķīniešu konfūcisma skolotājs (3. gs. p. m. ē.), kurš savā mācībā savienoja konfūcisma un daoisma idejas, uzskatīja, ka pareiza ceremoniju norise palīdz uzlabot ļauno cilvēku dabu, kritizēja aizspriedumus un sniedza jaunu, racionālu populārās reliģiskās prakses interpretāciju.
šķērstīstoklis Ķīniešu nacionālās laicīgās glezniecības darba veids, kas nepārsniedza 3 m garumu un tika apskatīts pamazām attinot.
garentīstoklis Ķīniešu nacionālās laicīgās glezniecības darbs, kas tika atritināts no augšas uz leju un varēja sasniegt 10 m garumu.
daoisms ķīniešu reliģiski filozofisku uzskatu sistēma, kuras pamatā ir mācība par to, kā cilvēkam sasniegt pilnību pašattīstības ceļā.
oliti Ķīniešu un mongoļu mistru tauta Vidusāzijā Alašanas tuksnesī uz Ķīnas un Mongolijas robežām.
cesnēgs Ķiploks; cesnēks.
česnēks Ķiploks; cesnēks.
tikšķis Ķirmju dzimtas suga ("Anobium pertinax") - 5-6 mm gara vabole, kas dzīvo koksnē; sitot ar galvu pret koksni, rodas tikšķoša skaņa, kas agrāk tika uzskatīta par nāves priekšvēstnesi; ēku ķirmis.
ileokolostomija Ķirurģiska atveres veidošana starp līkumaino un resno zarnu.
smiltājķirzaka Ķirzaku dzimtas ģints, dzīvo gk. tuksnešos, akmeņainās priekškalnēs un sausās stepēs, 14-30 cm garas ķirzakas, oldējējas \~43 sugas, dzīvdzemdētājas 2 sugas.
sliekķirzakas Ķirzakveidīgie ar ķermeņa garumu līdz 20 cm, racējdzīvnieki, kas pielāgojušies dzīvei augsnē, tropos.
indesķirzaka Ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Helodermatidae"), 50-90 cm garas druknas ķirzakas ar īsu, resnu asti un spēcīgām kājām, parasti spilgti raibas, cilvēkiem inde nav bīstama; ASV dienvidaustrumu daļā un Meksikas ziemeļrietumos.
scinks ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Scincidae"), ķermenis parasti ķirzakveidīgs, daļai sakarā ar dzīvi augsnē čūskveidīgs, zoofāgi, retāk fitofāgi, oldējēji un dzīvdzemdētāji, gk. Austrālijā, Okeānijā, Dienvidāzijā un Āfrikā, \~70 sugu.
dādiņa Ķīviņš, troksnis.
tuvums laba garīgā saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem; vispārināta īpašība --> tuvs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
sveiciens Laba vēlējums, arī draudzības, sirsnības, labvēlības apliecinājums; šāds apliecinājums, ko nodod (kādam) ar cita starpniecību vai ko nodod (kādam) no cita.
uzvara Labākā rezultāta sasniegšana (sporta sacensībās.).
paraugdemonstrējums Labāko sasniegumu demonstrējums (piemēram, sportā, kādā profesijā).
izpasīt Labi iekopt, izstrādāt (augsni).
izpašīt Labi iekopt, izstrādāt (augsni).
tukls Labi mēslots, auglīgs (par augsni).
pasers Labība, kas (rijā) izlikta žāvēšanai uz tievām kārtīm blakus krāsnij (nevis uz cepļa sijām).
bluķis Labības kulšanai paredzēts paresns koka stumbra vai baļķa gabals, kam bija tapas un ko vilka zirgs.
žepurs Labības žāvējamais koks - paresns stumbrs ar apcirstiem zariem; žumburs.
žumburs Labības žāvējamais koks - paresns stumbrs ar apcirstiem zariem.
jauja Labības žāvētava, īpaša telpa vai viendaļīga vai daudzdaļīga ēka, kurā atradās krāsns, ko izmantoja nekultās labības izžāvēšanai, radniecīga rijai.
sniega pelējums labību slimība, ko izraisa īpaša sēne (parasti, bojājot ziemājus zem sniega segas).
botelis Labiekārtota tūristu mītne ūdens ceļu krastos vai uz pārbūvēta kuģa, liellaivas un citiem samērā lieliem ūdens transporta līdzekļiem, kas ietver labiekārtotu ūdens transporta piestātni ar degvielas uzpildes iespējām, un ir radīti apstākļi ūdens transporta līdzekļu neliela remontu veikšanai, kā arī darbojas slīcēju glābšanas stacija; klienti galvenokārt ierodas motorlaivās, jahtās vai arī citos nelielos ūdens transporta līdzekļos; laivviesnīca.
dzīvokļnumurs Labiekārtots tūristu mītnes numurs ar virtuvi un vairākām istabām, ko piedāvā augstāko kategoriju viesnīcas un viesu mājas; ar savu plašumu, greznību un komfortablo iekārtojumu tas var raksturot mītnes sniegto pakalpojuma kopējo līmeni.
Noriļlag Labošanas darbu nometņu sistēma, "Gulaga" struktūrvienība Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, dibināta 1935. g., ieslodzītos nodarbināja gk. vara, niķeļa u. c. krāsaino metālu ieguvē, 1941. g. ieslodzīti >560 virsnieki no Latvijas, pēc 2. pasaules kara te ieslodzīja latviešu nacionālos partizānus, leģionārus u. c. no Latvijas deportētās personas.
pensionēties labprātīgi atstāt amatu, sasniedzot attiecīgu vecumu; aiziet pensijā.
pareizīgs Labs, īsts, kārtīgs, arī taisnīgs.
bonhomie labsirdība; draudzīgums; sirsnīga draudzība.
saulains labsirdīgs sirsnīgs, arī dzīvespriecīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); arī [gaišs]{s:1826}
parastā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum scabrum"), visbiežāk sastopamā bērzubeka, bērzu mikorizas sēne, aug lapkoku un jauktos mežos, mitrā augsnē.
mīkstā lācīte lācīšu suga ("Atrichum tenellum"), konstatēta tikai priežu jaunaudzēs uz smilšmāla augsnes atklātās vietās.
čaps Lai aprakstītu kritiena troksni.
pereat mundus, fiat iustitia lai top taisnība, kaut arī pasaule ietu bojā.
fiat iustitia, pereat mundus lai top taisnība, kaut pasaule ietu bojā.
ķermelis Laika apstākļi (ziemas beigās), kad sniega pārslas nokrīt uz izmirkušas zemes un drīz atkal pazūd.
trieciena pirmā fāze laika intervāls no trieciena sākuma momenta līdz brīdim, kurā normālā reakcija sadursmes punktā sasniedz savu maksimālo vērtību.
latentums laika intervāls, kādā diska sektors, kurā ir nepieciešamā informācija, sasniedz lasīšanas/rakstīšanas galviņu.
seanss laika intervāls, kurā interaktīvā režīmā izpildāmā programma saņem sākotnējo informāciju, apstrādā to un sniedz atbildi uz lietotāja jautājumiem.
sesija laika intervāls, kurā interaktīvā režīmā izpildāmā programma saņem sākotnējo informāciju, apstrādā to un sniedz atbildi uz lietotāja jautājumiem.
starta logs laika intervāls, kurā pieļaujams kosmiskā lidaparāta starts ar nolūku sasniegt citu – orbītā ap Zemi lidojošu – kosmisko lidaparātu vai veikt starpplanētu lidojumu.
vasaras saulgrieži laika moments, kurā Saule sasniedz vislielāko deklināciju un atrodas ekliptikas galējā ziemeļu punktā (ap 21. jūniju), tad zemeslodes ziemeļu puslodē ir visgarākā diena.
ziemas saulgrieži laika moments, kurā Saule sasniedz vismazāko deklināciju (ap 22. decembri), kad tā atrodas ekliptikas galējā dienvidu punktā un zemeslodes ziemeļu puslodē ir visīsākā diena.
kalendārā diena laika periods no pusnakts līdz nākošajai pusnaktij.
savienojumlaiks Laika periods, kurā lietotājs ir pievienots pakalpojumu sniedzējam.
priekšpusnakts Laika posms pirms pusnakts.
pārskata periods laika posms, kurā summētais darba laiks nedrīkst pārsniegt darbiniekam noteikto normālo darba laiku.
slapjdraņķis Laikapstākļi, kam ir raksturīgs slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu; nokrišņi - slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu.
taimšērs Laikdaļas īpašums (angļu "timeshare ownership") - īpašumtiesības vai ilgtermiņa īres tiesības (30-50 un vairāk gadu) izmantot vasarnīcu, brīvdienu māju, numuru vai dzīvokli kooperatīvā kūrortviesnīcā noteiktā laika posmā, piemēram, reizi gadā 1-2 nedēļas.
servisperiods laiks (dienu skaits) no govs atnešanās līdz apaugļošanās brīdim; negrūsnības laiks.
gaļas ražošanas cikls laiks no vaislas dzīvnieka apaugļošanas līdz viņa pēcnācēju ieguvei un realizācijas dzīvmasas sasniegšanai; tajā izdala grūsnības, zīdīšanas, izaudzēšanas un nobarošanas periodus.
laktācijas periods (govij) laiks starp diviem grūsnības periodiem, kurā govs ir slaucama.
aplūza Laiks, kad nevar iet pa virsu sniegam vai ledum, jo kājas lūzt iekšā.
melnā pēda laiks, kad zemi neklāj sniegs.
cirtes aprite laiks, kurā saimnieciskajā vienībā kādas koku sugas kokaudzes to gatavības sasniegšanas secībā tiek izcirstas un atjaunotas.
Krutupīte Laikupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, garums - 7 km.
strepēt Laist asinis; likt radziņus (asinsnolaišanai).
nolaistīt Laistot padarīt mitru (augus, augsni); aplaistīt.
ķīļlaiva Laiva ar horizontāli gulošu ķīli, kura abos galos ir pagarinājumi uz augšu, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala.
karneklis laivas ķeksis ar vienu taisnu un vienu līku zaru.
līmēšanas laka laka vizlas plāksnīšu salīmēšanai vai to pielīmēšanai pie papīra vai auduma.
politūra Laka, sveķu šķīdums spirtā, ko parasti izmanto koksnes izstrādājumu virsmas spodrināšanai.
zālaugi Lakstaugi ar viengadīgām mīkstām, nepārkoksnētām virszemes daļām.
špakteļtepe Laku un krāsu materiāls, kurā pigmentu un pildvielu saturs 4 līdz 10 reizes pārsniedz saistvielas daudzumu; lieto krāsojamo virsmu nelīdzenumu aizpildīšanai.
gruntis Laku un krāsu pārklājumu apakšējais slānis, kas aizpilda virsmas poras, nodrošina labu pārklājuma adhēziju, aizsargā metālus pret koroziju, izceļ koksnes tekstūru.
Sēnas līcis Lamanša šauruma dienvidu daļa ("Bale de la Sene"), Francijas ziemeļu piekrastē, iesniedzas sauszemē 40 km, platums pie ieejas — \~100 km, dziļums — 20-30 m, pusdiennakts plūdmaiņas — >10 m.
bembelis Lamuvārds – attiecībā uz cilvēkiem (maziem, neglītiem, resnvēderainiem bērniem), dzīvniekiem (resnvēderainiem teļiem un zirgiem) un kroplīgiem kokiem.
krūka Lamuvārds resnai sievietei.
rumba lamuvārds resnam cilvēkam.
bremžuks Lamuvārds resnam, neizveicīgam cilvēkam.
taucis Lamuvārds resnam, neizveicīgam cilvēkam.
daivaina lapa lapa, kam plātnes šķēlumi nesniedzas dziļāk par plātnes vienu ceturto daļu (piemēram, rasaskrēsliņa lapa).
dalīta lapa lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas līdz galvenajai dzīslai vai plātnes pamatnei (piemēram, pērkones lapa).
šķelta lapa lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei (piemēram, gandrenes lapa).
plūksnaini šķelta lapa lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei un atrodas aptuveni viens otram pretī (piemēram, pienenes lapa).
iekšējā aplieva lapkoku kodolkoksnē izvietotas gadskārtas, kuru izskats un uzbūve līdzīgi aplievas gadskārtām; bieži sastopama ozolu un ošu kodolkoksnē.
baltā šķiedrainā trupe lapkoku trupe, kam raksturīga pazemināta cietība un gaiši dzeltena vai gandrīz balta krāsa un šķiedraina struktūra; bojātai koksnei bieži ir raiba nokrāsa, kas atgādina marmora zīmējumu, kur gaišie apgabali ir norobežoti no tumšākiem apgabaliem ar tievām līkloču līnijām; stipri bojāta koksne kļūst mīksta, viegli sadalās šķiedrās un drūp.
šaurlapji Lapu koku grupa ar mazākām lapām un saimnieciski mazvērtīgāku koksni (bērzi, alkšņi, apses).
grimmija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Grimmiaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu, aug dažādos mitruma apstākļos uz akmeņiem blīvos vienlaidu paklājos vai nelielos spilventiņos, kā arī uz augsnes.
nekera Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Neckeraceae"), daudzgadīgi vienmājas un divmāju augi, kas veido zaļas vai dzeltenzaļas, spīdīgas velēnas, aug uz lapu koku (reti skuju koku) mizas kā epifīti vai uz stumbru pamatnes, trupošas koksnes, apēnotiem laukakmeņiem vai dolomīta atsegumiem, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
potija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Pottiaceae"), līdz 15 cm augsti vienmājas vai divmāju augi, kas aug starp citām sūnām vai arī veido irdenas vai blīvas velēnas gk. uz mālainas un smilts augsnes, \~70 ģinšu, \~1380 sugu, Latvijā konstatēts 17 ģinšu, 36 sugas, 10 no tām ir retas un aizsargājamas.
sarmenīte Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases grimmiju dzimtas ģints ("Racomitrium"), lapu šūnas visā plātnē vai tikai pamatnē garas, taisnstūrainas, viscaur ar ļoti nevienādu apvalka uzbiezējumu, tādēļ izskatās robainas, \~80 sugu. Latvijā konstatētas 4 sugas.
polija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases samtīšu dzimtas ģints ("Pohlia"), bāli, tumšzaļi vai dzeltenīgi zaļi vienmājas vai divmāju augi, kas aug uz augsnes, trupošas koksnes, koku stumbru pamatnes un veido skrajas vai blīvas, dažkārt spīdīgas velēnas, \~155 sugas, Latvijā konstatēts 11 sugu.
alkšņu blusiņa lapu uts posmsnuķaino kārtā, sūc sulu no alkšņu lapām.
snabrenēt Lasīt sīkumus, meklēt ēst, kampt gardāku kumosu; snabarēt.
snabrināt Lasīt sīkumus, meklēt ēst, kampt gardāku kumosu; snabarēt.
izlasīt Lasot, rokot u. tml. (piemēram, ar knābi, snuķi), izdabūt (no kurienes).
smolts Lašu mazuļu attīstības stadija, kad tie ir nobrieduši ceļojumam no upes uz jūru; šādu attīstības stadiju sasniedzis lašu mazulis.
laterizācija Latenta dēdēšanas garozas veidošanās; process, kurā tropisko mežu augsnes uzkrājas dzelzs savienojumi, veidojoties dzelzs konkrēcijām.
Atzele Latgaļu apdzīvota zeme 12.-13. gs. tagadējā Alūksnes, Apes, Balvu, Rugāju un Viļakas novada teritorijā, ietilpa arī bijušā Abrenes apriņķa (tagad Krievijai pievienotā) teritorija.
Berezne Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, atradās tagadējā Balvu novada Bērzpils pagasta un Rugāju novada Lazdukalna pagasta teritorijā starp Aivieksti, Balupi un Iču, ietilpa latgaļu Atzeles zemē; pēc Tālavas un Atzeles zemju dalīšanas 1224. g. nonāca Zobenbrāļu ordeņa valdījumā; 16. gs. ietilpa Livonijas ordeņa Rēzeknes pilsnovadā; Berezene; Bērzene.
Mārciena Latgaļu apdzīvots novads Aiviekstes pieteku Aronas un Vesetas baseinā 13.-14. gs., tajā ietilpa tagadējais Bērzaunes un Mārcienas pagasts, kā arī daļa Kalsnavas un Vestienas pagasta, robežojās Negestes, Cesvaines un Alenes novadu, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1213. g. kā "castrum Marxne"; Mārksne.
latīnis Latīņu valodas pasniedzējs.
Mantegaci latvānis latvāņu suga ("Heracleum mantegazzianum"), Latvijā vairākus gadus (kopš 1948. g. ar nos. Sosnovska latvānis) audzēts lopbarībai, pārgājis savvaļā un kļuvis par agresīvu sugu vietējām fitocenozēm; sastopams ceļmalās, pļavās, mežmalās, stublājs līdz 3 m augsts, ar sarkanīgiem plankumiem, ziedi balti, sakopoti saliktā čemurā (tā diametrs var sasniegt 50 cm); bīstams, jo tā sula uz ādas ultravioleto staru ietekmē rada apdegumiem līdzīgas, grūti ārstējamas čūlas.
Sibīrijas latvānis latvāņu suga ("Heracleum sibiricum"), sastopams gaišos lapkoku mežos, pļavās mitrā, barības vielām bagātā augsnē, tas ir 60—150 cm augsts, nedaudz indīgs divgadīgs lakstaugs, stublājs dobs, rievains, lapas plūksnainas, galotnes plūksna ar pagaru kātu, ziedi dzeltenīgi, sakopoti saliktā čemurā, zied jūnijā—augustā, izmanto tautas medicīnā.
Lejas Bulāna latviešu apdzīvots ciems Krievijas Federācijas Krasnojarskas novada Karatuzas rajonā, dibināts 1859. g., kad tur apmetās par dažādiem nodarījumiem uz Sibīriju izsūtītie latvieši, ap 1870. g. sāka ierasties brīvprātīgie pārceļotāji no Latvijas, 1860. g. atvērta latviešu skola, 1897. g. bija 910 iedzīvotāju (no tiem 786 latvieši), 1930. gadu otrajā pusē represēti \~150 cilvēki, skolā ieviesta apmācība krievu valodā; 1989. g. izveidota Latviskas izglītības misija, kas organizē latviešu skolotāju darbu šajā ciematā.
cepļa dievs latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni; Ceplinieks.
Ceplinieks Latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni; Cepļa dievs.
Laime latviešu mitoloģijā - mājas un tās svētības sargs, kas nakti pavada cilvēku mītnē, viņas iemīļotā vieta ir slieksnis, bet ar viņu nedrīkst dižoties.
Sniega māte latviešu mitoloģijā iemiesoja sniegoto ziemas daļu.
rūtošana Latviešu tautas dziedāšanas tradīcija, kas saistīta ar noteiktu rituālu darbību, ilgusi no agra pavasara, kad sniegs nokusis un kokiem lapas sākušas plaukt, līdz pat Vasarsvētkiem; nosaukuma pamatā ir vārds "rotāt" ar nozīmi "sakustēties, pacelties, augt", kas, iespējams, norāda uz saistību uz saules atgriešanas rituāliem pavasara sezonā.
trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments - uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums.
sēliskās izloksnes latviešu valodas augšzemnieku dialekta izloksnes, ko runā Dienvidaustrumvidzemē un Austrumzemgalē, kurās ir sēļu valodas pēdas.
latgaliskās izloksnes latviešu valodas izloksnes Vidzemes ziemeļaustrumos un Latgalē; radušās uz latgaļu valodas pamata, tās ir augšzemnieku dialekta izloksnes, pretstats šā paša dialekta sēliskajām izloksnēm.
lībiskās izloksnes latviešu valodas izloksnes, kurās ir lībiešu valodas pēdas, pieder pie lībiskā dialekta.
zemgaliskās izloksnes latviešu valodas izloksnes, kurās ir zemgaļu valodas iezīmes.
tāmnieku izloksnes latviešu valodas lībiskā dialekta Kurzemes izloksnes.
augšzemnieku izloksnes latviešu valodas sēliskās un latgaliskās izloksnes, ko runā Latvijas austrumdaļā.
kursiskās izloksnes latviešu valodas vidus dialekta izloksnes Dienvidrietumu Kurzemē ar kuršu valodas substrātu; dažkārt par kursiskām dēvē arī lībiskā dialekta izloksnes ar kuršu valodas substrātu.
lejzemnieku izloksnes latviešu valodas vidus dialekta un lībiskā dialekta izloksnes; pretstats augšzemnieku dialekta izloksnēm; runā uz rietumiem no aptuvenas līnijas Gaujiena - Veļķi - Plātere - Jumprava - Kurmene.
dzīves kvalitātes veicināšana Latvijā plaši lietots termins, kas apzīmē labvēlīgu sociālo apstākļu sekmēšanu indivīdam, grupām, ģimenēm un dažādām kopienām vai visai sabiedrībai kopumā, lai varētu sasniegt pēc iespējas augstāku labklājību.
eksportētājs Latvijā reģistrēts komersants, kurš, pamatojoties uz noslēgto eksporta līgumu, izgatavo un piegādā produktu vai sniedz pakalpojumu pircējiem trešajās (ārpus ES) valstīs.
LĢIA Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra - valsts aģentūra, kuras funkcijas ir iegūt, apstrādāt un uzturēt ģeogrāfiskos pamatdatus civilām un militārām vajadzībām; veidot un attīstīt ģeogrāfisko pamatdatu informācijas sistēmu; sniegt ģeodēzisko, kartogrāfisko un ģeotelpisko informāciju.
mūzikas ierakstu gada balva Latvijas Mūzikas producentu apvienības balva, ko ik gadu piešķir labākajiem ieskaņojumiem dažādās kategorijās; arī šās balvas pasniegšanas ceremonija-koncerts.
Atsevišķā studentu rota Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi.
kriminālkolēģija Latvijas Republikas apgabaltiesas sastāvā ietilpstoša tiesvedības instance, kas izskata svarīgākās Kriminālprocesa kodeksā norādītās krimināllietas kā pirmās instances tiesa, bet kā apelācijas instance - sūdzības un protestus par rajona, pilsētas tiesas spriedumiem vai spriedumiem, ko tiesnesis taisījis vienpersoniski.
Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils.
LTB Latvijas Tiesnešu biedrība.
ciršanas apliecinājums Latvijas Valsts meža dienesta izsniegta ciršanas atļauja, kas apliecina tiesības cirst mežu konkrētajā meža zemē visa veida meža īpašumos.
LVRA Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija.
pievelšana Lauka virsmas nolīdzināšana, cilu sadrupināšana, augsnes kapilaritātes palielināšana (optimāla sakārtas blīvuma radīšanai) ar gludajiem veltņiem vai skrituļveltņiem, visbiežāk pēc sējas vai reizē ar sēju, irdenās augsnēs arī pirms sējas.
biržošana Lauka virsmas sadalīšana slejās, taisnstūros un kvadrātos.
ēvele Lauksaimniecības darba rīks augsnes apstrādāšanai.
ecēšas Lauksaimniecības darba rīks augsnes irdināšanai, sēklas iestrādāšanai un nezāļu iznīcināšanai.
šķīvis Lauksaimniecības mašīnu sastāvdaļa - liekta diskveida metāla plāksne augsnes griešanai.
laukkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver tīrumos, pļavās, ganībās audzējamo augu agrotehniku un zemkopības sistēmu (augsnes ielabošanu).
zemkopība Lauksaimniecības ražošanas nozare, kas aptver pārtikas, lopbarības, tehnisko u. tml. kultūraugu audzēšanu un augsnes ielabošanu.
linu kulstītājs laukstrādnieks, kas ar speciālu rīku izsit no linu stublājiem koksnes daļas (spaļus).
lielciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar kompaktu apbūvi visā teritorijā vai tās daļā un apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar vismaz 400 pastāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.); iedzīvotāju skaitam jāpārsniedz 500 vai 600 iedzīvotāju, ja infrastruktūras objekti ir tikai daži vai to vispār nav.
referijs Laukuma tiesnesis futbolā.
rātslaukums Laukums pie rātsnama.
krāsnspriekša Laukums uz grīdas pie krāsns kurtuves durvīm.
krāsnspriekša Laukums, arī telpa krāsns tiešā tuvumā pie tās kurtuves durvīm.
kamparkoks Lauru dzimtas kanēļkoku ģints suga ("Cinnamomum camphora"), mūžzaļš, līdz 50 m augsts koks Dienvidaustrumāzijā, no kura koksnes iegūst kamparu.
braukšināt Lauzīt, radīt attiecīgu troksni.
sublimācijas–diaftorēzes lavīna lavīna, kas rodas apstākļos, kad sniega slāņa apakšējā daļā veidojas irdens sarmas kristālu horizonts, kurš izraisa virsējā sniega slīdēšanu.
slapjā lavīna lavīna, kas rodas atkušņu un lietus laikā, kad starp sniega slāni un nogāzes virsmu veidojas ūdens kārtiņa.
sausā lavīna lavīna, kas veidojas pēc sniegputeņiem un intensīvas snigšanas, kad uzkrājas daudz sniega un tas vāji saistīts ar pagulvirsmu.
Veiksnenīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vīksnenieki" nosaukuma variants.
Veiksninīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vīksnenieki" nosaukuma variants.
garausu lēcējpele lēcējpeļu suga ("Euchoreutes naso"), sastopama Austrumāzijas tuksnešos un pustuksnešos.
salēkt Lecot sasniegt (ko).
sveķu ligzda lēcveidīgs iedobums starp divām skujkoku gadskārtām, kas pildīts ar sveķiem; ļoti bieži egles koksnē.
klintsslieksnis Ledāja (šļūdoņa) ielejas gultnes slieksnis; veidojas, ledājam padziļinot upes ieleju un atsedzot gultnē cietos iežus; rīgels.
roka ledū izcirsta taisnstūra gala līnija (uzstādot nēģu aizsprostu).
slaugsna Ledus kārta uz sniega.
šķīvjledus Ledus plāksne, kam parasti ir apaļa forma un kas veidojas, sasalstot nelieliem ledus gabaliem, sniega putrai vai salūstot ledus segai.
ledus garoza ledus slānis uz zemes vai sniega segas virsas.
sublegāts Legāta 2 veids, kur legatāram uzlikts pienākums dot kaut ko 3. personai (sublegatāram), bet tikai nepārsniedzot paša legatāra saņemtā legāta vērtību.
leikēmiskā leikoze leikoze, kuras gadījumā leikocītu skaits 1 mm3 perifērisko asiņu ir ļoti liels (pārsniedz 15 000).
Bačka Lejas strauts, Paparzes pieteka Alūksnes novadā.
apliet Lejot (ko virsū), padarīt mitru (augsni ap augu).
noliet Lejot padarīt mitru (augus, augsni); apliet.
salaistīt Lejot, smidzinot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas, piemēram, augi, augsne) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
baltiski Lejzemnieku izloksnēs, literārajā valodā (runāt).
Kļockys Leluos Kļockys - Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kļocki" bijušais nosaukums latgaliski.
pašuztrines lemesis lemesis ar apakšpusē piemetinātu plāna cietmetāla kārtiņu; darba laikā mīkstākais metāls nodilst ātrāk par piemetināto plāksnīti un asmens visu laiku paliek cietmetāla kārtiņas biezumā.
lemestnica Lemesnīca.
lemeznica Lemesnīca.
zābris Lemesnīca.
žagre Lemesnīca.
zobris Lemesnīca.
stemple Lempīga, neveikla sieviete ar resnām kājām.
jergālis Lempis, snaudulis, miega pūznis.
jērgalvis Lempis, snaudulis, miega pūznis.
aiztušāt Lēnām (tusnījot) aiziet.
nosniģelēt Lēnām nosnigt.
drepenēt Lēnām snigt.
ķērpslāt Lēnām un retām pārslām snigt.
ārdu režģis lēnas gaitas konveijers no masīvām metāla plāksnītēm, uz kura padod apstrādājamo materiālu (apdedzināmo, dzesējamo), kam cauri pūš karstas gāzes vai aukstu gaisu; lieto, piem., cementa klinkera ražošanā.
čurināt Lēni izplūst ar nelielu troksni (par šķidrumu).
čurināties Lēni izplūst ar nelielu troksni (par šķidrumu).
peldēt Lēni krist (piemēram, par sniega pārslām).
atgūbāties Lēni, ar pūlēm atnākt (par resnu, lielu cilvēku).
saite Lente, auduma sloksne, ko izmanto, piemēram, (kā) pārsiešanai, nosaitēšanai.
grāmatzīme Lente, sloksne (piemēram, no ādas, auduma, kartona u. tml.), kas domāta ielikšanai starp grāmatas lapām.
saite Lente, virve, aukla, auduma vai ādas sloksne u. tml., ko izmanto, piemēram, kā piesiešanai, sasiešanai, nostiprināšanai.
ligula Lenteņu klases ģints ("Ligula"), no dažiem cm līdz 1 m gari tārpi ar 2 piesūkšanās rievām (botrijām); no olām ūdenī izšķiļas kāpuri, kas attīstās peldkājvēžos, pēc tam saldūdens zivīs (gk. karpās), dzimumgatavību sasniedz zivjēdāju putnu zarnās; Latvijā 2 sugas.
Dūkupīte Lenžupes kreisā satekupe Cēsu novada Raiskuma pagastā, izveidojas satekot Rideļupītei un Cēsniekupītei.
veņķelis Leņķa mērs; taisnais leņķis.
šķērsleņķi Leņķi, kas rodas, ja divas taisnes krusto trešā taisne.
paralakse Leņķis starp diviem skatiena virzieniem (taisnēm), kas no divām dažādām vietām ir vērsti uz vienu un to pašu punktu.
ieejas leņķis atmosfērā leņķis starp kosmiskā lidaparāta kustības virzienu un vietējo horizontu brīdī, kad lidaparāts sasniedz atmosfēras blīvos slāņus.
papildleņķis Leņķis, kas papildina doto šaurleņķi līdz taisnam leņķim.
izstiepts leņķis leņķis, kura lielums ir 3,142 radiāni (180 grādi) un kura malas veido taisni
gada paralakse leņķis, par kādu mainās spīdekļa stāvoklis, ja to novēro no Zemes centra vai no Saules centra – un ja spīdeklis atrodas uz taisnes, kas ir perpendikulāra Zemes orbītas plaknei un iet caur Saules centru.
citronu bisporella leociju dzimtas bisporellu ģints suga ("Bisporella citrina") , kuras koši dzeltenie augļķermeņi veidojas lielās grupās uz trupošas koksnes.
slesnicas lesnica (1).
lešņava Lesnica (1).
lešņicas Lesnica (1).
gargotte Lēts restorāns, kurā pasniedz pamatēdienus.
takirs Lēzena, mālaina, sāļus saturoša virsa bez augiem (smilšu, māla, akmeņu tuksneša pazeminājumos).
ķivete Lēzena, taisnstūrveidīga vanniņa, ko lieto ķīmijas laboratorijās, fotolaboratorijās (piem., fotoplašu, fotokopiju apstrādei), tipogrāfijās (klišeju kodināšanai) u. tml.
panna Lēzens metāla, parasti apaļš, trauks ar rokturi (cepšanai uz atklātas uguns, karstas virsmas); taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām (cepšanai cepeškrāsni).
elektroenerģijas sistēmas operators licencēta kapitālsabiedrība, kura sniedz sistēmas pakalpojumu.
Fahsabloui līcis Atlantijas okeāna ziemeļu daļā (_Faxafloi_), Islandes rietumu piekrastē, starp Reikjanesas un Snaivedlsnesa pussalu, iesniedzas sauszemē - 60 km, platums pie ieejas - 120 km, dziļums pārsvarā <50 m, krasti zemi, purvaini.
Skorsbija līcis līcis Grenlandes jūrā ("Scoresby Sund"), Grenlandes austrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 340 km, dziļums - 400-600 m, fjordos - līdz 1450 m, jauktas un pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 1,3 m.
Bones līcis līcis Klusā okeāna Bandas jūras ziemeļrietumu daļā Sulavesi salas dienvidu piekrastē, iesniedzas sauszemē \~330 km, platums - 50-120 km, dziļums pie ieejas - >2500 m.
Plenti līcis līcis Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu piekrastē, iesniedzas sauszemē — \~80 km, platums pie ieejas — \~220 km, dziļums — līdz 1000 m, vairākas salas.
Anabaras līcis līcis Laptevu jūras dienvidrietumu daļā starp kontinentu un Nordvika pussalu, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļrietumos, iesniedzas 67 km sauszemē, platums - 7-9 km, pie ieejas 76 km, dziļums - pārsvarā 3-12 m, ledus sega no oktobra līdz jūlijam.
Oļeņokas līcis līcis Laptevu jūras dienvidu daļā, Krievijā, iesniedzas sauszemē 65 km, platums — \~130 km, dziļums — līdz 15 m, ietek Oļeņoka un daudz Ļenas deltas atteku.
Dženovas līcis līcis Ligūrijas jūras ziemeļu daļā, Itālijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 30 km, platums pie ieejas — 96 km, dziļums — līdz 1552 m, pusdiennakts plūdmaiņas — 0,3 m, krasti stāvi, klinšaini.
Feodosijas līcis līcis Melnās jūras ziemeļu daļā, Krimas pussalas dienvidaustrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē — 13 km, platums pie ieejas — 31 km, dziļums — 20-28 m.
Žozefa Bonaparta līcis līcis Timoras jūrā ("Joseph Bonaparte Gulf"), Austrālijas ziemeļu piekrastē, starp Arnemlendu un Kimberlijas pussalu, iesniedzas sauszemē - \~780 km, platums pie ieejas - \~1280 km, dziļums - līdz 98 m.
Neapoles līcis līcis Tirēnu jūrā (“Golfo di Napoli”), starp Kapri un Iskiju, iesniedzas Apenīnu pussalā 22 km, platums pie ieejas — 30 km, dziļums — līdz 300 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,4 m.
Dālbušens līcis Vēnerna ezera rietumos, norobežo Vermlandsnēsas pussala, Vermlandes lēnes teritorija.
stabilizators lidaparāta astes horizontālās plāksnes, kas nodrošina stabilitāti.
kāptspēja Lidaparāta ātrums vertikālā plāksnē un augstums, kādu tas var vispār sasniegt.
kritiskie režīmi lidaparāta lidojuma bīstamās brīvās kustības formas – griešanās, novelšanās, grīste –, kas attīstās, pārsniedzot ierobežojumu raksturlielumus.
pilotēšana Lidaparāta stāvokļa un trajektorijas vadīšana ar pamatvadības aprīkojuma iedarbību uz vadības plāksnēm.
triplāns Lidaparāts, kuram ir trīs spārnu pāri; trīsplāksnis.
pacelšanās Lidmašīnas pacelšanās - lidojuma sākumposms, kas sastāv no ieskrējiena, atraušanās no skrejceļa un lidojuma, līdz lidmašīna sasniedz tādu augstumu, ātrumu un konfigurāciju, kas nepieciešami lidojuma sākumam pa maršrutu.
ieskrējiens Lidmašīnas pacelšanās posms, kad tiek sasniegts atraušanās ātrums un sākas vadāms lidojums.
šķeltplāksnis Lidmašīnas spārna priekšējās malas atveramais plāksnis, kas paredzēts celtspējas regulēšanai.
atledošana Lidmašīnu atledošana - lidaparāta korpusa atbrīvošana no apledojuma, ko veic īpaši iekārtotos laukumos lidostās īsi pirms lidojuma sākuma; lidaparāta korpusu apsmidzina ar siltu, glikolu saturošu līdzekli, lai atbrīvotu no ledus, sniega un sarmas.
lidmašīnas pacelšanās lidojuma sākumposms, kas sastāv no ieskrējiena, atraušanās no skrejceļa un lidojuma, līdz lidmašīna sasniedz tādu augstumu, ātrumu un konfigurāciju, kas nepieciešami lidojuma sākumam pa maršrutu.
šmurgt Lidot projām (ar troksni).
čuti Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
ķutājs Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
ķutas Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
ķuteles Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
ķuteļi Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
ķutis Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
ķutums Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
ķutūži Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
šķutis Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
šķutums Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
ķute Līdumā sakrautu žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai.
skausts Līdz 70 centimetriem plata, paaugstināta augsnes josla starp divām vagām.
actiņas līdz dzinumam neattīstīto snaudošo pumpuru atliekas koksnē.
puskursme Līdz pusei piepildītas krāsns kurēšanās.
puslieli Līdz puslieliem - līdz stilbu vidum, līdz kāju muskuļu resnākajai vietai.
instruments līdzeklis (kā, parasti kādas personas interešu) sasniegšanai, īstenošanai.
ierocis Līdzeklis, paņēmiens (kāda mērķa sasniegšanai).
regs Līdzens akmeņu tuksnesis Z-Āfrikā, īpaši Alžīrijas Sahārā, hamādu paveids.
Nalārboras līdzenums līdzenums Austrālijas dienvidos (angļu val. "Nullarbor Plain"), starp Lielo Viktorijas tuksnesi un Lielo Austrālijas līci, stiepjas \~600 km garumā, augstums - 200-250 m vjl.
Lubānas līdzenums līdzenums Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu un vidusdaļā, pamatiežu virsas pazeminājumu austrumu daļā klāj limnoglaciāla mālsmilts un smilts, rietumu un ziemeļu daļā — pārskalota morēna, velēnas gleja un velēnas podzolētas augsnes, lieli purvu masīvi.
Bada stepe līdzenums Sirdarjas kreisajā krastā, pie tās iztekas no Fergānas ielejas, Uzbekistānā, austrumu daļā to norobežo Sirdarja, dienvidos - Turkestānas grēdas priekškalnes, ziemeļrietumos - Kizilkums, platība - \~10000 kvadrātkilometru, augstums - 230-385 m vjl., māla tuksnesis ar nabadzīgu augāju (gk. efemeri).
Džangtanga Līdzenums Tibetas kalnienes vidienes rietumu daļā ("Chang Tang"), Ķīnā, augstums - >5000 m, atsevišķu grēdu relatīvais augstums 500-1000 m, sāļezeri, tuksneši, pustuksneši.
homotētija Līdzības transformācija, kas katram punktam piekārto proporcionālā attālumā esošu punktu uz taisnes, kura savieno doto punktu ar fiksēto līdzības centru.
berzenis Līdzskanis, kuru izrunājot mutes dobums stipri sašaurinās un, izelpojamam gaisam cauri plūstot, rodas troksnis.
eksplozīvs slēdzenis līdzskanis, kuru izrunājot saspiestais gaiss, vājinoties spriegumam šķēršļa veidošanās vietā, pēkšņā slēguma pārrāvumā ar eksplozijai līdzīgu troksni izlaužas ārā.
neitrāle līdzstrāvas mašīnās – ģeometriskā neitrāle – taisne, kas savieno enkura virsmas punktus, kuri atrodas vienādā attālumā no abiem galvenajiem poliem; fizikālā neitrāle – taisne, kas savieno enkura virsmas punktus, kuros magnētiskā indukcija B=0; mašīnu slogojot, vērojama fizikālās neitrāles nobīde no ģeometriskās neitrāles.
amoroso Liegi, sirsnīgi (mūzikā).
laigoties Liegties, taisnoties.
apskaut Liekot (rokas kādam apkārt), apņemt, aptvert (lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību).
aizturēt Liekot, veidojot šķēršļus, noturēt uz vietas (piemēram, sniegu), aizkavēt virzīšanos.
peipkanna liela alus kanna ar cauruli ("snīpi") liešanai.
kanna Liela antilope ar gariem, taisniem ragiem ("Taurotragus oryx").
projekts liela apjoma darbs kāda mērķa sasniegšanai.
korra Liela auguma, kalsna cūka.
Jurlungura Liela čūska Arnemlendā (Austrālijas ziemeļi) mītošo jolngu pasaules radīšanas mītā, kas parādās kā varavīksne.
putekļu vētra liela daudzuma putekļu vai smilšu (smilšu vētra) pārnešana spēcīga vēja ietekmē; to rašanos veicina vējš (ātrums lielāks par 15 m/s), sausa augsne un nabadzīga augu sega.
Rietumkaukāzs Lielā Kaukāza rietumu daļa līdz Elbrusam, Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, kā arī Gruzijā (gk. Abhāzijā), garums - \~400 km, augstums - līdz 4046 m (Dombajulgens).
kņadoņa Liela kņada un juceklis, skaļa bāršanās, kliegšana, liels troksnis.
ceplis Liela krāsns zemnieku mājās (telpu apsildīšanai, maizes cepšanai, ēdienu gatavošanai, arī apgaismošanai).
cirkslis Liela lapsene (arī cirksnis).
peldviesnīca Liela peldoša viesnīca uz ūdens, speciāli iekārtots kruīzu kuģis ar komfortabliem numuriem un plašu aktīvās atpūtas pakalpojumu klāstu: baseiniem, trenažieru zālēm, videotēkām, nereti ar kongresu un koncertu zālēm u. tml.
Blastophagus piniperda lielā priežu lūksngrauža nosaukuma sinonīms.
cīruļgalva Liela sniegpārsla.
žoicka Liela, gara, kalsna sieviete.
šlāpa Liela, mitra sniegpārsla.
žvekste Liela, resna rīkste.
burtulis Liela, resna slieka.
Alksnis Lielais Alksnis - Lielalksnīte, sala Usmas ezerā.
Balta ezers Lielais Baltiņš Alūksnes novadā.
Ochleodes venatus lielais meža resngalvītis.
Miezāju ezers Lielais Pokuļevas ezers Vīksnas pagastā.
stenogrāfs Lielais priedes mizgrauzis, 6-7 mm gara melnīgsnēji brūnas krāsas vabolīte.
meždārznieks Lielais priežu lūksngrauzis - gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus piniperda syn. Blastophagus piniperda, Myelophilus piniperda"); lielais priežu dārznieks.
Tomicus piniperda lielais priežu lūksngrauzis.
Amadeus lielākā datorizētā tūrisma informācijas un rezervēšanas sistēma Eiropā, ko 1987. gadā izveidoja Eiropas lidsabiedrības "SAS", "Lufthansa", "Air France" un "Iberia", tā ir savienota ar Ziemeļamerikas rezervēšanas sistēmām "Worldspan" un "Sistem One", kā arī ar Āzijas sistēmu "Abacus", nodrošina pieeju: lidsabiedrību lidojumiem, sēdvietu piedāvājumam, biļešu izsniegšanai, viesnīcu numuru rezervēšanai, automobiļu nomai vairākās pasaules valstīs.
Augšsilēzija Lielākā Polijas aglomerācija bez izteikta centra, tajā ietilpst Katovice, Radoma, Sosnoveca, Glivice, Zabže un Bitoma, 2552000 iedzīvotāju (2007. g.).
Isačenko sala lielākā sala Sergeja Kirova salās (6 salas), Karas jūras ziemeļaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 150 kvadrātkilometru, arktiskā tundra.
Dienviddžordžija Lielākā sala šajā teritorijā, sniega līnija \~450 m vjl., augstākais kalns 2934 m, ledājs klāj >50% teritorijas.
Eira ezers lielākais beznoteksāļezers Austrālijā (angļu val. "Lake Eyre"), atrodas kontinenta tuksnešainajā dienvidu daļā, tektoniskā depresijā 15 m zjl., platība - 8000-15000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 5,7 m, sastāv no 2 daļām - Ziemeļeira ezera un Dienvideira ezera, ko savieno Goidera kanāls.
maksimālais ātrums lielākais transportlīdzekļa ātrums, kuru var sasniegt ar konkrētu pārnesumu un pilnu slodzi ar pilnu degvielas padevi uz horizontāla asfaltbetona seguma ceļa.
Sahāra Lielākais tuksnesis pasaulē (angļu val. "Sahara"), Āfrikas ziemeļu daļā, platība - \~9000000 kvadrātkilometru, garums rietumu-austrumu virzienā - \~5700 km, platums - \~2000 km, gk. līdzenumi 200-500 m vjl., augstākā virsotne - 3415 m vjl., zemākā ieplaka 133 m zjl.
veselā daļa lielākais veselais skaitlis, kas nepārsniedz doto reālo skaitli a; apzīmē [a].
Zvejnieku ala lielākās Vīksnu alas senāks nosaukums, Salacas labajā krastā, Staiceles pagastā.
čūksnis Lielāks daudzums (piemēram, naudas); žūksnis.
kūka Lielāks konditorejas izstrādājums no šādas mīklas, kuru cep parasti veidnē un pasniedzot sadala gabalos.
smalkmaize Lielāks konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām, parasti cep veidnē un pasniedzot sadala gabalos.
snieglēvenis Lielāks sniega daudzums.
Alksnīte Lielalksnīte - sala Usmas ezerā.
ķoplat Lielām pārslām snigt.
lēkšāt Lielām pārslām snigt.
lepēt Lielām pārslām snigt.
uzļēpāt Lielām pārslām snigt.
Kļockas Lielās Kļockas - Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kļocki" bijušais nosaukums.
ķuļņi Lielas, resnas rokas un kājas.
komodors Lielbritānijas un dažu citu valstu karaflotēs - virsnieka dienesta pakāpe (starp kapteiņa un kontradmirāļa pakāpi); komodoram ir tiesības patstāvīgi komandēt karakuģu vienības.
augsnes kluči lieli, sakaltuši augsnes gabali.
zemes kluči lieli, sakaltuši augsnes gabali.
zemes (arī augsnes) kluči lieli, sakaltuši augsnes gabali.
krūmāju lielkājvista lielkājvisu suga ("Leipoa ocellata"), dzīvo Austrālijas dienvidos, rietumos un sasniedz 61 cm garumu, olas neperē, bet veido inkubatoru, kura temperatūru uzrauga gailis, cālēns, tikko izšķīlies, uzlaižas tuvākajā koka zarā un dzīvo patstāvīgi.
remenīca liellopa resnā zarna.
ruģine liellopa resnā zarna.
parejazaurs Liels (līdz 2,5 m garumā) fosils kotilozauru grupas rāpulis ar masīvu ķermeni uz resnām piecpirkstu kājām.
triceratopss Liels (līdz 6 m garš) fosils krita perioda dinozauru grupas rāpulis ar resnām, samērā garām kājām, garu asti, ar ragu snuķa galā un diviem ragiem pierē, galvaskausa pakaļējā daļa apkakles veidā paplašināta.
barka Liels 3, 4 vai 5 mastu burukuģis, kam pakaļējā mastā ir slīpās buras, bet pārējos mastos - taisnās buras.
tektoniskā sega liels horizontāls vai slīps kalnu iežu uzbīdījums uz citiem iežiem, kas radies tektonisku kustību rezultātā; uzbīdījuma amplitūda sasniedz vairākus desmitus vai pat simtus km, bet tā biezums var sasniegt vairākus km; nereti uzbīdījuma ieži ir vecāki nekā zem tiem guļošie ieži; šarjāža.
plūtons liels intruzīvs magmatisko iežu ķermenis Zemes garozā, kura caurmērs var sasniegt vairākus simtus kilometru.
svēdra Liels koksnes izaugums (vietējs paresninājums) uz stumbra, zariem vai saknēm ar izlocītām koksnes šķiedrām.
blāva Liels resns kustonis.
ķivālis Liels resns radījums.
blīžģins Liels troksnis (piemēram, pērkona spēriens).
traicis Liels troksnis, skandāls.
dugdžus Liels troksnis; tāds, kas rada lielu troksni.
bluršķis Liels troksnis.
ļarkšķis Liels troksnis.
lāts Liels troksnis.
piļama Liels un resns civēks.
motka Liels un resns dzīvs radījums.
augsts Liels, ievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi.
sigillārija Liels, izmiris kokveida augs ar taisnu, kolonnai līdzīgu stumbru un lielām šķēpveida (dažreiz līdz 1 m garām) stumbra galotnē vai uz zariem pušķveidā sakārtotām lapām.
mastodonts Liels, izmiris zīdītāju klases snuķaiņu kārtas dzīvnieks ("Mastodon"), ziloņa un mamuta priekštecis.
buršķis Liels, pēkšņs troksnis, burkšķis.
bestrs Liels, resns (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
žāpurbānis Liels, resns cilvēks (parasti sieviete).
bruss Liels, resns cilvēks.
kvempa Liels, resns dzīvnieks.
boļģis Liels, resns skals.
sebris Liels, resns, nikns suns.
Ezersloku ezers Lielsloku ezers Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
slodzes moments lielums, kas raksturo dzinējam pielikto slodzi; ja dzinēja attīstītais moments pārsniedz slodzes momenta vērtību, dzinēja ātrums pieaug, pretējā gadījumā – samazinās; ja dzinējs darbojas stabili, attīstās moments, kas vienāds ar slodzes momentu.
Driksa Lielupes atteka Jelgavas pilsētas teritorijā, starp Pilssalu un kreiso krastu, garums - 5,2 km, platums - 150-500 m, izveidošanās saistīta ar ledus sastrēgumiem Lielupē; Driksna.
dižliepa liepa, kas atbilst dižkoka klasifikācijai, koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājamas liepas, kuru apkārtmērs 1,3 m augstumā pārsniedz 4 m.
greituls liepas vai kārkla lūks (satīts ap roku, sākot no lūka resnākā gala) vīzu pīšanai vai lāpīšanai.
Surikavas grāvis Liepnas augšteces kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Ķikšu grāvis Liepnas augšteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, izteka un augštece Mālupes pagastā; Ķikšu purva grāvis.
Medņusala Liepnas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 9 km; Medņusalas upe.
Slimnīcas strauts Liepnas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Vārupka Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 8 km.
Saidupe Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 9 km; Saida.
Krutu grāvis Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā.
Zvārguļevas strauts Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novadā.
Bērziņu grāvis Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novadā.
Varubka Liepnas labā krasta pietekas Vārupkas nosaukuma variants, Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 8 km; Varobka; Vārupīte; Vorobka.
stirka Liess, garš, vājš radījums; kārna govs vai ķēve; kalsns un garš cilvēks.
martenprocess Lieta tērauda ieguve martenkrāsnī.
lietkoks Lietaskoks (1) - augošs koks ar vērtīgu koksni.
inkrustācija Lietišķās vai dekoratīvās mākslas tehnika - cieta materiāla (piemēram, koka, metāla, dzintara) plāksnīšu iestrādāšana kādā virsmā vienā līmenī ar šo virsmu.
zāģbaļķis Lietkoksnes baļķis, ko izmanto zāģmateriālu ražošanai.
žvīgs Lieto (arī atkārtojumā), lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni.
kluk Lieto (arī atkārtojumā), lai atdarinātu šķidruma rīšanas troksni.
plik Lieto (parasti atkārtojumā vai savienojumā ar "plak"), lai atdarinātu, piemēram, šāviena, kritiena troksni.
pļok Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram.
pļop Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram.
brac Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu smagu, ātru soļu, skrējiena troksni.
klopš Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu troksni, kas rodas (dzīvniekam, parasti cūkai) strauji rijot ēdienu.
plokš Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu troksni, kas rodas ātri ēdot (parasti mājdzīvniekiem) šķidru ēdienu.
klibic Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu troksni, kas rodas, virzoties uz priekšu klibojot (atspiežoties uz nūjas).
klop Lieto (parasti atkārtojumā), laiatdarinātu troksni, kas rodas (dzīvniekam, parasti cūkai) strauji rijot ēdienu.
budī Lieto (parasti bērnu valodā), lai atdarinātu kritiena troksni.
klipš Lieto (parasti savienojumā ar "klapš"), lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli.
klapš Lieto (parasti savienojumā ar "klipš"), lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli.
graba Lieto atkārtojumā "grabu, grabu" lai atdarinātu grabošu troksni.
čiža Lieto atkārtojumā, attēlojot braukšanu ar zirgu, imitējot zirga soļus sniegā.
čika Lieto atkārtojumā, lai aprakstītu čerkstošu troksni.
rību Lieto atkārtojumā, lai aprakstītu dārdošu troksni.
pļep Lieto atkārtojumā, lai atdarinātu bieza ēdiena, parasti biezputras, vārīšanās troksni.
klauks Lieto lai atdarināt īsa klaudzienu troksni.
kliuks Lieto lai atdarināt īsa klaudzienu troksni.
klaukt Lieto lai atdarinātu īsa klaudziena troksni.
kliukt Lieto lai atdarinātu īsa klaudzienu troksni.
pludunč Lieto lai atdarinātu troksni, kāds rodas smagam priekšmetam iekrītot ūdenī.
šmauks Lieto plaukšķošas skaņas aprakstīšanai (piemēram, sitiena troksni).
bacu Lieto savienojumā "bicu bacu", lai atdarinātu padobju ritmisku troksni.
čipa Lieto savienojumā "čipa, čapa", lai atdarinātu dobju, ritmisku, apspiestu troksni.
griba Lieto savienojumā "gribu grabu" lai atdarinātu grabošu troksni.
gribu Lieto savienojumā "gribu grabu" lai atdarinātu grabošu troksni.
čilu Lieto savienojumā ar "čalu", lai aprakstītu juceklīgas pļāpāšanas troksni.
čalu Lieto savienojumā ar "čilu", lai aprakstītu juceklīgas pļāpāšanas troksni.
dārgs Lieto uzrunā, lai paustu sirsnību, mīlestību, apliecinātu (kādam) dziļas simpātijas.
vecais zēns (arī puika) lieto vīrieši, familiāri, arī sirsnīgi uzrunājot citu vīrieti vai runājot par viņu.
blaks Lieto, atdarinot kritiena troksni, blaks!
babāc Lieto, atdarinot padobju kritiena troksni.
baks Lieto, atdarinot viegla sitiena troksni.
čabs Lieto, lai aprakstītu čaukstošu, šalcošu troksni.
čīks Lieto, lai aprakstītu čerkstošu troksni.
čīku Lieto, lai aprakstītu čerkstošu troksni.
kniks Lieto, lai aprakstītu īslaicīgu paklusu troksni, knikšķi.
skrib Lieto, lai aprakstītu īslaicīgu, skrāpējošu troksni.
šļaukš Lieto, lai aprakstītu plaukšķošu, šļakstinošu troksni.
čaps Lieto, lai aprakstītu šalcošu troksni.
klanks Lieto, lai aprakstītu troksni, kas rodas šķidrumam krītot tukšā tilpumā.
fok Lieto, lai apzīmētu troksni, kas rodas, kam pamīkstam, lielam veļoties, arī spēcīgi, grūdienu veidā izpūšot gaisu.
šviks Lieto, lai atdarināta samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
plīks Lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
plīkš Lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
paf Lieto, lai atdarinātu (piemēram, šautenes, pistoles) šāvienu troksni.
brakt Lieto, lai atdarinātu asu brakšķošu troksni, kas rodas, kam lūstot, plīstot, krītot, arī atsitoties pret ko cietu, arī atkārtojumā vai savienojumā ar "brikt".
brākt Lieto, lai atdarinātu asu brakšķošu troksni, kas rodas, kam lūstot, plīstot, krītot, arī atsitoties pret ko cietu, arī atkārtojumā vai savienojumā ar "brikt".
brāks Lieto, lai atdarinātu asu, padobju troksni, kas rodas, kam lūstot, plaisājot, krītot.
zliuks Lieto, lai atdarinātu ātra, pēkšņa sitiena troksni.
žvīks lieto, lai atdarinātu ātru kustību, skrējienu, arī kritiena, sitiena troksni.
žvāks Lieto, lai atdarinātu ātru kustību, skrējienu, arī kritiena, sitiena troksni.
žvaukt Lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni.
žviukt Lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni.
klaukš Lieto, lai atdarinātu cieta priekšmeta plīšanas troksni.
čak Lieto, lai atdarinātu cirvja cirtiena troksni.
bonc Lieto, lai atdarinātu dobja sitiena, kritiena, smagu soļu u. tml. troksni, kas rada atbalsi.
banks Lieto, lai atdarinātu dobju sitiena vai kritiena troksni.
blākš Lieto, lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu.
būkš Lieto, lai atdarinātu dobju, apslāpētu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko vai arī kam sprāgstot.
čapa Lieto, lai atdarinātu dobju, apspiestu troksni.
ņamm Lieto, lai atdarinātu ēšanas troksni, arī lai uzaicinātu ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
švirks Lieto, lai atdarinātu griezīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
čir Lieto, lai atdarinātu griezīgu, ritmisku troksni.
plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
zlaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu dobju troksni, kas rodas, kam palielam, pasmagam krītot, atsitoties pret ko.
zlaks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu padobju troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
puk Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, mehānismam.
blaukt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sitiena, kritiena, arī šāviena troksni.
zlaukt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sitiena, kritiena, arī šāviena troksni.
spraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sprakšķošu troksni, kas rodas, piemēram, kam sausam degot.
blāgs Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu troksni, kas rodas, kam krītot vai sitot pret ko cietu.
kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
šnakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, cērt.
šņikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
šņaku Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež.
šņiku Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež.
brakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
brikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
brīks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
pliuks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
pliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
pliukšķ Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
brik Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni.
kraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, ja lūst vai tiek spiests, piemēram, kas plāns, ciets, trausls.
krikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
skraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; krauks.
skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
skrapš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
skrakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts; krāks.
krakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
baukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju atsitiena vai sprādziena troksni.
blauks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju sitiena, kritiena, arī šāviena troksni.
blaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju sitiena, kritiena, arī šāviena troksni.
blakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju troksni, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.
plakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
plauks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
plaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
kripš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, klusu troksni, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu.
knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot, piemēram, kokam, ledum.
bliukšķ Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu; bliuks; bliukš.
bliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu; bliuks; bliukšķ.
bliuks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu; bliukš; bliukšķ.
skrip Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko.
skript Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko.
pauks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni.
paukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni.
knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
knikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
kniuks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakš.
klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakt.
klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikš.
klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikt.
kliks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; klikš; klikt.
šņakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
šņaks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež, kož.
krapš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, samērā skaļu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
blūks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
blūkš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
čik Lieto, lai atdarinātu īsu, asu troksni.
čiks Lieto, lai atdarinātu īsu, asu troksni.
braiks Lieto, lai atdarinātu kritiena troksni vai troksni, kas rodas kaut ko laužot.
braikt Lieto, lai atdarinātu kritiena troksni vai troksni, kas rodas kaut ko laužot.
blast Lieto, lai atdarinātu kritiena troksni.
brūkš Lieto, lai atdarinātu kritiena troksni.
pļaukš Lieto, lai atdarinātu kritiena, trieciena troksni.
buh Lieto, lai atdarinātu kuļmašīnas lokomotīves radītu troksni.
guldz Lieto, lai atdarinātu lielu šķidruma malku rīšanas troksni.
tipu-tapu Lieto, lai atdarinātu mazu bērnu soļu troksni.
čabu Lieto, lai atdarinātu neskaidru soļu troksni.
čibu Lieto, lai atdarinātu neskaidru soļu troksni.
čabum Lieto, lai atdarinātu neskaidru, peles radītu troksni.
bāc Lieto, lai atdarinātu neskanīga kritiena troksni.
būc Lieto, lai atdarinātu neskanīga kritiena troksni.
buh Lieto, lai atdarinātu padobja kritiena, atsitiena troksni.
buk Lieto, lai atdarinātu padobja, neskanīga sitiena, grūdiena troksni.
bacs Lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni.
bact Lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni.
badāc Lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni.
badaukš Lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni.
bah Lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni.
badāc Lieto, lai atdarinātu padobju šāviena vai sprādziena troksni.
badaukš Lieto, lai atdarinātu padobju šāviena vai sprādziena troksni.
čirks Lieto, lai atdarinātu paīsu griezīgu troksni.
bukt Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, ātriem soļiem virzoties pa cietu pamatu.
plīks Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
plīkš Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
plokš Lieto, lai atdarinātu paklusu, dobju troksni, kas raksturīgs, piemēram, kam pasmagam, mīkstam krītot, saskaroties ar ko u. tml.
klak lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu (bieži savienojumā “klik, klak”)
pakš Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; pak.
paks Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; paks.
pak Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; pakš.
klik lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem vai nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu
čap Lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni.
čapu Lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni.
čipu Lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni.
pokš Lieto, lai atdarinātu paklusu, padobju troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam, mīkstam atsitoties pret ko, kam biezam vāroties.
bukt Lieto, lai atdarinātu paklusu, padobju, piemēram, sirdspukstu troksni.
špudūkt Lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, ko strauji kur ieliekot, iegrūžot u. tml.
spudūkt Lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot; spudūcs.
šmudūcs Lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot.
spudūcs Lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot.
šmudauks Lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji krītot.
čipu Lieto, lai atdarinātu pēršanās troksni.
stirkš Lieto, lai atdarinātu plīstoša auduma troksni.
dirkš Lieto, lai atdarinātu plīstošu drēbju troksni.
plunks Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
plunkš Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
plunkšķ Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
klap Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru.
klip Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru.
klapu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, kuļot ar spriguli.
klipu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, kuļot ar spriguli.
ļukš Lieto, lai atdarinātu sīku soļu troksni.
pik Lieto, lai atdarinātu sīku soļu troksni.
žvoukst Lieto, lai atdarinātu skaļu troksni, kas rodas, ko šķeļot.
džindž Lieto, lai atdarinātu skaļu troksni.
čirk Lieto, lai atdarinātu slaukšanas troksni, kas rodas, pienam tekot slaucenē, parasti īsām, spēcīgām strūklām.
dip Lieto, lai atdarinātu soļu troksni (kas rodas, kādam ātri ejot, skrienot); arī lai atdarinātu kādu pulsējošu procesu.
trinks Lieto, lai atdarinātu spalgu troksni.
trinkš Lieto, lai atdarinātu spalgu troksni.
breikš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties; brīkš.
brīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties.
brākš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, lielākiem (koka) priekšmetiem lūstot, plaisājot vai gāžoties.
blīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis.
blīkt Lieto, lai atdarinātu spēcīgu, arī spalgu troksni, kas rodas, kam krītot vai atsitoties pret ko cietu.
tfi Lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni.
tfu Lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni.
tfū Lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni.
tpu Lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni.
tpū Lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni.
šast Lieto, lai atdarinātu strauja kritiena troksni.
bliukt Lieto, lai atdarinātu šāviena troksni.
blīkš Lieto, lai atdarinātu šāviena, sprādziena troksni.
klapst Lieto, lai atdarinātu šķidruma rīšanas troksni.
brāk Lieto, lai atdarinātu troksni, kāds rodas, piemēram, krītot, gāžoties kādam priekšmetam.
bac lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas divatā kuļot ar spriguli, divatā velējoties u. tml.
bic Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas divatā kuļot ar spriguli, divatā velējoties u. tml.
buk Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas motoram lēni darbojoties.
bum-bum Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas piesitot tukšam tilpumam.
dipada Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas skrienot (parasti dzīvniekiem).
braku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (kam) brakšķot vai brikšķot.
briku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (kam) brikšķot vai brakšķot.
krabic Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (parasti sunim, kaķim) ko strauji saķerot, sagrābjot.
krapst Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (parasti sunim, kaķim) ko strauji saķerot, sagrābjot.
pļorkš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, brienot (arī ko velkot) pa ūdeni.
ļurkā Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, ejot ar lieliem vai izmirkušiem apaviem.
tuk Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kādam klauvējot, klaudzinot.
čaku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam čakstot (1).
čiku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam čakstot (1).
caps Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam klusu, viegli nokrītot, nolecot u. tml.
capst Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam klusu, viegli nokrītot, nolecot u. tml.
bums Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
bradāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam gāžoties, krītot, brūkot.
bukš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam smagam un mīkstam atsitoties pret ko.
bac Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli, sitot ar vāli u. tml.
baca Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli, sitot ar vāli u. tml.
bacada Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli, sitot ar vāli u. tml.
būkt Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, ledum plaisājot.
knakšt Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, lūstot nelieliem, trausliem priekšmetiem.
tak Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
krapu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
kripu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
blāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko.
bladāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko.
bladāks Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko.
bladākš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko.
bladaudz Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko.
bladaukš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko.
knapu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, klauvējot.
knipu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, klauvējot.
skrapst Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, ko cietu graužot, ātriem soļiem virzoties pa cietu pamatu.
plākš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
čurks Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidrumam līstot, tekot tievā strūklā un (at)sitoties pret ko, arī gaļai cepoties.
trak Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, plīstot cietiem priekšmetiem.
bom Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, sitot ar vāli, rībinot bungas u. tml.
puh Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, spēcīgiem grūdieniem izpūšot elpu.
klamp Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, strauji rijot ēdienu.
pik Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidruma pilienam atsitoties pret ko.
pīk Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidruma pilienam atsitoties pret ko.
klunkš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidrumam strauji izplūstot no trauka, spēcīgi šļakstotie traukā u. tml.
čak Lieto, lai atdarinātu vieglu, neskaidru soļu troksni.
tapu Lieto, lai atdarinātu, parasti maza bērna, soļu troksni.
tipu Lieto, lai atdarinātu, parasti maza bērna, soļu troksni.
lik Lieto, lai atdarinātu, parasti suņa, kaķa, lakšanas troksni.
šņak Lieto, lai atdarinātu, parasti šķēru, grieziena troksni.
šņik Lieto, lai atdarinātu, parasti šķēru, grieziena troksni.
šņiks Lieto, lai atdarinātu, parasti šķēru, grieziena troksni.
pif Lieto, lai atdarinātu, piemēram, šautenes, pistoles šāvienu troksni.
plak Lieto, lai atdarinātu, piemēram, šāviena, kritiena troksni.
doču Lieto, lai izteiktu pamudinājumu pasniegt ko.
žvurkt Lieto, lai norādītu uz ātru, momentānu darbību, norisi, ko pavada rūcošs troksnis.
mīlītis Lieto, lai paustu draudzīgu, sirsnīgu attieksmi pret kādu, uzrunājot to vai runājot par to; lieto, lai paustu ironisku attieksmi pret kādu, uzrunājot to vai runājot par to.
brālis Lieto, lai paustu sirsnīgu, tuvu attieksmi (pret kādu).
stirkt Lieto, lai raksturotu ātru un īslaicīgu paskarbu troksni, stirkšķi.
dunkš Lieto, lai raksturotu atsevišķa sitiena troksni.
šmudūc Lieto, lai raksturotu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, ātri aizlidojot, aiztraucoties.
dripu Lieto, lai raksturotu ritmisku troksni.
spurkš Lieto, lai raksturotu strauju (parasti putna lidojuma) kustību, tās radīto troksni.
zlauks Lieto, lai raksturotu troksni, kāds rodas kaut kam smagam nokrītot plakaniski.
spudūc Lieto, raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
spudūkš Lieto, raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni.
sirsniņa Lieto, sirsnīgi, maigi uzrunājot sievieti vai runājot par viņu.
iemesties lietot zelējamo tabaku vai snusu.
reciklētā koksne lietotā koksne.
pakalpojums lietotājorientētu funkciju kopums, piemēram, datoru vai programmatūru pircēju tehniskā apkalpošana vai datoru tīkla izmantošanas iespēju sniegšana lietotājam; serviss.
kļēpa Lietus kopā ar sniegu; slapjdraņķis.
pļummis Lietus kopā ar sniegu; slapjdraņķis.
pļumpis Lietus kopā ar sniegu; slapjdraņķis.
lietussniegs Lietus un sniegs.
pārdzesēts lietus lietus, kas nesasalstot izkrīt cauri gaisa slānim, kura temperatūra ir zemāka par ūdens sasalšanas temperatūru, un, sasniedzot zemes virsmu, veido uz tās plānu ledus kārtiņu - atkalu.
pazemes notece lietusūdens un sniega kušanas ūdeņu notecēšana jūrās un reljefa pazeminājumos pa augsnes un iežu slāņiem.
virszemes notece lietusūdens un sniega kušanas ūdeņu notecēšana jūrās un reljefa pazeminājumos pa zemes virsu.
Bubils Lietuviešu mitoloģijā - bišu dievs, pārmērīgs baudītājs un vilinātājs, pinkains resnulis - pretstats bišu dievietei Austējai.
lugava Līgana, staigna dumbrāja augsne pie aizaugošām ūdens tilpnēm.
pievešnieki Līgavaiņa radinieki - pretmets panāksniekiem.
lignīna transformācija augsnē lignīna makromolekulu mijiedarbība ar augsnes komponentiem, kuras rezultātā iespējama augsnes ūdens sorbcijas, fizikālo, ķīmisko un bioloģisko īpašību, kā arī augsnes auglības uzlabošanās.
licences līgums līgums, saskaņā ar kuru viena puse par attiecīgu samaksu piešķir tiesības izmantot izgudrojumu vai citu tehnisku sasniegumu citai pusei.
ortoze Līkās daļas iztaisnošana.
hipsogrāfiskā līkne līkne taisnstūra koordinātās, kas attēlo dažādos uz Zemes virsmas izplatītos augstumus un dziļumus (okeānos).
indikatrise Līkne, kas sniedz uzskatāmu priekšstatu par virzītu lielumu (vektoru) mainīšanos.
trohoīda Līkne, kuru apraksta punkts, kas atrodas tādas aploces ārpusē vai iekšpusē, kura neslīdot veļas pa taisni.
brahistohrona Līkne, pa kuru materiāls punkts smagumspēka iespaidā sasniedz no viena dotā stāvokļa otru minimālā laikā.
trika Līksmība, jautrs troksnis.
Liksņanka Līksna, Daugavas pieteka.
Liksnenka Līksna, Daugavas pieteka.
Lixna Līksna.
Šaltupe Līksnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā; Šoltupe.
Strope Līksnas kreisā krasta pieteka Naujenes pagastā, iztek no Lielā Stropu ezera Daugavpils ziemeļaustrumu nomalē, garums - 9 km; lejtecē Stropica.
Auksteņa Līksnas labā krasta pieteka Augšdaugavas novada Vaboles un Līksnas pagastā, garums - 13 km; Augstiņa; Augšteņa.
Lielā Muša Līksnas labā krasta pieteka Maļinovas pagastā, augštece Dubnas pagastā, garums — 8 km.
Liksno Līksnas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līksnas pagastā.
Mežagols Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baraviki" bijušais nosaukums.
Poļvarcīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Folvarcieši" nosaukuma variants.
kalnišķi Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnišķi" iedzīvotāji.
kalnišķieši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnišķi" iedzīvotāji.
Kliņģerīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Klingerīši" nosaukuma variants.
Kokanīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kokiniški" nosaukuma variants.
Kuokanīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kokiniški" nosaukums latgaliski.
Kūdaicīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kudeiki" nosaukuma variants.
ķirupieši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ķirupe" iedzīvotāji.
Kirups Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ķirupe" nosaukuma variants.
līksnieši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Līksna" iedzīvotāji.
Leiksna Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Līksna" nosaukuma variants.
Ļūbasta Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ļūbaste" nosaukuma variants.
mīštēlieši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mīštēļi" iedzīvotāji.
Mīštelīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mīšteļi" nosaukuma variants.
Mīšteli Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mīšteļi" nosaukums latgaliski.
Orbeidāni Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Orbidāni" nosaukuma variants.
Uorbeidāni Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Orbidāni" nosaukums latgaliski.
Rybuoku Sloboda Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ribaki" bijušais nosaukums latgaliski.
Lopsu Slabadeņa Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ribaki" bijušais nosaukums.
Riboku Sloboda Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ribaki" nosaukuma variants.
Rybuoki Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ribaki" nosaukums latgaliski.
Sarkaņsola Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukuma variants.
Sarkani Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukums latgaliski.
Sterekani Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sterikāni" nosaukuma variants.
Sterikani Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sterikāni" nosaukuma variants.
Stūpeņi Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Stupiņi" nosaukuma variants.
Stūpeni Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Stupiņi" nosaukums latgaliski.
Teneissola Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tenisi" bijušais nosaukums.
tenīsieši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tenīsi" iedzīvotāji.
Teneisi Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tenisi" nosaukuma variants.
Tyltu Sloboda Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tilti" bijušais nosaukums latgaliski.
Tiltu Sloboda Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tilti" bijušais nosaukums.
tiltieši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tilti" iedzīvotāji.
Tylti Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tilti" nosaukums latgaliski.
vaikuļānieši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vaikuļāni" iedzīvotāji.
Vaikulīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vaikuļāni" nosaukuma variants.
Vierdeņi Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" nosaukuma variants.
Vierdeni Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" nosaukums latgaliski.
Zascenku Ribaki Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Zastenki Ribaki" nosaukuma variants.
Zaltapūrs Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Zeltapurvs" nosaukuma variants.
Zascenku Riboki Līksnas pagasta apdzīvotās vietas “Zastenki Ribaki” nosaukuma variants.
Zascenku Rybuoki Līksnas pagasta apdzīvotās vietas “Zastenki Ribaki” nosaukums latgaliski.
Ļiksņenskaja Līksnas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
līksnietis Līksnas pagasta iedzīvotājs.
līksniete Līksnietis; līksnieši.
uzragot Likt radziņus (asinsnolaišanai).
skaut Likt rokas (kādam, kam) apkārt, parasti, lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
pieprasīt Likt, arī lūgt, lai izsniedz (informāciju); uzdot oficiāli iesniegt (ko).
spraņģēt Likt, jozt, sprādzēt (jostu ap kādu ķermeņa daļu); likt apkārt (piemēram, jostu, siksnu kādai ķermeņa daļai), to cieši savelkot un aizdarot.
jozt Likt, siet (piemēram, jostu, siksnu) ap vidu.
jozt Likt, siet (piemēram, jostu, siksnu) kam apkārt.
jozties Likt, siet sev (piemēram, jostu, siksnu) ap vidu.
blokot Likt, spīlēt (zābaku stulmos) blokus; taisnot, gludināt (zābaku stulmus), iespīlējot tajos apdarinātus koka gabalus.
likumprojekts likuma (1) projekts, ko iesniedz likumdošanas institūcijai izskatīšanai.
atsavināšanas ierosinājums likumā minētās personas iesniegums, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformēts un reģistrēts attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā un uz kuru pamatojoties valsts vai pašvaldības institūcija var uzsākt valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu.
kasācijas sūdzība likuma noteiktajā termiņā iesniegta pārsūdzība augstākstāvošai tiesai.
kasācijas protests likuma noteiktajā termiņā iesniegta pārsūdzība augstākstāvošai tiesai.
pilngadība Likumā noteikts vecums, ko sasniedzot, pilsonis iegūst pilnu civilo rīcībspēju, politiskās tiesības un kļūst atbildīgs par savu pilsoņa pienākumu pildīšanu.
izdienas pensija likumā paredzēta naudas izmaksa, ko piešķir to profesiju darbiniekiem, kuru darbs pēc noteikta laika nostrādāšanas un noteikta vecum sasniegšanas ir saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu vai īpašību bīstamību.
leģislācija Likuma projekta iesniegšana.
ileokolīts Līkumainās un resnās zarnas iekaisums.
vecāku vara likumdošanā noteiktas vecāku tiesības un pienākumi bērnu audzināšanā līdz bērnu pilngadības sasniegšanai.
likumdošanas iniciatīva likumdošanas procesa pirmā stadija, likuma izdošanas ierosināšana, likumprojektu iesniegšana likumdevējai institūcijai.
nepārtraukta uzturēšanās likumīga uzturēšanās Latvijas Republikā vismaz piecus gadus tieši pirms Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasījuma iesniegšanas, ja norādītajā laikā prombūtne no Latvijas Republikas nav bijusi ilgāka par sešiem secīgiem mēnešiem vai kopā nepārsniedz 10 mēnešus.
bils Likumprojekts (Anglijā, ASV un dažās citās valstīs), ko iesniedz likumdošanas institūcijā.
hionodoksa Liliju dzimtas krāšņumaugu ģints ar 5 vai 6 sugām, savvaļā sastopama Turcijā, audzē akmeņdārzos un apstādījumos, zied aprīlī drīz pēc sniega nokušanas, ziedi atgādina zvaigznīti, zili, balti, sārti, skrajos ķekaros, kas paceļas 8-15 cm augstu.
amariļļaugi Liliju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar sīpolu, lapas šauras, garas, ziedi pa vienam vai ziedkopās ziednešu galā; gk. tropos 60-90 ģinšu, 800-1000 sugu; Latvijā kā krāšņumaugus brīvā dabā audzē narcises, pienpulkstenītes, sniegpulkstenītes, telpās - amariļļus, hipeastrus, klīvijas.
garenslānis Līmētas slāņainās koksnes slānis, kura koksnes šķiedru virziens sakrīt ar loksnes vai līmētas slāņainās koksnes plātnes lielāko lineāro izmēru.
galdnieku plātne līmētie koksnes materiāli.
divslāņainā ūdensnecaurlaidīgā papīra pamatne līmēts, vienpusgluds vai mašīngluds papīrs bez pildvielām ar normētu raušanas pretestību; lieto divslāņainā ūdensnecaurlaidīgā krepētā kabeļpapīra izgatavošanai.
limfokarcinoma Limfvadu karcinoma, aug plāksnes veidā, īpaši krūtī.
Mariampoles māla atradne limnoglaciāla māla iegula Andrupenes pagastā, māla slāņa biezums - līdz 4,4 m, segkārta (augsne, smilts) 0,1- 2 m, izmantota līdz 1963. g.
iegrava Lineāri izstiepts siles veida padziļinājums, ko veido īslaicīgi tekošie lietusgāžu vai sniega kušanas ūdeņi.
iedevums Lingvistiskā informācija, kas tiek sniegta valodas apguvējam noteikta mācību uzdevuma veikšanai un valodas lietošanas prasmes apguvei un pilnveidei; viss, kas veido mācību saturu.
abonenta līnija līnija no klienta vietas līdz vietējai telefona pakalpojumu sniedzējai firmai.
lauzta līnija līnija, kura sastāv no taisnes nogriežņiem un kurā cits citam sekojošo nogriežņu virzieni ir dažādi.
slejs Līnija, taisna līnija, svītra, rinda.
transparents Līnijota papīra lapa, ko rakstot novieto zem nelīnijota papīra raksta rindu taisnuma nodrošināšanai.
velce Līniju vilkšanai paredzēts rasēšanas instruments, kas sastāv no kāta (cirkuļa) un spalvas ar divām smailām plāksnēm, starp kurām attālumu var mainīt.
Valles grēda Linkuvas vaļņa turpinājums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, stiepjas gandrīz 40 km garumā starp Skaistkalni un Lindi, absolūtais augstums — sasniedz 63,4 m vjl., relatīvais augstums — 10-18,4 m, platums — 0,5-1,25 km.
triginija Linnēja sistēmā trešā šķira, kurā ietilpst augi ar trim drīksnām.
rudzīši Linu nezāle, par vārpiņu īsākām kausplēksnēm, lielāko tiesu bezakotu ziediem, mazākām, eliptiskām, dzeltenzaļām vārpiņām, ar 4-8 ziediem.
palips Linu šķipsna grīstes vīšanai.
riste Linu un kaņepāju mērvienība - šķipsna.
pieļaups Linu, kaņepāju šķipsna, pīne; pielaps.
pielups Linu, kaņepāju šķipsna, pīne; pielaps.
pielaps Linu, kaņepāju šķipsna, pīne.
lipokalcinogranulomatoze Lipīdtezaurismozes paveids: kalcinozes perēkļu veidošanās muskulatūrā un lielo locītavu somiņās; perēkļu vidū parasti fluktuējoši audzēji; muskuļu fascijās un serozajās plēvēs nogulsnējas lipīdi, attīstās granulomu audi ar milzu šūnām, kas atgādina celulāru infiltrāciju ap svešķermeņiem.
panga Lipīdu izgulsnējumi artērijās aterosklerozes gadījumā.
ateromatoze Lipoīdu izgulsnēšanās multiplu mezglu ateromu veidā.
tofolipoma Lipoma, kurā ir urātu izgulsnējumi.
Kaņupe Lisas kreisā krasta pieteka Mārsnēnu pagastā, lejtecē ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, vidustece Raunas pagastā, augštece Blomes pagastā.
mērlīste Līste (no tērauda, koka vai plastmasas) ar mērvienību iedaļām attāluma mērīšanai, diagonāles noteikšanai, taisnu līniju aizzīmēšanai.
bliģžēt Līt ar troksni.
blīžģēt Līt ar troksni.
pļummēt Līt lietum kopā ar sniegu; būt (tādam), kad līst lietus kopā ar sniegu (par laika apstākļiem).
pļumpēt Līt lietum kopā ar sniegu; būt (tādam), kad līst lietus kopā ar sniegu (par laika apstākļiem).
kļēpāt Līt lietum kopā ar sniegu.
slapdraņķot līt un snigt reizē; būt sliktiem laika apstākļiem.
draņķēt Līt un snigt reizē; būt sliktiem laika apstākļiem.
draņķot Līt un snigt reizē.
zaņķēt Līt un snigt.
bļorgāt Līt vai slapji snigt (tā ka ceļš kļūst dubļains).
Breuveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
Steuriški Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Stūrišķi" nosaukuma variants izloksnē.
Ceukauss Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Ceukausis" nosaukuma variants izloksnē.
Keulinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kivlenieki" nosaukuma variants izloksnē.
Keukys Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kūkas" nosaukuma variants izloksnē.
Keukusileni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kūkusiliņi" nosaukuma variants izloksnē.
Skreuzmani Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Skrūzmaņi" nosaukuma variants izloksnē.
Alksnīši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Alksnieši" nosaukuma variants.
Aļksnīši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Alksnieši" nosaukuma variants.
Ceukuli Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Cūkuļi" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
arkla tiesnesis Livonijā 15.-17. gs. tiesnesis, kam bija jāgādā par aizbēgušu arkla vīru izdošanu viņu agrākajam kungam.
garenloksne Lobītā finiera loksne, kuras garums pārsniedz tās platumu.
šķērsloksne Lobītā finiera loksne, kuras platums pārsniedz tās garumu.
šķīvju lobītājs lobītājs, kura darbīgās daļas ir sfēriski šķīvji ar 450 mm diametru, kas sakopoti baterijās ar nostādījuma leņķi līdz 35°; šķīvji sagraiza augsni, irdina un daļēji apvērš 5–7 cm dziļumā; lieto arī augsnes pirmssējas apstrādei 4–10 cm dziļumā.
uzlobīt Lobot apstrādāt (lauku, tīrumu, augsni).
esīvs Locījums, kas izsaka sasniegtu stāvokli vai laiku.
brošēt Locīt, komplektēt, sastiprināt iespiestās loksnes, lai izveidotu brošūru vai grāmatas bloku.
zvaigžņu lodmete lodmešu ģints suga ("Sphaerobolus stellatus"), augļķermeņi sīki, aug grupās uz trupošas koksnes, kas sākotnēji ir kā baltas, pūkainas lodītes (diametrs 1—2 mm), vēlāk lodītes centrā izveidojas staraina, zvaigznītei līdzīga atvere kaņepju sēklas lielumā, kurā ir brūna līdz melna, recekļaina glebas lodīte — peridiola, kurā atrodas sporas, kurām nogatavojoties, peridiola turgora spiediena ietekmē tiek aizmesta \~1 m attālumā.
palodze Loga ailas apakšējā daļā iestrādāta plāksne.
stūrainis loga apkalums, plakana, taisnā leņķī veidota dzelzs plāksnīte, ar ko nostiprināja loga rāmja stūra savienojumu.
slēģi Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai; aizvirtņi.
aizvirtņi Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai; slēģi.
vakuuma loka krāsns loka krāsns ar kūstošiem (no pārkausējamā materiāla) elektrodiem vai nekūstošiem (volframs, grafīts) elektrodiem labas kvalitātes metālu un sakausējumu iegūšanai.
vietējais sakaru operators lokāla telefonsabiedrība, kas tuvākajai apkārtnei sniedz telefonijas pamatpakalpojumus un papildus komutēšanas funkcijai apkalpo arī centrāles gala iekārtas, sniedzot pakalpojumus visiem, tai skaitā _ISDN_ klientiem; _LEC_.
vides piekļuves vadības apakšslānis lokālā tīkla datu posma slāņa daļa, kas īsteno izvēlēto piekļuves metodi datu pārraides videi. _MAC_ apakšslānis nodrošina no lokālā tīkla topoloģijas atkarīgo funkciju izpildi un, izmantojot fizikālā slāņa pakalpojumus, savukārt sniedz pakalpojumus _LLC_ apakšslānim.
caurspīdīgo lokālo tīklu pakalpojums lokālās telefonu sabiedrības vai publiskā operatora sniegts sakaru pakalpojums, kas savieno attālus lokālos tīklus.
pseidopolipoze Lokāli resnās zarnas gļotādas sabiezējumi čūlu vai rētu apvidū, kas atgādina polipus; attīstās ulceroza kolīta vai amēbu dizentērijas gadījumā; var ļaundabīgi deģenerēties.
lipomelanotiskā retikuloze lokalizēts vai ģeneralizēts limfmezglu pietūkums kā sekundāra parādība dermatozes gadījumā: dažus mēnešus vai gadus pēc dermatozes simptomu rašanās palielinās limfmezgli, sasniedzot valrieksta lielumu; palielinātie limfmezgli ir asi norobežoti un nav saauguši; visbiežāk palielinās ingvinālie, aksilārie, retāk - ulnārie, cervikālie un paramammārie limfmezgli; dermatozes simptomiem pārejot, limfmezgli kļūst mazāki.
loģiskā posma vadības apakšslānis lokālo tīklu datu posma slāņa daļa, kas izpilda tās funkcijas, kuras nav atkarīgas no datu pārraides vides. _LLC_ apakšslānis, izmantojot _MAC_ apakšslāņa pakalpojumus, savukārt sniedz nepieciešamos pakalpojumus tīkla slānim.
klūga Lokans, elastīgs (parasti sutināts kārkla vai vīksnas) zars, ko izmanto pinumiem; arī kaut kā sasiešanai, saistīšanai.
kluga Lokans, elastīgs (parasti sutināts kārkla vai vīksnas) zars, ko izmanto pinumiem; arī kaut kā sasiešanai, saistīšanai.
brīvrumba Lokomobiles rats, kas nedarbina siksnu un kuļmašīnu.
vēstuļloksne Loksne ar tipogrāfiski sagatavotu galveni, kas var būt gan vienkāršs nosaukums kreisajā augšstūrī gan arī bagātīgi ar zīmējumiem izveidota visā loksnes augšējā platumā.
starploksne Loksne, ko novieto starp iespiežamām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses.
būgans Loksne.
loksna Loksne.
kokskaidu plātnes lokšņu būvmateriāls, ko izgatavo, sasmalcinātu koksni sajaucot ar saistvielu (termoreaktīvajiem sintētiskajiem šķidrajiem sveķiem) un šo maisījumu presējot paaugstinātā temperatūrā.
četrlocis Lokšņu locīšanas paņēmiens, 32 lappušu divkāršloksni loka 4 locījumos grāmatas veidā.
kokšķiedru plātnes lokšņu materiāls, ko izgatavo, presējot karstajās presēs koksnes masu, kurai pievienotas pildvielas, sintētiskie sveķi un dažādas antiseptiskas, antipirēnas, hidrofobas u. c. piedevas; lieto kā apšuves un siltumizolācijas materiālu.
s veida zarna lokzarnas pēdējais posms, kas ir resnās zarnas daļa, tā ir lejupejošās zarnas turpinājums, kas tālāk pāriet taisnajā zarnā.
augšupejošā zarna lokzarnas sākuma posms, kas ir resnās zarnas daļa, sākumā tā robežojas ar aklo zarnu, bet turpinājumā pāriet šķērszarnā.
lejupejošā zarna lokzarnas trešais posms, kas ir resnās zarnas daļa, tā ir šķērszarnas turpinājums, kas tālāk pāriet S veida zarnā.
koloproktoloģija lokzarnas un taisnās zarnas diagnostika un ārstēšana.
koloproktīts Lokzarnas un taisnās zarnas iekaisums.
koknejs Londonas austrumdaļas (mazizglītoto iedzīvotāju) izloksne.
gildhala Londonas rātsnams.
gildhale Londonas rātsnams.
Gildhalle Londonas rātsnams.
Gildholla Londonas rātsnams.
Gildhols Londonas rātsnams.
elpe Lopbarība; karaspēkā lietojamā zirgu barība: siens, auzas, salmi (arī pakaišiem), ko izsniedz pēc zināmām normām.
kaulu milti lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai.
slaktētājs Lopu kāvējs; miesnieks.
Buobieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Bobieši" nosaukuma variants latgaliski.
Buobīši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Bobieši" nosaukuma variants latgaliski.
buriškieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Buriški" iedzīvotāji.
buruškieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Buruški" iedzīvotāji.
Būruški Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Būrušķi" nosaukuma variants.
Diervanīši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Diervonīši" nosaukuma variants.
Egli Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Egļi" nosaukums latgaliski.
eiplieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Eipļi" iedzīvotāji.
Veipļi Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Eipļi" nosaukuma variants.
Veipli Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Eipļi" nosaukums latgaliski.
Fedoronki Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Fedorenki" nosaukuma variants.
isnaudieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Isnauda" iedzīvotāji.
Visnova Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Isnauda" nosaukuma variants.
Vysnova Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Isnauda" nosaukums latgaliski.
jurizdicieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Jurzdika" iedzīvotāji.
jurzdicieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Jurzdika" iedzīvotāji.
Kiseli Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kiseļi" nosaukums latgaliski.
Kolna Greči Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kolnagreči" nosaukuma variants.
kovaļcieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kovaļki" iedzīvotāji.
kovaļkānieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kovaļki" iedzīvotāji.
Kravali Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kravaļi" nosaukums latgaliski.
kreičānieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kreiči" iedzīvotāji.
kreicieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kreiči" iedzīvotāji.
Krīvu Gorbi Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Krīvu Gorbuni" nosaukuma variants.
Krievu Gorbuni Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Krīvu Gorbuni" nosaukuma variants.
martišāni Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Martiši" iedzīvotāji.
martisieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Martiši" iedzīvotāji.
Marciši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Martiši" nosaukuma variants.
Marcišova Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Martiši" nosaukuma variants.
Meļaški Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Meleški" nosaukuma variants.
Nagli Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Nagļi" nosaukums latgaliski.
Ūtrī Boki Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Boki" nosaukums latgaliski.
Pylda Greči Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pildagreči" nosaukuma variants latgaliski.
Pilda Greči Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pildagreči" nosaukuma variants.
Pyldagreči Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pildagreči" nosaukums latgaliski.
Pyrmī Boki Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Boki" nosaukums latgaliski.
Pūļu Gorbi Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pūļu Gorbuni" nosaukuma variants latgaliski.
Poļu Gorbuni Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pūļu Gorbuni" nosaukuma variants.
ramandovieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Ramandova" iedzīvotāji.
ričikāni Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Ričiki" iedzīvotāji.
Rikmaņi Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Rikmani" nosaukuma variants.
Ramandova Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Romandova" nosaukuma variants.
Rudzīši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Rudziši" nosaukuma variants.
runtortieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Runtorta" iedzīvotāji.
Rontorta Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Runtorta" nosaukuma variants.
Špeneri Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Speneri" nosaukuma variants.
Vuorkali Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" nosaukums latgaliski.
līdeksnieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Līdeksna" iedzīvotāji.
Leidiuksna Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Līdeksna" nosaukuma variants.
Leidiukšņa Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Līdeksna" nosaukuma variants.
Lideksna Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Līdeksna" nosaukuma variants.
Leidyuksna Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Līdeksna" nosaukums latgaliski.
suplikants Lūdzējs, lūgumraksta iesniedzējs.
breviārijs Lūgsnu un himnu grāmata.
oratio Lūgšana, lūgšanas formula jeb lūgsna.
nodara Lūka sloksne, kam ir nodarināta miza.
lūgzna Lūksna.
lamžas Lūksnas kurpes.
floēma Lūksne - augu audi, kas vada organiskās vielas, kuras rodas lapās.
palāps Lūksnes (vai mizas) sloksne lūku apavu labošanai (lāpīšanai).
sizals lūksnes šķiedra, ko iegūst, piemēram, no agaves lapām (_Agave sisalana_) un no kā izgatavo tauvas, maisu audeklu u. tml.
kotonizācija Lūksnes šķiedru (linu, kendiras, kaņepāju u. c.) apstrādāšana, lai tās pārvērstu par materiālu, kas pēc struktūras līdzīgs kokvilnai, lai vērpšana kļūtu vienkāršāka un lētāka.
kotonīns Lūksnes šķiedru kotonizācijas produkts vērpšanai tiklab atsevišķi, kā arī sajaukumā ar kokvilnu vai vilnu.
blastophagus Lūksngaužu ģints nosaukuma sinonīms.
lubēdis Lūksngrauzis.
lubgrauzis Lūksngrauzis.
hylesinus Lūksngrauži.
mazais ošu lūksngrauzis lūksngraužu suga ("Hylesinus fraxini").
miglas lukturis lukturis ar platu un ļoti zemu gaismas kūli, kas nodrošina efektīvu apgaismojumu miglas, lietus un sniega krišanas laikā.
lupsnis Lupsna - miza, čaula.
Chionodoxa luciliale Lusillas sniedzīte.
karakals lūsim līdzīgs dzīvnieks (tuksnešu un stepju apgabalos), kaķu dzimtas suga ("Caracal caracal"), sastopamas 8 pasugas Rietumāzijā un Āfrikā.
ljana Ļana - savanna Dienvidamerikas ziemeļos Orinoko upes kreisajā krastā; tās veidošanos nosaka nevis klimatiskie, bet augsnes apstākļi.
Ļaudona Ļaudonas pagasts - pagasts Madonas novadā, robežojas ar Praulienas, Mētrienas, Kalsnavas un Mārcienas pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Laudohn, krieviski - Laudonskaja.
simpatogonioma Ļaundabīga hormonāli neaktīva virsnieru serdes slāņa vai "truncus sympathicus" audzēja izpausmes; metastāzes pārsvarā kaulos (galvaskausa pamatne, garie stobrkauli); slimība skar tikai mazus bērnus.
garināt Ļaut dzist, izkvēlot (oglēm krāsnī).
izlaist Ļaut izdzist (ugunij); ļaut izdzist ugunij (krāsnī, pavardā u. tml.).
izgarināt Ļaut izkvēlot oglēm (krāsnī).
izgairināt Ļaut oglēm (krāsnī) izkvēlot.
aizpaust Ļaut sasniegt baumām, palaist valodas.
aizčukstēt Ļaut sasniegt čukstus.
piejemt Ļaut, lai apmeklētājs noteiktā laikā ierodas medicīniskā iestādē, un sniegt viņam medicīnisku palīdzību.
pieņemt Ļaut, lai kāds iesniedz (piemēram, dokumentu, pieteikumu, iesniegumu), un oficiāli saņemt (to).
gargote Ļaužu virtuve, arī slikta viesnīca.
jembasts Ļembasts; nekārtība, troksnis.
līpsna Ļipsna, neliels gabals, daudzums, skranda, pika.
elastīgā ļodze ļodzes slogojuma veids, kurā spiedes spēks nepārsniedz kritisko vērtību (maksimālo spēku, pie kura stienis sabrūk).
streipuļi Ļodzīgi soļi, ļodzīga gaita, neieturot taisnu kustības virzienu.
bradzots Ļoti akūta, nekontagioza aitu infekcijas slimība, ko ierosina anaerobs mikrobs, ko uzņem ar barību un ūdeni no augsnes, kur ierosinātāja sporas var saglabāties gadiem ilgi.
hiperinflācija Ļoti ātra cenu celšanās un apgrozībā esošā naudas daudzuma palielināšanās, kad inflācijas līmenis var pārsniegt 50% mēnesī vai vairākus simtus procentu gadā.
rekordātrs Ļoti ātrs; līdz šim vēl nesasniegts (kā norises) ātrums.
sniegains Ļoti balts; sniegbalts.
lānājs Ļoti blīvs jaukts mežs ar mitru augsni.
kā velēna ļoti brangs, resns; neveikls.
stāvēt kaut vai uz galvas ļoti censties ko paveikt, sasniegt, darīt visu, kas iespējams.
uz galvas stāvēt ļoti censties paveikt, sasniegt.
pārsnaikāties Ļoti daudz sniegties, sniedzoties pārpūlēties.
rekorddaudz Ļoti daudz; līdz šim vēl nesasniegts daudzums.
kā spīkstulis ļoti garš, tievs, kalsns.
kā miets ļoti garš, tievs, kalsns.
rekordilgs Ļoti ilgs; līdz šim vēl nesasniegts (kā norises) ilgums.
statoskops Ļoti jutīgs barometrs, kas rāda visniecīgākās atmosfēras spiediena pārmaiņas.
mērauka Ļoti kalsna dzīva būtne.
mērdele Ļoti kalsna, novājējusi sieviete, meitene.
mērdzele Ļoti kalsna, novājējusi sieviete, meitene.
dzēzniņa Ļoti kalsns cilvēks vai dzīvnieks.
dzedzīkla Ļoti kalsns cilvēks.
sakāda Ļoti kalsns, novājējis cilvēks.
kārns Ļoti kalsns, vājš, arī ļoti novājējis (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
kā asaka ļoti kalsns, vājš.
humusskābes Ļoti komplicēta sastāva organiskas skābes, kas konstatētas augsnes trūdvielās.
dzīva netaisnība ļoti liela netaisnība.
(roka, kāja u. tml.) kā tatāram ļoti liela, resna, spēcīga (roka, kāja).
bedovajs Ļoti liele, resns, apjomīgs, masīvs, pamatīgs; bedavojs.
bedovijs Ļoti liele, resns, apjomīgs, masīvs, pamatīgs; bedavojs.
bedavojs Ļoti liele, resns, apjomīgs, masīvs, pamatīgs.
bedovojs Ļoti liels, resns, apjomīgs, masīvs, pamatīgs; bedavojs.
rekordliels Ļoti liels; līdz šim vēl nesasniegts lielums.
sakaltēt Ļoti novājināt, padarīt ļoti kalsnu.
pravadņiks Ļoti pareizs, taisns cilvēks.
plānslīpējums Ļoti plāna (milimetra desmitdaļas), pulēta iežu plāksnīte pētījumiem mikroskopā.
vizuļzelts Ļoti plānas plāksnes veida zelts, ko izmanto zeltīšanai.
plēne Ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums; plēksne (1).
runstaklis ļoti resna savērpta dzija.
tauklodīte Ļoti resna, parasti maza auguma, sieviete.
kājas kā stampas ļoti resnas kājas.
kājas kā stārķim ļoti resnas kājas.
resnvēders Ļoti resns cilvēks.
stankants Ļoti resns cilvēks.
buru diegs ļoti resns un dilumizturīgs diegs buru šūšanai.
kā muca ļoti resns, apaļš.
kā bluķis ļoti resns, arī pietūcis
blāķīgs Ļoti resns, liels.
resns kā maiss ļoti resns, tukls.
kā baļķis ļoti resns.
resns kā bluķis ļoti resns.
meritērijs Ļoti sens, izmiris snuķaino kārtas zīdītājs, kas dzīvoja terciāra perioda pirmajā pusē.
gauskājis Ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips ("Tardigrada"), un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā (suga "Hypsibius dujardini"); sistemātika nesakārtota, 70-80 ģinšu, \~600-700 sugu, Latvijā \~50 sugu.
koka milti ļoti sīki sasmalcināta koksne.
koksnes (arī koka) milti ļoti sīki sasmalcināta koksne.
(ar) atplestām rokām ļoti sirsnīgi, viesmīlīgi, ar lielu prieku (sagaidīt, saņemt u. tml.).
Jērikas bazūne ļoti skaļa, spalga, nepatīkama balss, skaņa; liels troksnis.
kā niedre ļoti slaids, taisns, stalts; lokans.
stāvgāzēm Ļoti spēcīgi (līt, snigt, arī plūst).
stāvgāžis Ļoti spēcīgi (līt, snigt, arī plūst).
stāvgāzu Ļoti spēcīgi (līt, snigt, arī plūst).
aizvārīt Ļoti steidzīgi un ātri ("ar troksni") aizbraukt.
šauties Ļoti strauji izplatīties (kādā virzienā) - par liesmām, arī gaismu; plaiksnīties (par zibeni).
kā sakasnis ļoti tievs, kalsns, stipri novājējis.
mellans Ļoti tumšs; melnīgsnējs.
nocelt no deguna (kādam, kādu, kaut ko) ļoti veikli, negaidīti aizsteigties kādam priekšā, iegūst sev ko cita iecerētu, gandrīz vai sasniegtu, citam piederošu.
nocelt no degungala (kādam, kādu, kaut ko) ļoti veikli, negaidīti aizsteigties kādam priekšā, iegūst sev ko cita iecerētu, gandrīz vai sasniegtu, citam piederošu.
kārot Ļoti vēlēties, gribēt iegūt, sasniegt (piemēram, kādu priekšmetu, stāvokli); izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt).
tīkot Ļoti vēlēties, gribēt sasniegt (piemēram, kādu stāvokli), iemantot (kādas, parasti garīgas, vērtības).
ar atplestām rokām ļoti viesmīlīgi, sirsnīgi, ar lielu prieku (saņemt, sagaidīt kādu).
Ļūbasta Ļūbasta ezers - Ļūbasts, ezers Līksnas pagastā.
Ļubasts Ļūbasts, ezers Līksnas pagastā.
Ļubosts Ļūbasts, ezers Līksnas pagastā.
Ļubista ezers Ļūbasts, ezers Līksnas pagastā.
Ļubistas ezers Ļūbasts, ezers Līksnas pagastā.
Ļubosta ezers Ļūbasts, ezers Līksnas pagastā.
ļumaks Ļumīgs, mīksts, resns, neveikls cilvēks.
ņupsna Ļupsna, drēbju gabals; šķipsna.
kompaņonnāža Mācekļu, zeļļu sabiedrība Francijā, kuras sākotne sniedzas atpakaļ vidus laikos.
ģeostatika Mācība par augsnes ražības uzturēšanu.
diaitētika Mācība par pareizu, saprātīgu un attaisnojamu garīgu dzīvi, kas iespējama pareizi regulējot dvēseles un miesas, prāta un jutekļu attiecības.
perfekcionisms Mācība par pilnību; uzskats, ka kristietim jau šajā pasaulē ir iespējams sasniegt pilnību.
krimināltehnika Mācība par zinātnes un tehnikas sasniegumu izmantošanu noziegumu atklāšanā.
konkomitance Mācība, ka Eiharistijā Kristus miesa un asinis ir klātesošas katrā no konsekrētajiem elementiem; tādējādi Komūnijas pilnība sasniedzama, saņemot pat vienu elementu.
mājturības skola mācību iestāde, kas sniedz zināšanas, prasmes un iemaņas mājsaimniecībā un dažādās lauksaimniecības nozarēs.
pirmmācības skola mācību iestāde, kur tika sniegtas elementāras zināšanas, veidotas elementāras prasmes un iemaņas.
dabas mācība mācību priekšmets, kas sniedz zināšanas par parastākajām dabas parādībām un to likumsakarībām.
datorizētā apmācība mācību process, izmantojot datoru, kas parasti noris kā dialogs starp apmācāmo un datorprogrammu, kura sniedz informāciju un uzdod jautājumus, kā arī informē par pieļautajām kļūdām un izstrādā rekomendācijas mācību procesa pilnveidošanai.
politehnisms Mācību sistēma, kuras mērķis ir sniegt teorētiskas un praktiskas zināšanas par ražošanas principiem un nozarēm, izveidot vispārtehniskas prasmes un iemaņas.
lingafonijas kabinets mācību telpa, kur individuālās kabīnēs un pasniedzēja centrālajā pultī ir audioaparatūra; to gk. izmanto svešvalodu mācīšanai.
neklātiene Mācīšanās mācību iestādes vadībā un pēc tās programmas ar sarakstes, TV, radio, datoru u. c. palīdzību, parasti kombinācijā ar dažu nedēļu intensīvām mācībām pasniedzēju tiešā vadībā.
lasīt Mācīt, pasniegt (mācību priekšmetu, parasti augstākajā mācību iestādē).
aiviekstieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aiviekste" ("Aiviekstes") iedzīvotāji.
aronieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aronieši" iedzīvotāji.
jāņkalnieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Jāņukalns" iedzīvotāji.
jaunkalsnavieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkalsnava" iedzīvotāji.
kalsnavieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kalsnava" iedzīvotāji.
veckalsnavieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Veckalsnava" iedzīvotāji.
Kaļcenovskaja Madonas novada Kalsnavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Kalzenau Madonas novada Kalsnavas pagasta bijušais nosaukums.
Rāksola Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Rāksala" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
vīksninieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Vīksniņas" iedzīvotāji.
ersteds Magnētiskā lauka intensitātes mērvienība CGS mērvienību sistēmā; saīs. - Oe; 1 Oe ir magnētiskā lauka intensitāte, kas rodas 2 cm attālumā no bezgalīgi gara, taisna vada, ja pa to plūst 10 A stipra strāva; 1 Oe = 79,5775 A/m.
īstais mahagons mahagonu suga ("Swietenia mahagoni"), mūžzaļš, līdz 15 m augsts tropu koks Vidusamerikā, kura koksne - mahagonijs jeb sarkankoks - ir viena no iecienītākajām lietkoksnēm pasaulē.
abhirati Mahājānas budisma mitoloģijā - budas Akšobhjas budakšetra, kas ir Akšobhjas prāta radošās darbības rezultāts - ideāla pasaule, kam raksturīga absolūta izlidzinātība: tur vienādi līdzenā apvidūaug vienādi lieli koki un visiem vienādilabvēlīgos apstākļos mīt vienādi laimīgi cilvēki, kas ātri sasniedz nirvānu.
glāsts Maigs (rokas) pieskāriens glaudot; sirsnības, mīlestības izpausme, apskaujot, skūpstot.
mīksts Maigs, sirsnīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
mīkste Maigsne.
čilans Maiju pareģis, kurš uz vairākām dienām noslēdzās tumšā telpā, kur, sasniedzis ekstātisku stāvokli, izteicis savus pareģojumus.
karodziņš Mainīgais, kura vērtība norāda, ka sasniegts kāds noteikts iekārtas stāvoklis vai izpildīts programmas nosacījums.
attīstīties Mainīties, veidojot jaunas formas; sasniegt augstāku attīstības pakāpi (par sabiedrību, sabiedriskām parādībām); pilnveidoties.
pļunkāt Maisīt (ar troksni).
čauksture Maizes cepjamās krāsns slota.
čaukstuve Maizes cepjamās krāsns slota.
ceplenīca Maizes krāsn slota.
aizkura Maizes krāsns caurums.
priekškurs Maizes krāsns iesildīšana pirms cepšanas.
priedaza Maizes krāsns pelnu bedre.
cepļa pōrts maizes krāsns priekša.
priežuda Maizes krāsns priekšējā daļa, kur slaukot krāsni sarauš ogles.
puspārts Maizes krāsns priekšējais izvirzījums, kas aptver pusi no plīts.
pārds Maizes krāsns priekšpuse.
pažags Maizes krāsns slaukāmā slota ar lapām, iestiprināta garā kātā; pažaga.
čaugstere Maizes krāsns slaukāmā slota, ko sēja saliektu, lai varētu labi izslaucīt pelnus.
čaugsturis Maizes krāsns slaukāmā slota, ko sēja saliektu, lai varētu labi izslaucīt pelnus.
izpora maizes krāsns slaukāmā slota.
čaukstere Maizes krāsns slota.
čauksteris Maizes krāsns slota.
svods Maizes krāsns virsas savienojums, salaidums; krāsns velve.
plānītis Maizes kukulis, ko, maizi cepot, cep uz krāsnspriekšas.
kulda Maizes vai rijas krāsns priekšējā daļa, kur ierauš ogles.
vigti Mājas gari vācu un dāņu folklorā, tiem ir plušķainas, sirmas bārdas un kuplas uzacis, pārvietojas balstoties uz resna bērza mieta, bieži pastrādā dažādas nerātnības, var sarīkot jandāliņu naktī.
mājas tāfele mājas iedzīvotāju saraksts (šādas plāksnes veidā), kas parasti ir novietots kāpņu telpā.
redeles Mājdzīvnieku (parasti zirgu, aitu) barības galds siena, āboliņa u. tml. ievietošanai, kas veidots, savstarpēji slīpi sasaistot vai pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķērsiem.
tigidiks mājdzīvnieku troksnis, skrienot pa māju, parasti to saka par kaķiem.
apkalpone Mājkalpotāja, apteksne, apkalpotāja.
Aidarkels māklsīgs sāļūdens ezers Uzbekistānā, Kizilkuma tuksneša dienvidaustrumos, platība \~250x15 km.
šūlains Mākoņains apvārsnis.
sniega mākoņi mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus sniega veidā.
virsmaksa Maksa, kas pārsniedz iepriekš paredzēto maksu; papildu maksa.
aizdevumprocents Maksa, ko kreditors saņem par izsniegto aizdevumu un kas tiek aprēķināta procentos no aizdevuma summas.
celmu nauda maksājums par koku pārdošanu uz celma un koku ciršanas biļetes izsniegšanu.
telefonsekss Maksas seksuālie pakalpojumi, ko klientam sniedz pa telefonu, piemērm, erotiskas sarunas veidā.
izrāviens Maksimālā ātruma strauja sasniegšana; strauja, pēkšņa izvirzīšanās (uz priekšu).
maksimālais pārraides bloks maksimālais pa datoru tīklu pārraidāmais paketes garums baitos, kas dažādiem tīkliem var būt dažāds. Jebkurš ziņojums, kura garums pārsniedz šo maksimāli pieļaujamo pakešu garumu, pirms pārraides tiek sadalīts mazākās paketēs.
cirsmas platums maksimālais pieļaujamais izcirtuma platums kailciršu saimniecībā, kas atkarīgs no meža augšanas apstākļiem, un jāregulē tālab, lai pēc mātesaudzes nociršanas sekmīgi notiktu meža dabiskā atjaunošanās un izcirtumi nepārpurvotos; pieņemts, ka slapjās kūdras augsnēs tas ir 50 m, bet pārējās platībās — 100 m.
higroskopiskuma robeža maksimālais saistītā mitruma daudzums koksnē; šķiedru piesātinājuma mitrums.
robežstiprība maksimālais spriegums, ko materiāls iztur nesagrūstot; to pārsniedzot, notiek materiāla sagrūšana.
izspiest Maksimāli izmantojot (spēkus, spējas u. tml.), iegūt, sasniegt (ko).
satiksmes aprēķina ātrums maksimāli pieļaujamais transportlīdzekļa braukšanas ātrums visgrūtāk izbraucamajos attiecīgā ceļa posmos (kāpumos, asos pagriezienos un visnelabvēlīgākajiem riteņu un ceļa segas saistes apstākļiem uz slapjām vai slidenām ceļa segām).
litoponija Māksla iestrādāt gleznieciskus tēlojumus plānās porcelāna plātnēs, kas apskatāmas tiešā apgaismojumā (uz servisēm, krāsns podiņiem u. tml.).
saule Mākslas valodas zīme (aplis, disks, ritenis, ugunskrusts), kas var apzīmēt Dievu, gaismu, siltumu, dzīvības devēju, augšāmcelšanos, taisnīgumu labo (melna saule apzīmē bailes, nāvi).
substrāts mākslīga augsne, sūnu kūdra vai attiecīgās proporcijās sagatavoti kompostu, lapu trūdzemes, smilts, grants u. c. komponentu maisījumi attiecīgu siltumnīcās audzējamo kultūru audzēšanai.
Krasnojarskas ūdenskrātuve mākslīga ūdenskrātuve Jeņisejas upē, izveidojusies pēc Krasnojarskas HES aizsprosta uzcelšanas, aizpildīta 1967.-1970. g., platība — 2000 kvadrātkilometru, garums — 388 km, platums — līdz 15 km, ūdens līmeņa svārstības 18 m.
krustot Mākslīgi apputeksnēt (dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai; hibridizēt.
struktuori Mākslīgi augsnes struktūras veidotāji, augstmolekulāri savienojumi.
aizsargstādījums Mākslīgi ierīkota mežaudzes vai koku stādījumu josla lauksaimniecības zemju un dzīvnieku, ūdenskrātuvju, apdzīvotu vietu, ceļu u. tml. aizsardzībai pret nelabvēlīgiem un postošiem dabas faktoriem (vēja un ūdens eroziju, smilšu un sniega sanesumiem, aukstiem un karstiem vējiem).
blanfikss mākslīgi izgulsnēts bārija sulfāts BaSO~4~, balts pigments laku un krāsu materiāliem, papīra un gumijas ražošanai u. c.
izrakumi Mākslīgi radīti padziļinājumi, bedres (zemē, augsnē).
elektrokorunds Mākslīgs abrazīvs materiāls, kura sastāvā ir korunds un silīcija, titāna, kalcija un dzelzs oksīdi; iegūst, elektriskā loka krāsnīs kausējot alumīnija oksīdu saturošu izejvielu un ļaujot kausējumam kristalizēties.
adrese Mākslinieciski apdarināts apsveikuma raksts, ko pasniedz svinīgā ceremonijā.
koncertbrigāde Mākslinieku grupa, kas sniedz, parasti vairākus, koncertus.
māksnis Māksna.
piokolpocēle Maksts mugurējās sienas izvirzījums, ja taisnās zarnas un dzemdes iedobumā ir strutas.
vecpapīrs makulatūra - bojātas papīra loksnes, veci papīri, žurnāli, laikraksti, mazvērtīgas, nederīgas grāmatas, papīra un kartona pārstrādes atgriezumi, ko izmanto par otrreizējo izejvielu papīra un kartona ražošanā.
makuss Makusis - cepeškrāsnī speciālā režīmā gatavota kartupeļu putra.
Aleksandrs Lielais Maķedonijas valdnieks (no 336. g. p. m. ē.; arī Maķedonijas Aleksandrs, 356.-323. g. p. m. ē.), uzsāka karu pret Persiju, kuru pakļāvis devās tālāk un 327. g. p. m. ē. sasniedza Indas upi, miris Babilonā 33 g. vecumā.
kārniņš Māla vai cementa neliela plakana vai izliekta plāksne (jumta segumam).
bānis Māla vai metāla trauks (pods) ēdiena gatavošanai krāsnī.
grantmālains Mālaina (grunts, augsne) ar grants piejaukumu.
glīgzds Mālaina augsne, kas nav irdena.
glīzdaine Mālaina augsne.
glīzdiens Mālaina augsne.
mālaugsne Mālaina augsne.
mālzeme Mālaina zeme, augsne.
mālaugsna Mālaugsne.
samaldīt Maldoties sasniegt.
kūriens Malkas daudzums, ko izlieto vienā reizē krāsns kurināšanai.
kurinis Malkas daudzums, ko izlieto vienā reizē krāsns kurināšanai.
acanthocinus Malkcirši - vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas ģints.
lēpe Māllēpe ("Tussilago farfara") - viena no izplatītākām, kaitīgākām daudzgadīgām sakņu nezālēm, aug kaļķainās, slapjās un auglīgās augsnēs, sevišķi vietās ar seklu gruntsūdeni.
Vertukšne Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, caurtek Vertukšnes ezeru, garums - 14 km; Verotņicu strauts; Vērtuksnes strauts; Vertukšņa; Vērtūkšņa; Vertušanka.
Mežinīki Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Mežnieki" nosaukums vietējā izloksnē.
kapokaugs Malvu rindas dzimta ("Bombacaceae"), koki ar resnu, dažkārt mucasveida stumbru (pudeļkoki), kurā uzkrājas ūdens, lapas vienkāršas vai staraini saliktas, \~30 ģintis, \~200 sugu.
my house is my castle mana māja ir mans cietoksnis.
mangānmēsli Mangāna mikroelementu mēslojums, kas nepieciešams velēnu karbonātu un stipri kaļķotās augsnēs.
mantojuma prasība mantinieka griešanās tiesā, iesniedzot prasības pieteikumu, lai aizsargātu savas mantojuma tiesības.
pirmmantinieks Mantinieks, kam mantojuma atstājējs uzliek par pienākumu izsniegt mantojumu (vai tā daļu) kādai citai personai.
pēcmantinieka iecelšana mantojuma atstājēja uzlikts pienākums testamentā vai mantojuma līgumā ieceltam mantiniekam kā pirmmantiniekam izsniegt mantojumu vai tā daļu kādai citai personai kā pēcmantiniekam.
mantojuma atklāšanās mantojums atklājas mantojuma atstājējam nomirstot - viņa nāves dienā, miršanas faktu un dienu apliecina miršanas apliecība, ko izsniedz dzimtsarakstu nodaļa pēc miršanas fakta reģistrācijas dienas.
oedemeridae Māņkoksngraužu dzimta.
oedemera Māņkoksngraužu dzimtas ģints.
zaļganais māņkoksngrauzis māņkoksngraužu suga ("Oedemera lurida").
zaļais māņkoksngrauzis māņkoksngraužu suga ("Oedemera viridis").
iemarinēties Marinējoties sasniegt vēlamo gatavības pakāpi.
sinhromārketings Mārketings, ko lieto laika posmos, kad noteiktas preces ražošanas apjoms var pārsniegt tirgus vajadzības, vai otrādi - maksātspējīgais pieprasījums var ievērojami pārsniegt konkrētās preces ražošanas iespējas.
tīkls Token Ring marķiergredzena tīkls, ko izstrādājusi firma _IBM_, plaš izplatīti ir divi varianti, kas atšķiras ar datu pārraides ātrumu (4 un 16 megabiti sekundē); šim tīklam pievienojamo dažāda tipa datoru skaits var sasniegt 256.
Marzenhof Mārsnēni.
Lisaskrogs Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lisa" nosaukuma variants.
Mazā Lisa Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lisa" nosaukuma variants.
Mārsēnmuiža Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mārsnēnmuiža" nosaukuma variants.
Startu muiža Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Starti" nosaukuma variants.
Marsņenskaja Mārsnēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Marzenhof Mārsnēnu pagasta bijušais nosaukums.
posma stāvokļa maršrutēšanas protokols maršrutēšanas protokols, kas ļauj maršrutētājiem apmainīties ar informāciju par citu tīklu sasniedzamību, kā arī par to sasniegšanas kvalitatīvajiem novērtējumiem (piemēram, lēkumu skaitu, pārraides ātrumu, trafika blīvumu un citiem tīkla izstrādātāja noteiktajiem raksturojumiem) un cenu.
martenceplis Martenkrāsns.
martens Martenkrāsns.
doriešu orderis masīvākais, smagnējākais arhitektūras orderis ar kolonnām bez bāzes, ar gludām, vienkāršām, taisnām formām, kas augšā beidzas ar vienkāršu divdaļīgu kapiteli.
pīlārs Masīvs balsts (parasti ar taisnstūrveida vai daudzstūrveida šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam.
prettrokšņa mastika mastika, kas paredzēta spēkratu salona aizsardzībai pret ārēju troksni. Ar prettrokšņa mastiku pārklāj salona grīdu un virsmas, kas atdala salonu no motora telpas un transmisijas. Prettrokšņa mastiku uzklāj uz izolējamās virsmas plēves veidā.
frēze Mašīna ar rotējošiem darba orgāniem (augsnes vienlaicīgai rakšanai un irdināšanai).
augsnes frēze mašīna augsnes intensīvai drupināšanai un jaukšanai aramkārtas dziļumā.
frēzkultivators Mašīna augsnes pirmssējas apstrādei un dziļirdināšanai; sastāv no rāmja ar uzkāri, frēzveltņiem ar nažiem, pārvalka, aizmugurējām un priekšējām bultveida ķepām un balstriteņiem.
kartupeļu kombains mašīna kartupeļu novākšanai un iekraušanai transportlīdzeklī; ir piekabināmi, pusuzkarināmi un pašgājēji kartupeļu kombaini; kartupeļu kombains atgriež vagas ar kartupeļu ceriem, drupina augsni, izkrata un izsijā masu, atdala no bumbuļiem lakstus, nezāles, akmeņus un atlikušo augsni; pēc tam uz pārlasīšanas galda no bumbuļiem tiek izlasīti pārpalikušie piemaisījumi.
finieru sadurlīmēšanas mašīna mašīna sausu finieru lokšņu sadurlīmēšanai pilnformāta loksnēs.
skaidojamā (frēz)mašīna mašīna speciālu skaidu iegūšanai no koksnes.
dekortikators Mašīna, ar ko atdala šķiedru no pārkoksnējušos stublāju daļām šķiedraugu sausās apstrādes procesā.
sīpolu racējs mašīna, kas izrok sīpolus un ar diviem darba gājieniem noklāj uz lauka kopējā vālā; pēc sīpolu apžūšanas tos savāc, atsijā augsni un ar racējam papildus pierīkotu izkraušanas elevatoru iekrauj blakus braucošā transportlīdzeklī.
beztroksnība Mašīnas vai mehānisma īpašība darboties bez trokšņa vai ar niecīgu troksni, kas ir viens no diagnoscēšanas parametriem, pēc kura spriež par mehānismu tehnisko stāvokli. Troksnis mehānismā var liecināt par izregulējumiem, izdilumiem vai mehānisma bojājumiem.
zemes darbu mašīnas mašīnas, kas mehāniski sastrādā grunti: mašīnas zemes darbu sagatavošanai (celmu laušanas mašīnas, koku gāšanas mašīnas, krūmgrieži u. c.), grunts rakšanai un kraušanai (ekskavatori u. c.), grunts rakšanai un transportēšanai (autogreideri, buldozeri, skrēperi u. c.), grunts hidromehāniskai apstrādei (hidromonitori, zemessūcēji u. c.), urbšanas mašīnas, mašīnas grunts blīvēšanai (ceļu veltņi, vibroplāksnes, blietes u. c.), sasalušas grunts sastrādei (zāģēšanas un vibrotrieciena mašīnas) un mašīnas ar speciālām darbierīcēm.
loķis Mašīnu būvniecībā ierīce punktu, virsmu vai ķermeņu virzīšanai pa noteiktu ceļu, bieži taisnlīnijas kustības ieturēšanai.
apšuvums Materiāla kārta, no kā veido lidaparāta ārējo virsmu; lieto cietā metāla, kompozīta loksnes, kā arī audeklu (viegliem lidaparātiem).
pārmala Materiāla mala, kas sniedzas pāri apstrādājamam (parasti pārklājamam) priekšmetam.
sablīvēšana Materiāla tilpuma samazināšana un blīvuma palielināšana mehāniskas iedarbības rezultātā - paņēmiens materiāla mehāniskās stiprības un ūdensnecaurlaidības palielināšanai (piem., triecienbetona izgatavošanā).
uzkrāšana Materiālās bagātības palielināšana, pievienojot tai daļu saražotā produkta, kas pārsniedz patēriņu attiecīgajā periodā.
pašvaldības sociālās palīdzības pabalsts materiālās palīdzības veids ģimenēm (personām) ar maziem ienākumiem, ko sniedz pašvaldības, pamatojoties parasti uz iztikas līdzekļu izvērtēšanu.
ķīmiskie melioranti materiāli, kas, ievadīti augsnē, spēj pārveidot tās ūdens sorbcijas un fizikālās īpašības, netieši veicināt augsnes ķīmisko un bioloģisko īpašību uzlabošanos, novērst augsnes piesārņošanos ar smagajiem metāliem, naftas produktiem, radionuklīdiem, pesticīdiem un herbicīdiem.
pamatkapitāls materiālie un naudas resursi, kas nepieciešami uzņēmējsabiedrības darbības uzsākšanai un tās statūtos noteikto mērķu sasniegšanai, kuru veido visu sabiedrības dalībnieku daļu vērtības kopsumma (izlaisto akciju nominālvērtību kopsumma).
mēslošanas līdzekļi materiāls augsnes auglības palielināšanai (var būt cietā, šķidrā vai gāzveida agregātstāvoklī). Ir organiskie mēsli, minerālmēsli, arī rūpnieciskās ražošanas blakusprodukti, bakteriālie mēslošanas līdzekļi, organominerālmēsli (piemēram, amonizēta kūdra).
aizkura Materiāls krāsns iekurināšanai.
mulča Materiāls, piemēram, kūdra, zāģskaidas, ruberoīds, ko izmanto augsnes pārklāšanai, lai, piemēram, paaugstinātu tās temperatūru, mazinātu iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles.
hidrofobizācija Materiālu apstrāde ar vielām, kas padara materiālus ūdensnecaurlaidīgus vai palielina materiālu virsmas neslapināmību.
cilvēka matgalvis matgalvju suga ("Trichocephalus trichiurus"), kas lokalizējas resnās zarnas sienā, garums līdz 5 cm.
cirta Matu šķipsna (parasti vijīga, viļņota); sproga.
vizulis Matu šķipsna (parasti vijīga, viļņota); sproga.
sproga Matu šķipsna (vijīga, viļņota); cirta.
činka Matu šķipsna.
piks Matu šķipsna.
dilutes Matu šķipsniņas (uz pieres).
pāsma Matu vai linu šķipsna.
kapillāri Matveida asisnsvadi, kas savieno artērijas ar vēnām.
samaut Maurojot iegūt, sasniegt.
puņģis maza auguma resns dzīvnieks.
bemburis Maza auguma resnvēderis.
džiekste Maza auguma, kalsna sieviete.
džiekstene Maza auguma, kalsna sieviete.
rosters Maza elektriska krāsns, parasti maizīšu grauzdēšanai.
petriņš maza krāsniņa rijas apgaismošanai.
Blastophagus minor mazā priežu lūksngrauža nosaukuma sinonīms.
kanapē Maza sviestmaize (ar sieru, gaļu vai zivi), ko parasti pasniedz viesībās kā uzkodu.
pengulis Maza šķipsna.
kulaciņa Maza un resna sieviete; kulace.
kulačkiņa Maza un resna sieviete; kulace.
kulace Maza un resna sieviete.
kulaža Maza un resna sieviete.
narītis Maza zālīte sīkām lapiņām un dzelteniem ziediem ar resnu sakni, kas aug sausās pļavās.
kvampa Maza, paresna, bet dūšīga cilvēka vai dzīvnieka nosaukums.
skaida Maza, plāna, īpaši veidota (kā) sloksne, plāksne u. tml.; arī skaidiņa (2).
dučka Maza, resna sieviete; ducka.
ducka Maza, resna sieviete.
duncka Maza, resna sieviete.
pidaraska maza, taisnstūraina soma vīriešiem.
poligrafs Mazais egles lūksngrauzis.
Mazais Dziļais ezers Mazais Klusais ezers Līksnas pagastā.
Hylesinus fraxini mazais ošu lūksngrauzis.
Mežaja ezers Mazais Pokuļevas ezers Vīksnas pagastā.
Miezāju ezers Mazais Pokuļevas ezers Vīksnas pagastā.
Tomicus minor mazais priežu lūksngrauzis.
pārmālošanās Mazāk stabilo primāro silikātu dēdēšanas process augsnē.
juņģis Mazāka putna izperēts dzeguzēns, kas pārspēj savus ligzdas brāļus lielumā un tuklumā un ar kuru tamdēļ salīdzina ko resnu.
mazražīgs Mazauglīgs (par augsni, platību).
skops Mazauglīgs (par augsni, platību).
Rietumāzija Mazāzijas, Arābijas un Sinaja pussalas, tām tuvākās salas un teritorijas 7,5 mlj km2 platībā; pārsvarā kalni un plakankalnes, lielas teritorijas aizņem tuksneši, pustuksneši un sausās stepes, plaši beznoteces apgabali; Priekšāzija.
mokumē Māzerainam kokam līdzīgs metāla sakalums no dzelzs, vara, sudraba un zelta sloksnītēm, kas sametinātas ar sakausējumu no 90-99% vara un 10-1% zelta; lieto mākslas amatniecībā.
gramšļi Mazi gabaliņi vai atkritumi no koksnes, žagariem, salmiem, siena vai citām lietām.
birdināt Mazliet (parasti bez vēja) līt vai snigt.
iesānis Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
iesāņis Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
iesāniski Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
iesāņu Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
iesāņus Mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties).
pasnigt Mazliet uzsnigt.
pakarns Mazliet vājš, kalsns.
pazibenēt Mazliet zibsnīt.
paslieties Mazliet, daļēji iztaisnot savu augumu, ķermeni.
paslieties Mazliet, daļēji iztaisnoties, pastiepties (par augumu, ķermeni).
padraņķēt Mazliet, neilgu laiku līt lietum kopā ar sniegu.
padraņķēties Mazliet, neilgu laiku līt lietum kopā ar sniegu.
padraņķot Mazliet, neilgu laiku līt lietum kopā ar sniegu.
padraņķoties Mazliet, neilgu laiku līt lietum kopā ar sniegu.
pabuncināties Mazliet, neilgu laiku radīt paklusu, dobju troksni.
pašņurgāties Mazliet, neilgu laiku slimot ar iesnām; pašņaukāties; pašņorgāties.
pašņorgāties Mazliet, neilgu laiku slimot ar iesnām; pašņaukāties.
elkšņēks Mazs alksnis.
skaliņš Mazs koksnes stieņveida veidojums (parasti sērkociņiem).
piegāznis Mazs maizes klaipiņš, sakasnītis.
aizgoznītis Mazs maizes kukulītis, kuru krāsnī, kamēr tā vēl silta, cep bērni.
appundurējis Mazs un ar resnu vēderu.
bemberis Mazs un resns cilvēks vai dzīvnieks; neveiklis.
slikts Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas nepārsniedz vidējo, parasto (līmeni, pakāpi).
zems Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas nesasniedz, piemēram, vidējo, parasto pakāpi.
struņķis Mazs, resns cilvēks.
vempulis Mazs, resns cilvēks.
vempulis Mazs, resns dzīvnieks, dzīvnieku mazulis.
depsis Mazs, resns kucēns; arī bērns.
lapacis Mazs, resns mājdzīvnieks (mājas mīlulis).
strupuņģis Mazs, resns suns vai teļš.
depšķis Mazs, tauks bērns; resns cilvēks.
kvapa Mazs, tukls un resns dzīvnieks.
slieka Mazsartārpu klases dzimta ("Lumbricidae"), kurā ietilpst līdz 30 centimetriem gari, posmaini, iesarkani, lipīgām gļotām klāti tārpi, kas dzīvo galvenokārt augsnē, \~200 sugu, Latvijā konstatēts 12 sugu.
mikroklizma Mazu šķidruma daudzumu, piem., 1-2 tējkarošu glicerīna, augu eļļas, parafīna u. c. ievadīšana taisnajā zarnā.
šķibirga mazumiņš, škipsniņa.
nav lāģišķs mazvērtīgs; neauglīgs (par augsni).
taburete Mēbele sēdēšanai - trīsstūra, taisnstūra vai riņķa formas plāksne bez atzveltnes, parasti uz trim vai četrām kājām; ķeblis.
ķeblis Mēbele sēdēšanai - trīsstūra, taisnstūra vai riņķa formas plāksne bez atzveltnes, parasti uz trim vai četrām kājām.
skapis Mēbele, kuras virsmu veido sešas savienotas plāksnes, kurai ir durvis un kura ir paredzēta dažādu priekšmetu (piemēram, drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai.
plakete Medaļu mākslas darbs, kas no tradicionālās medaļas atšķiras ar taisnstūrveida formu.
medību termiņi medību noteikumos minēto vietējo un caurceļojošo putnu un zīdītāju medīšanas laiks; bioloģisku un ētisku apsvērumu dēļ medības nav atļautas dzīvnieku grūsnības perioda otrajā pusē, mazuļu dzimšanas un audzēšanas sākumposmā; kažokādu dzīvnieku medības pielāgotas gadalaikam, kad tiem ir izveidojies ziemas apmatojums; visu gadu atļauts medīt tos dzīvniekus, kas konkrētajā ekoloģiskajā situācijā uzskatāmi par kaitīgiem.
vecmāte Medicīnas darbiniece (ar profesionālo augstāko izglītību), kas seko grūtniecības norisei, sniedz palīdzību dzemdībās; sieviete (tautas medicīnā), kas sniedz palīdzību dzemdībās.
dzemdniecība medicīnas nozare, kas pētī fizioloģiskās norises sievietes organismā dzemdību laikā, kā arī grūtniecības un pēcdzemdību periodā, sniedz arī medicīnisku palīdzību grūtniecei, dzemdētājai un nedēļniecei.
proktoloģija Medicīnas nozare, kas pētī taisnās zarnas un citu resnās zarnas daļu slimības.
kara medicīna medicīnas nozare, kuras specializācija ir medicīniskās palīdzības sniegšana kara apstākļos.
ātrā (medicīniskā) palīdzība medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu; medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus.
fenilefrīns Medikaments, asinsvadus sašaurinošs līdzeklis, ko izmanto arī alerģisku iesnu ārstēšanā.
fluocinolons Medikaments, fluorizēts virsnieru garozas hormonu savienojums.
fluokortolons Medikaments, fluorizēts virsnieru garozas hormonu savienojums.
fliksonāze Medikaments, kortikosteroīdu preparāts, ko lieto alerģisku iesnu ārstēšanai.
aptieciņa Medikamentu komplekts (parasti pirmās palīdzības sniegšanai).
mednieku līnija mednieku izkārtojums mastā taisnā līnijā gar vienu no kvartālstigām; ja masta flangos tiek nostādīti 2 vai vairāki mednieki, tad arī viņi veido līniju, arī apstākļos, kur nav taisnstūrveida masta, medību vadītājam mednieki jānostāda iespējami taisnā līnijā.
Viksnīne Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Vīksnīne" nosaukuma variants.
Biritene Medņupes labā krasta pieteka Alūksnes novadā; Biritenes strauts.
kamarēt Mēģināt kaut ko iegūt vai sasniegt.
augsnes blīvēšana mehāniska darbība, kas mākslīgi izraisa augsnes daļiņu satuvināšanos.
imprinteris Mehāniska ierīce maksājumu kartes nolasīšanai pie tirgotāja vai pakalpojumu sniedzēja.
koordinatogrāfs Mehāniska vai elektromehāniska ierīce punktu iezīmēšanai uz virsmas pēc dotajām taisnlenķa koordinātām.
zobpārvads Mehānisks sazobes pārvads, kas griezes kustību pārveido citā griezes kustībā vai taisnvirziena kustībā.
zobstieņa pārvads mehānisks sazobes pārvads, kas rotējoša zobrata griezes kustību pārvērš taisnvirziena kustībā.
sasveķošanās Mehānisku ievainojumu un (vai) ķīmisku vielu iedarbības rezultātā izraisīta skujkoku sveķaiļu epitēlijšūnu atmiršana un koksnes traheīdu un parenhīmas šūnu piepildīšanās ar sveķiem.
šķūris Mehanizēta ierīce zemes virskārtas, sniega u. tml. nolīdzināšanai, ceļa tīrīšanai.
Lisiņa Meirānu kanāla kreisā krasta pieteka Varakļānu un Madonas novadā, garums - 18 km, kritums - 12 m, iztek no Lisiņa ezera, līdz Meirānu kanāla ierīkošanai bija par 7 km garāka un ietecēja Lubānā; Lisena; Lisene; Lisina; Lisinis; Lisna; augštecē Nadziņa.
pamērdze Meita, kas kāzās līgavai brauc līdzi panāksnos.
taisnāties Meklēt taisnību.
enčilada Meksikāņu virtuves ēdiens - krāsnī cepti, pildīti kukurūzas plāceņi.
sakņojošais meldrs meldru ģints suga ("Scirpus radicans"), daudzgadīgs lakstaugs ar daudziem stāviem, 50-150 cm augstiem stublājiem, no to lapu žāklēm izaug gari, lokveidīgi, neziedoši sāndzinumi, kas noliekušies iesakņojas augsnē, Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams.
sakņmeldri Meldru suga ar vienatnīgām, reti pa 2 sakopotām, 3-6 mm garām vārpiņām, nešķeltām plēksnēm, 2-3 reizes par augli garākiem sariem.
nosusināšana Meliorācijas pasākumu komplekss - liekā ūdens novadīšana no saimnieciskai darbībai izmantojamām zemes platībām; nosusinātā augsnē kultūraugu ražība ir lielāka.
Helleborus nigra melnā sniegroze.
mellelksnis Melnalksnis ("Alnus glutinosa").
Alnus glutinosa melnalksnis.
melalksnis Melnalksnis.
melelksnis Melnalksnis.
mellalksnis Melnalksnis.
mell-elksnis Melnalksnis.
melmezis Melnalksnis.
melmizis Melnalksnis.
melnelksnis Melnalksnis.
melnmizis Melnalksnis.
sprauklis Melnās vietas nolaidīgi iespiestā loksnē vai arī merkantilā iespiedumdarbā starp burtiem, vārdiem vai rindām, kas rodas pavirši izslēgtā salikumā, mašīnai tricinoties vai izslēdzējiem paceļoties; mašīnas salikumā melnās smalkās līnijas starp burtiem rodas, strādājot ar vecām, nolietotām matricām.
dulumelns Melngans; melnīgsnējs.
mellene Melnīgsnēja sieviete.
melnišķe Melnīgsnēja sieviete.
Juncus atratus melnīgsnējais donis.
Echinocereus adustus melnīgsnējais ehinocerejs.
melnišķis Melnīgsnējas ādas krāsas cilvēks, brunets.
santala melnīgsnējas govs vārds.
mantale Melnīgsnējas govs vārds.
ogra Melnīgsnējas govs vārds.
vabale Melnīgsnējas govs vārds.
pameļņot Melnīgsnēji atspīdēt, parādīties.
meļņot Melnīgsnēji spīdēt.
čarvāns Melnīgsnējs cilvēks.
kvēpiņš Melnīgsnējs cilvēks.
melnējs Melnīgsnējs, ar tumšu ādas krāsu.
bambala Melnīgsnējs, arī netīrīgs cilvēks.
bambale Melnīgsnējs, arī netīrīgs cilvēks.
melnis Melnīgsnējs, brunets.
melnišķs Melnīgsnējs, brunets.
brūnulis Melnīgsnējs, tumšiem matiem.
melniškājs Melnīgsnējs, tumšmatains.
dumans Melnīgsnējs, tumšs (par cilvēka ādu).
iemelnējs Melnīgsnējs.
mellūksnējs Melnīgsnējs.
melnains Melnīgsnējs.
melnuksnējs Melnīgsnējs.
melnūksnējs Melnīgsnējs.
smulgans Melnīgsnējs.
šmulgans Melnīgsnējs.
smulgs Melnīgsnējs.
Melnkalne Melnkalnes Republika - valsts Balkānu pussalā (serbu valodā "Crna Gora"), galvaspilsēta - Podgorica, administratīvais iedalījums - 21 kopiena, robežojas ar Bosniju un Hercegovinu, Serbiju, Kosovu un Albāniju, kā arī ar Adrijas jūru.
melnmeža Melnmeža alksnis - melnalksnis.
Pēterupe Melnupe, Mustjegi kreisā krasta pieteka Alūksnes un Apes novadā.
Pātraža grāvis Melnupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
Medņupe Melnupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, augštece Kalncempju pagastā, kur nelielā posmā tā ir arī robežupe ar Alsviķu pagastu, garums - 12 km.
Brūžupīte Melnupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, garums - 7 km; Brūžaupe; Paldu grāvis.
Bebrupīte Melnupes kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, izteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā, augštecē pāris km arī Alūksnes un Smiltenes novadu robešupe, garums - 8 km.
Lapšupīte Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā; Jumalda; Lapjupe; Puntūžu strauts.
Mazupe Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā; Mazupīte; Mazupes strauts; Mozupe.
Zviedrupīte Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novadā; Zviedriešu upe; Zviedrupe.
Blīgzna Melnupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, garums - 26 km, kritums - 86 m, tek pa Trapenes līdzenumu, pa mežainu apvidu, upes paliene vietām purvaina; Bliksne; Blizdene.
Baltiņupe Melnupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 17 km.
Ķīšupīte Melnupes labā krasta pieteka Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, tek caur Luksta, Sētas un Garo ezeru.
Adopaea lineola melnūsainais pļavas resngalvītis.
izmeloties Melojot izkļūt no nevēlamas situācijas; melojot attaisnoties.
Lorumupe Melsnsilupes labā satekupe Dundagas un Rojas pagastā.
zalkšpieņi Mēļziedaino kurvjziežu ģints ("Helminthia"), sūrpieņiem līdzīgi augi, bet vīkallapas divās rindās, stāvus uz augšu, ziedpamats bārkstains, spilvu vainadziņi nenokrīt, ar plūksnotām spilvītēm, Latvijā tikai "Helminthia echoides", kas sastopama ļoti reti.
merlangs Mencu dzimtas zivju suga ("Merlangius merlangus"), sasniedz 55 cm garumu, zvejas objekts, sastopama Baltijas jūras dienvidu daļā līdz Gotlandei.
mēnesnīce Mēnesnīca.
mēnesnīdze Mēnesnīca.
mēnesnieks Mēnesnīca.
mēnesnītis Mēnesnīca.
mēnestnieks Mēnesnīca.
mēnistens Mēnesnīca.
certoksnis Mēness ceturksnis.
ceturknis Mēness ceturksnis.
ceturksnis Mēness ceturksnis.
griests Mēness ceturksnis.
minima Mensūrālās notācijas mūzikas pierakstā apzīmēja tagadējo pusnoti.
zaļā duglāzija Menzisa duglāzijas varietāte ("Pseudotsuga menziesii var. menziesii", saukta arī - Menzisa duglāzija) pieder pie pasaules lielākajiem kokiem (sasniedz 100 m augstumu), un arī Latvijā tā sasniedz 36 m augstumu.
pamatmērce Mērce, ko pasniedz pie pamatēdiena.
brūnzeme Mērenā klimata augsne ar samērā biezu trūdvielu kārtu, neitrālu vai vāji skābu reakciju.
merģelēšana Merģeļa piegādāšana augsnei.
uzmērīt Mērījot pārsniegt (kā) nepieciešamo, paredzēto daudzumu, apjomu u. tml.; mērījot iedalīt (ko) ar uzviju.
pulksteņindikators Mērinstruments (attāluma mērīšanai), kas mērīšanas procesā taisnvirziena kustību pārveido rādītāja griezes kustībā.
hordometrs Mērinstruments stīgu resnuma mērīšanai.
tēmēšana Mērķēšana - tāda leņķiska stāvokļa piešķiršana ierocim telpā attiecībā pret mērķi, lai šāviņa lidojuma trajektorija mērķa sasniegšanas brīdī ietu caur mērķi vai nokļūtu tam tuvā apgabalā.
missale Mesas rokasgrāmata svētniekiem, kur sakopotas lūgsnas, dziesmas un lekcijas, kas parastas mesā, līdz ar attiecīgām rubrikām, t. i. aizrādījumiem par ritu ārējo gaitu.
netiešie mēsli mēsli, kuru sastāvdaļas augi neizmanto par barības vielām, bet kuri uzlabo augsnes īpašības, palielinot tās auglību.
samēslot Mēslojot panākt, ka (augsne, platība) tiek, parasti pilnīgi, nodrošināta ar vēlamo mēslojuma devu.
lokālais mēslojums mēslojums (minerālmēsli), kas noteiktā dziļumā lentveidā vai ligzdveidā iestrādāti augsnē noteiktā attālumā no kultūraugu sēklām.
netiešais mēslojums mēslojums augsnes īpašību uzlabošanai (ģipsis, kaļķi, nitragīns).
tiešais mēslojums mēslojums, ar kuru augsnē ievada galvenokārt barības vielas (slāpekli, fosforu, kāliju u. c.).
pamatmēslojums Mēslojums, ko iestrādā augsnē pirms augu sēšanas vai stādīšanas.
virsmēslošana Mēslošana, neiestrādājot mēslus augsnē.
zaļmēslojums Mēslošanai izaudzēta un augsnē iestrādājama augu masa (parasti tauriņzieži); zaļmēsli.
zaļmēsli mēslošanai izaudzēta un augsnē iestrādājama augu masa (parasti tauriņzieži); zaļmēslojums; siderāti.
ģipšot Mēslot (augsni) ar ģipsi.
piedot Mēslot (augus, augsni) ar papildmēslojumu.
piebarot Mēslot (augus, augsni) ar virsmēslojumu.
pikot Mest (kādam) ar sniega pikām.
bruņas Metāla (parasti tērauda) plāksnes, kuras izmanto kāda objekta aizsargāšanai.
klāja klīze metāla apkalums uz peldlīdzekļa klāja pie bortiem, paredzēts, lai pasargātu pietauvojamos vai velkamos galus, klāju un klājmalu no berzes bojājumiem; atkarībā no uzdevuma klāja klīzes iedala vaļējās, slēgtās, taisnās un slīpās klīzēs.
troses žņaugs metāla ierīce divu vienāda resnuma metāla trošu pagaidu nostiprināšanai.
granulējums Metāla mākslinieciskās apdares paņēmiens, kad metāla plāksnei pielodē nelielas metāla lodītes, kārtotas dažādā rakstā.
tālers Metāla plāksne ātrspiedēs un vārstspiedēs, uz kuras nostiprina iespiedformu.
glockenspiel Metāla plāksnīšu sitamais mūzikas instruments; metalofons.
restes Metāla režģis krāsnī, grilā vai (gāzes, arī elektriskajā) plītī cepšanai.
rēpdzelze Metāla sloksne ratu riteņu aploces veidošanai.
metālplasts Metāla sloksne, kas pārklāta ar polimēru segumu.
stīpdzelzs Metāla sloksne, no kā gatavo stīpas.
cila Metāla sloksnīte salikuma rindas garumā ar pusapaļām austiņām abās pusēs, ko burtlicis lieto liknī rindas salikšanai.
kruķis Metāla stienis ar saliektu galu kurināmā apvēršanai, kārtošanai krāsnī.
spraislums metāla stīpas krāsns velves saturēšanai.
trumulis Metāla trauks (parasti konusveida) ar snīpi un rokturi ūdens vārīšanai.
pieši Metāla vai plastmasas izstrādājumi, ko ar siksniņu piestiprina jātnieka zābakiem zirga skubināšanai.
plesimetrs metāla vai plastmasas plāksnīte, ko lieto netiešajā perkusijā.
starpenis Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas); reglete.
reglete Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas); starpenis.
luķis Metāla veidojums (riņķis) pie sedulkas, caur kuru ver sedulkas siksnu.
slīpēšana Metāla, koksnes, akmens u. c. izstrādājumu apstrāde ar abrazīvajiem instrumentiem (slīpripām vai slīplentēm) un materiāliem, lai iegūtu gludas virsmas ar precīzu formu un izmēriem.
rīvurbis Metālgriešanas daudzasmeņu instruments, parasti ar uzasinātiem (taisniem vai skrūvveida) zobiem, caurumu gludai apstrādei.
fotogrāfiskais melnējums metāliskā sudraba nogulsnēšanās fotomateriāla gaismjutīgajā slānī fotoķīmiskās apstrādes rezultātā.
platēšana Metallu apstrādāšanā - kāda metāla priekšmeta pārvilkšana ar cita metāla plānu skārdu tā, lai tie būtu pilnīgi saliedēti; arī divu vai vairāku dažādu metālu plāksnīšu sametināšana ar virsām kopā vienā plāksnē, kas tālākā apstrādāšanā vairs nesadalās atsevišķās plāksnēs.
metālterapija Metālu lietošana terapijā, pieliekot metāla plāksnes pie miesas.
makintošs Mētelis no gumijota, ūdensnecaurlaidīga auduma.
augošu koku atzarošana metode bezzarainas koksnes izaudzēšanai - augošam kokam līdz noteiktam augstumam (kad stumbra caurmērs krūšaugstumā sasniedz 14 cm) nozāģē vai nogriež apakšējos zarus, netraucējot koka augšanu.
atpumpurošana Metode skujkoku, galvenokārt priedes, izaudzēšanai ar bezzarainu stumbru, ik gadu izlaužot galotnē visus sānpumpurus (sākot ar 3. mieturi), līdz koks sasniedz iecerēto augstumu (baļķiem 6-7 m).
parciālā metode Metode, ar ko pārbauda motoru, to darbinot ar daļēji atslēgtiem cilindriem uz stenda. Parciālo metodi lieto gadījumos, kad motora jauda pārsniedz bremzēšanas stenda jaudu. Četru un astoņu cilindru motoriem atslēdz pusi no cilindriem, sešu un divpadsmitcilindru motoriem - 2/3 cilindru. Pārbaudi atkārtojot, nosaka jaudu pēc kārtas visām cilidru grupām un aprēķina kopējo motora efektīvo jaudu.
Delfu metode metode, ar kuras palīdzību ekspertu grupas locekļi nesatiekoties apmainās ar idejām - katrs dalībnieks uzraksta savas domas par attiecīgo problēmu un iesniedz koordinatoram, kurš apkopo saņemtos komentārus un nosūta tos katram grupas loceklim; informācijas apmaiņa noslēdzas brīdī, kad visi iesaistītie eksperti ir apmierināti ar sasniegto rezultātu.
aizmest Metot aizvirzīt (šķēpu, granātu, disku, veseri u. tml.); metot sasniegt zināmu rezultātu.
bioģeoķīmiskās derīgo izrakteņu meklēšanas metodes metožu komplekss, kura pamatā ir anomālu ķīmisko elementu koncentrācijas pētījumi biosfēras objektos: augsnē, kūdrā, augu pelnos u. c.
dubultais perliņmezgls mezgls divu nevienāda resnuma trošu sasiešanai, un to iesien līdzīgi vienkāršajam mezglam, tikai ar otru galu apņem papildu aptinumu ap pirmā gala cilpas krustojumu.
aizturstēks Mezgls, ar kuru tievāku trosi piesien resnākai gadījumā, ja tievākās troses slogojuma virziens apmēram sakrīt ar resnākās troses asi.
plakanais mezgls mezgls, kas noder divu vienāda resnuma galu (trošu) sasiešanai.
krusta mezgls mezgls, ko lieto divu vienāda resnuma galu sasiešanai, ja tie būs dažāda resnuma, mezglu nevarēs atraisīt un tas būs jāpārgriež.
šotmezgls Mezgls, kuru lieto sasienot divus galus, no kuriem viens ir iešpleisēta cilpa (arī ar kaušu vai gredzenu), kā arī divus stipri atšķirīga resnuma galus; to sienot, vaļējo galu no apakšas uz augšu izvelk caur pamatgala cilpu, apņem tai apkārt un pabāž zem slogotās vaļējā gala daļas.
šotes mezgls mezgls, kuru lieto, sasienot divus galus, no kuriem viens ir iešpleisēta cilpa (arī ar kaušu vai gredzenu), kā arī divus atšķirīga resnuma galus.
taisnais mezgls mezgls, kuru lieto, sasienot divus vienāda resnuma galus nelielas slodzes gadījumā.
pubulis Mezgls, paresninājums; dzijas rupjākās, resnākās vietas, kas rodas nelīdzeni vērpjot.
haimorroīdi Mezglveidīgi vēnu paplašinājumi taisnajā zarnā.
intraembrionālā mezoderma mezoderma, kas attīstījusies no primārās sloksnītes.
dabiskā meža atjaunošana meža atjaunošana, izmantojot sēklu pašizsēju no atstātiem sēkliniekiem un blakus augošām audzēm vai ar paaugu, veicināšanai var izmantot arī augsnes joslveida apstrādi, lai radītu koku sēklām labākus dīgšanas apstākļus.
dižsils meža augšanas apstākļu tipa, damakšņa, apakštips (pēc meža tipoloģijas kritērijiem atbilst patstāvīgam meža augšanas apstākļu tipam, bet, tā kā tas aizņem ļoti mazas platības un ir sastopams tikai Zemgales līdzenumā, to pieskaita pie damakšņa), augsne bagāta (satur kaļķi), vāji podzolēta podzolaugsne uz karbonātus saturoša smilšmāla vai māla cilmieža.
mētru kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, aizņem 1,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas pēc niedrāja vai priedēm un bērziem apauguša pārejas purva nosusināšanas, augsne nabadzīga, skāba. Zemsega (detrīts) vidēji sadalījusies, skāba, veidojusies no koku, grīšļu, mētru, spilvu un sfagnu atliekām.
platlapju kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, aizņem 3,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; tas izveidojas pēc dumbrāja vai zemā purva nosusināšanas, augsne bagāta, vāji skāba, zemsega (detrīts) labi sadalījusies, veidojusies no lapkoku un grīšļu atliekām.
viršu kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, kas aizņem 1,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc purvāja vai priedēm apauguša augstā purva nosusināšanas.
šaurlapju kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, kas aizņem 5,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc niedrāja, pārejas vai zemā purva nosusināšanas.
mētru ārenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās minerālaugsnēs, kas aizņem 2,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc slapjā mētrāja nosusināšanas, augsne nabadzīga, skāba; podzolēta un glejota smilts ar rūsakmens slāni; zemsega (detrīts) mēreni sadalījusies, skāba, veidojusies no koku, mētru un sfagnu atliekām.
šaurlapju ārenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās minerālaugsnēs, kas aizņem 6,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc slapjā damakšņa vai slapjā vēra nosusināšanas.
purvaiņi meža edafiskā rinda, kurā apvienoti meža augšanas apstākļu tipi slapjās kūdraugsnēs, aizņem 12,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas ieplakās, palienēs, augsto vai pārejas purvu malās, kur uzkrājas virszemes ūdeņi vai izplūst gruntsūdens.
purvainis meža edafiskā rinda, kurā apvienoti meža augšanas apstākļu tipi slapjās kūdraugsnēs, aizņem 12,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas ieplakās, palienēs, augsto vai pārejas purvu malās, kur uzkrājas virszemes ūdeņi vai izplūst gruntsūdens.
slapjaiņi meža edafiskā rinda, kurā apvienoti meža augšanas apstākļu tipi slapjās minerālaugsnēs, aizņem 11,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas periodiski pārmitrās ieplakās.
galvenā cirte meža galvenās izmantošanas veids pēc valdaudzes koku ciršanas vecuma vai ciršanas caurmēra sasniegšanas.
tumšais kailgliemezis meža kailgliemežu suga ("Limax cinereoniger"), kuras īpatņi sasniedz līdz 20 cm garumu
virsaugstums Meža kokaugu kopuma 100 resnāko vai augstāko koku vidējais augstums.
cirte meža koku izciršana, lai iegūtu koksni vai uzlabotu mežaudzes kvalitāti.
skrajcirte Meža kopšanas cirte - koku izciršana, lai uzlabotu mežaudzes kvalitāti un iegūtu koksni.
sējeņu audzēšana siltumnīcā meža stādmateriāla audzēšana mākslīgā mikroklimatā, kas salīdzinājumā ar lauka apstākļiem saīsina tā iegūšanas laiku 2—3 reizes, stādīšanai derīgo visu koku sugu sējeņu audzēšanas ilgums nepārsniedz vienu gadu.
sala izcilājumi meža stādmateriāla bojājumi meža kokaudzētavās un iepriekšējā gadā ierīkotos stādījumos nelabvēlīgu meteoroloģisko un augsnes apstākļu sakritības dēļ; visbiežāk rodas pēc ziemas ar mainīgiem atkušņa un sala periodiem pārmitrās mālainās un kūdrainās augsnēs, it īpaši reljefa ieplakās.
intercepcija meža ūdens bilances sastāvdaļa, kas raksturo, cik daudz no nokrišņiem (lietus, sniega) nesasniedz augsni, bet aizķeras kokos, pamežā un zemsedzē.
mineralizētā josla meža zemes josla, kas pilnīgi brīva (visu veģetācijas periodu) no zemsedzes un zemsegas seguma; tiek veidota, lai novērstu mežā uguns izplatīšanos un atvieglotu dzēšanas darbus, to ierīko ar dažādiem meža augsnes apstrādāšanas līdzekļiem (arkliem, kultivatoriem, frēzēm, diskecēšām, buldozeriem; arī augsni spridzinot) atkarībā no konkrētiem meža augšanas apstākļu tipiem, meža tipiem un mežaudžu uguns bīstamības klasēm.
Vylkōji Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Vilkāji" nosaukums vietējā izloksnē.
Minusinskas mežastepe mežastepe Minusinskas ieplakā, Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā, viļņots līdzenums no Rietumsajānu ziemeļu nogāzes līdz Tubas lejtecei, augstums — 300-700 m, krasi kontinentāls klimats.
kāršaudze Mežaudze, kurā koku lielākā daļa sasniedz kāršu izmērus.
neproduktīva mežaudze mežaudze, kuru nav lietderīgi audzēt koksnes krājas nepietiekama pieauguma, koku sugu sastāva vai koku kvalitātes dēļ vai kuras šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu.
meža bojājums mežaudzes augtspējas daļējs vai pilnīgs zudums kaitēkļu, slimību, dzīvnieku, cilvēku, vēja, sniega, uguns un līdzīgu faktoru iedarbības dēļ.
kūdreņi Meži nosusinātās kūdras augsnēs.
sausieņu meži meži, kas aug minerālaugsnēs ar dziļu gruntsūdens horizontu.
osu meži meži, kas veidojušies osu, kēmu vai citu glaciālas izcelsmes pauguru stāvās nogāzēs pārsvarā uz grantainas, karbonātiskas augsnes cilmiežiem.
platlapju meži meži, kurus veido platlapji - ozols, osis, liepa, kļava, goba, vīksna, skābardis.
augsnes ērces mežos dominējoša augsnes sīkposmkāju grupa (0,1 — 5 mm), kas ietilpst augsnes mezofaunā; Latvijā skujkoku mežos \~ 90% visu augsnes posmkāju skaita un \~ 70% to sugu skaita.
mistrājs Mežs (auglīgās augsnēs), kurā aug galvenokārt platlapu koki.
sotnajs mežs ar purvainu, neaizsalstošu augsni.
ārenis Mežs nosusinātās minerālaugsnēs un nosusināti slapjaiņu meži.
kūdrenis Mežs, kas izveidojies nosusinātā kūdras augsnē.
meža kultūrdarbi mežsaimnieciskās ražošanas sastāvdaļa, kas saistīta ar meža vai nemeža zemju apmežošanu: augsnes sagatavošana, koku sēšana, stādīšana, ierīkoto meža kultūru agrotehniskā kopšana, vajadzības gadījumā papildināšana un aizsardzība pret slimībām, kaitēkļiem un meža dzīvnieku bojājumiem.
baltalksnājs Mežu tips ar baltalksni kā valdošo sugu, kas parasti rodas, kad egļu audzes, kur baltalksnis pamežā, izcērt kailcirsmā.
velēnu karbonātu augsne mežu un mežastepju zonu augšņu tips, kas veidojies uz karbonātiskiem cilmiežiem (kaļķakmeņiem, dolomītiem, karbonātiskiem morēnas un ledāja kušanas ūdeņu nogulumiem); dabiskās auglības ziņā labākās Latvijas augsnes.
velēngleja augsne mežu zonas purvainu augšņu tips, kas veidojies apstākļos, kad nelielas drenāžas dēļ augsnē pastāv ilgstošs periodisks pārmitrums un anaerobos apstākļos izveidojies glejs.
koksnes zinātne mežzinātnes nozare, kas pētī koksnes uzbūvi, īpašības, to ietekmējošos faktorus, kā arī izstrādā īpašību izpētes metodes.
milsums Miegainība, snauda.
miegājs Miegains, snaudulīgs.
miegojs Miegains, snaudulīgs.
minguris Miegamice, snaudulis.
Velniņupīte Miegupītes labā krasta pieteka Mārsnēnu pagastā; Pienotavas grāvis; Velniņupe.
kokteiļbankets Mielasts, kurā viesu apkalpošana notiek pie bufetes galda, piedāvājot un pasniedzot viesiem dažādus alkoholiskos vai bezalkoholiskos kokteiļus, ko var novietot uz bufetes galda, kā arī piedāvāt viesiem, iznēsājot uz paplātes.
barbekjū Mielasts, svētki, kurā tiek pasniegts uz oglēm cepts ēdiens.
myelophilus Myelophilus minor - mazā priežu lūksngrauža "Tomicus minor" nosaukuma sinonīms.
myelophilus Myelophilus piniperda - lielā priežu lūksngrauža "Tomicus piniperda" nosaukuma sinonīms.
statospora Miera stāvoklī esoša spora, snaudspora.
skālis Miesnieka veikals, skārnis.
fleišers Miesnieks.
miesinieks Miesnieks.
miesniece Miesnieks.
skārnnieks Miesnieks.
slakteris Miesnieks.
mikipele Mikimauss - amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls - pelēns Mikijs.
Baltā dāma mīklains klinšu zīmējums, kurā attēlota balta sieviete, kura vada melnādaino procesiju; zīmējumu atklāja 1917. g. Brandberga (Uguns kalna) aizā Namība tuksneša malā.
licenis Mīklas palieka, sakasnis, ko uzglabā nākošajai maizes cepšanai ieraugam.
plada Mīklas plāksne (parasti plakana, apaļa), ko griež mazos gabaliņos un vāra, parasti pienā.
plade Mīklas plāksne (parasti plakana, apaļa), ko griež mazos gabaliņos un vāra, parasti pienā.
urobaktērija mikrobs, kas noārda urīnvielu, veidojot amonjaku; sporogeni un asporogēni mikroorganismi, kas mīt augsnē.
aktinomicētes mikroorganismi ar sīku, starainu micēliju, kuri attīstības ziņā ieņem vidus stāvokli starp baktērijām un sēnēm, pieder pie baktēriju nodalījuma klases "Tallobacteria" rindas "Actinomycetales", Latvijā augsnēs konstatēts \~70 sugu.
aglutinācija mikroorganismu, eritrocītu u. c. šūnu salipšana un izgulsnēšanās specifisku antivielu aglutinīnu iedarbībā.
augsnes sēnes mikroskopiskas sēnes, kas līdz ar citiem mikroorganismiem (baktērijām, aktinomicētēm) mīt augsnē, gk. tās ir nepilnīgi pazīstamās sēnes, mazāk hitrīdijsēnes, sporangijpelējumu rindas sēnes un askusēnes; pie meža augsnes sēnēm pieskaita arī daudzas makroskopiskās bazīdijsēnes, kuru micēlijs veido mikorizu ar koku un krūmu saknēm.
augsnes vienšūņi mikroskopiski (0,01—0,2 mm) vienšūnas organismi augsnes mikrofaunā, kuri dzīvo ūdens plēvītēs uz augsnes daļiņām un ūdens pilienos starp tām.
mikrene mikroviļņu krāsns.
mīkstzeme Mīksta augsne.
zamšs Mīksta, īpaši izstrādāta plūksnaina āda.
ļeka Mīksta, lipīga pika sniega, krējuma.
ļēka Mīksta, lipīga pika sniega, krējuma.
ļekata Mīksta, lipīga pika sniega, krējuma.
zamšāda Mīksta, plūksnaina āda, ko izstrādā, jēlādu miecējot ar taukiem.
lēkša Mīksta, savelta vilnas, sniega, mēslu u. c. pika; kušķis, pušķis, šķipsna.
lēkše Mīksta, savelta vilnas, sniega, mēslu u. c. pika; kušķis, pušķis, šķipsna.
lēkšņa Mīksta, savelta vilnas, sniega, mēslu u. c. pika; kušķis, pušķis, šķipsna.
ļēpa Mīkstas un viskozas masas sabiezējums (no dubļiem un sniega).
ļēpe Mīkstas un viskozas masas sabiezējums (no dubļiem, sniega, arī mēsliem).
plencka Mīksti vīta aukla, virve; pātaga ar šādu auklu; plāna, šaura sloksne, strēmele.
moltons mīksts kokvilnas vai vilnas audums, vienā vai abās pusēs plūksnots.
spaņolets Mīksts moltonam līdzīgs kokvilnas vai vilnas audums audekla vai kēpera sējumā, stipri uzplūksnots; lietoja blūzēm, ziemas tērpiem un tml.
baika Mīksts, abās pusēs plūksnots kokvilnas audums.
atmīkne Mīksts, lēns laiks; kad pēc sala iestājas atkusnis un laiks atmīkst.
furažieris Militāra persona, kas ietilpa darba komandā, kuras uzdevums bija sagādāt karaspēkam pārtiku un lopbarību un glabāt un izsniegt lopbarību.
pamatstāja Militāra, arī sportiska stāja, kurā ķermenis ir taisns, kājas kopā, rokas nostieptas gar sāniem.
junkuru skola militārās apmācības skolu veids Krievijā, kuru izveidoja 1864. g., un to uzdevums bija sagatavot militārpersonas virsnieka karjerai, absolventi ieguva praporščika vai podporučika pakāpi; 1880. g. Krievijā bija 16 šādas skolas, mācību ilgums bija 2, vēlāk 3 gadi, tajās uzņēma arī zemāko kārtu jauniešus, mācības bija bez maksas.
aizbars Milti, ko uzber uzrūgušai mīklai abrā, pirms maizi laiž krāsnī.
pabares Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari.
pabārkši Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari.
pabārņi Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari.
paberes Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari.
pabari Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg.
ķirmis Miltiem līdzīgi putekļi, kas radušies ķirmjiem sagraužot koksni.
koļi Miltu ērces; kodes; koksngrauži.
Ašurbanipala bibliotēka milzīgs ķīļu raksta plāksnīšu krājums, ko savā pilī Nīnivē savāca asīriešu valdnieks Ašurbanipals.
akācija Mimozu dzimtas ģints ("Acacia"), krāšņuma koks vai krūms ar plūksnaini saliktām lapām, bieži ar dzeloņainiem zariem, ziedi dzeleni vai balti.
Moro līcis Mindanao (Sulavesi) jūras līcis Mindanao salas dienvidu piekrastē ("Moro Bay"), Filipīnās, iesniedzas sauszemē - \~150 km, platums pie ieejas - 204 km, dziļums - 2500-5000 m, vidū Olutangas sala, kas iekļauta koraļļu rifos, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 2 m.
minerālaugsna Minerālaugsne.
minerālzeme Minerālaugsne.
augsnes aizstājēji minerāli vai organiski substrāti, kuros izvietojas augu sakņu sistēma, ja augus audzē bez augsnes (piem., pakaišu kūdra, perlīts); augiem vajadzīgos barības elementus piegādā ar barības vielu šķīdumu; izmanto zinātniski pētnieciskajā darbā, praksē galvenokārt segtajās platībās.
magnija minerālmēsli minerālmēsli, kuru galvenais augu barības elements ir magnijs (Mg); magnija–amonija fosfāts, dolomītmilti, cementa putekļi, degakmens pelni un Sauriešu ģipšakmens; lieto visiem kultūraugiem mālsmilts un smilts augsnēs, ja tajās magnija oksīda ir mazāk par 7–8 mg/100 g.
fosfoģipsis Minerālmēslu (precipitāta, amofosa) rūpniecības blakusprodukts, pelēks vai gaiši pelēks smalks pulveris, ko izmanto kā mēslojumu gk. māla augsnēm.
trona Minerāls (Na2CO3 NaHCO3 2H2O), kas veidojas no ogļskābes sālīm, gk. nogulsnējoties atsevišķos ezeros.
lāseņi Minerālu veidojumi, kas izgulsnējas no aukstiem mineralizētiem ūdeņiem gk. alās.
ilūvijs Minerālvielas un organiskās vielas, ko nokrišņu ūdeņi ieskalojuši augsnes dziļākā horizontā vai iežos.
katla akmens minerālvielu nogulsnējumi uz katlu sienām, kuri rodas, vārot ūdeni.
integrālshēma Miniatūra elektroniska ierīce no pusvadītāju materiāla ar daudziem komponentiem (tranzistoriem, diodēm, pretestībām, kondensatoriem u. c.), viss izgatavots vienā procesā silīcija plāksnītē; integrālā shēma, mikroshēma.
pirmais kosmiskais ātrums minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu - 7,9 km/s; riņķa ātrums.
riņķa ātrums minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu; pirmais kosmiskais ātrums.
cirsmu piesliešanās laiks minimālais laiks gados (ieskaitot ciršanas gadu), pēc kura atļauts cirst izcirtumam blakusesošo cirsmu; tas parasti atbilst periodam, kad jaunais apmežojums sasniedzis Meža atjaunošanas noteikumu prasības.
varavīkšņot Mirdzēt varavīksnes krāsās; daudzkrāsaini mirdzēt.
aizmirgot Mirgojot izplesties, aizsniegties.
mirstības varbūtība mirstības tabulu rādītājs; attiecība starp mirušo skaitu kādā vecuma intervālā un šī intervāla sākuma vecumu sasniegušo skaitu.
Izīdas kults mistēriju reliģija, kuras pamatā ir mīts par Izīdu un Ozīrisu, kas bija īpaši populārs Romas pasaulē sākot ar 1. gs.; kulta liturģija sniedz glābšanos no juteklības, ko ar dievietes žēlastību ir iespējams izjust iniciētajiem.
kviētisms Mistiska mācība, kas sludināja, ka dievbijība sasniedzama ar samierināšanos (sevišķi izplatīta 17. gs.).
Scilla mischtschenkoana Miščenko zilsniedzīte.
izzibsnīt Mitēties zibsnīt.
relatīvais koksnes mitrums mitrā koksnē esošais ūdens daudzums, ko izsaka procentos no mitras koksnes masas; parasti lieto kurināmās koksnes raksturošanai.
sarkanzeme Mitra subtropu klimata ietekmē platlapju, mežos, tropu savannās veidojusies augsne, kam ir dzelzs oksīdu radīta sarkana, oranža krāsa.
koksnes piesūcināšana ar difūzijas paņēmienu mitras koksnes apstrāde vai piesūcināšana ar ūdenī šķīstošiem aizsarglīdzekļiem difūzijas ceļā.
avoksnijs Mitrs (par zemi, augsni).
augsnes mitrināšana mitruma ievadīšana augsnē.
žāvēšanas kritiskais punkts mitruma pakāpe papīrā, kuru sasniedzot, pastāvīgais žūšanas ātrums sāk samazināties.
brīvais koksnes mitrums mitrums koksnes šūnu dobumos (makrokapilāros) vai koksnes mitrums virs šķiedru piesātināšanas mitruma.
higroskopiskais koksnes mitrums mitrums, kuru koksne uzsūc no apkārtējās vides (gaisa, tvaika, dūmgāzēm), vai saistītais mitrums.
koksnes līdzsvara mitrums mitrums, uz kuru tiecas žūstoša koksne, ja to iztur vidē ar nemainīgiem parametriem (temperatūru un gaisa mitrumu).
atmiecēta miza miza un koksne pēc miecvielu ekstrahēšanas.
atmiecēta koksne miza un koksne pēc miecvielu ekstrahēšanas.
lūks Mizas sloksne, kas plēsta, piemēram, no augoša kārkla, liepas un ko parasti izmanto pinumiem.
mizošanas atliekas mizas, krijas, koksnes un stumbru perifērijas daļiņas, kas rodas, kokmateriālu mizojot.
mizotājs Mizošanas mašīna - darbmašīna mizas noņemšanai no koksnes (galvenokārt no apaļkoku) virsmas.
maksi mode mode, kurai ir raksturīgas kleitas, svārki, mēteļi, kas sniedzas aptuveni līdz potītēm.
džailo Modernā tūrisma paveids Vidusāzijā, kas sniedz iespēju cilvēkiem aizbēgt no civilāzijas un padzīvot nomadnieku jurtās gandrīz pirmatnējos apstākļos - vismaz bez elektrības un mobilajiem sakariem.
lignamons Modificēta koksne, kas iegūta, plasticējot ar amonjaku ķīmiski mehāniskās modificēšanas ceļā.
metalizēta presēta koksne modificēta presēta koksne, ko iegūst, piepildot ar metāliem presēto koksni.
koksnes modificēšanas efekts modificētas koksnes īpašību attiecība pret izejas koksnes analoģiskajām īpašībām.
jūras urbēji moluski un vēžveidīgie, kas bojā koksni, kura atrodas jūras ūdenī.
maiņas monēta Monēta, kuras nominālvērtība pārsniedz nosacīto dārgmetāla vērtību tajā.
Podoces hendersoni Mongolijas tuksnešsīlis.
ulgerči Mongoļu ulgeru teicēji, kas sniedza izpildījumu mūzikas pavadījumā.
cephalosporium Monīliju dzimtas ģints, saprofīti augsnē, uz augu atliekām, Latvijā konstatētas 6 sugas.
pedions Monoedrs, kristāla forma, kas sastāv tikai no vienas plāksnes; parasti noslēdz piramidālo kridtāla formu pamatus vai arī vairāki kopā veido vienu saliktu formu.
morālās sankcijas morālas nosodīšanas sekas un līdzekļi: cilvēka vai grupas izolācija, izmantojot ignorēšanu, etiķešu piemērošanu, palīdzības nesniegšanu utt.
lokālmorēna Morēna, kurā daudz vietējo pamatiežu materiāla, kas nogulsnēts netālu no atraušanas vietas.
samudžināt Mudžinot padarīt nekārtīgu, grūti atšķetināmu, iztaisnojamu (ko, piemēram, diegus, dzijas u. tml.); nekārtīgi savīstīt (piemēram, drānu).
mufeļceplis Mufeļkrāsns.
sliekabinieki Mugurkaulnieku klases abinieku kārta ("Apoda"), tārpveidīgie garumā no 30 cm līdz 1,2 m ar attīstītu ožu un tausti, dzīvo gk. mitrā augsnē, arī ūdenī, tropos.
barakuda Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kefalveidīgo kārtas suga ("Sphyarena barracuda"), līdakai līdzīga plēsīga zivs, bīstama arī cilvēkiem, sasniedz 3 m garumu, dzīvo siltās jūrās.
metenterons Mugurzarna, embrija entodermas caurulītes daļa, no kuras attīstās gk. resnā zarna; to apasiņo gk. apzarņa apakšējā artērija.
Udas muiža muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līksnas pagastā.
konfederācija Muižnieku apvienība politisku mērķu sasniegšanai (Polijā no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam).
junkurs muižnieku dēls Prūsijā, vēlāk tā sauca konservatīvos muižniekus, dižciltīgos virsniekus un lielos zemes īpašniekus Vācijā, un šis nosaukums ieguva nievājošu nokrāsu.
hesihasti Mūki, kas caur koncentrēšanos un apcerēm centās sasniegt dievišķās gaismas klātbūtni; kustība radās 14. gs.
mukls Muklains; staigns, pārmēru mitrs (par augsni), purvains.
dumūksnis Muklājs, slīksnājs meža biezoknī.
sējumu nosegšana mulčēšana — augsnes virsas noklāšana ar dažādiem materiāliem.
MMS multivides ziņojumapmaiņas pakalpojums, kas ļauj mobilajā tīklā (uz mobilo tālruni un no tā) nosūtīt ziņas, kas ietver multivides saturu; šis standarts paplašina pamata SMS (_Short Message Service_) iespējas, ļaujot apmainīties ar īsziņām, kuru garums pārsniedz 160 rakstzīmes un var nodrošināt dažādus multivides veidus, tostarp līdz četrdesmit sekundēm video, vienu attēlu, slaidrādi no vairākiem attēliem vai audio.
kapturs mūra dūmu un tvaiku uztvērējs virs plīts, kas būvēta maizes krāsns priekšā.
šķilte Mūra siena, kas norobežo krāsni virtuvē vai vannas istabā.
krāsnsaugša Mūrētas krāsns (1) augša.
pusceplis mūrītis gar (māla) krāsns sāniem.
pārts Mūrītis pie krāsns.
done Mūrītis rijas krāsns sānos.
čunča Mūrītis, gar krāsni mūrēts sols, kas krāsni kurinot sasilst.
vesaklis Mūrītis, mūrēts krāsns sols.
zviedene Mūrnieka darbarīks - neliela trīsstūrveida plāksne ar izliektu kātu un rokturi; ķelle (1).
ķelle Mūrnieka darbarīks - neliela trīsstūrveida plāksne ar izliektu kātu un rokturi.
Murzūka Murzūkas idhāns - smilšu tuksnesis Sahārā (arābu val. "Idenhan Murzuq"), Lībijas dienvidrietumos, platība - \~200000 kvadrātkilometru.
starptautiskā Krišnas apziņas biedrība mūsdienu hinduistu bhakti kults, kas ir ļoti izplatīts Eiropā un Amerikā, ticīgie dzeltenās drānās un noskūtām galvām dzied mantru "Harē Krišna", kas ļauj viņiem sasniegt ekstātisku vienotību ar Dievu.
stiepējmuskulis Muskulis, kas locītavās rada iztaisnošanas kustību.
intramuskulārie tauki muskuļos, starp muskuļaudu kūļiem un muskuļu šķiedrām nogulsnētie taukaudi.
osificējošais miozīts muskuļu pārkaulošanās kā kalcija sāļu nogulsnēšanās sekas.
mūspusietis Mūspusnieks - runātāja vai rakstītāja dzimtā novada cilvēks.
Pērļupīte Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes novadā, garums - 39 km (Latvijā 6 km, Latvijas un Igaunijas robežupe 2 km), kritums - 96 m, sākas no Trumulīša ezera pie Veclaicenes; Lakna; Laknas strauts; Sveķa upe; Sveķupe; Sloka.
Vaidava Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 72 km (Latvijā - 61 km), kritums - 114 m, iztek no Muratu ezera, kas atrodas uz Latvijas un Igaunijas robežas Alūksnes novada Ziemera pagastā.
Melnupe Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 73 km (Latvijā 58 km), kritums - 132 m, sākas Alūksnes augstienes dienvidrietumu daļā purvainos mežos Strautiņu apkaimē, ietek Mustjegi lejtecē; Pēterupe, Igaunijā saucas "Peetri".
šaila Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, gara taisnstūrveida šalle, kas apsieta ap galvu un apņemta ap pleciem; dupata.
dupata Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, gara taisnstūrveida šalle, kas apsieta ap galvu un apņemta ap pleciem; šaila.
divpadsmitnieki Musulmaņu šiītu grupējums, kas uzskata, ka 12. imams (musulmaņu vadītājs) nav miris un, pienākot pasaules galam, atgriezīsies kā mahdī ("pareizi vadītais"), lai uz Zemes nodibinātu miera un taisnības valstību.
stoma Mute, ieteka; augiem atvārsnīte.
lūdzība mutiski vai rakstiski izteikts [lūgums]{e:56786}; [lūgsna]{s:1249}
ievelties Mutuļiem ieplūst (kur iekšā) - parasti par tvaiku, gaisu, sniegu.
izvelties Mutuļiem izplūst, izvirzīties (parasti par tvaiku, gaisu, sniegu).
novelties Mutuļiem virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - parasti par tvaiku, gaisu, sniegu.
botāniskais muzejs muzejs, kur glabā un eksponē dažādus augu valsts objektus (augļus, sēklas, koksnes gabalus u. tml.).
panmelodions Mūzikas instruments ar metāliskām plāksnītēm, kuras ar taustiem sit pret kādu veltnīti.
taustiņinstruments Mūzikas instruments, kuru spēlē ar taustiņu (klaviatūras) palīdzību, neatkarīgi no skaņas radīšanas veida (pneimatiski, ar stīgām, stikla plāksnītēm utt.).
melodions Mūzikas kastīte: ar klaviatūru un stāvām metāla plāksnēm, gar kurām trinas vilenis.
koncertants Mūziķis, kas sniedz koncertu, koncertē.
makviss Mūžzaļo cietlapju krūmu, dzeloņkrūmu un zemu koku audzes silikātaugsnēs mežu izcirtumu vietās Vidusjūras piekrastē; vietējais nosaukums Itālijā - mačija, Spānijā - matorāls, Ziemeļamerikā - čaparels, Dienvidamerikā - espināls, Austrālijā - skrebs.
gvajaks Mūžzaļš Amerikas tropu koks un krūmi ar cietu, blīvu koksni, kurā ir ēteriskas eļļas un daudz sveķu; tos izmanto mašīnbūvē un medicīnā.
mastikss Mūžzaļš koks vai krūms, kam ir plūksnainas lapas, sīki tumšsarkani ziedi un kas satur daudz sveķainu vielu.
santalkoks Mūžzaļš santalu dzimtas pusparazītisks koks ("Santalum album") ar ļoti smaržīgu koksni; baltais santals.
badakakts Nabadzīgs apvidus; apvidus, kur ir neauglīga augsne.
badkakts Nabadzīgs apvidus; apvidus, kur ir neauglīga augsne.
mansafa Nacionālais ēdiens Jordānijā un arī citās Austrumu zemēs, ko gatavo no jēra gaļas, kas sautēta jogurta mērcē un tiek pasniegta kopā ar rīsiem.
Etošas nacionālais parks nacionālais parks Āfrikas dienvidu daļā, Namībijas ziemeļos, platība 67000 kvadrātkilometru, dibināts 1958. g., vidusdaļā solončaks, sālszāļu tuksnesis, dzeloņainu krūmu audzes, akāciju, eiforbiju savannas, antilopes, zebras, žirafes, ziloņi, lauvas, gepardi, leopardi, tumšie degunradži, strausi.
Plitvices ezeru nacionālais parks nacionālais parks Horvātijā, Likas-Seņas županijā, Mala Kapelas kalnu grēdā 508-639 m vjl., izveidots 1949. g., unikālā 16 karsta ezeru kaskādes aizsargāšanai, aizsargājamās teritorijas platība sasniedz 296,85 km^2^, teritorijā atrodas ap 160 ūdenskritumiem, no kuriem augstākais ir 76 m.
Ansas-Borego tuksneša štata parks nacionālais parks Kalifornijas štata dienvidos (_Anza-Borrego Desert State Park_), Kolorādo tuksneša rietumu malā.
asidols Naftēnskābju maisījums; tumšs, eļļains šķidrums, ko lieto koksnes impregnēšanai, sveķu šķīdināšanai u. c.
pūpēžu naksnene naksneņu ģints suga ("Asterophora lycoperdoides").
parazītiskā naksnene naksneņu ģints suga ("Asterophora parasitica", syn. "Nyctalis parasitica").
nakšņains Naksnīgs (1).
naksnains Naksnīgs (2).
nakšņains Naksnīgs (2).
naksnains Naksnīgs.
kartupelis Nakteņu sugas kultūraugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem.
naktsvidus Nakts vidus; laika posms starp pusnakti un agru rītu.
Mēness nakts nakts, kad spīd (parasti pilns) Mēness; mēnessnakts.
vidnakts Naktsvidus, pusnakts.
metrdotels Nama, viesnīcas pārvaldnieks.
naris Narītis - maza zālīte sīkām lapiņām un dzelteniem ziediem ar resnu sakni, kas aug sausās pļavās.
rektālā narkoze narkoze, ko izraisa, ievadot narkozes līdzekli taisnajā zarnā.
sākumnarkoze Narkoze, ko izraisa, ievadot taisnajā zarnā, vēnā vai muskulī īslaicīgas darbības narkozes līdzekli, lai nodrošinātu mierīgāku slimnieka iemigšanu inhalācijas narkozes laikā; bazālā narkoze; ievadnarkoze.
ievadnarkoze Narkoze, ko izraisa, ievadot taisnajā zarnā, vēnā vai muskulī īslaicīgas darbības narkozes līdzekli, lai nodrošinātu mierīgāku slimnieka iemigšanu inhalācijas narkozes laikā; bazālā narkoze; sākumnarkoze.
bazālā narkoze narkoze, ko izraisa, ievadot taisnajā zarnā, vēnā vai muskulī īslaicīgas darbības narkozes līdzekli, lai nodrošinātu mierīgāku slimnieka iemigšanu inhalācijas narkozes laikā.
snātane Nātns lakats, seģene, villaine; snātne.
snāte Nātns lakats, seģene, villaine; snātne.
snātine Nātns lakats, seģene, villaine; snātne.
izmaksa naudā izteikts materiālo vērtību un ražošanas pakalpojumu patēriņš vienā pārskata periodā, kas nepieciešams pamatdarbības produkcijas, sniegto pakalpojumu radīšanas un realizēšanas procesā.
drošības nauda nauda vai vērtības, ko jebkura cita fiziska vai juridiska persona nodod izziņas iestādes, prokurora vai tiesas depozītā (glabāšanā), lai nodrošinātu aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā ierašanos pēc izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) aicinājuma, kā arī to, ka viņš netraucēs patiesības noskaidrošanai krimināllietā un neturpinās noziedzīgas darbības.
adatu nauda nauda, ko vīrs izsniedza sievai "kabatas izdevumiem un adatām".
aizņēmums pret ķīlu naudas aizņemšanās, kā drošības garantiju piedāvājot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu; aizņēmums parasti nepārsniedz 50-60% no īpašuma vērtības.
pensija Naudas līdzekļi, ko regulāri izsniedz gados veciem, kā arī pilnīgi vai daļēji darba spējas zaudējušiem pilsoņiem viņu materiālai nodrošināšanai.
pabalsts Naudas līdzekļi, kurus (kādam) izsniedz, lai materiāli palīdzētu.
kredīts Naudas līdzekļu, preču, pakalpojumu sniegšana uz parāda, uz nomaksu; šādā veidā sniegti naudas līdzekļi, preces, pakalpojumi.
panzija Naudas summa, ko noteiktu vecumu sasniedzis, darba nespējīgs cilvēks saņem dzīvošanai; pensija.
rokasnauda Naudas summa, ko viena līgumslēdzēja puse izsniedz otrai par noslēgtā līguma pierādījumu, kā arī par tā izpildījuma nodrošinājumu.
marka Naudas vienība (Bosnijā-Hercegovinā; Vācijā un Somijā līdz 2002. g. 1. janvārim); attiecīgā naudas zīme, monēta.
ažio Naudaszīmju, vekseļu, vērtspapīru kursa novirzīšanās no to nominālvērtības vai paritātes uz pārsniegšanas pusi.
Ļesnie Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļesnije" nosaukuma variants.
Lesnī Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļesnije" nosaukums latgaliski.
Detvelija Nāves ieleja ("Death Walley") Mohaves tuksneša ziemeļos, ASV.
navigācijas trīsstūris navigācijas instruments, kas izgatavots no caurredzama materiāla kā vienādsānu taisnleņķa trīsstūris ar iedalījumu grādos, turklāt tam nullpunkts atrodas hipotenūzas vidū.
vadlīnijas ugunis navigācijas ugunis, ar kurām aprīkota vadlīnija - tās ir divas ugunis, kas krastā novietotas dažādā augstumā un tā, lai taisne, kura tās savieno, būtu kuģuceļa (fārvatera) turpinājums.
arkla nazis nazis, kas atgriež aramsloksni vertikālā plaknē un izveido gludu vagas sienu.
Nāzupju pilskalns Nāzupu pilskalns Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
urbināt Ne visai intensīvi kopt, apstrādāt (zemi, augsni).
soknajs Neaizsalstošs dūksnājs, muklājs.
esplanāde Neapbūvēta vieta starp cietoksni un pilsētu.
ierakstīts sūtījums neapdrošināta korespondence, ko pastā reģistrē un sūtītājam izsniedz kvīti, bet adresātam izsniedz pret parakstu.
nesāts Neapmierinātība (ar iegūto, sasniegto).
candars Neapstrādāts, resns spieķis, īpaši tāds ar ko ubagi staigā.
tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot).
leontiaze Neārstējama galvas kausa slimība: visi galvas kauli neatturami pieņemas resnumā.
vārtsargs Neatkarīga fiziska vai juridiska persona, kas institucionālajiem investoriem sniedz konsultācijas par riska kapitāla investīciju projektiem.
ārējais revidents neatkarīga persona, kura revidē uzņēmuma finansu pārskatus un sniedz par tiem savu atzinumu.
iekšējais audits neatkarīga un objektīva darbība, kuru veic iekšējais auditors un kuras mērķis ir pilnveidot ministrijas vai iestādes darbību, sistemātiski pārbaudot un novērtējot ministrijas vai iestādes iekšējās kontroles sistēmas kvalitāti un efektivitāti un sniedzot ieteikumus šīs sistēmas pilnveidošanai.
izkarot Neatlaidīgā darbībā, pārvarot šķēršļus, grūtības, iegūt, sasniegt (piemēram, kādu stāvokli); neatlaidīgā darbībā, pārvarot šķēršļus, grūtības, panākt, ka iespējams realizēt (kādu pasākumu).
sturmēt neatlaidīgi, enerģiski tiekties ko sasniegt.
psihiskā veselība neatņemama un būtiska veselības sastāvdaļa, kas ir priekšnoteikums indivīda spējai īstenot savu potenciālu un pilnveidoties, veiksmīgi tikt galā ar ikdienas stresu un produktīvi strādāt, sniedzot ieguldījumu kopējās labklājības veicināšanā.
nobastot Neattaisnoti neierasties (parasti skolā).
proguls Neattaisnots darba kavējums.
nektārlapa Neauglīga putekšņlapa vai pārveidojusies vainaglapa, kam ir īpaši dziedzeri - nektāriji, sekmē svešapputi, jo pievilina ziediem apputeksnētājus.
bambeļsmilkte Neauglīga smilts augsne, kur mēdz dzīvot dažādas vabolītes.
posns Neauglīgs (par augsni).
pusts Neauglīgs (par augsni).
švaks Neauglīgs (par zemi, augsni); nemēslots.
kārns Neauglīgs, liess (par augsni).
atgarēties Nedaudz atdzist, izkvēlojot oglēm (par krāsni); atgaroties.
atgaroties Nedaudz atdzist, izkvēlojot oglēm (par krāsni).
patiekties Nedaudz izstiepties, lai kaut ko aizsniegtu.
Saules kalni nedaudz lokveidīga reljefa kāpe Viduslatvijas zemienē, Siguldas novada Allažu pagastā, garums — \~ 4 km, relatīvais augstums vietām sasniedz vairākus desmitus metru, absolūtais augstums — 57 m vjl.
pačankāt Nedaudz uzirdināt (augsni) ar rokām (ravējot vai pirms stādīšanas).
paslūtēt Nedaudz, mazliet braukt ar ragavām pa ceļu, kur maz sniega.
pašķēpelēt Nedaudz, mazliet šķipelēt (sniegu).
tabernākulu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; Sukots jeb būdiņu svētki.
Sukots Nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu jeb būdiņu svētki.
Būdiņu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu svētki jeb Sukots.
plederēt Nedroši iet, pārvietoties (piemēram, pa dziļu sniegu vai ledu).
snaudiens Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu; snauda.
dzeltenās lapas neformāls interneta pakalpojumu un pakalpojumu sniedzēju saraksts (datu bāze), kurā iekļauta informācija par piedāvātajiem pakalpojumiem un piekļuvi tiem.
laimēties Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam kādu apstākļu, nejaušības dēļ; beigties bez nepatīkamām sekām.
flešbeks Negaidīts psihodēlisko narkotiku iedarbības uzplaiksnījums, lai gan pašas narkotikas jau ilgu laiku nav lietotas (angļu "flashback").
dižkuņģis Negausis, resnis.
ciklēšana Negludumu nokasīšana no koksnes virsmas.
ņerkāties Negribēt ēst pasniegto ēdienu (par bērnu).
negrūsnība Negrūsnības periods - laiks no dzemdībām līdz jaunai grūtniecībai.
nefas Neģēlība, netaisnība, noziegums.
baranka Neieskaitīts rezultāts, ieskaitāma rezultāta nesasniegšana (sporta sacīkstēs; vērtējums par mācību darbu skolā vai augstskolā).
aizlīkot Neiet taisni, bet taisīt līkumu.
Lapsiņa neievērojams debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Vulpecula", saīsinājums "Vul") Piena Ceļā uz dienvidiem no Gulbja, Latvijā redzams vasarā; spožākā zvaigzne Lapsiņas α sasniedz tikai 4,4. zvaigžņlielumu.
atsnauda Neilga atpūta, snauda (parasti pēc kāda darba vai ēdienreizes).
nosnausties Neilgu laiku snaust.
uzsnigt Neilgu laiku, arī reizēm snigt.
padarboties Neilgu laiku, mazliet darboties, lai sasniegtu kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi.
padauzīt Neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko pa ko), lai radītais troksnis pievērstu uzmanību.
pakārstīt Neilgu laiku, mazliet kārstīt; arī pasnaikstīt.
pakārstīties Neilgu laiku, mazliet kārstīties; arī pasnaikstīties.
pamēģināt Neilgu laiku, mazliet mēģināt (ko izdarīt, sasniegt).
parunāt Neilgu laiku, mazliet runāt (ar kādu), cenšoties sasniegt kādu rezultātu, vienoties par ko u. tml.
pasnaikstīt Neilgu laiku, mazliet snaikstīt.
pasnaikstīties Neilgu laiku, mazliet snaikstīties.
pasnauduļot Neilgu laiku, mazliet snauduļot.
pasnaust Neilgu laiku, mazliet snaust.
patusnīt Neilgu laiku, mazliet tusnīt.
pagriezties Neilgu laiku, mazliet virpuļot (par sniegu, smiltīm u. tml.).
platsmeceris Neīstie smecernieki - visēdāju vaboļu dzimta ("Anthribidae"), >3000 sugu, Latvijā konstatētas >7 sugas, vaboles 2-10 mm garas, sastop uz augiem, kāpuri zem mizas, trūdošā augsnē, sēklās.
ketosteroīds Neitrālo steroīdu grupas apzīmējums, kurā ir ketogrupa pie 17. oglekļa atoma; tā dod raksturīgu sarkanu krāsu ar m-dinitrobenzolu alkāliskā šķīdumā; virsnieru garozas un dzimumdziedzeru steroīdu metabolīti.
aizturēt Neizsniegt vai neizmaksāt noteiktā termiņā, atliekot izsniegšanu, izmaksu uz kādu laiku.
slēgt kredītu neizsniegt vairs kredītu.
cila Neizstrādāta augsne, kurā ir blīvas zemes pikas.
tambuks Neizveicīgs cilvēks (vai zirgs) ar resnām kājām.
zaļš Neizžāvēts, nesen cirsts (par koksni, malku).
neredzēt kā savas ausis nekad neieraudzīt; neiegūt, nedabūt, nesasniegt; netikt kaut kur.
neiekopts Nekultivēts (par augsni).
sniega palikas nekustīgi sniega, firna un ledus sakopojumi vietās, kas pasargātas no vēja un tiešas saules staru iedarbības, saglabājas ilgāk par apkārtējo sezonālo sniega segu.
bļuršķis Nelabas izcelsmes troksnis.
lauku attīstība nelauksaimniecisko produktu ražošana lauku teritorijā, kā arī ar ūdens un zemes resursu izmantošanu saistīto pakalpojumu sniegšana un lauku ainavas saglabāšana.
kluncains Nelīdzens, ar paresninājumiem (par dziju).
kluncaiņš Nelīdzens, ar paresninājumiem (par dziju).
pumpulains Nelīdzens, negluds, ar paresninājumiem (par dziju).
pumpulaiņš Nelīdzens, negluds, ar paresninājumiem (par dziju).
pumpuļains Nelīdzens, negluds, ar paresninājumiem (par dziju).
šopains Nelīdzens, punains (par koksni); tāds, kam ir bojājumi vairākās vietās.
neokoloniālisms Nelīdztiesīga ekonomisko un politisko attiecību sistēma, kas veidojas starp spēcīgāk un vājāk attīstītām valstīm; sniegdamas mazattīstītām valstīm ekonomisku, tehnisku, militāru vai cita veida palīdzību, attīstītās valstis var ietekmēt to iekšpolitisku, radīt atkarību no palīdzības sniedzējām valstīm.
dizainviesnīca Neliela (līdz aptuveni 100 numuriem), neatkarīga un ar lielām ķēdes viesnīcām konkurējoša izmitināšanas iestāde, kuras atšķiras ar individuālu pieeju klientu apkalpošanā, kas var izpausties numuru dizainā, iekārtojumā un attieksmē pret klientu ar mērķi viesnīcā radīt īpašu, intīmu gaisotni.
lodziņš Neliela atvere (piemēram, iekārtas, ierīces korpusā), kas segta ar caurredzamu plāksni.
roņķis neliela auguma resns, neveikls cilvēks, arī šāds kustonis.
čilksts Neliela auguma, kalsns vīrietis.
dzelztiņa Neliela dzelzs plāksnīte, kas pieskrūvēta pie atvilktnēm un skapju durvīm atslēgas cauruma aizsardzībai.
dzelztiņš Neliela dzelzs plāksnīte, kas pieskrūvēta pie atvilktnēm un skapju durvīm atslēgas cauruma aizsardzībai.
čenčele Neliela dzijas šķipsna.
vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piemēram, iepazīstoties).
lipsītis Neliela koka lāpstiņa ar ko apziež plāceni pirms ievietošanas krāsnī.
taupības krāsniņa neliela krāsns, kas patērē samērā maz kurināmā.
lipiens Neliela linu šķipsna, kas saslapināta vīšanai.
pečorka Neliela niša krāsns priekšējā vai sānu sienā sērkociņu, skalu u. tml. novietošanai.
ziloņcirslis Neliela pelēm līdzīgu Āfrikas zīdītāju kārta ar 1 dzimtu, kurā ir 28 sugas, dzīvnieciņi ar snuķim līdzīgu purniņu, ķermeņa garums - 15-60 cm ieskaitot asti.
planšete Neliela plāksne ar piestiprinātu papīru (topogrāfiskā plāna atzīmēšanai, kādu datu fiksēšanai u. tml.).
serdenis Neliela plastmasas vai metāla spole bez sānu plāksnēm kinolentes uztīšanai; biežāk lieto tikko attīstītas filmas uztīšanai, tā izvairoties no noberzumiem.
utilītprogramma neliela programma vai šādu programmu kopa, kas nodrošina papildpakalpojumus, ko nesniedz operētājsistēma.
elzene Neliela saite, ar ko pātagas ādas sloksne piestiprināta pie kāta.
klačs neliela sieviešu rokassomiņa, kas pēc formas atgādina maku, parasti ir bez plecu siksnas un rokturiem, bet mēdz būt ar ķēdīti siksnas vietā; bieži lieto kā aksesuāru svinīgos pasākumos; teātra somiņa
kartīte Neliela taisnstūrveida (parasti bieza) papīra vai kartona lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai (parasti kartotēkas pamatvienība).
aizkrāsne Neliela telpa aiz krāsns; slimnieku un vājinieku uzturēšanās vieta.
aizkrāsns Neliela telpa aiz krāsns; slimnieku un vājnieku uzturēšanās vieta.
tērce Neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; mitra, staigna ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdienos) tek šāda ūdenstece.
strauts Neliela ūdenstece, kas veidojas no pazemes, lietus vai sniega kušanas ūdeņiem.
paletes nazis neliela, elastīga trīsstūrveida plāksne (ar rokturi) krāsas noņemšanai, arī uztriepšanai (parasti eļļas glezniecībā).
krāsniņa Neliela, parasti pārvietojama, metāla krāsns, ko lieto, piemēram, dažādās pagaidu mītnēs.
plēksne Neliela, plāna, šaura plāksne.
nutācija nelielas periodiskas Zemes rotācijas ass svārstības, kas rodas tāpēc, ka mainās Mēness un Saules novietojums attiecībā pret Zemes ekvatoriālo paresninājumu, to periods ir 18,6 gadi un amplitūda 9,2 loka sekundes.
korinte Nelielas tumsnējas rozīnes bez kauliņiem.
Rizoforu dzimta nelieli mūžzaļi koki un krūmi (16 ģintis, 120 sugas) ar miecvielām bagātām mizām un lapām un izturīgu, cietu koksni, ko izmanto zemūdens būvēm.
kokskaidu granulas nelielos, cilindriskos gabaliņos sapresēta sasmalcināta koksne, kam salīdzinājumā ar malku un koksnes briketēm ir lielāks blīvums un enerģijas saturs; izmantojot šādas granulas ir vieglāk nodrošināt nepārtrauktu degšanu un mainīt degšanas režīmu.
skapsna Neliels (kā) daudzums; šķipsna.
kušķis Neliels (matu, spalvu) kopums; šķipsna.
pinkulis Neliels (parasti savēlies, matu, spalvu) kopums; šķipsna; kušķis.
šķipsts Neliels (vielas, pasīku priekšmetu) daudzums; šķipsna; šķipasts.
štipsts Neliels (vielas, pasīku priekšmetu) daudzums; šķipsna; šķipsts; šķipasts.
šķipasts Neliels (vielas, pasīku priekšmetu) daudzums; šķipsna.
podiņš Neliels cilindrveida augsnes kopums dēstu audzēšanai.
zipsna Neliels daudzums, ko var saņemt starp pirkstu galiem; šķipsna.
čipats Neliels daudzums, šķipsna.
truksnis Neliels daudzums, šķipsna.
špics Neliels dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs, garš, taisns apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
brigantīna Neliels divmastu burinieks ar taisnām burām priekšējā mastā un slīpām burām otrā mastā.
skapsnata Neliels gabals meža (skupsna), tīruma (skapsmata) un tml.
ļipsna Neliels gabals, daudzums, skranda, pika, līpsna.
župsnis Neliels klēpis; šķipsna; tik, cik ar trim pirkstiem var saņemt.
ķuģis Neliels krāsns kruķis.
sīkrūte Neliels kvadrāts (arī taisnstūris) uz kādas virsmas.
rovis Neliels padziļinājums krāsns mūrī (parasti silta ēdiena uzglabāšanai).
dagdaha Neliels persiešu ugunstemplis (taisnības vieta), kurā svētā uguns deg tieši uz klona.
lēkšķe Neliels plakans, salipis (piemēram, sniega, mitru netīrumu) veidojums.
lēkšķis Neliels plakans, salipis (piemēram, sniega, mitru netīrumu) veidojums.
spraudīte Neliels priekšmets, kas sastāv no īsa, smaila elementa un platas plāksnītes un ir paredzēts kā plāna piestiprināšanai pie cieta pamata.
ostērija neliels restorāns, krodziņš (parasti Itālijā); arī viesnīca.
plice Neliels sals bez sniega.
aizputene Neliels sniegputenis.
sniedzēns Neliels sniegs.
ierakstīšanas aizsargrobs neliels taisnstūrveida robs 5,25 collu lokanā diska malā, ko izmanto, lai to aizsargātu pret nesankcionētu vai nejaušu informācijas ierakstīšanu, kas var izraisīt vajadzīgo datu zudumu.
cukurtrauks Neliels trauks cukura pasniegšanai galdā.
kreimbļoda Neliels trauks krējuma pasniegšanai galdā.
kreimtrauks Neliels trauks krējuma pasniegšanai galdā.
krējumtrauks Neliels trauks krējuma pasniegšanai galdā.
pipartrauciņš Neliels trauks piparu pasniegšanai galdā; piparnīca.
piparnīca Neliels trauks piparu pasniegšanai galdā; pipartrauciņš.
sviestnīca Neliels trauks sviesta pasniegšanai galdā.
sālstrauks Neliels trauks vārāmā sāls pasniegšanai galdā, arī uzglabāšanai; sālnīca.
sālnīca Neliels trauks vārāmā sāls pasniegšanai galdā, arī uzglabāšanai; sālstrauks.
vērags Neliels viļņveida veidojums smilšainā, seklā piekrastes gultnē; ripsna (2).
skāļa Neliels, apaļš koka trauks (ko parasti izgatavo no liepas koka sloksnītēm) ar plāna dēlīša dibenu un vāciņu.
skabarga Neliels, ass, smails atlūzis vai viegli atlūstošs (koksnes, retāk metāla) gabals.
šeuhcerijas Neliels, kails, ilggadīgs viendīgļlapju augs, zarotu stublāju, taisnām īlenveidīgām lapām un dzelteni zaļiem ziediem ķekarā, purvos.
buksuss Neliels, mūžzaļš dienvidzemju koks ar ļoti cietu koksni.
tase Neliels, parasti keramikas (kafijas, tējas u. tml.) dzeramais trauks, kam ir osa un ko, pasniedzot galdā, novieto uz apakštases.
kāpa Neliels, sniegputeņa veidots, sniega sanesums uz ceļa.
kārpa Neliels, sniegputeņa veidots, sniega sanesums uz ceļa.
ravēklis Neliels, zarains metāla darbarīks, ar ko ravējot uzirdina augsni.
Tjuļeņju salas nelielu, zemu salu arhipelāgs Kaspijas jūras ziemeļaustrumos, Kazahstānā, sastāv no 4 salām (lielākā - Kulali sala - 68 kvadrātkilometri), smiltis, māli, pustuksnesis, zveja.
kaktuss Neļķu rindas dzimta ("Cactaceae"), daudzgadīgs sukulents, kas aug sausos apgabalos, arī sausā augsnē un kam parasti ir dzeloņains dažādas formas stumbrs un krāšņi dažādas krāsas ziedi.
balandaugi Neļķu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, retāk kokaugi, lapas vienkāršas, ziedi sīki, zaļgani, apputeksnē vējš, auglis riekstiņš, retāk ogveidīgs.
palikt Nemainīt, saglabāt (stāvokli, kad kas nav paveikts, sasniegts u. tml.); nemainīties, tikt atstātam (stāvoklī, kad kas nav paveikts, sasniegts).
samocīt Nemākulības, paviršības u. tml. dēļ sabojāt, padarīt nekvalitatīvu, parasti pilnīgi (piemēram, produktu, augsni).
pielipenis Nemākulīgi, vaļīgi vērpjot radies paresninājums pavedienā.
pielips Nemākulīgi, vaļīgi vērpjot, radies paresninājums pavedienā.
pieļips Nemākulīgi, vaļīgi vērpjot, radies paresninājums pavedienā.
stublājnematode Nematožu klases ģints ("Ditylenchus"), sīkas nematodes, kas parzitē gk. augu stublājos un izraisa to deformēšanos - paresnināšanos, pundurformu veidošanos.
rimstīties Nemierīgi stāvēt, dīdīties, snaikstīties (par zirgu).
rida nemiers, troksnis, rīboņa.
makrostomija Nenormāli liela mute; iedzimts mutes spraugas paplašinājums vaigā, kas ekstrēmos gadījumos sniedzas līdz ausīm.
hipogigantosoma Nenormāli liels augums, kas tomēr nesasniedz gigantismu.
pahiakrija Nenormāls kāju un roku pirkstu resnums, ādas sabiezējums locekļos.
vairāki Nenoteiktā, (samērā) nelielā skaitā, kas pārsniedz divus.
žņergoņa Nenoteikts troksnis.
vairāki Nenoteikts, (samērā) neliels (parasti cilvēku) skaits, kas pārsniedz divus; arī nedaudzi (no visiem vai daudziem līdzīgiem); ne visi; daži (2).
čapte Nenoteikts, neliels daudzums; šķipsniņa.
obiter dictum neoficiāls tiesneša izteikums prāvas vai sprieduma nolasīšanas laikā; apspriestajā jautājumā nesvarīga, starp citu izteikta piezīme.
Asnes apmetnes neolīta un agrā bronzas laikmeta dzīvesvietas, kas atrodas Asnes krastā \~1 km no tās ietekas Lubāna ezerā.
dolmeni Neolīta un bronzas laikmeta kapenes - milzīgi stāvus paslieti akmeņi, kas pārsegti ar vienu vai vairākām akmens plāksnēm.
ubaga kumosi neparasti lielas sniegpārslas.
kā olekti norijis neparasti, nedabiski taisni, stīvi, kokaini.
irigācijerozija Nepareizas apūdeņošanas radīta sīko augsnes daļiņu un augu barības vielu izskalošanās un aiznese.
tapirs Nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar aptuveni 2 metrus garu, reti apmatotu ķermeni, īsām kājām un nelielu kustīgu snuķi.
meža resursu atražošana nepārtraukta ilgtspējīga mežsaimnieciskā darbība, kas saistīta ar visu patērējamo daudzveidīgo meža materiālo un ekoloģisko vērtību atjaunošanu un apsaimniekošanu (koksnes, sveķu, ogu, sēņu, riekstu, medījamo dzīvnieku u. c. ieguvi un biosfēras vitalitātes nodrošināšanu).
tuneļkrāsns Nepārtrauktas darbības rūpnieciska krāsns, kurā apdedzināmais materiāls (parasti ķieģeļi, keramikas izstrādājumi) tiek virzīts cauri karstām dūmgāzēm un kurai ir tuneļveida darba telpa.
finieru rullīšžāvētava nepārtrauktas darbības žāvētava, kur finierloksnes žūst, pārvietojoties starp pāros rotējošiem rullīšiem, žāvēšanas aģentam cirkulējot finiera garenkustības vai šķērskustības virzienā, vai perpendikulāri finiera virsmai.
pārsēt nepārtraukti sējot pārsniegt kādu laika robežu.
draņķis Nepatīkami nokrišņi (lietus, arī lietus ar sniegu).
lerkšs Nepatīkams troksnis.
pļerkstoņa Nepatīkamu skaņu troksnis.
Bičlija jodamēba nepatogēna amēba, kas parazitē cilvēka resnajā zarnā; pārtiek no mikrobiem; veido volutīnu un glikogēnu saturošas cistas, kas viegli saskatāmas joda šķīdumos.
dimensija Nepieciešamais koordinātu skaits telpā, kuras nosaka punkta stāvokli (uz taisnes - 1 dimensija, plaknē - 2, parastajā telpā - 3 dimensijas).
norādīšana nepieciešamo ziņu sniegšana, informēšana
transtaukskābe Nepiesātinātas taukskābes ar taisnas formas dubultsaites struktūru molekulā (E-izomērs), kas raksturīgas mākslīgi ražotām taukvielām.
apdegulis nepilnīgi pārogļojies koksnes gabals sausās pārtvaices vai kokogļu ražošanas procesa cietajā atlikumā - kokoglēs.
dīgstu vīte nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu "Fusarium", "Botrytis", "Alternaria" un "Rhizoctonia" sēņu izraisīta dīgstu un jaunu sējeņu slimība, ar ko slimo gk. skujkoku dīgsti un sējeņi kokaudzētavās; sēklas un dīgsti inficējas augsnē, sēklas vai nu neuzdīgst nemaz, vai arī pazeminās to dīgtspēja, sējeņi attīstās nevienmērīgi; pēc uzdīgšanas inficējas dīgstu un sējeņu saknes, kā arī stumbrs sakņu kakla apvidū nedaudz virs augsnes; stumbrs kļūst ūdeņains, nobrūnē, pūst, infekcijas vietā rodas iežmauga, sējeņi nolīkst pie zemes un iet bojā.
penicīliji Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas ģints ("Penicillium"), gk. saprofīti, kas izplatīti augsnē, uz dažādiem, gk. augu izcelsmes produktiem, visā pasaulē \~250 sugu, Latvijā konstatētas 35 sugas.
venteris Nerātns zēns; resns zēns.
plicināt Nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (kur) augu daudzumu; nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (augsnes) auglību.
ņerga Nesakarīgs troksnis, kņada.
zaļbriedā Nesasniedzot pilngatavību (par labību).
ūkoņa Neskaidrs troksnis, apslāpēta skaņa.
žargoņa Neskaidrs, skaļu sarunu u. tml. troksnis.
nesnaudule Nesnaudaļa.
rupja vara netaisna, varmācīga vara.
per nefas netaisni, ar pretlikumiskiem līdzekļiem.
kriuda netaisnība, pārestība, bēda.
netaisninieks Netaisnieks.
netaisnība Netaisnīga izturēšanās, rīcība, runa.
ekspluatēt Netaisnīgi izmantot citus cilvēkus savā labā.
netaisnīgai Netaisnīgi; arī nepatiesi.
netiesīgi Netaisnīgi.
Zoils Netaisnīgs, ļauns kritiķis, ķengātājs.
pārestīgs Netaisnīgs, netaisns.
netiesīgs Netaisnīgs.
netaisnots Netaisnots teksts - tāds teksts, kura malas ir nelīdzenas, t. i., kuram nav taisnojuma.
beztiesis Netaisns tiesnesis.
taisns kā zirga loks netaisns, paštaisns.
siksnas pārvads netiešais berzes pārvads, kurā griezes momenta pārnešanai starp vārpstām izmanto dzensiksnas (ir plakansiksnas, ķīļsiksnas un zobsiksnu pārvadi); lieto mašīnās un aparātos.
apsnausties Netīši, neviļus iesnausties.
fons Nevajadzīgi (skaņu) signāli (kādā signālu kopumā), piemēram, troksnis, kas pavada fonogrammas atskaņojumu.
aplaušana Nevajadzīgo auga daļu iznīcināšana noteikta mērķa sasniegšanai.
ieblūžģināt Neveikli, šļūcoši ar troksni ienākt.
klapcis Neveikls cilvēks, kas rada troksni ar savu apavu papēžiem.
klence Neveikls, resns cilvēks.
klince Neveikls, resns cilvēks.
pļumpīgs Neveikls, smagnējs; resns.
heterostilija Nevienāda garuma irbuļi dažādu vienas un tās pašas sugas auga eksemplāru ziedos, kas kavē pašapputeksnēšanos.
pārsmilga nevienāda resnuma dzija.
resngalvis Nevienādais resngalvis jeb nevienādā mūķene - mūķeņu dzimtas naktstauriņš, līdzīgs egles mūķenei, tikai melnīgsnējie laukumi un šķērssvītras uz priekšspārniem mazāk spilgtas, pat trūkst; kāpuri ir lapu koku kaitēkļi.
kuņģains Nevienāds, nelīdzens, ar paresninājumiem (par dziju, pavedienu).
nekristīgs Nevienlīdzīgs, netaisnīgs (par sadalījumu).
pārsmeldze nevienmērīga resnuma (parasti tievāka) vieta dzijā (kur savērpti dažāda resnuma diegi).
šļokāt Nevīžīgi iet, staigāt (piemēram, ar lieliem, nepiemērotiem apaviem); arī brist (pa ūdeni, dubļiem), radot troksni.
šļurkāt Nevīžīgi iet, staigāt (piemēram, ar lieliem, nepiemērotiem apaviem); brist (pa ūdeni, dubļiem), radot troksni.
Nidzgal Nīcgaļa muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līksnas pagastā.
bada tiesa niecīga daļa, iztikai visnepieciešamākais.
bezvējš niecīga horizontālā gaisa kustība, kuras ātrums nepārsniedz 0,5 sek.; bezvējains.
radikālā nefrektomija nieres izoperēšana kopā ar tās fasciju pēc iepriekšējas nieres artērijas un vēnas nosiešanas, ietverot virsnieru un visus reģionālos limfmezglus; izmanto nieres karcinomas gadījumā.
pavīknēt Nievājot smīnēt, vīpsnāt.
pavīpsnoties Nievājot smīnēt, vīpsnāt.
orītis Niša krāsns mūrī, iere (1).
denitrācija Nitrātu ekstrakcija no augsnes.
nivose Nivozs - ceturtais mēnesis franču revolūcijas kalendārā (sniega mēnesis).
jājampātaga No ādas sloksnēm pīta pātaga (jātniekam).
pagale No apaļkoka, arī no tā šķilas nozāģēts, parasti atskaldīts, neliels koksnes gabals, kas paredzēts kurināšanai.
ķeņģe No auduma sloksnēm pītas kurpes ar ādas zoli.
štripe No auduma vai ādas sloksnes veidota cilpa (zābaka iekšpuses augšmalā) zābaka uzvilkšanai.
taukaine no augsnes līmeņa uz augšu augošu sēņu ģints ("Sebacina").
sakņu atvases no augsnes virsējos horizontos augošu sakņu papildu pumpuriem augošās vasas, resp., pievasas, to ataugšanu veicina sakņu ievainošana.
jaka No bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
mākslīgās šūnas no bišu vaska ar šūnu valčiem izgatavotas vaska plāksnes ar iespiestām darbabišu šūniņu pamatnēm.
žakete No blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai vai līdz tai un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
celmu malka no celmu virszemes daļas un resnākajām saknēm sagatavotā malka.
vibrofons No dažāda garuma metāla plāksnītēm sastāvošs sitamais mūzikas instruments ar noteiktu skaņas augstumu.
fotogrāfiskais kadra formāts no fotoaparāta veida un izmantojamā fotomateriāla tipa atkarīgs negatīva vai diapozitīva laukuma taisnstūra lielums.
šlūžāt No kalna vai pa trepēm ar troksni noslīdēt.
piroskops No keramiskas masas izgatavota nošķelta trijstūra piramīda ar noteiktu deformācijas temperatūru, ko izmanto temperatūras noteikšanai keramisko materiālu apdedzināšanas krāsnīs.
klucīšslēdzene No koka gatavota durvju aiztaisāmā bulta ar taisnstūrveida robiem vienā malā un slēdzene ar atbilstošiem pretrobiem; kā arī sarežģītākas konstrukcijas koka slēdzenes.
zars koka vainagā no koka stumbra novirzīts pārkoksnējies sānu dzinums.
atgāze No krāsns aizejošās gāzes, kas rodas, sadegot kurināmam, kā arī apdedzināmā materiāla pārvērtībās (piem., ogļskābā gāze CO~2~ kaļķakmens apdedzināšanā, ražojot kaļķus).
relatīvās nepieejamības poli no krasta visgrūtāk sasniedzamie rajoni Arktikā un Antarktīdā.
tabuna zirgi no Krievijas ievesti zirgi, lieli, resnām kājām.
kvasīns No kvasijas koka koksnes iegūstama inde.
kvasols No kvasijas koka koksnes iegūstama inde.
kokogļu dedzināšanas krāsns no ķieģeļiem mūrēti dažādas formas aparāti, kuros realizē koksnes pārogļošanu
celmu atvases no lapkoku celmu snaudošiem, retāk papildu pumpuriem izaugušas, ātri augošas atvases, kas veido koku stumbrus.
sauts no lauku augiem (balandas, gārsas, nātres u. c.) vārīts vai krāsnī sautēts ēdiens.
lemeša priekšlobītājs no lemeša, vērstuves un statnes sastāvošs priekšlobītājs, kas, novietots katra arkla korpusa priekšā, nogriež aramsloksnes virskārtu un iegulda to vagas dibenā ar zāļaino pusi uz leju; arkla korpuss, kas pārvietojas aiz priekšlobītāja, nogriež aramsloksnes apakšējo daļu un apber ar to vagas dibenā ieguldītās nezāles un augu atliekas.
plauka No linu vai pakulu auduma vai dzijas atdalīta (vai atdalījusies) atsevišķa šķiedra, šķiedras daļa; plūksna.
plauks No linu vai pakulu auduma vai dzijas atdalīta (vai atdalījusies) atsevišķa šķiedra, šķiedras daļa; plūksna.
plūka No linu vai pakulu auduma vai dzijas atdalīta (vai atdalījusies) atsevišķa šķiedra, šķiedras daļa; plūksna.
stuburiņš No māliem gatavotas krāsns viena stūra balsta stabs, kas bija nepieciešams būvējot šādu krāsni istabas kaktā un pārējiem stūriem balstoties pie sienām.
smailnagla No metāla plāksnes veidota šķautņaina (parasti apavu) nagla ar smailinātu galu.
zemsega No meža nobirām un atmirušajiem augiem veidotais organisko atlieku slānis, kas klāj meža augsnes minerālo daļu.
augu valsts miecvielas no mizām, koksnes, lapām un stublājiem ekstrakcijas ceļā iegūtas vielas, kuras izmanto olbaltumvielu denaturācijai un ādu miecēšanai.
sadugāties no nogulsnēm kļūt duļķainam.
vējablūze No pabieza, blīva auduma šūts apģērba gabals (kas sniedzas līdz jostas vietai) ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm.
papiruss No papirusniedru stiebriem izgatavots materiāls, uz kura rakstīja senās tautas.
majolikas keramikas plāksnītes no parastajiem māliem gatavotas plāksnītes, ko nosedz ar necaurspīdīgu glazūru vai arī ar krāsainu glazētu mālu virskārtu.
zorbs No poliuretāna vai polivinilhlorīda izgatavota, ar gaisu pildīta bumba, kurā esošais cilvēks var tikt fiksēts ar īpašām siksnām.
cepelnieks No priedes zariem pagatavota krāsns slota.
bullis no resna koka izcirsta sile, ar kuru braukā pa ūdeni kā ar laivu.
slauts No resna ozola bluķa izdobta sile ar caurumu vienā galā, kas aiztaisāms ar tapu.
rokrokā No rokas rokā (dot, sniegt u. tml.).
plācenis No rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem gatavota, krāsnī cepta (parasti plakana, apaļas formas) maize; šāda maize ar, piemēram, olu, biezpiena, krējuma, ķimeņu maisījuma virsu.
standartobjekts No rūpniecības izstrādājumiem veidota objekta nosaukums, kuru mākslinieks pasniedz kā mākslas darbu.
virģele No salmiem un papīra sloksnēm izgatavotna vītne ko stiprina pie griestiem izdaiļojot telpas.
azbestcementa šīferis no sašķiedrota azbesta un cementa maisījuma presētas plāksnes – jumtu segmateriāls.
sniega vīrs no savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās); sniegavīrs.
sniegavīrs No savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās).
širas No siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā.
sirdsdibenīgs No sirds dziļumiem nākošs; sirsnīgs.
igla No sniega blokiem būvēta kupolveida celtne - inuītu (eskimosu) mītne, kurā parasti dzīvo medību laikā, ieeja ar garu gaiteni, sienas izklātas ar ādām.
seipuls No sulīgām zvīņlapām veidotā paresninātā vasas apakšzemes daļa (dažiem liliju dzimtas ziedaugiem).
safrāns No šī krokusa drīksnas iegūta garšviela, krāsviela.
pončo No taisnstūrveida auduma darināts apmetnis ar izgriezumu galvai.
plakanais nazis no tērauda loksnes izgatavots nazis ar diviem asmeņiem (ja viens asmens nodilst, nazi pagriež par 180° un darbu turpina); lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos.
loka dzēšanas režģis no tērauda plāksnītēm ar nelielām gaisa izolācijas atstarpēm veidots režģis, kurā elektriskais loks sadalās vairākos lokos un dziest.
bendzele No tievas troses vai auklas (līņa) dažādi veidots aptinums divu resnu trošu sasiešanai.
peldcepure No ūdensnecaurlaidīga materiāla (parasti gumijas) izgatavota cepure uzvilkšanai peldes laikā.
telts No viegla materiāla (piemēram, no ūdensnecaurlaidīga auduma, zariem) veidota pagaidu mītne (parasti ar slīpām sānu dalām).
apogļojums No zibens vai uguns apdegusi melna koksne.
rūpals Nodarbošanās ar kādu amatu, balstoties uz pilsoņu individuālo darbu (piemēram, sīksaimniecībā, mājamatniecībā, lauku sīkražošanā, sadzīves pakalpojumu sniegšanā).
prostitūcija Nodarbošanās veids - seksuālo pakalpojumu sniegšana par samaksu.
sociālā darba profesija nodarbošanās, ko raksturo noteikts zināšanu un prasmju kopums par to, kā uzlabot un attīstīt sociālo vidi, cilvēku dzīves apstākļus un pieejamību sociālajiem pakalpojumiem, kā iestāties par visu cilvēku labklājību, sociālo taisnīgumu un attīstīt sociālā darba resursus.
Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu.
Ludzas novads nodibināts 2009. g., ietvēra Ludzas pilsētu, Briģu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu, 2021. g. pievienots Blontu, Ciblas, Goliševas, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Pasienes, Pušmucovas, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagasts, robežojas ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju.
Smiltenes novads nodibināts 2009. g., sākotnēji ietvēra Smiltenes pilsētu un Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Smiltenes un Variņu pagastus, 2021. g. reformā pievienots Apes, Drustu, Gaujienas, Raunas, Trapenes un Virešu pagasts, robežojas ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu, Valmieras un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju.
Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu.
izsniegt Nodot, pasniegt (no kurienes).
nodrapstīt Nodrapsnīt.
pārdzīvāt Nodzīvot (ilgāk par kādu); pārsniegt (parasto, normālo vecumu).
nokraukšināt Noēst, košļājot ar kraukšķošu troksni.
nokraukšķināt Noēst, košļājot ar kraukšķošu troksni.
nostiepties Nogāzties guļus ar izstieptu, iztaisnotu augumu.
apaļais kokmateriāls nogāzts, atzarots koka stumbrs bez galotnes, ko parasti var sadalīt īsākos nogriežņos (lietkoksnes sortimentos); apaļkoksne.
nopicināt Noglaudīt (mālus mūrējot; maizi krāsnī laižot).
nograut Nogrūst (parasti ar troksni).
deluviālās nogulas nogulas, kas uzkrājušās kalnu un augstieņu nogāzēs no sniega kušanas ūdeņu noskalotām iežu vai augsnes daļiņām.
finanšu pakalpojumi noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana; kreditēšana, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem; skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšana; bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu (visu maksāšanas līdzekļu, izņemot banknotes un monētas jebkurā valūtā) izlaišana un apkalpošana; tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar valūtu; uzticības operācijas (trasts); ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana; galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšana, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu; vērtību glabāšana; konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos; tādas informācijas sniegšana, kas saistīta ar klienta parādu saistību kārtošanu.
nošņākt Nogulēt miegā, arī nosnaust (visu laikposmu).
nošņākties Nogulēties (1), arī nosnausties.
nokrākties Nogulēties (1), nosnausties.
akmens Nogulsnējumi uz dažādiem priekšmetiem.
melnie sārņi nogulsnes, kas rodas, nostādinot sulfāta zaļo atsārmu.
koagulāts Nogulsnes, kas veidojas koagulācijas rezultātā.
aplikums Nogulsnes, plēve, atdalījumi (kas pārklāj, piemēram, gļotādu).
sediments Nogulsnes, saneši.
depozīts nogulsnes.
nogulas Nogulsnes.
nosēdas Nogulsnes.
nosēdumi Nogulsnes.
precipitāts Nogulsnes.
iesērēt Nogulsnēties (kur iekšā) - par smiltīm, dūņām, dubļiem u. tml.
iegulsnēties Nogulsnēties (kur iekšā).
nosastāties Nogulsnēties kārtās, slāņos (par šķidrumu, masas sastāvdaļām).
nosēsties Nogulsnēties šķidruma apakšējā daļā.
atmist Nogulsnēties.
noguldīties Nogulsnēties.
nosēst Nogulsnēties.
nostiepties Nogulties ar izstieptu, iztaisnotu ķermeni.
sedimentācija nogulu veidošanās, kas noris ūdenī vai gaisā, materiālam mehāniski, ķīmiski vai bioķīmiski izgulsnējoties.
delūvijs nogulumi, kas uzkrājušies nogāžu pakājē no lietus vai sniega kušanas ūdeņu noskalotām iežu vai augsnes daļiņām; deluviālās nogulas.
elūvijs Nogulumi, ko veido nepārvietoti iežu dēdēšanas produkti (augsne, dēdējumgarozas).
evaporīti Nogulumieži (dabiskie sāļi), kas izgulsnējas karstā, sausā klimatā no sālsezeros, lagūnās, līčos iztvaikojoša ūdens.
nogultne Nogulums, kas (dibenā) nogulsnējies.
ledāja kušanas ūdeņu nogulumi nogulumu komplekss, kas ietver ledāja kušanas ūdeņu straumju gultnēs uzkrājušos fluvioglaciālos nogulumus un ledāja kušanas ūdeņu baseinos nogulsnējušos limoglaciālos nogulumus.
nodipināt Noiet, nonākt, arī noskriet sīkiem solīšiem, radot padobju soļu troksni.
kaula zars nokaltis, sasveķojies, ciets zars skujkoku koksnē.
zara aizaugšana nokaltuša vai nolūzuša zara ieaugšana stumbra koksnē.
Carduus nutans nokarenais dzelksnis.
noškaidīt Nokausēt (sniegu); panākt, būt par cēloni, ka (uz ceļa) nokūst sniegs.
sniega putraimi nokrišņi - balti, matēti sniegveida graudi.
skābais lietus nokrišņi ar paaugstinātu skābuma līmeni (samazinātu pH vērtību), kas palielina skābumu augsnē un ūdenstilpēs, apdraudot dzīvību ezeros un upēs, kā arī izraisot mežu bojāeju; skābjlietus.
nošķīst Nokust (par sniegu).
noiet Nokust (parasti par sniegu).
aizpūst Nolīdzināt, piepildīt (ko) - par smiltīm, sniegu u. tml.
neaizsniedzams Nolieguma divdabis --> aizsniegt.
nepārsniedzams Nolieguma divdabis --> pārsniegt.
nesasniedzams Nolieguma divdabis --> sasniegt.
izkāsis Noliesējis, kalsnējs, izsalcis, izbadojies.
noluzējies Noliesējis, vājš, kalsns.
dekantēt Noliet šķidrumu no nogulsnēm, kas nosēdušās trauka dibenā.
pakalpojumu līmeņa vienošanās nolīgums, kas noslēgts starp pakalpojumu sniedzēju un lietotāju un kas nosaka pakalpojumu apjomu noteiktā laika vienībā. Tajā var būt uzrādīts pieejamais joslas platums, programmu un ekspromtvaicājumu atbildes laiks, kurā jāatrisina problēmas, kas saistītas ar tīkla vai konkrētu datoru kļūdām.
furažieris Noliktavas pārzinis, kas pieņem un izsniedz furāžu (lopbarību) karaspēka daļā, lielsaimniecībā, u. tml.
aprīt Nomākt, padarīt nedzirdamu (par skaņām, troksni).
Mantikeira grēda nomatu masīvs Brazīlijas plakankalnes dienvidaustrumos ("Serra da Mantiqueira"), Brazīlijā, augstākā virsotne - 2787 m (Aguļasnegrass), virsotnes plakanas, dienvidaustrumu nogāze - stāva, ziemeļrietumu - lēzena, saposmota.
kakt Nonākt galā, sasniegt.
nosiksnāt Nopērt ar siksnu.
nopletēt Nopērt, noslānīt (ar kādu plakanu priekšmetu, piemēram, siksnu).
nopikāt Nopikot ar sniegu.
nolākstīt Noplaiksnīt.
nolatīt Noplaiksnīt.
nopliksnēt Noplaiksnīt.
nolātīties Noplaiksnīties.
noplaikšīties Noplaiksnīties.
noplātīties Noplaiksnīties.
nošauties Noplaiksnīties.
nodzīt Noplicināt (augsni).
noliesināt Noplicināt (augsni).
nosūkt Noplicināt (augsni).
atspurāt Noplukt, kļūt pinkainam, šķipsnainam; atspurēt.
atspurāties Noplukt, kļūt pinkainam, šķipsnainam; atspurēt.
atspurgāties Noplukt, kļūt pinkainam, šķipsnainam; atspurēt.
atspurgulāt Noplukt, kļūt pinkainam, šķipsnainam; atspurēt.
atspurēt Noplukt, kļūt pinkainam, šķipsnainam.
zaļmasa Nopļautu, noganītu, augsnē iestrādātu vai dzīvniekiem izēdināmu zālaugu zaļā masa.
nomīcīties Nopūlēties, nomocīties, ejot, brienot pa dubļiem, dubļainu, dūksnainu vietu.
uz Norāda (kā) virzībā, pārvietojumā sasniedzamu vietu, objekta.
tuvu Norāda uz (kā) aptuvenu skaitlisko vērtību, kas netiek pārsniegta.
tuvu Norāda uz aptuvenu pulksteņa, kalendāra laiku, kas netiek pārsniegts.
ingvino- Norāda uz cirksni.
sa- Norāda uz darbības pabeigtību, kā arī uz mērķa, rezultāta sasniegšanu.
pāri Norāda uz daudzumu vai mērvienību, kuru pārsniedz.
pāri par Norāda uz daudzumu, kuru pārsniedz.
sa- Norāda uz mērķa, rezultāta sasniegšanu.
pahi- Norāda uz resnumu, biezumu.
ksil- Norāda uz sakarību ar koku (koksni).
ksilo- Norāda uz sakarību ar koku (koksni).
klāt Norāda uz stāvokli, kad virzoties (kas) tiek sasniegts, norāda uz stāvokli, kad virzoties piekļūst (kam) ļoti tuvu.
arho- Norāda uz taisno zarnu vai tūpli.
rekt- Norāda uz taisno zarnu.
rekto- Norāda uz taisno zarnu.
ort- Norāda uz taisnu, pareizu, normālu, tipisku.
pēc Norāda uz to, kas laika un telpas secībā tiek sasniegts, paveikts u. tml.
pirms norāda uz to, kas telpas ziņā vēl nav sasniegts.
pie Norāda uz to, ko sasniedz, iegūst.
pēc Norāda uz to, ko vēlas sasniegt, iegūt, panākt (jautājot, lūkojoties, tiecoties u. tml.).
prokt- Norāda uz tūpli vai taisno zarnu.
prokto- Norāda uz tūpli vai taisno zarnu.
irid- Norāda uz varavīksneni.
irido- Norāda uz varavīksneni.
pāri Norāda uz vietu, kuru augstumā pārsniedz.
līdz Norāda uz vietu, uz kuru kas virzās, tiek virzīts, kuru kas sasniedz.
pie Norāda uz, parasti nesasniegtu, laikposmu, laika momentu.
zem Norāda, ka (kas) nesasniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, skaitu).
virsū Norāda, ka (kas) pārsniedz (kā) paredzēto, vajadzīgo (skaitu, daudzumu); arī papildus.
pāri Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu augstumu).
pāri Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, lielumu, augstumu).
par Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, lielumu).
virs Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, lielumu).
uz- Norāda, ka darbība tiek veikta, pārsniedzot, parasti, mēru, pakāpi.
samērā norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu sniedzas pāri vidējai pakāpei, bet nesasniedz augstāko pakāpi
tik tikko Norāda, ka kas ir sasniedzis tikai kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
tikko Norāda, ka kas ir sasniedzis tikai kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
no Norāda, ka kas virzās, liek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
līdz Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
no Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
uz Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
no Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp diviem objektiem un sasniedz pēdējo no tiem.
no Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp diviem objektiem, to daļām un sasniedz pēdējo no tiem.
uz Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp diviem objektiem, to daļām un sasniedz pēdējo no tiem.
vairāk Norāda, ka pārsniedz nosaukto skaitu.
virs- Norāda, ka salikteņa ogrā daļā nosauktais tiek pārsniegts virs pieņemtās vai plānotās normas.
liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pārsniedz parasto pakāpi.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt (kam) vidējā mērā, arī samazinātā mēra, nesasniedzot parasto pakāpi.
snieg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir saistīta ar sniegu.
piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) savā izpausmē sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu.
liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir liels, pārsniedz parasto izmēru, apjomu.
sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs, nesasniedz parasto izmēru, aplamu.
maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, nesasniedz parasto izmēru, apjomu.
koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts koncertu sniegšanai.
snieg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar sniegu.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir samazināts, nesasniedz parasto izmēru, apjomu.
ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc savām īpašībām pārsniedz kādu robežu, arī normu.
velūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam audumam, ādas vai filca izstrādājumam ir raksturīga mīksta, plūksnaina virsma.
virs- Norāda, ka tiek pārsniegts salikteņa otrajā daļā nosauktais (piemēram, daudzums, lielums).
atsaukties Norādīt (uz ko), nosaukt (faktus, argumentus u. tml.), lai ko pierādītu, apstiprinātu, attaisnotu.
aizbildināt Norādīt, minēt iemeslus (kāda) rīcības attaisnošanai.
aizmeldināt Norādīt, minēt iemeslus (kāda) rīcības attaisnošanai.
eikortisms Normāla virsnieru garozas funkcionēšana.
minerālaugsne Normālos mitruma apstākļos veidojusies augsne, kurā pārsvarā ir minerālvielas.
fotometriskā vienība normālsveces gaismas intensitāte, ko dod amilacetāta spuldze ar 8 mm resnu dakti pie 40 mm liela liesmas augstuma.
pareizrakstības vārdnīca normatīva vārdnīca, kurā apkopoti kādas valodas vārdi, sniedzot informāciju par šo vārdu, to gramatisko formu, kā arī atvasinājumu un salikteņu pareizu rakstību.
pareizrunas vārdnīca normatīva vārdnīca, kurā apkopoti kādas valodas vārdi, sniedzot informāciju par to pareizu izrunu.
revīzijas pakalpojums normatīvajos aktos noteiktā klienta gada pārskata, arī konsolidētā gada pārskata, pārbaude un revidenta ziņojuma sniegšana par tajā ietvertajiem finansu pārskatiem.
standartlaiks Normētais laiks - laiks, kas nepieciešams un kas pēc normām paredzēts, lai izgatavotu izstrādājuma vienību, veiktu kādu darba operāciju, sniegtu pakalpojumu u. tml.
progresējošā lipodistrofija norobežots zemādas tauku slāņa zudums dažās ķermeņa daļās ar vienlaicīgu tā saglabāšanos vai pat hiperplāziju citās vietās; visbiežāk novēro sejas un ķermeņa augšdaļas novājēšanu un pastiprinātu tauku nogulsnēšanos ķermeņa lejasdaļā; izveidojas displastisks izskats.
Finnmarksvida Norvēģijas lielākais plato, kura platība pārsniedz 22 000 kvadrātkilometrus, atrodas aptuveni 300 līdz 500 metrus virs jūras līmeņa, gk. Finnmarkas un Trumses filkē.
ranga Nosacīta vai konkrēti iezīmēta robeža (piemēram, slieksnis) starp divām saimēm, kas mājo vienā telpā.
smagsvars Nosacīts svars (sportā, transportā), kas pārsniedz noteikto smaguma robežu un ieskaitāms augstākajā svara kategorijā.
cietā koksne nosacīts termins, kas pieņemts gk. lapkoku koksnes raksturošanai.
mīkstā koksne nosacīts termins, kas pieņemts kailsēkļu koksnei (skujkoku sugām); zinātniskajā literatūrā terminu "mīkstā koksne" pieņemts attiecināt uz tām koku sugām, kuru cietība ir 40 N/mm^2^.
semiserio Nosaukums nopietnai operai ar atsevišķām komiskām scēnām (it. "pusnopietni").
banjans Nosaukums, ko ieguvušas divas gumijkoku sugas, kuras aug Indijā un sasniedz milzu apmērus ("Ficus bengalensis" un "Ficus religiosa"); babians.
nosērējums Nosēdumi, aizsērējumi, nogulsnes.
mulčēt Nosegt augsnes virskārtu, piemēram, ar kūdru, salmiem, kompostu, zāģskaidām, ruberoīdu, polietilēna plēvi.
nopļekšēt Noskanēt (par paklusu, padobju troksni, piemēram, kam krītot, atsitoties u. tml.).
sveķaile Noslēgta dzīvu šūnu sistēma, ko veido skujkoku koksnē vertikāli vai horizontāli izvietotas kanālu veidojošas epitēlijšūnas un ap tām izvietotās pavadošās parenhīmas šūnas.
Kardisas miera līgums noslēgts 1661. g. 1. jūlijā starp Krieviju un Zviedriju, parakstīts Kardisas muižā (tagad Kerde, Igaunijā), uz ziemeļiem no Tartu, ar to tika izbeigts Krievijas-Zviedrijas karš un atjaunotas iepriekšējās valstu robežas, Zviedrija atguva Alūksni, Koknesi un Tērbatu un apņēmās neatbalstīt Poliju tās karā pret Krieviju.
šors noslēgts beznoteces pazeminājums, sezonāli applūstoša solončaku ieplaka (Vidusāzijas tuksnesī); sors.
kolporektopeksija Noslīdējušas taisnas zarnas piešūšana pie maksts sienas.
noraut sīmani nosnausties.
atsnausties Nosnausties.
nodusēties Nosnausties.
nosnaust Nosnausties.
pastatīties Nostāties, iztaisnoties.
sprendzelēt Nostiprināt ar siksnu.
sprendzēt Nostiprināt ar siksnu.
susinātāji Nosusināšanas sistēmas elementu vispārējs apzīmējums, ja to uzdevums uztvert un aizvadīt līdz novadošajam tīklam brīvos augsnes un virszemes ūdeņus.
bonitēt Noteikt vērtību (parasti mājdzīvniekiem, augsnei) pēc kādām pazīmēm.
izspaistošana Noteikta apmēra, lielāko tiesu lokveidīgu izgriezumu pagatavošana no papīra, papes vai skārda plāksnēm ar naža spiedogu, spaistu (stanci), spaistojamā mašīnā, cilspiedē vai vārstspiedē.
drāztais finieris noteikta biezuma koksnes lokšņu materiāls, ko iegūst, drāžot brusu; lieto mēbeļu aplīmēšanai, kuras gatavotas no mazāk izskatīgas koksnes vai plātnēm; nažotais finieris.
saplākšņa plātne noteikta biezuma slāņaina līmēta koksne, kas sastāv no savstarpēji salīmētām septiņām un vairāk lobītā finiera loksnēm, kurās koksnes šķiedrām blakus esošajās loksnēs ir noteikts virziens.
koksnes briketes noteiktā formā (ķieģeļa vai cilindra veidā) sapresētas koksnes daļiņas.
koksnes milti noteikta granulometriskā sastāva koksnes daļiņas, iegūtas sausā mehāniskā sasmalcināšanā.
normatīvtehniskie dokumenti noteiktā kārtībā apstiprināti Latvijas Republikas (LR) Valsts standarti vai starptautisko standartizācijas organizāciju standarti, LR teritorijā par Valsts standartiem atzītie ārvalstu un atsevišķu firmu standarti, uzņēmumu standarti, būvnormatīvi, tehniskie apraksti (receptūra) un cita dokumentācija, kurā noteiktas prasības par apgrozībā laisto preču vai sniegto pakalpojumu drošumu un kvalitāti.
ceļamspēja Noteiktā vagona izturība, ko krava nedrīkst pārsniegt; lielākais svars, ko vagons spēj izturēt.
specializēt Noteiktā veidā organizēt darbību (kādā nozarē, specialitātē); organizēt (ko) noteikta mērķa sasniegšanai (kādā darbības nozarē).
paņēmiens Noteikta veida, parasti īpaši izstrādāta, darbība, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai.
licences kartīte noteiktas formas dokuments, ko izsniedz pārvadātājam attiecībā uz katru autotransporta līdzekli un kas apliecina, ka pārvadātājs kā autotransporta līdzekļa īpašnieks vai turētājs ir noteikumos paredzētajā kārtībā saņēmis speciālo atļauju (licenci) komercpārvadājumu veikšanai.
tehnoloģiskās šķeldas noteiktas formas un izmēra koksnes daļiņas celulozes, kokskaidu un kokšķiedru plātņu, hidrolīzes produkcijas ražotnēm.
darbaspēka potenciāls noteiktas kvalitātes darba daudzums, ko spēj veikt sabiedrība vai cilvēku grupa, ņemot vērā darbaspēka izglītību, zināšanas, kā arī sasniegto zinātnes un tehnikas attīstības pakāpi.
kā štiks noteikti, katrā ziņā, neiztrūkstoši; taisni, stalti.
fitoindikators noteiktiem ekoloģiskajiem apstākļiem raksturīgie augi (piemēram, niedrājs tuksnešainā apvidū norāda uz pazemes ūdeņiem, aukstuma vērmeles - uz volframa klātbūtni iežos).
pavediens Noteikts, parasti visnozīmīgākais (kā) temats, saturs.
spēle noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību, gūt prieku, izklaidēties, arī iegūt laimestu.
pārpilde Noteiktu datu vai programmu uzglabāšanai datorā paredzētā atmiņas apjoma pārsniegšana.
kolinearitātes nosacījums noteikums, ka objekta punktam, projekcijas centram un ainas punktam jāatrodas uz vienas taisnes.
režīms Noteikumu, pasākumu kopums, kas nepieciešams kāda mērķa sasniegšanai.
elektrokoagulācija Notekūdeņu attīrīšanas metode: elektriskās strāvas iedarbībā šķīduma koloidālās daļiņas salīp un izgulsnējas.
nogulsnināšana Notekūdeņu piejaukto vielu nogulsnēšana.
paternitātes brīvprātīga atzīšana notiek, bērna tēvam un mātei iesniedzot kopīgu pieteikumu dzimtsarakstu nodaļai, un uz tā pamata tiek izdarīts tēva ieraksts dzimšanas reģistrā.
nošķorēt Notīrīt ceļu (ar sniega lāpstu).
notusnīties Notusnīt (1).
pārķert Notvert (ko, uz noteiktu mērķi virzītu, raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu; pārtvert (1).
pārtvert Notvert (ko, uz noteiktu mērķi virzītu, raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu.
Aizkraukles novads novads Vidzemes dienvidu daļā un Sēlijā, ietver Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Jaunjelgavas, Klintaines, Kokneses, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunāksnes, Vietalvas un Zalves pagastu, kā arī Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses un Pļaviņu pilsētu, robežojas ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils novadu.
Alūksnes novads novads Vidzemes ziemeļaustrumos, ietver Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojas ar Balvu, Gulbenes un Smiltenes novadu, kā arī ar Igauniju un Krieviju; 2009.-2020. g. ietvēra arī Apes pilsētu un pagastu, kā arī Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastu.
izģidnēt Novārgt, panīkt, kļūt kalsnam.
sēt Novietojot un (parasti) iestrādājot augsnē sēklas, aizņemt (kādu platību).
uzlikt (kādam) pieminekli, plāksni, kapakmeni novietot pie (kāda) kapa pieminekli, plāksni, kapakmeni.
sēt Novietot un (parasti) iestrādāt augsnē (kā) sēklas; novietot un (parasti) iestrādāt augsnē (sēklas), lai veidotos jauni augi.
izstiepties Novietoties guļus ar izstieptu, iztaisnotu ķermeni.
līdzināties Novietoties tā, ka veidojas, parasti taisna, rinda, virkne (par cilvēku grupu).
novipsnāt Novīpsnāt.
novīpsnēt Novīpsnāt.
izvirziens Novirzīšanās no taisna virziena, nobīde.
aplinkus Novirzoties sāņus, nedodoties taisni uz mērķi.
balotne Novītusi, balsnēja lapa augam; arī balandas nosaukums.
baļķis Nozāģēts, no zariem atbrīvots (resns) koka stumbrs.
humīnvielas Nozīmīgākā augsnes trūda (humusa) sastāvdaļa, organisko vielu sadalīšanās un sintēzes produkts.
Nūbija Nūbijas tuksnesis - atrodas Āfrikā starp Nīlu un Sarkano jūru (angļu val. "Nubian Desert"), gk. Sudānas ziemeļaustrumos.
milns Nūja degošās malkas sabikstīšanai krāsnī.
sniebalts Ņieburs; sniebalsts.
sniebars Ņieburs; sniebalsts.
sniebarsts Ņieburs; sniebalsts.
snieburs Ņieburs; sniebalsts.
snieburste Ņieburs; sniebalsts.
Lejastunguska Ņižņaja Tunguska, upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā.
obrāliespiedums O. Brandstetera izgudrots paņēmiens iespiedumus un zīmējumus fotogrāfiski pārvest uz iespiežamām plāksnēm.
Hārga Oāze Lībijas tuksneša dienvidaustrumos ("Al Wāhāt al Khārijah"), Ēģiptē, 67700 iedzīvotāju (2012. g.).
Audžila Oāze Lībijas tuksneša ziemeļos ("Aujila"), Džalo oāžu grupā, Lībijā, \~3000 iedzīvotāju.
Džaufa Oāze un apdzīvota vieta Lībijas tuksnesī ("Al Jawf"), Lībijā, Kufras oāžu grupā.
Džegbūba Oāze un apdzīvota vieta Lībijas tuksnesī ("Jaghbub"), Lībijas ziemeļaustrumos, 15 m zjl., 2800 iedzīvotāju (2007. g.).
Faijūma Oāze un muhāfaza Ēģiptē ("Al Fayyūm"), Lībijas tuksneša ziemeļaustrumos, platība - \~1800 kvadrātkilometru.
Farāfira Oāžu grupa Lībijas tuksneša austrumos, Ēģiptē, atrodas dziļā ieplakā, kur izplūst \~20 saldūdens avotu.
Dahla Oāžu grupa Lībijas tuksneša austrumos, Ēģiptē, atrodas ieplakā (garums - \~180 km, platums - līdz 32 km), audzē dateļpalmas, eļļas augus, citrusus, graudaugus.
Kufra Oāžu grupa Lībijas tuksneša vidienē, Lībijas dienvidaustrumos, autoceļš savieno ar Bengazi ostu, audzē dateļpalmas, graudaugus, dārzeņus, lielākā oāze - Džaufra.
Baharija Oāžu grupa Lībijas tuksneša ziemeļaustrumos ("Bahariya"), Ēģiptē, atrodas ieplakā (garums - 95 km, platums - 40 km).
Siva Oāžu grupa Lībijas tuksneša ziemeļos Ēģiptē, atrodas ieplakā (garums - \~60 km, platums - \~16 km, 20-30 m zjl.), iedzīvotāji - gk. berberi.
Džalo Oāžu grupa Lībijas tuksneša ziemeļos, Lībijā, lielākā oāze - Audžila.
Čulima Obas labā krasta pieteka Krievijā (Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā), garums - 1799 km, veidojas satekot Belaja Ijusai un Čornaja Ijusai, kuras sākas Kuzņeckas Alatau austrumu nogāzē.
Keta Obas labā krasta pieteka Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, garums - 1621 km (kopā ar Boļšaja Ketu), veido satekupes Boļšaja Keta un Malaja Keta, kas sākas ūdensšķirtnē netālu no Jeņisejas, ietek Obā pa 2 atzariem: Toguras un Narimas atzaru.
Boļšaja Keta Obas labā krasta pietekas Ketas nosaukums tās augštecē, Krievijas Krasnojarskas novadā.
klostrīdijas Obligāti anaerobiskas, sporulējošas, grampozitīvas, nūjiņveidīgas baktērijas ("Clostridium"), atrodas augsnē, dūņās, gremošanas traktā.
valsts nodeva obligāts maksājums valsts budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) vai likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas uzņēmējdarbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas labiekārtošanai un citiem mērķiem).
Patacena ezers Oču ezers Isnaudas pagastā.
Patecina ezers Oču ezers Isnaudas pagastā.
Rudišu ezers Oču ezers Isnaudas pagastā.
sēņodiņš Odveidīgo divspārņu apakškārtas dzimta ("Mycetophilidae syn. Fungivoridae"), sīki, dažus mm gari odi, mitros mežos gk. pavasarī un rudenī, kāpuri dzīvo sēnēs, retāk zem trūdošu koku mizas vai augsnē; \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~310 sugu.
iesniegšana oficiāla dokumenta, pieteikuma, iesnieguma u. tml. nodošana
pakete Oficiāla satura vēstule aizlīmētā iesaiņojumā vai aploksnē.
iesniegt Oficiāli nodot (dokumentu, pieteikumu, iesniegumu u. tml).
petīcija Oficiāls (kolektīvs, retāk individuāls) rakstveida lūgums, ko parasti iesniedz augstākajām valsts varas institūcijām.
pieteikums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko lūgtu, paziņotu, pieteiktu u. tml.; arī iesniegums.
iesniegums oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko pieteiktu, paziņotu, sūdzētu u. tml.
apbalvojums Oficiāls atzinības vai pateicības izteikums (pasniedzot balvu vai citu atzinības zīmi vai arī piešķirot goda nosaukumu).
nota Oficiāls dokuments, ko vienas valsts valdība iesniedz citas valsts valdībai.
memorands Oficiāls iesniegums (piemēram, valdībai) ar kāda jautājuma izklāstu.
sūdzība oficiāls iesniegums par nelikumīgu vai nepareizu darbību pret personu vai iestādi, organizāciju.
lūgums oficiāls raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko pieteiktu, paziņotu, sūdzētu u. tml.; [iesniegums]{s:1241}
diplomātiskais akts oficiāls teksts, ko vienas valsts ārlietu institūcijas iesniedz vai nosūta citas valsts ārlietu institūcijām (piem., nota, memorands).
sulainis Oficiants, kalpotājs (restorānā, viesnīcā u. tml.).
čūskastes Ofiūras - adatādaiņu klase, piecstaraini simetriski jūras dzīvnieki, ķermenis sastāv no diska (1-10 cm diametrā) un 5-10 kustīgiem stariem, kuru garums 20-30 reižu pārsniedz diska diametru.
gonioskops Oftalmoskops varavīksnenes un radzenes leņķa izmeklēšanai.
aktīvās ogles oglekļa adsorbents ar porainu struktūru, kas labi absorbē organiskās vielas, bet slikti amonjaku un ūdeni; izgatavo no pārogļotiem organiskiem, oglekli saturošiem materiāliem (koksnes, akmeņoglēm, riekstu čaumalām u. c.), tos aktivējot ar pārkarsētu ūdens tvaiku, CO~2~, cinka hlorīdu u. c. sāļiem.
pektīns Ogļhidrātu produkts, amorfa viela, ko iegūst no augļu sulām, izgulsnējot ar spirtu.
antrakosilikoze Ogļraču astma, pneimokoniozes forma - ogļu un silikātu putekļu nogulsnēšanās plaušu audos.
pavards Ogļu un pelnu bedre krāsns priekšā.
Sumulda Ogres kreisā krasta pieteka Sausnējas un Meņģeles pagastā, garums - 12 km.
Aviekste Ogres labā krasta pieteka Ogres novadā, Madlienas, Lauberes un Lielvārdes pagastā, vidustecē arī Lēdmanes un lejtecē Rembates pagasta robežupe, garums - 28 km, gandrīz visā garumā, izņemot lejteci, pārrakta un iztaisnota.
Hylocitrea bonensis ogu resngalvis.
abisālie līdzenumi okeāna un jūras dziļūdens apgabali, kuru dziļums pārsniedz 2000 m.
Aknupe Oknupe - Bolupes pieteka Vīksnas pagastā.
elementārijs Okultistu un spiritistu metafizikā no miesas atbrīvojusies cilvēka dvēsele, kas veidojusies no individuālā "Es" elementiem un atrodas astrālajā plānā; parasti tās ir nesen mirušu cilvēku dvēseles, kuri nav sasnieguši pietiekamu garīgās attīstības līmeni.
šapka Olas resnais gals.
adēnija Oleandru dzimtas ģints ("Adenium"), stumbra sukulents ar resniem, sulīgiem zariem, ziedi vientuļi, lieli, audzē arī istabās, kā krāšņumaugu.
hionants Olīvu dzimtas ģints ("Chionanthus"), vasarā ziedoši, stāvi krūmi, kas rudenī krāsojas dzelteni; sniegpārslu koks.
osis Olīvu dzimtas ģints ("Fraxinus"), vasarzaļš koks, retāk krūms ar gludu, zaļganpelēku mizu un plūksnainām, eliptiskām lapām.
Olksna Olksnas ezers - Olksns, ezers Krāslavas pagastā.
Volksnas ezers Olksns, ezers Krāslavas pagastā.
kredītoperācija Operācija (piemēram, bankā, krājkasē), kas saistīta ar kredīta izsniegšanu, dzēšanu u. tml.
iridenkleize Operācija intraokulārā spiediena pazemināšanai: varavīksnenes daļu ievada sklēras griezumā, lai panāktu pastāvīgu fistulu.
teniomiotomija Operācija, kurā izdara transversālu iegriezumu sēriju lokzarnas sloksnītēs; izmanto divertikulozes gadījumā.
cekokolopeksija Operācija, kuras laikā aklo zarnu un augšupejošo resno zarnu piešuj pie vēdera sienas.
ģeometriskā optika optikas nozare, kas aplūko gaismu kā taisnlīnijas staru kopu, kuri izplatās cits no cita neatkarīgi un spēj lūzt un atstaroties, sastopot, kādas optiski atšķirīgas vides robežvirsmu.
astigmatisms optiskās sistēmas (arī lēcas, acs u.c.) refrakcijas spējas defekts (aberācija), kura dēļ gaismas stari, kas iziet no viena punkta, pēc iziešanas cauri sistēmai (lēcai, acij) vairs nesaiet vienā punktā (piemēram, lēcas vai fotoaparāta fokusā, acs tīklenē), bet attēlā veido divus savstarpēji perpendikulārus taisnes nogriežņus, kuri neatrodas vienā plaknē; tā rezultātā rodas neskaidrs un izplūdis šā punkta attēls.
ahromatisms Optisko stiklu sistēmu spēja, staru laužot, nesadalīt to sastāvdaļās, nepiešķirt attēlam varavīksnes krāsas.
dzēšamais optiskais disks optisks disks, kurā datus var pārvietot, mainīt un nodzēst tāpat kā magnētiskajā diskā; šo disku atmiņas ietilpība sasniedz 1 gigabaitu; izmanto, ja nepieciešams saglabāt ļoti lielu papildinformācijas apjomu.
trihineloskops Optisks instruments, ar kuru var saskatīt trihinelu kāpurus starp kompresora plāksnēm saspiestos invadētas gaļas gabaliņos.
hiperboliska orbīta orbīta, pa kuru pārvietojas debess ķermenis, ja tas kustas ar ātrumu, kas pārsniedz otro kosmisko ātrumu; tās ekscentricitāte ir lielāka par 1.
medulektomija Orgāna serdes, piem., virsnieru serdes izgriešana.
alifātiskie savienojumi organiski savienojumi, kuru uzbūves pamatā ir ogļūdeņraži un to atvasinājumi ar vaļēju taisnu vai sazarotu oglekļa atomu virkni.
floroglucīns Organisks aromātiskās rindas savienojums, fenols, kas satur trīs OH grupas, ko izmanto koksnes masas piejaukuma noteikšanai papīrā.
metilamīns Organisks savienojums, vienkāršs amīns CH3NH2, amonjakam līdzīga gāze, kas rodas siļķu sālījumā, koksnes sausajā pārtvaicē utt.
neotēnija organisma spēja sasniegt dzimumgatavību un vairoties agrā attīstības stadijā; piemīt augiem (sūnām, staipekņiem, papardēm, kailsēkļiem, segsēkļiem) un dzīvniekiem (dažiem abiniekiem, posmkājiem, tārpiem).
stenofotie dzīvnieki organismi, kam nepieciešami šauri ierobežoti konkrēti gaismas apstākļi (piemēram, nakts dzīvnieki un augsnē mītošie dzīvnieki).
koksnes bioloģiski bojātāji organismi, kas bojā koksni, noārdot to ķīmiski vai sagraujot mehāniski, bīstamākie no tiem ir koksnes sēnes un kukaiņi, kas var pilnīgi sagraut koksni, ja tos savlaicīgi neatklāj un neveic apkarojošo apstrādi.
ģeofili organismi, kuru attīstības ciklla daļa obligāti noris augsnē (siseņveidīgie, vaboles, garkāju odi u. c.).
krioplanktons Organismu kopa, kas mīt sniega virsējā kārtā, sevišķi polārapgabalos un kalnu augstumos.
glābšanas dienests organizācija, kas brīdina no nelaimes gadījumiem un sniedz palīdzību kalnu rajonos un ūdenskrātuvēs.
sporta sabiedriskā organizācija organizācija, kas izveidota veselīgas atpūtas organizēšanai, fizisko un garīgo spēju atjaunošanai un paaugstināšanai, augstu rezultātu sasniegšanai sportā.
kredītbirojs Organizācija, kas sniedz informāciju par klientu, kura nepieciešama viņa kredītspējas analīzei, un kas darbojas kā kredītu dokumentu klīringcentrs.
partija Organizācija, kura pauž noteikta sabiedrības slāņa, šķiras vai sociālas grupas intereses, kurai ir sava darbības programma un kura noteiktu politisku mērķu sasniegšanai apvieno aktīvākos attiecīgā slāņa, šķiras vai grupas pārstāvjus.
interneta telefonijas pakalpojumu sniedzējs organizācija, piemēram, interneta pakalpojumu sniedzējs vai telefonu sabiedrība, kas nodrošina interneta telefoniju.
misija Organizācijas paziņojums, kurā pamatota organizācijas pastāvēšana, raksturota tās darbības joma, apkalpojamie klienti, un attīstāmās prasmes, lai sasniegtu savu vēlamo stāvokli - vīziju.
kopienas organizācija organizatorisko pasākumu sistēma, lai palīdzētu indivīdiem, ģimenēm un grupām ar kopīgām interesēm vai dzīvojošām vienā ģeogrāfiskā vietā risināt sociālās problēmas un sasniegt sociālo labklājību plānotā kolektīvā darbībā.
pasāciens organizēti veikts (parasti sabiedriski nozīmīgs) darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai; pasākums
pasākums Organizēti veikts (parasti sabiedriski nozīmīgs) darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai.
aprūpes programmas pieeja organizētu darbību kopums ar mērķi formalizēt un stiprināt veselības un sociālās jomas institūciju sadarbību kopienā, sniedzot atbalstu un aprūpi mazaizsargātām personām vai grupām, piemēram, cilvēkiem ar attīstības traucējumiem, senioriem.
putekšgalvji Orhideju dzimtas augi, kas aug kaļķainos pakalnos, sīkos krūmājos, taisni uz augšu izslietu sēklotni, stāvām, daļēji lapu nosegtām ziedlapām.
bulbofila Orhideju dzimtas ģints ("Bulbofillum"), kas sastopama tikai Austrālijā, aug uz koku mizas un ir 2-3 mm resns bumbulītis ar 1 zvīņveida lapu.
miltonija Orhideju dzimtas ģints ("Miltonia"), tropu epifīts, siksnveidīgām gludām lapām pāros, audzē siltumnīcās un augu mājās.
uzbarži Orhideju dzimtas ģints, ziedu nedaudz un tie nokareni, viens no otra attāli, zieda piesis īss, resns, dzeltenīgi balts, ar rožsārtu nokrāsu, stublājs bezkrāsains.
odu gimnadēnija orhideju dzimtas suga ("Gymnadenia conopsea"), Latvijā aizsargājama, sastopama ne visai bieži, aug pļavās, mežmalās, krūmājos, it īpaši kaļķainā augsnē.
taukles Orhideju jeb dzeguzeņu dzimtas ilggadīgs lakstaugs, bālu paresnu stublāju, parasti 2 platām ovālām, gaļīgām lapām, sīkiem iedzelteniem ziediem ķekarveidīgā ziedkopā.
blizerds Orkānveidīgas beijas pie Ziemeļamerikas austrumu krastiem ziemeļos no Haterasa raga, kas uznāk virs kontinenta pie skaidras debess, dažreiz sasniedzot arī jūru.
skujiņa Ornamenta raksta elements - divas leņķī savienotas taisnas līnijas, arī detaļas.
zobiņi Ornamenta raksta elements - regulāri lauzta līnija, trijstūrveida, taisnstūrveida izvirzījumu virkne u. tml.
krusts Ornamentāls simbols, reliģiska zīme - divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu); šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls.
Borkovskis Oskars Borkovskis - vācbaltu valsts darbinieks, jurists, cariskajā Krievijā bija izmeklēšanas tiesnesis, pēc 1919. g. aprīļa puča Liepājā bija tā sauktā "Borkovska kabineta" ministru prezidenta v. i., 1919. g. decembrī iecelts par prokuroru, 1923. g. notiesāts par piedalīšanos valsts apvērsumā.
Benders Ostaps Benders – literārs tēls, I. Ilfa un J. Petrova romānu "Divpadsmit krēsli" (1928. g.) un "Zelta teļš" (1931. g.) galvenais varonis, iespējams, ka Benders ir pats spilgtākais 20. gs. krievu kultūras zīmols; Benderam un viņa "cīņubiedriem" ir uzstādīti pieminekļi un piemiņas plāksnes Odesā, Kijivā, Harkivā, Elistā, Sanktpēterburgā un citās pilsētās.
ošperve Oša koksnes krāsa (dzeltena ar viļņainām svītrām).
pieošņāt Ošņājot sasniegt.
ošu pūcīte ošu pūcīte (Catocala fraxini), kam spārnu plētums līdz 110 mm, vairākums sugu lido naktī, kāpuri kaili vai ar retiem matiņiem, tiem 3 pāri krūškāju un 3—5 pāri vēderkāju, kūniņa bez kokona, iekūņojas augsnē vai zemsegā.
Atte Ote jeb Otes muiža Alūksnes novada Kalncempju pagastā.
Ottenhof Otes muiža, bijusī muiža Alūksnes novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Kalncempji.
Boļševika Otra lielākā sala Severnaja Zemļa arhipelāgā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, Krasnojarskas novadā, platība - 11300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 935 m, apledojums aizņem 1/3 teritorijas, piekrastē ķērpju un sūnu tundra.
Boki Otrie Boki - apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
otrziemnieks Otrklasnieks.
kārtāt Otrreiz art (augsni, parasti melno papuvi) pilnā aršanas dziļumā.
kārtot Otrreiz uzart (augsni ar spīļarklu).
uzkārtāt Otrreiz uzart (augsni) zemes aršanas pilnā dziļumā (parasti ar spīļarklu).
uzkārtot Otrreiz uzart (augsni) zemes aršanas pilnā dziļumā (parasti ar spīļarklu).
atmiegs Otrreizēja snauda, miegs (pēc brokastīm, pēc kāda darba no agra rīta u. tml.).
Otte Ottes dzirnavezers - uzpludināts uz Paparzes upes Alūksnes novada Kalncempju pagastā, platība - 3,7 ha; Altes dzirnavezers; Attes dzirnavezers, Otes dzirnavezers.
ozolkoks Ozola koksne.
Sophien-Eichen Ozolkalna muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā.
aizsargājams dižozols ozols Latvijā, kuram 1,3 m augstumā apkārtmērs pārsniedz 5 m.
Cerambyx cerdo ozolu koksngrauzis.
olfakte Ožas kairinājuma vienība, atbilst dotās vielas normālu ožas orgānu kairinājuma slieksnim.
sniegaļāt Pa brīžam snigt retām pārslām.
atšļūkāt Pa nepiemērotu ceļu, ragavās (atkusnī), ar grūtībām atbraukt.
precedēt Pa priekšu iet, iepriekš būt, priekšā atrasties, pārsniegt.
pusresns pa pusei resns.
dušekija Paalksnis - bērzu dzimtas ģints ("Duschekia").
šmīksts Paass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā.
tribunāls paaugstinājums tiesneša, karavadoņa krēslam Senajā Romā, vēlāk tiesas laukums.
bakelizēts saplāksnis paaugstinātas ūdensizturības, atmosfērizturības un stiprības saplāksnis.
nopātarot Pabeigt lūgsnu, pātarus.
celtņa gāžošais moments paceļamā elementa un takelāžas iekārtas masas reizinājums ar celtņa izlices sniegumu.
informētā piekrišana pacienta piekrišana ārstniecībai, kuru viņš dod mutvārdos, rakstveidā vai ar tādām darbībām, kas nepārprotami apliecina piekrišanu, turklāt dod to brīvi, pamatojoties uz ārstniecības personas savlaicīgi sniegto informāciju par ārstniecības mērķi, risku, sekām un izmantojamām metodēm.
apirdināt Padarīt irdenu, uzirdināt (parasti augsni ap ko, kam apkārt).
atmaidzināt Padarīt maigāku, sirsnīgāku, arī pieļāvīgāku (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku).
noplicināt Padarīt mazāk auglīgu vai neauglīgu (augsni); būt par cēloni tam, ka (augsne) kļūst mazāk auglīga vai neauglīga.
smīdrināt Padarīt taisnu, slaidu.
tuvināt Padarīt tuvu, draudzīgu, radīt sirsnīgākas, ciešākas savstarpējās attiecības.
mielavas Padibenes, nogulsnes.
dipēt Padobji atskanēt (par soļu troksni).
klunkšēt Padobji guldzēt (par šķidrumu, ko strauji lej no pudeles vai kas atsitas pret trauka malām); atskanēt šādam troksnim.
klunkšķēt Padobji guldzēt (par šķidrumu, ko strauji lej no pudeles vai kas atsitas pret trauka malām); atskanēt šādam troksnim.
klunkšķis Padobjš guldzošs troksnis, kas rodas, šķidrumam strauji līstot no pudeles vai atsitoties pret trauka malām.
klukšis Padobjš guldzošs troksnis; kluksts.
bākšis Padobjš troksnis, kas rodas, kam pasmagam atsitotes pret ko; būkšķis.
blorkšs Padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem.
blurkšs Padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem.
ļerkšķis Padobjš, skarbs troksnis.
Litenes traģēdija padomju okupācijas varas īstenota terora akcija 1941. g. 14. jūnija rītā, kad Litenes poligonā tika aplenkti un atbruņoti bijušie Latvijas armijas virsnieki un kareivji, visus, kas izrādīja pretestību nošāva (>30 cilvēku, bet spriežot pēc vairākām liecībām nogalināto skaits bijis daudz lielāks), \~430 cilvēku deportēja uz Krieviju.
varoņcietoksnis Padomju Savienībā Brestas cietoksnim piešķirtais goda nosaukums par varonību aizstāvēšanās kaujās II pasaules karā.
stahanovietis Padomju Savienībā strādnieks, kas pārsniedza izvirzītos ražošanas uzdevumus.
konsultācija Padoms, paskaidrojums (ko sniedz speciālists kādā jautājumā); padoma, paskaidrojuma došana.
konsultēšana Padomu sniegšana ražotājiem un tirgotājiem par dažādiem ekonomiskiem un citiem jautājumiem, kas saistīti ar saimniecību un tiesībām, t. sk. par ārējo ekonomisko darbību.
pagore Padziļinājums krāsns priekšpusē.
iemute Padziļinājums maizes krāsns priekšējā daļā.
izrāvums Padziļinājums uz kokmateriāla virsmas ar nelīdzenu, ribainu dibenu; rodas vietējas koksnes daļās izraušanas rezultātā, koksni sagatavojot vai apstrādājot (no ieplēsumiem, zariem, šķiedru slīpuma, māzerainuma un gadskārtu izliekuma).
bēgļu nometne pagaidu mītne lielam skaitam bēgļu, kas parasti sastāv no teltīm vai citām vieglām celtnēm, kur sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, pabaro un padzirda, izgulda u. tml.
parulis Pagale (parasti divas vai vairāk), ko novieto krāsnī šķērsām zem malkas, lai tā labāk sadegtu.
pagasttiesa Pagasta pašvaldības izveidota institūcija, kura šajā teritorijā veic bāriņtiesas funkcijas; atsevišķos gadījumos, ko paredz Civillikums, tā pilda materiālo funkciju, sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā.
tiesaskungs Pagasta tiesnesis; arī pagasttiesas piesēdētājs.
Malienas pagasts pagasts Alūksnes novadā ar administratīvo centru Brencos, robežojas ar Jaunalūksnes, Mālupes, Jaunannas un Annas pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Mālupes pagasta teritorijas rietumu daļā.
Jaunalūksnes pagasts pagasts Alūksnes novadā ar administratīvo centru Kolberģī, robežojas ar Ziemeru (Ziemera), Mārkalnes, Pededzes, Liepnas, Mālupes, Malienas, Annas un Alsviķu pagastu, kā arī ar Alūksnes pilsētu.
Ziemera pagasts pagasts Alūksnes novadā ar administratīvo centru Māriņkalnā, robežojas ar Alūksnes pilsētu, Mārkalnes, Juanalūksnes, Alsviķu, Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Semershof, krieviski — Zemerskaja.
Jaunannas pagasts pagasts Alūksnes novada dienvidu daļā, robežojas ar Annas, Malienas un Mālupes pagastu, kā arī ar Balvu un Gulbenes novadu.
Ilzenes pagasts pagasts Alūksnes novada rietumu daļā ar administratīvo centru Jaunzemos, robežojas ar Alsviķu un Zeltiņu pagastu, kā arī ar Gulbenes un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi; vāciski — Ilsen, krieviski — Iļzenskaja.
Annas pagasts pagasts Alūksnes novadā, izveidots 1859. g., kad barons Delvigs atvēlējis pagastam zemi un vēlāk tas nosaukts barona sievas Annas vārdā, robežojas ar Kalncempju, Alsviķu, Jaunalūksnes, Malienas un Jaunannas pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu (pēc 2. pasaules kara Annas pagasta bijušajā teritorijā izveidots arī Jaunannas pagasts); bijušie nosaukumi: vāciski - Alt-Annenhof, krieviski - Annenskaja.
Alsviķu pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Alūksnes pilsētu, Jaunlaicenes, Ziemeru, Jaunalūksnes, Kalncempju, Zeltiņu un Ilzenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu.
Zeltiņu pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Ilzenes, Alsviķu un Kalncempju pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Seltinghof, krieviski — Zeļtinskaja.
Mālupes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Jaunalūksnes, Liepnas, Jaunannas un Malienas pagastu, kā arī ar Balvu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Mahlup, krieviski — Malupskaja.
Pededzes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Liepnas, Jaunalūksnes un Mārkalnes pagastu, kā arī ar Krieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Scharlotenburg, krieviski — Kalnapedeskaja.
Liepnas pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Mālupes, Jaunalūksnes un Pededzes pagastu, kā arī ar Balvu novadu un Krieviju; bijušie nosaukumi: Lipnas pagasts, krieviski — Lipnovskaja.
Mārkalnes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Pededzes, Jaunalūksnes un Ziemeru pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Lāzberģa pagasts, vāciski — Fianden, krieviski — Lasbergskaja.
Jaunlaicenes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Veclaicenes, Ziemeru un Alsviķu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Laitzen, krieviski — Novo-Laicenskaja.
Veclaicenes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Ziemeru un Jaunlaicenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novada Apes pagastu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Laizen, krieviski — Staro-Laicenskaja.
Kalupes pagasts pagasts Augšaugavas novadā, robežojas ar Dubnas, Maļinovas, Vaboles, Līksnas un Nīcgales pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kolup, krieviski - Kolupskaja.
Naujenes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā Daugavas labajā krastā augšpus Daugavpils pilsētas, robežojas ar Daugavpils pilsētu un Līksnas, Maļinovas, Biķernieku, Salienas, Vecsalienas un Tabores pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; bijušais nosaukums krieviski — Maļinovskaja.
Dvietes pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Nīcgales, Līksnas, Pilskalnes un Bebrenes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dweeten, krieviski — Dvetenskaja.
Dubnas pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Višķu, Maļinovas un Kalupes pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; pagasts izveidojies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Višķu, Kalupes un Līksnas pagasta teritorijā.
Sventes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Daugavpils pilsētu, Līksnas, Kalkūnes un Medumu pagastu, kā arī ar Šēderes un Pilskalnes pagastu (Ilūkstes novadā); bijušie nosaukumi: Sventas pagasts, vāciski — Swenten, krieviski — Sventenskaja.
Vaboles pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Kalupes, Maļinovas un Līksnas pagastu; līdz 2. pasaules karam Vaboles pagasta teritorija ietilpa Līksnas pagastā.
Maļinovas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Višķu, Biķernieku, Naujenes, Līksnas, Vaboles, Kalupes un Dubnas pagastu.
Susāju pagasts pagasts Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) ar administratīvo centru Viļakā, robežojas ar Viļakas pilsētu un Žīguru, Vecumu, Medņevas, Bērzkalnes, Vīksnas un Kupravas pagastu.
Kubulu pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Kurnā, robežojas ar Vīksnas, Bērzkalnes, Balvu un Rugāju pagastu un Balvu pilsētu, kā arī ar Gulbenes un Alūksnes novadu.
Žīguru pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Vecumu, Susāju un Vīksnas pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu un Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta bijušā Viļakas pagasta ziemeļu daļa un bijušā Liepnas pagasta dienvidaustrumu daļa.
Kupravas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Vīksnas un Susāju pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Abrenes (Jaunlatgales) apriņķa Liepnas pagasta teritorijā.
Vīksnas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Žīguru, Susāju, Kupravas, Bērzkalnes un Kubulu pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; pagasts nodibināts 1936. g. pēc tā teritorijas atdalīšanas no Balvu pagasta, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vīksnas pagasta rietumu mala pievienota tagadējam Kubulu pagastam, savukārt tagadējā Vīksnas pagastā iekļauta daļa bijušā Liepnas pagasta.
Bērzkalnes pagasts pagasts Balvu novadā, teritorija līdz 1945. g. bija Balvu pagasta daļa, robežojas ar Balvu, Kubuļu, Vīksnas, Susāju, Lazdulejas, Vectilžas un Rugāju pagastu.
Liepas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Mārsnēnu, Priekuļu un Raiskuma pagastu, kā arī ar Smiltenes un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lindenhof, krieviski — Lindengofskaja.
Nīcgales pagasts pagasts Daugavpils novadā, kas izveidots 1936. gadā pēc atdalīšanās no Līksnas pagasta, robežojas ar Kalupes un Līksnas pagastu, kā arī ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu un Preiļu novadu.
Medzes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Kapsēdē, robežojas ar Vērgales, Dunalkas, Durbes un Grobiņas pagastu, kā arī ar Liepājas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Medsesn, krieviski — Medzenskaja.
Stāmerienas pagasts pagasts Gulbenes novadā ar administratīvo centru Vecstāmerienā, robežojas ar Litenes, Stradu un Beļavas pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stomersee, krieviski — Stomerskaja.
Lejasciema pagasts pagasts Gulbenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Beļavas, Galgauskas, Tirzas, Lizuma un Rankas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Aahof, krieviski — Ļeiskaja.
Beļavas pagasts pagasts Gulbenes novadā, kas izveidojies bijušās muižas "Kortenhof, Belau" teritorijā, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stāmerienas, Stradu, Galgauskas un Lejasciema pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kortenhof, krieviski — Bellavskaja.
Litenes pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Stradu un Stāmerienes pagastu, kā arī ar Alūksnes un Balvu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lettin, krieviski — Litenskaja.
Padures pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Deksnē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu, Rumbas, Kurmāles, Īvandes un Ēdoles pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paddern, krieviski — Paddernskaja.
Pildas pagasts pagasts Ludzas novadā (daļa pirmskara pagasta teritorijas tagad ietverta Ņukšu un Pureņu pagastā), robežojas ar Ņukšu, Isnaudas, Nirzas un Rundēnu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Pildenskaja.
Pureņu pagasts pagasts Ludzas novadā ar administratīvo centru Kivdolovā, robežojas ar Cirmas, Isnaudas un Ņukšu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Pildas pagasta ziemeļrietumu daļu un Rēznas pagasta ziemeļaustrumu daļu.
Ciblas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Blontu, Līdumnieku, Briģu, Isnaudas un Zvirgzdenes pagastu; bijušais nosaukums līdz 1925. g. — Eversmuižas pagasts.
Nirzas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Brigu, Zaļesjes, Lauderu, Rundēnu, Pildas un Isnaudas pagastu, kā arī ar Zilupes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Nersesnsche, krieviski — Nerzenskaja.
Zvirgzdenes pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Mežvidu, Pušmucovas, Blontu, Ciblas, Isnaudas un Cirmas pagastu, kā arī ar Ludzas pilsētu un Rēzeknes novadu; bijušie nosaukumi: Zvirgzdienas pagasts, krieviski — Zvirgzdinskaja.
Ņukšu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Pureņu, Isnaudas un Pildas pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Pildas un Kaunatas pagasta teritorijas daļu.
Brigu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Zaļesjes, Nirzas, Isnaudas un Līdumnieku pagastu, kā arī ar Krieviju; bijušais nosaukums — Janovoles pagasts, par kuru ziņas no 1840. gada.
Cirmas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Zvirgzdenes, Isnaudas, Pureņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu.
Bērzaunes pagasts pagasts Madonas novada rietumu daļā, robežojas ar Vestienas, Aronas, Mārcienas un Kalsnavas pagastu, kā arī ar Pļaviņu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski Bersohn, krieviski — Berzonskaja.
Mārcienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Aronas, Lazdonas, Praulienas, Ļaudonas, Kalsnavas un Bērzaunes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Martzenhof, krieviski — Marcenskaja.
Ērgļu pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Jumurdas, Vestienas un Sausnējas pagastu, kā arī ar Cēsu un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Erlaa, krieviski — Ergeļskaja.
Ļaudonas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Praulienas, Mētrienas, Kalsnavas un Mārcienas pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Laudohn, krieviski — Laudonskaja.
Vestienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Sausnējas, Ērgļu, Jumurdas, Liezēres, Aronas un Bērzaunes pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Festen, krieviski — Festenskaja.
Apes pagasts pagasts Smiltenes novada austrumos, robežojas ar Alūksnes novadu, Trapenes pagastu un Igauniju, bijušie nosaukumi: Apes pilsētas lauku teritorija, Jaunrozes pagasts, vāciski Neu-Rosensche, krieviski — Novo-Rozenskaja.
Trapenes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Apes, Virešu un Gaujienas pagastu, kā arī ar Alūksnes un Gulbenes novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: Bormaņu pagasts līdz 1902. g. un 1923.-1925. g., 1902.-1923. g. bija iekļauts Gaujienas pagastā, vāciski — Treppenhof, krieviski — Bormanskaja.
pagasttienesis Pagasttiesas tiesnesis.
brūnā pagrabsēne pagrabsēņu ģints suga ("Coniophora puteana"), kas izraisa skujkoku un lapkoku koksnes brūno trupi.
galotnes jeb Japānas pahisandra pahisandru suga ("Pachysandra terminalis"), ložņājošs, mūžzaļš, līdz 25 cm augsts krūms, ko Latvijā reizēm audzē augsnes nosegšanai pusēnā.
paviegls Pairdens (par augsni).
morķīgs Paīss, paresns (par ķermeņa daļu, piemēram, degunu).
strumpulis Paīss, paresns koka (parasti malkas) gabals.
pakalpošana pakalpojuma sniegšana; izpalīdzēšana
ļoti ātrdarbīgi mugurkaultīkla pakalpojumi pakalpojumi, ko ASV Nacionālajam zinātnes fondam sniedz liela ātruma pamattīkls, kurš savieno vairākus superdatoru centrus.
krīzes tālrunis pakalpojums profesionāla atbalsta nodrošināšanai cilvēkiem krīzes situācijā, sniedzot psiholoģisku un/vai informatīvu palīdzību jebkurā diennakts laikā, izmantojot komunikāciju tehnoloģijas.
papildvērtības pakalpojums pakalpojums, kura sniegšanai nepieciešama tādu noslodzes datu vai atrašanās vietas datu apstrāde, kas pārsniedz datu apstrādes apjomu, kāds nepieciešams elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai un maksājumu uzskaitei.
pūļpakalpojums pakalpojums, kura veikšanai iesaista plašas cilvēku grupas kopēja mērķa sasniegšanai.
veselības aprūpes pakalpojums pakalpojums, kuru veselības aprūpes ietvaros pacientam sniedz ārstniecības persona noteikta ārstniecības mērķa sasniegšanai.
tiešsaistes pakalpojumi pakalpojumu kopums, ko sniedz firma, kas uztur pati savu tīklu un nodrošina elektronisko pastu, forumus, sarunas, spēļu datu bāzes, ielādējamas datnes un cita veida informācijas pārsūtīšanas, apstrādes un uzglabāšanas pakalpojumus.
apkalpošana Pakalpojumu sniegšana klientam tūrisma uzņēmumā.
pakaldans Pakalsns.
pakalsens Pakalsns.
pakalsnējs Pakalsns.
pasauss Pakalsns.
lejupslīde Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana; lejupceļš (2), lejupeja.
lejupeja Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana; lejupceļš (2), lejupslīde (2).
lejupceļš Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana; lejupeja, lejupslīde (2).
pāraugt Pakāpeniski attīstoties, pilnveidojoties, sasniegt citu, augstāku pakāpi, kvalitāti (par parādībām sabiedrībā).
mesties Pakāpeniski iegūt (kādu īpašību), pakāpeniski sasniegt (piemēram, kādu pakāpi, stāvokli) - parasti par parādībām dabā.
iežūt Pakāpeniski zaudēt mitrumu, kļūt sausam (piemēram, par augsni, augiem).
Bābeles tornis pakāpienveida piramīda Babilonā, ko cēluši pašpārliecināti cilvēki, lai aizsniegtu debesis; darbu Dievs pārtraucis.
plīkšķis Pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
pakšķis Pakluss, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko.
pakšķis Pakluss, īslaicīgs, ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties iekārtām, ierīcēm.
pārdedzināt Pakļaujot uguns, karstuma iedarbei apstrādes procesā, pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi.
pasportizēt Pakļaut (kādas valsts pilsoņus) pasu sistēmai; izsniegt pases (kādas valsts pilsoņiem).
vistērija pākšaugu dzimtas ģints ("Wisteria"), kāpelējošs vīteņaugs ar saliktām plūksnainām lapām un zilganvioletiem, tumši violetiem vai baltiem ziediem nokarenos ķekaros; glicīnija.
sandalkoks Pākšaugu dzimtas koks ar cietu koksni, no kura iegūst sandalu; arī šā koka koksne; gk. aug tropiskos apgabalos.
cezalpīnijaugi Pākšaugu rindas dzimta ("Cesalpiniaceae"), koki, krūmi, liānas (garums - līdz 150 m), retāk lakstaugi ar plūksnaini saliktām lapām, ziedi nekārtni, spilgtā krāsā, \~2800 sugu.
mimozaugi Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), kokaugi, retāk lakstaugi ar plūksnaini saliktām lapām, ziedi gk. dzelteni, sīki, vārpveida vai galviņveida ziedkopās, izplatīti tropos un subtropos, 56 ģintis, \~2800 sugu.
mimoza Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), tropu koks, krūms vai puskrūms ar sīkiem ziediem un spirāliski sakārtotām, plūksnaini vai staraini saliktām, arī sekundāri vienkāršām lapām, parasti ar pielapēm, 56 ģintis, \~2800 sugu.
sliepsna Pakulu šķipsna valgu vīšanai.
pirmā palīdzība palīdzība cietušajam (saslimušajam) dzīvībai un veselībai kritiskā situācijā, kuru savu zināšanu un iespēju apjomā sniedz personas ar kvalifikāciju medicīnā vai bez tās neatkarīgi no sagatavotības un ekipējuma.
pašpalīdzība Palīdzība, ko kāds sniedz pats sev (parasti ievainojuma gadījumā).
meita kā guba paliela auguma resna, plecīga meita.
dantals Paliela, rokas resnuma runga aizstāvībai.
attīstīt Palielināt (ātrumu), sasniegt (noteiktu ātrumu) - par mašīnām; panākt, ka palielinās (mašīnas ātrums).
lauksaimniecības intensifikācija palielināta ražošanas līdzekļu un darba ieguldīšana uz vienu lauksaimnieciskās platības vienību vai uz vienu ganāmpulka vienību, zinātnes un pirmrindas pieredzes sasniegumu ieviešana, lai sistemātiski palielinātu ražību.
paaudzēties Palielināties apjomā, resnumā (par grūsnu dzīvnieku).
peroneālā oligodaktilija palielināts atstatums starp kājas I un II pirkstu; uzskatīts par deģenerācijas vai atavisma pazīmi, bet var būt arī iegūts smagā darbā strādniekiem, kas staigā basām kājām pa slidenu augsni (tropos).
vīkšķis Paliels (naudas, papīru) kopums; žūksnis.
kušķis Paliels (naudas) kopums; žūksnis.
stebēns Paliels, paresns bērns.
stebiķis Paliels, paresns bērns.
štepka Paliels, paresns bērns.
štepkāns Paliels, paresns bērns.
trimmeris Palīgvadības plāksne stūres plākšņu pakaļējā malā, lai pilnīgi vai daļēji kompensētu šarnīru momentus, kas iedarbojas uz vadības sistēmu un samazina pilotam piepūli, vadot lidmašīnu.
bliest Palikt resnam, pieņemties apmērā; piebriest.
rafija Palmu dzimtas ģints ("Raphia"), tropu augs ar lielām, plūksnainām lapām, sastopams Amazones baseinā.
pjasava Palmu dzimtas koks, no kura lūksnes izgatavo virves.
Seišeļu palma palmu dzimtas suga ("Lodoicea seychellanum"), kuras augļu masa sasniedz 25 kg.
areka palmu ģints (_Areca_), aug tropu zemēs - no Indijas līdz Jaungvinejai, kokiem ir plūksnotas lapas, dažas sugas kultivē oranžērijās un kā telpaugus.
livistona Palmu ģints ar vēdekļlapām un diezgan resniem lapu rētainiem stumbriem, \~14 sugu, gk. augsti meža koki Āzijas austrumos, Malaju arhipelāgā un Austrālijā.
ataleja Palmu ģints; atalejai ir lielas, plūksnotas lapas; aug Amerikas tropu rajonos; dažas sugas audzē oranžērijās.
oreodoxa Palmu ģintsplūksnotām lapām, iedzelteniem ziediem, 6 sugas tropu Amerikā.
angioopteris Palmu paparde Indijā un Okeānijā, resnu stumbru un vairāk nekā 5 m gariem vēdekļiem.
palode Paloda - durvju vai loga augšējais pārsegs pretstatā slieksnim, kas ir apakšējais pārsegs.
Rhodopechys obsoleta palsais tuksneškeģis.
ciltsiezis Pamatiezis, uz kā un no kā pakāpeniski izveidojas augsne.
nokurēties Pamatīgi sakarst (par krāsni, plīti u. tml.).
klons Pamatne (maizes krāsnij).
kardināltikumi Pamattikumi: gudrība, vīrišķība, mērenība un taisnība.
meita kā piesta pamaza auguma resna meita.
pamārdze Pamērdze - meita, kas kāzās līgavai brauc līdzi panāksnos.
Čukikamata Pamesta pilsēta Čīles ziemeļos ("Chuquicamata"), Atakamas tuksnesī 3000 m vjl., vara ieguves centrs; 2007. g. iedzīvotāji pārvietoti.
panākstiene Panāksniece.
panākstuve Panāksniece.
pazare Panāksniece.
padruškas panāksnieces.
panāksti Panāksnieki - kāzinieki no līgavas radu un draugu puses.
panāčnieki Panāksnieki; panācnieki.
panaksti Panāksnieki; panācnieki.
panākstnieki Panāksnieki; panācnieki.
panārsnieki Panāksnieki; panācnieki.
panasni Panāksnieki; panācnieki.
panāsni Panāksnieki; panācnieki.
panāšņi Panāksnieki; panācnieki.
panāsnieki Panāksnieki; panācnieki.
panasti Panāksnieki; panācnieki.
panāsti Panāksnieki; panācnieki.
panāršņi Panāksnieki; panārsni.
panāksnes Panāksnieki.
panāksni Panāksnieki.
panākstes Panāksnieki.
panākstis Panāksnieki.
panārsni Panāksnieki.
panastnieki Panāksnieki.
panākšos Panāksniekos.
panāstnieks Panāksnieks.
pirkt Panākt (ko), sasniegt (kādu rezultātu), upurējot, parasti ko vērtīgu.
dabūt Panākt (parasti ar pūlēm, grūtībām), ka tiek sasniegts vēlamais rezultāts.
līdzināt Panākt ka (cilvēki, dzīvnieki, augi, priekšmeti) veido, parasti taisnu, rindu, virkni.
novadīt Panākt, būt par cēloni, ka (doma, ideja u. tml.) sasniedz (kādu), tiek uztverta, saprasta.
iesnaudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk snaust.
pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sasniedz augstāku pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā.
paaugstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti parādība sabiedrības dzīvē) sasniedz augstāku attīstības, nozīmīguma pakāpi.
resnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) viscaur vai kādā daļā kļūst resns vai resnāks.
saplūksnāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, audums, papīrs) kļūst, parasti viscaur, plūksnains.
saplūksnot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, audums, papīrs) kļūst, parasti viscaur, plūksnains.
uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, augsne, gaiss, arī platība u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām prasībām.
uzduļķot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās augšā, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst duļķains.
pilnveidot Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, garīgā vai fiziskā attīstība, parādība sabiedrībā) sasniedz augstāku pakāpi, atbilst augstākām prasībām.
uzspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis) sasniedz augstu, parasti nevēlamu, nedabisku, pakāpi.
nozibsnīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi zibsnī un pārstāj zibsnīt.
paresnināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst resnāks.
taisnot Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst taisns (1) vai taisnāks.
pārgulsnēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) nogulsnējas, parasti citā vietā.
pacelt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstāku attīstības pakāpi, pilnveidojas, ka uzlabojas (kā) kvalitāte.
saspīlēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
rūcināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rada zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni.
uzlabot Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) sasniedz augstāku pakāpi, dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus.
sakāpināt Panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) sasniedz ļoti augstu pakāpi, spēcīgi izpaužas.
pievadīt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti viela) sasniedz (organismu, tā daļu).
uzjaukt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos.
uzzibsnīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) iesāk zibsnīt; nonākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibsnī.
nokausēt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, sniegs, ledus) nokūst, arī izkūst.
iztaisnot Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) kļūst taisns vai taisnāks.
saspīlēt nervus panākt, būt par cēloni, ka (psihiska stāvokļa) intensitāte sasniedz augsta, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi.
piesātināt Panākt, būt par cēloni, ka (šķīdumā) dotajā temperatūrā ir sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu).
nogulsnēt Panākt, būt par cēloni, ka šķīdumā rodas (kas) nogulšņu veidā; panākt, būt par cēloni, ka (šķīdums) izdala nogulsnes.
nogatavināt Panākt, ka (augi, to daļas) ātrāk sasniedz lietošanas gatavību mākslīgos apstākļos; ļaut, lai (augi, to daļas) sasniedz lietošanas gatavību dabiskos apstākļos.
vainagot Panākt, ka (kas, parasti darbība, tās rezultāts) kļūst par (kāda, arī kā) augstāko sasniegumu; būt tādam, kas kļūst par (kā) augstāko sasniegumu, pozitīvu rezultātu.
sakurt Panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties; panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā; sakurināt (2).
sakurināt Panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties; panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā.
pazibsnīt Panākt, ka (kas) īsu brīdi zibsnī.
iekurt Panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (uguns) sāk kurēties krāsnī, pavardā, ugunskurā; iekurināt.
iekurināt Panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (uguns) sāk kurēties krāsnī, pavardā, ugunskurā; iekurt.
knidināt Panākt, ka dīgstot veidojas asni.
noknīst Panākt, ka dīgstot veidojas asni.
izraudzēt Panākt, ka pilnīgi izrūgst, rūgšanas procesā sasniedz vēlamo gatavības pakāpi.
brazdēt Panākt, ka rīb, rībināt; darīt tā, ka rodas skaļš troksnis.
aizkurt Panākt, ka sāk kurēties (krāsns, pavards, ugunskurs); aizkurināt, iekurt.
aizkurināt Panākt, ka sāk kurēties (krāsns, pavards, ugunskurs); aizkurt, iekurināt.
plūksnināt Panākt, ka sāk plūksnoties.
dabūt kārtībā panākt, ka sasniedz kādu kvalitāti, nonāk kādā stāvoklī.
tikt uz priekšu panākt, sasniegt mērķi, pozitīvu rezultātu.
veiksme Panākums, sasniegums.
aktīvs Panākumu, sasniegumu kopums.
Strautu grāvis Panāsītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Annas pagastā.
tīks Panātru rindas verbēnu dzimtas suga ("Tectona grandis"), koks ar ļoti blīvu, cietu koksni; tīkkoks; tiek dēvēts arī par Indijas ozolu.
tīkkoks Panātru rindas verbēnu dzimtas suga ("Tectona grandis"), koks ar ļoti blīvu, cietu koksni; tīks.
ibalia Panglapseņu dzimtas ģints, kuras kāpuri parazitē koksnē dzīvojošajos ragastu kāpuros.
apsušķēt Panīkt, panīkstot iegūt pinkainu, šķipsnainu spalvu.
pūcene panīkusi egle, kas izaugusi dubļos vai sliktā smilšainā augsnē.
cepešpanna Panna produktu (piemēram, gaļas, mīklas) cepšanai cepeškrāsnī vai krāsnī.
gāzēšana Paņēmiens kaitāekļu apkarošanai noliktavās, dzirnavās, kuģos, siltumnīcās, dzīvokļos, augsnē u. c. lietojot speciālas indīgas vielas - fumigantus.
recepte Paņēmiens, ar kuru var sasniegt (ko).
padomdošana paņēmiens, kā izteikt pieņēmumu, sniegt ieteikumus par labāko rīcību un iedrošināt.
tesarotipija Paņēmiens, pēc kura burtus, mūzikas notis un kartogrāfiskas zīmes ar spiedoga ierīcēm pārnes uz cinka skārda iespiežamām plāksnēm, lai tādējādi nošu grebumu un kartogrāfiju vienkāršotu.
līdzeklis Paņēmiens, rīcības veids (kā) sasniegšanai, realizēšanai.
kombinācija Paņēmienu, darbību izplānots kopums (kāda mērķa sasniegšanai).
paņkas Paņķes - dzelzs auklu vai rīkstīšu saites, ar kurām piestiprināja lemesnīcu zināmā leņķī pie arkla ilkss.
papagailis Papagaiļveidīgo kārtas putnu dzimta ("Psittacidae"), tropu putns ar krāšņu apspalvojumu, augstu, spēcīgu knābi un samērā īsām, resnām kājām (garums - 10-100 cm, masa - no 10 g līdz \~1 kg), izplatīti gk. tropos, 64 ģintis, \~270 sugu.
Umāra Paparzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 17 km, kritums - 80 m; Umara; Papardze; Prēdeļupe.
Lejas strauts Paparzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Kalncempju pagastā, garums — 8 km; Bačka; Ermiķu strauts; Ermiķu upe.
Uranažu strauts Paparzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Kalnienas pagastā, garums — \~5 km.
protallijs Paparžaugu dzimumspējīga paaudze, kas attīstās uz augsnes nelielu zaļu plāksnīšu veidā vai augsnē - dažādas formas ķermenīšu veidā; šīs paaudzes organisms.
aļņpaparde Paparžaugu ģints ("Phyllitis"), dārza papardes ar dekoratīvām lapām, kas izlien no augsnes kā mēles un bieži ir kruzuļainas.
vairogpaparžaugi Paparžaugu nodalījuma paparžu rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar vienkārt vai četrkārt plūksnaini dalītām lapām, kas sakārtotas piltuvveida pušķī vai aug pa vienai, \~25 ģintis, Latvijā 3 ģintis.
staipeknis Paparžaugu nodalījums ("Lycopodiophuta"), sporaugi ar regulāru paaudžu maiņu, kuru attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts (mūžzaļš lakstaugs ar ložņājošu stublāju, kam raksturīgas sīkas lapas), no sporām izaug dzimumpaaudze - gametofīts, kas ir sīkas plāksnītes veidā uz kuras attīstās dzimumšūnas.
paparde Paparžaugu nodalījums ("Polypodiophyta"), kurā ietilpst augi ar vienveidīgām sporām, parasti divkārt vai trīskārt plūksnainām lancetiska apveida lapām.
nephrodium Paparžu ģints "Polypodiaceae" dzimtā, vēdekļveidīgām plūksnotām lapām, audzē augu mājās podos kā lapu augus.
sīkpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Aspleniaceae"), pie kuras pieder augi ar rombiskām, apaļīgām vai eliptiskām lapu plūksnām un garenām sporangiju kopām.
ozolpaparde Paparžu nodalījuma vairogpaparžu dzimtas ģints ("Dryopteris"), lakstaugs ar īsu, zemu sakneni un divkārt, trīskārt vai četrkārt plūksnainām lapām, Latvijā konstatētas 5 sugas.
prēmija Papildu atalgojums vai apbalvojums (par sasniegumiem darbā).
konsultācija Papildu nodarbība (izglītības un kvalifikācijas celšanas sistēmā), kurā audzēkņiem tiek sniegta metodiska palīdzība, noskaidroti kādi jautājumi.
piedeva Papildu sniegums, izpildījums ārpus programmas (piemēram, koncertā).
kapilārā uzsūktspēja papīra (kartona) īpašība uzsūkt šķidrumu; nosaka, mērot šķidruma iesūkšanās augstumu vertikāli iestiprinātā papīra (kartona) sloksnītē noteiktā laika vienībā.
caurskats Papīra caurskats - šķiedrvielas materiāla izkliedes vienmērīguma rādītājs papīra loksnē.
šķērsgriezējs Papīra fabrikās griežamās mašīnas, kur papīru no ruļļa pārgriež šķērsām loksnēs.
šķērsgriezis Papīra fabrikās griežamās mašīnas, kur papīru no ruļļa pārgriež šķērsām loksnēs.
zīmīte Papīra lapiņa (uz kuras kas rakstīts, piemēram, paziņojums); īsa (parasti neoficiāla) vēstulīte, parasti vaļēja, bez aploksnes.
līniju papīrs papīra loksne, kurā ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas.
rūtiņu papīrs papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestās horizontālās un vertikālās līnijas veido noteikta izmēra rūtiņas.
boga Papīra loksne, lapa; papīra rullis.
bogana Papīra loksne, lapa; papīra rullis.
bogans Papīra loksne.
bogens Papīra loksne.
bogins Papīra loksne.
astotdaļloksne Papīra loksnes astotā daļa.
dinformāts Papīra loksnes formāts ar malu garumu attiecību 1:1,4, kas aprēķināts no 1 m^2^ loksnes ir 841x1189 mm, ko salokot četrreiz iegūst A4 formātu 210x297 mm.
grāmata Papīra lokšņu kopa, 10 burtnīcas pa 10 loksnēm, t. i. 100 loksnes; agrāk, pirms decimālās skaitīšanas sistēmas bija arī 24 vai 25 loksnes.
iesiešana Papīra lokšņu sakārtošana grāmatās, brošūrās, blokos u. c.; var būt cietais vai mīkstais iesējums ar papīra, ādas vai auduma vākiem; iesējums var būt ar apaļu vai taisnu muguriņu.
rafinieris Papīra ražošanā - mašīna, ar ko ļoti smalki sasmalcina koksnes masu.
plīkšķene Papīra rotaļlieta (attiecīgi salocīta lapa), kuru strauji kustinot var radīt spalgu, šāviena troksnim līdzīgu skaņu.
cietība papīra sloksnes virsmas īpašība izstiepties liekuma virspusē un sarauties liekuma iekšpusē.
C formāti papīra standarti aploksnēm, kur A formāti ir saskaņoti ar C formātiem – A4 loksne ietilpst C4 aploksnē.
divkāršformāts Papīra tirdzniecībā katra papīra vai kartona loksne, ko pārdod arī uz pusi mazākā formātā.
divkāršloksne Papīra tirdzniecībā katra papīra vai kartona vesela loksne, ko pārdod arī uz pusi mazākā formātā.
starpināmais materiāls papīra vai cita materiāla sloksnes, ko izmanto šādu attālumu veidošanai.
dubultloksne Papīra vai kartona loksne, kuras formāts ir divreiz lielāks par parasto formātu.
sūckaste papīrmašīnas sieta galda sastāvdaļa, kas seko pēc reģistra daļas un zem vakuuma atūdeņo slapjo papīrlenti līdz sausnas saturam 8-12%.
Veržē papīrs papīrs ar ūdenszīmēm, ko veido tuvu stāvošas paralēlas līnijas papīra garenvirzienā, kuras taisnā leņķī krusto retas paralēlas līnijas.
paškopējošais papīrs papīrs, kas sakomplektēts noteiktā lokšņu secībā, kopē attēlu no loksnes uz loksni bez kopējamā papīra palīdzības.
papiruss Papirusniedre - grīšļu dzimtas lakstaugs, kura dzimtene ir tropiskā Āfrika; kādreiz speciāli kultivēts, lai iegūtu materiālu, uz kura rakstīt.
Cyperus papyrus papirusniedre.
paplaiksnīt Paplaiksnīties.
paplaiksnoties Paplaiksnīties.
papliksnēt Paplaiksnīties.
paplīksnēt Paplaiksnīties.
aizsargpaplāksne Paplāksne, kas paredzēta drošībai.
kulda Paplašinājums kurtuves abos sānos (ārpus krāsns mutes).
aklā zarna paplašinājums tievās un resnās zarnas savienošanās vietā ar tārpveida izaugumu (apendiksu).
intumescence Paplašinājums, paresninājums.
kloāka Paplašināta taisnās zarnas apakšdaļa, kurā atveras urīna un dzimumorgānu izvadkanāli (piemēram, abiniekiem, rāpuļiem, putniem, dažām zivīm, dažiem zīdītājiem).
tēbrete Paplāte kafijas un tējas nešanai, pasniegšanai.
tējbrete Paplāte kafijas un tējas nešanai, pasniegšanai.
ciets Par iežu, arī sniega, ledus kārtu; tāds, kur ir šāda iežu, arī sniega, ledus kārta.
mīksts Par iežu, arī sniega, ledus kārtu; tāds, kur ir šāda iežu, arī sniega, ledus kārta.
iet pāri līķiem par katru cenu, nevairoties kaitēt citiem, realizēt savus savtīgos nodomus, sasniegt mērķi.
ploksnāts Par koksni.
aizklāt Par mākoņiem, miglu, sniegputeni, dūmiem u. tml.
lence Pār plecu pārliekama siksna (kā, piemēram, mugursomas) nešanai.
apsūdzība Par sodāmu nodarījumu pret personu celta oficiāla prasība, kas tiek iesniegta tiesu instancē, kurai jāizskata attiecīgā prasība.
atdunēt Par soļiem un soļu radītu troksni.
aizdunēt Par soļiem vai soļu radītu troksni.
čūkstēt Par ugunī ieliktu mitru kurināmo; par krāsni, kurā deg šāds kurināmais.
nestacionārais Džozefsona efekts parādība, ka kontaktā rodas pastāvīgs spriegums, caur kontaktu plūst maiņstrāva un kontakts izstaro elektromagnētiskos viļņus tikai tad, ja strāva pārsniedz kritisko robežu.
vējizpūte Parādība, kad vējš izpūš no kāda objekta tā sastāvdaļas; vieta, no kuras vējš izpūtis smiltis, sniegu.
dihogāmija Parādība, kad viena un tā paša divdzimumu auga vīrišķie un sievišķie orgāni nogatavojas dažādā laikā; dihogāmijas dēļ nav iespējama auga pašapputeksnēšanās.
dīgt Parādīties virs zemes (par asniem, jauno augu).
izdīgt Parādīties virs zemes (par asniem, jauno augu).
sadīgt Parādīties virs zemes (par vairākiem, daudziem asniem, arī jauniem augiem); kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi asni, arī jauni augi (par lauku, tīrumu u. tml.).
uzrūsināt Parādīties zibens uzplaiksnījumiem pie horizonta.
pārciets Pārāk ciets; tāds, kura cietība pārsniedz parasto pakāpi.
pārbarot Pārāk daudz barojot, pieļaut, ka (dzīvnieka) masa pārsniedz kādu normu.
pārcirtums Pārāk intensīva koksnes ieguve, kas pārsniedz tās pieaugumu.
pārdiedzēt Pārāk izdiedzēt; diedzējot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
pārmirkt Pārāk izmirkt, kļūt pārāk slapjam (parasti no lietus, sniega).
detonācija pārāk strauja darbmaisījuma sadegšana motora cilindrā (pārsniedz skaņas ātrumu), tā rezultātā samazinās motora lietderīgā jauda un motora detaļām jāuzņem ievērojamas pārslodzes.
paralēlisms Paralelitāte - tas, ka plaknē esošas taisnes vai telpā esošas plaknes savstarpēji nekrustojas vai pilnīgi sakrīt.
taisnstūris Paralelograms, kam visi leņķi ir taisni.
svina neirīts paralīze, svina intoksikācijas izraisīts polineirīts: simetriska, šļaugana apakšdelmu un roku pirkstu ekstensoru paralīze; pirms paralīzes bieži galvassāpes, bezmiegs, spastiska obstipācija, svina kolikas; vēlāk pievienojas nefrīts ar hipertensiju; pelēcīgi melna josliņa uz smaganām (svina sulfīda izgulsnējumi); nereti -alveolu sabrukšana un zobu izkrišana.
koksnes briešanas koeficients parametrs, kas raksturo koksnes briešanu, ja koksnes saistītais mitrums palielinās par 1%.
masīva deskriptors parametru kopums, kas apraksta masīva struktūru, sniedz informāciju par masīva dimensiju un indeksu izmaiņu diapazonu, norāda masīva elementu izvietojumu atmiņā.
silene Parastā alksnene.
Philonotis fontana parastā avoksne.
burdona caurule parastā tehniskā manometra vai vakuummetra jutīgais elements - plakana izliekta caurule, kas pastiepjas taisnāka, ja tajā ievada spiedienu.
Ulmus laevis parastā vīksna
blīgzna Parastā vīksna ("Ulmus laevis").
šķetra Parastā vīksna ("Ulmus laevis").
vīksne Parastā vīksna ("Ulmus laevis").
vīksnis Parastā vīksna ("Ulmus laevis").
lapu biete parastās bietes ("Beta vulgaris", arī "Beta cicla") varietāte ("convar. vulgaris syn subsp. cicla"), kuras šķirnes un varietātes audzē kā dārzeni, uzturā lieto lapu plātnes vai paresninātus lapu kātus; mangoldi.
nost Parasti aizstāj verba priedēkli -no, norāda, ka ar verbu izteiktā darbība ir intensīva, sasniedz noteiktu rezultātu.
tik Parasti atkārtojumā "tik, tik": lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam sīkam atsitoties pret ko.
iebraucams parasti savienojumā "iebraucamā vieta": vienkārša viesnīca ar pajūgu novietnēm.
tik Parasti savienojumā "tik, tak": lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
apmīļot Parasti savienojumā ar "(ar) acīm", "ar skatienu": sirsnīgi, mīļi, ar patiku uzlūkot.
piesnaust Parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur"; lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) snaust, ka ar snaušanu neko nepanāks.
pavirzīt Parasti savienojumā ar "uz priekšu": panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, process, darbība) mazliet turpina attīstīties, sasniedz kādu attīstības posmu.
anoraks Parasti ūdensnecaurlaidīga, ar rāvējslēdzēju pilnīgi atdarāma vējjaka vai pusatdarāma vējblūze ar kapuci un gurnos savelkamu lejasmalu; parka.
pārcietēt Pāraugot kļūt sausnējam, cietam (parasti par zāli).
sakurcēt pāraugt, kļūt koksnainam, porainam, izkurtēt, sačākstēt.
lipoksēnija Parazīta aiziešana no saimniekorganisma pirms pilnīgas attīstības sasniegšanas.
posmsnuķaiņi Parazītisku kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas sastāv no posmaina snuķa un duramiem sariem; šīs kārtas kukaiņi.
ankilostoma Parazītisku tārpu ģints nematodu klasē; parazitē divpadsmitpirkstu zarnā, piestiprinoties pie gļotādas; oliņas ar izkārnījumiem nokļūst augsnē, kur no tām attīstās kāpuri; trešās stadijas kāpuri iekļūst cilvēka organismā caur ādu vai ar dzeramo ūdeni un zarnās sasniedz dzimumgatavību.
akantocefaļi Parazītisku tārpu klase, kas dzīvo zivju, putnu un zīdītāju zarnās, līdzīgi cērmēm, bet atšķiras ar ievelkamu snuķi.
avunkulāts Paraža (senajiem ģermāņiem, senajiem grieķiem un dažām citām tautām) uzturēt sevišķi ciešus radniecības sakarus starp mātesbrāli un māsasdēlu; mātesbrālim par savu māsasdēlu jārūpējas vairāk nekā par paša dēlu (jāsniedz viņam palīdzība, jāatstāj mantojums u. c.); matriarhāta palieka.
amitāts Paraža, saskaņā ar kuru tēvamāsai pret brāļabērniem ir īpaši pienākumi un rituālas saistības - kad tie ir piedzimuši, kad sasnieguši pubertāti un kad stājas laulībā.
izturēt Pārciest (nelabvēlīgus augsnes, klimatiskos apstākļus) - par augiem, to daļām.
peļņas slieksnis pārdotās produkcijas (sniegto pakalpojumu) apjoms, pie kura kopējie ieņēmumi sakrīt ar kopējām izmaksām un rezultāts ir bez peļņas un zaudējumiem; kritiskais punkts.
nolūks Paredzētais, nodomātais, sasniedzamais (rīcības, darbības) rezultāts.
dzīvnieku barotava paredzētas savvaļas dzīvnieku piebarošanai ziemas periodā, kad nodrošinājums ar dabisko barību ir ievērojami sarucis, tām jābūt tādām, lai barība nesalītu un neapsnigtu un dzīvnieki barošanās laikā to nesamīdītu; tās iekārto gk. stirnu, staltbriežu un meža cūku piebarošanai.
eupraksija Pareiza, laba un taisnīga darbība, Sokrāta filozofijā viens no tikumības principiem; Aristoteļa ētikā tikumiskās darbības mērķis.
nalojs Pareizticīgiem augsts galdiņš 4 kājām ar ieslīpu plāksni, kur uzliek Bībeli un krustu.
sniega aklums pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma.
sēds paresna aukla zvejas tīkla abās malās, uz kuras savērtas tīkla acis.
līkāns Paresna koka kārts, ar ko saspiež siena vezumu no pļavas.
vembele Paresna rīkste, žagars.
vembelis Paresna rīkste, žagars.
vimba Paresna rīkste.
gurste Paresna saite no salmiem.
stečka Paresna, maza auguma, neveikla sieviete,.
pieļipas Paresninājumi slikti savērptā dzijā.
dermatosoma Paresninājums katra vārpstas pavediena ekvatora apvidū šūnas dalīšanās procesā.
kuņģis Paresninājums, negludums (dzijā, pavedienā).
porga Paresninātā daļa, nobeigums (priekšmetam); (naglas) galviņa.
Cladonia incrassata paresninātā kladonija.
resgalis Paresninātais stumbra, stiebra gals pie pamatnes (kokam, stiebraugam); daļa (kokmateriālam), ko veido šāds gals.
drukns Paresns (augums, ķermenis, ķermeņa daļa).
klucis paresns koka stumbra nogrieznis (parasti neapstrādāts).
žeberis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai), arī (parasti zaraina) maiksts, zarains sprungulis.
žeperis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai), arī (parasti zaraina) maiksts, zarains sprungulis.
žeperklis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai), arī (parasti zaraina) maiksts, zarains sprungulis.
bluķis Paresns, apaļš koks vadmalas velšanai.
dūšīgs Paresns, korpulents.
stempis Paresns, maza auguma bērns vai zirgs; resns, lēns, neveikls cilvēks.
bomis Paresns, pagarš, parasti nodarināts, koks; resna koka kārts (piemēram, smaguma celšanai, balstam).
boms Paresns, pagarš, parasti nodarināts, koks; resna koka kārts.
pabrangs Paresns, patukls.
stompīgs Paresns, smagnējs, neveikls.
miesīgs Paresns, tukls (par cilvēku).
papills Paresns.
paruņķīgs Paresns.
resnīgs Paresns.
zalba Pārestība, netaisnība.
parfait Parfē - saldais ēdiens no franču virtuves: saldējuma, augļu, putukrējuma, saldās mērces (sīrupa), cepumu u. c. kārtojums, ko pasniedz iegarenā vāzē.
džemperis Pāri galvai velkams (adīts vai no adīta auduma šūts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostas vietai vai nedaudz zemāk.
Bastīlija Parīzes cietoksnis (14.-18. gs.), kurā atradās valsts cietums; viens no Francijas absolūtisma balstiem; 1789. g. 14. jūlijā, kad sākās Lielā franču revolūcija, sacēlusies tauta to ieņēma un sagrāva.
federāti Parīzes Komūnas bruņoto spēku kareivji un virsnieki 1871. gadā.
finierēt Pārklāt ar finieri vai saplāksni; apdarināt ar finieri vai saplāksni.
applūksnot Pārklāt ar plūksnām.
plakēt pārklāt metāla izstrādājumus ar plānām cita metāla plāksnītēm vai vienkārša koka izstrādājumus - ar vērtīgas koksnes plāksnītēm.
plāksnēt Pārklāt, apšūt ar plāksnēm.
aizvilkt Pārklāt, piepildīt (ar sniegu, ledu u. tml.) - par vēju, puteni u. tml.
pārvilkties Pārklāties (ar kā, piemēram, ledus, sniega, kārtu).
aizvilkties Pārklāties (ar sniegu, ledus kārtu u. tml.).
aizpērslot Pārklāties ar nedaudzām sniegpārslām.
aizpērslot Pārklāties ar plānu sniega kārtiņu (pirmais sniegs).
applūksnoties Pārklāties ar plūksnām.
sērksnēt pārklāties ar sērsnu.
apsērsnot Pārklāties ar sērsnu.
pārsnigt Pārklāties ar sniegu (piemēram, par zemi).
apsnigot Pārklāties ar sniegu; apsnigt.
iesnigt Pārklāties ar sniegu.
sasērsnot Pārklāties, parasti pilnīgi, ar sērsnu.
aplikt Pārklāts ar nogulsnēm, plēvi, atdalījumiem (par gļotādu).
koksnainie spraudeņi pārkoksnējušos dzinumu spraudeņi (apm. 10-30 cm gari ar vismaz 2-3 pumpuriem), ko sagatavo augu miera periodā, pēc lapu nobiršanas rudenī līdz pumpuru briešanas sākumam pavasarī.
apkurtēt Pārkoksnēties, kļūt porainam viscaur vai viegli (no virspuses).
pārkokoties Pārkoksnēties.
pārliet Pārlaistīt (piemēram, augus, augsni).
diskontinuitāte Parlamenta atsevišķo sesiju darbības pilnīga nodalīšana un noslēgšana tādā veidā, ka sesiju slēdzot visus nepabeigtos darbus (likumprojektus, interpellācijas, petīcijas u. tml.) uzskata par izbeigtiem; nākošā sesija var atgriezties pie tiem tikai tad, ja tos no jauna iesniedz, pie tam sāk caurlūkošanu pilnīgi no jauna.
apmierinātība Pārliecība, izjūta, ka pietiek ar sasniegto, izdarīto.
despērātisms Pārliecība, ka no ciešanām nav iespējams izbēgt un pilnīga atziņa nav sasniedzama.
nopildīt Pārliet citā traukā (parasti alu, vīnu, kas sasniedzis noteiktu gatavības pakāpi).
vibrotrauma Pārmaiņas iekšējā ausī, auss trauma, ko rada ilgstoša dažādu motoru, darbmašīnu, pneimatisko instrumentu vibrēšana (bieži kopā ar troksni).
sociālās reformas pārmaiņu īstenošana ar mērķi mainīt sociālās aizsardzības sistēmu vai tās elementus (piemērm, institūcijas, sociālo palīdzību, bērnu tiesību aizsardzību), lai panāktu sociālo taisnīgumu vai citu sociāli vēlamu rezultātu kādai grupai vai sabiedrībai kopumā.
recesīvais disģenitālais nanisms pārmantota disģenitāla nanosomija (visbiežāk sastopama Šveicē, Ungārijā un dažos Itālijas novados) (autosomāli recesīva pārmantošana); bērns piedzimst ar normālu augumu, mūža otrā gada laikā aizkavējas augšana; augšana turpinās līdz 40 g. vecumam, nepārsniedzot punduraugumu.
pleonosteoze Pārmantota, politopiska, enhondrāla dizostoze ar raksturīgu fenotipu (autosomāli dominanta pārmantošana): īsi, resni desveida pirksti, kas pirmā interfalangeālā locītavā fiksēti fleksijas stāvoklī; apakšdelmi pronācijas stāvoklī, augšdelmi rotēti uz iekšu.
nabveida parmēlija parmēliju ģints ķērpju suga (“Parmelia omphalodes”), kas sastopama uz akmeņiem, dažreiz uz smilšainas augsnes, retāk uz sūnām un kokiem; Latvijā sastopama reti, aizsargājama, atrasta Slīterē un Mazsalacā.
liepu parmelīna parmelīnu suga ("Parmelina tiliacea syn. Parmelia tiliacea"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Turaidā, Līgatnē, Nītaurē, Vestienā, Ļaudonā uz lapkoku stumbriem un koksnes; tai ir ādains, substrātam piegulošs rozetveida vai nenoteiktas formas laponis (diametrs 10—15 cm).
hiperbūlija Pārmērīgas, nepiemērotas, patoloģiskas gribas izpaudums (neatlaidība sasniegt nesasniedzamo); slimīga dziņa nepārtraukti strādāt.
slīkt Pārmērīgi mitrā vietā iet bojā (par augiem); kļūt pārmērīgi mitram, tā, ka iet bojā augi (par augsni).
ļebļava Pārmērīgi resns, neveikls cilvēks.
pārpūdēt pārmēslot (augsni).
ritenis Pārmete sānis ar iztaisnotām rokām (parasti no stāvus stāvokļa).
purvaiņu meži pārmitri meži, kuros organiskās augsnes un kūdras slāņa biezums - >30 cm, bet dažkārt sasniedz 10 m.
slapjaiņu meži pārmitri meži, kuros organiskās augsnes un kūdras slāņa biezums nepārsniedz 30 cm un koku saknēm vēl ir saskare ar minerālaugsni.
humīdais klimats pārmitrināts klimats, kurā nokrišņu daudzums pārsniedz iztvaikošanu un mitruma iesūkšanos augsnē.
kamielis Pārnadžu kārtas ģints ("Camelus"), liels tuksneša dzīvnieks ar vienu vai diviem kupriem, pārtiek no tuksnešu augiem, var ilgi iztikt bez ūdens, domesticēts.
apputeksnēt Pārnest ziedputekšņus no (zieda) putekšņlapām uz auglenīcas drīksnu.
koka ogles pārogļojusies koksne, iegūst koka sausās pārtvaices procesā krāvumos vai krāsnī; agrāk plaši lietoja dzelzs apstrādē.
surplus Pārpalikums, tirdzniecībā arī segums, pārsniegums.
pārplaiksnīties Pārplaiksnīt.
bezstruktūras augsne pārputekļota vai smilts augsne, kuras daļiņas nav salipušas pa vairākām kopā.
bārsla Pārsla, sniegpārsla; krītoša ziedlapa.
krēpulis Pārslains sniegs, sniedziņš, plāna sniega kārta.
flokulents Pārslveida-, pūkains; tāds, piem., šķidrums, kurā ir neregulāras formas nogulsnes.
uzlaist Pārsniegt (kā, piemēram, piegrieztnes) robežizmēru.
uzlaist Pārsniegt (noteiktu laika) ierobežojumu.
pārpildīt Pārsniegt (plānu, ieplānoto).
iet pāri mēram (arī pār mēru) pārsniegt vēlamo pakāpi.
pārsnēgt Pārsniegt.
pārsnēgties Pārsniegties.
kults Pārspīlēta (kā) uzskatīšana par vissvarīgāko, visnozīmīgāko, par galveno; arī dievināšana.
pārsnigt Pārstāt snigt.
procheiron Pārstrādājot Justiniāna kodifikāciju saīsināta rokasgrāmata tiesnešiem (radusies ap 870.-879. g.), grieķu valodā, ar izvilkumiem no institūcijām, digestām, kodeksa un novellām.
naudžote Parsu iniciācijas ceremonija, kuras laikā bērnam pasniedz kreklu un pavedienu, kas simbolizē "jaunu piedzimšanu" pieauguša cilvēka kārtā.
uguns tempļi parsu tempļi, kuros nepārtraukti tiek uzturēta Ahuramazdas svētā uguns, kas tiek dedzināta traukā, kas novietots uz akmens plāksnes zem tempļa centrālā kupola
apelēt Pārsūdzēt tiesas spriedumu augstākas instances tiesā, iesniegt apelācijas sūdzību.
flipkartes Pāršķiramas papīra lapas (angļu "flipchart"), kas piestiprinātas pie statīva un kuras var ērti izmantot informācijas sniegšanai lekcijās vai prezentācijās.
maize Pārtikas produkts, ko cep, parasti no raudzētas mīklas, krāsnī un kam ir raksturīga klaipa, kukuļa forma; šāda pārtikas produkta šķēle, gabals.
slēgt kontu pārtraukt kredīta līdzekļu izsniegšanu no konta.
notifikācija Pārvaldāmā objekta sniegtā informācija par notikumiem tā iekšienē.
stratokrātija Pārvaldes forma, kurā valsts vara pieder armijas virsniekiem; militārā hunta.
nostāties uz kājām pārvarēt grūtības, sasniegt vēlamo.
lauzties Pārvarot grūtības, censties sasniegt kādu mērķi, stāvokli.
izlauzties Pārvarot grūtības, sasniegt augstāku stāvokli (piemēram, sabiedrībā, darbā).
iekļūt Pārvarot grūtības, šķēršļus, sasniegt vēlamo.
atmografija Pārveduma paņēmiens keramikā, dobspieduma vara plāksnes zīmējumu aizpilda ar alumīnija pulveri vai apstrādā ar citiem ķīmiskiem savienojumiem var iegūt higroskopisku pārvedumu, ko apputina ar kūstošām krāsām.
eksprespārskaitījums Pārvedums, kura valutēšanas datums ir diena, kad banka ir akceptējusi klienta maksājuma uzdevumu, kas ir iesniegts bankā līdz bankas noteiktajam laikam.
standartpārskaitījums Pārvedums, kura valutēšanas datums ir nākamā darbdiena, skaitot no brīža, kad banka ir akceptējusi klienta maksājuma uzdevumu, kas iesniegts bankā līdz bankas noteiktajam laikam.
pārgriezt Pārveidot (izrunu); novērst izloksnes īpatnības.
pārkoksnēties Pārveidoties par koksni, iegūt koksnes īpašības (piemēram, uzkrājoties augu audu šūnapvalkos lignīnam) - par augiem, to daļām.
pārkokot Pārvērst par koksni.
sējmašīna Pārvietojama lauksaimniecības mašīna vienmērīgai sēklu izsēšanai vai minerālmēslu izkaisīšanai augsnes virspusē vai iestrādāšanai augsnē.
metējmašīna Pārvietojams beramvielu ātrgaitas lentes konveijers ar taisnu vai ieliektu lentes darbdaļu; ar inerces spēku materiālu aizsviež 10-20 m tālu; lieto dzelzceļa stacijās, elevatoros, noliktavās, ostas beramvielu pārkraušanai, šķirošanai, vēdināšanai.
palikt uz ceļa pārvietojoties nespēt sasniegt ceļa mērķi.
nokļūt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml.
nonākt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā); nokļūt (1).
pienākt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu); ierasties (kur, pie kā).
erodēt Pārvietot augsnes virskārtu - par ūdeņiem, vēju.
slēpot Pārvietoties (parasti pa sniegu) uz slēpēm.
slīdēt Pārvietoties ar slēpēm, slidām, ragavām u. tml., piemēram, pa sniegu, ledu.
puteņot Pārvietoties stipra vēja iedarbībā (par sniegu).
aizblunkšķināt Pārvietoties, ar kārti sitot ūdeni un tādā veidā radot troksni.
agromeliorācija pasākumi augšņu uzlabošanai (piemēram, nosusināšana, kaļķošana, aramkārtas padziļināšana) un dažādu agrotehnisku līdzekļu lietošana (piemēram, aršana šaurās slejās vai reljefa horizontāļu virzienā, tādējādi veicinot nokrišņu infiltrāciju un samazinot augsnes eroziju).
skate Pasākums, kurā (ko, piemēram, mākslas darbus, zinātnes un tehnikas sasniegumus, priekšmetus) publiski demonstrē un novērtē.
sociālā ārstēšana pasākumu komplekss, kura mērķis ir noteikt sociālo diagnozi un sniegt palīdzību sociālās krīzes situācijās.
kultūrtehnika Pasākumu kopums lauksaimniecībā neizmantojamu zemju pārvēršanai par lauksaimniecībā izmantojamām; arī augsnes ielabošna.
meliorācija Pasākumu kopums, kura mērķis ir augsnes ielabošana uz ilgāku laiku.
starptautiskais atbildes kupons Pasaules pasta savienības izdota pasta apmaksas zīme, kuru var iegādāties pie pasta pakalpojuma sniedzēja un kura tiek pieņemta jebkuras citas Pasaules pasta savienības locekļvalsts pasta iestādē apmaiņai pret šīs valsts pastmarkām tādā vērtībā, kas ir pietiekama, lai nosūtītu starptautisku vienkāršo vēstuli vai aviovēstuli, kuras svars nepārsniedz 20 gramus.
romantisms Pasaules uztvere, kam ir raksturīga īstenības idealizācija, negatīva attieksme pret ikdienišķo, tieksme pēc, parasti neaizsniedzama, ideāla; romantika.
starptautiskā krimināljustīcija pasaules valstu, valstisko organizāciju, arī starptautisko organizāciju sadarbība šo valstu kriminālās tiesvedības efektivitātes pilnīgākai nodrošināšanai, kas balstās uz vienotu izpratni par vispārīgiem taisnīguma principiem un vērsta uz soda nenovēršamības u. c. principu realizēšanu, kā arī noziedzības ierobežošanu un profilaksi šajās valstīs.
stjuarts Pasažieru, arī virsnieku apkalpotājs (parasti uz kuģa, lidaparātā).
pasērksnis Paseksnis (1).
ievadīt Paskaidrojot, sniedzot norādījumus, iepazīstināt (ar ko jaunu); iepazīstinot (ar jauniem apstākļiem), iesaistīt (piemēram, kādā kolektīvā, sabiedrībā).
cirkste Paslēpenes ieliekums; cirksnis 1.
palodze Paslieksne salmu gubenī.
GD&R Pasmejos, pagriežos un bēgu (pēc zemiskas piezīmes) (angļu "grinning, ducking and running (after snide remark)"; īsziņās).
pašmignēt Pasmīnēt, pavīpsnāt.
pasnaikāties pasnaicīties, pasnaikstīties.
pasasnaicīties Pasnaikstīties.
dasnaust Pasnaust.
pasnausties Pasnaust.
docētājs Pasniedzējs (augstākajā mācību iestādē).
stundu pasniedzējs pasniedzējs, kas neietilpst mācību iestādes štatā un kam maksā pēc nostrādātā laika.
datorprezentācija Pasniegšanas grafikas programmās esošās slīdrādes iespēju izmantošana, lai displeja ekrānā izspīdinātu diagrammas vai citu ilustratīvu materiālu, kas atrodas datorā.
datorpriekšstāde Pasniegšanas grafikas programmās esošās slīdrādes iespēju izmantošana, lai displeja ekrānā izspīdinātu diagrammas vai citu ilustratīvu materiālu, kas atrodas datorā.
pasnēgt Pasniegt (1).
pasniekt Pasniegt (1).
apkalpot Pasniegt (apmeklētājiem) ēdienus un dzērienus (ēdnīcā, restorānā u. tml.).
pasniegt (arī padot) roku pasniegt (kādam) roku atbalstam.
iedot roku Pasniegt (kādam) roku atbalstam.
padot (arī pasniegt) roku Pasniegt (kādam) roku atbalstam.
padot Pasniegt (ko ar roku), lai (kāds) paņemtu, saņemtu; novietot (ko kāda) tuvumā, lai (kāds) izmantotu.
slibināt Pasniegt (ko) mazos daudzumos, sīkās porcijās.
padot (arī pasniegt) mēteli, kažoku pasniegt (mēteli, kažoku u. tml.) un palīdzēt uzvilkt.
pasniegt (arī padot) mēteli, kažoku pasniegt (mēteli, kažoku u. tml.) un palīdzēt uzvilkt.
uzsniegt Pasniegt (uz augšu).
padot (arī pasniegt) brokastis (arī pusdienas, launagu, vakariņas) pasniegt ēdienu, dzērienu brokastīs (pusdienās, launagā, vakariņās).
pasniegt (arī padot) brokastis (arī pusdienas, launagu, vakariņas) pasniegt ēdienu, dzērienu brokastīs (pusdienās, launagā, vakariņās).
uzlikt galdā pasniegt ēšanai, dzeršanai.
likt (arī celt) galdā pasniegt ēšanai, dzeršanai.
prezentēt pasniegt kā dāvanu, veltīt.
pārkacēt Pasniegt pāri (kam).
piestrebināt Pasniegt pietiekoši ko strēbt.
iedot roku Pasniegt roku (piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu).
padot (arī pasniegt) roku Pasniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu.
sadot rokas Pasniegt viens otram roku atbalstam.
sadot rokas Pasniegt viens otram roku, piemēram, sasveicinoties, atvadoties, pateicoties, paužot piekrišanu.
apsniegt Pasniegt visapkārt.
apkacēt Pasniegt visiem (virknei objektu).
padot Pasniegt, arī pacelt (ko ar darbarīku), lai (kāds) paņemtu, saņemtu.
padot Pasniegt, nolikt priekšā, tuvumā (kādam ēdienu, dzērienu).
apdot Pasniegt, piedāvāt (daudziem vai visiem pēc kārtas).
atkacēt Pasniegt, sasniegt.
pakacēt Pasniegt.
piesniegt Pasniegt.
pasasniegties Pasniegties.
eksprespaka Pasta paka, kurai pasta pakalpojuma sniedzējs nodrošina papildu pasta pakalpojuma īpašības.
sīkpaka Pasta sūtījums, kura svars nepārsniedz divus kilogramus un kurā pārsūta sīkus priekšmetus, izņemot iespieddarbus un rakstveida paziņojumus.
pēcmaksas sūtījums pasta sūtījums, kurš tiek izsniegts saņēmējam, iekasējot no viņa sūtītāja norādīto summu, kuru pasta pakalpojuma sniedzējs savukārt nosūta pēc sūtītāja uzrādītās adreses.
ķilpa Pastalu saraucamā siksna, pie kuras piesien auklas.
Daugavpils apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aiviekstes, Asūnes, Aulejas, Biķernieku, Dagdas, Izvaltas, Jāsmuižas, Kalupes, Kapiņu, Krāslavas, Krustpils, Līksnas, Līvānu, Naujenes, Piedrujas, Preiļu, Pustiņas, Rudzētu, Skaistas, Ungurmuižas, Vārkavas, Vīpes un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Madonas un Rēzeknes apriņķi, kā arī ar Krieviju un Poliju.
Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi.
Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju.
Līvānu pagasts pastāvēja 1861.-1949. g. ap Līvānu pilsētu (miestu) un bija viens no lielākajiem Latgalē, tas stiepās gar Daugavas labo krastu, robežojās ar Vīpes, Atašienes, Kalupes, Rudzātu, Vārkavas Līksnas, Rubenes un Dignājas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rožupes un Jersikas pagastā, neliela daļa — Upmalas un Rožkalnu pagastā.
Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi.
Apes rajons pastāvēja 1950.-1957. g., ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju.
Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu.
Alūksnes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Apes, Gaujienas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Trapenes, Veclaicenes, Virešu, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojās ar Balvu, Gulbenes un Valkas rajonu, kā arī ar Igauniju un Krieviju.
Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu.
Balvu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Balvu pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes rajonu, kā arī ar Krieviju.
Ludzas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ludzas, Kārsavas un Zilupes pilsētu, Blontu, Briģu, Ciblas, Cirmas, Goliševas, Isnaudas, Istras, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu, Nirzas, Ņukšu, Pasienes, Pildas, Pureņu Pušmucovas, Rundēnu, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu rajonu, kā arī ar Krieviju un Baltkrieviju.
Madonas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Madonas, Lubānas un Varakļānu pilsētu, Cesvaines pilsētu ar lauku teritoriju, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Murmastienes, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas pagastu, robežojās ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Preiļu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu rajonu.
Valkas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Valkas, Sedas, Smiltenes un Strenču pilsētu, Bilskas, Blomes, Brantu, Ērģemes, Ēveles, Grundzāles, Jērcēnu, Kārķu, Launkalnes, Palsmanes, Plāņu, Smiltenes, Trikātas, Valkas, Variņu, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu un Valmieras rajonu, kā arī ar Igauniju.
Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu.
Daugavpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Latgales dienvidos, ietver Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu, Vārkavas, Preiļu, Riebiņu, Aglonas un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu.
Apes novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemes ziemeļaustrumu daļā, ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju.
Meijera pagasts pastāvēja bijušajā Alūksnes rajonā 1990. gadā un tā paša gada beigās pārdēvēts par Jaunannas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
Ogres pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ogres novada Mazozolu pagastā un Ērgļu novada Sausnējas pagastā.
Liepkalnes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās “Liepkalnes-Ozolu pagasts”, teritorija mūsu dienās ietilpst Sausnējas pagastā.
Liepkalnes-Ozolu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Liepkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Sausnējas pagastā.
Sāvienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ļaudonas, neliela daļa Kalsnavas un Variešu pagastā.
Alūksnes pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam, pēc 1990. g. teritorija ietilpst Alsviķu, Jaunalūksnes un Ziemeru pagastā, neliela daļa - Alūksnes pilsētā.
Bejas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā un neliela daļa — Mārkalnes pagastā.
Priekuļu novads pastāvēja Vidzemē 2009.-2021. g., ietvēra Liepas, Mārsnēnu, Priekuļu un Veselavas pagastu, robežojās ar Cēsu pilsētu un Beverīnas, Smiltenes, Raunas, Cēsu un Pārgaujas novadu.
proktostomija Pastāvīgas mākslīgas atveres izveidošana taisnajā zarnā.
fokuss pastāvīgs punkts, kura attālums līdz dotās līknes (elipses, hiperbolas, parabolas) patvaļīgam punktam ir pastāvīgā attiecībā pret tā paša patvaļīgā punkta attālumu līdz noteiktai taisnei, kuru sauc par direktrisi.
sasnaikstīt Pastiepjoties (ar pūlēm) aizsniegt.
līdzsvarošana Pastiprinājumu un vājinājumu regulēšana platjoslas tīkla katrā pārraides kanāla posmā, lai sasniegtu vienādus signāla līmeņus staciju izejās.
uzbarot Pastiprināti dodot ēst, panākt, ka (cilvēkam) palielinās ķermeņa masa, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
uzbaroties Pastiprināti ēdot, palielināt sava ķermeņa masu, kļūt resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem).
kontrolsprūds Pasūtījuma izsniegšanas punkts rezervju pārvaldes sistēmā.
pašanamnēze Paša pacienta sniegts savas slimības, problēmas apraksts.
autogāmija Pašappute, divdzimumu zieda apputeksnēšanās ar šā paša zieda putekšņiem; automikse.
aerokamanas Pašgājējas kamanas ar vilces propelleri, kas pārvietojas pa sniegu un ledu ar ātrumu līdz pat 140-150 km/h.
uzstājīgs Paštaisns, prasīgs un nepiekāpīgs.
paštaisnīgs Paštaisns.
sociālais dienests pašvaldības izveidota iestāde, kas sniedz sociālo palīdzību, organizē un sniedz sociālos pakalpojumus pašvaldības iedzīvotājiem.
mērķfinansējums Pašvaldību izdevumu finansējums no: valsts budžetā paredzētajām mērķdotācijām; pašvaldību speciālo budžetu līdzekļiem; ieņēmumiem, kas gūti no pašvaldību un to institūciju sniegtajiem maksas pakalpojumiem; pašvaldību ņemtajiem ilgtermiņa aizņēmumiem; reģionālo fondu līdzekļiem.
sociālās palīdzības dienests pašvaldību sociālā institūcija, kas organizē sociālo palīdzības sniegšanu savā teritorijā.
steks Pātaga ar siksnas cilpu galā.
nagaika Pātaga, kas ir sapīta no ādas sloksnēm (parasti ar metāla lodēm vai atskabargu galā).
pipka Pātaga, kas parasti ir pīta no ādas sloksnēm; arī nagaika.
māte Pātagas resnākā daļa, kas savīta no trim auklām.
eiharistija Pateicības lūgsna kristiešu sv. vakarēdiena elements (maizes, vīna) apsvētīšanā; apsvētītā dievmaize un vīns; pats dievgalda sakraments.
uzdot Pateikt, darīt zināmu (piemēram, adresi, telefona numuru); sniegt (ziņas, datus).
nacionālais patenta pieteikums patenta pieteikums, kas iesniegts Latvijas Republikas Patentu valdei saskaņā ar Patentu likuma prasībām.
laika vienādojums patiesā Saules laika un vidējā Saules laika starpība kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ar mainīgu ātrumu un tas, ka Saule kustas pa ekliptiku, nevis pa debess ekvatoru; šo abu iemeslu pēc laika vienādojuma absolūtā vērtība var sasniegt 16 minūtes.
relatīvā patiesība patiesība, kas sniedz nepilnīgu, daļēju priekšstatu par objektīvo īstenību un kas izziņas attīstībā ir precizējama, padziļināma.
absolūtā patiesība patiesība, kas sniedz pilnīgu, pabeigtu priekšstatu par objektīvo īstenību.
tiesnība Patiesība, sirsnība, godīgums, taisnīgums.
tiesnībe Patiesība, sirsnība, godīgums, taisnīgums.
neliekulība Patiesīgums, dabiskums, sirsnība.
fotonoze Patoloģisks stāvoklis no ilgas atrašanās spilgtā gaismā, piem., sniega aklums.
zarnu aizsprostojums patoloģisks stāvoklis, kura pamatā ir aizturēta zarnu satura pārvietošanās no kuņģa uz taisno zarnu.
patūsnāt Patusnīt.
patusnot Patusnīt.
patust Patusnīt.
atslāņošanās Patvaļīga pārklājuma atdalīšanās no pamatnes; izraisa iekšējo spriegumu koncentrēšanās, pārsniedzot to pieļaujamās vērtības.
Karabils Pauguraina augstiene Paropamiza priekškalnēs, Murgabas un Amudarjas upstarpā, Turkmenistānas dienvidaustrumos, augstums - līdz 984 m, virsma nolaidena dienvidu-ziemeļu virzienā, pustuksneši un tuksneši, stepe.
adiri Paugurainas, tuksnešainas priekškalnes vai atsevišķas izolētas augstienes Centrālāzijā.
Ammomanes deserti pauguraiņu tuksnešcīrulis.
priecājas kā bērns paust sirsnīgu, neviltotu, lielu prieku.
puspauze Pauze, kuras ilgums atbilst pusnots ilgumam.
čičerone Pavadonis, kas sniedz tūristiem paskaidrojumus ievērojamu vietu, muzeju un dažādu objektu apskatē (Rietumeiropas valstīs, it īpaši Itālijā).
hipadrenālisms Pavājinātas virsnieru dziedzeru funkcijas.
pigmentanomālija Pavājināts vai pastiprināts krāsvielu (pigmentu) nogulsnējums ādā.
pakaulains Pavājš, pakalsns.
pakaulaiņš Pavājš, pakalsns.
rūgt Pavasara atkusnī kļūt mīkstam, čauganam (parasti par zemi).
hamsins Pavasara vējš Ēģiptē, kas sākas martā un ilgst 50 dienas; šajā laikā spēcīgs vējš no dienvidiem vai dienvidaustrumiem nes karsto tuksneša smilšu mākoņus.
guļņa Pavasarī atlicis sniegs.
izpelnīties Paveicot, sasniedzot ko, iegūt, saņemt (uzslavu, atzinību u. tml.).
varietāte Paveida modifikācija, kas nesasniedz varianta līmeni (statusu); vēl neizveidojies variants, ko raksturo kāda izpausmes īpatnība.
iesniegt Paveikt juridisku, diplomātisku, politisku u. tml. aktu, parasti, nododot attiecīgu iesniegumu, dokumentu.
notiesāt Paveikt tiesneša pienākumus (sporta spēlē).
iestiklojums Paveikta darbība --> iestiklot; stikla plāksne, kas iestiprināta (kā) rāmī, ietvarā.
iztaisnojums Paveikta darbība, rezultāts --> iztaisnot (1).
iztaisnojums Paveikta darbība, rezultāts --> iztaisnot (2).
iztaisnojums Paveikta darbība, rezultāts --> iztaisnot (3).
paresninājums Paveikta darbība, rezultāts --> paresnināt, paresnināties, paresnināta, paresninājusies (kā) daļa, vieta.
pārsniegums Paveikta darbība, rezultāts --> pārsniegt (1).
pavīpsnājams Paveikta darbība, rezultāts --> pavīpsnāt.
pierausums Paveikta darbība, rezultāts --> pieraust (1); augs, tā daļa, kam ir pierausta augsne.
resninājums Paveikta darbība, rezultāts --> resnināt.
snigums Paveikta darbība, rezultāts --> snigt.
stiklojums Paveikta darbība, rezultāts --> stiklot; stikla plāksne, stikla, plākšņu kopums, kas ir iestiprināts, piemēram, celtnē, tās detaļā, mēbelē.
uzplaiksnījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplaiksnīt.
uzplūksnojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzplūksnot.
uzzibsnījums Paveikta darbība, rezultāts --> uzzibsnīt.
uzzibšņojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzzibšņot; uzzibsnījums.
pavipsnāt Pavīpsnot.
ievazāt Pavirši iestrādāt (sēklas augsnē).
taišņu taišņēm pavisam taisni.
kā stīga pavisam taisns, taisnā līnijā.
supena Pazema, paresna sieva.
artēziskie ūdeņi pazemes spiedienūdeņi, kas atrodas starp ūdensnecaurlaidīgiem slāņiem un var izplūst zemes virspusē bez sūknēšanas.
gruntsūdens Pazemes ūdens, kas uzkrājas virs pirmā ūdensnecaurlaidīgā grunts slāņa.
infiltrācijas ūdeņi pazemes ūdeņi, kas veidojas, virszemes ūdeņiem, atmosfēras nokrišņiem un sniega kušanas ūdeņiem iesūcoties zemē; vadozie ūdeņi.
pazibsnīties Pazibsnīt.
diagnostiskās pazīmes pazīmes, ko nosaka diagnostikas veikšanas tehnoloģiskajā procesā, neizmantojot speciālas iekārtas, un kas sniedz informāciju par diagnoscējamo mašīnu un mehānismu tehnisko stāvokli. Šo informāciju var sniegt spēkratu vadītājs (operators), vizuālā apskate, audiopārbaude, kontroles mēraparātu rādījumi un signāli.
jūras protests paziņojums, ko sniedz kuģa kapteinis nolūkā nodrošināt pierādījumus kuģa īpašnieka tiesību un interešu aizsardzībai gadījumā, kad kuģa brauciena vai stāvēšanas laikā jūrā ir bijis notikums (nepārvarama vara, briesmas, nejaušības - viesuļvētra, vētra, sadursme ar citu kuģi, peldošu priekšmetu utt), kas var būt par pamatu mantisku prasību izvirzīšanai kuģa īpašniekam.
Libānas ciedrs pazīstamākā ciedru suga ("Cedrus libani"), kas sasniedz 1000 g. vecumu.
Balvu pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara samazinājusies vairāk nekā piecas reizes, liela daļa no tās iekļauta tagadējā Bērzkalnes un Kubuļu pagastā, neliela dala - tagadējā Lazdulejas un Vectilžas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar Vīksnas pagastu.
Vecbārta Pēc Bārtas lejteces iztaisnošanas atlikušais vecais upes lejteces posms, kurā ietek Tosele.
centralizēts eksāmens pēc īpašas metodikas izveidots un pēc vienotas kārtības valsts mērogā organizēts eksāmens izglītojamo mācību sasniegumu novērtēšanai atsevišķos mācību priekšmetos pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpes noslēgumā.
Noasa dēlu septiņi priekšraksti pēc jūdaisma mācībām pienākumi, kas attiecas uz visiem vīriešiem un sievietēm neatkarīgi no rases vai ticības; tie paredz atteikšanos no elkdievības, zaimošanas, incesta, slepkavības, zagšanas unn dzīvas miesas ēšanas, kā arī prasību ievērot taisnīgumu.
ultraimperiālisms Pēc K. Kautska 1914. gadā izvirzītās teorijas - imperiālisma attīstības augstākā fāze, kas sasniedzama mierīgā ceļā ar internacionāli apvienota finanšu kapitāla palīdzību.
grāmatas bloks pēc kārtas saliktas un sašūtas iesiešanai sagatavotas iespiestas grāmatas loksnes.
kacēt Pēc kaut kā sniegties; mēģināt aizsniegt.
kacerēt Pēc kaut kā sniegties.
kristībzīme Pēc kristību ceremonijas baznīcas izsniegta apliecība ar kristīšanas apstiprinājumu.
atlīt Pēc lietus kļūt mīkstam, stipri dubļainam (par ceļu, augsni); atmiekšķēties.
blasts Pēc monofilisma teorijas vismazāk diferencējusies asins šūna, kura attīstībā vēl nav sasniegusi cilmšūnas pakāpi un no kuras var attīstīties visu veidu asins šūnas.
tabula Pēc noteikta principa kārtotu faktu, datu fiksējums, parasti ailēs, vertikālā vai horizontālā secībā; ailēs sadalīta lapa, plāksne u. tml. šādai faktu, datu fiksēšanai.
rupjvilna Pēc smalkuma neviendabīga, neizlīdzināta vilna, kurā ir maz dūnvilnas un pārejas matiņu, bet ir izteiktas akotmatu šķipsnas; iegūst no rupjvilnas šķirņu aitām.
algoritms Pēc stingri noteiktiem likumiem izdarāmu aprēķinu, darbību sistēma kāda rezultāta sasniegšanai.
sīkkoksne Pēc stumbra izstrādes pārpalikusī (piemēram, zaru, galotņu) koksne.
ex aequo et bono pēc tiesas un taisnības.
iznēsāts teļš pēc vidējā grūsnības laika (285 dienām) piedzimis teļš.
vivipārija Pēcnācēju, radīšana, veidojot uz virszemes daļām sīkus jaunos organismus, kas pēc nokrišanas uz augsnes izveidojas par pieaugušiem indivīdiem.
atpēdas Pēdas (piemēram, smiltīs, sniegā).
saaugušais ieaugums pēdas no slēgtā ieauguma uz finiera virsmas māzerainas koksnes veidā.
Krutupīte Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā; Krutupe; Krūtupe.
Igrīve Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā, augštece Liepnas pagastā, garums - 17 km, kritums - 16 m; Igrīva; Igrive.
Mālupe Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā, izteka Jaunalūksnes pagastā; Purmaļu struts.
Liepkalni Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā.
Virgulica Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 20 km, kritums - 34 m, sākas Krievijā; Plintauka; Vergulica; Virgulīca; Virguļica; Virguļiča.
Briede Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā.
Sita Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes, Balvu un Gulbenes novadā, garums - 41 km, kritums - 34 m, atsevišķos posmos ir Alūksnes un Balvu novada robežupe, kā arī Gulbenes un Balvu novada robežupe.
Vucenupīte Pededzes kreisā krasta pieteka uz Alūksnes un Gulbenes novadu robežas.
Alūksne Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā (lejtecē 1 km Jaunalūksnes un Mālupes pagasta robežupe), garums - 24 km, iztek no Alūksnes ezera; Alūksnīte; Beja; Murjāņu upe.
Sarkanīte Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, augštece Mārkalnes pagastā, garums - 8 km; Ploskumu grāvis.
Vidupīte Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
Ievedne Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes, Malienas un Jaunannas pagastā, garums - 22 km, kritums - 80 m, iztek no Dūņenieka ezera uz dienvidaustrumiem no Alūksnes; Javane.
Maiļupe Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā.
Dambīte Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā, lejteces posmā Mālupes un Malienas pagasta robežupe, ieteka Mālupes pagastā, garums - 12 km.
Laikupe Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā pie Igaunijas robežas, atsevišķos posmos arī robežupe.
Paparze Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 27 km, kritums - 69 m, vairākos posmos ir Alūksnes un Gulbenes novada robežupe, iztek no Indzera ezera Alūksnes augstienē.
Mālupe Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 8 km.
Akaviņa Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā, iztek no Lutri ezera Igaunijā, garums - 22 km, kritums - 31,9 m; Akavina; Volkova.
Baltāsila grāvis Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā.
Ponkuļu grāvis Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā.
Jaunpededze Pededzes lejteces iztaisnojums, kas izveidots ierīkojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, ir 5 km garš pārrakums, novirzot to Aiviekstē 6 km uz leju no agrākās ietekas.
prīškys pluociņs pēdējais krāsnī ieliktais klaips.
viatiks Pēdējais svētais vakarēdiens, ko pasniedz mirējiem katoļiem (mirēju sakraments).
haļava Pēdējais, visnenozīmīgākais cilvēks.
lejupkritiens Pēkšņa (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana.
beijas Pēkšņi un stipri vēja brāzieni, kas uznāk gk. ar lietu, sniegu, krusu un pērkona negaisu; Rietumindijas ūdeņos bieži arī skaidrā laikā.
atplaiksnīties Pēkšņi, arī brīžiem (parasti neilgi) spoži atspīdēt (par gaismu, gaismas avotu); sākt plaiksnīt.
būkšienis Pēkšņs liels troksnis; būkšķis.
blākšis Pēkšņs troksnis, blākšķis, sitiena vai kritiena troksnis.
blaušķis Pēkšņs troksnis, blaukšķis.
bliģžis Pēkšņs troksnis, blīkšķis.
blīšķis Pēkšņs troksnis, blīkšķis.
būšķis Pēkšņs troksnis, būkšķis.
ļaršķis Pēkšņs troksnis, būkšķis.
blaršķis Pēkšņs troksnis.
blīžģis Pēkšņs troksnis.
strāķis Pelce, dūksne.
līdzsvarojums Peldlīdzekļa guļa ūdenī - ja projektētā jahtas ūdenslīnija sakrīt ar faktisko ūdens virsmas līniju, saka, ka jahta guļ uz taisna ķīļa.
oksidifenils Pelēcīgi balti, ļoti indīgi kristāli ar fenola smaku, kuru šķīdumus izmanto koksnes konservēšanai.
pelēkā karte pelēka kartona loksne, kas atstaro 18% uz tās krītošās gaismas; izmanto eksponometrijā precīzas ekspozīcijas noteikšanai un eksponometru normēšanai.
pelsns pelniem līdzīgs sniegs.
podzols Pelnveida, barības vielām un sāļiem nabadzīga, lauksaimniecībai nelabvēlīga augsne; podzolēta augsne, podzolaugsne.
podzolēts Pelnveida, barības vielām un sāļiem nabadzīgs, lauksaimniecībai nelabvēlīgs (par augsni).
virspeļņa Peļņa, kas pārsniedz (kādas nozares) vidējo peļņu.
kritiskais punkts peļņas slieksnis.
kniebis Pensnejs (degunkniebis).
apertūrkarte Perfokarte ar taisnstūrveida izgriezumu, kurā ievietots mikrofilmas kadrs.
kalcinozs periartrīts periartrīts, kam raksturīga kalcija sāļu nogulsnēšanās locītavas tuvumā.
iridodiastāze Perifērās varavīksnenes malas defekts, kas neskar zīlītes malu; izskatās it kā būtu vairākas zīlītes.
tvaika katla nopūšana periodiska vai nepārtraukta ūdens izvadīšana no tvaika katla, lai sāļu daudzums tajā nepārsniegtu pieļauto.
reģenerators Periodiskas darbības siltuma apmainītājs siltumagregātu lietderības koeficienta palielināšanai, piem., periodiskas darbības keramiska kamera ar speciālu krāvumu krāsns atgāzu siltuma izmantošanai; lieto stikla kausēšanas krāsnīs.
podu krāsns periodiskas darbības stikla kausēšanas krāsns, kuras darba kamerā uz klona izvieto ugunsizturīga materiāla (šamota) podus; lieto galvenokārt optiskā stikla un kristālstikla kausēšanai.
Daiamantina Periodiski izsīkstoša upe (krīks) Austrālijas vidienes pustuksnešos, Lielajā Artēziskajā baseinā, garums \~900 km, tek no Selvina grēdas uz dienvidiem, pazūd smiltīs, nesasniegusi Kūperskrīku.
Abū Gārs periodiski izsīkstoša upe Rihāba tuksnesī (_Abū Ghār, Shaʼīb_), Irākā, Mutannas un Dīkāras muhāfazā.
negrūsnības laiks periods no dzīvnieka atnešanās līdz jaunai grūsnībai; servisperiods.
saimniecības aprite periods starp divām izlases cirtēm, kura laikā kokaudzē atjaunojas iepriekšējais sastāvs un vecumstruktūra; saimniecībā, kur veic ekstensīvas izlases cirtes, apriti nosaka pēc tievo un resno koku vecuma starpības, kas dota augšanas gaitas tabulās.
ortoperkusija Perkusijas veids, kad perkutējošā pirksta distālā falanga veido taisnu leņķi ar perkutējamo virsmu.
rozete Pērļains nelīdzens paresninājums (valnītis) pie ragu pamatnes staltbriežu un aļņu buļļu, kā arī stirnu āžu ragiem; kronītis.
Sloka Pērļupīte, Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā un Alūksnes novadā.
Plukšu strauts Pērļupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
Pelava Pērses kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, izteka Madonas novada Sausnējas pagasta dienvidu malā, šķērso Aizkraukles novada Iršu, Vietalvas, Aiviekstes un Klintaines pagasta teritoriju, garums - 22 km, kritums - 46 m; Palva; Pelasta; Pelve.
Iršupīte Pērses labā krasta pieteka Iršu pagastā, augštece Ērgļu un Sausnējas pagastā, iztek no Pīlātu ezera, garums - 9 km.
mantikora Persiešu mitoloģijā sastopama būtne ar lauvas ķermeni un cilvēka seju, parasti ar sarkanu apspalvojumu, dažkārt minētas trīs zobu rindas, arī skorpiona dzelksnis astes galā.
parsi Persiešu valodas izloksne.
zvērināts advokāts persona ar augstāko juridisko izglītību, Latvijas Republikas pilsonis, kas vismaz 5 gadi nostrādājusi par tiesnesi, prokuroru vai citā tiesu sistēmas u. tml. amatā un nodevusi zvērestu Augstākās tiesas priekšsēdētājam.
izdevējs persona, darbinieks, kas izsniedz (ko); izsniedzējs
gruntsnomnieks Persona, kam nekustamā manta nodota ilggadējā lietošanā kā īpašumtiesīgam lietotājam uz nenoteiktu laiku pret gadskārtēju gruntsnomas maksu; gruntsnomas maksātājs.
privātapsūdzētājs Persona, kam tiesība iesniegt privātapsūdzību.
kasators Persona, kas iesniedz kasācijas sūdzību.
apelants Persona, kas iesniegusi apelāciju.
ieguvējs persona, kas izcīnījusi, sasniegusi ko (piemēram, apbalvojumu, titulu)
haktīvists persona, kas izmanto interneta urķa prasmes savu politisko vai ideoloģisko mērķu sasniegšanai.
ležņa Persona, kas mīl daudz gulēt, snaudulis, sliņķis.
bērns Persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot personas, kurām saskaņā ar likumu pilngadība iestājas agrāk.
neatkarīgais producents persona, kas nodarbojas ar filmu, reklāmu, atsevišķu radio, televīzijas raidījumu vai programmu veidošanu, ir blakustiesību īpašnieks saskaņā ar Autortiesību likumu, turklāt raidorganizācijai, kurai neatkarīgais producents sniedz pakalpojumus, nepieder vairāk par 25 procentiem balsstiesību vai akciju kapitāla neatkarīgā producenta uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā).
starpniecības aģents persona, kas piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos, un saņem atlīdzību tikai par starpniecības pakalpojumiem.
emeritus Persona, kas sasniegusi pensijas vecumu (parasti par profesoriem un mācītājiem).
mecēns Persona, kas savā dāsnā devīgumā kā literātu un mākslinieku atbalstītājs līdzinās Mecēnam ("Gaius Cilnius Maccenas"), cēzara Augusta ministram senajā Romā.
pakalpojuma sniedzējs persona, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros sniedz pakalpojumu patērētājam.
sociālo pakalpojumu saņēmējs persona, kas savu sociālo vajadzību realizēšanaiizmanto sociālo pakalpojumu sniedzēja palīdzību.
aprūpētājs Persona, kas sniedz profesionālus aprūpes pakalpojumus.
sociālo pakalpojumu sniedzējs persona, kas sniedz sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un sociālā darba pakalpojumus un reģistrēta sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā.
informants persona, kas sniedz ziņas pētniekam, atbildēdama uz viņa jautājumiem.
superkargo Persona, kas uz kuģa pārzina kravas uzņemšanu un izsniegšanu; parasti - kapteiņa otrais palīgs.
cilvēku tirdzniecības upuris persona, kura atzīta par cietušo noziedzīgā nodarījumā ar cilvēku tirdzniecību vai kurai kompetenta institūcija izsniegusi izziņu, ka tā ir cietusi cilvēku tirdzniecībā ārvalstī, kā arī persona, kuru par atbilstošu cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem atzinis sociālo pakalpojumu sniedzējs.
mazgadīga persona persona, kura nav sasniegusi 14 gadu vecumu.
vecs cilvēks persona, kura pārsniegusi noteiktu vecumu (bieži valstī noteikto pensijas minimālo vecumu robežu). Starptautiskajos salīdzinājumos par tādu robežšķirtni nereti pieņem 60 vai 65 gadus.
ģimenes asistents persona, kura pēc apmācības sniedz sociālo pakalpojumu personai vai ģimenei ar apgrūtinātām spējām sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā dažādu sociālu, garīgu, fizisku traucējumu dēļ.
pensijas vecuma persona persona, kura sasniegusi vecumu, kas saskaņā ar likumu dod tiesības saņemt vecuma pensiju.
pārdzīvojušais persona, kura turpina dzīvot pēc ģimenes locekļa nāves; mirstības tabulā persona, kas pārsniegusi noteiktu vecumu.
ārpakalpojumu sniedzējs persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar kredītiestādi, apņemas sniegt vai sniedz kredītiestādei ārpakalpojumus.
loterijas organizētājs persona, kurai preču ražotājs, izplatītājs, pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs ir deleģējis tiesības organizēt preču vai pakalpojumu loteriju.
saņēmējs Persona, kurai saskaņā ar pārvadājuma līgumu galapunktā izsniedzama krava.
attaisnotais Persona, par kuru tiesa ir taisījusi attaisnojošu spriedumu, ja:
(1) nav konstatēts noziedzīga nodarījuma notikums;
(2) tiesājamā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;
(3) tiesājamā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā nav pierādīta;
(4) kā pierādījumi lietā ir tikai tādu personu liecības, kuras saskaņā ar Kriminālprocesa likumu atzītas par speciāli procesuāli aizsargājamām un kurām piemēroti Kriminālprocesa kodeksā paredzētie speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi;
(5) valsts apsūdzības uzturētājs prokurors atsakās no apsūdzības un amatā augstāks prokurors septiņdesmit divu stundu laikā no paziņojuma saņemšanas par valsts apsūdzētāja atteikšanos no apsūdzības neatjauno apsūdzības uzturēšanu.
personas līdzdarbība personas darbība, kas nepieciešama tās sociālo tiesību realizācijai, piemēram, sniegt pilnīgas pakalpojuma saņemšanai nepieciešamās ziņas, kā arī ziņot par pārmaiņām apstākļos, kuri nosaka sociālā pakalpojuma saņemšnu, iesniegt pierādījumus un nepieciešamos dokumentus.
sensitīvi personas dati personas dati, kas norāda personas rasi, etnisko izcelsmi, reliģisko, filozofisko un politisko pārliecību, dalību arodbiedrībās, kā arī sniedz informāciju par personas veselību vai seksuālo dzīvi.
nodošana policijas uzraudzībā personas pārvietošanās brīvības ierobežošana, nosakot, ka šī persona bez izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) atļaujas nedrīkst izbraukt no pastāvīgās vai pagaidu dzīvesvietas rajona, apmeklēt lēmumā norādītās vietas un iestādes, ka tai ne retāk kā 2 reizes nedēļā jāpiesakās attiecīgajā policijas iestādē un ka policijas darbiniekam ir tiesības ieiet šīs personas dzīvoklī, lai pārbaudītu tās uzvedību.
biedru institūts personas, dalībnieki, kas apvienojas, slēdzot sabiedrības līgumu, lai sasniegtu kopēju saimniecisku mērķi.
institūciju iedzīvotāji personas, kuras dzīvo slimnīcās, veco ļaužu pansionātos, viesnīcās, cietumos utt.
dzīves jēga personības un sociālo grupu eksistences un darbības attaisnojums, pamatnozīme un pamatvērtība.
uz rokas (saņemt, dabūt, izsniegt u. tml.) personiski (saņemt, dabūt, izsniegt u. tml.).
siksnāt Pērt (parasti ar siksnu); arī sist.
siksnot Pērt, arī sist, parasti ar siksnu.
perugvano Peru piekrastes gvano, kas vietām sasniedz līdz 30 m biezumu, satur 12-15% slāpekļa un 13-14% fosforskābes.
čelesta Pianīnveida mūzikas instruments ar hromatiski noskaņotām tērauda (arī stikla) plāksnītēm, kas nostiprinātas uz koka rezonatoriem, un klaviatūras, skanējums atgādina zvaniņu skanējumu.
nozīme Pie apģērba piespraužama zīme, ko piešķir kādas organizācijas biedriem, ar ko apbalvo par sasniegumiem kādā darbības nozarē u.tml.; nozīmīte (2).
klaudzeklis Pie durvīm, vārtiem piekārts neliels metāla stienis ar paresninājumu vienā galā (pieklaudzināšanai).
āzgāze Pie sienas piestiprināta neliela plāksne, aiz kuras aizsprauž karotes.
zvagulis Pie tērpa valkājama rotas lieta - metāla plāksnīte, piekars, kas kustoties rada skaņu.
kvinterna Piecas cita citā ieliktas loksnes.
izslieties kājās piecelties, iztaisnojot, izstiepjot augumu, ķermeni.
līnijkopa Piecu taisnu paralēlu, horizontālu līniju kopa nošu rakstībā.
aukstā kauterizācija piededzināšana ar ogļskābes sniegu.
kriokautērija Piededzināšana ar ogļskābes sniegu.
incidence Piederības vai saistījuma attieksme, piem., dotais punkts ir incidents dotajai taisnei (un taisne - punktam), ja tas atrodas uz šīs taisnes.
pretkorozijas piedeva piedeva, ko pievieno spēkratu ekspluatācijas šķidrumam, lai uzlabotu tā pretkorozijas īpašības. Šo piedevu galvenokārt pievieno eļļām un degvielām, un tā aizkavē to metāla detaļu koroziju, rūsēšanu, ar kurām saskaras atbilstošie šķidrumi vai to veidotie produkti. Eļļu pretkorozijas īpašības vērtē pēc svina plāksnīšu masas zuduma, tām atrodoties kontaktā ar pārbaudāmo eļļu.
dilbpiedurkne piedurkne, kas sniedzas līdz elkonim.
7/8 piedurkne piedurkne, kas sniedzas līdz plaukstas locītavai.
3/4 piedurkne piedurkne, kas sniedzas līdz pusdilbam.
īspiedurkne piedurkne, kuras garums sniedzas līdz pusdilbam.
garās piedurknes piedurknes, kas sniedzas līdz plaukstas pamatnei.
gluds Pieglausts, rūpīgi sasukāts, arī taisns, bez sprogām (parasti par matiem, spalvu); ar pieglaustiem, rūpīgi sasukātiem matiem, arī bez sprogām (par galvu).
piegriezt taisnā diegā piegriezt drānu taisni audu vai šķēru virzienā.
Solncedara Piejūras klimatoloģiskais kūrorts, Krievijas Krasnodaras novadā, Melnās jūras Gelendžikas līča krastā, bērnu sanatorija.
Čornije Zemļi Piekaspijas zemienes dienvidrietumu daļa starp Jergeņiem, Stavropoles augstieni, Volgas lejteci un Kaspijas jūras ziemeļrietumu krastu, Krievijas Kalmikijas Republikā, pustuksnesis, aitu ziemas ganības.
novalcīt Piekaut; sasist (ar siksnu).
milords Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot tiesnesi vai runājot par viņu (Anglijā).
komerciāls piekļuves sniedzējs piekļuves sniedzējs, kas par piekļuvi internetam pieprasa samaksu.
Germsirs Piekrastes tuksnešu josla gar Omānas līci un Hormuza šaurumu, Mekrānas kalnu un Zagrosa dienvidu piekājē, Irānā un Pakistānā, garums - 1500 km, platums - 10-80 km.
pierullēt Pielīdzināt, nogludināt (parasti augsni) ar veltni; pievelt.
piekaris Pieliekams rotājums taisnu līniju un dažādu ornamentu nobeigumiem.
piekurināt Pielikt (kurināmo krāsnī, lai nepārstāj kurēties).
piekurt Pielikt (kurināmo krāsnī, lai nepārstāj kurēties).
piedrēbt Pielīt, piesnigt.
sārņi Piemaisījumi (atmosfērā, ūdenstilpēs, augsnē u. tml.), kas nevēlami ietekmē apkārtējo vidi.
piekrāpt Piemānīt, pievilt (kādu), piemēram, melojot, neizpildot solīto, neattaisnojot cerības.
uzvilt Piemānīt, sniegt maldinošu informāciju.
pavipšķināt Piemiegt aci un tās puses vaigu savilkt uz augšu un ar lūpām taisīt troksni (šmaukstienu), kad nav kaut kas pa prātam vai arī aiz lielības.
Brīvības pieminekļa nozīme piemiņas nozīme, ko Brīvības pieminekļa komiteja pasniedza aktīvākajiem ziedojumu vācējiem, tā ir neliela, ovālas formas sudraba plāksnīte (raudze 875), kuras vienā pusē "Važu rāvēju" grupas attēls un uzraksts "Tēvzemei un brīvībai", bet otrā pusē uzraksts "Par nopelniem Brīvības pieminekļa celšanā".
memoriālplāksne Piemiņas plāksne.
piena pasterizācija piena termiskā apstrāde temperatūrā, kas nepārsniedz tā viršanas temperatūru.
piekļūt Pienākot (pie kā, kam klāt), aizsniegt, sasniegt (piemēram, kādu priekšmetu).
zeltdzeltāne Pieneņu dzimtas lapiņsēne, lielas iesārti brūnas alksnenes izskatā, nav lietojama uzturā, aug jauktos egļu - priežu mežos, sevišķi mitrās vietās starp sūnām; dzeltāne.
dzeltāne Pieneņu dzimtas lapiņsēne, lielas iesārti brūnas alksnenes izskatā, nav lietojama uzturā, aug jauktos egļu - priežu mežos, sevišķi mitrās vietās starp sūnām.
kešarņa Pienesumu izsniegšanas uzraugs.
rekombinēts piens piens, kas iegūts, kombinējot dažādās attiecībās piena taukus un piena beztauku sausnu (ar ūdeni vai bez ūdens), lai atjaunotu nepieciešamo ūdens un sausnas attiecību.
atjaunots piens piens, kas iegūts, sausiem vai iebiezinātiem piena produktiem pievienojot noteiktu daudzumu ūdens, lai atjaunotu nepieciešamo ūdens un sausnas attiecību.
grāmatvedības metode pieņēmumu, principu, ierobežojumu un paņēmienu kopums, ar kuru grāmatvedība uzkrāj, sistematizē un sniedz uzņēmumam nepieciešamo ekonomisko informāciju.
pievilkt Piepildīt, pārklāt (parasti ar sniegu, smiltīm) - par vēju; aizvilkt (4).
aizdzīt Piepildīt, pārklāt (parasti ceļu, pēdas ar sniegu, smiltīm u. tml.).
sasērēt Piepildīties, aizsprostoties (ar smiltīm vai citām nogulsnēm).
lenzites Piepju ģints "Polyporaceae" dzimtā ar pusriņķveidīgiem vai garozas veidojošiem augļķermeņiem korķa vai koka konsistencē, sēņotne koksnē rosina puvi.
Šveinica filcene piepju sēņu filceņu ģints suga ("Phaeolus schweinitzii"), kas Latvijā sastopama bieži mitros skujkoku mežos pie koku stumbru pamatnes vasarā un rudenī, augļķermeņi apaug nelielus zariņus un zāles stiebrus, micēlijs caur saknēm iekļūst koksnē, izraisa serdes brūno trupi un iekrāso koksni olīvdzeltenu līdz gaišbrūnu, padara irdenu un piešķir tai terpentīna smaržu; Šveinica piepe.
viļņainā antrodija piepju sēņu grupas antrodiju ģints suga ("Amyloporia sinuosa", syn. "Antrodia sinuosa"), kas inficē skujkoku koksni.
Vailanta antrodija piepju sēņu grupas antrodiju ģints suga ("Antrodia vaillantii"), kas gk. inficē skujkokus, retumis - arī lapkoku koksni.
Climacocystis borealis piepju sēņu suga, kas izraisa koksnes balto trupi.
interpelācija Pieprasījums, ko parlamenta deputāts vai deputātu grupa iesniedz valdībai vai atsevišķam ministram (noteiktā jautājumā vai sakarā ar visu valdības politisko kursu).
interpellants Pieprasītājs; interpelācijas iesniedzējs.
daputināt Pieputināt (sniegu).
attaisnoties Pierādīt savu taisnību, savas rīcības pareizumu; noliegt savu vainu (ar kādiem pamatojumiem, pierādījumiem).
apsērksnēties Piesalt pēc nakts salnas; pārklāties ar sērsnu.
radioaktīvie nosēdumi piesārņojuma veids, kas rodas kodolsprādzienos, kā arī kodoltehnikas avāriju gadījumos; radioaktīvo vielu daļiņas, kas putekļu veidā nosēžas uz augsnes, augiem, ūdenstilpēs.
fitoremediācija Piesārņoto teritoriju attīrīšana, izmantojot augu spēju sadalīt toksiskās vielas un mazāk kaitīgā veidā novadīt tās atmosfērā, ar augu saknēm saistītajiem mikroorganismiem vienlaikus veicot piesārņojošo vielu uzņemšanu vai noārdīšanu augsnē.
piesiksnot Piesiet ar siksnu.
piesprendzēt Piesiet, piejozt, ar siksnu cieti pievilkt.
pieklauvēt Piesist (piemēram, pie durvīm, loga, sienas), lai, radot troksni, signalizētu.
attrāpīt Pieskaroties, pieķeroties atrast, sasniegt (vajadzīgo vielu).
piesnaust Piesnausties.
piesniekties Piesniegties.
pielepīt Piesnigt (ar slapju sniegu).
piedrabļāt Piesnigt (par slapju sniegu).
piekupenēt Piesnigt, tā ka veidojas kupenas.
piegrūst Piesnigt.
pielepēt Piesnigt.
pienākt Piesnigt.
jozt Piestiprināt ar jostu vai siksnu (parasti ieroci).
birkot piestiprināt plāksnītes (piemēram, ar nosaukumu, raksturojumu, īpašnieka vārdu).
piesiksnāt Piestiprināt, piesaistīt ar siksnu.
koksnes kapilārā piesūcināšana piesūcināšana, kas balstās uz šķidruma iekļūšanu sausā koksnē kapilāro spēku ietekmē.
koksnes difūzijas piesūcināšana piesūcināšana, kas pamatojas uz vielu iesūkšanos mitrā koksnē, tāpēc ka pastāv koncentrācijas starpība uz koksnes virsmas un tās iekšpusē.
piesūcināšanas šķidruma caurlaidība piesūcināšanas šķidruma spēja iekļūt koksnē piesūcināšanas laikā, kas raksturo piesūcināšanas ātrumu.
plastifikatori piesūcināšanas šķidrumi, kas iesūcas koksnes šūnu sieniņās un maina tās plastiskās īpašības.
modificējošais aģents piesūcināšanas šķīdums, kas iesūcas koksnes šūnu sieniņās, bet ķīmiski neiedarbojas uz koksnes komponentiem.
impregnēt Piesūcināt ar ķīmiskām vielām (piemēram, audumu, koksni), parasti, lai aizsargātu no mitruma, puves, aizdegšanās.
apbalvot Piešķirt apbalvojumu; izsniegt apbalvojumu.
sadalīt Piešķirt katram noteiktu daļu (no kopuma), arī iedot, izsniegt katram noteiktu daļu (no kopuma).
izsniegt Piešķirt un pasniegt (apbalvojumu, medaļu u. tml.); pasniegt (piešķirto apbalvojumu, medaļu u. tml.).
atestēt Piešķirt, izsniegt atestātu (pēc mācību iestādes beigšanas).
ķēpis Pietauvošanās ierīces detaļa (apkalums), kas neļauj pietauvošanās trosēm (ķēdēm) berzēties gar peldlīdzekļa sāniem (bortiem), tā var būt ar speciāliem vedveltņiem vai bez tiem (taisnais ķēpis).
starptautiskais pieteikums pieteikums, kas iesniegts saskaņā ar Līgumu par patentu kooperāciju jebkurā šā līguma dalībvalstī.
izkaitēties Pietiekoši ilgi pie krāsns sildoties, sakarst.
siksnas ieliece pievada siksnas novirze no normāla (taisna) stāvokļa, iedarbojoties noteiktam siksnai pieliktam spēkam.
rasināt Pievadīt ūdeni sīku pilienu veidā (augu virszemes daļām vai augsnei).
hromatoze Pigmentācija; hiperpigmentācija vai pigmenta patoloģiska nogulsnēšanās ķermeņa daļās, kurās parasti nav pigmenta.
pļuka Pika, piemēram, slapja sniega pika.
appikāt Pikoties, apmētāties sniega bumbām.
bērnu mirstība pilngadību nesasniegušu personu mirstība.
jaunietis pēc ārpusģimenes aprūpes pilngadību sasniedzis jaunietis pēc institucionālās aprūpes, aizbildnības vai aprūpes audžuģimenē.
submersija Pilnīga iegremdēšana - otrās valodas vai svešvalodas apguves process, kurā mācības notiek tikai apgūstamajā valodā, nesniedzot atbalstu apguvējam viņa dzimtajā valodā.
izvērst Pilnīgi apvērst (augsnes kārtu).
no sirds pilnīgi atklāti, patiesi; aizrautīgi, dedzīgi; ļoti; sirsnīgi, iejūtīgi.
nostiept Pilnīgi iztaisnot (parasti kājas, rokas).
trāpīt desmitniekā pilnīgi sasniegt vajadzīgo rezultātu.
(taisns) kā lineāls, arī kā ar lineālu novilkts pilnīgi taisns.
(taisns), kā ar lineālu novilkts pilnīgi taisns.
kā ar lineālu novilkts pilnīgi taisns.
ataraksija Pilnīgs dvēseles miers, ko, pēc dažu antīko filozofu domām, prātnieks sasniedz, izzinādams pasauli, pārvarēdams bailes, aizspriedumus u. tml.
usnijs Pilns ar usnēm.
pilntaukie Pilntaukie sieri - sieri, kas satur ne mazāk par 45% tauku siera sausnā.
inkasopilnvara Pilnvara, ko tirgotājs izsniedz ceļojošam komijam, pārdošanas vai apdrošināšanas aģentam, lai trešo personu priekšā leģitimētu viņus kā īpaši pilnvarotus iekasēt naudas summas.
parastā komercpilnvara pilnvara, kuru izdod komersants; neizsniedzot prokūru, viņš pilnvaro kādu citu personu viņa vārdā veikt komercdarbību, slēgta ar komersanta veikto komercdarbību saistītus noteikta veida darījumus vai arī slēgt ar komersanta veikto komercdarbību saistītus atsevišķus darījumus.
drošības sertificēšana pilnvarotas personas sniegts apstiprinājums, ka drošības novērtēšana veikta kvalificēti un pilnīgā saskaņā ar iepriekš formulētajiem drošības noteikumiem.
pilnvarošana pilnvaru piešķiršana kādai personai veikt noteiktu darbību vai rīkoties pilnvaras izsniedzēja vārdā.
pilotāžas figūra "kalniņš" pilotāžas figūra, kurā gaisakuģa taisnvirziena lidojuma laikā tiek uzņemts ātrums ar pārslodzi, lielāku par vienu.
otrais pilots pilots, kam izsniegta attiecīga apliecība un kas veic pilota funkcijas, izņemot gaisa kuģa kapteiņa funkcijas; izņēmums ir pilots, kas atrodas gaisa kuģī mācību nolūkā, vai pilots, kas lidojuma laikā noteiktā kārtībā pārņem gaisa kuģa kapteiņa tiesības un pilda viņa pienākumus, ja gaisa kuģa kapteinis veselības stāvokļa dēļ tos nevar pildīt.
Akershūsa Pils Oslo ("Akershus"), celta 1290. g. kā cietoksnis, mūsdienās Norvēģijas valdība to izmanto reprezentācijai.
konventa pils pils tips viduslaikos, kur četri pils korpusi aptvēra taisnstūrveida pagalmu.
Agvāta Pilsēta Alžīrijā (fr. _Laghouat_, angļu _Laghwat_), Sahāras Atlasu dienvidu nogāzē, pie Sahāras tuksneša ziemeļu malas, 135000 iedzīvotāju (2010. g.).
Asnama Pilsēta Alžīrijas ziemeļos ("El Asnam"), ko 1980. g. 10. oktobrī stipri nopostīja zemestrīce, tagad atjaunotā pilsēta saucas Šelīfa.
Alamogordo pilsēta ASV (_Alamogordo_), Ņūmeksikas štatā, 31100 iedzīvotāju (2014.g.), 1945. g. 16. jūlijā tuksnesī netālu no tās uzspridzināja pirmo atombumbu.
Frezno Pilsēta ASV ("Fresno"), Kalifornijas štatā, 516000 iedzīvotāju (2014. g.).
Fresno Pilsēta ASV ("Fresno"), Kalifornijas štatā, Kalifornijas ielejā, 516000 iedzīvotāju (2014. g.).
Frezno Pilsēta ASV ("Fresno"), Teksasas štatā, 19000 iedzīvotāju (2010. g.).
Sesnoka Pilsēta Austrālijā ("Cessnock"), Jaundienvidvelsas štatā, Ņūkāslas rietumu pavadoņpilsēta, 22600 iedzīvotāju (2015. g.).
Brēgenca Pilsēta Austrijā ("Bregenz"), Forarlbergas federālās zemes administratīvais cetrs, piestātne Bodenezera austrumu krastā, 28000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta kā romiešu cietoksnis "Brigantium" 15. g. p. m. ē.
Dzisna Pilsēta Baltkrievijā, Vitebska apgabalā, pie Dzisnas ietekas Daugavā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.).
Ālsta Pilsēta Beļģijā (flāmu _Aalst_, franču _Alost_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, Dandras krastos, 82600 iedzīvotāju (2013. g.), vecākais rātsnams Beļģijā (~1225. g.), hospitālis (1242. g.).
Dubica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanska Dubica"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 23100 iedzīvotāju (2013. g.).
Bosanska Krupa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanska Krupa"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 29700 iedzīvotāju (2013. g.).
Šamaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanski Šamac"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 19000 iedzīvotāju (2013. g.).
Bosansko Grahova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosansko Grahovo"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 3100 iedzīvotāju (2013. g.).
Bratunaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bratunac"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 21600 iedzīvotāju (2013. g.).
Breza Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Breza"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 14600 iedzīvotāju (2013. g.).
Kostajnica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Brod"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 6300 iedzīvotāju (2013. g.).
Broda Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Brod"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 17900 iedzīvotāju (2013. g.).
Bugojno Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bugojno"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 34600 iedzīvotāju (2013. g.).
Busovača Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Busovača"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 18500 iedzīvotāju (2013. g.).
Čajniče Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Cajniče"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
Cazina Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Cazin"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 69400 iedzīvotāju (2013. g.).
Čapļina Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Čapljina"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 28100 iedzīvotāju (2013. g.).
Čelinaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Čelinac"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 16900 iedzīvotāju (2013. g.).
Čitluka Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Čitluk"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 18600 iedzīvotāju (2013. g.).
Derventa Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Derventa"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 30200 iedzīvotāju (2013. g.).
Doboja Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Doboj"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2013. g.).
Doņi Vakufa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Donji Vakuf"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 14700 iedzīvotāju (2013. g.).
Drvara Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Drvar"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 7500 iedzīvotāju (2013. g.).
Foča Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Foča"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 19800 iedzīvotāju (2013. g.).
Fojnica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Fojnica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 1300 iedzīvotāju (2013. g.).
Gacko Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gacko"), Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 9700 iedzīvotāju (2013. g.).
Glamoča Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Glamoč"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
Goražde Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Goražde"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Bosniešu Podriņes kantonā, 22100 iedzīvotāju (2013. g.).
Gorņi Vakufa-Uskopļe pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gornji Vakuf-Uskoplje"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 22300 iedzīvotāju (2013. g.).
Gračanica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gračanica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 48400 iedzīvotāju (2013. g.).
Gradačaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gradačac"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 41800 iedzīvotāju (2013. g.).
Gradiška Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gradiška"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 56700 iedzīvotāju (2013. g.).
Grude Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Grude"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 17900 iedzīvotāju (2013. g.).
Hana Pijesaka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Han Pijesak"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
Ilidža Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ilidža"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 71900 iedzīvotāju (2013. g.).
Ilijaša Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ilijaš"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 20500 iedzīvotāju (2013. g.).
Jablanica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Jablanica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 10600 iedzīvotāju (2013. g.).
Jajce Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Jajce"), Centrālās Bosnijas kantonā, Dināru kalnienē, Vrbasas krastos, 30800 iedzīvotāju (2013. g.).
Kakaņa Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kakanj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Ženicas-Dobojas kantonā, 38900 iedzīvotāju (2013. g.).
Kalesija Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kalesija"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 36700 iedzīvotāju (2013. g.).
Kalinovika Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kalinovik"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 2240 iedzīvotāju (2013. g.).
Kiseļaka Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kiseljak"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 21900 iedzīvotāju (2013. g.).
Kladaņa Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kladanj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 13000 iedzīvotāju (2013. g.).
Kļuča Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ključ"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 18700 iedzīvotāju (2013. g.).
Kneževa Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kneževo"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 10400 iedzīvotāju (2013. g.).
Koņica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Konjic"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 26400 iedzīvotāju (2013. g.).
Kotorvaroša Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kotor Varoš"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 22000 iedzīvotāju (2013. g.).
Kreševa Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kreševo"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
Kupresa Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kupres"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 5600 iedzīvotāju (2013. g.).
Laktaši Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Laktaši"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 36800 iedzīvotāju (2013. g.).
Livno Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Livno"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 37500 iedzīvotāju (2013. g.).
Ļubiņe Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ljubinje"), Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.).
Ļubuški Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ljubuški"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 29500 iedzīvotāju (2013. g.).
Lopare Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Lopare"), Serbu Republikā, Bijeļinas reģionā, 16600 iedzīvotāju (2013. g.).
Lukavaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Lukavac"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 46700 iedzīvotāju (2013. g.).
Maglaja Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Maglaj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 25000 iedzīvotāju (2013. g.).
Miliči Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Miliči"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
Modriča Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Modriča"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 27800 iedzīvotāju (2013. g.).
Mrkoņičgrada Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Mrkonjič-Grad"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 18100 iedzīvotāju (2013. g.).
Neuma Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Neum"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
Nevesiņe Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Nevesinje"), Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 13800 iedzīvotāju (2013. g.).
Novi Grada pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Novi Grad"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 28800 iedzīvotāju (2013. g.).
Novi Travnika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Novi Travnik"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 25100 iedzīvotāju (2013. g.).
Odžaka Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Odžak"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Posavinas kantonā, 21300 iedzīvotāju (2013. g.).
Olova Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Olovo"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 10600 iedzīvotāju (2013. g.).
Orašje Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Orašje"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Posavinas kantonā, 21600 iedzīvotāju (2013. g.).
Pale Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Pale"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 22300 iedzīvotāju (2013. g.).
Petrova Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Petrovo"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 7000 iedzīvotāju (2013. g.).
Posušje Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Posušje"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 20700 iedzīvotāju (2013. g.).
Prijedora Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prijedor"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 97600 iedzīvotāju (2005. g.).
Prņavora Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prnjavor"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 38400 iedzīvotāju (2013. g.).
Prozora Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prozor"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 16300 iedzīvotāju (2013. g.).
Rogatica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Rogatica"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 11600 iedzīvotāju (2013. g.).
Ruda Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Rudo"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
Sanski Mosta pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Sanski Most"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 47400 iedzīvotāju (2013. g.).
Sapna Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Sapna"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
Sokolaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Sokolac"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 12600 iedzīvotāju (2013. g.).
Srbaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Srbac"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 19000 iedzīvotāju (2013. g.).
Srebrenika Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Srebrenik"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 42800 iedzīvotāju (2013. g.).
Srebrenica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Srebrnica"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.).
Stolaca Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Stolac"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 14900 iedzīvotāju (2013. g.).
Šipova Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Šipovo"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 10800 iedzīvotāju (2013. g.).
Široki Brijega pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Široki Brijeg"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 6200 iedzīvotāju (2013. g.).
Teočaka Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Teočak"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
Tesliča Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Teslič"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 41900 iedzīvotāju (2013. g.).
Tešaņa Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Tešanj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 46100 iedzīvotāju (2013. g.).
Tomislavgrada Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Tomislavgrad"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 33000 iedzīvotāju (2013. g.).
Travnika Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Travnik"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 16500 iedzīvotāju (2013. g.).
Trebiņe Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Trebinje"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 25600 iedzīvotāju (2013. g.).
Trnova Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Trnovo"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.).
Tuzla Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Tuzla"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, kantona administratīvais centrs, 120400 iedzīvotāju (2013. g.).
Ugļevika Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ugljevik"), Serbu Republikā, Bijeļinas reģionā, 16500 iedzīvotāju (2013. g.).
Vareša Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Vareš"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
Velika Kladuša pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Velika Kladuša"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 44800 iedzīvotāju (2013. g.).
Visoka Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Visoko"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 41400 iedzīvotāju (2013. g.).
Višegrada Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Višegrad"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 11800 iedzīvotāju (2013. g.).
Viteza Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Vitez"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 27000 iedzīvotāju (2013. g.).
Vlasenica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Vlasenica"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 12300 iedzīvotāju (2013. g.).
Zenica Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Zenica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 73800 iedzīvotāju (2013. g.).
Zvornika Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Zvornik"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 12700 iedzīvotāju (2013. g.).
Žepče Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Žepče"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 31600 iedzīvotāju (2013. g.).
Živinice Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Živinice"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 61200 iedzīvotāju (2013. g.).
Mostara Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 65300 iedzīvotāju (2013. g.).
Hadžiči Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 25000 iedzīvotāju (2013. g.).
Čeliča Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.).
Banoviči Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 23400 iedzīvotāju (2013. g.).
Bihača Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas Federācijā, Unas-Sanas kantonā, 61200 iedzīvotāju (2013. g.).
Bosanski Petrovaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 7900 iedzīvotāju (2013. g.).
Zavidoviči Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 40300 iedzīvotāju (2013. g.).
Bijeļina Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 114700 iedzīvotāju (2013. g.).
Bileča Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 11500 iedzīvotāju (2013. g.).
Šekoviči Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 7800 iedzīvotāju (2013. g.).
Brčko Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 93000 iedzīvotāju (2013. g. ).
Baņa Luka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, tās konfederatīvās vienības — Serbu Republikas administratīvais centrs, 199200 iedzīvotāju (2013. g.).
Kresna Pilsēta Bulgārijā ("Kresna"), Blagojevgradas apgabalā, 3650 iedzīvotāju (2014. g.).
Anjērsīsēna Pilsēta Francijā ("Asnieres-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 82300 iedzīvotāju (2010. g.); Anjēra pie Sēnas.
Kāna Pilsēta Francijā ("Caen"), Lejasnormandijas reģiona un Kalvadosas departamenta administratīvais centrs, 110000 iedzīvotāju (2012. g.).
Šerbūra Pilsēta Francijā ("Cherbourg-Octeville"), Lejasnormandijas reģiona Manša departamentā, 38400 iedzīvotāju (2010. g.).
Frena Pilsēta Francijā ("Fresnes"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 26200 iedzīvotāju (2010. g.).
Ērūvila Senklēra pilsēta Francijā ("Herouville-Saint-Clair"), Lejasnormandijas reģiona Kalvadosas departamentā, 21400 iedzīvotāju (2010. g.).
Leblāna Menila pilsēta Francijā ("Le Blanc-Mesnil"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 51400 iedzīvotāju (2010. g.).
Lešenē Pilsēta Francijā ("Le Chesnay"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 29000 iedzīvotāju (2010. g.).
Lizjē Pilsēta Francijā ("Lisieux"), Lejasnormandijas reģiona Kalvadosas departamentā, 21600 iedzīvotāju (2010. g.).
Ronī pi Buā pilsēta Francijā ("Rosny-sous-Bois"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 41000 iedzīvotāju (2010. g.).
Sirena Pilsēta Francijā ("Suresnes"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 46700 iedzīvotāju (2010. g.).
Alansona Pilsēta Francijas ziemeļrietumos ("Alençon"), Lejasnormandijas reģiona Ornas departamentā, 26700 iedzīvotāju (2010. g.), mežģīņu ražošana un mežģīņu muzejs.
Ulasnagara Pilsēta Indijā ("Ulhasnagar"), Mahārāštras štatā, Mumbajas ziemeļaustrumu piepilsēta, 506900 iedzīvotāju (2011. g.).
Belagāmvi Pilsēta Indijas dienvidrietumos, Karnātakā, 399600 iedzīvotāju (2001. g.), viduslaiku cietoksnis, džainistu tempļi.
Bīkānera Pilsēta Indijas ziemeļrietumos, Rādžastānas štatā, Tara tuksnesī, 529000 iedzīvotāju (2001. g.).
Basano Romano pilsēta Itālijā ("Basasno Romano"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 4950 iedzīvotāju (2014. g.).
Aleksejevka pilsēta Krievijā (_Alekseevka_), Belgorodas apgabalā, Tihaja Sosnas krastos, 39000 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1685. g.
Anapa pilsēta Krievijā (_Anapa_), Krasnodaras novadā, Melnās jūras krastā, 66700 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1846. g.
Apšeronska pilsēta Krievijā (_Apšeronsk_), Krasnodaras novadā, 40200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1947 g.
Krasnijkuta Pilsēta Krievijā ("Krasny Kut"), Saratovas apgabala dienvidos, Jeruslanas labajā krastā, 14400 iedzīvotāju (2010. g.).
Bijska Pilsēta Krievijā, Altaja novadā, Bijas krastos, 204000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1709. g. kā cietoksnis, pilsētas tiesības kopš 1782. g.
Belgoroda Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 379500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1593. g., cietoksnis no 1596. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1237. g.
Trubčevska Pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabala dienvidos, Desnas labajā krastā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
Žukovka Pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabala ziemeļos, Desnas kreisajā krastā, 17400 iedzīvotāju (2014. g.).
Kļinci Pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, Turosnas krastos, 61900 iedzīvotāju (2014. g.).
Guseva Pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, pie Krasnajas ietekas Pissā, 28500 iedzīvotāju (2014. g.).
Novokubanska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras apgabalā, Kubaņas kreisajā krastā, 35000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kropotkina Pilsēta Krievijā, Krasnodaras apgabalā, Kubaņas labajā krastā, 80000 iedzīvotāju (2014. g.).
Kurgaņinska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras apgabalā, Labas labajā krastā, 48500 iedzīvotāju (2014. g.).
Armavira Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novada austrumos, Kubaņas kreisajā krastā, 190800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1914. g.
Abinska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novada dienvidrietumos, rajona centrs, 35000 iedzīvotāju (2010. g.).
Tihorecka Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novada ziemeļaustrumos, 60000 iedzīvotāju (2014. g.).
Timašovska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novada ziemeļrietumos, 52900 iedzīvotāju (2014. g.).
Hadiženska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, 22200 iedzīvotāju (2014. g.).
Novorosijska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, 256600 iedzīvotāju (2014. g.), osta Melnās jūras Cemesas līča krastā.
Guļkeviči Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, 34500 iedzīvotāju (2014. g.).
Korenovska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, 41300 iedzīvotāju (2014. g.).
Tuapse Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, 63200 iedzīvotāju (2014. g.).
Slavjanska pie Kubaņas pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, 65100 iedzīvotāju (2014. g.).
Krimska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, Agadumas krastos, 57100 iedzīvotāju (2014. g.).
Belorečenska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, Belajas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 52600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1958. g., kā kazaku cietoksnis dibināta 1862. g.
Labinska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, Labas labajā krastā, 61200 iedzīvotāju (2014. g.).
Gorjačijkļuča Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, Lielā Kaukāza priekškalnēs, 33500 iedzīvotāju (2014. g.).
Gelendžika Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, Melnās jūras Gelendžikas līča krastā, 65000 iedzīvotāju (2014. g.).
Soči Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, osta Melnās jūras krastā, 399700 iedzīvotāju (2014. g.).
Temrjuka Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, piestātne Kubaņas labajā krastā, 38800 iedzīvotāju (2014. g.).
Ustjlabinska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, piestātne Kubaņas labajā krastā, 42300 iedzīvotāju (2014. g.).
Primorskoahtarska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, zvejas osta Azovas jūras krastā, 31700 iedzīvotāju (2014. g.).
Jeiska Pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, zvejas osta Azovas jūras krastā, 85800 iedzīvotāju (2014. g.).
Artjomovska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas apgabala dienvidos, Austrumsajānu dienvidrietumu nogāzē, 1900 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
Šaripova Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas apgabalā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.).
Nazarova Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas apgabalā, Čulimas kreisajā krastā, 51400 iedzīvotāju (2014. g.).
Ilanska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidaustrumos, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
Kanska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidaustrumos, 92100 iedzīvotāju (2014. g.).
Divnogorska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidos, Jeņisejas labajā krastā, 28900 iedzīvotāju (2014. g.).
Užura Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidrietumos, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
Bogotola Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidrietumos, Čulimas kreisajā krastā, rajona administratīvais centrs, 20700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1911. g.
Ačinska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidrietumos, rajona centrs, piestātne Čulimas labajā krastā, dzelzceļa mezgls, 108000 iedzīvotāju (2013. g.).
Noriļska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos, aiz Ziemeļu polārā loka, 176500 iedzīvotāju (2014. g.).
Dudinka Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļrietumos, upes un jūras osta Jeņisejas krastā, 22400 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1667. g., pilsētas tiesības kopš 1951. g.
Igarka Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, upes un jūras osta Jeņisejas lejtecē, 673 km no grīvas, 5300 iedzīvotāju (2014. g.).
Ujara Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 12300 iedzīvotāju (2014. g.).
Kodinska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
Borodina Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1982. g.
Jeņiseiska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
Sosnovoborska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 35500 iedzīvotāju (2014. g.).
Ļesosibirska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 60300 iedzīvotāju (2014. g.).
Zeļenogorska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 64300 iedzīvotāju (2014. g.).
Minusinska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 68900 iedzīvotāju (2014. g.).
Žeļeznogorska Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 84900 iedzīvotāju (2014. g.).
Zaozjornija Pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Bargas krastos, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
Tosno Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Tosnas krastos, 39300 iedzīvotāju (2014. g.).
Jeļņa Pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, Desnas augšteces apvidū, 9600 iedzīvotāju (2014. g.).
Mičurinska Pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, Ļesnojvoroņežas labajā krastā, 96600 iedzīvotāju (2014. g.).
Bogorodicka Pilsēta Krievijā, Tulas apgabala austrumos, rajona administratīvais centrs, 31400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g., dibināta kā cietoksnis XVII gs.
Ape Pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļaustrumu daļā 174 km no Rīgas, Smiltenes novada austrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. Valkas apriņķī), pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - no 1921. g., pilsēta izveidojusies uz muižas zemes, ko Livonijas ordeņa mestrs 1420. gadā izlēņoja G. G. Hopem (no viņa vārda cēlies muižas un miesta nosaukums).
Fresniljo Pilsēta Meksikā ("Fresnillo"), Sakatekasas pavalstī, Meksikas kalnienē 2200 m vjl., 110900 iedzīvotāju (2010. g.).
Ulāngoma Pilsēta Mongolijā, Uvsnūra aimaka administratīvais centrs, 26300 iedzīvotāju (2000. g.).
Krosno Odžaņske pilsēta Polijā ("Krosno Odrzańskie"), Lubušas vojevodistē, 4600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1238. g.
Kališa Pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, Prosnas krastos, 104700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
Ajūna pilsēta Rietumsahārā (franču _Laáyoune_, arābu _El-Aaisn_), atrodas Rietumsahāras ziemeļrietumos, Hamras oāzē, 13 km no Atlantijas okeāna, 190 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.), Rietumsahāras galvaspilsēta _de jure_.
Tirgusekujeska Pilsēta Rumānijā, Koivasnas žudecā, 18500 iedzīvotāju (2011. g.); Kēzdivāšārheja.
Sfintugeorge Pilsēta Rumānijā, Kovasnas žudeca administratīvais centrs, 56000 iedzīvotāju (2011. g.); Šepšisentģerģa.
Intorsurabuzeuluja Pilsēta Rumānijā, Kovasnas žudecā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.).
Baraolta pilsēta Rumānijā, Kovasnas žudecā, 8700 iedzīvotāju (2011. g.).
Tešnada Pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 8600 iedzīvotāju (2011. g.); Tasnāda.
Albajulija pilsēta Rumānijas vidienē (_Alba Iulia_), Murešas ielejā, Albas žudeca administratīvais centrs, 63500 iedzīvotāju (2011. g.), Senās Dakijas galvaspilsēta, II gs. - romiešu apmetne Apulluma, 1542.-1690. Transilvānijas galvaspilsēta, cietoksnis (celts 1713.-1738. g.).
Elmasnou Pilsēta Spānijā ("El Masnou"), Katalonijā, Barselonas provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
Kisnahte Pilsēta Šveicē ("Kuesnacht"), Cīrihes kantonā, 13600 iedzīvotāju (2013. g.).
Kīsnahte Pilsēta Šveicē ("Kuessnacht"), Švīces kantonā, 12400 iedzīvotāju (2013. g.).
Besni Pilsēta Turcijā ("Besni"), Adijamanas ilā, 28300 iedzīvotāju (2013. g.).
Sosnivka Pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 11500 iedzīvotāju (2013. g.), padomju laikā saucās Sosnovka.
Černihiva Pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā, apgabala administratīvais centrs, osta Desnas labajā krastā, 296000 iedzīvotāju (2013. g.).
Verdena Pilsēta un cietoksnis Francijas ziemeļaustrumos pie Mēzas upes ("Verdun-sur-Meuse"), 19000 iedzīvotāju (2014. g.).
Ani Pilsēta un cietoksnis viduslaiku Armēnijā, Ahurjanas labajā krastā (tagadējās Turcijas ziemeļaustrumos), dibināts V gs., viens no lielākajiem ekonomiskajiem, politiskajiem un kultūras centriem Armēnijā X-XIV gs.
Estergoma Pilsēta Ungārijā ("Esztergom"), Komāromas-Estergomas meģē, Donavas labajā krastā, 28400 iedzīvotāju (2014. g.), Ungārijas karlistes pirmā galvaspilsēta (1000.-1242. g.), franku valsts attālākais cietoksnis.
Višegrāda Pilsēta Ungārijas ziemeļos, Donavas krastā, Peštas meģē, 1800 iedzīvotāju (2014. g.), daļēji saglabājies viduslaiku cietoksnis un agrīnās renesanses pils, Ungārijas karaļu vasaras rezidence.
Bādvilsnaka Pilsēta Vācijā ("Bad Wilsnack"), Brandenburgas federālajā zemē, 2600 iedzīvotāju (2013. g.).
Gesnica Pilsēta Vācijā ("Goessnitz"), Tīringenes federālajā zemē, 3600 iedzīvotāju (2013. g.).
Iznī Pilsēta Vācijā ("Isny im Allgaeu"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.).
Leisniga Pilsēta Vācijā ("Leisnig"), Saksijas federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.).
Lesnica Pilsēta Vācijā ("Loessnitz"), Saksijas federālajā zemē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.).
Elsnica Pilsēta Vācijā ("Oelsnitz/Erzgeb."), Saksijas federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
Elsnica Pilsēta Vācijā ("Oelsnitz/Vogtl."), Saksijas federālajā zemē, 10800 iedzīvotāju (2013. g.).
Pesneka Pilsēta Vācijā ("Poessneck"), Tīringenes federālajā zemē, 12200 iedzīvotāju (2013. g.).
Pulsnica Pilsēta Vācijā ("Pulsnitz"), Saksijas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.).
Ragūna-Jesnica Pilsēta Vācijā ("Raguhn-Jessnitz"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
Zasnica Pilsēta Vācijā ("Sassnitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 9500 iedzīvotāju (2013. g.).
podesta Pilsētas galva, arī tiesnesis Itālijā.
būvkontrole Pilsētas inženiera vai būvinspektora atbildība pārbaudīt rasējumus, izsniegt atļauju būvēt, inspicēt būves procesu un beidzot izsniegt apdzīvošanas atļauju.
Diksona Pilsētciemats Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos, Taimiras pussalas ziemeļrietumos, 550 iedzīvotāju (2018. g.) nozīmīga Ziemeļu jūras ceļa osta Jeņisejas līča austrumu krastā.
Šušenska Pilsētciemats Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 16800 iedzīvotāju (2016. g.).
Tempļa kalns pilskalns Alūksnē, Alūksnes ezera Tempļakalna (Kapsētas) pussalas dienvidrietumu krastā, ir \~30 m augsts ezera stāvkrasta pacēlums, ko no apkārtnes norobežo dziļas gravas, plakums - 80 x 35-40 m, domājams, ka bijis apdzīvots arī viduslaiku sākumā, izteiktas domas, ka 13. gs. sākumā šeit bijis Atzeles novada centrs.
Spīdzenieku pilskalns pilskalns Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Spīdzenieku mājām, ir \~26 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, datējums nav zināms.
Nametkalns Pilskalns Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, kokiem apauguša paugura dienvidaustrumu daļa, tā dienvidu nogāze ir ļoti stāva (augstums - 30 m), plakums - daļēji izlīdzināts - 40 x 50 m.
Nāzupu pilskalns pilskalns Alūksnes novada Kalncempju pagastā, ir savrups \~20 m augsts paugurs, plakums - \~100 x 70 m, kultūrslānis nav konstatēts un izmantošanas laiks nav zināms.
Medņu pilskalns pilskalns Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, Medņupes labajā krastā, aizņem garena, šaura, ar eglēm apauguša paugura (augstums — 15-20 m, platums — 10-15 m) rietumu galu, kas no pārējā paugura atdalīts ar nelielu pāržmaugu, un no 3 pusēm apliec Medņupe, plakuma garums — \~40 m, datējums nav zināms.
Kauguru kalns pilskalns Balvu novada Vīksnas pagastā, 1 km uz dienvidrietumiem no Makšinovas ciema, aizņem \~11 m augsta paugura ziemeļaustrumu daļu, plakums garš, šaurs (20 x 100 m), nogāzes stāvas, norobežo arī ar 20 m garu un 2 m augstu izplūdušu valni un 2 m dziļu un 6 m platu pārrakumu.
Asītes pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Liepājas-Ezeres ceļa labajā pusē, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Asītes muižas, dienvidu pusē pilskalns nocietināts ar valni un grāvi, kuru priekšā ir vēl viena vaļņa un grāvja paliekas, plaknums \~20 x 35 m, nelīdzens, taisnstūrveidīgs, vēstures avotos vietvārds "Assiten" pirmoreiz minēts 1253. g.
Balbītes pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, Rāznas ezera rietumu daļā, nelielā salā iepretī Zosnai, tas ir \~12 m augsts apaļas formas paugurs ar stāvām nogāzēm, plaknuma diametrs - 10 m.
Skudru pilskalns pilskalns Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, nogāze pret upi ir stāva, \~25 m augsta, pārējās lēzenākas, rietumu nogāzē 3 terases, plakums — apaļš \~40 m diametrā, izlīdzināts, domājams, ka izmantots kā kulta vieta.
Kalna dārzs pilskalns Talsu novada Dundagā, 60 m uz ziemeļaustrumiem no Dundagas viduslaiku pils, ir savrups paugurs Pāces krastā ar izlīdzinātu taisnstūrveida plakumu (35-55 x 70 m), domājams, ka izmatots 1. gt. un 2. gt. sākumā.
Mūku kalns pilskalns, kas atradās Koksneses pagastā starp Daugavu un Rīgas-Daugavpils autoceļu, bija paugurs ar 12 m augstu nogāzi ziemeļrietumu pusē un 36 m augstu krauju Daugavas pusē, plakums - \~120 x 35 m, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas applūdināts, un mūsu dienās tā virsotne ir maza saliņa ūdenskrātuvē; Mūkukalns.
pilngadīgs Pilsonis, kas ir sasniedzis pilngadību.
pilngadnieks Pilsonis, kas tikko ir sasniedzis pilngadību; arī pilngadīgais.
transferts Pilsoņu pārcelšanās no vienas valsts uz citu; tūristu pārvešana no lidostas uz viesnīcu, citu pilsētu.
činkulis Pinka - savēlusies (piemēram, matu, bārdas, vilnas) šķipsna.
bēbars Pinka, kudla, šķipsna, kušķis.
plincka Pinka, šķipsna (parasti matiem).
bēberis Pinka, šķipsna.
peisaki Pinkainas, nesakoptas matu šķipsnas.
bebarains Pinkains, kudlains, šķipsnains.
bēbarains Pinkains, kudlains, šķipsnains.
bebrains Pinkains, kudlains, šķipsnains.
skarbalains Pinkains, plūksnains, skrandains.
skarbulains Pinkains, plūksnains, skrandains.
beberains Pinkains, šķipsnains.
bozelains Pinkains; šķipsnains.
vijums Pinot, cirtojot u. tml. (matu šķipsnas), veidots (matu) sakārtojums.
pipartrauks Pipartrauciņš - neliels trauks piparu pasniegšanai galdā; piparnīca.
kraģis Pīpe ar taisnu kātu.
štrūdele Pīrāgs, Dienvidvācijas un Austrijas virtuves ēdiens: plānā mīklas plāksnē ierullēti un iecepti augļi, biezpiena masa, siers u. tml.
stobuls Pirksta resnuma stiebrs ar tukšu vidu.
pirkstlaipa Pirkstu laipa (stīgu instrumentiem) - plāksne, pie kuras spēlējot piespiež stīgas; grifs.
grifs Pirkstu laipa (stīgu instrumentiem) - plāksne, pie kuras spēlējot piespiež stīgas.
koleoptils Pirmā dīgļlapa, kas aptver dīgļpumpuru viendīgļlapju (sevišķi graudzāļu) sēklas dīgli, aizsargā dīgpumpuru no mehāniskiem bojājumiem un sekmē asna izspraukšanos no augsnes sēklas dīgšanas laikā.
horunžijs Pirmā virsnieku pakāpe kazaku karaspēkā.
mulazims Pirmā virsnieku pakāpe turku armijā.
barokālais klasicisms pirmais klasicisma uzplaiksnījums mākslā, kas radās Francijā 17. gs. otrajā pusē, tā piekritēji augstāk par visu vērtēja prātu, jūsmoja par mākslinieka erudīciju un domas skaidrību, par loģiski veidotiem mākslas darbiem ar skaidru un līdzsvarotu kompozīciju.
pirmmācība Pirmais mācību posms, kurā ietverta elementāru zināšanu sniegšana, elementāru prasmju, iemaņu veidošana.
trenčkots Pirmajā pasaules karā frontē valkātais angļu virsnieku lietus mētelis no impregnētas drānas un ar eļļas piesūcinātu starpdrēbi; trencis.
pirmlapa Pirmās iespieduma loksnes vai salikuma nodalījuma manuskripta lapa, kur atzīmēta teksta sākuma vieta.
tribunāls Pirmās instances tiesa, apelācijas instance lietās, ko izskatījuši miertiesneši (piemēram, Francijā, Itālijā).
fonda Pirmās šķiras viesnīca.
ostiārijs Pirmatnējā nozīmē durvju jeb vārtu sargs, katoļu baznīcas terminoloģijā - pirmā pakāpe zemāko klēriķu rindā, kur iesvētot kandidātiem ar attiecīgiem vārdiem pasniedz baznīcas atslēgu un liek slēgt baznīcas durvis un zvanīt; bija atbildīgs par to, lai telpā, kur notiek Eiharistija, neatrastos nepiederošas personas; amats tika likvidēts 1972. gadā.
sandalas Pirmatnēji seno grieķu un romiešu apavi: koka, korķa vai ādas zoli piestiprināja pie kājas siksnām.
Boki Pirmie Boki - apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā.
pirmziemnieks Pirmklasnieks.
pervaks pirmkursnieks.
fuksis Pirmkursnieks.
fuksene Pirmkursnieku balle.
muižas skola pirmmācības skola zemnieku bērniem, mācīja ticības mācību, lasīšanu un rēķināšanu, Latvijā pirmās atvērtas 17. gs. beigās Alūksnes apkaimē, 18. gs. 60.-70. gados Vidzemē darbojās 134. šādas skolas, bet līdz 18. gs. beigām tās beidza pastāvēt, bet pēc dzimtbūšanas atcelšanas zemāko lauku skolu ierīkošana un uzturēšana tika nodota pagastiem un draudzēm.
velēniņas Pirms augsnes sasalšanas rudenī sagrieztas velēnu sloksnes, kuras izmanto dēstu audzēšanai, ja nav kūdras-trūdzemes podiņu.
neiznēsāts teļš pirms vidējā grūsnības laika izbeigšanās piedzimis teļš.
nāvesgulta Pirmsnāves situācija.
agonija Pirmsnāves stāvoklis, kam raksturīgs apziņas zudums.
premortāls Pirmsnāves-.
priekšnāves Pirmsnāves.
diallags Piroksenu grupas monoklīns minerāls zaļās nokrāsās, atšķiras ar plātņainu uzbūvi parallēli vienai kristālu plāksnei, uz kuras bieži novērojams metālisks vizuļojums.
akminis Pirts akmeņkrāvuma krāsns akmens.
pakrāšņi Pirts krāsns pelni.
savadžot Pīt (īpaši nekvalitatīvus lūksnas apavus).
pjezoelements Pjezoelektriska materiāla (galvenokārt pjezokeramikas) vienkāršas ģeometriskas formas detaļa (piemēram, stienis, plāksne, disks, gredzens), kam uz noteiktām virsmām uzklāti elektrodi.
sēdināt Placināt, blīvēt (piemēram, sniegu).
plaikšņa Plaiksne.
plaismains Plaiksnīgs.
pārplaiksnīt Plaiksnījot apspīdēt (ko).
plaiksnis Plaiksnījums.
plaismojums Plaiksnījums.
plaikšķināt Plaiksnīt.
plaiksmot Plaiksnīt.
plaiksnāt Plaiksnīt.
plaiksnēt Plaiksnīt.
plaiksnot Plaiksnīt.
plaikšņot Plaiksnīt.
plaismot Plaiksnīt.
plaisnāt Plaiksnīt.
plaisnīt Plaiksnīt.
plāksnīt Plaiksnīt.
plāvāt Plaiksnīt.
blāvāt Plaiksnīties.
latīt Plaiksnīties.
plaikšīties Plaiksnīties.
plaikšķēties Plaiksnīties.
plaiksnāties Plaiksnīties.
plaikšņoties Plaiksnīties.
plaišķēties Plaiksnīties.
plaisnāties Plaiksnīties.
plaisnīties Plaiksnīties.
plāksnīties Plaiksnīties.
plāvāties Plaiksnīties.
piedura Plaisa, robs maizes kukulim, kas rodas pieduroties pie krāsns malas vai otra kukuļa.
gaisa plaisas plaisas, kas rodas, koksnei ātri žūstot.
plene Plakana ādas pātaga, arī siksnas gabals, kas piestiprināts pie kāta sišanai.
barete Plakana cepure ar apaļu vai četrstūrainu dibenu, bija modē 16. gs., vēlāk sastopama kā atsevišķu amatu tērpa daļa (tiesnešiem, akadēmiķiem u. c.).
lize Plakana koka lāpsta (mīklas veidojuma ievirzīšanai maizes krāsnī un izņemšanai no tās).
Ukoks Plakankalne Altajā, Krievijas Altaja novadā, augstums - >2800 m, stepe (ganības), kalnu tuksnesis un kalnu tundra.
Masaju stepe plakankalne Tanzānijas austrumos, vidējais augstums - 1000 m, atsevišķi kalni - līdz 2000 m, sarkanbrūnās augsnes, graudzāļu un krūmu savanna.
Ganoderma resinaceum plakanpiepju suga, kas Latvijā sastopama reti uz dzīvu koku stumbriem; tai bojājot koksni, kokā veidojas dobums.
plātne Plakans (kā, piemēram, darba rīka, iekārtas) elements, detaļa; arī plāksne.
plātne plakans, parasti gluds, dažādas formas (kāda materiāla, piemēram, koksnes, metāla) veidojums, ko izmanto par izejmateriālu (kā) izgatavošanai, apdarei u. tml.; arī plate (1).
plate Plakans, parasti gluds, taisnstūrveida (dažāda materiāla, piemēram, koksnes, metāla) veidojums, ko izmanto par izejmateriālu (kā) izgatavošanai; arī plātne (1).
spēkpāra plakne plakne, kas iet caur abu paralēlo spēkpāra spēku darbības taisnēm.
pusplakne Plaknes daļa, kas atrodas vienā pusē no kādas plaknē dotas taisnes.
plaknes kvadrants plaknes daļa, ko ierobežo divas savstarpēji perpendikulāras taisnes.
superelipse Plaknes figūra, starpposms starp elipsi un taisnstūri. Izgudrojis Piets Hains.
kvadratrise Plaknes līkne - to punktu ģeometriskā vieta, kur krustojas taisne, kas vienmērīgi griežas ap fiksētu punktu, un taisne, kura vienmērīgi pārvietojas paralēli pati sev; kvadratrise pieder pie pazīstamām līknēm: ar tās palīdzību senatnē aprēķināja riņķa kvadratūru (sk. kvadratūra) un izdarīja leņķa trisekciju.
cikloīda Plaknes līkne, ko veido ar apli nekustīgi saistīts punkts, šim aplim bez slīdēšanas veļoties pa taisni.
parabola Plaknes līkne, kurā katrs punkts ir vienādā attālumā no fiksēta punkta (fokusa) un fiksētas taisnes (direktrises).
afīna transformācija plaknes vai telpas lineāra transformācija, kas katru taisni pārveido taisnē.
dalenis Plāksne (ar attiecīgiem uzrakstiem), kuru novieto plauktā starp grāmatām, lai nodalītu vienu kārtojuma daļu no otras.
noslēdzējplāksne Plāksne (kā) noslēgšanai.
dēlis Plāksne (parasti zīmējumu, ziņojumu, arī dažu ierīču piestiprināšanai).
paplāte Plāksne (piemēram, koka, plastmasas, metāla) ar paaugstinātām malām trauku, ēdiena pārnēsāšanai.
numurzīme Plāksne ar (parasti automašīnas, ēkas) numuru.
tabele Plāksne ar žetoniem (uzņēmuma, iestādes u. tml.) darbinieku ierašanās un aiziešanas reģistrēšanai; arī dokuments (piemēram, grāmatas, klades veidā) šādai reģistrēšanai.
planšete Plāksne informatīviem ziņojumiem sabiedriskās vietās.
lidāda Plāksnē izplesta āda, uzstiepta starp priekškājām un pakaļkājām un asti, vai pirkstiem, vai īpašām garām neīstām ribām, lidošanas orgāns sikspārņiem, lidvāverei, lidojošiem somaiņiem, lidojošam drakonam u. c. tādiem mugurkaulniekiem, kas nepieder pie putniem, bet kas tomēr spēj lidot.
spoilers Plāksne uz gaisakuģa spārna augšējas virsmas spārna cēlējspēka regulēšanai; lieto lidojuma augstuma vadībā, nemainot spārna uzplūdes leņķi.
plegzna Plāksne uz kuras kārš (sukā) vilnu.
aizbīdnis Plāksne, ar ko noslēdz dūmvadu.
plaukts Plāksne, kas horizontāli piestiprināta pie sienas, sienas padziļinājumā vai šādā veidā ievietota skapī, bufetē u. tml. kā (piemēram, trauku, drēbju, grāmatu) novietošanai; mēbele, ko veido šādas karkasā iestiprinātas plāksnes un kam parasti ir sānu malas, starpsienas.
galdiņš Plāksne, kas izveidota īpašam nolūkam (parasti galda spēlēm); mazs galds, kura virsmā izveidota šāda plāksne.
aizvirtņi Plāksne, konstrukcija, ar ko aizver, noslēdz (ko).
trafarets plāksne, kurā ir izgriezts attēls, teksts u. tml. un kuru izmanto, lai, virzot krāsu caur izgriezumiem, iegūtu attiecīgo attēlu, tekstu u. tml. uz kādas virsmas; arī šablons (1).
tāpele Plāksne, plēksne.
spieddēlis Plāksne, uz kuras izveidoto rakstu, attēlu iespiež kādā virsmā.
lamina Plāksne; slānis; lapa.
plāksna Plāksne.
slātne Plāksne.
slēpes Plāksnes veida (koka, plastmasas, metāla) ierīces, kas palielina atbalsta laukumu un atvieglo pārvietošanos vai pārvietošanu, piemēram, pa sniegu, staignu vietu, ūdeni.
brakets Plāksnes veida dibenbrangas gabals kuģa dibenā, tā apakšmala pielaikota kuģa dibena apaļumam, bet augšmala ir taisna un piekļaujas dubultdibenam no apakšas.
Astilboides tabularis plāksnīšu astilboīde.
ciparnīca Plāksnīte (pulkstenim) ar apzīmētām iedaļām, pār kurām virzās rādītāji.
diafragma Plāksnīte ar atveri, kas ierobežo caur optisku sistēmu ejošu gaismas staru kūli; blende.
filjera Plāksnīte ar kalibrēta izmēra caurumiņiem šķiedras vilkšanai no šķidras masas, šķīduma vai kausējuma.
zodturis Plāksnīte ar padziļinājumu, ko piestiprina vijoles, alta korpusam, lai spēlējot pieturētu instrumentu ar zodu.
šilte Plāksnīte ar uzrakstu; izkārtne.
lamele Plāksnīte, kas fiksē šķēru notrūkumu stellēs.
bimetāla plāksnīte plāksnīte, kas sastāv no augstā temperatūrā savienotiem diviem metāliem ar atšķirīgu siltuma izplešanās koeficientu.
birka Plāksnīte, ko piestiprina pie priekšmeta (piemēram, tā nosaukuma, raksturojuma, īpašnieka atzīmēšanai).
lamīna Plāksnīte, sloksnīte.
skutella Plāksnīte, zvīniņa.
keramikas plāksnītes plāksnītes jeb flīzes ko izgatavo no māliem vai mālu maisījuma ar dažādām piedevām un pēc tam apdedzina.
blefarodishroja Plakstiņa nenormāls krāsojums (dzimumzīme, holesterīna nogulsnes).
stiegrots stikls plākšņu stikls, kurā starp diviem stikla slāņiem ievelmēts metāla režģis; stikla plāksne no mehāniska trieciena saplaisā, neradot šķembas; armēts stikls.
folija Plāna (krāsaino metālu) loksne, lente.
loksne Plāna (piemēram, papīra, metāla) plāksne.
plēksne Plāna (svina, vara) sloksne, ko novieto starp rindām salikuma starpināšanai.
pusviļņa plāksne plāna dubultlauzoša materiāla plāksnīte, kas ir izgriezta paralēli šā materiāla optiskajai asij; plāksnītes biezums ir izvelēts tā, lai noteikta viļņa garuma starojumam optisko ceļu starpība gaismas komponentēm ar ortogonālām polarizācijām būtu vienāda ar pusi no gaismas viļņa garuma; izmanto optiskās ierīcēs, piemēram, gaismas polarizācijas plaknes pagriešanai par noteiktu leņķi.
ceturtdaļviļņa plāksnīte plāna dubultlauzoša materiāla plāksnīte, kas izgriezta paralēli šā materiāla optiskajai asij; plāksnītes biezums izvelēts tā, lai noteikta viļņa garuma starojumam gaismas komponenšu optisko ceļu starpība ar ortogonālām polarizācijām būtu vienāda ar ceturto daļu no gaismas viļņa garuma.
lemesis Plāna kaula plāksne, kas veido deguna starpsienu.
paijete Plāna metāla vai stikla plāksnīte, ko pa vairākām kopā piešuj audumam, lai tas gaismā laistītos.
membrāna plāna noteiktas formas plāksne, nostiepta, nostiprināta plēve (iekārtās, ierīcēs u. tml.).
apdares finieris plāna parasti augstvērtīgas koksnes skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai.
plauska Plāna plēksne ap graudiem.
bārbala Plāna sloksne, kas atdalīta (piemēram, no tāss).
pērksna plāna sniega kārta.
snīderīte Plāna šķēle, šaura sloksne, sīks gabals no kāda augļa.
lapa plāna taisnstūrveida papīra plātne; šāda plātne kā vienība (grāmatā, žurnālā u. tml.)
mediators Plāna trīsstūrveida plāksne dažu mūzikas instrumentu strinkšķināšanai.
lietusmētelis Plāna ūdensnecaurlaidīga materiāla mētelis.
skārds Plāna vai sevišķi plāna velmēta metāla plāksne vai lente.
plektrons Plāna, lokā saliekta plāksne ar tievu galu dažu mūzikas instrumentu strinkšķināšanai.
plektrs Plāna, lokā saliekta plāksne ar tievu galu dažu mūzikas instrumentu strinkšķināšanai.
ieliktnītis Plāna, mitrumu uzsūcoša materiāla plāksnīte, ko ielipina sieviešu biksītēs.
šlifs Plāna, pulēta minerāla, ieža plāksne, kas ir paredzēta mikroskopiskai izpētei.
spodrpape Plāna, stipra, no šķiedras izstrādāta dzelteni brūngana pape ar spīdīgi gludu virsu; to liek starp gludināmajām loksnēm pirms vai pēc iespiešanas.
salmiņš Plāna, šaura (pārtikas produkta) sloksne.
drāšana Plānas (no mm desmitdaļām līdz dažiem mm) koksnes kārtas iegūšana ar griezni.
irka Plānas ādas sloksnes zābaku stulmu apmales veidojumam.
tefillims Plānas siksnas, ar kurām jūdaisti dievlūgšanā aptin rokas un galvu.
gremzdi Plāni nokasīta (augļa, saknes vai koksnes) kārtiņa; tālākai apstrādāšanai sasmalcināta (augļu vai ogu) masa.
juma Plāni, brīžiem ar sniegu sajaukti upes vižņi.
makula Plankums; dermatoloģijā norobežots, krāsas ziņā atšķirīgs ādas laukums, kas nepārsniedz apkārtējo līmeni.
plano Plano formāts - nelocītas loksnes formāts.
papīrs Plāns izstrādājums, ko iegūst, veltnējot šķiedrainu materiālu (koksni, makulatūru, auduma gabalus u. tml.), kuram pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas.
skaliņis Plāns, šaurs, apmēram metru garš koksnes stienītis, ko lietoja telpu apgaismošanai; skals.
pneimoveidošana Plānsienu izstrādājumu iegūšana no termoplastiska polimēra plēvēm vai loksnēm ar sakarsētu, saspiestu gaisu.
mežkopība Plānveidīga mežu audzēšana, lai iegūtu koksni un izmantotu citus meža produktus.
proktokolpoplastika Plastiska taisnās zarnas un maksts operācija; rektovaginālas fistulas slēgšana.
proktocistoplastika Plastiska taisnās zarnas un urīnpūšļa operācija; rektovezikālas fistulas slēgšana.
proktoplastika Plastiska tūpļa un taisnās zarnas operācija.
antegmīts Plastmasa, ko iegūst no fenolformaldehīda sveķiem un grafīta; lieto cauruļu, iekārtu oderēšanas plāksnīšu u. c. izgatavošanai.
formēšana Plastmasas spiedapstrādes veids; dobas formas plastmasas izstrādājumu izgatavošana (mehāniski, izpūšot vai ar vakuumu) no iepriekš sakarsētas loksnes.
koksnes plasts plasts, kas sastāv no savā starpā salīmētām un ar polimēru šķīdumu piesūcinātām finierskaidu loksnēm.
halle plaša telpa, zāle publiskiem pasākumiem, uzgaidāmā telpa viesnīcā, kinoteātrī.
hesihasms Plašākā nozīmē - askētiska ētikas mācība par to, ka cilvēks var sasniegt vienotību ar dievu.
galvasnaudas nemieri plašākie Vidzemes zemnieku nemieri 18. gadsimta otrajā pusē, kuru dalībnieki cerēja ar galvasnaudas nomaksu atbrīvoties no muižnieku varas.
iespiesties Plaši izplatīties, ieviesties (piemēram, par atziņām, sasniegumiem, arī par kādām parādībām).
firma "America Online" plaši pazīstama tiešsaistes pakalpojumu sniedzēja organizācija ar lielu abonentu skaitu (angļu "America Online, Inc.").
serīri Plaši, līdzeni akmeņu vai šķembu tuksneši reljefa pazeminājumos Ziemeļāfrikā, kas veidojušies, vējam izpūšot smiltis, mālu un granti.
Ziemera valnis plašs vaļņveida pacēlums Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraines austrumu malā, garums — 5 km, platums — 1,5 km, absolūtais augstums — 218,5 m vjl., relatīvais augstums — 48 m.
bletne Plata lieta (siksna).
plaukts Plata, pie sienas piestiprināta plāksne (parasti vilciena vagonā) gulēšanai, arī bagāžas novietošanai.
lazanja Platas, plānas makaronu plāksnītes; ēdiens, ko gatavo no šādām plāksnītēm, tās kārtojot pamīšus ar maltas gaļas vai dārzeņu slāni un pievienojot rīvētu sieru.
koksnes (šķiedru) plate (arī plātne) plate, ko izgatavo, saspiežot koksnes šķiedras vai koksnes skaidas.
rāvājs Platība, teritorija, kur ir zemas, purvainas vietas, arī rāvaina augsne.
vīdriekši Platlapu cemere ("Sium latifolium"), taisnsēkļi, ūdensaugi ar dzļi rievainu, kantīgu stublāju, skujaini šķeltām lapām.
Galanthus ikariae ssp. latifolius platlapu sniegpulkstenīte.
Galanthus latifolius platlapu sniegpulkstenītes "Galanthus ikariae ssp. latifolius" nosaukuma sinonīms.
koksnes (šķiedru) plātne (arī plate) plātne, ko izgatavo, saspiežot koksnes šķiedras vai koksnes skaidas.
koksnes (šķiedru) plātnes (arī plates) plātnes, ko izgatavo, saspiežot koksnes šķiedras vai koksnes skaidas.
lamella Plātnīte, plāksnīte; zvīniņa.
Urfas plato plato Turcijas dienvidaustrumu daļā ("Urfa Yaylasi"), augstums pārsvarā 200 m, Kordžika kalns — 978 m, tuksneši, pustuksneši, rietumu daļu šķērso Eifrata.
Anabaras plato plato Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), augstums — līdz 905 m, ielejās līdz 400-450 m vjl. lapegļu skrajmeži, augstāk — kalnu tundra.
Solgonas skrausts platoveida kalnu grēda Austrumsibīrijā, starp Kuzņeckas Alatavu un Austrumsajāniem, Krievijas Krasnojarskas novada dienvidos un Hakasijas Republikā, garums - 120 km, platums - 40 km, augstums - līdz 875 m.
blūžgas Plaukšķošs troksnis.
šļaukšķis Plaukšķošs troksnis.
pneimolīts Plaušu akmens, kalcija sāļu nogulsnēšanās patoloģiskos perēkļos hronisku plaušu slimību gadījumā.
silikoze Plaušu slimība, ko izraisa silīciju saturošu putekļu nogulsnēšanās plaušās.
apatitoze Plaušu slimības pneimokoniozes veids, arodslimība, ko izraisa apatīta putekļu ieelpošana un izgulsnēšanās plaušu audos.
portupeja Pleca vai jostas siksna ieroča vai planšetes piestiprināšanai.
kakles izgriezums plecģērba modeļa augšējo robežlīniju apveids. Var būt apaļais jeb O veida, pakavveida jeb U veida, smailais jeb V veida, taisnstūru, sirdsveida, sakveidā drapētais u. c. kakles izgriezumi.
dubliķis Plecīgs, zaļoksnējs jauneklis.
pledinis Pledeksnis.
plēka Plēksne (1).
plēkne Plēksne (l).
segplēksne Plēksne, kas pārsedz kādu auga daļu.
pluksnis Plēksne, sproga.
plēntiņa Plēksne.
plivas Plēksnes.
zvīgzna Plēksnīte ābola serdē.
pliviņa Plēksnīte.
raudiņš plēsīgs jūras putns (ar melnīgsnēju galvu).
plete Pletne, ādas sloksne, plata siksna.
smilšbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Andrenidae"), vidēji lieli, tumši plēvspārņi, kuru ķermeni (garums - 7-15 mm) blīvi klāj matiņi, dzīvo lielās kolonijās, alas veido augsnē gk. atklātās, smilšainās vietās, Latvijā konstatētas 63 sugas.
slaidbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Halictidae"), sīki līdz vidēji lieli (ķermeņa garums - 4-15 mm), tumši, pārsvarā stipri apmatoti plēvspārņi ar raksturīgu slaidu vēderu, ligzdo augsnē alās, bieži dzīvo lielās kolonijās, Latvijā konstatētas 63 sugas.
pliksis Plicis - karpveidīgo kārtas līdz 30 centimetriem gara saldūdens zivs, kurai ir no sāniem saplacināts ķermenis un vidēja lieluma zvīņas; pliksnis.
Pliksne Pliksnes purvs - Rožu purvs Jēkabpils novadā.
galgt Plīstot radīt spalgu troksni (par ledu).
vējkala Plīsums zaļā, ļoti resnā kokā.
durtiņas Plīts vai (telpu) apsildāmās krāsns durvis.
plītskrāsns Plīts, kas ir savienota ar krāsni.
ņergāties Plūcoties radīt troksni (piemēram, par suņiem un kaķiem).
koksnes dzeltējums pludinātas skujkoku koksnes aplievas gaišdzeltena iekrāsa, kas rodas intensīvā žāvēšanā.
ploda Pludiņš; koksne zvejas pludiņu izgatavošanai; plods.
plods Pludiņš; koksne zvejas pludiņu izgatavošanai.
riediņš Plūksna, tīkla pludiņš.
plūksnis Plūksna.
Lepidium pinnatifidum plūksnainā cietķērsa.
Epipremnum pinnatum plūksnainā epipremna.
Brachypodium pinnatum plūksnainā īskāje.
Rodgersia pinnata plūksnainā rodžersija.
Rhytidiadelphus subpinnatus plūksnainā spuraine.
pennatophyceae Plūksnainās kramaļģes.
noplaukas Plūksnaini atkritumi linus kulstot, aužot u. c.
koklesveida lapa plūksnaini šķelta vai dalīta lapa ar manāmi lielāku gala plūksnu.
ploksnāts Plūksnains (par ādu).
plīšs Plūksnains, pamīksts kokvilnas audums (parasti mēbeļu pārvilkšanai).
vatelīns Plūksnains, porains tekstilmateriāls, ko izmanto šūtos apģērbos, lai palielinātu to siltumizolācijas spējas.
pluksnains Plūksnains.
austiņa plūksnas pie lapas pamata vai maksts.
plūkas Plūksnas.
pluskas Plūksnas.
spurēties Plūksnāt, šķiedroties.
pluksnāt Plūksnāt.
plūskāt Plūksnāt.
ploksnāties Plūksnāties (par ādu).
pluskāties Plūksnāties; pinkāties.
plūskāties Plūksnāties.
Syringa pinnatifolia plūksnlapu ceriņš.
spurot Plūksnot, izplūkāt.
plūksnīt Plūksnot.
spurāt Plūksnot.
atpakuloties Plūksnoties, šķiedroties.
atpeisēties Plūksnoties, šķiredroties.
plūksnīties Plūksnoties.
phegopteris Plūksnpapardes.
pūkainā plūksnpaparde plūksnpaparžu suga ("Phegopteris connectilis syn. Dropteris phegopteris, Thelypteris phegopteris").
Botrychium multifidum plūksnu ķekarpaparde.
Asplenium trichomanes plūksnu sīkpaparde.
Asplenium t. ssp. quadrivalens plūksnu sīkpapardes sinonīms nosaukums.
plunksna Plunksnas.
blīžgas Plunkšķošs troksnis.
plandžers Plunžeris - virzulis, kura garums ievērojami pārsniedz diametru un kurš var pagriezties ap savu asi.
gremdvirzulis Plunžeris - virzulis, kura garums ievērojami pārsniedz diametru.
čala Plūstoša ūdens troksnis; čaloņa (2).
pačalot Plūstot neilgu laiku, mazliet radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, ūdeni u. tml.).
murdēt Plūstot radīt paklusu, neskaidru troksni (par ūdeni, arī par ūdenstilpi).
čalot Plūstot radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, ūdeni u. tml.).
aiztērzēt Pļāpājot sasniegt.
ķilakala Pļāpas, ķilda, troksnis.
ķilkala Pļāpas, ķilda, troksnis.
klera Pļāpāšana, troksnis.
kļera Pļāpāšana, troksnis.
mēlīgs Pļāpīgs, vīpsnājošs, satīrisks.
bauska Pļava, kurā ir sausa, neauglīga augsne.
ragainais pākšāboliņš pļavās, norās, gar laukmalām, lielāko tiesu 5 zeltdzelteniem ziediem galviņā, gulošu vai pacilu stublāju, bieži ārpusē iesarkanu ziedu karogu, tievu un līku kā ragu laiviņas galu, taisnu, veltenisku pāksti.
pļurns Pļurna zeme - tāda augsne, kas neaiztur mitrumu, jo viss ūdens aizplūst dziļākos slāņos.
uzlabotas pārgājības riepa pneimatiskā riepa, kuras protektoram ir augsti un reti izciļņi, kas uzlabo automobiļa pārgājību pa mitru grunti un sniegu.
mazas enerģijas pneimatiskais ierocis pneimatiskais ierocis, kura lādiņa sākumenerģija nepārsniedz 12 džoulus.
ģikts Podagra - vielmaiņas traucējumi, kas saistīti ar urīnskābes sāļu uzkrāšanos organismā un to izgulsnēšanos locītavās, zemādā un citur.
holandiešu krāsns podiņu krāsns (parasti ar gleznojumiem).
podzolēšanās Podzola veidošanās - augsnes cilmiežu minerālu un organisko vielu noārdīšanās augsnes virsējos horizontos, ieskalošanās un nogulsnēšanās dziļāk.
padzoline Podzolaugsne.
podzolaugsna Podzolaugsne.
velēnu podzolētās augsnes podzolēto augšņu apakštips, raksturīgs brūnpelēks vai tumšpelēks trūda horizonts, zem tā gaišāks, pelēcīgs podzola horizonts, kas dziļāk pāriet rūsganbrūnā iluviālajā horizontā un augsnes cilmiezī.
podzolēta augsne podzols, podzolaugsne.
podzolaugsne podzols, podzolēta augsne.
Pokuļeva Pokuļevas ezeri - ezeru pāris Balvu novada Vīksnas pagastā, 6 km uz dienvidrietumiem no Kupravas.
Pokuļovas ezeri Pokuļevas ezeri Balvu novada Vīksnas pagastā.
Pokulavas ezeri Pokuļevas ezeri Vīksnas pagastā.
superintendents policijas pārvaldes vadītājs (ASV); policijas virsnieks, kas ir vienu pakāpi augstākspar inspektoru (Lielbritānijā).
indikatorplēve Polietilēna sloksne, kas pārklāta ar vielu, kas reaģē ar indīgām VX veida kaujasvielām to nosēšanās brīdī.
norma Poligrāfijā - grāmatas iespiedloksnes pirmās lappuses apakšā, kreisajā pusē ar sīkiem burtiem rakstīts loksnes numurs un grāmatas nosaukums vai autors.
folio Poligrāfijā grāmatas lappuses formāts, kas iegūts, standarta loksni pārliecot tikai uz pusēm.
intaļjotipija Poligrāfijas process, kurā stereotipijas vai metāla plāksni pārvelk ar plānu želatīna šķīdinājumu un žāvē; plāksnes padara jutīgas kalija bihromāta šķīdinājumā, kam drusciņ piejaukts broma amonijs; kopē zem negatīva, attīsta karstā dzelzs vitriola šķīdinājumā, tad žāvē un pēc apgriešanas un montāžas iespiež.
neīstā polikorija polikorija, kad varavīksnenē ir vairākas zīlītes acī, kurām katrai ir savs sfinkters.
intrūzija Polimērmateriālu spiedliešanas process, kurā liešanas formu aizpilda, dažādi kombinējot gliemeža rotācijas un taisnvirzes kustības; lieto biezsienu izstrādājumu izgatavošanai.
imunopolisaharīdi Polisaharīdi dažādu baktēriju ķermeņos; tiem piemīt specifiskas imunoloģiskas īpašības, piem., tie nogulsnē homologus antiserumus un darbojas kā antigēni.
zimozāns Polisaharīdu, lipīdu, proteīnu un sausnes maisījums, ko iegūst no rauga šūnām vai to apvalkiem.
deinstitucionalizācija politika, kas maina pakalpojumu sniegšanas organizāciju, sašaurinot institūcijās sniegto sociālo pakalpojumu saņēmēju loku un paplašinot to cilvēku loku, kas savā pašvaldībā saņem kopienā/sabiedrībā balstītus pakalpojumus, tādējādi nodrošinot neatkarīgas dzīves iespējas un iekļaušanos sabiedrībā.
polittehnoloģija Politikas zinātnes, socioloģijas, psiholoģijas un citu zinātņu teorētisko un praktisko sasniegumu izmantošana noskaņojuma veidošanai noteiktai politiskai grupai vajadzīgā virzienā.
makjavellisms politiska darbība, kurā mērķa sasniegšanai izmanto negodīgus paņēmienus; savtīga un nekaunīga politika.
osmanisms Politiska doktrīna Osmaņu impērijā, ko izveidoja jaunturki 19. gs. beigās, sākotnēji deklarēja pavalstnieku vienlīdzību, vēlāk centās attaisnot turku virskundzību.
limitisms Populārfilozofiska mācība, kas tika izplatīta 20. gs. 1. ceturksnī, un oponēja kantiskam ideālismam, mācīja, ka realitāte ir izzināma, cilvēku atziņu definēja kā mainīgu lielumu, kas nemitīgi tuvojas esamībai kā savai robežai.
Terra populārzinātnisks žurnāls, iznāca 2000.-2010. g., popularizēja Latvijas zinātnieku sasniegumus, publicēja rakstus par dabaszinātnēm un jaunākajām tehnoloģijām Latvijā un pasaulē u. tml.
organiskie siltumizolācijas materiāli porainas koksnes skaidu un šķiedru plātnes, kūdras plātnes, korķa izstrādājumi, putuplasti u. c.
papildporcija Porcija, ko saņem vai izsniedz papildus parastajai porcijai.
ekers Portatīvs ģeodēziskais instruments taisna leņķa nospraušanai dabā vai situācijas uzmērīšanai.
levīzija Portulaku dzimtas ģints ("Lewisia"), akmeņdārziem piemēroti dekoratīvi augi, kam nepieciešama ūdenscaurlaidīga augsne, nav salcietīgi.
trumpulains Posmains, zarains, pārmaiņus tievs un resns.
pāsms Posms, šķipsna.
homoptera Posmsnuķainie.
filloksera Posmsnuķaino kārtas lapu utu dzimta, ķermenis sīks, parasti olveidīgs, dažādās paaudzēs dažāds.
posmsnuķainie Posmsnuķaiņi.
mazsaru tārpi posmtārpu klase, kurā ietilpst sīki līdz samērā lieli slaidi dzīvnieki, kas parasti dzīvo saldūdeņos un augsnē.
mazsartārpi Posmtārpu tipa klase ("Oligochaeta"), ķermeni veido 5-600 posmi, tā garums - no milimetra daļām līdz 3 m, dzīvo gk. augsnē un saldūdeņos saistībā ar grunti, \~3400 sugu, Latvijā konstatēts >100 sugu (ķermeņa garums - no dažiem milimetriem līdz 25 cm); mazsareņi.
Šotkija barjera potenciāla barjera pusvadītāja kontaktā ar metālu; veidojas, ja elektronu izejas darbi no metāla un no pusvadītāja ir dažādi; Šotkija barjerai ir maiņstrāvas taisnošanas efekts; pusvadītājus ar Šotkija barjeru izmanto par superaugstfrekvenču detektoriem.
maksimumbaltais Potenciāls signāla kustības punktā, kuru pieļaujams sasniegt pārraidāmā attēla gaišākajām daļām.
acošana Potēšanas veids - augļu un dekoratīvo kokaugu šķirņu pavairošana, pieaudzējot snaudpumpurus, augošus pumpurus vai ziedpumpurus potcelmam (potcelma mizas šķēlumā ievieto pavairojamā auga pumpuru).
panākums Pozitīvs (kādas darbības, rīcības) rezultāts; sekmes, sasniegums; atzinība, piekrišana, ko iegūst kādas darbības veicējs.
prieks Pozitīvs emocionāls stāvoklis, kam raksturīgs pacilāts garastāvoklis, izteikta labsajūta, gatavība aktīvai rīcībai un ko parasti izraisa realizēti uzdevumi, sasniegti mērķi, labvēlīgs apstākļu kopums, veiksme.
garīgie vingrinājumi praktiski paņēmieni, kas sekmē sasniegt mistisku stāvokli - pēkšņu apgaismību, apskaidrību, tiešu kontaktu vai sazināšanos ar dievību.
pretprasība Prasība, ko atbildētājs iesniedz pret prasītāju, tai pašā lietā.
regress Prasība, ko juridiskā persona, kura izdarījusi maksājumu otrai personai, iesniedz trešajai personai, kuras vainas dēļ maksājums izdarīts.
testamenta apstrīdēšana prasības iesniegšana tiesā, apstrīdot testamenta spēku pilnībā vai daļēji, ja tas neatbilst kādam likuma noteikumam.
uzcelties Prasmīgi rīkojoties, uzcelt taisni apgāztu švertlaivu (uz ūdens).
iepakojums precēm pievienots izstrādājumu kopums, ko izmanto, lai aizsargātu, saturētu, piegādātu, uzglabātu, ērti lietotu, realizētu izejvielas un gatavas preces un iepazīstinātu ar tām visā iepakojuma aprites cikla no ražotajā līdz patērētājam, t. sk. materiāls, ko pakalpojumu sniedzējs pievieno izstrādājumiem un kas pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja, un kas tiek atdalīts no preces pirms patērēšanas vai patērēšanas laikā.
garantijas vēstule preces izgatavotāja rakstveida garantija sniegt bezmaksas palīdzību, ja izstrādājums sabojājas noteiktā laika periodā, picējam nepārkāpjot lietošanas instrukcijas
iepakotājs Preces ražotājs, pakalpojuma sniedzējs vai pārdevējs, kurš iepako preci vai izstrādājumu valstī vai ieved iepakotu preci vai izstrādājumu no citām valstīm.
laktoprecipitīns Precipitīns, kas izgulsnē kazeīnu no piena.
reibers Precīzi noregulēta koka plāksne, kurai ir nosmailināta apakšējā šķautne un ar kuru litogrāfiskajā rokas mašīnā izdara novilkumu no iespiedformas uz papīra; berzē js.
komerciālais kredīts preču pārdošana vai pakalpojumu sniegšana ar pagarinātu samaksas termiņu.
pašpatēriņš Preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana uzņēmuma darbiniekiem u. c. personām bez atlīdzības vai par atlīdzību, kas zemāka par tirgus vērtību.
atlīdzība preču un pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē, kuru piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs saņem no pircēja vai citas personas kā samaksu vai kura tam būtu jāsaņem kā samaksa par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu (ieskaitot subsīdijas, kas tieši saistītas ar preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas cenām, akcīzes nodokli un citus nodokļus un nodevas, bet izņemot pievienotās vērtības nodokli) neatkarīgi no tā, vai samaksa izdarīta pilnīgi vai daļēji.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa sn.

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2024

Pēdējais atjauninājums: 2024. gada 22. septembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

MLVV LLVV MEV, LVVV

Seko mums: