Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Rudens versija 2025

412 004 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam sn.

Atrasts vārdos (833):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (9999):

vientiešams _taisns_ cilvēks
krustvieta "Krustvietu" kustība aizsākās Somijas Ziemas kara (PSRS-Somijas kara) laikā 1939.-1940. g., kad zviedri "adoptēja" Somijas apdzīvotās vietas, cita starpā sniedzot ekonomisko palīdzību un uzņemot kara apdraudētos bērnus.
pentozāns (C~5~H~8~O~4~)~n~, lielmolekulārs polisaharīds, kura hidrolīzē rodas pentoze; atrodami daudzās augu daļās (salmos, koksnē u. c.)
norādīšana (Kāda) uzmanības vēršana (uz kaut ko), rādot (parasti ar žestu); informācijas sniegšana rādot
caurspīdīga apdare (koksnes) izstrādājumu apdare, kurā pārklājums nenosedz apdarināmās virsmas tekstūru
spriests (Krāsns) velves daļa
siderofibroze (Liesas) fibroze ar dzelzs nogulsnējumiem
(ne)likties mierā (Ne)pārstāt darboties, rīkoties, lai ko panāktu, sasniegtu, realizētu
dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt (kādam) roku atbalstam
dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu
in octavo (papīra) astotdaļloksnes formātā
in quarto (papīra) ceturtdaļloksnes formātā
in folio (papīra) pusloksnes formātā
panāči [panāksnieki]{s:1639}.
risinājums [pasniegšanas]{s:2184} veids
troksme [troksnis]{s:1948}
tīruma ēvele 1,5–2,0 m garš un dažus cm plats slīps nazis augsnes irdināšanai un nezāļu sakņu nogriešanai.
audzes virsaugstums 100 resnāko vai augstāko koku vidējais augstums.
šira 12–15 cm plata polsterēta krūšu siksna aizjūga velkošajiem dzīvniekiem, ko gatavo no ļoti izturīgas, divkārt šūtas ādas; lence.
virzienlata 120-150 cm gara, taisna noēvelēta koka lata virsmas gluduma pārbaudei.
Adsel 13. gs. celta Livonijas ordeņa pils, kas bija Adzeles (Atzeles) novada centrs līdz 14. gs., kad Livonijas ordenis uzcēla pili Marienburgā (Alūksnē) un novada centru pārcēla uz turieni.
Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
trīsloči 16 lappušu loksnes locīšana trīs locīšanas gājienos, visizplatītākais lokšņu locīšanas veids.
cenu revolūcija 16. gs. kolonijās iegūtais zelts un sudrabs, no kura tika kalta nauda; sekmēja to, ka naudas daudzums pārsniedza preču piedāvājumu un tā zaudēja vērtību; cenas palielinājās 6-7 reizes.
urbānisms 19. gs. otrajā pusē izveidojies Rietumu sabiedriskās domas strāvojums, kas pilsētas kultūru atspoguļoja kā civilizācijas augstāko sasniegumu.
Orleānvila 1980. g. 10. oktobra zemestrīcē nopostītās Alžīrijas pilsētas Asnamas senāks nosaukums.
virzienaukla 2-3 mm resna aukla, ko nostiepj, mūrējot būves ārējās rindas.
fizetkoks 2-4 m augsts Vidusjūras apgabala augs, saukts arī "Ungārijas dzeltenais koks", ar iedzeltenu koksni no kuras iegūst izturīgu oranždzeltenu krāsvielu.
tehnokrātisms 20. gs. 30. gados ASV izplatījusies sabiedriski politiska kustība par vispārējās labklājības sasniegšanu, rūpniecības modernizēšanu un tautsaimniecības plānošanu valsts mērogā.
Skapis 20. gs. 60.-80. gados populārs bārs viesnīcā "Rīga", intelektuāļu un bohēmistu pulcēšanās vieta.
parastās taucenes 30-160 cm garumā, bieži sastopamas, aug gar ceļmalām, krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu augšpuse ar īsām, pelēkām spilvītēm, zieda pamata sari saliekušies uz visām pusēm.
pretvēja plāksnes 30-80 mm biezas, cietas, ar sintētisko sveķu saistvielu un stiklaudumu pārklātas akmens vates vai stikla vates plāksnes ar labu termisku pretestību; lieto sienu siltināšanai.
spilvotās taucenes 50-150 cm garumā, retāk sastopamas, aug tāpat ceļmalās un krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu apakšpuse tikai uz dzīsliņām cietspilvota, zieda pamata sari stāvus, cieši pieskāvušies viens otram.
taksācijas likvīdā krāja 90% koksnes tilpuma no krājas uz celma.
Abdzahahabla Abadzehska - apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada Adigejas Republikā, tās nosaukums adigejiešu valodā
Ustjabakanska Abakana - pilsētas Krievijas Krasnojarskas novadā, nosaukums līdz 1931. g.
abakanieši Abakanas pilsētas, tās apkārtnes, kā arī Abakanas upes apkārtnes (līdz 1992. g. Krasnojarskas novadā, tagadējā Hakasijas Republikā, Krievijā) iedzīvotāji
žetonu vakars abiturientu sarīkojums, kurā pasniedz vidējās mācību iestādes nozīmi
koksnes reducētais blīvums absolūti sausas koksnes parauga masas dalījums ar koksnes parauga maksimāli iespējamo tilpumu
koksnes porainība absolūti sausas koksnes poru dobumu relatīvais tilpums procentos
Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna
acābola vidējais apvalks acābola barotājapvalks, kurā ir ļoti daudz asinsvadu; sastāv no varavīksnenes, starenes un dzīslenes
acetilēšana acetilgrupas -CH~3~CO ievadīšana organiskajos savienojumos; izmanto koksnes modificēšanai
tetrametiletilenglikols Acetona redukcijas produkts sārmainā vidē, kas kristalizējas plāksnītēs ar 6 molekulām ūdens, izmanto mākslīgā kaučuka rūpniecībā
varavīksnene Acs ābola asinsvadu apvalka priekšējā daļa – apaļa vertikāla plāksnīte (piemēram, zila, brūna) ar atveri (zīlīti) vidū, kas var sašaurināties un paplašināties
lēca acs ābola sastāvdaļa - no garām, caurspīdīgām, bezkrāsainām šķiedrām sastāvošs, abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas stiklveida ķermeņa bedrītē aiz varavīksnenes
pseidoptoze Acs spraugas sašaurinājums kā anomālija vai kā tauku nogulsnēšanās sekas plakstiņā
īriss Acs varavīksnene
iridociklīts Acs varavīksnenes un starenes iekaisums
gaišas actiņas actiņas, kuru koksne pēc krāsas ir tuva apkārtējās koksnes krāsai
iritis Acu ābola iekšējās kārtas (varavīksnenes) iekaisums
izoforija Acu atrašanās vienā horizontālā plāksnē, kad nav ne hipoforijas, ne hiperforijas
obkonisks Ačgārni konisks, ar pamata plāksni uz augšu un virsotni lejup
ačinskieši Ačinskas pilsētas un apkārtnes (Krasnojarskas apgabalā Krievijā) iedzīvotāji
iespiestā āda āda ar mākslīgi veidotu ādas graudu, ko mehāniski iespiež ādas labajā pusē ar sakarsētu metāla plāksni
plūksnainā āda āda ar plūksnainu virsmu - velūrāda, zamšāda
dirža Ādas josta, siksna
zipsna Ādas josta, siksna
kāpšļu siksna ādas siksna kāpšļu piestiprināšanai pie segliem
ādsiene Ādas siksna siešanai; saku sienamā aukla; samestaukla, samestava
dzenūškas Ādas siksnas pie sakām zirga iejūgšanai
slejs Ādas sloksne
gardemans Ādas vai brezenta cimds bez pirkstiem, ar ieliektu apaļu metāla plāksni, ko izmanto brezenta šūšanai
bulstuks Ādas vai skārda izliekums, kas piestiprināts pie sedulkas siksnas ievēršanai
soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai)
rafidas Adataini skābeņskābā kalcija kristāli, kas nogulsnējas dažu augstāko augu šūnās un kas parasti sakopoti kūlīšos
trauslā adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Dentipellis fragilis"), aug uz atmirušas lapu koku koksnes, stumbriem, lieliem zariem, to apakšpusē, Latvijā sastopama reti
koraļļu adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Hericium coralloides"), sniegbalta, uz trūdošas koksnes augoša adatene, Latvijā reti sastopama, saudzējama
Adatiņas ezers Adatiņa, ezers Līksnas pagastā un Daugavpils pilsētā
Žiguaša Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - dieviete, koku aizgādne, kurai piemīt liela gudrība
Mezitha Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - mežu un medību dievs, savvaļas dzīvnieku aizgādnis
Merema Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - zemkopības dieviete un biškopības aizgādne
celene Adīta šalle, kuras gali sniedzas vismaz lidz ceļgaliem
Ērgļu novads administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Vidzemē, dibināts 2006. g. Madonas rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas pagastus
Liepnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Abrenes apriņķa Liepnas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Viļakas novada Žīguru pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā
Kalupes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Dubnas, Nīcgales un Rožkalnu pagastā, savukārt tagadējā Kalupes pagastā iekļauta daļa pirmskara Līksnas pagasta teritorijas
Ciblas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ciblas pagasta platības pievienota tagadējam Zvirgzdenes un Isnaudas pagastam, savukārt Ciblas pagastā iekļautas nelielas bijušā Brigu un Nirzas pagasta platības
Nīcgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Kalupes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līksnas pagastam
Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai
Alsviķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts bijušais Karvas pagasts un liela daļa Alūksnes pagasta teritorijas
Kalsnavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta daļa pievienota Aiviekstes pagastam, savukārt tagadējais Kalsnavas pagasts ieguvis nelielu daļu no bijušā Ļaudonas un Sāvienas pagasta teritorijas
Zvirgzdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauti tikai 38,5% no bijušā pagasta teritorijas, kā arī daļa bijušā Ciblas pagasta teritorijas, bet 46% bijušā Zvirgzdenes pagasta teritorijas atrodas tagadējā Cirmas pagastā un 15,5% Isnaudas pagastā
epinefrīns Adrenalīns - virsnieru serdes hormons
adrenokortikotropiskais Adrenokortikotropiskais hormons - hipofīzes priekšējās daivas hormons, kas stimulē kortikosteroīdu biosintēzi virsnieru garozā
sabiedrības juridiskā adrese adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis); tās maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai
slīpēšana Ādu apstrāde ar slīpēšanas mašīnām, veidojot ādai vienmērīgu biezumu un plūksnainību; notiek atkārtoti, velūram pat trīs un vairāk reižu
flaperons Aerodinamiskā vadības plāksne, kas izpilda eleronu un aizspārnu funkcijas; atrodas spārna saknes daļā
tamtams Āfrikā izplatītas bungas, kurās āda aizstāta ar koka plāksnītēm
kalimba Afrikāņu mūzikas instruments ar strinkšķināmām plāksnītēm (lamellafons)
Ben Amera Āfrikas lielākais monolīts, Mauritānijā, Adrāras vilājā, netālu no Rietumsahāras robežas, paceļas 633 metrus virs tuksneša; tas ir pasaulē otrs lielākais monolīts aiz Uluru, Austrālijā.
dzelkņastes Agāmu dzimtas ģints, lielas ķirzakas (garums - 30-75 cm), aste klāta ar šķērsrindās sakārtotām dzelkņainām zvīņām, dzīvo pašraktās alās sausos tuksnešos un klinšu spraugās
virsnauda Agio - summa, par kuru kādas naudas vienības vērtība pārsniedz uz tās norādīto (rakstīto) vērtību
anšefs agrāk ģenerālim līdzīga virsnieka pakāpe; Pētera Lielā laikā virspavēlnieks
agha agrāk turku virsnieku un galminieku tituls; tautas uzrunā - kungs
uzturzinis Agrāk: galma kalpotājs, kas degustēja, pasniedza un atbildēja par dzērieniem
steidzināšana Agrotehnikas paņēmiens, ar ko dārzeņus, puķes, augļus un ogas iegūst laikā, kad atklātā laukā to raža nav iespējama; lai izbeigtu augu miera periodu un tie sāktu augt un attīstīties, regulē apgaismojumu, temperatūru, gaisa un augsnes mitrumu
stādīšana agrotehnikas paņēmiens; stādmateriāla iestrādāšana augsnē augšanai pastāvīgā vietā
mulčēšana Agrotehnikas paņēmiens: augsnes virskārtas nosegšana ar kūdru, salmiem, kompostu, zāģskaidām, ruberoīdu, polietilēna plēvi
papildapputeksnēšana Agrotehnisks pasākums, ko lietoja gk. sēklkopības sējumos, apputeksnējot augus papildus, bet praksē pasākums izrādījā neefektīvs
Bajanulgī aimaks Mongolijas rietumos, robežojas ar Uvsnūra un Hovdas aimaku, kā arī ar Ķīnu un Krieviju
ciklopoīds Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Cyclopoida"), pirmie taustekļi samērā īsi, to garums reti pārsniedz pusi ķermeņa garuma, Latvijas saldūdeņu planktonā un bentosā konstatētas 27 sugas
aitredele Aitu barības galds, kas veidots, pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķēršiem
Isliena Aiviekstes kreisā krasta pieteka Barkavas pagastā, augštece - Murmastienas pagastā, garums - 25 km, kritums - 15 m, iztek no Islienas ezera Teiču purva ziemeļrietumu malā; Isliene; Jaunisliena (iztaisnotais posms Madonas novadā)
Bērzaune Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 28 km, kritums – 28 m; Alūksnīte; Bērzaunīca; Bērzaunīte
Vērde Aiviekstes kreisais atzarojums netālu no iztekas no Lubāna, kuru tagad daļēji aizvieto mākslīgs iztaisnojums - Vērdes kanāls
Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē
Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte
aizkrāsnā aiz krāsns; būt pamestam novārtā, neievērotam
aizkrāsnī aiz krāsns; būt pamestam novārtā, neievērotam
zabelēties aiz skopuma netaisni aizturēt, nedot
aizstatīt Aizaudzēt, audzējot sasniegt
mizas ieaugums aizaugoša vai aizaugusi brūce, kas ietver mizu un atmirušo koksni kur dzīvās šūnas nesaaug ar atmirušajām šūnām, un starp tām izveidojas plaisa, kas parasti aizaug ar sveķiem un mizu
šībere Aizbīdnis (parasti krāsns vai plīts dūmvadam)
aizdūkt aizbraukt ar dūcošu troksni (par transportlīdzekļiem)
aizdunēt aizbraukt ar dunošu troksni (par transportlīdzekļiem)
aizpērt aizbraukt pa izšķīdušu ceļu (atkusnī)
aizklanīties Aizbraukt, klanoties snaudā, vai pa sliktu ceļu
kredītkomisija Aizdevēja organizācijas, parasti bankas, ekspertu grupa, kas regulāri izskata kredītu pieprasījumus un pieņem lēmumus par kredītu izsniegšanu
aizdevu izmaksa aizdevuma izsniegšanas process
hipotēka Aizdevums, ko izsniedz, ņemot par ķīlu nekustamu īpašumu
īstermiņa aizdevums aizdevums, kuru bankas izsniedz, lai segtu aizņēmēja īslaicīgu naudas līdzekļu nepietiekamību sezonas vajadzībām tekošā gada ietvaros
purgācija Aizdomās turētas personas attaisnošana
aizčauvēt Aizdzīt ar nelielu troksni, aiztramdīt
aiztremt Aizdzīt ar troksni
aizskruķēt Aizdzīt, aizgrūst ar krāsns kruķi
aizbruzdināt Aizdzīt, radot brīkšķošu troksni
nošķorēt Aizgādāt, aiztrasnsportēt prom (piemēram, no lauka labību)
abandons Aiziešana no darba, darba laikā, bez priekšniecības atļaujas un attaisnojoša iemesla; iemesls darbinieka atlaišanai
aizblūkšķēt aiziet prom ar troksni
iemaukti Aizjūga sastāvdaļa, ko mauc darba dzīvniekam galvā un kas veidota no savienotām siksnām un mutē liekamās dzelzs
aizgora Aizkrāsne
aizpute Aizkrāsne
āzkārsne Aizkrāsne
azkrāsne Aizkrāsne
āzodere Aizkrāsne
āzpute Aizkrāsne
pakrāsne Aizkrāsne
kurzeme Aizkrāsne rijā
krāspakaļa Aizkrāsne; krāsnspakaļa
aizsprāgt Aizkrist ar skaļu troksni (aizvērties, par durvīm)
aizlepīt Aizķepināt (piemēram, ar sniegu)
aizšmurgt Aizlidot (ar troksni)
Zeltiņu paugurmasīvs aizņem Alūksnes augstienes Malienas pauguraines dienvidrietumu daļu starp Zeltiņiem un Alūksnes ezeru, lielākais absolūtais augstums - 225,1 m, relatīvais augstums - 20-45 m
pastiepties Aizņemot (kādu platību, telpu), mazliet iesniegties (tajā), parasti šaurā, garā joslā
aizstiepties Aizņemot kādu platību, sniegties (tālu); aizņemot kādu platību, sniegties, stiepties (kur, līdz kādai vietai)
izstiept Aizņemot kādu platību, telpu, būt izvirzītam, sniegties šaurā, garā joslā
iestiepties Aizņemot kādu platību, telpu, ievirzīties (kur iekšā); iesniegties
izstiepties Aizņemot kādu platību, telpu, sniegties (šaurā, garā joslā)
iesniegties Aizņemot platību, telpu, ievirzīties, sniegties (kur iekšā)
aizvirmot Aizputināt, noklāt ar sniegu, ledu
datnes aizsardzība aizsardzība pret datu nejaušu dzēšanu, ko var nodrošināt fiziski (noņemot magnētiskajai lentei plastisko gredzenu vai disketes stūrī atverot taisnstūrveida caurumu) vai loģiski (operētājsistēma nosaka, ka konkrēta datne ir tikai lasāmdatne vai pat apslēptā datne, kas vairumam programmu nav pieejama)
biocīds aizsardzības līdzeklis vai tā aktīvā daļa, kas pasargā koksni no bioloģiskās sairšanas
Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns)
Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni
uzkusums Aizsargkārta, kas veidojas no apdedzināmā materiāla uz apdedzināšanas krāsns oderējuma (piem., cementa klinkera aizsargkārta)
izskalošanās aizsarglīdzekļu komponentu izdalīšanās no piesūcinātas koksnes atmosfēras nokrišņu vai cita mitruma avota ietekmē
romis aizsegs krāsns priekšā, lai liesma neiet griestos
aizbūkšķēt Aizskriet ar dobju troksni
aizsnaust Aizsnausties
aizkacēt Aizsniegt
aizsnēgt Aizsniegt
atsnaicīt Aizsniegt
dasnēgt Aizsniegt
iesnēgt Aizsniegt
snēgt Aizsniegt
uzsnēgties Aizsniegt (uz augšu)
uzsniegties Aizsniegt (uz augšu)
aiztvert Aizsniegt un satvert
aizdabūt Aizsniegt, notvert
dasniegt Aizsniegt, sasniegt
sasnēgt Aizsniegt, sasniegt
aizsniekties Aizsniegties
dasasniegties Aizsniegties
uzsnaicīties Aizsniegties (uz augšu)
aiztiekties Aizsniegties līdz noteiktai vietai
aizžuburot Aizsniegties, aizstiepties (par kokiem, koku zariem)
aizspurdzēt Aizspindzēt, aizsvilpt (aizlidot ar troksni)
aizspurkt Aizspindzēt, aizsvilpt (aizlidot ar troksni)
samesties Aizsprostoties, tievās vai resnās zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi (par zarnām)
nocietinājums Aizstāvēšanās būve (piemēram, tranšeja, ložmetējligzda, dots, cietoksnis), arī nocietināts rajons; vieta, kur ir šāda būve
apšķipelēt Aizšķūrēt sniegu
plateozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-200 miljoniem gadu, zauropodu priekštecis, garkaklains augēdājs, kas sasniedza pat 10 m garumu
aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem
Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi
Carduus acanthoides akantlapu dzelksnis
svirsnis akas vinda; svirksnis
Jaunkrieviņu grāvis Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Siberupīte Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, lejtecē arī Jaunalūksnes pagasta robežupe
Jāņupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Vārnupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Sīļupurva grāvis Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, iztek no Cirīša ezera
aortolīts Akmens (kaļķu nogulsnējums) aortas sienā
Maltenieku akmens akmens Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā pie Maltenieku mājām, paugura virsotnē, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1987. g., garums - 4,3 m, platums - 4,2 m, augstums - 2 m, apkārtmērs - 16,3 m
Ķēniņkalna laukakmens akmens Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģisks objekts (kopš 1987. g.), forma atgādina gludekli, garums - 5 m, platums - 3,6 m, augstums virs zemes - 1,9 m, apkārtmērs - 16,3 m, virszemes tilpums - \~18 kubikmetru
akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes
uzadatot Akmens iespiedumā atsevišķo pārveduma novilkumu piestiprināšana ar adatu pie iespiežamās loksnes tiešai pārveduma iedalīšanai
Līksnas meteorīts akmens meteorīts, kas 1820. g. 12. jūlijā nokritis Līksnas muižas laukā (tagadējā Upmalas pagastā), masa – \~16 kg, daļa (5213 g) glabājas Ukrainas Ģeoloģijas muzejā Kijivā
horos Akmens plāksne Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta
hori Akmens plāksnes Atēnās, ko uzstādīja ieķīlāto zemes gabalu un vispār īpašuma priekšā par zīmi, ka attiecīgā manta ieķīlāta
stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu
valsts nozīmes dižakmeņi akmeņi, kuru virszemes tilpums pārsniedz 10 kubikmetrus
astilbveide Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Astilboides", senāk "Rodgersia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās
rodžersija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Rodgersia", arī "Astilboides"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar garu stublāju, lielām starainām vai plūksnainām lapām, sīkiem baltiem vai dzelteniem ziediem lielās skarās
čerēži Akmeņu krāvums uz pirts vai rijas krāsns virsmas
ķereži Akmeņu krāvums uz pirts vai rijas krāsns virsmas
Tanezrufts Akmeņu tuksnesis Rietumsahārā, Alžīrijas dienvidos un Mali ziemeļos, augstums - 200-500 m, veido kuestu grēdu loka rietumu daļu
Kungudrivas Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Kungudruvas" nosaukums vietējā izloksnē
Strikugols Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Striki" nosaukuma variants vietējā izloksnē
dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
špagats Akrobātikas figūra, kuru veidojot vingrotājs sēdus izvērš kājas tā, ka tās, visā garumā skarot grīdu, vingrošanas rīka virsmu u. tml., veido taisnu līniju
izpildītājs aktieris, dziedātājs, mūziķis, dejotājs vai cita persona, kura atveido lomu, lasa, dzied, atskaņo vai kādā citādā veidā izpilda literāru vai mākslas darbu vai folkloras sacerējumu, sniedz estrādes, cirka vai leļļu priekšnesumu
pagulvirsa Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā
pagulvirsma Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā
pārvarēt Aktivizējot savu gribu, ar savu rīcību, izturēšanos panākt, ka (kas nevēlams) nespēj kavēt ko paveikt, sasniegt
pārvarēt sevi aktivizējot savu gribu, panākt, ka (nevēlams psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) vājinās, nekavē ko paveikt, sasniegt
kokcidioidomikoze Akūta vai hroniska plaušu slimība, ko ierosina "Coccidioides immitis" sporu ieelpošana; sauc arī par ielejas vai tuksneša drudzi
Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala
aizālēties Ālējoties pārsniegt kādu robežu
etilēnogļūdeņraži Alkēni - nepiesātinātie alifātiskie ogļūdeņraži ar vienu dubultsaiti (C=C) molekulā, kurā oglekļa atomi veido taisnas vai sazarotas virknes
strupiķis Alkputnu apakškārtas suga, paresns ķermenis, liela galva, knābis augsts, saplacināts un zili-dzelteni-sarkans (sevišķi daudzkrāsains vairošanās periodā); ligzdo lielās kolonijās arktisko jūru piekrastēs
alots Alksna, aluksna
Physcomitrium pyriforme alksnāja pūšļcepurene
Alksnāju grāvis Alksnājgrāvis Mērsraga pagastā
alksna Alksnājs
alksne Alksnājs
alksnene Alksnājs
alsneniņš Alksnājs
elksna Alksnājs
elksnaine Alksnājs
elkšņaine Alksnājs
elksnājs Alksnājs
elkšnājs Alksnājs
elksniens Alksnājs
alksnaine Alksnājs, alkšņu mežs; ar alkšņiem apaugusi vieta
Lactarius rufus alksnene
alksnīte Alksnene
lepsene Alksnene
elksnine Alksnene ("Lactarius rufus")
aluksnis Alksnis
elekšņis Alksnis
elksnis Alksnis
elkšņis Alksnis
ulksnis Alksnis
alkšņukoks Alksnis ("Alnus")
elsksniens Alkšņu mežs, alksnājs
Alswig Alsviķu muiža, kas atradās tagadējā Alūksnes novada Alsviķu pagasta teritorijā
iridoloģija Alternatīvās medicīnas nozare - diagnoscēšana pēc acs varavīksnenes, kas līdz šim nav zinātniski pamatota
Alūksnīte Alūksne - upe Latvijā
Beja Alūksne, Pededzes pieteka
Murjāņu upe Alūksne, Pededzes pieteka
Sarkanupe Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, augštece Mārkalnes pagastā, vidustecē ir šo pagastu robežupe
Lielā Sarkanīte Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums — 8 km
Skolasupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums - 6 km; Matisenes (Bejas) centra grāvis
Jērupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, izteka Alūksnes pilsētas austrumu nomalē
Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts
Marienburg Alūksnes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā
Alyst Alūksnes nosaukums 8. gs. Pleskavas hronikās
alsviķieši Alūksnes novada (līdz 2009. g. - rajona) Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Alsviķi" (senāk - "Alsviķis") iedzīvotāji
bormanieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Bormaņi" iedzīvotāji
celenskieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Celenski" iedzīvotāji
karvenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Karva" iedzīvotāji
Korva Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Karva" nosaukums vietējā izloksnē
kornetieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Korneti" iedzīvotāji
Nēķens Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Nēķene" bijušais nosaukums
nēķenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Nēķens" iedzīvotāji
rēzacieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Rēzaka" iedzīvotāji
rēzeknieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Rēzekne" iedzīvotāji
Ķemeri Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums
Rēzaka Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" bijušais nosaukums
Līvkalni Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļa, kas agrāk bija patstāvīgs ciems
Leivkolli Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" daļas "Līvkalni" nosaukums vietējā izloksnē
strautinieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" iedzīvotāji
tūjenieši Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Tūja" iedzīvotāji
Touja Alūksnes novada Alsviķu pagasta apdzīvotās vietas "Tūja" nosaukums vietējā izloksnē
Anne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" bijušais nosaukums
Sprekstes Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems
annenieši Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Anna" iedzīvotāji
atenieši Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Ate" iedzīvotāji
atieši Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Ate" iedzīvotāji
Lajas Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Lejas" nosaukums vietējā izloksnē
Mournīki Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Mūrnieki" nosaukums vietējā izloksnē
Prīdeļi Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Prēdeļi" nosaukums vietējā izloksnē
Vecanne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" bijušais nosaukums
vecannenieši Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" iedzīvotāji
Vacanne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" nosaukums vietējā izloksnē
Viejiņi Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vējiņi" nosaukums vietējā izloksnē
Annenskaja Alūksnes novada Annas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Alt-Annenhof Alūksnes novada Annas pagasta un Vecannas muižas bijušais nosaukums vāciski
Jaunanne Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Jaunanna" bijušais nosaukums
Meijeri Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Jaunanna" bijušais nosaukums padomju laikā
Cempji Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Kalncempji" bijušais nosaukums
Jaunalūksne Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Kolberģis" bijušais nosaukums padomju laikā
Lipna Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Liepna" bijušais nosaukums
Līpna Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Liepna" bijušais nosaukums
Zeltiņš Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Zeltiņi" bijušais nosaukums
Zīmers Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Ziemeri" nosaukuma variants
veisikumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Veisikums", tagad "Vīsikums" iedzīvotāji
veisukumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Veisikums", vēlāk "Vīsikums" iedzīvotāji
vīsikumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Vīsikums" iedzīvotāji
ilzenieši Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Ilzene" iedzīvotāji
Jaunzemji Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" dažkārt lietots nosaukums
jaunzemieši Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" iedzīvotāji
Ilsen Alūksnes novada Ilzenes pagasta bijušais nosaukums
Iļzenskaja Alūksnes novada Ilzenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
bejānieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" iedzīvotāji
Bejas mežniecība Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" kļūdains nosaukuma variants
Baja Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" nosaukuma variants
Bajs Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" nosaukuma variants
garjurieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Gariejuri" (arī "Garjuri") iedzīvotāji
Igaunieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Igaunīši" literarizēts nosaukuma variants
jaunalūksnieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunalūksne" iedzīvotāji
kolberģieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Kolberģis" iedzīvotāji
Šķiņķi Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Lejasšķiņķi" bijušais variants
Beja Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Matisene" kļūdains nosaukums
Putani Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Putāni" nosaukums vietējā izloksnē
Sisiņi Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Siseņi" nosaukuma variants
Strunķene Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Struņķene" kļūdains nosaukuma variants
Vacputrene Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vecputrene" nosaukums vietējā izloksnē
vētrainieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vētraine" iedzīvotāji
Vieverkols Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vēverkalns" nosaukums vietējā izloksnē
Veisikums Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Visikums" bijušais nosaukums
Īvedne Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Ievedne" nosaukums vietējā izloksnē
jaunannenieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunanna" iedzīvotāji
lēģernieki Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Lēģernieki" iedzīvotāji
Lieģernīki Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Lēģernieki" nosaukums vietējā izloksnē
meijerieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Meijeri" (tagad - "Jaunanna") iedzīvotāji
Mežtakas Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Mežtekas" nosaukums vietējā izloksnē
svarenieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" iedzīvotāji
svarieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" iedzīvotāji
Svori Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" nosaukums vietējā izloksnē
apekalnieši Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apekalns" iedzīvotāji
Apukalns Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apekalns" otrs nosaukums
apukalnieši Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apukalns" iedzīvotāji
Bierziņi Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Bērziņi" nosaukums vietējā izloksnē
jaunlaicenieši Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlaicene" iedzīvotāji
Opekols Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Opekalns" nosaukums vietējā izloksnē
Novo-Laicenskaja Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Neu-Laitzen Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Jerlāni Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Jerlani" nosaukuma variants
kalncempieši Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Kalncempji" iedzīvotāji
kalnciemieši Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Kalncempji" iedzīvotāji
Žogotas Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" nosaukums vietējā izloksnē
Kalncempskaja Alūksnes novada Kalncempju pagasta bijušais nosaukums krieviski
Kalnemoise Alūksnes novada Kalncempju pagasta bijušais nosaukums vāciski
adamovieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Adamova" iedzīvotāji
Oizgārša Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizgārša" bijušais nosaukums
Oizupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" bijušais nosaukums
aizupieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizupe" iedzīvotāji
Bārzupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzupe" bijušais nosaukums
Brīžudorzs Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Briežudārzs" bijušais nosaukums
Demši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Demšas" bijušais nosaukums
demšenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Demšas" iedzīvotāji
kalvenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Kalvene" iedzīvotāji
kudinavieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Kudinava" iedzīvotāji
liepenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Liepna" iedzīvotāji
liepnieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Liepna" iedzīvotāji
Mežareja Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" bijušais nosaukums
rijenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji
rijieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji
rijnieki Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežarija" iedzīvotāji
palsenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Palsas" iedzīvotāji
palsieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Palsas" iedzīvotāji
saidenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Saides" iedzīvotāji
saidieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Saides" iedzīvotāji
Stardupe Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Stārdupe" kļūdains nosaukuma variants
strautenieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Strauti" iedzīvotāji
strautieši Alūksnes novada Liepnas pagasta apdzīvotās vietas "Strauti" iedzīvotāji
Lipnas pagasts Alūksnes novada Liepnas pagasta bijušais nosaukums
Lipnovskaja Alūksnes novada Liepnas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Maliena Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" bijušais nosaukums padomju laikā
brencenieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" iedzīvotāji
brencieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Brenci" iedzīvotāji
Kūpmaņi Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Kopmaņi" nosaukums vietējā izloksnē
malienieši Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Maliena" iedzīvotāji
Miernīki Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Mērnieki" nosaukums vietējā izloksnē
Noglas Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Naglas" nosaukums vietējā izloksnē
Sebežnīki Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sebežnieki" nosaukums vietējā izloksnē
Svīstiņi Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Sviestiņi" nosaukums vietējā izloksnē
Olūdzene Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Alodzene" bijušais nosaukums
alodzenieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Alodzene" iedzīvotāji
ārmanieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Ārmaņi" iedzīvotāji
Bātarava Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Bāterava" bijušais nosaukums
Blekteskols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Blekteskalns" nosaukums vietējā izloksnē
Brīdinīki Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Briedinieki" nosaukums vietējā izloksnē
Cirakols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Cirakalns" nosaukums vietējā izloksnē
ērmanieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Ērmaņi" iedzīvotāji
gravinieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Graviņas" iedzīvotāji
igrivieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Igrive" iedzīvotāji
Lajaskrūgs Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Lejaskrogs" nosaukums vietējā izloksnē
mālupieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālupe" iedzīvotāji
Molupe Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Mālupe" nosaukums vietējā izloksnē
Pujakols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Pujakalns" nosaukums vietējā izloksnē
Sopikols Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Sofikalns" nosaukums vietējā izloksnē
sofikalnieši Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Sofikalns", tagad "Igrīve" iedzīvotāji
Torvas Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Tarvas" nosaukums vietējā izloksnē
Žierveļi Alūksnes novada Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Žērveļi" nosaukums vietējā izloksnē
Malupskaja Alūksnes novada Mālupes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Mahlup Alūksnes novada Mālupes pagasta bijušais nosaukums vāciski
degumieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Degumi" iedzīvotāji
lāzberģieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lāzberģis" iedzīvotāji
Lāzberģis Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mārkalne" bijušais nosaukums
mārkalnieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Mārkalne" iedzīvotāji
volkovieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Volkova" iedzīvotāji
Lasbergskaja Alūksnes novada Mārkalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Fianden Alūksnes novada Mārkalnes pagasta bijušais nosaukums vāciski
jasenicieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Jasenica" iedzīvotāji
jaseņecieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaseņeca" iedzīvotāji
tjuršinieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Tjuršina" iedzīvotāji
zabolovieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Zabolova" iedzīvotāji
zaicevieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Zaiceva" iedzīvotāji
čistidzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Čistigi" iedzīvotāji
čistigieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Čistigi" iedzīvotāji
ficieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Fiki" iedzīvotāji
Vuķi Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Fjuki" bijušais nosaukums
Kalna Pededze Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas “Kalnapededze” bijušais nosaukums
kalnapededzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnapededze" iedzīvotāji
kalnpededzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnapededze" iedzīvotāji
kūdupieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Kūdupe" iedzīvotāji
ķursenieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Ķurši" iedzīvotāji
naumovieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Naumova" iedzīvotāji
pededzieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Pededze" iedzīvotāji
stuborovieši Alūksnes novada Pededzes pagasta apdzīvotās vietas "Stuborova" iedzīvotāji
Kalnapedeskaja Alūksnes novada Pededzes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Scharlotenburg Alūksnes novada Pededzes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Bordaskrūgs Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Bārdaskrogs" nosaukums vietējā izloksnē
korvenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Korva" iedzīvotāji
mazlaicenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazlaicene" iedzīvotāji
veclaicenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Veclaicene" iedzīvotāji
Viezes Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Vēzes" nosaukums vietējā izloksnē
Staro-Laicenskaja Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Alt-Laizen Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
zeltinieši Alūksnes novada Zeltiņu pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" iedzīvotāji
Seltinghof Alūksnes novada Zeltiņu pagasta bijušais nosaukums
Zeļtinskaja Alūksnes novada Zeltiņu pagasta bijušais nosaukums krieviski
Bīranti Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Bieranti" nosaukums vietējā izloksnē
Cīlavas Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Cielavas" nosaukums vietējā izloksnē
Gorūži Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Garoži" nosaukums vietējā izloksnē
Gūbas Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Gobas" nosaukums vietējā izloksnē
Korkļi Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Kārkļi" nosaukums vietējā izloksnē
māriņkalnieši Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Māriņkalns" iedzīvotāji
Māriņkols Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Māriņkalns" nosaukums vietējā izloksnē
Ratenīki Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Ratenieki" nosaukums vietējā izloksnē
Stomari Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Stāmeri" nosaukuma variants vietējā izloksnē
ziedieši Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Ziedi" iedzīvotāji
ziemerieši Alūksnes novada Ziemera pagasta apdzīvotās vietas "Ziemeris" iedzīvotāji
Zemerskaja Alūksnes novada Ziemera pagasta bijušais nosaukums krieviski
Semershof Alūksnes novada Ziemera pagasta bijušais nosaukums vāciski
alūksnieši Alūksnes pilsētas iedzīvotāji
Marienburga Alūksnes pilsētas vāciskā nosaukuma latviskojums
Marienburg Alūksnes pilsētas vāciskais nosaukums, kas cēlies no Marienburgas pils vārda, ko 1342. gadā Alūksnes ezera Marijas salā (tagad Pilssala) uzcēla Zobenbrāļu ordenis
Garjuru grāvis Alūksnes upes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Aloksnīte Alūksnīte - upe Latvijā
Alūkste Alūksnīte - upe Latvijā, Jēkabpils un Madonas novadā
patstāvīga mazā alus darītava alus darītava, kura ir juridiski un saimnieciski neatkarīga no citām alus darītavām un izmanto telpas, kas atrodas atsevišķi no citu alus darītavu telpām, un kurās saražotā alus apjoms nepārsniedz 50 tūkstošus hektolitru gadā
paķimene Alus nogulsnes (no rauga)
metallsidrabs Alvas vai tās sakausējumu plānas plāksnītes, ko izmantoja pārklājumiem, kā sudraba imitāciju
jūras mēsli aļģes, kas tiek izskalotas jūras krastā un ko izmanto augsnes mēslošanai
pitija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Pythiaceae"), plaši izplatīti saprofīti un parazīti, atrodami ūdeņos, augsnē, izraisa dažādu augu slimības, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas
kunningamella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Cunninghamellaceae"), saprofīti, kas plaši izplatīti uz augu atliekām un augsnē, 6 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas atrastas augsnē
mortierella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mortierellaceae"), augsnes saprofīti, vairošanās - zigogāmija, zigosporas aptver biezs hifu pinums, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas
mukors Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mucoraceae"), gk. saprofīti, kas plaši sastopami augsnē, uz zālēdāju dzīvnieku ekskrementiem, augu izcelsmes produktiem un organiskām atliekām, 12 ģintis, \~145 sugas, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 49 sugas
piptocefalas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Piptocephalidaceae"), saprofīti, kas attīstās augsnē un uz dzīvnieku ekstrementiem, un parazīti uz citām sporangijpelējumu rindas aļģsēnēm; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas
sporangijpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Mucorales"), micēlijs labi attīstīts, zarains, gk. saprofīti, augsnē, uz pārtikas produktiem, arī uz ciām sēnēm, 360 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, \~50 sugu
pienpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Leucojum"), daudzgadīgi lakstaugi, sīpolaugi, 9 sugas, Latvijā kultivē 2 sugas, kas dažkārt pāriet savvaļā (līdzīga sniegpulkstenītei); baltpulkstenīte
galdniecība Amatniecības nozare - koksnes apstrādāšana un priekšmetu izgatavošana no tās
podniecība Amatniecības nozare, kas ietver apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošanu
galdnieks Amatnieks, kas apstrādā koksni un izgatavo priekšmetus no tās
podnieks Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus
podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus)
skursteņslaucītājs Amatnieks, kas tīra skursteņus, krāsnis, arī pārzina to stāvokli
Latvijas Amatniecības kamera amatnieku apvienība, kas pārstāv amatnieku intereses valsts un pašvaldību institūcijās, izsniedz amatnieku kvalifikācijas dokumentus, sniedz pakalpojumus amatniecības uzņēmumiem, rūpējas par amatnieku sociālo, ekonomisko un juridisko aizsardzību, organizē starptautisko sadarbību
amatnieku brālība amatnieku, tirdzniecības transportstrādnieku u. c. apvienība sabiedriskās dzīves organizēšanai, savstarpējās palīdzības sniegšanai, kopīgo interešu aizsardzībai
fogts Amatpersona (viduslaikos Livonijā, Vācijā) ar dažādām funkcijām (piemēram, pils un pils novada pārvaldītājs, tiesnesis, soģis)
kambarjunkurs Amatpersona feodālā valdnieka galmā; aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu; persona, kam ir šāds tituls
referents Amatpersona, kas ziņo par kādiem noteiktiem jautājumiem, sniedz konsultācijas tajos, arī veic kādus noteiktus uzdevumus
hamamelidaceae Ambras koki, divdīgļlapju augu dzimta "Rosales" rindā, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām lapām un neuzkrītošiem ziediem vārpās vai galviņās, ar balzamsveķiem koksnē un mizā
doktorāts Ambulance - ārstnieciska un profilakses iestāde, kas sniedz palīdzību slimniekam gan savās telpās, gan mājās
Bičli amēba amēbu suga ("Jodamoeba butschlii"), kas simbiotiski dzīvo cilvēka resnās zarnas dobumā
amerikanoīdi Amerikanoīdā rase - lokālu rasu grupa, raksturīgas mongoloīdās pazīmes (taisni, cieti un melni mati; vāji attīstīts trešējais apmatojums; plati, izvirzīti vaigu kauli), kas apvienojas ar mongoloīdiem netipiskām iezīmēm, tomēr kopumā vistuvāka mongoloīdajai rasei un tiek uzskatīta par tās īpašu - Amerikas zaru
mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls - pelēns Mikijs; mikipele
Akonkagva Amerikas augstākā virsotne (_Aconcagua, Cerro_), atrodas Andos, Galvenajā Kordiljerā, Argentīnā, netālu no Čīles robežas, augstums - 6960 m virs jūras līmeņa, virsotnē mūžīgie sniegi, 7 šļūdoņi
Oskars Amerikas Kinoakadēmijas (American Academy of Motion Picture Arts and Sciences, dib. 1927) balva par gada labākajiem sasniegumiem kinomākslā - apzeltīta vīrieša statuete, ko veidojis Sedriks Gibonss
gringarts Amerikas tropu koks ar smagu, zaļganu kokksni; šī koka koksne
grinorts Amerikas tropu koks ar smagu, zaļganu koksni; šī koka koksne
hohoba Amerikas tuksneša augs ("Simmondsia chinesis"), mūžzaļš krūms, ražo ēdamus augļus, no kuru sēklām iegūst eļļu, ko izmanto parfimērijā un kosmētikā
Ulmus americana Amerikas vīksna
stephanoceras Ammonītu 2 ģintis, ar taisnām ribām, kas ārmalā saiet mezglā un pēc tam sadalās 2-3 daļās, juras formācijā
dornis Āmurs (metāla stienītis) ar sašaurinātu, smailu vienu galu caurumu izsišanai; caurumsitis, rīks caurumu sišanai metāla plāksnēs
lāgošanas āmurs āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai, tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; klauģis
klauģis āmurs spēkratu virsbūves defektīvas virsmas nelīdzeno vietu izlīdzināšanai, lāgošanai, izvilkšanai, taisnošanai. tam ir izliektas formas pilnīgi gluda pulēta darbvirsma ar viegli noapaļotām malām, kas neatstāj nelīdzenumus lāgojamā virsmā; lāgošanas āmurs
sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā
kapillāranalīze Analīze, kas dibinās uz parādības, ka dažādu vielu šķīdumi (ūdenī) paceļas iemērktās filtrpapīra sloksnītēs līdz noteiktam augstumam un ar noteiktu ātrumu, tā ka ir iespējams šīs vielas identificēt
elektroanalīze Analīze, kuras pamatā ir vielas, kas elektrolīzes procesā nogulsnējusies uz elektroda, nosvēršana; to lieto vara, svina u. c. vielu kvantitatīvai noteikšanai
autoanamnēze Anamnēze, ko sniedz pats slimnieks
rektorektostomija Anastomozes izveidošana starp divām taisnās zarnas daļām
ileoproktostomija Anastomozes izveidošana starp līkumaino un taisno zarnu
ureteroproktostomija Anastomozes radīšana starp urīnvadu un taisno zarnu
Likaona Anatolijas līdzenuma sausākā dienvidu daļa, Turcijā, beznoteces apgabala augstums - 900-1000 m, atsevišķas grēdas - 2000-3000 m, solončaki un sāļezeri, sausās stepe, pustuksnesis
hidatode anatomisks veidojums augā, pa kuru notiek liekā ūdens izvadīšana pilieniņu veidā; parasti atrodas lapu vai lapu zobiņu galos; ir galvenokārt augiem, kam pavājināta transpirācija un kas aug pārmitrās vietās; ūdens atvārsnīte
Sjerranevada Andalūzijas kalnu augstākā daļa Spānijas dienvidos ("Sierra Nevada"), garums - \~80 km, platums - līdz 40 km, augstums - līdz 3479 m (Mulasens), virsotnēs nelieli sniegāji, Mulasenā - šļūdonis
Kordiljera Blanka Andu Rietumkordiljeras augstākā daļa (Vaskarans 6768 m) Peru, garums — 180 km, virs 5000 m — mūžīgais sniegs (ledāji \~1000 kvadrātkilometru — lielākais ekvatoriālās joslas ledāju rajons pasaulē)
Anerauda ezers Aneraudu ezers Alūksnes novada Ziemeru pagastā
Verhņaja Tunguska Angāras lejteces (Krievijas Krasnojarskas novadā) senāks nosaukums
magistrāts Anglijā miertiesneši un augstākie policijas ierēdņi
plumpudings Anglijā tradicionāls Ziemassvētku ēdiens - audumā vārīts pudiņš no miltiem, olām, nieru taukiem, rozīnēm, garšvielām u. c., ko pasniedz ar rumu; cepts pudiņš (sacepums), kam liktas klāt rozīnes
Jorkšīras terjers angļu pundursuņu šķirne, skausta augstums - ap 20 cm, gara, taisna, spīdīga vilna, no pakauša līdz astei tēraudzils, pārējā ķermeņa daļa sarkanbrūna
iedzīvotāju fonds ANO iedzīvotāju fonds, dibināts 1967. gadā, vispasaules organizācija, kas sniedz metodisku un materiālu palīdzību
kokontrakcija Antagonistisku savilcēju un izstiepēju muskuļu savstarpēja koordinācija, lai locekli noturētu taisnu
kolistatīns Antibiotiska viela, aktīva pret zarnu nūjiņām; iegūta no aerobiem sporveidotājiem augsnes mikroorganismiem
gramicidīns Antibiotiska viela, ko rada īpaša augsnes baktēriju suga
teurgs Antīkajā neoplatonisma tradīcijā cilvēks, kas prktizēja askētismu, lai sasniegtu ekstāzi un savienotos ar Dievu
kadastrs Antīkajā pasaule - personu saraksts, kurām jāmaksā galvasnauda
teseras Antīkas monētveidīgas, parasti no svina, bronzas, kaula vai terakotas darinātas plāksnītes, kas sastopamas jau senajā Grieķijā, bet sevišķi izplatījās Romas ķeizarvalstī
brahiantiklināle Antiklināla slāņu kroka, kuras garums ne vairāk kā 2-3 reizes pārsniedz platumu
antiseptiku izsālīšanās antiseptiku uzkrāšanās uz piesūcinātas koksnes virsmas sāļu veidā, iztvaikojot šķīdinātājiem
izoimunizācija Antivielu rašanās pret tās pašas sugas cita indivīda antigēnu, piem., pretrēzus serums rodas, pārlejot rēzuspozitīvas asinis rēzusnegatīvam indivīdam, kā arī rēzusnegatīvai sievietei, kam ir grūtniecība ar rēzuspozitīvu augli
Svirēja Antonīcas labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, garums - 5 km; Svirējīte
prostijs Antropoloģijā lietots ķermeņa punkts, kas atrodas mediānā plāksnē starp abiem augšējiem iekšējiem griezējzobiem pie smaganu apakšējās malas
vēdera aorta aorta, kas sniedzas no diafragmas līdz bifurkacijai (IV jostas skriemelim)
aortoskleroze Aortas sienas sacietējums saistaudu savairošanās vai holesterīna izgulsnēšanās dēļ
assmērs Ap mēram collu resns un parasti asi (7 pēdas) garš mēra koksar pēdu, resp. citu garuma mēru iedaļām; lietoja malkas grēdu, baļķu u. c. meža materiālu mērīšanai
vidussiksna Ap vidukli apjožama siksna
krekls Apakšveļas gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai
uradņiks Apakšvirsnieka dienesta pakāpe kazaku karaspēkā Krievijā
unterītis Apakšvirsnieks
unteroficieris Apakšvirsnieks
unters Apakšvirsnieks
undrapcieris Apakšvirsnieks (unteroficieris)
kusaks Apakšvirsnieks krievu armijā
sunduks Apakšvirsnieks krievu armijā
brigadieris Apakšvirsnieks vairākās ieroču šķirās, arī Francijas žandarmērijā
depsis Apalītis, resnulis, maza auguma cilvēks
līkumainība Apaļā kokmateriāla garenass novirzīšanās no taisnas līnijas
fenakistoskops Apaļa plāksne, kurai visapkārt uzzīmētas figūras, kas soli pa solim attēlo kustību; uzmacot plāksni uz nūjiņas un ātri griežot skatītājam rodas iespaids, ka zīmētās figūras kustas
Symphoricarpos orbiculatus apaļā sniegoga
kanalizācijas caurule apaļa vai elipsveida ūdensnecaurlaidīga, ķīmiski izturīga, no iekšpuses un ārpuses glazēta, apdedzināta caurule no saķepošiem māliem, smalki malta šamota un kvarca smiltīm
runcka Apaļa, resna meita
Omophron limbatum apaļais resnulis
spārna gala paplāksnis (disks) apaļas vai eliptiskas formas plāksnis, kas uzstādīts vertikāli spārna galos un nepieļauj cēlējspēka samazināšanos gaisa pārplūdes dēļ
čabatas Apaļi sniega apavi
tievkoksne Apaļie kokmateriāli ar caurmēru līdz 13 cm; sīkkoksne
brosls Apaļīgs, resns
makucis Apaļīgs, resns bērns
ārdi Apaļkoki, uz kuriem (rijā) žāvē labību un linus; apaļkoki (istabā) pie krāsns sāniem vai virs kurtuves (kā) žāvēšanai
apaļo kokmateriālu mitrā glabāšana apaļo kokmateriālu gglabāšana, kas pamatojas uz koksnes mitruma noturēšanu virs šķiedru piesātinājuma mitruma visā to glabāšanas laikā
milzu apaļpūpēdis apaļpūpēžu suga ("Langermannia gigantea"), augļķermeņa diametrs - 20-50 cm, masa var sasniegt vairākus kilogramus
terīne Apaļš vai ovāls trauks (parasti ar vāku, rokturiem) zupas pasniegšanai galdā
ļukta Apaļš vai taisnstūrveida dūmvada ejas aizvāžamais, aizliekamais
šķīvis Apaļš, retāk ovāls trauks ar, parasti lēzenām, malām (parasti ēdiena pasniegšanai galdā)
ceru krōsne apaļu akmeņu krāsns pirtī
meteoroloģiskie aparāti aparāti un ierīces meteoroloģisko elementu mērīšanai un reģistrēšanai; tie ir dažāda veida meteoroloģiskie termometri un termogrāfi, psihrometri, higrogrāfi, barometri, anemometri, anemogrāfi, vējrāži, lietusmēri, pluviogrāfi, aktinometri, sniegmēri, redzamības mērītāji u. c.
kserogrāfs aparāts attēlu iegūšanai, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes gaismjutīgumu
kotonizators aparāts lūksnes šķiedru ķīmiski mehāniskai pārstrādāšanai kotoninā
keratoiridoskops aparāts radzenes un varavīksnenes apskatei
telegrāfa aparāts aparāts telegrammu noraidīšanai un uztveršanai; pēc ieraksta veida ir lentes, loksnes drukājošie un faksimila (dokumenta vai ziņojuma attēlošanai) telegrāfa aparāti
skābes tornis aparāts torņskābes iegūšanai celulozes rūpniecībā, vārot koksnes šķeldas pēc sulfītmetodes
kriofors aparāts zemu temperatūru sasniegšanai, liekot kādam šķidrumam strauji iztvaikot
lizimetrs Aparāts, ar ko mērī ūdens daudzumu, kas izsūcas cauri virsējiem augsnes slāņiem
teletaktors Aparāts, ar kura palīdzību nedzirdīgie uztver skaņas no vibrējošas plāksnes ar tausti
adaptometrs Aparāts, ar kuru nosaka acs adaptācijas laiku tumsā un mērī gaismas minimuma slieksni
sandales Apavi, kam ir zems papēdis vai nav papēža un kam virsu veido no kāda materiāla siksnām, sloksnēm vai caurumotas ādas
pastalas Apavi, kas ir izgatavoti no viena ādas gabala bez šuvēm ar izvērtu siksnu vai auklu augšmalā
prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi
Lielā Mūzikas balva apbalvojums (sudraba statuete), kas tiek piešķirts Latvijas mūziķiem un mūziķu kolektīviem par spilgtākajiem sasniegumiem iepriekšējā gadā
Grindeļa medaļa apbalvojums, ko piešķir medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas uzņēmums "Grindeks" (arī " Grindex") par sasniegumiem un ieguldījumujaunu zāļu izstrādē, Latvijas farmācijas pagātnes izpētē, par nopelniem Latvijas farmācijas un a/s "Grindex" attīstībā
kremēt Apbedījot sadedzināt (mirušo), parasti speciālā krāsnī
kremācija Apbedīšanas veids - mirušo sadedzināšana, parasti speciālā krāsnī
retranšmans Apcietinājums pašā cietoksnī, kā beidzamais glābiņš, kad pašu cietoksni ieņemtu ienaidnieks
apcirkšņi Apcirksnis
bloks Apdarināts koka gabals, ko iespīlē zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus
ķuģis Apdedzis koks krāsns uzrušināšanai
apdrošināšanas pieteikums apdrošinātāja noteikts dokuments, kuru apdrošinājuma ņēmējs iesniedz apdrošinātājam, lai informētu to par apdrošināšanas objektu, faktiem un apstākļiem, kas nepieciešami apdrošinātā riska novērtēšanai
depo Apdrošinātāju organizēti fondi turpmākajām apdrošināšanas atlīdzību izmaksām vai jau iesniegtu, bet vēl neapmaksātu apdrošināšanas summu izmaksām
aizdauzīt Apdullināt ar vairākkārtēju sitienu troksni
Ate Apdzīvotā vieta "Dzirnavas" Alūksnes novada Kalncempju pagastā 3 km no Kalncempjiem, Paparzes kreisajā krastā
Silaktis apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
Jaunanna apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Annenhof" teritoriijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Jaunanne, Meijeri
Liepna apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Liepnas muižas teritorijā, pagasta centrs
Kolberģis apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 5 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Goldbeck" teritorijā, Jaunalūksnes pagasta administratīvais centrs
Alsviķi apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novada austrumu daļā 9 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alswig" teritorijā, pagasta centrs; ietilpa seno latgaļu zemē Atzelē, pirmoreiz vēstures dokumentos minēta 15. gs.
Cīruļi apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā, 18 km no Viesītes, Rites pagasta administratīvais centrs; padomju laikā - Druvas, agrāk - Cīruļmuiža, izloksnē - Ceiruļa muiža
Jaunkalsnava apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā 25 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Kalzenau" teritorijā, Kalsnavas pagasta centrs
Aiviekste apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagasta dienvidu daļā Aiviekstes upes labajā krastā 33 km no Madonas un 14 km no Pļaviņām
Allaži apdzīvota vieta (lielciems) Siguldas novadā (līdz 2009. g. - Rīgas rajonā) 55 km no Rīgas un 12 km no Siguldas, pagasta centrs; 13. gs. atradās lībiešu Satezeles pilsnovadā, vēlāk nonāca Zobenbrāļu ordeņa pārvaldītajā daļā
Trapene apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi
Gaujiena apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele
Celenski apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
Cerkazi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
Čuksti apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
Kaltiņi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
Nēķene apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
Rezaka apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
Tūja apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
Dacvari apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
Dostas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
Grēveles apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
Kadilas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
Kauļi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
Lejas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
Otte apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
Prēdeļi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
Ruķeļi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
Tarlapi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
Vecanna apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Annas pagastā
Čonkas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā
Ezerslokas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā
Adrakaši apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Beja apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Bundzene apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Kanaviņas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Lenkava apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Putāni apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Rečiņi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Saļņi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Siseņi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Struņķene apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Vecputrene apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Visikums apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Ievedne apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā
Mežtekas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā
Bērziņi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
Rūci apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
Stiliņi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
Tortuži apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
Petrova apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Blūmreiņi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
Kaķi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
Luņķi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
Naglas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
Proņkas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
Alodzene apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā
Bāterava apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā
Grundas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā
Mežnieki apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā
Sofikalns apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā
Stradiņš apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā
Žērveļi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā
Blekteskalns apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Cirakalns apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Degumi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Ezīšava apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Lejaskrogs apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Ežupalte apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Golovkina apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Klaškina apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Klimentine apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Poļakova apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Putrovka apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Steržinova apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Tupicene apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Kaķīši apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
Romeškalns apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
Vēzes apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
Blūmji apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā
Garoži apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā
Kampji apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā
Kārkļi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā
Pauliņi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā
Ratenieki apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā
Šķērsti apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā
Aužguļāni apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Dambi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā
Dzirkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā
Klētnieki apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā
Peņģi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Mārsnēnu pagastā
Kreiči apdzīvota vieta (mazciems) Isnaudas pagastā
Jaunušāni apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā
Liepziedi apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā
Ribaki apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā
Rimši apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā
Tilti apdzīvota vieta (mazciems) Līksnas pagastā
Apšuriņķis apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Liepnieki apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Maisi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Mārtiņēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Rizgi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Stepes apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Trekaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Tuteni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Veckalsnava apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Kaukuri apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Sausnējas pagastā
Mārsnēnmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Mārsnēnu pagastā
Sīkuļi apdzīvota vieta (mazciems) Mārsnēnu pagastā
Sīmaņi apdzīvota vieta (mazciems) Mārsnēnu pagastā
Dauguļi apdzīvota vieta (mazciems) Priekuļu novada Mārsnēnu pagastā
Ilzene apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novadā 25 km no Alūksnes
Mežslokas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā
Paiķēni apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā
Garasimi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Garjuri apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Igaunīši apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Jurenski apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Lāzberģis apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Mārtiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Murjāņi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Ploskums apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Sauliķi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Skujas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Stocene apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Supes apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Tereški apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Vēverkalns apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Dekšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā
Gribažas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā
Lēģernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā
Silaveršas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā
Svari apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā
Auguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
Opekalns apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
Vēciņi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
Ermiķi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā
Gotlupi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā
Jerlani apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā
Ķelles apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā
Okani apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā
Puļķi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā
Pūzupi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā
Uranaži apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā
Sprīvuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Kalncempju pagastā, pie Gulbenes novada robežas
Adamova apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Aizgārša apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Aizupe apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Bērzupe apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Briežudārzs apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Demšas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Doktas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Franciskopole apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Gornasti apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Kalvene apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Kruti apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Kudinava apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Mežarija apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Polsas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Prīduļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Purnava apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Saides apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Sils apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Sprinduļi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Stārdupe apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Surikava apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Truļļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā
Strauti apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā
Brūnas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
Kopmaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
Mērnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
Pūriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
Sebežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
Sviestiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Malienas pagastā
Briedinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā
Tarvas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mālupes pagastā
Jaunzemi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Pujakalns apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Vaidava apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Vuķi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
Bruņiševa apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Čistigi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Fjuki apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Jaseņeci apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Klementine apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Kūdupe apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Ķurši apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Naumova apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Orlīši apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Pļevna apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Ponkuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Puncene apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Šeļehova apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Snopova apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Stuborova apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Zabolova apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Zagorje apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Zvaneri apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā
Kalnapededze apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Pededzes pagastā 8 km no Pededzes, bijušais nosaukums - Kalna Pededze
Bārdaskrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
Druskas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
Peņķi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
Rules apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
Aizpurieši apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā
Joškas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā
Kundrati apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā
Micpapi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Zeltiņu pagastā
Bieranti apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā
Cielavas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā
Šļukums apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā
Vengerski apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Ziemera pagastā
Ašinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Aukšpole apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Auksteņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Baraviki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Borski apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Folvarcieši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Gančevski apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Priežu sils apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Patmaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Līksnas pagastā
Aizezere apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Annasbirzs apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Apšukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Ašusils apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Augstābirzs apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Berezņaks apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Čāgas apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Dampadruva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Derdziņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Dubudeksnis apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Egļukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Georgijeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Jūdiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Kačupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Kuprava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Lauzas apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Mežārija apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Miezāji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Makšinava Strauti apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Pakalnieši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Pokuļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Rimši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Smiltene apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Sprogas apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Ukraina apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Valentinova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā
Makšinava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā; Makšinova; Makšinovka
Jukši apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Līksnas pagastā
Kovaļki apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā
Kravaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā
Meleški apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā
Stocinova apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā
Vabaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā
Zambari apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā
Zeiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Isnaudas pagastā
Ūdrīši apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novadā 3 km no Krāslavas; vietējā izloksnē — Iudreiši
Kalniški apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
Ķirupe apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
Klingerīši apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
Kļocki apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
Kokiniški apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
Kudeiki apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
Mīšteļi apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
Munciški apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
Zastenki Ribaki apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
Ribaku Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
Muncišku Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
Nahodka apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
Sarkaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
Sterikāni apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
Stupiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
Tenisi apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
Vaikuļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
Vērdiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
Zeltapurvs apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā
Andži apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Bati apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Bobieši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Būrušķi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Činkuri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Diervonīši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Egļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Eipļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Fedorenki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Gāgari apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Greiški apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Ivdri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Jurizdika apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Kiseļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Kolnagreči apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Kubulova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Lemki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Malzūbi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Martiši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Mastari apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Mežavepri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Pūļu Gorbuni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Nagļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Noviki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Pildagreči apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Plindži apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Potorova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Rauzi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Ričiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Rikmani apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Romandova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Rudziši apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Runtorta apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Speneri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Suhari apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Turaki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Vamži apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Vorkaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Zači apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Zurzi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Aronieši apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Lāči apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Ramuļēni apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Ramļēni apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Sausnējas pagastā
Lisa apdzīvota vieta (skrajciems) Mārsnēnu pagastā
Starti apdzīvota vieta (skrajciems) Mārsnēnu pagastā
Īvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Sausnējas pagastā
Ķurzēni apdzīvota vieta (skrajciems) Sausnējas pagastā
Zvārtava apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Gaujienas pagastā (2010.-2021. g. Apes novadā, 1967.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1949. -1967. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 30 km no Apes
Zaļmežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Vīksnas pagastā
Pullans apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
Kooperators apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Līksnas pagastā
Latgale apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Līksnas pagastā
Ļūbaste apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Līksnas pagastā
Brenci apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 12 km no Alūknes, Malienas pagasta administratīvais centrs
Anna apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 12 km uz dienvidiem no Alūksnes un 35 km no Gulbenes, pagasta centrs
Ziemeri apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 13 km no Alūksnes; izloksnē - Zīmers
Mārkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 14 km no Alūksnes, pagasta centrs
Kalncempji apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 15 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Otes muižas "Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Cempji
Jaunlaicene apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 15 km no Alūksnes, pagasta centrs
Mālupe apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies tāda paša nosaukuma bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Zeltiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 20 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Seltinghof" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Zeltiņš
Veclaicene apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Korneti
Korneti apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, Veclaicenes pagasta centrs; Veclaicene
Pededze apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 30 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Kalnapededzes muižas "Charlottenburg" teritorijā, pagasta centrs
Māriņkalns apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 8 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Marienstein" teritorijā, Ziemera pagasta administratīvais centrs
Karva apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
Aizupītes apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Alsviķu pagasta austrumu daļā, netālu no Alūksnes pilsētas robežas
Jaunzemi apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Ilzenes pagastā 27 km no Alūksnes, Ilzenes pagasta administratīvais centrs
Matisene apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā; Beja
Apekalns apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 21 km no Alūksnes, 500 iedzīvotāju (2001. g.); Apukalns
Līksna apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 18 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas "Liksno" teritorijā, pagasta centrs
Istalsna apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā 12 km no Ludzas
Sidrabiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā (2009.-2021. g. Ērgļu novadā, 1990-2009. g. Madonas rajonā) 45 km no Madonas, izveidojusies bijušās Ozolu muižas teritorijā, Sausnējas pagasta administratīvais centrs
Jāņukalns apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Kalsnavas pagastā
Liepkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Sausnējas pagastā
Vireši apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1958.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1958. Apes rajonā) 48 km no Alūksnes, pagasta centrs, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1224. gadā
Pārkalnes apdzīvota vieta (viensēta un ugunsnovērošanas tornis) Smiltenes pagastā pie Bilskas pagasta robežas
Bērtiņi apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
Spīdzenieki apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagastā
Ambrozi apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagasta dienvidu stūrī
Asari apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagastā Indzera ezera ziemeļrietumu krastā
Popji apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
Vārņi apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
Ķiermeles apdzīvota vieta (zemnieku sēta) Mazzalves pagastā, 19. gs. tautas celtniecības piemineklis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu
Adeb el Arāša apdzīvota vieta Alžīrijā (_El Adeb Larache_), Isavān Irarrarena tuksnesī
Begsa apdzīvota vieta ASV, Vaiomingas štata dienvidos, Litlsneikas krastos
Balgo apdzīvota vieta Austrālijā, Rietumaustrālijas štata austrumos, Lielā Smilšu tuksneša ziemeļu daļā
Abū Minkāra apdzīvota vieta Ēģiptē (_Abī Minqār_, _Abu Minqar_, أبو منقار), Vādī el Džedīdas muhāfazā, Farāfira tuksnesī
Agonkutēnvila apdzīvota vieta Francijā (_Agon-Coutainville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Manšas departamentā, Senmalo līča austrumu krastā
Avranša apdzīvota vieta Francijā (_Avranches_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Dīva apdzīvota vieta Francijā (_Deauville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas līča piekrastē
Mortaņoperša apdzīvota vieta Francijā (_Mortagne-au-Perche_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Vika pie Ēnas apdzīvota vieta Francijā (_Vic-sur-Aisne_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta rietumos, Ēnas labajā krastā
Kondē pie Nuaro apdzīvota vieta Francijā, Lejasnormandijas reģionā
Lēgla apdzīvota vieta Francijā, Lejasnormandijas reģiona austrumos
Senžermēndevo apdzīvota vieta Francijā, Lejasnormandijas reģiona Kotantēnas pussalas ziemeļrietumos
Žobūra apdzīvota vieta Francijā, Lejasnormandijas reģiona Kotantēnas pussalas ziemeļrietumos
Senvāstlauga apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) departamentā, Kotantēnas pussalas ziemeļaustrumos, Sēnas līča piekrastē
Baijē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Baljē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Falēza apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Flēra apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Kutansa apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Lafertēmasē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Mezidonkanona apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Toriņī pie Viras apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Sē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Sentilērdiarkuē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Vildjēlepuāla apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Kutanasa apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona rietumu daļā
Karantāna apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kotantēnas pussalas dienvidaustrumu daļā
Valoņa apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kotantēnas pussalas ziemeļaustrumu daļā
Brikebeka apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kotantēnas pussalas ziemeļrietumu daļā
Onflēra apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas grīvlīča dienvidu krastā
Lika apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas līča piekrastē
Uistrama apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas līča piekrastē
Granvila apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Senmalo līča piekrastē
Vira apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Viras upes augšteces krastos
Senlo apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Viras upes labajā krastā
Truvila apdzīvota vieta Francijā, Sēnas līča piekrastē, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Vimutjē apdzīvota vieta Francijā. Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Ričmonda apdzīvota vieta Gērsnijā, Gērsnijas salas rietumu daļā
Sentsampsona apdzīvota vieta Gērsnijā, Gērsnijas salas ziemeļaustrumu daļā
Sentmartina apdzīvota vieta Gērsnijā, salas dienvidaustrumu daļā
Sarka apdzīvota vieta Gērsnijā, Sarkas salā
Trombeja apdzīvota vieta Indijā, Mumbajas pilsētas rajons tās teritorijas dienvidaustrumu daļā, kas līdz 20. gs. pēdējam ceturksnim bija atsevišķa pilsēta
Balesara apdzīvota vieta Indijā, Rādžastānas štatā, Tāra tuksneša dienvidu daļā
Bāpa apdzīvota vieta Indijā, Rādžastānas štatā, Tāras tuksneša ziemeū daļā
Akāšāta apdzīvota vieta Irākā (_ʻAkāshāt_), Anbāras muhāfazas rietumos, Sīrijas tuksnesī
Grindarfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlsnesas pussalas ziemeļu piekrastē
Hedlisandira apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlsnesas pussalas ziemeļu piekrastē
Oulasfika apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlsnesas pussalas ziemeļu piekrastē
Ahtirska apdzīvota vieta Krievijā (_Ahtyrskij_), Krasnodaras novadā
Anastasijevska apdzīvota vieta Krievijā (_Anastasievskaja_), Krasnodaras novada rietumu daļā
Anaša apdzīvota vieta Krievijā (_Anaš_), Krasnojarskas novadā, Krasnojarskas ūdenskrātuves austrumu krastā
Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skaja_), Krasnodaras novadā
Arhipoosipovka apdzīvota vieta Krievijā (_Arhipo-Osipovka_), Krasnodaras novadā, Melnās jūras piekrastē
Artjugina apdzīvota vieta Krievijā (_Artjugino_), Krasnojarskas novadā, Angaras labajā krastā
Atamanova apdzīvota vieta Krievijā (_Atamanovo_), Krasnojarskas novadā, Jeņisejas kreisajā krastā
Baklaņa apdzīvota vieta Krievijā, Brjanskas apgabalā, Desnas pietekas Sudostas labajā krastā
Abadzehska apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada Adigejas Republikā; Abdzahahabla
Belaja Gļina apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada austrumos
Ačujeva apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada rietumos, Azovas jūras piekrastē
Balahta apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā
Bellika apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļas rietumos, netālu no Krasnojarskas ūdenskrātuves austrumu krasta
Aidara apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novada rietumos
Bahta apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novada rietumu daļā, Jeņisejas labajā krastā
Aginska apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, <10000 iedzīvotāju
Beļaki apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Angaras pietekas Irkiņejevas krastā
Bartata apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, aptuveni 80 km uz ziemeļiem no Krasnojarskas
Baklaņiha apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā
Baikalovska apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Jeņisejas lejteces labajā krastā
Baikita apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Podkamennajas Tungunskas labajā krastā
Ahmetovska apdzīvota vieta Krievijas Krasnodaras novadā
Abana apdzīvota vieta Krievijas Krasnojarskas novada austrumos (_Aban_), rajona administratīvais centrs, 9200 iedzīvotāju (2010. g.)
Alksnēni apdzīvota vieta Lietuvā (_Alksnėnai_), Telšu apriņķa Pluņģes rajonā
Alksņupji apdzīvota vieta Lietuvā (_Alksniupiai_), Šauļu apriņķa Radvilišķu rajona ziemeļaustrumu daļā
Aravana apdzīvota vieta Mali Republikā (_Araouane_), Tombuktu reģionā, Azavāda tuksnesī
Aitbenhadū apdzīvota vieta Marokā (_Aït Ben Haddou_), cietoksnis pie sena karavānu ceļa, Sūsa-Māsa-Draa reģionā
Barūnturūna apdzīvota vieta Mongolijā, Uvsnūra aimakā
Bellpata apdzīvota vieta Pakistānā, Beludžistānas provinces austrumu daļā, Kačhi tuksnesī
Karigasniemi apdzīvota vieta Somijā (_Karigasniemi_), Lapzemes ziemeļos
Akdaša apdzīvota vieta Turkmenistānā, Balkanas vilajeta rietumos, Kaspijas jūras Krasnovodskas līča ziemeļu piekrastē
Stremsnēsbruka apdzīvota vieta Zviedrijā (_Strömsnäsbruk_), Krūnuberjas lēnē
Lejasšķiņķi Apdzīvotās vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Baļtinova Apdzīvotās vietas "Baltinava" nosaukums vietējā izloksnē
Groube Apes pagasta apdzīvotās vietas "Grūbe" nosaukums vietējā izloksnē
Vieveri Apes pagasta apdzīvotās vietas "Vēveri" nosaukums vietējā izloksnē
Žogotas Apes pagasta apdzīvotās vietas "Žagatas" nosaukums vietējā izloksnē
Sarka apgabals Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu Gērsnijas grupas austrumos
apūdeņot Apgādāt (zemi, augsni) ar ūdeni, pievadot to mākslīgi
furnēt Apgādāt; aplīmēt ar finiera plāksnēm
atestāts Apgādes apliecība, ko militārpersonai izsniedz pārcelšanas vai komandējuma gadījumā
apzibenēt Apgaismot zibsnījot
apzibsnīt Apgaismot zibsnījot
aprībināt Apgāzt ar rīboņu (troksni)
apvērst Apgriezt (uz otru pusi, piemēram, augsnes kārtu)
koksnes elektrovadītspēja apgriezts lielums koksnes elektriskajai pretestībai; koksnes elektrovadītspēja ir atkarīga no koka sugas, mitruma, temperatūras un strāvas plūsmas virziena attiecībā pret šķiedru virzienu – elektrovadītspēja šķiedru virzienā ir vairākas reizes lielāka nekā šķērsām šķiedrām
eļļas drēbes apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki)
jaka apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare
maika apģērba gabals (parasti trikotāžas), kas sniedzas līdz jostas vietai un kam ir īsas vai garas piedurknes
augamtiesa apģērba izmēra daļa, kas pārsniedz vajadzīgo lielumu (paredzēta valkātāja augšanai)
uzjozt Apjozt (jostu, siksnu u. tml.)
apkalpošanas kvalitāte apkalpošanas līmeņa pakāpe, kādā tiek sniegti pakalpojumi un apmierinātas klienta vēlmes un vajadzības
kalcifikācija Apkaļķošanās, kalcija sāļu nogulsnēšanās ķermeņa audos
piemūriņš Apkārt krāsnij izbūvēts mūrītis
piemūrītis Apkārt krāsnij izbūvēts mūrītis; piemūriņš
kolititrs Apkārtējās vides fekālā piesārņojuma rādītājs: mazākais substrāta (ūdens, augsnes, produktu u. c.) daudzums (ml, g), kurā iespējams konstatēt kolibaktēriju klātbūtni
reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu
apbaušļoties Apkārties, satīstīties, līdzīgi kā ebreji apsien savas lūgšanu siksnas lūdzoties
aplēpēt Apklāties (ar sniegu, netīrumiem), aplipt un sīksti, cieši turēties pie kaut kā
kurtuve Apkures ierīces (piemēram, plīts, krāsns) daļa, kurā dedzina kurināmo
ārdstienis Apkures krāsns vai katla garnitūras elements, režģis, uz kura tiek novietots dedzināmais materiāls
polise Apliecība, ko apdrošināšanas iestāde izsniedz personai vai iestādei, kura ir ko apdrošinājusi
reversālija Apliecība, ko izsniedz, ķīlā saņemot kādu mantu
reversāls Apliecība, ko izsniedz, ķīlā saņemot kādu mantu
aizgremzde Aplieva - kokaugu stumbra koksnes dzīvā ārējā daļa
mīkstā aplievas trupe aplievas trupe ar mazu koksnes cietību
cietā aplievas trupe aplievas trupe, kas pēc cietības tuva apkārtējās koksnes cietībai
ringot Aplikt zirgam seglu siksnu
apjozt Aplikt, apsiet (joslu, siksnu u. tml. ap vidu)
marmorācija Aplikums ar marmora plāksnēm
konverts Aploksne
kovērs Aploksne
kuvērs Aploksne
apl. Aploksne (tikai skaņu ierakstu un audiovizuālo materiālu aprakstos)
timsains Apmācies, tumsnīgs
pabīšķēt Apmaisīt krāsni ar bīšķi
bidzināt Apmaisīt, bikstīt ogles krāsnī
bidzīt Apmaisīt, bikstīt ogles krāsnī
rinovīrusi apmēram 100 dažādu ribonukleīnskābes vīrusu, kas cilvēkam un dzīvniekiem ierosina elpošanas ceļu iekaisumus, iesnas, dzīvniekiem arī mutes un nagu sērgu
ebuks Apmēram 2 pēdas garš un pāris collas resns, apaļš koka gabals sišanai vai mešanai
vobiņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari (vai skaliņi), kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu
nītes Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
slītes Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
stādeijas Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
stadiņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
stikaļi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
stodeziņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi
izrijolēt Apmēslot, nomēslot (kādu zemes platību), ierokot mēslojuma slāni zem augsnes virskārtas
sapikāt Apmētāt (kādu) ar vairākām, daudzām sniega pikām
sapikot Apmētāt (kādu) ar vairākām, daudzām sniega pikām
nopikot Apmētāt ar sniega pikām
pikāties Apmētāt citam citu ar sniega pikām
pikoties Apmētāt citam citu ar sniega pikām
rīvdēlis Apmetēja darbarīks - neliela iegarena četrstūra koka plāksne, kam ir rokturis un ar ko izlīdzina apmetumu
augsnes apstrāde mežā apmežojamās platībās augsnes apstrādes uzdevums ir samazināt zemsedzes augu konkurenci un optimizēt augsnes mitruma režīmu, tā uzlabojot tās fizikālās un ķīmiskās īpašības
surogātapmierinājums Apmierinājums, kas tiek sasniegts ar aizstājējlīdzekļiem
atdusēties uz lauriem apmierināties ar sasniegto, ieslīgt pašapmierinātībā, netiekties pēc jauniem panākumiem
apjozt Apņemt (ar jostu, siksnu u. tml.)
aizsiksnot Apņemt, nostiprināt (ar siksnām)
pārjozt Apņemt, savilkt, pārsiet (piemēram, ar jostu, siksnu)
applaukāt Applūksnāties
applaukāties Applūksnāties
saziedināt Apputeksnējot sakrustot
saziedēties Apputeksnējoties sakrustoties
mākslīgā apputeksnēšana apputeksnēšana, kurā no dabiskā putekšņu fona izolētus sievišķos ziedus apputeksnē ar vēlamā auga putekšņiem
apputekšņāt Apputeksnēt
apputekšņot Apputeksnēt
apputināt Apputeksnēt
apputenēt Apputināt, pūšot pārklāt ar sniegu
šmakš Apraksta troksni, kāds rodas cērtot kaut ko ne īpaši cietu
žļurgs Apraksta troksni, kāds rodas saspiežot kaut ko mitru
šliukt Apraksta troksni, kas rodas sitot ar plaukstu
šļiukt Apraksta troksni, kas rodas sitot ar plaukstu
pļaks Apraksta vienreizēju plaukšķim līdzīgu troksni
kopapraksts Apraksts, kurā sniegts faktu un materiālu apvienojums
kutiloīds Apretūras līdzeklis no 95,4% ūdens un 4,6% sausnes, gk. augu līmes, tannīna un olbaltumvielām
Uila aprimis vulkāns ("Nevado del Huila") Centrālajā Kordiljerā, Andu ziemeļrietumos, Kolumbijā, augstums - 5750 m, nogāzēs pļavas, virs 4700 m - mūžīgais sniegs
Čimboraso Aprimis vulkāns (sp. val. "Chimborazo") Andu Rietumkoldirjēras austrumu nogāzē, augstākā virsotne Ekvadorā (6310 m), virs 4700 m - mūžīgais sniegs un ledāji, 14 šļūdoņi
Sahama Aprimis vulkāns Rietumkordiljeros, Centrālajos Andos, Bolīvijā, augstums - 6780 m, līdz 6000 m vjl. - pustuksnesis, augstāk - mūžīgais sniegs
Šasta Aprimis vulkānus Kaskādu kalnos ("Mount Shasta"), ASV, augstums - 4317 m, andezīti, virsotnē mūžīgais sniegs, šļūdoņi
Šilinbogdoula Aprimuša vulkāna konuss Gobi tuksneša Darigangas līdzenumā, augstums - 1778 m vjl.
Čagaju kalni aprimušu vulkānu grēda Irānas kalnienes dienvidaustrumu daļā ("Chagai"), Pakistānas rietumos un Afganistānā, augstums līdz 2462 m, tuksnesis
palikt Apritēt (par cilvēka mūža gadu, mēnešu u. tml. skaitu), sasniegt (noteiktu vecumu)
institucionālā aprūpe aprūpes veids; indivīda sociālās drošības un tiesību realizācijas mehānisms, ko uzņemas valsts, pašvaldības vai sabiedriskās organizācijas, kas nodrošina visnepieciešamākos dzīves un attīstības apstākļus (patversmes, bērnunami, pansionāti) personām, kas to nevar izdarīt saviem spēkiem un kam nav apgādnieku (bāreņiem, vientuļiem pensionāriem)
apsardzes darbība apsardzes pakalpojumu sniegšana, ko veic apsardzes komersants, kā arī iestādes, komersanta vai organizācijas apsardzes un iekšējās drošības nodrošināšana, ko veic štata darbinieki
aptošāt Apskriet apkārt sēcot, tusnījot
nevado Apsnidzis; sniegu klāta galotne
sarēdzēt Apsprādzēt (zirgam aizjūga siksnas)
apklempt Apstaigāt, lēnām smagi brienot pa biezu sniegu
izredzes Apstākļu kopums (kā) īstenošanai, (kāda rezultāta) sasniegšanai; procentos vai ar daļskaitli izteikta varbūtība, ka kāds gadījums notiks
izšķiedrot Apstrādājot (koksni), izdalīt šķiedras
rušināt Apstrādājot (parasti augsni) ar kādu rīku vai rokām, panākt, ka (tā) kļūst irdena; arī irdināt (1)
braukalēt Apstrādājot augsni ar kādu darbarīku, virzīties, piemēram, pa tīrumu
kultivēt Apstrādāt (augsni, lauku u. tml.) ar kultivatoru
uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu
kaplēt Apstrādāt (augsni) ar kapli
gredzenot Apstrādāt (koku), izgriežot apkārt stumbram vai zaram mizas sloksnīti vai uzmaucot stiepļu gredzenu, lai stimulētu vai apturētu koka augšanu; apstrādāt šādā veidā (koka stumbru, zaru)
irdināt Apstrādāt (parasti augsni), lai (to) padarītu irdenu
lobīt Apstrādāt (piemēram, tīrumu), apvēršot augsnes virskārtu
izmīstīt Apstrādāt (šķiedraugu) tā, ka stiebru koksnes daļa tiek salauzta
nošķērēt Apstrādāt (vadmalu), nogriežot pluksnas
noštērēt Apstrādāt (vadmalu), nogriežot plūksnas
pievelt Apstrādāt ar veltni (piemēram, augsni)
rušināties Apstrādāt augsni (kādā platībā) ar kādu rīku vai rokām, lai padarītu to irdenu
ecēt Apstrādāt augsni ar ecēšām
piebluķēt Apstrādāt uzartu augsni pierullējot ar bluķi
koksnes un koka izstrādājumu ražošana apstrādes rūpniecības nozare, kas saistīta ar koksnes mehānisko apstrādi un pārstrādi (NACE grupa 16) un aptver zāģmateriālu, saplākšņa, finiera, sērkociņu, taras ražošanu; masīvkoka, kokskaidu un kokšķiedru plātņu ražošanu; mēbeļu galdniecības, namdaru u. c. koka izstrādājumu, šķeldu ražošanu
tiesājams Apsūdzētais, kas ar tiesneša vai tiesas lēmumu rīcības sēdē nodots tiesā
Monbijou Apšu (Apšuriņķa) muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā
Apšupe Apšupīte - ūdenstece Latvijā, Alūksnes novadā
receptārs Aptiekas darbinieks, kas pieņem receptes, pārbauda tās un izsniedz zāles
oficīna Aptiekas telpa, kur pagatavo zāles un tās izsniedz pircējiem
rupjregulēšana aptuvena regulēšana, kas parasti notiek ātri, negarantējot precīzu vēlamo darbības parametru sasniegšanu
ticams cipars aptuvena skaitļa pēdējais cipars, kura absolūtā kļūda nepārsniedz pusi no attiecīgās šķiras vienības
saita Aptuveni 150 cm gara, paresna virve, arī ķēde dzīvnieka piesiešanai; valgs
traversā Aptuveni 90 vai 270 grādu azimutā; taisnā leņķī attiecībā pret transportlīdzekļa garenasi
apkampt Aptvert rokām (paužot maigumu, sirsnību, mīlestību); apskaut
brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk)
apvārksnis Apvārsnis
horizonts Apvārsnis (3)
horizonts Apvārsnis (4)
uzvērst Apvēršot augsni, uzvirzīt (ko) virspusē
bāze Apvidū precīzi izmērīta taisna līnija, pēc kuras, izdarot triangulāciju, nosaka citu līniju garumu un aprēķina punktu koordinātas
smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne
organizēt Apvienot, saliedēt (ko) noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa sasniegšanai)
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sasniedzis ceļa mērķi; apzīmē tādu stāvokli, kad (ceļš) ir noiets, nobraukts
puse Apzīmē tādu stāvokli, kad kas (piemēram, parādība, process) savā norisē ir sasniedzis vidu, vidusdaļu
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek sasniegts ceļamērķis, galapunkts
ļubēt Apzīmē troksni, kādu braucot rada labi ieeļļoti ratu riteņi
zvaps Apzīmē troksni, kas rodas veicot lēcienu
FYI dokumenti apzīmējums dokumentiem, kas tiek izplatīti internetā (_RFC_ dokumentu sērijas ietvaros) un sniedz lietotājiem dažādas vispārējas ziņas, bet nav tieši saistīti ar tehniskiem standartiem vai protokolu aprakstiem
antiseptēta koksne apzīmējums koksnei, kas apstrādāta ar ķīmiskiem aizsarglīdzekļiem pret bioloģiskiem bojājumiem
sociālās labklājības darbinieks apzīmējums plašam darbinieku lokam publiskajā, privātajā un nevalstiskajā sektorā, kas izstrādā sociālos pakalpojumus (veic to plānošanu, izpēti un administrāciju, kā arī pārrauga finansēšanu), nodrošina to pieejamību un sniegšanu centralizēti un vietējās pašvaldībās
apmānīšana Apzināta nepatiesu ziņu sniegšana; citu civēku dezinformācija, lai sasniegtu sev izdevīgu rezultātu
askētiskums Apzināta pašierobežošanās, juteklisko tieksmju pārvarēšana, vientulība, grūti izpildāmu svinīgu solījumu īstenošana, lai adepts sasniegtu kādu garīgu mērķi vai iegūtu dažādas pārdabiskas spējas
dienesta viltojums apzināti nepatiesu ziņu ierakstīšana dokumentos, nepatiesa dokumentu sastādīšana, dokumentu viltošana, kā arī apzināti nepatiesu vai viltotu dokumentu izsniegšana, ko izdarījusi amatpersona mantkārīga nolūkā vai aiz citām personiskām tieksmēm
glamstīties Apzinoties kādu pārkāpumu, censties novērst no sevis aizdomas, pie tam panākot taisni pretējo
SOC Apziņas līmenis (angļu "state of consciousness")
aprauties Apžūt (par augsni)
neapgalējams ar acīm vai prātu neaptverams, nesasniedzams
ietrapakavāt ar atsperecēšām iestrādāt (sēklu) augsnē
POS termināls ar banku savienota iekārta, kas dod iespēju maksāt ar norēķinu karti tieši tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā
postermināls ar banku savienota iekārta, kas dod iespēju maksāt ar norēķinu karti tieši tirdzniecības vai pakalpojuma sniegšanas vietā; POS termināls
sabrakšķināt ar brakšķošu troksni sadalīt, salauzīt
uzčurkstināt ar čurkstošu troksni uzcept
daidzīt ar daigām (3) sniegt, īpaši āboliņu
tēmas nenoteiksme ar darbības vārda nenoteiksmi nosaukts runas priekšmets jeb tēma, par kuru tālākajā tekstā tiek sniegta plašāka informācija; tēmas infinitīvs
atdupēt ar dobju troksni atskriet
pārdžindžēt ar džinkstošu troksni pārlidot
traumatopnoja ar elpošanu saistīts troksnis, dzirdams, ja ievainojums cauri krūškurvja sienai skāris plaušas
nogatavināt ar fizikāliem, ķīmiskiem līdzekļiem panākt, ka (piemēram, viela, izstrādājums) sasniedz lietošanas gatavību
plate ar fotoemulsiju pārklāts taisnstūrveida stikla gabals fotografēšanai: fotoplate
frēzēt ar frēzi (2) apstrādāt (augsni)
vidusokeāniskās grēdas ar globāliem dziļlūzumiem saistītas, līdz 4 km augstas zemūdens kalnu grēdas, kuru kopgarums pārsniedz 60 000 km; izplatītas Atlantijas un Indijas okeānu centrālajā daļā, Klusā un Ziemeļu Ledus okeānu malas zonā
kaķāties ar grūtībām braukt pa muklainu ceļu vai bez sniega
kulinēties ar grūtībām brist pa dziļu sniegu
sisties uz augšu (arī augšup) ar grūtībām censties sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā
nokūznīties ar grūtībām pārvietoties pa piesnigušu ceļu
iekaparoties ar grūtībām sasniegt kādu mantisko stāvokli
izsisties uz augšu (arī augšup) ar grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā
iztieļāt ar grūtībām sasniegt, iegūt
iesnains ar iesnu pazīmēm
darbvedība ar iestādes, uzņēmuma darbu saistīto dokumentu kārtošana (reģistrēšana, izsniegšana u. tml.); lietvedība
šķilināt ar iešķelšanas palīdzību noteikt koka koksnes kvalitāti
sociālā uzņēmējdarbība ar indivīda vai grupas iniciatīvu īstenots sociālo uzņēmumu ekonomiskās darbības veids, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus
tiratrons ar inertu gāzi, ūdeņradi vai dzīvsudraba tvaikiem pildīta trīselektrodu elektronu lampa maiņstrāvas regulēšanai un taisngriešanai
iestrādāt ar īpašiem paņēmieniem ievirzīt, iejaukt (izkliedētu sēklu, mēslojumu augsnē)
biedrība ar īpašiem statūtiem noformēta brīvprātīga apvienība kāda sabiedriska mērķa sasniegšanai
stādīt ar īpašu paņēmienu ievietot augsnē, tās aizstājējā (augu vai tā bumbuli, sīpolu, spraudeni, saknes vai stublāja daļu) augšanai pastāvīgā vietā
kā svece ar iztaisnotu augumu, stalti, nekustīgi
kārpīt ar kājām spārdīt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem
skrublēt ar kapli apstrādāt augsni
pakšināt ar klusu troksni vairākkārt pavērt cieši sakļautas lūpas
pakšķināt ar klusu troksni vairākkārt pavērt cieši sakļautas lūpas
kodola iekrāsojumi ar koksnes stiprības samazināšanos nesaistīta novirze no koksnes dabiskās krāsas, kas ir kodolkoksnes sēņu bojājumu pirmā stadija un izpaužas kā dažādas formas rudu, sarkanpelēku, pelēkviolētu plankumu veidā, kas redzami kokmateriālu galos kodolkoksnes zonā
individuālais plāns ar konkrētu mērķi un konkrētu uzdevumu veikšanai izstrādāts strukturēts darbību apraksts, ko izveido konkrēts indivīds atbilstoši savām profesionālajām vai personiskajām vajadzībām, lai sasniegtu vēlamo rezultātu
dūmenis ar krāsnīm savienota izbūve (celtnē) dūmu izvadīšanai gaisā; šīs izbūves ārējā, ārpus celtnes redzamā daļa; skurstenis
izčaukstrēt ar krāsns slotu izslaucīt (krasni)
izčauksturēt ar krāsns slotu izslaucīt (krasni)
ievirzīt ar kustību, spiedienu, triecienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) nonāk (kur iekšā), sasniedz (kādu vietu)
ķenksēt ar ķeksi (4) irdināt (augsni sakņudārzā)
aizlēkt ar lēcienu sasniegt (kādu rezultātu, piemēram, tāllēkšanā, lēkšanā ar slēpēm)
piezemēties ar lēcienu, lēcienā sasniegt pamatu
viņķelēt ar leņķmēru veidot (taisnus leņķus celtnes stūros)
aizkauties ar lielām pūlēm nonākt, sasniegt
uznāvīties ar lielu piepūli nokļūt, sasniegt
brūžgu brūžgām ar lielu troksni
brizdu brazdu ar lielu troksni
brizdu brazdām ar lielu troksni
iegrandīt ar lielu troksni iebērt (ieliet, ievietot)
ieblākšķināt ar lielu troksni iebraukt, iebrāzties
grandīt ar lielu troksni kaut ko darīt
tēmas nominatīvs ar lietvārda nominatīvu nosaukts runas priekšmets jeb tēma, par kuru tālākajā tekstā tiek sniegta plašāka informācija
plāksteris ar lipīgu vielu noziesta lente vai loksnīte pārsēju piestiprināšanai
saut ar lizi bīdīt maizes krāsnī (piemēram, klaipus, desas)
mells kā vabule ar ļoti tumšu ādas krāsu; melnīgsnējs
karte ar magnētisku materiālu pārklāta plastmasas plāksne, kurā ierakstīta informācija
kors ar malku piepildīta krāsns
susināt ar melioratīviem līdzekļiem mazināt (augsnē, kādā teritorijā) mitrumu
uzvensties ar mokām (rāpjoties, veļoties) sasniegt augšu
rahiopāgs ar mugurām simetriski sagitālā plāksnē savienoti dvīņi vidukļa augšdaļas un skausta apvidū
izcīnīt ar neatlaidību, aktīvu darbību sasniegt, iegūt
aizšņakstināt ar nelielu šņācošu troksni aizvirzīties
sedimentārs ar nogulsnējumu raksturu
nosusināšanas norma ar nosusināšanu panākamais optimālais gruntsūdens līmenis, kas nodrošina vēlamo mežaudzes augsnes aerāciju visā veģetācijas periodā
ar līkumu ar novirzi no taisnas līnijas, neskarot ko (virzīties, pārvietoties)
ultimāts ar piedraudējumu saistīta prasība, ko militārpersona iesniedz pretinieka karaspēka grupējuma, vienības u. tml. pavēlniecībai
piesniegties ar piepūli sasniegt (pastiepjoties)
kvēlaukla ar pirotehnisku sastāvu piecūcināta 6-8 mm resna no kokvilnas un linu diegiem savīta aukla, ko izmanto lai palēninātu degauklas aizdedzināšanu spridzināšanas darbos
aizļēpāt ar pūlēm aiziet pa dubļiem vai sniegu
aizčiknīties ar pūlēm sasniegt
aizmuijāties ar pūlēm sasniegt
aizmūties ar pūlēm sasniegt
aizpērt ar pūlēm sasniegt
aizpūlēties ar pūlēm sasniegt
atjūdīties ar pūlēm sasniegt
uzsisties ar pūlēm, grūtībām izpelnīties paaugstinājumu (amatā, dienesta stāvoklī), ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā
pasazvelties ar pūlēm, grūtībām paiet (par resnu cilvēku)
uzsisties uz augšu ar pūlēm, grūtībām sasniegt materiālu labklājību, augstāku stāvokli sabiedrībā
ietusnīt ar pūlēm, parasti tusnījot, ievirzīties (kur iekšā)
notusnīties ar pūlēm, parasti tusnījot, noiet, nonākt; notusnīt (2)
notusnīt ar pūlēm, parasti tusnījot, noiet, nonākt; notusnīties (2)
uztusnīt ar pūlēm, parasti tusnījot, uziet, uzkāpt
papūlēties ar pūlēm, piepūli censties panākt, sasniegt (ko)
rezgaliskis ar resnāko galu pa priekšu
rezgalisks ar resno galu priekšpusē
fasces ar sarkanu siksnu sasieti bērza vai vīksnas rīkšu saišķi, kuru vidū piesiets cirvis; varas simbols Etrūrijā un Romā pirms republikas laikā
veikt ar savu darbību, rīcību, izturēšanos panākt, ka īstenojas (piemēram, kāda norise), tiek sasniegts (kāds mērķis)
mīlināties ar savu izturēšanos paust sirsnību, simpātijas (pret ko)
sveikt ar savu izturēšanos, rīcību, runu, arī pasniedzot dāvanas u. tml., paust atzinīgu attieksmi (pret kādu), piemēram, svētkos, jubilejā
con anima ar sirdi, sirsnīgi
atblākšķēt ar skaļu troksni ierasties
uzbazūnēt ar skaļu troksni pamodināt
ar acīm apmīļot ar skatienu paust (sirsnību, mīļumu, patiku)
bane ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles
banīca ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles
bānīca ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles
banīte ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles
banītis ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles
bānītis ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles
ieblūžģēt ar slapju apavu radītu troksni ienākt
šļūckāt ar sliecēm braukt pa sliktu, krietni nokusušu sniega ceļu
sērst ar smiltīm pienest, piegulsnēt
sērt ar smiltīm pienest, piegulsnēt, sērēt, sērīt
nopikāt ar sniega pikām apdullināt vai nozilināt
nopikot ar sniega pikām apdullināt vai nozilināt
kāpene ar sniegu neapsegta vieta uz ceļa: vietas, kur ar kamanām brauc pa kailu zemi
ragavu ceļš ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru vai braukt ar ragavām
kamanu ceļš ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar kamanām (ragavām)
izfilēt ar speciālām šķērēm izgriezt (matus šķipsnās)
gijošēt ar speciālu mašīnu iegravēt ornamentālu rakstu vai dažādas līniju kombinācijas iespiedplāksnē, ko lieto naudas zīmju un citu vērtspapīru iespiešanai
uzmodināt no miroņiem ar spēcīgu troksni panākt, ka cieši aizmigušais pamostas
joms ar stabu vai kolonnu rindām norobežota gareniskā daļa taisnstūrveida celtnē (piemēram, bazilikā)
skrauksnis ar stipri sasalušu sniegu klāta vieta, kur, soli sperot, sniegs gurkst
pagrūst ar strauju kustību pavirzīt, pabīdīt (ko, kam); ar strauju kustību nevērīgi, arī steigā padot, pasniegt (kādam ko)
atsist ar strauju kustību, ar spēku (bieži ar troksni) attaisīt, atvērt
tošāties ar svelpjošu, šņācošu troksni smagi virzīties (par mehanizētiem transportlīdzekļiem, mašīnām)
aizsvurkšt ar švirkstošu troksni aizlidot
nošvirkstēt ar švirkstošu troksni virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko)
per fas et nefas ar taisnību un netaisnību
traktorarkls ar traktoru savienojams rīks aršanai, apvēršot augsni; sastāv no rāmja ar riteņiem, pie kura piemontēti arkla korpusi; pirms katra korpusa nostiprināts priekšlobītājs vai stūrgriezis, bet pirms pēdējā korpusa – arī ripnazis
skaldīt ar triecieniem dalīt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā; šādā veidā gatavot (ko), arī pārveidot (ko)
pablūžģināt ar troksni (kādu šķidrumu) pajaukt
atžvārdzēt ar troksni (zvaniem skanot) atbraukt
dacirst ar troksni aizvērt
zlāģēt ar troksni aizvērt
atbuldurēt ar troksni atvērt
grocēt ar troksni ēst
ieblīšķēt ar troksni ienākt, iebraukt
izklunkāties ar troksni izšļakstīties
pļurkšināt ar troksni izvadīt izkārnījumus
plurkšināt ar troksni izvadīt no organisma izkārnījumus
drikāt ar troksni pārbīdīt kādu priekšmetu
izšaut ar troksni pārplīst (piemēram par riepu, balonu)
plūšķēties ar troksni plīst
sabrinkšināt ar troksni sakost
sgrimēt ar troksni sanākt (par vairākiem, daudziem)
piepļurkšināt ar troksni sasvīnīt
aizsisties ar troksni strauji aizvērties; aizcirsties
lorkt ar troksni strēbt
strūbļāt ar troksni strēbt
strūbuļat ar troksni strēbt
sašņakāt ar troksni un ar apetīti apēst
sašņakstināt ar troksni un ar apetīti apēst
iečamdīt ar troksni un biedējot iedzīt
uzgrandīt ar troksni uzgāzt
sprauslāt ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm; šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm
sprauslot ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm; šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm
čuruļus ar troksni, strūklu
helofīti ar ūdeni klātu vietu augi, kas sakņojas augsnē, bet kam virszemes daļas izaug cauri ūdenim un paceļas virs tā
ūdensnesējhorizonts ar ūdeni piesātinātu ūdenscaurlaidīgu iežu slāņkopa, ko no augšas un apakšas (gruntsūdeņiem tikai no apakšas) norobežo ūdensnecaurlaidīgi slāņi
pazemes ūdeņu horizonts ar ūdensnecaurlaidīgiem iežiem norobežots slānis vai slāņkopa, kas piesātināta ar ūdeni
pievilt ar viltu panākt, ka (kādam) izveidojas nepareizs priekšstats, doma (par ko); panākt, būt par cēloni, ka (kāda) uzticēšanās, cerības u. tml. neattaisnojas
adrenoģenitāls ar virsnieru garozu un dzimumorgāniem saistīts
aizzarot ar zariem aizsniegties (kur, līdz kādai vietai, kam priekšā u. tml.)
sniegājs Ar, parasti dziļu, sniegu klāta apkārtne, teritorija; arī sniega sega, parasti bieza
augsnes apakškārtas blīvēšana aramkārtas apakšējo tukšumu piepildīšana, lai pēc sējas augsne mazāk sēstos un mazāk tiktu saraustītas kultūraugu saknes; tiek atvieglota mitruma pacelšanās aramkārtā un sakņu virzīšanās apakškārtā
erozija Ārdoša (vēja, ūdeņu) iedarbība uz augsnes virskārtu
šveicars Ārdurvju sargs (piemēram, viesnīcās, restorānos, iestādēs, dzīvojamās mājās)
viršu ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips barības vielām nabadzīgā, meždegās degradētā podzolētā smilts augsnē ar stipri skābu jēltrūdu virskārtā
šaurlapu ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips vidēji bagātā mālsmilts vai smilšmāla augsnē
platlapju ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips, sastopams barības vielām bagātās augsnēs ar irdenu kūdru virskārtā, cilmiezis kaļķains, aug līdz 35 m augstas egļu, retumis ošu audzes, nereti ar bērzu un melnalkšņa piemistrojumu
Gulbju krustakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Alūksnes novada Annas pagastā, tas ir stabveidīgs, 1 m augsts, apskaldīts, nolīdzinātajā priekšpusē iekalts krusts ar iedobumu pamatnē, uzskatāms par senu piemiņas akmeni kāda traģiska notikuma atcerei
Avedata arheoloģisko pētījumu vieta Izraēlā (_‘Avedat_), Dienvidu apgabalā, Negavas tuksnesī
Antiļu salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (spāņu valodā "Antillas") starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku, kopējais garums pārsniedz 3500 kilometrus, platība — 220000 kvadrātkilometru, salas kalnainas, lielākais augstums — 3175 m (Dvartes kalns Haiti)
jetijs Arī "sniega cilvēks" - pērtiķveidīgs vai lāčveidīgs cilvēks, kas dzīvojot Himalaju kalnos (tiešu liecību, zinātnisku pierādījumu par to pagaidām nav)
runcis arī par resniem un apaļīgiem jauniem dzīvniekiem
eunomija Aristoteļa filozofijā likumība kā taisnīga tiesiska kārtība (eutaksija)
arkla sliede arkla korpusa balstvirsma pret vagas dibenu un sienu, kas palielina arkla gaitas stabilitāti un neļauj tam sašķiebties aramsloksnes radītā spiediena ietekmē
kāta nazis arkla nazis, kas izgatavots no plakanstieņa, tā vienu galu nokaļot par asmeni; nazi nostata ar asmens slīpumu uz priekšu tā, lai augsni grieztu no apakšas uz augšu; lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos
skalvītis Arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām
skalbis arkla sastāvdaļa, apaļš garens sprieslis starp lemesnīcas rokgali un apīžām, kas nosaka leņķa lielumu starp apīžām
virsauklis Arkla sastāvdaļa, kas satur lemesnīcu no virspuses
skrūvvērstuve Arkla skrūvveida vērstuve; pilnīgi apvērš aramsloksni, to gandrīz nedrupinot un neirdinot; labi strādā saistīgās, velēnainās augsnēs, bet nav piemērota darbam iestrādātās un vieglās smilts augsnēs
pusskrūvvērstuve Arkla vērstuve, kuras virsma aramsloksni labi apvērš, bet drupina un irdina sliktāk par kultūrvērstuvi - lieto smagu, saistīgu un velēnainu augšņu aršanai
Aragaca Armēņu mitoloģijā - kalns (Aragacs), Masisas māsa, kura virsotnē lūgsnas skaitījis Grigors Apgaismotājs, kristietības sludinātājs un Armēnijas pirmais katolikoss (3. gs. beigas - 4. gs. sākums); naktīs viņam gaismu devusi svētbildes lampiņa, kas karājusies tieši debesīs
ačučpačuči armēņu mitoloģijā - rūķīši, kas dzīvo pasaules malā; pēdējā cilvēku rase pirms pasaules gala; pēc ticējumiem, cilvēki kļūst arvien mazāki līdz sasniedz tādus izmērus, ka var iziet caur adatas aci
savstarpējās palīdzības kase arodbiedrības biedru organizācija, kas sniedz materiālu palīdzību tās biedriem no ikmēneša iemaksām
pašpalīdzības kase arodbiedrības biedru organizācija, kas sniedz materiālu palīdzību tās biedriem no ikmēneša iemaksām; savstarpējās palīdzības kase
dilles Aromātiski garšaugi (arī ārstniecības augi) ar ļoti smalki plūksnainām lapām un dzelteniem ziediem ("Anethum graveolens")
Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts
uzart Arot apstrādāt (lauku, tīrumu, augsni)
aramsloksne Arot apvērstā augsnes sloksne
griezt Arot šķelt (piemēram, augsni)
vādze Arot vai ecējot neskarta sloksne tīrumā
vardze Arot vai ecējot neskarta sloksne tīrumā
ārpakalpojums Ārpakalpojumu sniedzējs - persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar iestādi, apņemas sniegt vai sniedz iestādei ārpakalpojumus
izkārtne Ārpusē izkārta plāksne ar tekstu, kas vēstī, piemēram, kādas iestādes nosaukumu, darbības veidu, laiku u. tml.
ārpušnieks Ārpusnieks
gons ārpussistēmas mērvienība plaknes leņķa mērīšanai ģeodēzijā, vienāda ar taisna leņķa simtdaļu, iedala metriskajās minūtēs un metriskajās sekundēs
recepte Ārsta, feldšera, vecmātes rakstisks priekšraksts aptiekai par to, kā pagatavot, izsniegt un lietot zāles; attiecīgais dokuments
medicīnas punkts ārstniecības iestāde (piemēram, uzņēmumā, mācību iestādē) pirmās palīdzības sniegšanai un slimību profilaksei
traumpunkts Ārstniecības iestāde, arī tās nodaļa, kur sniedz pirmo palīdzību, traumu gadījumos
dzemdību nams ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību grūtniecēm, dzemdētājām un nedēļniecēm
poliklīnika Ārstniecības un profilakses iestāde, kuras personāls plaši sniedz specializētu medicīnisku palīdzību pēc dzīves vai darba vietas
ģimenes ārsts ārsts, kas sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus, novērtē pacienta veselības stāvokli, diagnoscē slimības un savas kompetence ietvaros nosaka nepieciešamos profilaktiskos un ārstniecības pasākumus
izarums Aršanas gaitā radies padziļinājums augsnes virskārtā (parasti tīruma vidū)
atbalsta- Artilērijā lietots termins, kas apzīmē uzdevumu sniegt kādam citam formējumam vai vienībai ugunsatbalstu
arisārums Ārumu dzimtas ģints ("Arisarum"), dekoratīvi zemsedzes augi ar tumšzaļām lapām, kas aug nelielā noēnojumā auglīgā augsnē, rudenī veidojas mazas, zaļas ogas
akreditēšanās Ārvalsts diplomātiskā pārstāvja pilnvaru iesniegšana, stājoties amatā
mītnes zeme ārzemnieka pilsonības valsts, ārzemnieka iepriekšējā pastāvīgās dzīvesvietas valsts vai valsts, kas izsniegusi ārzemniekam uzturēšanās atļauju
lemesis asa, parasti plakana, metāla detaļa (arklam), kas griež zemes sloksni
elaterīts Asfalta preparāts ādu apstrādāšanai, padara tās ūdensnecaurlaidīgas un glumākas
durstīt Asi kairināt (par sniegu, lietu, aukstumu u. tml.)
lejupējie Asinsradinieki taisnā līnijā, skaitot tos no kāda šīs līnijas locekļa uz leju
hemoproktija Asiņošana no taisnās zarnas vai hemoroidālām vēnām
asinspēdas Asiņu pilieni vai smērējumi uz dzīvās vai nedzīvās zemsegas, augsnes, sniega un augiem, kas medībās liecina par dzīvnieka ievainojumu
grafīdija Asku ķērpju klases dzimta ("Graphidiaceae"), krevu ķērpji, laponim vāji attīstīta apakšējā mizas kārta, pie substrāta piestiprinās ar serdes hifām, daudzām sugām laponis ieaug substrātā, gk. tropos un subtropos, aug uz koku mizas, retāk uz koksnes, 11 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
trapēlija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Trapeliaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas aug uz augsnes un trūdošiem celmiem
cetrārija Asku ķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Cetraria"), lapu un krūmu ķērpji, kas aug uz koku stumbriem un augsnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
verukārija Asku ķērpju klases rinda ("Verrucaiales"), krevju un lapu ķērpji, aug uz akmeņiem, klintīm, augsnes; >1000 sugu, Latvijā konstatēts >30 sugu
briorija Asku ķērpju klases usneju dzimtas ģints ("Bryoria"), laponis krūmveida, nokarens vai stāvs, brūns līdz tumšbrūns, bez centrālās ass, tāpēc raujot viegli pārtrūkst, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
usneja Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Usneaceae"), krūmu ķērpji ar stāvu vai nokarenu, no visām pusēm mizā ietvertu laponi, 10 ģinšu, \~800 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 33 sugas
zemesmēlīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases dzimta ("Geoglossaceae"), augsnes saprofīti, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 8 sugu
humārija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Humariaceae"), augsnes un ekskrementu saprofīti, Latvijā konstatēts 18 ģinšu, >30 sugu
trifele asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Tuberaceae"), sēne ar bumbuļveida augļķermeni, kas attīstās augsnē, Latvijā konstatētas 2 ģintis
Helleborus argutifolius aslapu sniegroze
asnaiņš Asnains
astnes Asni
astni Asni
asnāt Asnot
stēdzēt Asnot, dīgt
asne Asns
dziets Asns
iedīglis Asns
dzīšana asnu, stiebru, vasas veidošana augot
liriope Asparāgaugu dzimtas ģints ("Liriope"), daudzgadīgi dekoratīvi augi, kas jāaudzē skābā un trūdvielām bagātā augsnē, saulainā vietā vai pusēnā
šmiuksts Ass, augsts, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā
viršķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam
stirkšķis Ass, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, plīstot audumam, kam sīkam beržaties gar ko
stirkšķiens Ass, paskarbs, īslaicīgs troksnis
tarkšķis Ass, samērā ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, iekārtās, ierīcēs vairākkārt saskaroties detaļām, arī notiekot eksplozijām
vēlpiene Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Leontodon"), lakstaugs ar zarainu stublāju, plūksnaini šķeltām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos
origo Asu krustpunkts taisnleņķa koordinātu sistēmā
skvairs ASV - miertiesneša tituls
Oskara balva ASV Kinoakadēmijas piešķirtais apbalvojums iepriekšējā gada labākajām filmām un to veidotājiem, apzeltīta statuete, ko pasniedz reizi gadā
Federālais izmeklēšanas birojs ASV policijas pārvalde, kas atrodas federālās valdības pārziņā un kas izmeklē noziegumus, kuru raksturs pārsniedz vienas pavalsts robežas
Mežonīgie rietumi ASV rietumdaļas apzīmējums tās kolonizācijas laikā 19. gs., kad tur netika ievēroti likumi; jēdziens ir saistīts ar pārceļotāju uz priekšu virzīto robežu, kas 1850. g. līdz ar zelta drudzi Kalifornijā sasniedza Kluso okeānu
aršķi Ašķi, ar ko berž traukus un ārstē zirgus no iesnām
darbalgas premiālā sistēma atalgošanas sistēma, pēc kuras darbinieki saņem ne vien algu, bet arī papildsamaksu (prēmiju), ja sasniegti vai pārsniegti kādi rādītāji
dimdēt Atbalsot spēcīgu, samērā spalgu troksni, būt tādam, kur skan šāds troksnis (parasti par vietu, telpu)
sociālais atbalsts atbalstošas mijiedarbības process indivīda formālajā un neformālajā sociālajā sistēmā; var tikt sniegts tieši un netieši un ietvert daudzveidīgus atbalsta veidus – praktisku, finansiālu, emocionālu, psiholoģisku
humānā palīdzība atbalsts, ko naudā vai dažādu preču veidā sniedz valstis vai sabiedriskās organizācijas, labdarības biedrības, atsevišķas personas materiālās grūtībās nokļuvušām personām vai valstīm
balssatbilde atbilde, ko sniedz balsī
debloķēt Atbrīvot (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu) no pretinieka blokādes, aplenkuma
atjostīt Atbrīvot jostu, siksnu; attīt autiņus
attaukot Atbrīvot metāla plāksni vai litogrāfijas akmens plātni ar speciālām skābēm no tauku daļām
plaukāt Atdalīties plūksnām
plaukāties Atdalīties plūksnām
separē Atdalīts; viesnīcās, restorānos u. tml. atsevišķa, nošķirta istaba
spriugt Atdarina knipja sitiena troksni
rezultativitāte Atdeve - efektivitātes mērs, ko nosaka kā starpību starp ieguldījumu un sasniegtajiem rezultātiem
habertioze Atgremotāju helmintoze, ko izraisa parazīti resnajā zarnā, gk. slimo aitas
atstiepties Atgulties (parasti, iztaisnojot augumu)
atsastiepties Atgulties, parasti iztaisnojot augumu
nokala Atkala virs sniega
uzplija Atkala, apledojis sniegs
skala Atkala, sērsna
ekonomijas zemnieki atkarīgo valstu zemnieku kategorija Krievijā 18. gs. 2. p. - 19. gs. 1. p., klaušu un naturālā obroka vietā maksāja galvasnaudu
skaņas ātrums koksnē atkarīgs no koksnes blīvuma elastības moduļa, šķiedru virziena, koksnes mitruma un temperatūras (palielinoties koksnes mitrumam un temperatūrai, skaņas ātrums samazinās)
snaikažāt atkārtoti kaut ko sniegt
vipšķināt atkārtoti miegt ar aci un ar lūpām taisīt troksni (šmaukstienus), kad nav kaut kas pa prātam vai arī aiz lielības
snaikažāties atkārtoti pēc kaut kā sniegties
žļudzināt atkārtoti radīt samērā skaļu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko)
zvaukšķināt atkārtoti radīt stipru troksni (piemēram, cērtot āliņģi ledū)
zibsnot atkārtoti zibsnīt
atvāržas Atkāzas sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem, kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra lopus (govis, aitas) uz vīra mājām
atvāršas Atkāzas svētdienā pēc kāzām sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem (atvārši, atvāršnieki), kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra govis uz vīra mājām
atspēkot Atklāt (kāda) kļūdas, nepareizības un pierādīt savu taisnību
atskaite Atklāta sasniegumu demonstrēšana, parādīšana (parasti mākslas nozarēs)
Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds atklāts sabiedriskais fonds, dibināts 1998. g., Latvijā un ārzemēs vāc līdzekļus Brīvības pieminekļa restaurēšanai, popularizē Brīvības pieminekli kā Latvijas valsts neatkarības simbolu, sniedz informāciju par tā atjaunošanas gaitu
snaburi Atkritumi, atliekas, sīkumi; snābaras
meikstūne atkusnis
laidens laiks atkusnis
atkausa Atkusnis
atkause Atkusnis
atkusa Atkusnis
atkusonis Atkusnis
atligas Atkusnis
atmiekšķenis Atkusnis
atmīkstenis Atkusnis
atmīkstens Atkusnis
kusenis Atkusnis
kušņi Atkusnis
kusoņa Atkusnis
mīkņa Atkusnis
mīkna Atkusnis
mīkne Atkusnis
mīkšņa Atkusnis
mīkstoņa Atkusnis
mīkstone Atkusnis
nokusnis Atkusnis
piekausīgs Atkusnis
piekusis Atkusnis
pielaidenis Atkusnis
šķīdonis Atkusnis (parasti pavasarī), kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme; arī slapjdraņķis (rudenī, ziemā)
atdrēksnis Atkusnis, atlaidens laiks pēc stipra sala
drēgs Atkusnis, slapjdraņķis
šķaidoņa Atkusnis, šķīdonis
šķaidonis Atkusnis, šķīdonis
atkausis Atkusnis; atkausa
žirbt Atkust, izkust (par sniegu)
soliflukcija atkusušas, pārmitras grunts, augsnes lēna slīdēšana pa sasaluma virsmu lēzenās nogāzēs; kriosoliflukcija
atlaida Atlaidies laiks, atkusnis
atlaidenis Atlaidies laiks, atkusnis
atlaidnis Atlaidies laiks, atkusnis
EURO<26 Atlaižu karte "Euro<26" - personalizēta jauniešu atlaižu karte, kas pieejama personām līdz 26 gadu vecumam, to izsniedz 35 Eiropas valstīs, tā ir derīga vienu gadu un var tikt atjaunota ik gadu
Baltijas jūra Atlantijas okeāna iekškontinentālā jūra (somu "Itämeri", krievu "Балтийское море", igauņu "Läänemeri", lietuviešu "Baltijos jūra", poļu "morze Baltyckie", vācu "Ostsee", dāņu "Østersø", zviedru "Östersjön"), kas dziļi iesniedzas Eiropas ziemeļu daļā, platība - 386000 km^2^, lielākais dziļums - 459 m, bet pārsvarā - 40-100 m dziļa
atzīstama atlīdzība naudā atlīdzība naudā, ko papildus izlaisto vai nodoto akciju vērtībai maksā iegūstošā vai pievienojamā, vai sadalāmā sabiedrība un kas nepārsniedz 10 procentus no izlaisto vai nodoto akciju nominālvērtības
kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piemēram, par paveikto, zaudēto); par atlīdzību izsniegt naudas summu
atsliet Atliekt taisnu (piemēram, ko noliektu), iztaisnot
iztaisnot Atliekt taisnu vai taisnāku (ķermeni, tā daļas)
iztaisnoties Atliekties taisnam vai taisnākam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām)
atslieties Atliekties, izstiepties taisnam
pārējums Atlikums, daļa, kas pārsniedz paredzēto, plānoto
fizisko personu datu apstrāde atļauta, ievērojot likumā noteiktos datu apstrādes principus fizisko personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, un kuri noteic, ka dati iegūstami konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos un tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams datu apstrādes nolūku sasniegšanai
atalgoties Atmaksāties; saņemt atlīdzību, kas pārsniedz ieguldījumu
lesivēšanās Atmālošanās process; augsnes izskalošanās veids, kur no virskārtas ar ūdeni tiek ienestas dziļāk augsnē ķīmiski nenoārdītas māla daļiņas
atmīkstajs Atmīkstajs laiks - atkusnis
apaudzis zars atmiris zars, kas pāraudzis ar stumbra koksni un neparādās apaļā kokmateriāla sānu virsmā, bet aizaugums ir radījis uzaugumu, punu, brūces rētu, valnīti vai citu koksnes bojājumu; aizaudzis zars
pielūžņojumu krāja atmirušo (parasti gulošu) koku koksnes tilpums, kas neatbilst likvīdai koksnei
azotifiksācija Atmosfēras slāpekļa saistīšana augsnes mikroorganismos
Bora atoma modelis atoma modelis (radīts 20. gadsimta sākumā), kura pamatā ir pieņēmums, ka elektrons ap kodolu var kustēties tikai pa diskrētām orbītām, kas atbilst stacionāriem atoma enerģijas stāvokļiem; šis modelis ir nepilnīgs, precīzāku atoma aprakstu sniedz kvantu mehānika
atplaiksna Atplaiksnījums
atpliksnīt Atplaiksnīt
atplaiknāties Atplaiksnīties
atplaikšīties Atplaiksnīties
atplaikšķīties Atplaiksnīties
atplaiksnīt Atplaiksnīties (1)
atplaiksnīt Atplaiksnīties (2)
atplaiksnīt Atplaiksnīties (3)
atskabarga Atplīsusi ādas sloksnīte pie naga
Alūksnes viduslaiku pils atradās Alūksnē, Alūksnes ezera Pilssalas rietumu daļā, sākta celt 1342. g. (vācu valodā tās nosaukums bija "Marienburg" (Marijas pils")) un līdz 1560. g. tajā atradās Livonijas ordeņa komtura mītne, 1702. g. uzspridzināta un nopostīta
Ērgļu viduslaiku pils atradās Madonas novada Ērgļos, netālu no Ērgļu slimnīcas, celta 14. gs. 2. pusē Ogres labajā krastā, 25 m augstas kraujas malā, norobežojis \~10 m dziļš grāvis, taisnstūrveidīga (~40 x 30 m), 15. gs. uzbūvēts kvadrātisks (8 x 8 m) tornis ar šaujamlūkām; 18. gs. sākumā pamesta un pamazām sabrukusi
Janopoles upuru vīksna atradās Rēzeknes novada Griškānu pagasta Janopolē, tās apkārtmērs bija 4,8 m, bet 1991. g. to nolauza vējš; senos laikos vīksnā bijis iekārts Dievmātes tēls, vēlāk - svētbilde, ļaudis pie tās nākuši lūgt Dievu, dobumā un zaros ziedojumam liktas monētas; vieta, kur tā auga ir aizsargājama kā kulta vieta
Angermindes viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā, Rindas kreisajā krastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Rindas baznīcas, celta 13. gs. vidū un nopostīta Ziemeļu kara laikā, bijusi taisnstūra garenbūve (~25 x 50 m), celta no laukakmeņiem, saglabājusies līdz 2 m augsta pils pamatu kontūra; Rindas pils; Rindas viduslaiku pils
Baltavas viduslaiku pils atradusies tagadējā Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, \~20 m augstā un \~100 x 80 m lielā paugurā, ko sauc arī par Pilskalnu vai Altienu; Baltavas (Baltowe) bīskapa pils rakstītos avotos minēta 14. gadsimtā, bet tās atrašanās vieta noteikta tikai 19. gs. beigās
noraisīt Atraisīt, piemēram, auklas, siksnas, un noņemt (ko uzsietu, piesietu)
ātrie lēkši ātrākais zirga kustības veids, kad soļa garums, ieskaitot brīvo lidojumu, var trīskārt pārsniegt zirga ķermeņa garumu; pārvietošanās ātrums 15–18 m/s
načo Ātrās uzkodas, kukurūzas [čipsi]{s:2336}, kurus parasti pasniedz ar mērci vai garnē ar sieru, papriku, salātiem u. tml.
tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem); arī sēdēt (1)
parocē Atrasties tuvu (būt ērti sasniedzamam)
īscirtmeta plantācija ātraudzīgu koku sugu un to hibrīdu audžu plantācija, ko audzē īsu cirtmetu (6–25 g.) koksnes masas ražošanai, galvenokārt celulozes ieguvei, retāk zāģbaļķu audzēšanai
papīrmalkas plantācija ātri augošu, celulozes ražošanai piemērotu sugu koku (priežu, egļu, bērzu, apšu, hibrīdapšu) stādījums, kas īsā laikā sasniedz papīrmalkas prasībām atbilstošas dimensijas, tās minim. caurmērs bez mizas tievgalī — 6 cm, bet maksimālais diametrs nav ierobežots
kārta ātri cits citam sekojošu šāvienu kopums (šaujot ar ieroci automātiskā režīmā); šādu šāvienu radītais troksnis
strāla ātri pārejošs lietus un sniega mākonis
ņirbīt ātri pārvietojoties mirgot, zibsnīt
drēbt ātri un spēcīgi virzīties, rasties lielam vairumam (par lietu, sniegu)
sašļāgt Ātri, strauji un ar troksni apliet
sažļāgt Ātri, strauji un ar troksni apliet
aizdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni attālināties
aizdipēt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni attālināties; aizdipt
atdipt Ātri, viegli, ar padobju (soļu) troksni tuvoties, atkļūt šurp
rezolvēt Atrisisnāt, sadalīt, nolemt
Gallas–Somālijas plato atrodas Āfrikas ziemeļaustrumu daļā, Somālijas pussalā, kāpļains reljefs (vidējais augstums - 500-1000 m) ar paceltu, kalnainu ziemeļrietumu malu (2406 m), tuksnešainas savannas un pustuksneši
Aizkraukles viduslaiku pils atrodas Aizkrauklē, Daugavas labajā krastā, celta 13. gs. 1. pusē, piederējusi Zobenbrāļu ordenim, vēlāk tur dzīvoja Livonijas ordeņa komturi, pamesta pēc 1680. g., bijusi taisnstūrveida konventa tipa celtne ar 2 priekšpilīm, vislabāk saglabājies pils ziemeļu stūris ar apaļā torņa paliekām un daži \~10 m augsti mūra fragmenti
Neretas muiža atrodas Aizkraukles novada Neretas pagastā, apbūves kompleksu veidoja vecā kungu māja, nedaudz vēlāk uzbūvētā saimniecības ēka un 19. gs. uzceltā jaunā kungu māja (izdemolēta 20. gs. 60. gados), kas no 3 pusēm iekļāva taisnstūrveida pagalmu, ko norobežoja metāla žogs ar mūra stabiem un grezniem metāla kaluma vārtiem
Jaunalūksnes pils atrodas Alūksnē, Ozolu ielā 1, celta 19. gs. 2. pusē eklektisma stilā, tā ir simetriska vienstāva garenplāna mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvīgu centrālo šķērsapjomu, galvenajā fasādē to akcentē lievenis, virs kura atrodas balkons
Glika Bībeles muzejs atrodas Alūksnē, Pils ielā 25a, dibināts 1991. g., ekspozicijā materiāli par Alūksnes luterāņu draudzes mācītāju un Bībeles 1. izdevuma latviešu sagatavotāju E. Gliku, Bībelas izdevumi kopš 1689. g., sprediķu grāmatas, dziesmu grāmatas, lūgšanu grāmatas, kā arī citi reliģisku tekstu krājumi un un Bībeles izdevumi dažādās valodās
Alsviķu kalns atrodas Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Alsviķu pagasta ziemeļu daļā, viļņveida morēnas paugurs, garums - 400 m, platums - 250 mabsolūtais augstums - 194 m vjl., relatīvais augstums - \~25 m
Annasmuižas kalns atrodas Alūksnes augstienes dienvidu daļā, Alūksnes novada Annas pagastā, absolūtais augstums - 185 m vjl., relatīvais augstums - 30 m
Cepurītes salas apmetne atrodas Alūksnes ezera salā Cepurītē, atrastas bezripas (apmestās, gludās) un ripas keramikas lauskas, māla tīģeļa, lejamās formas fragmenti, bijusi apdzīvota 1. gt. - 2. gt. sākumā
Karvas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagasta Karvā, tās kungu māja bija celta ap 1820. g. kā L veida guļbūve ar augstu divslīpju jumtu un sastāvēja no diviem vienstāva korpusiem, ko savienoja zemāka apjoma pāreja, pārvaldnieka māja bija vienstāva mūra ēka, kas nav saglabājušās, daļēji saglabājušies stallis, magazīna un šķūnis
Tūjas muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā netālu no Tūjas ezera, no apbūves daļēji saglabājušās dzīvojamā māja (celta, domājams, 19. gs. 1. p.), laukakmeņu mūra kalpu māja un vairākas saimniecības ēkas (šķūņi, staļļi, kūtis u. c.), kas celtas 1847.-1848. g., kā arī dažas 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā celtas guļbūves
Asaru senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Asaru mājām 8-10 m augstā paugurā (t. s. Kapu kalnā), platība - 100 x 70 m, datēti ar m. ē. 1. gt. sākumu
Celensku pilskalns atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums — nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns
Ambrozu senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā starp Ambrozu un Cerkazu mājām, Paparzes senkrastā, krūmiem un lapu kokiem apaugušā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma
Alsviķu muiža atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, savu nosaukumu tā ieguvusi no muižas pirmā īpašnieka Halsviga ("Halswig") vārda, kuram muiža piederējusi Livonijas ordeņa laikā, vēlāk nomainījušies vairāki īpašnieki
Siseņu pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, ir \~30 m augsts paugurs, platības ziņā lielākais pilskalns Latvijā, plakums — 2,5 ha, nolaidens un dienvidrietumu virzienā pazeminās par 10 m, \~3 m zem plakuma līmeņa apliec terase, nocietinājumi atšķiras no citu Latvijas pilskalnu nocietinājumiem pirms krustnešu iebrukuma, iespējams, ka šis pilskalns ir vēlāk izveidots Livonijas austrumu robežas aizsargāšanai pret krievu iebrukumiem
Vārņu ezermītne atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā kādreizējā ezera, tagad Vārņu purva ziemeļu daļā, kur senāk konstatēti 150-200 purvā iedzīti koka pāļi, bet lielākā daļa no tiem laika gaitā aizvākti un izlietoti malkai, tagad purvs pāraudzis ar krūmiem un pāļi vairs nav saskatāmi, datējums nav zināms
Popju pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, \~200 m uz dienvidaustrumiem no Popju mājām, ir \~30 m augsts konusveidīgs paugurs, plakums - diametrā \~50 m, datējums nav zināms
Gniļnas ezers atrodas Alūksnes novada Liepnas pagastā, platība 3, 6 ha
Ērmaņu muiža atrodas Alūksnes novada Malienas pagastā, apbūvē ietilpa kungu māja, >20 mūra un koka saimniecības ēku (koka ēkas līdz mūsu dienām nav saglabājušās); kungu māja celta 19. gs. 2. p. klasicisma stilā kā taisnstūra plāna vienstāva koka guļbūve uz augstiem laukakmeņu mūra pamatiem, ar augstu četrslīpju jumtu
Silguldas purvs atrodas Alūksnes novada Mālupes un Liepnas pagastā, platība - 851 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,5 m, iegūst pakaišu frēzkūdru; Siguldas purvs
Tubuļa ezers atrodas Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 1,1 ha; Tubulītis; Tubulīts
Māras pēdas akmens atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Dievakalnā, lielākais no 4 tur esošajiem prāviem akmeņiem, tā augstums 0,7 m, garums 2,7 m, platums 2,3 m, tajā ir vairāki iedobumi, divi lielākie iedobumi, garums 16-18 cm, platums 7-8 cm, atgādina cilvēka pēdas nospiedumu
Drusku pilskalns atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Pilskalna ezera ziemeļu krastā netālu no Drusku mājām, ezera pusē tas ir ļoti stāvs un paceļas \~90 m virs ezera līmeņa, pretējā nogāze ir lēzenāka, bijis apdzīvots ap 11.-13. gs.; Kornetu pilskalns
Kangaru ezers atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 1,6 ha
Zeltiņu muiža atrodas Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, apbūvē saglabājušās vairākas 18. gs. beigās - 19. gs. vidū celtas dzīvojamās un saimniecības ēkas: pārvaldnieka māja, stallis ar kučiera dzīvokli, kalpu māja, šķūnis; vienstāva kungu māja, kas celta ap 1800. g. klasicisma stilā, nav saglabājusies; apbūves kompleksā ietilpst arī Zeltiņu luterāņu baznīca un krogs
Ziemeru muiža atrodas Alūksnes novada Ziemeru pagastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1555. g., līdz mūsu dienām saglabājusies kungu māja, pārvaldnieka māja, mežkunga dzīvojamā māja, mežsarga dzīvojamā māja, 4 kalpu mājas, stallis, lielā kūts ar uzbrauktuvi, kambaris, magazīna, klēts, rija u. c. saimniecības ēkas, ūdenstornis (pavisam 20. gs. 20. gados muižā bijušas >20 ēkas)
Bruņuzivju ala atrodas Amatas kreisajā krastā, Rožu iezī, Cēsu novada Līgatnes pagastā, tā ir līdz 3 m augsta un \~1 m plata plaisa, kas iesniedzas smilšakmenī 8 m dziļumā; alas sienās atsedzas nogulumu kārta, kurā ir labi saglabājušās bruņuzivju atliekas
Sventes masīvs atrodas Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas un Ilūkstes novadā, paceļas 170-220 m vjl., to veido taisni un lokveidīgi marginālie glaciostruktūru vaļņi vai grēdas, kā arī iegareni pauguri
Dobes kalni atrodas Austrumkursas augstienes dienvidu malā Dobeles novada Lielauces pagastā, tie ir vaļņveida paugurgrēda (garums — 2 km), kurā ietilpst Mežakalns (Garais kalns) un Dobes (Apaļais) kalns, ko atdala Avīksnes ieleja, augstākais punkts 152,6 m vjl., relatīvais augstums — 30 m
Kolkas bāka atrodas Baltijas jūrā pie Kolkasraga, gaismas avots atrodas 20 m vjl., un tā gaisma sniedzas 10 jūras jūdžu (~18,5 km) attālumā
Derdziņu ezers atrodas Balvu novada Vīksnas pagastā, platība — 3,5 ha
Lielā Buļu ala atrodas Buļļu ieža lejasgalā virs atvara, tai ir 7,8 m augsta un līdz 4 m plata ieeja, iesniedzas klintī 11,3 m dziļumā, tā veidojusies glaciotektoniskajā plaisā, ko paplašinājusi upes sānerozija
Cēsu jaunā pils atrodas Cēsu centrā, uz austrumiem no Cēsu viduslaiku pils, celta 1778. g., ir divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, 19. gs. 30. gados uzbūvēta torņa augšdaļa neogotikas stilā, sākotnēji izmantota kā dzīvojamā māja, bet 1841. g. ierīkota ūdensdziedināšanas iestāde, pēc 1. pasules kara - virsnieku klubs, pēc 2. pasaules kara ierīkoti dzīvokļi, bet no 1949. g. Cēsu vēstures un mākslas muzejs
Tīrumviekšeļu pilskalns atrodas Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā, ir 15 m augsts, savrups, kukuļveidīgs paugurs, ko norobežo dūksnainas gravas un stāvas nogāzes, plakums \~65 x 20 m, kultūrslānis noarts, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
Mārsnēnu purvs atrodas Cēsu novada Mārsnēnu pagastā un Smiltenes novada Blomes un Raunas pagastā, platība - 3043 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4 m, \~960 ha nosusināti ar drenāžu un \~110 ha ar vaļējiem grāvjiem
Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē
Sikšņu krāces atrodas Gaujas vidusteces sākumā, Virešu pagastā pie Sikšņiem, relatīvi taisns upes posms, garums - >4 km, upes platums - 30 m, dziļums - braslos \~0,4 m, gultnē un krastos atsedzas Daugavas svītas dolomīti, augsti krasti
Kauķa kalns atrodas Imulas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē 0,5 km lejpus Matkules pilskalna, Tukuma novada Matkules pagastā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, tas ir saldūdens kaļķiežu masīvs, kas 30 m augstajā upes ielejas nogāzē izgulsnējies no kaļķainiem avotu ūdeņiem, apaudzis ar gobām; Kursas Staburags; Imulas Staburags
Gazni-Kandaharas plakankalne atrodas Irānas kalnienes austrumu daļā (starp Vidusafganistānas un Suleimana kalniem), Afganistānas dienvidaustrumos, garums - \~400 km, platums - līdz 200 km, augstums - pārsvarā 1000-2000 m, augstākā virsotne - 3529 m, kalnu tuksneši un pustuksneši
Zasas paugurmasīvs atrodas Jēkabpils novada Kalna, Leimaņu un Zasas pagastā, garums — \~12 km, platums — 1-3 km, paceļas \~10-40 m virs pieguļošās teritorijas un sasniedz absolūto augstumu 143,7 m vjl. Leimaņu apkaimē
Svētes muižas pils atrodas Jelgavas novada Svētē, uzcelta 1738. g., vairākkārt pārbūvēta, 18. gs. 2. pusē trešā stāva ovālie logi nomainīti ar taisnstūra logiem, galvenajam korpusam abās pusēs piebūvēti zemāka apjom flīģeļi, 1875. g. pārbūvēta kazarmu vajadzībām, sākotnējā izskatā daļēji saglabājies tikai centrālais korpuss
Vādī Ruma nacionālais parks atrodas Jordānijas dienvidos, Arābijas tuksneša malā, izveidots 1978. g., platība - 740 km^2^
Krasnovodskas līcis atrodas Kaspijas jūras dienvidaustrumu daļā, iesniedzas sauszemē — 40 km, platums pie ieejas — 18 km, vidusdaļā — 46 km, dziļums — 3,5 m
Idzu-Boninas dziļvaga atrodas Klusajā okeānā, uz austrumiem no Nampo salām, sniedzas no Honsju uz dienvidiem no līdz Bonina salām, ziemeļos - Japānas, dienvidos - Volkana dziļvaga, garums - \~1000 km, dziļums - 7000-9000 m, lielākais dziļums - 10554 m
Aleutu grēda atrodas Kordiljeros ("Aleutian Range"), Aļaskā (ASV), Aleutu salu turpinājums austrumu virzienā, garums — \~850 km, augstākā virsotne — Redauts — 3108 m, 10 darbīgi vulkāni, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi
Mīsnīku pilskalns atrodas Krāslavas novada Ķepovas pagastā pie Mīsnīku mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums 60 x 25-30 m, atrastās senlietas un keramikas trauku lauskas liecina, ka bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē un 2. gt. sākumā
Augustinišķu viduslaiku kapsēta atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā pie Augustinišķiem, no vienas puses to norobežo Daugavas krasta krauja, no otras paugurs (saukts "Krasnaja gorka"), paltība \~0,075 ha, atrasti 14.-15. gs. apbedījumi ar bagātām kapu piedevām
Aišpuru senkapi atrodas Krāslavas pagastā Olksnas ezera dienvidu krastā pie Aišpuru mājām, kādreiz šajā vietā ņemta smilts un atrasti cilvēku kauli un latgaļu vēlā dzelzs laikmeta senlietas
Krasnovodskas plato atrodas Krasnovodskas pussalā, Kaspijas jūrā starp Krasnovodskas un Garabogaza līci, Turkmenistānā, augstums — līdz 308 m, lēzenas augstienes, plaši pazeminājumi
Kabiles muiža atrodas Kuldīgas novada Kabilē, kompleksā ietilpst kungu māja, mežkunga māja (celta 18. gs. 2. pusē), pārvaldnieka māja (18. gs. 2. puse), veļas māja (17. gs, 19. gs. sākums), mednieku namiņš (1696. g.), klēts (19. gs. vidus), stallis (19. gs. 1. puse) un parks, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu
Dzeldas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, \~2,5 km uz rietumiem no bijušās Lieldzeldas muižas, \~200 m uz dienvidiem no bijušajām Pilskalnu mājām, Dzeldas labajā krastā, \~13 m augsts paugurs ar taisnstūrveida plakumu (~30 x 45 m)
dabas parks "Istras pauguraine" atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru un Maroksnas ezeru, Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 862 ha, tas ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru un masīvu reljefs
Alūksnes augstiene atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, vienlaidus pacēlums, kura virsas augstums pārsniedz 150 m virs jūras līmeņa, platība - 1540 km^2^, ziemeļos šaura paugurgrēdu josla saista ar Hānjas augstieni Igaunijā; iedala 4 dabas apvidos: Gulbenes paugurvalnis, Malienas pauguraine, Vaidavas pazeminājums Veclaicenes pauguraine
Liepājas bāka atrodas Liepājas ostas dienvidu daļā, samontēta no čuguna sekcijām 1868. g., torņa augstums kopā ar gaismas telpu ir \~30 m, diametrs pie pamatnes - 6 m, horizontālo sarkano un balto joslu krāsojums pastāv no 1895. g., gaismas avots atrodas 32 m vjl., un tā gaisma sniedzas 16 jūras jūdžu tālumā
Aiviekstes ūdenskrātuve atrodas Madonas novada Kalsnavas pagasta dienvidos, uz Aiviekstes, platība - \~10 ha
Priekšēnu pilskalns atrodas Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ir savrups, 10 m augsts paugurs salā, kuru ziemeļu pusē apliec Ogre, bet no pārējām pusēm - Ogres vecupe, dabiski stāvas nogāzes, plakums - 60 x 20 m, bijis apdzīvots līdz \~1 gs. p. m. ē.
Salu ezermītne atrodas Madonas pilsētā, Salas ezera sēklī, 0,5-1,5 m dziļumā konstatētas 19 x 22 m lielas taisnstūrveida mītnes pamati — priežu baļķi (diametrs — 0,6-0,7 m) ar galos izkaltām stabu ligzdām, baļķu un kāršu klāsti, kas nostiprināti ar šķērskokiem un vertikāli iedzītiem pāļiem, mītnes stūri nostiprināti ar akmeņu krāvumu
Zaubes kalns atrodas Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, absolūtais augstums — 210,7 m vjl., relatīvais augstums — 30 m
Zeltiņu kalns atrodas Malienas pauguraines dienvidrietumu stūrī, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, ir 4 km gara un 2,5 km plata sīkpauguru masīva augstākā virsotne, absolūtais augstums - 167,8 m vjl., masīva relatīvais augstums virs apkārtnes ieplakām pārsniedz 50 m
Pārkalņu Naudas akmens atrodas mežā, Smiltenes novada Bilskas pagastā, 300 m no Pārkalņu ugunsnovērošanas torņa, aizsargājams, virs zemes tikai akmens virsējā plakne (6 x 4,2 m), virsas laukums - >20 kvadrātmetru, tilpums nav nosakāms, apslēptās naudas meklētāji gar akmeni izrakuši līdz 2,4 m dziļas bedres
Alaja grēda atrodas Pamira-Alaja kalnu apgabalā (_Alay kırka toosu_), starp Fergānas ieleju ziemeļos un Alaja ieleju dienvidos, Kirgizistānā un Tadžikistānā, garums \~400 km, augstums līdz 5539 m, virsotnēs ledāji, sniegs
Tamaņas pussala atrodas Priekškaukāza rietumos, Krievijas Krasnodaras novadā, apskalo Azovas un Melnā jūra, platība - 21000 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 164 m
Lībānu-Jaunzemju saldūdens kaļķiežu atradne atrodas Priekuļu novada Priekuļu pagastā, daļēji aizpilda Septiņavotu gravu un iesniedzas Kazugravā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1974. g.
Zosnas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagasta Zosnā, apbūve izveidojusies 18. gs. beigās Rāznas ezera krastā, līdz mūsu dienām saglabājusies 19. gs. apbūve: kungu māja, pārvaldnieka māja; kalpu māja, kučiera māja (vecākā ēka - celta 1820. g.), dažas saimniecības ēkas
Gibsona tuksnesis atrodas Rietumaustrālijā (angļu val. "Gibson Desert"), starp Lielo Smilšu tuksnesi (ziemeļos) un Lielo Viktorijas tuksnesi (dienvidaustrumos), platība - \~330000 kvadrātkilometru, plato 300-500 m vjl., austrumos - skrausti līdz 551 m, rietumos - solončaki
Āgenskalna līcis atrodas Rīgā, Daugavas kreisajā krastā starp bijušo Klīversalu un Ķīpsalas augšgalu, 200 m plats un 700 m iesniedzas krastā
Alberta laukums atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, Vecrīgā starp Vecpilsētas, Kalēju un Alksnāja ielu
Vadakstes muiža atrodas Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes upes krastā, tās pils celta 1911.-1914. g. neoklasicisma stilā un no 1923. g. tajā darbojas Vadakstes pamatskola, pilī saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un platām ozolkoka kāpnēm uz mansarda stāvu, ovālajā zālē nišās - podiņu krāsnis, kompleksu ieskauj parks ar introducētām koku un krūmu sugām
Krimuldas muiža atrodas Siguldā, Mednieku ielā 3, pils celta ap 1848. g. pēc renesanses laika villas parauga, pārvaldnieka māja celta 19. gs. 2. pusē, tai blakus laidars, kūtis grupētas ap taisnstūrveida pagalmu ar monumentāliem vārtiem ar arkādēm, vēlāk uzceltas vairākas jaunas laukakmeņu ēkas, apbūvi ieskauj parks
Siguldas jaunā pils atrodas Siguldā, Pils ielā 16, muiža vēstures avotos minēta jau 1582. g., kompleksā koka dzīvojamā māja, dārznieka māja un klēts; pils celta 1878.-1881. g. gotiskās formās, ir šķeltu laukakmeņu mūra taisnstūra plāna divstāvu ēka ar poligonālu piecstāvu torni, kas daļēji iebūvēts ēkas korpusā
Turaidas pilskalns un viduslaiku pils atrodas Siguldā, Turaidas ielā 10, tas ir paliksnis ar stāvām nogāzēm Gaujas labajā krastā, 1214. g. tajā uzbūvēta Rīgas bīskapa pils, kas 1776. g. cieta ugunsgrēkā un daļa mūru tika nojaukta, 1936. g. sākti drupu nostiprināšanas darbi un pakāpeniski noris restaurācija
Tiha plato atrodas Sinaja pussalas vidienē ("Et Tih Plateau"), Ēģiptē, vidējais augstums - 500-1000 m, lielākais - 1075 m, smilšakmeņi, pustuksnesis
Vitni kalns atrodas Sjerranevadas grēdā ASV ("Mount Whitney"), augstums - 4418 m, kristāliskie ieži, alpīnās pļavas, mūžīgais sniegs, iekļauts Sekvoju un Kingskanjona nacionālajā parkā
Koporjes līcis atrodas Somu līča dienvidu piekrastē, Krievijas Ļeņingradas apgabalā, iesniedzas sauszemē - 12 km, platums pie ieejas - 26 km, dziļums - līdz 30 m
Mērsraga bāka atrodas Talsu novada Mērsraga pagastā, uzbūvēta 1875. g., pēc 1. pasaules kara atjaunota 1923. g., gaismas avots atrodas 21,3 m vjl., un tā gaisma sniedzas 30 km tālumā
Badhiza rezervāts atrodas Turkmenistānā, Tedženas un Murgabasa upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, platība 877 kvadrātkilometri, augstums 273-1250 m, dibināts 1941. g., lai saglabātu kulanus un tipiskās subtropu stepju un tuksnešu ainavas
Vītolēnu velna akmens atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, pļavā (augstums 1-1,2 m, garums 2,4 m, platums 1,8 m), tam ir dabiski taisnas plaknes un šķautnes, tā virspuse nedaudz ieliekta, mākslīga apdarinājuma pazīmju nav
Alksnīšu senkapi atrodas Valmieras novada Plāņu pagastā 0,8 km uz austrumiem no Alsksnīšu mājām pārpurvotā mežā \~2 m augstā smilšu kāpā, kas orientēta ziemeļu-dienvidu virzienā; Zviedru kapi
Vaidavas muiža atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Vaidavas ezera krastā, tagadējā apbūve veidojusies veidojusies 18. gs. un 19. gs. mijā, kungu māja ir rets klasicisma laikmeta koka arhitektūras paraugs Latvijā, tā ir taisnstūra plāna vienstāva guļbūve ar augstu bēniņu stāvu
Puzes mācītājmuiža atrodas Ventspils novada Puzes pagastā, apbūve veidojusies 18. gs. un laika gaitā mainījusies, 1920. g. plānā ir mācītāja dzīvojamā māja, rentnieka dzīvojamā māja, vairākas kūtis, klēts, labības šķūnis, veļas mazgātava un malkas šķūnis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu (austrumu malā ēku nav)
Ovīšu bāka atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, uzbūvēta 1814. g., ir cilindrisks mūra tornis (augstums 29,6 m, diametrs 11,5 m) ar gaismas telpu virs tā, gaismas avots atrodas 38,1 m vjl., un tā gaisma sniedzas 23 km attālumā
Gābisas līcis atrodas Vidusjūras dienvidu daļā, Tunisijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 41 km, platums — \~68 km, dziļums — līdz 50 m; Mazais Sirts; Gābesas līcis
nonākt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā) - par priekšmetiem, vielām u. tml.
nokļūt Atrodoties kustībā, sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml. (par priekšmetiem, vielām)
murdēt Atrodoties, arī pārvietojoties (kur), radīt paklusu, neskaidru troksni (par cilvēkiem)
švukšķis Ātrs, švīkstošs troksnis
švuksts Ātrs, švīkstošs troksnis
stenogravīra Ātrspiedes gaismas gravīra, kur tīklaine nav iekopēta pigmenta attēlā, bet pārvesta uz plāksnes vai veltņa
bīdnis Ātrspiedes ierīce pielaides galdā un pie iespiežamā veltņa, kur piebīda loksni, ielaižot to mašīnā
augšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar apakšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā
apakšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar augšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā
vidējais paātrinājums ātruma vektora izmaiņa laika vienībā; taisnvirziena kustībā - paātrinājums, kas skaitliski ir vienāds ar ātruma pieauguma attiecību pret laika intervālu, kurā šī izmaiņa notikusi
atsārsnu Atsārsnu bērni zaķam - pirmie, martā dzimušie zaķēni
dezavuēt Atsaukt (aktu, rīcību u. tml., ko veikusi zemākstāvoša amatpersona, kas pārsniegusi savas pilnvaras)
atsērsnu Atsērsnu bārni zaķim - pirmie, martā (sērsnu mēnesī) dzimušie zaķēni
atsērsnu Atsērsnu meita - līgavas māsa kāzās; ilgā bezbērnu laulībā piedzimusi meita
numers Atsevišķa istaba viesnīcā
numurs Atsevišķa telpa vai telpu kopums (parasti viesnīcā, sanatorijā), kas ir apzīmēts ar ciparu, ciparu kopu
pavasara aršana atsevišķos gadījumos lietojams augsnes apstrādes veids, kas pieļaujams gadījumos, ja rudens apstākļi ir bijuši aršanai nepiemēroti
kams Atsevišķs (kādas vielas, masas, parasti augsnes) gabals, pika; kukurznis
kamss Atsevišķs (kādas vielas, masas, parasti augsnes) gabals, pika; kukurznis
reprints Atsevišķs (piem., krājumā ievietota raksta) novilkums, ko izsniedz autoram
kvarkšķis Atsevišķs padobjš, skarbs troksnis
koksnes vainas atsevišķu koksnes daļu īpatnības, kas ietekmē koksnes kvalitāti un ierobežo tās izmantošanu
ielipināšana Atsevišķu lapu, attēlu, tabulu, karšu utt. ielīmēšana grāmatās un brošūrās, ko izdara pie salocītām loksnēm pirms sanešanas un sadiegšanas
konsolidācija Atsevišķu personu, grupu, organizāciju apvienošanās, lai sasniegtu noteiktus kopīgus mērķus
īstais vilnas garums atsevišķu vilnas matiņu garums, ko mēra, iztaisnojot matiņa viļņojumu, bet matiņu neizstiepjot
inerciālā atskaites sistēma atskaites sistēma, kurā ir spēkā pirmais Ņūtona likums, proti, ja uz ķermeni neiedarbojas nekādi ārējie spēki, tas kustas vienmērīgi pa taisni
blūgžēt Atskanēt atsevišķam troksnim
noslankšēt Atskanēt dobjam troksnim
noslankšķēt Atskanēt dobjam troksnim
nobraikšēt Atskanēt īslaicīgam troksnim, brīkšķim
iesmidzēties Atskanēt īslaicīgam troksnim, kāds rodas pļaujot izkaptij pieskaroties akmentiņiem vai smiltīm
iešņīkstēties Atskanēt īslaicīgam troksnim, kāds rodas pļaujot izkaptij pieskaroties akmentiņiem vai smiltīm
žvakstēties Atskanēt īslaicīgam, samērā skaļam troksnim
zvirkšēt Atskanēt nenoteiktam troksnim, kas rodas, piemēram, birstot zirņiem, braucot (ar ratiem) pa grantētu ceļu, plīstot audumam, arī sprakšķēt, grabēt
nobleikšēties Atskanēt šāvienam vai sprādzienam līdzīgam troksnim
nostirkstēt Atskanēt troksnim, kāds rodas plīstot drēbei
blūšķēt Atskanēt troksnim, kāds rodas, kad kaut kas liels un smags iekrīt ūdenī
atsniekt Atsniegt
atsniekties Atsniegties
aizstāvēties Atspēkot pret sevi vērstos apvainojumus, pārmetumus; attaisnoties
slokšņu atspere atspere, kas sastāv no vienas vai vairākām dažāda garuma sloksnēm, kuras darbojas liecē
sorbets Atspirdzinošs deserts, ko gatavo no svaigas augļu, ogu biezsulas vai biezeņa, pievienojot cukura sīrupu; tam var pievienot šampanieti vai citu alkoholisku dzērienu; tā maisījums tiek sasaldēts putojot un to pasniedz labi atdzesētos traukos
attaisīt siksnu atsprādzēt, atraisīt siksnu
sulfītatsārms Atstrādātā vārskābe pēc sulfitcelulozes ieguves, satur lignīnu, cukurus u. c. izšķīdušās koksnes sastāvdaļas
dispensēt Atsvabināt, atcelt dispensācijas kārtībā; izsniegt zāles
atšķēlums Atšķeltas koksnes gabals kokmateriāla resgaļa zonā; rodas mežmateriālu sagatavošanas un apstrādes laikā
grāmatvedības ieraksti attaisnojuma dokumentos ietvertās informācijas ieraksts grāmatvedības reģistros; izšķir hronoloģiskos, sistemātiskos, sintētiskos un analītiskos ierakstus
atgavorka attaisnojums
atmazka attaisnojums
attaisnāt Attaisnot
justificēt Attaisnot, kāda taisnību pierādīt
nomazgāt baltu attaisnot, panākt, ka attaisno
atvainot Attaisnot; aizbildināt
skaidroties attaisnoties
atsataisnāties Attaisnoties
otigratsja Attaisnoties
atvainoties Attaisnoties, aizbildināties (minot iemeslus, vainu mīkstinošus apstākļus u. tml.)
aizžvīkstēt Attālināties ar troksni, aizlidot
aizputēt Attālināties, aizskriet (saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.)
aizputināt Attālināties, aizskriet, saceļot gaisā sniegu, putekļus u. tml.
gadskārtas platums attālums radiālajā virzienā starp koksnes divu gadskārtu robežām
burtstarpa Attālums starp burtiem, kas, īpaši retināta raksta gadījumā, burtlicim ir īpaši jāaizpilda ar vajadzīgā izmēra smigām vai jāizgriež tuksnes
spārna vēziens attālums starp gaisakuģa nesošās plāksnes galiem; gaisakuģī ar maināmu spārna bultveidību lidojumā mainās arī spārna vēziens
rindu atstarpe attālums starp rindām, ko rokas salikumā veidoja starp saliktajām rindām ievietotas plēksnes; rindu atstarpi parasti mēra punktos, datorā – pikseļos vai milimetros; rindstarpa; starpinājums
transformācija Attēlojums jeb funkcija, it sevišķi tāda, kas maina ģeometriskas figūras formu vai stāvokli; galvenās ģeometriskās trasnsformācijas ir atspoguļojumi, pagriezieni, palielinājumi un pārneses
trafarets attēls, teksts u. tml., kas uz kādas virsmas ir iegūts ar šādas plāksnes palīdzību
kserokopēšana Attēlu kopiju izgatavošana, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes gaismjutīgumu
profesionālas attiecības attiecības sociālā darba praksē (piem., sociālais darbinieks un klients, sociālais darbinieks un kolēģis), kuru ietvaros sociālais darbinieks jūtas un emocijas pauž kontrolēti un mērķtiecīgi, spēj noteikt un uzturēt personiskās un profesionālās robežas, spēj veidot un uzturēt raportu un darba aliansi, kā arī risināt konflikta situācijas, balstoties uz labvēlīgu attiecību veidošanas principiem (piem., cieņa, empātija, atbildības dalīšana, godīgums, atbalsta sniegšana, drošība)
pārsūdzēšana civillietā attiecīgas sūdzības iesniegšana par tiesas nolēmumu augstākā tiesu instancē tā likumības un pamatotības pārbaudei
iebraukšanas vīza attiecīgās valsts valdības atļauja ārvalstu pavalstniekam iebraukt konkrētajā valstī, tā var būt ar dažādu derīguma termiņu, vienreizējai vai daudzkārtējai iebraukšanai, vīzu var izsniegt noteiktam iebraukšanas mērķim: piemēram, tūrismam, biznesam, tranzītam
ingvinoskrotāls attiecīgs uz cirksni un sēklinieka maisiņu
hiperletāls attiecīgs uz devu, kas pārsniedz letālo
išiorektāls attiecīgs uz sēžas kaulu un taisno zarnu
heteromērisks attiecīgs uz spināliem neironiem, kuru izaugumi sniedzas muguras smadzeņu pretējā pusē
anorektāls attiecīgs uz tūpli un taisno zarnu
iridopupillārs attiecīgs uz varavīksneni un zīlīti
kortikoadrenāls attiecīgs uz virsnieru dziedzera garozu
aukstums Attieksme bez sirsnības; nelaipnība, neatsaucība
saltums Attieksme bez sirsnības; nelaipnība, neatsaucība; aukstums (3)
pateicība Attieksme, kurai ir raksturīga atzinība, sirsnība (pret kādu cilvēku), ko izraisa, piemēram, (viņa) laipnība, uzmanība, palīdzība
izskulbīt Attīrīt no (sīkākiem) zariem (stumbru, resnākos zarus); izcirst, nocirst (sīkākos) zarus
pamest aiz muguras Attīstībā pārspēt (kādu), darbībā pārsniegt (kāda) rezultātus
kriptoftalmija Attīstības anomālija, kurā acs ābolu aizsedz āda, kas sniedzas tam pāri no vaiga līdz pierei
iedzimtā kloāka attīstības traucējums, kura gadījumā taisnā zarna atveras uroģenitālajā traktā
audzēties Attīstīties, kļūt lielākam (parasti par grūsnas govs tesmeni); pieaugt, palielināties apjomā (par grūsnu dzīvnieku, parasti govi)
izdzīt Attīstoties, augot izveidot (piemēram, asnus, atvases) - par augiem
raidīt Attīstoties, augot veidot kādā virzienā (piemēram, asnus, saknes) - par augiem
pāraugt Attīstoties, palielinoties pārsniegt (piemēram, apjomu, robežas, ietvarus) - par parādībām sabiedrībā
uzplaukt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā)
uzzelt Attīstoties, pilnveidojoties sasniegt augstāku pakāpi (par parādībām sabiedrībā)
atrokoties Atvadīties, sniedzot roku viens otram
atvārsnīte Atvārsnītes
izdzītnis Atvase, asns
celma atvases atvases, ko no adventīvajiem pumpuriem dzen lapu koku, kā arī īves un tūjas celmi; vislabāk atvases dzen jauni koki, līdz maksimālā augstuma pieauguma sasniegšanai, turpmāk spēja dzīt atvases pakāpeniski samazinās, cirtmeta vecumā, izņemot alkšņus, praktiski zūd pilnīgi
saulrietņi Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera"), ilggadīgi augi, biezām lapām, sagrupētām rozetē, aug smilšainās augsnēs, sausās vietās
pārcelt Atveidot (izloksnes vārda skaņas) literārās valodas formā, ievērojot (to) rašanās vēsturiskos un pozicionālos nosacījumus
zīlīte Atvere (acs) varavīksnenē
acs zīlīte atvere varavīksnenē
redzoklis Atvere varavīksnenes apvalka centrā, caur kuru acī iekļūst gaismas stari; zīlīte
servisa piekļuves punkts atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī - punkts, kurā slāņa entītija sniedz servisu augšējā blakusslāņa entītijai
servisa primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodelī primitīvs, kas apraksta servisa lietotāju un servisa sniedzēju sadarbību; izšķir pieprasījuma, indikācijas, atbildes un apliecinājuma primitīvus
lietojumslānis Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa augšējais (septītais) slānis, kas, izmantojot pasniegšanas slāņa servisu, savukārt sniedz pakalpojumus lietotāju programmām, nodrošinot lietojumprocesu mijiedarbību
indikācijas primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa primitīvs, ko iniciē servisa sniedzējs, lai izsauktu kādu procedūru vai lai norādītu, ka procedūru izsaucis viens no servisa lietotājiem, kuri sadarbojas aplūkojamā slāņa servisa piekļuves punktā
neapstiprināmais serviss atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa pakalpojumi, kuru izpilde neprasa tiešu servisa sniedzēja apstiprinājumu
apstiprināmais serviss atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa pakalpojumi, kuru izpilde prasa tiešu servisa sniedzēja apstiprinājumu; piemēram, savienojuma pieprasījuma izpilde ir saistīta ar attālā partnera piekrišanu šo savienojumu nodibināt
apstiprinājuma primitīvs atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tāds slāņa servisa primitīvs, kuru iniciē servisa sniedzējs kādas procedūras pabeigšanai, kas iepriekš izsaukta ar pieprasījuma primitīva palīdzību
datņu pārsūtīšana, piekļuve datnēm un to pārvaldība atvērto sistēmu sadarbības standarts, kas atvērto sistēmu sadarbības vidē sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar datņu pārsūtīšanu starp klientu un serveri. Šis standarts nodrošina piekļuvi datnēm un datņu pārvaldību dalītās sistēmās
čoža Atvērums, sprauga virs rijas krāsns kurtuves; vieta, telpa starp šīs krāsns virsu un velvjveida segumu; spelte
sapūst Atvirzīt virs kādas vietas mākoņus, no kuriem izkrīt (lietus, sniegs, krusa) - par vēju
locījuma atzīme atzīmes, ko pirmsdrukas sagatavošanas procesā saliek uz loksnes, lai atvieglotu locīšanu
plataudekls Audekls, kura platums pārsniedz parasto platumu
kalcināts audos nogulsnējušies kalcija sāļi, depozīti
kalluss audu pabiezinājums pie graudzāļu ārējās zieda plēksnes pamata saauguma vietā ar vārpiņas posma pamatu, bieži apmatots
mezgls Audu, parasti apaļš vai ovāls, sabiezinājums, paresninājums
stote Auduma lente, sloksne, ko piešuj apģērba (piemēram, svārku) apakšmalā apdarei; svārku apmale, apmalojums
dakts Auduma sloksne vai diegu vijums (parasti apgaismošanas ierīcē), pa kuru degšanas vietā pieplūst šķidrā degviela
impregnēšana Auduma, koksnes u. c. materiālu piesūcināšana ar speciāliem šķīdumiem, emulsijām vai eļļām, kas padara materiālu stiprāku, ugunsizturīgāku (ar antipirēniem), ūdensnecaurlaidīgu (ar hidrofobizatoriem), izturīgu pret mikroorganismu iedarbību (ar antiseptiskām vielām)
samts Audums ar ļoti blīvu, smalku, īsu plūksnu labajā pusē
velūrs Audums, āda vai filcs ar mīkstu, plūksnainu virsmu
vaskadrāna Audums, kas no vienas vai abām pusēm ir pārklāts ar ūdensnecaurlaidīgu plēvi
pieaugusi kokaudze audze, kas sasniegusi ciršanas vecumu; kokaudzes vecumgrupa, kas seko briestaudzei, tajā vairs nenotiek koku diferencēšanās, stipri samazinās koku augstuma un caurmēra pieaugums, toties tās ražo ļoti daudz sēklu
pāraugusi kokaudze audze, kas sasniegusi vecumu, kad strauji sāk pasliktināties koksnes tehniskās īpašības; tā steidzami jānocērt, jo pēc šā vecuma pārsniegšanas var sākties masveidīga koku atmiršana, it īpaši mīksto lapkoku audzēs
salikta kokaudze audze, kurā koki aug vairākos stāvos, audzes stāvainību nosaka augsnes apstākļi un sugu sastāvs; šādas audzes bieži veido ēncietīgas sugas, piemēram, ja egļu audzē ir vairāku paaudžu koki, tā var būt kā vienkārša, tā arī salikta; apakšējo stāvu veido ēncietīgas sugas (egle), bet augšējo — saulmīļu sugas (priede, bērzs, apse)
vienkārša kokaudze audze, kurā koki aug vienā stāvā un koku augstuma atšķirības nepārsniedz 20%; vienkāršas parasti ir priežu audzes
vienkārša audze audze, kuras koki izvietoti vienā stāvā (augstuma atšķirības no vidējā nepārsniedz 20%)
hipernefroma Audzējs virsnieru dziedzera garozā, biežāk - nieres audzējs, kura audi izskatās līdzīgi virsnieru dziedzera audiem
aldosteronoma Audzējs, kas attīstījies no aldosteronu secernējošām virsnieru garozas šūnām
kortikosuprarenoma Audzējs, kas attīstījies no virsnieru dziedzera garozas
feohromocitoma Audzējs, kas sakas no virsnieru serdes hromafīnajām šūnām; producē adrenalīnu un izraisa pēkšņas asinsspiediena paaugstināšanās lēkmes un galvassāpes
noaudzināt Audzināt kādu (parasti ilgāku) laiku, līdz sasniedz noteiktu vecumu
pedagogs Audzinātājs, skolotājs, augstākās vai vidējās speciālās mācību iestādes pasniedzējs; pedagoģijas speciālists
specializētā audžuģimene audžuģimene bērnam ar invaliditāti, kuram izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem
Jaunāsmuižas dižozols aug Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, 200 m uz rietumiem no apdzīvotās vietas "Jaunāmuiža", stumbra apkārtmērs - 7,8 m un šādā resnumā sniedzas līdz 7 m augstumam, vainaga projekcija - 17 x 21 m, augstums - 23 m
Sviestiņu mežābele aug Alūksnes novada Malienas pagastā pie Sviestiņu mājām, stumbra apkārtmērs — 3,1 m (otrā lielākā mežābele Latvijā un Baltijā), koka augstums — 10,5 m, vainaga projekcija — 10,7 x 13,5 m
Vaidavas dižvītols aug Apes pagastā, Vaidavas pļavās, stumbra apkārtmērs — 9,2 m (1,3 m augstumā), resnākais vītols Baltijā, vainaga projekcija — 24,8 x 23 m, koka augstums — 22,5 m
Ķeiru vīksna aug Kuldīgas novada Pelču pagastā, stumbra apkārtmērs - 6,8 m, augstums - 27 m (trešā dižākā vīksna Latvijā un Baltijā), ainaviska, īpatnēja, tās vainags atgādina eksotisku koku ar ģeometriski asi lauzītām zaru formām
Ciemgaļu mežābele aug Kuldīgas novada Turlavas pagastā pie Ciemgaļu mājām, stumbra apkārtmērs - 3,3 m (resnākā mežābele Baltijā), vainaga projekcija - 13 x 10,5 m, koka augstums - 9 m
Liepājas melnalksnis aug Liepājā, Raiņa parka laucē, kuplākais melnalksnis Latvijā, vainaga projekcija — 19 x 20 m, augstums — 22 m, stumbra apkārtmērs — 3,7 m, 3 m augstumā stumbrs sadalās 4 žuburos
Zīlēnu osis aug Platones pagastā pie Zīlēnu mājām, stumbra apkārtmērs - 5,55 m (resnākais osis Latvijā un Baltijā), koka augstums - 20 m, vainags sākas 1,5 m augstumā no zemes, tā projekcija - 27,5 x 26 m
Sējas dižozols aug Sējas pagastā, Sējas parkā, stumbra apkārtmērs — 9 m (otrais resnākais koks Baltijā), koka augstums — 22 m, vainaga projekcija — 22 x 17 m, stumbra vidū milzīgs dobums
Rudbāržu melnalksnis aug Skrundas novada Rudbāržos pie Dainu mājām, resnākais melnalksnis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs — 4,5 m, koka augstums — 15 m, vainaga projekcija — 8 x 13 m; Dainu melnalksnis
Īves dižegle aug Talsu novadā Īves parkā, stumbra apkārtmērs - 3,7 m, koka augstums - \~30 m, pie zaru pamatnes uz stumbra ir samērā lieli (līdz 25 cm) konusveida paresninājumi, kā arī lielas, atkailinātas saknes ("ķepas")
Zemeņu bērzs aug Talsu novada Lībagu pagasta viensētas (tagad neapdzīvota) "Zemenes" dārzā, otrs resnākais bērzs Latvijā, stumbra apkārtmērs — 3,6 m, koka augstums — 25 m, vainaga projekcija — 23 x 20 m, viens no kuplākajiem bērziem Latvijā
Valdemārpils Elku liepa aug Talsu novadā pie bijušās Valdemārpils vidusskolas, stumbra apkārtmērs, 8,0 m (resnākā liepa Latvijā), koka augstums - 22 m, zarojas jau 1 m augstumā, vainaga projekcija - 24 x 28 m, vecums 300-350 g., stumbrā milzīgs dobums
Jaunošu vīksna aug Talsu novada Vandzenes pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,8 m (visdižākā vīksna Baltijā), vainaga diametrs 20 m, augstums - 24 m
Sausupju dižbērzs aug Tukuma novada Smārdes pagasta Sausupju māju pagalmā, dižākais, kuplākais un resnākais bērzs Latvijā un visā Baltijā, stumbra apkārtmērs - 4,13 m, koka augstums - 22 m, vainaga projekcija - 23,5 x 21,5 m, stumbrs 2,5 m agstumā sadalās 2 žuburos
kamlis Auga (vai koka) apakšējais, resnākais gals
piere Auga bumbuļa, saknes daļa, kur izveidojas asni
piets Auga bumbuļa, saknes daļa, kur izveidojas asni
bārkšsaknes Auga sakņu zarojuma veids - sīku, vienāda garuma un resnuma sakņu kopums; piesaknes (ap mietsakni)
Zauskas priede auga Smiltenes pagastā, Valmieras-Smiltenes ceļa malā, 5 km no Smiltenes, stumbra apkārtmērs bija 4,63 m, senatnē bijusi bišukoks ar stumbrā izdobtu dori un nozāģētu galotni (tādēļ augstums bija tikai 13, 7 m), 1951. g., sasniegusi \~370 g. vecumu tā nokalta, un līdz mūsdienām palikusi vien daļa stumbra
sklerofīti Augi ar koksnainu vasu un sīkam, cietām lapām, piem., kaķpēdiņas
lakstaugi Augi ar sulīgām, nepārkoksnētām virszemes daļām, kas veģetācijas perioda beigās pilnīgi atmirst vai daļēji pārziemo
hamefīti augi, kam pārziemošanas pumpuri atrodas sniega segā (puskrūmi, sīkkrūmi)
svešapputes augi augi, kam ziedi apputeksnējas ar cita zieda putekšņiem
hemikriptofīti Augi, kam ziemošanas vai atjaunošanās pumpuri atrodas tieši virs augsnes
trūdaugi Augi, karu normālai attīstībai ir nepieciešama trūdaina augsne
pašapputes augi augi, kas apputeksnējas ar savu ziedu putekšņiem
mezotrofiskie augi augi, kas aug barības vielām vidēji bagātās augsnēs un ir sastopami vidēji auglīgos mežos — lānā, damaksnī, slapjajā damaksnī, niedrājā, dumbrājā, mētru ārenī, šaurlapju ārenī un kūdreņos
psihrofīti Augi, kas aug mitrās un aukstās augsnēs (augstkalnēs, polārajos apgabalos) un ir piemērojušies īsam veģetācijas periodam, ilgai ziemai, zemai gaisa un augsnes temperatūrai
sālaudži Augi, kas aug sāļās augsnēs
hemikserofīti augi, kas aug sausās vietās, taču nepanes ilgstošus sausuma periodus; to saknes sniedzas līdz gruntsūdeņiem
eitrofiskie augi augi, kas aug tikai trūdvielām un minerālvielām bagātā augsnē
sausmīļi Augi, kas pielāgojušies augšanai neliela mitruma apstākļos un var ilgstoši izturēt augsnes un atmosfēras sausumu; kserofīti
bazofili augi, kas pielāgojušies bāziskai augsnei
oksilofīti Augi, kas piemērojušies augšanai skābās augsnēs
sniegaugi Augi, kas spēj attīstīties zem sniega segas (piemēram, sniegpulkstenītes)
halofīti Augi, kas spēj augt ļoti sāļās augsnēs (jūras krastos u. tml.)
oligotrofiskie augi augi, kas spēj augt un attīstīties barības vielām nabadzīgās (podzolētās, sfagnu kūdras u. c.) augsnēs; sastopami silā, mētrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, purvājā, viršu ārenī un viršu kūdrenī
kompasaugi Augi, kuriem spēcīgs apgaismojums izraisa lapu kustības, kas tās izvieto ziemeļu-dienvidu virzienā, gk. stepēs un pustuksnešos; Latvijā retumis nezālienēs aug kompasa salāts
nitrofilie augi augi, kuru augšanai nepieciešams daudz augsnes slāpekļa
hamofiti Augi, kuru diasporas pārziemo sniegā
fanerofīti augi, kuru virszemes daļas ziemā saglabājas un pārziemošanas pumpuri atrodas virs sniega segas (koki, krūmi)
irbulis Auglenīcas vidusdaļa, kas savieno drīksnu ar sēklotni
efektīvā augsnes auglība auglība, kas augsnei piemīt attiecīgajā veģetācijas periodā un kas var mainīties gan dabas procesu ietekmē, gan arī cilvēku darbības rezultātā
potenciālā (dabiskā) augsnes auglība auglība, kas augsnei piemīt no dabas
nogurums Auglības krass samazinājums, zudums augsnei, ja to ilgstoši vienveidīgi izmanto
kaukainis Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā
kauķens Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā
ķauķis Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā
kauķis Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā
kauks Auglības, ražības gars, kas mīt pakrāsnē vai kūtī, stallī, rijā
melnzeme Auglīga, trūdvielām bagāta augsne
lekns Auglīgs (par augsni)
dikts Auglīgs, arī mālains (par augsni)
rasmīgs Auglīgs, dāsns, ražens
rodīgs Auglīgs, dāsns, ražens
pāksts Auglis - sauss viencirkņa veronis, kas atveras ar divām vārsnēm un attīstās no vienas augļlapas
rinocefālis Auglis, kam deguns snuķa veidā atrodas virs kopā saplūdušām orbītām
sēnalas Augļapvalki, sēklapvalki, ziedu plēksnes (graudiem), kas paliek pēc (to) lobīšanas, slīpēšanas
deserts Augļi, rieksti, saldumi, saldēdieni u. tml., ko pasniedz maltītes beigās
stilodijs Augļlapas daļa starp sēklotni un drīksnu
lietaskoks Augošs koks ar vērtīgu koksni
lietas koks Augošs koks ar vērtīgu koksni; lietaskoks (1)
koku vītināšana Augošu koku vai nogāztu stumbru dabiska kaltēšana vasaras periodā - augošam kokam celma daļā visapkārt stumbram pārgriež aplievas koksni (koku gredzeno); nogāzto stumbru vītina, atstājot to ar visiem zariem cirsmā žūt
uzaugt Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1)
uzaugties Augot (kur, pie kāda), sasniegt fiziskās attīstības briedumu, garīgi attīstīties (par cilvēku); arī izaugt (1)
pieaugt Augot attīstīties, sasniegt pilnīgu fizisko un garīgo briedumu (par cilvēku)
ieurbties Augot ievirzīties (augsnē) - parasti par auga sakni
daaugt Augot kļūt lielākam, augot sasniegt (kāda) lielumu
uzaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt briedumu (par augiem, to daļām, arī dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
uzaugties Augot kļūt lielākam, sasniegt briedumu (par augiem, to daļām, arī dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
izaugt Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties
izaugties Augot kļūt lielākam, sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izveidoties, attīstīties
pāraugt Augot pārsniegt (kādu, retāk ko) garumā (par cilvēku)
pāraugt Augot pārsniegt (tuvu augošu augu) garumā, parasti, nomācot, traucējot (tā) attīstību
pāraugt Augot pārsniegt vēlamo gatavības, pilnbrieduma pakāpi, kļūt nekvalitatīvam, nederīgam izmantošanai, arī neizskatīgam (par augiem)
pieaugties Augot sasniegt pilngadību; augot sasniegt zināmu lieluma vai brieduma pakāpi
paaugt Augot sasniegt pilnīgu briedumu (par cilvēku); izaugt
dzīt Augot veidot (asnus, stiebrus, vasas)
urbties Augot virzīties (piemēram, augsnē, cauri kam) - parasti par auga sakni, asnu
pārbriest Augot, attīstoties pārsniegt attiecīgajā mūža posmā parasto fiziskās attīstības brieduma pakāpi (par cilvēku)
sabriest Augot, attīstoties sasniegt briedumu, kļūt apjomīgākam (par augiem, to daļām); piebriest
nobriest Augot, attīstoties sasniegt noteiktu gatavības, kvalitātes pakāpi (par augiem, to daļām)
ēršķēzis Augs, kam ir asas lapu pielapes vai vasas pārveidnes; dzelksnis
nitrofīts Augs, kas labi aug un attīstās ar slāpekli bagātā augsnē
kalcifobs Augs, kas slikti aug vai iet bojā kalcija sāļiem bagātās augsnēs; tā attīstībai nepieciešama skāba vai neitrāla augsnes reakcija
oligotrofs Augs, kas var augt ar barības vielām nabadzīgās augsnēs
augsna Augsne
irdnājs Augsne
spalvaina zeme augsne ar dažāda veida zemi vai zemes slāņiem blakus
kurmjala Augsnē izveidots kurmja alai līdzīgs kanāls (drenāžai)
rine Augsnē izveidots padziļinājums sēklas ierušināšanai
reliktaugsne Augsne, kas ir saglabājusi īpašības no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta un neatbilst tagadējiem fiziski ģeogrāfiskiem vai saimnieciskās izmantošanas apstākļiem
pagrants Augsne, kas mazliet satur granti
pamāls Augsne, kas mazliet satur mālu
smalkzeme Augsne, kas sastāv no sīkām daļiņām
plienājs Augsne, kas satur blīvu dolomītu, merģeli
zvingža augsne, kas satur granti
glejaugsne Augsne, kas veidojas uz ķīmiski bagātiem cilmiežiem seklu, cietu gruntsūdeņu ietekmē zem zālājiem, lapkoku un jauktajiem mežiem
kūdraugsne Augsne, kas veidojusies purvainā vietā
solončaks Augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu
purvaugsne Augsne, kurai ilgstošā mitruma iedarbībā humusa vietā radies kūdras horizonts
skeletaugsne Augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piemēram, akmeņi, oļi, grants); skeletainā augsne
struktūraugsne Augsne, kuras sīkās daļiņas spēj saķept dažāda lieluma graudos
soloncs Augsne, kuras virskārtā ir sāls garoza un kas veidojusies necaurskalojoša ūdens režīma apstākļos, notiekot intensīvai iztvaikošanai
irdne Augsne, zeme; augsnes, zemes irdenā virskārta
piesārņota vieta augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kas satur piesārņojošas vielas
potenciāli piesārņota vieta augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kuri, pēc nepārbaudītas informācijas, satur vai var saturēt piesārņojošas vielas
apakšaugsne Augsnes apakškārta
apakšgrunts Augsnes apakškārta
zemesdarbs Augsnes apstrādāšana, kopšana
zemes darbs augsnes apstrādāšana, kopšana; [zemesdarbs]{s:2169}
rondalēšana Augsnes apstrāde ar šķīvju kultivatoru
irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar kuru augsni padara irdenāku un iznīcina nezāles
ekstirpācija augsnes apstrādes veids – nevēlamu augu izgriešana ar ekstirpatoru – kultivatoru, kas ar līmeniskiem vai gandrīz līmeniskiem zariem graiza un daļēji drupina augsni, nogriež augošas nezāles un izrausta nezāļu stīgas
sasāļotās augsnes augsnes ar palielinātu (virs 0,25%) ūdenī viegli šķīstošu minerālsāļu daudzumu
augsnes erozija augsnes auglīgās virskārtas iznīcināšana vēja, ūdens vai nogāžu procesu (nobiru, noslīdeņu, noplūdeņu u. c.) vai cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā
eitrofikācija Augsnes bagātināšanās ar barības vielām un attiecīgajam augsnes tipam netipisku augu sugu ieviešanās
kaļķošana Augsnes bagātināšanas līdzekļu iestrāde augsnē skābuma neitralizēšanai, mikroorganismu dzīvotspējas palielināšanai, augsnes struktūras, ūdenscaurlaidības un mēslojuma efektivitātes uzlabošanai
augsnes kaļķošana augsnes barības vielu šķīduma reakcijas (pH) optimizēšana atbilstoši audzējamās sugas bioloģiskajām īpašībām
milons Augsnes fumigants ar insekticīdām, nematocīdām un herbicīdām īpašībām
trapekss Augsnes fumigants ar nematocīdām, insekticīdām, fungicīdām un herbicīdām īpašībām
kankoļi Augsnes gabali, kukuržņi
ģipšošana Augsnes ģipšošana - ģipša iestrāde sāļainās augsnēs liekās sārmainības novēršanai
augsnes analīze augsnes īpašību un sastāva noskaidrošana augsnes izpētes, vērtēšanas un kartēšanas nolūkos
dziļirdināšana Augsnes irdināšana no 15 līdz 20 centimetriem dziļi
kaplēšana Augsnes irdināšana un nezāļu nociršana ar kapli
diskecēšas augsnes irdināšanas darba rīks ar diskveida nažiem sakņu iznīcināšanai
kurmja rakums augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes
minerālzeme Augsnes maztrūdainā apakškārta
siderācija Augsnes mēslošana ar augu zaļo masu, izaudzējot tos līdz noteiktai fāzei un iestrādājot augsnē; zaļmēslošana
minerālzeme Augsnes minerālā daļa, kurā ietilpst augsnes primārie un sekundārie minerāli un viņu sadēdēšanas un pārveidošanās produkti
augsnes iekšējā mitrināšana augsnes mitrināšana, kurā ūdeni augsnē ievada pa perforētiem 30-50 cm dziļi iebūvētiem cauruļvadiem un tā samitrinās galvenokārt kapilārā veidā
augsnes nogurums augsnes nespēja ilgstoši saglabāt ražīgumu vienai kultūrai
agrotehniskā erozija augsnes nonese pa nogāzi apstrādes procesā
vējerozija Augsnes nopūšana, aizpūšana
frēzēšana Augsnes pamatapstrāde un pirmssējas apstrāde ar augsnes frēzi, veidojot vienmērīgi sastrādātu sīkdrupatainu un izlīdzinātu augsnes virskārtas struktūru
aršana Augsnes pamatapstrāde, kurā apvērš, drupina, irdina un vēdina augsnes apstrādājamo slāni, samazina augsnes blīvumu, palielina porainību, iestrādā mēslojumu un augu atliekas
lāpstošanas mašīna augsnes pamatapstrādes mašīna; darbīgās daļas ir racējmezgli ar lāpstām – katrā racējmezglā ir trīs lāpstas, kas cita pret citu novietotas 120° leņķī; katra lāpsta atgriež augsnes šķēli, paceļ uz augšu un pagriež ar virspusi uz leju
plantāžaršana Augsnes pamatapstrādes process, augsni apvēršot 60-100 cm dziļumā pirms augļu dārzu un vīnogulāju ierīkošanas
arkls Augsnes pamatapstrādes rīks (ar kuru apvērš un drupina arumsloksni, iestrādājot augsnē augu atliekas, mēslojumu)
augsnes monolīts augsnes profila paraugs, kurā ietverti vairāki vai visi augsnes ģenētiskie horizonti ar netraucētu dabisko uzbūvi
edafiskie faktori augsnes radīti ekoloģiskie apstākļi, kas ietekmē ekosistēmas struktūru un darbību
augsnes apstrāde kokaudzētavā augsnes sagatavošana stādmateriāla izaudzēšanai kokaudzētavās; tās uzdevums ir uzlabot augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, optimizējot augsnes gaisa, mitruma un siltuma režīmu, aktivizējot mikroorganismu darbību, veicinot organisko vielu mineralizēšanos
rizosfēra Augsnes slānis, kurš apņem katru auga sakni un kurā attīstās mikroorganismi
arumsloksne Augsnes sloksne, ko atgriež arkla lemesis, šķīvis
augsnes auglība augsnes spēja nodrošināt augiem nepieciešamos augšanas apstākļus - faktoru kopums, kas atkarīgs no dažādām augsnes īpašībām
agrofons Augsnes stāvoklis, kas nosaka tādu vai citādu ražu
sakārta Augsnes struktūra, kam raksturīgas pikas, graudi ar diametru aptuveni līdz diviem centimetriem
solods Augsnes tips, kas veidojas caurskalojoties (atsāļojoties) solonciem; nelielās platībās izplatīts mērenās joslas mežastepju, stepju un pustuksnešu zonās
humuss augsnes trūdvielas jeb augsnes organiskā daļa, kas rodas gk. sēņu un mikroorganismu ietekmē pārveidojoties augu un dzīvnieku atmirušajām daļām
ūdenskapacitāte Augsnes ūdens uzņēmība, no kā atkarīgs augsnes mitrums bezlietus laikā; visbiežāk 100kg sausas zemes spēj aizturēt ap 25 kg ūdens
aktīvais slānis augsnes vai ūdens slānis, kura siltuma stāvokli nosaka Saules radiācijas procesi un siltuma apmaiņa un atmosfēru
augsnes jaunveidojumi augsnes veidošanās procesā radušās vielas, kas atšķiras no augsnes horizontiem krāsas un ķīmiskā sastāva ziņā
velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals
aramkārta Augsnes virsējais, apstrādājamais slānis
virsūklis Augsnes virskārta, velēna, sazēlums purvā, pļavā
lobītājs augsnes virskārtas apstrādes rīks, ar ko apstrādā (loba) augsni 6–14 cm dziļumā pēc graudaugu novākšanas; apstrādā arī papuves un viengadīgos zālājus
kultivators Augsnes virskārtas apstrādes rīks, ar kuru augsni irdina, drupina, jauc
lobīšana augsnes virskārtas sekla apstrāde ar šķīvju un lemešu lobītājiem, lai izprovocētu nezāļu seklu dīgšanu, kā arī iestrādātu pēcpļaujas atliekas un mēslojumu
šļūkšana Augsnes virspusēja apstrāde ar šļūci
kultivēšana Augsnes virspusēja apstrāde, kurā ietilpst augsnes irdināšana, drupināšana, cilu un nezāļu iznīcināšana; lieto kultivatorus, arī atsperu un šķīvju ecēšas
ecēšana Augsnes virspusējas (3-12 cm dziļas) apstrādes un kultūraugu kopšanas paņēmiens
šķīvošana augsnes virspusējas (4–10 cm dziļas) apstrādes paņēmiens, ko izdara ar šķīvju lobītājiem, šķīvju ecēšām
pedoloģija Augsnes zinātne
augsnes morfoloģija augsnes zinātnes nozare, kurā pēta augsnes ārējās, tieši laukā konstatējamās pazīmes - augsnes slāņu biezumu
augšņu ģeogrāfija augsnes zinātnes nozare, kurā pēta augsnes segas ģeogrāfiskā sadalījuma likumsakarības
apraktās augsnes augsnes, kas atrodas dažādos nogulumu slāņos; tas norada uz pārtraukumiem nogulumu uzkrāšanās procesā
arīdās augsnes augsnes, kas veidojas arīda klimata apstākļos
reguri Augsnes, kas veidojas tropiskajā klimatā ar mainīgu mitruma daudzumu; raksturīga tumši pelēka vai pelēka krāsa, maz humusa, neitrāla vai sārmaina reakcija
zemā purva kūdraugsnes augsnes, kas veidojas zemākās reljefa vietās, kur saplūst ar minerāliem bagāti ūdeņi, sastopamas gk. starppauguru ieplakās, kā arī slikti drenētos līdzenumos
podzolētās glejaugsnes augsnes, kas veidojas, kad mitruma sastrēguma apstākļos pārpurvojas podzolaugsne un podzolēšanās procesam pievienojas glejošanās process
noskalotās augsnes augsnes, kurām pa nogāzēm tekošie ūdeņi pilnīgi vai daļēji nonesuši virsējos horizontus
zeme Augsnes, smilšu u. tml. daļiņas, to kopums
piesārņojoša darbība augsnes, zemes dzīļu, ūdens, gaisa, iekārtu vai ēku un citu stacionāru objektu izmantošana, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, kā arī darbība, kas tiek veikta piesārņotā vietā un var izraisīt piesārņojuma izplatīšanos
augsnes apakšējā mitrināšana (subirigācija) augsni mitrina, apūdeņojamā platībā uz laiku paceļot gruntsūdens līmeni
pfalcgrāfs Augsta amatpersona (gk. tiesnesis) franku un vācu karaļu galmā
Lielais purvs augstais purvs Jēkabpils novada ziemeļu daļā, sarp Mārsnas un Odzes upi, platība — 899 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2,1 m, lielākais dziļums — 6,6 m
virsotne Augstākā (kādas darbības, rīcības, norises, arī parādības) pakāpe, izpausme, arī sasniegums
vahmistrs Augstākā apakšvirsnieku jeb instruktoru dienesta pakāpe cariskās Krievijas kavalērijā; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
admirālis augstākā dienesta pakāpe kara flotē; virsnieks ar šādu dienesta pakāpi
Rādža joga augstākā jogas forma, kas spējot radīt ar sajūtām nesaistītu uztveri un ļaujot sasniegt tiešu Dievišķās realitātes uztveri
augstākā karaskola augstākā militārā mācību iestāde Latvijā, kas 1924.-1940. g. sagatavoja augstākos virsniekus Latvijas armijai
hēlieja Augstākā tiesa Senajās Atēnās, ko 6. gs. p. m. ē. ieviesa Solons, sastāvēja no 6000 Atēnu pilsoņu, kas ārkārtējos gadījumos visi veidoja vienotu tiesu, vienkāršākās lietās piedalījās 201, 401, 501, bet sevišķi svarīgās krimināllietās 1001, 1501 vai 2001 tiesnesis
Lielais Ararats augstākā virsotne Armēnijas kalnienē, augstums - 5165 m, tajā ir mūžīgais sniegs un \~30 nelielu šļūdoņu
Tūbkals Augstākā virsotne Atlasa kalnu sistēmā ("Jebel Toubkal"), Augstā Atlasa rietumu daļā, Marokā, nogāzēs akmens ozoli, virsāji, virsotni klāj sniegs
Marmolada Augstākā virsotne Dolomītalpos, Itālijā, augstums - 3342 m, virs 2700 m vjl. - mūžīgais sniegs, šļūdoņi
Vildšpice Augstākā virsotne Ectāles Alpos ("Wildspitze"), Austrijas dienvidrietumos, augstums - 3774 m, vairāki nelieli šļūdoņi, sniega līnija - 2900-3000 m vjl.
Istiklols Augstākā virsotne Jazgulemas grēdā, Rietumpamirā, Tadžikistānā, augstums - 6940 m, sniegs un ledāji, nogāzē Grumma-Gržimailo šļūdonis (garums - 36,7 km)
Blinderhorns Augstākā virsotne Leponntijas Alpos uz Šveices un Itālijas robežas, augstums - 3384 m, virs 2900 m - mūžīgais sniegs
Gungašaņs Augstākā virsotne Sinotibetas kalnos ("Gongga Shan"), Ķīnā, augstums - 7556 m, sniega līnija 5700 m vjl., ledāji, Hailoka šļūdonis (16 km); Minjakangars
Galhepigens Augstākā virsotne Skandināvijas kalnu Jūtunheimena masīvā, Norvēgijas dienvidu daļā, augstums - 2469 m, nogāzēs kalnu tundra, virsotnēs mūžīgais sniegs un šļūdoņi; Galčepigs
Sņežka Augstākā virsotne Sudetos (čehu val. _Snežka_, poļu val. _Šniežka_), Krkonošes kalnos, uz Polijas un Čehijas robežas, augstums - 1602 m, virsotni >7 mēn. gadā klāj sniegs
Padomju Savienības varonis augstākais goda nosaukums PSRS, ko piešķīra no 1934. g. par izciliem sasniegumiem un varoņdarbiem valsts labā, to saņēmuši arī 28 latvieši vai personas, kas dzimušas Latvijā
kalngals Augstākais sasniegums, lielākais kāpinājums (piemēram, mākslā)
kronis Augstākais sasniegums; tas, kas ir pārāks par ko citu
rekords Augstākais tehniskais rezultāts, kas sasniegts kādā sporta veidā oficiālās sacensībās, ievērojot oficiālos sacensību noteikumus
lielmeistars Augstākais tituls, ko piešķir par izciliem sasniegumiem šahā vai dambretē; cilvēks, kam ir piešķirts šāds tituls
Tautas balva augstākais trimdas latviešu apbalvojums, ko no latviešu saziedotajiem līdzekļiem sāka piešķirt 1949. g. par mūža nopelniem, no 1963. g. par izciliem sasniegumiem zinātnē, kultūrā, mākslā, audzināšanā un sabiedriskajā darbībā ik gadu piešķir PBLA
Ičas sopka augstākais un vienīgais darbīgais vulkāns Vidusgrēdā Kamčatkā (Krievijā), augstums — 3621 m, mūžīgais sniegs un ledāji, 3000 m augstumā intensīvi izplūst karsta gāze, daudz sānu virsotņu
luksusa viesnīca augstākās kategorijas viesnīcām piešķirtais īpašais statuss, ko raksturo plašas telpas, liels luksusa numuru un apartamentu skaits, grezns telpu interjers, izsmalcināti ēdināšanas pakalpojumi, orientācija uz maksātspējīgu klientu
virstiesnesis Augstākās tiesas tiesnesis; galvenais (vecākais) tiesnesis
mikropile Augstāko sēklaugu sēklaizmetņa galotnes atvere, pa ko apputeksnēšanās procesā spermiji no dīgļstobra iekļūst sēklaizmetnī
Hānjas augstiene augstiene Igaunijas dienvidaustrumu daļā, augstums - līdz 318 m (Lielais Munameģis - augstākā virsotne Baltijā), pārsvarā morēnu pauguriene, tās turpinājums dienvidu virzienā ir Alūksnes augstiene Latvijā
Viduslatvijas augstienes augstieņu josla Latvijas vidusdaļā (Alūksnes augstiene, Vidzemes Centrālā augstiene)
paramo Augstkalnu (~3500-4500 m vjl.) līdzenumu klimata nosaukums Ekvadorā, samērā nemīlīgs auksts, sauss un vējains, lāgiem ar pērkona un krusas negaisiem un sniega puteņiem
stereotipa matrica augstspiedes oriģinālās iespiedformas kopija ar padziļinātiem ilustrāciju un teksta attēliem, kas iegūta, presējot uz speciāla plastiska materiāla loksnes (kartona, plastmasas)
ēnojums augstspiedes tehnoloģijā – stiprs burtu iespiedums papīrā, no kā loksnes otrā pusē rodas paaugstinājumi; ēnojumu novērš, apstrādājot iespiestās loksnes gludināšanas spiedēs
stieptā koksne augšanas apstākļu ietekmēta lapkoku koksne saliektu zaru un līka vai slīpa stumbra augšdaļā; lielainā lapkoku koksne
Lielie Seiļi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē
Mazie Seiļi Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē
alksnieši Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Alksna" iedzīvotāji
Boltmuiža Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants vietējā izloksnē
Auksteni Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Auksteņi" nosaukums latgaliski
Augšpole Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aukšpole" nosaukuma variants
aužgulānieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aužgulāni" (arī "Aužgulēni") iedzīvotāji
Aužgalīši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aužguļāni" bijušais nosaukums
baraviecieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baravieki" iedzīvotāji
baravicieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baraviki" iedzīvotāji
baravīcieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baravīki" iedzīvotāji
Baravīki Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baraviki" nosaukuma variants
foļvorcieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Foļvorcieši" iedzīvotāji
gančevskieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Gančevski" iedzīvotāji
Gančauski Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Gančevski" nosaukuma variants
Dranciški Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Jukši" bijušais nosaukums
juksieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Jukši" iedzīvotāji
Patmalīši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Patmaļi" nosaukuma variants
paukštieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Paukšti" iedzīvotāji
Riboki Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ribaki" nosaukuma variants
Azara Sarkani Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sterikani" nosaukuma variants latgaliski
Driksniški Augšdaugavas novada Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Dirksnišķi" nosaukuma variants
reilbura Augšējā rājbura (taisnā bura) pilna takelējuma burukuģī; virsbrambura
suprēms Augšējais slieksnis
kūdrainās augsnes augšņu grupa, kas veidojas pārmitros apstākļos un kam virskārtā ir kūdra; klasificē pēc kūdras kārtas biezuma: ja tā ir 30 cm, kūdrainās augsnes sauc par purvainu jeb hidromorfajām augsnēm, ja kūdra plānāka - par slapjaiņu jeb pushidromorfajām augsnēm
palienes augsnes augšņu tips, kas veidojas upju palienēs un deltās, dažkārt arī ezeru lēzenajos krastos; palienes augsnes ir auglīgas, bet tās jāmeliorē; aluviālās augsnes
takiraugsnes Augšņu tips, kas veidojies māla tuksnesī un pustuksnesī, lēzenos reljefa pazeminājumos, gandrīz bez veģetācijas
slieties Augt (parasti taisni, uz augšu) - par augiem, to daļām
zemsedze augu (sūnu, ķērpju, mētru, zālaugu) kopums, kas sedz meža augsni
cistogons augu aizsardzībā lietojams preparāts, ko lieto augsnes kaitēķļu (nematodu) apkarošanai
ornitofilija augu apputeksnēšanās ar putnu starpniecību
hidrofilija augu apputeksnēšanās ar ūdens palīdzību
sklerenhīma augu audi, kas sastāv no biezām, parasti pārkoksnētam, atmirušām šūnām
hidroponika augu audzēšana bez augsnes barības šķīdumos vai augsnes aizstājējos, ko periodiski mitrina ar barības vielu šķīdumu
aeroponika augu audzēšana bez augsnes vai tās aizstājēja, periodiski apsmidzinot ar uzturvielu šķīdumu saknes, kas atrodas slēgtā kamerā
dobe augu audzēšanai sagatavots neliels (parasti paaugstināts); dažādas formas augsnes gabals, kas iezīmēts, piemēram, ar vagām, taciņām
sakne augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus
subungulati augu ēdāju zīdītāju dzīvnieku kārta, attāli nagu dzīvnieku (ungulatu) radi, bet bez īstiem pēdas veida nagiem, kas tiem velvēti un pusmēness veidā, ar seriāli (rindās) novietotiem pēdas saknes kauliem, bez atslēgas kaula; klintsāpši, snuķainie jeb ziloņi un sirenas
biogeocenoze augu grupējums (fitocenoze) līdz ar dzīvnieku valsti (zoocenozi) tajā un attiecīgo zemes virsas daļu ar īpatnējo moikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, augsni un ūdens režīmu, kas kopā veido savstarpēji nosacītu kompleksu
libriforms augu koksnes šķiedras (mehāniskās šūnas), kas to padara stingru
anemofilija augu spēja apputeksnēties ar vēju
micela augu šūnapvalka vissīkākā morfoloģiskā vienība, celulozes molekulu grupējumi, kuru uzbūve un izvietojums šūnapvalkā nodrošina augu (linu, kaņepju) lūksnes šķiedru tehnisko izturību
sklereīdas augu šūnas ar biezām, pārkoksnētām sienām
akmensšūnas augu šūnas ar ļoti biezu, pārkoksnējušos šūnapvalku; sklereīdas
edafons Augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopums, kuru dzīve pilnīgi vai lielākoties noris augsnē; augsnes fauna un flora
pūtelis Augumā mazs un resns cilvēks
paternosters Aukla ar sarindotām pērlēm, zīlēm jeb bumbiņām lūgsnu saskaitīšanai; rožu kronis
sumastivs aukla vai ādas sloksne saku sasiešanai
samestava Aukla, siksna, ar ko, jūdzot zirgu, savelk sakkokus; samestaukla
noauklēt Auklēt kādu (parasti ilgāku) laiku, līdz sasniedz noteiktu vecumu
eldziņš Aukliņa vai siksniņa, ar ko pātagas auklu piestiprina pie kāta
purga Auksta sniega vētra Sibīrijas austrumu piekrastē
motora iesildīšana auksta spēkratu motora darbināšana brīvgaitā un/vai ar niecīgu slodzi, lai sasniegtu transporta darba sākšanai nepieciešamo temperatūru motora dzeses un eļļošanas sistēmās; iesildīšana veicina normālu motora ekspluatāciju un ilgmūžību, bet neiesildīta motora slogošana - tā straujāku dilšanu
steks Aukstais (parasti policijas, milicijas) ierocis - paresna, neliela gumijas nūja
hopeļpopelis Aukstais dzēriens, kas satur ar cukuru un garšvielām sakultu olas dzeltenumu un tiek pasniegts punša glāzēs ar maziem ledus gabaliņiem
kastete Aukstais ierocis - uz pirkstiem uzmaucama caurumota metāla plāksne dūres sitiena pastiprināšanai
kortiks Aukstais ierocis (ar īsu, slīpētu asmeni un nelielu rokturi), ko pie parādes tērpa nēsā kara flotes un aviācijas virsnieki, admirāļi, ģenerāļi
palašs Aukstais ierocis ar garu, taisnu asmeni, kuru ieliek makstī
izvilkšana Aukstās lokšņu štancēšanas operācija, kurā loksnesveida sagataves pārvērš dobās detaļās vai maina izvilkta pusfabrikāta diametru un/vai sieniņu biezumu
Augstiņa Auksteņa - Līksnas labā krasta pieteka
Austriņa ezers Austriņezers, aizaudzis ezers Mārsnēnu pagastā
Radziņu ezers Austriņezers, ezers Mārsnēnu pagastā
Radziņezers Austriņezers, ezers Mārsnēnu pagastā
Radziņš Austriņezers, ezers Mārsnēnu pagastā
švarma Austrumnieku (ēģiptiešu) virtuves ēdiens: plānās strēmelītēs sagriezta un sacepta gaļa, kas sajaukta ar ceptiem sīpoliem un tomātiem; maisījumu pasniedz maizes kabatiņās; kebabs
Vidussibīrija Austrumsibīrijas rietumu daļa no Jeņisejas rietumos līdz Verhojanskas grēdājam austrumos, no Ziemeļu Ledus okeāna salām (Severnaja Zemļa) ziemeļos līdz Dienvidsibīrijas kalnājam dienvidos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļa
radimiči Austrumslāvu ciltis, kas 9.-10. gs. dzīvoja Dņepras un Desnas upes apvidū; nodarbojās ar zemkopību un amatniecību; pēdējās liecības ap 1169. g.
zlidņas Austrumslāvu mitoloģijā - ļaunie gari, mazas būtnes, kuras iemitinās aizkrāsnē, ir neredzamas un mājā nes nelaimi
iridodiagnostika Austrumu medicīnas metode - organisma patoloģisko stāvokļu noteikšana pēc acs varavīksnenes izmaiņām
stiharijs Austrumu pareizticīgās baznīcas lasītāja liturģiskais tērps - garš taisns uzvalks tunikas veidā, platām piedurknēm, liturģiskās krāsās, rotāts izšuvumiem
mēnajs Austrumu pareizticīgās baznīcas liturģiska rokasgrāmata, kas satur pa mēnešiem un dienām sakārtotas liturģiskas dziesmas, lasījumus, lūgsnas u. c. norādījumus nekustīgiem baznīcas svētkiem un svēto piemiņas dienām
Helleborus orientalis austrumu sniegroze
tarma Austrumu zemēs pie dzīvojamās mājas taisnstūra laukums, pagalms, dārzs u. tml., ko ierobežo kolonāde
gonkotājs autobraucējs, kas bieži pārsniedz atļauto ātrumu; sacīkšu braucējs
radiālriepas Automašīnas riepas, kurās korda kārtas veido taisnu leņķi pret protektora skrejceliņu; radiālās riepas
telefona automātiskais atbildētājs automātiska ierīce, ko pieslēdz pie telefona līnijas ziņojuma pieņemšanai abonenta prombūtnes laikā vai automatizēto uzziņu sniegšanai
sanitārais automobilis automobilis, kas aprīkots ar medicīniskās palīdzības sniegšanas iekārtām
Brčko apgabals autonoms apgabals Bosnijas un Hercegovinas federālās valdības tiešā pakļautībā, platība — 493 kvadrātkilometri, 78860 iedzīvotāju (2006. g.)
prospekts Autora izstrādāts (topoša darba, parasti grāmatas) detalizēts plānojums, ko iesniedz izdevniecībā
informācija par tiesību pārvaldījumu autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja sniegta informācija, kas identificē autortiesību vai blakustiesību subjektu, kā arī datu bāzes veidotāju un objektu, informācija par autortiesību vai blakustiesību objekta, kā arī datu bāzes izmantošanas noteikumiem, kā arī jebkuri skaitļi vai kodi, kas ietver šādu informāciju
ksantisms Autosomāli recesīvi pārmantota okulokutānā albīnisma forma, sastopama melnās rases pārstāvjiem, raksturīga sarkana vai sarkanbrūna ādas un matu krāsa un mazliet caurspīdīga varavīksnene; fotofobija un nistagms ir izteikti mēreni, redzes asums normāls vai gandrīz normāls
autotriāls Autosporta veids ar speciāli sagatavotu auto šķēršļu joslu pārvarēšanai, visbiežāk 4x4 džipiem, kravas automobiļiem vai speciāli būvētiem auto, svarīgākais šeit ir vispār sasniegt finišu
piekodinājums Autotipiju kodinājumā pirmais īsais kodinājums, pēc kura kodinātājs regulē un labo pēc oriģināla kodināmo plāksni
priekškodinājums Autotipiju kodinājumā pirmais īsais kodinājums, pēc kura kodinātājs regulē un labo pēc oriģināla kodināmo plāksni; piekodinājums
autobāze autotransporta uzņēmums vai aģentūra (autosaimniecība), kas organizē un veic kravas un pasažieru pārvadājumus, iznomā automobiļus un sniedz citus transporta pakalpojumus
motoviesnīca Autotūristu uzņemšanas un apkalpošanas viesnīca, kur autoviesnīcas pakalpojumi apvienoti ar viesnīcai raksturīgo komfortu un apkalpošanas līmeni
zobs Aužamā šķieta daļa - šķieta rāmja malās iestiprināta (metāla, koka) plāksnīte
šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa - taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas
lendārts Avangardisma virziens ASV un Rietumeiropas mākslā, kas radies 20. gs. 60. gados; tā pamatā ir dažādu arhitektūras objektu (vaļņi, grāvji, pakalni, bedres) un to ansambļu veidošana brīvā dabā (parasti tuksnešainās, cilvēku atstātās vietās), izmantojot dažādas struktūras zemi, akmeņus
bundahišna Avestas papildinājumu grāmata, kurā sīki izklāstīta zoroastrisma metafizika un eshatoloģija, kā arī pareģota glābēja Saošjanta ierašanās, kuru dzemdēšot jaunava un kurš būšot Zaratustras iemiesojums, kas pasaulē nodibināšot taisnības valsti
planēšana Aviācijas lidaparāta vienmērīga kustība pa slīpu taisnlīnijas trajektoriju
kombinētais dzinējs aviodzinējs, kurā, lai iegūtu optimālus raksturlielumus lidojumā, apvienoti dažādu dzinēju darbības principi; piemēram, turboreaktīvais dzinējs un taisnteces reaktīvais dzinējs, kas dod iespēju lidot ar mazu un hiperskaņas ātrumu
avoksnējs Avoksnājs
avoksniens Avoksnājs
avotiene Avoksnājs
avotiens Avoksnājs
slāpsnas zeme avoksnēja, slapja zeme
philonotis Avoksnes
Saltavots Avots Siguldas novada Siguldas pagastā, iztek Lorupes ielejas stāvajā labajā krastā, ūdens uzkrājas baseiniņā aiz akmeņu barjeras un lejāk, noplūstot Lorupē izveidotajā ūdenskrātuvē, veido sazarotu krāci, debits 2000 kubikmetru diennaktī, ūdens temperatūra arī vasarā nepārsniedz 5 Celsija grādus
šifers Azbesta (1 daļa) un portlandcementa (6-8 daļas) maisījums, ko sajauc un žāvē uz īpaša auduma veido noteikta biezuma plāksnēs un saspiež zem 300 atmosfērām
eternīts Azbestcementa seguma plāksnes
karadagi Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa Irānas ziemeļrietumos, Karadaga plakankalnē, pusnomadi
babuvisms Babefa mācība (komunistiskās kustības paveids 1795.-1797. g. Francijā), ka taisnīga sabiedrība nodibināma sazvērestības ceļā, sagrābjot valsts varu un ar tās palīdzību bez tautas politiskas līdzdalības radot jaunu iekārtu
vaļīt Bagātīgi krist (par sniegu)
drēbt Bagātīgi snigt, arī līt
amonificēt Bagātināt augsni ar amonjaku
čeharhaftlengi Bahtiaru cilšu grupa Irānas dienvidrietumos, tās daļa, kas gk. ir pusnomadi un nomadi
nedrīkstēt ne elpot baidīties sacelt troksni vai kādu iztraucēt
čuka Bakstāmais koks (ar ko krāsnī ogles apjaukt)
atčokāt Bakstot, rakņājot atbrīvot (piemēram, no nosēdumiem, nogulsnēm)
atčukāt Bakstot, rakņājot atbrīvot (piemēram, no nosēdumiem, nogulsnēm); atčokāt
nitragīns bakteriāls augsnes mēslojums, kas satur gumiņbaktērijas, kuras saista atmosfēras slāpekli un uzkrāj to
AMB Bakteriāls mēslošanas līdzeklis (autohonā mikroflora B), kas satur dažādas augsnē brīvi dzīvojošas baktērijas, pagatavo no kūdras, kurā iesēj un savairo autohono mikrofloru B
azotobakterīns Bakteriāls mēslošanas līdzeklis, ko lieto gk. organiskām vielām bagātās augsnēs audzējamu dārzeņu sēklu apstrādei
ārstnieciskais plāksteris baktericīds plāksteris ar zāļu devu; lipīga plastmasas, papīra vai cita materiāla loksnīte ar ārīgi lietojamiem medikamentiem (piem., nitroglicerīnu, hormoniem, sinepēm, pipariem)
azotobakters Baktērija, kas spēj saistīt gaisa slāpekli; tas bagātina augsni ar slāpekļa savienojumiem
rotors Baktērijas struktūra, kas kustina tās viciņu; izmantojot protonus par enerģijas avotu viciņas rotācija var sasniegt 17000 apgriezienu minūtē
halobaktērija baktēriju dzimta ("Halobacteriaceae"), dzīvo sāļūdenī, solončaku augsnēs, attīstās sālījumos, sālītās zivīs, sālītā gaļā
mikromonosporas Baktēriju ģints, grampozitīvi, sporas veidojoši, aerobiski organismi, kuri veido zarotu micēliju; atrodamas augsnē un ūdenī; no dažu sugu pārstāvjiem iegūst aminoglikozīdu grupas antibiotiskās vielas
miksobaktērijas baktēriju rinda ("Myxobacteriales"), lokanas vienšūnas baktērijas, kas izdala gļotas un ir sastopamas augsnē, kūtsmēslos, ezeru dūņās u. tml.; noārda olbaltumvielas u. c. organiskos savienojumus
zošpēdas Balandaugu dzimtas ģints, bietēm līdzīgi augi, bet sakne nav resna un pats augs kails, bieži kā ar miltiem apsarmots, vai ar spilvītēm
sālenes Balandaugu dzimtas ģints, nevienādi piecdaļīgu apziedni, divām garām drīksnām, asām lapām, ar dzeloni galotnē
balanss Balansa stūre - peldlīdzekļa korpusam nepieguloša stūre, kuras ass iet stūres lāpstai (plāksnei) pa vidu
balsaskoks Balsa - kapoku dzimtas suga ("Ochroma lagopus"), ātri augošs tropu koks, ļoti viegla koksne, ko lieto kanoe laivu, lidmašīnu būvē u. c.
balgans Balsnējs
pabalgans Balsnējs
balss nesīgums balss īpašība būt labi dzirdamai (troksnī, lielā attālumā u. tml.)
šūpuļsols Balstam pārlikta vai tam kustīgi piestiprināta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos)
stute Balsts 1(1); balstkoks; resna, strupa rīkste
levoglikozāns balta kristāliska viela ar saldenu garšu, šķīst ūdenī, daļēji šķīst spirtā, ēterī, hloroformā, benzolā, to satur koksnes pirolīzes produkti
Symphoricarpos albus baltā sniegoga
kampars Balta, gaistoša kristāliska viela ar īpatnēju smaržu un garšu, ko iegūst pārtvaicējot kamparkoka lapas un koksni
Alnus incana baltalksnis
baltelksnis Baltalksnis
baltmizis Baltalksnis
baltalksis Baltalksnis - bērzu dzimtas ātraudzīgs krūms vai koks ("Alnus incana") ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs
baltmeža alksnis baltalksnis ("Alnus incana")
baltmežs Baltalksnis ("Alnus incana")
čārpa Baltās smilts augsne
Eiropas baltegle baltegļu suga ("Abies alba"), raksturīgas ķemmveida skujas, Kurzemē ssniedz 36 m augstumu
baltiešu humanitārā asociācija baltiešu bēgļu organizācija, dibināta 1945. g. Zviedrijā ar Starptautiskā Sarkanā Krusta u. c. humanitāro organizāciju atbalstu, darbojās 4. gadu 2. pusē Zviedrijā, Vācijā u. c. Eiropas valstīs, aizstāvēja Baltijas bēgļu tiesības, sniedza viņiem materiālu atbalstu
Akmensrags Baltijas jūras krasta izliekums ar rādiusu \~3 km, zemesrags Pāvilostas novada Sakas pagastā 10 km uz dienvidiem no Pāvilostas, krasta augstums tajā sasniedz 4 m; Akmeņrags
Dzirnavupīte Baltiņupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 10 km
brūnganais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora fusca"), pirmoreiz konstatēts 1971. g. Klāņu purva liegumā un 1985. g. Slīteres rezervātā, Latvijā tas sasniedz areāla austrumu robežu, tam ir ložņājošs saknenis, no kura izaug 6-30 cm augsti, tievi stublāji un veido irdenu ceru, Latvijā aizsargājams
betanaftols Balts pulveris vai kristāliskas plāksnītes, šķīst spirtā, iegūst no naftalīna
leucīts Balts vai bezkrāsains minerāls, kristalizējas šķietami kubiskas singonijas kristālos, kas sastāv no atsevišķām tetragonālās singonijas plāksnītēm; leicīts
signālvairogs Balts vairogs, kas burāšanas sacensību laikā novietots uz tiesnešu kuģa perpendikulāri pret starta līniju; uz tā fona parāda signālus (piemēram, atsaukto jahtu numurus)
Juhnovas kultūra baltu kultūra (1. gt. p. m. ē.) Desnas bas. (Ukrainā); nelieli pilskalni upju krastos, virszemes mājokļi; mirušie sadedzināti; lopk., zemk., zveja; bijuši kontakti ar skitiem
balsnums Baltums, balsnējums
Stērlinga balva balva ("Stirling Award"), ko Karaliskais Britu arhitektūras institūts piešķir par gada labāko sniegumu Lielbritānijas arhitektūrā, prestižākais apbalvojums Lielbritānijā arhitektūras jomā
Salivena balva balva, ko ASV Amatieru sporta savienība katru gadu pasniedz labākajam ASV amatieru sportistam, kopš 1930. gada
Pulicera prēmija balva, ko katru gadu (kopš 1917. g.) maijā Amerikas Savienotajās Valstīs pasniedz par sasniegumiem žurnālistikā, literatūrā, mūzikā un citās - kopskaitā 30 - jomās
Cierpīne Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Cērpene" nosaukums vietējā izloksnē
Brīdīši Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Briedīši" nosaukums vietējā izloksnē
Celmenīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Celmenieki" nosaukums vietējā izloksnē
Druvenīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Druvenieki" nosaukums vietējā izloksnē
Ežusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Ežusala" nosaukums vietējā izloksnē
Gūbusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Gobusala" nosaukums vietējā izloksnē
Grīvgols Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Grīvgals" nosaukums vietējā izloksnē
Joņusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņusala" nosaukums vietējā izloksnē
Līdumnīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" nosaukums vietējā izloksnē
Oļgina Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Oļģina" nosaukums vietējā izloksnē
Palnupe Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Pelnupe" nosaukums vietējā izloksnē
Puordari Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Pordari" nosaukums vietējā izloksnē
Rūbežnīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukums vietējā izloksnē
Silacīms Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Silaciems" nosaukums vietējā izloksnē
Steķentova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Steķintava" nosaukums vietējā izloksnē
Stirnusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Stirnusala" nosaukums vietējā izloksnē
Trūpiņi Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tropiņi" nosaukums vietējā izloksnē
Aiztiļte Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Aiztilte" nosaukums vietējā izloksnē
Garīsili Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Gariesili" vietējā izloksnē
Ļesņicova Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Lesnicova" nosaukuma variants
Palnupe Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pelnupe" nosaukums vietējā izloksnē
Piļsnīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pilsnieki" nosaukuma variants
Piļsninīki Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Pilsnieki" nosaukuma variants
Akmiņsola Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņsala" nosaukums vietējā izloksnē
Avīški Balvu novada Lazdulejas pagasta apdzīvotās vietas "Avikši" nosaukums vietējā izloksnē
daugasnieši Balvu novada Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Daugasne" iedzīvotāji
Jouji Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Jauji" nosaukums vietējā izloksnē
aizezerieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizezere" iedzīvotāji
annasbirzieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Annasbirze" ("Annasbirzs") iedzīvotāji
Annasbirze Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Annasbirzs" nosaukuma variants
Ašusyls Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ašusils" nosaukums latgaliski
Dampadrova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Dampadruva" nosaukuma variants
dampjadruvieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Dampjadruva" iedzīvotāji
derdzinieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Derdziņi" iedzīvotāji
Derdzini Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Derdziņi" nosaukuma variants
Dubudegsnis Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Dubudeksnis" nosaukuma variants
Perdinava Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" bijušais nosaukums
egļkalnieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" iedzīvotāji
egļukalnieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" iedzīvotāji
Egļukolns Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" nosaukuma variants
kupravieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" iedzīvotāji
Vackuprava Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" nosaukuma variants
Vackuprova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" nosaukuma variants
Lauzi Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Lauzas" nosaukuma variants
Louzi Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Lauzas" nosaukuma variants
Makšinavas Strauti Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinava Strauti" nosaukuma variants
Makšinovas Strauti Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas “Makšinava Strauti” nosaukuma variants
Makšinova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinava" nosaukuma variants
makšinavieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinova" iedzīvotāji
makšinovieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinova" iedzīvotāji
Mežareja Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežārija" nosaukuma variants
Mežarija Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežārija" nosaukuma variants
Mīzaji Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Miezāji" nosaukuma variants
Pakalnīši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieši" nosaukuma variants
Pakaļnīši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieši" nosaukums latgaliski
Pokuļova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pokuļeva" nosaukuma variants
Smiltine Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltene" nosaukuma variants
Smiļtine Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltene" nosaukums latgaliski
sprodzieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sprogas" iedzīvotāji
Sprūgas Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sprogas" nosaukuma variants
vīksnieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vīksna" iedzīvotāji
Viksna Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vīksna" nosaukuma variants
bandži Bandži lēkšana - ekstrāmais sporta veids, lēkšana no liela augstuma, kad lēcējs karājas gumijas virvē, kura sniedzas nelielā augstumā virs zemes vai ūdens virsmas
avalkreditors Banka, kas izsniedz avalkredītu
kredītbanka Banka, kas izsniedz kredītus
bankomātkarte Bankas izsniegta plastikāta karte, ko lieto kā atslēgu dažādu finanšu operāciju veikšanai ar bankas automāta starpniecību
naudas akreditīvi bankas izsniegtās kredītvēstules personām, kas iemaksājušas noteiktu summu, lai norādītajā laika posmā varētu saņemt naudu citā bankā vai valstī
kredītkonts Bankas konts, kuru banka atver katram aizņēmējam un kurā tiek parādītas izsniegto aizdevumu, kā arī atmaksātās summas
korespondenti-loro Bankas rēķina veids, kontokorentu norēķinu gadījumā, ko atver uzdevuma devējam un kas sniedz pārskatu par rīkojumu izpildīšanu
virsrezerves Banku rezerves, kas pārsniedz likumā paredzēto apjomu - obligātās banku rezerves
tumbleris Bāra glāze (tā var būt dažāda lieluma): taisna, zema glāze bez kājiņas vai līdzīgas formas mazāka glāze (viskija glāze)
vulkāngrava Barankoss - sniega un šļūdoņa kušanas ūdeņu izgrauzta dziļa grava vulkāna konusa nogāzē
epimēdija Bārbeļu dzimtas ģints ("Epimedium"), mūžzaļi, dekoratīvi augi, kam nepieciešama noēnota vieta aizvējā un skāba augsne
mahonija Bārbeļu dzimtas ģints ("Mahonia"), mūžzaļš krūms vai neliels koks ar ādainām, plūksnainām, dzeloņainām lapām, dzelteniem ziediem, zilgansārtām ogām, gk. aug Ziemeļamerikā un Āzijā, \~ 100 sugu, Latvijā kā dekoratīvs augs tiek audzēta 1 suga
NEF Barības līdzekļa barotājvērtības un dzīvniekam nepieciešamās enerģijas rādītājs, ko izsaka pēc produktīvā efekta - tauku nogulsnēšanās pieauguša dzīvnieka organismā
balastviela Barības sausnas grūti sagremojamā vai nesagremojamā daļa, kas paliek gremošanas traktā, līdz izdalās no organisma ekskrementu veidā
koppelni Barības sausnas neorganiskā daļa, kas paliek pēc barības līdzekļa pārpelnošanas (raksturo minerālelementu daudzumu barībā); pelnvielas
šonerbarka Barka ar vienu vaļēju steņģi (taisno buru)
viloma Bārkstains audzējs, kas lokalizējas gk. taisnajā zarnā
barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis
Rūrānu pilskalns Batarejas kalns Ilūksnes novada Pilskalnes pagastā
īstā mājassēne bazīdijsēne ("Serpula lacrymans"), kas izraisa koksnes kubisko brūno trupi
mājas sēnes bazīdijsēnes, kas noārda konstrukciju koksni, ieviešas pilsētu un lauku mājās, saimniecības ēkās, noliktavās, siltumnīcās, kultūrvēsturiskās celtnēs - pilīs, muzejos, baznīcās
tulasnella Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Tulasnellales")
tulasnellaceae Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases tulasnellu rindas dzimta
himēnijsēnes bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Hymenomycetes"), gk. saprofīti, kas attīstās uz zemes, meža trūdu kārtā, uz koksnes, 2 apakšklases, 5000 sugu, Latvijā konstatēts >240 ģinšu, \~990 sugu; himēnija sēnes
pagrabsēne bazīdijsēņu nodalījuma sēņu ģints ("Coniophora"), kas aug uz skuju koku koksnes
cepurīšu sēnes bazīdiju sēņu rindas morfoloģiska grupa ("Agaricales"), kurā iekļauto sēņu augļķermeņiem ir cepurīte un kātiņš, kā arī mīksta, gaļīga (nevis sīksta, koksnaina) konsistence, 8 rindas un 17 dzimtas; galvenās ir beku, bērzlapju un lapiņsēņu dzimtas, to augļķermeņi diezgan lieli, gaļīgi, ātri sapūst
dispenss Baznīcas amatpersonas sniegta atļauja veikt kādu citā gadījumā kanoniski nepieļaujamu darbību vai arī atbrīvojums no vainas par kāda likuma pārkāpumu
Putnusola Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Putnu sala" nosaukums vietējā izloksnē
kulda Bedre rijas krāsns priekšā
petriņa bedre rijas krāsns priekšā, kur rijkuris stāv, vai velve kurā dedzināja sveķainu malku piedarba apgaismošanai
anesehi Beduīnu cilts Arābijas Z daļas stepēs un tuksnešos
aizbūšķēt bēgot, aizskrienot radīt klusinātu troksni
pārslainā beka beku dzimtas ģints ("Neoboletus erythropus" syn. "Boletus erythropu"), dažādu lapu koku mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, skābās augsnēs, sastopama reti, saudzējama
resnkāta beka beku dzimtas sēne ("Caloboletus calopus" syn. "Boletus calopus"), aug lapu koku mežos, skābās, smilšainās augsnēs, dažādu lapu koku mikorizas sēne, sastopama ļoti reti, rūgta
melnējošā beka beku dzimtas suga ("Cyanoboletus pulverulentus" syn. "Boletus pulverulentus"), aug jauktos mežos, parkos, skābās augsnēs, sastopama ļoti reti un tādēļ saudzējama
egļu baravika beku ģints suga ("Boletus edulis"), bieži sastopama ēdama sēne, aug egļu un jauktos mežos, skābās augsnēs
Aido-Hvedo Beninas fonu mitoloģijā - čūska varavīksne, kas sagriezusies gredzenā notur zemi virs ūdens, viņai sakustoties notiek zemestrīces, debesīs reizēm redzams viņas atspoguļojums (varavīksne)
gravitācijas transports beramu materiālu vai gabalkravu pārvietošana pašsvara ietekmē pa taisnu, vītņveida vai pakāpjveida trasi (nogāzi, tekni, cauruli) ar tvertņu ierīcēm un slīpajiem rullīštransportieriem
ferriferrocianīds Berlīnes zilums - vairākas krāsvielas, ko dabū nogulsnējot dzelteno asins sāli ar trīsvērtīgās dzelzs sālīm
impuberes Bērni, sevišķi mazgadīgie, kas nav sasnieguši zināmu pilngadību
mazgadīgais Bērns, kas nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu
mazgadīgs Bērns, kas nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu
švirkstenis Bērnu rotaļlieta (auklas ar pogu, ko griežot rada troksni)
šperra Bērnu rotaļlieta, kuru griežot rada tarkšķošu troksni un gaisa plūsmu
Taleja Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, iztek no Talejas ezera, garums - 20 km, kritums - 145 m
frikatīvs līdzskanis berzenis - līdzskanis, kuru izrunājot divi runas orgāni nonāk tik tuvu, ka gaisa plūsma starp tiem rada berzes troksni, starp runas orgāniem ir sašaurinājums, bet nav pilnīga slēguma
saldūksne Bērzlapju dzimtas pienaiņu ģints suga ("Lactarius resimus"), ēdama sēne ar baltu cepurīti un resnu, baltu kātiņu
vītolu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius aspideus"), aug mitros lapu koku mežos, ceļmalās, kaļķainās augsnēs, galvenokārt zem vītoliem, sastopama reti
koksnes pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius lignyotus"), aug skuju koku mežos, skābās augsnēs, sastopama samērā reti
sila pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius musteus"), aug priežu mežos, smilšainās augsnēs
parastā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius trivialis"), aug jauktos mežos, skābās augsnēs
slapjā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius uvidus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos, purvos, skābās augsnēs, galvenokārt zem bērziem, sastopama samērā reti
alksnis bērzu dzimtas ģints ("Alnus"), koks vai krūms ar ieapaļām, zobotām lapām un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, melnalksnis, baltalksnis), 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas: melnalksnis un baltalksnis
Beķeru strauts Bēteru upīte Alūksnes novadā
kokbetons Betons, ko iegūst no cementa, smiltīm un koksnes atkritumiem
vieglbetons betons, kura blīvums nepārsniedz 1800 kg/m^3^
bastot bez attaisnojuma neapmeklēt (parasti mācību nodarbības)
sazvilnēt bez darba slaistoties sasniegt
bezacu Bezacu rāciņi - kartupeļi, kam nav asnu iedobumu
partenospermija bezdīgļa sēklu attīstība bez apputeksnēšanās un apaugļošanās, raksturīga kailsēkļiem (segsēkļiem — partenokarpija)
akleņčūska Bezkāju ķirzakai līdzīgs augsnes iemītnieks ar tievu, tārpveidīgu ķermeni (10-80 cm), īsu asti ar dzelkni galā (atbalsts kustībām), acis stipri reducētas, pārtiek no kukaiņiem, gk. skudrām
sterkobilinogēns Bezkrāsains bilirubīna redukcijas produkts, kura notiek resnajā zarnā baktēriju ietekmē
alvars Bezmežu ainava Zviedrijā, Igaunijas salās un Lahemā ar atsevišķiem kokveida kadiķiem un to krūmveida puduriem, kas veidojušies uz kailas vai ar plānu augsnes kārtu klātas kaļķakmens virsmas
Baskunčaks beznoteku sālsnogulu ezers Krievijā, Astrahaņas apgabala austrumos, 21 m zjl., platība - 106 kvadrātkilometri, vidējais dziļums - 0,1 m
Eltons Beznoteku sālsnogulu ezers Piekaspijas zemienes ziemeļu daļā 18 m zjl., Krievijas Volgogradas apgabalā, platība 152-200 kvadrātkilometru (atkarībā no ūdenslīmeņa), vidējais dziļums - 0,1 m, dibenā biezs vārāmā sāls un ārstniscisko dūņu (~9 m) slānis
roces izgriezums bezpiedurkņu plecģērba stāva sānu atveres robežlīnijas veids, piemēram, blūzes drapētais, bezroča taisnstūru, lenčkrekliņa desantiskais roces izgriezums
pirtskrāsns Bezskursteņa (parasti akmens) krāsns; arī zema krāsns, uz kuras virsmas salikti akmeņi (lauku pirtīs)
pliena augsne bezstruktūras māla augsne, kuras daļiņas saķep blīvā masā
spurdžzieži Bezziedlapju divdīgļlapju nošķira, kurā ietilpst vaskaugi, valrieksti, bērzaugi, kausneši (ozoli, skābardes), lazdzieži (lazdas, baltskābardes jeb Vāczemes vīksnas), pūpolzieži (kārkli un vītoli, papeles un apses)
dīķa bezzobe bezzobju suga ("Anodonta cygnea"), čaula var pārsniegt 15 cm un tā ir Latvijas lielākā gliemene
Hāgara Bībelē - Izmaēla māte, Ābrama blakussieva ēģiptiete, kuru kopā ar tās dēlu Ābrams padzina tuksnesī; no Izmaēla cēlušās arābu ciltis
Salome Bībelē, Jaunajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Galilejas pārvaldītāja Hēroda sievas Hērodejas meita, kas savas iegribas pēc pieprasīja pasniegt viņai uz zelta paplātes Jāņa Kristītāja galvu
Jehova Bībelē, Vecajā Derībā - vienīgā dieva apzīmējums; sākotnēji bijis bargs un draudīgs tuksneša un negaisa dievs; Jahve
Ījabs Bībelē, Vecajā Derībā, galvenais varonis viņa vārdā nosauktajā grāmatā, taisnprātības un dievbijības paraugs, ko sātans ierosināja pārbaudīt
Efraims Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba mazdēls, Jāzepa un Asnates otrais dēls, kas piedzima Ēģiptē
Derības šķirsts Bībelē, Vecajā Derībā, šķirsts, kurā glabājās divas akmens plāksnes ar Dieva rakstītiem desmit baušļiem
Debora Bībeles personāžs, ebreju tiesnese un praviete, kurai ap 1150. g. p. m. ē. izdevās apvienot senebreju ciltis Palestīnas iekarošanai cīņā pret kanaāniešiem
bibliotekārs Bibliotēkas darbinieks, kas pārzina grāmatu krājumu un izsniedz grāmatas lasīšanai
abonements Bibliotēkas nodaļa, kas izsniedz grāmatas uz māju
bidzeklis Bidzulis - krāsns kruķis
cerezīts Bieza, baltas vai gaiši dzeltenas krāsas krējumveida masa, kas piešķir betonam ūdensnecaurlaidīgumu, gatavo no oleīnskābes sāls un kaļķiem
juma Bieza, putrai līdzīga sniega masa jūrā
bantdzelze Biezāka dzelzs stīpa, sloksne
baķis Biezi ģērbies cilvēks, arī resns, tukls cilvēks
maura Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu
maurs Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu
rodiola Biezlapju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; zeltsakne
zeltsakne Biezlapju dzimtas ģints ("Hydrastis"), daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām, plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; rodiola
spoguļstikls Biezs, abās pusēs pulēts stikls; stikla plāksne, ko izmanto spoguļa darināšanai vai kas veido spoguļa elementu
tenezmi Bieža, stipra un mokoša dzīšanās sakarā ar kairinājumiem tūplī, taisnajā zarnā, loka zarnā, dzemdē un makstī, urīnpūslī un urīnkanālā, vēdera plēvē
dinamiskā iepirkumu sistēma bieži lietojamiem, pasūtītāja prasībām atbilstošiem un tirgū plaši pieejamiem pirkumiem izmantots pilnīgi elektronizēts process, kas ir ierobežots laikā un atklāts visiem piegādātājiem, kuri atbilst kvalifikācijas prasībām un ir iesnieguši specifikācijām atbilstošu informatīvo piedāvājumu
sadaudzināt Bieži pieminot vai daudzinot sasniegt, iegūt, panākt
aizalieties Bieži pieplūst ar ūdeni un žūt lēnām (piemēram par zemu vietu, mālainu augsni)
deutoplazma Bieži šūnu protoplazmā ieslēgtas vielas, kā piem. pigmenta graudiņi, dzeltenuma plāksnītes, olbaltuma un stērķeļu graudi, tauku pilieni (liposomas) u. c.
bungot Bieži un ātri sist pa ko cietu, radot troksni (par cilvēkiem)
Istalsno Bijusī Istalsnas muiža, kuras teritorijā izveidojušies vairākas tagadējā Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas (Martiši, Isnauda, Istalsna u. c.)
Āsteres muiža bijusī muiža "Poikern", kuras teritorijā Limbažu novada Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere, saglabājusies 19. gs. 1. ceturksnī celtā muižas kungu māja
Otes muiža bijusī muiža Alūksnes novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Kalncempji
Alte Bijusī Otes muiža Alūksnes novada Kalncempjos
Goldbeck Bijušās Kolberģa muižas nosaukums, tagadējā Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Lāzberģu muiža bijušās muižas "Fianden" nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Mārkalne
Alswig Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Alsviķi
Charlottenburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pededze
Alt-Laitzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Veclaicene
Dexten Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Kuldīgas novada Padures pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Deksne
pusgarās bikses bikses, kas sniedzas līdz ceļiem vai nedaudz pāri tiem
mazbiksītes Biksītes - apakšveļas staklētais gurnapģērbs, kas cieši aptver iegurni tā, ka lejasmala nesniedzas zemāk par kājstakles līmeni un neveido staras
atbikstīt Bikstot (ar krāsns kruķi) atbīdīt atpakaļ, aizstumt, aizbīdīt
sabikstīt Bikstot sakārtot kurināmo (piemēram, krāsnī, ugunskurā)
krasnajieši Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnaja" iedzīvotāji
krasnasalieši Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnaja" iedzīvotāji
krasnieši Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnaja" iedzīvotāji
Krasnā Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukuma variants
Krasnaja Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukuma variants
Krasnasola Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukums latgaliski
Krasnuosola Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoje" nosaukums latgaliski
slimicīdi biocīdi, kurus lieto, lai novērstu gļotu augšanu uz būvēm, iekārtām un rūpnieciski izmantojamiem materiāliem (piemēram, uz koksnes, papīrmasas vai celulozes, uz poraina smilts slāņa naftas ieguvē)
glejošanās Bioķīmisks process, kurā veidojas gleja horizonts, augsnei periodiski applūstot
kolīni Bioloģiski aktīvas (gan nomācošas, gan stimulējošas) vielas, ko augi izdala augšanas laikā un kas saglabājas augsnē (saknēs, augu nobirās)
biometrisks Biometriskie dati - bioloģiski raksturlielumi, kas ir unikāli, izmērāmi un pēc kuriem iespējams identificēt cilvēku, piemēram, pirkstu nospiedumi, acs varavīksnes attēls u. c.
ātrā pirolīze biorafinēšanas process, kurā bez oksidētāja klātbūtnes koksne tiek strauji sakarsēta līdz 450-600 °C temperatūrai
koksnes sašķidrināšana biorafinēšanas process, kurā, koksni apstrādājot šķīdinātāja suspensijā reducējošās gāzes (vai bez tās) un katalizatora klātbūtnē 250-400 °C temperatūrā un augstā spiedienā (līdz 28 MPa), iegūst bioeļļu; izmanto arī benzola un etilspirta maisījumu, kreozotu, tetralīnu
dubultpiramīda Bipiramīda - divkārša piramīda, abpusīgi ar piramīdas plāksnēm ierobežota kristāla forma
karba Birka - plāksnīte, ko piestiprina pie priekšmeta (piemēram, tā nosaukuma, raksturojuma, īpašnieka atzīmēšanai)
birks Birka - plāksnīte, zīmīte
ziņu birojs birojs, kas sniedz ziņas, parasti, par adresēm, telefona numuriem u. tml.
futbols Birokrātiska iesniegumu un materiālu pārsūtīšana vai atteikšanās pieņemt ar formālām atrunām
borkšēt Birstot, berzējoties radīt dobju, vienmuļu troksni (piemēram, par ko cietu); atskanēt šādam troksnim
kontango Biržu praksē - cenu attiecība, kad termiņdarījumu cenas pārsniedz reālo preču cenas, cenas precēm ar ilgākiem piegādes termiņiem
Birznieku ezers Bisnieku ezers Umurgas pagastā
malseko Bīstama citrusaugu (visbiežāk citronu) sēnīšu slimība, kas bojā koksni, augļus, sēklas, un augi nokalst
radioaktīvā krava bīstamā krava, kas pārvadājot, kraujot un/vai glabājot var izplatīt virsnormatīvu radioaktīvo starojumu. Tās ir cietas vai šķidras vielas vai to sajaukums, kam saturā ir radionuklīdi ar augstu īpatnējo aktivitāti
sile Biznesa cikla punkts, kad reālais ražošanas apjoms sasniedz viszemāko līmeni
lauku blaktene blakteņu suga ("Ononis arvensis") Latvijā sastopama ne visai bieži mālainās, kaļķainās vai smilšainās augsnēs
blāzns Blāsnis
rūsu mest blāzmveidīgi plaiksnīties (par zibeni)
Bligsne Blīgzna, upe Alūksnes un Smiltenes novadā
Blizdene Blīgzna, upe Alūksnes un Smiltenes novadā
Ploskava Blīgznas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā un Smiltenes novada Trapenes pagastā, garums - 7 km, \~3 km ir novadu robežupe; Rezaka
baika Blīva, labajā pusē plūksnota vadmala
smaga augsne blīva, mālaina augsne
smaga zeme (arī augsne) blīva, mālaina zeme, arī augsne
kukurznis Blīvas (parasti sacietējušas) augsnes pika, gabals
zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piemēram, no ēdiena atliekām, mikroorganismiem, minerālsāļiem
vadmala Blīvs vilnas, pusvilnas vai kokvilnas uzvalku, mēteļu audums, kura virsmu sedz blīvs plūksnu savēlums
teriņš Bļoda zupas pasniegšanai galdā (ar vāku un rokturiem sānos)
Bļodas ezers Bļodonis, ezers Sausnējas pagastā
Bļodona ezers Bļodonis, ezers Sausnējas pagastā
Bļodoniešu ezers Bļodonis, ezers Sausnējas pagastā
Bļodonīša ezers Bļodonis, ezers Sausnējas pagastā
makulatūra bojātas, nederīgas iespiedloksnes, nederīgs papīrs un kartons, arī papīra un kartona pārstrādes atgriezumi, ko izmanto par otrreizējo izejvielu
atsēdināšana uz celma bojātu, vāji vai kropli augošu jaunu kociņu nogriešana līdz 5-7 cm augstumā virs zemes, lai no snaudošā vai papildu pumpura veicinātu jaunas, spēcīgas atvases augšanu, kas veido smuidru stumbru
Pērdeja Bolupes kreisā krasta pieteka tās augštecē, Balvu novada Vīksnas pagasta robežupe ar Žīguru un Susāju pagastu, augštece un lielākā daļa tecējuma Alūksnes novada Liepnas pagastā
Šļapikova Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km
Pelnupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km; Pelnupes strauts; Pelnupīte
Makšinava Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā
Ašusila strauts Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, augštece Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 10 km; Ašasila strauts; Ašesila strauts; Ašesita strauts
Oknupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, garums - 11 km; Aknupe
Čāgupīte Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, garums - 8 km; Gačupe
virsaugstuma bonitāte bonitāte, kas noteikta pēc 100 augstāko vai resnāko koku vidējā augstuma 100, 50 vai 20 gadu vecumā
bosņaki Bosnieši - tauta Bosnijā un Hercegovinā
BA Bosnija un Hercegovina, valsts divburtu kods
BIH Bosnija un Hercegovina, valsts trīsburtu kods
BAM Bosnijas konvertējamā marka; Bosnijas un Hercegovinas valūtas kods, sīknauda - feniņš
Sarajeva Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsēta ("Sarajevo"), 369500 iedzīvotāju (2013. g.)
pneumatofori Botānikā elpojamās saknes tropu purvu un mangroves augiem, kas aug no augsnes augšup laukā, ar bagātīgi izveidotiem gaisa audiem un apgādā ar skābekli tieši no gaisa tās auga daļas, kas atrodas dūņainā un gaisa nabagā augsnē
Raipala mežs botāniskais liegums (kopš 1923. g.) Alūksnes novada Vecpiebalgas pagastā, aizsagājamā platība — 15 ha
strophomena Brahiopodu ģints ar nevienādiem radiāli svītrotiem vai rievotiem vākiem, taisnu slēdzenes malu un trijstūrainu plātni zem lielākā vāka virsotnes, ar spraugu kājiņai, daudz sugu apakšsilūrā
ļenka Braucamo ratu metāla detaļa - metāla sloksne, ko uzmauc uz ratu priekšējās ass tapas
turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi (parasti) sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās
brakāt Braucot reizumis iegrimt mīkstā sniegā
atslīpēt Braukt ar ragavām apstākļos, kad sniega ir maz
plockāt Braukt ar ragavām pa ceļu bez sniega, vai nedaudz apsnigušu
snovbordot Braukt ar sniegadēli jeb snovbordu
snovot Braukt ar sniegadēli jeb snovbordu
kleberēt Braukt pa nelīdzenu ceļu, radot troksni
kvasija Brazīlijā un Austrumāzijā sastopams koks, kura koksne satur indes kvasīnu un kvasolu, ko izmanto farmācijā, medicīnā un augu aizsardzībā; Surinamas kvasijas mizu agrāk lietoja alus darītavās apiņu vietā, arī pret cērmēm, citiem tārpiem un slimībām
spengt bremzēšanas troksnis
uzbrist Brienot sasniegt, atrast
pārbriest Briestot pārsniegt pilngatavību (par augiem, to daļām); briestot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi
nobriest Briestot sasniegt pilngatavību (par augļiem, sēklām u. tml.)
sprāgt Briestot strauji vērties vaļā (par augu daļām); strauji dīgt (par asniem)
aksis Briežu dzimtas zīdītājs Indijas un Šrilankas mežos; tēviņam ragu garums sasniedz 1 metru, mātītēm ragu nav
dižā briežvabole briežvaboļu dzimtas suga ("Lucanus cervus"), lielākā vabole Eiropā, sastopama arī Latvijā un ir aizsargājama, tēviņš ar brieža ragiem līdzīgajiem augšžokļiem sasniedz 78 mm garumu, mātīte mazāka
šonerbriga Brigantīna - mazs divmastu buru kuģis ar taisnām burām priekšējā mastā (fokmastā) un slīpām burām otrā mastā (grotmastā)
brikšķi Briksnājs
brīkšļi Briksnājs
klaukšus Brīkšķot, kraukšķot, ar troksni
degunkniebis Brilles, kuras ar īpašu kniebli nostiprina uz deguna; pensnejs
manna Brīnumbarība (Vecās Derības leģendās), ko Dievs deva Izraela tautai, kad tā klejoja pa Sinaja tuksnesi
briopse Briopsīdu rindas zaļaļģu ģints ("Bryopsis"), laponim cauruļveida galvenā ass un plūksnaini zariņi, brzšūnu uzbūve, jūrās uz zemūdens priekšmetiem, 30 sugu
Baltijas centrālā padome britu okupācijas zonas Vācijā kontrolkomisijas izveidota organizācija atbalsta sniegšanai bēgļiem no Baltijas valstīm, dibināta 1946. g., rūpējās par baltiešu bēgļu materiālo apgādi, izglītību un kultūru, centās panākt baltiešu karagūstekņu atbrīvošanu, no 1947. g. organizēja arī baltiešu bēgļu apgādi Lielbritānijā
draudzīgie apmeklētāji brīvprātīgi, vēlāk apmaksāti labdarības organizāciju darbinieki, parasti vidusšķiras un augstākās šķiras sievietes, kas veltīja savu laiku to iedzīvotāju apciemošanai, kuriem nepieciešama palīdzība, lai sniegtu padomus mājsaimniecības budžeta plānošanā, bērnu audzināšanā un citu prasmju apguvē
aperts Brīvs no sniega
hemohromatoze Bronzas diabēts - vielmaiņas slimība, kam raksturīga pastiprināta dzelzs uzsūkšanās zarnās un dzelzi saturoša pigmenta homosiderīna nogulsnēšanās aknās, aizkuņģa dziedzerī, ādā
bruģa kungs bruģa tiesas tiesnesis
brūnaugsne Brūnās meža augsnes, Latvijā sastopamas nelielās platībās zem platlapju vai jauktajiem mežiem ar lakstaugu zemsedzi uz mineraloģiski bagātiem augšņu cilmiežiem
taisngriezuma brunči (svārki) brunči, kuru piegriezumslejām (vai piegriezumjoslām) vismaz zem balstvirsmas ir taisnstūrains apveids, piemēram, taisnie divsleju svārki, četrsleju svārki, piekrokotie kuplbrunči, arī kruzuļjoslu brunču
zilgalvīte Brūngalvīšu dzimtas ģints ("Prunella"), dekoratīvi augi, kas labi zied, mazprasīgi, labi aug jebkurā augsnē
lignīts Brūnogļu paveids, kas sastāv galvenokārt no maz sadalījušās koksnes atliekām, satur 65-71% oglekļa
musts Brūns vai melnīgsnējs vērsis
neīstais kodols brūns, sarkanīgs vai zaļganpelēks veidojums, kas pēc izskata līdzīgs krāsainajai kodolkoksnei stumbra centrālajā daļā dažiem bezkodola (aplievas) un bezkrāsas kodolkoksnes kokiem
Himmelštoss Brutāls apakšvirsnieks Ē. M. Remarka romānā "Rietumu frontē bez pārmaiņām", kura vārds kļuvis par brutalitātes un uzkundzēšanās simbolu
brūžgu Brūžgu brūžgām - ar lielu troksni
sabubināt Bubinot iegūt, sasniegt
arhats Budismā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko pilnību, kas cieši pietuvojies nirvānas stāvoklim; taisnais, svētais
apskaidrība Budismā - visas esamības patiesības atskārsme, ko sasniedza Buda meditācijā
Buda Budismā būtne, kas sasniegusi svētlaimi, kļuvusi par dievību un atklājusi cilvēku pestīšanas ceļu
lohaņs budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko garīgās attīstības līmeni un kļuvis par svēto, atsakoties no dažādām vēlmēm
Lo-Haņs Budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko garīgās attīstības līmeni un, atsakoties no dažādām vēlmēm, kļuvis par svēto
buda budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis visaugstāko garīgās attīstības pakāpi
Čakravarti Budisma mitoloģijā - ideālais valdnieks, kas visā pasaulē iedibinās taisnību
čakravatins Budisma mitoloģijā - ideāls valdnieks, kas visā pasaulē nodibina taisnīguma valstību
pratjekabuda Budisma mitoloģijā - tas, kas sasniedzis nirvānu, bet nesludina dharmu
Šambhala Budisma mitoloģijā - zeme, kuru ietver astoņi sniegoti kalni, kas pēc izskata atgādina lotosa ziedlapiņas, bet centrā atrodas galvaspilsēta un valdnieka pils
pāramita budisma tekstos - parasti tiek uzskaitītas sešas (dažreiz pat desmit) pāramitas: dāsnums (dāna), tikumība (šīla), pacietība (kšānti), vīrišķība (vīrja), spēja nodoties apcerei (dhjāna), gudrība (pradžnja)
Jungana Budistu alu templis Ķīnā uz ZR no Datunas; uzcelts 460.-545. g.; templī >60 ovālas un taisnstūra alas ar smilšakmens skulptūrām (līdz 15 m augstas)
vihāra Budistu mūku mītne senajā Indijā, kas bieži bija izcirsta klintī; parasti taisnstūraina zāle ar mūku cellēm visapkārt
meditatīvā koncentrēšanās budistu pašanalīzes metode pilnīgas nošķirtības sasniegšanai meditācijā vai domas runas un darbības koncentrēšanai, kas novērš sliktas karmas uzkrāšanos
budžeta deficīts budžeta gada izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem
mainītais budžets budžets, kas mainīts atkarībā no apjoma pārsnieguma pār noteiktu (plānotu) lielumu; parasti pamatojas uz (peļņas sliekšņa (kritiskā punkta)) analīzes sakarībām
samšits Buksis - neliels, mūžzaļš koks vai krūms ar ļoti cietu koksni, suņu mirte
būškināt Būkšķināt, taisīt troksni
brambura Bura masta ceturtajā stāvā burukuģim ar taisnajām burām
novērotājs Burāšanas sacensību skatītājs ar burātāja kvalifikāciju, kurš nav ne tiesnesis, ne arī sacensību dalībnieks vai sacensību komitejas loceklis
vējdēlis Burāšanas sporta rīks - garena plāksne ar piemontējamu buru
bļorkstēt Burbuļot, radīt burbuļošanai līdzīgu troksni, arī troksni, kāds rodas vairākiem priekšmetiem iekrītot ūdenī
karotas Burkānu suga ar resnu, strupu sakni
Visnaga daucoides burkānu visnaga
lurkšis Burkšķis, neskaidrs troksnis
izburt Burot sasniegt (kādu mērķi), iegūt (ko); ar burvību radīt, izveidot
tiposignēts Burtliča fantāzijas radīti un no līnijām, apļiem u. c. tipogrāfiskiem elementiem salikti signēti vēstuļu galvenēm, aploksnēm u. c. iespiedumu darbiem
līniju burtnīca burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas; līnijburtnīca
līnijburtnīca Burtnīca, kuras lapās ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas; līniju burtnīca
matrica burtu lietuvēs vara vai niķeļa plāksne ar iegravētu vai galvanoplastiski ieveidotu burta attēlu liešanai lejamā mašīnā
matrica burtu saliekamām mašīnām metāla plāksnīte ar iegravētu burta attēlu
šoneris Buru kuģis ar diviem līdz septiņiem mastiem un jauktām (slīpām un taisnām) burām fokmastā
rājtakelāža Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem
rājtakelējums Buru peldlīdzekļa virsklāja aprīkojuma veids, kurā četrstūrainās (taisnās) buras piestiprina pie rājām - masta priekšpusē horizontāli iekarinātiem apaļkokiem
barkentīna Burukuģis ar 3-5 mastiem, kam priekšējā mastā ir taisnās buras, bet pārējos mastos - slīpās buras
rasamals Burvjlazdu dzimtas suga ("Altingia excelsa"), līdz 80 m augsts tropu koks, no kura iegūst vērtīgu, smaržīgu koksni un sveķus
sildīties būt (kāda) iejūtības, atsaucības, arī laipnības, sirsnības ietekmē
pelēksnīt būt ar pelēcīgu nokrāsu; pelēksnēt
pelēksnēt būt ar pelēcīgu nokrāsu; pelēksnīt
būt kungā būt ieguvušam kaut ko sev izdevīgu, sasniegušam nodrošinātu vai augstu stāvokli sabiedrībā
nostiepties būt izveidotam taisnā virzienā (piemēram, par ceļu)
izšauties būt izvirzītam, sniegties (parasti augstu pāri citiem) - piemēram, par kokiem, celtnēm
parādīt sirdi būt ļoti sirsnīgam, atklātam (pret kādu)
būt vīrā būt materiāli nodrošinātam, sasniegušam panākumus, augstu stāvokli
slēpties būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam (parasti par parādībām dabā); atrasties grūti pieejamā, sasniedzamā vietā
mācīt būt par (mācību priekšmeta) skolotāju, pasniedzēju (mācību iestādē, kursos u. tml)
izpirkt būt par attaisnojumu, atlīdzinājumu; atsvērt
izkaltēt būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, augs, koksne) kļūst ļoti sauss
mēslot būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, platība, augi) ir nodrošināts ar mēslojumu
konservēt būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, ierīces, koksne) ilgstoši saglabājas, nebojājas (piemēram, par vielām, apstākļiem)
paplašināt būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst plašāks, lielāks apmēros, parasti, pārsniedzot kādu normu
savilkt būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļu) nav iespējams normāli iztaisnot, izstiept (par slimību, ievainojumu, piepūli u. tml.)
kaltēt būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju)
žāvēt būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju)
nodzīt būt par cēloni tam, ka (sniegs) nokūst
rībēt būt par cēloni tam, ka rodas samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis
dārdēt būt par cēloni, ka rodas spēcīgs, dobjš troksnis
čabēt būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis
čaukstēt būt par cēloni, ka rodas šāds troksnis
apsūdzēt būt par pierādījumu pārkāpumam, noziegumam, netaisnībai u. tml.
turēt rokas klēpī būt pasīvam, neko nedarīt, lai kaut ko sasniegtu (biežāk nolieguma teikumos)
aizspīdēt būt saskatāmam, aizsniegties (par gaismu, mirdzumu)
parādīt sirdī būt sirsnīgam, labam pret kādu
puteņot būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem)
putināt būt tādam, kad ir putenis, sniegputenis (par laikapstākļiem)
plosīties būt tādam, kad parādības dabā iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par laikposmu)
nogatavināt būt tādam, kam (kas, piemēram, augļi, sēklas) sasniedz pilnīgu bioloģisko gatavību (par augiem)
šķaudīt būt tādam, kam deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss reflektoriski spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni
tiekties būt tādam, kam ir tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot), izjust nepieciešamību (pēc kā)
plūksnāties būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1); plūksnāt, plūksnot
plūksnāt būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1); plūksnāties, plūksnoties
plūksnoties būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1); plūksnot
plūksnot būt tādam, kam veidojas, atdalās plūksnas (1); plūksnoties
paresnināt būt tādam, kam, parasti kāda daļa, vieta, ir resnāka
izvirzīt būt tādam, kas augot stiepj kādā virzienā (piemēram, asnus, zarus) - par augiem
plosīties būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā)
būt uz pekām būt tādam, kas ir izkļuvis no grūtībām; būt tādam, kas ir sasniedzis labklājību, turību
kulminēt būt tādam, kas ir sasniedzis kulmināciju (1)
rakstīt būt tādam, kas sniedz informāciju (par ko) - parasti par laikrakstiem, žurnāliem
žļakstēt būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem)
žļurkstēt būt tādam, kas, spiežoties pret ko, rada šādu troksni (piemēram, par slapjiem, piemirkušiem apaviem)
nobriest būt tādam, kur augiem augļi, sēklas u. tml. sasniedz pilngatavību (parasti par labības lauku)
rībēt būt tādam, kur skan samērā spēcīgs, padobjš, nevienmērīgs troksnis (piemēram, par vietu, telpu)
dārdēt būt tādam, kur skan spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu)
grandēt būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu); būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu); dārdēt (6)
grandīt būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu); būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu); dārdēt (6)
murdēt būt tādam, kur, kam atrodoties, arī pārvietojoties, rodas pakluss, neskaidrs troksnis (parasti par vietu, telpu)
kurties būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru); kurēties
kurēties būt tādam, kurā deg kurināmais (par krāsni, pavardu, ugunskuru); kurties
dārdēt būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu)
dūkt būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu)
dunēt būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu)
rūkt būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu)
vīpsnāt būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar vīpsnu (parasti par seju, lūpām, acīm)
žulkstēt būt tādam, kurā rodas guldzošs troksnis (par kuņģi, zarnām)
rūkt būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (par iekšējiem orgāniem, parasti par kuņģi, zarnām, bronhiem); atskanēt šādam troksnim
urkšķēt būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (parasti par kuņģi, zarnām); atskanēt šādam troksnim
dunēt būt tādam, kurā skan ļoti zems, dobjš troksnis (parasti par vietu, telpu)
klaudzēt būt tādam, kurā skan spalgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu)
dūkt būt tādam, kurā skan zems, dobjš, samērā vienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu)
rūkt būt tādam, kurā skan zems, vienmērīgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu)
velties būt tādam, kurā veidojas šķipsnas, sprogas u. tml. (par apmatojumu, apspalvojumu)
nogulsnēties būt tādam, no kura izdalās nogulsnes
dūmot būt tādam, no kura telpā izplūst dūmi (piemēram, par krāsni, plīti)
zaļot būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu); būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem)
viesoties Būt, atrasties (kur), sniedzot, piemēram, viesizrādes, vieskoncertus
sastatnes Būvdarbu, remontdarbu palīgkonstrukcija (strādnieku, materiālu, mehānismu u. tml. novietošanai), kas parasti sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm
laša Būvelements (dēlītis, plāksnīte) peldlīdzekļa apšuvuma laižu vai plātņu, kā arī citu detaļu galeniskai savienošanai
preterozijas hidrotehniskās būves būves, ko ierīko, lai novērstu vai ierobežotu augsnes ūdenseroziju (ūdenskrātuves, regulēšanas aizsprosti, dambji, kritņi, straujakas)
skaida Būvmateriāls - no koka gabala nošķelta neliela, plāna plāksne (jumta segumam)
stikla pakete būvmateriāls, kas sastāv no divām vai vairākām stikla plāksnēm, kuras savienotas pa perimetru rāmī tā, ka starp tām veidojas hermētiski noslēgta telpa ar sausu gaisu
keramzīta oļi būvmateriāls, ko iegūst, apdedzinot rotējošās krāsnīs noteikta sastāva granulētus mālus
kokaplasts Būvmateriāls, ko iegūst, pārklājot finiera plāksni ar karsta polistirola slāni
usnīnskābe C~18~H~16~O~7~, antibiotiska viela, ko iegūst no ķērpja "Usnea barbata"
izoandrosterons C~19~H~30~O~2~, androgēns steroīds, izolēts no urīna virsnieru dziedzeru garozas audzēju gadījumos
triamcinolons C~21~H~27~FO~6~, sintētisks glikokortikoidu grupas preparāts, pretiekaisuma un imūndepresīvs līdzeklis; lieto gk. aizstājterapijai virsnieru mazspējas gadījumā
skatoksils C~9~H~9~ON, skatola oksidācijas produkts, kas atrodams urīnā resnās zarnas slimības gadījumā
ksanthidrols C13H10O2, organisks savienojums, kas viegli saistās ar urīnvielu, veidojot nešķīstošas kristāliskas nogulsnes (diksantilurīnvielu); lieto urīnvielas noteikšanai, sevišķi histoķīmijā
pregnāntriols C21H36O3, 17-hidroksiprogesterona metabolīts, mazā daudzumā atrodams organisma šķidrumos un urīnā, bet stipri paaugstinātā koncentrācijā virsnieru garozas funkciju traucējumu gadījumā, kad nepietiekami notiek steroīdu cikla 21-hidroksilēšanās; visbiežāk šo traucējumu novēro piedzimtās adrenokortikalās hiperplāzijas gadījumā kombinācijā ar virilismu
sitosterīns C29H49OH, sterīns kviešu asnos
remontieris Cariskās Krievijas armijā - virsnieks, kas iepērk zirgus
krampjstrāva Caur cilvēka ķermeni plūstošās strāvas vērtība, kuru pārsniedzot iestājas muskuļu krampji, kas traucē cietušajam atbrīvoties no satvertās strāvu vadošās daļas
nosapurkšties Caur nāsīm izvadīt gaisu un radīt troksni (par dažiem dzīvniekiem)
caurmalu Caurmalu zeme - smilšmālu augsne
caursmilkšu Caursmilkšu zeme - smilšaina māla augsne
palete Caurspīdīga, kvadrātiņos sagrafēta plāksnīte, ko lieto laukuma noteikšanai uz plāna vai kartes
filtrs (foto) caurspīdīga, visbiežāk krāsota stikla vai plastmasas loksne, kuru iespējams novietot objektīva priekšā, lai panāktu noteiktu efektu
šķērsrīkle Caurums dūmiem krāsns ieros
Celenski Celensku ezers - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1,2 ha
Celenski Celensku pilskalns - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums - nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns
cēlkoksne Cēlkoka koksne
celloautotipija Cellona autotipijas ienaglošanai apaļās plāksnēs
Beļavas muižas pils celta ap 1750. g. baroka stilā, vēlāk nedaudz pārbūvēta, apmesta divstāvu taisnstūra plāna ēka uz augstiem laukakmeņu pamatiem, ar uzsvērtu centrālo rizalītu, trīsstūrveida frontonu un stāvu krāniņu seguma mansarda jumtu
slieties Celties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa), parasti taisnojot, stiepjot ķermeni, arī censties ieņemt vertikālu stāvokli
krematorija Celtne, kurā izdara mirušo sadedzināšanu, kremāciju speciālā krāsnī
durvis Celtnes sienā izveidota caurstaigājama aila kopā ar virās iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailas aizdarīšanai
ķieģelis Celtniecības materiāls - neliels, parasti taisnstūrains, veidojums, parasti no kādas minerālvielas, piemēram, no māla
krāsns podiņi celtniecības materiāls, ar kuru pārklāj krāsns, plīts u. c. ārējo virsmu; izgatavo no ugunsizturīgiem baltajiem māliem un kvarca smiltīm, var būt glazēti un neglazēti, ar gludu vai reljefu virsmu
cietkoksnes celuloze celuloze, kas iegūta no cietas koksnes (galvenokārt lapu kokiem)
sulfātceluloze Celuloze, kas iegūta, vārot galvenokārt priedes vai bērza koksnes šķeldas pēc sulfātvārīšanas metodes
sulfītceluloze Celuloze, kas iegūta, vārot galvenokārt šķeldas no egles, lapegles un retāk ar lapukoksnes (apses) piejaukumu pēc sulfītvārīšanas metodes
salmu celuloze celuloze, ko ražo rajonos, kur nav koksnes, bet ir daudz salmu (Ukrainā, Pievolgā, Rietumeiropā, ASV)
natronvārīšana Celulozes iegūšana no apses vai papeles koksnes šķeldām, salmiem un esparto, vārot šķīdumā, kura aktīvais komponents ir nātrija hidroksīds
mehāniskā celuloze celulozes šķiedras, kas papīra ražošanas procesā no koksnes tiek atdalītas, koksni mehāniski maļot
nosvaide Ceļa slīpums, ko ziemā veido vienā ceļa pusē sanests sniegs
ceļa plāns ceļa trases projekcija horizontālajā plaknē ar taisniem un līkiem ceļa posmiem
uzceļot Ceļojot sasniegt, nokļūt (kaut kur)
koncertceļojums Ceļojums, kurā ir paredzēts sniegt koncertus
Vintera ceļteka ceļteku suga ("Plantago winteri"), reti sastopama jūrmalas liedagā, sāļās augsnēs
ekspandējošs cements cements, kas sastāv no aluminātcementa, kaļķa un ģipša; ūdensnecaurlaidīgs cements, kas cietējot izplešas par 1% pirmajās trīs dienās; lieto urbumu aizdarīšanai
pakacēties Censties sasniegt, paņemt
pacensties Censties tā, ka kļūst iespējams (ko izdarīt, sasniegt)
mēģināt Censties, pūlēties (ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi)
mēģinājums cenšanās ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi
mēģināšana cenšanās, pūlēšanās (ko izdarīt, sasniegt kādu mērķi)
aizcīsties Cenšoties sasniegt
uzcīnīties Centīgi strādājot, pūloties iegūt, piemēram, paaugstinājumu amatā, sasniegt materiālu labklājību
Čujas Belki Centrālā Altaja grēdas, kas paceļas virs sniega līnijas
sirds centrālā, visnozīmīgākā (piemēram, teritorijas, apdzīvotas vietas) daļa
galvenais Centrālais, visnozīmīgākais, arī vislielākais (piemēram, kādā vietā)
Rhodopechys mongolica Centrālāzijas tuksneškeģis
numerācijas nodrošināšanas pakalpojums centralizētās publiskā telefonu tīkla abonentu numuru un starp elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem saglabāto numuru datu bāzes uzturēšana, tajā skaitā jebkurš pakalpojums, kas saistīts ar piekļuves nodrošināšanu šajā datu bāzē esošai informācijai, un tās apstrāde
nostādināšanas centrifūga centrifūga, kurā cietās daļiņas nogulsnējas uz rotora iekšējās virsmas un sablīvējas
filtrējošā centrifūga centrifūga, kuras rotors ir perforēts un kur ir ieklāts audums, caur ko filtrējas šķidrums, bet nogulsnes paliek uz filtra
kugelis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2)
kuģēlis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2)
kuģis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2)
makusis Cepeškrāsnī speciālā režīmē gatavota kartupeļu putra
cepetis Cepeškrāsnī vai krāsnī cepts (retāk sautēts) neliels dzīvnieks vai putns
cepetis Cepeškrāsnī vai krāsnī cepts (retāk sautēts) paliels gaļas gabals
cepene cepeškrāsns
dukouka cepeškrāsns
cepeškrāsne Cepeškrāsns
cepešnīca Cepeškrāsns
cepešnieks Cepeškrāsns
dukauka Cepeškrāsns
krāsns Cepeškrāsns
pečka Cepeškrāsns
plītskrāsne Cepeškrāsns
plītskrāsns Cepeškrāsns
bleķe Cepešpanna cepšanai krāsnī
britans Cepešpanna cepšanai krāsnī
cepets Cepetis - uz uguns vai cepeškrāsnī cepts medījums, arī gaļas (piemēram, cūkgaļas) gabals
čūkstināt Cepināt, radot šņācošu troksni
nocepināt Cepinot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma
pārcepināt Cepinot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi
ceplinieks Cepļa dievs - latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni
nocept Cepot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma
pārcept Cepot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi
rolbiskvīts cepts kulinārijas izstrādājums - [biskvīta]{s:2271} plāksne, ko noziež ar ievārījumu vai citu pildījumu un sarullē
tējcepumi Cepumi, ko parasti pasniedz pie tējas
svīdene Cepums no rudzu miltiem, taukos vārīts un krāsnī cepts
svīdenis Cepums no rudzu miltiem, taukos vārīts un krāsnī cepts
svīdiņš Cepums no rudzu miltiem, taukos vārīts un krāsnī cepts
likt cerības (uz kādu, uz ko) cerēt, paļauties (uz kādu), gaidīt palīdzību (no kāda); cerēt, ka (kas) palīdzēs sasniegt vēlamo rezultātu
šamade Cerību zaudēšana, nenoteikta rūkoņa, troksnis
zobens Cērtamais un duramais ierocis - parasti ar samērā garu, taisnu vai izliektu, divpusēju vai vienpusēju asmeni un ar rokturi ieroča satveršanai, turēšanai
mārsnēnieši Cēsu novada Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mārsnēni" iedzīvotāji
Gaitnieki Cēsu novada Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mārsnēnmuiža" otrs nosaukums
Islandes cetrārija cetrāriju suga ("Cetraria islandica"), kas sastopama bieži priežu mežos uz smilšainas augsnes, tās lapoņi veido bālgani vai zaļgani brūnas, līdz 10 cm augstas krūmveida audzes; izmanto tautas medicīnā
ceturtnis Ceturksnis
pierendēlis Ceturksnis
pierendiele Ceturksnis
pierendielis Ceturksnis
vierendele Ceturksnis
vierendiele Ceturksnis
vierendielis Ceturksnis
inkvarto ceturtdaļa; ceturtdaļloksne
gledīčija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Gleditsia"), vasarzaļi koki ar izturīgu koksni, tropiskajā Āfrikā, Austrumāzijā, Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā, 12 sugu
logvuds Cezalpīniju dzimtas koks (aug Centrālajā Amerikā un Dienvidamerikā), kura koksni izmanto krāsvielas iegūšanai
istalsnieši Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Istalsna" iedzīvotāji
Himalaju ciedrs ciedru suga ("Cedrus deodora"), kas var sasniegt līdz 50 m garumu
Handēla Ciemats Jemtlandes rietumu daļā ("Handol"), Zviedrijā, talka ieguve; šeit 1936. g. tika atrasts masu kaps no 1719. g. ar 600 Armfelda kareivjiem, kuri, pēc Kārļa XII nāves atgriežoties no Norvēģijas, gāja bojā sniega vētrā
mirt badu ciest tādu visnepieciešamāko uzturlīdzekļu trūkumu, ka draud nāve
nospraņģēt cieši apņemt (piemēram, jostu, siksnu) un sasprādzēt; cieši nosprādzēt
sajozt cieši apņemt, piemēram, ar jostu, siksnu (apģērba gabalu)
sajozt cieši apņemt, savilkt (piemēram, jostu, siksnu) kam apkārt
nosiksnāt cieši notīt ar siksnu
nosiksnāties cieši notīties ar siksnu
riobiksītes cieši piekļāvīgas mazbiksītes, kuru piegriezumam augšmalā raksturīgs taisns vai U veidā ieliekts pavēderes griezums, bet lejasmalā - gandrīz līdz sānu augšmalai augšup izliekti izgriezumi, kas iluzori pagarina kājas
sasprandzēt cieši savelkot, aizdarīt (jostu, siksnu) ar sprādzi
saspraņģēt cieši savelkot, aizdarīt (jostu, siksnu); sajozt (kādu ķermeņa daļu)
blieķis Cieta māla augsne
tablete Cieta plakana vai izliekta, apaļa vai ovāla plāksnīte, kas satur sapresētus medikamentus
dundulis Cieta sniega pika vai no maizes savelta bumbiņa
sarkšņi Cieta sniega virskārta, pēc atkušņa uznākot salam
vīnakmens Cieta, kristāliska viela, kas nogulsnējas, rūgstot vīnogu sulai; vīnskābes skābā kālija sāls
puskokss Cietais kurināmais, ko iegūst, termiski apstrādājot, piemēram, ogles, kūdru, karsējot tās speciālās krāsnīs bez gaisa piekļūšanas līdz 500-550 Celsija grādiem
retes cietākas koksnes pumpas, kokam ar cietu koksni
katlakmens Cietas ūdens nogulsnes uz katla iekšējās virsmas
katlakmens cietas ūdens nogulsnes, ko uz motora dzeses sistēmas elementu iekšējām sieniņām veido ūdenī esošie sāļi, kas vada siltumu, tāpēc pat plāna kārtiņa var būt par iemeslu motora pārkaršanai; no katlakmens atbrīvojas, ķīmiski šķīdinot to veidojošos sāļus
žultsakmeņi Cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī
sērksns ciets (par sniegu)
antracēns Ciets aromātiskais ogļūdeņradis C14H10, sastāv no trim taisnā virknē kondensētiem benzola gredzeniem
ekstrakcijas kolofonijs ciets produkts, ko iegūst, pārstrādājot sasveķotas priežu celmu koksnes benzīna ekstraktus; sastāv no sveķskābju C~20~H~30~O~2~ izomēru maisījuma un oksidētu sveķskābju, augstāko taukskābju un neitrālo vielu piejaukuma; plaši lieto lodēšanā, laku un krāsu, papīra, ziepju, sikatīvu u. c. ražošanā
starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses
atduļķošana Cietu, smalku daļiņu sadalīšana pēc lielumiem, iejaucot vielu ūdenī; procesa pamatā ir dažāds daļiņu izgulsnēšanās ātrums atkarībā no to izmēriem; izmanto mālu attīrīšanai no rupjiem piejaukumiem
optiskā starojuma gigantiskais impulss cietvielu lāzera ģenerēts gaismas impulss, kuru iegūst lāzera optiskā rezonatora labuma modulācijas rezultātā; gigantiskā impulsa garums ir mazāks par 100 ns, un tā jauda sasniedz vērtības 10^11^–10^12^ W
cik tālu (vien) skatiens (arī skats, acis) sniedzas (arī sniedz), arī cik tālu acis rāda cik tālu var saredzēt, cik tālu sniedzas redzes loks
cikliņnazis cikliņš - rokturī iestiprināta tērauda plāksnīte ēvelēta koka nogludināšanai
ciklis Cikliņš - tērauda plāksnīte, ko izgatavo no nolietotiem šķērszāģiem un ko izmanto cietu lapkoku gludināšanai pēc to ēvelēšanas ar tīrēveli vai slīpēveli
talleļļa ciklisko alifātisko karbonskābju (sveķskābju C~19~H~29~COOH, 30-50% satura) un taukskābju (35-55% satura) maisījums ar neitrālām vielām un melnā atsārma oksidācijas produktiem, ko iegūst koksnes pārstrādāšanas procesā pēc sulfātvārīšanas metodes, vārot skujkoku šķeldas
dzīvnieku vairošanās cikls sākas ar riestu, tam seko grūsnības periods, mazuļu dzimšana, to audzēšana; daudzām dzīvnieku sugām riests sakrīt ar atļautajiem medību termiņiem, tā stirnāžus un staltbriežu buļļus medī riesta laikā, kad dzīvnieki kļūst neuzmanīgi vai arī vieglāk atklājami
kodolkoksne Cilindriski konisks nedzīvas koksnes veidojums stumbra centrālajā daļā, kas, kokam augot, pakāpeniski paplašinās; veidojas no atmirstošām aplievas audu šūnām, kurām izzūd barības vielu rezerves, pārkoksnējas šūnapvalki un atmirst protoplasts
objektīva cilindrs cilindrisks ietvars kameras vai projektora lēcām; parasti tam pievienots arī fokusēšanas mehānisms un varavīksne
tandori Cilindrisks māla pavards Ziemeļindijā un Pakistānā; ēdiens (lielākoties cāļa gaļa, kas turēta īpašā marinādē), kas gatavots uz šāda pavarda; marinēta gaļa, kas cepta ļoti karstā cepeškrāsnī
spole cilindrisks priekšmets ar apaļām sānu plāksnēm kinofilmas uztīšanai
puns cilindrisks vai lodveida izcilnis uz koka stumbra vai apaļā kokmateriāla sānu virsmas; to veido audu saaugumi, ko rada dažādi kairinājumi - mehāniski un sala bojājumi, koksnes sēņu un baktēriju darbība
stiebrs Cilindrisks, nezarots, posmos parasti dobs, mezglos mazliet paresnināts stumbrs (graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augiem)
pārneses cilindrs cilindrs, kas loksni pārnes no iespiedcilindra uz nākamo iespiedsekciju vai tālāk uz izvadu
osa Cilpa (kā, piemēram, saites, siksnas) ievēršanai
tjurki Ciltis, cilšu grupas, kas dzīvo starp persiešiem Irānas kalnu un pustuksnešu rajonos; šo cilšu, cilšu grupu pārstāvji
temperatūra cilvēka ķermeņa sasilšanas pakāpe, kas pārsniedz normālo pakāpi
attaisnošana cilvēka pasludināšana par attaisnotu jeb nevainīgu Dieva tiesas priekšā
nepilngadība cilvēka vecuma posms līdz pilngadības (18 gadu vecuma) sasniegšanai
prestižs cilvēka, organizācijas vai institūcijas autoritāte, reputācija, cieņa, arī ietekme, kas izriet no to sociālās lomas, sasniegumiem, varas u. tml.; augsts novērtējums sabiedrībā
ļautiņi Cilvēki ar šauru garīgo apvārsni
čapa cilvēks ar lielām pastalām, resnām kājām
stampakāja cilvēks ar ļoti resnām kājām un neveiklu gaitu
leptosoms cilvēks ar trauslu, kalsnēju, astēnisku augumu
kluncis cilvēks kā klucis, kas nespēj daudz kustēties; resns cilvēks
termināls slimnieks cilvēks smagas un nedziedināmas slimības pēdējā fāzē, kura beidzas ar nāves iestāšanos; terminu parasti lieto, ja prognozētais dzīves ilgums nepārsniedz sešus mēnešus
nepilngadīgais cilvēks vecumā līdz pilngadības sasniegšanai
nepilngadīgs cilvēks vecumā līdz pilngadības sasniegšanai
dižmeistars cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (kādā nozarē, piemēram, mākslā, sportā)
lielmeistars cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (parasti mākslā)
puņķutapa cilvēks, kam ir stipras iesnas
snaudulis cilvēks, kam nāk snauda; cilvēks, kas bieži snauž; miegains cilvēks
negausis cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk
nesātis cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk; negausis (2)
nozīmnieks cilvēks, kam piešķirta nozīmīte par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē
cīnītājs cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi, cīnās pret nevēlamo
kareivis cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi; cīnītājs
pasaules lāpītājs cilvēks, kas cīnās par kādiem nesasniedzamiem ideāliem
pirmrindnieks cilvēks, kas darbā ir sasniedzis augstākos rādītājus, labākos rezultātus (salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem)
lūkplēsis cilvēks, kas gatavo lūkus, mizas sloksnes no augoša, parasti, kārkla vai liepas
interpelants cilvēks, kas iesniedz interpelāciju
klamzaks cilvēks, kas iet smagiem soļiem, radot lielu troksni
tehniķis cilvēks, kas ir apguvis darbības iemaņas, paņēmienus (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai)
sabiedrotais cilvēks, kas ir cieši saistīts, sadarbojas (ar kādu), palīdz (tam), parasti kādu mērķu sasniegšanai
saderināt cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu
saderināts cilvēks, kas ir saderinājies (ar kādu); cilvēks, kas ir iesniedzis laulību reģistrācijas pieteikumu
pieaudzis cilvēks, kas ir sasniedzis pilnīgu fizisko un garīgo briedumu
virsotne cilvēks, kas ir sasniedzis sava amata prasmes augstāko pakāpi; tas, kas ir vislabākais, visizcilākais (kādā nozarē)
pirtskuris cilvēks, kas kurina pirts krāsni
rijkuris cilvēks, kas kurina rijas krāsni
vergs cilvēks, kas labprātīgi pakļauj savu rīcību, darbību (kā) ietekmei, (kā) sasniegšanai u. tml.
nemiernieks cilvēks, kas neapmierinās ar esošo, sasniegto, bet nemitīgi meklē ko jaunu
pozorņiks cilvēks, kas neattaisno uztocību
iesniedzējs cilvēks, kas oficiāli nodod (dokumentu, pieteikumu, iesniegumu u.tml.)
pakalpotājs cilvēks, kas pakalpo, sniedz pakalpojumus; arī [pakalpiņš]{s:788}
slēpotājs cilvēks, kas pārvietojas (parasti pa sniegu) uz slēpēm; sportists, kas specializējies slēpošanā
respondents cilvēks, kas pēc uzdota jautājuma (intervijā, aptaujā) sniedz kādu informāciju
viršķis cilvēks, kas runā blēņas, taisa tukšu troksni
čuinis cilvēks, kas runā svešā izloksnē vai valodā
sūdzībkalis cilvēks, kas sacer, iesniedz, parasti nepamatotas, sūdzības
mākslinieks cilvēks, kas sasniedzis augstu meistarību, pilnību (kādā praktiskās darbības nozarē)
pieaugušais cilvēks, kas sasniedzis fizisko un garīgo briedumu; pieaudzis cilvēks
jogs cilvēks, kas sasniedzis lielu prasmi jogā
šņupdeguns cilvēks, kas slimo ar iesnām
informators cilvēks, kas sniedz informāciju; informētājs
instruktors cilvēks, kas sniedz instrukciju, apmāca kādā amatā, arī kādai rīcībai, darbībai
labdaris cilvēks, kas sniedz materiālu palīdzību trūcīgajiem, gādā par tiem.; filantrops
klapcis cilvēks, kas staigājot rada troksni
ugunssargs cilvēks, kas veic ugunsnovērošanu
censonis cilvēks, kas, pārvarot grūtības, cenšas sasniegt kādu mērķi
nodevējs cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses
svēts cilvēks, ko dievs, dievība par taisnīgu dzīvi, dievbijību ir apveltījusi ar īpašām spējām, izraudzījusi par starpnieku starp sevi un laicīgajiem cilvēkiem
zelta cilvēks cilvēks, kura rīcību, izturēšanos nosaka iejūtība, izpalīdzība, sirsnība
medicīnas darbinieks cilvēks, kura specialitāte ir medicīniskās palīdzības sniegšana (cilvēkiem)
teicējs cilvēks, no kura iegūst informāciju par (parasti) folkloras sacerējumiem, kādu izloksni, vēsturiskiem notikumiem
mīļumiņš cilvēks, pret ko izjūt simpātijas, sirsnību, arī draudzību, mīlestību, pret ko izturas ar simpātijām, sirsnību, arī draudzību, mīlestību
dārgumiņš cilvēks, pret kuru izjūt lielu sirsnību, mīlestību; pret ko izturas ar lielu sirsnību, mīlestību
dārgs cilvēks, pret kuru izjūt sirsnību, mīlestību; ļoti tuvs cilvēks
saprātīgais cilvēks cilvēku ģints suga ("Homo sapiens"), dzīvās būtnes, kas sasniegušas augstāko zināmo biotiskās attīstības pakāpi - saprātu un mācīšanās spēju
lingvistiskā kopiena cilvēku kopums, kas savstarpējā saziņā izmanto vienu un to pašu valodu vai valodas paveidu, piemēram, izloksni
valodas kopiena cilvēku kopums, kas savstarpējā saziņā izmanto vienu un to pašu valodu vai valodas paveidu, piemēram, izloksni
eiropeīdi Cilvēku rase, kurai raksturīga relatīvi gaiša āda, mīksti taisni vai viļņaini mati, stipri izvirzīts taisns deguns, plānas lūpas; tos iedala divos zaros: dienvidu zaram raksturīga melnīgsnēja āda un tumši mati un acis, ziemeļu zaram - gaiša āda, blondi vai gaišbrūni mati, zilas vai pelēkas acis
trihocefaloze Cilvēku un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa matgalvji, kuri parazitē cilvēku un dzīvnieku resnajā zarnā
sociālā saliedētība cilvēku vienotība, kas balstās uz kopējām pamatvērtībām, mērķiem un to sasniegšanas līdzekļiem
lāpīt pasauli cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem, mēģināt novērst bieži sastopamas negatīvas parādības, vēlēties palīdzēt cilvēkiem
dekalkogrāfija Cinka izkodinājuma paņēmiens, grafītētu plāksni noklāj ar gumijas kārtu, zīmējumu ieasē, pārlej ar taukainu krāsu un attīsta ūdenī; pēc tam zīmējumu apkaisa ar asfaltu, kausē un izcili kodina
cinkotipija Cinka klišeju izgatavošana izcilspiedumam, pārvedot zīmējumu, attēlu u. c. ar izturīgu pret skābēm materiālu uz cinka plāksnes
publiskās atslēgas infrastruktūra ciparsertifikātu izsniegšanas, sertificēšanas un citu reģistrējošo institūciju sistēma, kas interneta transakcijās pārbauda un autentificē katra iesaistītā lietotāja identitāti
dzirksnis Cirksnis - apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu
cirka Cirksnis 1
cirkšņi Cirksnis 1
cirsmu projektēšana cirsmu iezīmēšana mežaudžu plānā un galveno ciršu saraksta sastādīšana, kas sākas meža inventarizācijas lauka darbu laikā, kad taksators novērtē un izmērī kokaudzes parametrus; ciršanas vecumu vai galvenos cirtes caurmēru sasniegušos taksācijas nogabalus taksators pēc meža augšanas apstākļu tipa sadala pieļaujamās platības (platuma) cirsmās
Cirsupe Cirstupe Gulbenes un Alūksnes novadā
malkaskoki Ciršanai paredzēti zemas kvalitātes koki ar līkiem, trupējušiem stumbriem, kas nav izmantojami lietkoksnei; koki, kuru lietkoksnes daļas garums ir mazāks par 2 m
pilnaudze Ciršanas vecumu sasniegusi kokaudze
meža ekspluatācijas fonds ciršanas vecumu sasniegušu kokaudžu kopums, ko veido pieaugušās un pāraugušās audzes; tā ietvaros tiek sastādītas ciršanas tāmes un notiek meža reālā izmantošana
lielais ūdenscirslis ciršļu dzimtas suga ("Neomys fodiens"), lielākais no Latvijā sastopamajiem ciršļiem, aizsargājams, ķermeņa garums - 7-9 cm, atgādina peli, kam pagarinātā galvas sejasdaļa nobeidzas ar tievu, kustīgu snuķīti, lieliski peld un nirst, uzturas dažādu ūdeņu krastos, aizsargājams
Carduus crispus cirtainais dzelksnis
guslis Cirtainais dzelksnis ("Carduus crispus")
joslu izlases cirte cirtes paņēmiens, ko izmanto audzes nociršanai slejās, kuru platums nepārsniedz vidējā koka augstumu
regulētā izlases cirte cirtes paņēmiens, ko izmanto egļu dažāda vecuma sausieņu augšanas apstākļu tipu audzēs – periodiski (pieauguma robežas) audzē izcērt bojātus, nekvalitatīvus un nevēlamu sugu kokus un ciršanas vecumu sasniegušus kokus
piekļuve Citam elektronisko sakaru komersantam sniegta iespēja ar konkrētiem nosacījumiem piekļūt elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamajām iekārtām un pakalpojumiem
apkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.)
visapkārt Citam pēc cita, visiem pēc kārtas (sniegt, dot u. tml.)
kokakolonizācija Cits apzīmējums Eiropas un pasaules amerikanizācijai; disnejifikācija; makdonaldizācija
makdonaldizācija Cits apzīmējums Eiropas un pasaules amerikanizācijai; kokakolonizācija; disnejifikācija
kuģa fraktēšanas līgums civiltiesisks darījums, kuģa praktiskās izmantošanas galvenā juridiskā forma - pēc reisa čārtera pārvadātājs jeb fraktētājs apņemas nogādāt viņam pārvadāšanai nodoto kravu galaostā un izsniegt to kravas saņēmējam atbilstoši kravas pamatdokumentiem - konosamentam, kravas pavadzīmei, savukārt kravas nosūtītājs jeb nofraktētājs apņemas samaksāt vedummaksu (frakti) un citus pārvadājuma izdevumus, atsevišķos gadījumos arī apdrošināt pārvadājamo kravu
pārbaudāmā sivēnmāte cūka periodā no pirmās grūsnības konstatēšanas līdz pirmā metiena sivēnu atšķiršanai; kvalitāti pārbauda pēc pirmā metiena sivēniem
krauns Cūkas snuķa augšējā, cietā daļa
ķunnis Cūkas snuķis
rakstulis Cūkas snuķis
violetā cūkauss cūkausu ģints suga ("Gomphus clavatus"), Latvijā vienīgā konstatētā cūkausu suga, aizsargājama, augļķermeņi gaļīgi, līdz 9 cm augsti un 6 cm plati, līdzīgi lielai, greizai gailenei, to virsma purpurvioleta, himēnijs dzeltenīgi violets, krokains, atrodas ārpusē, attīstās rudenī, sastopama ļoti reti ēnainos egļu mežos kaļķainā augsnē
pūslene Cūknātru rindas dzimta ("Lentibulariaceae"), lakstaugs ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdājs, mitru vietu augs vai ūdensaugs, 4 ģintis, \~250 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis
pūsleņaugi Cūknātru rindas dzimta, lakstaugi bez saknēm (izņemot kreimules), ar veselām vai plūksnaini dalītām lapām, kukaiņēdāji, mitru vietu augi vai ūdensaugi, \~4 ģintis, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
krāterveida pupi cūku tesmeņa ārējās uzbūves kļūda: pupa ādas krokas sniedzas pāri pupa galam, un sivēnam ir grūti zīst
hetnohromatoze Cukura diabēts ar pigmenta izgulsnējumiem ādā un iekšējos orgānos, kā arī ar splenomegālisku aknu cirozi
čaukstas Čaukstošs, čabošs, spraukšķošs troksnis
panadela Čehu virtuve ēdiens - vēršgaļas zupa ar plānām pankūku sloksnītēm
zaķauši Čemurziedaino augu ģints, taisnsēkļi, ar veselām, apmalē gludām lapām un, baltiem, rožsārtiem, iesārtiem, zaļganiem vai iedzeltenbaltiem ziediem
pienķimenis Čemurziežiem piederīgs, Vidusjūras zemēs un Austrumos savvaļā augošs, Latvijā dārzos kopts augs - veltenisku, zarainu stublāju, daudzkārt plūksnotām, galotnēs īlēnveidīgām lapām, dzelteniem ziediem, ārstniecībā tējai lietotām sēklām
sīļi Čemurziežu dzimtas augu ģints, taisniem un lokveidīgi liektiem lapu kātiem un plūksnainu gandrīz spārnotu, vienkāršu, reizēm tik galotnē zarainu, pliku stublāju, no līnijlapām sastāvošu vīkāliņu, spārnotām agļa ribiņām, baltu raga dzeloni plūksniņu galiem
gārsa Čemurziežu dzimtas ģints ("Aegopodium") daudzgadīgs lakstaugs ar lielām, divkārt trīsstaraini plūksnainām lapām, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas ģints ("Aethusa"), viengadīgs indīgs lakstaugs ar dobu stumbru, spīdīgām, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros, 1 suga
zirdzene Čemurziežu dzimtas ģints ("Angelica"), liels divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resniem sakneņiem, zaļiem ziediem čemuros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas (dižzirdzene, purva mātsakne un meža zirdzene)
anīss Čemurziežu dzimtas ģints ("Anisum"), viengadīgi lakstaugi ar plūksnainām lapām, Vidusjūras apkārtnē, 2 sugas
suņburkšķis čemurziežu dzimtas ģints ("Anthriscus"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem čemuros, Latvijā konstatētas 3 sugas
selerija Čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar trīsstarainām vai plūksnainām lapām, 20 sugas, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē 1 sugu
selerijas čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi trīsstarainām vai plūksnainām lapām, ziedkopa - salikts čemurs, auglis ir dvīņkarulis, ģintī 20 sugu, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē smaržīgo seleriju ("Apium graveolens"), kas ir aromātisks divgadīgs augs ar zarotu vārpstveida sakni
velnarutks Čemurziežu dzimtas ģints ("Cicuta"), daudzgadīgs augs ar divkārt vai trīskārt plūksnainām lapām un sīkiem, baltiem ziediem
suņstobrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Conium"), divgadīgs indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem saliktos čemuros
suņustobrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Conium"), lakstaugi ar stāvu, zarotu, violetsārti plankumainu stublāju un trīskārt plūksnainām lapām, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
burkāns Čemurziežu dzimtas ģints ("Daucus"), divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni
lupstājs Čemurziežu dzimtas ģints ("Levisticum"), lakstaugs ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem saliktos čemuros
padilles Čemurziežu dzimtas ģints ("Oenanthe"), lakstaugs ūdeņos un ūdeņu malās ar atšķirīgām virsūdens un apakšūdens lapām, ar stāvu, kailu stublāju un divkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām, 35 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
pastinaks Čemurziežu dzimtas ģints ("Pastinaca"), divgadīgs, retāk viengadīgs augs ar vienkārt plūksnainām lapām un paresninātu, baltu sakni, \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
pētersīlis Čemurziežu dzimtas ģints ("Petroselinum"), lakstaugi ar vienkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām, 4 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā dārzeni un garšaugu
rūgtdille Čemurziežu dzimtas ģints ("Peucedanum"), daudzgadīgi lakstaugi, lapas trīsstarainas vai plūksnainas, ziedi saliktos čemuros, auglis - plakans eliptisks dvīņkarulis, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
noraga Čemurziežu dzimtas ģints ("Pimpinella"), augs ar vienkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām un ziediem saliktos čemuros, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
čērkstis Čērksnis
kvaterna Četras cita citā ieliktas loksnes
dzāslons četrkantīgs koka vai metāla (pieslienams) panelis krāsns atveres aizvēršanai
rājbura Četrstūraina bura, kuras augšējā mala ir nostiprināta pie rājas; taisnā bura
jēzenes Čības ar siksniņām, kuras ievelk starp kāju īkšķi un blakus esošo pirkstu
Kučaviva Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - varavīksnes iemiesojums varena vīrieša tēlā
čīkoņa Čīkstošs troksnis
čipsnis Čipirksnis, šķipsna
žļirkstēt čirkstēt (kā smiltis starp zobiem); radīt savādu troksni, kad kaut ko sīkstu un slapju kož
snirkstēt Čirkstēt; gurkstēt (sniegs)
sņirkstēt Čirkstēt; gurkstēt (sniegs)
Neilsona domna čuguna kausēšanas krāsns ar uzlabotu tehnoloģiju, izmantojot šim nolūkam karstā gaisa padevi; krāsns no augšas tika aizpildīta ar koksu, dzelzs rūdu un kaļķakmeni; patentēta 1828. gadā
čugunka čuguna taupības krāsniņa
čygonka čuguna taupības krāsniņa
pelēkais čuguns čuguns, kurā ogleklis atrodas izliektu grafīta plāksnīšu veidā; grafīta plākšņveida ieslēgumi pazemina cietību, stiprību un dara čugunu trauslu, bet viegli apstrādājamu griežot un uzlabo antifrikcijas īpašības
čuksnāt Čuksnīt
Čulimas-Jeņisejas Čulimas-Jeņisejas ieplaka - ieplaka Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Kuzņeckas Alatau rietumos un Austrumsajāniem austrumos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, augstums 200-550 m vjl., paleozoja un mezozoja nogulumieži
Gezira Dabas apgabals Āfrikā, Sudānas austrumos, starp Balto un Zilo Nīlu, platība - 8000 kvadrātkilometru, līdzenums (augstums - 300-500 m), savanna un pustuksneši
Sistāna Dabas apgabals un vēsturisks novads Irānas kalnienes vidienē, Afganistānā un Irānā, līdzenums, augstums - līdz 500 m, subtropu tuksnesis
Sāhela Dabas apgabals, pārejas zona starp Sahāras tuksnesi un Rietumāfrikas savannām; platums - līdz 400 km, robežas atsevišķos gados mainās atkarībā no nokrišņu daudzuma
Malienas pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienē, platība — 54700 ha, ziemeļos robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, rietumos — ar Trapenes līdzenumu, austrumos — ar Adzeles pacēlumu, dienvidos ieplaka to šķir no Gulbenes paugurvaļņa
Gulbenes paugurvalnis dabas apvidus Alūksnes augstienes dienvidu galā, platība — 57700 ha, garums — 40 km, platums — 5-12 km, robežojas ar Malienas pauguraini, Adzeles pacēlumu, Kujas ielejveida pazeminājumu un Trapenes līdzenumu
Veclaicenes pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 20300 ha, robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumu
Vaidavas pazeminājums dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, platība — 221 kvadrātkilometrs, lokveidīgi atdala Veclaicenes un Malienas pauguraini, rietumos robežojas ar Trapenes līdzenumu
Sēlijas paugurvalnis dabas apvidus Augšzemes augstienē, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) rietumu malas turpinājums, platība — 79000 ha, robežojas ar Taurkalnes līdzenumu, Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senleju, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu un dienvidos \~7 km iesniedzas Lietuvas teritorijā
Skrudalienas pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, platība — 66400 ha, garums — \~52 km, lielākais platums — 23 km, robežojas ar Ilūkstes pauguraini, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu, Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumu, nedaudz iesniedzas Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā
Adzeles pacēlums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes austrumu daļā starp Alūksnes un Latgales augstieni, platība - 3322 km^2^, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 60-80 km, austrumu-rietumu virzienā 30-40 km
Aizangaras plato dabas apvidus Krievijas Krasnojarskas novadā (_Zaangarskoje plato_), uz ziemeļim no Angaras lejteces
Vestienas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidu daļā, platība — 89200 ha, garums — dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā 50 km, platums — 25-30 km, robežojas ar Augšogres pazeminājumu, Augšgaujas pazeminājumu, Alūksnes augstienes Gulbenas paugurvalni, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumu
Trapenes līdzenums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes austrumu daļā, platība — 125100 ha, robežojas ar Otepē augstieni Igaunijā, Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājumu, Malienas pauguraini, Gulbenes paugurvalni, Augšgaujas pazeminājumu un ar Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalni
Trikātas pacēlums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 46800 ha, kas dziļi iesniedzas Sedas līdzenumā, un robežojas ar Vidzemes augstienes Mežoles pauguraini, kā arī ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
Aumeisteru paugurvalnis dabas apvidus, Vidzemes augstienes ziemeļu atzars, platība — 21800 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 22 km, platums — līdz 12 km, lēzeni izliekta loka veidā iesniedzas Tālavas zemienē un atdala Sedas līdzenumu no Trapenes līdzenuma
Bejas mežs dabas liegums Alūksnes augstienes dienvidrietumu malā, Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), priežu un egļu mežs, zemsedzē gk. mellenes un zaļskābenes
Lielais Mārku purvs dabas liegums Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Daukstu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 929 ha, centrālā daļa akačaina, apaugumā konstatētas vairākas aizsargājamas sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; Ušuru purvs
Zāgadu kalni dabas liegums Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība 86 ha, sastopami vairāki reti biotopi, aug vairākas retas augu un sūnu sugas
Korneti-Peļļi Dabas liegums Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā un Apes novada Apes pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 797 ha, aizņem 150-500 m platās un 40-60 m dziļās Korneta un Peļļu subglaciālās iegultnes, kā arī to atzarojumus
Jaunanna Dabas liegums Alūksnes novada Jaunannas pagastā, tajā ietilpst 8 km garš Pededzes posms un tā apkārtne, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1322 ha, meži, palieņu pļavas, purvi (dabiskie biotopi), mīt 36 zīdītāju sugas, aug vairākas aizsargājamas ķērpju, sūnu, orhideju dzimtas sugas
Kupravas liepu audze dabas liegums Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 33 ha, dažāda vecuma liepu audzes mistrojumā ar ošiem, ozoliem, kļavām, gobām un eglēm, konstatētas \~200 sēklaugu un paparžaugu sugas, >40 sūnu sugas un 13 ķērpju sugas, vietām aug meža auzene
Baltais purvs dabas liegums Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 147 ha, dzērvenāji aizņem 54,2 ha, to segums 20-80%, gk. lielā dzērvene ("Oxycoccus palustris")
Avotu mežs dabas liegums Alūksnes novada Ziemeru pagastā, Vaidavas ielejā (1,5 km no upes), Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 110 ha, aug Latvijā retas un aizsargājamas sugas
Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
Liepnas niedrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagasta ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 159 ha, izveidots, lai saglabātu vecos purvainos mežus, kas aizņem 90% šīs teritorijas, konstatētas vairākas aizsargājamas augu sugas
Katlešu meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 151 ha, meža masīvs, kurā mijas skujkoku un melnalkšņu nogabali, vienīgā vieta Latvijā, kur sastopama bezlapainā epigonija, kas ir aizsargājama
Sofikalna meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Mālupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 52 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus Pededzes pietekas Igrīves krastos
Virguļicas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada, Pededzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 745 ha, veido daļēji neskarts pārmitro mežu masīvs, tajā ir vismaz 4 aizsargājami Eiropas Savienības nozīmes biotopi (boreālie meži, purvainie meži, pārmitrie platlapju meži, melnalkšņu staignāji)
Pāces pļavas dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās, augu sugām bagātās atmatu pļavas kaļķainās augsnēs
Popes zāļu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Popes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 78 ha, tajā ir Eiropas nozīmes biotopi: pļavas ar kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm, purvainas bērzu, egļu un priežu audzes, ar kaļķi bagāti avoksnāji, aug vairākas retas un aizsargājamas augu sugas
Piešdanga Dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Zlēku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 10 ha, ietilpst avoksnājs Ventas labā krasta nogāzē un tam piegulošā teritorija, ir Latvijā vienīgā aizsargājamās lielās kosas atradne, konstatēts >360 sēklaugu un paparžaugu sugu
Pildas ezers dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas un Ņukšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (4 salas — dabas piemineklis kopš 1924. g.), platība — 611 ha, liegumā ietilpst ezers un tā apkārtne, ir daudzveidīga ligzdojošo ūdensputnu fauna, konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas
Augstroze dabas liegums Limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha
Vērenes gobu un vīksnu audze dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlinas nolaidenumā, Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ietilpst dabas parkā "Ogres ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 53 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās gobu un vīksnu audžu augu sabiedrības, pļavas, vecupes, upju stāvkrastus
Ukru gārša dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Bukaišu un Ukru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1135 ha, izveidots, lai aizsargātu Zemgales līdzenumam raksturīgo platlapju mežu, kurā aug gobas, liepas, kļavas, oši, ozoli, vīksnas, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas
Vesetas palienes purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Kalsnavas pagastā un Aizkraukles novada Aiviekstes un Vietalvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 424 ha, izveidots, lai aizsargātu vairākus biotopus Vesetas krastos, kur konstatētas vairākas retas augu sugas
Indzera ezera salas dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1926. g., kopplatība - 6,3 ha, liegumā 3 Indzera salas: Stradu sala (platība - 3,1 ha), Liepu sala (2,6 ha) un Cepurīte (0,6 ha)
Dēliņkalns Dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes un Ziemera pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 47 ha, raksturīga krāšņa pauguraines ainava - stāvas, egļu mežiem klātas nogāzes, tālas skatu perspektīvas
Istras pauguraine dabas parks Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru (dienvidaustrumos) un Maroksnas ezeru (ziemeļrietumos), Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība 862 ha, ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru (augstums līdz 172 m vjl.) un masīvu reljefs
Ogres ieleja dabas parks Ogres un Madonas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība 7516 ha, tajā ir daudz aizsargājamu biotopu - nogāžu un gravu meži, jaukti gobu, ošu un ozolu meži, parkveida pļavas, konstatētas vairākas retas augu un dzīvnieku sugas; teritorijā ietilpst dabas liegums "Vērenes gobu un vīksnu audze"
Austrumlatvijas zemiene dabas rajons Latvijas austrumos, pazeminājumā starp Vidzemes un Alūksnes augstieni ziemeļrietumos, Latgales augstieni dienvidaustrumos un Augšzemes augstieni dienvidos un rietumos, platība - 10818 kvadrātkilometri, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā - 160-170 km, platums - 56-70 km
Svētavota ala dabas un vēstures piemineklis Cēsīs, gravā lejpus Cīrulīšu pansionāta, ala sākas ar lielu nišu (platums - 4 m, augstums - 4,7 m, dziļums - 2,7 m), tās sānos līka plaisa (lielākais platums - 1,2 m, augstums - 3 m), kas kopā sasniedz 8 m, iztek spēcīgs avots, kas veido strautu, ūdeni kopš senatnes uzskata par dziedniecisku
fizioģeogrāfija dabaszinātņu grupa ģeogrāfijas zinātņu sistēmā, kas pētī Zemes ģeogrāfisko apvalku, tā teritoriālās īpatnības un vieliski atšķirīgās sastāvdaļas, dabas kompleksus; tajā ietilpst ģeomorfoloģija, augsnes zinātne, klimatoloģija, hidroloģija, bioģeogrāfija utt.; fiziskā ģeogrāfija
augsnes zinātne dabaszinātņu nozare, kurā pēta augsni, tās izcelsmi un attīstību, uzbūvi, sastāvu un īpašības, ģeogrāfisko izplatību, racionālas izmantošanas un auglības celšanas pasākumus
ponora Dabiska atvere karsta masīvā, erozijas ieleja, karsta piltuve vai karsta ieplaka, kas uzsūc lietus un sniega kušanas vai upes ūdeņus un novada tos pazemē
dūmotās loksnes dabiskā kaučuka šķirnes, ko iegūst, apdūmojot lateksu žāvēšanas procesā; ražo loksnēs ar rievainu virsmu
masīvā koksne dabiskai koksnei raksturīga struktūra, tie ir apaļie kokmateriāli, zāģmateriāli, sagataves, būvdetaļas, skaldītie kokmateriāli, bet tajos neietilpst sasmalcināta un slāņota koksne
koksnes tekstūra dabiskais raksts koksnes griezumos, kas nosaka koksnes dekoratīvo vērtību
lignīna sorbenti dabiskas izcelsmes organiskie sorbenti, kas veidojas izdalot lignīnu no koksnes
augsnes degradācija dabiskas vai cilvēka darbības radītas pārmaiņas, kuru rezultātā pasliktinās atsevišķas augsnes īpašības vai pazeminās augsnes auglība kopumā
haloģenēze Dabiski šķīstošo minerālsāļu koncentrēšanās un izgulsnēšanās, kas noris, iztvaikojot ūdenim
haki Dabiski zemes iedobumi (piem., Vidusāzijas tuksnešos), kuros lietus laikā sakrājas ūdens un veidojas staigni dubļi
apiesnoties Dabūt iesnas
dzalkstis Dadzis, dzelksnis
konferansjē Dalībnieks (estrādes uzvedumā, koncertā u. tml.), kas vada programmu, arī sniedz patstāvīgus priekšnesumus
lobīt Dalīt, ņemt nost (augsnes) virskārtu
zināšanu pārvaldība dalīta hipervides sistēma, kas pārvalda zināšanas iestādē un kas no zināšanu bāzes īstajā brīdī sniedz darbiniekiem nepieciešamo informāciju
trupēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni)
trunēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni); trupēt
aeronavigācijas degvielas rezerve daļa no gaisakuģa degvielas, kas iepildīta virs lidojuma veikšanai nepieciešamā degvielas daudzuma un ko izlieto droša lidojuma pabeigšanai nelabvēlīgos apstākļos, lai sasniegtu rezerves lidlauku
uzlaide Daļa, kas pārsniedz (kā) robežizmēru
lielākā (arī lielā) daļa (arī tiesa, puse) daļa, kas pārsniedz pusi
lielākā (arī lielā) puse (arī daļa, tiesa) daļa, kas pārsniedz pusi
lielākā (arī lielā) tiesa (arī daļa, puse) daļa, kas pārsniedz pusi
pusaizmārša Daļēja aizmirstība, pussnauda
kokmasas sabiezināšana daļēja ūdens aizvākšana uz atūdeņošanas iekārtām, iegūstot kokmasu ar palielinātu sausnas procentu
iridosterēze Daļēja vai pilnīga varavīksnenes izņemšana
acetilētais papīrs daļēji acetilēts papīrs ar palielinātu ūdensnecaurlaidību un termoizturību
līgotnis daļēji aizaugusi, bet vēl dūksnaina vieta ūdens tilpnes vai purva malā, kas ejot līgojas
sniega putra daļēji izkusis sniegs (uz zemes, priekšmeta virsas)
sociogēnās augsnes daļēji vai pilnīgi mākslīgi radītas augsnes apdzīvotu vietu parkos, skvēros u. c. apzaļumotās platībās
priekšapmaksa daļēji veikta samaksa par precēm vai pakalpojumiem pirms šo preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas beigām
koagulācija Daļiņu apvienošanās dispersās sistēmās, izraisot pārslveida nogulsnējumu izdalīšanos vai sarecēšanu
sedimentācijas analīze daļiņu lieluma noteikšana pēc izgulsnēšanās ātruma no šķidruma vai gāzes
kosmiskā starojuma teleskops daļiņu teleskops, kas reģistrē no debess ķermeņiem nākošo protonu, hēlija atomu kodolu, elektronu u. c. lādēto daļiņu plūsmu, kura veido kosmisko starojumu; tā kā primārais kosmiskais starojums sasniedz tikai augšējos Zemes atmosfēras slāņus, šos teleskopus izvieto galvenokārt orbitālajās observatorijās
tuksnesājs Damaksnējs
Kaķu grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā
Proņku grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā
Sozanu grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā
dāma Dambretes spēlē: kauliņš, kas sasniedzis pretinieka lauciņu pēdējo rindu, iegūstot pārvietošanās priekšrocības
virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības)
teilorisms Darba organizācijas un ražošanas vadības sistēma, kurā izmantoti jaunākie zinātnes un tehnikas sasniegumi un kuru 19. un 20. gadsimta mijā izstrādāja F. Teilors un viņa sekotāji
irdinātājs Darba rīks, ierīce augsnes irdināšanai
darbasvētki Darba sasniegumu novērtēšana un svinīga atzīmēšana, kā arī atsevišķu profesiju svētku dienas
stampa Darbarīks - samērā smags kāda materiāla veidojums ar paresninātu apaļu galu (kā) smalcināšanai, arī blīvēšanai ar sitieniem, spiedieniem; arī piestala, bliete
nazis Darbarīks (griešanai, duršanai) - parasti spalā iestiprināta plāksne ar asu malu, arī galu; šāds aukstais ierocis
dārza grieznes darbarīks kokaugu dažādu resnuma zaru izgriešanai, apgriešanai vai zāļveida dzinumu apcirpšanai; ir parastās dārzs grieznes, dzīvžogu apcērpamās grieznes, rožu ziedkātu grieznes, zaru grieznes
pliska Darbarīks māla augsnes izlīdzināšanai
sasniegšanas darbs darbība, kas fokusējas uz grūti sasniedzamu mērķa grupu (piemēram, ielu bērni, bezpajumtnieki) sasniegšanu, uzrunāšanu un informēšanu; autrīčs
apskate darbība, ko veic kriminālprocesā un civilprocesā izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis vai tiesa, lai atklātu nozieguma pēdas, atklātu citus lietiskos pienākumus, iegūtu informāciju par apstākļiem un objektiem, kam ir nozīme nozieguma atklāšanā
attaisnošana darbība, process --> attaisnot
perfekcija darbība, process, kurā sasniedz pilnību
akcija darbība, rīcība, pasākumu kopums (parasti politiska, ekonomiska, militāra) mērķa sasniegšanai
tehnika Darbības iemaņu, paņēmienu kopums (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai)
būtiska izmaiņa darbības izmaiņa, kurai saskaņā ar atļauju izsniedzošās institūcijas atzinumu var būt ievērojama negatīva ietekme uz cilvēkiem vai vidi
taktika Darbības principu, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai
stratēģija Darbības principu, arī darbību kopums kāda, parasti ļoti nozīmīga, mērķa sasniegšanai
veida kategorija darbības vārda leksiski gramatiska kategorija, kas raksturo darbības izpausmi atkarībā no sasniegtā rezultāta (nepabeigta, pabeigta, daļēji veikta vai pāri mēram veikta darbība), daudzuma (vienkārtēja vai daudzkārtēja darbība), ilgstamības (momentāna vai ilgstoša darbība) u. c. pazīmēm
pirmsreģistrācija Darbības viesnīcā pirms klienta ierašanās, lai paātrinātu reģistrācijas procedūru: reģistrācijas kartes daļēja aizpildīšana (izmantojot rezervēšanas laikā savākto informāciju), viesnīcas numura paredzēšana un cenas noteikšana, viesa datu sagatavošana datu bāzei
palīdzība ģimenei darbības, kas atbalsta un veicina dažādu pakalpojumu sniegšanu ģimenes vajadzību apmierināšanai; finansiāla palīdzība ģimenēm, kas parasti tiek sniegta, pamatojoties uz iztikas līdzekļu izvērtēšanu
veiksmes stāsts darbību kopums ar noteiktu mērķi, kuru izdodas realizēt ar neparedzēti pozitīviem rezultātiem, sasniegumiem
rezervācija darbību kopums, ar ko nodrošina (kā, piemēram, viesnīcas numura) saņemšanu izmantošanai paredzētajā laikā
rīcība Darbību kopums, sistēma (kāda mērķa sasniegšanai)
Kotopaksi Darbīgs vulkāns Andu Austrumkordiljeras rietumu nogāzē, Ekvadorā, 50 km uz dienvidiem no Kito, augstums - 5897 m, krātera diametrs - 700 m, dziļums - 366 m, virs 4700 m mūžīgais sniegs, pēdējais lielākais izvirdums 1976. g.
Ruiss Darbīgs vulkāns Centrālajā Kordiljerā, Ziemeļrietumu Andos, Kolumbijā, augstums - 5400 m, virs 4700 m - mūžīgais sniegs
Osorno Darbīgs vulkāns Galvenajā Kordiljerā, Andos, Čīlē, augstums - 2660 m, sniega līnija - 1460 m vjl., araukāriju un notofāgu meži
Tokači Darbīgs vulkāns Hokaido salas vidienē, Daisecuzdana (Tokači) grēdā, Japānā, augstums - 2077 m, daudz krāteru, gada lielākajā daļā virsotnē sniegs
Aso darbīgs vulkāns Japānā (_Aso san_), Kjusju salas vidienē, liels lēzens lavas krāteris, kurā vairāki jaunāki konusi, augstākais sasniedz 1592 m vjl.
Ruapehu Darbīgs vulkāns Jaunzēlandē ("Ruapehu"), augstākā virsotne Ziemeļsalā, augstums - 2797 m, virs 1700-2000 m - mūžīgais sniegs, nelieli šļūdoņi
Alaids darbīgs vulkāns Krievijā (_Alaid, vulkan_), Sahalīnas apgabalā, Kuriļu salu Atlasova salā, augstums - 2339 m, nogāzēs krūmāji, pļavas, augstāk - ledāji, sniegs, kopš 1770. g. 8 izvirdumi
Maions Darbīgs vulkāns Lusonas salas dienvidaustrumos ("Mayon"), Filipīnās, augstums - 2462 m, kopš 1615. g. notikuši >30 izvirdumi, izvirdumu laikā lavas straumes var sasniegt jūru
Ljuljailjako Darbīgs vulkāns Rietumkordiljerā (sp. val. "Llullaillaco"), to šķērso Čīles un Argentīnas robeža, augstums - 6739 m, augstākā sniega līnija Dienvidamerikā - 6700 m, augstumu starpība ar Čīles dziļvagu 14900 m, kas ir lielākā augstumu starpība pasaulē 300 km attālumā
darbinieka rūpība darbiniekam ir pienākums veikt darbu ar tādu rūpību, kāda atbilstoši darba raksturam un darba veikšanai nepieciešamajām darbinieka spējām un piemērotībai būtu taisnīgi no viņa sagaidāma; darbiniekam, veicot darbu, ir pienākums rūpīgi izturēties pret darba devēja mantu
izsaukums ierasties izmeklēšanas iestādē, prokuratūrā vai tiesā darbiniekam pamatojums un attaisnojošs iemesls neveikt darbu un par attiecīgo laiku darba samaksu saņemt no darba devēja, kuram to atlīdzina attiecīgā valsts institūcija
nosūtītais darbinieks darbinieks, kuru darba devējs (darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs kā darba devējs) saistībā ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu nosūta noteiktu laiku veikt darbu citā valstī, nevis valstī, kurā viņš parasti veic darbu
pašuzliesmošanās Darbmaisījuma aizdegšanās motora cilindrā, kad temperatūra vai spiediens pārsniedz kritisko robežu
ripzāģmašīna Darbmašīna koksnes zāģēšanai, kurā par griezējinstrumentu lieto vienu vai vairākas zāģripas, kas uzstiprinātas darbvārpstā
lentzāģmašīna Darbmašīna koksnes zāģēšanai, kurā par griezējinstrumentu lieto zāģlenti, kas uzlikta un nostiepta vertikāli vai horizontāli uz skriemeļiem; galvenie veidi ir: mašīnas baļķu un brusu sazāģēšanai, dalīšanas mašīnas (plānāku zāģmateriālu izzāģēšanai no biezākiem materiāliem) un galdnieku mašīnas (galvenokārt līklīnijas zāģēšanai)
koksnes smalcināšanas mašīnas darbmašīnas koksnes smalcināšanai, lai iegūtu šķeldas (šķeldošanas mašīna) vai noteikta izmēra un formas skaidas (skaidošanas mašīna)
izkalpoties Darbojoties ar pārmērīgu centību, sasniegt paaugstinājumu, ievērojamu stāvokli (piemēram, darbā), iegūt (saimnieka, priekšnieka) labvēlību
pakšēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim
pakšķēt Darbojoties radīt paklusus, īslaicīgus, ritmiskus trokšņus (piemēram, par iekārtām, ierīcēm); atskanēt šādam troksnim
klaudzēt Darbojoties radīt spalgu, samērā skaļu troksni (par mašīnām, mehānismiem)
būkšināt Darboties ar dobju troksni (piemēram, par motoriem, artilērijas ieročiem); būkšķēt
būkšķināt Darboties ar dobju troksni (piemēram, par motoriem, artilērijas ieročiem); būkšķēt
neapmaksātais darbs darbs, kurā ražo preces un sniedz pakalpojumus, par kuriem nav tieša atalgojuma vai cita veida maksājuma
dardadze Dardedze, varavīksne
dardedzis Dardedze, varavīksne
rībējiens Dārdoņa, rīboņa, troksnis
fiduciārs darījums darījums, kur puses, viena otrai uzticēdamās, izvēlas tādu rīcības veidu, kura tiesiskās sekas sniedzas tālāk par darījuma mērķi (piem., kustamu lietu nevis ieķīlājot, bet gan nododot īpašumā un ieguvējam uzliekot pienākumu, tiklīdz parāds samaksāts, lietu atdot atpakaļ)
plēsties darīt daudz, arī visu iespējamo, lai ko panāktu, sasniegtu
duļķot darīt duļķainu (šķidrumu); maisot neļaut (kam) nogulsnēties (šķidrumā)
līdzināt ceļu (kādam) darīt ko tādu, kas palīdz sasniegt vēlamo; novērst kavēkļus, veicināt
bruģēt ceļu (kādam, kaut kam) darīt ko tādu, kas palīdz sasniegt vēlamo; veicināt
čubināties darīt ko, darboties, kustēties, radot čabošu troksni
aizblēņoties Darot nedarbus aizrauties un pārsniegt kādu robežu (parasti rezultātā saņemot sodu, bieži pērienu)
pāraugšana Dārzāju audzēšanā, tādas tirgum paredzētā produkta pakāpes sasniegšana, kad tā kvalitāte no patērētāju viedokļa sāk mazināties
čipsi dārzeņu, augļu vai citu produktu kraukšķīgas, plānas plāksnītes, kuras gatavo no dārzeņu vai augļu šķelītēm vai no speciāli sagatavotas masas ar cepšanas vai kaltēšanas paņēmienu un kuras lieto kā uzkodu vai našķi
okulēšana Dārzkopībā - acošana, potēšana ar pumpuru, ko iesprauž potcelmā starp koksni un mizu
Usnea florida dāsnā usneja
dāzns Dāsns
petaflops Datora ātrdarbības mērvienība - kvadriljons (miljons miljardu = 1 000 000 000 000 000) flopu jeb kvadriljons peldošā komata darbību sekundē; 2011. gadā ar superdatoru "K Computer" tika sasniegta 10,51 petaflopu ātrdarbība
runas atbilde datora ģenerētas runas izvade, t. i. atbildes uz lietotāja komandām vai pieprasījumiem tiek sniegtas balsī
pakalpe datorisks līdzeklis vai līdzekļu kopums, kas sniedz kādus pakalpojumus
Sabre Datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, ko 1959. g. ASV izveidoja lidsabiedriba "American Airlines" sadarbībā ar korporāciju "IBM", šī sistēma ir savienota ar Āzijas datorizēto rezervēšanas sistēmu "Fantasia", kas nodrošina pieeju vairāk nekā 600 lidsabiedribām, 200 viesnīcu ķēdēm, kā arī autonomas uzņēmumiem, tūrisma operatoriem, tūrisma aģentūrām, informācijai par prāmju pakalpojumiem dažādās valstīs
elektroniska izpildes atbalsta sistēma datoru sistēma, kuras lietošanai nav nepieciešama iepriekšēja tās darbietilpīga apguve, bet kas sniedz tūlītēju palīdzību un nepieciešamo informāciju, lai sekmīgi varētu turpināt procesu izpildi
resursdators Datoru tīkla centrālais vai vadošais dators, kas sniedz nepieciešamos pakalpojumus citiem šā tīkla datoriem vai termināļiem; arī interneta tīklam pievienotie datori, kas pilda šādas funkcijas; hostdators
slānis datoru tīkla loģiskās struktūras hierarhisks elements, kas izpilda noteiktu funkciju kompleksu, to skaits, nosaukumi un izpildāmās funkcijas dažādos tīklos var atšķirties, to kopīgā īpašība ir sniegt servisu augstāk stāvošiem slāņiem
objekts datoru tīklos - kopēja mērķa sasniegšanai saistītas viena slāņa funkcijas
veiktspējas novērtēšana datu apstrādes sistēmas vai tās komponentu darbības analīze, lai noteiktu, cik efektīvi tiek sasniegti to funkcionēšanas mērķi
papildinājums datu blok papildināšana ar fiktīvām rakstzīmēm, vārdiem vai ierakstiem, līdz tie sasniedz iepriekš noteikto datu bloka garumu
iedzīvotāju aptauja datu iegūšanas metode, kad personas sniedz mutiskas vai rakstiskas atbildes uz pētījuma programmā paredzētiem (parasti anketā fiksētiem) jautājumiem
datu subjekta piekrišana datu subjekta brīvi, nepārprotami izteikts gribas apliecinājums, ar kuru datu subjekts atļauj apstrādāt savus personas datus, atbilstoši sistēmas pārziņa sniegtajai informācijai
magnētiskā karte datu vide, kas sastāv no neliela izmēra plānas, ar magnētisku materiālu pārklātas plastmasas plāksnes, kurā kodētā veidā ieraksta informāciju
termiņkarte Datuma karte, kas bibliotēkas informācijas sistēmā norāda izsniegtās grāmatas atdošanas datumu
izlaisties punī daudz ēdot (parasti šķidru, nesātīgu ēdienu, barību), palielināt kuņģa apjomu, kļūt resnam (vidukļa daļā)
sabaroties daudz ēdot, kļūt, parasti ļoti, resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem)
gūļāt daudz gulēt, snaust, gorīties, staipīties
tālu tikt daudz sasniegt, arī gūt izcilus panākumus
izaganīties daudz un labi ēdot, kļūt resnam (par cilvēku)
nobaroties daudz un labi ēdot, kļūt resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem)
sociālā darba kvalitāte daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo sociālā darba atbilstību noteiktiem kritērijiem: a) atbilstība prakses standartiem; b) atbilstība sasniedzamajiem rezultātiem; c) atbilstība deklarētajiem politiskajiem mērķiem un to sasniegšanai; d) atbilstība pakalpojuma saņēmēju vajadzību apmierināšanai; e) atbilstība kvalitātes uzturēšanai organizācijas sistēmā
kokaugi Daudzgadīgi augi ar pārkoksnētām virszemes daļām (koki, krūmi, puskrūmi)
ģeofīti Daudzgadīgi augi, kam atjaunošanās pumpuri un orgāni veģetācijai nelabvēlīgā laikā atrodas augsnē
koks Daudzgadīgs augs ar augstu, koksnainu (parasti vienu) stumbru, zariem un saknēm
krūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem ilggadīgiem koksnainiem virszemes stumbriem (bez viena galvenā stumbra)
puskrūms Daudzgadīgs augs ar vairākiem virszemes skeleta zariem, kuru apakšējā daļa ir pārkoksnējusies, bet augšējā - nepārkoksnējas un rudenī atmirst
mārrutks Daudzgadīgs garšaugs ("Armoracia rusticana", arī "Cochlearia armoracia") ar resnām, koksnainām saknēm un lielām, krokainām lapām
pavārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas ģints ("Agropyron"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir sēdošas vārpiņas, šķautņainas vārpiņas plēksnes un zieda plēksnes galā akots, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas
pauropods Daudzkāju klases apakšklase ("Pauropoda"), ļoti sīki (līdz 1,4 mm), balti posmkāji, dzīvo augsnē, trūdošā koksnē un augu atliekās, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
varavīksnains Daudzkrāsains, visās varavīksnes krāsās
druka uz mitra daudzkrāsu drukas paņēmiens, kad katru nākamo iespiedkrāsu uz iespiedloksnes klāj uzreiz bez laika intervāla, kas nepieciešams iepriekšējās iespiedkrāsas pilnīgai vai daļējai nožūšanai
druka uz sausa daudzkrāsu drukas paņēmiens, kad katru nākamo iespiedkrāsu uz iespiedloksnes uzklāj pēc iepriekšējās krāsas nožūšanas; parasti šādu drukas veidu izmanto, drukājot krāsu darbus uz vienkrāsu iespiedmašīnām vairākos caurgājienos
mezozoji Daudzšūnu dzīvnieku virsnodalījums, primitīvi jūras bezmugurkaulnieki; \~60 sugu
virsdaudzums Daudzums, kas pārsniedz (kā) vajadzīgo, vēlamo daudzumu
Eglona Daugavas kreisā krasta pieteka Aknīstes un Jēkabpils novadā, iztaisnota, garums – 29,5 km (senāk – 36 km, arī 33 km), kritums – 23 m, sākas starp Aknīsti un Subati meliorētā pļavu un purvu masīvā; Eglaine; Eglūne; Egļone
Dzisna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, iztek no Dīsnu ezera Lietuvā (kur saucas - Dīsna), \~30 km Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, kopējais garums 178 km
Dīsna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, tās nosaukums augštecē, Lietuvā, iztek no Dīsnu ezera, augštece Lietuvā, \~30 km posmā ir Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, Baltkrievijā saucas - Dzisna, kopējais garums 178 km
Līksna Daugavas labā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums – 47 km, kritums – 79 m, sākas uz dienvidiem no Ambeļiem, tek paralēli Daugavai uz rietumiem; Liksnenka; Liksņanka
Dubna Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas, Daugavpils, Preiļu un Līvānu novadā, garums - 120 km, kritums - 76 m, iztek no Cārmaņa ezera un ietek Daugavā pie Līvāniem, tek cauri Zosnam, kā arī Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ezeram
Šaltupe Daugavas labā krasta pieteka Līksnas pagastā, garums - 7 km
Olksna Daugavas pietekas Jāņupītes kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Krāslavas pagastā, garums - \~5 km, iztek no Olksna
aukšpolieši Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aukšpole" iedzīvotāji
cietoksnieši Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Cietoksnis" iedzīvotāji
juganieši Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Juganina" iedzīvotāji
Jaunā Pilsētiņa Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ļūbaste" bijušais nosaukums
rimsieši Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Rimši" iedzīvotāji
bunkšināt Dauzot radīt dobju troksni
mantes Dāvanas, ko bērēs pasniedz zārka nesējiem u. c.
Ciāna Dāvida iekarotais jebusiešu cietoksnis Jeruzalemē
cellofans Dažāda biezuma stiklveidīgas, spīdīgas, krāsainas vai bezkrāsainas filmu plēves loksnēs vai ruļļos
pildenis Dažāda izmēra metāla taisnstūris iespiežamo formu starpu pildīšanai
heterohromija Dažāda labās un kreisās acs varavīksnenes krāsa
loksne Dažāda lieluma taisnstūrains (papīra) gabals (piemēram, rakstīšanai, rasēšanai)
pretatspiešanās līdzekļi dažāda sastāva pulveri un šķīdumi, kurus izsmidzinot uzklāj svaigi nodrukātiem novilkumiem, lai nepieļautu krāsas saskari ar nākamo loksni un krāsas atspiešanos uz tās
koksnes trupe Dažāda veida koksnes bojājumi augošā vai nocirstā kokā
uzaugums uz stumbra dažādas formas un izmēru krasi izteikts stumbra resninājums ar svēdrainu koksnes struktūru; sastopams uz visām koku sugām, biežāk uz lapkokiem
vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai; šāds (parasti lēzens, ar augstu pamaini, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā
kauss Dažādas formas un materiāla, parasti vāzei līdzīgs, izstrādājums, ko pasniedz par balvu sporta sacensību uzvarētājiem
vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā
pseidoadisonisms Dažādas ģenēzes (piem., pielonefrīta, dažu medikamentu lietošanas radīti) nātrija reabsorbcijas traucējumi nieru kanāliņos ar sekundāru virsnieru mazspēju: nogurums, nespēks, reibonis, bezsamaņa, anoreksija, vemšana, muskuļu krampji, hipotonija, psihiski traucējumi, kolapss, komatozs stāvoklis
atslēdznieku darbi dažādu agregātu un detaļu remontā un apkalpošanā veicamie darbi metāla vai cita materiāla mehāniskā apstrādē ar rokas vai mehanizētiem darbarīkiem, arī sastiprināšanas, nostiprināšanas, regulēšanas un montāžas darbi, kā arī skrūvēšana, salikšana, vīlēšana, slīpēšana, urbšana, izrīvēšana, vītņošana, ciršana, griešana, kniedēšana, taisnošana un liekšana, kā arī aizzīmēšana, piekasīšana jeb šāberēšana, lepēšana un citi darbi
krāsaugi Dažādu dzimtu augi, kuru orgānos (saknēs, stumbrā, lapās, ziedos, augļos) un audos (koksnē, mizā) veidojas krāsvielas
sānkoki dažādu koka kosntrukciju (kūtī vai šķūnī u. tml.) sānsienu kārtis
starpprofesionāļu komanda dažādu profesiju pārstāvju grupa, kas sadarbojas kopīga mērķa sasniegšanā, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu un iespējami labāku problēmsituācijas risinājumu indivīdam, grupai vai kopienai
elektromagnētiskā savietojamība dažādu radioelektronisku iekārtu (arī elektroiekārtu, kas rada elektromagnētisko starojumu) spēja darboties vienlaikus tiešā tuvumā, neradot savstarpējus radiotraucējumus, kuru līmenis pārsniegtu pieļaujamo
krustošana Dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augu mākslīga apputeksnēšana jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai
veiktspējas pārvaldība dažādu tīkla komponentu veiktspējas mērīšanas un novērtēšanas process, lai, periodiski izdarot resursu izmantošanas mērījumus, varētu sasniegt maksimālu sistēmas veiktspēju
pārkaļķošanās Dažādu vielu, t. sk. kalcija sāļu nogulsnēšanās organisma audos
štāba rotmistrs dažās armijās - vecāko virsnieku dienesta pakāpju (majors, apakšpulkvedis, pulkvedis) kopējais nosaukums
tamburmajors Dažās armijās pulka bundzenieku un taurētāju vecākais (apakšvirsnieks)
inaugurāldisertācija Dažās Eiropas valstīs (piem., Vācijā 20. gs. 1. pusē) universitātēs apzīmējums disertācijai, ko iesniedz tai augstskolas fakultātei, kurā vēlas iegūt attiecīgo zinātnisko (parasti Dr.) grādu
līnijtiesnesis Dažās sporta spēlēs - galvenā tiesneša palīgs
akažu Daži tropiski anakardiju dzimtas koki; šo koku vērtīgo koksni (sarkankoks) izmanto mēbeļu rūpniecībā, no sēklām iegūst eļļu un sveķus
Jauanzemji Dažkārt lietots Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" neprecīzs nosaukums
godība dažu amatpersonu (piemēram, tiesnešu) uzrunas forma
mahari dažu dienu ilgs pārgājiens tuksnesī kamieļa mugurā, nereti - ar nakšņošanu beduīnu teltīs vai ghorfā
papildbarošanās dažu kukaiņa attīstības stadija pēc jaunā īpatņa izkūņošanās no kūniņas līdz pieauguša īpatņa stadijas sasniegšanai, kad tas kļūst nobriedis dzimumdzīvei
stērste dažu putnu nosaukums tautā: sniedze; vagas cielava; cekulainais cīrulis; dadzītis; zaļā žube
tirkšķi dažu sugu ķirmeļi, kuru tēviņi pārošanās laikā sit galvu pret eju sieniņām, radot māju sienās vai mēbelēs pulksteņveidīgu tikšķēšanu, kas vislabāk sadzirdama ap pusnakti
Krāsns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Fornax", saīsinājums "For"); Latvijā paceļas nedaudz virs horizonta ziemas vakaros; Krāsns α atrodas 46 ly attālumā, tās spožums ir 3,9. zvaigžņlielums
Muša debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Musca", saīsinājums "Mus") Piena Ceļā netālu no Dienvidu Krusta, Latvijā nav redzams; spožākās zvaigznes Mušas α spožums sasniedz 2,7. zvaigžņlielumu, un tā atrodas 306 ly attālumā
tangenciālais ātrums debess ķermeņa ātruma vektora projekcija plaknē, kas perpendikulāra taisnei, kura savieno debess ķermeni ar novērotāju
radiālais ātrums debess ķermeņa ātruma vektora projekcija uz taisnes, kas debess ķermeni savieno ar novērotāju
horizontālā paralakse debess spīdekļa diennakts maksimālā paralakse, kas tiek sasniegta, ja spīdeklis atrodas uz horizonta; tā kā Zeme nav sfēriska, tad horizontālās paralakses vērtība ir atkarīga no novērojumu vietas ģeogrāfiskā platuma
āditji Debesu dievi vēdiskajā mitoloģijā, dievu mātes, gaismas, taisnīguma, žēlsirdības dievietes Aditi (Visuma) dēli
tors dēdēšanas paliksnis
traukt Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko)
traukties Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko)
sakurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā u. tml., panākt, ka (piemēram, telpā, celtnē, arī vidē) kļūst, parasti ļoti, silts
kurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā u. tml., panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma
kurt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā, ugunskurā, panākt, ka (telpā, celtnē, arī vidē) rodas siltums, gaisma
sakurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards u. tml.) kļūst, parasti ļoti, silts, izstaro siltumu
kurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu
kurt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) silst, izstaro siltumu, gaismu; kurināt (1)
lineārie kristālu defekti defekti, kuru izmēri vienā virzienā pārsniedz atoma izmērus, rodas dislokācijas, kas deformēšanas procesā pārvietojas, savstarpēji izlīdzinās, vairojas un iziet līdz graudu robežām; lineārie kristālu defekti ir galvenais cēlonis tam, ka materiālu praktiskā stiprība ir mazāka par teorētisko stiprību
goniodisģenēze Defektīva acs priekšējā segmenta (radzene, varavīksnene, lēca, ar tām saistītās kameras un dziedzeri) attīstība
māzeris Defektīvs lapu koku koksnes saaugums lielāka vai mazāka puna veidā, vai arī sīksts stumbra resgalis, ko kā lietas koku izmanto īpašām vajadzībām
savilkums Defekts (ķermeņa daļai) - nespēja (to) normāli iztaisnot, izstiept
defibrerakmens Defibrera rotējošā daļa - rievains, rupjgraudains akmens, pret kuru beržoties nomizotām koksnes šķilām, atdalās koksnes šķiedras
impulsu deglis deglis, ar kuru šķidro, gāzveida vai cieto kurināmo ritmiski ievada krāsnī no augšas
degšinieca Degsnis
deksnis Degsnis
bekonāze Degunā ievadāms prethistamīna kortikosteroīdu preparāts alerģisko iesnu ārstēšanai
šņaukas Deguns (bērnam, iesnains)
sņukuris Deguns, purns, snuķis
sņukurs Deguns, purns, snuķis
snukurs Deguns, purns; snuķis
knīpis Deguns, snīpis (bērnu runā)
nīpis Deguns; snīpis
snucis Deguns; snīpis (traukam)
snurķis Deguns; snuķis
iridomalācija Deģeneratīva varavīksnenes atmiekšķēšanās
Fārdžesa dekeneja dekeneju suga ("Decaisnea fargesii")
izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas deklarācijas, pārskata vai nodokļa aprēķina neiesniegšana, apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijā, nodokļa atvieglojuma vai atlaides nelikumīga piemērošana vai jebkura cita apzināta rīcība, kuras rezultātā nav nodrošināta normatīvajiem aktiem atbilstoša nodokļu vai nodevu aprēķināšana un samaksa
mēnešsēkļi Dekoratīvi, koksnaini vīteņaugi ar vienkāršām, veselām lapām un sīkiem ziediem, augļi - kauleņi ar pusmēnesim līdzīgām rievotām sēklām, Latvijā sastopamas 2 sugas
bārkstis Dekoratīvs elements - pavedienu, dažāda materiāla sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts, piemēram, ar audumu, apģērba gabalu
intarsija Dekoratīvs rotājums, kompozīcija, ko veido koka priekšmeta virsmā iestrādāti dažādas krāsas un tekstūras koka gabaliņi vai plāksnītes
jūrassīpols Dekoratīvs sīpolaugs ("Urginea maritima"), kas ir lielākais sīpolaugs, kas jāstāda saulainā vietā, smilšainā augsnē un regulāri jālaista
ģerstele Dēlis, uz kā bīda maizi krāsnī
platsporma Dēļu plāksne, kas ir novietota uz ratu sānu kokiem kravu vešanai
aploksnīte dem. --> aploksne
asnadzītis dem. --> asnadzis
atkrisnītis dem. --> atkrisnis
atvārsnīte dem. --> atvārsne
cepeškrāsniņa dem. --> cepeškrāsns
drīksniņa dem. --> drīksna
dzerauksnīts dem. --> dzerauksnis
krāsniņa dem. --> krāsns
krāsnutiņa dem. --> krāsns
krāšnele dem. --> krāsns 1
krāšņele dem. --> krāsns 1
miesniecēns dem. --> miesnieks
nolieksnītis dem. --> nolieksnis
paplāksnīte dem. --> paplāksne
plāksnīte dem. --> plāksne
plēksnīte dem. --> plēksne
plūksniņa dem. --> plūksna
pusnaksniņa dem. --> pusnakts
rešņuks dem. --> resnis
resneņš dem. --> resns (2)
sakasnītis dem. --> sakasnis
sausnīte dem. --> sausne
skupsniņa dem. --> skupsna
sloksnīte dem. --> sloksne
snātnīte dem. --> snātne
sniedziņš dem. --> sniegs
snuķītis dem. --> snuķis
šķiesnīte dem. --> šķiesna
šķipsniņa dem. --> šķipsna
treksnītis dem. --> treksnis
truksnītis dem. --> truksnis
virsnieķelis dem. --> virsnieks
ziedputeksnītis dem. --> ziedputeksnis
zipsniņa dem. --> zipsna
lādzība Derīgums, taisnīgums
Sudista Desnas labā krasta pieteka Ukrainā (Čerņigovas apgabalā), augštece Krievijā (Brjanskas apgabalā) - Sudosta
zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata
spals Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku un parasti izveidota taisnā virzienā attiecībā pret darbīgās daļas asi
streņģe Detaļa darbarīka piestiprināšanai pie darba dzīvnieka sakām; vilksnis
mēlīte Detaļa, elements - neliela šaura, plāna plāksne
kristalldetektors Detektors ar kādu zināmu kristālisku vielu kā strāvas taisnotāju
papilddeva Deva, ko saņem vai izsniedz papildus parastajai (piemēram, uztura, medikamentu) devai
dāss Devīgs, dāsns
dastīgs Devīgs, dāsns
skaistie dieva vārdi deviņdesmit deviņi vārdi, kas islāmā raksturo Allāha gribu; septiņdesmit vārdi ir atrodami Korānā, pārējie ir tradicionāli; vissvarīgākie ir Al-Rahmans un AlRahmins ("Žēlsirdīgais" un "Žēlastības sniedzējs")
dežūrvirsnieks Dežurējošais virsnieks
sjaņ Di sjaņ - vēlākajā daoismā augstākā nemirstības pakāpe, ko spēj sasniegt cilvēks
īrisdiafragma Diafragma foto- un kinoaparātos; sastāv no plānām sirpjveidīgi izliektām plāksnītēm, ar kurām var mainīt atveres lielumu
iridodiagnoze Diagnozes noteikšana, galvenokārt uz varavīksnenes apskates pamata
strukturālā dialektoloģija dialektoloģijas nozare, kurā pēta kādas valodas dialektus un izloksnes ar strukturālās valodniecības metodēm
erotematisks Dialoģiskā jeb katēchetiskā mācību pasniegšana jautājumu un atbilžu veidā
kalibrs Diametrs (piemēram, stieplei); biezums (piemēram, metāla plāksnei)
saacot diedzēt (kartupeļu) asnus
minizaļumi Diedzēti asni un graudi, ko audzē nelielos podiņos uz palodzes
napiņš diendusa, snauda
bocmanis Dienesta pakāpe kara flotē (starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
degradējums Dienesta pakāpes atņemšana virsniekam vai instruktoram
degradēšana Dienesta pakāpes atņemšana virsniekam vai instruktoram
sanbernārs Dienesta suns, kam ir raksturīgs liels augums, ļoti laba oža un ko var izmantot sniegā apraktu cilvēku meklēšanai; attiecīgā suņu šķirne
uzmeklētājsuns Dienesta suns, ko izmanto cilvēka meklēšanai pēc pēdām, arī, piemēram, zemē, sniegā apraktu priekšmetu meklēšanai; arī pēddzinis (1)
krīzes intervences pakalpojums diennakts pakalpojums ar mērķi stabilizēt klienta psihoemocionālo stāvokli, uzlabot un attīstīt noteiktas prasmes, spējas, sniegt nepieciešamo psiholoģisko atbalstu un ieteikumus personas problēmu risināšanai un saskarsmes veicināšanai, savstarpējo attiecību ģimenē un ārpus tās uzlabošanai un stiprināšanai
apuss Dienvidamerikas indiāņu ticējumos - kalnu gars, kas dzīvo augstās sniegiem klātās Andu virsotnēs un valda pār visu apgabalu; katram apusam ir vārds, kas ir tā kalna nosaukums, kurā šis gars mājo
dižgaviesnieki Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Dižgaviesne" iedzīvotāji
Dienvidsendviču salas Dienvidsendviču salas - atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā ("South Sandwich Islands"), administratīvi pakļautas Folklenda salām (Lielbritānija), platība 337 kvadrātkilometri, 16 vulkānisku neapdzīvotu salu virkne, augstums līdz 1372 m, darbīgi vulkāni, salas klāj sniegs un ledāji, daudz putnu un roņu
Dienvidslāvija Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika - valsts Eiropas dienvidu daļā 1945.-1991. g., kuras sastāvā bija 6 republikas - Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Serbija (ar Kosovas un Vojevodinas autonomajiem novadiem), Slovēnija
Elsīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, Aknīstes un Gārsenes pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 38 m, sākas Augštaitijas augstienē Lietuvā; Eliste; Elksnīte
tērpenis Dienvidu vējš, kas liek sniegam kust - "tirpt"
teodikeja Dieva attaisnošana pretim ļaunumam un ciešanām pasaulē, kas prātam nav savienojami ar Dieva visspēcību un mīlestību
Skultānu kalns Dievakalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
Uza Dieviete pirmsislāma arābu mitoloģijā, 1. gt. p. m. ē. viņas kults bija izplatīts galvenokārt Sīnaja tuksnesī
ieresns Diezgan resns
LZW datu kompresija digitālo datu kompresijas veids, kas sniedz ievērojamu saspiedumu, nezaudējot kvalitāti
diegsts Dīglis, asns
knita Dīglis, asns
izknidēt Dīgstot izveidot asnus
pārdīgt Dīgstot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi
knidēt Dīgstot veidot asnus
noknīst Dīgstot veidot asnus
spiesties Dīgstot, augot virzīties cauri, piemēram, augsnei (par augiem, to daļām)
aizsust Dīkā guļot, sasniegt (laika ziņā)
diemūksnis Dimūksnis
akreditācija Diplomātiska norise, kurā ārvalsts diplomātiskais pārstāvis, stādamies amatā, iesniedz akreditācijas rakstu (vēstuli) - dokumentu, kas apliecina, ka viņam ir diplomātiskā pārstāvja pilnvaras
pēterene Dipsaku dzimtas ģints ("Knautia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pretējām veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, parasti zilgani violetām ziedu galviņām, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
skabioza Dipsaku dzimtas ģints ("Scabiosa"), daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās, \~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, vairākas sugas un to šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus
Disna Dīsna - upe Lietuvā (Dzisnas augštece)
Eirodisnejlenda Disneja sabiedrības 1993. gadā Parīzes tuvumā izveidotais atrakciju (tematiskais) parks; Parīzes Disnejlenda
sieviešu konsultācija dispansera tipa ārstniecības un profilakses iestāde, kas sniedz medicīnisku palīdzību sievietēm grūtniecības un pēcdzemdību periodā, kā arī dažu ginekoloģisku slimību gadījumos
mirgošana displeja ekrānā redzamas rakstzīmes vai attēla uzzibsnīšana un apdzišana
informācijas sabiedrības pakalpojums distances pakalpojums (puses vienlaicīgi nesatiekas), kuru parasti sniedz par maksu, izmantojot elektroniskus līdzekļus (elektroniskas datu apstrādes un uzglabāšanas, tajā skaitā ciparu saspiešanas, iekārtas), un pēc pakalpojuma saņēmēja individuāla pieprasījuma; tie ietver preču un pakalpojumu elektronisku tirdzniecību, komerciālo paziņojumu sūtīšanu, iespēju piedāvāšanu informācijas meklēšanai, piekļuvei pie tās un informācijas ieguvei, pakalpojumus, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā vai piekļuvi elektronisko sakaru tīklam, informācijas glabāšanu
stūra dīvāns dīvāns, kura divas pastāvīgās sastāvdaļas ir savienotas (parasti taisnā) leņķī
Balhani Divas kalnu grēdas abos Uzbojas krastos, Turkmenistānā, kaļķakmeņi, merģeļi, nogāzes saposmotas, tuksnesis
režģis divas līniju kopas, kuru elementi krustojas taisnā leņķī
filaktērijs Divas nelielas ādas kārbiņas, kas lūgšanas laikā bija ar siksnām nostiprinātas uz pieres un kreisās rokas un kurās bija pergamenta gabaliņš ar lūgšanu tekstiem
duerna Divas viena otrā ieliktas loksnes
dūru cīņa divcīņa ar dūrēm, kas nosaitētas ar ādas siksnām
aizsniedzams divd. --> aizsniegt
attaisnojošs divd. --> attaisnot
nākotnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura notiks pēc teikuma galvenās darbības; atsevišķās izloksnēs un vēsturiskajos tekstos sastopama forma, mūsdienu latviešu literārajā valodā netiek lietota; nākotnes particips
lakvijole Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, divgadīgs līdz ilggadīgs, ar koksnainu stumbra daļu, kā laka spīdīgiem zeltaini dzelteniem ziediem; izplatīts Vidusjūras austrumu daļas zemēs; pazīstams kā krāšņumaugs siltumnīcās un telpās
meliācejas Divdīgļlapju augu dzimta "Geraniales" rindā, gk. koki, arī krūmi lielām plūksnotām lapām un sīkiem ziediem skarās, \~800 sugas gk. tropos Āzijā un Amerikā, it īpaši lietus mežos
dipterokarpācejas Divdīgļlapju augu dzimta, tropu, it īpaši Āzijas koki, retas sugas arī krūmi, svarīga turienes mežu sastāvdaļa, daudzas sugas arī veselās noslēgtās audzēs, kas tropu līdzenuma mežos reta parādība, saimnieciski svarīgi, dod labu koksni un sveķus (tirdzniecībā kā dammarsveķi), balzāmus (gurjunbalzams), kampareļļu (Borneo, Sumatras jeb Baros kampars)
spondidas Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, koki tropos, nepārī plūksnotām lapām, dzelteniem sīkiem ziediem lielās skarās, sulīgiem, garšīgiem, par balzama plūmēm sauktiem augļiem
schinus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, krūmi vai puskrūmi ar veselām vai plūksnotām lapām, bieži ar spārnotu kātu, sīkiem ziediem skarās vai neīstos ķekaros un kauliņaugļiem apmēram zirņa lielumā, kādas 12 sugas Dienvidamerikā, Vidusjūras zemēs dažas sugas stādītas kā krāšņuma krūmi
lecythis Divdīgļlapju augu ģints "Lecythidceae" dzimtā, koki un krūmi, ap 40 sugas D Amerikā, ar augļiem bērna galvas lielumā un poda veidā, kas atveras ar vāciņu un satur eļļainas sēklas, cieta koksne lietas kokiem un papīrveidīga miza ietīšanai
nitraria Divdīgļlapju augu ģints "Zygophyllaceae" dzimtā, 2-3 m augsti dzeloņaini krūmi tuksnešos zālainās vietās, 3 sugas
stafīlejas Divdīgļlapju augu ģints ("Staphylea"), dekotratīvi krūmi vai nelieli koki ar nepārī plūksnotām, pretstatīti sakārtotām lapām, iebaltiem ziediem nokarenās ziedkopās un augli pūšļainu pogaļu
ochroma Divdīgļlapju augu ģints bombakāceju dzimtā, tropiskās Amerikas koks ar visai čauganu koksni, ko lieto kā korķi un izolācijas materiālu
sarcocaluon Divdīgļlapju augu ģints geraniaceju dzimtā, ar 6 sugām Dienvidāfrikas tuksnešu apgabalos
tideja Divdīgļlapju augu ģints gesneriaceju dzimtā, siltumnīcu ziedaugs ar gumveida saknēm, sulotiem, spilviņām pārklātiem stublājiem
shizantus Divdīgļlapju augu ģints nakts naktsskāšu dzimtā, viengadīgi lakstaugi ar plūksnotām lapām un divlūpainu zieda vainagu
sideroxylon Divdīgļlapju augu ģints sapotaceju dzimtā, koki ar veselām lapām, sīkiem ziediem un ogām, kādas 100 sugas tropos ar visai cietu koksni
simaruba Divdīgļlapju augu ģints savā dzimtā, koki ar pamīšus sakārtotām ādainām un nepārī plūksnotām lapām, sīkiem divmāju ziediem skarās, kauliņu augiem un rūgtu mizu, 6 sugas Amerikā tropos
kazuārinācejas Divdīgļlapju augu ģints, Austrālijas, Indijas un Malaju koki ar ļoti cietu koksni
tecoma Divdīgļlapju augu ģints, koki un krūmi ar pretstatītām plūksnotām lapām, lieliem ziediem, gareniem plakaniem augļiem (pogaļām) ar spārnotēm sēklām
moringa Divdīgļlapju augu ģints, lieli koki ar 2-3-kārt nepārī plūksnotām lapām un garu pākstij līdzīgu augli pogaļu, sastopams Ziemeļāfrikā, Arābijā un Austrumindijā
swainsonia Divdīgļlapju ģints, tauriņziežu dzimtas augs no Austrālijas, puskrūms ar nepārplūksnotām lapām un skaistiem, dažādu krāsu ziediem; audzē dekoratīviem nolūkiem telpās
dilēnijas Divdīgļlapju klases apakšklase ("Dilleniidae"), pārstāv segsēkļu evolūcijas centrālo zaru, kokaugi un lakstaugi, ziedi parasti divdzimumu, apputeksnē kukaiņi, šajā apakšklasē ir 17 rindu: begoniju, diapensiju, dilēniju, ebenu, eiforbiju, ēriku, kaperu, ķirbju, malvu, pasifloru, peoniju, prīmulu, tamariku, tējasaugu, vijolīšu, vītolu, zalkteņu rinda
gesnērija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas dzimta ("Gesneriaceae"), lakstaugi, retumis krūmi, kokveida liānas, epifīti; Centrālajā un Dienvidamerikā, Ķīnā, Jaungvinejā, Kalimantānā, tropiskajā Āfrikā, \~130 ģinšu, \~1800 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē istabā un augumājās kā krāšņumaugus
gloksīnija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Gloxinia"), savvaļā sastopama Dienvidamerikā, Latvijā dažas sugas audzē kā dekoratīvus augus
dipsaks Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Dipsacales"), kokaugi un lakstaugi ar veselām daivainām vai plūksnaini saliktām lapām, 6 dzimtas, >1100 sugu
akants Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Acanthaceae"), tropu lakstaugs (retāk krūms vai neliels koks) ar lielām, dzeloņainām, plūksnoti dalītām lapām, vairākas sugas tiek audzētas kā krāšņumaugi, 200 ģinšu, 2000 sugu
tauriņzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Fabaceae syn. Papilionaceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts, 490 ģinšu, >12000 sugu, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 95 sugas, no tām 26 sugas ir adventīvas, 13 sugu - dārzbēgļi, 7 sugas - aizsargājamas
sikomore Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas fikusu ģints suga ("Ficus sycomorus"), augļu koks (Austrumāfrikā) ar platu, biezu lapotni, mīkstu, bet izturīgu koksni un vīģēm līdzīgiem ēdamiem augļiem
streptokarps Divdīgļlapju klases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Streptocarpus"), lakstaugi ar spilvotām, samtainām lapām pie pamata, gaiši mēļiem (violetiem) vai ziliem ziediem, kādas 50 sugas Dienvidāfrikā, vairākas arī krāšņuma augi dārzos
visnaga Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Visnaga"), Latvijā konstatēta 1 suga
ebenkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases ebenu rindas koku un krūmu ģints ("Diospyros"), ap 200 sugām, mūžzaļi vai vasarzaļi tropu un subtropu koki un krūmi ar smagu, ļoti cietu koksni; hurma; šī koka koksne
balsa Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas kapoku dzimtas suga ("Ochroma lagopus"), koks ar vieglu, stipru koksni (balsaskoks); izplatīta gk. Amerikas tropos
dilēnijas Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Dilleniales"), tropu un subtropu kokaugi un lakstaugi ar vienkāršām, plūksnaini daivainām lapām, ziedi divdzimumu, kārtni, ar divkāršu pieclocekļu apziedni, 2 dzimtas, 19 ģinšu, \~540 sugu
kaprifolija Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Caprifoliacea"), 13 ģintis, 290 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas linnejas un sausserži, kā krāšņumaugus audzē abēlijas, dipeltas, djērvilas sniegogas un veigelas
oleandrs Divdīgļlapju klases dzimta ("Apocynaceae"), koksnainas liānas, retāk koki, krūmi vai lakstaugi, gk. tropos, 180-200 ģinšu, \~2000 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 ģints - kapmirte
kizils Divdīgļlapju klases dzimta ("Cornaceae"), krūms vai neliels koks ar dzelteniem ziediem, sarkaniem, saldskābiem augļiem un izturīgu, elastīgu koksni (piemēram, Krimā, Kaukāzā), 6 ģintis, 63 sugas, Latvijā savvaļā konstatētas 2 ģintis
zigofili divdīgļlapju klases dzimta, krūmi, puskrūmi, retumis koki, lakstaugi; lapas bieži ar dzeloņainām pielapēm, pretējas; tuksnešos un zāļainās augsnēs; 30 ģinšu, 250 sugu
krāšņais suņkoks divdīgļlapju klases kizilu dzimtas suga ("Benthamidia florida syn. Cornus florida"), kas Latvijā ir vidēji ziemcietīga, koks sasniedz 2 m augstumu, ziedi zaļgani, sakopoti galviņās
saksauls divdīgļlapju klases neļķu apakšklases neļķu rindas balandu dzimtas ģints ("Haloxylon"), neliels koks vai krūms (Āzijas tuksnešos vai pustuksnešos) ar posmainiem, trausliem zariem, zvīņveida lapām; 10 sugu
konārijas Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda, krūmi un kokveida liānas ar nepāra plūksnaini saliktām lapām, izplatītas tropu joslā, 1 dzimta, 24 ģintis, \~400 sugu
neiradaugs Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rožu rindas dzimta ("Neuradaceae"), 3 ģintis, 10 sugu, aug tuksnešos
anakardija Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Anacardiaceae"); koki vai krūmi ar sveķailēm, daudzas sugas saimnieciski nozīmīgas: iegūst vērtīgu koksni, augļus, sēklas (riekstus) u. c.; izplatīti gk. tropiskajās joslās, 80-85 ģinšu, 600 sugu, Latvijā atsevišķas sugas audzē kā dekoratīvus augus
mahagons Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Meliaceae"), koks, retāk krūms vai puskrūms, \~50 ģinšu, \~1400 sugu, tropos, daļēji subtropos, vairākām sugām ir ļoti vērtīga koksne
mimuzopi Divdīgļlapju klases sapotu dzimtas ģints, tropos un subtropos augoši koki, vairākām sugām vērtīga koksne, t. s. dzelzskoks
kordijas Divdīgļlapju klases skarblapju dzimtas koki ar vērtīgu koksni, Āfrikas un Amerikas tropos un subtropos; dažas sugas arī augļu koki
dzeltenkoks Divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Cladrastis"), vasarzaļi, 5-7 m augsti koki ar dzeltenu koksni un nepārī plūksnaini saliktām lapām, 4 sugas
dzelksnis divgadīgs kurvjziežu dzimtas ģints ("Carduus"), ģintī \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, divgadīgi, līdz 1,2 m augsti dzeloņaini lakstaugi, lapas pamīšas, lancentiskas, plūksnaini daivainas, šķeltas līdz dalītas, ar nevienādi dzeloņaini zobainu malu
Čonku dīķi divi dīķi Alūksnes novada Ilzenes pagastā, platība — 1 ha
trešais Ņūtona likums divi ķermeņi viens uz otru iedarbojas ar spēkiem, kuri vērsti pa vienu un to pašu taisni un kuru moduļi ir vienādi, bet virzieni - pretēji
Hantaikas ezeri divi savstarpēji savienoti ezeri, atrodas Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, Putoranas plato 73 m vjl.
bipiramīda Divkārša piramīda, abpusīgi ar piramīdas plāksnēm ierobežota kristāla forma
ieloce Divkārt salikta un atlocīta sloksne (piemēram, audumam, tērpam)
Scilla bifolia divlapu zilsniedzīte
briga Divmastu burinieks ar taisnajām burām abos mastos
saarums Divos pretējos aršanas gājienos kopā savērstas augsnes sloksnes
biplāns Divplāksnis, lidmašīna, kurai ir divi spārnu pāri, kas atrodas viens virs otra
Cosmos bipinnatus divplūksnu kosmeja
Staphylea bipinnata divplūksnu stafīleja
divpusperiodu Divpusperiodu taisngriešana - maiņstrāvas pārvēršana līdzstrāvā, ko izmanto, lai maiņstrāvas tīklā iegūtu līdzstrāvu (pulsējošu)
motocikls divriteņu vai trīsriteņu satiksmes līdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura tilpums pārsniedz 50 m^3^
neapmalots gulsnis divskaldņu brusas veida gulsnis
kāpurmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tachinidae syn. Larvaevoridae"), kukainis ar saraini apmatotu ķermeni (kāpuri attīstās spīļastēs, taisnspārņos, dažādu tauriņu kāpuros), >5000 sugu, Latvijā nav pētīta, varētu būt \~250 sugu
krustošana Divu ģenētiski atšķirīgu vecākorganismu iedzimtības faktoru savienošana (pārojot, apputeksnējot, sapludinot somatisko šūnu kodolus u. tml.); hibridizācija
sadiegšana Divu vai vairāku vienlielu piegriezumdetaļu pagaidu savienošana ar taisnajiem rokdarbu dūrieniem vai ar šujmašīnas viendiega cilpdūrieniem
anckapele Divzirgu iejūgam ilkss atsaite, kas attur ratus - braucot lejup no kalna - no virsū gāšanās zirgiem; siksnas, kas pāri zirgu piesien vienu vienā ilkss malā, otru - otrā
kārpainā divzobīte divzobīšu suga ("Dicranella cerviculata"), kas bieži sastopama uz atsegtas kūdras, kā arī uz pārpurvotām minerālaugsnēm; klāj lielas platības grāvju malās, uz kūdras uzbērumiem, ar kūdru pārklātām izgāztu koku saknēm, retāk uz minerālaugsnēm
dizainers dizainparauga autors, fiziskā persona, kuras radošā darba rezultātā izveidots dizainparaugs; par dizaineru neuzskata personu, kas sniegusi tehnisku vai citādu palīdzību dizainparauga izveidošanā, bet nav devusi radoša rakstura ieguldījumu
iesmidzināšanas apsteidzes leņķis dīzeļmotora kloķvārpstas pagrieziena leņķis no degvielas iesmidzināšanas sākuma cilindrā līdz brīdim, kad virzulis sasniedz augšējo maiņas punktu
disenterija Dizentērija - infekcijas slimība, kurai raksturīgs resnās zarnas gļotādas iekaisums un čūlas, kā arī asiņaina caureja
Ergates faber dižais koksngrauzis
Aužuļu liepa dižkoks, liepa Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, Ziemupē, stumbra apkārtmērs - 6,7 m (otra resnākā liepa Latvijā) koka augstums - 18 m, vainaga diametrs - 22 m, stumbrs 2 m augstumā sadalās 2 žuburos; aug klajā laukā, senāk pie liepas bijušas Aužuļu mājas
Rīgzemju ozols dižozols, kas aug Dundagas pagastā pie Rīgzemju mājām, stumbra apkārtmērs - 9,2 m (4. resnākais ozols Latvijā), koka augstums - 16,5 m, vainaga projekcija - 19 x 24 m, stumbrā ir dobums
notofāgi Dižskābaržu dzimtas ģints, lieli vasarzaļi un mūžzaļi koki, arī lieli, plaši krūmi, lapas nelielas, eliptiskas, nedaudz krokotas, dienvidu puslodes mērenajā un tropu joslā, veido lielus mežus, vērtīga koksne, 45 sugas
parastais dižskābardis dižskābaržu suga ("Fagus sylvatica"), kas senāk Latvijā bija sastopams savvaļā, reintroducēts 19. gs. sākumā un ir skaists parku un apstādījumu koks Kurzemē, kur vecākie koki sasniedz >30 m augstumu un 5 m apkārtmēru
kesons Doba dzelzs kārba (metalurģiskajās krāsnīs), kurā cirkulē ūdens
blunkšēt Dobji noskanēt (par troksni, kas rodas kādam smagam priekšmetam iekrītot ūdenī)
bunkšis Dobjš troksnis
bunkšķis Dobjš troksnis
dūka Dobjš troksnis
pūkšķis Dobjš troksnis
žvaukšis Dobjš troksnis
žvūkšis Dobjš troksnis
blākšķis Dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu
žvūkšķis Dobjš troksnis; žvūkšis
būkšis Dobjš, apslāpēts troksnis, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko
būkšķis Dobjš, apslāpēts troksnis, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko
žvakšķis Dobjš, īslaicīgs troksnis
saiga Dobradžu dzimtas suga ("Saiga tatarica"), neliels pārnadzis dzīvnieks (stepēs, pustuksnešos) ar dzeltenpelēku apmatojumu un neproporcionāli lielu galvu un kumpainu purnu, izplatīti Vidusāzijā, Ziemeļķīnā un Mongolijā
trauks Dobs, parasti ūdensnecaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā; parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei; šāds priekšmets kopā ar tā saturu; šāda priekšmeta saturs
rakelis Dobspiedes mašīnās - plāna, uzasināta, pulēta tērauda plāksne, ar kuru noņem krāsu no iespiedformas virsmas (krāsa paliek tikai iespiedformas padziļinājumos)
ieberzēt Dobspiedumā (grebumā, gravīrā) pirmā plāksnes resp. gravēta litogrāfijas akmens iekrāsošana
stilogrāfija Dobspieduma paņēmiens, zīmējumu rasē un noformē vispirms izcilspiedumā, pēc tam galvaniski dobspieduma plāksnē
oforts Dobspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā; zīmējuma pārnešana uz metāla plāksnes un kodināšana; asējums
asējums Dobspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā: zīmējuma pārnešana uz metāla plāksnes un kodināšana; oforts
ote Dobums, padziļinājums krāsnī; ots
ots Dobums, padziļinājums, caurule mūrī, krāsnī; padziļinājums pelniem krāsns priekšā
nobarot Dodot labi un daudz ēst, panākt, ka (cilvēks, parasti bērns, viņa ķermenis, tā daļas) kļūst resns, tukls, pilnīgs
civillieta Dokumenti, kas attiecas uz tiesā iesniegtu prasību un tās tālāko gaitu (civiltiesiskajā procesā)
liecība Dokuments ar informāciju, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais
pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības sertifikāts dokuments, kas apliecina izglītojamā mācību sasniegumus mācību priekšmetos, kuros pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas apguves noslēgumā ir organizēti centralizēti eksāmeni
fitosanitārais sertifikāts dokuments, kas apliecina, ka konkrētajā kokmateriālu vai koka izstrādājumu eksporta kravā nav importētājvalstī ievešanai aizliegtu karantīnas kaitēkļu, koksnes slimību izraisītāju, nezāļu sēklu un tā atbilst importētājvalsts fitosanitārajām prasībām
starptautiskā tilpības apliecība (1969) dokuments, kas izsniegts, pamatojoties uz 1969.gada Starptautisko konvenciju par kuģu tilpības mērīšanu, un kas apliecina kuģa neto tonnāžu
medību ieroča atļauja dokuments, kas legalizē medību ieroča turēšanu un lietošanu, to izsniedz valsts policijas iestāde pilngadīgai personai, kas uzrādījusi pasi un mednieka apliecību
sekmju izraksts dokuments, kas parāda izglītojamā mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetos
darba nespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu; slimības lapa
mērgrāmata Dokuments, kurā sniegti apmērīšanas rezultāti un dati par peldlīdzekli
slimības lapa dokuments, kuru ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošas darba nespējas pabalstu
privatizācijas sertifikātu grāmatiņa dokuments, kuru banka ir izsniegusi sertifikātu īpašniekam un kurā tiek atspoguļots privatizācijas sertifikātu konts un operācijas ar sertifikātiem
ITYFIR Domāju, tu sapratīsi, ka man taisnība (angļu "I think you'll find I'm right"; īsziņās)
hidrauliskais domkrats domkrats ar hidraulisku spēkierīci; šādos domkratos parasti izmanto nelielu hidrocilindru un manuālas piedziņas hidraulisku sūkni; celtspēja parasti pārsniedz 3 t, bet var sasniegt arī 50 t
Sava Donavas labā krasta pieteka, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, ievērojamā posmā ir Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas robežupe, garums - 940 km, sākas Jūlijas Alpos satekot Sava Bohiņskai un Sava Dohinskai, ieteka pie Belgradas
Symphoricarpos doorenbosii Dorenbosa sniegoga
atslaukties dot atkal pienu pēc grūsnības perioda (parasti par govīm)
avansēt dot avansu; izsniegt naudu avansveidā; apgādāt, nodrošināt (ko) ar naudu, līdzekļiem avansveidā
atmaksāties dot ienākumus, kas sedz vai pārsniedz (piemēram, ražošanas, pirkšanas) izdevumus
dakstīt dot nežēlojot, pasniegt; dāsni ko piešķirt; izdāvāt; dāļāt
dākstīt dot nežēlojot, pasniegt; dāsni ko piešķirt; izdāvāt; dāļāt
maksāt Dot, izsniegt (kam pienākošos līdzekļus)
dalīt Dot, izsniegt (no kopuma) katram viņa devu, normu
apbērt ar zeltu dot, izsniegt lielas materiālās vērtības (parasti naudu)
atmaksāt Dot, ļaut iegūt (ienākumus, kas sedz vai pārsniedz izdevumus)
apveltīt Dot, pasniegt (parasti vairākas, daudzas) dāvanas, veltes
iedot Dot, sniegt (ar roku) tā, ka otrs paņem, saņem (piemēram, lietošanā, īpašumā)
dāvāt Dot, sniegt; ļaut izjust
dāvināt Dot, sniegt; ļaut izjust; dāvāt
uzņēmumu salīdzinošā vērtēšana dotā uzņēmuma datu sistemātiska un pēctecīga salīdzināšana ar visstiprākā konkurenta datiem, lai atklātu un novērstu šaurās vietas un trūkumus sagādē, ražošanā, noietā, pakalpojumu sniegšanā un tādējādi stiprinātu savu konkurences spēju
brāzties Doties, virzīties ar lielu spēku, strauji (bieži ar troksni); joņot
supozitorijs dozēta zāļforma (tapiņa, svecīte) ievadīšanai taisnajā zarnā, makstī, urīnvadā, nāsī vai ārējā dzirdes kanālā
drapsna Drapsnas
pārvadājamā drava drava, kas vienā sezonā (vienreiz vai vairākreiz) tiek pārvesta citā vietā, lai tuvinātu savvaļas nektāraugu platībām vai sekmētu kultūraugu apputeksnēšanu lielās platībās
nodružināt Drāžot atdalīt (koksnes kārtu); drāžot nolīdzināt
pakroķe Drēbes sloksne, ko liek zem kroķēm 1(1), lai tās būtu kuplākas
susinātājdrena Drena augsnes un virszemes gravitācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai
stigma Drīksna (auglenīcas daļa)
pistills Drīksnas stobriņš ziedos
Aizdrikšņu ezers Driksnis, ezers Aronas paugurlīdzenumā, Ļaudonas pagastā
Driksnas ezers Driksnis, ezers Ļaudonas pagastā
Drīksnas ezers Driksnis, ezers Ļaudonas pagastā
Driksnes ezers Driksnis, ezers Ļaudonas pagastā
apcietinājums Drošības līdzeklis, ko ar tiesneša lēmumu piemēro aizdomās turētajam, apsūdzētajam un tiesājamajam
autentifikācijas marķierierīce drošību garantējoša ierīce, kas izsniegta autorizētiem lietotājiem, lai varētu pieteikties datoru tīklā, šo ierīci izmanto līdzīgi tam, kā tiek nolasītas kredītkartes, vai arī tā var izspīdināt mainīgu skaitli, ko ievada kā paroli
druka ar apmešanu druka divos laidienos - nodrukā loksnes A pusi, tad novilkumus apmet, mainot priekšējā greifera malu, pēc tam drukā B pusi
akcidentdarbi drukas darbi (pārsvarā mākslinieciski) – veidlapas, sludinājumi, afišas, vizītkartes, ielūgumi, diplomi u. c., kuru dizains veidots tā, lai ne tikai sniegtu informāciju, bet arī būtu vizuāli izteiksmīgs
ēnošanās drukas defekts, kad iespiedkrāsas un mitrināšanas šķīduma emulģēšanās dēļ uz iespiedloksnes novilkuma parādās viegla vispārēja krāsu ēna
parazītelements drukas defekts, kad sīki papīra gabaliņi, sažuvušas krāsas plēksnītes, nokļūstot uz iespiedformas vai ofseta gumijas (dekeļa), uz novilkuma rada liekus, vizuāli pamanāmus elementus, kas pazemina iespieddarba kvalitāti
dublēšanās drukas defekts, kas līdzīgs iespiedelementu dubultošanās defektam uz iespiedloksnes; tā cēlonis ir pārāk liels spiediens starp ofseta un drukas cilindru, kā rezultātā iespiedelementi uz novilkuma veidojas dubulti ar nelielu novirzi deformējoties un izsmērējoties (gurķa formā)
atspiešanās drukas defekts, kas rodas, iespiedkrāsai, uzreiz pēc uzklāšanas, no novilkuma apdrukātās puses pārejot uz nākamās loksnes otru pusi
piekārtošanas krusti drukas kvalitātes kontroles zīmes uz fotoformas vai iespiedformas divu īsu, taisnā leņķī sakrustotu līniju veidā; tās paredzētas, lai novērtētu piekārtošanas precizitāti uz iespiedloksnes un kontrolētu krāsu savstarpējo savietošanu drukas laikā
druka ar apvēršanu drukas tehnoloģija, kad uz vienas formu plates kopē drukas darba A un B pusi; druka notiek divos laidienos bez iespiedformu maiņas, pēc pirmā laidienaloksnes apvērš, mainot sānu malas, tad veic otro laidienu
svempele Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks
švempele Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks
svempelis Drukns, resns, arī neveikls, slinks, nevīžīgs cilvēks
svempe Drukns, resns, lempīgs cilvēks
dampīgs Drukns, resns; spēcīgs
sānmorēna Drupu materiāls, kas nogulsnējies kalnu ieleju šļūdoņu malās ablācijas zonā no sniega robežas līdz šļūdoņa galam
galamorēna Drupu materiāls, kas nogulsnējies vienā vai vairākās lokveida grēdās ielejas šļūdoņa vai kontinentālā segledāja mēles priekšā
sabīdītā morēna drupu materiāls, kas nogulsnējies, sabīdoties ledājam; vaļņveida (galamorēnas) grēda
šķipšķis Druska, šķipsna, daļiņa no kāda lielāka veseluma
kņada Drūzma, jūklis, burzma (kopā ar skaļu troksni, skaļām balss skaņām)
selje Dubļu vai dubļu un akmeņu plūsma, kas pēkšņi rodas kalnu upju gultnēs krasu uzplūdienu, piemēram, sniega kušanas laikā
dūzas Dūcošs troksnis
sadūkt dūcot, dūdojot kaut ko panākt, sasniegt, atsaukt (atmiņā)
sokla Dūksnaina vieta pļavā vai tīrumā
sokle Dūksnaina vieta pļavā vai tīrumā
soklis Dūksnaina vieta pļavā vai tīrumā
dūksnējs Dūksnājs
žūksnis Dūksnājs, dumbrājs
poļļa Dūksnājs; slīksnājs; dubļi
šopa Dūksne
slēksne Dūksne, purvs
stulbe Dūksne, staigņa
duksīt Duksnīt
ūksts Dūksts; slīksnājs
ragainais dūkuris dūkuru dzimtas suga (“Podiceps auritus”), drukns ūdensputns ar samērā strupu knābi un paresnu kaklu, Latvijā dzīvo dažādās aizaugušās ūdenstilpēs, gājputns
pelēkvaigu dūkuris dūkuru dzimtas suga (“Podiceps grisegena”), samērā drukns ūdensputns ar resnu kaklu, vaigi gaišpelēki, mugurpuse tumšbrūna, ķermeņa garums - \~43 cm, masa - 700-900 g
cekulainais dūkuris dūkuru suga ("Podiceps cristatus"), cekuldūkuris, arī baltkakla dūkuris; meža pīles lieluma ūdensputns ar garu kaklu un taisnu, zobenveidīgu, sarkanu knābi
duga Duļķains šķidrums (visbiežāk vīns, sula) vai šķidruma nogulsnes; duļķes
selkme Duļķe, nogulsnes
duļķe Duļķes; nogulsnes
duļķojums Duļķu, nogulšņu daudzums, nogulsnējuma pakāpe
dunoksnis Dumbrājs; muklājs, slīksnājs; dumūksnis
apvalkdūmenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve
iere Dūmvads (krāsnī)
ieris Dūmvads (krāsnī)
rieris Dūmvads (krāsnī); iere (3)
cuka Dūmvads (skurstenī); krāsns, plīts, sildmūru dūmeja
dundžiņi Dundadznieki - Dundagas apkaimē dzīvojošie, tie, kas runā īpatnēju, lībiešu valodas ietekmētu izloksni
skropstainā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium ciliare"), kas sastopama retāk, aug uz smilts augsnes, nobirām, kūdras un trupošas koksnes silā, mētrājā, damaksnī, grīnī, šaurlapju kūdrenī; stumbrs stāvs, līdz 8 cm augsts, velēnas irdenas
krāšņā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium pulcherrimum"), viena no Latvijas mežos visvairāk izplatītajām sūnām, kas aug uz trupošas koksnes, koku (bērza, priedes, egles, apses, retāk melnalkšņa, liepas, ozola) pamatnes un stumbra, sastopama arī uz smilts augsnes, nobirām, laukakmeņiem; stumbrs gulošs, līdz 2 cm garš, velēnas zemas, blīvas, pieplakušas pie substrāta
aizdunēt Dunot attālināties (par dobju troksni)
Dūņu ezers Dūņenieks, ezers Jaunalūksnes pagastā
duodecs Duodeca formāts - grāmatu formāta loksne ar 24 lappusēm
duplekss Dupleksprocess - čuguna un tērauda kausēšana vispirms vienā krāsnī un pēc tam otrā, lai uzlabotu metāla tehnoloģiskās īpašības
kuldocentēze Dūriens taisnas zarnas un dzemdes iedobumā, lai atsūktu šķidrumu no vēderplēves dobuma (eksudātu, asinis u. c.)
parforss Durstīga kaklasiksna medību un dienesta suņiem
rakt Durt lāpstu zemē un vērst augsnes virskārtu (piemēram, ko veidojot augsnes virskārtā)
bīdāmdurvis Durvis, ko atver un aizver pārbīdot durvju plāksni
portjē Durvju sargs; kalpotājs (viesnīcā), kas saņem apmeklētājus
noķutēt Dzedzinot ķutes uzlabot augsni
debate Dzejolis - strīds starp diviem viedokļiem, ko izsaka divi dažāda rakstura putni, dzīvnieki (pūce un lakstīgala, zaķis un vilks) vai divi atšķirīgi cilvēki, kas pārstāv katrs savu taisnību
dzelkne Dzelksnis
dzelknis Dzelksnis (1)
atžagars Dzelksnis, skuja, asums
ksantelazma Dzelteni, plakani, apaļi vai ovāli mezgliņi plakstiņu ādā, perēkļaini holesterīna nogulsnējumi kā lipīdmaiņas traucējumu sekas, piem., diabēta, aknu slimību gadījumā
špala Dzelzceļa gulsnis
špale Dzelzceļa gulsnis
Birze Dzelzceļa pietura Gulbenes novada Beļavas pagastā pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 4 km no Gulbenes dzelzceļa stacijas
Dunduri Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, atrodas pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 20 km no Gulbenes dzelzceļa stacijas
lapatka Dzelzceļa sliežu gulsnis
Alūksne dzelzceļa stacija Alūksnē, pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne (kopš 1998. g. valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis), atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Marienburg", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Istalsna Dzelzceļa stacija Ludzas novada Isnaudas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 430 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g. ar nosaukumu "Pumpuri", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
Gulbene Dzelzceļa stacija pie līnijām Ieriķi-Gulbene-Vecumi, Pļaviņas-Gulbene un šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 211 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Alt-Schwanenburg", 1919.-1928. g. saucās "Vecgulbene"
Pumpuri Dzelzceļa stacijas "Istalsna" nosaukums 1928.-1934. g.
pasta vagons dzelzceļa vagons, kas paredzēts pasta sūtījumu pieņemšanai, pārvadāšanai, šķirošanai un izsniegšanai
šaursliežu dzelzceļš dzelzceļš, kura sliežu platums ir līdz 1200 mm, izmanto rūpniecības uzņēmumos, raktuvēs, kūdras un koksnes sagatavošanas vietās, kā arī pasažieru pārvadāšanai
šļucka Dzelzs arkls (augsnes uzaršanai)
šļutka Dzelzs arkls (augsnes uzaršanai); šļucka
paņķes Dzelzs auklu vai rīkstīšu saites, ar kurām piestiprināja lemesnīcu zināmā leņķī pie arkla ilkss
sneidedzis Dzelzs caurumu izsišanai; snēdedzis
čiks Dzelzs gabaliņš, kas palicis pāri pēc vairākkārtējas pārkalšanas un, karsts iesviests ūdenī, radījis īsu, asu troksni
cementīta struktūra dzelzs karbīda Fe~3~C struktūra plāksnīšu, graudiņu un apvalku veidā ap graudiem; cementīts veidojas, no šķidra sakausējuma kristalizējoties vai cietā stāvoklī izdaloties ogleklim pa graudu robežām
poduškas dzelzs plāksnes zem ratu koka asīm
zintele Dzelzs riņķis zirga loka augšdaļā, pa kuru izvilka iemauktu pavadu un tās galu piesēja vai nu pie ilkss, vai arī pie auklas, vai oie siksnas starp ilksi un sakām
dzelzceplis Dzelzs rūdas pārstrādes krāsns
miosiderīns Dzelzs savienojums, kas atbrīvojas, sabrūkot mioglobīnam, un var nogulsnēties pigmenta veidā
Eisenhammer Dzelzsnama muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā
koans Dzenbudismā termins, ar ko apzīmē jautājumu, uz kuru nav iespējams sniegt saprātīgu atbildi
skrejsiksna Dzensiksna
ķīļsiksna Dzensiksna ar ķīļveida šķērsgriezumu
jūgtuve Dzeņaukste - sakām piestiprināta cilpveida siksna, ar kuru sasaista loku ar ilksi
skābums dzēriens, kas pagatavots no rudzu miltiem un ūdens; Latgalē - zupa no kartupeļiem un maizes mīklas; Kurzemē - vārītu sūkalu nogulsnes
kāsība dzēriens, ko kādam pasniedz
pēcdzēriens Dzēriens, ko viesiem pasniedz banketa, sarīkojuma vai citu svinību noslēgumā, parasti tas ir alkoholisks dzēriens; latviešiem iecienīts svinību noslēgums pirms viesu atvadīšanās - "ceļa kāja"
šļūda Dzērienu pasniedzējs
šļūderis Dzērienu pasniedzējs
tapinieks Dzērienu pasniedzējs
pakaļzobs Dzeroklis, dzeloksnis
buča Dzeršana no krūzes ar snīpi, liekot to mutē
solists Dziedātājs, instrumentālists vai dejotājs, kas izpilda solo partiju, arī sniedz solopriekšnesumu
pielipains Dzija ar paresninājumiem, kas radušies nemākulīgi, vaļīgi vērpjot
tiemezglaina dzija dzija, kas vietām ir resnāka, citur tievāka
mušiņa Dzijas defekts, lodveida paresninājums, kas radies ķemmēšanas vai vērpšanas procesā
kāršana Dzijas ražošanas operācija, kurā izejvielu (vilnu, kokv., linšķiedru) sadala atsevišķās šķiedrās, tās iztaisno, sakārto, atbrīvo no piemaisījumiem, izveido karsumu - plānu audeklu, pēc tam karsuma grīsti
šķiriens dzijas šķetere, šķipsna
Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj)
sirdssiltums Dziļa iejūtība, sirsnība; sirds siltums
sirds siltums dziļa iejūtība, sirsnība; sirdssiltums
augsnes pamatpārveidošana dziļa intensīva augsnes apstrāde, kas maina augsnes profila ģenētisko horizontu sakārtojumu; nepieciešama galvenokārt velēnu podzolētajām augsnēm
mīlestība Dziļa sirsnība, draudzība, interese, kas vērsta, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību
sirdstaisnība Dziļa taisnības izjūta; dziļa pārliecība par savu taisnību
dziļkultūra Dziļa, līdz 25-30 cm un vairāk augsnes apstrādāšana
rijolēšana Dziļāka augsnes pārrakšana, novietojot virsējo slāni dziļumā un apakšējo slāni virspusē
dziļlūzumi Dziļas (desmitiem un simtiem km) Zemes garozas pārrāvumdeformācijas, kas var sniegties pat līdz mantijai; ar tām ir saistīti vulkānisma procesi un zemestrīces
rijolēt dziļi art, apstrādāt augsni dziļāk par aramkārtu
sirdscilvēks Dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks; sirds cilvēks
sirds cilvēks dziļi iejūtīgs, sirsnīgs, ļoti atsaucīgs cilvēks; sirdscilvēks
trausls Dziļi, nemāksloti lirisks (par mākslas darbu); arī sirsnīgs, maigs
lielmutes zutis dziļjūras zivs (_Eurypharynx pelecanoides_), kas var norīt par sevi lielāku medījumu, tai ir milzīga mute un vēders, kas var izspīlēties, daudz reižu pārsniedzot savu normālo lielumu
Dziļūksnietis Dziļūksnis, ezers Vaives pagastā
Dziļūksnītis Dziļūksnis, ezers Vaives pagastā
Dziļūkstis Dziļūksnis, ezers Vaives pagastā
Dziļūksnītes ezers Dziļūksnis, ezers Vaives pagastā
Dziļūkstes ezers Dziļūksnis, ezers Vaives pagastā
Dziļūkšņa ezers Dziļūksnītis, ezers Lazdonas pagastā
emfiteuze Dzimtsnomas veids, kad neapstrādātu zemi atdeva beztermiņa valdīšanā personām, kas vēlējās tur apmesties un to apstrādāt
vuaierisms dzimumapmierinājuma gūšana, vērojot seksuāli uzbudinošas parādības; seksuāla dziņa, kad dzimumakta vērošana sniedz lielāku baudu nekā tā īstenošana
dzīvnieku auglība dzimumbriedumu sasniegušu dzīvnieku spēja regulāri dot pēcnācējus
ekvilīns Dzimumhormons grūsnu ķēvju urīnā, kas ietekmē sievietes dzimumorgānu augšanu un aktivitāti; no estrona atšķiras ar vienu papildu divkāršo saiti
frigiditāte Dzimumtieksmes samazināšanās vai zudums sievietei; arī nespēja sasniegt orgasmu
forsēšana Dzinēja tipam noteiktās maksimālās vilces pārsniegšana
uzrāve Dzinēja vilces strauja palielināšanās, ja strauji palielina degvielas padevi; to izsaka ar laiku no procesa sākuma līdz brīdim, kad sasniegta 95% vilce gala režīmā
ūdenszari Dzinumi, kas attīstās no snaudpumpuriem uz kailiem skeletzariem
LDL Dzirdes diskomforta slieksnis (angļu "loudness discomfort level")
rinosalpingīts Dzirdes kanāla gļotādas iekaisums kopā ar iesnām
audiometrija Dzirdes pārbaude ar elektroakustisku aparatūru, visbiežāk lai noteiktu dzirdamības slieksni; sonometrija
pārprašana Dzirdētā vai lasītā teksta satura nepareiza izpratne, ko izraisa nepilnīgas valodas zināšanas, nepazīstama runas situācija, nesaprotams informācijas saturs; mutvārdu runā - arī uztvert traucējoši fona trokšņi vai neskaidrs runas sniegums
sprašķēt dzirksteļot, radot īslaicīgu, asu, paklusu troksni
Voguriņa Dzirnavupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā
garināt Dzisināt (krāsni, ēdienu)
horioidoirīts Dzīslenes un varavīksnenes iekaisums
horoidoirīts Dzīslenes un varavīksnenes iekaisums
Disna Dzisna - pilsēta Baltkrievijā
Disna Dzisna - upe Baltkrievijā (Dīsnas lejtece)
garināties Dzist, kvēlot (par oglēm krāsnī); dzist (par krāsni); garēties
mazdaznans Dzīves gudrības mācība, ko no Zaratuštras mācības atvasinādams, nodibinājis O. Hanišs (1844-1936); māca kā sasniegt augstāko psihofizisko pilnību, lietojot izmeklētu (veģetāru) barību, vingrojot, elpojot un ievērojot domu tīrību
iekšu tauki dzīvnieka kautķermeņa dobumā un ap nierēm nogulsnētie taukaudi
vivisekcija Dzīvnieka operēšana pētnieciskā nolūkā (parasti, nodrošinot anestēziju), kad pētījumu mērķi nevar sasniegt ar citām metodēm
miņa Dzīvnieka pēdas nospiedums augsnē, sniegā u. c.
pēdas Dzīvnieka pēdu, pirkstu, nagu u. c. nospiedumi un gaistošās liecības augsnē, sniegā un citur
kaklasiksna Dzīvniekam ap kaklu liekama siksna
ģeoksēni Dzīvnieki, kas augsnē meklē patvērumu
ksilofiti Dzīvnieki, kas ēd koksni
ģeobionti Dzīvnieki, kas visu dzīvi pavada augsnē
ēdināšanas normas dzīvniekiem diennaktī vajadzīgais barības vielu daudzums pēc normējošajiem kritērijiem: barības sausnas, enerģijas daudzuma, proteīna un neaizvietojamām aminoskābēm, kokšķiedras ar tās frakcijām, taukiem un nepiesātinātajām taukskābēm, bezslāpekļa ekstraktvielām, makroelementiem, mikroelementiem un vitamīniem
definitīvais saimnieks dzīvnieks vai cilvēks, kura organismā parazīts sasniedz dzimumgatavību
naiķis Dzīvnieks, kas negrib ēst pasniegto ēdienu
krotālija Dzīvnieku apzīmēšanas elements - ausī iestiprināma metāla vai plastmasas plāksnīte ar identifikācijas numuru
mēsli Dzīvnieku ekskrementi; lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementi, arī šādu ekskrementu un pakaišu sajaukums, ko izmanto augsnes mēslošanai; kūtsmēsli
aborts Dzīvnieku grūsnības priekšlaicīga dabiska izbeigšanās vai tās mākslīga pārtraukšana
apzīmēšana Dzīvnieku iezīmēšana ar numuriem tetovējot, robojot ausis, ar plastmasas krotālijām, kaklasiksnām, numura krāsošanu uz dzīvnieka sāniem un ar elektronisko apzīmēšanu
lenkšana dzīvnieku konstatēšana kādā meža nogabalā vai kvartālā, iespējama ziemā, kad izveidojusies sniega sega un ir saskatāmas medījamo dzīvnieku pēdas
klabis Dzīvnieku slazda paveids - iegarena kaste, kuras ieeja aizkrīt, kad dzīvnieks sasniedz ēsmu
piesietā turēšana dzīvnieku turēšana ar ierobežotām kustībām, piesienot ar kaklasiksnu vai nakts apaušiem
maistārpi Dzīvnieku valsts daudzšūņu nodalījuma tipisko daudzšūņu apakšnodalījuma klases ("Priapulida"), 8 sugas, ķermenis cilindrisks, parasti 10-15 cm garš, tā priekšgalā āķveidaīgiem dzelkšņiem klāts snuķis, ko var ievilkt ķermenī, gk. mēreno joslu jūrās, dzīvo litorālē, ierakušies gruntī
nodzīvot Dzīvojot sasniegt (kādu vecumu)
sadzīvāt Dzīvojot sasniegt (noteiktu vecumu)
dadzīvāt Dzīvojot sasniegt (piemēram, vecumu, kādu mūža posmu)
piedzīvot Dzīvojot sasniegt (piemēram, vecumu, kādu mūža posmu)
Votergeita Dzīvokļu, viesnīcu un biroju ēku komplekss ASV galvaspilsētā Vašingtonā, kur, gatavojoties 1972. g. prezidenta vēlēšanām Demokrātiskās partijas nacionālā komiteja īrēja mītni, bet Republikāņi mēģināja šajās telpās uzstādīt noklausīšanās ierīces
inokulācija Dzīvu mikroorganismu ievadīšana barotnē, augsnē, auga vai dzīvnieka organismā; uzsēšana; inficēšana
Parsva Džainisma dibinātājs, kurš piedzima valdnieka ģimenē ap 850. g. p. m. ē., vēlāk atteicās no troņa un kļuva par askētu, līdz beidzot sasniedza gudrību; tiek uzskatīts par divdesmit otro tīrthankaru
tīrthankaras Džainistu ticējumos divdesmit četri lielie varoņi, kuri palīdz citiem cilvēkiem pārvarēt esamības straumi un sasniegt atbrīvošanos
Džaspers Džaspera nacionālais parks ("Jasper"), atrodas Kanādā, Albertas provincē, Klinšu kalnu austrumu nogāzē, platība - 10878 kvadrātkilometri, augstkalnu reljefs (augstākā virsotne - 3747 m) ar dziļām kanjonveida aizām, ūdenskritumiem, ezeriem, plašas teritorijas klāj mūžīgais sniegs un šļūdoņi (233 kvadrātkilometri)
Džofa Džaufa - oāze Lībijas tuksnesī
Džagbuba Džegbūba - apdzīvota vieta Lībijas tuksnesī
Džarabuba Džegbūba - apdzīvota vieta Lībijas tuksnesī
Bairons Džordžs Gordons Bairons - angļu barons un dzejnieks, viena no izcilākajām personībām romantisma vēsturē; radīja jaunu varoni - apkārtējā dzīvē un sabiedrībā vīlušos cilvēku, kurš nespēj samierināties ar nebrīvi un sociālo netaisnību
interneta ziņojumpiekļuves protokols e-pasta protokols, kas interneta pasta serveros aizstāja protokolu _POP_ un ļauj lietotājiem arhivēt pasta sūtījumus dokumentu mapēs, kā arī sniedz vairākas citas iespējas; protokols _IMAP_; _IMAP_
Metatrons Ebreju mitoloģijā - Dievam vistuvākais eņģelis, kas tieši no Dieva saņem visus norādījumus un kas vadījis ebrejus cauri Sīnāja tuksnesim
uzecēt Ecējot apstrādāt (lauku, tīrumu, augsni)
rotācijas ecēšas ecēšas, kas sastāv no horizontālas vārpstas ar pirkstiem, kuru piedzen traktora jūgvārpsta; paredzētas darbam māla augsnēs
šķīvju ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir sfēriski gludu vai robotu tērauda šķīvju kopas ar nostādījuma leņķi 8–24°; lieto augsnes irdināšanai pēc aršanas, rugaines lobīšanai, pļavu un ganību ielabošanai
zvaigžņu ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir zvaigžņu (tapu) ripu kopa, kuras nostāda šķērsām kustības virzienam vai ar 8–16° novirzi pret šo virzienu; lieto augsnes garozas irdināšanai, nezāļu apkarošanai cukurbiešu u. c. kultūru sējumos
daecēt Ecēt, līdz sasniedz vēlamo rezultātu
elksnene Ēdama sēne, alksnene
Cardium edule ēdamā sirsniņgliemene
galds Ēdēju grupa, kas sēž vai mēdz sēdēt pie viena galda un kam pasniedz vienādu ēdienu; galds, pie kura sēž vai mēdz sēdēt šādi ēdēji
terīne Ēdiena sagatavošanas un pasniegšanas veids, kad ēdienu pagatavo cepeškrāsnī slēgtā traukā, kurā to var arī pasniegt, piemēram, baklažānu terīne
košers Ēdieni un produkti, ko pēc ebreju rituāla var ēst vai lietot ēdienu gatavošanai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un pasniegt gaļu kopā ar jebkādu piena produktu
viltotais zaķis ēdiens - maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts
ķunnis Ēdiens no cūkas snuķa
kus-kus Ēdiens Ziemeļāfrikā, gatavots no kviešu graudiem, sakņaugiem un ceptas gaļas ar pikantu mērci, pasniedz kā pamatēdienu vai kopā ar augļiem kā desertu; kuskuss
gavēņēdiens Ēdiens, ko pasniedz gavēnī
priekšēdiens Ēdiens, ko pasniedz pirms galvenā ēdiena
fics Ēdienu izsniedzējs cietumā
balanģors Ēdienu pasniedzējs cietumā
cisi Efejvīni - vīnkoku dzimtas ģints, koksnainas liānas, tropos 350 sugu, Latvijā sastopami kā telpaugi
fonolīts Efuzīvs iezis, parasti zaļganpelēks, skaldās plānās plāksnītēs, uzsitot tām ar āmuru, rodas īpatnēja skaņa (zvanošais akmens)
pīšu koks egle, kas augusi atklātā vietā; koksne tai rupja, šķiedraina, mazvērtīga, ātri sadeg
didereinis Eglītes veida trideksnis
Iaru Ēģiptiešu mitoloģijā - aizkapa pasaule, paradīzes lauki, svētlaimīgā valstība, sākotnēji vieta, kur nokļūst vienīgi mirušais faraons, vēlāk tika uzskatīts, ka tur nonāk visi taisnīgie un tikumīgie
Nemti Ēģiptiešu mitoloģijā - austrumu, tuksneša un jūrasceļu dievs, kuru attēloja vanaga veidolā
Pahta Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete - lauva, valdniece tuksnesī, kas atradās austrumos no ēģiptiešu zemēm
Ašs Ēģiptiešu mitoloģijā - Lībijas tuksneša dievs, kas bija labvēlīgs ceļiniekiem, kuri ar karavānām devās cauri tuksnesim
Sets Ēģiptiešu mitoloģijā - Ozīrisa ļaunais brālis; viņš nogalināja savu brāli un pārtrauca viņa zemes valdnieka gaitas, līdz viņu pašu nogalināja Hors; kļuva par kara, vētru, tuksnešu un haosa dievu
Sebeks ēģiptiešu mitoloģijā - ūdens un Nīlas plūdu dievs, kura kulta centrs bija Faijūmas oāze Lībijas tuksnesī, svētais dzīvnieks bija krokodils
sarisimi Einuhi Jūdejā, kas sevi kastrēja, lai sasniegtu pilnību un tiktu uzskatīti par gudrajiem
ESO Eiropas Dienvidu observatorija (angļu "European Southern Observatory"), kas atrodas Atakamas tuksnesī Čīlē, Lasilja kalnā 2440 m virs jūras līmeņa, darbojas kopš 1969. gada
elastdrošība Eiropas Kopienu komisijas Zaļās grāmatas (_Darba likumdošanas modernizēšana, lai risinātu 21. gadsimta radītās problēmas_) pamatnostādne elastīgam un ietverošam darba tirgum, modernizējot darba likumdošanu, veicinot taisnīgāku, atsaucīgāku un vairāk ietverošu darba tirgu strādājošo mobilitātei un nodarbinātībai, lai saskaņotu to ar Kopienas sociālās politikas mērķiem panākt līdzsvaru starp elastīgumu un drošību darbiniekiem
Eiropas Savienības politiku instrumenti Eiropas Savienības struktūrfondi, Kohēzijas fonds, kopējās lauksaimniecības politikas un citi Eiropas Savienības finanšu līdzekļi, ko Eiropas Komisija novirza savu politiku īstenošanai dalībvalstī Līgumā par Eiropas Savienību noteikto mērķu sasniegšanai
iziet Ejot izvirzīties (no kurienes) un nonākt, izkļūt (kur, uz kā u. tml.); ejot sasniegt (kādu vietu) un nonākt, kļūt (uz tās)
stigāt ejot taisni iemīdīt taciņu labības laukā vai pļavā ar garu zāli
aizsniegt Ejot, braucot sasniegt (kādu vietu)
erkers Ēkas ārsienā uz āru izvirzīta ieapaļa, trīsstūrveida vai daudzstūrveida slēgta izbūve ar logiem, kas nesniedzas līdz zemei
Hylotrupes bajulus ēkgrauzis jeb ēku koksngrauzis
ksilotrofi ekoloģiska sēņu grupa, kuru micēlijs attīstās koksnē un to noārda, tādējādi veicot svarīgu funkciju vielu apritē dabā, augļķermmeņi attīstās uz koksnes; ti ir tipiski meža iemītnieki, aug gan uz dzīvu koku saknēm un stumbriem, gan arī uz nokaltušiem kokiem, kritalām un izraisa trupi
reizulis Ekonomikas zinātnē - pieņēmums, ka ieguldījumi, piem., jaunā ražotnē, stimulēs arī nacionālā ienākuma pieaugumu, kas vairākkārt pārsniegs sākotnējo ieguldījumu
Ziemeļkaukāzs Ekonomiskais rajons Krievijā, ietver Krasnodaras un Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, Kabardas-Balkārijas Republiku, Ziemeļosetijas-Alānijas Republiku, Ingušijas Republiku, Čečenijas Republiku un Dagestānas Republiku
mitraine Ekosistēma, kam raksturīgs pastāvīgs apūdeņojums vai liels augsnes mitrums
cilvēku tirdzniecība ekspluatācijas nolūkā īstenota cilvēku savervēšana, pārvadāšana, nodošana un saņemšana, lietojot vardarbību, iebiedēšanu, krāpšanu un izmantojot personas neaizsargātību vai pārsniedzot amata pilnvaras
eksporta līgums eksportētāja un pircēja līgums, saskaņā ar kuru eksportētāja pienākums ir izgatavot un piegādāt produktu vai sniegt pakalpojumu pircējam trešajā valstī, savukārt pircēja pienākums ir samaksāt eksportētājam
ekstirpaters Ekstirpators - darbarīks augsnes izirdināšanai, kultivatora paveids
dzenamsiksna Elastīga sloksne, lente ar savstarpēji savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām
siksna Elastīga sloksne, lente ar savstarpēji savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām, arī (kā) transportēšanai
indukcijas krāsns elektriskā krāsns, kurā karsē dažādus materiālus un priekšmetus, izmantojot siltumu, ko rada tajos inducētās elektriskās virpuļstrāvas
koksnes pjezoelektriskais efekts elektriskā lādiņa rašanās sausa koksnē mehānisko spriegumu ietekmē; visstiprākais tas vērojams spiedes vai stiepes deformācijā, ja spēks vērsts 45° leņķī pret koksnes šķiedrām
skrošefekts Elektriskas fluktuācijas, kas rodas elektronu lampās un pusvadītāju ierīcēs, nedaudz un neregulāri mainoties emitēto elektronu daudzumam (strāvai); vairākkārtīgi pastiprinot šīs fluktuācijas skaļrunī var saklausīt birstošu skrošu skaņai līdzīgu troksni
kolektors Elektriskās mašīnas enkura daļa, kas sastāv no savstarpēji izolētām plāksnītēm, kuras ir savienotas ar enkura tinumu un pa kurām slīd sukas
caursite Elektrisko lādiņu pārvietošanās dielektriķī (izolatorā), ja tam pieliek spriegumu, kas pārsniedz tā elektrisko izturību
multivibrators Elektrisko svārstību ģenerators, kura radītie impulsi ir gandrīz taisnstūrveidīgi un parasti tikpat ilgi kā to atstarpes
kriptofons Elektrisks instruments aizsardzībai pret kuģu sadursmēm naktīs un miglā, telpu apsargāšanai attālumā u. tml., kas uztver pēc mikrofona principa jebkuru satricinājumu (kuģa skrūves troksni, kustību telpā utt.) un pārraida uz novērošanas vietu
kserogrāfija Elektrofotogrāfijas paņēmiens - attēlu iegūšana, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes (vai veltņa) gaismjutīgumu
taisngriežu sistēmas elektromēraparāti elektromēraparāti, ko veido, kombinējot magnētelektriskās sistēmas elektromēraparātus ar taisngriežiem; mazs jaudas pašpatēriņš, liela jutība, mērījumus ietekmē temperatūras izmaiņas (izgatavo voltmetrus un hercmetrus paaugstinātas frekvences ķēdēm)
magnētelektriskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir pastāvīga magnēta un spolē plūstošas strāvas magnētisko lauku mijiedarbība (ampērmetri, galvanometri, voltmetri, ommetri, arī logometri); liela jutība un precizitāte, vienmērīga skala, mērījumu rezultātus praktiski neietekmē temperatūras izmaiņas un ārējie magnētiskie lauki, jutīgi pret pārslodzēm un mehāniskiem triecieniem, lietojami tikai līdzstrāvas ķēdēs; maiņstrāvas ķēdēs lietojami kopā ar mērpārveidotājiem (taisngriežiem, termopāriem)
elektroniskais voltmetrs elektroniska ierīce sprieguma efektīvās vērtības mērīšanai; sastāv no elektroniskiem blokiem (taisngrieža, pastiprinātāja) un līdzstrāvas tipa mērīšanas mehānisma
laika zīmogs elektroniski parakstīts apstiprinājums tam, ka elektroniskais dokuments ir noteiktā datumā un laikā iezīmēts pie sertifikācijas pakalpojumu sniedzēja
grifs Elektronisko mūzikas instrumentu kontaktplāksnīte vai lente, kurai izpildītājs pieskaras ar pirkstiem un, mainot elektriskās strāvas spriegumu, iegūst dažāda augstuma skaņas
operatora izvēles pakalpojums elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu
operatora iepriekšējas izvēles pakalpojums elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem pēc iepriekšējas izvēles, turklāt iespēju atcelt jebkuru iepriekšēju izvēli katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu
elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs elektronisko sakaru komersants, kas sniedz publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus, izmantojot publisko elektronisko sakaru tīklu
kavējumbloks elektronisks funkcionālais pārveidotājs, kura izejas un ieejas elektriskos spriegumus, kas mainās laikā, saista laika nobīde jeb aiztures laiks, kas var būt fiksēts vai maināms un sasniegt \~20 min.
termoelektronu emisija elektronu emisija no sakarsētiem ķermeņiem vakuumā, ja elektronu enerģija pārsniedz izejas darbu
paradihlorbenzols Elpošanas inde C6H4Cl2, ko izmanto augsnes kaitēkļu un noliktavu kaitēkļu apkarošanai
žagošanās Elpošanas muskuļu pēkšņa saraušanās, kuras dēļ plaušās ar troksni tiek ievilkts gaiss
traheofonija Elpošanas troksnis, ko dzird, auskultējot traheju
tost Elst, stenēt, arī vaidēt; tusnīt
tūšņāt Elst, stenēt, tusnīt
Galanthus elwesii Elvesa sniegpulkstenīte
karbolinejs Eļļa, ko iegūst no akmeņogļu darvas un izmanto, piemēram, augu aizsardzībā, koksnes konservēšanā
kokeļļa Eļļa, ko iegūst no dažu lapu koku (piemēram, bērza) koksnes
anālā membrāna embrija kloākas membrānas mugurējā daļa, kas noslēdz taisno zarnu
mahāraga Emocionālā ekstāze, ko cenšas sasniegt tantrisma adepti; dažkārt to traktē kā "koncentrētas kaisles enerģijas augstāko formu" vai "absolūtās patiesības pārdzīvojumu"
hilaritāte Emocionāla uzbudinājuma sniegta bauda
vilinājums emocionāls stāvoklis - patika, interese, vēlēšanās, tieksme (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot)
skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko
Križu smilšu atradne eolo smilšu iegula Augšdaugavas novada Līksnas pagastā, 14 km uz ziemeļiem no Daugavpils, derīgā slāņa biezums 3,5-5 m, smiltis vidēji 92,1 %, vizlas >0,5%; smiltis derīgas silikātķieģeļu ražošanai
mumpss Epidēmisks auss siekalu dziedzera iekaisums, ko raksturo sapampums auss priekšā un apakšā, kas sniedzas uz priekšu līdz kaklam
bakhanālija Epizode operā vai baletā ar mežonīgu, pārspīlētu jautrību, izdarībām un troksni
sūnērce Ērce, kam ir raksturīga ķermeņa hitīna sega un kas parasti dzīvo meža zemsegā, sūnās, ķērpjos, augsnē un pārtiek no trūdvielām
bruņērce Ērču infrakārta, ērču kārtas virsdzimtu grupa ("Oribatei"), sīki dzīvnieki (0,2-1,5 mm), ķermeni klāj ciets hitīna apvalks, ļoti daudz mežu zemsegā, sūnās, ķērpjos, augsnē, \~150 sugu
noliktavērce Ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta ("Acaeridae"), resnas, baltganas vai brūnganas, gludas, spīdīgas ērces, ķermenis \~0,5 mm garš, klāts ar retiem sariņiem; Latvijā konstatēts \~20 sugu
ganībērce Ērču kārtas ģints ("Ixodes"), parazīti, kas piesūcas cilvēkam un dzīvniekiem; pie galvas esošais snuķis ieurbjas ādā, un ērce piesūcas ar asinīm, līdz sasniedz zirņa lielumu; var pārnēsāt daudzas slimības; Latvijā konstatētas 6 sugas, bet biežāk sastopamas 2 sugas
miltērces Ērču virsdzimta, sīkas, bezkrāsainas ērces (ķermeņa garums - 0,3-0,5 mm), dzīvo augsnē, uz augu un dzīvnieku atliekām, pārtikas produktos, \~200 sugu, Latvijā \~20 sugu, no tām 5 ir noliktavu kaitēkļi
lanstupieši Ērgļu novada Sausnējas pagasta apdzīvotās vietas "Lanstupe" iedzīvotāji
ozolieši Ērgļu novada Sausnējas pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" iedzīvotāji
ūdeņu ērkšķuzāle ērkšķuzāļu suga ("Scolochola festucacea"), samērā reti sastopams līdz 2 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, resniem sakneņiem, aug upju un ezeru litorāles seklajās vietās virsūdens augu sabiedrībās
strēbt Ēst (ko šķidru), arī dzert, parasti ar troksni
žļakstināt Ēst ar troksni (parasti ko šķidru, arī sulīgu)
žļurkstināt Ēst ar troksni (parasti ko šķidru)
šļepstināt Ēst, radot šļakstiem līdzīgu troksni; čāpstināt
šļepšināt Ēst, radot šļakstiem līdzīgu troksni; čāpstināt; šļepstināt
mūzikhols Estrādes teātris, kur sniedz mūzikas, akrobātikas, baleta u. tml. priekšnesumus, izrāda vodeviļas, komēdijas
epikūrisms Ētikas sistēma, kas kā tikumības pamatu sludina tieksmi pēc laimes un prieka, ko sniedz draudzība, miers un kontemplācija
Maliena Etnogrāfisks Latvijas novads Vidzemes ziemeļaustrumos; tā robežas nosacītas, aizņem tagadējo Alūksnes novadu, daļu Smiltenes un Gulbenes novada; plašākā nozīmē 19. gs. un 20. gs. sākumā dažkārt sauca arī Latgali un Augškurzemi
halogēnieži Evaporīti - hemogēni nogulumieži, kas veidojas ūdens baseinos sausa un silta klimata apstākļos, iztvaikošanai pārsniedzot ūdens pieplūdi
glaubersāls evaporītu minerāls, nātrija sulfāta kristālhidrāts Na~2~SO~4~·10H~2~O; izgulsnējas sāļezeros, seklos jūras līčos un karstajos avotos; to lieto medicīnā, rūpniecībā; mirabilīts
gludēvele Ēvele ar taisnu griezējasmeni, kam nedaudz noapaļoti gali
šķērsēvele Ēvele koksnes apstrādei šķiedru šķērsvirzienā
šķērsēvelmašīna Ēvelmašīna koksnes apstrādei šķiedru šķērsvirzienā
šķērsēveļmašīna Ēvelmašīna koksnes apstrādei šķiedru šķērsvirzienā
ēvelnazis Ēvelmašīnas griezējinstruments, kas paredzēts finiera sloksnes nogriešanai no sagataves
Sprūšu Jāņa kalns eventuāla kulta vieta Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Sprūšu un Atmatu mājām, kas tagad ir kokiem apaudzis paugurs (augstums rietumu pusē \~20 m, garums \~60 m, platums \~40 m)
exoascus Exoascus cerasi - vējslotsēņu sugas "Taphrina wiesneri" nosaukuma sinonīms
ezeru nogulumi ezeros nogulsnējušies ieži
saldūdens kaļķieži ezeros un avotu izplūdes vietās izgulsnējušies un uzkrājušies kalcija karbonāta nogulumi
Grundu ezers ezers Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Mālupes pagastā, 133 m vjl., platība — 48,9 ha, garums — 960 ha, platums — 640 m, lielākais dziļums — 1,3 m, diseitrofs, aizaugošs
Sprogu ezers ezers Adzeles pacēlumā, Balvu novada Vīksnas pagastā, 121,7 m vjl., platība — 55,9 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 1,8 m, lielākais dziļums — 7,4 m, sala (2 ha), eitrofs, aizaugums — 5 %; Sproģu ezers
Vaidavas ezers ezers Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Ziemera pagastā, 170,5 m vjl., platība — 22 ha, garums — 0,75 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 1,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis, dūņains
Murāta ezers ezers Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Ziemera pagastā, uz Latvijas un Igaunijas robežas, 171,9 m vjl., platība - 66,0 ha (Latvijā ezera dienvidu gals 11,2 ha), garums - 1,8 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3,0 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Muratu ezers
Sprīvuļu ezers ezers Alūksnes augstienē, Gulbenes novada Beļavas pagastā pie Alūksnes novada robežas, 128,4 m vjl., platība — 52,3 ha, garums — 1,22 km, lielākais platums — 0,47 km, lielākais dziļums — 6 m, mezotrofs, aizaugums — 3%; Putriņu ezers; Sprivuļa ezers; Sprivuļu ezers
Indzeris ezers Alūksnes augstienes dienvidu malā, Gulbenes pauguraines ziemeļu galā, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, 168 m vjl., platība - 145 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 5 m; Indzera ezers; Indzeru ezers; Inzera ezers
Pintelis ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 108 m vjl., platība - 65,7 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 4,1 m, eitrofs, gar krastiem aizaudzis ezers; Pinteļa ezers; Pinteļu ezers; Lisa ezers; Lisas ezers; Ļisa ezers
Stāmerienas ezers ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Stāmerienas pagastā, 117,1 m vjl., platība — 92 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 18,7 m, eitrofs, aizaugums — \~15%; Stāmeres ezers; Stāmerienes ezers
Ludza ezers ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvaļņa ziemeļu daļā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, 124,5 m vjl., platība — 280,9 ha, garums — 2,9 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 4 m, lielākais dziļums — 11 m, eitrofs, vidēji aizaudzis ezers; Ludzes ezers; Ludzezers; Ludzu ezers
Bērtiņu ezers ezers Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 5,9 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~300 m
Dzilnas ezers ezers Alūksnes augstienes pazeminājumā, Alūksnes novada Ziemera pagastā, 183,8 m vjl., platība — 12,5 ha, garums — 0,6 km, platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 2,3 m, eitrofs, dūņains; Pauliņa ezers
Lūkumietis ezers Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumā, Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, 174,2 m vjl., platība - 51,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 2,8 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lūkumītis; Lukumiešu ezers
Ilgājs ezers Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, dabas liegumā "Korneti-Peļļi", Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 8,7 ha; garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m; Ilgais ezers; Vizlas ezers
Kalekaura ezers ezers Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, dabas liegumā "Korneti-Peļļi", Apes novada Apes pagastā, platība - 11,4 ha, garums - >700 m, platums - 150-200 m, dziļums - līdz 12 m; Purveitis; Purveits
Dūņenieks ezers Alūksnes nova Jaunalūksnes pagastā, platība - 6,3 ha; Dūņu ezers
Zviedrīšu ezers ezers Alūksnes novada Allažu pagastā, platība - <1 ha
Bišulāču ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - <1 ha; Brīdaku ezers
Brutulīts ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - <1 ha; Brutulītis
Ķemera ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - <1 ha; Strautiņu ezers
Čikstu ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1 ha
Jaunbērtiņu ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1,1 ha
Pameitiņa ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1,3 ha; Pameitas ezers
Skujenieku ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1,8 ha; Skujienas ezers
Buliņa ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 15,6 ha
Silakroga ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — <1 ha
Meža ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — <1 ha
Plaužu ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — <1 ha; Jaunslaviešu ezers; Slaviešu ezers; Slavišu ezers
Celensku ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 1,2 ha
Tūjas ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 7 ha
Nesaules ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — 7,8 ha; Nesaulītes ezers
Lielsloku ezers ezers Alūksnes novada Ilzenes pagastā, platība - 12,4 ha; Ezersloku ezers; Lielslokas ezers; Sloku ezers
Pempju ezers ezers Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, platība - 1,4 ha
Veistera ezers ezers Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, platība - 2,2 ha; Karitana ezers; Karitānu ezers; Karitoņu ezers; Rācenītis; Reistera ezers; Rūcenītis
Siseņu ezers ezers Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, platība — 3,6 ha
Maltenieku ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, garums — \~200 m, platums — \~100 m
Kurvica ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība - <1 ha; Kurvicu ezers
Rūcu ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība - 4,1 ha
Pienotavas ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība - 4,6 ha
Luckas ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība - 5,1 ha
Jaunlaicenes ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība — 2,7 ha
Vēciņu ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība- <1 ha
Palpieris ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā, platība - 7,9 ha; Palpiera ezers; Palpiers; Palpieru ezers; Rēveļu ezers
Mazais Jūdiņu ezers ezers Alūksnes novada Liepnas pagastā pie Balvu novada robežas, platība 4,1 ha
Lielais Jūdiņu ezers ezers Alūksnes novada Liepnas pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā, platība 3,9 ha
Velnača ezers ezers Alūksnes novada Liepnas pagastā, platība - 1 ha
Liepnicas ezers ezers Alūksnes novada Liepnas pagastā, platība 13,0 ha; Lipencas ezers; Lipencs; Lipenecas ezers
Kunala ezers ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - <1 ha; Kunalu ezers
Meistara ezers ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 2 ha; Meistaru ezers; Meistera ezers
Cirītis ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 2,5 ha; Cirīša ezers; Cīrīša ezers
Mudenieks ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība - 3,5 ha; Madenieku ezers; Medinieku ezers; Mudenieku ezers; Mudinieku ezers
Mazais Vārnu ezers ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība — 1,3 ha; Vārnu ezers
Sīļu ezers ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība — 2,7 ha
Lielais Vārnu ezers ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība — 3,1 ha; Vārnas ezers; Vārnu ezers
Bezdibeņa ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha
Kugras ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha; Kugres ezers
Kūriņa ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha; Kūriņu ezers
Trumulītis ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha; Mazais Šķaunacītis; Mazais Šķaunacīts
Erņu ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 1 ha
Sūneklis ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 1,7 ha; Sūnekļa ezers
Maskaļu ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 3,7 ha
Koruļu ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 3,8 ha; Karuļu ezers
Romeškalna ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 1,8 ha; Mežkalnu ezers; Romeskalna ezers; Romeškolla azars
Veclaicenes ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 10,3 ha, dziļums — līdz 3,5 m
Lielais Paiķis ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 2,3 ha, dziļums — līdz 6,8 m; Paiķis; Lielais Paiķu ezers
Kaķīšu ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platīiba - 1,7 ha
Smilšājs ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā; platība - 2,3 ha; Smilšu ezers
Pātražs ezers Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, 106,6 m vjl., platība - 31 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,44 km, lielākais dziļums - 2,5 m, eitrofs, gar krastmalu aizaudzis; Patražu ezers; Potrašu ezers
Ķiploku ezers ezers Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, platība - 25,2 ha; Ķiploks
Vilku ezers ezers Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, platība - 3,2 ha; Vilkezers; Laimiņu ezers
Ādiņu ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagasta ziemeļrietumu daļā, platība - 1 ha
Mācītāja ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - <1 ha; Mācītāju ezers
Spieķu ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 1,2 ha
Tālešu ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 1,8 ha
Voiku ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 2,0 ha; Leiškalnu ezers; Voikas ezers
Ķirlītis ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 2,1 ha; Kirlīts; Ķirlīša ezers; Ķirlīšu ezers; Ķirlīts
Garais ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 3,8 ha
Isaku ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 6,0 ha; Isaka ezers; Isāka ezers
Pārmetnis ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 7,4 ha; Pārmetņa ezers; Pārmetņu ezers
Garožu ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība — 1 ha
Prošku ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība — 1,7 ha
Zīļu ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība — 4,6 ha, dziļums — līdz 4,0 m
Bērtūžu ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība 1,5 ha
Delviķītis ezers Alūksnes novada Ziemeru pagastā, platība - 1,1 ha
Vidus ezers ezers Alūksnes novada Ziemeru pagastā, platība - 2,3 ha
Aneraudu ezers ezers Alūksnes novada Ziemeru pagastā, platība - 2,5 ha; Anerauda ezers
Kvēpītis ezers Alūksnes pilsētā, platība - <1 ha
Rāceņu ezers ezers Aronas paugurlīdzenuma galā, Madonas novada Lazdonas pagastā, ietilpst Lazdonas ezeru grupā, 133,8 m vjl., platība — 34,9 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 10,7 m, eitrofs; Plaksnis; Rācenis; Rācenītis; Skolas ezers
Driksnis ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Ļaudonas pagastā, platība - 40,5 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 3 m, vidū sala (0,5 ha), apkārt zemais purvs, mežs, iztek Driksnīte; Aizdrikšņu ezers; Driksnas ezers; Drīksnas ezers; Driksnes ezers
Sakārnis ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 142,2 m vjl., platība - 2,4 ha, garums - \~320 m, lielākais platums - \~120 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Sakārnītis; Dziļūksnis
Aberta ezers ezers ASV (_Abert, Lake_), Oregonas štatā, Lielajā Smilšu tuksnesī, sekls un sārmains, garums \~24 km, platums līdz \~11 km
Pabēržu ezers ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā, dienvidrietumu gals iesniedzas Lietuvā, platība — 16 ha, dziļums — līdz 20 m; Pabērzu ezers; Paberzu ezers; Paberžu ezers
Adatiņa ezers Augšdaugavas novada Līksnas pagastā un Daugavpils pilsētā, tās ziemeļu daļā, platība - 1 ha; Adatiņas ezers
Pjatačoks ezers Augšdaugavas novada Līksnas pagastā, platība - <1 ha, dziļums - līdz 9 m
Koša ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavas ielejā, Līksnas pagastā, 88,8 m vjl., platība - 59,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 8 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Kāša ezers; Kosas ezers; Koševkas ezers
Ļūbasts ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils novada Līksnas pagastā, 89 m vjl., platība - 59 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - \~0,3 m, lielākais dziļums - 1 m, ultraeitrofs ezers, aizaudzis ar ūdensaugiem; Ļūbasta ezers; Ļubests; Ļūbista ezers; Ļubosta ezers; Ļubistas ezers; Ļubosts
Lielais Pokuļevas ezers ezers Balvu novada Vīksnas pagastā, 102,2 m vjl. platība — 21,3 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,2 km, dziļums — līdz 1,1 m; Miezāju ezers; Pokuļevas ezers
Mazais Pokuļevas ezers ezers Balvu novada Vīksnas pagastā, 103 m vjl., platība - 8,1 ha, garums - 0,5 km, lielākais platums - 0,2 km, Mežaja ezers; Miezāju ezers; Pokuļevas ezers
Austriņezers ezers Cēsu novada Mārsnēnu pagastā, aizaudzis; Radziņezers; Radziņš; Radziņu ezers
Dziļūksnis ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1,2 ha; Dziļūksnietis; Dziļūksnītes ezers; Dziļūksnes ezers; Dziļūkstes ezers; Dziļūkstis
Zosns ezers Grāveru pagastā, platība - 17,7 ha, dziļums - līdz 3,3 m; Velna ezers; Zasenu ezers; Zasēnu ezers; Zosna ezers
Elena ezers ezers Īrijā, Lītrimas grāfistē, dienvidu gals iesniedzas arī Roskomonas grāfistē
Atlina ezers ezers Kanādā (_Atlin Lake_), Britu Kolumbijas provinces ziemeļrietumos, ziemeļu gals iesniedzas Jukonas teritorijā, garums - 137 km, platums - 6,44 km
Belojes ezers ezers Krievijā (_Beloe, ozero_), Krasnojarskas novada dienvidrietumu daļā
Labazs ezers Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā 47 m vjl., platība - 470 kvadrātkilometru, ietek - Ņelzja un Jema, iztek - Bogaņida, caurteka savieno ar Hargi ezeru
Jesejs ezers Krievijā, Krasnojarskas novadā, Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļos, Hatangas baseinā 268 m vjl., platība - 238 kvadrātkilometri, krastos lapkoku meži
Ilzenieku ezers ezers Kūku pagastā, platība — 26,8 ha; Ilzes ezers; Ilcenieku ezers; Ilosnieku ezers
Leidiukšņa ezers ezers Latgales augstienē, Ludzas novada Pildas pagastā, 155,4 m vjl., platība — 95,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,85 km, lielākais dziļums — 8,6 m, eitrofs, aizaugums — \~20%; Līdūkšņas ezers; Līdukšņas ezers; Līdeksnes ezers; Kalašu ezers; Murinovas ezers
Olksns ezers Latgales augstienes dienvidu malā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā pie Kombuļu pagasta robežas, 133,8 m vjl., platība - 54,1 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 17,5 m, eitrofs, maz aizaudzis; Olksnas ezers; Volksnas ezers
Runtortas ezers ezers Latgales augstienes pazeminājumā, Ludzas novada Cirmas pagastā (pie Isnaudas pagasta un Ludzas pilsētas robežas), 134,1 m vjl., platība — 32,5 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 3,8 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Runtorts; Runtortu ezers
Zosnas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, 163,2 m vjl., plaība 156,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 6,0 m, dziļums — līdz 15,4 m, eitrofs; Veczosnas ezers
Istalsnas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas pagastā, 137 m vjl., platība — 56,7 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 0,4 m
Alūksnes ezers ezers Latvijas ziemeļaustrumos, Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumā, Alūksnes novadā, platība - 15,44 km^2^, garums - 5,7 km, platums - līdz 4,25 km, viens no augstākajiem Latvijas ezeriem - 183,7 m virs jūras līmeņa, ezera dienvidrietumu krastā atrodas Alūksnes pilsēta, iztek Alūksnes upe
Sarkaņu ezers ezers Līksnas pagastā, platība — 1,4 ha
Mazais Klusais ezers ezers Līksnas pagastā, platība — 1,9 ha; Mazais Dziļais ezers
Dziļezers ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, dabas lieguma centrālajā daļā, platība - 32 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 260 m, vidējais dziļums - 8,3 m, dibens smilšains, bedrains, ar 10 m augstu slieksni starp 2 dziļumiem (~32 m un 26,4 m); no Riebezera visā garumā to atdala \~20 m plata un 3-5 m augsta zemes strēle; Domeru ezers
Čortovkas ezers ezers Ludzas novada Isnaudas pagastā, platība - 1,8 ha
Rauzu ezers ezers Ludzas novada Isnaudas pagastā, platība - 10,3 ha
Oču ezers ezers Ludzas novada Isnaudas pagastā, platība - 17,4 ha, maksimālais dziļums - 13,9 m; Patacena ezers; Patecina ezers; Rudišu ezers
Garais Snidzins ezers Ludzas novada Pildas pagastā, platība - 36 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 0,3 km., lielākais dziļums - 5,1 m; Lejassniedziņu ezers; Lejassnīdzinu ezers; Garais Sniedziņu ezers; Snidzēnu-Dolgoje ezers; Snīdzinu ezers; Snīdzeņu ezers
Diņķēnu ezers ezers Madonas novada Mārcienas pagastā, platība - 11,3 ha; Dziļūksnis
Bļodonis ezers Madonas novada Sausnējas pagasta ziemeļaustrumu daļā, platība - 5,1 ha; Bļodas ezers; Bļodona ezers; Bļodoniešu ezers; Bļodonīša ezers
Priednieku ezers ezers Madonas novada Sausnējas pagastā, platība — \~1 ha
Kvēksnītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņkalna apkārtnē, platība - <1 ha, iztek Virdzīte; Bezdibenis; Kvēknīša ezers; Kvēknīšu ezers; Kvēksnīšu ezers
Pullans ezers Malienas pauguraines malā, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, 196 m vjl., platība - 17,8 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 9,7 m, eitrofs, zivīm bagāts; Pulānu ezers; Pullana ezers; Pullanu ezers; Pullānu ezers
Vistu ezers ezers Mārsnēnu pagastā, platība - <1 ha
Startu ezers ezers Mārsnēnu pagastā, platība - 13,2 ha; Startu muižas ezers
Vieķu ezers ezers Mārsnēnu pagastā, platība — <1 ha
Airagnūrs ezers Mongolijā (_Ajrag nuur_), Uvsnūra aimakā, iekļauts Hanhuhīūla-Hjargasnūra nacionālajā parkā
Ačitnūrs ezers Mongolijā, Uvsnūra aimakā, pie tā rietumu robežas, caurtek Hovda (Kobdo)
Harnūrs ezers Mongolijas rietumos ("Har nuur"), Lielo ezeru ieplakā 1132 m vjl., platība - 575 kvadrātkilometri, pietece pa Haraihoingolu no Harusnūra ezera, notece uz Dzabhanas upi un Durgennura ezeru
Lielais Jūgezers ezers Rīgavas līdzenumā, Garkalnes pagastā, mežu un purvu vidū, 4 m vjl., platība - 35,5 ha, ezerdobe ieapaļa 600-700 m diametrā, vidējais dziļums - 0,8 m, Litorīnas jūras paliksnis vispārējas aizaugšanas stadijā, 20. gs. sākumā platība bija 66,5 ha un dziļums līdz 6,4 m; Jūgu ezers
Ilzins ezers Sausnējas pagastā, platība - 21,6 ha; Ilzenes ezers; Ilzēnu ezers
Silguldas ezers ezers Silguldas purvā, Alūksnes novada Mālupes un Liepnas pagastā, platība — 6,9 ha; Siguldas ezers
Papalsis ezers Smiltenes novada Launkalnes pagastā, dienvidu gals iesniedzas Drustu pagastā, platība - 2,9 ha; Papalsas ezers; Papalsu ezers; Papalšu ezers
Buļļezers ezers šajā dabas liegumā, platība - 2,8 ha, lielākais dziļums - 2,5 m, tajā aug Dortmaņa lobēlija ("Lobelia dortmanna"), gludsporu ezerene ("Isoetes locustris"), dzeloņsporu ezerene("Isoetes echinospora"), sniegbaltā ūdensroze ("Nymphaea candida"), apkārt ezeram plešas Piejūras zemienei raksturīgs sils
Vālenezers ezers Šveicē, Sanktgallenes kantonā, atrodas augstu kalnu ielenkumā, ūdens temperatūra vasarā nepārsniedz 20 °C
Portņagina ezers ezers Taimiras pussalā 66 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 376 kvadrātkilometri, notece pa Gusihu uz Laptevu jūras Hatangas līci
Vīkslas ezers ezers Tukuma novada Tumes pagastā, platība - 2,6 ha; Vīksalas ezers; Vīkseles ezers; Vīksnes ezers
Aktašs ezers Turcijā, Ardahanas ila austrumos, tā ziemeļaustrumu puse iesniedzas Gruzijā, kur saucas - Karcahi ezers
Vivi ezers Vidussibīrijas plakankalnē 256 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 229 km^2^
Lamas ezers ezers Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļrietumu daļā, 53 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 318 km^2^, dziļums - līdz 63 m, augsti krasti (400-600 m), notece uz Pjasina ezeru
Pulgosnis ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Ērgļu pagastā, 172,2 m vjl., platība - 93,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,6 m, 2 salas, mezotrofs, aizaugums - neliels; Akenu ezers; Āķēnu ezers; Pulgosna ezers; Pulgosnas ezers; Spulgas ezers; Spulgosnis
Stirnezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 180,2 m vjl., platība - 68,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2-2,5 m, eitrofs, aizaugums - gar krastiem; Rucēnu ezers; Stirnu ezers
Zosins ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 180,9 m vjl., platība - 19,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 2,1 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Cālīša ezers; Cālīšu ezers; Velna ezers; Zosna ezers; Zasenu ezers; Zasēnu ezers
Ilzēnu ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 181,4 m vjl., platība — 21,6 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 370 m, vidējais dziļums — 1,3 m; Ilzenes ezers
Kreiļu ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Smiltenes novada Drustu pagastā, 168,6 m vjl., platība — 29,5 ha, garums — >1 km, lielākais platums — 450 m, lielākais dziļums — 3 m, līčaina ezerdobe, rietumu gals smails, iesniedzas purvā, eitrofs, puse platības aizaugusi; Zundu ezers
Pjasina ezers ezers Ziemeļsibīrijas zemienes dienvidu daļā 33 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība — 735 kvadrātkilometri, dziļums — līdz 10 m, iztek Pjasina
Sudalezers ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenumā, Alūksnes novada Zeltiņu pagastā un Gulbenes novada Lejasciema pagastā, 106 m vjl., platība - 182 ha, garums - 4,7 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 3,6 m, lielākais dziļums - 10,2 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Sidoles ezers; Sudala ezers; Sudals; Sudalu ezers; Sudaļu ezers; Sudāļu ezers
Korneta ezeri ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, rietumu-austrumu virzienā izstiepto ezeru grupu veido Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, šai ezeru virknei ziemeļos pievienojas Mellītis, Lielais Baltiņš un Mazais Baltiņš
Sniedziņu ezeri ezeru grupa Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Pildas augšteces baseinā, Ilžas un Kivdolicas ūdensšķirtnē, gk. Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, centrālo grupu veido Porkaļu, Augšsniedziņu un Lejassniedziņu ezers, netālu ir Rogaižas, Voicu, Sleinovas, Vorkaļu, Bečeru un Šostu ezers, kā arī Lielais un Mazais Peisānu ezers un Dziļūts
Pokuļevas ezeri ezeru pāris Balvu novada Vīksnas pagastā, 6 km uz dienvidrietumiem no Kupravas
Zurzu ezeri ezeru pāris Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Isnaudas pagasta robežas, 138,8 m vjl., atrodas vienā grupā ar Pildas ezeru, eitrofi, aizaugums — neliels
sat Ezoterismā absolūtā esamība, tīrā būtne, jeb augstākais Es, ko var sasniegt sevi pārvarot un pietiekami ilgi gaidot
paramātmans Ezoterismā augstākā dvēsele, kas sniedzas tālu aiz miesas robežām
turīja Ezoterismā ceturtais apziņas stāvoklis, kas nav saistīts ar nomodu, sapņošanu vai bezsapņu miegu, ko varot sasniegt pareizi meditējot
sidha Ezoterismā cilvēks, kas izgājis caur daudziem iemiesošanās cikliem un ir sasniedzis pusdievišķības attīstības pakāpi
viparjajas Ezoterismā domas, kas cilvēkiem ienāk prātā un tūlīt tiek noraidītas, kā zemapziņas sniegta nepareiza informācija
nididhjāsana Ezoterismā dziļas meditācijas prakse, patiesa meditāciju forma, veids, kas dod iespēju sasniegtlabus rezultātus
sušumna Ezoterismā kanāls smalkajā ķermenī, kas iet taisni caur iekšējo mugurkaula daļu
džņānins Ezoterismā persona, kas zina, persona, kas iet zināšanu ceļu, mēģinot sasniegt augstākās realitātes
anāhatašabda Ezoterismā skaņa, kas nav uztverama ar parasto dzirdi, bet dzirdama meditācijā, kad cilvēks sasniedzis zināmu attīstības stadiju
mithjā Ezoterismā tā sauc nepareizu lietu izpratni, kura esot jāpārvar, pirms cilvēks varot nomest no sevis ķermeņa nastu, atsvabināties no šīs pasaules ilūzijām un sasniegt savu augstāko es
astrāls Ezoterismā tas ir vārds, ko lieto, lai norādītu vietu vai stāvokli, kāds tiek sasniegts, kad cilvēks atrodas ārpus ķermeņa
čanisms Ezoterismā teorija par to, ka cilvēks pēkšņas apskaidrības rezultātā, kā zibens uzliesmojumā, var sasniegt Budas stāvokli
summācija Farmakoloģiskais koerģisms, kad medikamentu kopējā iedarbība pārsniedz visu atsevišķo medikamentu iedarbību summu
pastāvīgais beibotes fenders fenders, kas piestiprināts visapkārt gar beibotes borta augšējo malu, priekšgalu un pakaļgalu, tas pagatavots no resnas, nolietotas augu šķiedras tauvas atgriezuma
salipirins Fenildimetilpirazolona salicilāta aizsargāts nosaukums, balts rupjš kristālu pulveris vai plāksnītes ar saldenu garšu, lieto pret influenci un dažāda veida neiraļģijām
kopiholderi Feodālajā Anglijā - muižnieku zemes nomnieki, kas šo nomu ieguvuši mantojumā vai uz visu mūžu; pārņemdami zemes gabalu no muižnieka, kopiholderi saņēma manorijas (muižas) tiesas protokola kopiju; muižniekam viņi maksāja noteiktu naudas renti; kopiholderi vēl bija sastopami Anglijā 20. gs. pirmajā ceturksnī
soģis feodālismā - augstākais tiesnesis, teritorijas pārvaldnieks; fogts
dvēseļu revīzija feodālisma laikā tautas skaitīšana Krievijā galvasnaudas un rekrūšu sadalei
Karakalpaku stepe Fergānas ielejas centrālā daļa Uzbekistānā, solončaki, takiri, smilšu pauguri, vietām pārpurvota, pustuksnešains, tuksnešains augājs, ganības
fibrinoīdā nekroze fibrīna u. c. plazmas proteīnu izgulsnēšanās uz nieru augšupējo arteriolu sienām ļaundabīgās hipertensijas gadījumā; bieži komplicējas ar iekaisuma infiltrāciju un trombozi asinsvadu lūmenā
konisks šķēlums figūra, kuru iegūst, taisnu riņķa konusu šķeļot ar plakni (riņķis, elipse, parabola, hiperbola)
perpendikulāršķēlums Figūras (ķermeņa, virsmas) šķēlums ar taisni (plakni), kas perpendikulāra kādai fiksētai taisnei (pieņi., figūras simetrijas asij)
pārneses simetrija figūras periodiska sakrišana ar sevi, ja figūru pārvieto kādas taisnes virzienā
snuff Filma, parasti pornogrāfiska vai spēcīgi erotiska, kuras gaitā notiek slepkavība (sekss, varmācība, asinis); "snuff movie"; "snuff film"
nučfiltrs Filtrs, kura darbības pamatā ir šķīduma sūkšana caur porainām keramikas plāksnēm vai audumu, arī filtrpapīru, kas uzklāts uz režģa vai caurumotas plāksnes, no kuras apakšas sūknē gaisu
donors finansiāla atbalsta sniedzēja valsts vai organizācija
subvencija Finansiāls pabalsts, ko valsts centrālās institūcijas izsniedz vietējām institūcijām ar nosacījumu, ka noteiktu pasākumu finansēšanā tiks izlietoti arī vietējo institūciju līdzekļi
pašu kapitāla izmaiņu pārskats finansu pārskatu sastāvdaļa, kurā sniedz ziņas par uzņēmuma pašu kapitālu un tā sastāvdaļu apjoma izmaiņām noteiktu saimniecisku darījumu ietekmē pārskata periodā, kā arī par šī perioda neto peļņas vai zaudējumu kopsummu, tajā ietverot arī tieši pašu kapitālā ieskaitītās vai no t'norakstītās summas
kolakreti Finanšu ierēdņi Atēnās, kas izmaksāja naudu mielastiem pritanejā, kā arī algu hēliastiem (tiesnešiem) un dažu publisko darbu strādniekiem
ārvalstu finanšu palīdzība finanšu palīdzība, kuru saņem no Eiropas Savienības, ārvalstu valdībām, starptautiskajām organizācijām vai citiem ārvalstu palīdzības sniedzējiem
dabiskie zudumi finanšu, vadības un nodokļu grāmatvedībā lietots termins, ar kuru apzīmē tirdzniecības un ražošanas procesā radušos zudumus, kas nepārsniedz paredzēto zudumu normu
slokšņu finieris finiera loksne, kuras izmēri pēc garuma vai platuma ir mazāki par pusi no pilnformāta loksnes
drāžamā mašīna finiera ražošanas darbgalds koksnes lokšņu drāšanai no brusas
firniss Finieris - augstvērtīgas koksnes skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai
pievienotās vērtības tālākpārdevējs firma, kas palielina datoru sistēmas vērtību, uzlabojot tās dokumentāciju, izmatošanas iespējas, sniegto pakalpojumu loku, sistēmas integritāti un citas ar tās lietošanu saistītās īpašības; pēc uzlabojumu īstenošanas firma sistēmu pārdod tālāk, nosakot tās cenu atbilstoši veiktajiem uzlabojumiem
konsaltinga firma firma, kas sniedz konsultācijas, izstrādā ieteikumus noteiktā uzņēmējdarbības jomā
Delītis firmas _Delisnack_ restorāns
jotuls firmas _Jotul_ krāsns
tilpdzinis Firmas "Iomega Corporation" diskdzinis, kas nodrošināja 3,5 collu noņemamo cieto disku (tilpdisku) darbu, kuros ierakstītais datu daudzums varēja sasniegt 100 megabaitus
apsardzes uzņēmumi firmas un apvienības, kas sniedz apsardzes pakalpojumus fiziskajām vai juridiskajām personām
cistokolostomija Fistulas izveidošana starp urīnpūsli un resno zarnu
cistoproktostomija Fistulas izveidošana starp urīnpūsli un taisno zarnu
nogatavoties Fizikālā, ķīmiskā procesā sasniegt lietošanas gatavību
koksnes defektoskopija fizikālo metožu kopums, ar kurām bez koksnes sagraušanas tajā atrod slēptās vainas - trupi, zarus, plaisas, svešķermeņu iekļāvumus, nosaka to atrašanās vietu un izmērus
koksnes iekšējie spriegumi fizikāls lielums, kas raksturo iekšējos spēkus, kuri rodas koksnē, to žāvējot, mitrinot, piesūcinot, mehāniski slogojot, kā arī koka augšanas laikā
skaldes pretestība fizikāls lielums, kas raksturo koksnes spēju pretoties sadalīšanai šķiedru virzienā ķīļa trieciena ietekmē
Frenels Fiziķa A. Frenela (A. J. Fresnel, 1788-1827) vārds izmantots vairākos fizikas terminos
fizioģeogrāfiskā apakšzona fizioģeogrāfiskas zonas joslveida daļa, kas nodalās zonas robežās platumu virzienā, mainoties klimatam, hidroloģiskajam režīmam, ģeoķīmiskajiem un augsnes veidošanās procesiem, biocenožu struktūrai
vasaras guļa fizioloģisks stāvoklis (tuksnešos mītošiem siltasiņu dzīvniekiem), kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam (nezaudējot dzīvotspēju) un kurš iestājas tad, kad krasi paaugstinās vides temperatūra, sākas sausuma periods, kritiski pasliktinās barošanās apstākļi
siltuma un peloīdu terapija fizioterapijas veids, kurā izmanto dažādas no 38–55 °C sasildītas vielas ar ārstnieciskām īpašībām: dūņas, parafīnu, ozokerītu, mālus, naftalīnu, smiltis; ar tām pārklāj visu organismu vai izmanto aplikāciju veidā uz slimās ķermeņa daļas, ievada arī dobumos – vagīnā, resnajā zarnā
trauksmes cēlējs fiziskā persona, kura sniedz informāciju par iespējamu pārkāpumu, kas var kaitēt sabiedrības interesēm, ja persona šo informāciju uzskata par patiesu un tā gūta, veicot darba pienākumus vai dibinot tiesiskās attiecības, kas saistītas ar darba pienākumu veikšanu, vai esot praksē, un kurai šīs informācijas sniegšanas dēļ varētu tikt radītas nelabvēlīgas sekas
deklarētājs Fiziska persona, uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), apvienība, iestāde vai cita organizācija, kas sniedz ziņas par precēm un citiem priekšmetiem
darbs Fiziska vai intelektuāla darbība kāda noteikta mērķa sasniegšanai vai rezultāta radīšanai
nosūtītājs Fiziska vai juridiska persona, kas sagatavo un iesniedz maksājuma rīkojumu adresāta bankā
sūtītājs Fiziska vai juridiska persona, kas sagatavo un iesniedz maksājuma rīkojumu adresāta bankā
pasta pārvadātājs fiziska vai juridiska persona, kas uz līguma pamata pieņem no pasta pakalpojuma sniedzēja pasta sūtījumus, lai tos nogādātu un izsniegtu pasta pakalpojuma sniedzēja norādītajām fiziskajām vai juridiskajām personām
piegādātājs Fiziska vai juridiska persona, šādu personu apvienība jebkurā to kombinācijā, kas attiecīgi piedāvā tirgū veikt būvdarbus, piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus
foks Fokbura - apakšējā taisnā bura pie burukuģa fokmasta; piestiprināma pie fokrājas
dēmons Fona programma, kas vajadzības gadījumā tiek izmantota pakalpojumu sniegšanai citu programmu izpildes laikā; arī palīgprogramma, kas gaida, kad tās izpilde būs nepieciešama galvenajai programmai
anaptikse Fonētisks process, patskaņa iespraudums starp līdzskaņiem, parasti starp sonantu un troksneni
suprasegmentāls elements fonoloģisks elements, kas sniedzas pāri vienam segmentam, parasti - uzsvars, tonis, intonācija; prosodisks elements
prosodisks elements fonoloģisks elements, kas sniedzas pāri vienam segmentam, parasti - uzsvars, tonis, intonācija; suprasegmentāls elements
Chionodoxa forbesii Forbsa sniedzīte
leņķis Forma (piemēram, ķermeņa daļai, priekšmetam), kas atgādina šauru, taisnu vai platu leņķi
sertificēšana Formālas pieņemšanas un pārbaudes process vai rakstiskas garantijas izsniegšana, kas apliecina, ka sistēma vai tās komponents atbilst noteiktām prasībām un ir izmantojams paredzēto uzdevumu risināšanai
sūdzību izskatīšanas kārtība formāls process, kurā tiek izskatīts mutisks vai rakstisks iesniegums, priekšlikums vai sūdzība par situāciju vai notikumu, kas saistīts ar konkrētas iestādes vai organizācijas darbību vai bezdarbību
stratēģiskā plānošana formālu vai neformālu ilgtermiņa mērķuizvirzīšanas un sasniegšanas variantu izstrādes process
veidnēts saplāksnis formēts saplāksnis, kurš iegūts, ieliektā vai izliektā veidnē kārtu pa kārtai salīmējot plānas koka sloksnes, katrā kārtā mainot šķiedru virzienu par 90 grādiem
lignīts fosilā koksne, kam ir zema pārogļotība un kas sastopama brūnoglēs u. c. nogulumos
pteranodons Fosila lidojoša ķirzaka, kas krīta periodā dzīvojusi Ziemeļamerikā; tās spārnu plētums sasniedzis 8 m; žokļi bez zobiem
teleozaurs Fosils jūras krokodils; tā garums sasniedza 6 metrus
fotožurnālistika fotoattēlu izmantošanas veids, kurā prioritāte tiek piešķirta attēlu snigtās informācijas kvalitātei
direktogrāfija Fotografēšanas paņēmiens uz metāla plāksnes, kuru kā negatīvu kodinot pārvērš iespiežamā plāksnē
opalotipija Fotogrāfiska kopija uz opālstikla vai porcelāna plāksnes
direktoplāksne Fotogrāfisks kopēšanas paņēmiens, ko lietolitogrāfiskā pārveduma vietā, oriģinālnegatīvu kopē tieši uz metāla plāksnes
dziļkodinājums Fotoķīmigrafijā trešās pakāpes kodinājums līdz dziļumam, ko velme nesniedz
fotolitogrāfija Fotomehāniska litogrāfijas tehnika, kur iespiedformu uz litogrāfijas akmens (vai metāla plāksnes) iegūst, negatīvu attēlu nokopējot uz gaismjutīgas kārtiņas un pēc tam ķīmiski apstrādājot; arī šādas iespiedformas novilkums
stagmatipija Fotomehānisks paņēmiens, kur metāla plāksni pārklāj ar speciāli sagatavotu hromāta kārtu, to kopē zem pustoņu negatīva un neattīstot kodina ar dzelzs hlorīdu
ortotipija Fotomehānisks pustoņa iespiedums gludspiedumā un izcilspiedumā ar asfalta kopējumu uz gludi slīpētām plāksnēm
superplatleņķa fotoobjektīvs fotoobjektīvs ar fokusa attālumu līdz 20 mm un ļoti lielu redzes leņķi, kāds nepieciešams ainavu un arhitektūras fotogrāfiskai uzņemšanai; konstruēts tā, lai novērstu visas taisno līniju deformācijas
Fresniļa Fresniljo - pilsēta Meksikā
cilindriskā frēze frēze ar skrūvlīnijas vai taisniem zobiem uz cilindriskas virsmas
vienlaidu aršanas frēze frēze purvu, mežu un tīrumu augsnes sastrādāšanai
free-ride Frīraidings - braukšana ar sniegadēli pa svaigu, neskartu sniegu
lineāra funkcija funkcija y=f(x~1~, ..., x~n~)=a~1~X~1~+...+a~n~x~n~+b (a~i~; b – skaitļi)., kuras grafiskais attēls ir taisne
sociālais menedžments funkciju sistēma (plānošana, organizēšana, motivēšana, kontrole), kas vērsta uz sociālās institūcijas mērķa sasniegšanu
datu koncentrators funkcionāls bloks datu pārraides tīklā, kas ļauj vienai datu pārraides videi apkalpot tādu datu avotu skaitu, kas pārsniedz šajā vidē vienlaicīgi pieejamo sakaru kanālu skaitu
smagsvara krava gabalkrava, kuras gabalu masa pārsniedz noteiktus normatīvos lielumus (parasti 500 kg)
virsgabarīta krava gabalkrava, kuras gabarītizmēri pārsniedz noteiktus, ar kravas platformu saistītus, normatīvus lielumus (autotransportam parasti: augstums - 4 m, platums - 2,5 m, garums aiz pakaļējā borta (pārkare) - 2 m)
garizmēra krava gabalkrava, kuras garuma izmērs pārsniedz noteiktus normatīvos lielumus; autopārvadājumos tie ir 3 m
certoksnis Gada ceturksnis
ceturknis Gada ceturksnis
kvartāls Gada ceturksnis; trīs mēnešu ilgs laikposms
gredzens Gada laikā izaugusi (koksnes) kārta (gadskārta), kas redzama koka stumbra šķērsgriezumā
dzeltenā lapele gada nodokļu karte (dzeltenā krāsā, Valsts ieņēmumu dienesta izsniegta)
Krita Gada pirmais ceturksnis vai vēdisko laikmetu jugu cikla pirmais periods
attaisnota prombūtne gadījumi, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ un viņam tiek saglabāta darba vieta "Darba likumā" paredzētos gadījumos
māte Gados vecāka sieviete (paužot laipnu, sirsnīgu attieksmi)
dubultaplieva Gadskārtas kodola zonā, kuru krāsa un īpašības tuvas aplievas krāsai un īpašībām; vērojama apaļkoku galos dažāda platuma viena vai vairāku gredzenu veidā ar gaišāku koksni par apkārtējo, uz zāģmateriāla sānu virsmām - tādas pašas krāsas joslu veidā; bieži tā ir trupējusi
fiziskais vecums gadskārtu skaits celma augstumā, kam pieskaita 3–5 gadus, kas nepieciešami celma augstuma sasniegšanai
saimnieciskais vecums gadu skaits, kādā koki būtu sasnieguši savus pašreizējos apmērus, ja visu laiku būtu auguši meliorētā platībā; šo rādītāju lieto nosusināto mežu taksēšanā, kad nosusināšanas ietekmē kokaudze ir it kā atjaunojusies un tās faktiskais vecums nav izmantojams par argumentu meža apsaimniekošanā, jo pēc nosusināšanas audze iegūst augstāku bonitāti
vidējais mūža ilgums noteikta vecuma iedzīvotājiem gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu attiecīgo vecumu sasniegušās personas, ja viņu turpmākas dzīves laikā mirstība katrā vecumā saglabātos aprēķina gada līmenī; visbiežāk šo rādītāju aprēķina atsevišķi vīriešiem un sievietēm
sekstainā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus infundibuliformis"), ko dēvē arī par gaiļa seksti, Latvijā sastopama mitros lapkoku un skujkoku mežos skābā augsnē rudenī lielās grupās; kātiņš un cepurīte dzeltenbrūni
augsnes aerācija gaisa apmaiņa starp augsnes slāni un atmosfēru
nokrišņi Gaisā esošo ūdens tvaiku kondensācijas rezultātā izveidojies, piemēram, lietus, sniegs, rasa, sarma, atkala
eļļas gaisa filtrs gaisa filtrs, kura filtrējošais slānis ir eļļā samitrināts metāla siets vai perforētas plāksnes
inruktācija Gaisa ierīšana ar troksni
speciālie aviācijas darbi gaisa kuģa lidojumi, kuru laikā gaisa kuģis par atlīdzību tiek izmantots dabas aizsardzības, lauksaimniecības, mežsaimniecības un citu tautsaimniecības nozaru vajadzību apmierināšanai, aviācijas glābšanas darbu veikšanai, kā arī lai sniegtu medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem un palīdzību stihisku nelaimju seku likvidēšanā
kauperis Gaisa sildīšanas ierīce domnu krāsnīm
interceptors Gaisakuģa aerodinamiskās vadības plāksne, spārna mehanizācijas elements, kas uzstādīts uz spārna augšējās virsmas un ko atverot (līdz 60 grādiem) samazinās cēlējspēks; var lietot arī šķērsvadībai
rekordlidojums Gaisakuģa lidojums, kas parāda tā maksimālās iespējas sasniegt lielu attālumu, ātrumu, kravas pacelšanu augstumā un lidojuma ilgumu
servovadība Gaisakuģa vadības plākšņu atliekšana ar aerodinamiskiem spēkiem, kas rodas, vadot nelielu servostūres vadības plāksni, kas atrodas vadības plāksnes pakaļējā malā
diennakts aberācija gaismas aberācija, kuras cēlonis ir Zemes rotācija; tā novirza spīdekli uz austrumu pusi par leņķi, kas nepārsniedz 0,3 loka sekundes
Mitra Gaismas dievs indoirāņu mitoloģijā, arī saules, taisnības un šķīstības dievs, saticības un mierīgas dzīves aizbildnis; vēlāk nozīmīga figūra zoroastrismā, kur viņu asociēja ar idejām par priesterību un tiesu
Fabrī–Pero etalons gaismas interferometrs, kas sastāv no divām savstarpēji paralēlām dažu milimetru vai centimetru attālumā novietotām stikla plāksnēm; šādā interferometrā veidojas šauras interferences joslas, ko izmanto gaismas viļņa garuma mērīšanai
aberrācija Gaismas stara novirzīšanās no taisnes; aberācija
normālsvece Gaismas stiprums (intensitāte), ko dod amilacetāta spuldze ar 8 mm resnu dakti pie 40 mm liela liesmas augstuma
gadskārtas agrīnā koksne gaišā un irdenā koksnes gadskārtas iekšējā daļa, kas veidojusies veģetācijas perioda sākumā
glejs gaišas (parasti zilganas vai zaļganas) krāsas augsnes apakškārtas slānis ar sliktu gaisa caurlaidību; veidojas augsnei pārpurvojoties, kad apsīkst skābekļa pieplūdums, samazinās porozitāte un augsnes auglība
gaisetnes gaišas naktis, kad ir mēnesnīca
kombinācija Gājienu kopums noteikta mērķa sasniegšanai (piemēram, šahā, dambretē)
Galaktikas disks Galaktikas blīvākā daļa, kas līdzīga abpusēji izliektai lēcai, kuras centrā atrodas paresninājums, ko sauc par Galaktikas cedntrālo sablīvējumu, no kura atzarojas spirālzari
telencefalons Galasmadzenes, galvas smadzeņu priekšējā daļa, kas aptver puslodes un gala plāksnīti
upurkombinācija Galda spēlēs - kombinācija, kurā noteikta mērķa sasniegšanai zaudē figūru, kauliņu, kārti u. tml.
terine Galda trauks (parasti no porcelāna vai sudraba), kurā pasniedz zupu vai sautējumu
tālers Galds ar metāla plāksni metāla salikuma sagatavošanai, matricēšanai vai iespiešanai
sarkanais (arī tiesas) galds galds, pie kura atrodas tiesneši tiesas sēdes laikā; arī tiesa
tiesas (arī sarkanais) galds galds, pie kura atrodas tiesneši tiesas sēdes laikā; arī tiesa
senešals Galma ierēdnis Franku valstī (6.-8. gs.), kurš pārzināja karaļa personiskās lietas un izpildīja tiesneša pienākumus; vēlāk - lielāka tiesu apgabala priekšnieks
galvas nauda galvasnauda
metrdotels Galvenais oficiants restorānā, viesnīcā
pamatzinātne Galveno, būtiskāko, nozīmīgāko zinātnes sasniegumu, arī praktisko iemaņu kopums
nautiloīds Galvkāju apakšklase ("Nautiloidea"), dzīvnieku ķermeni klāj taisna, saliekta vai spirālē savīta čaula, kas ar šķērssienām sadalīta kamerās, kuras veido hidrostatisku aparātu, dzīvnieks aizņem galakameru, pārējās kamerās ir gāze vai šķidrums; Latvijā nav pētīti
tartars Gaļas ēdiens, kas pagatavots no samaltas vai smalki sasmalcinātas liellopu gaļas, to pasniedz ar jēlas olas dzeltenumu (saglabājot dzeltenuma formu neizjukušu), kuru pārkaisa ar melnajiem pipariem; bieži pasniedz arī ar dažādām citām garšvielām, nosaukums dažkārt tiek vispārināts arī uz citiem neapstrādātas gaļas vai zivju ēdieniem
fasādes keramikas plāksnītes gan glazētas, gan neglazētas keramikas plāksnītes ar gludu vai reljefu fasādes virsmu; lieto ārsienu apdarei un ēku arhitektonisko elementu veidošanai
grābeklīte Gandreņu dzimtas ģints ("Erodium"), lakstaugi ar plūksnainām lapām, sarkaniem vai violetiem ziediem (parasti nezāle), \~90 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
zaķskābeņaugi Gandreņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi, koki, liānas ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām, ziedi kārtni, pieclocekļu, auglis - pogaļa
stepes ieplaciņa gandrīz līdzens, parasti ieapaļš pazeminājums, kas sastopams pa vienam vai grupās ūdensšķirtņu līdzenās virsmās pustuksnešu, stepju vai mežastepju zonās
akota vilnas šķiedra gandrīz taisna, rupja šķiedra, kuras šķērsgriezumā ir trīs slāņi – zvīņu, korteksa un serdenes slānis
tvinat Gandrīz, taisni
liuga Gara auguma (kalsns) cilvēks; arī garš, vājš dzīvnieks
luiga Gara auguma (kalsns) cilvēks; arī garš, vājš dzīvnieks; liuga
ģilka Gara auguma kalsna meitene
slandzene gara auguma, kalsna sieviete
klīķis Gara auguma, kalsns, novājējis cilvēks
garizmēra gara izmēra; tāds, kura garums ievērojami pārsniedz pārējo dimensiju izmērus
šķetra Gara kalsna sieviete
karpis Gara koka kārts ar speciālu āķveida apkalumu resnākajā galā, ar kuru var pievilkties vai atgrūsties
longdrink Garā malka kokteilis, ko pasniedz liela tilpuma (200-300 ml) glāzē
žeiksts Gara, kalsna sieviete
skals Gara, plāna, samērā šaura koksnes plāksne (parasti apgaismošanas ierīcēm, iekuriem, arī pinumiem)
bomis Gara, resna kārts lielu (piemēram, siena, labības) vezumu nostiprināšanai
begans Gara, resna klūga
begona Gara, resna klūga
begonis Gara, resna klūga
begons Gara, resna klūga
begune Gara, resna klūga
beguns Gara, resna klūga
sloksne Gara, samērā šaura (kāda materiāla, piemēram, metāla, ādas, koksnes) plāksne
eksporta kredīta garantija garantija, kas garantijas ņēmēja labā tiek sniegta zaudējumu segšanai, kuri radušies garantijas ņēmējam, ja pircējs nav veicis samaksu saskaņā ar noslēgto eksporta līgumu eksportētāja kredīta gadījumā vai aizdevuma līgumu pircēja kredīta gadījumā
reverss Garantijas raksts, ko kravas nosūtītājs izsniedz kuģa kapteinim
reversālija Garantijas vēstule, kuru kravas nosūtītājs izsniedz kuģa kapteinim, uzņemdamies risku par varbūtējiem zaudējumiem, ko varētu radīt konosamenta neatbilstība kravas faktiskajam stāvoklim
reversāls Garantijas vēstule, kuru kravas nosūtītājs izsniedz kuģa kapteinim, uzņemdamies risku par varbūtējiem zaudējumiem, ko varētu radīt konosamenta neatbilstība kravas faktiskajam stāvoklim
taljatelles Garas makaronu sloksnītes
peisāki garas matu šķipsnas kā tipiska ebreju frizūra
skaliņš Garas, plānas, šauras koka plāksnes sienas un griestu apsišanai pirms apmešanas
Bekaa ieleja garena starpkalnu ieleja Libānā, Bekaa muhāfazā, ziemeļaustrumos iesniedzas arī Sīrijā
špala Garena taisnstūrveida uzšuve uz uzplečiem, zīmotnēm
vale Garena, paaugsta sniega kaudze
strēmele Garena, šaura (kāda materiāla) plāksne, kas (parasti) ir atdalīta no (šī materiāla) lielāka gabala; arī sloksne
taisnošanas mašīna garenfrēzēšanas kokapstrādes darbmašīna zāģmateriālu apstrādei no vienas vai divām pusēm nolūkā iegūt taisnas un plakanas sagatavju virsmas
sniega kurpes gareni vai apaļi kāju paliktņi no klūgu pinumiem, kurus izmanto iešanai pa dziļu un irdenu sniegu
vāle Garens (parasti koka) rīks kā sišanai, dauzīšanai (parasti ar paresninājumu vienā galā)
pieturis Garens priekšmets (piemēram, stienis, trose, siksna), pie kā var pieturēties, virzoties (parasti augšup vai lejup)
vāla Garens sniega kopums
žeirs Garens vai apaļš (baļļveidīgs), agrāk no resna ozola bluķa izdobts koka trauks, kuram vienā galā ietaisīts ar tapu aizbāžams caurums alus tecināšanai
kulise Garens, iekārts auduma gabals, garens, ar audumu apvilkts ietvars, arī garena koka vai metāla plāksne, ko novieto skatuves, estrādes sānos paralēli rampai (sānu aizsegšanai, dekorācijas papildināšanai)
jardangi Garenstieptas, šauras, cita citai paralēlas, līdz 10-12 m augstas grēdas ar asām korēm un stāvām, asimetriskām nogāzēm Centrālāzijas tuksnešos
stirpe Garenvirzienā sakrauta taisnstūra siena, labības u. c. kaudze; labības šķūnis
karkt Gārgt, čērkstēt (par cilvēku); atskanēt gārdzošam, čērkstošam troksnim (krūtīs)
kārkt Gārgt, čērkstēt (par cilvēku); atskanēt gārdzošam, čērkstošam troksnim (krūtīs)
garkūļi Gari, taisni (ar spriguli izkultu rudzu vai kviešu) salmi, ko lietoja salmu jumtiem
garsalmi Gari, taisni (ar spriguli izkultu rudzu vai kviešu) salmi, ko lietoja salmu jumtiem
alba Garīdznieka apģērbs, liturģiskā tērpa sastāvdaļa - garš, taisns tunikas veida linu balts tērps platām piedurknēm, ko lieto kā apakštērpu
cunami Garie jūras viļņi, kas veidojas okeānos un jūrās zemestrīču un vulkānu izvirdumu rezultātā, galvenokārt Klusā okeāna piekrastes un salu rajonos; viļņu garums - ap 300 km, ātrums - 400-800 km/h, augstums var sasniegt 30 m
kadi Garīga persona musulmaņu zemēs, kurš izpilda arī tiesneša funkcijas, iztiesājot civilstrīdus un krimināllietas saskaņā ar šariatu un ādatiem, kā arī veic notariālās un aizbildnības funkcijas
tuvība Garīga saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem
veldzēt Garīgi spēcināt, bagātināt, arī sniegt prieku, mierinājumu
Garujuru grāvis Garjuru grāvis Jaunalūksnes pagastā
kaukura ķipis garmetis, ar ko uzlej uz pirts krāsns aukstu ūdeni
kaukuris Garmetis, ar ko uzlej uz pirts krāsns aukstu ūdeni
garšņucis Garsnuķis
jātnieku burka garš kaukāziešu apmetnis no bieza garplūksnota materiāla
bosaks Garš krāsns kruķis, ko izmanto ugunsgrēka gadījumā
slings Garš taisnstūrveida auduma gabals (piemēram, šalle) zīdaiņa piestiprināšanai pie nēsātāja ķermeņa
trubīgs Garš un resns
sniegadēlis Garš, diezgan plats speciāli apstrādāts dēlis, uz kura stāvot, slīd pa sniegu no kalna snovborda sporta veidā; sniega dēlis; snovborda dēlis
bizuls Garš, kalsnējs cilvēks
līste Garš, latai līdzīgs izstrādājums, kam ir taisnstūra vai profilēts šķērsgriezums un ko izmanto, piemēram, apmaļu, ierāmējumu veidošanai, salaidumu vietu nosegšanai
rieva Garš, samērā šaurs padziļinājums (augsnes, ceļa u. tml. virsmā)
ādzens Garš, slaiks, taisns
slaids Garš, taisns un nesazarots (par augu daļām)
mensūra Garuma attiecība pret resnumu ērģeļu stabulēs; dažādu mērījumu attiecības citos mūzikas instrumentos
slīpēt Gatavojot putraimus, atdalīt (graudiem) dīgli, plēksnes, graudapvalkus un veidot (tiem) noteiktu formu
pārgatavoties Gatavojoties pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi
auru auriem gaudojot, aurojot, ar lielu troksni
Miegupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, augštecē robežupe ar Mārsnēnu pagastu, vidustecē ar Brenguļu pagastu, garums - 23 km, kritums - 44 m; Miega, Miegupe; Ķempe; Sapa
Iežupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - \~12 km; Ieža; Iža; Ižupe; Ladupe; augštecē - Rīgupe
Pilupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 11 km; Plupīte; Pīļupīte
tardigrādi Gauskāji - ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips, un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā; sistemātika nesakārtota, 20. gs. uzskatīja, ka ir \~300 sugu, Latvijā \~50 sugu
biogāze gāze, ko iegūst no biomasas vai bioloģiski noārdāmas atkritumu frakcijas un ko var attīrīt līdz tādai kvalitātei, lai izmantotu kā degvielu vai koksnes gāzģeneratora gāzi
dzereni Gazeļu apakšdzimtas ģints, vidēji lielas, īsastainas antilopes (ķermeņa gar. 95-150 cm, masa - 20-39 kg), tuksnešos, pustuksnešos un stepēs Āzijas vidienē; ģintī 2 sugas
lēcējgazele Gazeļu apakšdzimtas suga ("Antidorcas marsupialis"), neliels pārnadzis (ķermeņa garums - 1,2-1,5 m, masa - 18-45 kg), kājas garas, spēj lēkt 3-3,5 m augstu, 15 m tālu, dzīvo grupās tuksnešos un pustuksnešos
kritiskā plūsma gāzes plūsma, kuras ātrums sasniedz skaņas ātrumu un izsaka maksimālo jeb kritisko caurplūdi esošajos apstākļos
gāziensnidze Gāziennokrišņi sniega vai slapja sniega veidā
šļāka Gāziens, lējiens, samazgas, slapjdraņķis; slapjš sniegs (sniegs ar lietu)
iedarbināšana Gāzturbīnu dzinēja nestacionārs darbības režīms palaišanas procesā, kura laikā rotors sasniedz darba apgriezienus; izmanto palaišanas sistēmu, kas iegriež dzinēja rotoru, iedarbina palaišanas degvielas padeves un aizdedzes sistēmas
letāli faktori gēni un hromosomu pārveidojumi, kuru dēļ organisms iet bojā, nesasniedzis dzimumgatavību
Garmsirs Germsirs - tuksnesis Irānā un Pakistānā
Garsmirs Gersmirs - piekrastes tuksnešu josla gar Omānas līci un Hormuzu
Tulipa gesneriana Gesnera tulpe
gesneriaceae Gesnēriju dzimta
gesnērijaugi Gesnēriju dzimta ("Gesneriaceae")
ahimēne Gesnēriju dzimtas ģints ("Achimenes"), kuras dažādus hibrīdus var nopirkt augu tirdzniecības vietās
krizotēma Gesnēriju dzimtas ģints ("Chrysothemis")
kolumneja Gesnēriju dzimtas ģints ("Columnea")
episcija Gesnēriju dzimtas ģints ("Episcia")
kolērija Gesnēriju dzimtas ģints ("Kohleria")
sanpaulija Gesnēriju dzimtas ģints ("Saintpaulia"), dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, sārti vai balti ziedi; santpaulija
aloplekte Gesnēriju dzimtas krūms vai puskrūms, audzē kā dekoratīvus augu siltās augu mājās vai arī siltās iztabās
santpaulija gesnēriju dzimtas suga ("Saintpaulia ionantha"), dekoratīvs lakstaugs, kam ir biezas, ar matiņiem klātas lapas garos kātos, vijolītēm līdzīgi violeti, zili, saiti vai balti ziedi; Uzambāras vijolīte, arī sanpaulija
zibensizlāde Gigantiska dzirksteļizlāde, kas ilgst dažas mikrosekundes un kurā elektriskā strāva sasniedz 10-500 kiloampēru (kA)
divdaivu ginks ginku suga ("Ginkgo biloba"), vienīgā ginku klases suga, kas saglabājusies līdz mūsdienām, lapas un sēklas lieto medicīnā, dzimtenē Austrumķīnā var sasniegt 50 m augstumu, Latvijā audzē parkos kā dekoratīvu koku
liskot Glaimot, lai kaut ko sasniegtu (iegūtu, dabūtu)
glandotropisks Glandotropiskie hormoni - hipofīzes veidoti hormoni, kas regulē vairogdziedzera, virsnieru un dzimumdziedzeru darbību
lužināt Glāstīt (ar mitru roku mīklas kukuli pirms ievietošanas krāsnī)
sālsglazūra glazūra, kas veidojas no krāsnī iebērtas vārāmās sāls (NaCl), kas apdedzināšanas laikā iztvaiko, atdziestot sublimējas uz izstrādājuma virsmas un veido 0,03–0,06 mm biezu pārklājumu
emaljas glezniecība glezniecības tehnika, kurā attēlu veido, noklājot metāla plāksni ar stikla pulveri un piededzinot
upespērļgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Margaritiferidae"), lielas gliemenes, čaula masīva ar taisnu vai ieliektu apakšmalu un noapaļotiem galiem, iekļūstot svešķermenim veidojas pērle, 20 ģinšu, vairāki desmiti sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
strombus Gliemežu ģints ar taisnā leņķī saliektu kāju, kura dod tam iespēju pārvietoties ūdenī lecot, ap 60 sugas tropu jūrās
perlamutrs Gliemju čaulas pati iekšējā kārta, kas sastāv no ogļskābā kalcija plāksnēm un zaigo dažādās krāsās
macrodon Gliemju ģints ar taisnu slēdzenes malu un tai paralēliem gariem sānu zobiem, Latvijā juras formācijā kelovejā un oksfordā
glikogenoze Glikogēna metabolisma traucējums agrā bērnībā; raksturīgs ar glikogēna nogulsnēšanos aknās, nierēs, sirdī, skeleta un gludajā muskulatūrā u. c. audos; slimība izpaužas kā hepatomegālija, hipoglikēmija, augšanas aizture
gleņķains Glīzdains (par zemi, augsni)
gleņķaiņš Glīzdains (par zemi, augsni)
gatve Globālā tīmekļa dokumentu kopums, kuros aprakstīti komerciālie produkti un pakalpojumi, ko parasti sniedz kāds atsevišķs interneta pakalpojumu sniedzējs
reklāmkarogs globālā tīmekļa lappuses reklāma, kas parasti (bet ne vienmēr) izveidota taisnstūra formā un uz kuras uzklikšķinot nonāk reklamētajā tīmekļa vietnē
meklētājprogramma WebCrawler globālā tīmekļa meklētājprogramma, ko izmanto tiešsaistes pakalpojumu sniedzēja organizācija _America Online (AOL)_
skruva Gluda, apaļa plāksne, kas atrodas starp vērpjamā ratiņa spoli un rociņu
glīzdains Glūdains; glums un lipīgs (par augsni)
daprasavāt Gludināt, līdz sasniedz vēlamo rezultātu
ciliārķermenis gludo muskuļu veidojums aiz varavīksnenes, kas iestiepj vai atslābina lēcu; starene
litogrāfija Gludspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā - attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas akmens, parasti kaļķakmens, plāksnes
gļotas Glumas nogulsnes vai ūdenī peldošas daļiņas, kuras veido augu vai dzīvnieki organismi (parasti stāvošos ūdeņos)
saglūnēt Glūnot sasniegt
glūdzēt Glūzdināt - saka par dzirnavu malšanas troksni
glūzēt Glūzdināt - saka par dzirnavu malšanas troksni
glūznēt Glūzdināt - saka par dzirnavu malšanas troksni
falstafs Gļēvulīga, blēdīga, lielmanīga, bezkaunīga, humora pilna, resna, nodzērušos mutes bajāra tips Šekspīra lugās
glēma Gļotainas nogulsnes
kribrārija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Cribrariaceae"), saprofīti, sastopami gk. uz trupošas skuju koku koksnes, lapām, sūnām, 3 ģintis, 28 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 8 sugas
stemonīta Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Stemonitaceae"), saprofīti, aug ciešās grupās uz trūdošas koksnes, lapām, 3 ģintis, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas
trihija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Trichiaceae"), saprofīti, sastopamas uz trūdošas koksnes, celmiem, zariem un lapām, 5 ģintis, 38 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 12 sugu
ulmaceae Gobu jeb vīksnu dzimta
parastā vīksna gobu suga ("Ulmus laevis"), kas Latvijā sastopama gk. upju sanešu augsnēs
Sociālistiskā darba varonis goda nosaukums PSRS 1938.-1991. g., ko piešķīra personām par novatorismu u. c. izciliem darba sasniegumiem rūpniecības, lauksaimniecības u. c. tautas saimniecības nozarēs, kā arī par zinātniskiem atklājumiem un tehniskiem izgudrojumiem, kas veicinājuši tautas saimniecības, kultūras un zinātnes attīstību
akadēmiskais teātris goda nosaukums, ko Padomju savienībā piešķīra teātrim (korim) par izciliem sasniegumiem mākslā
ambiciozs Godkārīgs; tāds, kam ir ambīcijas, kas cenšas kaut ko sasniegt gk. aiz godkārības
pārslaucene Govs, kam kārtējās grūsnības neiestāšanās dēļ laktācijas periods ir ilgāks par gadu
vecpiene govs, kas trīs mēnešus pēc atnešanās nav kļuvusi grūsna; pārslaucene
Vadielaraba Grābens Jordānijas un Izraēlas teritorijā ("Wadi el Araba"), savieno Goras ieplaku (uz dienvidiem no Nāves jūras ieplakas) un Sarkanās jūras Akabas līča ieplaku, garums - \~125 km, platums - 10-25 km, dziļums - 500-1000 m, tuksnesis
žvarkstenis Grabulis, troksni radoša rotaļlieta
pamatnējums Grafikā, pret skābes iedarbību noturīgs slānis, kas tiek uzklāts uz gravējamās metāla plāksnes, strādājot dažādās oforta tehnikās
kodināšana Grafikas metode attēla iegūšanai uz metāla plāksnes ar skābes palīdzību
aksonometrija Grafisks paņēmiens telpisku figūru attēlošanai plaknē, izmantojot paralēlprojekcijas taisnleņķa koordinātu sistēmu
hagāda Grāmata (bieži vien bagātīgi ilustrēta), kurā aprakstīts, kā jāietur ebreju Lieldienu maltīte, ievietoti Lieldienām domāti dziesmu un lūgsnu teksti un stāsts par jūdu iziešanu no Ēģiptes
izlabojums Grāmatā ielaistu kļūdu labojumu saraksts, ko iespiež uz krāsainas papīra sloksnes un novieto grāmatas sākumā vai beigās
foliants Grāmata pusloksnes formātā
Ginesa pasaules rekordu grāmata grāmata, kurā apkopoti dabas un cilvēku pasaules augstākie sasniegumi dažādās jomās, iznāk kopš 1955. gada, dati tiek regulāri atjaunoti
grāmatas bloka apgriešana grāmatas bloka vai brošūras izlīdzināšana pēc konkrēta formāta no trim pusēm, izmantojot viennaža vai trīsnažu griešanas iekārtu
oktodecs Grāmatas formāts ar 18 lapām jeb 36 lapaspusēm loksnē
oktāvs Grāmatas formāts, iedalot loksni 8 lapās; arī papīra formāts, loksnes astotdaļa
sēdecs Grāmatas formāts, kam loksnē 16 lapas, t. i. 32 lappuses ar 4 locījumiem
kases izdevumu orderis grāmatvedības dokuments, kas pamato skaidras naudas izsniegšanu no uzņēmuma kases
memoriālorderis Grāmatvedības dokuments, uz kura pamata tiek ierakstītas saimnieciskās operācijas, kas nav saistītas ar kasi (bezskaidras naudas norēķini, preču izsniegšana un pieņemšana), atbilstošos grāmatvedības kontos
lietpratēja uzdevums grāmatvedības reģistru kārtošana, finansu pārskatu analīze un maksātspējas noteikšana, konsultācijas grāmatvedības, nodokļu, iekšējās kontroles un citos jautājumos, kā arī citu ar grāmatvedību un revīziju saistītu pakalpojumu sniegšana
hromobaktērijas Gramnegatīvu, aerobisku vai fakultatīvi anaerobisku, parasti nepatogēnu nūjiņveida baktēriju ģints; sastopamas augsnē un ūdenī tropu zemēs; raksturīga ir to spēja producēt violetu pigmentu, kas nešķīst ūdenī un hloroformā, bet labi šķīst spirtā
peptokoki Grampozitīvu, anaerobisku kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptococcus"); atrodami pa vienam, pāros, pa trim vai neregulārā masā, ir ķīmiski organotropiski un spēj fermentēt proteīnu sabrukšanas produktus; cilvēka mutes dobuma, augšējo elpceļu un tievās zarnas normālas mikrofloras mikroorganismi; dažreiz izraisa mīksto audu infekciju un sepsi; atrodami arī augsnē
granēšana Graudošana, rievošana, plūksnāšana; krāsaina iespieddarba reljefa apstrāde
plēksnenis Grauds, kas neizbirst no zieda plēksnēm un parasti ir saaudzis ar tām
artotipija Graudu autotipijas paņēmiens, uz vara plāksnes kopē un iededzina graudu tīklaini, tad pārnes pigmenta attēlu un kodina četros dzelzs hlorīda šķīdinājumos
stiebrošana graudzāļu dzimtas augu attīstības fāze - stiebru augšana garumā; šajā laikā intensīvi aug arī lapas, tās beigās parasti ir izveidojusies lielākā daļa zaļmasas, palielinās sausnas procents
velnauza graudzāļu dzimtas auzu ģints suga (_Avena strigosa syn. Avena nuda subsp. strigosa_, senāk arī _Avena fatua_), viengadīgs augs (parasti nezāle) ar ziedkopu skaru un lieliem, lauzītiem akotiem uz zieda plēksnēm
kāpuniedre Graudzāļu dzimtas ģints ("Ammophila"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem, resniem sakneņiem, saritinātām lapu plātnēm un vaļējām makstīm, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
pļavauzīte Graudzāļu dzimtas ģints ("Helictotrichon"), augs ar stāvu vai pacilu stumbru, zeltaini dzeltenām vārpiņām un ziedu plēksnēm, kā arī ar akotiem, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
spartīna Graudzāļu dzimtas ģints ("Spartina"), dekoratīvs augs, kam nepieciešama mitra vai slapja augsne, zaļganās ziedvārpas ar sārti violetajām putekšņlapām ir labi piemērotas sauso ziedu kompozīcijām
sāzas Graudzāļu dzimtas ģints daudzgadīgi lakstaugi ar resnu, garu sakneni (~ 50 sugu); lopbarības augi, dažas sugas - krāšņumaugi
sāza Graudzāļu dzimtas ģints, daudzgadīgs lakstaugs ar resnu, garu sakneni; vārpiņas primitīvas - ar daudziem ziediem, \~50 sugu. gk. Austrumāzijā, kalnu nogāzēs
blīvceru stiebrzāles graudzāļu dzimtas lakstaugi ar cerošanas mezgliem augsnes virspusē
līga Graudzāļu dzimtas stepes un tuksneša augs; kaviļa
pārgrauzdēt Grauzdējot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi
slēpacis Grauzēju kārtas dzīvnieks, kam raksturīgs biezs, mīksts apmatojums, reducējušās acis, kuras atrodas zem ādas, un kas dzīvo augsnē izraktās alās
dzeloņcūka Grauzēju kārtas ģints ("Hystrix"), neliels zīdītājs (ķermeņa garums - 60-90 cm, masa - līdz 30 kg) ar garām, asām adatām ādā, sevišķi uz muguras, 4-6 sugas, kas sastopamas mežos, savannās, tuksnešos Āfrikā, Dienvideiropā un Dienvidāzijā
čikstināt Graužot, skrubinot radīt raksturīgu troksni (par ķirmi koka sienā vai mēbelē)
akvitanta gravīras tehnika, kuras pamatā ir metāla plāksnes kodināšana ar skābi vietās starp tai pielipušām asfalta vai citu putekļu daļiņām, radot efektu, kas tuvs tonālam zīmējumam; bieži izmanto savienojumā ar ofortu, kurā atveido kontūrlīnijas un sīkās detaļas
susinātājgrāvis Grāvis augsnes un virszemes gravitācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai
ūdenserozija Gravu veidošanās vai augsnes vienlaidu noskalošanās
galeniskais grebums grebums galeniskā, koka stumbram šķērsām nozāģētā plāksnē
Ruskijs Grēda Austrumkunluna kalnu sistēmā ("Khrebet Russkiy"), Ķīnas rietumu daļā, garums - \~400 km, augstums - līdz 6626 m, sniega līnija - \~5500 m vjl., šļūdoņi
sinhronā optiskā tīkla gredzens gredzentopoloģijas optisko šķiedru sinhronās pārraides tīkls, kurā pārraides ātrums sniedzas no 51,84 Mbit/sek līdz vairākiem Gbit/sek un kurā izmanto vienu vai vairākus pārraides ceļus starp tīkla mezgliem
tievā zarna gremošanas trakta daļa no kuņģa līdz resnajai zarnai
mizgrauzis Gremzdgrauzis - sīka brūna vai melna vabole, kuras kāpuri dzīvo zem koku mizas, retāk koksnē, veidodami cilindriskas ejas; \~5000 sugu, Latvijā 58 sugas
bērzu gremzdgrauzis gremzdgraužu suga ("Scolytus ratzeburgi"), kuras kāpuri ziemo attīstības vietās zem bērzu stumbra mizas, vaboles lido jūnijā; māteseja taisna, vertikāla (garums 7—16 cm), tajā ierīkotas ventilācijas atveres — stumbra ārpusē redzami to apaļie caurumiņi; kaitē mežmalās, stipri izretinātās audzēs un parkos augošiem bērziem, kas vecāki par 40 gadiem
papeterija Grezni vāki vai kartona soma, kur ievietot rakstāmā papīra loksnes, vēstuļu papīru, aploksnes u. tml.
luksusa numurs grezns viesnīcas numurs ar dzīvojamo istabu un vienu vai vairākām guļamistabām, dažkārt arī ēdamistabu, darbistabu, apspriežu telpu u. c.
kūsnīties Gribēt kaut ko izdarīt, bet pagurt, atkal sākt un atkal piekust; kūsnot
sūnīties gribēt kur iet, skriet, lēkt vai sniegties, bet škēršļu dēļ nevarēt
stele Grieķu kapa piemiņas akmens, garenas, augšpusē nedaudz sašaurinātas plāksnes veidā, kuras augšu sedz trijstūrains frontons vai palmete
Likāons grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, Pelasga dēls, visnegodīgākais sava laika cilvēks, ko Zevs sodīdams pārvērta par vilku
Pelops Grieķu mitoloģijā - bagātnieka Tantala dēls, kuru tēvs nogalināja un dzīrēs uzaicinātajiem dieviem pasniedza kā cienastu, bet dievi viņu atdzīvināja
Trofonijs grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, Ergīna dēls, kopā ar brāli Agamēdu viņš uzcēla vairākus Poseidona tempļus Mantinejā, Delfu tempļa ieejas slieksni, Amfitriona pili, uzcēluši valdnieka Hirieja dārgumu krātuvi Boiotijā viņi tur ierīkoja slepenu eju un tā ieguva zeltu un sudrabu neskarot slēdzenes, tomēr iekrita lamatās
Dike Grieķu mitoloģijā - dieviete, dievu valdnieka Zeva un taisnības un likumības dievietes Temīdas meita, taisnības dieviete, viena no horām
horas Grieķu mitoloģijā - dievietes, kas seko cilvēka dzīves likumsakarīgajam ritējumam: Einomija ("likumība"), Dike ("taisnīgums") un Eirēne ("miers"); arī gadalaiku dievietes
Astraja Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Temīdas meita, taisnības dieviete, kas "zelta laikmetā" mita cilvēku vidū, vēlāk, kad cilvēki zaudēja savu tikumību, tā pameta cilvēkus un pacēlās debesīs, kur kļuva par Jaunavas zvaigznāju
Nausikaja Grieķu mitoloģijā - faiāku valdnieka meita, kas atrada un sniedza palīdzību vētrā cietušajam Odisejam
Hēbe grieķu mitoloģijā - jaunības dieviete, Zeva un Hēras meita, nektāru un ambrozijas pasniedzēja Olimpā
Sīsifs Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, kas bija tik viltīgs, ka spēja apmānīt pat dievus, bet Aīds viņu sodīja - viņam jāveļ kalnā smags akmens, kas, sasniedzis virsotni, atkal noripo lejā, un darbs jāsāk no gala
Hekate grieķu mitoloģijā - krēslas, naksnīgu sapņu un burvību dieviete, titanīdu Persa un Astrejas meita, kura no Zeva saņēma varu pār zemes un jūras likteni, Urāns tai dāvāja milzu spēku
Tersīts grieķu mitoloģijā - neievērojams karavīrs, kas piedalījies Trojas karā ahajiešu pusē, Ahileja un Odiseja ienaidnieks, varoņeposā "Iliāda" attēlots kā visneskaistākais, balamutīgākais un bezkaunīgākais no grieķiem
Temīda grieķu mitoloģijā - taisnīgas tiesas un likumības dieviete, Urāna un Gajas meita, titanīda, Zeva otrā likumīgā sieva, horu un moiru māte; viņu attēloja ar saiti uz acīm (objektivitātes simbols), svariem vienā rokā un zobenu otrā rokā
Pariss Grieķu mitoloģijā Trojas princis, Hēras, Atēnas un Afrodītes skaistuma sacensības tiesnesis; nolaupīja Helēnu, izraisot Trojas karu
ēvelnazis griezējinstruments, ko iestiprina ēveles korpusā - tērauda plāksnīte, kuras vienā galā ir griezējasmens
iridosklerotomija Grieziens sklērē un varavīksnenes malā glaukomas gadījumos
žvarksts Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko
blarkšķis Griezīgs troksnis, kas rodas, piemēram, skārda traukiem dauzoties citam pret citu, strauji aizveroties stikla durvīm, logiem
plarkšķis Griezīgs, nevienmērīgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, arī kam plīstot, sprāgstot
švirksts Griezīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido
larkšis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu
larkšķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu
laršķis Griezīgs, skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties rotējošām iekārtām, metāla priekšmetiem sitoties citam pret citu
lobīt Griezt plānu (kokmateriāla) kārtu (piemēram, lai iegūtu finiera plāksnes)
virmot Griezties (pa gaisu) riņķveida, spirālveida kustībā (piemēram, par putekļiem, sniegu)
koksnes garengriezums griezums koksnes šķiedru virzienā, kas sakrīt ar galveno mehānisko un vadošo elementu garenasi
pārgriezt Griežot (ko), pārsniegt (tā) izturības robežu
šmurkšināt Griežot auklu, darbināt (rotaļlietu - šmurkšu); griežot auklu, panākt, ka (rotaļlieta) rada rūcošu troksni
švurkstināt Griežot švurksteni radīt tam raksturīgo troksni
ormanītis Griežveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas ģints ("Porzana"), neliels putns, īsi spārni un aste, taisns knābis, dzīvo purvainās vietās visā pasaulē, 13-20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
papirusniedre Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus papyrus"), līdz 5 m augsts lakstaugs ar resnu trīsšķautņainu stublāju (Āfrikā, Dienviditālijā), kura stiebrus izmanto papīra ražošanai
grīšļu pūslītis grīšļu orgāns, kas izveidojies no sedzējplēksnes, tās malām saaugot, un aptver auglenīcu
Taujas līcis grīvlīcis Ohotskas jūras ziemeļos, iesniedzas sauszemē 75 km, vidējais platums - 120-130 km, dziļums - 40-50 m, krasti stāvi, klinšaini, ziemeļrietumu daļā lēzeni, neregulāras diennakts plūdmaiņas līdz 5 m
Gižigas līcis grīvlīcis Šeļihova līcī Ohotskas jūras ziemeļaustrumos, Taigonosa pussalas rietumos, iesniedzas sauszemē — 148 km, platums pie ieejas — līdz 260 km, neregulāras diennakts plūdmaiņas līdz 9,6 m
Grundu Grundu ezers - atrodas Alūksnes novada Mālupes pagastā, Grundu purva vidusdaļā, platība - \~5 ha
Grundu Grundu grāvis - Igrīves kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā, iztek no Grundu ezera
mīnumeklētājs Gruntī, sniegā vai ūdenī izlikto mīnu atklāšanas ierīce
nosusināšanas pakāpe gruntsūdens līmeņa pazeminājums nosusināšanas ietekmē, ko izsaka centimetros, un tas katrā vietā ir citāds, piemēram, mētru kūdrenī 15 m attālumā no grāvja tas ir 20 cm, 75 m attālumā — 5 cm; tomēr nosusināšanas efekts sniedzas tālāk no grāvja, nekā to iezīmē reāli aprēķināmā nosusināšanas pakāpe
jērīga Grūsna (par aitu)
sivenīca Grūsna cūka
telīdze Grūsna govs
vadaļa Grūsna govs
kucenīce Grūsna kuce
kumelīdze Grūsna ķēve
kumelnīca Grūsna ķēve
kumeļnīdza Grūsna ķēve
telīga Grūsnēja (govs)
grūsnīca Grūsnēja govs vai ķēve
draktīgs Grūsnējs
grūsniecība Grūsnība
grūšņa Grūsnība (par lopiem)
grūsnajs Grūsns
grūsnējs Grūsns
grūsnijs Grūsns
grūtens Grūsns
grūtnējs Grūsns
telīgs Grūsns (par govi)
pamattikumi Gudrība, vīrišķība, mērenība un taisnība; kardināltikumi
Lajasmuiža Gulbenes novada apdzīvotās vietas "Lejasciems" bijušā nosaukuma "Lejasmuiža" variants vietējā izloksnē
Piertsmuiža Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Pirtsmuiža" nosaukums vietējā izloksnē
guldzinēt Guldzēt - atskanēt troksnim, dzerot šķidrumu
šņākt Gulēt miegā, parasti, radot šādu troksni
zuntēt Gulēt, snaust
migaža Gulētājs, snaudulis
snaudacis Gulētājs, snaudulis
snaudējs Gulētājs, snaudulis
snauģis Gulētājs, snaudulis
pimberis Gulsnim līdzīgs kokmateriāls
gulznis Gulsnis
slīperis Gulsnis
slīpers Gulsnis - tēstu kokmateriālu sortiments; koka paliktnis pie kura piestiprina dzelzceļa sliedes
apmalots gulsnis gulsnis četrskaldņu brusas veidā
papildgulta Gulta, ko pēc nepieciešamības var ievietot viesnīcas numurā, kur, piemēram, nakšņo ģimene ar bērniem
dvīņu gultas gultu izvietojuma veids viesnīcā, kad vienā numurā blakus atrodas divas vienguļamās gultas
zleksnis Guļ kā zleksnis - saka par tādu, kas nekustīgi guļ
buzis Gumijas, metāla, zīda vai cita materiāla cilindrisks kāts ar vienmērīgi pieaugošu resnumu; to lieto, piemēram, barības vada, urīnizvadkanāla mehāniskai paplašināšanai, medikamentu ievadīšanai vai sašaurinājuma lokalizācijas un pakāpes noteikšanai
krauklene Gundegu dzimtas ģints ("Actaea"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros; parastie velnakrēsli, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
zilausis Gundegu dzimtas ģints ("Consolida", pēc senākas klasifikācijas "Delphinium"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, plūksnaini dalītām lapām un zili violetiem ziediem skrajos ķekaros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
nigella Gundegu dzimtas ģints ("Nigella"), viengadīgi lakstaugi ar divkārt vai trīskārt plūksnaini dalītām lapām, divkāršu apziedni un augli - someņu kopaugli Vidusjūras apkārtnē; \~20 sugu
peonija Gundegu dzimtas ģints ("Paeonia"), daudzgadīgs augs ar lieliem, parasti sarkaniem, sārtiem vai baltiem, ziediem un plūksnainām lapām, 45 sugas, Latvijā audzē 15 sugu, >100 šķirņu
saulkrēsliņš Gundegu dzimtas ģints ("Thalictrum"), lakstaugs ar lielām, plūksnainām lapām un sīkiem ziediem skarās, \~120 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, visas indīgi augi
klematiss Gundegu dzimtas vasarzaļš, dekoratīvs, koksnains vīteņaugs, arī ilggadīgs lakstaugs
dekeneja Gundegu rindas ģints ("Decaisnea"), dekoratīvi, stāvi krūmi ar lielām, plūksnaini saliktām lapām
zaļumjaunavas Gundegziežu dzimtas zāļaugu ģints, divkārt līdz trīskārt plūksnotām lapām ar matveidīgām galotnēm, īpatnējām šaurām nektārlapiņām
kulša Gurns, ciska, kāja; kulksnis
kāpt uz augšu gūt panākumus darbā, sabiedrībā, sasniegt labāku stāvokli
bakauts Gvajaki, gvajaka koks, gvajaks - tropu augs, līdz 15 m augsts koks ar ļoti cietu, smaržīgu koksni, ko lieto bloku, ķegļu un zobratu izgatavošanai, kā arī laboratoriju praksē un medicīnā
kavalergardi gvardes kavalērijas pulks Krievijas impērijā (pastāvēja no 1799. līdz 1917. g.), kura virsnieki piederēja pie augstākās aristokrātijas aprindām
koksnes gāze ģeneratorgāze, ko iegūst, gazificējot koksni
kvarca ģenerators ģenerators, kurā svārstību frekvenci stabilizē, izmantojot pjezokvarca plāksnītes svārstības (pjezoefektu) periodiskā elektriskajā laukā, kura frekvence atbilst kvarca plāksnītes pašsvārstību frekvencei
tundra ģeogrāfiskā zona arktiskajā un subaktiskajā joslā starp arktiskajiem tuksnešiem un mežatundru
Normandija Ģeogrāfisks reģions Francijas ziemeļos, kas atbilst vēsturiskajai Normandijas hercogistei, platība - 30627 kvadrātkilometri, \~3,45 mlj iedzīvotāju, 1956. g. šajā teritorijā tika izveidoti divi reģioni - Augšnormandija un Lejasnormandija
aktīvais slānis ģeokrioloģijā - vasarā atkūstošs augsnes un grunts slānis mūžīgā sasaluma apgabalos
harnišs Ģeoloģijā kalnraču apzīmējums slīdņu plāksnēm starp 2 iežu kompleksiem
Brāžu krāces un Akmeņupītes ūdenskritums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Madonas novada Ērgļu un Sausnējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., lejpus Ērgļiem ir \~3 km garš Ogres upes visstraujākais posms - Brāžu krāces, turpat sāngravā, pa kuru ieplūst Akmeņupīte, izveidojies ūdenskritums
Kaltenes kalvas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rojas pagastā, uz ziemeļiem un ziemeļrietumiem no Kaltenes, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība - 575,9 ha, tās ir līdz 6 m augstas akmeņu grēdas, lielākā (Velna kalva) izveidojusies pēdējā apledojuma laikā, tās augstums - 3-6 m, garums - 900 m, platums - 35-60 m (līdz 1970. gadiem, kad akmeņus izmantoja ceļu būvei, tās augstums sasniedza 20 m)
Vīksnu alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Salacas labajā krastā, 3,5 km lejpus Staiceles tilta, Staiceles pagastā pie Vīksnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 0,8 ha, ala izveidojusies dzeltena smilšakmens iezī, ieeja ovāla 2 m augsta un >1 m plata, priekštelpa augstāka, galvenā ala taisna, 24 m gara, pa kreisi no tās — 2 sānzari (garums — 8 m un 4,4 m), nedaudz augstāk ir otra ala ar 3 ejām \~20 m kopgarumā
konfigurācija ģeometrijā – galīga incidences sistēma, kas sastāv no punktiem un taisnēm
paralēļu aksioma ģeometrijas aksioma: katrai taisnei plaknē caur punktu ārpus tās var novilkt tikai vienu taisni, kas to nekrusto; pieņemot vai noraidot šo aksiomu, izveidojas attiecīgi Eiklīda vai neeiklīda ģeometrija
longimetrija Ģeometrijas daļa, kas apskata tikai punktus uz ņemtās taisnes
traktrise Ģeometriska līkne, kurai raksturīgs tas, ka jebkurā tās punktā novilktas pieskares nogrieznim no pieskaršanās punkta līdz noteiktai taisnei ir vienāds garums
kopne ģeometriski neizmaināma konstrukcija, kas veidota no galapunktos savstarpēji savienotiem taisniem stieņiem
konuss Ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, taisnleņķa trijstūrim griežoties ap vienu no savām katetēm
meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztu, retāk liektu līniju spirāles
ģeostrofisks Ģeostrofiskais vējš - gaisa masu vienmērīga horizontāla kustība taisnā virzienā, kad berzes spēku var ignorēt
jostturis Ģērbam, parasti piejostai piestiprinātā sloksnītes veida papilddetaļa, kurā iever jostu, lai tā turētos paredzētajā vietā
sprandzēties Ģērbties ciešā, šaurā (parasti ar āķiem, sprādzēm aizdarāmā) apģērbā; jozt sev apkārt (jostu, siksnu), to cieši savelkot un aizdarot (parasti ar sprādzi)
ģimenes plānošanas tradicionālās metodes ģimenes plānošanas metodes bez modernās zinātnes sasniegumu pielietojuma - kalendārā metode, atturēšanās no dzimumdzīves, barošana ar krūti, ārstniecisko augu pielietošana u. c.
zemtemperatūras saistvielas ģipša saistvielu grupa, kuru termiskās apstrādes temperatūra nepārsniedz 200 °C, kā būvģipsis, veidņu ģipsis (ātri saistās un cietē), augststiprības ģipsis (ātri saistās un cietē
augsttemperatūras saistvielas ģipša saistvielu grupa, kuru termiskās apstrādes temperatūra sasniedz līdz 1100 °C, kā anhidrītcements, klona ģipsis (lēni saistās un cietē)
Havajas ģitāra ģitāra, kuras izcelsme saistāma ar blūza izpildītājiem, kas vilka (slidināja) pa instrumenta stīgām nosistu pudeles kakliņu, nazi u. c., 20. gs. 30. gados izveidojās ģitāras mūsdienu forma ar statīvu, stīgas strinkšķina ar plektru vai metāla uzpirksteni, piespiež ar metāla plāksnīti
fluorīts halogēnu grupas dažādas krāsas stiklam līdzīgs minerāls, kalcija fluorīds CaF~2~; izmanto metalurģijā (par kusni), optikā, fluora ieguvei, krāsainos paveidus – juvelierizstrādājumiem
turku pirts hamams - tuvo Austrumu valstīm raksturīgs rekreācijas komplekss, kurā ietilpst tvaika pirts (poraina akmens plāksne, caur ko sūcas tvaiks), mazgāšanās un masāžas procedūras
vahumi Hamītu cilts Austrumāfrikā, uz ziemeļrietumiem no Viktorijas ezera, tās piederīgie sasniedz līdz 2 m garumā
koge Hanziešu kuģi, ar kuriem pārvadāja preces Rietumeiropā; kuģis būvēts no plankām ar vienu mastu un taisnām burām; kogs
helislēpošana Helibordings - aktīvā tūrisma veids, kurā kalnu slēpotāji vai snovbordisti tiek uzvesti kalnā ar helikopteru un nobraucienu veic patstāvīgi bez marķētas un sagatavotas trases; parasti izvēlas vizuāli pievilcīgus kalnus ar neskartu ainavu un nobraucienam izmanto apsnigušu šļūdoņa virsmu
ksilāns Hemiceluloze, atrodama pārkoksnētos augu šūnapvalkos, kviešu salmos, saulgriežu sēklu mizās u. c.; hidrolizējot ar skābi, rodas ksiloze
hemogēns Hemogēni ieži - ieži, kas veidojušies, izgulsnējoties no ūdens šķīdumiem, piem., minerālsāļi, krams
hemosideroze Hemosiderīna nogulsnēšanās aknās u. c. orgānos un audos
pneimotērps Hermētisks plastikāta tērps darbam atmosfērā, kurā ir radioaktīvas gāzes un radioaktīvi putekļi; gaisa spiediens pneimotērpā nedaudz pārsniedz atmosfēras spiedienu
mikrospora Heterosporaugu vīrišķā gametofīta sākotnējā šūna, kas turpmāk veidojas par ziedputeksni
Kopala Hevsuru (Gruzijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - lokāla dievība, kas cīnās pret dēviemun un tos uzveic, palīdz slīcējiem vai tiem, kurus aprakusi sniega lavīna, palīdz dziedināt noburtos vai garīgi slimus cilvēkus
Alnus x pubescens hibrīdiskais alksnis, šīs ģints suga
viļņu pretestība hidroaeromehānikā – pretestība, kas rodas, ja gāzes ātruma attiecība pret ķermeni pārsniedz skaņas ātrumu šai gāzē un ir triecienviļņa ierosināšanai patērētās enerģijas daudzums
hidrolizāts Hidrolīzes produkts; šķīdums, kas rodas, koksni hidrolizējot ar ūdeni
agrometeoroloģiskā stacija hidrometeoroloģiskā dienesta iestāde, kurā regulāri izdara agrometeoroloģiskus novērojumus, seko lauksaimniecības kultūru attīstībai un sniedz prognozes
ūdenskultūra Hidroponika - barības šķīdums, kas nodrošina augu audzēšanu bez augsnes, kad augu saknes atrodas daļēji šajā šķīdumā, daļēji gaisā un daļēji porainos pārsegumos, kas augus balsta
Daugavpils hidroelektrostacija hidrotehnikas būves projekts Daugavas hidoelektrostaciju kaskādē, kuras projektēšana tika uzsākta 20. gs. 70. gados, 1979. g. tika uzsākti celtniecības sagatavošanas darbi, bet 1986. g. tika uzsākta kampaņa presē par šī projekta kā ekoloģiski un ekonomiski neattaisnojamās būves celtniecības pārtraukšanu
Katrīnas dambis hidrotehniska būve Rīgā aizsardzībai pret plūdiem un Daugavas gultnes regulēšanai, būvēts 1764.-1769. g. sniedzās no Ķeizardārza (tag. Viestura dārzs) līdz Mīlgrāvim
Komētforta dambis hidrotehniska būve Rīgā, Daugavgrīvā, uz ziemeļiem no Daugavgrīvas cietokšņa, uzbūvēts 1780. gados, lai regulētu Daugavas gultni un ziemeļrietumu virzienā izveidotu taisnu kuģu ceļu uz jūru
Lielie Himalaji Himalaju kalnu sistēmas galvenā, augstākā daļa starp Mazajiem Himalajiem dienvidos un Ladaka grēdu ziemeļos, garums - >2400 km, platums - 50-90 km, 10 virsotnes >8000 m vjl., sniega līnija - 4500-5500 m vjl.
piepjusēnes himēnijsēņu grupa, kurā apvienotas vairākas rindas un dzimtas, kas attīstās kā saprotrofi uz nedzīvas koksnes, dažreiz arī kā parazīti uz dzīvas koksnes, izraisot tās trupi; augļķermeņi, ko ikdienā mēdz saukt par piepēm, var būt klājeniski, nagveidīgi, cepurveidīgi, spilvenveidīgi, kokveidīgi, pakavveidīgi, ar kātiņu cepurītes malā vai centrā, pēc konsistences tie var būt kokaini, korķaini, gaļīgi (it īpaši svaigi), ādaini
kortīcija himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Corticiaceae"), sēņu augļķermeņi klājeniski, bieži malās atstāvoši no substrāta, izraisa skujkoku un lapkoku koksnes balto trupi, Latvijā konstatētas 42 ģintis, 82 sugas
sānause Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Pleurotaceae"), saprofītiskas un parazītiskas sēnes, kas attīstās uz koksnes, lakstaugiem, retāk augsnē, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 9 sugas
mušmire Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Amanitaceae"), lapiņu sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un kas parasti ir indīga, 3 ģintis, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
mēslene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Bolbitiaceae"), sēnes ir saprofītiskas, gk. sastopamas ceļmalās, zālājos, mēslainēs, dažas sugas mežā uz koksnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis
sēdene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Crepidotaceae"), saprofīti, aug uz nokritušiem zariem, celmiem, retāk augsnē, \~25 sugas
virpainīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Strophariaceae"), pārsvarā saprofīti, aktīvi koksnes un augu atlieku noārdītāji, vairākas sugas ir parazīti uz dzīviem kokiem, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 32 sugas
skaistgalve Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Calocybe"), sēņu augļķermeņi parasti ir balti un lieli, cepurīte nedaudz izliekta, vēlāk plakana, aug uz prauliem, meža zemsegā, retāk augsnē, 13 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
pienaine himēnijsēņu klases bērzlapju dzimtas ģints ("Lactarius"), cepurīšu sēne, kuras augļķermenis satur piensulu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 45 sugas (t. sk. krimildes, rudmieses, vilnīši, saldūksne, eglene, cūcene, sarkandzeltaine un alksnene)
piepjsēnes Himēnijsēņu klases dzimta ("Polyporaceae"), augļķermeņi nagveidīgi ar cepurīti un kātiņu, plakani, pakavveidīgi, spilvenveidīgi, klājeniski, vairākums noārda koksni; Latvijā 42 ģintis, 90 sugas
antrodija himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Antrodia"), kas izraisa koksnes brūno trupi
sētaspiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Gloeophyllum"), kas izraisa koksnes brūno trupi; parasti aug apslēpti, noārda aplievu un kodolkoksni; zem koksnes veselās virsmas redzami tabakbrūni, sīki satrupējušas koksnes kubiņi ar 2-5 mm garu šķautni
ķiverene Himēnijsēņu klases tīmekleņu dzimtas ģints ("Galerina"), saprofīti, aug uz meža nobirām, koksnes, sūnām
sērsēne himēnijsēņu klases virpainīšu dzimtas ģints ("Hypholoma"), saprofīti, aug uz koksnes, kūdras, sūnām, augsnes, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 12 sugas
Dharma hindu mitoloģijā - dievišķs prātnieks, arī taisnības dievs, kas personificē jēdzienu "dharma", t. i. likumu, morālo, tiesisko kārtību, likumību
Ganeša Hindu mitoloģijā - gudrības dievs, ko hinduisti pielūdza pirms jebkura svarīga darba sākšanas; attēlots kā mazs, resns vīrs ar ziloņa galvu
sekanss Hipotenūzas attiecība (taisnleņķa trīsstūrī) pret taisnajam leņķim piegulošo kateti
tahionas Hipotētiskas daļiņas, kuru kustības ātrums pārsniedz gaismas ātrumu vakuumā; eksperimentāli nav atklātas
hipsogrāfisks Hipsogrāfiskā līkne taisnstūra koordinātās attēlo dažādos uz zemes izplatītos augstumus (uz sauszemes) un dziļumus (okeānā)
radula Hitīna plāksnīte gliemju mutes dobumā, kas darbojas kā barības saberzēja
henītis holsndiešu gaišais alus _Heineken_ ar 5% alkohola saturu
tumšie gadsimti Homēra laikmets (11.-9. gs. p. m. ē.). Apzīmējums radies tāpēc, ka par šo laikmetu ir niecīga informācija - maz arheoloģisko materiālu, no rakstītiem avotiem ziņas par tālaika dzīvi sniedz vienīgi Homēra eposi
buferattālums Horizontālas attālums no kodolsprādziena epicentra, kas, ja to pieskaita drošības radiusam, dod vēlamo pārliecību, ka netiks pārsniegta vēlamā riska pakāpe
adums Horizontāls apaļkoks masta priekšpusē, kas paredzēts taisno buru piestiprināšanai
rotējošā krāsns horizontāls vai mazliet ieslīps tērauda cilindrs, kas oderēts ar ugunsizturīgiem materiāliem; materiālu apdedzināšanai izmanto krāsnī ievadītā kurināmā sadegšanas siltumu; lieto cementa klinkera apdedzināšanai un stikla frišu iegūšanai
apvārsme Horizonts, apvārsnis
adrenalīns Hormons, ko (stresa apstākļos) izstrādā virsnieru dziedzeris, un kas paātrina un pastiprina sirdsdarbību, elpošanu, sagatavojot ķermeņa muskuļus palielinātai slodzei
kronverks Hornverks - cietokšņa prieksnocietinājums
Horvātija Horvātijas Republika - valsts Balkānu pussalā (horv. val. "Hrvatska"), platība - 56610 kvadrātkilometru, 4489400 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Zagreba, administratīvais iedalījums - 20 županiju un 1 pilsēta, robežojas ar Slovēniju, Ungāriju, Serbiju un Bosniju un Hercegovinu, apskalo Adrijas jūra
paraganglijs Hromafīnie orgāni, hromafīnā sistēma, adrenālā sistēma - mugurkaulnieku un cilvēka organisma audi, kas atrodas simpātiskās nervu sistēmas pinumos un mezglos un kas veido virsnieru dziedzeru serdes vielu
jodisms Hroniska saindēšanās ar jodu un joda savienojumiem: galvassāpes pieres apvidū, iesnas, siekalošana, ādas izsitumi (parasti pinnes)
heterohromiskais ciklīts hronisks vienas acs ciklīts, kas depigmentē varavīksneni un rada atšķirību acu krāsā
Joskeha Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - pavasara simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Taviskarons - ziemas simbols), kurš radīja ielejas, taisnas upes, mežus, medījumus
kuršu valoda ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda; līdz 15.-16. gs. tajā runāts tag. Lietuvas ZR - līdz Klaipēdai, Kurzemē vēl 16. gadsimtā; tās pēdas saglabājušās vietvārdos, liet. val. žemaišu dialektā un latv. val. kursiskajās izloksnēs
idehāns Idhāns - smilšu tuksneša apzīmējums arābu valodā
gaišais ieaugums ieaugums, kura koksnes krāsa ir tuva apkārtējās koksnes krāsai un nesatur mizas iekļāvumus
balsns Iebalts, balgans; balsnējs
trattoria Iebraucamā vieta; neliela provinciāla viesnīca
apšļūkāt Iebraukt, izveidot sliedes sniegā ar slēpi
meža cūku vanna iedobe mālainā augsnē, ko dzīvnieki padziļinājuši, parasti mitrā vietā, kur meža cūkas vannojas, cīnoties ar knišļiem, odiem, ērcēm u. tml.
vistinieks Iedobta vieta krāsns apakšā, kur ziemā mitināja vistas
acs Iedobums kartupelī, kur aug asni
rieris Iedobums krāsns mūrī (kur var ko žāvēt, sildīt); iere (1)
iere Iedobums krāsns mūrī (kur var ko žāvēt, sildīt); ieris
rove iedobums krāsns mūrī (žāvēšanai, sildīšanai)
kulba Iedobums krāsns priekšā
kuldeņa iedobums krāsns priekšas sānos degošu ogļu uzglabāšanai pelnos (dūbe)
paceple Iedobums maizes krāsns apakšā
papārte Iedobums zem krāsns mūrīša, kur saslaucīt ogles, kad tās izdzēstas
rine Iedobums, padziļinājums krāsns siltummūrī
paseknis Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; pasekne (1); paseksnis (1)
pasekne Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; paseknis (1); paseksnis (1)
krāsnsapuža Iedobums, vieta zem krāsns mūra
krāsapuža Iedobums, vieta zem krāsns mūra; krāsnsapuža
meridiāns Iedomāta planētas virsas riņķa līnija, kas savieno tās abus polus un taisnā leņķī šķērso ekvatoru
finiša līnija iedomāta taisna līnija starp divām finiša zīmēm (markām)
Zemes ass iedomāta taisne, ap kuru notiek Zemes rotācija, veicot pilnu apgriezienu diennakts laikā
ortostiha Iedomāta vertikāla līnija, kas novilkta starp lapu vai sānsakņu pamatnēm, kuras atrodas cita virs citas uz vienas taisnes
iedriskāt Iedriksnāt
pentahlorfenols Iedzeltena, kristāliska, ļoti indīga viela, ko izmanto koksnes konservēšanā
nemaliskā miopātija iedzimta anomālija, kam raksturīga muskuļu distrofija ar fibrillu izdilšanu un adenozīntrifosforskābes kristālu izgulsnēšanos
porfirisms Iedzimta konstitucionāla anomālija vai hroniski un akūti vielmaiņas traucējumi ar porfirīnu nogulsnēšanos iekšējos orgānos, īpaši kaulos un skrimšļos
etmocefālija Iedzimta patoloģija, kam raksturīgs snuķveida deguns; parasti saistīta ar ciklopiju, arinencefāliju, ciklencefaliju
ciklopija Iedzimta sejas un acu kroplība, kas izpaužas kā viena orbīta sejas viduslīnijā, virs kuras atrodas snuķveidīgs deguna rudiments
iriderēmija Iedzimts pilnīgs vai daļējs varavīksnenes trūkums
pahidaktilija Iedzimts pirkstu resnums
gorža Ieeja apcietinājumā (cietoksnī); apcietinājuma aizmugurējā (uz savējo pusi vērstā) mala
ķemme Iegarena plāksne (matu sakārtošanai) ar, parasti vienādiem, iegriezumiem vienā vai, retāk, abās malās
ellīpse Iegarena slēgta līkne, ko dabū, kad caur konu ieslīpi pret viņa asi liek plāksni; elipse
čepešbļoda Iegarens, lēzens trauks cepeša uzlikšanai un pasniegšanai galdā
emaljēšanas paņēmieni iegremdēšana, uzliešana, uzputināšana ar nostiprināšanu, apdedzinot krāsnī, plazmā vai ar indukcijas paņēmienu
iestigt Iegrimt (piemēram, dubļos, sniegā, muklājā) tā, ka nevar pavirzīties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
ieliece Iegrimusi vai ieliekta Zemes garozas daļa, kuras garums vairākkārt pārsniedz platumu
demogrāfiskās investīcijas ieguldījumi (parasti ilgtermiņa) demogrāfisko mērķu sasniegšanai
ārvalstu sabiedrība ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs, kas reģistrēts ārvalstī, kura nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, un kas likumā noteiktajā kārtībā uzsācis ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas teritorijā
kifotisks iegurnis iegurnis, kuram palielināts ieejas taisnais izmērs, bet samazināts izejas šķērsizmērs
konjugāta Iegurņa ieejas taisnais diametrs
jumta skaida iegūst ēvelējot ar speciālu ēveli, labākais materiāls - bezzaru, smalkšķiedrainas koksnes skuju koki, bet biežāk (lētuma dēļ) lieto apsi; garums - 72 cm, platums - 10-20 cm, biezums - līdz 1 cm
samesties iegūt (kādu īpašību), sasniegt (piemēram, kādu pakāpi, stāvokli) - parasti par parādībām dabā
tikt pie elpas iegūt rīcības brīvību, sasniegt labklājību
izcīnīt Iegūt, sasniegt (bruņotā cīņā, karā)
izkarot Iegūt, sasniegt (piemēram, kādu stāvokli) bruņotā cīņā, karā
stimulēšana Ieinteresētības radīšana, arī pamudināšana uz kaut ko; labāku darbības rezultātu sasniegšanas veicināšana; piem., uzņēmumos iespējama personāla stimulēšana ar prēmijām, piemaksām pie algas, dāvanām, uzslavām u. tml.
groži Iejūga daļa - virve, siksna, lente, kuras galus piestiprina pie zirga mutes dzelžiem, lai varētu vadīt iejūgto zirgu
sedulka Iejūga sastāvdaļa - ar ādu pārvilkts spilvens, ko novieto zem sasprādzētām siksnām, lai pārvietotu saku un ilkšu smagumu no dzīvnieka kakla uz muguras daļu
vēdersiksna Iejūga sastāvdaļa - siksna, kas, izstiepta zem zirga vēdera, savieno abas ilksis
siltums Iejūtība, atsaucība, arī laipnība, sirsnība
silts Iejūtīgs, atsaucīgs, arī laipns, sirsnīgs
tofs Iekaisuma granuloma, radusies no organisku vai neorganisku sāļu izgulsnēšanās audos, sevišķi podagras urātu mezgli
fumigators Iekārta augsnes, augu vai noliktavu fumigācijai
uzķērājmehānisms Iekārta lifta kabīnes vai pretsvara lejup kustības apturēšanai (gadījumos, kad pārtrūkušas troses vai citu iemeslu dēļ kabīnes kustības ātrums pārsniedzis nominālo)
elektriskās enerģijas pārveidotājs iekārta maiņstrāvas pārveidošanai līdzstrāvā (taisngriezis), līdzstrāvas pārveidošanai maiņstrāvā (invertors), maiņstrāvas frekvences izmainīšanai, lieljaudas elektrisko ķēžu ieslēgšanai un atslēgšanai, sprieguma regulēšanai u. c.
tarkšķis Iekārta, ierīce u. tml., kas darbojoties rada šādu troksni
automātiskais numerators iekārta, kas nodrošina secīgu numuru uzdrukāšanu uz katras iespiedloksnes
lokšņu iespiedmašīna iekārta, kas paredzēta vienkrāsu vai daudzkrāsu drukai uz atsevišķām apdrukājamā materiāla (papīra, kartona, plastikātu, skārda u. c.) loksnēm
gludinātājfiltrs Iekārta, ko taisngriežos izmanto izejas sprieguma pulsāciju nogludināšanai
akmeņgriešanas mašīna Iekārtu ar diskveda zāģiem akmensmateriālu sazāģēšanai sīkākos gabalos vai plāksnēs
kvadrātiekavas Iekavas ar taisniem leņķiem ([])
iestrādāt Iekopt (augsni, tīrumu u. tml.)
apdobe Iekopta augsnes josla ap koku vai krūmu, kas aptuveni atbilst sakņu izplatības joslai
iesnarkšēties Iekrākties, radot padobju, vibrējošu troksni
vienpusējā iekraušana iekraušana, izmantojot tikai vienu transportlīdzekļa pusi. Neizdevīgākais no visiem iekraušanas veidiem, jo, salīdzinot ar divpusējo vai trīspusējo iekraušanu, neļauj sasniegt maksimālo darba ražīgumu un minimālo dīkstāves laiku iekraušanai
jeksna Ieksna
iekšķība Iekšēja izpausme, sirsnība
akutrauma Iekšējās auss bojājums, ko rada īslaicīgas spēcīgas skaņas vai ilgstošs troksnis
kultūraugsne Iekultivēta, ielabota augsne
uzkurs Iekuri krāsns iekuršanai
Lienes iela iela Rīgā, Grīziņkalnā, kur visbiežāk varot sastapt prostitūcijas pakalpojumu sniedzējas
Vaives senleja ieleja, pa kuru līkumo Vaives upe Priekuļu pagastā, garums — 6,5-7 km, platums — 2 km, dziļums — 45-60 m, atdala Cēsu un Ģūģeru paliksni
Gdaņskas līcis ielīcis Baltijas jūras dienvidos, Krievijas un Polijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 74 km, platums — pie ieejas 107 km, dziļums — līdz 115 m
Hānebuktens Ielīcis Baltijas jūras dienvidrietumos, Zviedrijas dienvidu piekrastē, starp Borholomas šaurumu un Hānes sēkli, iesniedzas sauszemē - 10 km, platums pie ieejas - 65 km, dziļums - 50 m
plodet trauku ieliet ūdeni ar sasmalcinātu priežu mizu izžuvušā un tāpēc saplaisājušā koka traukā, lai tas būtu ūdensnecaurlaidīgs
ieblokot Ielikt, iespīlēt blokus (zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus)
ieloknis Ieloksnis
pāriemaksa Iemaksa, kas pārsniedz nepieciešamo
vaigsiksna Iemauktu galvenā siksna, kas atrodas apkārt zirga galvai
uzpierenis Iemauktu pieres siksna
padzerklis Iemauktu siksna, kas apņem zirga kaklu
apskādēt Iemīļots zagļu runas veids, lai attaisnojoši apzīmētu savus grēkus
produktīvais, galvenais ienesums ienestā nektāra krājumi, kas vairākkārt pārsniedz saimes patēriņu un veido atņemamo medu
reprezentācija iepazīstināšana (ar sasniegumiem, darba rezultātiem); arī izrādīšanās
saplīksnēt Ieplaiksnīties
Čujas stepe ieplaka Altaja dienvidaustrumos, 1750-2000 m vjl., Krievijas Altaja Republikā, garums rietumu-austrumu virzienā — \~70 km, platums — līdz 40 km, paugurains līdzenums, kalnu pļavu augsnes
Minusinskas ieplaka ieplaka Austrumsibīrijā, Krievijas Krasnojarskas novadā, starp Kuzņeckas Alatavu, Rietumsajāniem un Austrumsajāniem, paugurains vidēji augstu kalnu reljefs, augstums — 240-700 m
Tuvas ieplaka ieplaka Jeņisejas augšteces apvidū, Krievijas Tivas Republikā, ietver Rietumsajāni, Altajs, Tannuolas grēdas un Austrumtuvas kalniene, garums — \~400 km, platums — 25-70 km, paugurains līdzenums, zemas sopkas, augstums — 600-900 m, graudzāļu-vērmeļu stepe, šķembainas kastaņbrūnās augsnes
politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta, arī attapīga izturēšanās, rīcība, arī paņēmienu kopums kāda (parasti savtīga) mērķa sasniegšanai
koksnes termodinamiskā modificēšana iepriekš uzsildītas, iztvaicētas, sausas vai pildītas koksnes modificēšana, to blīvinot ar sekojošu augsttemperatūras žāvēšanu un termisko apstrādi
vizēt Ierakstīt vīzu (1) pasē; iesniegt pasi šādas vīzas saņemšanai
sapa Ierakumi, pa kuriem, atrodoties aizsegā, var tuvoties aplenktajam cietoksnim vai pretinieka ierakumiem (pozīciju karā)
atdžinkstēt Ierasties ar džinkstošu troksni
ieris Iere - iedobums krāsns mūrī (kur var ko žāvēt, sildīt)
izlīdzinātājs ierīce (piemēram, augsnes, javas) izlīdzināšanai
nestuves ierīce (plāksne, kaste u. tml. ar rokturiem), kas paredzēta kā pārnešanai un ar ko parasti strādā divi cilvēki
punktūra ierīce ātrspiedēs, kas iespiež 2 caurumiņus loksnē, lai vairākkrāsu vai abpusējos iespiedumos krāsas viena otrai pareizi piekļautu
aizlaidnis ierīce dūmvada noslēgšanai (krāsnī, skurstenī); aizbīdnis
žalūzijas ierīce gaisa plūsmas nodrošināšanai vai regulēšanai (parasti no nekustīgi iestiprinātām vai kopēji grozāmām paralēlām plāksnītēm)
regenerātors ierīce gāzes krāsnīs siltuma izmantošanai, kas citādi bez nekāda labuma aizietu projām
taisnotājs ierīce maiņstrāvas pārveidošanai līdzstrāvā; taisngriezis
garengrieznis ierīce papīra mašīnās, kas papīra lenti garumā sadala noteiktās sloksnēs
sniega arkls ierīce sniega nostumšanai (no ceļa)
sniegmērs ierīce sniega segas blīvuma mērīšanai
rektoskops ierīce taisnās zarnas izmeklēšanai - caurule ar optisku sistēmu un elektriskās gaismas avotu
pieauguma svārpsts ierīce tieva, cilindriska koksnes parauga iegūšanai, lai pēc gadskārtu skaita noteiktu koka vecumu vai spriestu par stumbra caurmēra pieaugumu dažādu mežsaimniecisko pasākumu vai dabas faktoru ietekmē; sastāv no doba urbja (tas izgatavots no leģēta un īpaši norūdīta tērauda), roktura un ekstraktora, ar ko izvelk atgriezto koksnes paraugu
vizieris ierīce uz lidaparāta borta apkārtnes novērošanai, objektu atpazīšanai un sekošanai mērķim; ierīce, kas mēra vēja ietekmē radušos novirzi no uzdotā virziena; mērķēkļa plāksnīte ar izgriezumu
lobmašīna ierīce, ar ko iegūst ļoti plānu koksnes kārtu (piemēram, finiera rūpniecībā)
rūceklis ierīce, iekārta u. tml., kuras motors rada samērā skalu, zemu troksni; rūcenis (2)
rūcenis ierīce, iekārta u. tml., kuras motors rada samērā skaļu, zemu troksni; rūceklis (2)
taisnotājs ierīce, instruments (kā) iztaisnošanai
pašpielicējs ierīce, kas automātiski padod loksnes lokšņu iespiedmašīnā
ceļa slēdzis ierīce, kas komutē elektrisko ķēdi, kad iekārtas kustīgā sistēma sasniedz ceļa galu (gala slēdzis) vai zināmu pozīciju tās ceļā
signāls ierīce, kas rada šādu fizikālu lielumu vai fizikālu lielumu kopumu; arī priekšmets, ko izmanto informācijas sniegšanai
difuzors ierīce, kas sastāv no paralēlām stikla plāksnītēm ar svītrojumu (režģi) attēla asuma samazināšanai
gabarīta vārti ierīce, kas sastāv no rāmja, iekšpusē atbilstoši iekraušanas gabarīta kontūrai uz šarnīriem nostiprinātas plāksnītes atklātā ritošā sastāvā iekrautas kravas gabarīta pārbaudei
informators ierīce, kas sniedz, pārraida informāciju
piebīdne ierīce, ko novieto pie iespiežamās loksnes abām leņķī esošām malām un kas piebīda loksni spiedes vai lokāmās mašīnas papīra satvērējam un sānu markām, kā arī regulē iespiežamās vai lokāmās loksnes pareizo stāvokli
izcēlājs ierīce, mašīna sakņu izcelšanai no augsnes
ugunsdrošības sistēma ierīces un pasākumi ugunsnelaimes novēršanai, signalizēšanai, ugunsgrēka dzēšanai vai lokalizācijai
nominālie dati ierīci raksturojošu datu kopums, kas atbilst nominālam darba režīmam; nominālos datus uzrāda katalogā, tehniskajā pasē, uz ierīcei piestiprinātas plāksnītes
ziedlapķēde Ierīču grupa, kurā ierīces savienotas tā, ka katra n o tām saņem un nodod visu ziņojumu nākamajai ierīcei, kamēr ziņojums sasniedz savu adresātu
apsēdināt Ierīkot logiem aplodas, palodzes; iebūvēt durvīm aplodas, arī slieksni
pečurka ierīte, niša krāsns ārpusē sērkociņu u. c. sīku priekšmetu novietošanai vai žāvēšanai
pečurkeņa ierīte, niša krāsns ārpusē sērkociņu u. c. sīku priekšmetu novietošanai vai žāvēšanai
nelegāla sistēma ierobežotas piekļuves sistēma, kas tiek izmantota bez aizsargāta pakalpojuma sniedzēja piekrišanas vai individuālas atļaujas
bola Ierocis mešanai un sagūstīšanai, sastāv no vairākiem atsvariemm, kas iestiprināti siksnās ar kopā sasietiem galiem; metot, bola gaisā rotē un aptinas upurim ap kājām vai kaklu
uzbalsnīt iesākt balsnīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, balsnīt
ieriest iesākt dzīt, izveidot (jaunus asnus, pumpurus)
ieriezt iesākt dzīt, izveidot (jaunus asnus, pumpurus)
uzplaiksnīt iesākt plaiksnīt (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīt; uzplaiksnīties
uzplaiksnīties iesākt plaiksnīties, īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīties; uzplaiksnīt
ieplaiksnīties iesākt plaiksnīties; īsu brīdi plaiksnīties
ierēkties iesākt radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu); īsu brīdi radīt asu, skarbu, skaļu troksni
iečaloties iesākt radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, plūstošu ūdeni u. tml.); īsu brīdi radīt skanīgu, dzidru troksni
iekrākties iesākt radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā)
ierēkties iesākt radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem); īsu brīdi radīt šāvienu troksni
ierieties iesākt radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem); īsu brīdi radīt šāvienu troksni
iesnausties iesākt snaust; īsu brīdi snaust
iesnigt iesākt snigt (par pirmo sniegu)
ietusnīties iesākt tusnīt un tūlīt pārstāt
ievīpsnāties iesākt vīpsnāt un tūlīt pārstāt
uzzibsnīt iesākt zibsnīt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, zibsnīt
uzzibsnīt iesākt zibsnīt (piemēram, par gaismas avotu, tā gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibsnīt
aizzibsnīties iesākt zibsnīt un tūlīt pārstāt; _(biežāk)_ iezibsnīties
iezibsnīties iesākt zibsnīt; īsu brīdi zibsnīt
uzzibšņot iesākt zibšņot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibšņot; uzzibsnīt
iesalkājas Iesala asni
kājiņas Iesala miežu asni
iežvakstēties Ieskanēties (par padobju troksni, arī priekšmetu, parādību, kas rada šādu troksni)
iežmurkšēties Ieskanēties (par padobju, rūcošu troksni; arī par priekšmetu, parādību, dzīvu būtni, kas rada šādu troksni)
aizsnausties Ieslīgt snaudā; iesnausties
piesnausties Ieslīgt vieglā snaudā, parasti uz neilgu laiku
iesnots Iesnains
šņaukains Iesnains
šņorkains Iesnains
puņķdegunis Iesnains cilvēks
grūtumi Iesnas
iesmas Iesnas
iesmis Iesnas
iesna Iesnas
iesumas Iesnas
slāga Iesnas
šņorgas Iesnas
šnubis Iesnas
šņubis Iesnas
šņūka Iesnas
šņupes Iesnas
šņupis Iesnas
šņurkas Iesnas
blenorinīts Iesnas ar gļotu vai strutu pārmērīgu atdalīšanos
rinīts Iesnas, deguna gļotādas iekaisums
purpas Iesnas, purduļi
šnupis Iesnas; šņupis
aizdrimt Iesnausties
iesnaust Iesnausties
sasnaust Iesnausties
iedrimt Iesnausties, aizmigt
nomiegot Iesnausties, aizmigt
pieprasīties Iesniedzot pieteikumu, panākt, lai kur pārceļ, pārvieto
iesnēgt Iesniegt
piestādīt Iesniegt (dokumentu), parasti pieprasot samaksu, atlīdzību
akreditēties Iesniegt akreditācijas rakstu (vēstuli)
startēt Iesniegt dokumentus, piedalīties eksāmenos, lai iestātos (parasti mācību iestādē)
interpelēt Iesniegt interpelāciju
suplicēt Iesniegt lūgumrakstu
atlūgties Iesniegt lūgumu, lai atbrīvo (no darba, ieņemamā amata)
apstrīdēt Iesniegt prasību (tiesā), lai atzītu par nepieņemamu, nepamatotu, nepareizu (kādu stāvokli, lēmumu, dokumentu u. tml.)
reklamēt Iesniegt reklamāciju
pārsūdzēt Iesniegt sūdzību vai protestu nolūkā grozīt tiesas vai citas sabiedriskas instances spriedumu, lēmumu
patentekspertīze Iesniegtā tehniskā risinājuma izpēte, lai noteiktu, vai tas ir uzskatāms par izgudrojumu
iesliekties Iesniegties
iesniekties Iesniegties
iespiesties Iesniegties
ietiekties Iesniegties
iestiepties Iesniegties (kādā laika posmā)
iekacēt Iesniegties, iebāzt
lūgumraksts Iesniegums
hajs Iesniegums policijā
Ieskupe Iesnupe, Zalvītes pieteka
Lieliesnupe Iesnupe, Zalvītes pieteka
Lieliesupe Iesnupe, Zalvītes pieteka
sasniedzamība iespēja sniedzoties aizskart
paternitātes apstrīdēšana iespējama tiesā, ieinteresētām personām divu gadu laikā, skaitot no dienas, kad uzzināts par paternitāti izslēdzošiem apstākļiem, iesniedzot šādu prasību
norūsēt Iespīdēties, noplaiksnīt (par zibeni)
iespiedloksne Iespieddarba apjoma mērvienība, par pamatformāta (A4) lapu četrreiz lielāka papīra loksne, ko lieto poligrāfijā
ceļvedis Iespieddarbs, kurā sniegtas ziņas (piemēram, tūristiem) par kādu ģeogrāfisku vietu; iespieddarbs, kas (muzeja, izstādes apmeklētājiem) sniedz ziņas par eksponātiem
web-to-print iespieddarbu pasūtījumu iesniegšana elektroniski, izmantojot internetu un drukāšana automatizētā procesā
lasāmība Iespieddarbu skaits, kuri gada laikā izsniegti vidēji katram bibliotēkas lasītājam
iespiedumloksne Iespiedloksne
loksne Iespiedloksne; arī autorloksne
signatūra Iespiedloksnes kārtas numurs, ko iespiež (grāmatas vai žurnāla) loksnes pirmajā un trešajā lappusē, lai atvieglotu brošēšanu
greifera mala iespiedloksnes priekšējā mala (apm. 10 mm), kas atrodas ārpus apdrukājamā laukuma un paredzēta loksnes paņemšanai ar satvērējiem un tālākai virzīšanai caur iespiedmašīnu drukas procesa laikā
divkrāsu iespiedmašīna iespiedmašīna ar divām krāsu sekcijām, kas ļauj drukāt ar divām krāsām vienā laidienā; šāda iespiedmašīna ar perfektoru ļauj vienā laidienā nodrukāt divas krāsas uz vienas loksnes puses (2 + 0) vai pa vienai krāsai uz katras loksnes puses (1 + 1)
avīžu iespiedmašīna iespiedmašīna, kas paredzēta speciāli avīžu drukai, kurā apdrukātā papīra lente, izmantojot vadruļļu sistēmu, tiek novadīta uz iekārtu, kura papīru sacērt loksnēs un saloka, veidojot produktu – avīzi
ķīmigrāfija Iespiedplākšņu pagatavošanas veids, kur zīmējumu fotogrāfiski vai ar pārvedumu pārved uz metāla plāksnes un, ar skābēm kodinot, pārveido klišejā (svītru kodinājumā, autotipijā) iespiešanai izcilspiedumā vai iespiedumplāksnē (kodinājumā) iespiešanai dobspiedumā
satriept Iespiedumloksnes notraipīšana iespiešanas procesā vai izliekot
prīma Iespiedumloksnes pirmā lappuse ar normas un signatūras (lokšņu tekošās numerācijas) apzīmējumu apakšā, kas ir svarīga informācija grāmatsējējiem
piekārtojums Iespiešanas sagatavošanas process, kura laikā iespiedējs uz iespiedloksnes panāk krāsu sakritību un intensitāti atbilstīgi paraugnovilkumam
folijas karstspiede iespiešanas veids, izmantojot krāsainu foliju un karstu klišeju; folijas spožais materiāls atdalās no pamatnes un tiek piepresēts pie papīra loksnes
griezt Iespiežoties (ar asām malām) vai beržot, ievainot, izraisīt sāpes (par auklu, siksnu u. tml.)
aģentūra iestāde vai organizācija, kas sniedz noteiktus pakalpojumus
uzņēmuma vietējais sakaru operators iestāde vai uzņēmums ar lielu darbinieku skaitu, kas tāpat kā vietējā telefona centrāle, sniedz telefona pakalpojumus saviem klientiem. Kā vietējā centrāle tā pērk telefona pamatpakalpojumus par vairumtirdzniecības cenām, lai tās tālāk pārdotu saviem klientiem par pazeminātām cenām
kapituls iestāde, kas pārzin ordeņu piešķiršanu un pasniegšanu
veicējs Iestāde, organizācija, kuras darbības rezultātā tiek sasniegts kāds mērķis
šefs Iestāde, organizācija, persona, kas sniedz regulāru, parasti bezatlīdzības, palīdzību citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā)
reklāmas aģentūra iestāde, uzņēmums, kas nodarbojas ar reklāmu izgatavošanu un izplatīšanu, reklāmas orgsnizēšanu
birojviesošana Iestādes telpas izmantošana līdzīgi viesnīcas istabai, iepriekš rezervējot telpas telesakaru režīmā
šefība Iestādes, organizācijas, personas sniegta regulāra, parasti bezatlīdzības, palīdzība citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā)
augsnes sasalums iestājas, kad temperatūra nokrīt zem 0 °C un ūdens sacementē augsnes daļiņas; sasluma dziļums atkarīgs no sala intensitātes un ilguma, no augsnes mitruma, siltumietilpības, no augu segas, bet it īpaši no sniega segas; mitra augsne sasalst seklāk nekā sausa, jo, ūdenim sasalstot, izdalās siltums, kas aizkavē dziļāku augsnes sasalšanu
drimpēt Iestigt, iestrēgt (dziļā sniegā vai purvā; par zirgiem)
iestiklot Iestiprināt (kā) rāmī, ietvarā stikla plāksni
kūdrot Iestrādāt (parasti ieart) augsnē kūdru
iepederēt Iestrādāt (sēklu augsnē) ar atsperu ecēšām
ķepāt Iestrādāt (sēklu augsnē) ar ķepaini (ekstirpatoru)
ielobīt Iestrādāt ar lobītāju (augsnē)
iekultivēt Iestrādāt augsnē (ar kultivatoru)
iemēslot Iestrādāt mēslojumu (augsnē); mēslojot padarīt auglīgāku (augsni)
izpildījums iestudējuma, dejas, skaņdarba, u.tml. literāra vai mākslas darba vai folkloras sacerējuma priekšnesuma sniegums
ievilkties Iesūkties (vielā, masā u. tml.) - par vielu; piesūcoties (ar kādu vielu, masu), sasniegt noteiktu gatavības pakāpi
dipināt Iet, arī skriet sīkiem solīšiem, radot padobju soļu troksni
veldinēties Iet, šūpojoties sānis (parasti par resnu cilvēku)
proponents Ieteicējs, ierosinātājs, priekšlikuma iesniedzējs
proponētājs Ieteicējs, ierosinātājs, priekšlikuma iesniedzējs
Demperu strauts ietek Raipala ezerā Alūksns novada Veclaicenes pagastā
haizivs ietekmīga vai arī turīga persona, kas to sasniegusi, jo piemīt spēja nežēlīgi cīnīties par savu mērķi
ietusnīties Ietusnīt
Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju
vecāku prasmes ietver bērnu fizisko un drošības vajadzību nodrošināšanu, mīlestības un pieķeršanās izrādīšanu, robežu noteikšanu un disciplīnas nodrošināšanu, izglītības iespēju sniegšanu, kā arī citus pienākumus
Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu
rektāli Ievadot pa taisno zarnu (piem., medikamentus)
apaugļot Ievadot vīrišķo dzimumšūnu, padarīt sievišķo organismu par jauna organisma dīgļa nesēju, veidotāju; padarīt grūsnu (dzīvnieku mātīti)
Siseņu upīte Ievednes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Svarīte Ievednes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā, garums - 12 km; Svārīte
Panāsīte Ievednes labā krasta pieteka Alūksnes novada Annas un Jaunannas pagastā, ir šo pagastu robežupe (izņemot nelielus posmus augštecē un lejtecē), garums - 8 km
Kapitolijs Ievērojamākais Senās Romas paugurs un cietoksnis, kas no 12. gs. atkal ir Romas pilsētas centrs
dižkoks Ievērojams (piemēram, pēc lieluma, vecuma) koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājami dižkoki, kam 1,3 m augstumā apkārtmērs pārsniedz: ozolam un vītolam - 5 m; liepai, gobai, osim, vīksnai - 4 m; kļavai, melnalksnim - 3,5 m; eglei, bērzam - 3 m; kadiķim - 0,8 m
Ovidijs Ievērojams antīkās pasaules romiešu dzejnieks (43. g. p. m. ē. - 17. g. m. ē.), sacerējis liriskus un episkus dzejojumums, t. sk. "Mīlas māksla" ("Ars amatoria") un episko "Metamorfozes", kas sniedzas no pasaules radīšanas līdz ķeizara Augusta laikiem
sausums Ievērojams ilglaicīgs nokrišņu trūkums, kura dēļ augsnē izbeidzas mitruma rezerves
liels (arī plats, svarīgs) solis (uz priekšu), arī solis uz priekšu ievērojams panākums, sasniegums (kā norisē, attīstībā)
svarīgs (arī liels, plats) solis (uz priekšu) ievērojams panākums, sasniegums (kā norisē, attīstībā)
hailaits ievērojams sasniegums; būtisks moments (angļu "highlight")
sadrenāt Ievietot (augsnē) drenas
iečaukstēt Ievietot (kaut ko) sniegā ar čaukstošu skaņu
sējvadziņa ievilkts vai iespiests padziļinājums augsnes virskārtā sēklu ievietošanai
sasaut Ievirzīt ar lizi krāsnī (maizes klaipus)
iezibsnīt Iezibsnīties
slāneklis Iezis, kam raksturīga slāņaina tekstūra un kas šķeļas plāksnēs
purva rūda iezis, kas izgulsnējas no avotu, ezeru un purvu ūdeņiem un satur dzelzs hidroksīdus
hemogēni ieži ieži, kas veidojušies, izgulsnējoties no ūdens šķīdumiem, piemēram, minerālsāļi, krams
kukaiņlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Bethylidae"), ķermeņa garums - 2,5-7 mm, parazitē augsnē, koksnē, augu stiebros un sēklās dzīvojošos kukaiņu kāpuros, Latvijā nav pētītas
vējšķautnis Iežu atlūza ar vēja nesto smilšu graudu noslīpētu vai korodētu virsmu, veidojas tuksnešos vai jūras malā
deskvamācija Iežu daļiņu atslāņošanās krasu diennakts temperatūras svārstību ietekmē (gk. tuksnešos un augstkalnu rajonos)
tamponāža Iežu dobumu un plaisu piepildīšana ar ūdensnecaurlaidīgu materiālu, lai ūdens caur šiem iežiem nesūktos karjeros vai naftas urbumos
morēna Iežu drupu materiāla (laukakmeņu, oļu, grants, smilts, māla) sakopojums, ko sanesis vai nogulsnējis ledājs, šļūdonis
prolūvijs Iežu sadēdēšanas produktu kopums, kuri ir noskaloti no kalniem, pauguriem, nogāzēm un nogulsnējušies to pakājēs
sadēdēšana Iežu, minerālu mehāniska sairšana un ķīmiska pārveidošanās uz zemes virsas un augsnē
Briežupe Iežupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā
igarkieši Igarkas pilsētas un apkārtnes (Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos) iedzīvotāji
Vārpu grāvis Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, lejtece uz Mālupes pagasta robežas
Vītrupes grāvis Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā
Melnupe Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā; Mellupes strauts
Galanthus ikariae Ikara sniegpulkstenīte
pavasara pali ikgadēja ūdens caurteces daudzumu un līmeņu paaugstināšanās upēs, strautos un kanālos, kas rodas, sniegam pavasarī strauji kūstot
kalendārs Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija sniegta populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela
Ikšķiles apmetne Ikšķiles lībiešu apmetne aizņēma vairākus hektārus lielu platību vēlāk uzceltās baznīcas un pils tuvākajā apkārtnē un sniedzās gar Daugavas krastu vēl 100-150 m uz austrumiem no pils
polimiksīns Ikviena no piecām polipeptīdu antibiotikām (A, B, C, D un E), kas iegūtas no augsnes baktērijas "Bacillus polymyxa"; piemīt specifiska aktivitāte pret gramnegatīvajām baktērijām
kolonopātija Ikviena resnās zarnas slimība vai disfunkcija
bērna kopšanas atvaļinājums ikvienam darbiniekam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu vai adopciju; šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu
krioproteīns Ikviens asins proteīns, kas izgulsnējas pēc atdzesēšanas
peptons Ikviens proteīnu daļējas hidrolīzes produkts; šķīst ūdenī, neizgulsnējas karsējot, pievienojot sārmu vai piesātinātu amonija sulfāta šķīdumu
kagata Ilgākai uzglabāšanai iekārtota cukurbiešu stirpa līdz 3 m platumā, 1,75 m augstumā (ja biešu sabēršanai izmanto mehānismus, tad augstums var sasniegt 5 m) un līdz 10 m garumā, parasti vairākas uz novākta lauka
izsēdēt ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par sniegu, ūdeni
izgulēt ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piemēram, labību) - par ūdeni, sniegu
nosēdēt ilgāku laiku atrodoties virsū, sabojāt (augus, sējumus) - par sniegu, ūdeni
izdraņķēties ilgāku laiku būt, pieturēties laika apstākļiem, kad līst lietus kopā ar sniegu, krusu
izdraņķoties ilgāku laiku būt, pieturēties laika apstākļiem, kad līst lietus kopā ar sniegu, krusu
saiet ilgāku laiku ejot, sasniegt (ko)
sajāt ilgāku laiku jājot, sasniegt (ko)
krimšināt ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni
krimšķināt ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni
kripšināt ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni
kripšķināt ilgāku laiku krimst, grauzt ar raksturīgu troksni
izapūtināties ilgāku laiku neapstrādājot (augsni), panākt, ka (tā) netiek noplicināta
izrēkties ilgāku laiku radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu)
atblūgžināt ilgāku laiku radīt dobju, īsu, vienmērīgu troksni
saklidzināt ilgāku laiku radīt klabošu troksni
izdimdināties ilgāku laiku radīt spēcīgu, samērā spalgu troksni (piemēram, ko sitot)
izkūkoties ilgāku laiku sēdēt bezdarbībā (piemēram, kādu gaidot); ilgāku laiku sēdēt snaužot
sasēdēt ilgāku laiku sēžot, sasniegt, iegūt (ko)
noilgoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (ko sasniegt, iegūt, izdarīt u. tml.)
saballēt ilgāku laiku, daudz ballējot, sasniegt, panākt
piegaidīt ilgāku laiku, daudz gaidot, sasniegt (noteiktu rezultātu)
pielīksmot ilgāku laiku, daudz līksmojot, sasniegt (kādu rezultātu), panākt, ka iestājas (kāds stāvoklis)
izmaldināt ilgāku laiku, daudz maldināt (sniedzot nepareizas ziņas)
izputināties ilgāku laiku, daudz putināt (par sniegu)
izrullēties ilgāku laiku, daudz rullēt, blīvēt (augsni) ar zirgvilkmes veltni
pieskraidīt ilgāku laiku, daudz skraidot, sasniegt vēlamo rezultātu
izsnaikstīties ilgāku laiku, daudz snaikstīties
izsnausties ilgāku laiku, daudz snaust
piebrāķēt ilgāku laiku, daudz šķirojot, vērtējot, sasniegt (kādu rezultātu)
atzibsnīt ilgāku laiku, daudz zibsnīt
nosaēsties ilgāku laiku, daudz, arī sātīgi ēdot, kļūt resnam
noēsties ilgāku laiku, daudz, arī sātīgi ēdot, kļūt tuklam, resnam
izsmieties ilgāku laiku, daudz, parasti sirsnīgi, smieties
urbināties ilgāku laiku, ne visai intensīvi kopt, apstrādāt (zemi, augsni)
sasnaust ilgāku laiku, nepārtraukti snaust
trejzobes Ilggadīgs stiebraugs graudzāļu dzimtā, zilganzaļām lapām ar matiņiem mēlītes vietā, nelielām 3-5 ziedu vārpiņām šaurā skarā, ārējā ziedplēksne 3 zobiņiem
lolot Ilgoties (pēc kā), ar maigumu, sirsnību daudz domāt (par ko)
darba pārslodze ilgstoša situācija, kurā darba prasības pārsniedz indivīda spēju ar tām tikt galā un darbu nav iespējams paveikt ar pieejamiem resursiem
uzņēmējdarbība Ilgstoša vai sistemātiska ekonomiska darbība un kapitāla ieguldīšana, kas vērsta uz preču ražošanu, realizāciju, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu nolūkā iegūt peļņu
brēkoņa Ilgstoša, nepatīkama, skaļa kliegšana; skaļu, griezīgu balsu troksnis
izbezdināt Ilgstoši atvēsināt (krāsni)
atklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku
aizklausīties Ilgstoši klausoties (runā, troksnī u. tml.), sajust nepatiku pret dzirdēto
švīkāties Ilgstoši, intensīvi radīt klusu, samērā asu troksni (piemēram, virzot ko pa kādu virsmu)
Pūdānu sola Ilūkstes novada Bebrenes pagasta apdzīvotās vietas "Pūdānu sala" nosaukums vietējā izloksnē
Ilzenes ezers Ilzins, ezers Sausnējas pagastā
Ilzēnu ezers Ilzins, ezers Sausnējas pagastā
inbredminimums Inbreddepresijas galīgā izpausme, pēc kura sasniegšanas turpinot inbrīdingu, tālāka īpatņu dzīvotspējas un produktivitātes samazināšanās nenotiek
puebli Indiāņu cilšu grupa ASV dienvidrietumu pustuksnešainajā rajonā, runā jutoacteku (hopi, sunji, tano u. c.) un keresu valodā, reliģija - katolicisms, saglabājušies arī senie kulti
sunji Indiāņu cilts no pueblu cilšu grupas ASV dienvidrietumu pustusnešainajā rajonā, runā jutoacteku valodā, reliģija - katolicisms, saglabājušies arī senie kulti
tano Indiāņu cilts no pueblu cilšu grupas ASV dienvidrietumu pustusnešainajā rajonā, runā jutoacteku valodā, reliģija - katolicisms, saglabājušies arī senie kulti
Nahuša Indiešu mitoloģijā - leģendārs valdnieks, kura dzīve un varoņdarbi aprakstīti "Mahābhāratā", viņa sasniegumi galvenokārt saistīti ar askētisku dzīvesveidu
Ardžuna indiešu princis (_Arjuna_), viens no diviem galvenajiem varoņiem indiešu eposā "Mahābhārata", pāndavs, dieva Indras un Kuntī dēls, bija slavens karotājs un ideāls karavīrs, drosmīgs un spēcīgs, cēlsirdīgs un taisnprātīgs
siki Indiešu reliģiskās kustības locekļi; sikisms radās 16. gs. sāk., nošķiroties no hinduisma; tic vienam dievam un noliedz kastu sistēmu; tic dvēseles pārceļošanai un tiecas sasniegt nirvānu; sikhi
jogi Indiešu svētvīri, kas ir sasnieguši apskaidrību caur jogas praksi
velna beka indīga sēne ("Rubroboletus satanas") ar gaiši pelēku cepurīti, samērā resnu, olveidīgu kātu un sarkanīgu tīklojumu, vienīgā indīgā beka, Latvijā nav sastapta
strihnīns indīgs alkaloīds, kas atrodas tropos augošo strihīnkoku (_Strychnos_) koksnē, mizās un sēklās; mazās devās stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību; lielās devās - nāvējošs
harmala Indīgs divdīgļlapju augs, kas satur alkoloidus; aug dienvidu stepēs, pustuksnešos un tuksnešos; sēklas lieto ārstniecības preparātu un krāsu ražošanai
karakurts Indīgs zirneklis (Vidusāzijas tuksnešos, Krimas stepēs, Ziemeļāfrikā)
sari Indijas sieviešu apģērbs - garš, taisns auduma gabals, kura vienu galu apjož ap gurniem un nostiprina, bet otru pārmet pār plecu
mērķu sistēma indivīdi, grupas vai kopienas, kurās nepieciešamas izmaiņas, lai sasniegtu sociālā darba mērķus
atbalstāmā persona indivīds, kam ir vienošanās ar personu, kura ir uzņēmusies pildīt atbalstītāja pienākumus, sniedzot noteiktu palīdzību ikdienas dzīvē; jēdzienu visbiežāk lieto saistībā ar specifiskām atbalsta formām (piemēram, mentorings, asistēšana) un sociālajiem pakalpojumiem garīgās un psihiskās veselības jomā
ortodaktils Indivīds, kam normāli, taisni pirksti
mikrouzņēmums Individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas atbilst likumā noteiktiem kritērijiem (piemēram, apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 100 000 eiro, darbinieku skaits nevienā brīdī nav lielāks par pieciem)
lauku amatnieka uzņēmums individuāls uzņēmums, kura ražotā produkcija un sniegtie pakalpojumi orientēti uz zemnieku saimniecību apkalpošanu
ortognati Indokaukāziešu rases ļaudis, kuru ģīmja leņķis tuvojas taisnam leņķim
Koriolisa (inerces) spēks inerces spēks, kas darbojas uz materiālo punktu neinerciālā atskaites sistēmā, kura nekustas taisnvirzienā, bet, piemēram, rotē attiecībā pret inerciālo sistēmu
dizentērija Infekcijas slimība, kurai raksturīgs resnās zarnas gļotādas iekaisums un čūlas, kā arī asiņaina caureja
stāvokļa infografika infografika, kas koncentrējas atspoguļot, kādā stāvoklī attīstības posmā atrodas kāda firma, produkts vai stils, parasti tiek norādīts arī uz sasniegumiem un apbalvojumiem, faktiem, var atspoguļot attīstības līknes, apgrozījuma apjomus, vai popularitātes līmeņus
mācīšanās infografika infografika, kurā tiek doti padomi vai norādes, kā sasniegt kādu noteiktu mērķi
ziņas par darbinieku informācija par darbinieka veselības stāvokli un profesionālo sagatavotību, kas iegūta no darbinieka darba līguma sagatavošanā slēgšanai (darba intervijā, iesniegtajiem dokumentiem, veselības pārbaudē)
ziņojums Informācija par dienesta jautājumiem, kuru pēc reglamentā noteiktas formas sniedz priekšniekam
mašīninformācija Informācija, ko glabā un izsniedz informācijas mašīna
papildinformācija Informācija, ko iegūst, sniedz, kas pastāv papildus sākotnējai, jau esošajai informācijai
liecība Informācija, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais
starpnieka pakalpojumu sniedzējs informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējs, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā, piekļuvi elektronisko sakaru tīklam vai informācijas glabāšanu
avots informācijas sniedzējs; ziņu ieguves vieta
drošības datu lapas informatīvas lapas, kas sniedz ķīmisko vielu lietotājiem vajadzīgo informāciju, lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi
iepazīšanās dienests informatīvās vai citas palīdzības sniegšana personām, kuras vēlas nodibināt partnerattiecības vai arī meklē laulības partneri
Kuiču Inku varavīksnes dievs, viens no Saules dieva Inti un mēness dievietes Mamakiljas pavadoņiem
inkvizitors Inkvizīcijas tiesas tiesnesis
dienas aprūpes centrs institūcija, kas dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām ar garīga rakstura traucējumiem, invalīdiem, bērniem no trūcīgām ģimenēm un ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, kā arī personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju
norēķinu aģents institūcija, kas iestādēm vai centrālajam darījumu starpniekam atver norēķinu kontus norēķiniem par sistēmā apstrādātajiem pārveduma rīkojumiem un, ja nepieciešams, minētajām iestādēm vai centrālajam darījumu starpniekam var izsniegt kredītu norēķiniem
cilpa Instrukciju secība, kura programmā tiek atkārtota tik ilgi, kamēr tiek izpildīts kāds zināms noteikums, piemēram, skaitītājs sasniedz noteiktu vērtību
virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsniekvietnieka pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
spiedlineāls instruments (lobmašīnas suportā), kas saspiež un atbalsta finiera loksni finierkluča lobīšanā
vītņgaldiņš instruments (neliela diametra - līdz 6 milimetriem) ārējo vītņu uzgriešanai - tērauda plāksne ar dažāda izmēra vītņotiem caurumiem
ligators instruments asinsvadu un dziļu, grūti aizsniedzamu audu sašūšanai
urbis instruments augsnes iežu parauga ieguvei no noteikta dziļuma
augsnes urbis instruments augsnes parauga noņemšanai noteiktā dziļumā tā apskatei un analīzei
stūrenis instruments taisnu leņķu mērīšanai
spoguļvizieris instruments taisnu leņķu un savstarpēji perpendikulāru līniju nospraušanai dabā
velmis Instruments, ar kuru velmē loksnes un lentes, kā arī iegūst šķirņu velmējumus
kanonāde Intensīva, ilgstoša (šaujamieroču, parasti artilērijas ieroču) kaujas darbība; tās radītais troksnis
pielikt Intensīvi izlietot, izmantot (piemēram, spēkus) kādas darbības veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai
piestrādāt Intensīvi, arī ilgāku laiku strādāt (lai sasniegtu kādu mērķi)
kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) ar kādu rīku vai rokām
kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt ar kājām (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem
mokas Intensīvs, ilgstošs psihisks stāvoklis, kas ir saistīts ar nespēju sasniegt kādus mērķus, novērst kādus apstākļus
regulēta intereškopa intereškopa, ko pārvalda cilvēks ar šķīrējtiesneša pilnvarām, kurš rūpējas, lai tiktu ievērots diskusijas temats un lai diskusija sekmētu noteiktas problēmas iztirzāšanu
blaikš Interjekcija krišanas, sišanas troksnim
čira čura interjekcija, lai aprakstītu sprakšķošu troksni cepšanas laikā
IPS Interneta pakalpojumu sniedzējs - juridiska persona, kas nodrošina tiešu lietotāja pieeju internetam
pircēja profils internetā publiski pieejama pasūtītāja mājaslapa, kurā pasūtītājs ievieto iepriekšējo informatīvo paziņojumu, informāciju par turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, par plānotajiem pirkumiem, noslēgtajiem līgumiem, pārtrauktajām procedūrām, kā arī citu ar iepirkumiem saistītu vispārīgu informāciju
pakalpojumu tabula interneta servisa sniedzēja pakalpojumu iekšējais saraksts, piemēram, protokolu _FTP_, _IRC_ pakalpojumu un speciālas programmas (pirksta) izmantošanas veidi, kas tiek piedāvāti lietotājam
pamatintervāli Intervāli, kas nepārsniedz oktāvas robežu - prima, sekunda, terca, kvarta, kvinta, seksta, septima un oktāva; vienkāršie intervāli
punkta apkārtne intervāls (a–e, a+e); e – mazs pozitīvs skaitlis dotajam skaitļu taisnes punktam a; vairākdimensiju telpās – riņķa, kura centrs ir a, iekšējo punktu kopa
mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā; arī dziļa sirsnība, draudzība, interese; mīlestība (2)
bordelis Intīmservisa firma, telpas, kur prostitūtas sniedz savus pakalpojumus
hidrotehniskā meliorācija inženiertehnisku pasākumu kopums, kas radikāli palielina augsnes auglību, uzlabojot tās aerāciju un mitruma režīmu
kronēt Īpašā ceremonijā pasludināt par monarhu, pasniedzot monarha varas simbolus
teleskopa montējums īpaša kosnstrukcija, kas nodrošina iespēju teleskopu ieregulēt virzienā uz debess objektu un sekot tā kustībai
Saturna koks īpašā veidā no šķīduma izgulsnēti metāliskā svina kristālu sakopojumi
medaļa īpaša, parasti apaļa, zīme - apbalvojums par nopelniem vai sasniegumiem
palete Īpaša, parasti taisnstūra vai ovālas formas plāksne (parasti ar caurumu īkšķa ievietošanai), uz kuras novieto un jauc krāsas
galds Īpašam nolūkam izveidota plāksne, arī platforma (kādai ierīcei)
precipitīni Īpašas asins seruma olbaltumvielas (pretvielas), kuras sastopamas galvenokārt pret baktērijām un svešām olbaltumvielām imunizēta organismā un kuras, ar tām saskaroties, rada nogulsnes
čepelnieks Īpašas dakšas pannas ielikšanai krāsnī un izvilkšanai no tās
vāraunieks Īpašas formas māla trauks (kā) vārīšanai krāsnī (Austrumlatvijā)
banketzāle Īpaši aprīkota restorāna vai viesnīcas zāle, kuras lielums atkarīgs no banketa dalībnieku skaita
slaids Īpaši aprīkota snovborda trase
siksna Īpaši apstrādāta, līdzena ādas sloksne, lente; blīva, izturīga materiāla, piemēram, ādas, sloksne, lente (parasti ar sprādzi vai āķi galā), ko izmanto apģērbā par jostu, arī (kā) saistīšanai, sastiprināšanai
prakse Īpaši iekārtota darba vieta (ārstam, juristam), kur prakses ārsts veic ārstniecības darbību vai jurists sniedz juridiskos pakalpojumus
pakete Īpaši iesaiņots pārsienamā materiāla komplekts pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanai
vieta Īpaši paredzēta, iekārtota platība, telpa vienam cilvēkam (piemēram, viesnīcā, sanatorijā, transporta līdzeklī, teātrī)
centība īpašība, kas piemīt cilvēkam, kas nepadodas, tiecoties uz mērķi, pūlas (ko) sasniegt, izdarīt pēc iespējas labāk, vairāk, kārtīgāk
tehniskā kārtība īpašību kopums, kas nosaka spēkratu, to sistēmu un mehānismu tehnisko stāvokli normatīvu noteiktajās robežās. Spēkrati, to sistēmas un mehānismi ir pilnīgā darba kārtībā, ja neviens no tos raksturojošiem parametriem nepārsniedz pieļaujamās robežas
vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt
lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā)
lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (skaņdarbā)
lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (tēlotājas mākslas darbā)
velēnzeme Īpašs augsnes substrāts, ko gatavo dārzkopības vajadzībām, piemēram, puķu audzēšanai
trieciena centrs īpašs ķermeņa punkts, caur kuru jāiet trieciena impulsa darbības taisnei, lai trieciena impulss netiktu pārnests uz gultņiem
plate Īpašs paplātveidīgs trauks ar nodalījumiem dažādu auksto ēdienu pasniegšanai galdā
tugajs Īpatnējs galeriju mežs upju ielejās un palienēs ar seklu gruntsūdeni, Centrālāzijā pustuksnešos un tuksnešos
koksnes optiskās īpašības ir atkarīgas no gaismas viļņa garuma, koksnes mitruma, virsmas stāvokļa, temperatūras, apstarošanas ilguma, atmosfēras sastāva; infrasarkanajam starojumam piemīt spēja absorbēties koksnē, tā iedarbībā koksne sasilst
Vohu Mana irāņu mitoloģijā - pēc augstākā dieva Ahuramazdas nākamais no septiņām Ameša Spentas dievībām, kas personificē taisnīgo domu
Kajs Husrovs irāņu mitoloģijā un leģendārajā historigrāfijā — Keijanīdu dinastijas trešais valdnieks, taisnīga valdnieka simbols
viegla augsne irdena smilts augsne, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību
viegla zeme irdena smilts zeme, arī augsne, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību
palss Irdens (parasti par sniegu, arī smiltīm); palsens (2)
palsens Irdens (parasti par sniegu, arī smiltīm); palss (3)
smiltis Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām, diatomeju atliekām; augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis
rusenis Irdens sniegs
uzsalne Irdens, balts sīku ledus kristālu slānis, kas zemā temperatūrā un mitrā gaisā veidojas uz augsnes, zemes, sniega segas u. tml.
čauka Irdens, sačākstējis sniegs pavasarī
dalepuškāt Irdināt un pabeigt irdināt ar raukni augsni, iekopjot līdumu
izirdināt Irdinot padarīt pilnīgi irdenu (parasti augsni)
švīpstēt Ironiski smīnēt, vīpsnāt
pusjaka Īsa jaka, kas parasti sniedzas līdz jostasvietai
klauve Īsa klaudziena troksnis
brīfings Īsa preses konference, valdības pārstāvju vai citu oficiālu personu informatīvs ziņojums žurnālistiem; īsa sanāksme informācijas vai norādījumu sniegšanai; īssaiets
baice Īsa, resna pātaga
stinags Īsa, resna rīkste
žūšanas plaisa īsa, šaura un sekla plaisa, kas radusies koksnē, tai žūstot
spēka plecs īsākais attālums no dotā centra vai punkta līdz spēka darbības taisnei
Fiku strauts Isankas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā
spurēt Īsi, ātri un ar troksni vicināt; izplēst spuras
peskas Īsi, resni, mazvērtīgi lini
paguļa Īslaicīgi pagulēt, nosnausties
pārpērslāt Īslaicīgi snigt ar mazām pārslām
zlaukšis īslaicīgs dobjš kritiena vai atsitiena troksnis
zliukšis īslaicīgs dobjš kritiena vai atsitiena troksnis
cīruļputenis īslaicīgs sniegputenis, parasti vēlā pavasarī
cīruļu putenis īslaicīgs sniegputenis, parasti vēlā pavasarī
atziema īslaicīgs sniegs vēlā pavasarī pēc ziemas sniega nokušanas
putnu ziema īslaicīgs sniegs, arī sniegputenis, parasti vēlā pavasarī
atelpas brīdis īslaicīgs sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums, kura mērķis ir sniegt iespēju bērna ar funkcionāliem traucējumiem vecākiem vai pilngadīgas personas ar funkcionāliem traucējumiem tuviniekiem atpūtu no ikdienas aprūpes veikšanas pienākuma
žvanksts īslaicīgs troksnis
nobraikšķēt īslaicīgs troksnis, brīkšķis
čīkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> čīkstēt (1)
dārdiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (1)
dārdiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (2)
dārdiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (3)
dārdiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dārdēt (6)
dimdiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (1)
dimdiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (2)
dimdiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dimdēt (5)
dipiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dipēt
dūciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (2)
dūciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (3)
dūciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dūkt (6)
duniens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (1)
duniens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (2)
duniens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> dunēt (3)
gārdziens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> gārgt
grandiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> grandēt (1); dārdiens (1)
grāviens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> graut 2(1)
iesēciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> iesēkties
klabiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klabēt (1)
klaudziens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt (1)
klaudziens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klaudzēt (2)
klauvējiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klauvēt (1)
klikstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klikstēt
klunkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> klunkstēt
krakšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> krakšķēt
kraukšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> kraukšķēt
krikšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> krikšķēt
kripšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> kripšķēt
parkšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> parkšķēt (2)
plakšiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plakšēt
plakšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plakšķēt
plikšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plikšķēt
plīkšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plīkšķēt
plunkšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> plunkšķēt
pukstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> pukstēt (2)
pukstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> pukstēt (4)
rēciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rēkt(3)
rēciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rēkt(4)
rībiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (1)
rībiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (2)
rībiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (3)
rībiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rībēt (5)
rūciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (2)
rūciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (3)
rūciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (4)
rūciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> rūkt (8)
skrakšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrakšķēt; krakšķiens
skrapstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrapstēt; skrapšķiens
skrapšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skrapšķēt; skrapstiens
skraukšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skraukšķēt; kraukšķiens
skripstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> skripstēt
sprakstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> sprakstēt; sprakšķiens
sprakšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> sprakšķēt; sprakstiens
spraukšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> spraukšķēt; arī sprakšķiens
šļakstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šļakstēt
šļurkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šļurkstēt
šmakstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmakstēt
šmaukstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmaukstēt (1)
šmīkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmīkstēt
šmiukstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šmiukstēt
šņakstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņakstēt
šņāciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (1)
šņāciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (2)
šņāciens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņākt (3)
šņirkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> šņirkstēt
švīkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> švīkstēt
švirkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> švirkstēt
tarkšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tarkšķēt (1)
tikšķiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tikšķēt
tusnījiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> tusnīt (2)
žļakstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žļakstēt
žļarkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žļarkstēt (1)
žļarkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žļarkstēt (2)
žļurkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žļurkstēt
žņerkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žņerkstēt
žņirkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žņirkstēt
žvadziens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvadzēt
žvakstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvakstēt
žvarkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvakstēt
žvīkstiens īslaicīgs vienreizējs troksnis --> žvīkstēt
virkšis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē
virkšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē
kriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests
skriukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests; kriukšķis
brakšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum
brikšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum
pliukšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko
krikšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts
kraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls
skraušķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls
skraukšis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis
skraukšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; kraukšķis
sprakšķis Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot; spraksts
spraksts Īslaicīgs, ass, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, kam degot, sprāgstot, lūstot; sprakšķis 1
skrapsts Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts arī ļa dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapšķis
skrapšķis Īslaicīgs, ass, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu; skrapsts
krakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts
skrakšķis Īslaicīgs, ass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts; krakšķis
baukšķis Īslaicīgs, dobjš atsitiena vai sprādziena troksnis
blaukšķis Īslaicīgs, dobjš kritiena, atsitiena, arī šāviena troksnis
blakšķis Īslaicīgs, dobjš troksnis, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu
plakšis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko
plakšķis Īslaicīgs, dobjš, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko
plaukšis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko
plaukšķis Īslaicīgs, dobjš, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko
kripšķis Īslaicīgs, kluss troksnis, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu
šmaksts Īslaicīgs, kluss, paass troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā
strikšķiens Īslaicīgs, paass troksnis
knakšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot kokam, ledum
bliukšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu
skripšķis Īslaicīgs, paass troksnis, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržaties gar ko
spurkšķis Īslaicīgs, paass troksnis, ko parasti rada motori, ierīces
pukšķis Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties mehānismam
puksts Īslaicīgs, padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties mehānismam; pukšķis
paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksnis
knikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu
klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem
plikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
šņaksts Īslaicīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek strauji smalcināts
čauksts Īslaicīgs, pasmalks, pakluss troksnis, kas rodas, kam vieglam, sausam saskaroties (ar ko)
tikšķis Īslaicīgs, ritmisks, parasti pakluss, troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam
spraukšķis Īslaicīgs, samērā ass troksnis, kas rodas, piemēram, kam lūstot, sprāgstot; arī sprakšķis 1
šļaksts Īslaicīgs, samērā kluss troksnis, kas rodas, ja kas šķidrs tiek spēcīgi skarts vai kustībā atsitas pret ko
krapšķis Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem
šmauksts Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā
žvaksts Īslaicīgs, samērā skaļš, ass troksnis, kas rodas, parasti, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko
plaršķis Īslaicīgs, samērā spalgs troksnis
plarkšis Īslaicīgs, samērā spalgs troksnis, kas rodas, piemēram, darbinot kādu ierīci, (ko) klabinot, grabinot
blūkšis Īslaicīgs, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, priekšmetam atsitoties pret ūdeni
blūkšķis Īslaicīgs, spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, priekšmetam atsitoties pret ūdeni
lemšana īslaicīgs, vairāk vai mazāk apzināts uzvedības noteikšanas process, kas paredz: (1) izvēli starp alternatīvām un atteikšanos no neizvēlētiem variantiem; (2) mērķu noskaidrošanu, ņemot vērā to nozīmi; (3) seku paredzēšanu, ņemot vērā riska pakāpi un iespējamo mērķu sasniegšanas izdevību; (4) vērtību sistēmu iesaistīšanu, kas nodrošina izvēlei kritēriju sistēmu
mahdī Islāmā - mesija, glābējs, Dieva sūtnis, kas ieradīsies un nodibinās vienlīdzības un taisnības valsti
Irama islāma mitoloģijā - ādu (āditu) cilts pilsēta, ko uzcēla ķēniņš Šadāds, lai atdarinātu paradīzi; pilsētu iznīcināja Allāhs, bet brīnumainā kārtā to dažreiz tuksnesī redz ceļinieki; Korānā minēta kā celtne no dārgmetāliem un dārgakmeņiem
Jūsufs Islāma mitoloģijā - pravietis, taisnā ceļa zinātājs, atbilst Bībeles Jāzepam
zakā Islāma noteikts obligāts labdarības maksājums Pakistānā, kas attiecas uz tiem musulmaņiem, kuru turība ir sasniegusi konkrētu līmeni, - viņiem reizi gadā labdarībai jāziedo aptuveni 2,5% no savas turības
mufti Islāmticīgo tiesnesis
Breidifjords Islandes lielākais līcis, iesniedzas salas ziemeļrietumos 124 km, platums - 55-70 km, dziļums - 50-100 m, augsti, stāvi krasti ar vairākiem sānu fjordiem, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 3,6 m; zvejas ostas: Sandura, Stikishoulmura
Jaunisliena Islienas upes iztaisnotais posms Madonas novadā, Mētrienas un Barkavas pagastu robežupe
Iudri Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Ivdri" nosaukuma variants
Stuocynova Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Stocinova" nosaukums latgaliski
Vabali Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukums latgaliski
Zeili Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Zeiļi" nosaukums latgaliski
puskažoks Īss kažoks, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem vai mazliet augstāk; puskažociņš
puskažociņš Īss kažoks, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem vai mazliet augstāk; puskažoks
pusmētelis Īss mētelis, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem
repsis Īss resns dzīvnieks
repšs Īss resns dzīvnieks
strūpene Īss un diezgan biezs priekšmets; diezgan resna maza auguma sieviete
rempens Īss un resns
trusls Īss un resns (par cilvēku)
stepka Īss un resns cilvēks
stepkus Īss un resns cilvēks
piza Īss un resns koka gabals
piziks Īss un resns koka gabals
strupuņģis Īss un resns koka gabals, arī šāds cilvēks
truntulis Īss un resns satīts priekšmets
truntuls Īss un resns satīts priekšmets
duprs Īss un resns, drukns
rempelis Īss un resns, drukns cilvēks
rempucis Īss un resns, drukns cilvēks
rempulis Īss un resns, drukns cilvēks
zibsne Īss uzliesmojums, zibsnis (1)
strumbulis Īss, apaļš, paresns, parasti mīkstas vielas gabals
strumpulis Īss, apaļš, paresns, parasti mīkstas vielas gabals
knupults Īss, bet diezgan resns koka gabals
buzdiķis Īss, paresns koka gabals; nūja
pampa Īss, resns un zarains koks
lausks Īss, spalgs troksnis, kas rodas, kokam plaisājot stiprā salā; koka plaisāšana stiprā salā
springulis īss, taisns dzelzs gabals ķēdes galā
Ļadinas strauts Istalsnas augštece Ludzas novadā
Ļadiņa Istalsnas upes augštece posmā līdz Istalsnas ezeram
veikšana Īstenošana, mērķa sasniegšana
nodarbinātības politika īstenotie darba tirgus veicināšanas pasākumi, sniedzot atbalstu iesaistei darba tirgū un nepieciešamo informāciju darba tirgus dalībniekiem, kā arī bezdarbniekiem
īslaicīgās uzturēšanās mītnes pakalpojums īstermiņa dzīvesvietas pakalpojums, kas atkarībā no konkrētā pakalpojuma organizēšanas veida var būt pieejams uz vienu vai vairākām dienām, mēnešiem, bet visbiežāk nepārsniedzot gada termiņu
refinansēšanas likme īstermiņa kreditēšanas likme, pēc kuras Latvijas banka izsniedz kredītus komercbankām to likviditātes uzturēšanai
kredītiespēja Īstermiņa kredīts, ko banka noteiktas summas robežās izsniedz norēķinu konta īpašniekam virs viņa kontā esošā līdzekļu atlikuma uz termiņu, kas nav ilgāks par 12 mēnešiem
pabalsnīt īsu brīdi balsnīt
nokūpēt īsu brīdi būt tādam, no kura izdalās kvēpi, dūmi; īsu brīdi būt tādam, virs kura kūp, put, piemēram, smiltis, putekļi, sniegs
paplaiksnīties īsu brīdi plaiksnīties
nobrazdinēt īsu brīdi radīt dārdošu troksni; atskanēt šādam troksnim
atsnaust īsu brīdi snaust
pārsnaust īsu brīdi snaust
uzpārslot īsu brīdi snigt
novīpsnāt īsu brīdi vīpsnāt un pārstāt vīpsnāt
uzvīpsnāt īsu brīdi vīpsnāt un pārtraukt vīpsnāt
nostiepties īsu brīdi virzīties, veidojot taisnu, izstieptu kopumu, un pārstāt virzīties (par putekļiem, dūmiem, uguni u. tml.)
pazibsnīt īsu brīdi zibsnīt (par gaismas avotu, gaismu, arī par ko tādu, kas atstaro gaismu)
pavīpsnāt īsu brīdi, mazliet vīpsnāt
snieģelēt īsu brīdi, reizēm snigt
noplaiksnīt īsu brīdi, vienu reizi plaiksnīt; noplaiksnīties
noplaiksnīties īsu brīdi, vienu reizi plaiksnīties; noplaiksnīt
norēkties īsu brīdi, vienu reizi radīt asu, skarbu, skaļu troksni (par ierīci, mehānismu)
norēkt īsu brīdi, vienu reizi radīt asu, skarbu, skaļu, troksni (par ierīci, mehānismu); norēkties (4)
noņerkstēt īsu brīdi, vienu reizi radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni
nokrākties īsu brīdi, vienu reizi radīt spēcīgu, nevienmērīgu troksni (piemēram, par mašīnām, ierīcēm)
nošņākties īsu brīdi, vienu reizi radīt šņācošu troksni (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.); nošņākt (3)
nošņākt īsu brīdi, vienu reizi radīt šņācošu troksni (par priekšmetiem, ierīcēm u. tml.); nošņākties (3)
nodūkt īsu brīdi, vienu reizi radīt zemu, dobju, samērā vienmērīgu troksni (piemēram, par motoriem, ierīcēm)
notusnīt īsu brīdi, vienu reizi tusnīt
nozibsnīt īsu brīdi, vienu reizi zibsnīt
nozibšņot īsu brīdi, vienu reizi zibšņot; nozibsnīt (1)
aldīne Itāliešu grāmatiespiedēja un izdevēja Alda Manūcija vārdā nosaukti pustrekni antīkvas izcēluma burti; vecākās grāmatiespiedumu mākslas izcils ražojums un sasniegums
pesto Itālijā populāra mērce, Ligūrijas virtuves ēdiens; galvenās sastāvdaļas: svaigs baziliks, cietais siers, valrieksti vai ciedru rieksti, ķiploki, olīveļļa; pasniedz ar spageti vai minestroni
gnoki Itāļu izcelsmes ēdiens, nelielas klimpiņas ar smailiem galiem, kuras pārsvarā gatavo no kartupeļiem (bet populāri arī gnoki no mannas, kviešu miltiem un pat rīvētas maizes) un pasniedz ar mērci
vadze Izarums; zemes strīpa, kas paliek pāri, arot vagas; arot vai ecējot neskarta zemes sloksne tīrumā
vādze Izarums; zemes strīpa, kas paliek pāri, arot vagas; arot vai ecējot neskarta zemes sloksne tīrumā
uzplaukt Izaugt (par cilvēku); sasniegt fiziskās, garīgās attīstības briedumu
knābītis izaugums pie auga, visbiežāk kā drīksnas palieka
debloķēt Izbeigt aplenkt (piemēram, cietoksni, nocietinātu rajonu, apdzīvotu vietu)
uzbidināt Izbiedēt (klaigājot, vai citādi radot troksni)
blaža Izblīdusi, resna sieviete
mūrītis Izbūve krāsns ārsienas apakšdaļā sēdēšanai vai gulēšanai
stāvmūriņš Izbūve pie krāsns
Dašavas-Rīgas gāzes vads izbūvēts 1959.-1962. g. no Dašavas dabasgāzes atradņu rajona Ukrainā, tas šķērso Ukrainu, Baltkrieviju, Lietuvu un sniedzas līdz Rīgai (atzari uz Minsku, Kauņu, Klaipēdu, Daugavpili, Jelgavu, Liepāju), garums 1230 km, diametrs posmā Ukmerģe-Rīga 500 mm
diždarbs Izcils darbs, liels sasniegums
šedevrs Izcils mākslas darbs, izcils sasniegums (parasti mākslā); meistardarbs (1)
izkurtis Izčākstējis (par ledu, sniegu)
šņurgas Izdalījumi no deguna dobuma gļotādas (slimojot ar iesnām); šņorgas
grimšana Izdalīšanās no kāda šķīduma un pakāpeniska nogulsnēšanās
izkakāties Izdalīt resnās zarnas apakšējās daļas saturu; izkārnīties
izdot Izdalīt, izsniegt lietošanā
apkalpot Izdarīt (kādam) dažādus pakalpojumus (ko pasniedzot, atnesot, aiznesot u. tml.)
aizrūdināt Izdarīt kādam netaisnību (kaut ko sliktu)
pakalpot izdarīt, paveikt (ko, piemēram, pasniegt, aiznest, atvest), lai kādam palīdzētu
zemdegas Izdegusi zeme, apakšzemē gruzdoša zeme; degošs purvs, kad deg kūdra augsnes zemkārtā
inplano izdevuma formāts veselas izvērstas viengabala loksnes lielumā
izknidināties Izdīgt (par asniem)
rierītis izdobums krāsns mūrī, kur var ko sildīt, žāvēt u. tml.; rieris (2); iere (1)
izpleiksnēt Izdzist, apdzist; izplīksnēt
izasnot Izdzīt asnus
izriest Izdzīt, izveidot (piemēram, asnus, pumpurus)
izriezt Izdzīt, izveidot (piemēram, asnus, pumpurus)
noliktavas krājumi izejvielas, materiāli, pusfabrikāti, degviela, instrumenti u. c. ražošanas līdzekļi, kurus uzņēmums ir saņēmis, bet kuri ražošanas procesā (pakalpojumu sniegšanā) vēl nav izmantoti
šņaukāt Izelpā vai ieelpā radīt raksturīgu troksni (par dzīvniekiem)
šņaukāties Izelpā vai ieelpā radīt raksturīgu troksni (par dzīvniekiem)
šņākt Izelpā vai ieelpā radīt samērā vienmērīgu, paskaļu troksni sašaurinātās vai šaurās elpvada daļās (par cilvēkiem); atskanēt šādam troksnim
ražīgums Izgatavotās produkcijas vai sniegto pakalpojumu apjoms laika vienībā
tālmācība Izglītības ieguves neklātienes formas paveids, kuru raksturo īpaši strukturēti mācību materiāli, individuāls mācīšanās temps, īpaši organizēts izglītības sasniegumu novērtējums, kā arī dažādu tehnisko un elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana
veselības izglītība izglītības un informācijas sniegšana cilvēkiem, lai viņi vairāk zinātu par savu veselību un rūpētos par to
salpingolitiāze Izgulsnējumi uz olvadu sienām
mīlēt Izjust dziļu draudzību, sirsnību, interesi, cieņu
mīļot izjust dziļu draudzību, sirsnību, interesi, cieņu; [mīlēt]{s:1676}
pieķerties Izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu) un izveidot ciešu saikni (ar to)
ilgoties izjust dziļu, parasti arī ilgstošu, vēlēšanos, tieksmi (ko izdarīt, sasniegt, iegūt u. tml); vēlēties, tiekties (pēc kā)
iekosties Izjust sirsnību, pieķeršanos (kam)
iemīlēties Izjust, arī sākt izjust dziļu sirsnību, draudzību (pret kādu); iemīlēt (2)
izsēt Izkaisīt, izbērt (kādu vielu) augsnē
izslāpt Izkalst (par zemi, augsni)
izkarst Izkalst karstumā (par augsni); izsust (parasti par ziemājiem)
kājniekošanās Izkāpšana (nokāpšana) no mašīnām - motorizēto strēlnieku pāriešana no darbības kājnieku kaujasmašīnās (bruņutrasnsportieros) uz kājnieku darbību
koproma Izkārnījumu masa, kas sakrājusies taisnajā zarnā un atgādina audzēju
kopropoēze Izkārnījumu veidošanās resnajā zarnā
noēst Izkausēt (sniegu, ledu) - par sauli
diapazons izklājlapu programmās - viena šūna vai blakusesošu šūnu taisnstūrveida grupa; šūnu grupējums ļauj izdarīt zināmas operācijas, piemēram, formatēšanu, visai šūnu grupai
izoderēt Izklāt ar oderējumu (piemēram, metalurģiskās krāsns, cauruļvada) iekšpusi
tikt uz kājām izkļūt no grūtībām, pārvarēt sarežģījumus; sasniegt labklājību, turību
trīspusējā izkraušana izkraušana, izmantojot transportlīdzekļa trīs puses. Parasti izkraušanu veic pa aizmuguri un abiem sāniem. Izdevīgākais no visiem izkraušanas veidiem, jo, salīdzinot ar divpusējo vai vienpusējo izkraušanu, ļauj sasniegt maksimālo darba ražīgumu un minimālo dīkstāves laiku izkraušanai
aizkurtēt Izkurtēt, tapt porainam, pārkoksnēties, izčākstēt
izgarēties Izkvēlot (par oglēm krāsnī); būt tādam, kurā ir izkvēlojušas ogles, nav tvana (par krāsni, pirti)
izgaroties Izkvēlot (par oglēm krāsnī); būt tādam, kurā ir izkvēlojušas ogles, nav tvana (par krāsni, pirti)
izklaināties Izlīdzināties, izstiepties taisnam
rīse izlīdzināts neapdrukāta vai apdrukāta papīra lokšņu vai novilkumu krāvums (agrāk uzskatīja, ka tās ir 480–500 papīra loksnes, kas novietotas cita uz citas, vēl senāk arī - 1000 loksnes), mūsdienās šo apzīmējumu lieto bez skaitliskiem ierobežojumiem
šņepis Izliekums trauka malā, snībis
pārejas izloksne izloksne, kurā ir divu vai vairāku dialektu raksturīgas īpatnības
leksiskais dialektisms izloksnes vārds, ko literārajā valodā parasti nelieto vai lieto tikai īpašos stilistiskos nolūkos (literārajā valodā tam parasti atbilst cits vārds)
subdialekts Izlokšņu grupa - valodas ziņā tuvi radniecīgu izlokšņu kopums, kas ir mazāks par dialektu un ko vieno šīm izloksnēm raksturīgas valodas īpatnības
dasalūgties Izlūgties piedošanu, attaisnojumu u. tml.
rekognoscēt Izlūkot (apvidu, pretinieka dislokāciju) pirms militārām operācijām (par komandieriem, štāba virsniekiem)
papildizmaksa Izmaksa, ko saņem vai izsniedz papildus iepriekš paredzētajai izmaksai
darba samaksas aprēķins izmaksājot darba samaksu, darba devēja rakstveidā izsniegts darba samaksas aprēķins, kurā norādīta izmaksātā darba samaksa, ieturētie nodokļi un veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī nostrādātās stundas, tajā skaitā virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas
iziet Izmantot (kādus līdzekļus savu mērķu sasniegšanā)
ekspluatēt Izmantot situāciju tā, lai gūtu no tās labumu, pat ja tas ir netaisnīgi vai negodīgi
iedzimtības pārbaude izmēģinājumu stādījumi, ko ieaudzē ar mākslīgajā vai brīvajā apputeksnēšanā iegūtām sēklām, lai pārbaudītu jauno augu īpašības (augšanas ātrumu, zaru resnumu u. c.)
skrejveltnis izmēģināšanas iekārtas daļa - veltnis, kas stendā imitē ceļu vai piedzen riteņus; spēkratus stendā nostiprina ar riteņiem uz skrejveltņa, kura diametrs parasti pārsniedz spēkratu riteņu diametru; riteņi griež skrejveltni (ceļa imitācijas režīmā), vai skrejveltnis griež riteņus; parasti lieto vienu skrejveltni uz vienas ass riteņiem
anorektālā manometrija izmeklēšanas metode, kuras laikā ar speciālu iekārtu tiek mērīts spiediens un tā izmaiņas taisnajā zarnā
pratināšana Izmeklēšanas vai tiesas darbība kriminālprocesā un civilprocesā, kas vērsta uz tādas informācijas iegūšanu un nostiprināšanu, kuru var sniegt persona par apstākļiem, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā
izšņakarēt Izmeklēt, izošņāt (ar purnu, snuķi, parasti, meklējot ko garšīgu)
virsgabarīts izmērs, kas pārsniedz noteiktos (standartizētos) gabarītus
šļura Izmirkusi ūdeņaina zeme; ar slapju sniegu sajaukta zeme
nummuliti izmirusi foraminīferu ģints ar kaļķainu lēcveidīgu čaulu, kas sastāv no sīkām, spirālē ap centru novietotām kamerām, līdz 107 cm diametrā, vislielāko izplatību sasniedza eocēnā; numulīti
orthoceras Izmirusi galvkāju ģints "Orthoceratidae" dzimtā ar garu, taisnu, šķērsgriezumā apaļu, kamerās sadalītu čaulu
amonīti Izmirusi galvkāju klases kārta ("Ammonoidea"), atrodamas ļoti daudzveidīgas čaulas, kuru diametrs sasniedz 2 m, konstatēts \~1700 ģinšu, vairākas noder par vadfosilijām, Latvijā atrastas juras perioda nogulumos Kurzemē
ammonīti Izmirusi gliemju (mīkstmiešu) grupa ar kamerās sadalītām un vairākkārt saritinātām vai taisnām čaulām
bakulīti Izmirusi krīta laikmeta amonītu dzimtas gliemju ģints, čaula sākumā saritināta, vēlāk taisna, sadalīta kamerās, izeja aizklājas ar divdaļīgu aptichu
productus Izmirusi pleckāju ģints "Productidae" dzimtā ar taisnu slēdzes malu, stipri izliektu ventrālo un plakanu vai ieliektu dorsālo vāku un adatveidīgiem izaugumiem, kas pārklāj vāku virsas, sastopama no devona līdz permai
dinornisveidīgie Izmirusi putnu klases kārta ("Dinornithiformes"), milzu putni, kas nespēja lidot, dzīvoja baros Jaunzēlandē vēl 19. gs., lielākie sasniedza 3,5 m augstumu, mazākie bija tītara lielumā
brontozauri Izmirusi rāpuļu ģints ("Brontosauros"), dzīvojusi juras laikmetā, bija lielākie sauszemes dzīvnieki: garums sasniedza 22 m, masa - 30 t
ortoceratīti Izmirušu galvkāju dzimta ar taisnu čaulu, kas sadalīta kamerās, līdz 5 cm gari; dzīvoja pirms 550-200 mlj gadu
kors Izmūrējums krāsns priekšā, kas uztver dūmus un dzirksteles, īpaši rijas krāsnīm
izsust Iznīkt (pārmērīga augsnes mitruma, siltuma dēļ) - par augiem
krāsmata Iznīkušas ēkas krāsns vieta
krāšmata Iznīkušas ēkas krāsns vieta
krāsmeta Iznīkušas ēkas krāsns vieta
krāsnmata Iznīkušas ēkas krāsns vieta
pārvalkāt Izņemt no krāsns (maizes klaipus) un atkal iebīdīt, pārmainot (to) iepriekšējo novietojumu
izohiona Izolīnija, kas savieno punktus ar vienādu sniega līnijas atrašanās augstumu
koksnes akustiskās īpašības izpaužas koksnes mijiedarbībā ar mehāniskajām svārstībām, kas koksnē izplatās elastīgo viļņu veidā
instrumentālā agresija izpaužas situācijās, kad agresija tiek īstenota mērķtiecīgi, piemēram, kad agresija tiek veikta pret upuri, kurš ir traucējis agresoram sasniegt kādu mērķi
koksnes mehāniskās īpašības izpaužas, ja uz koksni iedarbojas ārējie spēki, kas var izraisīt koksnes deformāciju vai sagraušanu
izplaiksnēt Izplaiksnīties
plaiksnīt Izplatīt samērā spožu, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu); būt samērā spožam, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu (par gaismu); arī plaiksnīties
izasēties Izplatīties, izkaisīties augsnē (par sēklām)
pārsniegt Izplatīties, sniegties pāri (teritorijas robežai)
māls Izplatīts nogulumu iezis, kas veidojies kristālisko iežu sadēdēšanas rezultātā un sastāv no ļoti sīkām daļiņām, mitrumā kļūst mīksts, lipīgs; zeme, augsne, kuras galvenā sastāvdaļa ir šis iezis, arī zeme, augsne ar šī ieža piejaukumu
nonākt Izplatoties sasniegt (ko) - piemēram, par skaņu, smaržu
piekļūt Izplatoties sasniegt (ko), nonākt (pie kā, kam klāt) - piemēram, par gaisu, gaismu, ūdens plūsmu
aizsniegt Izplatoties sasniegt (par skaņām)
pārsoļot Izplatoties sniegties pāri (teritorijas robežai)
izstiept Izplest, izritināt, izvirzīt garumā; izplest, izvirzīt garumā un novietot (kur); arī iztaisnot
atsniegties Izplešoties, aizņemot kādu platību, sniegties šurp; izplešoties, aizņemot kādu platību, sniegties (līdz kādai vietai)
aizsniegties Izplešoties, aizņemot telpu, platību, sniegties (līdz kurienei)
aizsniegt Izplešoties, izplatoties, izstiepjoties skart, sasniegt
izplūksnināt Izplūksnāt (1)
izpluksnāt Izplūksnāt (2), izpluznāties
izplūkāties Izplūksnāties, izņārbāties
izčalot Izplūstot radīt skanīgu, dzidru troksni (par upi, ūdeni u. tml.)
Disnejlenda izpriecu parks Anaheimā, netālu no Losandželosas Kalifornijā; dibināts 1955. g.; atrakcijās atainoti V. Disneja filmu varoņi, Amerikas vēsture, nākotnes vīzijas un dažādu zemju dabasskati; līdzīgi parki ierīkoti Floridā (1971. g.), Tokijā (1983. g.) un Parīzes tuvumā (1991. g.)
viesizrāde Izrāde, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs skatuves mākslinieks citā trupā vai visa trupa citā vietā
krist ap kaklu izrādīt lielu sirsnību, sajūsmu, prieku
aptriekt izraisīt apziņas traucējumus, piemēram, ar sitienu, troksni, arī ar nesaskaņām
izsmīdināt izraisīt ilgus, sirsnīgus smieklus, panākt, ka daudz smejas
lūsinēt izraisīt nenoteiktu attālinātu troksni
plēst (vai) ausis pušu izraisīt nepatīkamas dzirdes sajūtas (par stipru troksni)
plēst (vai) galvu pušu izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm)
plēst galvu pušu izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm)
cirsties izraisīt nepatīkamu (dzirdes) kairinājumu - par spalgu troksni
rodze Izrakts ceļš (sniegā, piekalnē)
vatalākš Izsauciens, ar kuru raksturo troksni, kāds dzirdams krītot kādam smagam priekšmetam
bidīdz Izsauciens, kas raksturo sitiena troksni
skrapt Izsauksmes vārds (parasti atkārtojumā), apraksta skrāpēšanas, kasīšanas troksni
slarkš Izsauksmes vārds, kas apraksta troksni, kāds rodas ejot
slarpš Izsauksmes vārds, kas apraksta troksni, kāds rodas ejot
hujakš izsauksmes vārds, ko izmanto, lai atdarinātu īsu troksni
bakš Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātu padobju pasmaga kritiena troksni
būks Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātu padobju sitiena, kritiena troksni
bākš Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātupadobju pasmaga kritiena troksni
budūc Izsauksmes vārds, kuru lieto raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni
budūcs Izsauksmes vārds, kuru lieto raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni
budūks Izsauksmes vārds, kuru lieto raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni
buču Izsauksmes vārds, lai aprakstītu čaukstošu, nedaudz rībošu apslāpētu troksni
iesna Izsitums (virslūpas, padegunes apvidū, parasti tad, kad ir iesnas)
eluviālais horizonts izskalošanās horizonts augsnes profila augšdaļā
izkarkšināt Izskalot (kaklu), radot raksturīgu troksni
nostiepties Izslieties pilnīgi taisnam, pilnīgi iztaisnoties
konkursizsole Izsludināts uzaicinājums piedalīties konkursā par tiesībām veikt noteiktus darbus, piegādāt preces, sniegt pakalpojumus u. tml.
izsnaicīties Izsnaikstīties
izsnaikāties Izsnaikstīties
izdot Izsniegt (dokumentu), iepriekš attiecīgi noformējot, apstiprinot, un piešķirt tiesības lietot
izmaksāt Izsniegt (naudas summu)
diplomēt Izsniegt diplomu (1), piešķirot noteiktas tiesības
izdalīt Izsniegt katram (to, kas pienākas no kopuma)
licencēt Izsniegt licenci; kaut ko ar licenci atļaut
resertificēt Izsniegt sertifikātu atkārtoti
izkacēt Izsniegt, izdot (ārā)
izdot Izsniegt, izmaksāt (naudu no glabāšanas vietas, arī daļu no kādas summas)
plukatains Izspūris, plūksnains
pinka Izspūrusi, samudžinājusies apmatojuma, apspalvojuma šķipsna (dzīvniekiem)
pinka Izspūrusi, samudžinājusies, arī nesakopta (matu, bārdas) šķipsna
izklaināt Izstiept taisnu, izlīdzināt
piena produktu izstrādājumi izstrādājumi, kas gatavoti no piena produktiem, kuriem ražošanas procesā pievienotas pārtikas piedevas, ražošanas palīglīdzekļi un citas nepieciešamās vielas, lai daļēji aizvietotu piena sausnas sastāvdaļas
kokizstrādājums Izstrādājums no koksnes
vakuumveidošana Izstrādājumu veidošana no termoplastiska polimērmateriāla plēvēm vai loksnēm, kuras atrodas superelastiskā stāvoklī, izmantojot spēku, kas rodas atmosfēras un retinājuma (50-85 kilopaskāli (kPa)) spiedienu starpības dēļ; v-u var kombinēt ar pneimoveidošanu; izmanto lielgabarīta plānsienu izstrādājumu (ledusskapju, aparātu korpusu, automobiļu detaļu u. c.) ražošanai
iztrapakāt Izstrādāt (augsni) ar atsperecēšām
iztrapakavāt Izstrādāt (augsni) ar atsperecēšām
izsālīšana Izšķīdušas vielas izgulsnēšana šķīdumā, pieliekot kādu citu vielu, kas mazina izdalāmās vielas šķīdību
redresācija Iztaisnošana
iztaisnāt Iztaisnot
izsliet Iztaisnot (augumu, ķermeni)
atliekt Iztaisnot (kādu ķermeņa daļu, locekļus)
atliekt Iztaisnot (ko saliektu, salocītu u. tml.)
izliekt Iztaisnot (ko saliektu)
sasliet Iztaisnot (piemēram, augumu, plecus)
izslieties Iztaisnot augumu, ķermeni
buhtēt Iztaisnot iedobumu
buktēt Iztaisnot iedobumu
atskrudzināt Iztaisnot sprogas, padarīt gludu
atstiept Iztaisnot un atvirzīt (locekļus) nost (sānis)
izstiept Iztaisnot un pastiept (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas); izvirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas)
iztaisnīt Iztaisnot, izlīdzināt
atstiept Iztaisnot, izsliet (augumu vai tā daļu), atbrīvojoties no kādas slodzes
klajināt Iztaisnot, izstiept garumā
sastiept Iztaisnot, parasti pilnīgi, un pastiept (ķermeņa daļu)
Jaunzilupe Iztaisnotais Zilupes posms Ludzas novada Brigu pagastā un Zilupes pilsētā
izataisnāties Iztaisnoties
izslieties Iztaisnoties (par augiem, to daļām); izaugt (parasti taisni, uz augšu)
atstiepties Iztaisnoties, izslieties (par cilvēku, arī par ķermeņa daļām vai locekļiem)
izslieties Iztaisnoties, izstiepties (par augumu, ķermeni)
izastiepties Iztaisnoties, piemēram, novietojoties guļus
garš Iztaisnots (par ķermeni, tā daļām)
čuinisms Izteiciens svešā izloksnē vai valodā
pamācīt Izteikt, sniegt pamācības (piemēram, kā rīkoties, izturēties)
ģesties Iztikt, nesasniegt
dabiskā koksnes izturība izturība, kas piemīt neaizsargātai koksnei nelabvēlīgos ārējos apstākļos
nosusināt Iztvaicējot mitrumu, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, apvidus) kļūst sauss (par augiem)
Kubulu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem daļu pirmskara Balvu pagasta teritorijas un pirmskara Vīksnas pagasta ziemeļu daļu
Jaunalūksnes pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Bejas pagasta teritorijā, pievienota daļa bijušā Alūksnes un Pededzes pagasta platības, mainījusies robeža ar Mārkalnes pagastu
Maļinovas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta pirmskara Višķu pagasta teritorijas dienvidrietumu daļa, kā arī daļa bijušā Līksnas, Naujenes un Biķernieku pagasta platības
sadzīt izveidot (vairākus, daudzus asnus, zarus u. tml.) - par augiem
izdīgt izveidot asnu (par sēklām)
sadīgt izveidot asnus (par vairākām, daudzām sēklām)
sabiedroties izveidot ciešu saistību, sadarbību (ar kādu), arī apvienoties (ar kādu), parasti kādu mērķu sasniegšanai
iespraidīt izveidot no akmeņiem krāsnij arkveidīgu augšdaļu
nostiept izveidot taisnā virzienā (piemēram, ceļu)
iztaisnot izveidot taisnu vai taisnāku (piemēram, līkumainu ceļu, robežu)
saasnot izveidot vairākus, daudzus asnus (par sēklām, bumbuļiem u. tml.); arī sadīgt (1)
pieskaņot Izveidot, padarīt atbilstošu (piemēram, kādiem apstākļiem), pielāgot (kāda mērķa sasniegšanai)
Aiviekstes pagasta teritorija izveidota 1922. g., atdalot no bijušā Ungurmuižas pagasta, 1945.-1990. g. pārkārtojumu rezultātā pirmskara Aiviekstes pagasta daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā, nonākusi Variešu un Krustpils pagastā, bet tagadējā pagasta teritorijā iekļauta neliela daļa bijušā Pļaviņu, Odzienas, Vietalvas un Kalsnavas pagasta
Lisas ūdenskrātuve izveidota uz Lisas upes Mārsnēnu pagastā
pārvilkties Izveidoties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par ledus, sniega kārtu
Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu
sugu mistrojuma izvēle izvēli nosaka bioloģiski (prasība pēc gaismas un augsnes, fotosintēzes un transpirācijas īpatnības), mežsaimnieciski (produktivitāte, stabilitāte, noturība, ietekme uz augsni) kritēriji, kā arī sugu attieksmju (ģenealoģiskās, fizioloģiskās, biotrofiskās, bioķīmiskās, elektrofizioloģiskās, mehāniskās) veidi
pilastre Izvirzījums ar taisnstūra šķērsgriezumu sienas vai staba virsmā, parasti veidots pēc kolonnas uzbūves shēmas
dzega Izvirzīta augšmala telpu iekārtas priekšmetiem (piemēram, krāsnīm, kamīniem, mēbelēm)
Baltā grāmata izziņas dokuments, programma, kas sniedz asociētajām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm padomus, kā katrā nozarē sagatavoties darbībai saskaņā ar Eiropas Savienības iekšējā tirgus noteikumiem
loka dzēšana ja elektriskajai ķēdei pieslēgtais spriegums pārsniedz 15 V, bet ķēde plūstošā strāva pārsniedz 0,5 A, atslēdzot ķēdi, starp kontaktiem sākas lokizlāde; elektriskais loks aizkavē ķēdes pārtraukšanu un izraisa kontaktu priekšlaicīgu nolietošanos; ātrākai loka pārtraukšanai elektriskajos aparātos iebūvē speciālus mezglus loka dzēšanai
darba devēju sadarbība ja vienā darba vietā nodarbināti vairāku darba devēju nodarbinātie, darba devējiem, veicot darba aizsardzības pasākumus, ir pienākums sadarboties, – saskaņot veicamos darba aizsardzības pasākumus un informēt citam citu, savus nodarbinātos un uzticības personas par darba vides risku, kā arī atbilstoši sniegt instruktāžu nodarbinātajiem
slēgts kokpits jahtas klāja padziļinājums ar ūdensnecaurlaidīgām sienām
jahtas iztaisnošanās jahtas spēja pašai atgūt normālu stāvokli uz taisna ķīļa
eļļjaka Jaka, arī pusmētelis no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki)
čorbadži Janičāru virsnieks Osmaņu impērijā, atbilda rotas komandiera pakāpei
purva jāņeglīte jāņeglīšu suga ("Pedicularis palustris"), divgadīgs vai daudzgadīgs līdz 20 cm augsts pusparazīts, kas piesūcas pie citu augu (visbiežāk graudzāļu vai grīšļu) saknēm un patērē, ko tie uzņem no augsnes
tehnoloģija ATOMM Japānas firmas "Fuji" diskešu izgatavošanas tehnoloģija, kas ļauj 3,5 collu disketē ierakstīt datus, kuru apjoms var sasniegt 100 megabaitus
bucudans Japāņu mājas Budam veltīts altāris, kuru veido lūgšanu tēli vai objekti un senču piemiņas plāksnes
jamabusi Japāņu sinkrētisma kultā tā sauc vientuļniekus, kas dzīvo kalnos un ievēro stingru askētismu, lai sasniegtu Budas stāvokli
suši japāņu virtuves ēdiens: īpaši sagatavota rīsu masa, kam apkārt apliktas zivis, gliemji; tas viss aptīts ar aļģēm (jūraszālēm), pasniedz ar sojas mērci, kam pievienoti mārrutki (vasabi)
Lapteva Jasnogorska, pilsēta Krievijas Tulas apgabalā, tās nosaukums līdz 1965. g.
žolkāt Jaukt šķidruma nogulsnes, lai šķidrumu padarītu neskaidru
maisīt Jaukt un irdināt (augsni)
pārmaisīt jaukt un irdināt (augsni) vēlreiz, no jauna
rušināt Jaukt, mazliet pārvietot ogles, pagales (krāsnī, ugunskurā)
sviest sprunguļus zem kājām jaukt, traucēt, kavēt kādu sasniegt iecerēto
sivēniete jauna cūka (ne vecāka par gadu); grūsnēja cūka
elvede Jauna egle rokas resnumā, kuras tievgalis, pārvērsts klūgā, noder plostu piestiprināšanai krastā
kumelīce Jauna grūsna ķēve
plodēt Jauna koka kuģa korpusa apstrāde pēc koksnes izžūšanas un saplaisāšanas ar smalki saberztu priedes mizas pulveri aizpildot plaisas un piesūcinot, lai padarītu kuģa korpusu ūdens necaurlaidīgu
jaunsniegs Jaunais, tikko sasnigušis sniegs
akmens krāvuma kaps jaunākā akmens laikmeta kaps, kuram gar malām izliktas akmens plāksnes, paredzēts vairākiem mirušajiem
junkurs Jaunākā virsnieka dienesta pakāpe muižniecības pārstāvjiem Krievijas armijā 1802.-1869. g.
poručiks Jaunākā virsnieka dienesta pakāpe Polijas un dažu citu valstu armijās (cariskās Krievijas armijā no 17. gs. - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
subalterns Jaunākais virsnieks
leitnants Jaunāko virsnieku dienesta pakāpe daudzu valstu bruņotajos spēkos (Latvijā - zemākā virsnieku dienesta pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
Neu-Marienburg Jaunalūksnes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā
grebzdi Jaunās koksnes kārta tūliņ aiz mizas
gremzda Jaunās koksnes kārtas tūlīt zem mizas
zaļoksns Jauneklīgs, vingrs; fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku); zaļoksnējs (2)
zaļoksnīgs Jauneklīgs, vingrs; fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku); zaļoksnējs (2); zaļoksns (2)
zaļoksnējs Jauneklīgs, vingrs; fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku); zaļoksns (2)
jaunasniņi Jauni asni, dīgsti
pirmsiesaukumnieks Jaunietis, kas pirms iesaukuma vecuma sasniegšanas ir pakļauts reģistrācijai militārajās iestādēs
Neu-Kalzenau Jaunkalsnavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā
Pededzes kanāls Jaunpededze, Pededzes kanāla iztaisnojums
knobis Jauns asns
hipsteris Jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību, parasti vidējās šķiras pilsētnieks no pusaudža līdz pusmūža vecumam
krāszēns Jauns krāsnesis, kas vēl nav izturējis zināmu pārbaudījumu vai kam trūkst vajadzīgo semestru
zālainie spraudeņi jaunu mātesaugu 5-6 cm garu nepārkoksnējušos dzinumu daļas ar 1-3 pumpuriem; vislabāk apsakņojas koku un krūmu ziedēšanas laikā atdalīti spraudeņi
Karlsberg Jaunzeltiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā
troliņš Jautrs troksnis, tracis
gambangs javiešu (Indonēzijā) mūzikas instruments garena šķirstiņa veidā, virs kura piestiprinātas 8-18 uzskaņotas koka vai metāla plāksnītes, pa kurām sit ar koka āmuriņiem
rupstulis jebkas, kas ir resns; arī resns cilvēks
naida runa jebkura izteiksmes forma, kas izplata, mudina, veicina vai attaisno rasistisku naidu, ksenofobiju, antisemītismu vai citas naida formas, kas balstītas uz neiecietību, iekļaujot tādu, kas nāk no agresīva nacionālisma, etnocentrisma, diskriminācijas un naida pret minoritātēm, migrantiem un ārvalstu izcelsmes cilvēkiem
saimnieciskā darbība jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība, kas vērsta uz preču ražošanu, darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu un cita veida darbību par atlīdzību
adrenotoksīns Jebkura viela, kas toksiski iedarbojas uz virsnieru dziedzeriem
plāksna Jebkurš neliels, plāns priekšmets; plēksne
līdzgaitniecība jēdziens, kas apzīmē procesu, kurā līdzgaitnieks (t. i., brīvprātīgais, kurš apguvis līdzgaitnieka mācību programmu) ar savu iedrošinājumu un padomu sniedz atbalstu notiesātai personai vai probācijas klientam; tas ir ilgtermiņa darbs, kas notiek, līdzgaitniekam regulāri tiekoties ar aizbilstamo
Rubini Jēkabpils novada apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukuma variants vietējā izloksnē
Rubins Jēkabpils novada apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukuma variants vietējā izloksnē
Baldūne Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Baldone" nosaukums vietējā izloksnē
Bokoni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Bokāni" nosaukums vietējā izloksnē
Debesnīki Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Debesnieki" nosaukums vietējā izloksnē
Dronku sola Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Dronku sala" nosaukums vietējā izloksnē
Grauzkolni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Grauzkalni" nosaukums vietējā izloksnē
Ģaurāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Ģevrāni" nosaukums vietējā izloksnē
Koktagols Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaktagals" nosaukums vietējā izloksnē
Kolnamačulāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnamačulāni" nosaukums vietējā izloksnē
Ļoucāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļūcāni" nosaukums vietējā izloksnē
Mozslots Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazslate" nosaukums vietējā izloksnē
Mīsts Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Miests" nosaukums vietējā izloksnē
Mykaine Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Mikaine" nosaukums vietējā izloksnē
Pūdānu sola Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Pūdānu sala" nosaukums vietējā izloksnē
Rotupes Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Rātupes" nosaukums vietējā izloksnē
Rubiķu sola Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Rubiķu sala" nosaukums vietējā izloksnē
Seiļi Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē
Slots Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Slate" nosaukums vietējā izloksnē
Spālāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Spēlēni" nosaukums vietējā izloksnē
Šumeitores Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Šumitāres" nosaukums vietējā izloksnē
Vidsmīsts Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Vidsmiests" nosaukums vietējā izloksnē
Sima Jeņisejas kreisā krasta pieteka Krievijas Krasnojarskas novadā, garums - 694 km, tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma austrumu malu, ieleja purvaina
Boļšaja Heta Jeņisejas lejteces kreisā krasta pieteka Krievijas Krasnojarskas novadā, garums — 646 km, iztek no Jelovojes ezera
Taimiras ieplaka Jeņisejas-Hatangas ieplaka Krievijas Krasnojarskas novadā
Struņķene Jērupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā; Strunķene; Struņķenes upīte; Vilku grāvis; augštecē arī Vilkupīte
abnauju Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums abhāzu mitoloģijā
guleibani Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums azerbaidžāņu mitoloģijā
arsuri Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums čuvašu mitoloģijā
agogve Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums dažu Āfrikas tautu mitoloģijā
kakundakiri Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums dažu Āfrikas tautu mitoloģijā
kilomba Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums dažu Āfrikas tautu mitoloģijā
albasti Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums kazahu mitoloģijā
šurale Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Kazaņas tatāru un baškīru mitoloģijā, arī jarimtiks; meža gars, nelabais
jarimtiks Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Kazaņas tatāru un baškīru mitoloģijā, arī šurale
šišs Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums krievu mitoloģijā; šišiga
šišiga Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums krievu mitoloģijā; šišs
žeņsjuns Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums ķīniešu mitoloģijā, arī ežeņs un maožeņs
maožeņs Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums ķīniešu mitoloģijā, arī ežeņs un žeņsjuns
ežeņs Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums ķīniešu mitoloģijā, arī maožeņs un žeņsjuns
almass Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums mongoļu mitoloģijā
dīvs Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums persiešu mitoloģijā
rakšasa Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums senindiešu eposā "Rāmājana"
picens Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Sibīrijas tatāru mitoloģijā
sadapa Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Sumatras un Kalimantānas mitoloģijā, arī batatuts un orangpendeks
orangpendeks Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Sumatras un Kalimantānas mitoloģijā, arī sadapa un batatuts
batatuts Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Sumatras un Kalimantānas mitoloģijā, arī sadapa un orangpendeks
čugaisters Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums ukraiņu mitoloģijā
koordinētā sfēra joma, kur ir spēkā normatīvajos aktos noteikta informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanas kārtība (prasības attiecībā uz komercdarbības uzsākšanu un veikšanu), kā arī prasības attiecībā uz informācijas sabiedrības pakalpojumiem
jonītu membrānas jonapmaiņas sveķu vai tos saturošu materiālu plēves vai loksnes
ignitrons Jonu aparāts ar šķidru katodu; izmanto kā spēcīgu maiņstrāvas taisngriezi
Širaku stepe Jori plakankalnes austrumu daļa Gruzijā, augstums - līdz 865 m, sauss subtropu klimats, melnzemes un kalnu brūnās augsnes
sliede Josla, līnija, padziļinājums u. tml., kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanās, pārvietošanās
vaga Joslas, līnijas veida padziļinājums, kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās, arī ilgstošas atrašanās (kur)
josts Josta ar krūšu siksnu
sedulkjosta Josta, siksna ar ko nostiprina sedulku zirgam ap viduci
sedulksiksna Josta, siksna ar ko nostiprina sedulku zirgam ap viduci
tefillīns Jūdaisma lūgšanas piederumi - divas nelielas ādas kārbiņas, kurās atrodas uz sloksnītēm rakstīta Šema (Toras lūgsna); filaktērijas
filaktērija Jūdaisma lūgšanas piederumi - divas nelielas ādas kārbiņas, kurās atrodas uz sloksnītēm rakstīta Šema (Toras lūgsna); tefillīns
Sukkot Jūdu Būdiņu jeb Lieveņa svētki, ko svinēja rudenī, atceroties Dieva klātnību Izraēla tautas tuksneša ceļojuma laikā; arī otrās Pļaujas svētki
lebedika Jukas, sajukums, troksnis
pusšļaupsts Jumta daļa, kas nesniedzas līdz apakšmalai, bet gulstas uz ēkas gala sienas, kas paceļas jumta telpā
laternīts Jumta seguma loksnes, kurās izmantotas veselībai nekaitīgas sintētiskās šķiedras
ķegna Jumta spāres koks no egles (kas izrakta no zemes un apcirstas saknes, izņemot vienu, resnāko, uz kuras uzliek lubstājus)
doma Jumtveidīga kristāla forma, sastāv no 2 plāksnēm, kas šķeļ viena otru
sēras Jūrā negaidīti uznācis pārejošs sniega un lietus mākonis, kas uz laiku aizsedz redzes loku
iekšējā jūra jūra, kas dziļi iesniedzas kontinentā un ko ar okeānu savieno jūras šaurums
phoronis Jūras dzīvnieku ģints ar slaidu tārpveida ķermeni hitīna dzīvojamā caurulē, bālpelēki caurspīdīgs ķermenis, pašā apakšā resnāks, piliena (ampulas) veidā, \~12 sugas
neritiskā josla jūras josla gar krastu, kuras dziļums nepārsniedz 200 m, tajā daudz dažādu augu un dzīvnieku
flagmanis Jūras karaflotes augstākā sastāva virsnieks, kas komandē karakuģu vienību (brigādi, eskadru u. tml.)
Kārdiganas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (_Cardigan Bay_), Velsas rietumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 56 km, platums - \~102 km, dziļums - līdz 56 m, plūdmaiņas reizēm pārsniedz 4 m
Masačūsetsas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā (“Masschusetts Bay”), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, Menas līča dienvidaustrumu daļā, iesniedzas sauszemē — 55 km, dziļums — līdz 93 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,8 m
Sanmigela līcis jūras līcis Filipīnu jūras rietumu daļā, iesniedzas Lusonas salas austrumu atzarā un veido Bikolas pussalas rietumu piekrasti
Rokeinas līcis jūras līcis Gērsnijas salas rietumu daļā
Breidafjords jūras līcis Islandes rietumos, starp Rietumfjordu un Snaiveldsnesas pussalu
Kronoku līcis jūras līcis Kamčatkas pussalas austrumu krastā, starp Šipunska un Kronoku pussalām (Krievijā), iesniedzas sauszemē — 68,5 km, platums pie ieejas — 231 km, dziļums — līdz 1500 m, plūdmaiņas neregulāras — \~2 m
Gorgānas līcis jūras līcis Kaspijas jūras dienvidu daļā, Irānas piekrastē, iesniedzas sauszemē — 63 km, platums — 11 km, dziļums — līdz 4 m; Astrabadas līcis
Gvajakilas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("Golfo de Guayaquil"), Dienvidamerikas piekrastē, Ekvadorā, iesniedzas sauszemē — 115 km, platums pie ieejas — 160 km, dziļums — līdz 200 m
Tevantepekas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("Golfo de Tehuantepec"), Meksikas dienvidu piekrastē, iesniedzas sauszemē - 110 km, platums pie ieejas - \~450 km, dziļums - pārsvarā līdz 200 m, pie ieejas - līdz 3000 m, gar piekrasti vairākas plašas lagūnas, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2,6 m
Panamas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā (sp. val. “Golfo de Panama”), Panamas piekrastē, platība — 37000 kvadrātkilometru, iesniedzas sauszemē 140 km, platums pie ieejas — \~185 km, dziļums — līdz 3200 m, daudz salu, pusdiennakts plūdmaiņas — 6,4 m
Senmalo līcis jūras līcis Lamanša šauruma dienvidrietumu daļā (_Golfe de Saint-Malo_), Francijas ziemeļrietumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 110 km, platums pie ieejas — \~125 km, dziļums — līdz 51 m, plūdmaiņas — līdz 15 m
Terpeņija līcis jūras līcis Ohotskas jūras dienvidu daļā, Sahalīnas dienvidaustrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē - 65 km, platums - \~130 km, dziļums - līdz 50 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 1,5 m
Aņivas līcis jūras līcis Sahalīnas dienvidu daļā (_Aniva, zaliv_), starp Toņinoaņivska un Kriļona pussalu, iesniedzas sauszemē 90 km, platums — 104 km, dziļums — līdz 93 m, plūdmaiņas — līdz 1,6 m
Karalienes Modas līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus Okeānā (“Queen Maud Gulf”), Kanādas piekrastē, starp Viktorijas un Karaļa Viljama salu un Ziemeļamerikas kontinentu, iesniedzas sauszemē — 72 km, dziļums — \~30 m, 10 mēnešus gadā saglabājas ledus blīvējumi
neritiskās nogulas jūras nogulas neritiskajā joslā, galvenokārt drupu ieži - smiltis un oļi, retāk - ķīmiskās kaļķu un dzelzs nogulsnes
stegozaurs Juras perioda dinozauru grupas rāpulis; pa visu mugura šim dzīvniekam stiepās līdz 1 m augstas robainas kaula plāksnes (vairogi), 8 m garš un svēra 2 tonnas
guļmaksa Jūras tiesībās atlīdzība, kas pienākas transportierim par nokavēto laiku, gaidot uz kravas piegādāšanu kraušanai kuģī vai saņemšanai no kuģa, ja šis laiks pārsniedz likumīgās kraušanas un izkraušanas dienas
sipunkulīdi Jūrās un okeānos mītoši posmtārpu klases dzīvnieki (~300 sugu) ar 1-50 cm garu, gludu, nesegmentētu ķermeni ar izvirzāmu snuķi
dziļjūra Jūras vidējā daļa aiz piekrastes sēkļa jeb šelfa, kur dziļums parasti pārsniedz 200 m
mičmens Jūras virsnieku dienesta pakāpe dažu valstu flotēs
estuārs Jūras virzienā piltuvveidīgi paplašināta upes grīva dziļās piekrastēs, kur jūras straumes un plūdmaiņas neļauj nogulsnēties upes sanešiem
kapibara Jūrascūciņu dzimtas grauzējs Dienvidamerikā, kura svars sasniedz 40 kg
mara Jūrascūciņu dzimtas ģints ("Dolichotis"), lieli grauzēji (ķermeņa garums var sasniegt 1 m), pēc izskata atgādina zaķus (saukti arī par pampu zaķiem), fitofāgi, sausos, tuksnešainos līdzenumos Dienvidamerikā, 2 sugas, dažkārt izmanto uzturā
Petromyzon marinus jūrasnēģis
sistēmas dalībnieks juridiskā persona, kas noteiktā kārtībā saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas speciālo atļauju (licenci) ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai
auditorfirma Juridiska persona, kas sniedz audita pakalpojumus
valsts informācijas sistēmas datu subjekts juridiska vai fiziska persona, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz datus par sevi un sev piekritīgajiem reģistrējamiem juridiski dokumentētiem objektiem
iesniegšana juridiska, diplomātiska politiska u. tml. akta paveikšana, parasti, nododot attiecīgu iesniegumu, dokumentu
judikatūra Juridiski nozīmīgās atziņas, kas ietvertas tiesu un tiesnešu nolēmumos un ko tiesa formulējusi, lietojot jebkuru juridisko metodi, jo īpaši tiesību normu interpretācijas un tiesību tālākveidošanas rezultāts
izziņa juridisks dokuments, kas sniedz ziņas par kādu noteiktu faktu, notikumu, satur tā aprakstu un reizē apliecinājumu
juriskonsultācija Juriskonsultu birojs, kas sniedz juridisku palīdzību iedzīvotājiem
advokāts Jurists, kas aizstāv vai pārstāv kādu personu tiesu lietās vai sniedz padomus juridiskos jautājumos
jūsmiņš Jūsmotājs, sapņotājs, sirsnīgs, jūtīgs
askētisms Juteklisko tieksmju pārvarēšana un atteikšanās no dzīves labumiem, lai sasniegtu kādu reliģisku vai tikumisku ideālu
aplūzām Kad sērsnai vai arī ledum neiet pa virsu, bet lūst iekšā, tad iet aplūzām
geitonogāmija kāda auga ziedu apputeksnēšana ar citu tā paša eksemplāra ziedu putekšņiem
spīdzināšana kāda cilvēka mocīšana kā soda veids, vai arī, lai liktu tam atzīties vai sniegt liecību; ietilpa romiešu likumos, un bija inkvizīcijas pratināšanas metode; 1984 saskaņā ar ANO konvenciju aizliegta
intrazonalitāte kāda dabas komponenta (augsnes, veģetatīvā tipa, ģeogrāfiskās ainavas) atsevišķi ielāsmojumi vienā vai vairākās ģeogrāfiskajās zonās (piem., sfagnu purvi taigā un tundrā, solončaki tuksnesī); viens no azonalitātes veidiem
nodziras kāda dzēriena (alus, ūdens) pusnederīgās paliekas, kad dzēriens pats jau izdzerts; dzēriena paliekas vispār
pazole kāda materiāla (parasti ādas, gumijas, plastmasas) plāksne, ko piestiprina pie zoles (aptuveni līdz papēdim)
zole kāda materiāla (parasti ādas, gumijas) plāksne apava apakšdaļā, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (piemēram, virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā (piemēram, no poliuretāna)
flīze kāda materiāla (piemēram, akmens, betona, keramikas) plāksne, ko lieto celtniecībā sienu, grīdu vai citu virsmu apdarei; gatavo ar smalkkeramikas tehnoloģiju presējot no pussausas vai sausas keramiskās masas, un apdedzina rullīšu krāsnī vienu vai divas reizes
usnines kāda nelielu usneju suga
gravēšana kāda ornamenta, līniju, burtu utt. iegriešana metālā, stiklā, akmenī u. c.; attēla izveidošanas metode vara plāksnē ar tievu grebli vai lāzeru
terkšele kāda spēle ar koka rotaļlietu, kas rada troksni
sasniegšana kāda stāvokļa sasniegšana
iegūšana kāda stāvokļa, mērķa sasniegšana (ar darbu, cīņu u. tml.)
apdzīvojuma smaguma centrs kādā teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju vidējais izvietojuma punkts, caur kuru iet iedzīvotāju daudzuma spēka darbības taisne
maksāšana kādam pienākošos līdzekļu, naudas došana, izsniegšana
ieilgusi pārraide kādas _CSMA/CD_ tīkla stacijas veikta datu pārraide, kuras ilgums pārsniedz vides piekļuves protokola pieļauto pārraides laiku
dezavuēšana kādas amatpersonas, kas pārsniegusi savas pilnvaras, paziņojuma vai rīcības atsaukšana no tās priekšniecības puses
capa kādas dzīvnieku sugas liels (arī resns) indivīds
sniedziens kādas ķermeņa daļas tuvināšana (kādam, kam) ar mērķi aizsniegt, pieskarties u. tml.
ārējās tirdzniecības bilance kādas valsts preču izveduma un ieveduma attiecība noteiktā laikposmā; ja izvedums pārsniedz ievedumu, tad bilance ir aktīva (pozitīva), ja ievedums pārsniedz izvedumu, tā ir pasīva (negatīva)
tāfele kādas vielas (parasti pārtikas produkta, piemēram, šokolādes, īrisu, tējas) veidojums taisnstūra plāksnes formā
ūdens nelaime kādas, samērā lielas, ūdens masas radītais postījums, zaudējums; ūdensnelaime
stomeklis kāds (arī zirgs), kas aiz bailēm no rēgiem negrib (doties) taisni uz priekšu
meldenīca kāds izplatīts augs, kas aug dūksnainās vietās
ļēpāns kāds, kas aplipis ar dubļiem un sniegu
krāsninieks kāds, kas atrodas krāsnī
puršķins kāds, kas bez apdomas un steidzīgi ar troksni kaut ko dara
gremeklis kāds, kas ir neglīts; resns cilvēks
storgaks kāds, kas ir resns un neveikls
snaikaža kāds, kas snaikstās
tuksnis kāds, kas tuksnī, tusnī
degsninieks kāds, kurš apmeties uz dzīvi degsnī
morga kāds, kurš naktī neguļ, taisa troksni
skrapons kāds, kurš neatlaidīsies, kamēr nebūs sasniedzis savu mērķi
smēlis kāds, kurš nezina, kā kaut ko sasniegt
šipla kāds, kurš pastāvīgi vīpsnā
trubacis kāds, kurš saģērbies biezās drēbēs un tāpēc izskatās resns
zibsenis kāds, kurš visu dara ļoti steigā; kāds, kurš steidzas jebko izdarīt, bet neko nesasniedz
pačuknīt kādu brīdi bikstīt (krāsni)
pasnābenēt kādu brīdi snaust
nošķorēt kādu brīdi turēt krāsns karstumā, glazēt (māla podus, lai sasniegtu vajadzīgo izturību)
pabokstīties kādu brīdi vilcināties (nedrošībā), attaisnojumus meklējot
nosēkāt kādu laiku elsot, tusnīt, klepot, stenēt, nopūsties
sašmīgnēt kādu laiku nepārtraukti smīnēt, vīpsnāt
sašļākāt kādu laiku nepārtraukti vienlaicīgi līt un snigt
resocializēšanās kādu mūža posmu sasnieguša indivīda atteikšanās no līdzšinējiem uzvedības un rīcības modeļiem un citādu, pažreiz pat pretēju normu un vērtību kompleksu internalizēšana
serviss kādu pakalpojumu kopums, to sniegšana; pakalpojumu iestāde, uzņēmums
gnetācejas Kailsēkļu augu dzimta, ziedu un stumbra (koksnes) uzbūvē, tāpat arī apaugļošanā vidēji augi starp kailsēkļiem un segsēkļiem, ierindoti īpašā rindā "Gnetales", kas sistemātiski novietota blakus skoju kokiem
sēt Kaisīt, bērt (vielu) augsnē
profesionālais risks kaitējuma nodarīšana tiesiski aizsargātām interesēm ar profesionālu darbību, lai sasniegtu sociāli derīgu mērķi
snovkaitings Kaitings jeb pūķošana uz sniega vai ledus
kājas nemetas pie zemes kājas nesniedzas līdz zemei
ošeiņiks Kakla siksna
udavka Kaklasaite, ķēdīte, arī siksna, stieple vai virve nožņaugšanai
homuts Kakls, kakla siksna
kaktenieks Kaktu advokāts, persona, kas bez noteiktas atļaujas sniedz juridiskus padomus vai sastāda dokumentus
pilocereus Kaktusu ģints taisniem stublājiem rievainām malām, kas pārklātas lielākām vai mazākām sirmām spilvām
Kaķīšu Kaķīšu ezers - atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platīiba - 1,7 ha
kaustificētie sārņi kalcija karbonāta nogulsnes, kas rodas, kaustificējot zaļo sārmu
kokolīts Kalcija karbonāta sīkas plāksnītes, kas veido aļģu ārējo apvalku, \~0,002 milimetru diametrā
bioherma Kalcija karbonātu izgulsnējošu organismu - koraļļu, sūkļu, sūneņu, foraminīferu veidojumi, kuros atmirušie organismi saglabā stāvokli, kāds tiem bijis dzīves laikā ūdenstilpes dibenā
kalcinoze Kalcija sāļu nogulsnēšanās audos (parasti artēriju sienās)
nefrokalcinoze Kalcija sāļu nogulsnēšanās nieru kanāliņos
pienakmens Kalcija, magnija fosfāta, olbaltumvielu un citu vielu nogulsnes piena slaukšanas, pirmapstrādes un uzglabāšanas iekārtās
kalendārijs Kalendāra dienu un mēnešu secībā sniegta informācija (piemēram, par vēsturiskiem vai kultūras dzīves notikumiem)
spraugmērs Kalibrēta plāksne atstarpes (spraugas, spēles) noteikšanai starpiekārtu, ierīču u. tml. detaļām
monstera Kallu dzimtas ģints ("Monstera"), mūžzaļš kāpelējošs augs ar plūksnaini šķeltām, caurumainām lapām, 27 sugas
spatifīla Kallu dzimtas ģints ("Spathiphyllum"), kādas 36 sugas, kas aug mitrā augsnē Centrālamerikas, Dienvidamerikas un Dienvidaustrumu Āzijas tropu mežos, kur vienmēr ir liels gaisa mitrums, tās ir arī izturīgi telpaugi
pazieme Kalna nogāze, kur pavasarī sniegs ilgāk nenokūst
Bedeligs kalna virsotne Krievijā, uz Krasnojarskas novada un Tivas Republikas robežas, Rietumsajānos, Kurtušibinas grēdas dienvidrietumos, augstums - 2491 m
asinssniegs Kalnājos un polārzemēs dažkārt sastopamais sarkanais sniegs, kam krāsu piedod zināmi mikroorganismi, kas attīstās uz sniega virsas un tā virskārtā
kuluārs Kalnākāpēju valodā stāva šaura grava, kuras dibenā parasti sniegs, ledus, klinšu drumslas
Kalncempji Kalncempju dīķis - ūdenskrātuve Alūksnes novada Kalncempju pagastā, platība - 1,8 ha
Ates dzirnavas Kalncempju pagasta novadpētniecības muzejs atrodas Alūksnes novada Kalncempju pagasta "Dzirnavās", dibināts 1985. g., izvietots 1785. g. celtajās Ates ūdensdzirnavās, teritorijā atrodas Vidzemes sēta ar 13 ēkām, kā arī seno darbarīku kolekcija; Ottes dzirnavas
Kalncempji Kalncempju pagasts - pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Zeltiņu, Alsviķu un Annas pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kalnemoise, krieviski - Kalncempskaja
Kalnciems Kalnciema pagasts (Alūksnes apkārtnē) - pastāvēja Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Kalncempju pagastu, kas mūsdienās iekļauts Alūksnes novadā
Alegeini kalni Apalaču plato rietumu malā (_Allegheny Mountains_), ASV, augstākā virsotne - Sprūsnoba kalns - 1481 m
Čugači kalni Kordiljeros, Aļaskas dienvidos (ASV), garums \~300 km, augstākā virsotne 4016 m, mūžīgais sniegs, Beringa šļūdonis - 170 km, Kolumbijas šļūdonis - \~58 km
Damaralenda Kalniene Āfrikas dienvidrietumos, Namībijas vidienē, Namiba tuksnesī, iežu masīvs ar plakanu virsmu (augstums 1000-1500 m), augstākā virsotne 2600 m
Lielā Baseina kalniene kalniene Kordiljeros (“Great Basin”), starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem, ASV, platība — \~550000 kvadrātkilometru, cilu grēdas un plašas beznoteces ieplakas, daudz reliktu ezeru, pustuksnesis un tuksnesis
Guidžou kalniene kalniene Ķīnas dienvidu daļā (ķīn. val. "Guizhou"), garums — >600 km, platums — līdz 500 km, augstums — 1000-1200 m,atsevišķās grēdās pārsniedz 2000 m
Pullans kalns Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, Pullanu ezera dienvidu krastā, absolūtais augstums - 225,1 m, relatīvais augstums - 30 m; Pullanu kalns
Sniķera kalns kalns Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, paugurs ar divām virsotnēm, absolūtais augstums - 178,2 m vjl., relatīvais augstums - 18 m, garums - 300 m, platums - 200 m
Sūru kalns kalns Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, absolūtais augstums - 221,7 m vjl., relatīvais augstums rietumu pusē - 36 m
Garjuru kalns kalns Alūksnes augstienes austrumu malā, Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, izolēts kupolveida morēnas paugurs ar stāvām nogāzēm, absolūtais augstums — 198 m vjl., relatīvais augstums — 35 m
Bērtiņu kalns kalns Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, glaciostruktuāls izometriskas formas paugurs, diametrs 1 km, vairākas virsotnes, kuru absolūtais augstums — 205-212 m vjl., relatīvais augstums līdz 40 m, stāvas nogāzes, ko saposmo vairākas gravas, apaudzis ar kokiem
Sauleskalns kalns Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ir sarežģītas uzbūves lielpaugurs, ar vairākām virsotnēm, garums - 2,5 km, platums - 1,3 km, absolūtais augstums - 266,6 m vjl., relatīvais augstums - 63 m
Ķauķu kalns kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, 2 km uz dienvidiem no Dēliņkalna, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, izolēts, apaļš paugurs, absolūtais augstums - 210,3 m, relatīvais augstums - 30 m
Dadzu kalns kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 1 km uz dienvidiem no Apekalna, absolūtais augstums - 225 m vjl., relatīvais augstums - 50 m, kupolveida paugurs, apaudzis ar kokiem un labi izceļas apkārtējā ainavā; Daudzu kalns
Melnokauļu kalns kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Dēliņkalna, izolēts paugurs \~300 m diametrā, absolūtais augstums - 210 m vjl., relatīvais augstums - 50 m
Īcenkalns kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Ziemera pagastā, absolūtais augstums - 226 m vjl.
Vistukalns kalns Alūksnes augztienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Ziemera pagastā, absolūtais augstums - \~200 m vjl., relatīvais augstums - 35 m, 300 m garš un 150 m plats vaļņveida paugurs
Dēliņkalns kalns Alūksnes novadā uz Jaunlaicenes un Ziemera pagasta robežas, absolūtais augstums - 271,5 m vjl., relatīvais augstums - \~71 m
Dievakalns kalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ir \~100 m garš, kukuļveidīgs paugurs ar īpaši stāvu dienvidu nogāzi pret Koruļu ezera ieleju, tas paceļas \~60 m virs ezera līmeņa, kalnā atrodas 4 prāvi akmeņi, no kuriem lielāko dēvē par Māras pēdas akmeni; Vosvu Dieva kalns
Pilskalns kalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Pilskalna ezera ziemeļu krastā, absolūtais augstums - 247 m vjl., relatīvais augstums - 82,5 m, garums - 1,2 km, platums - līdz 0,6 km; Drusku pilskalns
Avsa kalns Krievijā (_Avsa, gora_), Krasnojarskas novadā, Vidussibīrijas plakankalnes Tunguskas plato, augstums - 811 m vjl.
Spirukalns kalns Madonas novada Vestienas pagastā, absolūtais augstums - 260 m, relatīvais augstums uz plakanās paugura virsas - 20-30 m, bet pacēlums virs apkārtējām ielejām sasniedz 60 m; Saulgriežu kalns; Dzērves kalns
Ruļļukalns kalns Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Svētes pagastā, nedaudz izlocīts, 3,75 km garš osu valnis ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums sasniedz 15-18 m vjl., bet relatīvais augstums nepārsniedz 8 m, platums pie pamatnes - 250-500 m; Ruļļu valnis
Ziestu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, absolūtais augstums - 217 m vjl., relatīvais augstums - 45 m, virsotnē ir triangulācijas tornis, kurš iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojumu sarakstā, kā viens no 34 Strūves meridiāna loka punktiem (uzmērīti 1816.-1855. g.)
nivālā josla kalnu augšējā augstākā josla, kas atrodas virs sniega robežas
Bogdūls Kalnu grēda ("Bogdo Ula") Austrumtjanšanā, Ķīnā, garums - \~300 km, augstākā virsotne - Bogdoula kalns - 5445 m, ziemeļos norobežo Turfanas ieplaku, nogāzēs tuksneši, stepes, skujkoku meži, alpīnās pļavas, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi; Bogdošans
Alašaņa grēda kalnu grēda Alašaņa tuksneša dienvidaustrumu malā, gar Huanhes kreiso krastu, garums - \~270 km, augstums - līdz 2855 m
Dienvidaltajs Kalnu grēda Altaja dienvidos, Kazahstānā, daļēji uz Ķīnas robežas, garums - \~130 km, augstums - līdz 3871 m, mūžīgais sniegs, šļūdoņi, apledojums - \~116 kvadrātkilometru
Kordiljera Reala kalnu grēda Andos Bolīvijā un Peru (sp. val. “Cordillera Real”), uz austrumiem no Titikakas ezera, garums — 280 km, augstākā virsotne — 6485 m, virs 4850 m mūžīgais sniegs un ledāji
Karabajas Kordiljera kalnu grēda Andos, Peru dienvidaustrumos, garums — \~300 km, augstums — līdz 6384 m (Ausangates kalns), sniega līnija — \~5000 m vjl., virsotnēs ledāji
Ectāles Alpi kalnu grēda Austrumalpos, Austrijas dienvidrietumos, uz Itālijas robežas, darums - ~75 km, augstākā virsotne - 3774 m (Vildšpice), virs 3200 m - mūžīgais sniegs, šļūdoņi
Jūlijas Alpi kalnu grēda Austrumalpos, Slovēnijā un Itālijā, garums - \~70 km, augstākā virsotne - Triglavs (2864 m), virs 2700 m mūžīgais sniegs un šļūdoņi
Sarikela grēda kalnu grēda Austrumpamirā, Tadžikistānā un Ķīnā, garums - \~350 km, augstums - līdz 6316 m, sniega līnija - \~5000 m vjl., nelieli šļūdoņi
Križina grēda kalnu grēda Austrumsajānos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Kiziras un Kaziras ūdensškirtne, garums - \~200 km, augstums - līdz 2922 m, virsotnes klinšainas, nelieli šļūdoņi
Irenhabirga Kalnu grēda Austrumtjanšanā ("Iren Habirga"), Ķīnā, garums - \~200 km, augstums - līdz 5500 m, virsotnēs - mūžīgais sniegs, šļūdoņi
Haliktavs Kalnu grēda Austrumtjanšanā ("Khalik Tau"), Ķīnā, garums - \~250 km, augstums - līdz 6811 m, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi
Inilčektavs Kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~65 km, augstums - līdz 5697 m, mūžīgais sniegs, ledāji
Džetims Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, uz dienvidiem no Terskejalatava, Kirgizstānā, garums \~120 km, augstums - līdz 4931 m, gar dienvidu piekāji tek Narina, virsotnēs sniegs, austrumu daļā šļūdoņi
Austrumkordiljera kalnu grēda Kolumbijā, (_Oriental, Cordillera_), Andu ziemeļaustrumu malā, augstākā virsotne - 5493 m (Ritakuvas kalns), sniega līnija 4400-5000 m vjl.
Brūksa grēda kalnu grēda Kordiljeros, Aļaskas ziemeļos, ASV (angļu val. "Brooks Range"), garums - \~1000 km, lielākais platums - 250 km, augstākā virotne - Čamberlina kalns 2749 m vjl., virsotnēs mūžīgais sniegs, \~1000 ledāju
Sānu grēda kalnu grēda Lielajā Kaukāzā, paralēli Galvenās Kaukāza grēdas centrālajai daļai, \~10-20 km uz ziemeļiem no tās, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabārijas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā, kā arī Gruzijas ziemeļu daļā, garums - \~500 km
Hanhuhijnula Kalnu grēda Mongolijas ziemeļrietumu daļā, atdala Ubsunura ezera un Hirgisnura ezera ieplakas, augstums - 2000-2500 m, denudēti metamorfie ieži, kalnu stepe
Darvazas grēda kalnu grēda Pamira ziemeļrietumu daļā, starp Obihingovu, Pjandžu un Vanču, Tadžikistānā, garums - \~200 km, augstums - līdz 6083 m, nogāzēs stepe, paegļu audzes, augstāk - alpīnās pļavas, virs 4200-4500 m - sniegs un ledāji
Lepontijas Alpi kalnu grēda Rietumalpos ("Alpi Lepontine"), uz Šveices un Itālijas robežas, garums - \~130 km, augstākā virsotne - 3384 m (Blinderhorns), mūžīgais sniegs - virs 2900 m
Rušanas grēda kalnu grēda Rietumpamirā, Tadžikistānā, garums - \~120 km, augstums - līdz 6080 m, virsotnēs - apledojums, lejdaļā - kalnu tuksnesis, subtropu stepes
Karligans Kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, Boļšaja Abakanas un Malijabakanas ūdensšķirtnē, garums - \~100 km, augstums - līdz 2860 m
Kurtušibina grūda kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijā, uz Krasnojarskas novada un Tivas Republikas robežas, garums \~200 km, augstums - līdz 2492 m (Bedeligs), grēdas vidusdaļu šķērso Abakanas-Kizilas autoceļš
Sajānu grēda kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijas Krasnojarskas novadā un Tivas Republikā, augstums — līdz 2736 m, nogāzēs līdz 1700-1800 m vjl., taiga (ciedrupriedes, lapegles, baltegles)
Jergaktargaktaiga Kalnu grēda Rietumsajānos, saskarē ar Austrumsajāniem, Krievijas Krasnojarskas novadā un Tivas Republikā, garums - >200 km, augstums - līdz 2492 m, reljefs stipri saposmots
Tangla Kalnu grēda Tibetas kalnienes centrālajā daļā ("Tanglha"), Ķīnā, garums - 700 km, augstums - līdz 6096 m, relatīvais augstums - \~1000 m, augstkalnu tuksnesis un stepes, atsevišķas kupolveida virsotnes klāj mūžīgais sniegs
Alingangri Kalnu grēda Tibetas kalnienes dienvidrietumos, Ķīnā, garums - \~600 km, sniega līnija 4500 vjl., šļūdoņi
Saurs Kalnu grēda uz dievidaustrumiem no Zaisana ezera Kazahstānā un Ķīnā, garums - 140 km, augstums - līdz 3816 m, sniga līnija - 3300 m vjl., apledojums - 16,6 kvadrātkilometri, šļūdoņi
Ladaks Kalnu grēda uz ziemeļiem no Lielajiem Himalajiem (angļu val. "Ladakh"), Indas augštecē, Ķīnā un Nepālā, garums - 600 km, vidējais augstums - 4000-5000 m, augstākā virsotne - 7728 m, atsevišķas virsotnes klāj mūžīgais sniegs un ledus
Meridas Kordiljera kalnu grēda ziemeļrietumu Andos (“Cordillera de Merida”), Venecuēlas rietumos, garums — \~400 km, augstums — līdz 5007 m (Bolivara smaile), virs 2800 m - augstkalnu stepes, virs 4600 m — mūžīgais sniegs
Prekordiljera Kalnu grēdas Andu priekškalnēs, Argentīnas ziemeļrietumos, augstums - līdz 4924 m, noapaļotas virsotnes, stāvas nogāzes, pustuksnesis
Rētijas Alpi kalnu grēdas Austrumalpos (it. "Alpi Retiche", vācu "Raetische Alpen"), starp Šplīgena un Brennera pāreju, Itālijā, Šveicē un Austrijā, garums - \~200 km, virs 2800 m - mūžīgais sniegs un šļūdoņi
karatau Kalnu grēdas un masīvi, kurus klāj stepes un pustuksnešu veģetācija
trogieleja Kalnu ieleja, ko kādreiz ir padziļinājis un iztaisnojis, piepildījis ledājs un kam parasti ir siles veida profils
Ruvenzori Kalnu masīvs Austrumāfrikā ("Ruwenzori"), uz Kongo Demokrātiskās Republikas un Ugandas robežas, augstums - līdz 5109 m, garums - 120 km, virsotnes daļā mūžīgais sniegs un ledāji
Dolomītalpi Kalnu masīvs Austrumalpos ("Alpi Dolomitiche"), Itālijas ziemeļaustrumos, garums - \~120 km, augstākā virsotne - 3342 m (Marmolada), meži līdz 2700 m vjl., augstāk - mūžīgais sniegs, šļūdoņi
Ortless Kalnu masīvs Austrumalpos, Itālijā, ziemeļos un austrumos to norobežo Adidžes, rietumos - Adas, dienvidos - Nočes upes ieleja, augstums - līdz 3899 m, virsotnēs - mūžīgais sniegs, \~60 šļūdoņu
Kančendžanga Kalnu masīvs Lielajos Himalajos (nepāliešu val. "Kānchenjunga"), uz Nepālas un Indijas robežas, 4 virsotņu augstums pārsniedz 8000 m, augstākā - 8586 m, vairāki līdz 30 km gari šļūdoņi
Birangas kalni kalnu masīvs Taimiras pussalas ziemeļos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, garums - 1100 km, platums - >200 km, lielākais augstums austrumu daļā - 1146 m vjl., apledojums - >50 kvadrātkilometru
Duklas pārkāpe kalnu pāreja Karpatu rietumos (poļu val. "Dukleiska przelecz", čehu val. "Dykelsky presmyk"), Zemajos Beskidos uz Polijas un Čehijas robežas, 502 m vjl., autoceļš savieno Krosno (Polijā) ar Prešovu (Čehijā)
vidējkalni Kalnu reljefs, kur absolūtais augstums nepārsniedz 3000 m un kam raksturīgas noapaļotas kalnu grēdu virsotnes un relatīvi lēzenas nogāzes; vidējkalnu reljefs
Naņšaņs Kalnu sistēma Centrālajā Āzijā (ķīn. val. "Qilian Shan"), starp Caidamas ieplaku un Alašaņa tuksnesi Ķīnā, garums - 800 km, platums - līdz 320 km, augstums - līdz 6346 m, vairākas paralēlas grēdas
Lielais Kaukāzs kalnu sistēma Kaukāza vidienē, tā augstākās grēdas ar virsotnēm virs 5000 m, ko klāj mūžīgais sniegs un ledāji, stiepjas no Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastes līdz Kaspijas jūras Apšeronas pussalai
Jukonas plato kalnu sistēma Kordiljeros ("Yukon Plateau"), Kanādā un ASV (Aļaskā), augstums 300-800 m ziemeļrietumos, 1200-1500 m dienvidaustrumos, atsevišķi kristālisko iežu masīvi sasniedz 2404 m
Nanšans Kalnu sistēma Ķīnas ziemeļu daļā, Kunluna ziemeļu atzara austrumu daļa, ziemeļrietumos robežojas ar Alašana tuksnesi, dienvidrietumos - ar Caidamas ieplaku, garums - \~800 km, platums - līdz 320 km, ietver vairākas grēdas, augstums - līdz 6346 m
nobrauciens Kalnu slēpošanas disciplīna - virzīšanās ar slēpēm no kalna pa speciāli ierīkotu trasi ar mērķi sasniegt maksimālu ātrumu
Hidžāza Kalnu, stepju un tuksnešu apgabals ("Hedjaz") Sauda Arābijas rietumu daļā, pie Sarkanās jūras, ap 470000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Meka
nolaidenais kalocedrs kalocedru ģints suga ("Calocedrus decurrens"), sasniedz 45 m augstumu, aug Ziemeļamerikas rietumu daļā; Kalifornijas kalocedrs
piekalpot Kalpojot sasniegt
ņaipste Kalsna un vārga sieviete
šļicka Kalsna, gara auguma sieviete
dzēdzele Kalsna, novājējusi sieviete, meitene
merdele Kalsna, novājējusi sieviete, meitene
čura Kalsna, vāja sieviete
Kalzenau Kalsnava
Kalsnava Kalsnavas ezers - atrodas Vidzemes augstienes malā, Madonas novada Kalsnavas pagastā, platība - 23,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais dziļums - 13,8 m, eitrofs, maz aizaudzis, iztek Aronas pieteka Vēžaunīca
Kalsnava Kalsnavas pagasts - pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Jaunkalsnavā, robežojas ar Bērzaunes, Mārcienas, un Ļaudonas pagastu, kā arī ar Jēkabpils un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kalzenau, krieviski - Kaļcenovskaja
koldons kalsnējs
kalksnējs Kalsnējs
stenisks Kalsnējs
ādenieks Kalsnējs cilvēks
pitka Kalsnējs cilvēks
kalksns Kalsns
kalss Kalsns
kaltnējs Kalsns
kalsens Kalsns (par cilvēku)
kalsnējs Kalsns (par cilvēku)
čaučēre kalsns cilvēks
zarnas Kalsns cilvēks
skalgans Kalsns, izdēdējis cilvēks
skangalis Kalsns, izdēdējis cilvēks
skangals Kalsns, izdēdējis cilvēks
knēdze Kalsns, izžuvis cilvēks
bleste Kalsns, novājējis dzīvnieks
leste Kalsns, novājējis dzīvnieks
skalbunte Kalsns, tievs cilvēks
izdilis Kalsns, vājš
izkaltis Kalsns, vājš
izžuvis Kalsns, vājš
liess Kalsns, vājš (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
plāns Kalsns, vājš (par cilvēku, tā ķermeņa daļām); šaurs (par lūpām)
sauss Kalsns, vājš (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām)
kacāps Kalsns, vājš zirgs
kaulaiņš Kalsns, vājš, novājējis
kalsenums Kalsnums
kalsenība Kalsnums, klienums
klienums Kalsnums, vājums
izkaltēt Kaltējot panākt, ka (piemēram, augs, koksne, koka priekšmets) kļūst ļoti sauss
Kaltiņi Kaltiņu ezers - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība - 1,5 ha
kaļķaugi Kaļķainu augsni izvēlošies augi
plienes Kaļķakmens plāksnes
Philonotis calcarea kaļķu avoksne
krāsnaita Kaļķu cepļa krāsns
krāsnaite Kaļķu cepļa krāsns
krāsnata Kaļķu cepļa krāsns
krāsnate Kaļķu cepļa krāsns
gremzde Kambijs, audu kārta, ar kuras palīdzību koks aug resnumā
Kamčatka Kamčatkas līcis - atrodas Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā, Kamčatkas pussalas austrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē - 74 km, platums - \~148 km, dziļums - līdz 2000 m
kameņu Kameņu gali - nopļautās labības apakšējie, resnākie gali
krāsnele Kamīns, krāsns priekšdaļa
kampareļļa Kamparkoka lapu un koksnes pārtvaices rezultātā iegūstams šķīdums, kas izdalās reizē ar kamparu; izgatavojams arī sintētiskā ceļā ievadot sausu hlorūdeņradi terpentineļļā
Amerikas kampešs kampešu suga ("Haematoxylon campechianum"), koks, kas aug Centrālamerikā un Dienvidamerikā, satur krāsvielu - zilo sandalu, ko izmanto ādu rūpniecībā, tekstilrūpniecībā, koksni izmanto parketam un mēbelēm
Perija salas Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumu daļa ("Parry Islands"), Karalienes Elizabetes salu dienvidu daļa, platība - \~100000 kvadrātkilometru, ietver Melvila, Batersta, Prinča Patrika, Kornvolisas, Makenzija-Kinga, Bordenas salu, arktiskais tuksnesis
iglu Kanādas eskimosu kupolveida ziemas mītne no sniega
Kana Kanas mežastepe - atrodas Vidussibīrijas dienvidu daļā, Kanas vidusteces apvidū, Krievijas Krasnojarskas novadā, tās dienvidu daļā atrodas Austrumsajānu mežainās priekškalnes, rietumos - Jeņisejas skrausts, ziemeļaustrumos tā saplūst ar Vidussibīrijas plakankalni, platība - \~500 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - 150 km, lēzeni viļņots reljefs, augstums - 300-470 m, kontinentāls, sauss klimats
Kanaviņas Kanaviņu ezers - atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, platība - 2,4 ha
Kanaviņas Kanaviņu kalns - atrodas Alūksnes augstienē, uz dienvidiem no Alūksnes ezera, Jaunalūksnes pagastā, absolūtais augstums - 214 m vjl., viena no augstākajām virsotnēm Alūksnes augstienē
kaltine Kančuka - resna ādas pātaga
pīpkanna Kanna ar snīpi
kafijkanna Kanna kafijas pasniegšanai galdā; kanna kafijas vārīšanai; kafijas kanna
kafijas kanna kanna kafijas pasniegšanai galdā; kanna kafijas vārīšanai; kafijkanna
tējkanna Kanna tējas vārīšanai, tējas uzlējuma gatavošanai; arī kanna tējas pasniegšanai galdā
iekšzemes kāpas kāpas, kas veidojas smilšainās teritorijās (ārpus tuksnešiem un jūru, upju vai ezeru piekrastēm) – sandru rajonos, subarktikā vai upju ielejās
pirātisms Kaperēšana: kaperiem izsniegtas patents deva tiesības aplaupīt ienaidnieka valsts kuģus
akciju sabiedrības pamatkapitāls kapitāls, kas nepieciešams akciju sabiedrības darbības uzsākšanai un tās statūtos noteikto mērķu sasniegšanai
nokaplēt Kaplējot apstrādāt (augsni) un pabeigt kaplēt (piemēram, kādu platību)
izkaplēt Kaplējot iznīcināt (parasti nezāles), kaplējot izretināt (kultūraugus); kaplējot atbrīvot no nezālēm, apraust ar augsni (kultūraugus)
apkaplēt Kaplējot uzirdināt (augsni ap ko, kam apkārt)
uzkaplēt Kaplējot uzirdināt (augsni, zemes platību)
izkaplēt Kaplējot uzirdināt un atbrīvot no nezālēm (augsni)
slidkāpnes Kāpnes ar īpaši piestiprinātu gludu plāksni, kas paredzēta lejupslīdei (piemēram, ūdenī)
plikstiņš Kāpostu (krustziežu) dzimtas ģints ("Capsella"), viengadīgs parazītisks lakstaugs ar zarainu stumbru, vienkāršām plūksnainām lapām, sīkiem, baltiem ziediem un trijstūrainu augli
rutks Kāpostu (krustziežu) dzimtas pērkoņu ģints suga ("Raphanus sativus"), viengadīgs vai divgadīgs augs ar (parasti) plūksnaini šķeltām lapām, baltiem, iesārtiem vai violetiem ziediem, apaļām, ovālām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm
kālis Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" varietāte ("Brassica napus var. rapifera"), uzturā lietojams divgadīgs dārzenis ar dzeltenu, paresninātu sakni
rācenis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapifera"), divgadīgs kultūraugs, kam raksturīga paresnināta sakne ar dzeltenu vai violetu mizu, baltu vai dzeltenu mīkstumu
kolrābis Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. gongyloides"), salcietīgs divgadīgs dārzenis ar kālim līdzīgu gludu, zaļu, aplapotu virszemes kacena paresninājumu - stublāju, ko lieto pārtikā un lopbarībā
kokēdis Kāpurs, kas grauž koksni
breitvimpelis Kara flotes karogs ar garu asti, kuras galā ir trīsstūrveida izgriezums; to paceļ uz karakuģiem, kurus komandē atbilstošas pakāpes virsnieki
aviobruņas Kara gaisakuģa apkalpes un gaisakuģa ierīču un mezglu aizsardzība pret bojājumiem no ieroču iedarbības (piem., vairāku slāņu metāla un kompozītu loksnes)
mēle Kara gūsteknis, kas var sniegt militāru informāciju
kaperēšana Kara laikā uz jūras veiktas vardarbības veids - pretinieka tirdzniecības kuģu un tādu neitrālu valstu kuģu, kas pārvadā karamateriālus, sagrābšana; šīs operācijas veica privātie kuģi ar valdības izsniegtu patentu (1856. g. Parīzes starptautiskā deklarācija kaperēšanu aizliedza)
iekarāties Karājoties iesniegties
koferdams Karakuģiem - ūdensnecaurlaidīgs nodalījums gar bortiem kuģa papildu aizsardzībai pret lādiņu triecieniem
flagkuģis Karakuģis, uz kura atrodas kuģu vienības komandējošais virsnieks (parasti admirāļa pakāpē) un uz kura pacelts viņa karogs
Galanthus reginaeolgae karalienes Olgas sniegpulkstenīte
korehidors karaļa ierēdnis feodālajā Spānijā (13. gs. - 1835. g.) un tās kolonijās; pilsētās un provincēs tam bija administratora un tiesneša funkcijas
prevo Karaļa ierēdnis Francijā 11.-18. gs., kurš savā administratīvajā un tiesas apgabalā līdz 15. gs. bija apveltīts ar tiesas, fiskālo un militāro varu, bet no 15. gs. pildīja tikai tiesneša funkcijas
grāfs Karaļa ierēdnis, tiesnesis (agrā feodālisma laikā Rietumeiropā), neliela teritoriāla apgabala (grāfistes) valdnieks
Taimiras līcis Karas jūras līcis tās austrumu daļā, Taimiras pussalas ziemeļu piekrastē, iesniedzas sauszemē \~40 km, platums — \~80 km, līča dienvidaustrumos — Taimiras grīvlīcis; gada lielāko daļu klāts ar ledu
karē Karaspēka kaujas ierinda (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimtam) viena vai vairāku taisnstūru (kvadrātu) veidā
komandants Karaspēka priekšnieks (cietoksnī, nocietinātā rajonā)
garnizons Karaspēks un militārās iestādes, kas pastāvīgi vai uz laiku ir novietotas pilsētā, apdzīvotā vietā, cietoksnī, nocietinātā rajonā vai atsevišķā aizstāvēšanās celtnē
akselbantes Karavīriem (gk. virsniekiem) pie pleca piestiprināti auklu vijumi ar metāla uzgaļiem
vecākais komandējošais sastāvs karavīru kategorija, kurā ietilpst, parasti vecākie, virsnieki
bracāt Kāri, aizgūtnēm ēst, radot paklusu, padobju troksni
hikorija Kārija - Ziemeļamerikā izplatīta koku ģints ("Carya"), kas pieder pie riekstkoku dzimtas; hikoriju rieksti ir ēdami; dažām šā koka sugām ir vērtīga koksne; audzē arī kā krāšņumaugu parkos
dakstiņi Kārniņi - māla vai cementa nelielas plakanas vai izliektas plāksnes (jumta segumam)
kara operācijas karojošās puses vai pušu militāras darbības kara mērķu sasniegšanai
piekarot Karot, karojot sasniegt
izkārpīt Kārpot (piemēram, zemi, sniegu), izdabūt (no tā ko)
elektrozutis Karpveidīgo kārtas suga, ķermenis patievs, garš (1-1,5 m, masa - līdz 40 kg), gar sāniem elektriskie orgāni, kuru izlādes spriegums sasniedz 650 V, izplatīts Dienvidamerikas ZA daļā
sausnieki Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Sausnieki" iedzīvotāji
ceri Karsējamie akmeņi uz rijas vai pirts krāsns spriešļiem, kur lej ūdeni ("met garu"), lai rastos karsta suta
nokarsēt Karsējot panākt, ka (priekšmets, viela) sasniedz augstu temperatūru
aizsargatmosfēra Karsēšanas vide, kas nepieļauj metāla virsmas koroziju; to veido no gāzu maisījuma krāsnī vai atsevišķā ģeneratorā; izmanto arī cēlgāzes un vakuumu
pasterizēt Karsēt (ko) temperatūrā, kas nesasniedz 100 Celsija grādus, lai iznīcinātu (tajā), piemēram, daļu mikroorganismu
vērsma Karsta gaisa plūsma no karstas krāsns
vērpsne Karsta gaisa plūsma no krāsns
uzkarst Karstot sasniegt vēlamo temperatūru (par vielu, priekšmetu)
lainis Karstuma akumulācijas akmens rijas krāsnī
plakēt Karstvelmēšanas procesā pārklāt metāla sloksnes ar plānu kāda cita metāla kārtu, kas ir izturīgāka pret koroziju
uzplūksnot Kāršot, kasot u. tml. izveidot plūksnainu (piemēram, audumu)
horizonts Kārta, slānis augsnē
lignofols Kārtains koksnes materiāls - ar karsto presēšanu izgatavots no bērza finierskaidas, kas piesātināta ar fenolformaldehīdsveķu šķīdumu; reizēm to sauc par delta koksni; lieto kā konstrukcijas materiālu dažādās mašīnbūves nozarēs un it īpaši krāsaino metālu aizstāšanai
triplekss Kārtains stikls, kas sastāv no divām stikla plāksnēm un polimērplēves starpslāņa; plīstot nerada asas šķembas
izkārtāt Kārtāt un pabeigt kārtāt (augsni ar spīļarklu)
agroķīmiskā karte karte, kurā atzīmētas augsnes ķīmiskas īpašības - augiem izmantojamā fosfora, kālija (retāk magnija, slāpekļa un mikroelementu) daudzums un augsnes reakcija; sastāda saimniecībām, lai noskaidrotu mēslojuma un kaļķošanas vajadzību
tālsatiksmes vilciens kārtējais pasažieru vilciens, kura braukšanas maršruts pārsniedz 700 km
grāmatas pasīte Kartīte bibliotēkas grāmatā (ar ziņām par grāmatas izsniegšanu lasītājiem)
kārtauksle Kārtoksnis
kārtaukslis Kārtoksnis
reiterkarte Kartotēkām paredzēts informācijas nesējs, kurā daļa ziņu par objektu dotas arī ar kartītes augšmalā piestiprinātām plāksnītēm
maigsts Kārts, maigsne
oksts Kartupeļa ieapaļais, resnais gals
jaunie kartupeļi kartupeļi, kuri tikko sasnieguši tādu stadiju, ka tos var izmantot pārtikā
sviedējrata kartupeļu racējs kartupeļu racējs, kura lemesis paceļ vagas augsni ar bumbuļiem, pēc tam to sviedējrats aizsviež sānis, izkaisot līdz 3 m platā joslā; izmanto stipri nezālainos, mitros laukos
elevatora kartupeļu racējs kartupeļu racējs, kura lemeši nogriež divas blakusvagas un novada to masu uz elevatoriem, kur notiek atsijāšana; bumbuļi tiek nobērti 1–1,2 m platā joslā; izmanto vieglās un smilšainās augsnēs
dzelkņgalvjtārpi Kāšgalvtārpi - bezmugurkaulnieku tips, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, parazitē mugurkaulnieku zarnās, ar snuķi piesūcoties pie to sienām
dzelkņgalvtārpi Kāšgalvtārpi - bezmugurkaulnieku tips, \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, parazitē mugurkaulnieku zarnās, ar snuķi piesūcoties pie to sienām
piekašņāt Kašņājot (piemēram, zemi, augsni), pielīdzināt (to)
rakņāt Kašņāt, kārpīt (ko) - par dzīvniekiem; veidot augsnē rakumus (piemēram, par kurmi)
auss Kāta ielikšanas vieta dakšām, krāsns kruķim u. tml.
sistemātiskais katalogs katalogs, kurā informācija ir sniegta pēc noteiktiem tematiem
Katāra Katāras ieplaka - beznoteces ieplaka Ziemeļāfrikā, Lībijas tuksnesī, Ēģiptē, platība - 20000 kvadrātkilometru, ziemeļos un rietumos to norobežo līdz 100 m augstas, stāvas kaļķakmens kraujas, kuru piekājē ir padziļnājumi (līdz 134 m zjl.) un solončaki, dienvidu un austrumu daļā mālaini līdzenumi un grēdoti smiltāji, ceturtā zemākā sauszemes ieplaka pasaulē
vecumklase Kategorija audžu sadalīšanai pēc vecuma; skujkokiem tā aptver 20 g., mīkstajiem lapkokiem - 10 g., baltalksnim - 5 g.
Pecera katetrs katetrs ar paresninājumu galā, lai tas noturētos dobumā
kardināls katoļu baznīcā - augstākais garīdznieks pēc Romas pāvesta, līdz 1958. g. to skaits nepārsniedza 70, 1983. g. bija 138, bet 21. gs. sākumā palielināts līdz 184; pirmais kardināls Latvijā bija J. Vaivods (iecelts 1983. g.), 1998. g. iecelts J. Pujats
misāle Katoļu dievkalpojumu grāmata, kurā sakopotas mises lūgsnas, dziesmas un sprediķi līdz ar priekšrakstiem par liturģiskās darbības gaitu
korsvārki Katoļu garīdzniekiem no linu vai kokvilnas drānas darināts liturģisks tērps, kas sniedzas līdz ceļiem; lietoja arī kora dievkalpojumos
miserere Katoļu lūgsnas sākuma vārdi (latīņu "apžēlojies")
svētais Katoļu un pareizticīgo baznīcā persona, kuru baznīca pasludinājusi par svētu tās taisnīgā un dievbijīgā dzīves veida dēļ; arī budistiem, hinduistiem un musulmaņiem
katete katra no taisnleņķa trijstūra malām, kas veido taisnu leņķi
per diem katrai dienai; arī dienasnauda
rekristalizācijas temparatūra katram metālam vai sakausējumam raksturīga (no kušanas temperatūras atkarīga) temperatūra, ko pārsniedzot, notiek deformēta metāla rekristalizācija
pirmais Ņūtona likums katrs ķermenis paliek mierā vai turpina savu vienmmērīgu taisnlīnijas kustību tikmēr, kamēr tam pieliktie spēki to neizmaina
svarīgs iemesls katrs tāds apstāklis, kas, pamatojoties uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, darbiniekam neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības un ir pamats darbinieka tiesībai rakstveidā uzteikt darba līgumu, neievērojot noteikto uzteikuma termiņu
Katuņa Katuņas grēda - kalnu masīvs Centrālajā Altajā, Krievijā, Altaja Republikā, garums - \~150 km, augstums - līdz 4506 m, Katuņas un Argutas ūdensšķirtne, virs 2700 m - mūžīgais sniegs un šļūdoņi
aitiņas Kaudze no 2-3 taisni saliktiem un augšpusē sastiprinātiem auzu kūlīšiem
Vecpiebalgas kauja kauja 1905. gada revolūcijas laikā, kad krievu karaspēka vienība 228 karavīru sastāvā devās uz Cēsīm, bet milicijas vienības nolēma tās aizkavēt un atbruņot, divās kaujās 3./16. decembrī un 5./18. decembrī bija daudzi kritušie un ievainotie, rezultātā Cēsis sasniedza tikai 150 karavīri, savukārt miliču pusē bija 16 kritušie
Kerogli Kaukāza tautu mitoloģijā - episkais varonis, bezbailīgs karotājs, dziesminieks, dzejnieks un muzikants, kas cīnījās pret apspiedējiem un netaisnību
entostoze Kaula audzējs, kas iziet no endosta un sniedzas kaula smadzeņu dobumā
enostoze Kaula audzējs, kas iziet no endosta un sniedzas kaula smadzeņu dobumā; entostoze
osteofibroze Kaula fibroze; kaula smadzenes aizstāj fibrozi audi, un sūkļvielā rodas lielas poras, bet blīvā viela kļūst plānāka; slimajā vietā kauli kļūst resnāki un deformējas
časals kaula īlens, ko izmantoja lūksnes apavu izgatavošanai
stils kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm, ar kura neaso galu varēja izlīdzināt kļūdas (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā); rakstāmais stils
zvīņas Kaula vai ragvielas plāksnītes, kas klāj ķermeni, tā daļu (parasti zivīm, rāpuļiem)
ģelzis Kaulainis, kalsnis
ģilis Kaulainis, kalsnis
skalkoks Kaulainis, kalsnis
kaulmilti Kaulu milti - lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai
osteoskleroze Kaulu sacietēšana pārmērīgas kaulaudu veidošanās vai pārmērīgas kalcija sāļu izgulsnēšanās dēļ
ēst Kausēt (sniegu, ledu) - par sauli, retāk ūdeni
drunči Kausētu tauku pārpalikumi (nogulsnes)
drunčiņi Kausētu tauku pārpalikumi (nogulsnes)
klangas kaut kā (piemēram, aizcirstu durvju) radīts spēcīgs troksnis; troksnis vispār
pirkšana kaut kā panākšana, kāda rezultāta sasniegšana, upurējot kaut ko vērtīgu
dzīšana kaut kā veidošana garā, taisnā līnijā
ķoķis kaut kas apaļš, resns
pampulis kaut kas biezs, uzpampis; resna persona
ruņķis kaut kas īss un resns
pampāns kaut kas liels, resns
pumpulis kaut kas resns
strunkulis kaut kas resns un īss
topums kaut kas resns un neveikls, kas tup un sēž
sīkšņa kaut kas sīksts; sīksnis
strupuks kaut kas strups - īss un resns, apaļš
strumpa kaut kas strups, resns, satīstīts
tuņķans kaut kas šķipsnās savēlies
šmetekls kaut kas trekns (par gaļu, par augsni)
paroce kaut kas viegli, labi sasniedzams, dabūjams; parocīgs
parocenis kaut kas viegli, labi sasniedzams, dabūjams; parocīgs
kacerēties kaut ko grābt, kampt, kaut ko sasniegt, sameklēt
švaukstināt kaut ko kustinot, šūpojot, radīt paklusu, svelpjošu troksni
šverte Kauta lopa ceturksnis
svērte kauta lopa ceturksnis; šverte
saukele Kazahu līgavas galvassega, kas sasniedz 70 cm augstumu, ir rotāta ar pērlēm, koraļļiem, sudraba monētām, kažokādām, kā arī katrā pusē pievienotiem gariem piekariņiem, kas aptver seju un sniedzas līdz jostai
vakarbrālis Kāzās vedējtēvs, kā arī panāksnieku puses svāts, kāds no godājamākajiem un redzamākajiem abu pušu pārstāvjiem
kazeācija Kazeīna nogulsnēšanās
koslapu kazuarīns kazuarīnu suga ("Casuarina equisetifolia"), ko Austrālijā audzē smiltāju nostiprināšanai, pieticīgs augs, kas ātri aug un sasniedz 20 m garumu un līdz 70 cm resnumu; Austrālijas dzelzskoks
lustrēšana Kažokādas apmatojuma iztaisnošana termomehāniskā apstrādē, apmatojumu atkārtoti mitrinot ar etilspirta un etiķskābes vai skudrskābes maisījumu un gludinot
kebračo Kebračo koks - vairākas Dienvidamerikas koku sugas anakardiāceju dzimtā ar ļoti cietu, sarkanbrūnu koksni, miza satur vairākus alkaloīdus un miecvielas, lieto medicīnā un miecvielu ražošanā; kvebraho
Kenija Kenijas kalns - vulkānisks masīvs Austrumāfrikas plakankalnē (angļu val. "Mount Kenya"), Kenijas vidienē, otrā augstākā virsotne Āfrikā - 5199 m vjl., virs 4800 m mūžīgais sniegs un ledāji (10 šļūdoņu, platība - 0,7 kvadrātkilometri)
podiņš Keramikas izstrādājums (parasti krāsns, plīts, kamīna) ārējās sienas veidošanai
iekšsienu glazētās keramikas plāksnītes keramikas plāksnītes ar atšķirīgu formu un izmēriem, tās var būt gludas vai reljefas vienkrāsainas vai daudzkrāsainas, glazūra var būt caurspīdīga vai necaurspīdīga
nitrātu kinofilma kinofilma ar celulozes nitrāta pamatni; ugunsnedroša
Kirgīzu Kirgīzu Alatau - kalnu grēda Ziemeļtjanšanā, Kirgizstānā un daļēji Kazahstānā, garums - 375 km, augstums - līdz 4855 m, virs 3700 m sniegāji, ledāji
Klabatu Klabatu grāvis - Jērupītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
izklabināt Klabot (ar troksni) izbraukt ārā
sablanstīt Klaiņojot atrast vai sasniegt
svērt tabaku klanīt galvu, mācoties virsu miegam; snaust
mēslot Klāt, liet, kaisīt (augsni, platību) ar mēslojumu
uzmēslot Klāt, liet, kaisīt (augsni, platību) ar mēslojumu
kalt Klāt, parasti ar akmens plāksnēm
sēsties Klāties (kur, uz kā u. tml.), veidojot kārtu, (piemēram, par sniegu, putekļiem)
klape Klaudzošs troksnis
taustiņš klaviatūras, tastatūras elements - neliela, ar pirkstu nospiežama plāksne, kuru nospiežot tiek ģenerēts atbilstošās rakstzīmes kods vai iniciēta attiecīgās datora ierīces darbība
tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments, kam ir taisnstūrveida korpuss, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un kam raksturīgs dinamiski un tembrāli vienveidīgs, džinkstošs skanējums
gurte Kleitas josta; siksna
nivālais klimats klimatiskie apstākļi, kad sniegs uzsnieg vairāk, nekā tas spēj izkust un iztvaikot: izveidojas mūžīgais sniegs, no kura rodas firna lauki un ledāji
humīds klimats klimats, kurā nokrišņu daudzums pārsniedz iztvaikošanu un mitruma iesūkšanos augsnē
hamāda Klinšains tuksnesis Ziemeļāfrikā; tuksnesis uz vāji sadēdējušiem klinšainiem iežiem, kas vietām klāti ar šķembām vai oļiem, zemkalnu plato un pacēlumos
Klinšu Klinšu grēda - Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzes priekšējā kuestu grēdas rietumu un centrālā daļa, Krievijā, Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā un Ingušijas Republikā, garums - 375 km, augstums 1200-1700 m rietumos, līdz 3000 m austrumos
Klinšu Klinšu kalni - kalnu sistēma Kordiljeru austrumos, ASV un Kanādā, garums - \~3200 km, platums - līdz 700 km, augstākā virsotne - 4399 m, virsotnēs mūžīgie sniegi un šļūdoņi
rīgels klintsslieksnis
aizdedzes apsteidzes leņķis kloķvārpstas pagrieziena leņķis no dzirksteles pārlēkšanas momenta starp aizdedzes sveces elektrodiem līdz brīdim, kad virzulis sasniedz augšējo maiņas punktu
konventa ēka klostera dzīvojamā ēka; viduslaiku pils tips – četri pils korpusi ar torņiem aptver taisnstūrveida pagalmu
hospice klostera viesnīca; lēta viesnīca, ko uztur kāda labdarības organizācija
Klotiņu Klotiņu ezers - atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 8 ha; Klotiņa ezers
kūlis Klucis ragavās, uz kā tiek balstīts baļķa resnākais gals
kastīšslēdzene Klucīšslēdzene - no koka gatavota durvju aiztaisāmā bulta ar taisnstūrveida robiem vienā malā un slēdzene ar atbilstošiem pretrobiem
Klusais Klusais ezers - atrodas Līksnas pagastā, platība - 5,9 ha; Dziļais ezers; Klusais I ezers; Lielais Dziļais ezers
Lielais Dziļais ezers Klusais ezers Līksnas pagastā
lēna cūka dziļu sakni rok kluss, pacietīgs cilvēks var vairāk sasniegt
švīga Kluss, parasti šalcošs, troksnis
rupja mērīšanas kļūda kļūda, kas ievērojami pārsniedz attiecīgos apstākļos paredzamo kļūdu
izalabāties kļūt auglīgam (par augsni)
atēsties kļūt brangam, spēcīgam (ja iepriekš bijis vājš, kalsns); uzbaroties
izžūt kļūt kalsnam un novecojušam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām)
sausēt kļūt kalsnam, vājam vai kalsnākam, vājākam (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām)
atsilt kļūt laipnākam, sirsnīgākam, atsaucīgākam
iesaaudzēties kļūt lielākam, apaļākam (par grūsna dzīvnieka tesmeni)
kust kļūt ļoti maigam, sirsnīgam; kļūt ļoti laipnam
pārslapt kļūt ļoti slapjam, arī ļoti samirkt (parasti no lietus, sniega)
izkārnēties kļūt ļoti vājam, kalsnam
izkārnēt kļūt ļoti vājam, kalsnam; izdilt, noliesēt
izkust kļūt maigam, sirsnīgam; kļūt ļoti laipnam
pasaaudzēties kļūt mazliet apaļākam (par grūsna dzīvnieka tesmeni)
miegot kļūt miegainam, snauduļot
izžļakstēt kļūt mīkstam (par sniegu)
pārdzeltēt kļūt pārāk dzeltenam, pārsniedzot vēlamo brieduma, gatavības pakāpi
izpluznāties kļūt plūksnainam
noplaukāt kļūt plūksnainam
noplaukāties kļūt plūksnainam
nosapakalāties kļūt plūksnainam, pakulainam (parasti par rupju linu vai pakulu audumu)
paresnināties kļūt resnākam (parasti par organisma daļām, priekšmetiem)
izplūst kļūt resnākam, aptaukoties (par cilvēku, viņa ķermeņa daļām)
paplūst kļūt resnākam, mazliet aptaukoties (par cilvēku, tā ķermeņa daļām)
tūkt kļūt resnam (aptaukojoties)
izbliezties kļūt resnam, uzpampt
aptūkt kļūt resnam; aptaukoties
taucēties kļūt resnam; uzkrāties taukiem (kādā ķermeņa daļā)
pažūt kļūt samērā, arī mazliet kalsnam un novecojušam (par cilvēku)
sasiksnēt kļūt sīkstam (kā ādas siksna)
atlaisties kļūt siltākam, iestājoties atkusnim (par laiku)
atsalaisties kļūt siltākam, iestājoties atkusnim (par laiku)
mirkt kļūt slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēku)
sašņorkt kļūt slimam ar iesnām
pārputekļoties kļūt tādam, kam ir putekļu veids, struktūra (parasti par augsni, kūdru)
tuvoties kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu mūža posmu, arī kādu laikposmu)
tuvoties kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu stāvokli), kam ir gandrīz radies (kas, piemēram, īpašība, skaitliskā vērtība)
sērsnot kļūt tādam, kur veidojas sērsna
izgarināties kļūt tādam, kurā ir izkvēlojušas ogles, nav tvana (par krāsni, arī pirti)
sprāgt kļūt tādam, kurā noris strauja enerģijas maiņa, kas saistīta ar tilpuma maiņu un var izraisīt plīšanu, šķelšanos gabalos, radīt uzliesmojumu, troksni, triecienvilni u. tml.
podzolēties kļūt tādam, kurā sairst un izskalojas minerāli (par augsni)
sprēgāt kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); strauji izdalīties (no kā, parasti degoša)
sprikstēt kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass, pakluss troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); arī sprēgāt (2)
pārkaļķoties kļūt tādam, kurš satur, kurā nogulsnējas daudz kalcija savienojumu (par organisma daļām)
pārkaļķoties kļūt tādam, kurš satur, kurā nogulsnējas kalcija savienojumi (piemēram, par iežiem)
slieties kļūt taisnākam, staltākam (parasti par augumu)
sablinst kļūt taukam, resnam
tuklot kļūt tuklākam, resnākam
liesāt kļūt vājākam, kalsnākam
satievēt kļūt vājākam, kalsnākam
aizvājēt kļūt vājam, kalsnam
izvājēties kļūt vājam, kalsnam
izpekstēt kļūt vājam, kalsnam, vārgam un miegainam
izmirkt kļūt viscaur slapjam (parasti no lietus, sniega) - par cilvēku
uzzaļēt kļūt zaļam, pārklāties ar zaļu plēksni
samirkt kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām)
saplūksnoties kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnoi (1)
saplūksnāties kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnot (1)
saplūksnāt kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnoties
saplūksnot kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnoties
knābis knābītis - izaugums pie auga, visbiežāk kā drīksnas palieka
apaļknaibles Knaibles ar koniskiem galiem stiepļu, plāksnīšu u. c. priekšmetu liekšanai
lūkša Kniebles ogļu izņemšanai no krāsns
ļega Kņada, troksnis
trīmiņš Kņada, troksnis
tumults Kņada, troksnis, dumpis
Kurunčana Kočečuma, upe Krievijas Krasnojarskas novadā
kaļi Kodes; kožu oliņas miltos vai drēbēs; koksnes tārpi
skalkogrāfija Kodināts asējums izcilspiedumam: cinka plāksni pārvelk ar ūdenī šķīstošu pamatni, zīmēšanai laukumu noklāj ar pretskābju krāsu, žāvē, pēc tam ūdenī atdala pamatni ar visu kārtu un zīmējumu kodina
kodola trupe kodolkoksnē ierobežota trupe, kas attīstās augošiem kokiem inficējoties caur saknēm, nolūzušiem zariem un stumbra bojājumiem (t. s. meža trupe), beigu stadijā koksne sairst, veidojot dobumu
mitruma ielāsme kodolkoksnes iekrāsojuma iecirkņi, kas rodas augošā kokā, ja krasi palielinās mitrums; redzama svaigi cirstas koksnes galos tumšu (ziemā - sasalušu) stiklveida dažādas formas un lieluma plankumu veidā, garengriezumos - joslu veidā
virziena koeficients, slīpums koeficients k=tg a taisnes vienādojumā y=kx+b (a – taisnes leņķis ar x ass pozitīvo virzienu)
skaitāmais koks koka gabals, plāksnīte kādu lielumu apzīmējumu iegriešanai
klabatas Koka ierīce (parasti divas koka plāksnes), ko izmanto, piemēram, trokšņa radīšanai, signalizācijai
snieggāze koka izgāšana ar saknēm sniega masas ietekmē
būksne Koka kāja, būksnis 2
zarakanna Koka kanna ar snīpi, kas pagatavots no izdobta zara; zara kanna
zarukanna Koka kanna ar snīpi, kas pagatavots no izdobta zara; zara kanna
stodere koka kārts ar salmu saišķi augšgalā, ko novieto lauka pretējā malā, lai arot varētu taisni veidot vagu
zara kanna koka kauss ar zarveida snīpi
klapētavas Koka klaudzināmā ierīce (parasti divas koka plāksnes), ko izmantoja signalizācijai zvana vietā
kūliens Koka klucis (ar padziļinājumu virsmā), kuru šķērsām uzliek uz ragavām un uz kura novieto baļķa resnāko galu
klūdzenis Koka klucis uz ragavām, uz kā, baļķus vedot, liek baļķa resno galu
balsts Koka klucītis, kas piestiprināts zem spīļarkla lemesnīcas
pildiņš Koka konstrukcijas elements - dēļu, finiera plāksne, ko iemontē konstrukcijas rāmī
drīksna Koka mizas sloksne
skruķis Koka rīks ar metāla uzgali (ogļu maisīšanai krāsnī); rīks (kā bīdīšanai)
terkšķele Koka rotaļlieta, kas rada troksni
teršķele Koka rotaļlieta, kas rada troksni
saliktas sijas koka sijas, ko veido, sanaglojot dēļus dubultā T veidā, kastveidā vai citā kombinācijā (tādējādi vienmērīgāk noslogo koksni un ietaupa kokmateriālus)
staubenis Koka sprunguls ar paresninājumu vienā galā
mērkoks Koka stienis, arī plāksne, parasti ar garuma mērvienību iedaļām, (kā) mērīšanai
redeļkoks Koka stienis, plāksne, ko izmanto redeļu gatavošanai
atstope Koka vai dzelzs plāksne, kas savieno ragavu mietņu (slieču) galus ar uzkalām, lai tie neatstieptos taisni
marzāns koka vai plastmasas, taisnstūrveida vai apaļots stienītis, ko izmanto griežamajās mašīnās kā naža asmens atbalstu griešanas laikā
koksnes vēzis koka virsmas brūce ar pakāpienveidīgi paplašinātu sānu virsmu un grubuļainiem koksnes saaugumiem gar brūces malām vai sveķu izplūdumiem
vairogs Koka, metāla u. tml. plāksne (dažādās konstrukcijās, celtnēs u. tml.)
zāģēšanas mašīna kokapstrādes darbmašīna dažādu koksnes materiālu sadalīšanai ar zāģēšanu; tas var būt gateris, lentzāģmašīna vai ripzāģmašīna; specifisku darbu veikšanai izmanto arī mašinas, kas izveidotas ķēdes zāģu bāzes
šķeldošanas mašīna kokapstrādes darbmašīna masīvās koksnes, cirsmu vai kokzāģēšanas gabalatlieku sasmalcināšanai šķeldās; šķeldotājs
skaidošanas mašīna kokapstrādes darbmašīna speciālu skaidu iegūšanai no koksnes
ķēždobšanas mašīna kokapstrādes darbmašīna taisnstūrveida dobumu iestrādei
pāraudze Kokaudze, kas pārsniegusi ciršanas vecumu
meža atjaunošana kokaudzes atjaunošana, lai nodrošinātu tautsaimniecībai nepieciešamās koksnes ražošanu un vides aizsardzību
produktivitāte kokaudzes augšanas laikā visos koku ciršanas veidos (cirtēs) iegūtais likvīdās koksnes daudzums (sortimenti, produkcija)
plusaudze kokaudzes populācija, kam attiecīgajā izcelsmes reģionā ir labākie augšanas rādītāji; šiem kokiem ir izcili taksācijas rādītāji (koksnes krāja, pieaugums, vidējais augstums un caurmērs), tie ir slaidi, labi atzarojušies, ar tieviem zariem un šauru vainagu
agroķīmiskā kartogramma kokaudzētavas plāns, kurā atzīmētas atšķirīga mehāniskā sastāva un mitruma režīma augšņu viena vai vairākas ķīmiskās īpašības; šādu plānu izmanto mērķtiecīgai un ekonomiski pamatotai augsnes auglības regulēšanai, nosakot mēslošanas līdzekļu devas atbilstoši augu bioloģiskajām prasībām
pamežs Kokaugu kopums, kas veido meža apakšējo stāvu un attiecīgajos augšanas apstākļos nekad nesasniedz augšējā stāva koku garumu un nevar tos aizstāt ne bioloģiski, ne saimnieciski
vējlauzējjosla kokaugu stādījumu josla lauksaimniecībā izmantojamā zemē, ko veido vides aizsardzībai pret vēja kaitīgo iedarbību — ierobežojot augsnes virskārtas izžūšanu, kā arī aizkavē vai samazina augsnes eroziju
aplieva Kokaugu stumbra koksnes dzīvā ārējā daļa
ķirmelis Kokgrauzēja kāpura ejas sagrauztā kokā; sagrauztā koksnes smelte
bīstamie koki koki, kas vēja, grūdiena vai paši sava svara ietekmē var patvaļīgi nogāzties, tie ir satrupējušie, nokaltušie, salūzušie, vēja vai sniega ielauztie un iekārušies koki; lai novērstu nelaimes gadījumus, saskaņā ar darba drošības noteikumiem tie jāaizvāc, pirms mežaudzē uzsāk darbus
mīkstie lapu koki koki, kuru koksnes cietība ir <40 megapaskāliem (MPa); Latvijā tie ir liepa, apse, alksnis; termins gk. tiek lietots mežsaimniecības praksē
cietie lapu koki koki, kuru koksnes cietība ir >40 megapaskāli, tie ir goba, ozols, osis
papīrmalka kokmateriāli (gk. tievkoksne), ko izmanto papīra ražošanai
finieris kokmateriāls - plāna, līdz 8 mm bieza koksnes loksne, kas var būt drāzta, lobīta, plēsta vai zāģēta
saplāksnis Kokmateriāls, kas sastāv no savstarpēji salīmētām trim vai vairākām lobītā finiera kārtām; šāda kokmateriāla plāksne, gabals
koksnes aizsardzība kokmateriālu apstrādes paņēmienu kopums koksnes un tās izstrādājumu izturības palielināšanai
darvas ceplis kokogļu dedzināšanas krāsns - aparāts, kurā veic stipri sasveķotas priežu koksnes sauso pārtvaici, iegūstot priežu darvu, terpentīnu un kokogles
kokogļu dedzināšana kokogļu ražošana, koksni termiski sadalot bezskābekļa vidē, kurā koksnes termolīzes gaistošos produktus sadedzina termolīzes procesam nepieciešamās siltumenerģijas iegūšanai vai izlaiž apkārtējā vidē bez izmantošanas
mērķkoks koks ar resnu stumbra lejasdaļu un kvalitatīvu, bezzarainu koksni; koka pieaugumu gk. nosaka tā zaļais vainags, kas nodrošina organisko vielu sintēzi un koksnes veidošanos, garš un plats vainags veicina lielāku koksnes pieaugumu
ķeijzars Koks nūjas resnumā ar zaru, aiz kura labības un siena vezumiem aizmet sienamās virves
čukurs Koks, ar ko sabiksta ogles krāsnī
venge Koks, kas aug Ekvatoriālajā Āfrikā (Zairā, Kamerūnā, Kongo, Gabonā); tam ir ļoti cieta, grūti apstrādājama koksne (tumši brūna ar vēl tumšākiem un gaišiem lāsojumiem) un interesants raksts; moderns apdares materiāls
pluskoks Koks, kas pārspēj pārējos audzes kokus ar kādu cilvēkam vajadzīgu īpašība (stumbra taisnumu, mazzarainumu, ātraudzību, sveķainumu, izturību pret kaitēkļiem un slimībām)
krāskurs Koks, kas vairākas dienas pirms kurināšanas ievietots krāsnī žāvēšanai
vienmalis Koks, kas visā garumā ir vienāda resnuma
puslietkoks Koks, kura lietkoksnes daļas garums ir mazāks par lietkokiem noteikto garumu, bet lielāks par 2,0 m; stumbra apakšējā trešdaļa pēc līkumainības un trupes izplatības atbilst papīrmalkas sagatavošanas prasībām
lietkoks koks, kura lietkoksnes daļas garums ir vismaz 1/3 no stumbra garuma (līdz 20 m gariem kokiem) vai 6,5 m un vairāk (20,5 m un garākiem kokiem)
čučkoks Koks, miets (ogļu maisīšanai krāsnī)
dalbis koks, miets (parasti ogļu maisīšanai krāsnī)
čučukoks Koks, miets (parasti ogļu maisīšanai krāsnī); dalbis
bodziņa Koks, miets ar paresninājumu abos galos, uz kura uztin no ūdens izvilkta tīkla virvi
vīnakoks Koksnaina liāna, parasti, ar starainām lapām un sulīgām ogām saliktos ķekaros
kokains Koksnains
kokainums Koksnainums
koks Koksne
apserde Koksne ap koka serdi
reaktīvā koksne koksne ar atšķirīgām anatomiskajām īpašībām, kas izveidojušās stumbra un zara līkajās un slīpajās daļās, kokam cenšoties atgūt sākuma stāvokli
sasveķota koksne koksne ar paaugstinātu dabisko sveķu daudzumu
dekoratīvā koksne koksne ar skaistu krāsu, spīdumu un oriģinālu tekstūru, kuras veidošanās iespējama visu sugu kokiem
modificētā koksne koksne ar uzlabotām fizikāli mehāniskajām, siltumfizikālajām, tribotehniskajām vai bioķīmiskajām īpašībām, kas iegūtas, koksni modificējot
absolūtais koksnes mitrums koksnē esošais ūdens daudzums, ko izsaka procentos no sausas koksnes masas
ekstrahēta koksne koksne pēc ekstraktvielu ekstrahēšanas ar organiskiem šķīdinātājiem, ūdeni vai sārmu šķīdumiem ūdenī
metalizēta koksne koksne, kas (ar spiedienu) pildīta ar metālu
impregnēta koksne koksne, kas apstrādāta ar aizsarglīdzekļiem pret bioloģiskajiem bojājumiem vai uguni
lietotā koksne koksne, kas ir bijusi lietošanā būvmateriālu, mēbeļu, koksnes izstrādājumu, taras un citā veidā un tiek atkārtoti izmantota par izejvielu rūpniecībā vai enerģijas ieguvē
lietkoksne Koksne, kas izmantojama priekšmetu izgatavošanai, celtniecībā
absolūti sausa koksne koksne, kas izžāvēta līdz pastāvīgai masai 103±2 °C temperatūrā
juvenilā koksne koksne, kas radusies pirmajos augšanas gados ap stumbra un zaru serdi; tās struktūra un fizikāli mehāniskās īpašības atšķiras no vēlāk veidotās koksnes īpašībām
lignostons Koksne, kas sablīvēta ar presēšanu vai sildīšanu; presēta koksne - plastmasas paveids
bezzaru koksne koksne, ko iegūst no vecu koku stumbru ārējām daļām vai atzarotiem kokiem
malka Koksne, ko izmanto par kurināmo
rezonanses koksne koksne, ko lieto mūzikas instrumentu skaņas izstarotāju (deku) gatavošanai (parasti egle, priede); tās gadskārtu optimālais platums ir 1-4 mm un optimālais vēlīnās koksnes daudzums gadskārtā - 5-20%; koksnei jābūt ar vienādām gadskārtām, gadskārtu skaita svārstības divos blakus esošos centimetros nedrīkst pārsniegt 30%
tumšbrūnā koksnene koksneņu ģints sēņu suga ("Hypoxylon fuscum")
profilfrēzešana Koksnes (koksnes materiālu) frēzēšana ar profilētu asmeņu frēzēm vai frēžu komplektiem
koksnes konservēšana koksnes aizsardzības ķīmiskais paņēmiens - koksnes apstrāde ar antiseptiskām vielām, iesūcinot tās koksnes struktūrā
kodināšana Koksnes apdare, izmainot tās krāsu, bet saglabājot tās īpašības un tekstūru
benzilēšana koksnes apstrāde ar benzilhlorīdu C~6~H~5~-CH~2~Cl sārmainā vidē
koksnes apstarošana koksnes apstrāde ar jonizējošo starojumu, ko veic lai mainītu koksnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, kontrolētu tās ar defektoskopijas metodēm, noteiktu koksnes mitrumu
koksnes kalibrāšana koksnes apstrāde frēzējot vai slīpējot, lai iegūtu tās noteiktus izmērus
koksnes atvērto poru apdares paņēmiens koksnes apstrāde, kurā pārklājums atkārto koksnes virsmas struktūru
tīrēvele Koksnes apstrādes ēvele, kuras nazim ir pretnazis skaidu laušanai
malkas padrazas koksnes arkritumi
lokmallata Koksnes atgriezums, kas veidojas, apzāģējot neapmalotus zāģmateriālus
čamsli Koksnes atkritumi
pielūžņojums Koksnes atliekas mežā, no kurām nevar iegūt standartam atbilstošu lietkoksni un malku
mežizstrādes atliekas koksnes atliekas, kas rodas, izstrādājot mežu, un ko neizmanto (skaidas, mizas, atgriezumi, zari, galotnes u. c.)
apkarojošā apstrāde koksnes bioloģisko bojātāju (kukaiņu un koksnes sēņu) iznīcināšana inficētā koksnē
žūšanas defekti koksnes bojājumi, kas rodas žāvēšanas procesā, ja neievēro pareizu žāvēšanas tehnoloģiju
pseidokodols Koksnes bojājums, kas izpaužas kā tumšāk iekrāsota stumbra centrālā daļa bezkodola lapu kokiem, atšķiras no īstā kodola ar neviendabīgu struktūru un mazāk regulāru formu
koksnes piesūcināšanas tilpums koksnes brīvā tilpuma daļa, kurā piesūcināšanas šķidrumu var iepildīt ar noteiktu piesūcināšanas paņēmienu
koksnes hidrolīze koksnes celulozes pārvēršana cukurā
nobriedusi koksne koksnes centrālā daļa, kas pēc krāsas neatšķiras no aplievas, bet augošā kokā tai piemīt mazāks mitrums
kapaiņi Koksnes daļiņas, ko iegūst, sasmalcinot koksni ar drupinātāju vai veserdzirnavās
atsijas koksnes daļiņu kopums, kas iziet cauri visiem šķirošanas iekārtu sietiem un uzkrājas paliktnī
smalcināta koksne koksnes dažādas formas un izmēru daļiņas, kas iegūtas mehāniskās apstrādes rezultātā: šķeldas, kapaiņi, ēveļskaidas, zāģskaidas, frēzskaidas, koksnes milti, koka putekļi
drebes Koksnes dzīslojums
koksnes modificēšana koksnes fizikālā, ķīmiskā, mehāniskā vai kombinēta apstrāde, kas maina tās dabiskās īpašības un piešķir vēlamās, kavalitatīvi jaunas īpašības
koksnes īpašību anizotropija koksnes fizikāli mehāniso īpašību nevienādība dažādos virzienos tās iekšienē, piemēram, priedei pretestība stiepei ir ap 30 reižu lielāka šķiedru virzienā nekā šķērsvirzienā
skalu malka koksnes gabals, no kā iegūst skalus
radiālais griezums koksnes garengriezums caur serdi
koksnes štancēšana koksnes griešana ar matrices un puansona palīdzību
finierkluča lobīšana koksnes griešana paralēli šķiedru virzienam, kad finierklucis rotē, bet lobnazis, griežot finiera lenti, izdara virzes kustību
zāģēšana Koksnes griezapstrādes veids - kokmateriāla sadalīšana ar daudzgriežņu instrumentu - zāģi
koksnes žāvēšana koksnes hidrotermiskā apstrāde, kas izpaužas mitruma izvadīšanā no tās
sutināšana Koksnes hidrotermiskā apstrāde: lignīna mīkstināšana kokā, to karsējot, lai koks kļūtu lokans
ielāsme Koksnes iekrāsojuma veids
koksnes ūdensuzsūce koksnes īpašība palielināt mitrumu, atrodoties ūdenī
koksnes mitrumvadītspēja koksnes īpašība vadīt saistīto ūdeni šķidrā veidā šūnapvalku mikrokapilāru sistēmā un tvaika veidā - ar gaisu pildītu makrokapilāru sistēmā
piesūcināmība koksnes īpašība, kas raksturo tās spēju uzņemt aizsarglīdzekļus
mādzeris Koksnes izaugums ar izlocītām koksne šķiedrām
koksnes kondicionēšana koksnes izturēšana atmosfēras spiedienā, noteiktā temperatūrā un relatīvā gaisa mitrumā, kamēr tā sasniedz līdzsvara mitrumu
koksnes brīvais tilpums koksnes kapilāru tilpums, ko var aizpildīt ar piesūcināšanas šķidrumu
koksnes pārogļošana koksnes karsēšana bezskābekļa vidē līdz 370 C un augstākā temperatūrā
triolīts Koksnes konservēšanas šķidrums, 55% nātrija fluorīda, 35% nātrija hromāta un 10% dinitrofenola maisījums
koksnes atmosfēras žāvēšana koksnes konvekcijas žāvēšana ar apkārtējo gaisu bez īpašas tā uzsildīšanas
koksnes žāvēšana gāzu un tvaika spiedē koksnes konvekcijas žāvēšana gaisa, gāzes vai pārkarsēta tvaika vidē atmosfēras spiedienā
brūnējums Koksnes krāsas izmaiņa tikko cirstiem bezkodola lapu kokiem, it īpaši bērziem; nosmakums
nosmakums Koksnes krāsas izmaiņa, brūnējums, tikko cirstiem bezkodola lapu kokiem, it īpaši bērziem
koksnes iekrāsojumi koksnes krāsas maiņa sēņu vai fizikālķīmisku faktoru ietekmē; veidojas gan augošā kokā, gan kokmateriālos, tos transportējot, uzglabājot, apstrādājot, un nav saistīti ar koksnes stiprības samazināšanos
koksnes rentgena un gamma defektoskopija koksnes kvalitātes kontrole, kas pamatojas uz tās mijiedarbību ar jonizējošo starojumu
tehniskie lignīni koksnes ķīmiskās pārstrādes blakusprodukti, kas pēc ķīmiskās struktūras ķīmikāliju ietekmē pārveidojies dabīgais lignīns
autohidrolīze koksnes ķīmiskās pārstrādes veids, kurā kā katalizators tiek izmantotas skābes, kas rodas no koksnes procesa laikā
koksnes aksiālā uzbriešana koksnes lineārā uzbriešana šķiedru virzienā
radiālais nožuvums koksnes lineārais rukums radiālajā virzienā
koksnes aksiālais nožuvums koksnes lineārais rukums šķiedru virzienā
koksnes briešana koksnes lineāro izmēru un tilpumu palielināšanās, palielinoties tās saistītajam mitrumam
lobītais finieris koksnes lokšņu materiāls, noteikta biezuma koksnes lentveida slānis, ko iegūst, lobot finierklučus
kurināmā koksne koksnes materiāls, kas paredzēts enerģijas ieguvei sadedzinot; enerģētiskā koksne
cikliņošana Koksnes materiālu drāšana (ēvelēšana), kurā rodas līdz 0,2 mm biezas skaidas
kokapstrāde Koksnes mehāniskā apstrāde
koksnes cildošana koksnes mehāniska, ķīmiska, termiska vai kombinēta apstrāde (piesātināšana ar antiseptiskām vielām, antipirēniem, amonjaku, sintētiskiem sveķiem, kombinējot to ar presēšanu, polimerizāciju vai radioaktīvo starojumu), veidojot tai jaunas fizikālmehāniskās īpašības
koksnes skaidas koksnes mehāniskajā apstrādē radušās smalkās atliekas vai speciāli sasmalcināta koksne
koksnes kaltēšana koksnes mitruma samazināšana, viens no galvenajiem pasākumiem koka konstrukciju un izstrādājumu ilgizturības palielināšanai un kvalitātes paaugstināšanai
mitrumvadāmība Koksnes mitrumvadāmība - koksnes spēja vadīt saistīto ūdeni šķidruma veidā šūnas sieniņu mikrokapilāru sistēmā (galvenokārt) un tvaika veidā ar gaisu pildītu makrokapilāru sistēmā (mazākā mērā)
koksnes cēlināšana koksnes modificēšana
modificēšana Koksnes modificēšana - koksnes fizikālmehānisko, siltumfizikālo, tribotehnisko, bioķīmisko un ugunsaizsardzības īpašību mērķtiecīga vai regulēta izmaiņa atbilstoši tās lietošanas apstākļiem
koksnes termoķīmiskā modificēšana koksnes modificēšana, piesūcinot to ar monomēriem, oligomēriem vai sveķiem un pēc tam termiski apstrādājot ar nolūku panākt piesūcināšanas sastāva polimerizāciju vai polikondensāciju
koksnes pelni koksnes neorganiskā daļa, ko veido minerālvielas, kas ietilpst koksnes ķīmiskajā sastāvā un kas koksnē nokļuvušas transportēšanas, glabāšanas un pārkraušanas laikā
koksnes trupe Koksnes noārdīšanās (kokmateriālos), ko izraisa dažādas sēnes
nobrūnēšana Koksnes nobrūnēšana - aplievas trupes sākums, lapkoku aplievas dažādu nokrāsu un intensitātes tumši brūni iekrāsojumi, kas rodas nocirstajā (visvairāk bērza, dižskābarža un alkšņa) koksnē dažādu bioķīmisko procesu iedarbībā un izsauc nelielu koksnes cietības samazināšanos; vērojama tikai koksnes griezumos dažāda lieluma un formas plankumu veidā; iztvaicētā koksnē neattīstās
tillas Koksnes parenhīmas šūnu izaugumi
sasveķojums Koksnes parenhīmas un sveķaiļu epitēlijšūnu atmiršanas rezultātā izveidojusies, ar sveķiem pildīta koksnes traheīdu zona stumbra vai celma daļā
plaisa koksnes pārrāvums šķiedru virzienā
HDF Koksnes pārstrādes produkts, ļoti blīvas kokšķiedras plātne (angļu "hard density fiber")
MDF Koksnes pārstrādes produkts, vidēji blīvas kokšķiedras plātne (angļu "medium density fiber (fiberboard)")
koksnes gazifikācija koksnes pārvēršana gāzē augstā temperatūrā oksidētāja klātbūtnē, kura daudzums nav pietiekams koksnes pilnīgai sadegšanai; iegūtā gāze sastāv no oglekļa oksīda, oglekļa dioksīda, ūdeņraža, metāna
koksnes piesūcināšana ar pulsējošo paņēmienu koksnes piesūcināšana autoklāvā pēc spiediena un vakuuma paņēmiena ar vairākkārtēju īslaicīgu ciklu atkārtošanu
koksnes piesūcināšana pēc kanālu piesūcināšanas paņēmiena koksnes piesūcināšana, ievadot aizsarglīdzekļus izurbtajos šķērskanālos pastas, pulvera vai speciāli pagatavoto patronu veidā
koksnes piesūcināšanas atteice koksnes piesūcināšanas moments, kad šķidruma uzsūkšana praktiski nenotiek un tālākā piesūcināšana ir neracionāla
koksnes metalizācija koksnes pildīšana ar metāliem, izmantojot spiedienu
āderējums Koksnes raksta imitācija krāsošanas un restaurācijas darbos
koksnes maksimālais nožuvums koksnes rukums ar sākotnējo mitrumu, kas vienāds vai lielāks par koksnes šūnu sieniņu piesūcināšanas robežu, izdalot no tās saistīto ūdeni
bioloģiskie aģenti koksnes saārdīšanās bioloģiskas izcelsmes aģenti: baktērijas, sēnes, kukaiņi, moluski un vēži
brusiņas sagatave koksnes sagatave, kuras platums nav lielāks par tās dubultu biezumu
puve koksnes sairšana parazītisku sēņu iedarbībā
puvums koksnes sairšana parazītisku sēņu iedarbībā
trupe koksnes sairšana parazītisku sēņu iedarbībā
pūšana koksnes sairšana parazītisku sēņu iedarbībā; trupēšana
koksnes dubultpiesūcināšana koksnes secīgā piesūcināšana ar diviem dažādiem aizsarglīdzekļiem vai divreizēja piesūcināšana ar vienu aizsarglīdzekli
aplievas iekrāsojumi koksnes sēņu bojājumu pirmā stadija aplievā, kas veidojas nokaltušos kokos vai ilgstoši uzglabātos apaļajos kokmateriālos siltajā periodā
sērkociņš Koksnes skaliņš vai kāda degoša materiāla plāksnīte ar berzes iedarbībā uzliesmojošu galviņu
gadrieva Koksnes slānis, kas kokam izveidojas vienā veģetācijas periodā; gadskārta
gadriņķis Koksnes slānis, kas kokam izveidojas vienā veģetācijas periopdā; gadskārta; gadrieva
gadskārta Koksnes slānis, kas kokaugam izveidojas vienā veģetācijas periodā
finiera saspiešana koksnes slāņa saspiešana finiera griešanas vietā, koksni lobot vai drāžot
defibrers Koksnes smalcinātājs - mašīna, kas mehāniski sasmalcina koksni šķiedrainā masā
koksnes triecienstigrība koksnes spēja absorbēt triecienlieces enerģiju svārsta triecienpārbaudes iekārtā
koksnes liecamība koksnes spēja izliekties ārējo spēku iedarbībā un atjaunot sākotnējo formu pēc iedarbības beigšanās
koksnes higroskopiskums koksnes spēja mainīt (saistīt) mitrumu atkarībā no apkārtējā gaisa temperatūras un mitruma
koksnes trieciena cietība koksnes spēja pretoties momentānai cietāku ķermeņu iespiešanai tajā
koksnes stiprība koksnes spēja pretoties sagraušanai mehānisko slodžu ietekmē
spiedes stiprība koksnes spiedes stiprības robeža
sulfītvārīšana Koksnes šķeldu vārīšana ar skābiem sērpaskābes sāļu šķīdumiem, kas satur izšķīdināta sērpaskābes anhidrīda pārākumu sulfītcelulozes iegūšanai
sulfātvārīšana Koksnes šķeldu vārīšana ar šķīdumu, kur aktīvie komponenti ir nātrija hidroksīds un nātrija sulfīds
baltais sārms koksnes šķeldu vārīšanas sārms, kas satur aktīvo vārīšanas reaģentu nātrija hidroksīdu (vārot pēc natronmetodes) vai nātrija hidroksīda un nātrija sulfīda maisījumu (vārot pēc sulfātmetodes)
tehniskā celuloze koksnes šķiedras, kas iegūtas, vārot šķeldu ar attiecīgām ķimikālijām vārkatlā augstā spiedienā un augstā temperatūrā, pilnīgi neatbrīvojoties no visiem necelulozes piemaisījumiem; iznākums 45–55%
libriforma Koksnes šķiedras, pārkokotas, garenas, smailiem galiem un parasti bieziem apvalkiem sklerenhīmas šūnas
defibrēšana Koksnes šķiedru iegūšana, beržot koka šķilas defibrerā ūdens klātbūtnē
greizšķiedrainums Koksnes šķiedru novirze no kokmateriāla garenass
radiālais greizšķiedrainums koksnes šķiedru slīpums zāģmateriālu sortimentu radiālajā plaknē, kas izpaužas zāģmateriālu, detaļu un finieru radiālajās virsmās gadskārtu virziena nesakritībā ar sortimenta garenasi, bet tangenciālajās virsmās - šķiedru zīmējuma izķīlāšanās un gadskārtu pārgriešanā; raksturīgs zāģmateriāliem, detaļām un finieriem, kurus iegūst no apaļkokiem ar raukumu, blīzumu vai līkumainību
koksnes blīvināšana koksnes šūnu deformēšana spiediena ietekmē radiālajā vai tangenciālajā virzienā ar nolūku palielināt koksnes vielas daudzumu tilpuma vienībā
kollenhima Koksnes šūnu veids, izodiametriskas vai garenas šūnas, kas sastopamas augošās auga daļās
koksnes tvaicēšana koksnes termiskā apstrāde piesātināta tvaika vidē
retifikācija Koksnes termiska apstrāde tās īpašību uzlabošanai
koksnes sausā pārtvaice koksnes termiskā sadalīšana hermētiski noslēgtā iekārtā
koksnes tilpīguma koeficients koksnes tilpuma attiecība pret (no šīs koksnes iegūtās) sasmalcinātas koksnes tilpumu
koksnes tilpuma uzbriešana koksnes tilpuma palielināšanās, palielinoties tajā saistītā ūdens daudzumam
koksnes rukšana koksnes tilpuma samazināšanās, samazinoties saistītajam mitrumam
koksnes neīstais kodols koksnes trupējuma sākumstadija, ko izraisa koksni bojātājas sēnes; sastopams bezkodola sugām ar neregulāru kodolveidošanos (eglei, bērzam, dižskābardim, kļavai u. c.) – tumši iekrāsota koksnes josla, kuras norobežojošā līnija ir izlocīta un nesakrīt ar gadskārtas riņķa līniju
šķiedrošana Koksnes u. c. celulozi un lignīnu saturošu materiālu smalcināšana, saberžot tos šķiedrās
kokapstrādes rūpniecība koksnes un koka izstrādājumu ražošana
sveķu vēzis koksnes uzbiezējums, pārpilnām piesātināts ar sveķiem
koksnes makrostruktūra koksnes uzbūves īpatnības, kas saskatāmas ar neapbruņotu aci vai vienkāršām optiskām metodēm, kā gadskārtu platums, gadskārtu vienmērība, vēlīnās koksnes daudzums gadskārtās, anatomiskās uzbūves elementu lielums un to sadalījuma raksturs
ovālums koksnes vaina, būtiska atšķirība (vismaz 1,5 reizes) starp apaļa kokmateriāla šķērsgriezuma lielāko un mazāko caurmēru
padēls koksnes vaina; stipri izstiepts ovālas formas veidojums ar patstāvīgu gadskārtu sistēmu apaļajos kokmateriālos, zāģmateriālos, finierī
koksnes mehāniskie bojājumi koksnes vainas un defekti, kas radušies koka ciršanas, sagarumošanas vai transportēšanas laikā
slēgtais koksnes vēzis koksnes vēzis ar nenormālu koksnes un mizas resninājumu skarto vietu tuvumā
vaļējais koksnes vēzis koksnes vēzis vai brūce ar plakanu vai padziļinātu dibenu, pakāpjveidīgām malām un uzaugumiem tās perifērijā
koksnes nožuvuma koeficients koksnes vidējais nožuvums, samazinoties saistītā ūdens saturam uz mitruma vienu procentu
koksnes vielas esteri koksnes vielas atvasinājumi, kuros molekulu hidroksilgrupas ūdeņraža atoms aizvietots ar acilgrupu
koksnes vielas ēteri koksnes vielas atvasinājumi, kuros molekulu hidroksilgrupas ūdeņraža atoms aizvietots ar alkilgrupu
pelējums koksnes virsējo slāņu iekrāsojums, ko izraisa askusēnes un nepilnīgi pazīstamās sēnes
miecvielu sūbējums koksnes virsmas (līdz 5 mm dziļi) iesarkani brūns vai zilgani tumšbrūns iekrāsojums, kas rodas koksnē miecvielu oksidēšanās rezultātā, sastopams sugām, kuru koksnē un mizā ir daudz miecvielu; raksturīgs pludinātai koksnei
koksnes piedegums koksnes virsmas daļas satumšana daļējas pārogļošanās rezultātā no augstās temperatūras iedarbības, kas rodas no griezējinstrumentu palielinātas berzes pret koksni
koksnes spīdums koksnes virsmas spēja atstarot gaismu noteiktā virzienā
koksnes dabiskā žāvēšana koksnes žāvēšana atmosfēras gaisa apstākļos zem nojumes
indukcijas žāvēšana koksnes žāvēšana mainīgā magnētiskajā laukā, kur siltuma atdeve koksnei notiek no feromagnētiskajām starplikām un režģiem, kas izvietoti krautnēs iekšpusē
kokgrauznis Koksngrauzis
kokgrauzis Koksngrauzis; arī ķirmis
raganiņas Koksngrauži
ūsaiņu dzimta koksngraužu dzimta
cerambycidae Koksngraužu dzimta jeb ūsaiņi
ligzdeņi Koksngraužu dzimtas celmgraužu apakšdzimtas ģints ("Rhagium"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboles sastopamas uz ziediem, celmiem, zem koku mizas, kāpuri attīstās nokaltušu vai stipri novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai celmos zem mizas
asemum Koksngraužu dzimtas ģints
callidium Koksngraužu dzimtas ģints
cerambyx Koksngraužu dzimtas ģints
cryocephalus Koksngraužu dzimtas ģints
ergates Koksngraužu dzimtas ģints
hylotrupes Koksngraužu dzimtas ģints
lamia Koksngraužu dzimtas ģints
necydalis Koksngraužu dzimtas ģints
spondilis Koksngraužu dzimtas ģints
xylotrechus Koksngraužu dzimtas ģints
ūsainis Koksngraužu dzimtas ģints ("Monochamus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis 16,8-32 mm garš, melns, vietām klāts ar pelēcīgām vai iedzeltenām zvīņām, sastopami uz skuju kokiem
vītolu zaļais koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Aromia moschata")
lielais ozolu koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Cerambyx cerdo")
lielais dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Ergates faber")
dižais koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Ergates faber"), Latvijā aizsargājama
ēkgrauzis Koksngraužu dzimtas suga ("Hylotrupes bajulus"), 8-20 mm gara vabole, pelēkbrūna ar gaišāku svītru uz segspārniem, kāpuri ļoti bojā koksni
priežu dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Prionus coriarius"), Latvijā ļoti reti sastopama, aizsargājama vabole, dzīvo vecās priedēs
divkrāsu koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Rhamnusium virgo")
rūsganbrūnais koksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Stenocorus meridianus")
skujkoku dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Tragosoma depsarium")
apšgrauži Koksngraužu dzimtas vaboļu ģints ("Saperda"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis garš, klāts ar bieziem, dzeltenīgiem matiņiem, segspārnu gali noapaļoti, virspuse ar dzelteniem un melniem matiņiem, kas izkārtoti grupas un veido plankumainu zīmējumu
Callidium violaceum koksngraužu suga
koku tārpi koksngraužu, mizgraužu kāpuri
lamināts koksni imitējoša sintētiska materiāla loksnes, ko izmanto kā grīdas segumu
defibrēt Koksni sasmalcināt šķiedrainā masā (papīra un celulozes rūpniecībā)
audzes stāvs koku kopa, kuras augstumu atšķirības no vidējā nepārsniedz 20%; audžu taksācijā otro stāvu izdala, ja tā augstums nav mazāks par 1/4 no pirmā stāva augstuma (16 m un vairāk) un biezība nav mazāka par 0,3
dendrometrija Koku mērīšana; mežu taksācijas nozare, kas aptver koku vai veselu audžu koksnes masas noteikšanas paņēmienus
snieglauza Koku nolūšana, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos
snieglauze Koku nolūšana, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos
caurmēra pakāpes koku resnuma gradācijas, kas iedala augošus kokus, mērījot to caurmēru 1,3 m augstumā virs sakņu kakla (t.s. krūšaugstumā)
sniegliece Koku saliekšanās un izgāšanās, lielam sniega daudzumam uzkrājoties to vainagos
kamponga Koku suga "Oroxylum indicum", kas aug Āzijas dienvidaustrumu daļā, var sasniegt 12 m augstumu, trompetveida ziedi
valdošā koku suga koku suga, kurai mežaudzē ir vislielākā koksnes krāja
krāja uz celma koku virszemes daļas koksnes tilpums
ciršanas atliekas kokus gāžot, atzarojot, sagarumojot un transportējot, radušās koksnes atliekas (skaidas, zari, mizas, stumbru atlūžņi u. tml.), kurām nav preču produkcijas vērtības
Kolberģis Kolberģa pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Bejas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunalūksnes, neliela daļa - Mārkalnes pagastā
ilimerizācija Koloīdu, kā arī māla daļiņu iznese no augsnes augšējiem horizontiem apakšējos, parasti notiek podzolēšanās procesā
kultūrtrēģeri Kolonizatori, kas savas darbības attaisnošanai izmanto kultūrtrēģerismu
entāze Kolonnas stumbra paresninājums, kas novērš kolonnas vidusdaļas ieliekuma optisku ilūziju; to veido pirmajā kolonnas trešdaļā stumbra diametru pakāpeniski palielinot, bet pēc tam samazinot
kolrabis Kolrābis - kāpostu grupas dārzenis ar apaļu kacena paresninājumu
boks Komanda, ko tiesnesis dod bokseriem ringā, lai tie sāktu vai turpinātu cīņu
komandķēde Komandējošo virsnieku secība, sākot no augstākā līdz zemākajam, kādā tiek nodotas pavēles, rīkojumi u. tml. līdz to izpildītājiem
komandvērtējums Komandu sasniegto rezultātu vērtējums sacensībās individuālā sporta veidā; komandu vērtējums
komandu vērtējums komandu sasniegto rezultātu vērtējums sacensībās individuālā sporta veidā; komandvērtējums
baksterotipija Kombinēts asējuma un koka grebuma iespiedums, kurā vispirms iespiež asējumu kā zīmējumu un virs tā koka grebumu kā pakrāsu plāksni
raķešu taisnteces dzinējs kombinēts dzinējs, kurā apvienoti raķešdzinēja un taisnteces dzinēja darbības principi; raķešdzinējs augstā spiedienā sadedzina degvielu ar oksidētāja nepietiekamību, tālāk nepilnās sadegšanas produkti nonāk taisnteces dzinējā, kur sadeg gaisa plūsmā; šādu dzinēju var lietot, ja lidošanas ātrums ir lielāks par Maha skaitli 1–5
turbotaisnteces dzinējs kombinēts vairāku režīmu gaisa reaktīvais dzinējs lidojumiem ar hiperskaņas ātrumu; sastāv no gāzturbīnas un taisnteces dzinēja kontūra
kancelejas preces komerciāli ražoti rakstāmpiederumi, dažādu veidu papīra izstrādājumi (burtnīcas, klades, veidlapas, aploksnes, piezīmju grāmatiņas u. c.)
tūrisma informācijas centrs komersants, kas informē par tūrisma pakalpojumiem un sniedz palīdzību tūrisma pakalpojumu izmantošanā
elektronisko sakaru komersants komersants, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklu vai sniedz elektronisko sakaru pakalpojumus
tūrisma aģentūra komersants, kas pilda starpnieka funkcijas starp klientiem un tūrisma operatoriem vai citiem pakalpojumu sniedzējiem
apsardzes komersants komersants, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai un sniedz apsardzes pakalpojumus
ekoloģiskā sertifikācija kompetentu valsts institūciju dokumentu izsniegšana, apliecinot produkcijas atbilstību apstiprinātajiem ekoloģiskajiem normatīviem un standartiem
sociālā aprūpe mājās kompleksa sociālo pakalpojumu sniegšana klienta dzīvesvietā; ietver tādus atbalsta pakalpojumus, kas ļauj cilvēkam turpināt neatkarīgu dzīvi savās mājās un saglabāt dzīves kvalitāti
lidojumu vadības centrs komplekss, kas nodrošina kosmiskā lidaparāta vispārīgā tehniskā stāvokļa, apkalpes (ja tāda ir) veselības stāvokļa un operatīvu kosmiskā lidojuma gaitas izvērtēšanu pēc komandu un mērījumu kompleksa sniegtajiem datiem, pēc kuriem notiek lidojuma vispārīgā vadīšana
galvgalis komunikāciju sistēmu sākumpunkts, tiešsaistes sistēmās tas ir pakalpojumu sniedzējas firmas datorsistēma un datubāzes; kabeļu televīzijā tas ir firmas satelītšķīvis un televīzijas antena ienākušo programmu saņemšanai
galvgals komunikāciju sistēmu sākumpunkts, tiešsaistes sistēmās tas ir pakalpojumu sniedzējas firmas datorsistēma un datubāzes; kabeļu televīzijā tas ir firmas satelītšķīvis un televīzijas antena ienākušo programmu saņemšanai
fokusēties koncentrēt uzmanību, idejas un veicamās darbības noteiktā virzienā, noteikta mērķa sasniegšanai
atjaunojošais taisnīgums konceptuāli jauna pieeja konkrētu noziedzīgu nodarījumu radītā konflikta atrisināšanā: likumpārkāpējs, cietušais un citas ieinteresētās puses vienojas, kā atlīdzināt, mazināt vai kompensēt nozieguma sekas un tās atveseļot gan cietušajam, gan pārkāpējam, gan sabiedrībai, tādējādi atjaunojot taisnīgumu un veidojot jaunu izpratni par notikušo
koncerna bilance koncerna gada pārskata sastāvdaļa, kas sniedz informāciju par koncernu kopumā kā par atsevišķu saimniecisku vienību, neņemot vērā apvienoto uzņēmumu juridisko attiecību robežas
vieskoncerts Koncerts, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs mākslinieks vai mākslinieciskā vienība citā vietā
koncertdarbība Koncertu sniegšana
Serbu Republika konfederatīva vienība Bosnijas un Hercegovinas sastāvā, administratīvais centrs - Baņa Luka, platība - 24526 kvadrātkilometri, 1439670 iedzīvotāju (2007. g.)
ģeneratīvs tests konkrēta testēšanas mērķa sasniegšanai nepieciešamo darbību specifikācija, kurā norādīts testa rumpis un tā izpildes sākumstāvoklis
kultūrvajadzība Konkrētas vajadzības izraisīta nepieciešamība apgūt noteiktu kultūras sasniegumu
iekonservēt Konservējot pasargāt no bojāšanās (piemēram, ierīces, koksni)
iekonservēties Konservējoties sasniegt vēlamo gatavības pakāpi
iegūšana konstatēšana, secināšana, kas sasniegta izziņas procesā
neaizskaramība Konstitucionālajās tiesībās minētā personas, dzīvokļa, korespondences, telefonsarunu, telegrāfisko un citu sakaru neaizskaramība; princips, kas garantē noteiktu valsts amatpersonu (tiesneša, prokurora, deputāta) objektivitāti, ar aizliegumu vai īpašu procedūru aizsargājot šīs personas pret nepamatotu kriminālvajāšanu, piespiedu līdzekļu vai administratīvo pasākumu piemērošanu
civilliste Konstitucionālas monarhijas likumā noteikta summa, ko ik gadus izsniedz monarham personīgām vajadzībām un viņa galma uzturēšanai
hematoporfīrija Konstitucionāls porfīna metabolisma traucējums, kas izpaužas kā uroporfirīna un koproporfirīna izdale urīnā un fekālijās un kā nogulsnēšanās kaulos un ādā
sastatnis Konstrukcija (kā novietošanai), kas sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem, pie kuriem ir piestiprināti horizontāli elementi (piemēram, plāksnes)
līks stienis konstrukcijas stieņveida elements, kura šķēlumu smaguma centri neatrodas uz vienas taisnes, bet novietoti uz lauztas taisnes (piemēram, rāmis) vai nepārtrauktas līnijas (piemēram, arka)
pilnā atkvēlināšana konstrukcijas tēraudu termiskās apstrādes veids - tēraudu karsē virs atbilstošās kritiskās temperatūras un kopā ar krāsni lēni atdzesē; notiek pilnīga fāžu pārkristalizācija, un materiāls iegūst lielu plastiskumu
tiešsaistes konsultēšana konsultāciju sniegšana, ko sarakstē, sarunā vai videoierakstā veic sociālais darbinieks vai pedagogs, izmantojot informācijas tehnoloģijas
koučings konsultatīva atbalsta forma ar individuālo izaugsmes treneri jeb kouču, kurš palīdz privāto, biznesa un komandas mērķu sasniegšanā
rullīšu kontaktmetināšana kontaktmetināšana, kur metināmās loksnes saspiež starp elektrodu rullīšiem, kuriem laiž cauri strāvu, – metinājuma punkti pārklāj cits citu un veido nepārtrauktu šuvi
melnzeme Kontinentāla klimata ietekmē veidojusies auglīga stepes un mežastepes zonu augsne ar bagātu trūdvielu saturu
auditorkontrole Kontrole, kuras galvenais uzdevums ir veikt pasūtītāja finansu un grāmatvedības revīziju un pārbaudi, lai apstiprinātu tā maksātspēju un uzskaites un pārskatu datu atbilstību īstenībai, kā arī sniegt konsultācijas
noviržu analīzes ziņojums kontrolinga nodaļas (speciālista) sagatavots dokuments, kurā raksturotas uzņēmuma darbības faktisko rādītāju novirzes no plāna rādītājiem, ieteikti korekcijas pasākumi, sniegtas prognozes
loģistikas kontrolings kontrolinga sastāvdaļa, kuras uzdevums ir nodrošināt loģistikas mērķu sasniegšanu, apgādāt loģistikas struktūrvienības ar visu nepieciešamo informāciju, atklāt loģistikas šaurās vietas un loģistikas ķēžu vājos posmus, samazināt loģistikas izmaksas
trumele Konusveida metāla trauks ar snīpi un rokturi ūdens vārīšanai
lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība kooperatīvā sabiedrība, kura sniedz pakalpojumus lauksaimniecības produktu ražotājiem, bet nenodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu
kondomīnijs Kooperatīva tūristu mītne jeb laikdaļu īpašuma tūristu mītne, kurā atsevišķai personai pieder numurs viesnīcā vai mājiņa atpūtas kompleksā tikai uz noteiktu laiku, piemēram, divām nedēļām gadā; klienti var būt gan paši laikdaļu īpašnieki, gan to īrnieki
porfiri Kopapzīmējums magmatiskiem iežiem ar t. s. porfirisko struktūru, kur lieli kristāli, bieži ar labi saskatāmām kristāla plāksnēm, ieslēgti sīkgraudainā pamatmasā
talka Kopēja darba veikšana brīvprātīgi, bez atlīdzības (parasti pēc aicinājuma), lai sniegtu palīdzību (kādam cilvēkam, saimniecībai u. tml.)
augsnes mitrums kopējais ūdens daudzums augsnē; izšķir ķīmiski saistīto, tvaikveida, higroskopisko, plēvīšu, kapilāro, gravitācijas ūdeni un gruntsūdeni
virsvaldu koki kopējo mežaudzes vainagu klāju pāraugušie garākie un resnākie koki ar labi attīstītiem vainagiem; izcirtumos atstāj par sēkliniekiem
kopienā balstīti pakalpojumi kopienas iedzīvotāju vai profesionāļu sniegti pakalpojumi dzīvesvietā vai tās apkaimē, kuru mērķis ir izglītības, atpūtas, veselības, tiesību aizsardzības, politiskās līdzdalības, arodapmācības un sociālās labklājības vajadzību nodrošināšana vietējā līmenī
alkalds Kopienas vecākais, tiesnesis - Spānijā un Latīņamerikas zemēs
komandējošais sastāvs kopīgs apzīm. aktīva un rezerves dienesta virsn. armija un flotē
Karū Kopīgs nosaukums tuksnešainu plato un starpkaļņu ieplaku sistēmai Dienvidāfrikā (angļu val. "Karroo"), uz dienvidiem no Oranžas upes
kopnes mezgls kopnes taisno stieņu savstarpējo savienojumu vieta
ziļzieži Kopziedlapaino divdīglapju dzimta, pazīmēs līdzīga nakteņaugiem, bet nepārtraukti plūksnotām lapām un nesaaugušiem putekšmaciņiem
vītollapji Kopziedlapjiem piederīga divdīglapju dzimta, koki un krūmi, pie kuriem pieder arī plūkšloli, irbenāji, sausserži un sniegogāji
smadzeņkoraļļi Koraļļi, kuru nogulsnes veido paugurus ar rievotu virsmu, kas atgādina smadzenes
Papua līcis Koraļļu jūras līcis Jaungvinejas salas dienvidu piekrastē (angļu val. “Gulf of Papua”), iesniedzas sauszemē 150 km, platums — pie ieejas 330 km, dziļums — līdz 969 m
heksakoraļļi Koraļļu polipu apakšklase ar seštarainiem neplūksnotiem taustekļiem
kimpabs Korejiešu ēdiens - kaltētā jūras zālē ietīti rīsi, kuriem pievienota sezameļļa; pasniedz ar gaļu, olām, gurķiem, redīsiem
speciālkorespondents Korespondents, kas sniedz speciālu informāciju par ko
Korneta Korneta ezeri - ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada ziemeļos pie Igaunijas robežas, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, kā arī Mellītis, L. Baltiņš un M. Baltiņš
babka Korpulenta, paresna (parasti paveca) sieviete
Korstenhof Korstes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā
minerālkortikoīdi Kortikosteroīdi, kas piedalās ūdens un elektrolītu līdzsvara regulācijā; veidojas virsnieru garozas glomerulārajā zonā
Kosas Kosas ezers - Koša ezers Līksnas pagastā
retinilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (A vitamīna esteris, var būt dzīvnieku izcelsmes), struktūras veidotājs, piedeva, izmanto kosmētiskajos krēmos, skūšanās krēmos, dekoratīvajā kosmētikā, iedeguma līdzekļos, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību un ir nekaitīgs lietošanai kosmētikā, ja koncentrācija nepārsniedz 1 procentu
trihloretāns Kosmētikas sastāvdaļa, izmanto kosmētikas līdzekļos un nagu lakā, arī korektora šķīdumā, attaukotājos, līmē, traipu tīrītājos un mazgāšanas līdzekļos, var radīt spēcīgu gļotādas un acu kairinājumu, toksisks aknām, nervu un asisnsrites orgānu sistēmai
karbitols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, nagu lakās, var būt bīstams, ja koncentrācija pārsniedz 5 procentus
polietilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, saistviela, šķīdinātājs, izmanto aizsargkrēmos, lūpu krāsā, pretsviedru līdzekļos, bērnu produktos, arī farmaceitiskās ziedēs un cepeškrāsns tīrīšanas līdzekļos, var izraisīt ādas un acu kairinājumu, var būt toksisks nierēm un imūnsistēmai, var saturēt niecīgu daudzumu svina un arsēna
derīgā krava kosmiskā lidaparāta iekārtas, konstrukcijas elementi u. c., kas nav tieši saistīti ar paša lidaparāta funkcionēšanu, bet ir paredzēti tikai lidojuma uzdevuma izpildei, piemēram, nesējraķetes derīgā krava nepārsniedz dažus procentus no nesējraķetes starta masas
aktīvais posms kosmiskā lidojuma posms, kura laikā ieslēgti paša kosmiskā lidaparāta (KLA) vai nesājraķetes raķešdzinēji, lai sasniegtu kosmisko ātrumu; tā laikā uz KLA darbojas pārslodze
starpplanētu lidojums kosmiskais lidojums ar nolūku sasniegt citas planētas apkārtni un veikt tās pētījumus no pārlidojuma trajektorijas, ievadīt starpplanētu zondi planētas mākslīgā pavadoņa orbītā vai nolaisties uz šīs planētas; vismazāko enerģijas patēriņu prasa lidojums pa Homana elipsi, kura veido pieskari ar starta un mērķa planētas orbītām un kuras vienā fokusā atrodas Saule
brūnais punduris kosmisks objekts, kas izveidojas, saspiežoties starpzvaigžņu gāzes un putekļu mākonim, kura masa nepārsniedz 0,08 Saules masas; temperatūra šādu objektu centrā ir nepietiekama, lai tajos sāktos zvaigznēm tipiskas kodolreakcijas, tāpēc tos var uzskatīt par starpstadiju starp zvaigznēm un planētam; tie lēni saspiežas un izstaro galvenokārt infrasarkano starojumu
kraukšināt Kost, košļāt (ko) ar kraukšķošu troksni
kraukšķināt Kost, košļāt (ko) ar kraukšķošu troksni
skraukšināt Kost, košļāt ar skraukšķošu troksni
skraukšķināt Kost, košļāt ar skraukšķošu troksni
Kāša ezers Koša ezers Līksnas pagastā
Koševkas ezers Koša ezers Līksnas pagastā
Kosas ezers Koša ezers Līksnas pagastā
Kovāsna Kovasna, pilsēta Rumānijā
pinulārija Kramaļģu nodalījuma navikulu dzimtas ģints ("Pinnularia"), dzīvo pa vienai, retumis veido lentveida kolonijas, vāciņi lineāri, ovāli līdz lancetiski, bieži ar knābjveida vai paresninātiem galiem un gludām šķērsribām; >200 sugu, Latvijā konstatētas 17 sugas
obelions Kramometrisks punkts bultas šuves krustojuma vietā ar taisni, kas savieno abas paura kaula atveres
opistokranions Kraniometrisks punkts pakauša kaula sagitālajā plāksnē, kas atbilst galvaskausa visgarākajam diametram, skatoties no virsdegunes
blīzums krasa apaļkoku resgaļa caurmēra vai neapmalotu zāģmateriālu platuma palielināšanās, kad resgaļa caurmērs (platums) ne mazāk kā 1,2 reizes pārsniedz sortimenta caurmēru (platumu) 1 m attālumā no resgaļa
barbotīns Krāsains materiāls (baltā māla, smilšu un krāsas sajaukums), no kura izgatavo veidotus greznojumus krāsns podiņiem un citiem keramikas izstrādājumiem; uzklājams uz izstrādājuma pirms tā apdedzināšanas
Iudreiši Krāslavas novada apdzīvotās vietas "Ūdrīši" nosaukuma variants vietējā izloksnē
Tresciški Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Trestiški" bijušaisnosaukums
krasnoļenkieši Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Krasnoļenka" iedzīvotāji
krāstēvs Krāsnesis vai filistrs, kas rūpējas par kāda savas korporācijas zēna audzināšanu līdz uzņemšanai speciālā konventā
komāngarants Krāsnesis vai filistrs, kas uz laiku zaudējis tiesības nēsāt krāsas
tetirvēns Krāsnī cepts jaunpiens
cimuss Krāsnī sutināts kāļu, burkānu un kartupeļu ēdiens
pieseris Krāsnij vistuvākais piesērums rijā
Krindačovka Krasnijluča, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1929. g.
rūpnieciskās krāsnis krāsnis, ko izmanto dažādos tehnoloģiskajos procesos materiālu termiskajai apstrādei (apdedzināšanai, metālu kausēšanai, rūdīšanai u. c.)
krāšņkuris Krāsnkuris
namiķis Krāsnkuris lauku muižās
Baļcera Krasnoarmeiska - pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, tās nosaukums 1926.-1942. g.
Golijkaramiša Krasnoarmeiska - pilsēta Krievijā, Saratovas apgabalā, tās nosaukums līdz 1926. g.
Krasnoarmeiska Krasnoarmijska, pilsēta Ukrainā
Grišina Krasnoarmijska, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1938. g.
Jekaterinodara Krasnodara - pilsēta Krievijas dienvidos, tās nosaukums līdz 1920. g.
Sorokina Krasnodona - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1938. g.
Činnaja Krasnogorska - apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
Krasnogorovka Krasnohorivka, pilsēta Ukrainā
Krasnograda Krasnohrada, pilsēta Ukrainā
Krasnohradska Krasnohrada, pilsēta Ukrainā
Konstantinograda Krasnohrada, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums līdz 1922. g.
Turjinskije Rudņiki Krasnoturjinska, pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1944. g.
Lazdenene Krasnoznamenska, pilsēta Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1945. g.
four Krāsns
krāns Krāsns
krānts Krāsns
krāsis Krāsns
krāsne Krāsns
krāss Krāsns
krāsts Krāsns
krosns Krāsns
kura Krāsns
krāsnis Krāsns 1
kolčedāna krāsns krāsns 2–3 mm lielu kolčedāna graudiņu dedzināšanai
aizšautne Krāsns aizbīdnis; aizšaujamais
kruški Krāsns aizšaujamie dūmejas nosprostošanai un siltuma saglabāšanai
elektrokrāsns Krāsns ar elektrisko apsildi
kakturis Krāsns augšējā daļa
kakturs Krāsns augšējā daļa
plazdi Krāsns augšējās virsmas ķieģeļi
krāsbedre Krāsns bedre rijā
bīstaklis Krāsns bikstāmais koks
bīstēkls Krāsns bikstāmais koks
bīsteklis Krāsns bikstāmais koks, arī slotaskāts
aizgore Krāsns caure; rovis, rievis
mūreņš Krāsns daļa, kas atrodas pie siltumejas; siltumkrāsns
ķeres Krāsns daļa, kur sabirst izdedži
restes Krāsns daļa, uz kuras sadedzina cieto kurināmo
apdedzināšanas krāsns krāsns dažādu materiālu un izstrādājumu apdedzināšanai līdz 1450 °C temperatūrā; lieto kaļķakmens, mālu izstrādājumu, cementa klinkera duļķa u. c. apdedzināšanai; pēc konstrukcijas ir gredzenveida, konveijera, rotējošās, šahtu, tuneļa u. c. krāsnis
grička Krāsns dūmvada aizdare
griška Krāsns dūmvada aizdare
juška Krāsns durtiņas
krāsduris Krāsns durvis
krāsdurvis Krāsns durvis
krāsnduris Krāsns durvis
krāsndurvis Krāsns durvis
rievis Krāsns iedobums
odere Krāsns iekšējā ķieģeļu kārta
loda Krāsns iere
krāskakts Krāsns kakts
krāsnkakts Krāsns kakts
tvīkme Krāsns karstums; siltums ar tvanu
bidzulis Krāsns kruķis
bijstarags Krāsns kruķis
bīšķis Krāsns kruķis
bīskocis Krāsns kruķis
bīstarags Krāsns kruķis
čikstiklis Krāsns kruķis
čučeris Krāsns kruķis
čučurbikstis Krāsns kruķis
dalba Krāsns kruķis
dalbe Krāsns kruķis
delba Krāsns kruķis
ķeksis Krāsns kruķis
pažarka Krāsns kruķis
pomelnieks Krāsns kruķis
urka Krāsns kruķis
bigulis Krāsns kruķis - dzelzs stienis ar liektu, paplatinātu galu kurināmā rušināšanai
čičkoks Krāsns kruķis, bigulis
čiksteklis Krāsns kruķis, bigulis
bīstekls Krāsns kruķis, krāsns urķis
bīstkocis Krāsns kruķis; bīskocis
dalbs Krāsns kruķis; miets sera irdināšanai rijas ārdos
bīkstaklis Krāsns kruķis; sitamais, nūja
bistāgs Krāsns kruķis; sitamais, nūja
bīstākls Krāsns kruķis; sitamais, nūja
krāskungs Krāsns kungs, kaķis
krāsnkungs Krāsns kungs, kaķis
krāskuris Krāsns kūrējs, kurinātājs
pečkuris krāsns kurinātājs
krāsnsmūriņš Krāsns lejasdaļas izvirzījums sola veidā, uz kura var sēdēt un sildīties
mūriņš Krāsns lejasdaļas izvirzījums sola veidā, uz kura var sēdēt un sildīties
krāsmala Krāsns mala
krāsnmala Krāsns mala
pudlingkrāsns Krāsns metāla pudlingošanai
podmala Krāsns mūra vai plīts mala, kurā iemūrēts vārāmais katls
pečbeņķis krāsns mūrītis
solis krāsns mūrītis
iere Krāsns mūrītis
ieris Krāsns mūrītis
krāsmūrītis Krāsns mūrītis
krāsnmūrītis Krāsns mūrītis
krāscaurums Krāsns mute
krāsncaurums Krāsns mute
krāsmute Krāsns mute - krāsns atvere, ko izmanto kurināmā ievietošanai un papildināšanai
krāsnmute Krāsns mute - krāsns atvere, ko izmanto kurināmā ievietošanai un papildināšanai
plāte Krāsns mutes aizbīdnis
zībogs Krāsns mutes augšējais spraislis
sībogs Krāsns mutes augšējais spraislis; zībogs
rieve krāsns niša
atlaidināšanas krāsns (stikla) krāsns paliekošo spriegumu novēršanai stikla izstrādājumos un to atdzesēšanai; spuldžu kolbu atlaidināšanai lieto elektriskās krāsnis ar vertikālu gaisa cirkulāciju
podīni Krāsns podiņi
podeņš Krāsns podiņš
krāsnpriekša Krāsns priekša
priekškrāsns Krāsns priekšējā daļa
čore Krāsns rieris
čorītis Krāsns rieris
čikstelis Krāsns rušināmais koks
čučabīkšķis Krāsns rušināmais koks
čučabīšķis Krāsns rušināmais koks
čučarags Krāsns rušināmais koks
čučrags Krāsns rušināmais koks
čuslis Krāsns rušināmais koks
čuča Krāsns rušināmais kruķis, koks
pažags Krāsns slakāmais kruķis; slotaskāts; krāsns slota
čauksturis Krāsns slaukāmā slota
čaugsta Krāsns slota
čauksta Krāsns slota
palna Krāsns slota
pažagari Krāsns slota
pažaģine Krāsns slota
pažaks Krāsns slota
tapica Krāsns slota
špilkums Krāsns spelte (kur saglabāt siltu ēdamo)
čoza Krāsns spelte; maza iere krāsns pakājē
ielaidnis Krāsns spraislis, uz kā liek karsējamos akmeņus
aizote Krāsns stūris
kvelda Krāsns svelme pirtī
siltumkrāsne Krāsns telpas apsildīšanai
siltumkrāsns Krāsns telpas apsildīšanai
bīstakls Krāsns urķis
šķilts Krāsns velve
kriški Krāsns vilkmes nosprostotājs, dūmvada aizdare (vāks, metāla plāksne)
krāsnsmala Krāsns virsas malējā daļa
krāsaugša Krāsns virsējā daļa; krāsnsaugša
For Krāsns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
Fornax Krāsns, debess dienvidu puslodes zvaigznājs
liesmas krāsns krāsns, kurā apdedzināmais materiāls tieši saskaras ar karstajiem kurināmā sadedzināšanas gāzveida produktiem
maizeskrāsne Krāsns, kurā cep maizi
maizeskrāsns Krāsns, kurā cep maizi
mikroviļņu krāsns krāsns, kurā elektriskā enerģija tiek pārvērsta mikroviļņu enerģijā, kas sasilda pārtikas produktus
elektriskā loka krāsns krāsns, kurā metālu vai citu materiālu kausēšanai izmanto elektriskā loka izdalīto siltumu; tās darba telpā var iegūt līdz 2800 K augstu temperatūru
verdošā slāņa krāsns krāsns, kurā pulverveida vai granulēts materiāls ir suspendēts gāzes plūsmā, kas rada intensīvu masas un siltuma apmaiņu; lieto birstošu materiālu (piemēram, kaļķu, cementa klinkera) žāvēšanai un apdedzināšanai
vannas krāsns krāsns, kurā tiek dedzināts kurināmais, lai sakarsētu ūdeni vannai
šahtas krāsns krāsns, kuras darba telpa ir vertikāls (apaļš, konisks vai taisnstūra) cilindrs; apdedzināmo materiālu iepilda krāsnī no augšas, bet gatavo produkciju izkrauj apakšējā daļā; lieto, piemēram, kaļķakmens apdedzināšanā
konveijera krāsns krāsns, kuras iekšpusē ir (lentes, ķēžu vai kausu) konveijers, kas apdedzināmos izstrādājumus apdedzināšanas laikā pārvieto; lieto kalcinēšanas apdedzināšanai cementa klinkera ražošanā
netiešās darbības elektriskās pretestības krāsns krāsns, kuras kamerā siltumu izdala pie tās sienām un griestiem piestiprinātajos sildelementos plūstošā maiņstrāva; darba temperatūra līdz 2000 °C; tiešās darbības elektriskās pretestības krāsnīs par sildelementu izmanto pašu apstrādājamo materiālu
pečka Krāsns; centrālapkures katls
šķits krāsns; siena, kas ir arī krāsns mala
krāsnaugša Krāsnsaugša, krāsns virsējā daļa
grūvis Krāsnspriekša
krāsāt Krāsot (koksni, metālu)
raukums Krass (auga stumbra) resnuma samazinājums virzienā uz galotni
ciankrāsvielas Krāsvielas, ko iegūst nogulsnējot attiecīgas dzelzs sālis ar asinssālīm
Silmaču ieža alas kraujas lejasgalā no avota alā iztek strauts, alas ieeja ir 3 m plata un 3 m augsta niša, alas garums - 6 m, apmēram ieža vidū ir otra ala - 1 m plata, 2,5 m augsta, slīpa plaisa, sasniegtais plaisas dziļums - 8 m, tālāk tā aizbirusi
čipsi kraukšķīgi, plānās šķēlēs cepti kartupeļi vai no kartupeļu masas gatavotas sausas, plānas plāksnītes (parasti ovālā formā), ko lieto kā uzkodu, našķi
šķutēt Kraut žagarus, velēnas u. tml. līdumā kaudzē, ko dedzināt, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
smagkrava Krava, kuras tilpuma vienības masa pārsniedz kādu nosacītu robežu; ja 20 kubikpēdu (0,5660 kubikmetru) kravas tilpuma sver vairāk par tonnu, uzskata, ka tā ir smagkrava, bet, lai nerastos pārpratumi, katrā konkrētā gadījumā jāvienojas, ko sauks par smagkravu
kombinētais pārvadājums kravas pārvadājums, ja kravas automobilis, piekabe, puspiekabe ar vilcēju vai bez tā, vai to kombinācijā vai 20 vai vairāk pēdu konteineri brauciena sākuma (beigu) posmā izmanto autoceļu, bet pārējā posmā dzelzceļu, iekšējos ūdensceļus vai jūras ceļus, ja kāds no ceļa posmiem, izņemot autoceļu, pārsniedz 100 kilometrus taisnā līnijā
paaugstināta svara vilciens kravas vilciens ar vienu vai vairākām darbīgām lokomotīvēm, kura masa pārsniedz 6000 t
palielināta garuma vilciens kravas vilciens, kura garums pārsniedz 350 asis
smagsvara vilciens kravas vilciens, kura masa par 100 un vairāk tonnām pārsniedz noteiktai lokomotīvei šim iecirknim paredzēto masas normu
hipotēku banka kredītiestāde, kas pret nekustamā īpašuma (zemes, ēku) ķīlu izsniedz ilgtermiņa naudas aizdevumus, kā arī izlaiž ķīlu zīmes, ko nodrošina ieķīlātais nekustamais īpašums
kredītanalītiķis Kredītiestādes darbinieks, kas analizē klienta aizdevuma pieprasījumu un novērtē klienta spēju pildīt saistības kredīta izsniegšanas gadījumā līdz saistību dzēšanai
privātbaņķieris Kredītiestādes darbinieks, kurš sniedz individuālus pakalpojumus turīgiem klientiem - fiziskajām personām -, nodrošinot kompleksu klienta aktīvu pārvaldīšanu, tai skaitā konsultācijas finanšu plānošanas, investīciju, nodokļu un mantošanas jautājumos, speciālus kreditēšanas noteikumus, šādu klientu un to darījumu īpašu apkalpošanas kārtību, kā arī klienta informācijas paaugstinātas konfidencialitātes nosacījumus
pircēja kredīts kredīts, kas izsniegts, pamatojoties uz aizdevuma līgumu, kuru noslēdzis aizdevējs (kredītiestāde vai cita finanšu institūcija) un pircējs, lai finansētu eksporta līgumu
eksportētāja kredīts kredīts, kas izsniegts, pamatojoties uz eksporta līgumu, saskaņā ar kuru pircējs apņemas samaksāt eksportētājam atbilstoši tūlītēja norēķina vai nomaksas pirkuma noteikumiem
vekseļu kredīts kredīts, ko kredītiestāde izsniedz klientam pret viņam piederošo vekseļa diskontu kredītiestādē; kredītiestādē nodotie vekseļi ir izsniegtā kredīta nodrošinājums
krākāties Krekšķināt, smagi elpot ar iesnainu degunu, krākt
krotele Krietele - no saknēm pīts groziņš, ko zirgiem pasniegt miltus
gadība Krietnums, godīgums, taisnīgums
dvinci Krievijas 5. armijas revolucionāro kareivju un virsnieku grupa, kas par atteikšanos iet uzbrukumā Ziemeļu frontes Daugavpils iecirknī 1917 VI tika ieslodzīti Daugavpils cietumā (869 cilv.; vēlāk pārvesti uz Butirku cietumu Maskavā)
Irkutskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas austrumu daļā, Sibīrijā, platība — 767900 kvadrātkilometru, 2505600 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Krasnojarskas novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Aizbaikāla novadu, Burjatijas un Tivas Republiku
Adigejas Republika Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas dienvidos, platība - 7800 km^2^, 442775 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvais centrs - Maikopa, anklāvs Krasnodaras novadā
Rostovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100800 kvadrātkilometru, 4241800 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Rostova pie Donas, robežojas ar Voroņežas un Volgogradas apgabalu, Kalmikijas Republiku, Stavropoles un Krasnodaras novadu, kā arī Ukrainu
kvartīrmeistars Krievijas flotē līdz 1910. g. - jaunākais apakšvirsnieks
seti Krievu kultūras, rases un valodas ietekmēta igauņu daļa Igaunijas dienvidaustrumos un Krievijas Pleskavas apgabala Pečoru novadā, pareizticīgi, runā īpašā dienvidigauņu Veru dialekta izloksnē ar daudz krievu vārdiem un akcentējumu
anakrūza Krievu sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā - liekas (t. i., tādas, kas pārsniedz zilbju skaitu pēda) zilbes ritmiskā perioda sākumā
krutais Kriminālautoritāte, noziedznieks, kas savu mērķu sasniegšanai var izdarīt jebko
krutois Kriminālautoritāte, noziedznieks, kas savu mērķu sasniegšanai var izdarīt jebko
atstāšana bez palīdzības krimināli sodāma darbība, ja netiek sniegta acīmredzama neatliekama palīdzība cilvēkam, kas atrodas dzīvībai bīstamā stāvoklī, ja vainīgais apzinājies, ka varējis to sniegt bez nopietnām briesmām sev un citām personām, un ja palīdzības nesniegšana izraisījusi cilvēka nāvi vai citas smagas sekas
sprieduma izpildīšana krimināllietā - notiek tad, kad pirmās instances tiesas spriedums stājies likumīgā spēkā pēc tā pārsūdzības termiņa - 10 dienu notecēšanas no pasludināšanas brīža, ja par spriedumu iesniegta apelācijas vai kasācijas sūdzība, tad, ja spriedums netiek atcelts, tas stājas spēkā pēc apelācijas vai kasācijas instances nolēmuma pasludināšanas
procesuāla darbība Kriminālprocesa likumā pieļauta darbība, ko īsteno izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis un tiesa nolūkā atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot vainīgos un piemērot likumu tā, lai nodarījuma izdarītāji tiktu taisnīgi sodīti, bet neviens nevainīgs netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts
krimināllietas ierosināšana kriminālprocesa stadija, kurā kompetenta amatpersona (izziņas iestāde, prokurors, tiesnesis vai tiesa), iepazīstoties ar materiāliem un konstatējot likumā noteiktos iemeslus, pieņem lēmumu par krimināllietas ierosināšanu, un krimināllietā var sākties pirmstiesas izmeklēšana, vai arī pieņem lēmumu par atteikšanos ierosināt krimināllietu
tiesas procesa kartība kriminalprocesualajā likumā noteikta tiesas (tiesneša) darbības secība un nosacījumu, kas jāievēro, apsūdzēto nododot tiesai un iztiesājot krimināllietu, lai optimāli nodrošinātu patiesības noskaidrošanu lietā un pieņemtu likumīgu, pamatotu un taisnīgu spriedumu
kriminālprocesa virzītāji kriminālprocesuālās darbības subjekti, kam ir tiesības veikt kriminālprocesuālo darbību - izziņas iestāde, izziņas izdarītājs, prokurors, tiesnesis un tiesa
skrumslis Krimslis; kaulu izvirzījums, paresninājums (locītavā)
kriolitozona Kriosfēras daļa, Zemes garozas virsējais slānis, kurā visu gadu vai arī īsāku laiku ir negatīva iežu un augsnes temperatūra
ļepot Krist lielām pārslām (par sniegu)
ļēpot Krist lielām pārslām (par sniegu)
tetartoedrs Kristāla forma, kas ierobežota ar 12 vienādmalu piecstūra plāksnēm
tetrakisheksaedrs Kristāla forma, kas ierobežota ar 24 vienādsānu trijstūra plāksnēm, kristalogrāfijā kubiskās (heksaedriskās) singonijas vienkārša forma
pinakoīds Kristāla forma, kas sastāv no 2 paralēlām plāksnēm, kas nevar pastāvēt kā vienkārša forma, bet parasti noslēdz prizmatisku formu pamatus vai arī vairāki kopā veido vienu saliktu formu
ledus kristāli kristāli pareizas sešstūrainas prizmas veidā, kas pieaugot iegūst stabiņu, adatiņu un plāksnīšu formu; ledus kristāliem saplūstot, veidojas sniegpārslas
ikositetraedrs Kristalla forma, ka sierobežota ar 24 vienādām trapecas plāksnēm, kristallogrāfijā regulārās (kubiskās) singonijas (sistēmas) pamatforma
heksakistetraedrs Kristalla forma, kas ierobežota 24 vienādām trijstūra plāksnēm, kristtallogrāfijā regulārās (kubiskās) singonijas (sistēmas) pamatforma
heksakisoktaedrs Kristalla forma, kas ierobežota 48 vienādām trijstūra plāksnēm, kristtallogrāfijā regulārās (kubiskās) singonijas (sistēmas) pamatforma
dievmaize Kristietības kultā - maize, ko pasniedz dievgalda ceremonijā
Nikolajs kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās — svētais no baznīcas patriarhu vidus, kurš esot dzīvojis 4. gs. pirmajā pusē, cīnījies par taisnību, palīdzējis jūrasbraucējiem un slīcējiem; Nikolajs Brīnumdaris
krusta zīme kristīgo reliģiska zīme divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu); šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls; [krusts]{s:2170}
sniegpārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas ledus kristālu sakopojums; sniega pārsla
sniega pārsla krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas ledus kristālu sakopojums; sniegpārsla
pārsla Krītoša sniega sīka daļa - dažādas formas sniega kristālu veidojums
blīšķēties Krītot radīt troksni
zvapstēt Krītot radīt troksni
piezemēties Krītot sasniegt zemi (par mestiem priekšmetiem)
boncēt Krītot, atsitoties u. tml. radīt raksturīgu troksni (par ko lielu, smagu); atskanēt šādam troksnim
sprēgāt Krītot, lidojot strauji, ar troksni atsisties (pret ko), skart (ko) - par sīkām vielas daļiņām, sīkiem priekšmetiem u. tml.
Krīvu Gorbuni Krīvu Gorbuni - apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
Galanthus plicatus krokainā sniegpulkstenīte
sīklapu krokvācelīte krokvācelīšu suga ("Aulacomnium androgynum"), kas ir līdz 3 cm augsta; sastopama nelielām grupām dažādos mežos, biežāk Latvijas rietumu daļā uz kūdras un smilts augsnes, kā arī uz trupošas koksnes
purva krokvācelīte krokvācelīšu suga ("Aulacomnium palustre"), kas ir līdz 10 cm augsta; bieži sastopama mežos uz slapjas un nosusinātas kūdraugsnes un pārpurvotas minerālaugsnes (purvājā, niedrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, slapjajā damaksnī, šaurlapju kūdrenī), retāk mezotrofiskos mežos uz minerālaugsnes (damaksnī, lānās); tās izskats mainās atkarībā no apēnojuma
reģionālais ileīts Krona slimība - tievās zarnas beigu daļas vai resnās zarnas augšupejošās daļas slimība, kam raksturīga granulomu veidošanās zarnas sienā
koronācija Kronēšana - svinīga ceremonija, kurā jauno monarhu pasludina par valdnieku un viņam pasniedz valsts varas simbolus
Kronšlote Kronštate, cietoksnis Krievijā, tā nosaukums līdz 1723. g.
parastais krūklis krūkļu suga ("Frangula alnus syn. Rhamnus frangula"), sastopama bieži lapkoku un jauktos mežos, upmalās, krūmājos; vasarzaļš krūms, retāk līdz 7 m augsts koks ar gludu, gandrīz melnu mizu, lapas veselas, iegareni eliptiskas vai otrādi olveidīgas (garums 5—8 cm), ar gludu malu un gandrīz paralēlu plūksnainu dzīslojumu, ziedi sīki, balti, pa 2—7 pušķos lapu žāklēs
biksteklis Kruķis krāsns bikstīšanai
kačergs kruķis krāsns tīrīšanai
skručs kruķis krāsns tīrīšanai; kačergs
smilšu krupis krupju dzimtas suga (“Bufo calamita”), Latvijā aizsargājams dzīvnieks, sastopams reti, dzīvo biotopos ar smilšainu augsni
pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu; šādā veidā darināt (priekšmetu)
pīt Krusteniski, pamīšus liekot citu citai pāri (matu šķipsnas), savienot (tās); šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu
mātesaugs Krustojuma kombināciju vecākaugs, kura drīksnas apputeksnē ar tēvauga putekšņiem
tēvaugs Krustojuma kombināciju vecākaugs, no kura iegūst putekšņus mātesauga drīksnu apputeksnēšanai
ugunskrusts Krusts ar taisnā leņķī saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme; kāškrusts (1)
kāškrusts Krusts ar taisnā leņķī uz labo pusi saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme; ugunskrusts
svastika Krusts ar vienā virzienā taisnā leņķī saliektiem zariem, kas rada riņķveidīgas kustības iespaidu
zilkauļi Krustziežaugu ģints ar pamatā bultveidīgām skaujlapām, spilgti dzelteniem ziediem, uz leju nokārušos, plakanu, spārnotu augli - riekstveidīgu papāksti (nevārsnis)
mēnešvijole Krustziežiem piederīgas ģints augs, kuru raksturo sirdsveidīgas, lielas, apmalē veselas vai zobotas, nešķeltas lapas, sarkani ziedi un ļoti liels auglis - pākstenis, kas sasniedz līdz 2 cm platumā
sīkplikstiņš krustziežu dzimtas ģints ("Arabidopsis"), viengadīgi līdz daudzgadīgi lakstaugi, kaili vai ar matiņiem, lapas veselas vai plūksnainas, ziedi ķekaros, dažkārt ar pieziedlapām 13 suga, Latvijā konstatēta 1 suga
sīkķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardaminopsis"), nodalīta no smiltsķērsu ģints, lakstaugi ar zarotiem, retāk vienkāršiem matiņiem, lapas veselas līdz plūksnaini dalīta, novietotas uz stublāja un rozetē, 12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
pazvēre Krustziežu dzimtas ģints ("Erucastrum"), lakstaugi ar vienkāršiem matiņiem, lapas plūksnaini dalītas, ziedi ķekaros, auglis - lineārs, četršķautņains pākstenis ar konisku knābi, 14 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas
pērkone Krustziežu dzimtas ģints ("Raphanus"), viengadīgs augs ar bāli dzelteniem ziediem un plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām (parasti nezāle), 8 sugas, izveidoti vairāki pasaulē pazīstami kultūraugi, t. sk. redīsi un rutki, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga
rācenītis Krustziežu dzimtas ģints ("Rapistrum"), lakstaugi, stublājs vismaz apakšdaļā ar sarveida matiņiem, lapas vienkāršas plūksnainas, nelieli ziedi ķekaros, auglis - divdaļīgs pākstenītis, 3 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas; vējāzītis
sinepe Krustziežu dzimtas ģints ("Sinapis"), viengadīgs lakstaugs ar plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem ziediem ķekaros un apaļām sēklām pāksteņos, 10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
žodzene Krustziežu dzimtas ģints ("Sisymbrium"), lakstaugi un puskrūmi (Eiropā tikai puskrūmi), kaili vai ar vientāršiem matiņiem, lapas plūksnaini šķeltas vai dalītas, parasti uz stublāja, ziedi ķekaros, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, no tām 5 adventīvas
sinepīte Krustziežu dzimtas ģints ("Teesdalia"), nelieli viengadīgi lakstaugi, stublāji parasti vairāki, nezaroti, lapas plūksnaini šķeltas, sakārtotas rozetē, ziedi balti, mazliet zigomorfi, sakopoti īsā, blīvā ziedkopā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
hormungijas Krustziežu dzimtas ģints, nelieli, viengadīgi lakstaugi ar plūksnaini dalītām lapām uz stublāja un rozetē, ziedi balti
ņieburkrūšturis Krūšturis ar pagarinātu, mīkstos audus nedeformējošu pakrūtes pamatni, kas var sniegties līdz vidukļa līmenim; bistjē
Krutu Krutu grāvis - Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novadā
Sloku grāvis Krutu grāvja labā krasta pieteka Alūksnes novadā
Medņu strauts Krutu grāvja labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā
metallofons Ksilofonam līdzīgs mūzikas instruments ar metāla plāksnītēm koka plāksnīšu vietā
marimba Ksilofons ar metāla rezonatoru caurulēm vai plāksnēm; ksilofons ar žāvētu ķirbju rezonatoru (Āfrikā)
kūdrājs Kūdraina vieta; kūdraina augsne
tarpeņa kūdrainas augsnes gabals
pārpurvošanās Kūdras slāņa veidošanās augsnes virskārtā ilgstoša pārmitruma apstākļos; to izraisa sekls gruntsūdens, virszemes ūdeņu sastrēgšana, purvu veģetācija, augsnes ūdenscaurlaidības samazināšanās glejošanās vai rūsakmens veidošanās dēļ, kā arī cilvēku saimnieciskā darbība
Isanka Kūdupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā
Šepica Kūdupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā; Shchepitsa; Stsepitsa; Ščepica; Šepca
Naumovas strauts Kūdupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā: Naumova; Kovsanka
Čistigu strauts Kūdupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā
Bērzupīte Kūdupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā, garums – \~10 km
Franku Alba kuestu grēda Švābu-Franku kalnu rajona ziemeļaustrumos ("Fraenkische Alb"), Vācijā, tās platoveida virsa sasniedz 657 m vjl., to saposmo Donavas pieteku ielejas
Melnie kalni kuestu pauguru virkne Lielā Kaukāza priekškalnēs, uz ziemeļiem no Ganību grēdas, starp Maikopas meridiānu un Argunu, Krievijas Krasnodaras novadā, augstums - līdz 1500 m
reģistrācijas osta kuģa (jūras, upju) pierakstes vieta, kur kuģis tiek ierakstīts kuģu reģistrā un kur kuģim tiek izsniegti vai noformēti visi nepieciešamie dokumenti, saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un nacionālo likumu prasībām
komanda Kuģa apkalpe (parasti, atskaitot virsniekus)
blisters Kuģa korpusa paresninājums kuģa pasargāšanai no mīnu sprādziena iedarbības
peldspējas rezerve kuģa korpusa ūdensnecaurlaidīgās daļas tilpums virs ūdenslīnijas
konosaments kuģa kravas zīme, ko izsniedz kravas pārvedējam, apliecinot kravas jeb preces pārvešanas tiesības
mese Kuģa telpa, kur ēd un brīvā laikā uzturas kuģa virsnieki
nenogremdējamība Kuģa vitabilitāte, ko nosaka tā korpusa izturība un ūdensnecaurlaidība, negrimstība, ūdens atsūknēšanas un ugunsdzēsības sistēmas jauda, kā arī kuģa galveno sistēmu dublēšana un rezervēšana
kazemāts Kuģī - bruņu plāksnēm klāta telpa vidēja kalibra lielgabalu uzstādīšanai
fautfrakts Kuģu nomas līguma veids, kad nofraktētājam ir tiesības atkāpties, ja viņš samaksā fraktsnaudu
kamēlītis Kukainis tīklspārņu kārtā, melnīgsnējā krāsā ar garu šauru, kamieļa kaklam līdzīgi izliektu galvu un priekškrūti, lido pavasarī
kurmjveidīgie Kukaiņēdāju kārtas dzimta, sīki zvēriņi (ķermeņa garums - 5-23 cm, masa - 9-170 g), kas mīt augsnē pašraktās alās, 22 sugas, Latvijā 1 suga
grauznis Kukaiņi, kas grauž un bojā kā augošu tā sagatavotu koksni
tārpeja kukaiņu kāpuru radīta eja koksnē
termīts kukaiņu kārta ("Isoptera"), galvenokārt tropos, \~2500 sugu, 2,5-140 milimetrus gari, sabiedriski kukaiņi, kas dzīvo lielās kolonijās zem zemes, koku stumbros vai vairākus metrus augstās, no augsnes, siekalām, ekskrementiem veidotās virszemes ligzdās
putekļu utis kukaiņu kārta ar 25 zināmām sugām Latvijā, dzīvo sūnās, sausā koksnē; pārtiek no trūdvielām, koksnes sairumiem, sūnām un ķērpjiem; vairākas sugas uzturas arī slēgtās putekļainās telpās kā grāmatu utis
zarkukaiņi kukaiņu kārta, \~2500 sugu, gk. subtropiskajās un tropiskajās zemēs, sasniedz 30 cm garumu, teicami pielāgojas apkārtnei - pēc izskata līdzinās zariņiem, zāles stiebriņiem, lapām; grauzējtipa mutes orgāni
piešcikādes kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Delphacidae"), sīkas, retāk vidēji lielas cikādes 3-7 mm garumā ar lielu kustīgu dzelksni ("piesi") uz pakaļkāju stilbu priekšējās daļas, Latvijā konstatētas 43 sugas
trīsuļods kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Chironomidae"), neliels pelēki zaļš, dzeltenīgs vai bāli zaļš divspārņu kārtas kukainis, kura kāpuri dzīvo ūdenī vai augsnē, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts \~130 sugu
trūdodiņi kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Sciaridae"), pie kuras pieder sīki kukaiņi ar tumšu ķermeni un melnīgsnējiem spārniem, \~500 sugu, Latvijā konstatētas 38 sugas
garkājas kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Tipulidae"), odiem līdzīgi, bet lielāki divspārņi ar šauru, garu ķermeni, garām kājām, un šauriem spārniem, lielākie odveidīgie divspārņi (ķermeņa garums sasniedz 25 mm), ķermenis izstiepts, kājas ļoti garas, tievas, spārni gari (15-20 mm), sastopami no agra pavasara līdz vēlam rudenim mitros mežos, krūmājos, pļavās, purvos, \~3300 sugu, Latvijā varētu būt \~80 sugu
ziemasods kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Trichoceridae"), nelieli līdz vidēji lieli (ķermeņa garums - 5-9 mm) odveidīgie ar samērā garām kājām, sastopami arī ziemā atkušņu laikā, pat uz sniega, Latvijā maz pētīti
diplūra kukaiņu klases kārta ("Diplura") - bezspārnu kukaiņi, dzīvo augsnē, trūdošā koksnē; divaste
blakts kukaiņu klases kārta ("Heteroptera"), kuras pārstāvjiem ir raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas veido posmainu snuķi, dažāda lieluma kukaiņi (1-100 mm) ar neviendabīgas struktūras segspārniem, \~50 dzimtu, \~40000 sugu, Latvijā konstatēts 360 sugu, kas ietilpst 32 dzimtās
augsnes kukaiņi kukaiņu klases pārstāvji, kas vismaz kāpura vai kūniņas fāzē sastopami augsnē, zemsegā, trupošā vai pūstošā substrātā (koksnē, dzīvnieku līķos, augu atliekās); tiem ir liela nozīme meža nobiru un koksnes atlieku noārdīšanā, kā arī kukaiņi un to kāpuri ir daudzu meža putnu, rāpuļu un mazo zīdītāju — kukaiņēdāju — barība
racējlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sphecidae"), vidēji liels līdz liels (ķermeņa garums - 8-25 mm) kukainis, kas rok zemē alas, ejas vai taisa ligzdas koksnē, sausu zaru serdēs, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts 140 sugu
dziedātājsienāzis kukaiņu klases taisnspārņnu kārtas sienāžu apakškārtas ģints ("Tettigonia"), lieli (3-4 cm gari), zaļi sienāži, >10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
ķirmis kukaiņu klases vaboļu kārtas dzimta ("Anobiidae"), kurā ietilpst sīkas vaboles (piemēram, lapkoku ķirmji, ēku ķirmji, mēbeļu ķirmji), kas parasti dzīvo sausā, atmirušā koksnē un to izalo, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 23 sugas
vēdekļspārņi kukaiņu klases vaboļu kārtas dzimta ("Stylopidae"), ko daži autori uzskata par patstāvīgu kukaiņu kārtu ("Strepsiptera"), endoparazīti ar izteiktu dzimumdimorfismu, tēviņi ir brīvi dzīvojoši, mātītes ķermenis tārpveidīgs, parazitē plēvspārņos, blaktīs, taisnspārņos, vairāk nekā 300 sugu, kas grūti nosakāmas
anoplodera kukaiņu klases vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas celmgraužu apakšdzimtas ģints
goliātvabole kukaiņu klases vaboļu kārtas skarabeju dzimtas ģints ("Goliathus"), vissmagākie kukaiņi pasaulē, kuru lielāko indivīdu masa sasniedz simt gramu, bet garums - 11 cm, sastopama Āfrikas tropiskajos mežos, 6 sugas
skrējējzvīņene kukaiņu klases zvīņeņu kārtas apakškārta ("Zygentoma"), vidēji lieli bezspārnaini kukaiņi, kuru ķermeni bieži klāj zvīņas, dzīvo augsnē, telpās, skudru un termītu mītnēs
nimfa kukaiņu un ērču pēdējā attīstības stadija pirms dzimumgatavības sasniegšanas; kukainis, ērce šādā attīstības stadijā
gūksnīties Kūksnīties
otkats kukuļdošanas veids sarunās, kurā kukuļņēmējam apmaiņā pret sniegtajiem pakalpojumiem tiek maksāta komisijas maksa
parastā kukurūza kukurūzas suga ("Zea mays"), viengadīgs lakstaugs ar garu un resnu posmainu stiebru, platām lapām un graudiem vālītēs, nodalītas 8 varietāšu grupas, >22000 šķirņu, Latvijā nozīmīgākas ir 2 varietāšu grupas - kramveida un zobveida kukurūza, kā arī to hibrīdi
pārts Kulda krāsns priekšā
deksnenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Deksne" iedzīvotāji
ekstirpators Kultivators augsnes dziļirdināšanai un nezāļu iznīcināšanai
dziļkultivators Kultivators augsnes irdināšanai visā aramkārtas dziļumā
lubītājs Kultivators; arkls augsnes virskārtas apstrādei
sakultivēt Kultivējot uzlabot (augsni, tīrumu)
nokultivēt Kultivēt un pabeigt kultivēt (augsni)
bibliotēka Kultūras iestāde (vai organizācijas, iestādes daļa), kas krāj, apstrādā, glabā grāmatas un citus izdevumus (arī rokrakstus, mikrofilmas, audioierakstus u.tml.) un izsniedz tos lasītājiem
bīdermeijers Kultūras un mākslas novirziens 19. gs. otrajā ceturksnī, lietišķi dekoratīvajā mākslā izmanto galēji vienkāršotas ampīra stila formas, uzsver funkcionālo
bīdermeijera stils kultūras un mākslas novirziens 19. gs. otrajā ceturksnī, lietišķi dekoratīvajā mākslā izmanto galēji vienkāršotas ampīra stila formas, uzsver funkcionālo, ērtību, idillistiskas sadzīves ainas; nosaukumu ieguvis no tipiska vidusmēra vācu pilsoņa uzvārda; bīdermeijers
festivāls kultūras un mākslas sasniegumu svinīga skate, svētki
rijolkultūras Kultūras, kuru audzēšanai var būt derīga augsnes rijolēšana: sparģeļi un rabarberi, ogulāji, jaunaudzējamie kociņi, krūmi un koki
skaustsēja Kultūrauga sēšana vai stādīšana augsnes skaustos
bumbuļaugi kultūraugi (piemēram, kartupeļi, topinambūrs), kuru galvenā produkcija (bumbuļi vai gumi) izveidojas kā atsevišķu augu pazemes daļu paresninājumi
vidzemnieki Kultūrvēsturiskā apgabala Vidzeme (Cēsu, Limbažu, Valmieras, Valkas, Gulbenes rajonu, Rīgas, Ogres, Aizkraukles, Madonas, Alūksnes rajonu daļu) iedzīvotāji
aizbokāt Kuļot (miežus), aizsniegties (līdz)
pārkult Kuļot pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi
bey Kungs; augstāko turku ierēdņu un virsnieku tituls; arī Tunisas valdnieka tituls
Kupču Kupču ezers - atrodas Madonas novada Kalsnavas pagastā, platība - 1,3 ha
pārkūpināt Kūpinot pieļaut, ka (zivis, gaļas produkti) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi
uzjums Kupols, jumols, pārvārsnis
Širvanas līdzenums Kūras-Araksas zemienes vidusdaļa un austrumu daļa, atrodas starp Lielo Kaukāza nogāzēm un Kūru, Azerbaidžānā, augstums — \~200 m, sauss subtropu klimats, pustuksnesis
enerģētiskā koksne kurināmā koksne
prauli Kurināmais materiāls, satrunējusi vītola, liepas u. c. koksne dūmu iegūšanai dūmekļos; prauls
šveilināt Kurināt (krāsni)
kurināties Kurināt (uguni pavardā, krāsnī); veikt ar kurināšanu saistītus darbus (sagatavot kurināmo)
apkurināt Kurinot (krāsni, plīti u. tml.), apsildīt (telpu)
izkurināt Kurinot krāsni, pavardu u. tml., sasildīt (telpu)
nokaitēt Kurinot ļoti sakarsēt (krāsni, pavardu)
piekurināt Kurinot ļoti, arī pietiekami, sasildīt (krāsni, pavardu)
izkurināt Kurinot padarīt siltu (krāsni, pavardu); panākt, ka izkuras (parasti krāsns)
pārkurināt Kurinot pieļaut, ka (kas, parasti krāsns, telpa) kļūst pārāk karsts
sakurināties kurinot sakarsēt ļoti karstu (krāsni)
nokurināt Kurinot stipri sakarsēt (krāsni, pavardu); sakurināt
švirkstins Kurmju biedēklis (nelielas grabošas vējdzirnavas uz zemē ieraktas curules ar apakšējo galu kurmja alā, kas tur novada troksni)
Adlera kūrorts Krievijā, Krasnodaras novadā, Melnās jūras krastā, Soču pilsētas daļa
kursme Kursma - kurināmā daudzums, kas vienā reizē piepilda krāsni
kursmis Kursma - kurināmā daudzums, kas vienā reizē piepilda krāsni
kursms Kursma - kurināmā daudzums, kas vienā reizē piepilda krāsni
spelte Kurtuve (krāsnij, darvas ceplim u. tml.); kurtuves atvere, pa ko izplūst dūmi; liesmu, dzirksteļu uztvērējs (krāsnij)
spelts Kurtuve (krāsnij, darvas ceplim u. tml.); kurtuves atvere, pa ko izplūst dūmi; liesmu, dzirksteļu uztvērējs (krāsnij)
hondrilla Kurvjziežu dzimtas augu ģints ("Chondrilla"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, vairākas šo augu sugas izplatītas Vidusāzijas un Dienvideiropas pustuksnešos un tuksnešos, lakstveida kaučukaugs
leizeja Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs (Āzijā) ar violetiem ziediem kurvīšos un plūksnaini šķeltām lapām
dadži Kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugu ģints ("Cirsium"), ko senāk sauca arī par usnēm, \~200 sugas, Latvijā konstatētas 6 sugas
pelašķis Kurvjziežu dzimtas ģints ("Achillea"), daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem kurvīšos; \~120 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
ambrozija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Ambrosia"), ar \~40 sugu, Latvijā 3 adventīvas sugas, stublājs līdz 1 m augsts, smalks, plaši, izkliedus zarots vai zari tikai augšdaļā, lapas pamīšus vai pretējas, plūksnaini dalītas
sunīši Kurvjziežu dzimtas ģints ("Bidens"), viengadīgi lakstaugi ar pretējām, staraini vai plūksnaini šķeltām lapām, brūngani dzelteniem vai zeltaini dzelteniem ziediem kurvīšos un sēkleni, kam ir divi vai četri atskabargaini izaugumi, \~230 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
ežziede Kurvjziežu dzimtas ģints ("Echinops"), daudzgadīgi lakstaugi, stublājs līdz 2 m augsts, ar tūbainu matojumu, augšdaļā zarots, lapas pamīšas, plūksnaini šķeltas līdz dalītas, dzeloņaini zobainas, apakšpusē balti tūbainas, \~150 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas
kumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Matricaria"), viengadīgs smaržīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos, Latvijā konstatētas 2 sugas
baltdadži Kurvjziežu dzimtas ģints ("Onopordum"), \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, adventīvs augs vai dārzbēglis, sastopams ļoti reti uz dzelzceļa uzbērumiem, nezālēs, līdz 1,5 m augsts, resns stublājs, lapas nolaidenas, ziedu kurvīši pa 1-2 zaru galos
raudupe Kurvjziežu dzimtas ģints ("Scorzonera"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar resnu melnu vai brūnu sakni, plati eliptiskām vai lancetiskām lapām rozetē un ziedu kurvīšiem, kam ir dzelteni vai bāli mēlziedi, \~150 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga
samtene Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tagetes"), viengadīgs lakstaugs ar plūksnainām lapām un dzelteniem, oranžiem vai brūnganiem ziediem, \~30 sugu, Latvijā kā viengadīgus krāšņumaugus audzē 3 sugas un to šķirnes
suņkumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tripleurospermum"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
vērmele Kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia absinthium"), daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās
tāmnieki Kurzemes ziemeļdaļas iedzīvotāji, kas runā lībiskā dialekta Kurzemes izloksnēs
bļorcāties Kustēties (ūdenī), radot šļakstiem līdzīgu troksni
kleberēties Kustēties, ļodzīties (parasti radot troksni)
klaburēties Kustēties, ļodzīties, radot klabošu troksni (par nenostiprinātiem priekšmetiem, to daļām)
knipis Kustība - saliekta un kopā saspiesta īkšķa un rādītājpirksta vai viduspirksta strauja iztaisnošana vai pārvilkšana īkšķim
ieskrējiens Kustība no kāda stāvokļa līdz vajadzīgā ātruma sasniegšanai
cirst Kustībā triekt, sviest (ko) - par vēju, sniegu
braditeleokinēze Kustību koordinācijas trūkums; kustību palēnināšanās vai apstāšanās pirms mērķa sasniegšanas
rādītājs Kustīga bulta, šautra, plāna plāksne u. tml. pie (parasti mēraparāta, mērierīces) skalas kāda lieluma parādīšanai uz tās
elerons Kustīga plāksne pie lidmašīnas spārna pakaļējās daļas (lidmašīnas vadīšanai, lidojot ar sānsveri)
karstie elektroni kustīgi lādiņnesēji cietvielās, kuru enerģija pārsniedz termiski līdzsvarotu lādiņnesēju enerģijas; ja materiālā plūst strāva, šie lādiņnesēji veidojas, tiem paātrinoties iekšējā elektriskajā laukā un vienlaikus zaudējot enerģiju sadursmēs ar kristāliskā režģa atomiem
bļorcāt Kustināt (ko ūdenī, piemēram, skalot), radot šļakstiem līdzīgu troksni
pastaipīt Kustinot pavingrināt (ķermeni, tā daļas); mazliet iztaisnot kādā virzienā (ķermeni, tā daļas)
palseņi Kūstošs sniegs; palsaņi
palsaņi Kūstošs sniegs; palseņi
pakurtēt Kūstot kļūt irdenākam (parasti par sniegu, ledu)
kurtēt Kūstot kļūt irdenam (parasti par sniegu, ledu)
izčākstēt Kūstot kļūt viscaur irdenam (parasti par sniegu, ledu)
sačākstēt Kūstot kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam (par sniegu, ledu)
atkust Kūstot pazust (no kādas virsmas) - par ledu, sniegu; nokust
pastaipīties Kustoties, mazliet iztaisnojoties, pavingrināt ķermeni, tā daļas
kušings Kušinga sindroms - slimība, ko rada hidrokortizona un virsnieru androgēno hormonu pastiprināta ražošana un ieplūšana asinīs virsnieru hiperplāzijas vai audzēja dēļ
lēķšķa Kušķis, pušķis, šķipsna; mīksta, savelta vilnas, sniega u. tml. pika; lēkšķe
lešķe Kušķis, pušķis, šķipsna; mīksta, savelta vilnas, sniega u. tml. pika; lēkšķe
skupsna kušķis, šķipsna
stope Kušķis, šķipsna
čepste Kušķis, žūksnis
šķidrmēsli Kūtsmēsli (ar 7-10% sausnas), ko iegūst, dzīvniekus turot uz spraugu grīdām bez pakaišiem
Tautas daiļamata meistars kvalifikācijas nosaukums, ko 1961.-1990. g. piešķīra par nozīmīgiem sasniegumiem lietišķajā mākslā piešķīra Kultūras ministrijas kolēģija, 1993.-2000. g. - Tautas mākslas centra Tautas lietišķās mākslas padome; persona, kam ir piešķirts šāds nosaukums
Bezdibenis Kvēksnītis, ezers Vestienas pagastā
Bezdibens Kvēksnītis, ezers Vestienas pagastā
Kvēknīša ezers Kvēksnītis, ezers Vestienas pagastā
Kvēknīšu ezers Kvēksnītis, ezers Vestienas pagastā
Kvēksnīšu ezers Kvēksnītis, ezers Vestienas pagastā
aizkurs Kvēlojošas ogles, kas ir saraustas maizes krāsns atverē
plēvaiņi Kvēpu plēvītes, kas paceļas skurstenī un virs tā krāsnij kuroties
eksaflops Kvintiljons (miljards miljardu = 1 000 000 000 000 000 000) flopu jeb kvintiljons peldošā komata darbību sekundē; pēc dažām prognozēm šādu datora ātrdarbību varētu sasniegt ap 2020. gadu
Garkalns Ķāķu paliksnis Priekuļu pagastā
baltoga Ķekarainā sniegoga ("Symphoricarpus racemosus")
plūksnu ķekarpaparde ķekarpaparžu ģints suga (“Botrychium multifidum”), Latvijā sastopama samērā reti, smilšainās augsnēs, aizsargājama, 5-20 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs
kārnis Ķeksis netīrumu izkārnīšanai no krāsns vai labības nokārnīšanai rijā no ārdiem
bļurkšķīgs Ķērkstošs, neskaidrs (troksnis)
cilindrs Ķermenis, kuru ierobežo virsma, ko veido taisne, kustoties pa doto līkni, palikdama paralēla vienai taisnei, un divas paralēlas plaknes
akropahija Ķermeņa distālo daļu nenormāls resnums
iegurņa dobums ķermeņa dobums, ko norobežo iegurņa joslas skelets; tajā atrodas urīnpūslis un sievietes dzimumorgāni, caur to iet taisnā zarna un urīnizvadkanāls
inerce Ķermeņa īpašība, tendence saglabāt vienmērīgu taisnvirziena kustību vai miera stāvokli, ja uz ķermeni neiedarbojas ārēji spēki
virze Ķermeņa taisnvirziena kustība
rūgtā ķērsa ķērsu suga ("Cardamine amara"), ilggadīgs lakstaugs baltiem ziediem ar purpurmēļiem putekšmaciņiem, sastopams gandrīz vienīgi avoksnās
sprigaņu ķērsa ķērsu suga ("Cardamine impatiens"), divgadīgs lakstaugs, sīkiem baltiem ziediem un plūksnotām lapām mežos, gk. Gaujas un Ventas ielejā
dupleksprocess Ķeta kausēšana vispirms vienā un pēc tam otrā krāsnī (lai uzlabotu metāla tehnoloģiskās īpašības)
izvadiekārta ķēžu izvadierīce, kas transportē iespiedloksni no pēdējā iespiedcilindra uz pieņemšanas rīsi
ķieģeļceplis Ķieģeļnīca; ķieģeļu apdedzināšanas krāsns; iekārta ķieģeļu ražošanai
pļumpis Ķilda, troksnis
blāvēt Ķildoties, rāties, taisīt troksni
pakaļtēviņš Ķīļlaivas ķīļa aizmugurējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; pakaļrags
pakaļrags Ķīļlaivas ķīļa aizmugurējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; pakaļtēviņš
priekšrags Ķīļlaivas ķīļa priekšējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; priekštēviņš
priekštēviņš Ķīļlaivas ķīļa priekšrējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; priekšrags
lemesītis Ķīļveida (sējmašīnas, kultivatora) detaļa vai detaļu kopums izsēto sēklu ierušināšanai zemē, arī augsnes apstrādāšanai
lamele Ķīļveida vara plāksnīte, līdzstrāvas mašīnas kolektora elements
rhynchocephalia Ķīļzobjveidīgie jeb snuķgalvji
mežķīmija Ķīmijas nozare, kas pētī koksnes ķīmisko sastāvu un tā izmantošanu, aptver arī koksnes termisko pārstrādi, kolofonija, terpentīna, skuju ēterisko eļļu, miecvielu u. c. produktu ražošanu
koksnes ķīmija ķīmijas nozare, kas pētī koksnes un tās komponentu īpašības, koksnes ķīmisko pārstrādi
benzilēteris ķīmiska viela, ko iegūst apstrādājot (benzilējot) koksni ar benzilhlorīdu sārmainā vidē, labi šķīst organiskos šķīdinātājos un veido plēves; tiek izmantots kinolenšu, sintētisko šķiedru, plastmasu, izolācijas materiālu, laku izgatavošanai
indikators ķīmijā ķīmiskais savienojums, kura spēju ķīmiskās reakcijās mainīt krāsu, luminiscēt, veidot vai izšķīdināt nogulsnes izmanto kvalitatīvajā un kvantitatīvajā ķīmiskajā analīzē
mežķīmiskā rūpniecība ķīmiskās rūpniecības nozare, kurā nodarbojas ar koksnes un meža produktu ķīmisko pārstrādi (koksnes sauso pārtvaici, koksnes pārogļošanu, kolofonija ražošanu, talleļļas pārstrādi, karotīna un skuju miltu ražošanu, kampara sintēzi u. c.)
augstenerģētiskā tehnoloģija ķīmiskās rūpniecības nozare, kurā vēlamā procesa īstenošanai izmanto enerģijas avotus (plazmu, ultravioleto, jonizējošo vai lāzera starojumu), kas būtiski pārsniedz molekulu siltumkustības enerģiju
plastificēta koksne ķīmiski apstrādāta un sapresēta koksne
nitrocementācija Ķīmiski termiskās apstrādes veids - tērauda virskārtas vienlaicīga piesātināšana ar slāpekli un oglekli; veic dabasgāzes un amonjaka vidē, rūda tieši no krāsns un atlaidina zemā temperatūrā
idrabārijs Ķīmiski tīrs, nogulsnējot iegūts ļoti smalks bārija sulfāts ar vanilīna, cukura u. c. piemaisījumiem, rentgenuzņēmumu kontrastviela
papīra izejvielas ķīmiski vai mehāniski apstrādātas koksnes šķiedras, arī labības salmi; speciālām papīra šķirnēm lieto arī minerālšķiedru (azbesta, bazalta) un sintētiskās šķiedras
Sjuņdzi Ķīniešu konfūcisma skolotājs (3. gs. p. m. ē.), kurš savā mācībā savienoja konfūcisma un daoisma idejas, uzskatīja, ka pareiza ceremoniju norise palīdz uzlabot ļauno cilvēku dabu, kritizēja aizspriedumus un sniedza jaunu, racionālu populārās reliģiskās prakses interpretāciju
šķērstīstoklis Ķīniešu nacionālās laicīgās glezniecības darba veids, kas nepārsniedza 3 m garumu un tika apskatīts pamazām attinot
garentīstoklis Ķīniešu nacionālās laicīgās glezniecības darbs, kas tika atritināts no augšas uz leju un varēja sasniegt 10 m garumu
daoisms ķīniešu reliģiski filozofisku uzskatu sistēma, kuras pamatā ir mācība par to, kā cilvēkam sasniegt pilnību pašattīstības ceļā
oliti Ķīniešu un mongoļu mistru tauta Vidusāzijā Alašanas tuksnesī uz Ķīnas un Mongolijas robežām
cesnēgs Ķiploks; cesnēks
česnēks Ķiploks; cesnēks
tikšķis Ķirmju dzimtas suga ("Anobium pertinax") - 5-6 mm gara vabole, kas dzīvo koksnē; sitot ar galvu pret koksni, rodas tikšķoša skaņa, kas agrāk tika uzskatīta par nāves priekšvēstnesi; ēku ķirmis
ileokolostomija Ķirurģiska atveres veidošana starp līkumaino un resno zarnu
smiltājķirzaka Ķirzaku dzimtas ģints, dzīvo gk. tuksnešos, akmeņainās priekškalnēs un sausās stepēs, 14-30 cm garas ķirzakas, oldējējas \~43 sugas, dzīvdzemdētājas 2 sugas
sliekķirzakas Ķirzakveidīgie ar ķermeņa garumu līdz 20 cm, racējdzīvnieki, kas pielāgojušies dzīvei augsnē, tropos
indesķirzaka Ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Helodermatidae"), 50-90 cm garas druknas ķirzakas ar īsu, resnu asti un spēcīgām kājām, parasti spilgti raibas, cilvēkiem inde nav bīstama; ASV dienvidaustrumu daļā un Meksikas ziemeļrietumos
scinks ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Scincidae"), ķermenis parasti ķirzakveidīgs, daļai sakarā ar dzīvi augsnē čūskveidīgs, zoofāgi, retāk fitofāgi, oldējēji un dzīvdzemdētāji, gk. Austrālijā, Okeānijā, Dienvidāzijā un Āfrikā, \~70 sugu
dādiņa Ķīviņš, troksnis
tuvums laba garīgā saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, savstarpēja saprašanās starp cilvēkiem; vispārināta īpašība --> tuvs (6), šīs īpašības konkrēta izpausme
sveiciens Laba vēlējums, arī draudzības, sirsnības, labvēlības apliecinājums; šāds apliecinājums, ko nodod (kādam) ar cita starpniecību vai ko nodod (kādam) no cita
uzvara Labākā rezultāta sasniegšana (sporta sacensībās.)
paraugdemonstrējums Labāko sasniegumu demonstrējums (piemēram, sportā, kādā profesijā)
izpasīt Labi iekopt, izstrādāt (augsni)
izpašīt Labi iekopt, izstrādāt (augsni)
tukls Labi mēslots, auglīgs (par augsni)
pasers Labība, kas (rijā) izlikta žāvēšanai uz tievām kārtīm blakus krāsnij (nevis uz cepļa sijām)
bluķis Labības kulšanai paredzēts paresns koka stumbra vai baļķa gabals, kam bija tapas un ko vilka zirgs
žumburs Labības žāvējamais koks - paresns stumbrs ar apcirstiem zariem
žepurs Labības žāvējamais koks - paresns stumbrs ar apcirstiem zariem; žumburs
jauja Labības žāvētava, īpaša telpa vai viendaļīga vai daudzdaļīga ēka, kurā atradās krāsns, ko izmantoja nekultās labības izžāvēšanai, radniecīga rijai
sniega pelējums labību slimība, ko izraisa īpaša sēne (parasti, bojājot ziemājus zem sniega segas)
botelis Labiekārtota tūristu mītne ūdens ceļu krastos vai uz pārbūvēta kuģa, liellaivas un citiem samērā lieliem ūdens transporta līdzekļiem, kas ietver labiekārtotu ūdens transporta piestātni ar degvielas uzpildes iespējām, un ir radīti apstākļi ūdens transporta līdzekļu neliela remontu veikšanai, kā arī darbojas slīcēju glābšanas stacija; klienti galvenokārt ierodas motorlaivās, jahtās vai arī citos nelielos ūdens transporta līdzekļos; laivviesnīca
dzīvokļnumurs Labiekārtots tūristu mītnes numurs ar virtuvi un vairākām istabām, ko piedāvā augstāko kategoriju viesnīcas un viesu mājas; ar savu plašumu, greznību un komfortablo iekārtojumu tas var raksturot mītnes sniegto pakalpojuma kopējo līmeni
glempings labiekārtots, mājīgs un izsmalcināts īrējams namiņš vai cita neliela nakšņošanas vieta, kas apvieno viesnīcas komfortu un atpūtu brīvā dabā
Noriļlag Labošanas darbu nometņu sistēma, "Gulaga" struktūrvienība Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, dibināta 1935. g., ieslodzītos nodarbināja gk. vara, niķeļa u. c. krāsaino metālu ieguvē, 1941. g. ieslodzīti >560 virsnieki no Latvijas, pēc 2. pasaules kara te ieslodzīja latviešu nacionālos partizānus, leģionārus u. c. no Latvijas deportētās personas
pensionēties labprātīgi atstāt amatu, sasniedzot attiecīgu vecumu; aiziet pensijā
pareizīgs Labs, īsts, kārtīgs, arī taisnīgs
bonhomie labsirdība; draudzīgums; sirsnīga draudzība
saulains labsirdīgs sirsnīgs, arī dzīvespriecīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); arī [gaišs]{s:1826}
parastā bērzubeka lācīšu ģints suga ("Leccinum scabrum"), visbiežāk sastopamā bērzubeka, bērzu mikorizas sēne, aug lapkoku un jauktos mežos, mitrā augsnē
mīkstā lācīte lācīšu suga ("Atrichum tenellum"), konstatēta tikai priežu jaunaudzēs uz smilšmāla augsnes atklātās vietās
čaps Lai aprakstītu kritiena troksni
pereat mundus, fiat iustitia lai top taisnība, kaut arī pasaule ietu bojā
fiat iustitia, pereat mundus lai top taisnība, kaut pasaule ietu bojā
ķermelis Laika apstākļi (ziemas beigās), kad sniega pārslas nokrīt uz izmirkušas zemes un drīz atkal pazūd
trieciena pirmā fāze laika intervāls no trieciena sākuma momenta līdz brīdim, kurā normālā reakcija sadursmes punktā sasniedz savu maksimālo vērtību
latentums laika intervāls, kādā diska sektors, kurā ir nepieciešamā informācija, sasniedz lasīšanas/rakstīšanas galviņu
seanss laika intervāls, kurā interaktīvā režīmā izpildāmā programma saņem sākotnējo informāciju, apstrādā to un sniedz atbildi uz lietotāja jautājumiem
sesija laika intervāls, kurā interaktīvā režīmā izpildāmā programma saņem sākotnējo informāciju, apstrādā to un sniedz atbildi uz lietotāja jautājumiem
starta logs laika intervāls, kurā pieļaujams kosmiskā lidaparāta starts ar nolūku sasniegt citu – orbītā ap Zemi lidojošu – kosmisko lidaparātu vai veikt starpplanētu lidojumu
vasaras saulgrieži laika moments, kurā Saule sasniedz vislielāko deklināciju un atrodas ekliptikas galējā ziemeļu punktā (ap 21. jūniju), tad zemeslodes ziemeļu puslodē ir visgarākā diena
ziemas saulgrieži laika moments, kurā Saule sasniedz vismazāko deklināciju (ap 22. decembri), kad tā atrodas ekliptikas galējā dienvidu punktā un zemeslodes ziemeļu puslodē ir visīsākā diena
kalendārā diena laika periods no pusnakts līdz nākošajai pusnaktij
savienojumlaiks Laika periods, kurā lietotājs ir pievienots pakalpojumu sniedzējam
priekšpusnakts Laika posms pirms pusnakts
pārskata periods laika posms, kurā summētais darba laiks nedrīkst pārsniegt darbiniekam noteikto normālo darba laiku
slapjdraņķis Laikapstākļi, kam ir raksturīgs slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu; nokrišņi - slapjš sniegs vai sniegs kopā ar lietu
taimšērs Laikdaļas īpašums (angļu "timeshare ownership") - īpašumtiesības vai ilgtermiņa īres tiesības (30-50 un vairāk gadu) izmantot vasarnīcu, brīvdienu māju, numuru vai dzīvokli kooperatīvā kūrortviesnīcā noteiktā laika posmā, piemēram, reizi gadā 1-2 nedēļas
servisperiods laiks (dienu skaits) no govs atnešanās līdz apaugļošanās brīdim; negrūsnības laiks
gaļas ražošanas cikls laiks no vaislas dzīvnieka apaugļošanas līdz viņa pēcnācēju ieguvei un realizācijas dzīvmasas sasniegšanai; tajā izdala grūsnības, zīdīšanas, izaudzēšanas un nobarošanas periodus
laktācijas periods (govij) laiks starp diviem grūsnības periodiem, kurā govs ir slaucama
aplūza Laiks, kad nevar iet pa virsu sniegam vai ledum, jo kājas lūzt iekšā
sērstu laiks laiks, kad sniega virskārta ir sasalusi un tādējādi atvieglo iešanu
melnā pēda laiks, kad zemi neklāj sniegs
cirtes aprite laiks, kurā saimnieciskajā vienībā kādas koku sugas kokaudzes to gatavības sasniegšanas secībā tiek izcirstas un atjaunotas
Krutupīte Laikupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, garums - 7 km
strepēt Laist asinis; likt radziņus (asinsnolaišanai)
nolaistīt Laistot padarīt mitru (augus, augsni); aplaistīt
ķīļlaiva Laiva ar horizontāli gulošu ķīli, kura abos galos ir pagarinājumi uz augšu, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala
karneklis laivas ķeksis ar vienu taisnu un vienu līku zaru
līmēšanas laka laka vizlas plāksnīšu salīmēšanai vai to pielīmēšanai pie papīra vai auduma
politūra Laka, sveķu šķīdums spirtā, ko parasti izmanto koksnes izstrādājumu virsmas spodrināšanai
zālaugi Lakstaugi ar viengadīgām mīkstām, nepārkoksnētām virszemes daļām
špakteļtepe Laku un krāsu materiāls, kurā pigmentu un pildvielu saturs 4 līdz 10 reizes pārsniedz saistvielas daudzumu; lieto krāsojamo virsmu nelīdzenumu aizpildīšanai
gruntis Laku un krāsu pārklājumu apakšējais slānis, kas aizpilda virsmas poras, nodrošina labu pārklājuma adhēziju, aizsargā metālus pret koroziju, izceļ koksnes tekstūru
Sēnas līcis Lamanša šauruma dienvidu daļa ("Bale de la Sene"), Francijas ziemeļu piekrastē, iesniedzas sauszemē 40 km, platums pie ieejas — \~100 km, dziļums — 20-30 m, pusdiennakts plūdmaiņas — >10 m
bembelis lamuvārds – attiecībā uz cilvēkiem (maziem, neglītiem, resnvēderainiem bērniem), dzīvniekiem (resnvēderainiem teļiem un zirgiem) un kroplīgiem kokiem
krūka lamuvārds resnai sievietei
rumba lamuvārds resnam cilvēkam
bremžuks lamuvārds resnam, neizveicīgam cilvēkam
taucis lamuvārds resnam, neizveicīgam cilvēkam
daivaina lapa lapa, kam plātnes šķēlumi nesniedzas dziļāk par plātnes vienu ceturto daļu (piemēram, rasaskrēsliņa lapa)
dalīta lapa lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas līdz galvenajai dzīslai vai plātnes pamatnei (piemēram, pērkones lapa)
šķelta lapa lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei (piemēram, gandrenes lapa)
plūksnaini šķelta lapa lapa, kam plātnes šķēlumi sniedzas pāri plātnes pusei un atrodas aptuveni viens otram pretī (piemēram, pienenes lapa)
iekšējā aplieva lapkoku kodolkoksnē izvietotas gadskārtas, kuru izskats un uzbūve līdzīgi aplievas gadskārtām; bieži sastopama ozolu un ošu kodolkoksnē
baltā šķiedrainā trupe lapkoku trupe, kam raksturīga pazemināta cietība un gaiši dzeltena vai gandrīz balta krāsa un šķiedraina struktūra; bojātai koksnei bieži ir raiba nokrāsa, kas atgādina marmora zīmējumu, kur gaišie apgabali ir norobežoti no tumšākiem apgabaliem ar tievām līkloču līnijām; stipri bojāta koksne kļūst mīksta, viegli sadalās šķiedrās un drūp
digitālā impozīcija lappušu digitālā montāža pa loksnēm izvadei uz iespiedformām vai fotofilmām
šaurlapji Lapu koku grupa ar mazākām lapām un saimnieciski mazvērtīgāku koksni (bērzi, alkšņi, apses)
grimmija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Grimmiaceae"), Latvijā konstatētas 4 ģintis, 11 sugu, aug dažādos mitruma apstākļos uz akmeņiem blīvos vienlaidu paklājos vai nelielos spilventiņos, kā arī uz augsnes
nekera Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Neckeraceae"), daudzgadīgi vienmājas un divmāju augi, kas veido zaļas vai dzeltenzaļas, spīdīgas velēnas, aug uz lapu koku (reti skuju koku) mizas kā epifīti vai uz stumbru pamatnes, trupošas koksnes, apēnotiem laukakmeņiem vai dolomīta atsegumiem, \~450 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
potija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Pottiaceae"), līdz 15 cm augsti vienmājas vai divmāju augi, kas aug starp citām sūnām vai arī veido irdenas vai blīvas velēnas gk. uz mālainas un smilts augsnes, \~70 ģinšu, \~1380 sugu, Latvijā konstatēts 17 ģinšu, 36 sugas, 10 no tām ir retas un aizsargājamas
sarmenīte lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases grimmiju dzimtas ģints ("Racomitrium"), lapu šūnas visā plātnē vai tikai pamatnē garas, taisnstūrainas, viscaur ar ļoti nevienādu apvalka uzbiezējumu, tādēļ izskatās robainas, \~80 sugu; Latvijā konstatētas 4 sugas
polija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases samtīšu dzimtas ģints ("Pohlia"), bāli, tumšzaļi vai dzeltenīgi zaļi vienmājas vai divmāju augi, kas aug uz augsnes, trupošas koksnes, koku stumbru pamatnes un veido skrajas vai blīvas, dažkārt spīdīgas velēnas, \~155 sugas, Latvijā konstatēts 11 sugu
alkšņu blusiņa lapu uts posmsnuķaino kārtā, sūc sulu no alkšņu lapām
snabrenēt Lasīt sīkumus, meklēt ēst, kampt gardāku kumosu; snabarēt
snabrināt Lasīt sīkumus, meklēt ēst, kampt gardāku kumosu; snabarēt
izlasīt Lasot, rokot u. tml. (piemēram, ar knābi, snuķi), izdabūt (no kurienes)
smolts Lašu mazuļu attīstības stadija, kad tie ir nobrieduši ceļojumam no upes uz jūru; šādu attīstības stadiju sasniedzis lašu mazulis
laterizācija Latenta dēdēšanas garozas veidošanās; process, kurā tropisko mežu augsnes uzkrājas dzelzs savienojumi, veidojoties dzelzs konkrēcijām
Atzele Latgaļu apdzīvota zeme 12.-13. gs. tagadējā Alūksnes, Apes, Balvu, Rugāju un Viļakas novada teritorijā, ietilpa arī bijušā Abrenes apriņķa (tagad Krievijai pievienotā) teritorija
Berezne Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, atradās tagadējā Balvu novada Bērzpils pagasta un Rugāju novada Lazdukalna pagasta teritorijā starp Aivieksti, Balupi un Iču, ietilpa latgaļu Atzeles zemē; pēc Tālavas un Atzeles zemju dalīšanas 1224. g. nonāca Zobenbrāļu ordeņa valdījumā; 16. gs. ietilpa Livonijas ordeņa Rēzeknes pilsnovadā; Berezene; Bērzene
Mārciena Latgaļu apdzīvots novads Aiviekstes pieteku Aronas un Vesetas baseinā 13.-14. gs., tajā ietilpa tagadējais Bērzaunes un Mārcienas pagasts, kā arī daļa Kalsnavas un Vestienas pagasta, robežojās Negestes, Cesvaines un Alenes novadu, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1213. g. kā "castrum Marxne"; Mārksne
latīnis Latīņu valodas pasniedzējs
Mantegaci latvānis latvāņu suga ("Heracleum mantegazzianum"), Latvijā vairākus gadus (kopš 1948. g. ar nos. Sosnovska latvānis) audzēts lopbarībai, pārgājis savvaļā un kļuvis par agresīvu sugu vietējām fitocenozēm; sastopams ceļmalās, pļavās, mežmalās, stublājs līdz 3 m augsts, ar sarkanīgiem plankumiem, ziedi balti, sakopoti saliktā čemurā (tā diametrs var sasniegt 50 cm); bīstams, jo tā sula uz ādas ultravioleto staru ietekmē rada apdegumiem līdzīgas, grūti ārstējamas čūlas
Sibīrijas latvānis latvāņu suga ("Heracleum sibiricum"), sastopams gaišos lapkoku mežos, pļavās mitrā, barības vielām bagātā augsnē, tas ir 60—150 cm augsts, nedaudz indīgs divgadīgs lakstaugs, stublājs dobs, rievains, lapas plūksnainas, galotnes plūksna ar pagaru kātu, ziedi dzeltenīgi, sakopoti saliktā čemurā, zied jūnijā—augustā, izmanto tautas medicīnā
Lejas Bulāna latviešu apdzīvots ciems Krievijas Federācijas Krasnojarskas novada Karatuzas rajonā, dibināts 1859. g., kad tur apmetās par dažādiem nodarījumiem uz Sibīriju izsūtītie latvieši, ap 1870. g. sāka ierasties brīvprātīgie pārceļotāji no Latvijas, 1860. g. atvērta latviešu skola, 1897. g. bija 910 iedzīvotāju (no tiem 786 latvieši), 1930. gadu otrajā pusē represēti \~150 cilvēki, skolā ieviesta apmācība krievu valodā; 1989. g. izveidota Latviskas izglītības misija, kas organizē latviešu skolotāju darbu šajā ciematā
cepļa dievs latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni; Ceplinieks
Ceplinieks Latviešu mitoloģijā - mājas gars, iemiesojošs pavarda (krāsns, cepļa) uguni; Cepļa dievs
Laime latviešu mitoloģijā - mājas un tās svētības sargs, kas nakti pavada cilvēku mītnē, viņas iemīļotā vieta ir slieksnis, bet ar viņu nedrīkst dižoties
Sniega māte latviešu mitoloģijā iemiesoja sniegoto ziemas daļu
rūtošana Latviešu tautas dziedāšanas tradīcija, kas saistīta ar noteiktu rituālu darbību, ilgusi no agra pavasara, kad sniegs nokusis un kokiem lapas sākušas plaukt, līdz pat Vasarsvētkiem; nosaukuma pamatā ir vārds "rotāt" ar nozīmi "sakustēties, pacelties, augt", kas, iespējams, norāda uz saistību uz saules atgriešanas rituāliem pavasara sezonā
trideksnis Latviešu tautas sitamais mūzikas instruments - uz vertikālas stieņveida detaļas nostiprināts metāla plāksnīšu kopums
sēliskās izloksnes latviešu valodas augšzemnieku dialekta izloksnes, ko runā Dienvidaustrumvidzemē un Austrumzemgalē, kurās ir sēļu valodas pēdas
latgaliskās izloksnes latviešu valodas izloksnes Vidzemes ziemeļaustrumos un Latgalē; radušās uz latgaļu valodas pamata, tās ir augšzemnieku dialekta izloksnes, pretstats šā paša dialekta sēliskajām izloksnēm
lībiskās izloksnes latviešu valodas izloksnes, kurās ir lībiešu valodas pēdas, pieder pie lībiskā dialekta
zemgaliskās izloksnes latviešu valodas izloksnes, kurās ir zemgaļu valodas iezīmes
tāmnieku izloksnes latviešu valodas lībiskā dialekta Kurzemes izloksnes
augšzemnieku izloksnes latviešu valodas sēliskās un latgaliskās izloksnes, ko runā Latvijas austrumdaļā
kursiskās izloksnes latviešu valodas vidus dialekta izloksnes Dienvidrietumu Kurzemē ar kuršu valodas substrātu; dažkārt par kursiskām dēvē arī lībiskā dialekta izloksnes ar kuršu valodas substrātu
lejzemnieku izloksnes latviešu valodas vidus dialekta un lībiskā dialekta izloksnes; pretstats augšzemnieku dialekta izloksnēm; runā uz rietumiem no aptuvenas līnijas Gaujiena - Veļķi - Plātere - Jumprava - Kurmene
dzīves kvalitātes veicināšana Latvijā plaši lietots termins, kas apzīmē labvēlīgu sociālo apstākļu sekmēšanu indivīdam, grupām, ģimenēm un dažādām kopienām vai visai sabiedrībai kopumā, lai varētu sasniegt pēc iespējas augstāku labklājību
eksportētājs Latvijā reģistrēts komersants, kurš, pamatojoties uz noslēgto eksporta līgumu, izgatavo un piegādā produktu vai sniedz pakalpojumu pircējiem trešajās (ārpus ES) valstīs
LĢIA Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra - valsts aģentūra, kuras funkcijas ir iegūt, apstrādāt un uzturēt ģeogrāfiskos pamatdatus civilām un militārām vajadzībām; veidot un attīstīt ģeogrāfisko pamatdatu informācijas sistēmu; sniegt ģeodēzisko, kartogrāfisko un ģeotelpisko informāciju
mūzikas ierakstu gada balva Latvijas Mūzikas producentu apvienības balva, ko ik gadu piešķir labākajiem ieskaņojumiem dažādās kategorijās; arī šās balvas pasniegšanas ceremonija-koncerts
Atsevišķā studentu rota Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi
kriminālkolēģija Latvijas Republikas apgabaltiesas sastāvā ietilpstoša tiesvedības instance, kas izskata svarīgākās Kriminālprocesa kodeksā norādītās krimināllietas kā pirmās instances tiesa, bet kā apelācijas instance - sūdzības un protestus par rajona, pilsētas tiesas spriedumiem vai spriedumiem, ko tiesnesis taisījis vienpersoniski
Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils
LTB Latvijas Tiesnešu biedrība
ciršanas apliecinājums Latvijas Valsts meža dienesta izsniegta ciršanas atļauja, kas apliecina tiesības cirst mežu konkrētajā meža zemē visa veida meža īpašumos
LVRA Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija
pievelšana Lauka virsmas nolīdzināšana, cilu sadrupināšana, augsnes kapilaritātes palielināšana (optimāla sakārtas blīvuma radīšanai) ar gludajiem veltņiem vai skrituļveltņiem, visbiežāk pēc sējas vai reizē ar sēju, irdenās augsnēs arī pirms sējas
biržošana Lauka virsmas sadalīšana slejās, taisnstūros un kvadrātos
ēvele Lauksaimniecības darba rīks augsnes apstrādāšanai
ecēšas Lauksaimniecības darba rīks augsnes irdināšanai, sēklas iestrādāšanai un nezāļu iznīcināšanai
šķīvis Lauksaimniecības mašīnu sastāvdaļa - liekta diskveida metāla plāksne augsnes griešanai
laukkopība Lauksaimniecības nozare, kas aptver tīrumos, pļavās, ganībās audzējamo augu agrotehniku un zemkopības sistēmu (augsnes ielabošanu)
zemkopība Lauksaimniecības ražošanas nozare, kas aptver pārtikas, lopbarības, tehnisko u. tml. kultūraugu audzēšanu un augsnes ielabošanu
linu kulstītājs laukstrādnieks, kas ar speciālu rīku izsit no linu stublājiem koksnes daļas (spaļus)
lielciems Lauku apdzīvotā vieta (ciems) ar kompaktu apbūvi visā teritorijā vai tās daļā un apvienojošu nosaukumu (vienlaikus katrai mājai var būt arī atsevišķs nosaukums) ar vismaz 400 pastāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir infrastruktūras objekti (skola, pagasta administrācija, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u. c.); iedzīvotāju skaitam jāpārsniedz 500 vai 600 iedzīvotāju, ja infrastruktūras objekti ir tikai daži vai to vispār nav
referijs Laukuma tiesnesis futbolā
rātslaukums Laukums pie rātsnama
krāsnspriekša Laukums uz grīdas pie krāsns kurtuves durvīm
krāsnspriekša Laukums, arī telpa krāsns tiešā tuvumā pie tās kurtuves durvīm
kamparkoks Lauru dzimtas kanēļkoku ģints suga ("Cinnamomum camphora"), mūžzaļš, līdz 50 m augsts koks Dienvidaustrumāzijā, no kura koksnes iegūst kamparu
braukšināt Lauzīt, radīt attiecīgu troksni
sublimācijas–diaftorēzes lavīna lavīna, kas rodas apstākļos, kad sniega slāņa apakšējā daļā veidojas irdens sarmas kristālu horizonts, kurš izraisa virsējā sniega slīdēšanu
slapjā lavīna lavīna, kas rodas atkušņu un lietus laikā, kad starp sniega slāni un nogāzes virsmu veidojas ūdens kārtiņa
sausā lavīna lavīna, kas veidojas pēc sniegputeņiem un intensīvas snigšanas, kad uzkrājas daudz sniega un tas vāji saistīts ar pagulvirsmu
Veiksnenīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vīksnenieki" nosaukuma variants
Veiksninīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vīksnenieki" nosaukuma variants
garausu lēcējpele lēcējpeļu suga ("Euchoreutes naso"), sastopama Austrumāzijas tuksnešos un pustuksnešos
salēkt Lecot sasniegt (ko)
sveķu ligzda lēcveidīgs iedobums starp divām skujkoku gadskārtām, kas pildīts ar sveķiem; ļoti bieži egles koksnē
klintsslieksnis Ledāja (šļūdoņa) ielejas gultnes slieksnis; veidojas, ledājam padziļinot upes ieleju un atsedzot gultnē cietos iežus; rīgels
roka ledū izcirsta taisnstūra gala līnija (uzstādot nēģu aizsprostu)
slaugsna Ledus kārta uz sniega
šķīvjledus Ledus plāksne, kam parasti ir apaļa forma un kas veidojas, sasalstot nelieliem ledus gabaliem, sniega putrai vai salūstot ledus segai
ledus garoza ledus slānis uz zemes vai sniega segas virsas
sublegāts Legāta 2 veids, kur legatāram uzlikts pienākums dot kaut ko 3. personai (sublegatāram), bet tikai nepārsniedzot paša legatāra saņemtā legāta vērtību
leikēmiskā leikoze leikoze, kuras gadījumā leikocītu skaits 1 mm3 perifērisko asiņu ir ļoti liels (pārsniedz 15 000)
Bačka Lejas strauts, Paparzes pieteka Alūksnes novadā
apliet Lejot (ko virsū), padarīt mitru (augsni ap augu)
noliet Lejot padarīt mitru (augus, augsni); apliet
salaistīt Lejot, smidzinot (parasti ūdeni), panākt, ka (kas, piemēram, augi, augsne) kļūst, parasti ļoti, viscaur, slapjš
baltiskam lejzemnieku izloksnē, literārajā valodā (runāt)
baltiski Lejzemnieku izloksnēs, literārajā valodā (runāt)
Kļockys Leluos Kļockys - Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kļocki" bijušais nosaukums latgaliski
pašuztrines lemesis lemesis ar apakšpusē piemetinātu plāna cietmetāla kārtiņu; darba laikā mīkstākais metāls nodilst ātrāk par piemetināto plāksnīti un asmens visu laiku paliek cietmetāla kārtiņas biezumā
lemestnica Lemesnīca
lemeznica Lemesnīca
zābris Lemesnīca
žagre Lemesnīca
zobris Lemesnīca
stemple Lempīga, neveikla sieviete ar resnām kājām
jergālis Lempis, snaudulis, miega pūznis
jērgalvis Lempis, snaudulis, miega pūznis
aiztušāt lēnām (tusnījot) aiziet
nosniģelēt lēnām nosnigt
drepenēt lēnām snigt
ķērpslāt lēnām un retām pārslām snigt
ārdu režģis lēnas gaitas konveijers no masīvām metāla plāksnītēm, uz kura padod apstrādājamo materiālu (apdedzināmo, dzesējamo), kam cauri pūš karstas gāzes vai aukstu gaisu; lieto, piem., cementa klinkera ražošanā
čurināt Lēni izplūst ar nelielu troksni (par šķidrumu)
čurināties Lēni izplūst ar nelielu troksni (par šķidrumu)
peldēt Lēni krist (piemēram, par sniega pārslām)
atgūbāties lēni, ar pūlēm atnākt (par resnu, lielu cilvēku)
saite Lente, auduma sloksne, ko izmanto, piemēram, (kā) pārsiešanai, nosaitēšanai
grāmatzīme lente, sloksne (piemēram, no ādas, auduma, kartona u. tml.), kas domāta ielikšanai starp grāmatas lapām; šķirlente; aizliktne
saite Lente, virve, aukla, auduma vai ādas sloksne u. tml., ko izmanto, piemēram, kā piesiešanai, sasiešanai, nostiprināšanai
ligula Lenteņu klases ģints ("Ligula"), no dažiem cm līdz 1 m gari tārpi ar 2 piesūkšanās rievām (botrijām); no olām ūdenī izšķiļas kāpuri, kas attīstās peldkājvēžos, pēc tam saldūdens zivīs (gk. karpās), dzimumgatavību sasniedz zivjēdāju putnu zarnās; Latvijā 2 sugas
Dūkupīte Lenžupes kreisā satekupe Cēsu novada Raiskuma pagastā, izveidojas satekot Rideļupītei un Cēsniekupītei
veņķelis Leņķa mērs; taisnais leņķis
šķērsleņķi Leņķi, kas rodas, ja divas taisnes krusto trešā taisne
paralakse Leņķis starp diviem skatiena virzieniem (taisnēm), kas no divām dažādām vietām ir vērsti uz vienu un to pašu punktu
ieejas leņķis atmosfērā leņķis starp kosmiskā lidaparāta kustības virzienu un vietējo horizontu brīdī, kad lidaparāts sasniedz atmosfēras blīvos slāņus
papildleņķis Leņķis, kas papildina doto šaurleņķi līdz taisnam leņķim
izstiepts leņķis leņķis, kura lielums ir 3,142 radiāni (180 grādi) un kura malas veido taisni
gada paralakse leņķis, par kādu mainās spīdekļa stāvoklis, ja to novēro no Zemes centra vai no Saules centra – un ja spīdeklis atrodas uz taisnes, kas ir perpendikulāra Zemes orbītas plaknei un iet caur Saules centru
citronu bisporella leociju dzimtas bisporellu ģints suga ("Bisporella citrina") , kuras koši dzeltenie augļķermeņi veidojas lielās grupās uz trupošas koksnes
slesnicas lesnica (1)
lešņava Lesnica (1)
lešņicas Lesnica (1)
gargotte Lēts restorāns, kurā pasniedz pamatēdienus
takirs Lēzena, mālaina, sāļus saturoša virsa bez augiem (smilšu, māla, akmeņu tuksneša pazeminājumos)
ķivete Lēzena, taisnstūrveidīga vanniņa, ko lieto ķīmijas laboratorijās, fotolaboratorijās (piem., fotoplašu, fotokopiju apstrādei), tipogrāfijās (klišeju kodināšanai) u. tml.
panna Lēzens metāla, parasti apaļš, trauks ar rokturi (cepšanai uz atklātas uguns, karstas virsmas); taisnstūraina metāla plāksne ar uzliektām malām (cepšanai cepeškrāsni)
elektroenerģijas sistēmas operators licencēta kapitālsabiedrība, kura sniedz sistēmas pakalpojumu
Fahsabloui līcis Atlantijas okeāna ziemeļu daļā (_Faxafloi_), Islandes rietumu piekrastē, starp Reikjanesas un Snaivedlsnesa pussalu, iesniedzas sauszemē - 60 km, platums pie ieejas - 120 km, dziļums pārsvarā <50 m, krasti zemi, purvaini
Skorsbija līcis līcis Grenlandes jūrā ("Scoresby Sund"), Grenlandes austrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 340 km, dziļums - 400-600 m, fjordos - līdz 1450 m, jauktas un pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 1,3 m
Bones līcis līcis Klusā okeāna Bandas jūras ziemeļrietumu daļā Sulavesi salas dienvidu piekrastē, iesniedzas sauszemē \~330 km, platums - 50-120 km, dziļums pie ieejas - >2500 m
Plenti līcis līcis Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu piekrastē, iesniedzas sauszemē — \~80 km, platums pie ieejas — \~220 km, dziļums — līdz 1000 m, vairākas salas
Anabaras līcis līcis Laptevu jūras dienvidrietumu daļā starp kontinentu un Nordvika pussalu, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļrietumos, iesniedzas 67 km sauszemē, platums - 7-9 km, pie ieejas 76 km, dziļums - pārsvarā 3-12 m, ledus sega no oktobra līdz jūlijam
Oļeņokas līcis līcis Laptevu jūras dienvidu daļā, Krievijā, iesniedzas sauszemē 65 km, platums — \~130 km, dziļums — līdz 15 m, ietek Oļeņoka un daudz Ļenas deltas atteku
Dženovas līcis līcis Ligūrijas jūras ziemeļu daļā, Itālijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 30 km, platums pie ieejas — 96 km, dziļums — līdz 1552 m, pusdiennakts plūdmaiņas — 0,3 m, krasti stāvi, klinšaini
Feodosijas līcis līcis Melnās jūras ziemeļu daļā, Krimas pussalas dienvidaustrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē — 13 km, platums pie ieejas — 31 km, dziļums — 20-28 m
Žozefa Bonaparta līcis līcis Timoras jūrā ("Joseph Bonaparte Gulf"), Austrālijas ziemeļu piekrastē, starp Arnemlendu un Kimberlijas pussalu, iesniedzas sauszemē - \~780 km, platums pie ieejas - \~1280 km, dziļums - līdz 98 m
Neapoles līcis līcis Tirēnu jūrā (“Golfo di Napoli”), starp Kapri un Iskiju, iesniedzas Apenīnu pussalā 22 km, platums pie ieejas — 30 km, dziļums — līdz 300 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,4 m
Dālbušens līcis Vēnerna ezera rietumos, norobežo Vermlandsnēsas pussala, Vermlandes lēnes teritorija
stabilizators lidaparāta astes horizontālās plāksnes, kas nodrošina stabilitāti
kāptspēja Lidaparāta ātrums vertikālā plāksnē un augstums, kādu tas var vispār sasniegt
kritiskie režīmi lidaparāta lidojuma bīstamās brīvās kustības formas – griešanās, novelšanās, grīste –, kas attīstās, pārsniedzot ierobežojumu raksturlielumus
pilotēšana Lidaparāta stāvokļa un trajektorijas vadīšana ar pamatvadības aprīkojuma iedarbību uz vadības plāksnēm
triplāns Lidaparāts, kuram ir trīs spārnu pāri; trīsplāksnis
pacelšanās Lidmašīnas pacelšanās - lidojuma sākumposms, kas sastāv no ieskrējiena, atraušanās no skrejceļa un lidojuma, līdz lidmašīna sasniedz tādu augstumu, ātrumu un konfigurāciju, kas nepieciešami lidojuma sākumam pa maršrutu
ieskrējiens Lidmašīnas pacelšanās posms, kad tiek sasniegts atraušanās ātrums un sākas vadāms lidojums
šķeltplāksnis Lidmašīnas spārna priekšējās malas atveramais plāksnis, kas paredzēts celtspējas regulēšanai
atledošana Lidmašīnu atledošana - lidaparāta korpusa atbrīvošana no apledojuma, ko veic īpaši iekārtotos laukumos lidostās īsi pirms lidojuma sākuma; lidaparāta korpusu apsmidzina ar siltu, glikolu saturošu līdzekli, lai atbrīvotu no ledus, sniega un sarmas
lidmašīnas pacelšanās lidojuma sākumposms, kas sastāv no ieskrējiena, atraušanās no skrejceļa un lidojuma, līdz lidmašīna sasniedz tādu augstumu, ātrumu un konfigurāciju, kas nepieciešami lidojuma sākumam pa maršrutu
šmurgt Lidot projām (ar troksni)
čuti Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķutājs Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķutas Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķuteles Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķuteļi Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķutis Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķutums Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķutūži Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
šķutis Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
šķutums Līdumā sakrauta žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
ķute Līdumā sakrautu žagaru, velēnu u. tml. kaudze, ko dedzināja, lai iegūtu pelnus augsnes mēslošanai
skausts Līdz 70 centimetriem plata, paaugstināta augsnes josla starp divām vagām
actiņas līdz dzinumam neattīstīto snaudošo pumpuru atliekas koksnē
puskursme Līdz pusei piepildītas krāsns kurēšanās
puslieli Līdz puslieliem - līdz stilbu vidum, līdz kāju muskuļu resnākajai vietai
instruments līdzeklis (kā, parasti kādas personas interešu) sasniegšanai, īstenošanai
ierocis Līdzeklis, paņēmiens (kāda mērķa sasniegšanai)
regs Līdzens akmeņu tuksnesis Z-Āfrikā, īpaši Alžīrijas Sahārā, hamādu paveids
Nalārboras līdzenums līdzenums Austrālijas dienvidos (angļu val. "Nullarbor Plain"), starp Lielo Viktorijas tuksnesi un Lielo Austrālijas līci, stiepjas \~600 km garumā, augstums - 200-250 m vjl.
Lubānas līdzenums līdzenums Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu un vidusdaļā, pamatiežu virsas pazeminājumu austrumu daļā klāj limnoglaciāla mālsmilts un smilts, rietumu un ziemeļu daļā — pārskalota morēna, velēnas gleja un velēnas podzolētas augsnes, lieli purvu masīvi
Bada stepe līdzenums Sirdarjas kreisajā krastā, pie tās iztekas no Fergānas ielejas, Uzbekistānā, austrumu daļā to norobežo Sirdarja, dienvidos - Turkestānas grēdas priekškalnes, ziemeļrietumos - Kizilkums, platība - \~10000 kvadrātkilometru, augstums - 230-385 m vjl., māla tuksnesis ar nabadzīgu augāju (gk. efemeri)
Džangtanga Līdzenums Tibetas kalnienes vidienes rietumu daļā ("Chang Tang"), Ķīnā, augstums - >5000 m, atsevišķu grēdu relatīvais augstums 500-1000 m, sāļezeri, tuksneši, pustuksneši
homotētija Līdzības transformācija, kas katram punktam piekārto proporcionālā attālumā esošu punktu uz taisnes, kura savieno doto punktu ar fiksēto līdzības centru
berzenis Līdzskanis, kuru izrunājot mutes dobums stipri sašaurinās un, izelpojamam gaisam cauri plūstot, rodas troksnis
eksplozīvs slēdzenis līdzskanis, kuru izrunājot saspiestais gaiss, vājinoties spriegumam šķēršļa veidošanās vietā, pēkšņā slēguma pārrāvumā ar eksplozijai līdzīgu troksni izlaužas ārā
neitrāle līdzstrāvas mašīnās – ģeometriskā neitrāle – taisne, kas savieno enkura virsmas punktus, kuri atrodas vienādā attālumā no abiem galvenajiem poliem; fizikālā neitrāle – taisne, kas savieno enkura virsmas punktus, kuros magnētiskā indukcija B=0; mašīnu slogojot, vērojama fizikālās neitrāles nobīde no ģeometriskās neitrāles
amoroso Liegi, sirsnīgi (mūzikā)
laigoties Liegties, taisnoties
apskaut Liekot (rokas kādam apkārt), apņemt, aptvert (lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību)
aizturēt Liekot, veidojot šķēršļus, noturēt uz vietas (piemēram, sniegu), aizkavēt virzīšanos
peipkanna liela alus kanna ar cauruli ("snīpi") liešanai
kanna liela antilope ar gariem, taisniem ragiem ("Taurotragus oryx")
projekts liela apjoma darbs kāda mērķa sasniegšanai
korra liela auguma, kalsna cūka
Jurlungura liela čūska Arnemlendā (Austrālijas ziemeļi) mītošo jolngu pasaules radīšanas mītā, kas parādās kā varavīksne
putekļu vētra liela daudzuma putekļu vai smilšu (smilšu vētra) pārnešana spēcīga vēja ietekmē; to rašanos veicina vējš (ātrums lielāks par 15 m/s), sausa augsne un nabadzīga augu sega
Rietumkaukāzs Lielā Kaukāza rietumu daļa līdz Elbrusam, Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, kā arī Gruzijā (gk. Abhāzijā), garums - \~400 km, augstums - līdz 4046 m (Dombajulgens)
kņadoņa liela kņada un juceklis, skaļa bāršanās, kliegšana, liels troksnis
ceplis liela krāsns zemnieku mājās (telpu apsildīšanai, maizes cepšanai, ēdienu gatavošanai, arī apgaismošanai)
cirkslis liela lapsene (arī cirksnis)
peldviesnīca liela peldoša viesnīca uz ūdens, speciāli iekārtots kruīzu kuģis ar komfortabliem numuriem un plašu aktīvās atpūtas pakalpojumu klāstu: baseiniem, trenažieru zālēm, videotēkām, nereti ar kongresu un koncertu zālēm u. tml.
Blastophagus piniperda lielā priežu lūksngrauža nosaukuma sinonīms
cīruļgalva liela sniegpārsla
žoicka Liela, gara, kalsna sieviete
šlāpa Liela, mitra sniegpārsla
žvekste Liela, resna rīkste
burtulis Liela, resna slieka
Alksnis Lielais Alksnis - Lielalksnīte, sala Usmas ezerā
Balta ezers Lielais Baltiņš Alūksnes novadā
Ochleodes venatus lielais meža resngalvītis
Miezāju ezers Lielais Pokuļevas ezers Vīksnas pagastā
stenogrāfs Lielais priedes mizgrauzis, 6-7 mm gara melnīgsnēji brūnas krāsas vabolīte
Tomicus piniperda lielais priežu lūksngrauzis
meždārznieks Lielais priežu lūksngrauzis - gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus piniperda syn. Blastophagus piniperda, Myelophilus piniperda"); lielais priežu dārznieks
Amadeus lielākā datorizētā tūrisma informācijas un rezervēšanas sistēma Eiropā, ko 1987. gadā izveidoja Eiropas lidsabiedrības "SAS", "Lufthansa", "Air France" un "Iberia", tā ir savienota ar Ziemeļamerikas rezervēšanas sistēmām "Worldspan" un "Sistem One", kā arī ar Āzijas sistēmu "Abacus", nodrošina pieeju: lidsabiedrību lidojumiem, sēdvietu piedāvājumam, biļešu izsniegšanai, viesnīcu numuru rezervēšanai, automobiļu nomai vairākās pasaules valstīs
Augšsilēzija Lielākā Polijas aglomerācija bez izteikta centra, tajā ietilpst Katovice, Radoma, Sosnoveca, Glivice, Zabže un Bitoma, 2552000 iedzīvotāju (2007. g.)
Isačenko sala lielākā sala Sergeja Kirova salās (6 salas), Karas jūras ziemeļaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 150 kvadrātkilometru, arktiskā tundra
Dienviddžordžija Lielākā sala šajā teritorijā, sniega līnija \~450 m vjl., augstākais kalns 2934 m, ledājs klāj >50% teritorijas
Eira ezers lielākais beznoteksāļezers Austrālijā (angļu val. "Lake Eyre"), atrodas kontinenta tuksnešainajā dienvidu daļā, tektoniskā depresijā 15 m zjl., platība - 8000-15000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 5,7 m, sastāv no 2 daļām - Ziemeļeira ezera un Dienvideira ezera, ko savieno Goidera kanāls
maksimālais ātrums lielākais transportlīdzekļa ātrums, kuru var sasniegt ar konkrētu pārnesumu un pilnu slodzi ar pilnu degvielas padevi uz horizontāla asfaltbetona seguma ceļa
Sahāra Lielākais tuksnesis pasaulē (angļu val. "Sahara"), Āfrikas ziemeļu daļā, platība - \~9000000 kvadrātkilometru, garums rietumu-austrumu virzienā - \~5700 km, platums - \~2000 km, gk. līdzenumi 200-500 m vjl., augstākā virsotne - 3415 m vjl., zemākā ieplaka 133 m zjl.
veselā daļa lielākais veselais skaitlis, kas nepārsniedz doto reālo skaitli a; apzīmē [a]
Zvejnieku ala lielākās Vīksnu alas senāks nosaukums, Salacas labajā krastā, Staiceles pagastā
čūksnis Lielāks daudzums (piemēram, naudas); žūksnis
kūka Lielāks konditorejas izstrādājums no šādas mīklas, kuru cep parasti veidnē un pasniedzot sadala gabalos
smalkmaize Lielāks konditorejas izstrādājums, ko gatavo no smalko kviešu miltu mīklas ar dažādām piedevām, parasti cep veidnē un pasniedzot sadala gabalos
snieglēvenis Lielāks sniega daudzums
Alksnīte Lielalksnīte - sala Usmas ezerā
ķoplat Lielām pārslām snigt
lēkšāt Lielām pārslām snigt
lepēt Lielām pārslām snigt
uzļēpāt Lielām pārslām snigt
Kļockas Lielās Kļockas - Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kļocki" bijušais nosaukums
cīruļgalvas lielas sniegpārslas
ķuļņi Lielas, resnas rokas un kājas
komodors Lielbritānijas un dažu citu valstu karaflotēs - virsnieka dienesta pakāpe (starp kapteiņa un kontradmirāļa pakāpi); komodoram ir tiesības patstāvīgi komandēt karakuģu vienības
augsnes kluči lieli, sakaltuši augsnes gabali
zemes kluči lieli, sakaltuši augsnes gabali
zemes (arī augsnes) kluči lieli, sakaltuši augsnes gabali
krūmāju lielkājvista lielkājvisu suga ("Leipoa ocellata"), dzīvo Austrālijas dienvidos, rietumos un sasniedz 61 cm garumu, olas neperē, bet veido inkubatoru, kura temperatūru uzrauga gailis, cālēns, tikko izšķīlies, uzlaižas tuvākajā koka zarā un dzīvo patstāvīgi
remenīca liellopa resnā zarna
ruģine liellopa resnā zarna
parejazaurs liels (līdz 2,5 m garumā) fosils kotilozauru grupas rāpulis ar masīvu ķermeni uz resnām piecpirkstu kājām
triceratopss liels (līdz 6 m garš) fosils krita perioda dinozauru grupas rāpulis ar resnām, samērā garām kājām, garu asti, ar ragu snuķa galā un diviem ragiem pierē, galvaskausa pakaļējā daļa apkakles veidā paplašināta
barka liels 3, 4 vai 5 mastu burukuģis, kam pakaļējā mastā ir slīpās buras, bet pārējos mastos - taisnās buras
tektoniskā sega liels horizontāls vai slīps kalnu iežu uzbīdījums uz citiem iežiem, kas radies tektonisku kustību rezultātā; uzbīdījuma amplitūda sasniedz vairākus desmitus vai pat simtus km, bet tā biezums var sasniegt vairākus km; nereti uzbīdījuma ieži ir vecāki nekā zem tiem guļošie ieži; šarjāža
plūtons liels intruzīvs magmatisko iežu ķermenis Zemes garozā, kura caurmērs var sasniegt vairākus simtus kilometru
svēdra liels koksnes izaugums (vietējs paresninājums) uz stumbra, zariem vai saknēm ar izlocītām koksnes šķiedrām
blāva liels resns kustonis
ķivālis liels resns radījums
bluršķis liels troksnis
ļarkšķis liels troksnis
lāts liels troksnis
blīžģins liels troksnis (piemēram, pērkona spēriens)
traicis liels troksnis, skandāls
dugdžus liels troksnis; tāds, kas rada lielu troksni
piļama liels un resns civēks
motka liels un resns dzīvs radījums
sigillārija Liels, izmiris kokveida augs ar taisnu, kolonnai līdzīgu stumbru un lielām šķēpveida (dažreiz līdz 1 m garām) stumbra galotnē vai uz zariem pušķveidā sakārtotām lapām
mastodonts Liels, izmiris zīdītāju klases snuķaiņu kārtas dzīvnieks ("Mastodon"), ziloņa un mamuta priekštecis
buršķis Liels, pēkšņs troksnis, burkšķis
bestrs Liels, resns (par cilvēkiem, dzīvniekiem)
bruss Liels, resns cilvēks
žāpurbānis Liels, resns cilvēks (parasti sieviete)
kvempa Liels, resns dzīvnieks
boļģis Liels, resns skals
sebris Liels, resns, nikns suns
Ezersloku ezers Lielsloku ezers Alūksnes novada Ilzenes pagastā
slodzes moments lielums, kas raksturo dzinējam pielikto slodzi; ja dzinēja attīstītais moments pārsniedz slodzes momenta vērtību, dzinēja ātrums pieaug, pretējā gadījumā – samazinās; ja dzinējs darbojas stabili, attīstās moments, kas vienāds ar slodzes momentu
Driksa Lielupes atteka Jelgavas pilsētas teritorijā, starp Pilssalu un kreiso krastu, garums - 5,2 km, platums - 150-500 m, izveidošanās saistīta ar ledus sastrēgumiem Lielupē; Driksna
dižliepa liepa, kas atbilst dižkoka klasifikācijai, koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājamas liepas, kuru apkārtmērs 1,3 m augstumā pārsniedz 4 m
greituls liepas vai kārkla lūks (satīts ap roku, sākot no lūka resnākā gala) vīzu pīšanai vai lāpīšanai
Surikavas grāvis Liepnas augšteces kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā
Ķikšu grāvis Liepnas augšteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, izteka un augštece Mālupes pagastā; Ķikšu purva grāvis
Slimnīcas strauts Liepnas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā
Medņusala Liepnas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 9 km; Medņusalas upe
Zvārguļevas strauts Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novadā
Bērziņu grāvis Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novadā
Krutu grāvis Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā
Vārupka Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 8 km
Saidupe Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 9 km; Saida
Varubka Liepnas labā krasta pietekas Vārupkas nosaukuma variants, Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 8 km; Varobka; Vārupīte; Vorobka
stirka Liess, garš, vājš radījums; kārna govs vai ķēve; kalsns un garš cilvēks
martenprocess Lieta tērauda ieguve martenkrāsnī
lietkoks Lietaskoks (1) - augošs koks ar vērtīgu koksni
inkrustācija Lietišķās vai dekoratīvās mākslas tehnika - cieta materiāla (piemēram, koka, metāla, dzintara) plāksnīšu iestrādāšana kādā virsmā vienā līmenī ar šo virsmu
zāģbaļķis Lietkoksnes baļķis, ko izmanto zāģmateriālu ražošanai
žvīgs lieto (arī atkārtojumā), lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni
kluk lieto (arī atkārtojumā), lai atdarinātu šķidruma rīšanas troksni
plik lieto (parasti atkārtojumā vai savienojumā ar "plak"), lai atdarinātu, piemēram, šāviena, kritiena troksni
pļok lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram
pļop lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram
brac lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu smagu, ātru soļu, skrējiena troksni
klopš lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu troksni, kas rodas (dzīvniekam, parasti cūkai) strauji rijot ēdienu
plokš lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu troksni, kas rodas ātri ēdot (parasti mājdzīvniekiem) šķidru ēdienu
klibic lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu troksni, kas rodas, virzoties uz priekšu klibojot (atspiežoties uz nūjas)
klop lieto (parasti atkārtojumā), laiatdarinātu troksni, kas rodas (dzīvniekam, parasti cūkai) strauji rijot ēdienu
budī lieto (parasti bērnu valodā), lai atdarinātu kritiena troksni
klipš lieto (parasti savienojumā ar "klapš"), lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli
klapš lieto (parasti savienojumā ar "klipš"), lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli
graba lieto atkārtojumā "grabu, grabu" lai atdarinātu grabošu troksni
čiža lieto atkārtojumā, attēlojot braukšanu ar zirgu, imitējot zirga soļus sniegā
čika lieto atkārtojumā, lai aprakstītu čerkstošu troksni
rību lieto atkārtojumā, lai aprakstītu dārdošu troksni
pļep lieto atkārtojumā, lai atdarinātu bieza ēdiena, parasti biezputras, vārīšanās troksni
klauks lieto lai atdarināt īsa klaudzienu troksni
kliuks lieto lai atdarināt īsa klaudzienu troksni
klaukt lieto lai atdarinātu īsa klaudziena troksni
kliukt lieto lai atdarinātu īsa klaudzienu troksni
pludunč lieto lai atdarinātu troksni, kāds rodas smagam priekšmetam iekrītot ūdenī
šmauks lieto plaukšķošas skaņas aprakstīšanai (piemēram, sitiena troksni)
bacu lieto savienojumā "bicu bacu", lai atdarinātu padobju ritmisku troksni
čipa lieto savienojumā "čipa, čapa", lai atdarinātu dobju, ritmisku, apspiestu troksni
griba lieto savienojumā "gribu grabu" lai atdarinātu grabošu troksni
gribu lieto savienojumā "gribu grabu" lai atdarinātu grabošu troksni
čilu lieto savienojumā ar "čalu", lai aprakstītu juceklīgas pļāpāšanas troksni
čalu lieto savienojumā ar "čilu", lai aprakstītu juceklīgas pļāpāšanas troksni
dārgs lieto uzrunā, lai paustu sirsnību, mīlestību, apliecinātu (kādam) dziļas simpātijas
vecais zēns (arī puika) lieto vīrieši, familiāri, arī sirsnīgi uzrunājot citu vīrieti vai runājot par viņu
blaks lieto, atdarinot kritiena troksni, blaks!
babāc lieto, atdarinot padobju kritiena troksni
baks lieto, atdarinot viegla sitiena troksni
čabs lieto, lai aprakstītu čaukstošu, šalcošu troksni
čīks lieto, lai aprakstītu čerkstošu troksni
čīku lieto, lai aprakstītu čerkstošu troksni
kniks lieto, lai aprakstītu īslaicīgu paklusu troksni, knikšķi
žvārkt lieto, lai aprakstītu īslaicīgu, griezīgu troksni
skrib lieto, lai aprakstītu īslaicīgu, skrāpējošu troksni
šļaukš lieto, lai aprakstītu plaukšķošu, šļakstinošu troksni
čaps lieto, lai aprakstītu šalcošu troksni
klanks lieto, lai aprakstītu troksni, kas rodas šķidrumam krītot tukšā tilpumā
fok lieto, lai apzīmētu troksni, kas rodas, kam pamīkstam, lielam veļoties, arī spēcīgi, grūdienu veidā izpūšot gaisu
šviks lieto, lai atdarināta samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
plīks lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni
plīkš lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni
paf lieto, lai atdarinātu (piemēram, šautenes, pistoles) šāvienu troksni
brakt lieto, lai atdarinātu asu brakšķošu troksni, kas rodas, kam lūstot, plīstot, krītot, arī atsitoties pret ko cietu, arī atkārtojumā vai savienojumā ar "brikt"
brākt lieto, lai atdarinātu asu brakšķošu troksni, kas rodas, kam lūstot, plīstot, krītot, arī atsitoties pret ko cietu, arī atkārtojumā vai savienojumā ar "brikt"
brāks lieto, lai atdarinātu asu, padobju troksni, kas rodas, kam lūstot, plaisājot, krītot
zliuks lieto, lai atdarinātu ātra, pēkšņa sitiena troksni
žvāks lieto, lai atdarinātu ātru kustību, skrējienu, arī kritiena, sitiena troksni
žvīks lieto, lai atdarinātu ātru kustību, skrējienu, arī kritiena, sitiena troksni
žvaukt lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni
žviukt lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni
klaukš lieto, lai atdarinātu cieta priekšmeta plīšanas troksni
čak lieto, lai atdarinātu cirvja cirtiena troksni
bonc lieto, lai atdarinātu dobja sitiena, kritiena, smagu soļu u. tml. troksni, kas rada atbalsi
banks lieto, lai atdarinātu dobju sitiena vai kritiena troksni
blākš lieto, lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu
būkš lieto, lai atdarinātu dobju, apslāpētu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko vai arī kam sprāgstot
čapa lieto, lai atdarinātu dobju, apspiestu troksni
ņamm lieto, lai atdarinātu ēšanas troksni, arī lai uzaicinātu ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem)
švirks lieto, lai atdarinātu griezīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido
čir lieto, lai atdarinātu griezīgu, ritmisku troksni
plikš lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
zlaukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu dobju troksni, kas rodas, kam palielam, pasmagam krītot, atsitoties pret ko
zlaks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu padobju troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko
puk lieto, lai atdarinātu īslaicīgu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, mehānismam
blaukt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sitiena, kritiena, arī šāviena troksni
zlaukt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sitiena, kritiena, arī šāviena troksni
spraukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sprakšķošu troksni, kas rodas, piemēram, kam sausam degot
blāgs lieto, lai atdarinātu īslaicīgu troksni, kas rodas, kam krītot vai sitot pret ko cietu
brik lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni
kriukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests
šnakt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, cērt
šņikt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus
šņaku lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež
šņiku lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež
brakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum
brikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum
brīks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum
pliuks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni
pliukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni
pliukšķ lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni
kraukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, ja lūst vai tiek spiests, piemēram, kas plāns, ciets, trausls
krikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts
skraukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; krauks
skrap lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu
skrapš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu
krakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts
skrakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts; krāks
baukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju atsitiena vai sprādziena troksni
blauks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju sitiena, kritiena, arī šāviena troksni
blaukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju sitiena, kritiena, arī šāviena troksni
blakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju troksni, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu
plakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko
plauks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko
plaukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko
kripš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, klusu troksni, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu
knakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot, piemēram, kokam, ledum
bliukšķ lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu; bliuks; bliukš
bliukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu; bliuks; bliukšķ
bliuks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu; bliukš; bliukšķ
skrip lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko
skript lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko
pauks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni
paukš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni
knakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
knikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
kniuks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem
klakt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakš
klakš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakt
klikt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikš
klikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikt
kliks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; klikš; klikt
šņakt lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus
šņaks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež, kož
krapš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, samērā skaļu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem
blūks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni
blūkš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni
čik lieto, lai atdarinātu īsu, asu troksni
čiks lieto, lai atdarinātu īsu, asu troksni
blast lieto, lai atdarinātu kritiena troksni
brūkš lieto, lai atdarinātu kritiena troksni
braiks lieto, lai atdarinātu kritiena troksni vai troksni, kas rodas kaut ko laužot
braikt lieto, lai atdarinātu kritiena troksni vai troksni, kas rodas kaut ko laužot
pļaukš lieto, lai atdarinātu kritiena, trieciena troksni
buh lieto, lai atdarinātu kuļmašīnas lokomotīves radītu troksni
guldz lieto, lai atdarinātu lielu šķidruma malku rīšanas troksni
tipu-tapu lieto, lai atdarinātu mazu bērnu soļu troksni
čabu lieto, lai atdarinātu neskaidru soļu troksni
čibu lieto, lai atdarinātu neskaidru soļu troksni
čabum lieto, lai atdarinātu neskaidru, peles radītu troksni
bāc lieto, lai atdarinātu neskanīga kritiena troksni
būc lieto, lai atdarinātu neskanīga kritiena troksni
buh lieto, lai atdarinātu padobja kritiena, atsitiena troksni
buk lieto, lai atdarinātu padobja, neskanīga sitiena, grūdiena troksni
bacs lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni
bact lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni
badāc lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni
badaukš lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni
bah lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni
badāc lieto, lai atdarinātu padobju šāviena vai sprādziena troksni
badaukš lieto, lai atdarinātu padobju šāviena vai sprādziena troksni
čirks lieto, lai atdarinātu paīsu griezīgu troksni
bukt lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, ātriem soļiem virzoties pa cietu pamatu
plīks lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
plīkš lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
plokš lieto, lai atdarinātu paklusu, dobju troksni, kas raksturīgs, piemēram, kam pasmagam, mīkstam krītot, saskaroties ar ko u. tml.
klak lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu (bieži savienojumā “klik, klak”)
pakš lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; pak
paks lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; paks
pak lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; pakš
klik lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem vai nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu
čap lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni
čapu lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni
čipu lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni
pokš lieto, lai atdarinātu paklusu, padobju troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam, mīkstam atsitoties pret ko, kam biezam vāroties
bukt lieto, lai atdarinātu paklusu, padobju, piemēram, sirdspukstu troksni
špudūkt lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, ko strauji kur ieliekot, iegrūžot u. tml.
šmudūcs lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot
spudūcs lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot
spudūkt lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot; spudūcs
šmudauks lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji krītot
čipu lieto, lai atdarinātu pēršanās troksni
stirkš lieto, lai atdarinātu plīstoša auduma troksni
dirkš lieto, lai atdarinātu plīstošu drēbju troksni
plunks lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā
plunkš lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā
plunkšķ lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā
klap lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru
klip lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru
klapu lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, kuļot ar spriguli
klipu lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, kuļot ar spriguli
ļukš lieto, lai atdarinātu sīku soļu troksni
pik lieto, lai atdarinātu sīku soļu troksni
džindž lieto, lai atdarinātu skaļu troksni
žvoukst lieto, lai atdarinātu skaļu troksni, kas rodas, ko šķeļot
čirk lieto, lai atdarinātu slaukšanas troksni, kas rodas, pienam tekot slaucenē, parasti īsām, spēcīgām strūklām
dip lieto, lai atdarinātu soļu troksni (kas rodas, kādam ātri ejot, skrienot); arī lai atdarinātu kādu pulsējošu procesu
trinks lieto, lai atdarinātu spalgu troksni
trinkš lieto, lai atdarinātu spalgu troksni
brīkš lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties
breikš lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties; brīkš
brākš lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, lielākiem (koka) priekšmetiem lūstot, plaisājot vai gāžoties
blīkš lieto, lai atdarinātu spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis
blīkt lieto, lai atdarinātu spēcīgu, arī spalgu troksni, kas rodas, kam krītot vai atsitoties pret ko cietu
tfi lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni
tfu lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni
tfū lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni
tpu lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni
tpū lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni
šast lieto, lai atdarinātu strauja kritiena troksni
bliukt lieto, lai atdarinātu šāviena troksni
blīkš lieto, lai atdarinātu šāviena, sprādziena troksni
apčī lieto, lai atdarinātu šķaudiena troksni
klapst lieto, lai atdarinātu šķidruma rīšanas troksni
brāk lieto, lai atdarinātu troksni, kāds rodas, piemēram, krītot, gāžoties kādam priekšmetam
bac lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas divatā kuļot ar spriguli, divatā velējoties u. tml.
bic lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas divatā kuļot ar spriguli, divatā velējoties u. tml.
buk lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas motoram lēni darbojoties
bum-bum lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas piesitot tukšam tilpumam
dipada lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas skrienot (parasti dzīvniekiem)
braku lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (kam) brakšķot vai brikšķot
briku lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (kam) brikšķot vai brakšķot
krabic lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (parasti sunim, kaķim) ko strauji saķerot, sagrābjot
krapst lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (parasti sunim, kaķim) ko strauji saķerot, sagrābjot
pļorkš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, brienot (arī ko velkot) pa ūdeni
ļurkā lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, ejot ar lieliem vai izmirkušiem apaviem
tuk lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kādam klauvējot, klaudzinot
čaku lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam čakstot (1)
čiku lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam čakstot (1)
caps lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam klusu, viegli nokrītot, nolecot u. tml.
capst lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam klusu, viegli nokrītot, nolecot u. tml.
bums lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko
bradāc lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam gāžoties, krītot, brūkot
bukš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam smagam un mīkstam atsitoties pret ko
bac lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli, sitot ar vāli u. tml.
baca lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli, sitot ar vāli u. tml.
bacada lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli, sitot ar vāli u. tml.
būkt lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, ledum plaisājot
knakšt lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, lūstot nelieliem, trausliem priekšmetiem
tak lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam
krapu lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem
kripu lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem
blāc lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko
bladāc lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko
bladāks lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko
bladākš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko
bladaudz lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko
bladaukš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko
knapu lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, klauvējot
knipu lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, klauvējot
skrapst lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, ko cietu graužot, ātriem soļiem virzoties pa cietu pamatu
plākš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
čurks lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidrumam līstot, tekot tievā strūklā un (at)sitoties pret ko, arī gaļai cepoties
trak lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, plīstot cietiem priekšmetiem
bom lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, sitot ar vāli, rībinot bungas u. tml.
puh lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, spēcīgiem grūdieniem izpūšot elpu
klamp lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, strauji rijot ēdienu
pik lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidruma pilienam atsitoties pret ko
pīk lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidruma pilienam atsitoties pret ko
klunkš lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidrumam strauji izplūstot no trauka, spēcīgi šļakstotie traukā u. tml.
čak lieto, lai atdarinātu vieglu, neskaidru soļu troksni
tapu lieto, lai atdarinātu, parasti maza bērna, soļu troksni
tipu lieto, lai atdarinātu, parasti maza bērna, soļu troksni
lik lieto, lai atdarinātu, parasti suņa, kaķa, lakšanas troksni
šņak lieto, lai atdarinātu, parasti šķēru, grieziena troksni
šņik lieto, lai atdarinātu, parasti šķēru, grieziena troksni
šņiks lieto, lai atdarinātu, parasti šķēru, grieziena troksni
pif lieto, lai atdarinātu, piemēram, šautenes, pistoles šāvienu troksni
plak lieto, lai atdarinātu, piemēram, šāviena, kritiena troksni
doču lieto, lai izteiktu pamudinājumu pasniegt ko
hip hip urrā lieto, lai izteiktu prieku, sajūsmu, suminātu par kaut ko paveiktu, sasniegtu, uzvarētu
žvurkt lieto, lai norādītu uz ātru, momentānu darbību, norisi, ko pavada rūcošs troksnis
mīlītis lieto, lai paustu draudzīgu, sirsnīgu attieksmi pret kādu, uzrunājot to vai runājot par to; lieto, lai paustu ironisku attieksmi pret kādu, uzrunājot to vai runājot par to
brālis lieto, lai paustu sirsnīgu, tuvu attieksmi (pret kādu)
stirkt lieto, lai raksturotu ātru un īslaicīgu paskarbu troksni, stirkšķi
dunkš lieto, lai raksturotu atsevišķa sitiena troksni
šmudūc lieto, lai raksturotu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, ātri aizlidojot, aiztraucoties
dripu lieto, lai raksturotu ritmisku troksni
spurkš lieto, lai raksturotu strauju (parasti putna lidojuma) kustību, tās radīto troksni
zlauks lieto, lai raksturotu troksni, kāds rodas kaut kam smagam nokrītot plakaniski
spudūc lieto, raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni
spudūkš lieto, raksturojot strauju, īslaicīgu kustību vai tās radīto troksni
sirsniņa lieto, sirsnīgi, maigi uzrunājot sievieti vai runājot par viņu
iemesties lietot zelējamo tabaku vai snusu
reciklētā koksne lietotā koksne
pakalpojums lietotājorientētu funkciju kopums, piemēram, datoru vai programmatūru pircēju tehniskā apkalpošana vai datoru tīkla izmantošanas iespēju sniegšana lietotājam; serviss
kļēpa Lietus kopā ar sniegu; slapjdraņķis
pļummis Lietus kopā ar sniegu; slapjdraņķis
pļumpis Lietus kopā ar sniegu; slapjdraņķis
lietussniegs Lietus un sniegs
pārdzesēts lietus lietus, kas nesasalstot izkrīt cauri gaisa slānim, kura temperatūra ir zemāka par ūdens sasalšanas temperatūru, un, sasniedzot zemes virsmu, veido uz tās plānu ledus kārtiņu - atkalu
pazemes notece lietusūdens un sniega kušanas ūdeņu notecēšana jūrās un reljefa pazeminājumos pa augsnes un iežu slāņiem
virszemes notece lietusūdens un sniega kušanas ūdeņu notecēšana jūrās un reljefa pazeminājumos pa zemes virsu
Bubils Lietuviešu mitoloģijā - bišu dievs, pārmērīgs baudītājs un vilinātājs, pinkains resnulis - pretstats bišu dievietei Austējai
lugava Līgana, staigna dumbrāja augsne pie aizaugošām ūdens tilpnēm
pievešnieki Līgavaiņa radinieki - pretmets panāksniekiem
lignīna transformācija augsnē lignīna makromolekulu mijiedarbība ar augsnes komponentiem, kuras rezultātā iespējama augsnes ūdens sorbcijas, fizikālo, ķīmisko un bioloģisko īpašību, kā arī augsnes auglības uzlabošanās
licences līgums līgums, saskaņā ar kuru viena puse par attiecīgu samaksu piešķir tiesības izmantot izgudrojumu vai citu tehnisku sasniegumu citai pusei
ortoze Līkās daļas iztaisnošana
hipsogrāfiskā līkne līkne taisnstūra koordinātās, kas attēlo dažādos uz Zemes virsmas izplatītos augstumus un dziļumus (okeānos)
indikatrise Līkne, kas sniedz uzskatāmu priekšstatu par virzītu lielumu (vektoru) mainīšanos
trohoīda Līkne, kuru apraksta punkts, kas atrodas tādas aploces ārpusē vai iekšpusē, kura neslīdot veļas pa taisni
brahistohrona Līkne, pa kuru materiāls punkts smagumspēka iespaidā sasniedz no viena dotā stāvokļa otru minimālā laikā
trika Līksmība, jautrs troksnis
Lixna Līksna
Liksņanka Līksna, Daugavas pieteka
Liksnenka Līksna, Daugavas pieteka
Šaltupe Līksnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā; Šoltupe
Strope Līksnas kreisā krasta pieteka Naujenes pagastā, iztek no Lielā Stropu ezera Daugavpils ziemeļaustrumu nomalē, garums - 9 km; lejtecē Stropica
Auksteņa Līksnas labā krasta pieteka Augšdaugavas novada Vaboles un Līksnas pagastā, garums - 13 km; Augstiņa; Augšteņa
Lielā Muša Līksnas labā krasta pieteka Maļinovas pagastā, augštece Dubnas pagastā, garums — 8 km
Liksno Līksnas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līksnas pagastā
Mežagols Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Baraviki" bijušais nosaukums
Poļvarcīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Folvarcieši" nosaukuma variants
kalnišķi Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnišķi" iedzīvotāji
kalnišķieši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnišķi" iedzīvotāji
Kliņģerīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Klingerīši" nosaukuma variants
Kokanīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kokiniški" nosaukuma variants
Kuokanīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kokiniški" nosaukums latgaliski
Kūdaicīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kudeiki" nosaukuma variants
ķirupieši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ķirupe" iedzīvotāji
Kirups Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ķirupe" nosaukuma variants
līksnieši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Līksna" iedzīvotāji
Leiksna Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Līksna" nosaukuma variants
Ļūbasta Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ļūbaste" nosaukuma variants
mīštēlieši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mīštēļi" iedzīvotāji
Mīštelīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mīšteļi" nosaukuma variants
Mīšteli Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mīšteļi" nosaukums latgaliski
Orbeidāni Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Orbidāni" nosaukuma variants
Uorbeidāni Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Orbidāni" nosaukums latgaliski
Lopsu Slabadeņa Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ribaki" bijušais nosaukums
Rybuoku Sloboda Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ribaki" bijušais nosaukums latgaliski
Riboku Sloboda Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ribaki" nosaukuma variants
Rybuoki Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ribaki" nosaukums latgaliski
Sarkaņsola Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukuma variants
Sarkani Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" nosaukums latgaliski
Sterekani Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sterikāni" nosaukuma variants
Sterikani Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sterikāni" nosaukuma variants
Stūpeņi Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Stupiņi" nosaukuma variants
Stūpeni Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Stupiņi" nosaukums latgaliski
Teneissola Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tenisi" bijušais nosaukums
tenīsieši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tenīsi" iedzīvotāji
Teneisi Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tenisi" nosaukuma variants
Tiltu Sloboda Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tilti" bijušais nosaukums
Tyltu Sloboda Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tilti" bijušais nosaukums latgaliski
tiltieši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tilti" iedzīvotāji
Tylti Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Tilti" nosaukums latgaliski
vaikuļānieši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vaikuļāni" iedzīvotāji
Vaikulīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vaikuļāni" nosaukuma variants
Vierdeņi Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" nosaukuma variants
Vierdeni Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" nosaukums latgaliski
Zaltapūrs Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Zeltapurvs" nosaukuma variants
Ļiksņenskaja Līksnas pagasta bijušais nosaukums krieviski
līksnietis Līksnas pagasta iedzīvotājs
līksniete Līksnietis; līksnieši
uzragot likt radziņus (asinsnolaišanai)
skaut likt rokas (kādam, kam) apkārt, parasti, lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību
spraņģēt Likt, jozt, sprādzēt (jostu ap kādu ķermeņa daļu); likt apkārt (piemēram, jostu, siksnu kādai ķermeņa daļai), to cieši savelkot un aizdarot
jozt Likt, siet (piemēram, jostu, siksnu) ap vidu
jozt Likt, siet (piemēram, jostu, siksnu) kam apkārt
jozties Likt, siet sev (piemēram, jostu, siksnu) ap vidu
blokot Likt, spīlēt (zābaku stulmos) blokus; taisnot, gludināt (zābaku stulmus), iespīlējot tajos apdarinātus koka gabalus
likumprojekts likuma (1) projekts, ko iesniedz likumdošanas institūcijai izskatīšanai
atsavināšanas ierosinājums likumā minētās personas iesniegums, kurš normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformēts un reģistrēts attiecīgajā valsts vai pašvaldības institūcijā un uz kuru pamatojoties valsts vai pašvaldības institūcija var uzsākt valsts vai pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanu
kasācijas sūdzība likuma noteiktajā termiņā iesniegta pārsūdzība augstākstāvošai tiesai
kasācijas protests likuma noteiktajā termiņā iesniegta pārsūdzība augstākstāvošai tiesai
pilngadība Likumā noteikts vecums, ko sasniedzot, pilsonis iegūst pilnu civilo rīcībspēju, politiskās tiesības un kļūst atbildīgs par savu pilsoņa pienākumu pildīšanu
izdienas pensija likumā paredzēta naudas izmaksa, ko piešķir to profesiju darbiniekiem, kuru darbs pēc noteikta laika nostrādāšanas un noteikta vecum sasniegšanas ir saistīts ar profesionālo iemaņu zudumu vai īpašību bīstamību
leģislācija Likuma projekta iesniegšana
ileokolīts Līkumainās un resnās zarnas iekaisums
vecāku vara likumdošanā noteiktas vecāku tiesības un pienākumi bērnu audzināšanā līdz bērnu pilngadības sasniegšanai
likumdošanas iniciatīva likumdošanas procesa pirmā stadija, likuma izdošanas ierosināšana, likumprojektu iesniegšana likumdevējai institūcijai
nepārtraukta uzturēšanās likumīga uzturēšanās Latvijas Republikā vismaz piecus gadus tieši pirms Eiropas Kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasījuma iesniegšanas, ja norādītajā laikā prombūtne no Latvijas Republikas nav bijusi ilgāka par sešiem secīgiem mēnešiem vai kopā nepārsniedz 10 mēnešus
bils Likumprojekts (Anglijā, ASV un dažās citās valstīs), ko iesniedz likumdošanas institūcijā
hionodoksa Liliju dzimtas krāšņumaugu ģints ar 5 vai 6 sugām, savvaļā sastopama Turcijā, audzē akmeņdārzos un apstādījumos, zied aprīlī drīz pēc sniega nokušanas, ziedi atgādina zvaigznīti, zili, balti, sārti, skrajos ķekaros, kas paceļas 8-15 cm augstu
amariļļaugi Liliju rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar sīpolu, lapas šauras, garas, ziedi pa vienam vai ziedkopās ziednešu galā; gk. tropos 60-90 ģinšu, 800-1000 sugu; Latvijā kā krāšņumaugus brīvā dabā audzē narcises, pienpulkstenītes, sniegpulkstenītes, telpās - amariļļus, hipeastrus, klīvijas
gumēšana līmes slāņa uzklāšana ar turpmāku žāvēšanu uz vienas materiāla puses, izgatavojot, piemēram, pastmarkas, aploksnes u. c.
garenslānis Līmētas slāņainās koksnes slānis, kura koksnes šķiedru virziens sakrīt ar loksnes vai līmētas slāņainās koksnes plātnes lielāko lineāro izmēru
divslāņainā ūdensnecaurlaidīgā papīra pamatne līmēts, vienpusgluds vai mašīngluds papīrs bez pildvielām ar normētu raušanas pretestību; lieto divslāņainā ūdensnecaurlaidīgā krepētā kabeļpapīra izgatavošanai
limfokarcinoma Limfvadu karcinoma, aug plāksnes veidā, īpaši krūtī
Mariampoles māla atradne limnoglaciāla māla iegula Andrupenes pagastā, māla slāņa biezums - līdz 4,4 m, segkārta (augsne, smilts) 0,1- 2 m, izmantota līdz 1963. g.
iegrava Lineāri izstiepts siles veida padziļinājums, ko veido īslaicīgi tekošie lietusgāžu vai sniega kušanas ūdeņi
iedevums Lingvistiskā informācija, kas tiek sniegta valodas apguvējam noteikta mācību uzdevuma veikšanai un valodas lietošanas prasmes apguvei un pilnveidei; viss, kas veido mācību saturu
abonenta līnija līnija no klienta vietas līdz vietējai telefona pakalpojumu sniedzējai firmai
lauzta līnija līnija, kura sastāv no taisnes nogriežņiem un kurā cits citam sekojošo nogriežņu virzieni ir dažādi
slejs Līnija, taisna līnija, svītra, rinda
transparents Līnijota papīra lapa, ko rakstot novieto zem nelīnijota papīra raksta rindu taisnuma nodrošināšanai
velce Līniju vilkšanai paredzēts rasēšanas instruments, kas sastāv no kāta (cirkuļa) un spalvas ar divām smailām plāksnēm, starp kurām attālumu var mainīt
Valles grēda Linkuvas vaļņa turpinājums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, stiepjas gandrīz 40 km garumā starp Skaistkalni un Lindi, absolūtais augstums — sasniedz 63,4 m vjl., relatīvais augstums — 10-18,4 m, platums — 0,5-1,25 km
triginija Linnēja sistēmā trešā šķira, kurā ietilpst augi ar trim drīksnām
rudzīši Linu nezāle, par vārpiņu īsākām kausplēksnēm, lielāko tiesu bezakotu ziediem, mazākām, eliptiskām, dzeltenzaļām vārpiņām, ar 4-8 ziediem
palips Linu šķipsna grīstes vīšanai
riste Linu un kaņepāju mērvienība - šķipsna
pielaps linu, kaņepāju šķipsna, pīne
pielaups linu, kaņepāju šķipsna, pīne
pieļaups Linu, kaņepāju šķipsna, pīne; pielaps
pielups Linu, kaņepāju šķipsna, pīne; pielaps
lipokalcinogranulomatoze Lipīdtezaurismozes paveids: kalcinozes perēkļu veidošanās muskulatūrā un lielo locītavu somiņās; perēkļu vidū parasti fluktuējoši audzēji; muskuļu fascijās un serozajās plēvēs nogulsnējas lipīdi, attīstās granulomu audi ar milzu šūnām, kas atgādina celulāru infiltrāciju ap svešķermeņiem
panga Lipīdu izgulsnējumi artērijās aterosklerozes gadījumā
ateromatoze Lipoīdu izgulsnēšanās multiplu mezglu ateromu veidā
tofolipoma Lipoma, kurā ir urātu izgulsnējumi
Kaņupe Lisas kreisā krasta pieteka Mārsnēnu pagastā, lejtecē ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, vidustece Raunas pagastā, augštece Blomes pagastā
mērlīste Līste (no tērauda, koka vai plastmasas) ar mērvienību iedaļām attāluma mērīšanai, diagonāles noteikšanai, taisnu līniju aizzīmēšanai
bliģžēt Līt ar troksni
blīžģēt Līt ar troksni
kļēpāt Līt lietum kopā ar sniegu
pļummēt Līt lietum kopā ar sniegu; būt (tādam), kad līst lietus kopā ar sniegu (par laika apstākļiem)
pļumpēt Līt lietum kopā ar sniegu; būt (tādam), kad līst lietus kopā ar sniegu (par laika apstākļiem)
zaņķēt Līt un snigt
draņķot Līt un snigt reizē
slapdraņķot līt un snigt reizē; būt sliktiem laika apstākļiem
draņķēt Līt un snigt reizē; būt sliktiem laika apstākļiem
bļorgāt Līt vai slapji snigt (tā ka ceļš kļūst dubļains)
Breuveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukuma variants vietējā izloksnē
Steuriški Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Stūrišķi" nosaukuma variants izloksnē
Ceukauss Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Ceukausis" nosaukuma variants izloksnē
Keulinīki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kivlenieki" nosaukuma variants izloksnē
Keukys Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kūkas" nosaukuma variants izloksnē
Keukusileni Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Kūkusiliņi" nosaukuma variants izloksnē
Skreuzmani Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Skrūzmaņi" nosaukuma variants izloksnē
Alksnīši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Alksnieši" nosaukuma variants
Aļksnīši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Alksnieši" nosaukuma variants
Ceukuli Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Cūkuļi" nosaukuma variants vietējā izloksnē
arkla tiesnesis Livonijā 15.-17. gs. tiesnesis, kam bija jāgādā par aizbēgušu arkla vīru izdošanu viņu agrākajam kungam
garenloksne Lobītā finiera loksne, kuras garums pārsniedz tās platumu
šķērsloksne Lobītā finiera loksne, kuras platums pārsniedz tās garumu
šķīvju lobītājs lobītājs, kura darbīgās daļas ir sfēriski šķīvji ar 450 mm diametru, kas sakopoti baterijās ar nostādījuma leņķi līdz 35°; šķīvji sagraiza augsni, irdina un daļēji apvērš 5–7 cm dziļumā; lieto arī augsnes pirmssējas apstrādei 4–10 cm dziļumā
uzlobīt Lobot apstrādāt (lauku, tīrumu, augsni)
esīvs Locījums, kas izsaka sasniegtu stāvokli vai laiku
brošēt Locīt, komplektēt, sastiprināt iespiestās loksnes, lai izveidotu brošūru vai grāmatas bloku
zvaigžņu lodmete lodmešu ģints suga ("Sphaerobolus stellatus"), augļķermeņi sīki, aug grupās uz trupošas koksnes, kas sākotnēji ir kā baltas, pūkainas lodītes (diametrs 1—2 mm), vēlāk lodītes centrā izveidojas staraina, zvaigznītei līdzīga atvere kaņepju sēklas lielumā, kurā ir brūna līdz melna, recekļaina glebas lodīte — peridiola, kurā atrodas sporas, kurām nogatavojoties, peridiola turgora spiediena ietekmē tiek aizmesta \~1 m attālumā
palodze Loga ailas apakšējā daļā iestrādāta plāksne
stūrainis loga apkalums, plakana, taisnā leņķī veidota dzelzs plāksnīte, ar ko nostiprināja loga rāmja stūra savienojumu
slēģi Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai; aizvirtņi
aizvirtņi Loga sānu malās (parasti ēkas ārpusē) iestiprinātas virināmas (parasti koka) plāksnes logu aizsegšanai; slēģi
vakuuma loka krāsns loka krāsns ar kūstošiem (no pārkausējamā materiāla) elektrodiem vai nekūstošiem (volframs, grafīts) elektrodiem labas kvalitātes metālu un sakausējumu iegūšanai
Atlantijas-Baltijas rase lokālā rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases ziemeļu zara, kam raksturīga ļoti gaiša matu, ādas un acu pigmentācija, samērā garš, taisns deguns, mērena gargalvība, liels augums
vietējais sakaru operators lokāla telefonsabiedrība, kas tuvākajai apkārtnei sniedz telefonijas pamatpakalpojumus un papildus komutēšanas funkcijai apkalpo arī centrāles gala iekārtas, sniedzot pakalpojumus visiem, tai skaitā _ISDN_ klientiem; _LEC_
vides piekļuves vadības apakšslānis lokālā tīkla datu posma slāņa daļa, kas īsteno izvēlēto piekļuves metodi datu pārraides videi. _MAC_ apakšslānis nodrošina no lokālā tīkla topoloģijas atkarīgo funkciju izpildi un, izmantojot fizikālā slāņa pakalpojumus, savukārt sniedz pakalpojumus _LLC_ apakšslānim
caurspīdīgo lokālo tīklu pakalpojums lokālās telefonu sabiedrības vai publiskā operatora sniegts sakaru pakalpojums, kas savieno attālus lokālos tīklus
pseidopolipoze Lokāli resnās zarnas gļotādas sabiezējumi čūlu vai rētu apvidū, kas atgādina polipus; attīstās ulceroza kolīta vai amēbu dizentērijas gadījumā; var ļaundabīgi deģenerēties
lipomelanotiskā retikuloze lokalizēts vai ģeneralizēts limfmezglu pietūkums kā sekundāra parādība dermatozes gadījumā: dažus mēnešus vai gadus pēc dermatozes simptomu rašanās palielinās limfmezgli, sasniedzot valrieksta lielumu; palielinātie limfmezgli ir asi norobežoti un nav saauguši; visbiežāk palielinās ingvinālie, aksilārie, retāk - ulnārie, cervikālie un paramammārie limfmezgli; dermatozes simptomiem pārejot, limfmezgli kļūst mazāki
loģiskā posma vadības apakšslānis lokālo tīklu datu posma slāņa daļa, kas izpilda tās funkcijas, kuras nav atkarīgas no datu pārraides vides. _LLC_ apakšslānis, izmantojot _MAC_ apakšslāņa pakalpojumus, savukārt sniedz nepieciešamos pakalpojumus tīkla slānim
klūga Lokans, elastīgs (parasti sutināts kārkla vai vīksnas) zars, ko izmanto pinumiem; arī kaut kā sasiešanai, saistīšanai
kluga Lokans, elastīgs (parasti sutināts kārkla vai vīksnas) zars, ko izmanto pinumiem; arī kaut kā sasiešanai, saistīšanai
brīvrumba Lokomobiles rats, kas nedarbina siksnu un kuļmašīnu
būgans Loksne
loksna Loksne
vēstuļloksne Loksne ar tipogrāfiski sagatavotu galveni, kas var būt gan vienkāršs nosaukums kreisajā augšstūrī gan arī bagātīgi ar zīmējumiem izveidota visā loksnes augšējā platumā
starploksne Loksne, ko novieto starp iespiežamām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses
kontrolloksne loksne, kuru izņem no iespiedmašīnas tirāžas drukas laikā, lai novērtētu un kontrolētu drukas kvalitātes parametrus
piekārtošana loksnes pirmās puses iespiedformu savietošana pret otrās puses iespiedformām abpusējai drukai
kokskaidu plātnes lokšņu būvmateriāls, ko izgatavo, sasmalcinātu koksni sajaucot ar saistvielu (termoreaktīvajiem sintētiskajiem šķidrajiem sveķiem) un šo maisījumu presējot paaugstinātā temperatūrā
četrlocis Lokšņu locīšanas paņēmiens, 32 lappušu divkāršloksni loka 4 locījumos grāmatas veidā
kokšķiedru plātnes lokšņu materiāls, ko izgatavo, presējot karstajās presēs koksnes masu, kurai pievienotas pildvielas, sintētiskie sveķi un dažādas antiseptiskas, antipirēnas, hidrofobas u. c. piedevas; lieto kā apšuves un siltumizolācijas materiālu
slāņošana lokšņu salīmēšana, lai iegūtu materiālu ar lielāku gramāžu; uzslāņot var tāda paša vai cita papīra loksni, aplīmējamo papīru, vāku papīru, plastmasas plēvi vai metālisku foliju; var arī veidot vairāku kārtu materiālu – laminātu
s veida zarna lokzarnas pēdējais posms, kas ir resnās zarnas daļa, tā ir lejupejošās zarnas turpinājums, kas tālāk pāriet taisnajā zarnā
augšupejošā zarna lokzarnas sākuma posms, kas ir resnās zarnas daļa, sākumā tā robežojas ar aklo zarnu, bet turpinājumā pāriet šķērszarnā
lejupejošā zarna lokzarnas trešais posms, kas ir resnās zarnas daļa, tā ir šķērszarnas turpinājums, kas tālāk pāriet S veida zarnā
koloproktoloģija lokzarnas un taisnās zarnas diagnostika un ārstēšana
koloproktīts Lokzarnas un taisnās zarnas iekaisums
koknejs Londonas austrumdaļas (mazizglītoto iedzīvotāju) izloksne
gildhala Londonas rātsnams
gildhale Londonas rātsnams
Gildhalle Londonas rātsnams
Gildholla Londonas rātsnams
Gildhols Londonas rātsnams
elpe Lopbarība; karaspēkā lietojamā zirgu barība: siens, auzas, salmi (arī pakaišiem), ko izsniedz pēc zināmām normām
kaulu milti lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai
slaktētājs Lopu kāvējs; miesnieks
Buobieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Bobieši" nosaukuma variants latgaliski
Buobīši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Bobieši" nosaukuma variants latgaliski
buriškieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Buriški" iedzīvotāji
buruškieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Buruški" iedzīvotāji
Būruški Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Būrušķi" nosaukuma variants
Diervanīši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Diervonīši" nosaukuma variants
Egli Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Egļi" nosaukums latgaliski
eiplieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Eipļi" iedzīvotāji
Veipļi Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Eipļi" nosaukuma variants
Veipli Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Eipļi" nosaukums latgaliski
Fedoronki Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Fedorenki" nosaukuma variants
isnaudieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Isnauda" iedzīvotāji
Visnova Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Isnauda" nosaukuma variants
Vysnova Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Isnauda" nosaukums latgaliski
jurizdicieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Jurzdika" iedzīvotāji
jurzdicieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Jurzdika" iedzīvotāji
Kiseli Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kiseļi" nosaukums latgaliski
Kolna Greči Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kolnagreči" nosaukuma variants
kovaļcieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kovaļki" iedzīvotāji
kovaļkānieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kovaļki" iedzīvotāji
Kravali Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kravaļi" nosaukums latgaliski
kreičānieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kreiči" iedzīvotāji
kreicieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Kreiči" iedzīvotāji
Krīvu Gorbi Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Krīvu Gorbuni" nosaukuma variants
Krievu Gorbuni Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Krīvu Gorbuni" nosaukuma variants
martišāni Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Martiši" iedzīvotāji
martisieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Martiši" iedzīvotāji
Marciši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Martiši" nosaukuma variants
Marcišova Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Martiši" nosaukuma variants
Meļaški Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Meleški" nosaukuma variants
Nagli Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Nagļi" nosaukums latgaliski
Ūtrī Boki Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Otrie Boki" nosaukums latgaliski
Pilda Greči Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pildagreči" nosaukuma variants
Pylda Greči Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pildagreči" nosaukuma variants latgaliski
Pyldagreči Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pildagreči" nosaukums latgaliski
Pyrmī Boki Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pirmie Boki" nosaukums latgaliski
Poļu Gorbuni Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pūļu Gorbuni" nosaukuma variants
Pūļu Gorbi Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Pūļu Gorbuni" nosaukuma variants latgaliski
ramandovieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Ramandova" iedzīvotāji
ričikāni Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Ričiki" iedzīvotāji
Rikmaņi Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Rikmani" nosaukuma variants
Ramandova Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Romandova" nosaukuma variants
Rudzīši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Rudziši" nosaukuma variants
runtortieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Runtorta" iedzīvotāji
Rontorta Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Runtorta" nosaukuma variants
Špeneri Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Speneri" nosaukuma variants
Vuorkali Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" nosaukums latgaliski
līdeksnieši Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Līdeksna" iedzīvotāji
Leidiuksna Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Līdeksna" nosaukuma variants
Leidiukšņa Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Līdeksna" nosaukuma variants
Lideksna Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Līdeksna" nosaukuma variants
Leidyuksna Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Līdeksna" nosaukums latgaliski
suplikants Lūdzējs, lūgumraksta iesniedzējs
breviārijs Lūgsnu un himnu grāmata
oratio Lūgšana, lūgšanas formula jeb lūgsna
nodara Lūka sloksne, kam ir nodarināta miza
lūgzna Lūksna
lamžas Lūksnas kurpes
floēma Lūksne - augu audi, kas vada organiskās vielas, kuras rodas lapās
palāps Lūksnes (vai mizas) sloksne lūku apavu labošanai (lāpīšanai)
sizals lūksnes šķiedra, ko iegūst, piemēram, no agaves lapām (_Agave sisalana_) un no kā izgatavo tauvas, maisu audeklu u. tml.
kotonizācija Lūksnes šķiedru (linu, kendiras, kaņepāju u. c.) apstrādāšana, lai tās pārvērstu par materiālu, kas pēc struktūras līdzīgs kokvilnai, lai vērpšana kļūtu vienkāršāka un lētāka
kotonīns Lūksnes šķiedru kotonizācijas produkts vērpšanai tiklab atsevišķi, kā arī sajaukumā ar kokvilnu vai vilnu
blastophagus Lūksngaužu ģints nosaukuma sinonīms
lubēdis Lūksngrauzis
lubgrauzis Lūksngrauzis
hylesinus Lūksngrauži
mazais ošu lūksngrauzis lūksngraužu suga ("Hylesinus fraxini")
miglas lukturis lukturis ar platu un ļoti zemu gaismas kūli, kas nodrošina efektīvu apgaismojumu miglas, lietus un sniega krišanas laikā
lupsnis Lupsna - miza, čaula
Chionodoxa luciliale Lusillas sniedzīte
karakals lūsim līdzīgs dzīvnieks (tuksnešu un stepju apgabalos), kaķu dzimtas suga ("Caracal caracal"), sastopamas 8 pasugas Rietumāzijā un Āfrikā
ljana Ļana - savanna Dienvidamerikas ziemeļos Orinoko upes kreisajā krastā; tās veidošanos nosaka nevis klimatiskie, bet augsnes apstākļi
Ļaudona Ļaudonas pagasts - pagasts Madonas novadā, robežojas ar Praulienas, Mētrienas, Kalsnavas un Mārcienas pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Laudohn, krieviski - Laudonskaja
simpatogonioma Ļaundabīga hormonāli neaktīva virsnieru serdes slāņa vai "truncus sympathicus" audzēja izpausmes; metastāzes pārsvarā kaulos (galvaskausa pamatne, garie stobrkauli); slimība skar tikai mazus bērnus
garināt Ļaut dzist, izkvēlot (oglēm krāsnī)
izlaist Ļaut izdzist (ugunij); ļaut izdzist ugunij (krāsnī, pavardā u. tml.)
izgarināt Ļaut izkvēlot oglēm (krāsnī)
izgairināt Ļaut oglēm (krāsnī) izkvēlot
aizpaust Ļaut sasniegt baumām, palaist valodas
aizčukstēt Ļaut sasniegt čukstus
piejemt Ļaut, lai apmeklētājs noteiktā laikā ierodas medicīniskā iestādē, un sniegt viņam medicīnisku palīdzību
pieņemt Ļaut, lai kāds iesniedz (piemēram, dokumentu, pieteikumu, iesniegumu), un oficiāli saņemt (to)
gargote Ļaužu virtuve, arī slikta viesnīca
jembasts Ļembasts; nekārtība, troksnis
līpsna Ļipsna, neliels gabals, daudzums, skranda, pika
elastīgā ļodze ļodzes slogojuma veids, kurā spiedes spēks nepārsniedz kritisko vērtību (maksimālo spēku, pie kura stienis sabrūk)
streipuļi Ļodzīgi soļi, ļodzīga gaita, neieturot taisnu kustības virzienu
bradzots ļoti akūta, nekontagioza aitu infekcijas slimība, ko ierosina anaerobs mikrobs, ko uzņem ar barību un ūdeni no augsnes, kur ierosinātāja sporas var saglabāties gadiem ilgi
hiperinflācija ļoti ātra cenu celšanās un apgrozībā esošā naudas daudzuma palielināšanās, kad inflācijas līmenis var pārsniegt 50% mēnesī vai vairākus simtus procentu gadā
rekordātrs ļoti ātrs; līdz šim vēl nesasniegts (kā norises) ātrums
sniegains ļoti balts; sniegbalts
lānājs ļoti blīvs jaukts mežs ar mitru augsni
kā velēna ļoti brangs, resns; neveikls
stāvēt kaut vai uz galvas ļoti censties ko paveikt, sasniegt, darīt visu, kas iespējams
uz galvas stāvēt ļoti censties paveikt, sasniegt
pārsnaikāties ļoti daudz sniegties, sniedzoties pārpūlēties
rekorddaudz ļoti daudz; līdz šim vēl nesasniegts daudzums
kā spīkstulis ļoti garš, tievs, kalsns
kā miets ļoti garš, tievs, kalsns
rekordilgs ļoti ilgs; līdz šim vēl nesasniegts (kā norises) ilgums
statoskops ļoti jutīgs barometrs, kas rāda visniecīgākās atmosfēras spiediena pārmaiņas
mērauka ļoti kalsna dzīva būtne
mērdele ļoti kalsna, novājējusi sieviete, meitene
mērdzele ļoti kalsna, novājējusi sieviete, meitene
dzedzīkla ļoti kalsns cilvēks
dzēzniņa ļoti kalsns cilvēks vai dzīvnieks
sakāda ļoti kalsns, novājējis cilvēks
kā asaka ļoti kalsns, vājš
kārns ļoti kalsns, vājš, arī ļoti novājējis (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
humusskābes ļoti komplicēta sastāva organiskas skābes, kas konstatētas augsnes trūdvielās
dzīva netaisnība ļoti liela netaisnība
(roka, kāja u. tml.) kā tatāram ļoti liela, resna, spēcīga (roka, kāja)
bedavojs ļoti liele, resns, apjomīgs, masīvs, pamatīgs
bedovajs ļoti liele, resns, apjomīgs, masīvs, pamatīgs; bedavojs
bedovijs ļoti liele, resns, apjomīgs, masīvs, pamatīgs; bedavojs
bedovojs ļoti liels, resns, apjomīgs, masīvs, pamatīgs; bedavojs
rekordliels ļoti liels; līdz šim vēl nesasniegts lielums
sakaltēt ļoti novājināt, padarīt ļoti kalsnu
pravadņiks ļoti pareizs, taisns cilvēks
plānslīpējums ļoti plāna (milimetra desmitdaļas), pulēta iežu plāksnīte pētījumiem mikroskopā
vizuļzelts ļoti plānas plāksnes veida zelts, ko izmanto zeltīšanai
plēne ļoti plāns, neliels (kādas vielas, vielu kopuma) viendabīgs veidojums; plēksne (1)
runstaklis ļoti resna savērpta dzija
tauklodīte ļoti resna, parasti maza auguma, sieviete
kājas kā stampas ļoti resnas kājas
kājas kā stārķim ļoti resnas kājas
kā baļķis ļoti resns
resns kā bluķis ļoti resns
resnvēders ļoti resns cilvēks
stankants ļoti resns cilvēks
buru diegs ļoti resns un dilumizturīgs diegs buru šūšanai
kā muca ļoti resns, apaļš
kā bluķis ļoti resns, arī pietūcis
blāķīgs ļoti resns, liels
resns kā maiss ļoti resns, tukls
meritērijs ļoti sens, izmiris snuķaino kārtas zīdītājs, kas dzīvoja terciāra perioda pirmajā pusē
gauskājis ļoti sīki dzīvnieki ar 4 pāriem kāju, agrāk iedalīja posmkāju tipā, 21. gs. sākumā izdalīti kā atsevišķs tips ("Tardigrada"), un intensīvi tiek pētītas to unikālās izdzīvošanas spējas visnelabvēlīgākajos apstākļos, arī atklātā kosmosā (suga "Hypsibius dujardini"); sistemātika nesakārtota, 70-80 ģinšu, \~600-700 sugu, Latvijā \~50 sugu
koka milti ļoti sīki sasmalcināta koksne
(ar) atplestām rokām ļoti sirsnīgi, viesmīlīgi, ar lielu prieku (sagaidīt, saņemt u. tml.)
Jērikas bazūne ļoti skaļa, spalga, nepatīkama balss, skaņa; liels troksnis
kā niedre ļoti slaids, taisns, stalts; lokans
stāvgāzēm ļoti spēcīgi (līt, snigt, arī plūst)
stāvgāžis ļoti spēcīgi (līt, snigt, arī plūst)
stāvgāzu ļoti spēcīgi (līt, snigt, arī plūst)
aizvārīt ļoti steidzīgi un ātri ("ar troksni") aizbraukt
šauties ļoti strauji izplatīties (kādā virzienā) - par liesmām, arī gaismu; plaiksnīties (par zibeni)
kā sakasnis ļoti tievs, kalsns, stipri novājējis
mellans ļoti tumšs; melnīgsnējs
nocelt no deguna (kādam, kādu, kaut ko) ļoti veikli, negaidīti aizsteigties kādam priekšā, iegūst sev ko cita iecerētu, gandrīz vai sasniegtu, citam piederošu
nocelt no degungala (kādam, kādu, kaut ko) ļoti veikli, negaidīti aizsteigties kādam priekšā, iegūst sev ko cita iecerētu, gandrīz vai sasniegtu, citam piederošu
kārot ļoti vēlēties, gribēt iegūt, sasniegt (piemēram, kādu priekšmetu, stāvokli); izjust spēcīgu vēlēšanos (ko darīt)
tīkot ļoti vēlēties, gribēt sasniegt (piemēram, kādu stāvokli), iemantot (kādas, parasti garīgas, vērtības)
ar atplestām rokām ļoti viesmīlīgi, sirsnīgi, ar lielu prieku (saņemt, sagaidīt kādu)
Ļūbasta Ļūbasta ezers - Ļūbasts, ezers Līksnas pagastā
Ļubasts Ļūbasts, ezers Līksnas pagastā
Ļubosts Ļūbasts, ezers Līksnas pagastā
Ļubistas ezers Ļūbasts, ezers Līksnas pagastā
ļumaks Ļumīgs, mīksts, resns, neveikls cilvēks
ņupsna Ļupsna, drēbju gabals; šķipsna
kompaņonnāža Mācekļu, zeļļu sabiedrība Francijā, kuras sākotne sniedzas atpakaļ vidus laikos
ģeostatika mācība par augsnes ražības uzturēšanu
diaitētika mācība par pareizu, saprātīgu un attaisnojamu garīgu dzīvi, kas iespējama, pareizi regulējot dvēseles un miesas, prāta un jutekļu attiecības
perfekcionisms mācība par pilnību; uzskats, ka kristietim jau šajā pasaulē ir iespējams sasniegt pilnību
krimināltehnika mācība par zinātnes un tehnikas sasniegumu izmantošanu noziegumu atklāšanā
konkomitance Mācība, ka Eiharistijā Kristus miesa un asinis ir klātesošas katrā no konsekrētajiem elementiem; tādējādi Komūnijas pilnība sasniedzama, saņemot pat vienu elementu
pirmmācības skola mācību iestāde 20. gs. sākumā, kur tika sniegtas elementāras zināšanas, veidotas elementāras prasmes un iemaņas
mājturības skola mācību iestāde, kas sniedz zināšanas, prasmes un iemaņas mājsaimniecībā un dažādās lauksaimniecības nozarēs
dabas mācība mācību priekšmets, kas sniedz zināšanas par parastākajām dabas parādībām un to likumsakarībām
datorizētā apmācība mācību process, izmantojot datoru, kas parasti noris kā dialogs starp apmācāmo un datorprogrammu, kura sniedz informāciju un uzdod jautājumus, kā arī informē par pieļautajām kļūdām un izstrādā rekomendācijas mācību procesa pilnveidošanai
politehnisms Mācību sistēma, kuras mērķis ir sniegt teorētiskas un praktiskas zināšanas par ražošanas principiem un nozarēm, izveidot vispārtehniskas prasmes un iemaņas
lingafonijas kabinets mācību telpa, kur individuālās kabīnēs un pasniedzēja centrālajā pultī ir audioaparatūra; to gk. izmanto svešvalodu mācīšanai
neklātiene Mācīšanās mācību iestādes vadībā un pēc tās programmas ar sarakstes, TV, radio, datoru u. c. palīdzību, parasti kombinācijā ar dažu nedēļu intensīvām mācībām pasniedzēju tiešā vadībā
lasīt Mācīt, pasniegt (mācību priekšmetu, parasti augstākajā mācību iestādē)
aiviekstieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aiviekste" ("Aiviekstes") iedzīvotāji
aronieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Aronieši" iedzīvotāji
jāņkalnieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Jāņukalns" iedzīvotāji
jaunkalsnavieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkalsnava" iedzīvotāji
kalsnavieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Kalsnava" iedzīvotāji
veckalsnavieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Veckalsnava" iedzīvotāji
Kalzenau Madonas novada Kalsnavas pagasta bijušais nosaukums
Kaļcenovskaja Madonas novada Kalsnavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Rāksola Madonas novada Mētrienas pagasta apdzīvotās vietas "Rāksala" nosaukuma variants vietējā izloksnē
vīksninieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Vīksniņas" iedzīvotāji
ersteds Magnētiskā lauka intensitātes mērvienība CGS mērvienību sistēmā; saīs. - Oe; 1 Oe ir magnētiskā lauka intensitāte, kas rodas 2 cm attālumā no bezgalīgi gara, taisna vada, ja pa to plūst 10 A stipra strāva; 1 Oe = 79,5775 A/m
īstais mahagons mahagonu suga ("Swietenia mahagoni"), mūžzaļš, līdz 15 m augsts tropu koks Vidusamerikā, kura koksne - mahagonijs jeb sarkankoks - ir viena no iecienītākajām lietkoksnēm pasaulē
abhirati Mahājānas budisma mitoloģijā - budas Akšobhjas budakšetra, kas ir Akšobhjas prāta radošās darbības rezultāts - ideāla pasaule, kam raksturīga absolūta izlidzinātība: tur vienādi līdzenā apvidūaug vienādi lieli koki un visiem vienādilabvēlīgos apstākļos mīt vienādi laimīgi cilvēki, kas ātri sasniedz nirvānu
glāsts Maigs (rokas) pieskāriens glaudot; sirsnības, mīlestības izpausme, apskaujot, skūpstot
mīksts Maigs, sirsnīgs (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli)
mīkste Maigsne
čilans Maiju pareģis, kurš uz vairākām dienām noslēdzās tumšā telpā, kur, sasniedzis ekstātisku stāvokli, izteicis savus pareģojumus
karodziņš Mainīgais, kura vērtība norāda, ka sasniegts kāds noteikts iekārtas stāvoklis vai izpildīts programmas nosacījums
attīstīties Mainīties, veidojot jaunas formas; sasniegt augstāku attīstības pakāpi (par sabiedrību, sabiedriskām parādībām); pilnveidoties
pļunkāt Maisīt (ar troksni)
čauksture Maizes cepjamās krāsns slota
čaukstuve Maizes cepjamās krāsns slota
ceplenīca Maizes krāsn slota
aizkura Maizes krāsns caurums
priekškurs Maizes krāsns iesildīšana pirms cepšanas
priedaza Maizes krāsns pelnu bedre
cepļa pōrts maizes krāsns priekša
priežuda Maizes krāsns priekšējā daļa, kur slaukot krāsni sarauš ogles
puspārts Maizes krāsns priekšējais izvirzījums, kas aptver pusi no plīts
pārds Maizes krāsns priekšpuse
izpora maizes krāsns slaukāmā slota
pažags Maizes krāsns slaukāmā slota ar lapām, iestiprināta garā kātā; pažaga
čaugstere Maizes krāsns slaukāmā slota, ko sēja saliektu, lai varētu labi izslaucīt pelnus
čaugsturis Maizes krāsns slaukāmā slota, ko sēja saliektu, lai varētu labi izslaucīt pelnus
čaukstere Maizes krāsns slota
čauksteris Maizes krāsns slota
svods Maizes krāsns virsas savienojums, salaidums; krāsns velve
plānītis Maizes kukulis, ko, maizi cepot, cep uz krāsnspriekšas
kulda Maizes vai rijas krāsns priekšējā daļa, kur ierauš ogles
vigti Mājas gari vācu un dāņu folklorā, tiem ir plušķainas, sirmas bārdas un kuplas uzacis, pārvietojas balstoties uz resna bērza mieta, bieži pastrādā dažādas nerātnības, var sarīkot jandāliņu naktī
mājas tāfele mājas iedzīvotāju saraksts (šādas plāksnes veidā), kas parasti ir novietots kāpņu telpā
redeles Mājdzīvnieku (parasti zirgu, aitu) barības galds siena, āboliņa u. tml. ievietošanai, kas veidots, savstarpēji slīpi sasaistot vai pie sienas slīpi piestiprinot taisnstūrveida koka rāmjus ar tapu šķērsiem
tigidiks mājdzīvnieku troksnis, skrienot pa māju, parasti to saka par kaķiem
apkalpone Mājkalpotāja, apteksne, apkalpotāja
Aidarkels māklsīgs sāļūdens ezers Uzbekistānā, Kizilkuma tuksneša dienvidaustrumos, platība \~250x15 km
šūlains Mākoņains apvārsnis
sniega mākoņi mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus sniega veidā
virsmaksa Maksa, kas pārsniedz iepriekš paredzēto maksu; papildu maksa
aizdevumprocents Maksa, ko kreditors saņem par izsniegto aizdevumu un kas tiek aprēķināta procentos no aizdevuma summas
celmu nauda maksājums par koku pārdošanu uz celma un koku ciršanas biļetes izsniegšanu
telefonsekss Maksas seksuālie pakalpojumi, ko klientam sniedz pa telefonu, piemērm, erotiskas sarunas veidā
izrāviens Maksimālā ātruma strauja sasniegšana; strauja, pēkšņa izvirzīšanās (uz priekšu)
maksimālais pārraides bloks maksimālais pa datoru tīklu pārraidāmais paketes garums baitos, kas dažādiem tīkliem var būt dažāds. Jebkurš ziņojums, kura garums pārsniedz šo maksimāli pieļaujamo pakešu garumu, pirms pārraides tiek sadalīts mazākās paketēs
cirsmas platums maksimālais pieļaujamais izcirtuma platums kailciršu saimniecībā, kas atkarīgs no meža augšanas apstākļiem, un jāregulē tālab, lai pēc mātesaudzes nociršanas sekmīgi notiktu meža dabiskā atjaunošanās un izcirtumi nepārpurvotos; pieņemts, ka slapjās kūdras augsnēs tas ir 50 m, bet pārējās platībās — 100 m
higroskopiskuma robeža maksimālais saistītā mitruma daudzums koksnē; šķiedru piesātinājuma mitrums
spiedienizturība maksimālais spiediens taisnā leņķī pret virsmu, ko iztur papīrs
robežstiprība maksimālais spriegums, ko materiāls iztur nesagrūstot; to pārsniedzot, notiek materiāla sagrūšana
iekšējo saišu stiprība maksimālais stiepšanas spēks, kuru iztur papīrs; mēra, stiepjot perpendikulāri loksnes virsmai
izspiest Maksimāli izmantojot (spēkus, spējas u. tml.), iegūt, sasniegt (ko)
satiksmes aprēķina ātrums maksimāli pieļaujamais transportlīdzekļa braukšanas ātrums visgrūtāk izbraucamajos attiecīgā ceļa posmos (kāpumos, asos pagriezienos un visnelabvēlīgākajiem riteņu un ceļa segas saistes apstākļiem uz slapjām vai slidenām ceļa segām)
litoponija Māksla iestrādāt gleznieciskus tēlojumus plānās porcelāna plātnēs, kas apskatāmas tiešā apgaismojumā (uz servisēm, krāsns podiņiem u. tml.)
saule Mākslas valodas zīme (aplis, disks, ritenis, ugunskrusts), kas var apzīmēt Dievu, gaismu, siltumu, dzīvības devēju, augšāmcelšanos, taisnīgumu labo (melna saule apzīmē bailes, nāvi)
substrāts mākslīga augsne, sūnu kūdra vai attiecīgās proporcijās sagatavoti kompostu, lapu trūdzemes, smilts, grants u. c. komponentu maisījumi attiecīgu siltumnīcās audzējamo kultūru audzēšanai
Krasnojarskas ūdenskrātuve mākslīga ūdenskrātuve Jeņisejas upē, izveidojusies pēc Krasnojarskas HES aizsprosta uzcelšanas, aizpildīta 1967.-1970. g., platība — 2000 kvadrātkilometru, garums — 388 km, platums — līdz 15 km, ūdens līmeņa svārstības 18 m
krustot Mākslīgi apputeksnēt (dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus) jaunas šķirnes ieguvei, šķirnes uzlabošanai; hibridizēt
struktuori Mākslīgi augsnes struktūras veidotāji, augstmolekulāri savienojumi
aizsargstādījums Mākslīgi ierīkota mežaudzes vai koku stādījumu josla lauksaimniecības zemju un dzīvnieku, ūdenskrātuvju, apdzīvotu vietu, ceļu u. tml. aizsardzībai pret nelabvēlīgiem un postošiem dabas faktoriem (vēja un ūdens eroziju, smilšu un sniega sanesumiem, aukstiem un karstiem vējiem)
blanfikss mākslīgi izgulsnēts bārija sulfāts BaSO~4~, balts pigments laku un krāsu materiāliem, papīra un gumijas ražošanai u. c.
izrakumi Mākslīgi radīti padziļinājumi, bedres (zemē, augsnē)
elektrokorunds Mākslīgs abrazīvs materiāls, kura sastāvā ir korunds un silīcija, titāna, kalcija un dzelzs oksīdi; iegūst, elektriskā loka krāsnīs kausējot alumīnija oksīdu saturošu izejvielu un ļaujot kausējumam kristalizēties
adrese Mākslinieciski apdarināts apsveikuma raksts, ko pasniedz svinīgā ceremonijā
koncertbrigāde Mākslinieku grupa, kas sniedz, parasti vairākus, koncertus
māksnis Māksna
piokolpocēle Maksts mugurējās sienas izvirzījums, ja taisnās zarnas un dzemdes iedobumā ir strutas
vecpapīrs makulatūra - bojātas papīra loksnes, veci papīri, žurnāli, laikraksti, mazvērtīgas, nederīgas grāmatas, papīra un kartona pārstrādes atgriezumi, ko izmanto par otrreizējo izejvielu papīra un kartona ražošanā
makuss Makusis - cepeškrāsnī speciālā režīmā gatavota kartupeļu putra
Aleksandrs Lielais Maķedonijas valdnieks (no 336. g. p. m. ē.; arī Maķedonijas Aleksandrs, 356.-323. g. p. m. ē.), uzsāka karu pret Persiju, kuru pakļāvis devās tālāk un 327. g. p. m. ē. sasniedza Indas upi, miris Babilonā 33 g. vecumā
kārniņš Māla vai cementa neliela plakana vai izliekta plāksne (jumta segumam)
bānis Māla vai metāla trauks (pods) ēdiena gatavošanai krāsnī
grantmālains Mālaina (grunts, augsne) ar grants piejaukumu
glīzdaine Mālaina augsne
glīzdiens Mālaina augsne
mālaugsne Mālaina augsne
glīgzds Mālaina augsne, kas nav irdena
mālzeme Mālaina zeme, augsne
mālaugsna Mālaugsne
samaldīt Maldoties sasniegt
kūriens Malkas daudzums, ko izlieto vienā reizē krāsns kurināšanai
kurinis Malkas daudzums, ko izlieto vienā reizē krāsns kurināšanai
acanthocinus Malkcirši - vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas ģints
lēpe Māllēpe ("Tussilago farfara") - viena no izplatītākām, kaitīgākām daudzgadīgām sakņu nezālēm, aug kaļķainās, slapjās un auglīgās augsnēs, sevišķi vietās ar seklu gruntsūdeni
Vertukšne Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, caurtek Vertukšnes ezeru, garums - 14 km; Verotņicu strauts; Vērtuksnes strauts; Vertukšņa; Vērtūkšņa; Vertušanka
Mežinīki Mālupes pagasta apdzīvotās vietas "Mežnieki" nosaukums vietējā izloksnē
kapokaugs Malvu rindas dzimta ("Bombacaceae"), koki ar resnu, dažkārt mucasveida stumbru (pudeļkoki), kurā uzkrājas ūdens, lapas vienkāršas vai staraini saliktas, \~30 ģintis, \~200 sugu
my house is my castle mana māja ir mans cietoksnis
mangānmēsli Mangāna mikroelementu mēslojums, kas nepieciešams velēnu karbonātu un stipri kaļķotās augsnēs
mantojuma prasība mantinieka griešanās tiesā, iesniedzot prasības pieteikumu, lai aizsargātu savas mantojuma tiesības
pirmmantinieks Mantinieks, kam mantojuma atstājējs uzliek par pienākumu izsniegt mantojumu (vai tā daļu) kādai citai personai
pēcmantinieka iecelšana mantojuma atstājēja uzlikts pienākums testamentā vai mantojuma līgumā ieceltam mantiniekam kā pirmmantiniekam izsniegt mantojumu vai tā daļu kādai citai personai kā pēcmantiniekam
mantojuma atklāšanās mantojums atklājas mantojuma atstājējam nomirstot - viņa nāves dienā, miršanas faktu un dienu apliecina miršanas apliecība, ko izsniedz dzimtsarakstu nodaļa pēc miršanas fakta reģistrācijas dienas
oedemeridae Māņkoksngraužu dzimta
oedemera Māņkoksngraužu dzimtas ģints
zaļganais māņkoksngrauzis māņkoksngraužu suga ("Oedemera lurida")
zaļais māņkoksngrauzis māņkoksngraužu suga ("Oedemera viridis")
iemarinēties Marinējoties sasniegt vēlamo gatavības pakāpi
sinhromārketings Mārketings, ko lieto laika posmos, kad noteiktas preces ražošanas apjoms var pārsniegt tirgus vajadzības, vai otrādi - maksātspējīgais pieprasījums var ievērojami pārsniegt konkrētās preces ražošanas iespējas
tīkls Token Ring marķiergredzena tīkls, ko izstrādājusi firma _IBM_, plaš izplatīti ir divi varianti, kas atšķiras ar datu pārraides ātrumu (4 un 16 megabiti sekundē); šim tīklam pievienojamo dažāda tipa datoru skaits var sasniegt 256
Marzenhof Mārsnēni
Lisaskrogs Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lisa" nosaukuma variants
Mazā Lisa Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lisa" nosaukuma variants
Mārsēnmuiža Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Mārsnēnmuiža" nosaukuma variants
Startu muiža Mārsnēnu pagasta apdzīvotās vietas "Starti" nosaukuma variants
Marzenhof Mārsnēnu pagasta bijušais nosaukums
Marsņenskaja Mārsnēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski
posma stāvokļa maršrutēšanas protokols maršrutēšanas protokols, kas ļauj maršrutētājiem apmainīties ar informāciju par citu tīklu sasniedzamību, kā arī par to sasniegšanas kvalitatīvajiem novērtējumiem (piemēram, lēkumu skaitu, pārraides ātrumu, trafika blīvumu un citiem tīkla izstrādātāja noteiktajiem raksturojumiem) un cenu
martenceplis Martenkrāsns
martens Martenkrāsns
doriešu orderis masīvākais, smagnējākais arhitektūras orderis ar kolonnām bez bāzes, ar gludām, vienkāršām, taisnām formām, kas augšā beidzas ar vienkāršu divdaļīgu kapiteli
pīlārs Masīvs balsts (parasti ar taisnstūrveida vai daudzstūrveida šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam
prettrokšņa mastika mastika, kas paredzēta spēkratu salona aizsardzībai pret ārēju troksni. Ar prettrokšņa mastiku pārklāj salona grīdu un virsmas, kas atdala salonu no motora telpas un transmisijas. Prettrokšņa mastiku uzklāj uz izolējamās virsmas plēves veidā
frēze Mašīna ar rotējošiem darba orgāniem (augsnes vienlaicīgai rakšanai un irdināšanai)
augsnes frēze mašīna augsnes intensīvai drupināšanai un jaukšanai aramkārtas dziļumā
frēzkultivators Mašīna augsnes pirmssējas apstrādei un dziļirdināšanai; sastāv no rāmja ar uzkāri, frēzveltņiem ar nažiem, pārvalka, aizmugurējām un priekšējām bultveida ķepām un balstriteņiem
kartupeļu kombains mašīna kartupeļu novākšanai un iekraušanai transportlīdzeklī; ir piekabināmi, pusuzkarināmi un pašgājēji kartupeļu kombaini; kartupeļu kombains atgriež vagas ar kartupeļu ceriem, drupina augsni, izkrata un izsijā masu, atdala no bumbuļiem lakstus, nezāles, akmeņus un atlikušo augsni; pēc tam uz pārlasīšanas galda no bumbuļiem tiek izlasīti pārpalikušie piemaisījumi
finieru sadurlīmēšanas mašīna mašīna sausu finieru lokšņu sadurlīmēšanai pilnformāta loksnēs
skaidojamā (frēz)mašīna mašīna speciālu skaidu iegūšanai no koksnes
dekortikators Mašīna, ar ko atdala šķiedru no pārkoksnējušos stublāju daļām šķiedraugu sausās apstrādes procesā
sīpolu racējs mašīna, kas izrok sīpolus un ar diviem darba gājieniem noklāj uz lauka kopējā vālā; pēc sīpolu apžūšanas tos savāc, atsijā augsni un ar racējam papildus pierīkotu izkraušanas elevatoru iekrauj blakus braucošā transportlīdzeklī
beztroksnība Mašīnas vai mehānisma īpašība darboties bez trokšņa vai ar niecīgu troksni, kas ir viens no diagnoscēšanas parametriem, pēc kura spriež par mehānismu tehnisko stāvokli. Troksnis mehānismā var liecināt par izregulējumiem, izdilumiem vai mehānisma bojājumiem
zemes darbu mašīnas mašīnas, kas mehāniski sastrādā grunti: mašīnas zemes darbu sagatavošanai (celmu laušanas mašīnas, koku gāšanas mašīnas, krūmgrieži u. c.), grunts rakšanai un kraušanai (ekskavatori u. c.), grunts rakšanai un transportēšanai (autogreideri, buldozeri, skrēperi u. c.), grunts hidromehāniskai apstrādei (hidromonitori, zemessūcēji u. c.), urbšanas mašīnas, mašīnas grunts blīvēšanai (ceļu veltņi, vibroplāksnes, blietes u. c.), sasalušas grunts sastrādei (zāģēšanas un vibrotrieciena mašīnas) un mašīnas ar speciālām darbierīcēm
avīžu papīrs mašīngluds, vāji caurlīmēts papīrs, kurš satur daudz koksnes masas
loķis Mašīnu būvniecībā ierīce punktu, virsmu vai ķermeņu virzīšanai pa noteiktu ceļu, bieži taisnlīnijas kustības ieturēšanai
apšuvums materiāla kārta, no kā veido lidaparāta ārējo virsmu; lieto cietā metāla, kompozīta loksnes, kā arī audeklu (viegliem lidaparātiem)
pārmala materiāla mala, kas sniedzas pāri apstrādājamam (parasti pārklājamam) priekšmetam
sablīvēšana materiāla tilpuma samazināšana un blīvuma palielināšana mehāniskas iedarbības rezultātā - paņēmiens materiāla mehāniskās stiprības un ūdensnecaurlaidības palielināšanai (piem., triecienbetona izgatavošanā)
uzkrāšana Materiālās bagātības palielināšana, pievienojot tai daļu saražotā produkta, kas pārsniedz patēriņu attiecīgajā periodā
pašvaldības sociālās palīdzības pabalsts materiālās palīdzības veids ģimenēm (personām) ar maziem ienākumiem, ko sniedz pašvaldības, pamatojoties parasti uz iztikas līdzekļu izvērtēšanu
ķīmiskie melioranti materiāli, kas, ievadīti augsnē, spēj pārveidot tās ūdens sorbcijas un fizikālās īpašības, netieši veicināt augsnes ķīmisko un bioloģisko īpašību uzlabošanos, novērst augsnes piesārņošanos ar smagajiem metāliem, naftas produktiem, radionuklīdiem, pesticīdiem un herbicīdiem
pamatkapitāls materiālie un naudas resursi, kas nepieciešami uzņēmējsabiedrības darbības uzsākšanai un tās statūtos noteikto mērķu sasniegšanai, kuru veido visu sabiedrības dalībnieku daļu vērtības kopsumma (izlaisto akciju nominālvērtību kopsumma)
mēslošanas līdzekļi materiāls augsnes auglības palielināšanai (var būt cietā, šķidrā vai gāzveida agregātstāvoklī). Ir organiskie mēsli, minerālmēsli, arī rūpnieciskās ražošanas blakusprodukti, bakteriālie mēslošanas līdzekļi, organominerālmēsli (piemēram, amonizēta kūdra)
aizkura Materiāls krāsns iekurināšanai
mulča Materiāls, piemēram, kūdra, zāģskaidas, ruberoīds, ko izmanto augsnes pārklāšanai, lai, piemēram, paaugstinātu tās temperatūru, mazinātu iztvaikošanu, iznīcinātu nezāles
hidrofobizācija Materiālu apstrāde ar vielām, kas padara materiālus ūdensnecaurlaidīgus vai palielina materiālu virsmas neslapināmību
cilvēka matgalvis matgalvju suga ("Trichocephalus trichiurus"), kas lokalizējas resnās zarnas sienā, garums līdz 5 cm
činka Matu šķipsna
piks Matu šķipsna
cirta Matu šķipsna (parasti vijīga, viļņota); sproga
vizulis Matu šķipsna (parasti vijīga, viļņota); sproga
sproga Matu šķipsna (vijīga, viļņota); cirta
dilutes Matu šķipsniņas (uz pieres)
pāsma Matu vai linu šķipsna
kapillāri Matveida asisnsvadi, kas savieno artērijas ar vēnām
samaut Maurojot iegūt, sasniegt
puņģis maza auguma resns dzīvnieks
bemburis Maza auguma resnvēderis
džiekste Maza auguma, kalsna sieviete
džiekstene Maza auguma, kalsna sieviete
rosters Maza elektriska krāsns, parasti maizīšu grauzdēšanai
petriņš maza krāsniņa rijas apgaismošanai
Blastophagus minor mazā priežu lūksngrauža nosaukuma sinonīms
kanapē Maza sviestmaize (ar sieru, gaļu vai zivi), ko parasti pasniedz viesībās kā uzkodu
pengulis Maza šķipsna
kulace Maza un resna sieviete
kulaža Maza un resna sieviete
kulaciņa Maza un resna sieviete; kulace
kulačkiņa Maza un resna sieviete; kulace
narītis Maza zālīte sīkām lapiņām un dzelteniem ziediem ar resnu sakni, kas aug sausās pļavās
kvampa Maza, paresna, bet dūšīga cilvēka vai dzīvnieka nosaukums
skaida Maza, plāna, īpaši veidota (kā) sloksne, plāksne u. tml.; arī skaidiņa (2)
ducka Maza, resna sieviete
duncka Maza, resna sieviete
dučka Maza, resna sieviete; ducka
pidaraska maza, taisnstūraina soma vīriešiem
poligrafs Mazais egles lūksngrauzis
Mazais Dziļais ezers Mazais Klusais ezers Līksnas pagastā
Hylesinus fraxini mazais ošu lūksngrauzis
Mežaja ezers Mazais Pokuļevas ezers Vīksnas pagastā
Miezāju ezers Mazais Pokuļevas ezers Vīksnas pagastā
Tomicus minor mazais priežu lūksngrauzis
pārmālošanās Mazāk stabilo primāro silikātu dēdēšanas process augsnē
juņģis Mazāka putna izperēts dzeguzēns, kas pārspēj savus ligzdas brāļus lielumā un tuklumā un ar kuru tamdēļ salīdzina ko resnu
kalperis mazāks kalps (auguma vai snieguma ziņā)
mazražīgs Mazauglīgs (par augsni, platību)
skops Mazauglīgs (par augsni, platību)
Rietumāzija Mazāzijas, Arābijas un Sinaja pussalas, tām tuvākās salas un teritorijas 7,5 mlj km2 platībā; pārsvarā kalni un plakankalnes, lielas teritorijas aizņem tuksneši, pustuksneši un sausās stepes, plaši beznoteces apgabali; Priekšāzija
mokumē Māzerainam kokam līdzīgs metāla sakalums no dzelzs, vara, sudraba un zelta sloksnītēm, kas sametinātas ar sakausējumu no 90-99% vara un 10-1% zelta; lieto mākslas amatniecībā
gramšļi Mazi gabaliņi vai atkritumi no koksnes, žagariem, salmiem, siena vai citām lietām
birdināt mazliet (parasti bez vēja) līt vai snigt
iesānis mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties)
iesāņis mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties)
iesāniski mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties)
iesāņu mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties)
iesāņus mazliet no sāniem, ne taisni uz priekšu (piemēram, skatīties)
pasnigt mazliet uzsnigt
pakarns mazliet vājš, kalsns
pazibenēt mazliet zibsnīt
paslieties mazliet, daļēji iztaisnot savu augumu, ķermeni
paslieties mazliet, daļēji iztaisnoties, pastiepties (par augumu, ķermeni)
padraņķēt mazliet, neilgu laiku līt lietum kopā ar sniegu
padraņķēties mazliet, neilgu laiku līt lietum kopā ar sniegu
padraņķot mazliet, neilgu laiku līt lietum kopā ar sniegu
padraņķoties mazliet, neilgu laiku līt lietum kopā ar sniegu
pabuncināties mazliet, neilgu laiku radīt paklusu, dobju troksni
pašņorgāties mazliet, neilgu laiku slimot ar iesnām; pašņaukāties
pašņurgāties mazliet, neilgu laiku slimot ar iesnām; pašņaukāties; pašņorgāties
elkšņēks mazs alksnis
skaliņš mazs koksnes stieņveida veidojums (parasti sērkociņiem)
piegāznis mazs maizes klaipiņš, sakasnītis
aizgoznītis mazs maizes kukulītis, kuru krāsnī, kamēr tā vēl silta, cep bērni
appundurējis mazs un ar resnu vēderu
bemberis mazs un resns cilvēks vai dzīvnieks; neveiklis
slikts Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas nepārsniedz vidējo, parasto (līmeni, pakāpi)
zems Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas nesasniedz, piemēram, vidējo, parasto pakāpi
struņķis Mazs, resns cilvēks
vempulis Mazs, resns cilvēks
vempulis Mazs, resns dzīvnieks, dzīvnieku mazulis
depsis Mazs, resns kucēns; arī bērns
lapacis Mazs, resns mājdzīvnieks (mājas mīlulis)
strupuņģis Mazs, resns suns vai teļš
depšķis Mazs, tauks bērns; resns cilvēks
kvapa Mazs, tukls un resns dzīvnieks
slieka Mazsartārpu klases dzimta ("Lumbricidae"), kurā ietilpst līdz 30 centimetriem gari, posmaini, iesarkani, lipīgām gļotām klāti tārpi, kas dzīvo galvenokārt augsnē, \~200 sugu, Latvijā konstatēts 12 sugu
mikroklizma Mazu šķidruma daudzumu, piem., 1-2 tējkarošu glicerīna, augu eļļas, parafīna u. c. ievadīšana taisnajā zarnā
šķibirga mazumiņš, škipsniņa
nav lāģišķs mazvērtīgs; neauglīgs (par augsni)
ķeblis Mēbele sēdēšanai - trīsstūra, taisnstūra vai riņķa formas plāksne bez atzveltnes, parasti uz trim vai četrām kājām
taburete mēbele sēdēšanai - trīsstūra, taisnstūra vai riņķa formas plāksne bez atzveltnes, parasti uz trim vai četrām kājām; ķeblis
skapis Mēbele, kuras virsmu veido sešas savienotas plāksnes, kurai ir durvis un kura ir paredzēta dažādu priekšmetu (piemēram, drēbju, trauku, grāmatu) uzglabāšanai
plakete Medaļu mākslas darbs, kas no tradicionālās medaļas atšķiras ar taisnstūrveida formu
medību termiņi medību noteikumos minēto vietējo un caurceļojošo putnu un zīdītāju medīšanas laiks; bioloģisku un ētisku apsvērumu dēļ medības nav atļautas dzīvnieku grūsnības perioda otrajā pusē, mazuļu dzimšanas un audzēšanas sākumposmā; kažokādu dzīvnieku medības pielāgotas gadalaikam, kad tiem ir izveidojies ziemas apmatojums; visu gadu atļauts medīt tos dzīvniekus, kas konkrētajā ekoloģiskajā situācijā uzskatāmi par kaitīgiem
vecmāte Medicīnas darbiniece (ar profesionālo augstāko izglītību), kas seko grūtniecības norisei, sniedz palīdzību dzemdībās; sieviete (tautas medicīnā), kas sniedz palīdzību dzemdībās
dzemdniecība medicīnas nozare, kas pētī fizioloģiskās norises sievietes organismā dzemdību laikā, kā arī grūtniecības un pēcdzemdību periodā, sniedz arī medicīnisku palīdzību grūtniecei, dzemdētājai un nedēļniecei
proktoloģija Medicīnas nozare, kas pētī taisnās zarnas un citu resnās zarnas daļu slimības
kara medicīna medicīnas nozare, kuras specializācija ir medicīniskās palīdzības sniegšana kara apstākļos
ātrā (medicīniskā) palīdzība medicīniska organizācija, kuras uzdevums ir sniegt steidzamu medicīnisko palīdzību pēkšņas saslimšanas un nelaimes gadījumos notikuma vietā, kā arī nogādāt slimo, nelaimes gadījumā cietušo uz slimnīcu; medicīnas darbinieku brigāde, kas veic šādus uzdevumus
fenilefrīns Medikaments, asinsvadus sašaurinošs līdzeklis, ko izmanto arī alerģisku iesnu ārstēšanā
fluocinolons Medikaments, fluorizēts virsnieru garozas hormonu savienojums
fluokortolons Medikaments, fluorizēts virsnieru garozas hormonu savienojums
fliksonāze Medikaments, kortikosteroīdu preparāts, ko lieto alerģisku iesnu ārstēšanai
aptieciņa Medikamentu komplekts (parasti pirmās palīdzības sniegšanai)
mednieku līnija mednieku izkārtojums mastā taisnā līnijā gar vienu no kvartālstigām; ja masta flangos tiek nostādīti 2 vai vairāki mednieki, tad arī viņi veido līniju, arī apstākļos, kur nav taisnstūrveida masta, medību vadītājam mednieki jānostāda iespējami taisnā līnijā
Viksnīne Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Vīksnīne" nosaukuma variants
Biritene Medņupes labā krasta pieteka Alūksnes novadā; Biritenes strauts
kamarēt Mēģināt kaut ko iegūt vai sasniegt
augsnes blīvēšana mehāniska darbība, kas mākslīgi izraisa augsnes daļiņu satuvināšanos
imprinteris Mehāniska ierīce maksājumu kartes nolasīšanai pie tirgotāja vai pakalpojumu sniedzēja
TMP termomehāniskā celuloze mehāniskā papīrmasa, kuru iegūst, pirms malšanas koksnes skaidas termiski apstrādājot ūdenī
koordinatogrāfs Mehāniska vai elektromehāniska ierīce punktu iezīmēšanai uz virsmas pēc dotajām taisnlenķa koordinātām
zobpārvads Mehānisks sazobes pārvads, kas griezes kustību pārveido citā griezes kustībā vai taisnvirziena kustībā
zobstieņa pārvads mehānisks sazobes pārvads, kas rotējoša zobrata griezes kustību pārvērš taisnvirziena kustībā
sasveķošanās Mehānisku ievainojumu un (vai) ķīmisku vielu iedarbības rezultātā izraisīta skujkoku sveķaiļu epitēlijšūnu atmiršana un koksnes traheīdu un parenhīmas šūnu piepildīšanās ar sveķiem
apmešanas iekārta mehānisms lokšņu iespiedmašīnās, kurš novietots starp iespiedsekcijām un paredzēts, lai apgrieztu iespiedloksni tās abu pušu apdrukai
perfektors mehānisms lokšņu sekcijveida iespiedmašīnās, kas izvietots starp iespiedsekcijām un paredzēts, lai apvērstu iespiedloksni, drukājot lapas pirmo un otro pusi vienā laidienā
šķūris Mehanizēta ierīce zemes virskārtas, sniega u. tml. nolīdzināšanai, ceļa tīrīšanai
Lisiņa Meirānu kanāla kreisā krasta pieteka Varakļānu un Madonas novadā, garums - 18 km, kritums - 12 m, iztek no Lisiņa ezera, līdz Meirānu kanāla ierīkošanai bija par 7 km garāka un ietecēja Lubānā; Lisena; Lisene; Lisina; Lisinis; Lisna; augštecē Nadziņa
pamērdze Meita, kas kāzās līgavai brauc līdzi panāksnos
taisnāties Meklēt taisnību
enčilada Meksikāņu virtuves ēdiens - krāsnī cepti, pildīti kukurūzas plāceņi
sakņojošais meldrs meldru ģints suga ("Scirpus radicans"), daudzgadīgs lakstaugs ar daudziem stāviem, 50-150 cm augstiem stublājiem, no to lapu žāklēm izaug gari, lokveidīgi, neziedoši sāndzinumi, kas noliekušies iesakņojas augsnē, Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams
sakņmeldri Meldru suga ar vienatnīgām, reti pa 2 sakopotām, 3-6 mm garām vārpiņām, nešķeltām plēksnēm, 2-3 reizes par augli garākiem sariem
nosusināšana Meliorācijas pasākumu komplekss - liekā ūdens novadīšana no saimnieciskai darbībai izmantojamām zemes platībām; nosusinātā augsnē kultūraugu ražība ir lielāka
Helleborus nigra melnā sniegroze
Alnus glutinosa melnalksnis
melalksnis Melnalksnis
melelksnis Melnalksnis
mellalksnis Melnalksnis
mell-elksnis Melnalksnis
melmezis Melnalksnis
melmizis Melnalksnis
melnelksnis Melnalksnis
melnmizis Melnalksnis
mellelksnis Melnalksnis ("Alnus glutinosa")
sprauklis Melnās vietas nolaidīgi iespiestā loksnē vai arī merkantilā iespiedumdarbā starp burtiem, vārdiem vai rindām, kas rodas pavirši izslēgtā salikumā, mašīnai tricinoties vai izslēdzējiem paceļoties; mašīnas salikumā melnās smalkās līnijas starp burtiem rodas, strādājot ar vecām, nolietotām matricām
dulumelns Melngans; melnīgsnējs
mellene Melnīgsnēja sieviete
melnišķe Melnīgsnēja sieviete
Juncus atratus melnīgsnējais donis
Echinocereus adustus melnīgsnējais ehinocerejs
melnišķis Melnīgsnējas ādas krāsas cilvēks, brunets
santala melnīgsnējas govs vārds
mantale Melnīgsnējas govs vārds
ogra Melnīgsnējas govs vārds
vabale Melnīgsnējas govs vārds
pameļņot Melnīgsnēji atspīdēt, parādīties
meļņot Melnīgsnēji spīdēt
iemelnējs Melnīgsnējs
mellūksnējs Melnīgsnējs
melnains Melnīgsnējs
melnuksnējs Melnīgsnējs
melnūksnējs Melnīgsnējs
smulgans Melnīgsnējs
šmulgans Melnīgsnējs
smulgs Melnīgsnējs
čarvāns Melnīgsnējs cilvēks
kvēpiņš Melnīgsnējs cilvēks
melnējs Melnīgsnējs, ar tumšu ādas krāsu
bambala Melnīgsnējs, arī netīrīgs cilvēks
bambale Melnīgsnējs, arī netīrīgs cilvēks
melnis Melnīgsnējs, brunets
melnišķs Melnīgsnējs, brunets
brūnulis Melnīgsnējs, tumšiem matiem
melniškājs Melnīgsnējs, tumšmatains
dumans Melnīgsnējs, tumšs (par cilvēka ādu)
Melnkalne Melnkalnes Republika - valsts Balkānu pussalā (serbu valodā "Crna Gora"), galvaspilsēta - Podgorica, administratīvais iedalījums - 21 kopiena, robežojas ar Bosniju un Hercegovinu, Serbiju, Kosovu un Albāniju, kā arī ar Adrijas jūru
melnmeža Melnmeža alksnis - melnalksnis
Pēterupe Melnupe, Mustjegi kreisā krasta pieteka Alūksnes un Apes novadā
Pātraža grāvis Melnupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā
Medņupe Melnupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, augštece Kalncempju pagastā, kur nelielā posmā tā ir arī robežupe ar Alsviķu pagastu, garums - 12 km
Brūžupīte Melnupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, garums - 7 km; Brūžaupe; Paldu grāvis
Bebrupīte Melnupes kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, izteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā, augštecē pāris km arī Alūksnes un Smiltenes novadu robešupe, garums - 8 km
Lapšupīte Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā; Jumalda; Lapjupe; Puntūžu strauts
Mazupe Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā; Mazupīte; Mazupes strauts; Mozupe
Zviedrupīte Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novadā; Zviedriešu upe; Zviedrupe
Blīgzna Melnupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, garums - 26 km, kritums - 86 m, tek pa Trapenes līdzenumu, pa mežainu apvidu, upes paliene vietām purvaina; Bliksne; Blizdene
Baltiņupe Melnupes labā krasta pieteka Smiltenes novada Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 17 km
Ķīšupīte Melnupes labā krasta pieteka Trapenes pagastā, augštece Alūksnes novada Alsviķu pagastā, tek caur Luksta, Sētas un Garo ezeru
Adopaea lineola melnūsainais pļavas resngalvītis
izmeloties Melojot izkļūt no nevēlamas situācijas; melojot attaisnoties
Lorumupe Melsnsilupes labā satekupe Dundagas un Rojas pagastā
zalkšpieņi Mēļziedaino kurvjziežu ģints ("Helminthia"), sūrpieņiem līdzīgi augi, bet vīkallapas divās rindās, stāvus uz augšu, ziedpamats bārkstains, spilvu vainadziņi nenokrīt, ar plūksnotām spilvītēm, Latvijā tikai "Helminthia echoides", kas sastopama ļoti reti
merlangs Mencu dzimtas zivju suga ("Merlangius merlangus"), sasniedz 55 cm garumu, zvejas objekts, sastopama Baltijas jūras dienvidu daļā līdz Gotlandei
mēnesnīce Mēnesnīca
mēnesnīdze Mēnesnīca
mēnesnieks Mēnesnīca
mēnesnītis Mēnesnīca
mēnestnieks Mēnesnīca
mēnistens Mēnesnīca
certoksnis Mēness ceturksnis
ceturknis Mēness ceturksnis
ceturksnis Mēness ceturksnis
griests Mēness ceturksnis
minima Mensūrālās notācijas mūzikas pierakstā apzīmēja tagadējo pusnoti
zaļā duglāzija Menzisa duglāzijas varietāte ("Pseudotsuga menziesii var. menziesii", saukta arī - Menzisa duglāzija) pieder pie pasaules lielākajiem kokiem (sasniedz 100 m augstumu), un arī Latvijā tā sasniedz 36 m augstumu
pamatmērce Mērce, ko pasniedz pie pamatēdiena
brūnzeme Mērenā klimata augsne ar samērā biezu trūdvielu kārtu, neitrālu vai vāji skābu reakciju
merģelēšana Merģeļa piegādāšana augsnei
uzmērīt Mērījot pārsniegt (kā) nepieciešamo, paredzēto daudzumu, apjomu u. tml.; mērījot iedalīt (ko) ar uzviju
pulksteņindikators Mērinstruments (attāluma mērīšanai), kas mērīšanas procesā taisnvirziena kustību pārveido rādītāja griezes kustībā
hordometrs Mērinstruments stīgu resnuma mērīšanai
tēmēšana Mērķēšana - tāda leņķiska stāvokļa piešķiršana ierocim telpā attiecībā pret mērķi, lai šāviņa lidojuma trajektorija mērķa sasniegšanas brīdī ietu caur mērķi vai nokļūtu tam tuvā apgabalā
missale Mesas rokasgrāmata svētniekiem, kur sakopotas lūgsnas, dziesmas un lekcijas, kas parastas mesā, līdz ar attiecīgām rubrikām, t. i. aizrādījumiem par ritu ārējo gaitu
netiešie mēsli mēsli, kuru sastāvdaļas augi neizmanto par barības vielām, bet kuri uzlabo augsnes īpašības, palielinot tās auglību
samēslot Mēslojot panākt, ka (augsne, platība) tiek, parasti pilnīgi, nodrošināta ar vēlamo mēslojuma devu
lokālais mēslojums mēslojums (minerālmēsli), kas noteiktā dziļumā lentveidā vai ligzdveidā iestrādāti augsnē noteiktā attālumā no kultūraugu sēklām
netiešais mēslojums mēslojums augsnes īpašību uzlabošanai (ģipsis, kaļķi, nitragīns)
tiešais mēslojums mēslojums, ar kuru augsnē ievada galvenokārt barības vielas (slāpekli, fosforu, kāliju u. c.)
pamatmēslojums Mēslojums, ko iestrādā augsnē pirms augu sēšanas vai stādīšanas
virsmēslošana Mēslošana, neiestrādājot mēslus augsnē
zaļmēslojums Mēslošanai izaudzēta un augsnē iestrādājama augu masa (parasti tauriņzieži); zaļmēsli
zaļmēsli mēslošanai izaudzēta un augsnē iestrādājama augu masa (parasti tauriņzieži); zaļmēslojums; siderāti
ģipšot Mēslot (augsni) ar ģipsi
piedot Mēslot (augus, augsni) ar papildmēslojumu
piebarot Mēslot (augus, augsni) ar virsmēslojumu
pikot Mest (kādam) ar sniega pikām
bruņas Metāla (parasti tērauda) plāksnes, kuras izmanto kāda objekta aizsargāšanai
klāja klīze metāla apkalums uz peldlīdzekļa klāja pie bortiem, paredzēts, lai pasargātu pietauvojamos vai velkamos galus, klāju un klājmalu no berzes bojājumiem; atkarībā no uzdevuma klāja klīzes iedala vaļējās, slēgtās, taisnās un slīpās klīzēs
troses žņaugs metāla ierīce divu vienāda resnuma metāla trošu pagaidu nostiprināšanai
granulējums Metāla mākslinieciskās apdares paņēmiens, kad metāla plāksnei pielodē nelielas metāla lodītes, kārtotas dažādā rakstā
tālers Metāla plāksne ātrspiedēs un vārstspiedēs, uz kuras nostiprina iespiedformu
glockenspiel Metāla plāksnīšu sitamais mūzikas instruments; metalofons
restes Metāla režģis krāsnī, grilā vai (gāzes, arī elektriskajā) plītī cepšanai
greifera satvērēji metāla saspiedēji lokšņu iespiedmašīnā apdrukājamā materiāla transportēšanai uz iespiedaparātu vai loksnes malas piespiešanai pie iespiedcilindra
satvērējmehānisms metāla saspiedējs lokšņu iespiedmašīnā, kas transportē apdrukājamā materiāla loksni līdz iespiešanas sekcijai vai piespiež loksnes malu drukas cilindram
rēpdzelze Metāla sloksne ratu riteņu aploces veidošanai
metālplasts Metāla sloksne, kas pārklāta ar polimēru segumu
stīpdzelzs Metāla sloksne, no kā gatavo stīpas
cila Metāla sloksnīte salikuma rindas garumā ar pusapaļām austiņām abās pusēs, ko burtlicis lieto liknī rindas salikšanai
kruķis Metāla stienis ar saliektu galu kurināmā apvēršanai, kārtošanai krāsnī
spraislums metāla stīpas krāsns velves saturēšanai
trumulis Metāla trauks (parasti konusveida) ar snīpi un rokturi ūdens vārīšanai
plesimetrs metāla vai plastmasas plāksnīte, ko lieto netiešajā perkusijā
starpenis Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas); reglete
reglete Metāla vai plastmasas sloksne, ar ko salikumā veido atstarpes (piemēram, lai atdalītu virsrakstus un ilustrācijas no teksta, sleju no slejas); starpenis
luķis Metāla veidojums (riņķis) pie sedulkas, caur kuru ver sedulkas siksnu
slīpēšana Metāla, koksnes, akmens u. c. izstrādājumu apstrāde ar abrazīvajiem instrumentiem (slīpripām vai slīplentēm) un materiāliem, lai iegūtu gludas virsmas ar precīzu formu un izmēriem
rīvurbis Metālgriešanas daudzasmeņu instruments, parasti ar uzasinātiem (taisniem vai skrūvveida) zobiem, caurumu gludai apstrādei
fotogrāfiskais melnējums metāliskā sudraba nogulsnēšanās fotomateriāla gaismjutīgajā slānī fotoķīmiskās apstrādes rezultātā
platēšana Metallu apstrādāšanā - kāda metāla priekšmeta pārvilkšana ar cita metāla plānu skārdu tā, lai tie būtu pilnīgi saliedēti; arī divu vai vairāku dažādu metālu plāksnīšu sametināšana ar virsām kopā vienā plāksnē, kas tālākā apstrādāšanā vairs nesadalās atsevišķās plāksnēs
metālterapija Metālu lietošana terapijā, pieliekot metāla plāksnes pie miesas
makintošs Mētelis no gumijota, ūdensnecaurlaidīga auduma
augošu koku atzarošana metode bezzarainas koksnes izaudzēšanai - augošam kokam līdz noteiktam augstumam (kad stumbra caurmērs krūšaugstumā sasniedz 14 cm) nozāģē vai nogriež apakšējos zarus, netraucējot koka augšanu
atpumpurošana Metode skujkoku, galvenokārt priedes, izaudzēšanai ar bezzarainu stumbru, ik gadu izlaužot galotnē visus sānpumpurus (sākot ar 3. mieturi), līdz koks sasniedz iecerēto augstumu (baļķiem 6-7 m)
parciālā metode Metode, ar ko pārbauda motoru, to darbinot ar daļēji atslēgtiem cilindriem uz stenda. Parciālo metodi lieto gadījumos, kad motora jauda pārsniedz bremzēšanas stenda jaudu. Četru un astoņu cilindru motoriem atslēdz pusi no cilindriem, sešu un divpadsmitcilindru motoriem - 2/3 cilindru. Pārbaudi atkārtojot, nosaka jaudu pēc kārtas visām cilidru grupām un aprēķina kopējo motora efektīvo jaudu
Delfu metode metode, ar kuras palīdzību ekspertu grupas locekļi nesatiekoties apmainās ar idejām - katrs dalībnieks uzraksta savas domas par attiecīgo problēmu un iesniedz koordinatoram, kurš apkopo saņemtos komentārus un nosūta tos katram grupas loceklim; informācijas apmaiņa noslēdzas brīdī, kad visi iesaistītie eksperti ir apmierināti ar sasniegto rezultātu
aizmest Metot aizvirzīt (šķēpu, granātu, disku, veseri u. tml.); metot sasniegt zināmu rezultātu
bioģeoķīmiskās derīgo izrakteņu meklēšanas metodes metožu komplekss, kura pamatā ir anomālu ķīmisko elementu koncentrācijas pētījumi biosfēras objektos: augsnē, kūdrā, augu pelnos u. c.
dubultais perliņmezgls mezgls divu nevienāda resnuma trošu sasiešanai, un to iesien līdzīgi vienkāršajam mezglam, tikai ar otru galu apņem papildu aptinumu ap pirmā gala cilpas krustojumu
aizturstēks Mezgls, ar kuru tievāku trosi piesien resnākai gadījumā, ja tievākās troses slogojuma virziens apmēram sakrīt ar resnākās troses asi
plakanais mezgls mezgls, kas noder divu vienāda resnuma galu (trošu) sasiešanai
krusta mezgls mezgls, ko lieto divu vienāda resnuma galu sasiešanai, ja tie būs dažāda resnuma, mezglu nevarēs atraisīt un tas būs jāpārgriež
šotmezgls Mezgls, kuru lieto sasienot divus galus, no kuriem viens ir iešpleisēta cilpa (arī ar kaušu vai gredzenu), kā arī divus stipri atšķirīga resnuma galus; to sienot, vaļējo galu no apakšas uz augšu izvelk caur pamatgala cilpu, apņem tai apkārt un pabāž zem slogotās vaļējā gala daļas
šotes mezgls mezgls, kuru lieto, sasienot divus galus, no kuriem viens ir iešpleisēta cilpa (arī ar kaušu vai gredzenu), kā arī divus atšķirīga resnuma galus
taisnais mezgls mezgls, kuru lieto, sasienot divus vienāda resnuma galus nelielas slodzes gadījumā
pubulis Mezgls, paresninājums; dzijas rupjākās, resnākās vietas, kas rodas nelīdzeni vērpjot
haimorroīdi Mezglveidīgi vēnu paplašinājumi taisnajā zarnā
intraembrionālā mezoderma mezoderma, kas attīstījusies no primārās sloksnītes
dabiskā meža atjaunošana meža atjaunošana, izmantojot sēklu pašizsēju no atstātiem sēkliniekiem un blakus augošām audzēm vai ar paaugu, veicināšanai var izmantot arī augsnes joslveida apstrādi, lai radītu koku sēklām labākus dīgšanas apstākļus
dižsils meža augšanas apstākļu tipa, damakšņa, apakštips (pēc meža tipoloģijas kritērijiem atbilst patstāvīgam meža augšanas apstākļu tipam, bet, tā kā tas aizņem ļoti mazas platības un ir sastopams tikai Zemgales līdzenumā, to pieskaita pie damakšņa), augsne bagāta (satur kaļķi), vāji podzolēta podzolaugsne uz karbonātus saturoša smilšmāla vai māla cilmieža
mētru kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, aizņem 1,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas pēc niedrāja vai priedēm un bērziem apauguša pārejas purva nosusināšanas, augsne nabadzīga, skāba. Zemsega (detrīts) vidēji sadalījusies, skāba, veidojusies no koku, grīšļu, mētru, spilvu un sfagnu atliekām
platlapju kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, aizņem 3,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; tas izveidojas pēc dumbrāja vai zemā purva nosusināšanas, augsne bagāta, vāji skāba, zemsega (detrīts) labi sadalījusies, veidojusies no lapkoku un grīšļu atliekām
viršu kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, kas aizņem 1,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc purvāja vai priedēm apauguša augstā purva nosusināšanas
šaurlapju kūdrenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās kūdraugsnēs, kas aizņem 5,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc niedrāja, pārejas vai zemā purva nosusināšanas
mētru ārenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās minerālaugsnēs, kas aizņem 2,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc slapjā mētrāja nosusināšanas, augsne nabadzīga, skāba; podzolēta un glejota smilts ar rūsakmens slāni; zemsega (detrīts) mēreni sadalījusies, skāba, veidojusies no koku, mētru un sfagnu atliekām
šaurlapju ārenis meža augšanas apstākļu tips nosusinātās minerālaugsnēs, kas aizņem 6,0% Latvijas mežaudžu kopplatības; izveidojas pēc slapjā damakšņa vai slapjā vēra nosusināšanas
purvaiņi meža edafiskā rinda, kurā apvienoti meža augšanas apstākļu tipi slapjās kūdraugsnēs, aizņem 12,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas ieplakās, palienēs, augsto vai pārejas purvu malās, kur uzkrājas virszemes ūdeņi vai izplūst gruntsūdens
purvainis meža edafiskā rinda, kurā apvienoti meža augšanas apstākļu tipi slapjās kūdraugsnēs, aizņem 12,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas ieplakās, palienēs, augsto vai pārejas purvu malās, kur uzkrājas virszemes ūdeņi vai izplūst gruntsūdens
slapjaiņi meža edafiskā rinda, kurā apvienoti meža augšanas apstākļu tipi slapjās minerālaugsnēs, aizņem 11,0% Latvijas mežaudžu kopplatības, izveidojas periodiski pārmitrās ieplakās
galvenā cirte meža galvenās izmantošanas veids pēc valdaudzes koku ciršanas vecuma vai ciršanas caurmēra sasniegšanas
tumšais kailgliemezis meža kailgliemežu suga ("Limax cinereoniger"), kuras īpatņi sasniedz līdz 20 cm garumu
virsaugstums Meža kokaugu kopuma 100 resnāko vai augstāko koku vidējais augstums
cirte meža koku izciršana, lai iegūtu koksni vai uzlabotu mežaudzes kvalitāti
skrajcirte Meža kopšanas cirte - koku izciršana, lai uzlabotu mežaudzes kvalitāti un iegūtu koksni
sējeņu audzēšana siltumnīcā meža stādmateriāla audzēšana mākslīgā mikroklimatā, kas salīdzinājumā ar lauka apstākļiem saīsina tā iegūšanas laiku 2—3 reizes, stādīšanai derīgo visu koku sugu sējeņu audzēšanas ilgums nepārsniedz vienu gadu
sala izcilājumi meža stādmateriāla bojājumi meža kokaudzētavās un iepriekšējā gadā ierīkotos stādījumos nelabvēlīgu meteoroloģisko un augsnes apstākļu sakritības dēļ; visbiežāk rodas pēc ziemas ar mainīgiem atkušņa un sala periodiem pārmitrās mālainās un kūdrainās augsnēs, it īpaši reljefa ieplakās
intercepcija meža ūdens bilances sastāvdaļa, kas raksturo, cik daudz no nokrišņiem (lietus, sniega) nesasniedz augsni, bet aizķeras kokos, pamežā un zemsedzē
mineralizētā josla meža zemes josla, kas pilnīgi brīva (visu veģetācijas periodu) no zemsedzes un zemsegas seguma; tiek veidota, lai novērstu mežā uguns izplatīšanos un atvieglotu dzēšanas darbus, to ierīko ar dažādiem meža augsnes apstrādāšanas līdzekļiem (arkliem, kultivatoriem, frēzēm, diskecēšām, buldozeriem; arī augsni spridzinot) atkarībā no konkrētiem meža augšanas apstākļu tipiem, meža tipiem un mežaudžu uguns bīstamības klasēm
Vylkōji Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Vilkāji" nosaukums vietējā izloksnē
Minusinskas mežastepe mežastepe Minusinskas ieplakā, Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā, viļņots līdzenums no Rietumsajānu ziemeļu nogāzes līdz Tubas lejtecei, augstums — 300-700 m, krasi kontinentāls klimats
kāršaudze Mežaudze, kurā koku lielākā daļa sasniedz kāršu izmērus
neproduktīva mežaudze mežaudze, kuru nav lietderīgi audzēt koksnes krājas nepietiekama pieauguma, koku sugu sastāva vai koku kvalitātes dēļ vai kuras šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu
meža bojājums mežaudzes augtspējas daļējs vai pilnīgs zudums kaitēkļu, slimību, dzīvnieku, cilvēku, vēja, sniega, uguns un līdzīgu faktoru iedarbības dēļ
kūdreņi Meži nosusinātās kūdras augsnēs
sausieņu meži meži, kas aug minerālaugsnēs ar dziļu gruntsūdens horizontu
osu meži meži, kas veidojušies osu, kēmu vai citu glaciālas izcelsmes pauguru stāvās nogāzēs pārsvarā uz grantainas, karbonātiskas augsnes cilmiežiem
platlapju meži meži, kurus veido platlapji - ozols, osis, liepa, kļava, goba, vīksna, skābardis
augsnes ērces mežos dominējoša augsnes sīkposmkāju grupa (0,1 — 5 mm), kas ietilpst augsnes mezofaunā; Latvijā skujkoku mežos \~ 90% visu augsnes posmkāju skaita un \~ 70% to sugu skaita
mistrājs Mežs (auglīgās augsnēs), kurā aug galvenokārt platlapu koki
sotnajs mežs ar purvainu, neaizsalstošu augsni
ārenis Mežs nosusinātās minerālaugsnēs un nosusināti slapjaiņu meži
kūdrenis Mežs, kas izveidojies nosusinātā kūdras augsnē
meža kultūrdarbi mežsaimnieciskās ražošanas sastāvdaļa, kas saistīta ar meža vai nemeža zemju apmežošanu: augsnes sagatavošana, koku sēšana, stādīšana, ierīkoto meža kultūru agrotehniskā kopšana, vajadzības gadījumā papildināšana un aizsardzība pret slimībām, kaitēkļiem un meža dzīvnieku bojājumiem
baltalksnājs Mežu tips ar baltalksni kā valdošo sugu, kas parasti rodas, kad egļu audzes, kur baltalksnis pamežā, izcērt kailcirsmā
velēnu karbonātu augsne mežu un mežastepju zonu augšņu tips, kas veidojies uz karbonātiskiem cilmiežiem (kaļķakmeņiem, dolomītiem, karbonātiskiem morēnas un ledāja kušanas ūdeņu nogulumiem); dabiskās auglības ziņā labākās Latvijas augsnes
velēngleja augsne mežu zonas purvainu augšņu tips, kas veidojies apstākļos, kad nelielas drenāžas dēļ augsnē pastāv ilgstošs periodisks pārmitrums un anaerobos apstākļos izveidojies glejs
koksnes zinātne mežzinātnes nozare, kas pētī koksnes uzbūvi, īpašības, to ietekmējošos faktorus, kā arī izstrādā īpašību izpētes metodes
milsums Miegainība, snauda
miegājs Miegains, snaudulīgs
miegojs Miegains, snaudulīgs
minguris Miegamice, snaudulis
Velniņupīte Miegupītes labā krasta pieteka Mārsnēnu pagastā; Pienotavas grāvis; Velniņupe
kokteiļbankets Mielasts, kurā viesu apkalpošana notiek pie bufetes galda, piedāvājot un pasniedzot viesiem dažādus alkoholiskos vai bezalkoholiskos kokteiļus, ko var novietot uz bufetes galda, kā arī piedāvāt viesiem, iznēsājot uz paplātes
barbekjū Mielasts, svētki, kurā tiek pasniegts uz oglēm cepts ēdiens
myelophilus Myelophilus minor - mazā priežu lūksngrauža "Tomicus minor" nosaukuma sinonīms
myelophilus Myelophilus piniperda - lielā priežu lūksngrauža "Tomicus piniperda" nosaukuma sinonīms
statospora Miera stāvoklī esoša spora, snaudspora
skālis Miesnieka veikals, skārnis
fleišers Miesnieks
miesinieks Miesnieks
miesniece Miesnieks
skārnnieks Miesnieks
slakteris Miesnieks
mikipele Mikimauss - amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls - pelēns Mikijs
Baltā dāma mīklains klinšu zīmējums, kurā attēlota balta sieviete, kura vada melnādaino procesiju; zīmējumu atklāja 1917. g. Brandberga (Uguns kalna) aizā Namība tuksneša malā
licenis Mīklas palieka, sakasnis, ko uzglabā nākošajai maizes cepšanai ieraugam
plada Mīklas plāksne (parasti plakana, apaļa), ko griež mazos gabaliņos un vāra, parasti pienā
plade Mīklas plāksne (parasti plakana, apaļa), ko griež mazos gabaliņos un vāra, parasti pienā
urobaktērija mikrobs, kas noārda urīnvielu, veidojot amonjaku; sporogeni un asporogēni mikroorganismi, kas mīt augsnē
aktinomicētes mikroorganismi ar sīku, starainu micēliju, kuri attīstības ziņā ieņem vidus stāvokli starp baktērijām un sēnēm, pieder pie baktēriju nodalījuma klases "Tallobacteria" rindas "Actinomycetales", Latvijā augsnēs konstatēts \~70 sugu
aglutinācija mikroorganismu, eritrocītu u. c. šūnu salipšana un izgulsnēšanās specifisku antivielu aglutinīnu iedarbībā
augsnes sēnes mikroskopiskas sēnes, kas līdz ar citiem mikroorganismiem (baktērijām, aktinomicētēm) mīt augsnē, gk. tās ir nepilnīgi pazīstamās sēnes, mazāk hitrīdijsēnes, sporangijpelējumu rindas sēnes un askusēnes; pie meža augsnes sēnēm pieskaita arī daudzas makroskopiskās bazīdijsēnes, kuru micēlijs veido mikorizu ar koku un krūmu saknēm
augsnes vienšūņi mikroskopiski (0,01—0,2 mm) vienšūnas organismi augsnes mikrofaunā, kuri dzīvo ūdens plēvītēs uz augsnes daļiņām un ūdens pilienos starp tām
mikrene mikroviļņu krāsns
mīkstzeme Mīksta augsne
zamšs Mīksta, īpaši izstrādāta plūksnaina āda
ļeka Mīksta, lipīga pika sniega, krējuma
ļēka Mīksta, lipīga pika sniega, krējuma
ļekata Mīksta, lipīga pika sniega, krējuma
zamšāda Mīksta, plūksnaina āda, ko izstrādā, jēlādu miecējot ar taukiem
lēkša Mīksta, savelta vilnas, sniega, mēslu u. c. pika; kušķis, pušķis, šķipsna
lēkše Mīksta, savelta vilnas, sniega, mēslu u. c. pika; kušķis, pušķis, šķipsna
lēkšņa Mīksta, savelta vilnas, sniega, mēslu u. c. pika; kušķis, pušķis, šķipsna
ļēpa Mīkstas un viskozas masas sabiezējums (no dubļiem un sniega)
ļēpe Mīkstas un viskozas masas sabiezējums (no dubļiem, sniega, arī mēsliem)
plencka Mīksti vīta aukla, virve; pātaga ar šādu auklu; plāna, šaura sloksne, strēmele
moltons mīksts kokvilnas vai vilnas audums, vienā vai abās pusēs plūksnots
spaņolets Mīksts moltonam līdzīgs kokvilnas vai vilnas audums audekla vai kēpera sējumā, stipri uzplūksnots; lietoja blūzēm, ziemas tērpiem un tml.
baika Mīksts, abās pusēs plūksnots kokvilnas audums
atmīkne Mīksts, lēns laiks; kad pēc sala iestājas atkusnis un laiks atmīkst
ļecēns mīksts, resns, radījums, gandrīz bez kauliem
furažieris Militāra persona, kas ietilpa darba komandā, kuras uzdevums bija sagādāt karaspēkam pārtiku un lopbarību un glabāt un izsniegt lopbarību
pamatstāja Militāra, arī sportiska stāja, kurā ķermenis ir taisns, kājas kopā, rokas nostieptas gar sāniem
junkuru skola militārās apmācības skolu veids Krievijā, kuru izveidoja 1864. g., un to uzdevums bija sagatavot militārpersonas virsnieka karjerai, absolventi ieguva praporščika vai podporučika pakāpi; 1880. g. Krievijā bija 16 šādas skolas, mācību ilgums bija 2, vēlāk 3 gadi, tajās uzņēma arī zemāko kārtu jauniešus, mācības bija bez maksas
aizbars Milti, ko uzber uzrūgušai mīklai abrā, pirms maizi laiž krāsnī
pabari Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg
pabares Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari
pabārkši Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari
pabārņi Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari
paberes Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari
ķirmis Miltiem līdzīgi putekļi, kas radušies ķirmjiem sagraužot koksni
koļi Miltu ērces; kodes; koksngrauži
Ašurbanipala bibliotēka milzīgs ķīļu raksta plāksnīšu krājums, ko savā pilī Nīnivē savāca asīriešu valdnieks Ašurbanipals
akācija Mimozu dzimtas ģints ("Acacia"), krāšņuma koks vai krūms ar plūksnaini saliktām lapām, bieži ar dzeloņainiem zariem, ziedi dzeleni vai balti
Moro līcis Mindanao (Sulavesi) jūras līcis Mindanao salas dienvidu piekrastē ("Moro Bay"), Filipīnās, iesniedzas sauszemē - \~150 km, platums pie ieejas - 204 km, dziļums - 2500-5000 m, vidū Olutangas sala, kas iekļauta koraļļu rifos, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas līdz 2 m
minerālaugsna Minerālaugsne
minerālzeme Minerālaugsne
augsnes aizstājēji minerāli vai organiski substrāti, kuros izvietojas augu sakņu sistēma, ja augus audzē bez augsnes (piem., pakaišu kūdra, perlīts); augiem vajadzīgos barības elementus piegādā ar barības vielu šķīdumu; izmanto zinātniski pētnieciskajā darbā, praksē galvenokārt segtajās platībās
magnija minerālmēsli minerālmēsli, kuru galvenais augu barības elements ir magnijs (Mg); magnija–amonija fosfāts, dolomītmilti, cementa putekļi, degakmens pelni un Sauriešu ģipšakmens; lieto visiem kultūraugiem mālsmilts un smilts augsnēs, ja tajās magnija oksīda ir mazāk par 7–8 mg/100 g
fosfoģipsis Minerālmēslu (precipitāta, amofosa) rūpniecības blakusprodukts, pelēks vai gaiši pelēks smalks pulveris, ko izmanto kā mēslojumu gk. māla augsnēm
trona Minerāls (Na2CO3 NaHCO3 2H2O), kas veidojas no ogļskābes sālīm, gk. nogulsnējoties atsevišķos ezeros
lāseņi Minerālu veidojumi, kas izgulsnējas no aukstiem mineralizētiem ūdeņiem gk. alās
ilūvijs Minerālvielas un organiskās vielas, ko nokrišņu ūdeņi ieskalojuši augsnes dziļākā horizontā vai iežos
katla akmens minerālvielu nogulsnējumi uz katlu sienām, kuri rodas, vārot ūdeni
aizbildināties minēt iemeslus savas rīcības izskaidrošanai, attaisnošanai
integrālshēma Miniatūra elektroniska ierīce no pusvadītāju materiāla ar daudziem komponentiem (tranzistoriem, diodēm, pretestībām, kondensatoriem u. c.), viss izgatavots vienā procesā silīcija plāksnītē; integrālā shēma, mikroshēma
pirmais kosmiskais ātrums minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu - 7,9 km/s; riņķa ātrums
riņķa ātrums minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu; pirmais kosmiskais ātrums
cirsmu piesliešanās laiks minimālais laiks gados (ieskaitot ciršanas gadu), pēc kura atļauts cirst izcirtumam blakusesošo cirsmu; tas parasti atbilst periodam, kad jaunais apmežojums sasniedzis Meža atjaunošanas noteikumu prasības
varavīkšņot Mirdzēt varavīksnes krāsās; daudzkrāsaini mirdzēt
aizmirgot Mirgojot izplesties, aizsniegties
mirstības varbūtība mirstības tabulu rādītājs; attiecība starp mirušo skaitu kādā vecuma intervālā un šī intervāla sākuma vecumu sasniegušo skaitu
Izīdas kults mistēriju reliģija, kuras pamatā ir mīts par Izīdu un Ozīrisu, kas bija īpaši populārs Romas pasaulē sākot ar 1. gs.; kulta liturģija sniedz glābšanos no juteklības, ko ar dievietes žēlastību ir iespējams izjust iniciētajiem
kviētisms Mistiska mācība, kas sludināja, ka dievbijība sasniedzama ar samierināšanos (sevišķi izplatīta 17. gs.)
Scilla mischtschenkoana Miščenko zilsniedzīte
izzibsnīt Mitēties zibsnīt
relatīvais koksnes mitrums mitrā koksnē esošais ūdens daudzums, ko izsaka procentos no mitras koksnes masas; parasti lieto kurināmās koksnes raksturošanai
sarkanzeme Mitra subtropu klimata ietekmē platlapju, mežos, tropu savannās veidojusies augsne, kam ir dzelzs oksīdu radīta sarkana, oranža krāsa
susnes malka mitra un sapuvusi koksne
koksnes piesūcināšana ar difūzijas paņēmienu mitras koksnes apstrāde vai piesūcināšana ar ūdenī šķīstošiem aizsarglīdzekļiem difūzijas ceļā
avoksnijs Mitrs (par zemi, augsni)
augsnes mitrināšana mitruma ievadīšana augsnē
žāvēšanas kritiskais punkts mitruma pakāpe papīrā, kuru sasniedzot, pastāvīgais žūšanas ātrums sāk samazināties
brīvais koksnes mitrums mitrums koksnes šūnu dobumos (makrokapilāros) vai koksnes mitrums virs šķiedru piesātināšanas mitruma
higroskopiskais koksnes mitrums mitrums, kuru koksne uzsūc no apkārtējās vides (gaisa, tvaika, dūmgāzēm), vai saistītais mitrums
koksnes līdzsvara mitrums mitrums, uz kuru tiecas žūstoša koksne, ja to iztur vidē ar nemainīgiem parametriem (temperatūru un gaisa mitrumu)
atmiecēta miza miza un koksne pēc miecvielu ekstrahēšanas
atmiecēta koksne miza un koksne pēc miecvielu ekstrahēšanas
lūks Mizas sloksne, kas plēsta, piemēram, no augoša kārkla, liepas un ko parasti izmanto pinumiem
mizošanas atliekas mizas, krijas, koksnes un stumbru perifērijas daļiņas, kas rodas, kokmateriālu mizojot
mīziene mīzene (1) - vairākas sīku skudru sugas, melnīgsnējas un iesarkani dzeltenas
mizotājs Mizošanas mašīna - darbmašīna mizas noņemšanai no koksnes (galvenokārt no apaļkoku) virsmas
maksi mode mode, kurai ir raksturīgas kleitas, svārki, mēteļi, kas sniedzas aptuveni līdz potītēm
džailo Modernā tūrisma paveids Vidusāzijā, kas sniedz iespēju cilvēkiem aizbēgt no civilāzijas un padzīvot nomadnieku jurtās gandrīz pirmatnējos apstākļos - vismaz bez elektrības un mobilajiem sakariem
lignamons Modificēta koksne, kas iegūta, plasticējot ar amonjaku ķīmiski mehāniskās modificēšanas ceļā
metalizēta presēta koksne modificēta presēta koksne, ko iegūst, piepildot ar metāliem presēto koksni
koksnes modificēšanas efekts modificētas koksnes īpašību attiecība pret izejas koksnes analoģiskajām īpašībām
jūras urbēji moluski un vēžveidīgie, kas bojā koksni, kura atrodas jūras ūdenī
maiņas monēta Monēta, kuras nominālvērtība pārsniedz nosacīto dārgmetāla vērtību tajā
Podoces hendersoni Mongolijas tuksnešsīlis
ulgerči Mongoļu ulgeru teicēji, kas sniedza izpildījumu mūzikas pavadījumā
cephalosporium Monīliju dzimtas ģints, saprofīti augsnē, uz augu atliekām, Latvijā konstatētas 6 sugas
pedions Monoedrs, kristāla forma, kas sastāv tikai no vienas plāksnes; parasti noslēdz piramidālo kridtāla formu pamatus vai arī vairāki kopā veido vienu saliktu formu
morālās sankcijas morālas nosodīšanas sekas un līdzekļi: cilvēka vai grupas izolācija, izmantojot ignorēšanu, etiķešu piemērošanu, palīdzības nesniegšanu utt.
lokālmorēna Morēna, kurā daudz vietējo pamatiežu materiāla, kas nogulsnēts netālu no atraušanas vietas
samudžināt Mudžinot padarīt nekārtīgu, grūti atšķetināmu, iztaisnojamu (ko, piemēram, diegus, dzijas u. tml.); nekārtīgi savīstīt (piemēram, drānu)
mufeļceplis Mufeļkrāsns
sliekabinieki Mugurkaulnieku klases abinieku kārta ("Apoda"), tārpveidīgie garumā no 30 cm līdz 1,2 m ar attīstītu ožu un tausti, dzīvo gk. mitrā augsnē, arī ūdenī, tropos
barakuda Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kefalveidīgo kārtas suga ("Sphyarena barracuda"), līdakai līdzīga plēsīga zivs, bīstama arī cilvēkiem, sasniedz 3 m garumu, dzīvo siltās jūrās
metenterons Mugurzarna, embrija entodermas caurulītes daļa, no kuras attīstās gk. resnā zarna; to apasiņo gk. apzarņa apakšējā artērija
Udas muiža muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līksnas pagastā
konfederācija Muižnieku apvienība politisku mērķu sasniegšanai (Polijā no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam)
junkurs muižnieku dēls Prūsijā, vēlāk tā sauca konservatīvos muižniekus, dižciltīgos virsniekus un lielos zemes īpašniekus Vācijā, un šis nosaukums ieguva nievājošu nokrāsu
hesihasti Mūki, kas caur koncentrēšanos un apcerēm centās sasniegt dievišķās gaismas klātbūtni; kustība radās 14. gs.
mukls Muklains; staigns, pārmēru mitrs (par augsni), purvains
dumūksnis Muklājs, slīksnājs meža biezoknī
sējumu nosegšana mulčēšana — augsnes virsas noklāšana ar dažādiem materiāliem
MMS multivides ziņojumapmaiņas pakalpojums, kas ļauj mobilajā tīklā (uz mobilo tālruni un no tā) nosūtīt ziņas, kas ietver multivides saturu; šis standarts paplašina pamata SMS (_Short Message Service_) iespējas, ļaujot apmainīties ar īsziņām, kuru garums pārsniedz 160 rakstzīmes un var nodrošināt dažādus multivides veidus, tostarp līdz četrdesmit sekundēm video, vienu attēlu, slaidrādi no vairākiem attēliem vai audio
kapturs mūra dūmu un tvaiku uztvērējs virs plīts, kas būvēta maizes krāsns priekšā
šķilte Mūra siena, kas norobežo krāsni virtuvē vai vannas istabā
krāsnsaugša Mūrētas krāsns (1) augša
pusceplis mūrītis gar (māla) krāsns sāniem
pārts Mūrītis pie krāsns
done Mūrītis rijas krāsns sānos
čunča Mūrītis, gar krāsni mūrēts sols, kas krāsni kurinot sasilst
vesaklis Mūrītis, mūrēts krāsns sols
ķelle Mūrnieka darbarīks - neliela trīsstūrveida plāksne ar izliektu kātu un rokturi
zviedene Mūrnieka darbarīks - neliela trīsstūrveida plāksne ar izliektu kātu un rokturi; ķelle (1)
Murzūka Murzūkas idhāns - smilšu tuksnesis Sahārā (arābu val. "Idenhan Murzuq"), Lībijas dienvidrietumos, platība - \~200000 kvadrātkilometru
starptautiskā Krišnas apziņas biedrība mūsdienu hinduistu bhakti kults, kas ir ļoti izplatīts Eiropā un Amerikā, ticīgie dzeltenās drānās un noskūtām galvām dzied mantru "Harē Krišna", kas ļauj viņiem sasniegt ekstātisku vienotību ar Dievu
stiepējmuskulis Muskulis, kas locītavās rada iztaisnošanas kustību
intramuskulārie tauki muskuļos, starp muskuļaudu kūļiem un muskuļu šķiedrām nogulsnētie taukaudi
osificējošais miozīts muskuļu pārkaulošanās kā kalcija sāļu nogulsnēšanās sekas
mūspusietis Mūspusnieks - runātāja vai rakstītāja dzimtā novada cilvēks
Pērļupīte Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes novadā, garums - 39 km (Latvijā 6 km, Latvijas un Igaunijas robežupe 2 km), kritums - 96 m, sākas no Trumulīša ezera pie Veclaicenes; Lakna; Laknas strauts; Sveķa upe; Sveķupe; Sloka
Vaidava Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 72 km (Latvijā - 61 km), kritums - 114 m, iztek no Muratu ezera, kas atrodas uz Latvijas un Igaunijas robežas Alūksnes novada Ziemera pagastā
Melnupe Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes un Smiltenes novadā, garums - 73 km (Latvijā 58 km), kritums - 132 m, sākas Alūksnes augstienes dienvidrietumu daļā purvainos mežos Strautiņu apkaimē, ietek Mustjegi lejtecē; Pēterupe, Igaunijā saucas "Peetri"
šaila Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, gara taisnstūrveida šalle, kas apsieta ap galvu un apņemta ap pleciem; dupata
dupata Musulmaņu sievietes apģērba sastāvdaļa, gara taisnstūrveida šalle, kas apsieta ap galvu un apņemta ap pleciem; šaila
divpadsmitnieki Musulmaņu šiītu grupējums, kas uzskata, ka 12. imams (musulmaņu vadītājs) nav miris un, pienākot pasaules galam, atgriezīsies kā mahdī ("pareizi vadītais"), lai uz Zemes nodibinātu miera un taisnības valstību
stoma Mute, ieteka; augiem atvārsnīte
lūdzība mutiski vai rakstiski izteikts [lūgums]{e:56786}; [lūgsna]{s:1249}
ievelties Mutuļiem ieplūst (kur iekšā) - parasti par tvaiku, gaisu, sniegu
izvelties Mutuļiem izplūst, izvirzīties (parasti par tvaiku, gaisu, sniegu)
novelties Mutuļiem virzīties un pabeigt virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.) - parasti par tvaiku, gaisu, sniegu
botāniskais muzejs muzejs, kur glabā un eksponē dažādus augu valsts objektus (augļus, sēklas, koksnes gabalus u. tml.)
panmelodions Mūzikas instruments ar metāliskām plāksnītēm, kuras ar taustiem sit pret kādu veltnīti
taustiņinstruments Mūzikas instruments, kuru spēlē ar taustiņu (klaviatūras) palīdzību, neatkarīgi no skaņas radīšanas veida (pneimatiski, ar stīgām, stikla plāksnītēm utt.)
melodions Mūzikas kastīte: ar klaviatūru un stāvām metāla plāksnēm, gar kurām trinas vilenis
koncertants Mūziķis, kas sniedz koncertu, koncertē
makviss Mūžzaļo cietlapju krūmu, dzeloņkrūmu un zemu koku audzes silikātaugsnēs mežu izcirtumu vietās Vidusjūras piekrastē; vietējais nosaukums Itālijā - mačija, Spānijā - matorāls, Ziemeļamerikā - čaparels, Dienvidamerikā - espināls, Austrālijā - skrebs
gvajaks Mūžzaļš Amerikas tropu koks un krūmi ar cietu, blīvu koksni, kurā ir ēteriskas eļļas un daudz sveķu; tos izmanto mašīnbūvē un medicīnā
mastikss Mūžzaļš koks vai krūms, kam ir plūksnainas lapas, sīki tumšsarkani ziedi un kas satur daudz sveķainu vielu
santalkoks Mūžzaļš santalu dzimtas pusparazītisks koks ("Santalum album") ar ļoti smaržīgu koksni; baltais santals
badakakts Nabadzīgs apvidus; apvidus, kur ir neauglīga augsne
badkakts Nabadzīgs apvidus; apvidus, kur ir neauglīga augsne
mansafa Nacionālais ēdiens Jordānijā un arī citās Austrumu zemēs, ko gatavo no jēra gaļas, kas sautēta jogurta mērcē un tiek pasniegta kopā ar rīsiem
Etošas nacionālais parks nacionālais parks Āfrikas dienvidu daļā, Namībijas ziemeļos, platība 67000 kvadrātkilometru, dibināts 1958. g., vidusdaļā solončaks, sālszāļu tuksnesis, dzeloņainu krūmu audzes, akāciju, eiforbiju savannas, antilopes, zebras, žirafes, ziloņi, lauvas, gepardi, leopardi, tumšie degunradži, strausi
Plitvices ezeru nacionālais parks nacionālais parks Horvātijā, Likas-Seņas županijā, Mala Kapelas kalnu grēdā 508-639 m vjl., izveidots 1949. g., unikālā 16 karsta ezeru kaskādes aizsargāšanai, aizsargājamās teritorijas platība sasniedz 296,85 km^2^, teritorijā atrodas ap 160 ūdenskritumiem, no kuriem augstākais ir 76 m
Ansas-Borego tuksneša štata parks nacionālais parks Kalifornijas štata dienvidos (_Anza-Borrego Desert State Park_), Kolorādo tuksneša rietumu malā
asidols Naftēnskābju maisījums; tumšs, eļļains šķidrums, ko lieto koksnes impregnēšanai, sveķu šķīdināšanai u. c.
pūpēžu naksnene naksneņu ģints suga ("Asterophora lycoperdoides")
parazītiskā naksnene naksneņu ģints suga ("Asterophora parasitica", syn. "Nyctalis parasitica")
naksnains Naksnīgs
nakšņains Naksnīgs (1)
naksnains Naksnīgs (2)
nakšņains Naksnīgs (2)
kartupelis Nakteņu sugas kultūraugs ar zarainu stumbru, plūksnaini dalītām lapām un uzturā lietojamiem pazemes bumbuļiem
naktsvidus Nakts vidus; laika posms starp pusnakti un agru rītu
Mēness nakts nakts, kad spīd (parasti pilns) Mēness; mēnessnakts
vidnakts Naktsvidus, pusnakts
metrdotels Nama, viesnīcas pārvaldnieks
naris Narītis - maza zālīte sīkām lapiņām un dzelteniem ziediem ar resnu sakni, kas aug sausās pļavās
rektālā narkoze narkoze, ko izraisa, ievadot narkozes līdzekli taisnajā zarnā
bazālā narkoze narkoze, ko izraisa, ievadot taisnajā zarnā, vēnā vai muskulī īslaicīgas darbības narkozes līdzekli, lai nodrošinātu mierīgāku slimnieka iemigšanu inhalācijas narkozes laikā
sākumnarkoze Narkoze, ko izraisa, ievadot taisnajā zarnā, vēnā vai muskulī īslaicīgas darbības narkozes līdzekli, lai nodrošinātu mierīgāku slimnieka iemigšanu inhalācijas narkozes laikā; bazālā narkoze; ievadnarkoze
ievadnarkoze Narkoze, ko izraisa, ievadot taisnajā zarnā, vēnā vai muskulī īslaicīgas darbības narkozes līdzekli, lai nodrošinātu mierīgāku slimnieka iemigšanu inhalācijas narkozes laikā; bazālā narkoze; sākumnarkoze
snātane Nātns lakats, seģene, villaine; snātne
snāte Nātns lakats, seģene, villaine; snātne
snātine Nātns lakats, seģene, villaine; snātne
izmaksa naudā izteikts materiālo vērtību un ražošanas pakalpojumu patēriņš vienā pārskata periodā, kas nepieciešams pamatdarbības produkcijas, sniegto pakalpojumu radīšanas un realizēšanas procesā
drošības nauda nauda vai vērtības, ko jebkura cita fiziska vai juridiska persona nodod izziņas iestādes, prokurora vai tiesas depozītā (glabāšanā), lai nodrošinātu aizdomās turētā, apsūdzētā vai tiesājamā ierašanos pēc izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) aicinājuma, kā arī to, ka viņš netraucēs patiesības noskaidrošanai krimināllietā un neturpinās noziedzīgas darbības
adatu nauda nauda, ko vīrs izsniedza sievai "kabatas izdevumiem un adatām"
aizņēmums pret ķīlu naudas aizņemšanās, kā drošības garantiju piedāvājot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu; aizņēmums parasti nepārsniedz 50-60% no īpašuma vērtības
pensija Naudas līdzekļi, ko regulāri izsniedz gados veciem, kā arī pilnīgi vai daļēji darba spējas zaudējušiem pilsoņiem viņu materiālai nodrošināšanai
pabalsts Naudas līdzekļi, kurus (kādam) izsniedz, lai materiāli palīdzētu
kredīts Naudas līdzekļu, preču, pakalpojumu sniegšana uz parāda, uz nomaksu; šādā veidā sniegti naudas līdzekļi, preces, pakalpojumi
panzija Naudas summa, ko noteiktu vecumu sasniedzis, darba nespējīgs cilvēks saņem dzīvošanai; pensija
rokasnauda Naudas summa, ko viena līgumslēdzēja puse izsniedz otrai par noslēgtā līguma pierādījumu, kā arī par tā izpildījuma nodrošinājumu
marka Naudas vienība (Bosnijā-Hercegovinā; Vācijā un Somijā līdz 2002. g. 1. janvārim); attiecīgā naudas zīme, monēta
ažio Naudaszīmju, vekseļu, vērtspapīru kursa novirzīšanās no to nominālvērtības vai paritātes uz pārsniegšanas pusi
Ļesnie Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļesnije" nosaukuma variants
Lesnī Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļesnije" nosaukums latgaliski
Detvelija Nāves ieleja ("Death Walley") Mohaves tuksneša ziemeļos, ASV
navigācijas trīsstūris navigācijas instruments, kas izgatavots no caurredzama materiāla kā vienādsānu taisnleņķa trīsstūris ar iedalījumu grādos, turklāt tam nullpunkts atrodas hipotenūzas vidū
vadlīnijas ugunis navigācijas ugunis, ar kurām aprīkota vadlīnija - tās ir divas ugunis, kas krastā novietotas dažādā augstumā un tā, lai taisne, kura tās savieno, būtu kuģuceļa (fārvatera) turpinājums
arkla nazis nazis, kas atgriež aramsloksni vertikālā plaknē un izveido gludu vagas sienu
Nāzupju pilskalns Nāzupu pilskalns Alūksnes novada Kalncempju pagastā
urbināt Ne visai intensīvi kopt, apstrādāt (zemi, augsni)
soknajs Neaizsalstošs dūksnājs, muklājs
esplanāde Neapbūvēta vieta starp cietoksni un pilsētu
ierakstīts sūtījums neapdrošināta korespondence, ko pastā reģistrē un sūtītājam izsniedz kvīti, bet adresātam izsniedz pret parakstu
nesāts Neapmierinātība (ar iegūto, sasniegto)
candars Neapstrādāts, resns spieķis, īpaši tāds ar ko ubagi staigā
tieksme Neapzinātu vai nepietiekami apzinātu vajadzību izraisīta, sākumā galvenokārt ar emocijām saistīta, stipra vēlēšanās (piemēram, ko darīt, sasniegt, iegūt, izmantot)
leontiaze Neārstējama galvas kausa slimība: visi galvas kauli neatturami pieņemas resnumā
vārtsargs Neatkarīga fiziska vai juridiska persona, kas institucionālajiem investoriem sniedz konsultācijas par riska kapitāla investīciju projektiem
ārējais revidents neatkarīga persona, kura revidē uzņēmuma finansu pārskatus un sniedz par tiem savu atzinumu
iekšējais audits neatkarīga un objektīva darbība, kuru veic iekšējais auditors un kuras mērķis ir pilnveidot ministrijas vai iestādes darbību, sistemātiski pārbaudot un novērtējot ministrijas vai iestādes iekšējās kontroles sistēmas kvalitāti un efektivitāti un sniedzot ieteikumus šīs sistēmas pilnveidošanai
izkarot Neatlaidīgā darbībā, pārvarot šķēršļus, grūtības, iegūt, sasniegt (piemēram, kādu stāvokli); neatlaidīgā darbībā, pārvarot šķēršļus, grūtības, panākt, ka iespējams realizēt (kādu pasākumu)
sturmēt neatlaidīgi, enerģiski tiekties ko sasniegt
psihiskā veselība neatņemama un būtiska veselības sastāvdaļa, kas ir priekšnoteikums indivīda spējai īstenot savu potenciālu un pilnveidoties, veiksmīgi tikt galā ar ikdienas stresu un produktīvi strādāt, sniedzot ieguldījumu kopējās labklājības veicināšanā
nobastot Neattaisnoti neierasties (parasti skolā)
proguls Neattaisnots darba kavējums
nektārlapa Neauglīga putekšņlapa vai pārveidojusies vainaglapa, kam ir īpaši dziedzeri - nektāriji, sekmē svešapputi, jo pievilina ziediem apputeksnētājus
čarpatas zeme neauglīga smilšaina augsne
bambeļsmilkte Neauglīga smilts augsne, kur mēdz dzīvot dažādas vabolītes
posns Neauglīgs (par augsni)
pusts Neauglīgs (par augsni)
švaks Neauglīgs (par zemi, augsni); nemēslots
kārns Neauglīgs, liess (par augsni)
atgaroties nedaudz atdzist, izkvēlojot oglēm (par krāsni)
atgarēties nedaudz atdzist, izkvēlojot oglēm (par krāsni); atgaroties
patiekties nedaudz izstiepties, lai kaut ko aizsniegtu
Saules kalni nedaudz lokveidīga reljefa kāpe Viduslatvijas zemienē, Siguldas novada Allažu pagastā, garums — \~ 4 km, relatīvais augstums vietām sasniedz vairākus desmitus metru, absolūtais augstums — 57 m vjl.
pačankāt nedaudz uzirdināt (augsni) ar rokām (ravējot vai pirms stādīšanas)
paslūtēt Nedaudz, mazliet braukt ar ragavām pa ceļu, kur maz sniega
pašķēpelēt Nedaudz, mazliet šķipelēt (sniegu)
tabernākulu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; Sukots jeb būdiņu svētki
Sukots Nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu jeb būdiņu svētki
Būdiņu svētki nedēļu gari jūdaistu rudens svētki par godu ražas novākšanai; zariem un salmiem klātas būdas ebrejiem atgādina par Dieva aizsardzību četrdesmit gadus ilgajā ceļojumā cauri tuksnesim; tabernākulu svētki jeb Sukots
plederēt Nedroši iet, pārvietoties (piemēram, pa dziļu sniegu vai ledu)
snaudiens Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs; pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu; snauda
dzeltenās lapas neformāls interneta pakalpojumu un pakalpojumu sniedzēju saraksts (datu bāze), kurā iekļauta informācija par piedāvātajiem pakalpojumiem un piekļuvi tiem
laimēties Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam kādu apstākļu, nejaušības dēļ; beigties bez nepatīkamām sekām
flešbeks Negaidīts psihodēlisko narkotiku iedarbības uzplaiksnījums, lai gan pašas narkotikas jau ilgu laiku nav lietotas (angļu "flashback")
dižkuņģis Negausis, resnis
ciklēšana Negludumu nokasīšana no koksnes virsmas
ņerkāties Negribēt ēst pasniegto ēdienu (par bērnu)
negrūsnība Negrūsnības periods - laiks no dzemdībām līdz jaunai grūtniecībai
nefas Neģēlība, netaisnība, noziegums
baranka Neieskaitīts rezultāts, ieskaitāma rezultāta nesasniegšana (sporta sacīkstēs; vērtējums par mācību darbu skolā vai augstskolā)
aizlīkot Neiet taisni, bet taisīt līkumu
Lapsiņa neievērojams debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Vulpecula", saīsinājums "Vul") Piena Ceļā uz dienvidiem no Gulbja, Latvijā redzams vasarā; spožākā zvaigzne Lapsiņas α sasniedz tikai 4,4. zvaigžņlielumu
atsnauda Neilga atpūta, snauda (parasti pēc kāda darba vai ēdienreizes)
nosnausties neilgu laiku snaust
uzsnigt neilgu laiku, arī reizēm snigt
padarboties neilgu laiku, mazliet darboties, lai sasniegtu kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi
padauzīt neilgu laiku, mazliet dauzīt (ko pa ko), lai radītais troksnis pievērstu uzmanību
pakārstīt neilgu laiku, mazliet kārstīt; arī pasnaikstīt
pakārstīties neilgu laiku, mazliet kārstīties; arī pasnaikstīties
pamēģināt neilgu laiku, mazliet mēģināt (ko izdarīt, sasniegt)
parunāt neilgu laiku, mazliet runāt (ar kādu), cenšoties sasniegt kādu rezultātu, vienoties par ko u. tml.
pasnaikstīt neilgu laiku, mazliet snaikstīt
pasnaikstīties neilgu laiku, mazliet snaikstīties
pasnauduļot neilgu laiku, mazliet snauduļot
pasnaust neilgu laiku, mazliet snaust
patusnīt neilgu laiku, mazliet tusnīt
pagriezties neilgu laiku, mazliet virpuļot (par sniegu, smiltīm u. tml.)
platsmeceris Neīstie smecernieki - visēdāju vaboļu dzimta ("Anthribidae"), >3000 sugu, Latvijā konstatētas >7 sugas, vaboles 2-10 mm garas, sastop uz augiem, kāpuri zem mizas, trūdošā augsnē, sēklās
ketosteroīds Neitrālo steroīdu grupas apzīmējums, kurā ir ketogrupa pie 17. oglekļa atoma; tā dod raksturīgu sarkanu krāsu ar m-dinitrobenzolu alkāliskā šķīdumā; virsnieru garozas un dzimumdziedzeru steroīdu metabolīti
aizturēt Neizsniegt vai neizmaksāt noteiktā termiņā, atliekot izsniegšanu, izmaksu uz kādu laiku
slēgt kredītu neizsniegt vairs kredītu
cila Neizstrādāta augsne, kurā ir blīvas zemes pikas
tambuks Neizveicīgs cilvēks (vai zirgs) ar resnām kājām
zaļš Neizžāvēts, nesen cirsts (par koksni, malku)
neredzēt kā savas ausis nekad neieraudzīt; neiegūt, nedabūt, nesasniegt; netikt kaut kur
neiekopts Nekultivēts (par augsni)
sniega palikas nekustīgi sniega, firna un ledus sakopojumi vietās, kas pasargātas no vēja un tiešas saules staru iedarbības, saglabājas ilgāk par apkārtējo sezonālo sniega segu
bļuršķis Nelabas izcelsmes troksnis
lauku attīstība nelauksaimniecisko produktu ražošana lauku teritorijā, kā arī ar ūdens un zemes resursu izmantošanu saistīto pakalpojumu sniegšana un lauku ainavas saglabāšana
kluncains Nelīdzens, ar paresninājumiem (par dziju)
kluncaiņš Nelīdzens, ar paresninājumiem (par dziju)
pumpulains Nelīdzens, negluds, ar paresninājumiem (par dziju)
pumpulaiņš Nelīdzens, negluds, ar paresninājumiem (par dziju)
pumpuļains Nelīdzens, negluds, ar paresninājumiem (par dziju)
šopains Nelīdzens, punains (par koksni); tāds, kam ir bojājumi vairākās vietās
neokoloniālisms Nelīdztiesīga ekonomisko un politisko attiecību sistēma, kas veidojas starp spēcīgāk un vājāk attīstītām valstīm; sniegdamas mazattīstītām valstīm ekonomisku, tehnisku, militāru vai cita veida palīdzību, attīstītās valstis var ietekmēt to iekšpolitisku, radīt atkarību no palīdzības sniedzējām valstīm
dizainviesnīca neliela (līdz aptuveni 100 numuriem), neatkarīga un ar lielām ķēdes viesnīcām konkurējoša izmitināšanas iestāde, kuras atšķiras ar individuālu pieeju klientu apkalpošanā, kas var izpausties numuru dizainā, iekārtojumā un attieksmē pret klientu ar mērķi viesnīcā radīt īpašu, intīmu gaisotni
lodziņš neliela atvere (piemēram, iekārtas, ierīces korpusā), kas segta ar caurredzamu plāksni
roņķis neliela auguma resns, neveikls cilvēks, arī šāds kustonis
čilksts neliela auguma, kalsns vīrietis
dzelztiņa neliela dzelzs plāksnīte, kas pieskrūvēta pie atvilktnēm un skapju durvīm atslēgas cauruma aizsardzībai
dzelztiņš neliela dzelzs plāksnīte, kas pieskrūvēta pie atvilktnēm un skapju durvīm atslēgas cauruma aizsardzībai
čenčele neliela dzijas šķipsna
vizītkarte neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piemēram, iepazīstoties)
lipsītis neliela koka lāpstiņa ar ko apziež plāceni pirms ievietošanas krāsnī
taupības krāsniņa neliela krāsns, kas patērē samērā maz kurināmā
lipiens neliela linu šķipsna, kas saslapināta vīšanai
pečorka neliela niša krāsns priekšējā vai sānu sienā sērkociņu, skalu u. tml. novietošanai
ziloņcirslis neliela pelēm līdzīgu Āfrikas zīdītāju kārta ar 1 dzimtu, kurā ir 28 sugas, dzīvnieciņi ar snuķim līdzīgu purniņu, ķermeņa garums - 15-60 cm ieskaitot asti
planšete neliela plāksne ar piestiprinātu papīru (topogrāfiskā plāna atzīmēšanai, kādu datu fiksēšanai u. tml.)
serdenis neliela plastmasas vai metāla spole bez sānu plāksnēm kinolentes uztīšanai; biežāk lieto tikko attīstītas filmas uztīšanai, tā izvairoties no noberzumiem
utilītprogramma neliela programma vai šādu programmu kopa, kas nodrošina papildpakalpojumus, ko nesniedz operētājsistēma
elzene neliela saite, ar ko pātagas ādas sloksne piestiprināta pie kāta
Līū neliela sala Gērsnijā, uz rietumiem no Gērsnijas salas, tās Rokeinas līča ziemeļos
klačs neliela sieviešu rokassomiņa, kas pēc formas atgādina maku, parasti ir bez plecu siksnas un rokturiem, bet mēdz būt ar ķēdīti siksnas vietā; bieži lieto kā aksesuāru svinīgos pasākumos; teātra somiņa
kartīte neliela taisnstūrveida (parasti bieza) papīra vai kartona lapa, kas paredzēta kādas informācijas fiksēšanai (parasti kartotēkas pamatvienība)
aizkrāsne neliela telpa aiz krāsns; slimnieku un vājinieku uzturēšanās vieta
aizkrāsns neliela telpa aiz krāsns; slimnieku un vājnieku uzturēšanās vieta
tērce neliela ūdenstece (bez noteikti izveidotas gultnes), kas parasti rodas, tekot kūstoša sniega ūdenim; mitra, staigna ieplaka, pa kuru (parasti pavasaros vai lietus uzplūdienos) tek šāda ūdenstece
strauts neliela ūdenstece, kas veidojas no pazemes, lietus vai sniega kušanas ūdeņiem
paletes nazis neliela, elastīga trīsstūrveida plāksne (ar rokturi) krāsas noņemšanai, arī uztriepšanai (parasti eļļas glezniecībā)
krāsniņa Neliela, parasti pārvietojama, metāla krāsns, ko lieto, piemēram, dažādās pagaidu mītnēs
plēksne Neliela, plāna, šaura plāksne
apgriešanas zīmes nelielas krustveida zīmes iespiedloksnes stūros, kas ir atbīdītas no darba malas apmēram par 2 mm un sniedz norādes griešanas iekārtas operatoram par vietu, kur jāgriež
nutācija nelielas periodiskas Zemes rotācijas ass svārstības, kas rodas tāpēc, ka mainās Mēness un Saules novietojums attiecībā pret Zemes ekvatoriālo paresninājumu, to periods ir 18,6 gadi un amplitūda 9,2 loka sekundes
korinte Nelielas tumsnējas rozīnes bez kauliņiem
Rizoforu dzimta nelieli mūžzaļi koki un krūmi (16 ģintis, 120 sugas) ar miecvielām bagātām mizām un lapām un izturīgu, cietu koksni, ko izmanto zemūdens būvēm
kokskaidu granulas nelielos, cilindriskos gabaliņos sapresēta sasmalcināta koksne, kam salīdzinājumā ar malku un koksnes briketēm ir lielāks blīvums un enerģijas saturs; izmantojot šādas granulas ir vieglāk nodrošināt nepārtrauktu degšanu un mainīt degšanas režīmu
skapsna neliels (kā) daudzums; šķipsna
kušķis neliels (matu, spalvu) kopums; šķipsna
pinkulis neliels (parasti savēlies, matu, spalvu) kopums; šķipsna; kušķis
šķipasts neliels (vielas, pasīku priekšmetu) daudzums; šķipsna
šķipsts neliels (vielas, pasīku priekšmetu) daudzums; šķipsna; šķipasts
štipsts neliels (vielas, pasīku priekšmetu) daudzums; šķipsna; šķipsts; šķipasts
podiņš neliels cilindrveida augsnes kopums dēstu audzēšanai
zipsna neliels daudzums, ko var saņemt starp pirkstu galiem; šķipsna
čipats neliels daudzums, šķipsna
truksnis neliels daudzums, šķipsna
špics neliels dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs, garš, taisns apmatojums; attiecīgā suņu šķirne
brigantīna neliels divmastu burinieks ar taisnām burām priekšējā mastā un slīpām burām otrā mastā
skapsnata neliels gabals meža (skupsna), tīruma (skapsmata) u. tml.
ļipsna neliels gabals, daudzums, skranda, pika, līpsna
župsnis neliels klēpis; šķipsna; tik, cik ar trim pirkstiem var saņemt
ķuģis neliels krāsns kruķis
sīkrūte neliels kvadrāts (arī taisnstūris) uz kādas virsmas
rovis neliels padziļinājums krāsns mūrī (parasti silta ēdiena uzglabāšanai)
dagdaha neliels persiešu ugunstemplis (taisnības vieta), kurā svētā uguns deg tieši uz klona
lēkšķe neliels plakans, salipis (piemēram, sniega, mitru netīrumu) veidojums
lēkšķis neliels plakans, salipis (piemēram, sniega, mitru netīrumu) veidojums
spraudīte neliels priekšmets, kas sastāv no īsa, smaila elementa un platas plāksnītes un ir paredzēts kā plāna piestiprināšanai pie cieta pamata
ostērija neliels restorāns, krodziņš (parasti Itālijā); arī viesnīca
plice neliels sals bez sniega
aizputene neliels sniegputenis
sniedzēns neliels sniegs
ierakstīšanas aizsargrobs neliels taisnstūrveida robs 5,25 collu lokanā diska malā, ko izmanto, lai to aizsargātu pret nesankcionētu vai nejaušu informācijas ierakstīšanu, kas var izraisīt vajadzīgo datu zudumu
cukurtrauks neliels trauks cukura pasniegšanai galdā
kreimbļoda neliels trauks krējuma pasniegšanai galdā
kreimtrauks neliels trauks krējuma pasniegšanai galdā
krējumtrauks neliels trauks krējuma pasniegšanai galdā
pipartrauciņš neliels trauks piparu pasniegšanai galdā; piparnīca
piparnīca neliels trauks piparu pasniegšanai galdā; pipartrauciņš
sviestnīca neliels trauks sviesta pasniegšanai galdā
sālstrauks neliels trauks vārāmā sāls pasniegšanai galdā, arī uzglabāšanai; sālnīca
sālnīca neliels trauks vārāmā sāls pasniegšanai galdā, arī uzglabāšanai; sālstrauks
vērags neliels viļņveida veidojums smilšainā, seklā piekrastes gultnē; ripsna (2)
skāļa Neliels, apaļš koka trauks (ko parasti izgatavo no liepas koka sloksnītēm) ar plāna dēlīša dibenu un vāciņu
skabarga Neliels, ass, smails atlūzis vai viegli atlūstošs (koksnes, retāk metāla) gabals
šeuhcerijas Neliels, kails, ilggadīgs viendīgļlapju augs, zarotu stublāju, taisnām īlenveidīgām lapām un dzelteni zaļiem ziediem ķekarā, purvos
buksuss Neliels, mūžzaļš dienvidzemju koks ar ļoti cietu koksni
tase Neliels, parasti keramikas (kafijas, tējas u. tml.) dzeramais trauks, kam ir osa un ko, pasniedzot galdā, novieto uz apakštases
kāpa Neliels, sniegputeņa veidots, sniega sanesums uz ceļa
kārpa Neliels, sniegputeņa veidots, sniega sanesums uz ceļa
ravēklis Neliels, zarains metāla darbarīks, ar ko ravējot uzirdina augsni
Tjuļeņju salas nelielu, zemu salu arhipelāgs Kaspijas jūras ziemeļaustrumos, Kazahstānā, sastāv no 4 salām (lielākā - Kulali sala - 68 kvadrātkilometri), smiltis, māli, pustuksnesis, zveja
kaktuss Neļķu rindas dzimta ("Cactaceae"), daudzgadīgs sukulents, kas aug sausos apgabalos, arī sausā augsnē un kam parasti ir dzeloņains dažādas formas stumbrs un krāšņi dažādas krāsas ziedi
balandaugi Neļķu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, retāk kokaugi, lapas vienkāršas, ziedi sīki, zaļgani, apputeksnē vējš, auglis riekstiņš, retāk ogveidīgs
palikt Nemainīt, saglabāt (stāvokli, kad kas nav paveikts, sasniegts u. tml.); nemainīties, tikt atstātam (stāvoklī, kad kas nav paveikts, sasniegts)
samocīt Nemākulības, paviršības u. tml. dēļ sabojāt, padarīt nekvalitatīvu, parasti pilnīgi (piemēram, produktu, augsni)
pielipenis Nemākulīgi, vaļīgi vērpjot radies paresninājums pavedienā
pielips Nemākulīgi, vaļīgi vērpjot, radies paresninājums pavedienā
pieļips Nemākulīgi, vaļīgi vērpjot, radies paresninājums pavedienā
stublājnematode Nematožu klases ģints ("Ditylenchus"), sīkas nematodes, kas parzitē gk. augu stublājos un izraisa to deformēšanos - paresnināšanos, pundurformu veidošanos
rimstīties Nemierīgi stāvēt, dīdīties, snaikstīties (par zirgu)
rida nemiers, troksnis, rīboņa
makrostomija Nenormāli liela mute; iedzimts mutes spraugas paplašinājums vaigā, kas ekstrēmos gadījumos sniedzas līdz ausīm
hipogigantosoma Nenormāli liels augums, kas tomēr nesasniedz gigantismu
pahiakrija Nenormāls kāju un roku pirkstu resnums, ādas sabiezējums locekļos
vairāki Nenoteiktā, (samērā) nelielā skaitā, kas pārsniedz divus
žņergoņa Nenoteikts troksnis
vairāki Nenoteikts, (samērā) neliels (parasti cilvēku) skaits, kas pārsniedz divus; arī nedaudzi (no visiem vai daudziem līdzīgiem); ne visi; daži (2)
čapte Nenoteikts, neliels daudzums; šķipsniņa
obiter dictum neoficiāls tiesneša izteikums prāvas vai sprieduma nolasīšanas laikā; apspriestajā jautājumā nesvarīga, starp citu izteikta piezīme
Asnes apmetnes neolīta un agrā bronzas laikmeta dzīvesvietas, kas atrodas Asnes krastā \~1 km no tās ietekas Lubāna ezerā
dolmeni Neolīta un bronzas laikmeta kapenes - milzīgi stāvus paslieti akmeņi, kas pārsegti ar vienu vai vairākām akmens plāksnēm
ubaga kumosi neparasti lielas sniegpārslas
irigācijerozija Nepareizas apūdeņošanas radīta sīko augsnes daļiņu un augu barības vielu izskalošanās un aiznese
tapirs Nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar aptuveni 2 metrus garu, reti apmatotu ķermeni, īsām kājām un nelielu kustīgu snuķi
meža resursu atražošana nepārtraukta ilgtspējīga mežsaimnieciskā darbība, kas saistīta ar visu patērējamo daudzveidīgo meža materiālo un ekoloģisko vērtību atjaunošanu un apsaimniekošanu (koksnes, sveķu, ogu, sēņu, riekstu, medījamo dzīvnieku u. c. ieguvi un biosfēras vitalitātes nodrošināšanu)
tuneļkrāsns Nepārtrauktas darbības rūpnieciska krāsns, kurā apdedzināmais materiāls (parasti ķieģeļi, keramikas izstrādājumi) tiek virzīts cauri karstām dūmgāzēm un kurai ir tuneļveida darba telpa
finieru rullīšžāvētava nepārtrauktas darbības žāvētava, kur finierloksnes žūst, pārvietojoties starp pāros rotējošiem rullīšiem, žāvēšanas aģentam cirkulējot finiera garenkustības vai šķērskustības virzienā, vai perpendikulāri finiera virsmai
pārsēt nepārtraukti sējot pārsniegt kādu laika robežu
draņķis Nepatīkami nokrišņi (lietus, arī lietus ar sniegu)
lerkšs Nepatīkams troksnis
pļerkstoņa Nepatīkamu skaņu troksnis
Bičlija jodamēba nepatogēna amēba, kas parazitē cilvēka resnajā zarnā; pārtiek no mikrobiem; veido volutīnu un glikogēnu saturošas cistas, kas viegli saskatāmas joda šķīdumos
dimensija Nepieciešamais koordinātu skaits telpā, kuras nosaka punkta stāvokli (uz taisnes - 1 dimensija, plaknē - 2, parastajā telpā - 3 dimensijas)
norādīšana nepieciešamo ziņu sniegšana, informēšana
transtaukskābe Nepiesātinātas taukskābes ar taisnas formas dubultsaites struktūru molekulā (E-izomērs), kas raksturīgas mākslīgi ražotām taukvielām
apdegulis nepilnīgi pārogļojies koksnes gabals sausās pārtvaices vai kokogļu ražošanas procesa cietajā atlikumā - kokoglēs
dīgstu vīte nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu "Fusarium", "Botrytis", "Alternaria" un "Rhizoctonia" sēņu izraisīta dīgstu un jaunu sējeņu slimība, ar ko slimo gk. skujkoku dīgsti un sējeņi kokaudzētavās; sēklas un dīgsti inficējas augsnē, sēklas vai nu neuzdīgst nemaz, vai arī pazeminās to dīgtspēja, sējeņi attīstās nevienmērīgi; pēc uzdīgšanas inficējas dīgstu un sējeņu saknes, kā arī stumbrs sakņu kakla apvidū nedaudz virs augsnes; stumbrs kļūst ūdeņains, nobrūnē, pūst, infekcijas vietā rodas iežmauga, sējeņi nolīkst pie zemes un iet bojā
penicīliji Nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma monīliju dzimtas ģints ("Penicillium"), gk. saprofīti, kas izplatīti augsnē, uz dažādiem, gk. augu izcelsmes produktiem, visā pasaulē \~250 sugu, Latvijā konstatētas 35 sugas
venteris Nerātns zēns; resns zēns
plicināt Nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (kur) augu daudzumu; nesaimnieciski rīkojoties, mazināt (augsnes) auglību
ņerga Nesakarīgs troksnis, kņada
zaļbriedā Nesasniedzot pilngatavību (par labību)
ūkoņa Neskaidrs troksnis, apslāpēta skaņa
žargoņa Neskaidrs, skaļu sarunu u. tml. troksnis
nesnaudule Nesnaudaļa
rupja vara netaisna, varmācīga vara
per nefas netaisni, ar pretlikumiskiem līdzekļiem
kriuda netaisnība, pārestība, bēda
netaisninieks Netaisnieks
netaisnība Netaisnīga izturēšanās, rīcība, runa
netiesīgi Netaisnīgi
ekspluatēt Netaisnīgi izmantot citus cilvēkus savā labā
netaisnīgai Netaisnīgi; arī nepatiesi
netiesīgs Netaisnīgs
Zoils Netaisnīgs, ļauns kritiķis, ķengātājs
pārestīgs Netaisnīgs, netaisns
netaisnots Netaisnots teksts - tāds teksts, kura malas ir nelīdzenas, t. i., kuram nav taisnojuma
beztiesis Netaisns tiesnesis
taisns kā zirga loks netaisns, paštaisns
siksnas pārvads netiešais berzes pārvads, kurā griezes momenta pārnešanai starp vārpstām izmanto dzensiksnas (ir plakansiksnas, ķīļsiksnas un zobsiksnu pārvadi); lieto mašīnās un aparātos
apsnausties Netīši, neviļus iesnausties
fons Nevajadzīgi (skaņu) signāli (kādā signālu kopumā), piemēram, troksnis, kas pavada fonogrammas atskaņojumu
aplaušana Nevajadzīgo auga daļu iznīcināšana noteikta mērķa sasniegšanai
ieblūžģināt Neveikli, šļūcoši ar troksni ienākt
klapcis Neveikls cilvēks, kas rada troksni ar savu apavu papēžiem
klence Neveikls, resns cilvēks
klince Neveikls, resns cilvēks
pļumpīgs Neveikls, smagnējs; resns
ieberzīt nevērīgi, nolaidīgi iejaukt; sēt (mitrā augsnē)
heterostilija Nevienāda garuma irbuļi dažādu vienas un tās pašas sugas auga eksemplāru ziedos, kas kavē pašapputeksnēšanos
pārsmilga nevienāda resnuma dzija
resngalvis Nevienādais resngalvis jeb nevienādā mūķene - mūķeņu dzimtas naktstauriņš, līdzīgs egles mūķenei, tikai melnīgsnējie laukumi un šķērssvītras uz priekšspārniem mazāk spilgtas, pat trūkst; kāpuri ir lapu koku kaitēkļi
kuņģains Nevienāds, nelīdzens, ar paresninājumiem (par dziju, pavedienu)
nekristīgs Nevienlīdzīgs, netaisnīgs (par sadalījumu)
pārsmeldze nevienmērīga resnuma (parasti tievāka) vieta dzijā (kur savērpti dažāda resnuma diegi)
pārsmildzaina dzijs nevienmērīga resnuma dzija
pārsmilgaina dzijs nevienmērīga resnuma dzija
šļokāt Nevīžīgi iet, staigāt (piemēram, ar lieliem, nepiemērotiem apaviem); arī brist (pa ūdeni, dubļiem), radot troksni
šļurkāt Nevīžīgi iet, staigāt (piemēram, ar lieliem, nepiemērotiem apaviem); brist (pa ūdeni, dubļiem), radot troksni
Nidzgal Nīcgaļa muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līksnas pagastā
bada tiesa niecīga daļa, iztikai visnepieciešamākais
bezvējš niecīga horizontālā gaisa kustība, kuras ātrums nepārsniedz 0,5 sek.; bezvējains
radikālā nefrektomija nieres izoperēšana kopā ar tās fasciju pēc iepriekšējas nieres artērijas un vēnas nosiešanas, ietverot virsnieru un visus reģionālos limfmezglus; izmanto nieres karcinomas gadījumā
pavīknēt Nievājot smīnēt, vīpsnāt
pavīpsnoties Nievājot smīnēt, vīpsnāt
orītis Niša krāsns mūrī, iere (1)
denitrācija Nitrātu ekstrakcija no augsnes
nivose Nivozs - ceturtais mēnesis franču revolūcijas kalendārā (sniega mēnesis)
jājampātaga no ādas sloksnēm pīta pātaga (jātniekam)
pagale no apaļkoka, arī no tā šķilas nozāģēts, parasti atskaldīts, neliels koksnes gabals, kas paredzēts kurināšanai
ķeņģe no auduma sloksnēm pītas kurpes ar ādas zoli
štripe no auduma vai ādas sloksnes veidota cilpa (zābaka iekšpuses augšmalā) zābaka uzvilkšanai
taukaine no augsnes līmeņa uz augšu augošu sēņu ģints ("Sebacina")
sakņu atvases no augsnes virsējos horizontos augošu sakņu papildu pumpuriem augošās vasas, resp., pievasas, to ataugšanu veicina sakņu ievainošana
jaka no bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare
mākslīgās šūnas no bišu vaska ar šūnu valčiem izgatavotas vaska plāksnes ar iespiestām darbabišu šūniņu pamatnēm
žakete no blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai vai līdz tai un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam
celmu malka no celmu virszemes daļas un resnākajām saknēm sagatavotā malka
vibrofons no dažāda garuma metāla plāksnītēm sastāvošs sitamais mūzikas instruments ar noteiktu skaņas augstumu
fotogrāfiskais kadra formāts no fotoaparāta veida un izmantojamā fotomateriāla tipa atkarīgs negatīva vai diapozitīva laukuma taisnstūra lielums
šlūžāt no kalna vai pa trepēm ar troksni noslīdēt
piroskops no keramiskas masas izgatavota nošķelta trijstūra piramīda ar noteiktu deformācijas temperatūru, ko izmanto temperatūras noteikšanai keramisko materiālu apdedzināšanas krāsnīs
klucīšslēdzene no koka gatavota durvju aiztaisāmā bulta ar taisnstūrveida robiem vienā malā un slēdzene ar atbilstošiem pretrobiem; kā arī sarežģītākas konstrukcijas koka slēdzenes
zars koka vainagā no koka stumbra novirzīts pārkoksnējies sānu dzinums
atgāze no krāsns aizejošās gāzes, kas rodas, sadegot kurināmam, kā arī apdedzināmā materiāla pārvērtībās (piem., ogļskābā gāze CO~2~ kaļķakmens apdedzināšanā, ražojot kaļķus)
relatīvās nepieejamības poli no krasta visgrūtāk sasniedzamie rajoni Arktikā un Antarktīdā
tabuna zirgi no Krievijas ievesti zirgi, lieli, resnām kājām
kvasīns no kvasijas koka koksnes iegūstama inde
kvasols no kvasijas koka koksnes iegūstama inde
kokogļu dedzināšanas krāsns no ķieģeļiem mūrēti dažādas formas aparāti, kuros realizē koksnes pārogļošanu
celmu atvases no lapkoku celmu snaudošiem, retāk papildu pumpuriem izaugušas, ātri augošas atvases, kas veido koku stumbrus
sauts no lauku augiem (balandas, gārsas, nātres u. c.) vārīts vai krāsnī sautēts ēdiens
lemeša priekšlobītājs no lemeša, vērstuves un statnes sastāvošs priekšlobītājs, kas, novietots katra arkla korpusa priekšā, nogriež aramsloksnes virskārtu un iegulda to vagas dibenā ar zāļaino pusi uz leju; arkla korpuss, kas pārvietojas aiz priekšlobītāja, nogriež aramsloksnes apakšējo daļu un apber ar to vagas dibenā ieguldītās nezāles un augu atliekas
plauka no linu vai pakulu auduma vai dzijas atdalīta (vai atdalījusies) atsevišķa šķiedra, šķiedras daļa; plūksna
plauks no linu vai pakulu auduma vai dzijas atdalīta (vai atdalījusies) atsevišķa šķiedra, šķiedras daļa; plūksna
plūka no linu vai pakulu auduma vai dzijas atdalīta (vai atdalījusies) atsevišķa šķiedra, šķiedras daļa; plūksna
stuburiņš no māliem gatavotas krāsns viena stūra balsta stabs, kas bija nepieciešams būvējot šādu krāsni istabas kaktā un pārējiem stūriem balstoties pie sienām
smailnagla no metāla plāksnes veidota šķautņaina (parasti apavu) nagla ar smailinātu galu
zemsega no meža nobirām un atmirušajiem augiem veidotais organisko atlieku slānis, kas klāj meža augsnes minerālo daļu
augu valsts miecvielas no mizām, koksnes, lapām un stublājiem ekstrakcijas ceļā iegūtas vielas, kuras izmanto olbaltumvielu denaturācijai un ādu miecēšanai
sadugāties no nogulsnēm kļūt duļķainam
vējablūze no pabieza, blīva auduma šūts apģērba gabals (kas sniedzas līdz jostas vietai) ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm
papiruss no papirusniedru stiebriem izgatavots materiāls, uz kura rakstīja senās tautas
majolikas keramikas plāksnītes no parastajiem māliem gatavotas plāksnītes, ko nosedz ar necaurspīdīgu glazūru vai arī ar krāsainu glazētu mālu virskārtu
zorbs no poliuretāna vai polivinilhlorīda izgatavota, ar gaisu pildīta bumba, kurā esošais cilvēks var tikt fiksēts ar īpašām siksnām
cepelnieks no priedes zariem pagatavota krāsns slota
bullis no resna koka izcirsta sile, ar kuru braukā pa ūdeni kā ar laivu
slauts no resna ozola bluķa izdobta sile ar caurumu vienā galā, kas aiztaisāms ar tapu
rokrokā no rokas rokā (dot, sniegt u. tml.)
plācenis no rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem gatavota, krāsnī cepta (parasti plakana, apaļas formas) maize; šāda maize ar, piemēram, olu, biezpiena, krējuma, ķimeņu maisījuma virsu
standartobjekts no rūpniecības izstrādājumiem veidota objekta nosaukums, kuru mākslinieks pasniedz kā mākslas darbu
virģele no salmiem un papīra sloksnēm izgatavotna vītne ko stiprina pie griestiem izdaiļojot telpas
azbestcementa šīferis no sašķiedrota azbesta un cementa maisījuma presētas plāksnes – jumtu segmateriāls
sniegavīrs no savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās)
sniega vīrs no savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās); sniegavīrs
širas no siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā
sirdsdibenīgs no sirds dziļumiem nākošs; sirsnīgs
igla no sniega blokiem būvēta kupolveida celtne - inuītu (eskimosu) mītne, kurā parasti dzīvo medību laikā, ieeja ar garu gaiteni, sienas izklātas ar ādām
seipuls no sulīgām zvīņlapām veidotā paresninātā vasas apakšzemes daļa (dažiem liliju dzimtas ziedaugiem)
safrāns no šī krokusa drīksnas iegūta garšviela, krāsviela
pončo no taisnstūrveida auduma darināts apmetnis ar izgriezumu galvai
plakanais nazis no tērauda loksnes izgatavots nazis ar diviem asmeņiem (ja viens asmens nodilst, nazi pagriež par 180° un darbu turpina); lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos
loka dzēšanas režģis no tērauda plāksnītēm ar nelielām gaisa izolācijas atstarpēm veidots režģis, kurā elektriskais loks sadalās vairākos lokos un dziest
bendzele no tievas troses vai auklas (līņa) dažādi veidots aptinums divu resnu trošu sasiešanai
peldcepure no ūdensnecaurlaidīga materiāla (parasti gumijas) izgatavota cepure uzvilkšanai peldes laikā
telts no viegla materiāla (piemēram, no ūdensnecaurlaidīga auduma, zariem) veidota pagaidu mītne (parasti ar slīpām sānu dalām)
apogļojums no zibens vai uguns apdegusi melna koksne
prostitūcija Nodarbošanās veids - seksuālo pakalpojumu sniegšana par samaksu
sociālā darba profesija nodarbošanās, ko raksturo noteikts zināšanu un prasmju kopums par to, kā uzlabot un attīstīt sociālo vidi, cilvēku dzīves apstākļus un pieejamību sociālajiem pakalpojumiem, kā iestāties par visu cilvēku labklājību, sociālo taisnīgumu un attīstīt sociālā darba resursus
Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu
Ludzas novads nodibināts 2009. g., ietvēra Ludzas pilsētu, Briģu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu, 2021. g. pievienots Blontu, Ciblas, Goliševas, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Pasienes, Pušmucovas, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagasts, robežojas ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju
Smiltenes novads nodibināts 2009. g., sākotnēji ietvēra Smiltenes pilsētu un Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Smiltenes un Variņu pagastus, 2021. g. reformā pievienots Apes, Drustu, Gaujienas, Raunas, Trapenes un Virešu pagasts, robežojas ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu, Valmieras un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu
izsniegt nodot, pasniegt (no kurienes)
nodrapstīt Nodrapsnīt
pārdzīvāt Nodzīvot (ilgāk par kādu); pārsniegt (parasto, normālo vecumu)
nokraukšināt Noēst, košļājot ar kraukšķošu troksni
nokraukšķināt Noēst, košļājot ar kraukšķošu troksni
nostiepties Nogāzties guļus ar izstieptu, iztaisnotu augumu
apaļais kokmateriāls nogāzts, atzarots koka stumbrs bez galotnes, ko parasti var sadalīt īsākos nogriežņos (lietkoksnes sortimentos); apaļkoksne
nopicināt Noglaudīt (mālus mūrējot; maizi krāsnī laižot)
nograut Nogrūst (parasti ar troksni)
deluviālās nogulas nogulas, kas uzkrājušās kalnu un augstieņu nogāzēs no sniega kušanas ūdeņu noskalotām iežu vai augsnes daļiņām
finanšu pakalpojumi noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšana; kreditēšana, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem; skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšana; bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu (visu maksāšanas līdzekļu, izņemot banknotes un monētas jebkurā valūtā) izlaišana un apkalpošana; tirdzniecība savā vai klienta vārdā ar valūtu; uzticības operācijas (trasts); ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšana; galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšana, ar kuriem uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu; vērtību glabāšana; konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos; tādas informācijas sniegšana, kas saistīta ar klienta parādu saistību kārtošanu
nošņākt Nogulēt miegā, arī nosnaust (visu laikposmu)
nošņākties Nogulēties (1), arī nosnausties
nokrākties Nogulēties (1), nosnausties
akmens Nogulsnējumi uz dažādiem priekšmetiem
depozīts nogulsnes
nogulas Nogulsnes
nosēdas Nogulsnes
nosēdumi Nogulsnes
precipitāts Nogulsnes
melnie sārņi nogulsnes, kas rodas, nostādinot sulfāta zaļo atsārmu
koagulāts Nogulsnes, kas veidojas koagulācijas rezultātā
aplikums Nogulsnes, plēve, atdalījumi (kas pārklāj, piemēram, gļotādu)
sediments Nogulsnes, saneši
atmist Nogulsnēties
noguldīties Nogulsnēties
nosēst Nogulsnēties
iegulsnēties Nogulsnēties (kur iekšā)
iesērēt Nogulsnēties (kur iekšā) - par smiltīm, dūņām, dubļiem u. tml.
nosastāties Nogulsnēties kārtās, slāņos (par šķidrumu, masas sastāvdaļām)
nosēsties Nogulsnēties šķidruma apakšējā daļā
nostiepties Nogulties ar izstieptu, iztaisnotu ķermeni
sedimentācija nogulu veidošanās, kas noris ūdenī vai gaisā, materiālam mehāniski, ķīmiski vai bioķīmiski izgulsnējoties
delūvijs nogulumi, kas uzkrājušies nogāžu pakājē no lietus vai sniega kušanas ūdeņu noskalotām iežu vai augsnes daļiņām; deluviālās nogulas
elūvijs Nogulumi, ko veido nepārvietoti iežu dēdēšanas produkti (augsne, dēdējumgarozas)
evaporīti Nogulumieži (dabiskie sāļi), kas izgulsnējas karstā, sausā klimatā no sālsezeros, lagūnās, līčos iztvaikojoša ūdens
nogultne Nogulums, kas (dibenā) nogulsnējies
ledāja kušanas ūdeņu nogulumi nogulumu komplekss, kas ietver ledāja kušanas ūdeņu straumju gultnēs uzkrājušos fluvioglaciālos nogulumus un ledāja kušanas ūdeņu baseinos nogulsnējušos limoglaciālos nogulumus
nodipināt Noiet, nonākt, arī noskriet sīkiem solīšiem, radot padobju soļu troksni
kaula zars nokaltis, sasveķojies, ciets zars skujkoku koksnē
zara aizaugšana nokaltuša vai nolūzuša zara ieaugšana stumbra koksnē
Carduus nutans nokarenais dzelksnis
noškaidīt Nokausēt (sniegu); panākt, būt par cēloni, ka (uz ceļa) nokūst sniegs
sniega putraimi nokrišņi - balti, matēti sniegveida graudi
skābais lietus nokrišņi ar paaugstinātu skābuma līmeni (samazinātu pH vērtību), kas palielina skābumu augsnē un ūdenstilpēs, apdraudot dzīvību ezeros un upēs, kā arī izraisot mežu bojāeju; skābjlietus
nošķīst Nokust (par sniegu)
noiet Nokust (parasti par sniegu)
aizpūst Nolīdzināt, piepildīt (ko) - par smiltīm, sniegu u. tml.
neaizsniedzams nolieguma divdabis --> aizsniegt
nepārsniedzams nolieguma divdabis --> pārsniegt
nesasniedzams nolieguma divdabis --> sasniegt
izkāsis Noliesējis, kalsnējs, izsalcis, izbadojies
noluzējies Noliesējis, vājš, kalsns
dekantēt Noliet šķidrumu no nogulsnēm, kas nosēdušās trauka dibenā
krāšmāta nolietotas ēkas gruveši, jo īpaši krāsns gruveši, kas palikuši pēc ugunsgrēka
pakalpojumu līmeņa vienošanās nolīgums, kas noslēgts starp pakalpojumu sniedzēju un lietotāju un kas nosaka pakalpojumu apjomu noteiktā laika vienībā. Tajā var būt uzrādīts pieejamais joslas platums, programmu un ekspromtvaicājumu atbildes laiks, kurā jāatrisina problēmas, kas saistītas ar tīkla vai konkrētu datoru kļūdām
furažieris Noliktavas pārzinis, kas pieņem un izsniedz furāžu (lopbarību) karaspēka daļā, lielsaimniecībā, u. tml.
aprīt Nomākt, padarīt nedzirdamu (par skaņām, troksni)
Mantikeira grēda nomatu masīvs Brazīlijas plakankalnes dienvidaustrumos ("Serra da Mantiqueira"), Brazīlijā, augstākā virsotne - 2787 m (Aguļasnegrass), virsotnes plakanas, dienvidaustrumu nogāze - stāva, ziemeļrietumu - lēzena, saposmota
kakt nonākt galā, sasniegt
nosiksnāt Nopērt ar siksnu
nopletēt Nopērt, noslānīt (ar kādu plakanu priekšmetu, piemēram, siksnu)
nopikāt Nopikot ar sniegu
nolākstīt Noplaiksnīt
nolatīt Noplaiksnīt
nopliksnēt Noplaiksnīt
nolātīties Noplaiksnīties
noplaikšīties Noplaiksnīties
noplātīties Noplaiksnīties
nošauties Noplaiksnīties
nodzīt Noplicināt (augsni)
noliesināt Noplicināt (augsni)
nosūkt Noplicināt (augsni)
atspurēt Noplukt, kļūt pinkainam, šķipsnainam
atspurāt Noplukt, kļūt pinkainam, šķipsnainam; atspurēt
atspurāties Noplukt, kļūt pinkainam, šķipsnainam; atspurēt
atspurgāties Noplukt, kļūt pinkainam, šķipsnainam; atspurēt
atspurgulāt Noplukt, kļūt pinkainam, šķipsnainam; atspurēt
zaļmasa Nopļautu, noganītu, augsnē iestrādātu vai dzīvniekiem izēdināmu zālaugu zaļā masa
nomīcīties Nopūlēties, nomocīties, ejot, brienot pa dubļiem, dubļainu, dūksnainu vietu
uz norāda (kā) virzībā, pārvietojumā sasniedzamu vietu, objekta
tuvu norāda uz (kā) aptuvenu skaitlisko vērtību, kas netiek pārsniegta
tuvu norāda uz aptuvenu pulksteņa, kalendāra laiku, kas netiek pārsniegts
ingvino- norāda uz cirksni
sa- norāda uz darbības pabeigtību, kā arī uz mērķa, rezultāta sasniegšanu
pāri norāda uz daudzumu vai mērvienību, kuru pārsniedz
pāri par norāda uz daudzumu, kuru pārsniedz
sa- norāda uz mērķa, rezultāta sasniegšanu
pahi- norāda uz resnumu, biezumu
ksil- norāda uz sakarību ar koku (koksni)
ksilo- norāda uz sakarību ar koku (koksni)
klāt norāda uz stāvokli, kad virzoties (kas) tiek sasniegts, norāda uz stāvokli, kad virzoties piekļūst (kam) ļoti tuvu
rekt- norāda uz taisno zarnu
rekto- norāda uz taisno zarnu
arho- norāda uz taisno zarnu vai tūpli
ort- norāda uz taisnu, pareizu, normālu, tipisku
pēc norāda uz to, kas laika un telpas secībā tiek sasniegts, paveikts u. tml.
pirms norāda uz to, kas telpas ziņā vēl nav sasniegts
pie norāda uz to, ko sasniedz, iegūst
pēc norāda uz to, ko vēlas sasniegt, iegūt, panākt (jautājot, lūkojoties, tiecoties u. tml.)
prokt- norāda uz tūpli vai taisno zarnu
prokto- norāda uz tūpli vai taisno zarnu
irid- norāda uz varavīksneni
irido- norāda uz varavīksneni
pāri norāda uz vietu, kuru augstumā pārsniedz
līdz norāda uz vietu, uz kuru kas virzās, tiek virzīts, kuru kas sasniedz
pie norāda uz, parasti nesasniegtu, laikposmu, laika momentu
zem norāda, ka (kas) nesasniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, skaitu)
virsū norāda, ka (kas) pārsniedz (kā) paredzēto, vajadzīgo (skaitu, daudzumu); arī papildus
pāri norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu augstumu)
pāri norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, lielumu, augstumu)
par norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, lielumu)
virs norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, lielumu)
uz- norāda, ka darbība tiek veikta, pārsniedzot, parasti, mēru, pakāpi
samērā norāda, ka īpašība, pazīme savā izpausmē salīdzinājumā ar ko citu līdzīgu sniedzas pāri vidējai pakāpei, bet nesasniedz augstāko pakāpi
tik tikko norāda, ka kas ir sasniedzis tikai kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu
tikko norāda, ka kas ir sasniedzis tikai kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu
no norāda, ka kas virzās, liek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām
līdz norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām
no norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām
uz norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām
no norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp diviem objektiem un sasniedz pēdējo no tiem
no norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp diviem objektiem, to daļām un sasniedz pēdējo no tiem
uz norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp diviem objektiem, to daļām un sasniedz pēdējo no tiem
vairāk norāda, ka pārsniedz nosaukto skaitu
virs- norāda, ka salikteņa ogrā daļā nosauktais tiek pārsniegts virs pieņemtās vai plānotās normas
liel- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pārsniedz parasto pakāpi
pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt (kam) vidējā mērā, arī samazinātā mēra, nesasniedzot parasto pakāpi
snieg- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir saistīta ar sniegu
piln- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) savā izpausmē sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu
liel- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir liels, pārsniedz parasto izmēru, apjomu
sīk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs, nesasniedz parasto izmēru, aplamu
maz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, nesasniedz parasto izmēru, apjomu
koncert- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts koncertu sniegšanai
snieg- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar sniegu
pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir samazināts, nesasniedz parasto izmēru, apjomu
ultra- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc savām īpašībām pārsniedz kādu robežu, arī normu
velūr- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam audumam, ādas vai filca izstrādājumam ir raksturīga mīksta, plūksnaina virsma
virs- norāda, ka tiek pārsniegts salikteņa otrajā daļā nosauktais (piemēram, daudzums, lielums)
atsaukties Norādīt (uz ko), nosaukt (faktus, argumentus u. tml.), lai ko pierādītu, apstiprinātu, attaisnotu
aizbildināt Norādīt, minēt iemeslus (kāda) rīcības attaisnošanai
aizmeldināt Norādīt, minēt iemeslus (kāda) rīcības attaisnošanai
eikortisms Normāla virsnieru garozas funkcionēšana
minerālaugsne Normālos mitruma apstākļos veidojusies augsne, kurā pārsvarā ir minerālvielas
fotometriskā vienība normālsveces gaismas intensitāte, ko dod amilacetāta spuldze ar 8 mm resnu dakti pie 40 mm liela liesmas augstuma
pareizrakstības vārdnīca normatīva vārdnīca, kurā apkopoti kādas valodas vārdi, sniedzot informāciju par šo vārdu, to gramatisko formu, kā arī atvasinājumu un salikteņu pareizu rakstību
pareizrunas vārdnīca normatīva vārdnīca, kurā apkopoti kādas valodas vārdi, sniedzot informāciju par to pareizu izrunu
revīzijas pakalpojums normatīvajos aktos noteiktā klienta gada pārskata, arī konsolidētā gada pārskata, pārbaude un revidenta ziņojuma sniegšana par tajā ietvertajiem finansu pārskatiem
standartlaiks Normētais laiks - laiks, kas nepieciešams un kas pēc normām paredzēts, lai izgatavotu izstrādājuma vienību, veiktu kādu darba operāciju, sniegtu pakalpojumu u. tml.
progresējošā lipodistrofija norobežots zemādas tauku slāņa zudums dažās ķermeņa daļās ar vienlaicīgu tā saglabāšanos vai pat hiperplāziju citās vietās; visbiežāk novēro sejas un ķermeņa augšdaļas novājēšanu un pastiprinātu tauku nogulsnēšanos ķermeņa lejasdaļā; izveidojas displastisks izskats
Finnmarksvida Norvēģijas lielākais plato, kura platība pārsniedz 22 000 kvadrātkilometrus, atrodas aptuveni 300 līdz 500 metrus virs jūras līmeņa, gk. Finnmarkas un Trumses filkē
ranga Nosacīta vai konkrēti iezīmēta robeža (piemēram, slieksnis) starp divām saimēm, kas mājo vienā telpā
smagsvars Nosacīts svars (sportā, transportā), kas pārsniedz noteikto smaguma robežu un ieskaitāms augstākajā svara kategorijā
cietā koksne nosacīts termins, kas pieņemts gk. lapkoku koksnes raksturošanai
mīkstā koksne nosacīts termins, kas pieņemts kailsēkļu koksnei (skujkoku sugām); zinātniskajā literatūrā terminu "mīkstā koksne" pieņemts attiecināt uz tām koku sugām, kuru cietība ir 40 N/mm^2^
semiserio Nosaukums nopietnai operai ar atsevišķām komiskām scēnām (it. "pusnopietni")
banjans Nosaukums, ko ieguvušas divas gumijkoku sugas, kuras aug Indijā un sasniedz milzu apmērus ("Ficus bengalensis" un "Ficus religiosa"); babians
nosērējums Nosēdumi, aizsērējumi, nogulsnes
mulčēt Nosegt augsnes virskārtu, piemēram, ar kūdru, salmiem, kompostu, zāģskaidām, ruberoīdu, polietilēna plēvi
nopļekšēt Noskanēt (par paklusu, padobju troksni, piemēram, kam krītot, atsitoties u. tml.)
sveķaile Noslēgta dzīvu šūnu sistēma, ko veido skujkoku koksnē vertikāli vai horizontāli izvietotas kanālu veidojošas epitēlijšūnas un ap tām izvietotās pavadošās parenhīmas šūnas
Kardisas miera līgums noslēgts 1661. g. 1. jūlijā starp Krieviju un Zviedriju, parakstīts Kardisas muižā (tagad Kerde, Igaunijā), uz ziemeļiem no Tartu, ar to tika izbeigts Krievijas-Zviedrijas karš un atjaunotas iepriekšējās valstu robežas, Zviedrija atguva Alūksni, Koknesi un Tērbatu un apņēmās neatbalstīt Poliju tās karā pret Krieviju
šors noslēgts beznoteces pazeminājums, sezonāli applūstoša solončaku ieplaka (Vidusāzijas tuksnesī); sors
kolporektopeksija Noslīdējušas taisnas zarnas piešūšana pie maksts sienas
noraut sīmani nosnausties
atsnausties Nosnausties
nodusēties Nosnausties
nosnaust Nosnausties
pastatīties Nostāties, iztaisnoties
sprendzelēt Nostiprināt ar siksnu
sprendzēt Nostiprināt ar siksnu
susinātāji Nosusināšanas sistēmas elementu vispārējs apzīmējums, ja to uzdevums uztvert un aizvadīt līdz novadošajam tīklam brīvos augsnes un virszemes ūdeņus
bonitēt Noteikt vērtību (parasti mājdzīvniekiem, augsnei) pēc kādām pazīmēm
izspaistošana Noteikta apmēra, lielāko tiesu lokveidīgu izgriezumu pagatavošana no papīra, papes vai skārda plāksnēm ar naža spiedogu, spaistu (stanci), spaistojamā mašīnā, cilspiedē vai vārstspiedē
drāztais finieris noteikta biezuma koksnes lokšņu materiāls, ko iegūst, drāžot brusu; lieto mēbeļu aplīmēšanai, kuras gatavotas no mazāk izskatīgas koksnes vai plātnēm; nažotais finieris
saplākšņa plātne noteikta biezuma slāņaina līmēta koksne, kas sastāv no savstarpēji salīmētām septiņām un vairāk lobītā finiera loksnēm, kurās koksnes šķiedrām blakus esošajās loksnēs ir noteikts virziens
koksnes briketes noteiktā formā (ķieģeļa vai cilindra veidā) sapresētas koksnes daļiņas
koksnes milti noteikta granulometriskā sastāva koksnes daļiņas, iegūtas sausā mehāniskā sasmalcināšanā
normatīvtehniskie dokumenti noteiktā kārtībā apstiprināti Latvijas Republikas (LR) Valsts standarti vai starptautisko standartizācijas organizāciju standarti, LR teritorijā par Valsts standartiem atzītie ārvalstu un atsevišķu firmu standarti, uzņēmumu standarti, būvnormatīvi, tehniskie apraksti (receptūra) un cita dokumentācija, kurā noteiktas prasības par apgrozībā laisto preču vai sniegto pakalpojumu drošumu un kvalitāti
ceļamspēja Noteiktā vagona izturība, ko krava nedrīkst pārsniegt; lielākais svars, ko vagons spēj izturēt
specializēt Noteiktā veidā organizēt darbību (kādā nozarē, specialitātē); organizēt (ko) noteikta mērķa sasniegšanai (kādā darbības nozarē)
paņēmiens Noteikta veida, parasti īpaši izstrādāta, darbība, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai
licences kartīte noteiktas formas dokuments, ko izsniedz pārvadātājam attiecībā uz katru autotransporta līdzekli un kas apliecina, ka pārvadātājs kā autotransporta līdzekļa īpašnieks vai turētājs ir noteikumos paredzētajā kārtībā saņēmis speciālo atļauju (licenci) komercpārvadājumu veikšanai
tehnoloģiskās šķeldas noteiktas formas un izmēra koksnes daļiņas celulozes, kokskaidu un kokšķiedru plātņu, hidrolīzes produkcijas ražotnēm
darbaspēka potenciāls noteiktas kvalitātes darba daudzums, ko spēj veikt sabiedrība vai cilvēku grupa, ņemot vērā darbaspēka izglītību, zināšanas, kā arī sasniegto zinātnes un tehnikas attīstības pakāpi
kā štiks noteikti, katrā ziņā, neiztrūkstoši; taisni, stalti
fitoindikators noteiktiem ekoloģiskajiem apstākļiem raksturīgie augi (piemēram, niedrājs tuksnešainā apvidū norāda uz pazemes ūdeņiem, aukstuma vērmeles - uz volframa klātbūtni iežos)
pavediens Noteikts, parasti visnozīmīgākais (kā) temats, saturs
spēle noteiktu darbību kopums, kam ir sacensības pazīmes un ar ko cenšas sasniegt vēlamo rezultātu, izmantojot prasmes, iemaņas, arī apstākļu nejaušu sakritību, gūt prieku, izklaidēties, arī iegūt laimestu
pārpilde Noteiktu datu vai programmu uzglabāšanai datorā paredzētā atmiņas apjoma pārsniegšana
kolinearitātes nosacījums noteikums, ka objekta punktam, projekcijas centram un ainas punktam jāatrodas uz vienas taisnes
režīms Noteikumu, pasākumu kopums, kas nepieciešams kāda mērķa sasniegšanai
elektrokoagulācija Notekūdeņu attīrīšanas metode: elektriskās strāvas iedarbībā šķīduma koloidālās daļiņas salīp un izgulsnējas
nogulsnināšana Notekūdeņu piejaukto vielu nogulsnēšana
paternitātes brīvprātīga atzīšana notiek, bērna tēvam un mātei iesniedzot kopīgu pieteikumu dzimtsarakstu nodaļai, un uz tā pamata tiek izdarīts tēva ieraksts dzimšanas reģistrā
nošķorēt Notīrīt ceļu (ar sniega lāpstu)
notusnīties Notusnīt (1)
pārtvert Notvert (ko, uz noteiktu mērķi virzītu, raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu
pārķert Notvert (ko, uz noteiktu mērķi virzītu, raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu; pārtvert (1)
Aizkraukles novads novads Vidzemes dienvidu daļā un Sēlijā, ietver Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Jaunjelgavas, Klintaines, Kokneses, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunāksnes, Vietalvas un Zalves pagastu, kā arī Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses un Pļaviņu pilsētu, robežojas ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils novadu
Alūksnes novads novads Vidzemes ziemeļaustrumos, ietver Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojas ar Balvu, Gulbenes un Smiltenes novadu, kā arī ar Igauniju un Krieviju; 2009.-2020. g. ietvēra arī Apes pilsētu un pagastu, kā arī Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastu
izģidnēt Novārgt, panīkt, kļūt kalsnam
sēt Novietojot un (parasti) iestrādājot augsnē sēklas, aizņemt (kādu platību)
uzlikt (kādam) pieminekli, plāksni, kapakmeni novietot pie (kāda) kapa pieminekli, plāksni, kapakmeni
sēt Novietot un (parasti) iestrādāt augsnē (kā) sēklas; novietot un (parasti) iestrādāt augsnē (sēklas), lai veidotos jauni augi
izstiepties Novietoties guļus ar izstieptu, iztaisnotu ķermeni
līdzināties Novietoties tā, ka veidojas, parasti taisna, rinda, virkne (par cilvēku grupu)
mašīnloksne novilkums, kas iegūts, izlaižot papīra loksni caur iespiedmašīnu, neatkarīgi no iespiešanas procesā uzklāto krāsu skaita
novipsnāt Novīpsnāt
novīpsnēt Novīpsnāt
izvirziens Novirzīšanās no taisna virziena, nobīde
aplinkus Novirzoties sāņus, nedodoties taisni uz mērķi
balotne Novītusi, balsnēja lapa augam; arī balandas nosaukums
baļķis Nozāģēts, no zariem atbrīvots (resns) koka stumbrs
humīnvielas Nozīmīgākā augsnes trūda (humusa) sastāvdaļa, organisko vielu sadalīšanās un sintēzes produkts
Nūbija Nūbijas tuksnesis - atrodas Āfrikā starp Nīlu un Sarkano jūru (angļu val. "Nubian Desert"), gk. Sudānas ziemeļaustrumos
milns Nūja degošās malkas sabikstīšanai krāsnī
sniebalts Ņieburs; sniebalsts
sniebars Ņieburs; sniebalsts
sniebarsts Ņieburs; sniebalsts
snieburs Ņieburs; sniebalsts
snieburste Ņieburs; sniebalsts
Lejastunguska Ņižņaja Tunguska, upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā
Kāsnevīza Ņūporta, pilsēta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Casnewydd_)
obrāliespiedums O. Brandstetera izgudrots paņēmiens iespiedumus un zīmējumus fotogrāfiski pārvest uz iespiežamām plāksnēm
Bahrīja oāze Ēģiptē, Lībijas tuksneša ziemeļaustrumu daļā
Hārga Oāze Lībijas tuksneša dienvidaustrumos ("Al Wāhāt al Khārijah"), Ēģiptē, 67700 iedzīvotāju (2012. g.)
Audžila oāze Lībijas tuksneša ziemeļos, Džalo oāžu grupā, Lībijā
Džaufa Oāze un apdzīvota vieta Lībijas tuksnesī ("Al Jawf"), Lībijā, Kufras oāžu grupā
Džegbūba Oāze un apdzīvota vieta Lībijas tuksnesī ("Jaghbub"), Lībijas ziemeļaustrumos, 15 m zjl., 2800 iedzīvotāju (2007. g.)
Faijūma Oāze un muhāfaza Ēģiptē ("Al Fayyūm"), Lībijas tuksneša ziemeļaustrumos, platība - \~1800 kvadrātkilometru
Farāfira Oāžu grupa Lībijas tuksneša austrumos, Ēģiptē, atrodas dziļā ieplakā, kur izplūst \~20 saldūdens avotu
Dahla Oāžu grupa Lībijas tuksneša austrumos, Ēģiptē, atrodas ieplakā (garums - \~180 km, platums - līdz 32 km), audzē dateļpalmas, eļļas augus, citrusus, graudaugus
Kufra Oāžu grupa Lībijas tuksneša vidienē, Lībijas dienvidaustrumos, autoceļš savieno ar Bengazi ostu, audzē dateļpalmas, graudaugus, dārzeņus, lielākā oāze - Džaufra
Baharija Oāžu grupa Lībijas tuksneša ziemeļaustrumos ("Bahariya"), Ēģiptē, atrodas ieplakā (garums - 95 km, platums - 40 km)
Siva Oāžu grupa Lībijas tuksneša ziemeļos Ēģiptē, atrodas ieplakā (garums - \~60 km, platums - \~16 km, 20-30 m zjl.), iedzīvotāji - gk. berberi
Džalo Oāžu grupa Lībijas tuksneša ziemeļos, Lībijā, lielākā oāze - Audžila
Čulima Obas labā krasta pieteka Krievijā (Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā), garums - 1799 km, veidojas satekot Belaja Ijusai un Čornaja Ijusai, kuras sākas Kuzņeckas Alatau austrumu nogāzē
Keta Obas labā krasta pieteka Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, garums - 1621 km (kopā ar Boļšaja Ketu), veido satekupes Boļšaja Keta un Malaja Keta, kas sākas ūdensšķirtnē netālu no Jeņisejas, ietek Obā pa 2 atzariem: Toguras un Narimas atzaru
Boļšaja Keta Obas labā krasta pietekas Ketas nosaukums tās augštecē, Krievijas Krasnojarskas novadā
klostrīdijas Obligāti anaerobiskas, sporulējošas, grampozitīvas, nūjiņveidīgas baktērijas ("Clostridium"), atrodas augsnē, dūņās, gremošanas traktā
valsts nodeva obligāts maksājums valsts budžetā (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā) vai likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas uzņēmējdarbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem (ceļu, ostu un sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskajai aizsargāšanai, teritorijas labiekārtošanai un citiem mērķiem)
Patacena ezers Oču ezers Isnaudas pagastā
Patecina ezers Oču ezers Isnaudas pagastā
Rudišu ezers Oču ezers Isnaudas pagastā
sēņodiņš Odveidīgo divspārņu apakškārtas dzimta ("Mycetophilidae syn. Fungivoridae"), sīki, dažus mm gari odi, mitros mežos gk. pavasarī un rudenī, kāpuri dzīvo sēnēs, retāk zem trūdošu koku mizas vai augsnē; \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~310 sugu
iesniegšana oficiāla dokumenta, pieteikuma, iesnieguma u. tml. nodošana
pakete Oficiāla satura vēstule aizlīmētā iesaiņojumā vai aploksnē
iesniegt Oficiāli nodot (dokumentu, pieteikumu, iesniegumu u. tml)
petīcija Oficiāls (kolektīvs, retāk individuāls) rakstveida lūgums, ko parasti iesniedz augstākajām valsts varas institūcijām
pieteikums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko lūgtu, paziņotu, pieteiktu u. tml.; arī iesniegums
iesniegums oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko pieteiktu, paziņotu, sūdzētu u. tml.
apbalvojums Oficiāls atzinības vai pateicības izteikums (pasniedzot balvu vai citu atzinības zīmi vai arī piešķirot goda nosaukumu)
nota Oficiāls dokuments, ko vienas valsts valdība iesniedz citas valsts valdībai
memorands Oficiāls iesniegums (piemēram, valdībai) ar kāda jautājuma izklāstu
sūdzība oficiāls iesniegums par nelikumīgu vai nepareizu darbību pret personu vai iestādi, organizāciju
lūgums oficiāls raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko pieteiktu, paziņotu, sūdzētu u. tml.; [iesniegums]{s:1241}
diplomātiskais akts oficiāls teksts, ko vienas valsts ārlietu institūcijas iesniedz vai nosūta citas valsts ārlietu institūcijām (piem., nota, memorands)
sulainis Oficiants, kalpotājs (restorānā, viesnīcā u. tml.)
čūskastes Ofiūras - adatādaiņu klase, piecstaraini simetriski jūras dzīvnieki, ķermenis sastāv no diska (1-10 cm diametrā) un 5-10 kustīgiem stariem, kuru garums 20-30 reižu pārsniedz diska diametru
gonioskops Oftalmoskops varavīksnenes un radzenes leņķa izmeklēšanai
aktīvās ogles oglekļa adsorbents ar porainu struktūru, kas labi absorbē organiskās vielas, bet slikti amonjaku un ūdeni; izgatavo no pārogļotiem organiskiem, oglekli saturošiem materiāliem (koksnes, akmeņoglēm, riekstu čaumalām u. c.), tos aktivējot ar pārkarsētu ūdens tvaiku, CO~2~, cinka hlorīdu u. c. sāļiem
pektīns Ogļhidrātu produkts, amorfa viela, ko iegūst no augļu sulām, izgulsnējot ar spirtu
antrakosilikoze Ogļraču astma, pneimokoniozes forma - ogļu un silikātu putekļu nogulsnēšanās plaušu audos
pavards Ogļu un pelnu bedre krāsns priekšā
Sumulda Ogres kreisā krasta pieteka Sausnējas un Meņģeles pagastā, garums - 12 km
Aviekste Ogres labā krasta pieteka Ogres novadā, Madlienas, Lauberes un Lielvārdes pagastā, vidustecē arī Lēdmanes un lejtecē Rembates pagasta robežupe, garums - 28 km, gandrīz visā garumā, izņemot lejteci, pārrakta un iztaisnota
Hylocitrea bonensis ogu resngalvis
abisālie līdzenumi okeāna un jūras dziļūdens apgabali, kuru dziļums pārsniedz 2000 m
Aknupe Oknupe - Bolupes pieteka Vīksnas pagastā
elementārijs Okultistu un spiritistu metafizikā no miesas atbrīvojusies cilvēka dvēsele, kas veidojusies no individuālā "Es" elementiem un atrodas astrālajā plānā; parasti tās ir nesen mirušu cilvēku dvēseles, kuri nav sasnieguši pietiekamu garīgās attīstības līmeni
šapka Olas resnais gals
adēnija Oleandru dzimtas ģints ("Adenium"), stumbra sukulents ar resniem, sulīgiem zariem, ziedi vientuļi, lieli, audzē arī istabās, kā krāšņumaugu
hionants Olīvu dzimtas ģints ("Chionanthus"), vasarā ziedoši, stāvi krūmi, kas rudenī krāsojas dzelteni; sniegpārslu koks
osis Olīvu dzimtas ģints ("Fraxinus"), vasarzaļš koks, retāk krūms ar gludu, zaļganpelēku mizu un plūksnainām, eliptiskām lapām
Olksna Olksnas ezers - Olksns, ezers Krāslavas pagastā
Volksnas ezers Olksns, ezers Krāslavas pagastā
kredītoperācija Operācija (piemēram, bankā, krājkasē), kas saistīta ar kredīta izsniegšanu, dzēšanu u. tml.
iridenkleize Operācija intraokulārā spiediena pazemināšanai: varavīksnenes daļu ievada sklēras griezumā, lai panāktu pastāvīgu fistulu
teniomiotomija Operācija, kurā izdara transversālu iegriezumu sēriju lokzarnas sloksnītēs; izmanto divertikulozes gadījumā
cekokolopeksija Operācija, kuras laikā aklo zarnu un augšupejošo resno zarnu piešuj pie vēdera sienas
ģeometriskā optika optikas nozare, kas aplūko gaismu kā taisnlīnijas staru kopu, kuri izplatās cits no cita neatkarīgi un spēj lūzt un atstaroties, sastopot, kādas optiski atšķirīgas vides robežvirsmu
astigmatisms optiskās sistēmas (arī lēcas, acs u.c.) refrakcijas spējas defekts (aberācija), kura dēļ gaismas stari, kas iziet no viena punkta, pēc iziešanas cauri sistēmai (lēcai, acij) vairs nesaiet vienā punktā (piemēram, lēcas vai fotoaparāta fokusā, acs tīklenē), bet attēlā veido divus savstarpēji perpendikulārus taisnes nogriežņus, kuri neatrodas vienā plaknē; tā rezultātā rodas neskaidrs un izplūdis šā punkta attēls
ahromatisms Optisko stiklu sistēmu spēja, staru laužot, nesadalīt to sastāvdaļās, nepiešķirt attēlam varavīksnes krāsas
dzēšamais optiskais disks optisks disks, kurā datus var pārvietot, mainīt un nodzēst tāpat kā magnētiskajā diskā; šo disku atmiņas ietilpība sasniedz 1 gigabaitu; izmanto, ja nepieciešams saglabāt ļoti lielu papildinformācijas apjomu
trihineloskops Optisks instruments, ar kuru var saskatīt trihinelu kāpurus starp kompresora plāksnēm saspiestos invadētas gaļas gabaliņos
hiperboliska orbīta orbīta, pa kuru pārvietojas debess ķermenis, ja tas kustas ar ātrumu, kas pārsniedz otro kosmisko ātrumu; tās ekscentricitāte ir lielāka par 1
medulektomija Orgāna serdes, piem., virsnieru serdes izgriešana
alifātiskie savienojumi organiski savienojumi, kuru uzbūves pamatā ir ogļūdeņraži un to atvasinājumi ar vaļēju taisnu vai sazarotu oglekļa atomu virkni
floroglucīns Organisks aromātiskās rindas savienojums, fenols, kas satur trīs OH grupas, ko izmanto koksnes masas piejaukuma noteikšanai papīrā
metilamīns Organisks savienojums, vienkāršs amīns CH3NH2, amonjakam līdzīga gāze, kas rodas siļķu sālījumā, koksnes sausajā pārtvaicē utt.
neotēnija organisma spēja sasniegt dzimumgatavību un vairoties agrā attīstības stadijā; piemīt augiem (sūnām, staipekņiem, papardēm, kailsēkļiem, segsēkļiem) un dzīvniekiem (dažiem abiniekiem, posmkājiem, tārpiem)
stenofotie dzīvnieki organismi, kam nepieciešami šauri ierobežoti konkrēti gaismas apstākļi (piemēram, nakts dzīvnieki un augsnē mītošie dzīvnieki)
koksnes bioloģiski bojātāji organismi, kas bojā koksni, noārdot to ķīmiski vai sagraujot mehāniski, bīstamākie no tiem ir koksnes sēnes un kukaiņi, kas var pilnīgi sagraut koksni, ja tos savlaicīgi neatklāj un neveic apkarojošo apstrādi
ģeofili organismi, kuru attīstības ciklla daļa obligāti noris augsnē (siseņveidīgie, vaboles, garkāju odi u. c.)
krioplanktons Organismu kopa, kas mīt sniega virsējā kārtā, sevišķi polārapgabalos un kalnu augstumos
glābšanas dienests organizācija, kas brīdina no nelaimes gadījumiem un sniedz palīdzību kalnu rajonos un ūdenskrātuvēs
sporta sabiedriskā organizācija organizācija, kas izveidota veselīgas atpūtas organizēšanai, fizisko un garīgo spēju atjaunošanai un paaugstināšanai, augstu rezultātu sasniegšanai sportā
kredītbirojs Organizācija, kas sniedz informāciju par klientu, kura nepieciešama viņa kredītspējas analīzei, un kas darbojas kā kredītu dokumentu klīringcentrs
partija Organizācija, kura pauž noteikta sabiedrības slāņa, šķiras vai sociālas grupas intereses, kurai ir sava darbības programma un kura noteiktu politisku mērķu sasniegšanai apvieno aktīvākos attiecīgā slāņa, šķiras vai grupas pārstāvjus
interneta telefonijas pakalpojumu sniedzējs organizācija, piemēram, interneta pakalpojumu sniedzējs vai telefonu sabiedrība, kas nodrošina interneta telefoniju
misija Organizācijas paziņojums, kurā pamatota organizācijas pastāvēšana, raksturota tās darbības joma, apkalpojamie klienti, un attīstāmās prasmes, lai sasniegtu savu vēlamo stāvokli - vīziju
kopienas organizācija organizatorisko pasākumu sistēma, lai palīdzētu indivīdiem, ģimenēm un grupām ar kopīgām interesēm vai dzīvojošām vienā ģeogrāfiskā vietā risināt sociālās problēmas un sasniegt sociālo labklājību plānotā kolektīvā darbībā
pasākums Organizēti veikts (parasti sabiedriski nozīmīgs) darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai
pasāciens organizēti veikts (parasti sabiedriski nozīmīgs) darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai; pasākums
aprūpes programmas pieeja organizētu darbību kopums ar mērķi formalizēt un stiprināt veselības un sociālās jomas institūciju sadarbību kopienā, sniedzot atbalstu un aprūpi mazaizsargātām personām vai grupām, piemēram, cilvēkiem ar attīstības traucējumiem, senioriem
putekšgalvji Orhideju dzimtas augi, kas aug kaļķainos pakalnos, sīkos krūmājos, taisni uz augšu izslietu sēklotni, stāvām, daļēji lapu nosegtām ziedlapām
bulbofila Orhideju dzimtas ģints ("Bulbofillum"), kas sastopama tikai Austrālijā, aug uz koku mizas un ir 2-3 mm resns bumbulītis ar 1 zvīņveida lapu
miltonija Orhideju dzimtas ģints ("Miltonia"), tropu epifīts, siksnveidīgām gludām lapām pāros, audzē siltumnīcās un augu mājās
uzbarži Orhideju dzimtas ģints, ziedu nedaudz un tie nokareni, viens no otra attāli, zieda piesis īss, resns, dzeltenīgi balts, ar rožsārtu nokrāsu, stublājs bezkrāsains
odu gimnadēnija orhideju dzimtas suga ("Gymnadenia conopsea"), Latvijā aizsargājama, sastopama ne visai bieži, aug pļavās, mežmalās, krūmājos, it īpaši kaļķainā augsnē
taukles Orhideju jeb dzeguzeņu dzimtas ilggadīgs lakstaugs, bālu paresnu stublāju, parasti 2 platām ovālām, gaļīgām lapām, sīkiem iedzelteniem ziediem ķekarveidīgā ziedkopā
blizerds Orkānveidīgas beijas pie Ziemeļamerikas austrumu krastiem ziemeļos no Haterasa raga, kas uznāk virs kontinenta pie skaidras debess, dažreiz sasniedzot arī jūru
skujiņa Ornamenta raksta elements - divas leņķī savienotas taisnas līnijas, arī detaļas
zobiņi Ornamenta raksta elements - regulāri lauzta līnija, trijstūrveida, taisnstūrveida izvirzījumu virkne u. tml.
krusts Ornamentāls simbols, reliģiska zīme - divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu); šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls
Borkovskis Oskars Borkovskis - vācbaltu valsts darbinieks, jurists, cariskajā Krievijā bija izmeklēšanas tiesnesis, pēc 1919. g. aprīļa puča Liepājā bija tā sauktā "Borkovska kabineta" ministru prezidenta v. i., 1919. g. decembrī iecelts par prokuroru, 1923. g. notiesāts par piedalīšanos valsts apvērsumā
Benders Ostaps Benders – literārs tēls, I. Ilfa un J. Petrova romānu "Divpadsmit krēsli" (1928. g.) un "Zelta teļš" (1931. g.) galvenais varonis, iespējams, ka Benders ir pats spilgtākais 20. gs. krievu kultūras zīmols; Benderam un viņa "cīņubiedriem" ir uzstādīti pieminekļi un piemiņas plāksnes Odesā, Kijivā, Harkivā, Elistā, Sanktpēterburgā un citās pilsētās
ošperve Oša koksnes krāsa (dzeltena ar viļņainām svītrām)
pieošņāt Ošņājot sasniegt
ošu pūcīte ošu pūcīte (Catocala fraxini), kam spārnu plētums līdz 110 mm, vairākums sugu lido naktī, kāpuri kaili vai ar retiem matiņiem, tiem 3 pāri krūškāju un 3—5 pāri vēderkāju, kūniņa bez kokona, iekūņojas augsnē vai zemsegā
Atte Ote jeb Otes muiža Alūksnes novada Kalncempju pagastā
Ottenhof Otes muiža, bijusī muiža Alūksnes novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Kalncempji
Boļševika Otra lielākā sala Severnaja Zemļa arhipelāgā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, Krasnojarskas novadā, platība - 11300 kvadrātkilometru, augstums - līdz 935 m, apledojums aizņem 1/3 teritorijas, piekrastē ķērpju un sūnu tundra
grūdežs otrā rijas krāsns
Boki Otrie Boki - apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
otrziemnieks Otrklasnieks
kārtāt Otrreiz art (augsni, parasti melno papuvi) pilnā aršanas dziļumā
kārtot Otrreiz uzart (augsni ar spīļarklu)
uzkārtāt Otrreiz uzart (augsni) zemes aršanas pilnā dziļumā (parasti ar spīļarklu)
uzkārtot Otrreiz uzart (augsni) zemes aršanas pilnā dziļumā (parasti ar spīļarklu)
atmiegs Otrreizēja snauda, miegs (pēc brokastīm, pēc kāda darba no agra rīta u. tml.)
Otte Ottes dzirnavezers - uzpludināts uz Paparzes upes Alūksnes novada Kalncempju pagastā, platība - 3,7 ha; Altes dzirnavezers; Attes dzirnavezers, Otes dzirnavezers
ozolkoks Ozola koksne
Sophien-Eichen Ozolkalna muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā
aizsargājams dižozols ozols Latvijā, kuram 1,3 m augstumā apkārtmērs pārsniedz 5 m
Cerambyx cerdo ozolu koksngrauzis
olfakte Ožas kairinājuma vienība, atbilst dotās vielas normālu ožas orgānu kairinājuma slieksnim
sniegaļāt Pa brīžam snigt retām pārslām
atšļūkāt Pa nepiemērotu ceļu, ragavās (atkusnī), ar grūtībām atbraukt
precedēt Pa priekšu iet, iepriekš būt, priekšā atrasties, pārsniegt
pusresns pa pusei resns
dušekija Paalksnis - bērzu dzimtas ģints ("Duschekia")
šmīksts Paass, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā
tribunāls paaugstinājums tiesneša, karavadoņa krēslam Senajā Romā, vēlāk tiesas laukums
bakelizēts saplāksnis paaugstinātas ūdensizturības, atmosfērizturības un stiprības saplāksnis
nopātarot pabeigt lūgsnu, pātarus
celtņa gāžošais moments paceļamā elementa un takelāžas iekārtas masas reizinājums ar celtņa izlices sniegumu
informētā piekrišana pacienta piekrišana ārstniecībai, kuru viņš dod mutvārdos, rakstveidā vai ar tādām darbībām, kas nepārprotami apliecina piekrišanu, turklāt dod to brīvi, pamatojoties uz ārstniecības personas savlaicīgi sniegto informāciju par ārstniecības mērķi, risku, sekām un izmantojamām metodēm
apirdināt padarīt irdenu, uzirdināt (parasti augsni ap ko, kam apkārt)
atmaidzināt padarīt maigāku, sirsnīgāku, arī pieļāvīgāku (piemēram, īgnu, skarbu cilvēku)
noplicināt padarīt mazāk auglīgu vai neauglīgu (augsni); būt par cēloni tam, ka (augsne) kļūst mazāk auglīga vai neauglīga
smīdrināt padarīt taisnu, slaidu
tuvināt padarīt tuvu, draudzīgu, radīt sirsnīgākas, ciešākas savstarpējās attiecības
mielavas Padibenes, nogulsnes
dipēt Padobji atskanēt (par soļu troksni)
klunkšēt Padobji guldzēt (par šķidrumu, ko strauji lej no pudeles vai kas atsitas pret trauka malām); atskanēt šādam troksnim
klunkšķēt Padobji guldzēt (par šķidrumu, ko strauji lej no pudeles vai kas atsitas pret trauka malām); atskanēt šādam troksnim
klunkšķis Padobjš guldzošs troksnis, kas rodas, šķidrumam strauji līstot no pudeles vai atsitoties pret trauka malām
klukšis Padobjš guldzošs troksnis; kluksts
bākšis Padobjš troksnis, kas rodas, kam pasmagam atsitotes pret ko; būkšķis
blorkšs Padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem
blurkšs Padobjš troksnis, kas rodas, piemēram, saskaroties cietiem priekšmetiem
ļerkšķis Padobjš, skarbs troksnis
Litenes traģēdija padomju okupācijas varas īstenota terora akcija 1941. g. 14. jūnija rītā, kad Litenes poligonā tika aplenkti un atbruņoti bijušie Latvijas armijas virsnieki un kareivji, visus, kas izrādīja pretestību nošāva (>30 cilvēku, bet spriežot pēc vairākām liecībām nogalināto skaits bijis daudz lielāks), \~430 cilvēku deportēja uz Krieviju
varoņcietoksnis Padomju Savienībā Brestas cietoksnim piešķirtais goda nosaukums par varonību aizstāvēšanās kaujās II pasaules karā
stahanovietis Padomju Savienībā strādnieks, kas pārsniedza izvirzītos ražošanas uzdevumus
konsultācija Padoms, paskaidrojums (ko sniedz speciālists kādā jautājumā); padoma, paskaidrojuma došana
konsultēšana Padomu sniegšana ražotājiem un tirgotājiem par dažādiem ekonomiskiem un citiem jautājumiem, kas saistīti ar saimniecību un tiesībām, t. sk. par ārējo ekonomisko darbību
pagore Padziļinājums krāsns priekšpusē
iemute Padziļinājums maizes krāsns priekšējā daļā
izrāvums Padziļinājums uz kokmateriāla virsmas ar nelīdzenu, ribainu dibenu; rodas vietējas koksnes daļās izraušanas rezultātā, koksni sagatavojot vai apstrādājot (no ieplēsumiem, zariem, šķiedru slīpuma, māzerainuma un gadskārtu izliekuma)
bēgļu nometne pagaidu mītne lielam skaitam bēgļu, kas parasti sastāv no teltīm vai citām vieglām celtnēm, kur sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, pabaro un padzirda, izgulda u. tml.
gaiš[u] nakt[i] pagājušajā naktī (tāmnieku izloksnē)
parulis Pagale (parasti divas vai vairāk), ko novieto krāsnī šķērsām zem malkas, lai tā labāk sadegtu
pagasttiesa Pagasta pašvaldības izveidota institūcija, kura šajā teritorijā veic bāriņtiesas funkcijas; atsevišķos gadījumos, ko paredz Civillikums, tā pilda materiālo funkciju, sniedz palīdzību mantojuma lietu kārtošanā
pagasttiesnesis pagasta tiesnesis
tiesaskungs Pagasta tiesnesis; arī pagasttiesas piesēdētājs
Malienas pagasts pagasts Alūksnes novadā ar administratīvo centru Brencos, robežojas ar Jaunalūksnes, Mālupes, Jaunannas un Annas pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Mālupes pagasta teritorijas rietumu daļā
Jaunalūksnes pagasts pagasts Alūksnes novadā ar administratīvo centru Kolberģī, robežojas ar Ziemeru (Ziemera), Mārkalnes, Pededzes, Liepnas, Mālupes, Malienas, Annas un Alsviķu pagastu, kā arī ar Alūksnes pilsētu
Ziemera pagasts pagasts Alūksnes novadā ar administratīvo centru Māriņkalnā, robežojas ar Alūksnes pilsētu, Mārkalnes, Juanalūksnes, Alsviķu, Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Semershof, krieviski — Zemerskaja
Jaunannas pagasts pagasts Alūksnes novada dienvidu daļā, robežojas ar Annas, Malienas un Mālupes pagastu, kā arī ar Balvu un Gulbenes novadu
Ilzenes pagasts pagasts Alūksnes novada rietumu daļā ar administratīvo centru Jaunzemos, robežojas ar Alsviķu un Zeltiņu pagastu, kā arī ar Gulbenes un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi; vāciski — Ilsen, krieviski — Iļzenskaja
Annas pagasts pagasts Alūksnes novadā, izveidots 1859. g., kad barons Delvigs atvēlējis pagastam zemi un vēlāk tas nosaukts barona sievas Annas vārdā, robežojas ar Kalncempju, Alsviķu, Jaunalūksnes, Malienas un Jaunannas pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu (pēc 2. pasaules kara Annas pagasta bijušajā teritorijā izveidots arī Jaunannas pagasts); bijušie nosaukumi: vāciski - Alt-Annenhof, krieviski - Annenskaja
Alsviķu pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Alūksnes pilsētu, Jaunlaicenes, Ziemeru, Jaunalūksnes, Kalncempju, Zeltiņu un Ilzenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu
Zeltiņu pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Ilzenes, Alsviķu un Kalncempju pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Seltinghof, krieviski — Zeļtinskaja
Mālupes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Jaunalūksnes, Liepnas, Jaunannas un Malienas pagastu, kā arī ar Balvu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Mahlup, krieviski — Malupskaja
Pededzes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Liepnas, Jaunalūksnes un Mārkalnes pagastu, kā arī ar Krieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Scharlotenburg, krieviski — Kalnapedeskaja
Liepnas pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Mālupes, Jaunalūksnes un Pededzes pagastu, kā arī ar Balvu novadu un Krieviju; bijušie nosaukumi: Lipnas pagasts, krieviski — Lipnovskaja
Mārkalnes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Pededzes, Jaunalūksnes un Ziemeru pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Lāzberģa pagasts, vāciski — Fianden, krieviski — Lasbergskaja
Jaunlaicenes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Veclaicenes, Ziemeru un Alsviķu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Laitzen, krieviski — Novo-Laicenskaja
Veclaicenes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Ziemeru un Jaunlaicenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novada Apes pagastu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Laizen, krieviski — Staro-Laicenskaja
Kalupes pagasts pagasts Augšaugavas novadā, robežojas ar Dubnas, Maļinovas, Vaboles, Līksnas un Nīcgales pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kolup, krieviski - Kolupskaja
Naujenes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā Daugavas labajā krastā augšpus Daugavpils pilsētas, robežojas ar Daugavpils pilsētu un Līksnas, Maļinovas, Biķernieku, Salienas, Vecsalienas un Tabores pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; bijušais nosaukums krieviski — Maļinovskaja
Dvietes pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Nīcgales, Līksnas, Pilskalnes un Bebrenes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dweeten, krieviski — Dvetenskaja
Dubnas pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Višķu, Maļinovas un Kalupes pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; pagasts izveidojies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Višķu, Kalupes un Līksnas pagasta teritorijā
Sventes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Daugavpils pilsētu, Līksnas, Kalkūnes un Medumu pagastu, kā arī ar Šēderes un Pilskalnes pagastu (Ilūkstes novadā); bijušie nosaukumi: Sventas pagasts, vāciski — Swenten, krieviski — Sventenskaja
Vaboles pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Kalupes, Maļinovas un Līksnas pagastu; līdz 2. pasaules karam Vaboles pagasta teritorija ietilpa Līksnas pagastā
Maļinovas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Višķu, Biķernieku, Naujenes, Līksnas, Vaboles, Kalupes un Dubnas pagastu
Susāju pagasts pagasts Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) ar administratīvo centru Viļakā, robežojas ar Viļakas pilsētu un Žīguru, Vecumu, Medņevas, Bērzkalnes, Vīksnas un Kupravas pagastu
Kubulu pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Kurnā, robežojas ar Vīksnas, Bērzkalnes, Balvu un Rugāju pagastu un Balvu pilsētu, kā arī ar Gulbenes un Alūksnes novadu
Žīguru pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Vecumu, Susāju un Vīksnas pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu un Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta bijušā Viļakas pagasta ziemeļu daļa un bijušā Liepnas pagasta dienvidaustrumu daļa
Kupravas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Vīksnas un Susāju pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Abrenes (Jaunlatgales) apriņķa Liepnas pagasta teritorijā
Vīksnas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Žīguru, Susāju, Kupravas, Bērzkalnes un Kubulu pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; pagasts nodibināts 1936. g. pēc tā teritorijas atdalīšanas no Balvu pagasta, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vīksnas pagasta rietumu mala pievienota tagadējam Kubulu pagastam, savukārt tagadējā Vīksnas pagastā iekļauta daļa bijušā Liepnas pagasta
Bērzkalnes pagasts pagasts Balvu novadā, teritorija līdz 1945. g. bija Balvu pagasta daļa, robežojas ar Balvu, Kubuļu, Vīksnas, Susāju, Lazdulejas, Vectilžas un Rugāju pagastu
Liepas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Mārsnēnu, Priekuļu un Raiskuma pagastu, kā arī ar Smiltenes un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lindenhof, krieviski — Lindengofskaja
Nīcgales pagasts pagasts Daugavpils novadā, kas izveidots 1936. gadā pēc atdalīšanās no Līksnas pagasta, robežojas ar Kalupes un Līksnas pagastu, kā arī ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu un Preiļu novadu
Medzes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Kapsēdē, robežojas ar Vērgales, Dunalkas, Durbes un Grobiņas pagastu, kā arī ar Liepājas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Medsesn, krieviski — Medzenskaja
Stāmerienas pagasts pagasts Gulbenes novadā ar administratīvo centru Vecstāmerienā, robežojas ar Litenes, Stradu un Beļavas pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stomersee, krieviski — Stomerskaja
Lejasciema pagasts pagasts Gulbenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Beļavas, Galgauskas, Tirzas, Lizuma un Rankas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Aahof, krieviski — Ļeiskaja
Beļavas pagasts pagasts Gulbenes novadā, kas izveidojies bijušās muižas "Kortenhof, Belau" teritorijā, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stāmerienas, Stradu, Galgauskas un Lejasciema pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kortenhof, krieviski — Bellavskaja
Litenes pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Stradu un Stāmerienes pagastu, kā arī ar Alūksnes un Balvu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lettin, krieviski — Litenskaja
Padures pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Deksnē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu, Rumbas, Kurmāles, Īvandes un Ēdoles pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paddern, krieviski — Paddernskaja
Pildas pagasts pagasts Ludzas novadā (daļa pirmskara pagasta teritorijas tagad ietverta Ņukšu un Pureņu pagastā), robežojas ar Ņukšu, Isnaudas, Nirzas un Rundēnu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Pildenskaja
Pureņu pagasts pagasts Ludzas novadā ar administratīvo centru Kivdolovā, robežojas ar Cirmas, Isnaudas un Ņukšu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Pildas pagasta ziemeļrietumu daļu un Rēznas pagasta ziemeļaustrumu daļu
Ciblas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Blontu, Līdumnieku, Briģu, Isnaudas un Zvirgzdenes pagastu; bijušais nosaukums līdz 1925. g. — Eversmuižas pagasts
Nirzas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Brigu, Zaļesjes, Lauderu, Rundēnu, Pildas un Isnaudas pagastu, kā arī ar Zilupes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Nersesnsche, krieviski — Nerzenskaja
Zvirgzdenes pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Mežvidu, Pušmucovas, Blontu, Ciblas, Isnaudas un Cirmas pagastu, kā arī ar Ludzas pilsētu un Rēzeknes novadu; bijušie nosaukumi: Zvirgzdienas pagasts, krieviski — Zvirgzdinskaja
Ņukšu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Pureņu, Isnaudas un Pildas pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Pildas un Kaunatas pagasta teritorijas daļu
Brigu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Zaļesjes, Nirzas, Isnaudas un Līdumnieku pagastu, kā arī ar Krieviju; bijušais nosaukums — Janovoles pagasts, par kuru ziņas no 1840. gada
Cirmas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Zvirgzdenes, Isnaudas, Pureņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu
Bērzaunes pagasts pagasts Madonas novada rietumu daļā, robežojas ar Vestienas, Aronas, Mārcienas un Kalsnavas pagastu, kā arī ar Pļaviņu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski Bersohn, krieviski — Berzonskaja
Mārcienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Aronas, Lazdonas, Praulienas, Ļaudonas, Kalsnavas un Bērzaunes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Martzenhof, krieviski — Marcenskaja
Ērgļu pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Jumurdas, Vestienas un Sausnējas pagastu, kā arī ar Cēsu un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Erlaa, krieviski — Ergeļskaja
Ļaudonas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Praulienas, Mētrienas, Kalsnavas un Mārcienas pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Laudohn, krieviski — Laudonskaja
Vestienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Sausnējas, Ērgļu, Jumurdas, Liezēres, Aronas un Bērzaunes pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Festen, krieviski — Festenskaja
Apes pagasts pagasts Smiltenes novada austrumos, robežojas ar Alūksnes novadu, Trapenes pagastu un Igauniju, bijušie nosaukumi: Apes pilsētas lauku teritorija, Jaunrozes pagasts, vāciski Neu-Rosensche, krieviski — Novo-Rozenskaja
Trapenes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Apes, Virešu un Gaujienas pagastu, kā arī ar Alūksnes un Gulbenes novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: Bormaņu pagasts līdz 1902. g. un 1923.-1925. g., 1902.-1923. g. bija iekļauts Gaujienas pagastā, vāciski — Treppenhof, krieviski — Bormanskaja
pagasttienesis Pagasttiesas tiesnesis
brūnā pagrabsēne pagrabsēņu ģints suga ("Coniophora puteana"), kas izraisa skujkoku un lapkoku koksnes brūno trupi
galotnes jeb Japānas pahisandra pahisandru suga ("Pachysandra terminalis"), ložņājošs, mūžzaļš, līdz 25 cm augsts krūms, ko Latvijā reizēm audzē augsnes nosegšanai pusēnā
paviegls Pairdens (par augsni)
morķīgs Paīss, paresns (par ķermeņa daļu, piemēram, degunu)
strumpulis Paīss, paresns koka (parasti malkas) gabals
pakalpošana pakalpojuma sniegšana; izpalīdzēšana
ļoti ātrdarbīgi mugurkaultīkla pakalpojumi pakalpojumi, ko ASV Nacionālajam zinātnes fondam sniedz liela ātruma pamattīkls, kurš savieno vairākus superdatoru centrus
krīzes tālrunis pakalpojums profesionāla atbalsta nodrošināšanai cilvēkiem krīzes situācijā, sniedzot psiholoģisku un/vai informatīvu palīdzību jebkurā diennakts laikā, izmantojot komunikāciju tehnoloģijas
papildvērtības pakalpojums pakalpojums, kura sniegšanai nepieciešama tādu noslodzes datu vai atrašanās vietas datu apstrāde, kas pārsniedz datu apstrādes apjomu, kāds nepieciešams elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai un maksājumu uzskaitei
pūļpakalpojums pakalpojums, kura veikšanai iesaista plašas cilvēku grupas kopēja mērķa sasniegšanai
veselības aprūpes pakalpojums pakalpojums, kuru veselības aprūpes ietvaros pacientam sniedz ārstniecības persona noteikta ārstniecības mērķa sasniegšanai
tiešsaistes pakalpojumi pakalpojumu kopums, ko sniedz firma, kas uztur pati savu tīklu un nodrošina elektronisko pastu, forumus, sarunas, spēļu datu bāzes, ielādējamas datnes un cita veida informācijas pārsūtīšanas, apstrādes un uzglabāšanas pakalpojumus
apkalpošana Pakalpojumu sniegšana klientam tūrisma uzņēmumā
pakaldans Pakalsns
pakalsens Pakalsns
pakalsnējs Pakalsns
pasauss Pakalsns
lejupslīde Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana; lejupceļš (2), lejupeja
lejupeja Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana; lejupceļš (2), lejupslīde (2)
lejupceļš Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana; lejupeja, lejupslīde (2)
pāraugt pakāpeniski attīstoties, pilnveidojoties, sasniegt citu, augstāku pakāpi, kvalitāti (par parādībām sabiedrībā)
mesties pakāpeniski iegūt (kādu īpašību), pakāpeniski sasniegt (piemēram, kādu pakāpi, stāvokli) - parasti par parādībām dabā
iežūt pakāpeniski zaudēt mitrumu, kļūt sausam (piemēram, par augsni, augiem)
Bābeles tornis pakāpienveida piramīda Babilonā, ko cēluši pašpārliecināti cilvēki, lai aizsniegtu debesis; darbu Dievs pārtraucis
plīkšķis Pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to
pakšķis Pakluss, īslaicīgs troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko
pakšķis Pakluss, īslaicīgs, ritmisks troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties iekārtām, ierīcēm
pārdedzināt Pakļaujot uguns, karstuma iedarbei apstrādes procesā, pieļaut, ka (kas) pārsniedz vēlamo gatavības pakāpi
pasportizēt pakļaut (kādas valsts pilsoņus) pasu sistēmai; izsniegt pases (kādas valsts pilsoņiem)
vistērija pākšaugu dzimtas ģints ("Wisteria"), kāpelējošs vīteņaugs ar saliktām plūksnainām lapām un zilganvioletiem, tumši violetiem vai baltiem ziediem nokarenos ķekaros; glicīnija
sandalkoks Pākšaugu dzimtas koks ar cietu koksni, no kura iegūst sandalu; arī šā koka koksne; gk. aug tropiskos apgabalos
cezalpīnijaugi Pākšaugu rindas dzimta ("Cesalpiniaceae"), koki, krūmi, liānas (garums - līdz 150 m), retāk lakstaugi ar plūksnaini saliktām lapām, ziedi nekārtni, spilgtā krāsā, \~2800 sugu
mimozaugi Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), kokaugi, retāk lakstaugi ar plūksnaini saliktām lapām, ziedi gk. dzelteni, sīki, vārpveida vai galviņveida ziedkopās, izplatīti tropos un subtropos, 56 ģintis, \~2800 sugu
mimoza Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), tropu koks, krūms vai puskrūms ar sīkiem ziediem un spirāliski sakārtotām, plūksnaini vai staraini saliktām, arī sekundāri vienkāršām lapām, parasti ar pielapēm, 56 ģintis, \~2800 sugu
sliepsna Pakulu šķipsna valgu vīšanai
pirmā palīdzība palīdzība cietušajam (saslimušajam) dzīvībai un veselībai kritiskā situācijā, kuru savu zināšanu un iespēju apjomā sniedz personas ar kvalifikāciju medicīnā vai bez tās neatkarīgi no sagatavotības un ekipējuma
pašpalīdzība Palīdzība, ko kāds sniedz pats sev (parasti ievainojuma gadījumā)
meita kā guba paliela auguma resna, plecīga meita
dantals Paliela, rokas resnuma runga aizstāvībai
attīstīt Palielināt (ātrumu), sasniegt (noteiktu ātrumu) - par mašīnām; panākt, ka palielinās (mašīnas ātrums)
lauksaimniecības intensifikācija palielināta ražošanas līdzekļu un darba ieguldīšana uz vienu lauksaimnieciskās platības vienību vai uz vienu ganāmpulka vienību, zinātnes un pirmrindas pieredzes sasniegumu ieviešana, lai sistemātiski palielinātu ražību
paaudzēties Palielināties apjomā, resnumā (par grūsnu dzīvnieku)
peroneālā oligodaktilija palielināts atstatums starp kājas I un II pirkstu; uzskatīts par deģenerācijas vai atavisma pazīmi, bet var būt arī iegūts smagā darbā strādniekiem, kas staigā basām kājām pa slidenu augsni (tropos)
vīkšķis Paliels (naudas, papīru) kopums; žūksnis
kušķis Paliels (naudas) kopums; žūksnis
stebēns Paliels, paresns bērns
stebiķis Paliels, paresns bērns
štepka Paliels, paresns bērns
štepkāns Paliels, paresns bērns
trimmeris Palīgvadības plāksne stūres plākšņu pakaļējā malā, lai pilnīgi vai daļēji kompensētu šarnīru momentus, kas iedarbojas uz vadības sistēmu un samazina pilotam piepūli, vadot lidmašīnu
bliest Palikt resnam, pieņemties apmērā; piebriest
rafija Palmu dzimtas ģints ("Raphia"), tropu augs ar lielām, plūksnainām lapām, sastopams Amazones baseinā
pjasava Palmu dzimtas koks, no kura lūksnes izgatavo virves
Seišeļu palma palmu dzimtas suga ("Lodoicea seychellanum"), kuras augļu masa sasniedz 25 kg
areka palmu ģints (_Areca_), aug tropu zemēs - no Indijas līdz Jaungvinejai, kokiem ir plūksnotas lapas, dažas sugas kultivē oranžērijās un kā telpaugus
livistona Palmu ģints ar vēdekļlapām un diezgan resniem lapu rētainiem stumbriem, \~14 sugu, gk. augsti meža koki Āzijas austrumos, Malaju arhipelāgā un Austrālijā
ataleja Palmu ģints; atalejai ir lielas, plūksnotas lapas; aug Amerikas tropu rajonos; dažas sugas audzē oranžērijās
oreodoxa Palmu ģintsplūksnotām lapām, iedzelteniem ziediem, 6 sugas tropu Amerikā
angioopteris Palmu paparde Indijā un Okeānijā, resnu stumbru un vairāk nekā 5 m gariem vēdekļiem
palode Paloda - durvju vai loga augšējais pārsegs pretstatā slieksnim, kas ir apakšējais pārsegs
Rhodopechys obsoleta palsais tuksneškeģis
ciltsiezis Pamatiezis, uz kā un no kā pakāpeniski izveidojas augsne
nokurēties Pamatīgi sakarst (par krāsni, plīti u. tml.)
klons Pamatne (maizes krāsnij)
kardināltikumi Pamattikumi: gudrība, vīrišķība, mērenība un taisnība
meita kā piesta pamaza auguma resna meita
pamārdze Pamērdze - meita, kas kāzās līgavai brauc līdzi panāksnos
Čukikamata Pamesta pilsēta Čīles ziemeļos ("Chuquicamata"), Atakamas tuksnesī 3000 m vjl., vara ieguves centrs; 2007. g. iedzīvotāji pārvietoti
panākstiene Panāksniece
panākstuve Panāksniece
pazare Panāksniece
padruškas panāksnieces
panāksnes Panāksnieki
panāksni Panāksnieki
panākstes Panāksnieki
panākstis Panāksnieki
panārsni Panāksnieki
panastnieki Panāksnieki
panāksti Panāksnieki - kāzinieki no līgavas radu un draugu puses
panāčnieki Panāksnieki; panācnieki
panaksti Panāksnieki; panācnieki
panākstnieki Panāksnieki; panācnieki
panārsnieki Panāksnieki; panācnieki
panasni Panāksnieki; panācnieki
panāsni Panāksnieki; panācnieki
panāšņi Panāksnieki; panācnieki
panāsnieki Panāksnieki; panācnieki
panasti Panāksnieki; panācnieki
panāsti Panāksnieki; panācnieki
panāršņi Panāksnieki; panārsni
panākšos Panāksniekos
panāstnieks Panāksnieks
pirkt panākt (ko), sasniegt (kādu rezultātu), upurējot, parasti ko vērtīgu
dabūt panākt (parasti ar pūlēm, grūtībām), ka tiek sasniegts vēlamais rezultāts
līdzināt panākt ka (cilvēki, dzīvnieki, augi, priekšmeti) veido, parasti taisnu, rindu, virkni
novadīt panākt, būt par cēloni, ka (doma, ideja u. tml.) sasniedz (kādu), tiek uztverta, saprasta
iesnaudināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk snaust
pilnveidot panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sasniedz augstāku pakāpi garīgajā vai fiziskajā attīstībā
paaugstināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti parādība sabiedrības dzīvē) sasniedz augstāku attīstības, nozīmīguma pakāpi
resnināt panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) viscaur vai kādā daļā kļūst resns vai resnāks
saplūksnāt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, audums, papīrs) kļūst, parasti viscaur, plūksnains
saplūksnot panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, audums, papīrs) kļūst, parasti viscaur, plūksnains
uzlabot panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, augsne, gaiss, arī platība u. tml.) kļūst kvalitatīvāks, piemērotāks noteiktām prasībām
uzduļķot panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās augšā, arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst duļķains
pilnveidot panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, garīgā vai fiziskā attīstība, parādība sabiedrībā) sasniedz augstāku pakāpi, atbilst augstākām prasībām
uzspīlēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, psihisks stāvoklis) sasniedz augstu, parasti nevēlamu, nedabisku, pakāpi
nozibsnīt panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi zibsnī un pārstāj zibsnīt
paresnināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst resnāks
taisnot panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst taisns (1) vai taisnāks
pārgulsnēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) nogulsnējas, parasti citā vietā
pacelt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstāku attīstības pakāpi, pilnveidojas, ka uzlabojas (kā) kvalitāte
saspīlēt panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasniedz augstu, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi
rūcināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt rada zemu, dobju, vienmērīgu, samērā skaļu troksni
uzlabot panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) sasniedz augstāku pakāpi, dod kvalitatīvākus, vēlamākus rezultātus
sakāpināt panākt, būt par cēloni, ka (parādība sabiedrībā) sasniedz ļoti augstu pakāpi, spēcīgi izpaužas
pievadīt panākt, būt par cēloni, ka (parasti viela) sasniedz (organismu, tā daļu)
uzjaukt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, duļķes, nogulsnes) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos
uzzibsnīt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) iesāk zibsnīt; nonākt, būt par cēloni, ka (piemēram, gaismas avots, tā gaisma) īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibsnī
nokausēt panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, sniegs, ledus) nokūst, arī izkūst
iztaisnot panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) kļūst taisns vai taisnāks
saspīlēt nervus panākt, būt par cēloni, ka (psihiska stāvokļa) intensitāte sasniedz augsta, arī galēju, parasti nevēlamu, pakāpi
piesātināt panākt, būt par cēloni, ka (šķīdumā) dotajā temperatūrā ir sasniegts stabila līdzsvara stāvoklis starp komponentiem (piemēram, starp šķīdinātāju un šķīdināmo vielu)
nogulsnēt panākt, būt par cēloni, ka šķīdumā rodas (kas) nogulšņu veidā; panākt, būt par cēloni, ka (šķīdums) izdala nogulsnes
nogatavināt panākt, ka (augi, to daļas) ātrāk sasniedz lietošanas gatavību mākslīgos apstākļos; ļaut, lai (augi, to daļas) sasniedz lietošanas gatavību dabiskos apstākļos
vainagot panākt, ka (kas, parasti darbība, tās rezultāts) kļūst par (kāda, arī kā) augstāko sasniegumu; būt tādam, kas kļūst par (kā) augstāko sasniegumu, pozitīvu rezultātu
sakurināt panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties; panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā
sakurt panākt, ka (kas, parasti ugunskurs) sāk, parasti viscaur, kurēties; panākt, ka (uguns) kuras krāsnī, pavardā, ugunskurā; sakurināt (2)
pazibsnīt panākt, ka (kas) īsu brīdi zibsnī
iekurt panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (uguns) sāk kurēties krāsnī, pavardā, ugunskurā; iekurināt
iekurināt panākt, ka (krāsns, pavards, ugunskurs) sāk kurēties; panākt, ka (uguns) sāk kurēties krāsnī, pavardā, ugunskurā; iekurt
knidināt panākt, ka dīgstot veidojas asni
noknīst panākt, ka dīgstot veidojas asni
izraudzēt panākt, ka pilnīgi izrūgst, rūgšanas procesā sasniedz vēlamo gatavības pakāpi
brazdēt panākt, ka rīb, rībināt; darīt tā, ka rodas skaļš troksnis
aizkurt panākt, ka sāk kurēties (krāsns, pavards, ugunskurs); aizkurināt, iekurt
aizkurināt panākt, ka sāk kurēties (krāsns, pavards, ugunskurs); aizkurt, iekurināt
plūksnināt panākt, ka sāk plūksnoties
dabūt kārtībā panākt, ka sasniedz kādu kvalitāti, nonāk kādā stāvoklī
tikt uz priekšu panākt, sasniegt mērķi, pozitīvu rezultātu
veiksme Panākums, sasniegums
aktīvs Panākumu, sasniegumu kopums
Strautu grāvis Panāsītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Annas pagastā
tīks Panātru rindas verbēnu dzimtas suga ("Tectona grandis"), koks ar ļoti blīvu, cietu koksni; tīkkoks; tiek dēvēts arī par Indijas ozolu
tīkkoks Panātru rindas verbēnu dzimtas suga ("Tectona grandis"), koks ar ļoti blīvu, cietu koksni; tīks
ibalia Panglapseņu dzimtas ģints, kuras kāpuri parazitē koksnē dzīvojošajos ragastu kāpuros
apsušķēt Panīkt, panīkstot iegūt pinkainu, šķipsnainu spalvu
pūcene panīkusi egle, kas izaugusi dubļos vai sliktā smilšainā augsnē
cepešpanna Panna produktu (piemēram, gaļas, mīklas) cepšanai cepeškrāsnī vai krāsnī
gāzēšana Paņēmiens kaitāekļu apkarošanai noliktavās, dzirnavās, kuģos, siltumnīcās, dzīvokļos, augsnē u. c. lietojot speciālas indīgas vielas - fumigantus
mecotinta paņēmiens vara iespiedformu izgatavošanai ar rokām - ar speciāliem instrumentiem metāla plāksni padara raupju attēla redzamajās vietās, pēc tam izpulē laukumus, kas nav nepieciešami attēla atveidošanai
recepte Paņēmiens, ar kuru var sasniegt (ko)
padomdošana paņēmiens, kā izteikt pieņēmumu, sniegt ieteikumus par labāko rīcību un iedrošināt
tesarotipija Paņēmiens, pēc kura burtus, mūzikas notis un kartogrāfiskas zīmes ar spiedoga ierīcēm pārnes uz cinka skārda iespiežamām plāksnēm, lai tādējādi nošu grebumu un kartogrāfiju vienkāršotu
līdzeklis Paņēmiens, rīcības veids (kā) sasniegšanai, realizēšanai
kombinācija Paņēmienu, darbību izplānots kopums (kāda mērķa sasniegšanai)
paņkas Paņķes - dzelzs auklu vai rīkstīšu saites, ar kurām piestiprināja lemesnīcu zināmā leņķī pie arkla ilkss
papagailis Papagaiļveidīgo kārtas putnu dzimta ("Psittacidae"), tropu putns ar krāšņu apspalvojumu, augstu, spēcīgu knābi un samērā īsām, resnām kājām (garums - 10-100 cm, masa - no 10 g līdz \~1 kg), izplatīti gk. tropos, 64 ģintis, \~270 sugu
Umāra Paparzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 17 km, kritums - 80 m; Umara; Papardze; Prēdeļupe
Lejas strauts Paparzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Kalncempju pagastā, garums — 8 km; Bačka; Ermiķu strauts; Ermiķu upe
Uranažu strauts Paparzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Kalnienas pagastā, garums — \~5 km
protallijs Paparžaugu dzimumspējīga paaudze, kas attīstās uz augsnes nelielu zaļu plāksnīšu veidā vai augsnē - dažādas formas ķermenīšu veidā; šīs paaudzes organisms
aļņpaparde Paparžaugu ģints ("Phyllitis"), dārza papardes ar dekoratīvām lapām, kas izlien no augsnes kā mēles un bieži ir kruzuļainas
vairogpaparžaugi Paparžaugu nodalījuma paparžu rindas dzimta, daudzgadīgi lakstaugi ar vienkārt vai četrkārt plūksnaini dalītām lapām, kas sakārtotas piltuvveida pušķī vai aug pa vienai, \~25 ģintis, Latvijā 3 ģintis
staipeknis Paparžaugu nodalījums ("Lycopodiophuta"), sporaugi ar regulāru paaudžu maiņu, kuru attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts (mūžzaļš lakstaugs ar ložņājošu stublāju, kam raksturīgas sīkas lapas), no sporām izaug dzimumpaaudze - gametofīts, kas ir sīkas plāksnītes veidā uz kuras attīstās dzimumšūnas
paparde Paparžaugu nodalījums ("Polypodiophyta"), kurā ietilpst augi ar vienveidīgām sporām, parasti divkārt vai trīskārt plūksnainām lancetiska apveida lapām
nephrodium Paparžu ģints "Polypodiaceae" dzimtā, vēdekļveidīgām plūksnotām lapām, audzē augu mājās podos kā lapu augus
sīkpaparde Paparžu nodalījuma dzimta ("Aspleniaceae"), pie kuras pieder augi ar rombiskām, apaļīgām vai eliptiskām lapu plūksnām un garenām sporangiju kopām
ozolpaparde Paparžu nodalījuma vairogpaparžu dzimtas ģints ("Dryopteris"), lakstaugs ar īsu, zemu sakneni un divkārt, trīskārt vai četrkārt plūksnainām lapām, Latvijā konstatētas 5 sugas
prēmija Papildu atalgojums vai apbalvojums (par sasniegumiem darbā)
konsultācija Papildu nodarbība (izglītības un kvalifikācijas celšanas sistēmā), kurā audzēkņiem tiek sniegta metodiska palīdzība, noskaidroti kādi jautājumi
piedeva Papildu sniegums, izpildījums ārpus programmas (piemēram, koncertā)
kapilārā uzsūktspēja papīra (kartona) īpašība uzsūkt šķidrumu; nosaka, mērot šķidruma iesūkšanās augstumu vertikāli iestiprinātā papīra (kartona) sloksnītē noteiktā laika vienībā
caurskats Papīra caurskats - šķiedrvielas materiāla izkliedes vienmērīguma rādītājs papīra loksnē
šķērsgriezējs Papīra fabrikās griežamās mašīnas, kur papīru no ruļļa pārgriež šķērsām loksnēs
šķērsgriezis Papīra fabrikās griežamās mašīnas, kur papīru no ruļļa pārgriež šķērsām loksnēs
ķīmiskā celuloze papīra izejviela, kas tiek iegūta no koksnes, ar ķīmisku savienojumu palīdzību atdalot celulozes šķiedras
zīmīte Papīra lapiņa (uz kuras kas rakstīts, piemēram, paziņojums); īsa (parasti neoficiāla) vēstulīte, parasti vaļēja, bez aploksnes
lokšņu sagriešana papīra lentes sadalīšana loksnēs īpašā lokšņu griešanas mašīnā, izmantojot šķērsgriezumu vai leņķa griezumu; lokšņu griešana
lokšņu griešana papīra lentes sadalīšana loksnēs īpašā lokšņu griešanas mašīnā, izmantojot šķērsgriezumu vai leņķa griezumu; lokšņu sagriešana
sieta puse papīra lentes vai loksnes puse, kura ražošanas procesā saskārusies ar sietu
bogans Papīra loksne
bogens Papīra loksne
bogins Papīra loksne
līniju papīrs papīra loksne, kurā ir tipogrāfiski iespiestas taisnas, paralēlas, horizontālas līnijas
rūtiņu papīrs papīra loksne, kurā tipogrāfiski iespiestās horizontālās un vertikālās līnijas veido noteikta izmēra rūtiņas
boga Papīra loksne, lapa; papīra rullis
bogana Papīra loksne, lapa; papīra rullis
astotdaļloksne Papīra loksnes astotā daļa
paliekošā deformācija papīra loksnes deformācija platumā un garumā, kas notiek, papīra loksnei samirkstot un pēc tam izžūstot
dinformāts papīra loksnes formāts ar malu garumu attiecību 1:1,4, kas aprēķināts no 1 m^2^ loksnes ir 841x1189 mm, ko salokot četrreiz iegūst A4 formātu 210x297 mm
leporello papīra loksnes līkloču locīšanas veids, to lokot paralēlos pretējos virzienos
piekārtojuma loksnes papīra loksnes, ko izmanto piekārtošanas un pierīkošanas procesā
grāmata Papīra lokšņu kopa, 10 burtnīcas pa 10 loksnēm, t. i. 100 loksnes; agrāk, pirms decimālās skaitīšanas sistēmas bija arī 24 vai 25 loksnes
iesiešana Papīra lokšņu sakārtošana grāmatās, brošūrās, blokos u. c.; var būt cietais vai mīkstais iesējums ar papīra, ādas vai auduma vākiem; iesējums var būt ar apaļu vai taisnu muguriņu
rafinieris Papīra ražošanā - mašīna, ar ko ļoti smalki sasmalcina koksnes masu
plīkšķene Papīra rotaļlieta (attiecīgi salocīta lapa), kuru strauji kustinot var radīt spalgu, šāviena troksnim līdzīgu skaņu
cietība papīra sloksnes virsmas īpašība izstiepties liekuma virspusē un sarauties liekuma iekšpusē
C formāti papīra standarti aploksnēm, kur A formāti ir saskaņoti ar C formātiem – A4 loksne ietilpst C4 aploksnē
divkāršformāts Papīra tirdzniecībā katra papīra vai kartona loksne, ko pārdod arī uz pusi mazākā formātā
divkāršloksne Papīra tirdzniecībā katra papīra vai kartona vesela loksne, ko pārdod arī uz pusi mazākā formātā
starpināmais materiāls papīra vai cita materiāla sloksnes, ko izmanto šādu attālumu veidošanai
dubultloksne Papīra vai kartona loksne, kuras formāts ir divreiz lielāks par parasto formātu
aplika papīra, folijas, filmas vai cita materiāla loksne, kas satur atsevišķas nesastiprinātas iespieddarba sastāvdaļas vai komplektizdevumu, kuram ir atsevišķs pielikums
sūckaste papīrmašīnas sieta galda sastāvdaļa, kas seko pēc reģistra daļas un zem vakuuma atūdeņo slapjo papīrlenti līdz sausnas saturam 8-12%
Veržē papīrs papīrs ar ūdenszīmēm, ko veido tuvu stāvošas paralēlas līnijas papīra garenvirzienā, kuras taisnā leņķī krusto retas paralēlas līnijas
paškopējošais papīrs papīrs, kas sakomplektēts noteiktā lokšņu secībā, kopē attēlu no loksnes uz loksni bez kopējamā papīra palīdzības
starpliku loksne papīrs, ko ievieto starp ofsetplatēm, lai novērstu gaismjutīgās emulsijas saskrāpēšanu, kā arī lai novērstu iespiedkrāsas nosēšanos starp iespiedloksnēm, sanestiem blokiem utt
Cyperus papyrus papirusniedre
papiruss Papirusniedre - grīšļu dzimtas lakstaugs, kura dzimtene ir tropiskā Āfrika; kādreiz speciāli kultivēts, lai iegūtu materiālu, uz kura rakstīt
paplaiksnīt Paplaiksnīties
paplaiksnoties Paplaiksnīties
papliksnēt Paplaiksnīties
paplīksnēt Paplaiksnīties
aizsargpaplāksne Paplāksne, kas paredzēta drošībai
kulda Paplašinājums kurtuves abos sānos (ārpus krāsns mutes)
aklā zarna paplašinājums tievās un resnās zarnas savienošanās vietā ar tārpveida izaugumu (apendiksu)
intumescence Paplašinājums, paresninājums
kloāka Paplašināta taisnās zarnas apakšdaļa, kurā atveras urīna un dzimumorgānu izvadkanāli (piemēram, abiniekiem, rāpuļiem, putniem, dažām zivīm, dažiem zīdītājiem)
tēbrete Paplāte kafijas un tējas nešanai, pasniegšanai
tējbrete Paplāte kafijas un tējas nešanai, pasniegšanai
ciets par iežu, arī sniega, ledus kārtu; tāds, kur ir šāda iežu, arī sniega, ledus kārta
mīksts par iežu, arī sniega, ledus kārtu; tāds, kur ir šāda iežu, arī sniega, ledus kārta
iet pāri līķiem par katru cenu, nevairoties kaitēt citiem, realizēt savus savtīgos nodomus, sasniegt mērķi
ploksnāts par koksni
aizklāt par mākoņiem, miglu, sniegputeni, dūmiem u. tml.
lence Pār plecu pārliekama siksna (kā, piemēram, mugursomas) nešanai
apsūdzība par sodāmu nodarījumu pret personu celta oficiāla prasība, kas tiek iesniegta tiesu instancē, kurai jāizskata attiecīgā prasība
atdunēt par soļiem un soļu radītu troksni
aizdunēt par soļiem vai soļu radītu troksni
čūkstēt par ugunī ieliktu mitru kurināmo; par krāsni, kurā deg šāds kurināmais
izbīde parādība iespieddarbu pēcapstrādē, kad burtnīcā salocītas loksnes vidējās lapas (locīšanas izbīde) vai ielikumā sanestas burtnīcas (sanešanas izbīde) izbīdās uz āru
nestacionārais Džozefsona efekts parādība, ka kontaktā rodas pastāvīgs spriegums, caur kontaktu plūst maiņstrāva un kontakts izstaro elektromagnētiskos viļņus tikai tad, ja strāva pārsniedz kritisko robežu
vējizpūte Parādība, kad vējš izpūš no kāda objekta tā sastāvdaļas; vieta, no kuras vējš izpūtis smiltis, sniegu
dihogāmija Parādība, kad viena un tā paša divdzimumu auga vīrišķie un sievišķie orgāni nogatavojas dažādā laikā; dihogāmijas dēļ nav iespējama auga pašapputeksnēšanās
dīgt Parādīties virs zemes (par asniem, jauno augu)
izdīgt Parādīties virs zemes (par asniem, jauno augu)
sadīgt Parādīties virs zemes (par vairākiem, daudziem asniem, arī jauniem augiem); kļūt tādam, kurā izveidojas vairāki, daudzi asni, arī jauni augi (par lauku, tīrumu u. tml.)
uzrūsināt Parādīties zibens uzplaiksnījumiem pie horizonta
pārciets pārāk ciets; tāds, kura cietība pārsniedz parasto pakāpi
pārbarot pārāk daudz barojot, pieļaut, ka (dzīvnieka) masa pārsniedz kādu normu
pārcirtums pārāk intensīva koksnes ieguve, kas pārsniedz tās pieaugumu
pārdiedzēt pārāk izdiedzēt; diedzējot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi
pārmirkt pārāk izmirkt, kļūt pārāk slapjam (parasti no lietus, sniega)
detonācija pārāk strauja darbmaisījuma sadegšana motora cilindrā (pārsniedz skaņas ātrumu), tā rezultātā samazinās motora lietderīgā jauda un motora detaļām jāuzņem ievērojamas pārslodzes
paralēlisms Paralelitāte - tas, ka plaknē esošas taisnes vai telpā esošas plaknes savstarpēji nekrustojas vai pilnīgi sakrīt
taisnstūris Paralelograms, kam visi leņķi ir taisni
līkloču locījums paralēls loksnes locīšanas veids, to lokot paralēlos pretējos virzienos
svina neirīts paralīze, svina intoksikācijas izraisīts polineirīts: simetriska, šļaugana apakšdelmu un roku pirkstu ekstensoru paralīze; pirms paralīzes bieži galvassāpes, bezmiegs, spastiska obstipācija, svina kolikas; vēlāk pievienojas nefrīts ar hipertensiju; pelēcīgi melna josliņa uz smaganām (svina sulfīda izgulsnējumi); nereti -alveolu sabrukšana un zobu izkrišana
koksnes briešanas koeficients parametrs, kas raksturo koksnes briešanu, ja koksnes saistītais mitrums palielinās par 1%
masīva deskriptors parametru kopums, kas apraksta masīva struktūru, sniedz informāciju par masīva dimensiju un indeksu izmaiņu diapazonu, norāda masīva elementu izvietojumu atmiņā
silene Parastā alksnene
Philonotis fontana parastā avoksne
burdona caurule parastā tehniskā manometra vai vakuummetra jutīgais elements - plakana izliekta caurule, kas pastiepjas taisnāka, ja tajā ievada spiedienu
Ulmus laevis parastā vīksna
blīgzna Parastā vīksna ("Ulmus laevis")
šķetra Parastā vīksna ("Ulmus laevis")
vīksnis Parastā vīksna ("Ulmus laevis")
lapu biete parastās bietes ("Beta vulgaris", arī "Beta cicla") varietāte ("convar. vulgaris syn subsp. cicla"), kuras šķirnes un varietātes audzē kā dārzeni, uzturā lieto lapu plātnes vai paresninātus lapu kātus; mangoldi
nost parasti aizstāj verba priedēkli -no, norāda, ka ar verbu izteiktā darbība ir intensīva, sasniedz noteiktu rezultātu
tik parasti atkārtojumā "tik, tik": lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam sīkam atsitoties pret ko
iebraucams parasti savienojumā "iebraucamā vieta": vienkārša viesnīca ar pajūgu novietnēm
tik parasti savienojumā "tik, tak": lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam
apmīļot parasti savienojumā ar "(ar) acīm", "ar skatienu": sirsnīgi, mīļi, ar patiku uzlūkot
piesnaust parasti savienojumā ar "ko nu", "ko tur"; lieto, lai norādītu, ka nav vērts (daudz) snaust, ka ar snaušanu neko nepanāks
pavirzīt parasti savienojumā ar "uz priekšu": panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, process, darbība) mazliet turpina attīstīties, sasniedz kādu attīstības posmu
anoraks parasti ūdensnecaurlaidīga, ar rāvējslēdzēju pilnīgi atdarāma vējjaka vai pusatdarāma vējblūze ar kapuci un gurnos savelkamu lejasmalu; parka
pārcietēt Pāraugot kļūt sausnējam, cietam (parasti par zāli)
sakurcēt pāraugt, kļūt koksnainam, porainam, izkurtēt, sačākstēt
lipoksēnija Parazīta aiziešana no saimniekorganisma pirms pilnīgas attīstības sasniegšanas
posmsnuķaiņi Parazītisku kukaiņu kārta, kuras pārstāvjiem raksturīgi dūrējsūcējtipa mutes orgāni, kas sastāv no posmaina snuķa un duramiem sariem; šīs kārtas kukaiņi
ankilostoma Parazītisku tārpu ģints nematodu klasē; parazitē divpadsmitpirkstu zarnā, piestiprinoties pie gļotādas; oliņas ar izkārnījumiem nokļūst augsnē, kur no tām attīstās kāpuri; trešās stadijas kāpuri iekļūst cilvēka organismā caur ādu vai ar dzeramo ūdeni un zarnās sasniedz dzimumgatavību
akantocefaļi Parazītisku tārpu klase, kas dzīvo zivju, putnu un zīdītāju zarnās, līdzīgi cērmēm, bet atšķiras ar ievelkamu snuķi
avunkulāts Paraža (senajiem ģermāņiem, senajiem grieķiem un dažām citām tautām) uzturēt sevišķi ciešus radniecības sakarus starp mātesbrāli un māsasdēlu; mātesbrālim par savu māsasdēlu jārūpējas vairāk nekā par paša dēlu (jāsniedz viņam palīdzība, jāatstāj mantojums u. c.); matriarhāta palieka
amitāts Paraža, saskaņā ar kuru tēvamāsai pret brāļabērniem ir īpaši pienākumi un rituālas saistības - kad tie ir piedzimuši, kad sasnieguši pubertāti un kad stājas laulībā
izturēt Pārciest (nelabvēlīgus augsnes, klimatiskos apstākļus) - par augiem, to daļām
čeks pārdevēja izsniegtā kvīts kasei, kurā norādīta par preci maksājamā summa
peļņas slieksnis pārdotās produkcijas (sniegto pakalpojumu) apjoms, pie kura kopējie ieņēmumi sakrīt ar kopējām izmaksām un rezultāts ir bez peļņas un zaudējumiem; kritiskais punkts
rūgtums pārdzīvojums, aizvainojums, ko izraisa netaisna rīcība, vilšanās
nolūks Paredzētais, nodomātais, sasniedzamais (rīcības, darbības) rezultāts
dzīvnieku barotava paredzētas savvaļas dzīvnieku piebarošanai ziemas periodā, kad nodrošinājums ar dabisko barību ir ievērojami sarucis, tām jābūt tādām, lai barība nesalītu un neapsnigtu un dzīvnieki barošanās laikā to nesamīdītu; tās iekārto gk. stirnu, staltbriežu un meža cūku piebarošanai
eupraksija Pareiza, laba un taisnīga darbība, Sokrāta filozofijā viens no tikumības principiem; Aristoteļa ētikā tikumiskās darbības mērķis
nalojs Pareizticīgiem augsts galdiņš 4 kājām ar ieslīpu plāksni, kur uzliek Bībeli un krustu
sniega aklums pārejošs redzes traucējums, ko radījusi sniega atstarota spilgta saules gaisma
sēds paresna aukla zvejas tīkla abās malās, uz kuras savērtas tīkla acis
līkāns Paresna koka kārts, ar ko saspiež siena vezumu no pļavas
vimba Paresna rīkste
vembele Paresna rīkste, žagars
vembelis Paresna rīkste, žagars
gurste Paresna saite no salmiem
stečka paresna, maza auguma, neveikla sieviete
pieļipas Paresninājumi slikti savērptā dzijā
dermatosoma Paresninājums katra vārpstas pavediena ekvatora apvidū šūnas dalīšanās procesā
kuņģis Paresninājums, negludums (dzijā, pavedienā)
porga Paresninātā daļa, nobeigums (priekšmetam); (naglas) galviņa
Cladonia incrassata paresninātā kladonija
resgalis Paresninātais stumbra, stiebra gals pie pamatnes (kokam, stiebraugam); daļa (kokmateriālam), ko veido šāds gals
papills Paresns
paruņķīgs Paresns
resnīgs Paresns
drukns Paresns (augums, ķermenis, ķermeņa daļa)
klucis paresns koka stumbra nogrieznis (parasti neapstrādāts)
žeberis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai), arī (parasti zaraina) maiksts, zarains sprungulis
žeperis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai), arī (parasti zaraina) maiksts, zarains sprungulis
žeperklis Paresns koks ar apcirstiem īsiem zariem (zārdu veidošanai), arī (parasti zaraina) maiksts, zarains sprungulis
bluķis Paresns, apaļš koks vadmalas velšanai
dūšīgs Paresns, korpulents
stempis Paresns, maza auguma bērns vai zirgs; resns, lēns, neveikls cilvēks
boms Paresns, pagarš, parasti nodarināts, koks; resna koka kārts
bomis Paresns, pagarš, parasti nodarināts, koks; resna koka kārts (piemēram, smaguma celšanai, balstam)
pabrangs Paresns, patukls
stompīgs Paresns, smagnējs, neveikls
miesīgs Paresns, tukls (par cilvēku)
zalba Pārestība, netaisnība
parfait Parfē - saldais ēdiens no franču virtuves: saldējuma, augļu, putukrējuma, saldās mērces (sīrupa), cepumu u. c. kārtojums, ko pasniedz iegarenā vāzē
džemperis Pāri galvai velkams (adīts vai no adīta auduma šūts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostas vietai vai nedaudz zemāk
Bastīlija Parīzes cietoksnis (14.-18. gs.), kurā atradās valsts cietums; viens no Francijas absolūtisma balstiem; 1789. g. 14. jūlijā, kad sākās Lielā franču revolūcija, sacēlusies tauta to ieņēma un sagrāva
federāti Parīzes Komūnas bruņoto spēku kareivji un virsnieki 1871. gadā
finierēt pārklāt ar finieri vai saplāksni; apdarināt ar finieri vai saplāksni
applūksnot pārklāt ar plūksnām
plakēt pārklāt metāla izstrādājumus ar plānām cita metāla plāksnītēm vai vienkārša koka izstrādājumus - ar vērtīgas koksnes plāksnītēm
plāksnēt Pārklāt, apšūt ar plāksnēm
aizvilkt Pārklāt, piepildīt (ar sniegu, ledu u. tml.) - par vēju, puteni u. tml.
pārvilkties pārklāties (ar kā, piemēram, ledus, sniega, kārtu)
aizvilkties pārklāties (ar sniegu, ledus kārtu u. tml.)
aizpērslot pārklāties ar nedaudzām sniegpārslām
aizpērslot pārklāties ar plānu sniega kārtiņu (pirmais sniegs)
applūksnoties pārklāties ar plūksnām
apsērsnot pārklāties ar sērsnu
sērksnēt pārklāties ar sērsnu
iesnigt pārklāties ar sniegu
pārsnigt pārklāties ar sniegu (piemēram, par zemi)
apsnigot pārklāties ar sniegu; apsnigt
sasērsnot Pārklāties, parasti pilnīgi, ar sērsnu
aplikt Pārklāts ar nogulsnēm, plēvi, atdalījumiem (par gļotādu)
koksnainie spraudeņi pārkoksnējušos dzinumu spraudeņi (apm. 10-30 cm gari ar vismaz 2-3 pumpuriem), ko sagatavo augu miera periodā, pēc lapu nobiršanas rudenī līdz pumpuru briešanas sākumam pavasarī
pārkokoties Pārkoksnēties
apkurtēt Pārkoksnēties, kļūt porainam viscaur vai viegli (no virspuses)
pārliet Pārlaistīt (piemēram, augus, augsni)
diskontinuitāte Parlamenta atsevišķo sesiju darbības pilnīga nodalīšana un noslēgšana tādā veidā, ka sesiju slēdzot visus nepabeigtos darbus (likumprojektus, interpellācijas, petīcijas u. tml.) uzskata par izbeigtiem; nākošā sesija var atgriezties pie tiem tikai tad, ja tos no jauna iesniedz, pie tam sāk caurlūkošanu pilnīgi no jauna
apmierinātība Pārliecība, izjūta, ka pietiek ar sasniegto, izdarīto
despērātisms Pārliecība, ka no ciešanām nav iespējams izbēgt un pilnīga atziņa nav sasniedzama
nopildīt Pārliet citā traukā (parasti alu, vīnu, kas sasniedzis noteiktu gatavības pakāpi)
vibrotrauma Pārmaiņas iekšējā ausī, auss trauma, ko rada ilgstoša dažādu motoru, darbmašīnu, pneimatisko instrumentu vibrēšana (bieži kopā ar troksni)
sociālās reformas pārmaiņu īstenošana ar mērķi mainīt sociālās aizsardzības sistēmu vai tās elementus (piemērm, institūcijas, sociālo palīdzību, bērnu tiesību aizsardzību), lai panāktu sociālo taisnīgumu vai citu sociāli vēlamu rezultātu kādai grupai vai sabiedrībai kopumā
recesīvais disģenitālais nanisms pārmantota disģenitāla nanosomija (visbiežāk sastopama Šveicē, Ungārijā un dažos Itālijas novados) (autosomāli recesīva pārmantošana); bērns piedzimst ar normālu augumu, mūža otrā gada laikā aizkavējas augšana; augšana turpinās līdz 40 g. vecumam, nepārsniedzot punduraugumu
pleonosteoze Pārmantota, politopiska, enhondrāla dizostoze ar raksturīgu fenotipu (autosomāli dominanta pārmantošana): īsi, resni desveida pirksti, kas pirmā interfalangeālā locītavā fiksēti fleksijas stāvoklī; apakšdelmi pronācijas stāvoklī, augšdelmi rotēti uz iekšu
nabveida parmēlija parmēliju ģints ķērpju suga (“Parmelia omphalodes”), kas sastopama uz akmeņiem, dažreiz uz smilšainas augsnes, retāk uz sūnām un kokiem; Latvijā sastopama reti, aizsargājama, atrasta Slīterē un Mazsalacā
liepu parmelīna parmelīnu suga ("Parmelina tiliacea syn. Parmelia tiliacea"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Turaidā, Līgatnē, Nītaurē, Vestienā, Ļaudonā uz lapkoku stumbriem un koksnes; tai ir ādains, substrātam piegulošs rozetveida vai nenoteiktas formas laponis (diametrs 10—15 cm)
hiperbūlija Pārmērīgas, nepiemērotas, patoloģiskas gribas izpaudums (neatlaidība sasniegt nesasniedzamo); slimīga dziņa nepārtraukti strādāt
slīkt Pārmērīgi mitrā vietā iet bojā (par augiem); kļūt pārmērīgi mitram, tā, ka iet bojā augi (par augsni)
ļebļava Pārmērīgi resns, neveikls cilvēks
pārpūdēt pārmēslot (augsni)
ritenis Pārmete sānis ar iztaisnotām rokām (parasti no stāvus stāvokļa)
purvaiņu meži pārmitri meži, kuros organiskās augsnes un kūdras slāņa biezums - >30 cm, bet dažkārt sasniedz 10 m
slapjaiņu meži pārmitri meži, kuros organiskās augsnes un kūdras slāņa biezums nepārsniedz 30 cm un koku saknēm vēl ir saskare ar minerālaugsni
humīdais klimats pārmitrināts klimats, kurā nokrišņu daudzums pārsniedz iztvaikošanu un mitruma iesūkšanos augsnē
kamielis Pārnadžu kārtas ģints ("Camelus"), liels tuksneša dzīvnieks ar vienu vai diviem kupriem, pārtiek no tuksnešu augiem, var ilgi iztikt bez ūdens, domesticēts
apputeksnēt Pārnest ziedputekšņus no (zieda) putekšņlapām uz auglenīcas drīksnu
koka ogles pārogļojusies koksne, iegūst koka sausās pārtvaices procesā krāvumos vai krāsnī; agrāk plaši lietoja dzelzs apstrādē
surplus Pārpalikums, tirdzniecībā arī segums, pārsniegums
pārplaiksnīties Pārplaiksnīt
bezstruktūras augsne pārputekļota vai smilts augsne, kuras daļiņas nav salipušas pa vairākām kopā
bārsla Pārsla, sniegpārsla; krītoša ziedlapa
krēpulis Pārslains sniegs, sniedziņš, plāna sniega kārta
flokulents Pārslveida-, pūkains; tāds, piem., šķidrums, kurā ir neregulāras formas nogulsnes
pārsnēgt Pārsniegt
uzlaist Pārsniegt (kā, piemēram, piegrieztnes) robežizmēru
uzlaist Pārsniegt (noteiktu laika) ierobežojumu
pārpildīt Pārsniegt (plānu, ieplānoto)
iet pāri mēram pārsniegt vēlamo pakāpi
pārsnēgties Pārsniegties
kults Pārspīlēta (kā) uzskatīšana par vissvarīgāko, visnozīmīgāko, par galveno; arī dievināšana
pārsnigt Pārstāt snigt
procheiron Pārstrādājot Justiniāna kodifikāciju saīsināta rokasgrāmata tiesnešiem (radusies ap 870.-879. g.), grieķu valodā, ar izvilkumiem no institūcijām, digestām, kodeksa un novellām
naudžote Parsu iniciācijas ceremonija, kuras laikā bērnam pasniedz kreklu un pavedienu, kas simbolizē "jaunu piedzimšanu" pieauguša cilvēka kārtā
uguns tempļi parsu tempļi, kuros nepārtraukti tiek uzturēta Ahuramazdas svētā uguns, kas tiek dedzināta traukā, kas novietots uz akmens plāksnes zem tempļa centrālā kupola
apelēt Pārsūdzēt tiesas spriedumu augstākas instances tiesā, iesniegt apelācijas sūdzību
flipkartes Pāršķiramas papīra lapas (angļu "flipchart"), kas piestiprinātas pie statīva un kuras var ērti izmantot informācijas sniegšanai lekcijās vai prezentācijās
maize pārtikas produkts, ko cep, parasti no raudzētas mīklas, krāsnī un kam ir raksturīga klaipa, kukuļa forma; šāda pārtikas produkta šķēle, gabals
slēgt kontu pārtraukt kredīta līdzekļu izsniegšanu no konta
notifikācija Pārvaldāmā objekta sniegtā informācija par notikumiem tā iekšienē
stratokrātija Pārvaldes forma, kurā valsts vara pieder armijas virsniekiem; militārā hunta
nostāties uz kājām pārvarēt grūtības, sasniegt vēlamo
lauzties Pārvarot grūtības, censties sasniegt kādu mērķi, stāvokli
izlauzties Pārvarot grūtības, sasniegt augstāku stāvokli (piemēram, sabiedrībā, darbā)
iekļūt Pārvarot grūtības, šķēršļus, sasniegt vēlamo
atmografija Pārveduma paņēmiens keramikā, dobspieduma vara plāksnes zīmējumu aizpilda ar alumīnija pulveri vai apstrādā ar citiem ķīmiskiem savienojumiem var iegūt higroskopisku pārvedumu, ko apputina ar kūstošām krāsām
eksprespārskaitījums Pārvedums, kura valutēšanas datums ir diena, kad banka ir akceptējusi klienta maksājuma uzdevumu, kas ir iesniegts bankā līdz bankas noteiktajam laikam
standartpārskaitījums Pārvedums, kura valutēšanas datums ir nākamā darbdiena, skaitot no brīža, kad banka ir akceptējusi klienta maksājuma uzdevumu, kas iesniegts bankā līdz bankas noteiktajam laikam
pārgriezt Pārveidot (izrunu); novērst izloksnes īpatnības
pārkoksnēties Pārveidoties par koksni, iegūt koksnes īpašības (piemēram, uzkrājoties augu audu šūnapvalkos lignīnam) - par augiem, to daļām
pārkokot Pārvērst par koksni
sējmašīna Pārvietojama lauksaimniecības mašīna vienmērīgai sēklu izsēšanai vai minerālmēslu izkaisīšanai augsnes virspusē vai iestrādāšanai augsnē
metējmašīna Pārvietojams beramvielu ātrgaitas lentes konveijers ar taisnu vai ieliektu lentes darbdaļu; ar inerces spēku materiālu aizsviež 10-20 m tālu; lieto dzelzceļa stacijās, elevatoros, noliktavās, ostas beramvielu pārkraušanai, šķirošanai, vēdināšanai
palikt uz ceļa pārvietojoties nespēt sasniegt ceļa mērķi
nokļūt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā), aizvirzīties (līdz kādai vietai) u. tml.
nonākt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu), ievirzīties (kur), pievirzīties (pie kā); nokļūt (1)
pienākt Pārvietojoties sasniegt (kādu vietu); ierasties (kur, pie kā)
erodēt Pārvietot augsnes virskārtu - par ūdeņiem, vēju
slēpot pārvietoties (parasti pa sniegu) uz slēpēm
slīdēt pārvietoties ar slēpēm, slidām, ragavām u. tml., piemēram, pa sniegu, ledu
puteņot pārvietoties stipra vēja iedarbībā (par sniegu)
aizblunkšķināt Pārvietoties, ar kārti sitot ūdeni un tādā veidā radot troksni
agromeliorācija pasākumi augšņu uzlabošanai (piemēram, nosusināšana, kaļķošana, aramkārtas padziļināšana) un dažādu agrotehnisku līdzekļu lietošana (piemēram, aršana šaurās slejās vai reljefa horizontāļu virzienā, tādējādi veicinot nokrišņu infiltrāciju un samazinot augsnes eroziju)
skate pasākums, kurā (ko, piemēram, mākslas darbus, zinātnes un tehnikas sasniegumus, priekšmetus) publiski demonstrē un novērtē
sociālā ārstēšana pasākumu komplekss, kura mērķis ir noteikt sociālo diagnozi un sniegt palīdzību sociālās krīzes situācijās
kultūrtehnika Pasākumu kopums lauksaimniecībā neizmantojamu zemju pārvēršanai par lauksaimniecībā izmantojamām; arī augsnes ielabošna
meliorācija Pasākumu kopums, kura mērķis ir augsnes ielabošana uz ilgāku laiku
starptautiskais atbildes kupons Pasaules pasta savienības izdota pasta apmaksas zīme, kuru var iegādāties pie pasta pakalpojuma sniedzēja un kura tiek pieņemta jebkuras citas Pasaules pasta savienības locekļvalsts pasta iestādē apmaiņai pret šīs valsts pastmarkām tādā vērtībā, kas ir pietiekama, lai nosūtītu starptautisku vienkāršo vēstuli vai aviovēstuli, kuras svars nepārsniedz 20 gramus
romantisms Pasaules uztvere, kam ir raksturīga īstenības idealizācija, negatīva attieksme pret ikdienišķo, tieksme pēc, parasti neaizsniedzama, ideāla; romantika
starptautiskā krimināljustīcija pasaules valstu, valstisko organizāciju, arī starptautisko organizāciju sadarbība šo valstu kriminālās tiesvedības efektivitātes pilnīgākai nodrošināšanai, kas balstās uz vienotu izpratni par vispārīgiem taisnīguma principiem un vērsta uz soda nenovēršamības u. c. principu realizēšanu, kā arī noziedzības ierobežošanu un profilaksi šajās valstīs
stjuarts Pasažieru, arī virsnieku apkalpotājs (parasti uz kuģa, lidaparātā)
pasērksnis Paseksnis (1)
ievadīt Paskaidrojot, sniedzot norādījumus, iepazīstināt (ar ko jaunu); iepazīstinot (ar jauniem apstākļiem), iesaistīt (piemēram, kādā kolektīvā, sabiedrībā)
cirkste Paslēpenes ieliekums; cirksnis 1
palodze Paslieksne salmu gubenī
GD&R Pasmejos, pagriežos un bēgu (pēc zemiskas piezīmes) (angļu "grinning, ducking and running (after snide remark)"; īsziņās)
pašmignēt Pasmīnēt, pavīpsnāt
pasnaikāties pasnaicīties, pasnaikstīties
pasasnaicīties Pasnaikstīties
dasnaust Pasnaust
pasnausties Pasnaust
docētājs Pasniedzējs (augstākajā mācību iestādē)
stundu pasniedzējs pasniedzējs, kas neietilpst mācību iestādes štatā un kam maksā pēc nostrādātā laika
datorprezentācija Pasniegšanas grafikas programmās esošās slīdrādes iespēju izmantošana, lai displeja ekrānā izspīdinātu diagrammas vai citu ilustratīvu materiālu, kas atrodas datorā
datorpriekšstāde Pasniegšanas grafikas programmās esošās slīdrādes iespēju izmantošana, lai displeja ekrānā izspīdinātu diagrammas vai citu ilustratīvu materiālu, kas atrodas datorā
pakacēt Pasniegt
piesniegt Pasniegt
pasnēgt Pasniegt (1)
pasniekt Pasniegt (1)
apkalpot Pasniegt (apmeklētājiem) ēdienus un dzērienus (ēdnīcā, restorānā u. tml.)
pasniegt (arī padot) roku pasniegt (kādam) roku atbalstam
iedot roku Pasniegt (kādam) roku atbalstam
padot (arī pasniegt) roku Pasniegt (kādam) roku atbalstam
padot Pasniegt (ko ar roku), lai (kāds) paņemtu, saņemtu; novietot (ko kāda) tuvumā, lai (kāds) izmantotu
slibināt Pasniegt (ko) mazos daudzumos, sīkās porcijās
padot (arī pasniegt) mēteli, kažoku pasniegt (mēteli, kažoku u. tml.) un palīdzēt uzvilkt
pasniegt (arī padot) mēteli, kažoku pasniegt (mēteli, kažoku u. tml.) un palīdzēt uzvilkt
uzsniegt Pasniegt (uz augšu)
padot (arī pasniegt) brokastis (arī pusdienas, launagu, vakariņas) pasniegt ēdienu, dzērienu brokastīs (pusdienās, launagā, vakariņās)
pasniegt (arī padot) brokastis (arī pusdienas, launagu, vakariņas) pasniegt ēdienu, dzērienu brokastīs (pusdienās, launagā, vakariņās)
uzlikt galdā pasniegt ēšanai, dzeršanai
likt (arī celt) galdā pasniegt ēšanai, dzeršanai
prezentēt pasniegt kā dāvanu, veltīt
pārkacēt Pasniegt pāri (kam)
piestrebināt Pasniegt pietiekoši ko strēbt
iedot roku Pasniegt roku (piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu)
padot (arī pasniegt) roku Pasniegt roku, piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu
sadot rokas Pasniegt viens otram roku atbalstam
sadot rokas Pasniegt viens otram roku, piemēram, sasveicinoties, atvadoties, pateicoties, paužot piekrišanu
apsniegt Pasniegt visapkārt
apkacēt Pasniegt visiem (virknei objektu)
padot Pasniegt, arī pacelt (ko ar darbarīku), lai (kāds) paņemtu, saņemtu
padot Pasniegt, nolikt priekšā, tuvumā (kādam ēdienu, dzērienu)
apdot Pasniegt, piedāvāt (daudziem vai visiem pēc kārtas)
atkacēt Pasniegt, sasniegt
pasasniegties Pasniegties
eksprespaka Pasta paka, kurai pasta pakalpojuma sniedzējs nodrošina papildu pasta pakalpojuma īpašības
sīkpaka Pasta sūtījums, kura svars nepārsniedz divus kilogramus un kurā pārsūta sīkus priekšmetus, izņemot iespieddarbus un rakstveida paziņojumus
pēcmaksas sūtījums pasta sūtījums, kurš tiek izsniegts saņēmējam, iekasējot no viņa sūtītāja norādīto summu, kuru pasta pakalpojuma sniedzējs savukārt nosūta pēc sūtītāja uzrādītās adreses
siksnauklu pastalas pastalas ar siksniņām (iepriekš lietoto aukliņu vietā)
ķilpa Pastalu saraucamā siksna, pie kuras piesien auklas
Daugavpils apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aiviekstes, Asūnes, Aulejas, Biķernieku, Dagdas, Izvaltas, Jāsmuižas, Kalupes, Kapiņu, Krāslavas, Krustpils, Līksnas, Līvānu, Naujenes, Piedrujas, Preiļu, Pustiņas, Rudzētu, Skaistas, Ungurmuižas, Vārkavas, Vīpes un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Madonas un Rēzeknes apriņķi, kā arī ar Krieviju un Poliju
Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi
Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju
Līvānu pagasts pastāvēja 1861.-1949. g. ap Līvānu pilsētu (miestu) un bija viens no lielākajiem Latgalē, tas stiepās gar Daugavas labo krastu, robežojās ar Vīpes, Atašienes, Kalupes, Rudzātu, Vārkavas Līksnas, Rubenes un Dignājas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rožupes un Jersikas pagastā, neliela daļa — Upmalas un Rožkalnu pagastā
Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi
Apes rajons pastāvēja 1950.-1957. g., ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
Alūksnes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Apes, Gaujienas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Trapenes, Veclaicenes, Virešu, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojās ar Balvu, Gulbenes un Valkas rajonu, kā arī ar Igauniju un Krieviju
Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu
Balvu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Balvu pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes rajonu, kā arī ar Krieviju
Ludzas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ludzas, Kārsavas un Zilupes pilsētu, Blontu, Briģu, Ciblas, Cirmas, Goliševas, Isnaudas, Istras, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu, Nirzas, Ņukšu, Pasienes, Pildas, Pureņu Pušmucovas, Rundēnu, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu rajonu, kā arī ar Krieviju un Baltkrieviju
Madonas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Madonas, Lubānas un Varakļānu pilsētu, Cesvaines pilsētu ar lauku teritoriju, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Murmastienes, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas pagastu, robežojās ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Preiļu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu rajonu
Valkas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Valkas, Sedas, Smiltenes un Strenču pilsētu, Bilskas, Blomes, Brantu, Ērģemes, Ēveles, Grundzāles, Jērcēnu, Kārķu, Launkalnes, Palsmanes, Plāņu, Smiltenes, Trikātas, Valkas, Variņu, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu un Valmieras rajonu, kā arī ar Igauniju
Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu
Daugavpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Latgales dienvidos, ietver Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu, Vārkavas, Preiļu, Riebiņu, Aglonas un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
Apes novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemes ziemeļaustrumu daļā, ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju
Meijera pagasts pastāvēja bijušajā Alūksnes rajonā 1990. gadā un tā paša gada beigās pārdēvēts par Jaunannas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunannas pagastā
Ogres pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ogres novada Mazozolu pagastā un Ērgļu novada Sausnējas pagastā
Liepkalnes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās “Liepkalnes-Ozolu pagasts”, teritorija mūsu dienās ietilpst Sausnējas pagastā
Liepkalnes-Ozolu pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Liepkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Sausnējas pagastā
Sāvienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ļaudonas, neliela daļa Kalsnavas un Variešu pagastā
Alūksnes pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam, pēc 1990. g. teritorija ietilpst Alsviķu, Jaunalūksnes un Ziemeru pagastā, neliela daļa - Alūksnes pilsētā
Bejas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā un neliela daļa — Mārkalnes pagastā
Priekuļu novads pastāvēja Vidzemē 2009.-2021. g., ietvēra Liepas, Mārsnēnu, Priekuļu un Veselavas pagastu, robežojās ar Cēsu pilsētu un Beverīnas, Smiltenes, Raunas, Cēsu un Pārgaujas novadu
proktostomija Pastāvīgas mākslīgas atveres izveidošana taisnajā zarnā
fokuss pastāvīgs punkts, kura attālums līdz dotās līknes (elipses, hiperbolas, parabolas) patvaļīgam punktam ir pastāvīgā attiecībā pret tā paša patvaļīgā punkta attālumu līdz noteiktai taisnei, kuru sauc par direktrisi
sasnaikstīt Pastiepjoties (ar pūlēm) aizsniegt
līdzsvarošana Pastiprinājumu un vājinājumu regulēšana platjoslas tīkla katrā pārraides kanāla posmā, lai sasniegtu vienādus signāla līmeņus staciju izejās
uzbarot Pastiprināti dodot ēst, panākt, ka (cilvēkam) palielinās ķermeņa masa, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst resns, tukls, pilnīgs
uzbaroties Pastiprināti ēdot, palielināt sava ķermeņa masu, kļūt resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem)
kontrolsprūds Pasūtījuma izsniegšanas punkts rezervju pārvaldes sistēmā
pašanamnēze Paša pacienta sniegts savas slimības, problēmas apraksts
autogāmija Pašappute, divdzimumu zieda apputeksnēšanās ar šā paša zieda putekšņiem; automikse
aerokamanas Pašgājējas kamanas ar vilces propelleri, kas pārvietojas pa sniegu un ledu ar ātrumu līdz pat 140-150 km/h
paštaisnīgs Paštaisns
uzstājīgs Paštaisns, prasīgs un nepiekāpīgs
sociālais dienests pašvaldības izveidota iestāde, kas sniedz sociālo palīdzību, organizē un sniedz sociālos pakalpojumus pašvaldības iedzīvotājiem
mērķfinansējums Pašvaldību izdevumu finansējums no: valsts budžetā paredzētajām mērķdotācijām; pašvaldību speciālo budžetu līdzekļiem; ieņēmumiem, kas gūti no pašvaldību un to institūciju sniegtajiem maksas pakalpojumiem; pašvaldību ņemtajiem ilgtermiņa aizņēmumiem; reģionālo fondu līdzekļiem
sociālās palīdzības dienests pašvaldību sociālā institūcija, kas organizē sociālo palīdzības sniegšanu savā teritorijā
steks Pātaga ar siksnas cilpu galā
nagaika Pātaga, kas ir sapīta no ādas sloksnēm (parasti ar metāla lodēm vai atskabargu galā)
pipka Pātaga, kas parasti ir pīta no ādas sloksnēm; arī nagaika
māte Pātagas resnākā daļa, kas savīta no trim auklām
eiharistija Pateicības lūgsna kristiešu sv. vakarēdiena elements (maizes, vīna) apsvētīšanā; apsvētītā dievmaize un vīns; pats dievgalda sakraments
uzdot pateikt, darīt zināmu (piemēram, adresi, telefona numuru); sniegt ziņas, datus
nacionālais patenta pieteikums patenta pieteikums, kas iesniegts Latvijas Republikas Patentu valdei saskaņā ar Patentu likuma prasībām
laika vienādojums patiesā Saules laika un vidējā Saules laika starpība kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ar mainīgu ātrumu un tas, ka Saule kustas pa ekliptiku, nevis pa debess ekvatoru; šo abu iemeslu pēc laika vienādojuma absolūtā vērtība var sasniegt 16 minūtes
relatīvā patiesība patiesība, kas sniedz nepilnīgu, daļēju priekšstatu par objektīvo īstenību un kas izziņas attīstībā ir precizējama, padziļināma
absolūtā patiesība patiesība, kas sniedz pilnīgu, pabeigtu priekšstatu par objektīvo īstenību
tiesnība Patiesība, sirsnība, godīgums, taisnīgums
tiesnībe Patiesība, sirsnība, godīgums, taisnīgums
neliekulība Patiesīgums, dabiskums, sirsnība
fotonoze Patoloģisks stāvoklis no ilgas atrašanās spilgtā gaismā, piem., sniega aklums
zarnu aizsprostojums patoloģisks stāvoklis, kura pamatā ir aizturēta zarnu satura pārvietošanās no kuņģa uz taisno zarnu
patūsnāt Patusnīt
patusnot Patusnīt
patust Patusnīt
atslāņošanās Patvaļīga pārklājuma atdalīšanās no pamatnes; izraisa iekšējo spriegumu koncentrēšanās, pārsniedzot to pieļaujamās vērtības
Karabils Pauguraina augstiene Paropamiza priekškalnēs, Murgabas un Amudarjas upstarpā, Turkmenistānas dienvidaustrumos, augstums - līdz 984 m, virsma nolaidena dienvidu-ziemeļu virzienā, pustuksneši un tuksneši, stepe
adiri Paugurainas, tuksnešainas priekškalnes vai atsevišķas izolētas augstienes Centrālāzijā
Ammomanes deserti pauguraiņu tuksnešcīrulis
priecājas kā bērns paust sirsnīgu, neviltotu, lielu prieku
puspauze Pauze, kuras ilgums atbilst pusnots ilgumam
čičerone Pavadonis, kas sniedz tūristiem paskaidrojumus ievērojamu vietu, muzeju un dažādu objektu apskatē (Rietumeiropas valstīs, it īpaši Itālijā)
hektogrāfija pavairošanas metode, ko veic, izmantojot aparātu, kurā ar anilīna tinti rakstītu tekstu pārnes uz līmes plāksnes un pēc tam novelk uz papīra
hipadrenālisms Pavājinātas virsnieru dziedzeru funkcijas
pigmentanomālija Pavājināts vai pastiprināts krāsvielu (pigmentu) nogulsnējums ādā
pakaulains Pavājš, pakalsns
pakaulaiņš Pavājš, pakalsns
rūgt Pavasara atkusnī kļūt mīkstam, čauganam (parasti par zemi)
hamsins Pavasara vējš Ēģiptē, kas sākas martā un ilgst 50 dienas; šajā laikā spēcīgs vējš no dienvidiem vai dienvidaustrumiem nes karsto tuksneša smilšu mākoņus
guļņa Pavasarī atlicis sniegs
izpelnīties Paveicot, sasniedzot ko, iegūt, saņemt (uzslavu, atzinību u. tml.)
varietāte Paveida modifikācija, kas nesasniedz varianta līmeni (statusu); vēl neizveidojies variants, ko raksturo kāda izpausmes īpatnība
iesniegt Paveikt juridisku, diplomātisku, politisku u. tml. aktu, parasti, nododot attiecīgu iesniegumu, dokumentu
notiesāt Paveikt tiesneša pienākumus (sporta spēlē)
iestiklojums paveikta darbība --> iestiklot; stikla plāksne, kas iestiprināta (kā) rāmī, ietvarā
iztaisnojums paveikta darbība, rezultāts --> iztaisnot (1)
iztaisnojums paveikta darbība, rezultāts --> iztaisnot (2)
iztaisnojums paveikta darbība, rezultāts --> iztaisnot (3)
paresninājums paveikta darbība, rezultāts --> paresnināt, paresnināties, paresnināta, paresninājusies (kā) daļa, vieta
pārsniegums paveikta darbība, rezultāts --> pārsniegt (1)
pavīpsnājams paveikta darbība, rezultāts --> pavīpsnāt
pierausums paveikta darbība, rezultāts --> pieraust (1); augs, tā daļa, kam ir pierausta augsne
resninājums paveikta darbība, rezultāts --> resnināt
snigums paveikta darbība, rezultāts --> snigt
stiklojums paveikta darbība, rezultāts --> stiklot; stikla plāksne, stikla, plākšņu kopums, kas ir iestiprināts, piemēram, celtnē, tās detaļā, mēbelē
uzplaiksnījums paveikta darbība, rezultāts --> uzplaiksnīt
uzplūksnojums paveikta darbība, rezultāts --> uzplūksnot
uzzibsnījums paveikta darbība, rezultāts --> uzzibsnīt
uzzibšņojums paveikta darbība, rezultāts --> uzzibšņot; uzzibsnījums
Bērnu krusta karš pāvesta nesankcionēta kampaņa 1212. g., kad fanātiķi panāca, ka tūkstošiem maldinātu bērnu devās ceļojumā uz Svēto zemi, lai "miermīlīgi pievērstu musulmaņus kristietībai", lielākā daļa nesasniedza galamērķi, daudzi gāja bojā vai tika pārdoti verdzībā
pavipsnāt Pavīpsnot
ievazāt Pavirši iestrādāt (sēklas augsnē)
taišņu taišņēm pavisam taisni
kā stīga pavisam taisns, taisnā līnijā
supena Pazema, paresna sieva
artēziskie ūdeņi pazemes spiedienūdeņi, kas atrodas starp ūdensnecaurlaidīgiem slāņiem un var izplūst zemes virspusē bez sūknēšanas
gruntsūdens Pazemes ūdens, kas uzkrājas virs pirmā ūdensnecaurlaidīgā grunts slāņa
infiltrācijas ūdeņi pazemes ūdeņi, kas veidojas, virszemes ūdeņiem, atmosfēras nokrišņiem un sniega kušanas ūdeņiem iesūcoties zemē; vadozie ūdeņi
pazibsnīties Pazibsnīt
diagnostiskās pazīmes pazīmes, ko nosaka diagnostikas veikšanas tehnoloģiskajā procesā, neizmantojot speciālas iekārtas, un kas sniedz informāciju par diagnoscējamo mašīnu un mehānismu tehnisko stāvokli. Šo informāciju var sniegt spēkratu vadītājs (operators), vizuālā apskate, audiopārbaude, kontroles mēraparātu rādījumi un signāli
jūras protests paziņojums, ko sniedz kuģa kapteinis nolūkā nodrošināt pierādījumus kuģa īpašnieka tiesību un interešu aizsardzībai gadījumā, kad kuģa brauciena vai stāvēšanas laikā jūrā ir bijis notikums (nepārvarama vara, briesmas, nejaušības - viesuļvētra, vētra, sadursme ar citu kuģi, peldošu priekšmetu utt), kas var būt par pamatu mantisku prasību izvirzīšanai kuģa īpašniekam
Libānas ciedrs pazīstamākā ciedru suga ("Cedrus libani"), kas sasniedz 1000 g. vecumu
Balvu pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara samazinājusies vairāk nekā piecas reizes, liela daļa no tās iekļauta tagadējā Bērzkalnes un Kubuļu pagastā, neliela dala - tagadējā Lazdulejas un Vectilžas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar Vīksnas pagastu
Vecbārta pēc Bārtas lejteces iztaisnošanas atlikušais vecais upes lejteces posms, kurā ietek Tosele
centralizēts eksāmens pēc īpašas metodikas izveidots un pēc vienotas kārtības valsts mērogā organizēts eksāmens izglītojamo mācību sasniegumu novērtēšanai atsevišķos mācību priekšmetos pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpes noslēgumā
Noasa dēlu septiņi priekšraksti pēc jūdaisma mācībām pienākumi, kas attiecas uz visiem vīriešiem un sievietēm neatkarīgi no rases vai ticības; tie paredz atteikšanos no elkdievības, zaimošanas, incesta, slepkavības, zagšanas unn dzīvas miesas ēšanas, kā arī prasību ievērot taisnīgumu
ultraimperiālisms pēc K. Kautska 1914. gadā izvirzītās teorijas - imperiālisma attīstības augstākā fāze, kas sasniedzama mierīgā ceļā ar internacionāli apvienota finanšu kapitāla palīdzību
grāmatas bloks pēc kārtas saliktas un sašūtas iesiešanai sagatavotas iespiestas grāmatas loksnes
kacerēt pēc kaut kā sniegties
kacēt pēc kaut kā sniegties; mēģināt aizsniegt
kristībzīme pēc kristību ceremonijas baznīcas izsniegta apliecība ar kristīšanas apstiprinājumu
atlīt pēc lietus kļūt mīkstam, stipri dubļainam (par ceļu, augsni); atmiekšķēties
blasts pēc monofilisma teorijas vismazāk diferencējusies asins šūna, kura attīstībā vēl nav sasniegusi cilmšūnas pakāpi un no kuras var attīstīties visu veidu asins šūnas
tabula pēc noteikta principa kārtotu faktu, datu fiksējums, parasti ailēs, vertikālā vai horizontālā secībā; ailēs sadalīta lapa, plāksne u. tml. šādai faktu, datu fiksēšanai
rupjvilna pēc smalkuma neviendabīga, neizlīdzināta vilna, kurā ir maz dūnvilnas un pārejas matiņu, bet ir izteiktas akotmatu šķipsnas; iegūst no rupjvilnas šķirņu aitām
algoritms pēc stingri noteiktiem likumiem izdarāmu aprēķinu, darbību sistēma kāda rezultāta sasniegšanai
sīkkoksne pēc stumbra izstrādes pārpalikusī (piemēram, zaru, galotņu) koksne
ex aequo et bono pēc tiesas un taisnības
iznēsāts teļš pēc vidējā grūsnības laika (285 dienām) piedzimis teļš
vivipārija Pēcnācēju, radīšana, veidojot uz virszemes daļām sīkus jaunos organismus, kas pēc nokrišanas uz augsnes izveidojas par pieaugušiem indivīdiem
atpēdas Pēdas (piemēram, smiltīs, sniegā)
saaugušais ieaugums pēdas no slēgtā ieauguma uz finiera virsmas māzerainas koksnes veidā
Briede Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā
Krutupīte Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā; Krutupe; Krūtupe
Liepkalni Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā
Igrīve Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā, augštece Liepnas pagastā, garums - 17 km, kritums - 16 m; Igrīva; Igrive
Mālupe Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā, izteka Jaunalūksnes pagastā; Purmaļu struts
Virgulica Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 20 km, kritums - 34 m, sākas Krievijā; Plintauka; Vergulica; Virgulīca; Virguļica; Virguļiča
Sita Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes, Balvu un Gulbenes novadā, garums - 41 km, kritums - 34 m, atsevišķos posmos ir Alūksnes un Balvu novada robežupe, kā arī Gulbenes un Balvu novada robežupe
Vucenupīte Pededzes kreisā krasta pieteka uz Alūksnes un Gulbenes novadu robežas
Baltāsila grāvis Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā
Ponkuļu grāvis Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā
Vidupīte Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Alūksne Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā (lejtecē 1 km Jaunalūksnes un Mālupes pagasta robežupe), garums - 24 km, iztek no Alūksnes ezera; Alūksnīte; Beja; Murjāņu upe
Sarkanīte Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, augštece Mārkalnes pagastā, garums - 8 km; Ploskumu grāvis
Ievedne Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes, Malienas un Jaunannas pagastā, garums - 22 km, kritums - 80 m, iztek no Dūņenieka ezera uz dienvidaustrumiem no Alūksnes; Javane
Maiļupe Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā
Dambīte Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā, lejteces posmā Mālupes un Malienas pagasta robežupe, ieteka Mālupes pagastā, garums - 12 km
Laikupe Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā pie Igaunijas robežas, atsevišķos posmos arī robežupe
Paparze Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 27 km, kritums - 69 m, vairākos posmos ir Alūksnes un Gulbenes novada robežupe, iztek no Indzera ezera Alūksnes augstienē
Mālupe Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 8 km
Akaviņa Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā, iztek no Lutri ezera Igaunijā, garums - 22 km, kritums - 31,9 m; Akavina; Volkova
Jaunpededze Pededzes lejteces iztaisnojums, kas izveidots ierīkojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, ir 5 km garš pārrakums, novirzot to Aiviekstē 6 km uz leju no agrākās ietekas
prīškys pluociņs pēdējais krāsnī ieliktais klaips
viatiks Pēdējais svētais vakarēdiens, ko pasniedz mirējiem katoļiem (mirēju sakraments)
haļava Pēdējais, visnenozīmīgākais cilvēks
lejupkritiens Pēkšņa (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana
beijas pēkšņi un stipri vēja brāzieni, kas uznāk gk. ar lietu, sniegu, krusu un pērkona negaisu; Rietumindijas ūdeņos bieži arī skaidrā laikā
atplaiksnīties Pēkšņi, arī brīžiem (parasti neilgi) spoži atspīdēt (par gaismu, gaismas avotu); sākt plaiksnīt
būkšienis Pēkšņs liels troksnis; būkšķis
blaršķis Pēkšņs troksnis
blīžģis Pēkšņs troksnis
blākšis Pēkšņs troksnis, blākšķis, sitiena vai kritiena troksnis
blaušķis Pēkšņs troksnis, blaukšķis
bliģžis Pēkšņs troksnis, blīkšķis
blīšķis Pēkšņs troksnis, blīkšķis
būšķis Pēkšņs troksnis, būkšķis
ļaršķis Pēkšņs troksnis, būkšķis
strāķis Pelce, dūksne
līdzsvarojums Peldlīdzekļa guļa ūdenī - ja projektētā jahtas ūdenslīnija sakrīt ar faktisko ūdens virsmas līniju, saka, ka jahta guļ uz taisna ķīļa
oksidifenils Pelēcīgi balti, ļoti indīgi kristāli ar fenola smaku, kuru šķīdumus izmanto koksnes konservēšanai
pelēkā karte pelēka kartona loksne, kas atstaro 18% uz tās krītošās gaismas; izmanto eksponometrijā precīzas ekspozīcijas noteikšanai un eksponometru normēšanai
pelsns pelniem līdzīgs sniegs
podzols Pelnveida, barības vielām un sāļiem nabadzīga, lauksaimniecībai nelabvēlīga augsne; podzolēta augsne, podzolaugsne
podzolēts Pelnveida, barības vielām un sāļiem nabadzīgs, lauksaimniecībai nelabvēlīgs (par augsni)
virspeļņa Peļņa, kas pārsniedz (kādas nozares) vidējo peļņu
kritiskais punkts peļņas slieksnis
kniebis Pensnejs (degunkniebis)
apertūrkarte Perfokarte ar taisnstūrveida izgriezumu, kurā ievietots mikrofilmas kadrs
kalcinozs periartrīts periartrīts, kam raksturīga kalcija sāļu nogulsnēšanās locītavas tuvumā
iridodiastāze Perifērās varavīksnenes malas defekts, kas neskar zīlītes malu; izskatās it kā būtu vairākas zīlītes
tvaika katla nopūšana periodiska vai nepārtraukta ūdens izvadīšana no tvaika katla, lai sāļu daudzums tajā nepārsniegtu pieļauto
reģenerators Periodiskas darbības siltuma apmainītājs siltumagregātu lietderības koeficienta palielināšanai, piem., periodiskas darbības keramiska kamera ar speciālu krāvumu krāsns atgāzu siltuma izmantošanai; lieto stikla kausēšanas krāsnīs
podu krāsns periodiskas darbības stikla kausēšanas krāsns, kuras darba kamerā uz klona izvieto ugunsizturīga materiāla (šamota) podus; lieto galvenokārt optiskā stikla un kristālstikla kausēšanai
Daiamantina Periodiski izsīkstoša upe (krīks) Austrālijas vidienes pustuksnešos, Lielajā Artēziskajā baseinā, garums \~900 km, tek no Selvina grēdas uz dienvidiem, pazūd smiltīs, nesasniegusi Kūperskrīku
Bado periodiski izsīkstoša upe Pakistānā (_Baddo Dhora_), Beludžistānā, izceļas Sarlata kalnu grēdā, izsīkst Harāndi tuksnesī
Abū Gārs periodiski izsīkstoša upe Rihāba tuksnesī (_Abū Ghār, Shaʼīb_), Irākā, Mutannas un Dīkāras muhāfazā
Bagnūrs periodiski izžūstošs ezers Ķīnā (_Bag Nuur_), Ordosa tuksnesī
negrūsnības laiks periods no dzīvnieka atnešanās līdz jaunai grūsnībai; servisperiods
saimniecības aprite periods starp divām izlases cirtēm, kura laikā kokaudzē atjaunojas iepriekšējais sastāvs un vecumstruktūra; saimniecībā, kur veic ekstensīvas izlases cirtes, apriti nosaka pēc tievo un resno koku vecuma starpības, kas dota augšanas gaitas tabulās
ortoperkusija Perkusijas veids, kad perkutējošā pirksta distālā falanga veido taisnu leņķi ar perkutējamo virsmu
rozete Pērļains nelīdzens paresninājums (valnītis) pie ragu pamatnes staltbriežu un aļņu buļļu, kā arī stirnu āžu ragiem; kronītis
Sloka Pērļupīte, Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā un Alūksnes novadā
Plukšu strauts Pērļupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
Pelava Pērses kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, izteka Madonas novada Sausnējas pagasta dienvidu malā, šķērso Aizkraukles novada Iršu, Vietalvas, Aiviekstes un Klintaines pagasta teritoriju, garums - 22 km, kritums - 46 m; Palva; Pelasta; Pelve
Iršupīte Pērses labā krasta pieteka Iršu pagastā, augštece Ērgļu un Sausnējas pagastā, iztek no Pīlātu ezera, garums - 9 km
mantikora Persiešu mitoloģijā sastopama būtne ar lauvas ķermeni un cilvēka seju, parasti ar sarkanu apspalvojumu, dažkārt minētas trīs zobu rindas, arī skorpiona dzelksnis astes galā
parsi Persiešu valodas izloksne
izdevējs persona, darbinieks, kas izsniedz (ko); izsniedzējs
gruntsnomnieks persona, kam nekustamā manta nodota ilggadējā lietošanā kā īpašumtiesīgam lietotājam uz nenoteiktu laiku pret gadskārtēju gruntsnomas maksu; gruntsnomas maksātājs
privātapsūdzētājs persona, kam tiesība iesniegt privātapsūdzību
kasators persona, kas iesniedz kasācijas sūdzību
apelants persona, kas iesniegusi apelāciju
ieguvējs persona, kas izcīnījusi, sasniegusi ko (piemēram, apbalvojumu, titulu)
haktīvists persona, kas izmanto interneta urķa prasmes savu politisko vai ideoloģisko mērķu sasniegšanai
ležņa persona, kas mīl daudz gulēt, snaudulis, sliņķis
bērns persona, kas nav sasniegusi 18 gadu vecumu, izņemot personas, kurām saskaņā ar likumu pilngadība iestājas agrāk
neatkarīgais producents persona, kas nodarbojas ar filmu, reklāmu, atsevišķu radio, televīzijas raidījumu vai programmu veidošanu, ir blakustiesību īpašnieks saskaņā ar Autortiesību likumu, turklāt raidorganizācijai, kurai neatkarīgais producents sniedz pakalpojumus, nepieder vairāk par 25 procentiem balsstiesību vai akciju kapitāla neatkarīgā producenta uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā)
starpniecības aģents persona, kas piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos, un saņem atlīdzību tikai par starpniecības pakalpojumiem
emeritus persona, kas sasniegusi pensijas vecumu (parasti par profesoriem un mācītājiem)
mecēns persona, kas savā dāsnā devīgumā kā literātu un mākslinieku atbalstītājs līdzinās Mecēnam ("Gaius Cilnius Maccenas"), cēzara Augusta ministram senajā Romā
pakalpojuma sniedzējs persona, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros sniedz pakalpojumu patērētājam
sociālo pakalpojumu saņēmējs persona, kas savu sociālo vajadzību realizēšanaiizmanto sociālo pakalpojumu sniedzēja palīdzību
aprūpētājs persona, kas sniedz profesionālus aprūpes pakalpojumus
sociālo pakalpojumu sniedzējs persona, kas sniedz sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un sociālā darba pakalpojumus un reģistrēta sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā
informants persona, kas sniedz ziņas pētniekam, atbildēdama uz viņa jautājumiem
superkargo persona, kas uz kuģa pārzina kravas uzņemšanu un izsniegšanu; parasti - kapteiņa otrais palīgs
cilvēku tirdzniecības upuris persona, kura atzīta par cietušo noziedzīgā nodarījumā ar cilvēku tirdzniecību vai kurai kompetenta institūcija izsniegusi izziņu, ka tā ir cietusi cilvēku tirdzniecībā ārvalstī, kā arī persona, kuru par atbilstošu cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem atzinis sociālo pakalpojumu sniedzējs
mazgadīga persona persona, kura nav sasniegusi 14 gadu vecumu
vecs cilvēks persona, kura pārsniegusi noteiktu vecumu (bieži valstī noteikto pensijas minimālo vecumu robežu). Starptautiskajos salīdzinājumos par tādu robežšķirtni nereti pieņem 60 vai 65 gadus
ģimenes asistents persona, kura pēc apmācības sniedz sociālo pakalpojumu personai vai ģimenei ar apgrūtinātām spējām sociāli funkcionēt un iekļauties sabiedrībā dažādu sociālu, garīgu, fizisku traucējumu dēļ
pensijas vecuma persona persona, kura sasniegusi vecumu, kas saskaņā ar likumu dod tiesības saņemt vecuma pensiju
pārdzīvojušais persona, kura turpina dzīvot pēc ģimenes locekļa nāves; mirstības tabulā persona, kas pārsniegusi noteiktu vecumu
ārpakalpojumu sniedzējs persona, kura, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar kredītiestādi, apņemas sniegt vai sniedz kredītiestādei ārpakalpojumus
loterijas organizētājs persona, kurai preču ražotājs, izplatītājs, pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs ir deleģējis tiesības organizēt preču vai pakalpojumu loteriju
saņēmējs persona, kurai saskaņā ar pārvadājuma līgumu galapunktā izsniedzama krava
attaisnotais persona, par kuru tiesa ir taisījusi attaisnojošu spriedumu, ja:
(1) nav konstatēts noziedzīga nodarījuma notikums;
(2) tiesājamā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva;
(3) tiesājamā piedalīšanās noziedzīgā nodarījumā nav pierādīta;
(4) kā pierādījumi lietā ir tikai tādu personu liecības, kuras saskaņā ar Kriminālprocesa likumu atzītas par speciāli procesuāli aizsargājamām un kurām piemēroti Kriminālprocesa kodeksā paredzētie speciālās procesuālās aizsardzības pasākumi;
(5) valsts apsūdzības uzturētājs prokurors atsakās no apsūdzības un amatā augstāks prokurors septiņdesmit divu stundu laikā no paziņojuma saņemšanas par valsts apsūdzētāja atteikšanos no apsūdzības neatjauno apsūdzības uzturēšanu
personas līdzdarbība personas darbība, kas nepieciešama tās sociālo tiesību realizācijai, piemēram, sniegt pilnīgas pakalpojuma saņemšanai nepieciešamās ziņas, kā arī ziņot par pārmaiņām apstākļos, kuri nosaka sociālā pakalpojuma saņemšnu, iesniegt pierādījumus un nepieciešamos dokumentus
sensitīvi personas dati personas dati, kas norāda personas rasi, etnisko izcelsmi, reliģisko, filozofisko un politisko pārliecību, dalību arodbiedrībās, kā arī sniedz informāciju par personas veselību vai seksuālo dzīvi
nodošana policijas uzraudzībā personas pārvietošanās brīvības ierobežošana, nosakot, ka šī persona bez izziņas iestādes, prokurora vai tiesas (tiesneša) atļaujas nedrīkst izbraukt no pastāvīgās vai pagaidu dzīvesvietas rajona, apmeklēt lēmumā norādītās vietas un iestādes, ka tai ne retāk kā 2 reizes nedēļā jāpiesakās attiecīgajā policijas iestādē un ka policijas darbiniekam ir tiesības ieiet šīs personas dzīvoklī, lai pārbaudītu tās uzvedību
biedru institūts personas, dalībnieki, kas apvienojas, slēdzot sabiedrības līgumu, lai sasniegtu kopēju saimniecisku mērķi
institūciju iedzīvotāji personas, kuras dzīvo slimnīcās, veco ļaužu pansionātos, viesnīcās, cietumos utt.
dzīves jēga personības un sociālo grupu eksistences un darbības attaisnojums, pamatnozīme un pamatvērtība
uz rokas (saņemt, dabūt, izsniegt u. tml.) personiski (saņemt, dabūt, izsniegt u. tml.)
siksnāt Pērt (parasti ar siksnu); arī sist
siksnot Pērt, arī sist, parasti ar siksnu
perugvano Peru piekrastes gvano, kas vietām sasniedz līdz 30 m biezumu, satur 12-15% slāpekļa un 13-14% fosforskābes
nozīme Pie apģērba piespraužama zīme, ko piešķir kādas organizācijas biedriem, ar ko apbalvo par sasniegumiem kādā darbības nozarē u.tml.; nozīmīte (2)
klaudzeklis Pie durvīm, vārtiem piekārts neliels metāla stienis ar paresninājumu vienā galā (pieklaudzināšanai)
āzgāze Pie sienas piestiprināta neliela plāksne, aiz kuras aizsprauž karotes
zvagulis Pie tērpa valkājama rotas lieta - metāla plāksnīte, piekars, kas kustoties rada skaņu
kvinterna Piecas cita citā ieliktas loksnes
izslieties kājās piecelties, iztaisnojot, izstiepjot augumu, ķermeni
līnijkopa Piecu taisnu paralēlu, horizontālu līniju kopa nošu rakstībā
aukstā kauterizācija piededzināšana ar ogļskābes sniegu
kriokautērija Piededzināšana ar ogļskābes sniegu
incidence Piederības vai saistījuma attieksme, piem., dotais punkts ir incidents dotajai taisnei (un taisne - punktam), ja tas atrodas uz šīs taisnes
pretkorozijas piedeva piedeva, ko pievieno spēkratu ekspluatācijas šķidrumam, lai uzlabotu tā pretkorozijas īpašības. Šo piedevu galvenokārt pievieno eļļām un degvielām, un tā aizkavē to metāla detaļu koroziju, rūsēšanu, ar kurām saskaras atbilstošie šķidrumi vai to veidotie produkti. Eļļu pretkorozijas īpašības vērtē pēc svina plāksnīšu masas zuduma, tām atrodoties kontaktā ar pārbaudāmo eļļu
dilbpiedurkne piedurkne, kas sniedzas līdz elkonim
7/8 piedurkne piedurkne, kas sniedzas līdz plaukstas locītavai
3/4 piedurkne piedurkne, kas sniedzas līdz pusdilbam
īspiedurkne piedurkne, kuras garums sniedzas līdz pusdilbam
garās piedurknes piedurknes, kas sniedzas līdz plaukstas pamatnei
gluds Pieglausts, rūpīgi sasukāts, arī taisns, bez sprogām (parasti par matiem, spalvu); ar pieglaustiem, rūpīgi sasukātiem matiem, arī bez sprogām (par galvu)
piegriezt taisnā diegā piegriezt drānu taisni audu vai šķēru virzienā
Solncedara Piejūras klimatoloģiskais kūrorts, Krievijas Krasnodaras novadā, Melnās jūras Gelendžikas līča krastā, bērnu sanatorija
Čornije Zemļi Piekaspijas zemienes dienvidrietumu daļa starp Jergeņiem, Stavropoles augstieni, Volgas lejteci un Kaspijas jūras ziemeļrietumu krastu, Krievijas Kalmikijas Republikā, pustuksnesis, aitu ziemas ganības
novalcīt Piekaut; sasist (ar siksnu)
milords Pieklājības forma, ko lieto, uzrunājot tiesnesi vai runājot par viņu (Anglijā)
komerciāls piekļuves sniedzējs piekļuves sniedzējs, kas par piekļuvi internetam pieprasa samaksu
Germsirs Piekrastes tuksnešu josla gar Omānas līci un Hormuza šaurumu, Mekrānas kalnu un Zagrosa dienvidu piekājē, Irānā un Pakistānā, garums - 1500 km, platums - 10-80 km
pierullēt Pielīdzināt, nogludināt (parasti augsni) ar veltni; pievelt
piekaris Pieliekams rotājums taisnu līniju un dažādu ornamentu nobeigumiem
piekurināt Pielikt (kurināmo krāsnī, lai nepārstāj kurēties)
piekurt Pielikt (kurināmo krāsnī, lai nepārstāj kurēties)
piedrēbt Pielīt, piesnigt
sārņi Piemaisījumi (atmosfērā, ūdenstilpēs, augsnē u. tml.), kas nevēlami ietekmē apkārtējo vidi
piekrāpt Piemānīt, pievilt (kādu), piemēram, melojot, neizpildot solīto, neattaisnojot cerības
uzvilt Piemānīt, sniegt maldinošu informāciju
pavipšķināt Piemiegt aci un tās puses vaigu savilkt uz augšu un ar lūpām taisīt troksni (šmaukstienu), kad nav kaut kas pa prātam vai arī aiz lielības
Brīvības pieminekļa nozīme piemiņas nozīme, ko Brīvības pieminekļa komiteja pasniedza aktīvākajiem ziedojumu vācējiem, tā ir neliela, ovālas formas sudraba plāksnīte (raudze 875), kuras vienā pusē "Važu rāvēju" grupas attēls un uzraksts "Tēvzemei un brīvībai", bet otrā pusē uzraksts "Par nopelniem Brīvības pieminekļa celšanā"
memoriālplāksne Piemiņas plāksne
piena pasterizācija piena termiskā apstrāde temperatūrā, kas nepārsniedz tā viršanas temperatūru
piekļūt Pienākot (pie kā, kam klāt), aizsniegt, sasniegt (piemēram, kādu priekšmetu)
dzeltāne Pieneņu dzimtas lapiņsēne, lielas iesārti brūnas alksnenes izskatā, nav lietojama uzturā, aug jauktos egļu - priežu mežos, sevišķi mitrās vietās starp sūnām
zeltdzeltāne Pieneņu dzimtas lapiņsēne, lielas iesārti brūnas alksnenes izskatā, nav lietojama uzturā, aug jauktos egļu - priežu mežos, sevišķi mitrās vietās starp sūnām; dzeltāne
kešarņa Pienesumu izsniegšanas uzraugs
rekombinēts piens piens, kas iegūts, kombinējot dažādās attiecībās piena taukus un piena beztauku sausnu (ar ūdeni vai bez ūdens), lai atjaunotu nepieciešamo ūdens un sausnas attiecību
atjaunots piens piens, kas iegūts, sausiem vai iebiezinātiem piena produktiem pievienojot noteiktu daudzumu ūdens, lai atjaunotu nepieciešamo ūdens un sausnas attiecību
grāmatvedības metode pieņēmumu, principu, ierobežojumu un paņēmienu kopums, ar kuru grāmatvedība uzkrāj, sistematizē un sniedz uzņēmumam nepieciešamo ekonomisko informāciju
pievilkt Piepildīt, pārklāt (parasti ar sniegu, smiltīm) - par vēju; aizvilkt (4)
aizdzīt Piepildīt, pārklāt (parasti ceļu, pēdas ar sniegu, smiltīm u. tml.)
sasērēt Piepildīties, aizsprostoties (ar smiltīm vai citām nogulsnēm)
lenzites Piepju ģints "Polyporaceae" dzimtā ar pusriņķveidīgiem vai garozas veidojošiem augļķermeņiem korķa vai koka konsistencē, sēņotne koksnē rosina puvi
Šveinica filcene piepju sēņu filceņu ģints suga ("Phaeolus schweinitzii"), kas Latvijā sastopama bieži mitros skujkoku mežos pie koku stumbru pamatnes vasarā un rudenī, augļķermeņi apaug nelielus zariņus un zāles stiebrus, micēlijs caur saknēm iekļūst koksnē, izraisa serdes brūno trupi un iekrāso koksni olīvdzeltenu līdz gaišbrūnu, padara irdenu un piešķir tai terpentīna smaržu; Šveinica piepe
viļņainā antrodija piepju sēņu grupas antrodiju ģints suga ("Amyloporia sinuosa", syn. "Antrodia sinuosa"), kas inficē skujkoku koksni
Vailanta antrodija piepju sēņu grupas antrodiju ģints suga ("Antrodia vaillantii"), kas gk. inficē skujkokus, retumis - arī lapkoku koksni
Climacocystis borealis piepju sēņu suga, kas izraisa koksnes balto trupi
interpelācija Pieprasījums, ko parlamenta deputāts vai deputātu grupa iesniedz valdībai vai atsevišķam ministram (noteiktā jautājumā vai sakarā ar visu valdības politisko kursu)
interpellants Pieprasītājs; interpelācijas iesniedzējs
daputināt Pieputināt (sniegu)
formatīvā vērtēšana pierādījumu iegūšana par skolēna sniegumu mācīšanās laikā, to interpretēšana un izmantošana, lai pieņemtu pamatotu lēmumu par turpmākajiem mācību procesa soļiem
attaisnoties Pierādīt savu taisnību, savas rīcības pareizumu; noliegt savu vainu (ar kādiem pamatojumiem, pierādījumiem)
apsērksnēties Piesalt pēc nakts salnas; pārklāties ar sērsnu
radioaktīvie nosēdumi piesārņojuma veids, kas rodas kodolsprādzienos, kā arī kodoltehnikas avāriju gadījumos; radioaktīvo vielu daļiņas, kas putekļu veidā nosēžas uz augsnes, augiem, ūdenstilpēs
fitoremediācija Piesārņoto teritoriju attīrīšana, izmantojot augu spēju sadalīt toksiskās vielas un mazāk kaitīgā veidā novadīt tās atmosfērā, ar augu saknēm saistītajiem mikroorganismiem vienlaikus veicot piesārņojošo vielu uzņemšanu vai noārdīšanu augsnē
piesiksnot Piesiet ar siksnu
piesprendzēt Piesiet, piejozt, ar siksnu cieti pievilkt
pieklauvēt Piesist (piemēram, pie durvīm, loga, sienas), lai, radot troksni, signalizētu
attrāpīt Pieskaroties, pieķeroties atrast, sasniegt (vajadzīgo vielu)
piesnaust Piesnausties
piesniekties Piesniegties
piegrūst Piesnigt
pielepēt Piesnigt
pienākt Piesnigt
pielepīt Piesnigt (ar slapju sniegu)
piedrabļāt Piesnigt (par slapju sniegu)
piekupenēt Piesnigt, tā ka veidojas kupenas
jozt Piestiprināt ar jostu vai siksnu (parasti ieroci)
birkot piestiprināt plāksnītes (piemēram, ar nosaukumu, raksturojumu, īpašnieka vārdu)
piesiksnāt Piestiprināt, piesaistīt ar siksnu
koksnes kapilārā piesūcināšana piesūcināšana, kas balstās uz šķidruma iekļūšanu sausā koksnē kapilāro spēku ietekmē
koksnes difūzijas piesūcināšana piesūcināšana, kas pamatojas uz vielu iesūkšanos mitrā koksnē, tāpēc ka pastāv koncentrācijas starpība uz koksnes virsmas un tās iekšpusē
piesūcināšanas šķidruma caurlaidība piesūcināšanas šķidruma spēja iekļūt koksnē piesūcināšanas laikā, kas raksturo piesūcināšanas ātrumu
plastifikatori piesūcināšanas šķidrumi, kas iesūcas koksnes šūnu sieniņās un maina tās plastiskās īpašības
modificējošais aģents piesūcināšanas šķīdums, kas iesūcas koksnes šūnu sieniņās, bet ķīmiski neiedarbojas uz koksnes komponentiem
impregnēt Piesūcināt ar ķīmiskām vielām (piemēram, audumu, koksni), parasti, lai aizsargātu no mitruma, puves, aizdegšanās
apbalvot Piešķirt apbalvojumu; izsniegt apbalvojumu
sadalīt Piešķirt katram noteiktu daļu (no kopuma), arī iedot, izsniegt katram noteiktu daļu (no kopuma)
izsniegt Piešķirt un pasniegt (apbalvojumu, medaļu u. tml.); pasniegt (piešķirto apbalvojumu, medaļu u. tml.)
atestēt Piešķirt, izsniegt atestātu (pēc mācību iestādes beigšanas)
ķēpis Pietauvošanās ierīces detaļa (apkalums), kas neļauj pietauvošanās trosēm (ķēdēm) berzēties gar peldlīdzekļa sāniem (bortiem), tā var būt ar speciāliem vedveltņiem vai bez tiem (taisnais ķēpis)
starptautiskais pieteikums pieteikums, kas iesniegts saskaņā ar Līgumu par patentu kooperāciju jebkurā šā līguma dalībvalstī
izkaitēties pietiekoši ilgi pie krāsns sildoties, sakarst
siksnas ieliece pievada siksnas novirze no normāla (taisna) stāvokļa, iedarbojoties noteiktam siksnai pieliktam spēkam
rasināt Pievadīt ūdeni sīku pilienu veidā (augu virszemes daļām vai augsnei)
hromatoze Pigmentācija; hiperpigmentācija vai pigmenta patoloģiska nogulsnēšanās ķermeņa daļās, kurās parasti nav pigmenta
pļuka Pika, piemēram, slapja sniega pika
appikāt Pikoties, apmētāties sniega bumbām
bērnu mirstība pilngadību nesasniegušu personu mirstība
jaunietis pēc ārpusģimenes aprūpes pilngadību sasniedzis jaunietis pēc institucionālās aprūpes, aizbildnības vai aprūpes audžuģimenē
submersija Pilnīga iegremdēšana - otrās valodas vai svešvalodas apguves process, kurā mācības notiek tikai apgūstamajā valodā, nesniedzot atbalstu apguvējam viņa dzimtajā valodā
izvērst pilnīgi apvērst (augsnes kārtu)
no sirds pilnīgi atklāti, patiesi; aizrautīgi, dedzīgi; ļoti; sirsnīgi, iejūtīgi
nostiept pilnīgi iztaisnot (parasti kājas, rokas)
trāpīt desmitniekā pilnīgi sasniegt vajadzīgo rezultātu
(taisns) kā lineāls, arī kā ar lineālu novilkts pilnīgi taisns
(taisns), kā ar lineālu novilkts pilnīgi taisns
kā ar lineālu novilkts pilnīgi taisns
ataraksija Pilnīgs dvēseles miers, ko, pēc dažu antīko filozofu domām, prātnieks sasniedz, izzinādams pasauli, pārvarēdams bailes, aizspriedumus u. tml.
usnijs Pilns ar usnēm
pilntaukie Pilntaukie sieri - sieri, kas satur ne mazāk par 45% tauku siera sausnā
inkasopilnvara Pilnvara, ko tirgotājs izsniedz ceļojošam komijam, pārdošanas vai apdrošināšanas aģentam, lai trešo personu priekšā leģitimētu viņus kā īpaši pilnvarotus iekasēt naudas summas
parastā komercpilnvara pilnvara, kuru izdod komersants; neizsniedzot prokūru, viņš pilnvaro kādu citu personu viņa vārdā veikt komercdarbību, slēgta ar komersanta veikto komercdarbību saistītus noteikta veida darījumus vai arī slēgt ar komersanta veikto komercdarbību saistītus atsevišķus darījumus
drošības sertificēšana pilnvarotas personas sniegts apstiprinājums, ka drošības novērtēšana veikta kvalificēti un pilnīgā saskaņā ar iepriekš formulētajiem drošības noteikumiem
pilnvarošana pilnvaru piešķiršana kādai personai veikt noteiktu darbību vai rīkoties pilnvaras izsniedzēja vārdā
pilotāžas figūra "kalniņš" pilotāžas figūra, kurā gaisakuģa taisnvirziena lidojuma laikā tiek uzņemts ātrums ar pārslodzi, lielāku par vienu
otrais pilots pilots, kam izsniegta attiecīga apliecība un kas veic pilota funkcijas, izņemot gaisa kuģa kapteiņa funkcijas; izņēmums ir pilots, kas atrodas gaisa kuģī mācību nolūkā, vai pilots, kas lidojuma laikā noteiktā kārtībā pārņem gaisa kuģa kapteiņa tiesības un pilda viņa pienākumus, ja gaisa kuģa kapteinis veselības stāvokļa dēļ tos nevar pildīt
Akershūsa Pils Oslo ("Akershus"), celta 1290. g. kā cietoksnis, mūsdienās Norvēģijas valdība to izmanto reprezentācijai
konventa pils pils tips viduslaikos, kur četri pils korpusi aptvēra taisnstūrveida pagalmu
Agvāta pilsēta Alžīrijā (fr. _Laghouat_, angļu _Laghwat_), Sahāras Atlasu dienvidu nogāzē, pie Sahāras tuksneša ziemeļu malas, 135000 iedzīvotāju (2010. g.)
Asnama pilsēta Alžīrijas ziemeļos (_El Asnam_), ko 1980. g. 10. oktobrī stipri nopostīja zemestrīce, tagad atjaunotā pilsēta saucas Šelīfa
Alamogordo pilsēta ASV (_Alamogordo_), Ņūmeksikas štatā, 31100 iedzīvotāju (2014.g.), 1945. g. 16. jūlijā tuksnesī netālu no tās uzspridzināja pirmo atombumbu
Frezno pilsēta ASV ("Fresno"), Kalifornijas štatā, 516000 iedzīvotāju (2014. g.)
Fresno pilsēta ASV ("Fresno"), Kalifornijas štatā, Kalifornijas ielejā, 516000 iedzīvotāju (2014. g.)
Frezno pilsēta ASV ("Fresno"), Teksasas štatā, 19000 iedzīvotāju (2010. g.)
Sesnoka pilsēta Austrālijā ("Cessnock"), Jaundienvidvelsas štatā, Ņūkāslas rietumu pavadoņpilsēta, 22600 iedzīvotāju (2015. g.)
Brēgenca pilsēta Austrijā (_Bregenz_), Forarlbergas federālās zemes administratīvais centrs, piestātne Bodenezera austrumu krastā, 28000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta kā romiešu cietoksnis "Brigantium" 15. g. p. m. ē.
Dzisna pilsēta Baltkrievijā, Vitebska apgabalā, pie Dzisnas ietekas Daugavā, 2000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ālsta pilsēta Beļģijā (flāmu _Aalst_, franču _Alost_), Flandrijas reģiona Austrumflandrijas provincē, Dandras krastos, 82600 iedzīvotāju (2013. g.), vecākais rātsnams Beļģijā (~1225. g.), hospitālis (1242. g.)
Derventa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā (_Derventa_), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 30200 iedzīvotāju (2013. g.)
Dubica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanska Dubica"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 23100 iedzīvotāju (2013. g.)
Bosanska Krupa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanska Krupa"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 29700 iedzīvotāju (2013. g.)
Šamaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosanski Šamac"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 19000 iedzīvotāju (2013. g.)
Bosansko Grahova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bosansko Grahovo"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Bratunaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bratunac"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 21600 iedzīvotāju (2013. g.)
Breza pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Breza"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 14600 iedzīvotāju (2013. g.)
Kostajnica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Brod"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 6300 iedzīvotāju (2013. g.)
Broda pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Brod"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 17900 iedzīvotāju (2013. g.)
Bugojno pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Bugojno"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 34600 iedzīvotāju (2013. g.)
Busovača pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Busovača"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 18500 iedzīvotāju (2013. g.)
Čajniče pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Cajniče"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 5400 iedzīvotāju (2013. g.)
Cazina pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Cazin"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 69400 iedzīvotāju (2013. g.)
Čapļina pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Čapljina"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 28100 iedzīvotāju (2013. g.)
Čelinaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Čelinac"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 16900 iedzīvotāju (2013. g.)
Čitluka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Čitluk"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 18600 iedzīvotāju (2013. g.)
Doboja pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Doboj"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2013. g.)
Doņi Vakufa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Donji Vakuf"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 14700 iedzīvotāju (2013. g.)
Drvara pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Drvar"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 7500 iedzīvotāju (2013. g.)
Foča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Foča"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 19800 iedzīvotāju (2013. g.)
Fojnica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Fojnica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 1300 iedzīvotāju (2013. g.)
Gacko pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gacko"), Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 9700 iedzīvotāju (2013. g.)
Glamoča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Glamoč"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 4000 iedzīvotāju (2013. g.)
Goražde pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Goražde"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Bosniešu Podriņes kantonā, 22100 iedzīvotāju (2013. g.)
Gorņi Vakufa-Uskopļe pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gornji Vakuf-Uskoplje"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 22300 iedzīvotāju (2013. g.)
Gračanica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gračanica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 48400 iedzīvotāju (2013. g.)
Gradačaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gradačac"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 41800 iedzīvotāju (2013. g.)
Gradiška pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Gradiška"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 56700 iedzīvotāju (2013. g.)
Grude pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Grude"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 17900 iedzīvotāju (2013. g.)
Hana Pijesaka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Han Pijesak"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Ilidža pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ilidža"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 71900 iedzīvotāju (2013. g.)
Ilijaša pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ilijaš"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 20500 iedzīvotāju (2013. g.)
Jablanica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Jablanica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 10600 iedzīvotāju (2013. g.)
Jajce pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Jajce"), Centrālās Bosnijas kantonā, Dināru kalnienē, Vrbasas krastos, 30800 iedzīvotāju (2013. g.)
Kakaņa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kakanj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Ženicas-Dobojas kantonā, 38900 iedzīvotāju (2013. g.)
Kalesija pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kalesija"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 36700 iedzīvotāju (2013. g.)
Kalinovika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kalinovik"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 2240 iedzīvotāju (2013. g.)
Kiseļaka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kiseljak"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 21900 iedzīvotāju (2013. g.)
Kladaņa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kladanj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 13000 iedzīvotāju (2013. g.)
Kļuča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ključ"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 18700 iedzīvotāju (2013. g.)
Kneževa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kneževo"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 10400 iedzīvotāju (2013. g.)
Koņica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Konjic"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 26400 iedzīvotāju (2013. g.)
Kotorvaroša pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kotor Varoš"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 22000 iedzīvotāju (2013. g.)
Kreševa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kreševo"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
Kupresa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Kupres"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
Laktaši pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Laktaši"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 36800 iedzīvotāju (2013. g.)
Livno pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Livno"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 37500 iedzīvotāju (2013. g.)
Ļubiņe pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ljubinje"), Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 3800 iedzīvotāju (2013. g.)
Ļubuški pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ljubuški"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 29500 iedzīvotāju (2013. g.)
Lopare pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Lopare"), Serbu Republikā, Bijeļinas reģionā, 16600 iedzīvotāju (2013. g.)
Lukavaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Lukavac"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 46700 iedzīvotāju (2013. g.)
Maglaja pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Maglaj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 25000 iedzīvotāju (2013. g.)
Miliči pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Miliči"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
Modriča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Modriča"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 27800 iedzīvotāju (2013. g.)
Mrkoņičgrada pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Mrkonjič-Grad"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 18100 iedzīvotāju (2013. g.)
Neuma pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Neum"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 5000 iedzīvotāju (2013. g.)
Nevesiņe pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Nevesinje"), Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 13800 iedzīvotāju (2013. g.)
Novi Grada pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Novi Grad"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 28800 iedzīvotāju (2013. g.)
Novi Travnika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Novi Travnik"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 25100 iedzīvotāju (2013. g.)
Odžaka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Odžak"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Posavinas kantonā, 21300 iedzīvotāju (2013. g.)
Olova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Olovo"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 10600 iedzīvotāju (2013. g.)
Orašje pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Orašje"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Posavinas kantonā, 21600 iedzīvotāju (2013. g.)
Pale pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Pale"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 22300 iedzīvotāju (2013. g.)
Petrova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Petrovo"), Serbu Republikā, Dobojas reģionā, 7000 iedzīvotāju (2013. g.)
Posušje pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Posušje"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 20700 iedzīvotāju (2013. g.)
Prijedora pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prijedor"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 97600 iedzīvotāju (2005. g.)
Prņavora pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prnjavor"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 38400 iedzīvotāju (2013. g.)
Prozora pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Prozor"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 16300 iedzīvotāju (2013. g.)
Rogatica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Rogatica"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 11600 iedzīvotāju (2013. g.)
Ruda pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Rudo"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 8800 iedzīvotāju (2013. g.)
Sanski Mosta pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Sanski Most"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 47400 iedzīvotāju (2013. g.)
Sapna pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Sapna"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
Sokolaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Sokolac"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
Srbaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Srbac"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 19000 iedzīvotāju (2013. g.)
Srebrenika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Srebrenik"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 42800 iedzīvotāju (2013. g.)
Srebrenica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Srebrnica"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.)
Stolaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Stolac"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 14900 iedzīvotāju (2013. g.)
Šipova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Šipovo"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 10800 iedzīvotāju (2013. g.)
Široki Brijega pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Široki Brijeg"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Rietumhercegovinas kantonā, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
Teočaka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Teočak"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 7600 iedzīvotāju (2013. g.)
Tesliča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Teslič"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 41900 iedzīvotāju (2013. g.)
Tešaņa pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Tešanj"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 46100 iedzīvotāju (2013. g.)
Tomislavgrada pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Tomislavgrad"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Kantonā 10, 33000 iedzīvotāju (2013. g.)
Travnika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Travnik"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 16500 iedzīvotāju (2013. g.)
Trebiņe pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Trebinje"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 25600 iedzīvotāju (2013. g.)
Trnova pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Trnovo"), Serbu Republikā, Sarajevas-Romanijas reģionā, 2200 iedzīvotāju (2013. g.)
Tuzla pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Tuzla"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, kantona administratīvais centrs, 120400 iedzīvotāju (2013. g.)
Ugļevika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Ugljevik"), Serbu Republikā, Bijeļinas reģionā, 16500 iedzīvotāju (2013. g.)
Vareša pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Vareš"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 9600 iedzīvotāju (2013. g.)
Velika Kladuša pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Velika Kladuša"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 44800 iedzīvotāju (2013. g.)
Visoka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Visoko"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 41400 iedzīvotāju (2013. g.)
Višegrada pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Višegrad"), Serbu Republikā, Fočas reģionā, 11800 iedzīvotāju (2013. g.)
Viteza pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Vitez"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 27000 iedzīvotāju (2013. g.)
Vlasenica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Vlasenica"), Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 12300 iedzīvotāju (2013. g.)
Zenica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Zenica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 73800 iedzīvotāju (2013. g.)
Zvornika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Zvornik"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 12700 iedzīvotāju (2013. g.)
Žepče pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Žepče"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 31600 iedzīvotāju (2013. g.)
Živinice pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Živinice"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 61200 iedzīvotāju (2013. g.)
Mostara pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 65300 iedzīvotāju (2013. g.)
Hadžiči pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Sarajevas kantonā, 25000 iedzīvotāju (2013. g.)
Čeliča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
Banoviči pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 23400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bihača pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas Federācijā, Unas-Sanas kantonā, 61200 iedzīvotāju (2013. g.)
Bosanski Petrovaca pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Unas-Sanas kantonā, 7900 iedzīvotāju (2013. g.)
Zavidoviči pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Zenicas-Dobojas kantonā, 40300 iedzīvotāju (2013. g.)
Bijeļina pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Serbu Republikā, reģiona administratīvais centrs, 114700 iedzīvotāju (2013. g.)
Bileča pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Serbu Republikā, Trebiņes reģionā, 11500 iedzīvotāju (2013. g.)
Šekoviči pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 7800 iedzīvotāju (2013. g.)
Brčko pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, tāda paša nosaukuma apgabala administratīvais centrs, 93000 iedzīvotāju (2013. g. )
Baņa Luka pilsēta Bosnijā un Hercegovinā, tās konfederatīvās vienības — Serbu Republikas administratīvais centrs, 199200 iedzīvotāju (2013. g.)
Kresna pilsēta Bulgārijā ("Kresna"), Blagojevgradas apgabalā, 3650 iedzīvotāju (2014. g.)
Aržantāna pilsēta Francijā (_Argentan_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Ornas departamentā
Kāna pilsēta Francijā (_Caen_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kalvadosas departamenta administratīvais centrs, 110000 iedzīvotāju (2012. g.)
Šerbūra pilsēta Francijā (_Cherbourg-Octeville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Manša departamentā, 38400 iedzīvotāju (2010. g.)
Lizjē pilsēta Francijā (_Lisieux_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Kalvadosas departamentā, 21600 iedzīvotāju (2010. g.)
Anjērsīsēna pilsēta Francijā ("Asnieres-sur-Seine"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 82300 iedzīvotāju (2010. g.); Anjēra pie Sēnas
Frena pilsēta Francijā ("Fresnes"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 26200 iedzīvotāju (2010. g.)
Ērūvila Senklēra pilsēta Francijā ("Herouville-Saint-Clair"), Lejasnormandijas reģiona Kalvadosas departamentā, 21400 iedzīvotāju (2010. g.)
Leblāna Menila pilsēta Francijā ("Le Blanc-Mesnil"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 51400 iedzīvotāju (2010. g.)
Lešenē pilsēta Francijā ("Le Chesnay"), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 29000 iedzīvotāju (2010. g.)
Ronī pi Buā pilsēta Francijā ("Rosny-sous-Bois"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 41000 iedzīvotāju (2010. g.)
Sirena pilsēta Francijā ("Suresnes"), Ildefransas reģiona Odesēnas departamentā, 46700 iedzīvotāju (2010. g.)
Alansona pilsēta Francijas ziemeļrietumos (_Alençon_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Ornas departamentā, 26700 iedzīvotāju (2010. g.), mežģīņu ražošana un mežģīņu muzejs
Ulasnagara pilsēta Indijā ("Ulhasnagar"), Mahārāštras štatā, Mumbajas ziemeļaustrumu piepilsēta, 506900 iedzīvotāju (2011. g.)
Belagāmvi pilsēta Indijas dienvidrietumos, Karnātakā, 399600 iedzīvotāju (2001. g.), viduslaiku cietoksnis, džainistu tempļi
Bīkānera pilsēta Indijas ziemeļrietumos, Rādžastānas štatā, Tara tuksnesī, 529000 iedzīvotāju (2001. g.)
Basano Romano pilsēta Itālijā ("Basasno Romano"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 4950 iedzīvotāju (2014. g.)
Aleksejevka pilsēta Krievijā (_Alekseevka_), Belgorodas apgabalā, Tihaja Sosnas krastos, 39000 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1685. g.
Anapa pilsēta Krievijā (_Anapa_), Krasnodaras novadā, Melnās jūras krastā, 66700 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1846. g.
Apšeronska pilsēta Krievijā (_Apšeronsk_), Krasnodaras novadā, 40200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1947 g.
Armavira pilsēta Krievijā (_Armavir_), Krasnodaras novada austrumos, Kubaņas kreisajā krastā, 190800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1914. g.
Artjomovska pilsēta Krievijā (_Artëmovsk_), Krasnojarskas apgabala dienvidos, Austrumsajānu dienvidrietumu nogāzē, 1900 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
Krasnijkuta pilsēta Krievijā ("Krasny Kut"), Saratovas apgabala dienvidos, Jeruslanas labajā krastā, 14400 iedzīvotāju (2010. g.)
Bijska pilsēta Krievijā, Altaja novadā, Bijas krastos, 204000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1709. g. kā cietoksnis, pilsētas tiesības kopš 1782. g.
Belgoroda pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, 379500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1593. g., cietoksnis no 1596. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1237. g.
Trubčevska pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabala dienvidos, Desnas labajā krastā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.)
Žukovka pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabala ziemeļos, Desnas kreisajā krastā, 17400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kļinci pilsēta Krievijā, Brjanskas apgabalā, Turosnas krastos, 61900 iedzīvotāju (2014. g.)
Guseva pilsēta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, pie Krasnajas ietekas Pissā, 28500 iedzīvotāju (2014. g.)
Novokubanska pilsēta Krievijā, Krasnodaras apgabalā, Kubaņas kreisajā krastā, 35000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kropotkina pilsēta Krievijā, Krasnodaras apgabalā, Kubaņas labajā krastā, 80000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kurgaņinska pilsēta Krievijā, Krasnodaras apgabalā, Labas labajā krastā, 48500 iedzīvotāju (2014. g.)
Abinska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novada dienvidrietumos, rajona centrs, 35000 iedzīvotāju (2010. g.)
Tihorecka pilsēta Krievijā, Krasnodaras novada ziemeļaustrumos, 60000 iedzīvotāju (2014. g.)
Timašovska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novada ziemeļrietumos, 52900 iedzīvotāju (2014. g.)
Hadiženska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, 22200 iedzīvotāju (2014. g.)
Novorosijska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, 256600 iedzīvotāju (2014. g.), osta Melnās jūras Cemesas līča krastā
Guļkeviči pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, 34500 iedzīvotāju (2014. g.)
Korenovska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, 41300 iedzīvotāju (2014. g.)
Tuapse pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, 63200 iedzīvotāju (2014. g.)
Slavjanska pie Kubaņas pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, 65100 iedzīvotāju (2014. g.)
Krimska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, Agadumas krastos, 57100 iedzīvotāju (2014. g.)
Belorečenska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, Belajas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 52600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1958. g., kā kazaku cietoksnis dibināta 1862. g.
Labinska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, Labas labajā krastā, 61200 iedzīvotāju (2014. g.)
Gorjačijkļuča pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, Lielā Kaukāza priekškalnēs, 33500 iedzīvotāju (2014. g.)
Gelendžika pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, Melnās jūras Gelendžikas līča krastā, 65000 iedzīvotāju (2014. g.)
Soči pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, osta Melnās jūras krastā, 399700 iedzīvotāju (2014. g.)
Temrjuka pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, piestātne Kubaņas labajā krastā, 38800 iedzīvotāju (2014. g.)
Ustjlabinska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, piestātne Kubaņas labajā krastā, 42300 iedzīvotāju (2014. g.)
Primorskoahtarska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, zvejas osta Azovas jūras krastā, 31700 iedzīvotāju (2014. g.)
Jeiska pilsēta Krievijā, Krasnodaras novadā, zvejas osta Azovas jūras krastā, 85800 iedzīvotāju (2014. g.)
Šaripova pilsēta Krievijā, Krasnojarskas apgabalā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.)
Nazarova pilsēta Krievijā, Krasnojarskas apgabalā, Čulimas kreisajā krastā, 51400 iedzīvotāju (2014. g.)
Ilanska pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidaustrumos, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
Kanska pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidaustrumos, 92100 iedzīvotāju (2014. g.)
Divnogorska pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidos, Jeņisejas labajā krastā, 28900 iedzīvotāju (2014. g.)
Užura pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidrietumos, 15500 iedzīvotāju (2014. g.)
Bogotola pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidrietumos, Čulimas kreisajā krastā, rajona administratīvais centrs, 20700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1911. g.
Ačinska pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidrietumos, rajona centrs, piestātne Čulimas labajā krastā, dzelzceļa mezgls, 108000 iedzīvotāju (2013. g.)
Noriļska pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos, aiz Ziemeļu polārā loka, 176500 iedzīvotāju (2014. g.)
Dudinka pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļrietumos, upes un jūras osta Jeņisejas krastā, 22400 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1667. g., pilsētas tiesības kopš 1951. g.
Igarka pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, upes un jūras osta Jeņisejas lejtecē, 673 km no grīvas, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
Ujara pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 12300 iedzīvotāju (2014. g.)
Kodinska pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
Borodina pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1982. g.
Jeņiseiska pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.)
Sosnovoborska pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 35500 iedzīvotāju (2014. g.)
Ļesosibirska pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 60300 iedzīvotāju (2014. g.)
Zeļenogorska pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 64300 iedzīvotāju (2014. g.)
Minusinska pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 68900 iedzīvotāju (2014. g.)
Žeļeznogorska pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, 84900 iedzīvotāju (2014. g.)
Zaozjornija pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Bargas krastos, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
Tosno pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, Tosnas krastos, 39300 iedzīvotāju (2014. g.)
Jeļņa pilsēta Krievijā, Smoļenskas apgabalā, Desnas augšteces apvidū, 9600 iedzīvotāju (2014. g.)
Mičurinska pilsēta Krievijā, Tambovas apgabalā, Ļesnojvoroņežas labajā krastā, 96600 iedzīvotāju (2014. g.)
Bogorodicka pilsēta Krievijā, Tulas apgabala austrumos, rajona administratīvais centrs, 31400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g., dibināta kā cietoksnis XVII gs.
Ape pilsēta Latvijā, Vidzemes ziemeļaustrumu daļā 174 km no Rīgas, Smiltenes novada austrumos, (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1785.-1949. Valkas apriņķī), pilsētas tiesības kopš 1928. gada, miesta - no 1921. g., pilsēta izveidojusies uz muižas zemes, ko Livonijas ordeņa mestrs 1420. gadā izlēņoja G. G. Hopem (no viņa vārda cēlies muižas un miesta nosaukums)
Ņūporta pilsēta Lielbritānijā (_Newport_), Velsas dienvidrietumu daļā; Kāsnevīza
Fresniljo pilsēta Meksikā ("Fresnillo"), Sakatekasas pavalstī, Meksikas kalnienē 2200 m vjl., 110900 iedzīvotāju (2010. g.)
Ulāngoma pilsēta Mongolijā, Uvsnūra aimaka administratīvais centrs, 26300 iedzīvotāju (2000. g.)
Krosno Odžaņske pilsēta Polijā ("Krosno Odrzańskie"), Lubušas vojevodistē, 4600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1238. g.
Kališa pilsēta Polijā, Lielpolijas vojevodistē, Prosnas krastos, 104700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1257. g.
Ajūna pilsēta Rietumsahārā (franču _Laáyoune_, arābu _El-Aaisn_), atrodas Rietumsahāras ziemeļrietumos, Hamras oāzē, 13 km no Atlantijas okeāna, 190 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.), Rietumsahāras galvaspilsēta _de jure_
Tirgusekujeska pilsēta Rumānijā, Koivasnas žudecā, 18500 iedzīvotāju (2011. g.); Kēzdivāšārheja
Sfintugeorge pilsēta Rumānijā, Kovasnas žudeca administratīvais centrs, 56000 iedzīvotāju (2011. g.); Šepšisentģerģa
Intorsurabuzeuluja pilsēta Rumānijā, Kovasnas žudecā, 7500 iedzīvotāju (2011. g.)
Baraolta pilsēta Rumānijā, Kovasnas žudecā, 8700 iedzīvotāju (2011. g.)
Tešnada pilsēta Rumānijā, Satumares žudecā, 8600 iedzīvotāju (2011. g.); Tasnāda
Albajulija pilsēta Rumānijas vidienē (_Alba Iulia_), Murešas ielejā, Albas žudeca administratīvais centrs, 63500 iedzīvotāju (2011. g.), Senās Dakijas galvaspilsēta, II gs. - romiešu apmetne Apulluma, 1542.-1690. Transilvānijas galvaspilsēta, cietoksnis (celts 1713.-1738. g.)
Elmasnou pilsēta Spānijā ("El Masnou"), Katalonijā, Barselonas provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kisnahte pilsēta Šveicē (_Kuesnacht_), Cīrihes kantonā, 13600 iedzīvotāju (2013. g.)
Kīsnahte pilsēta Šveicē ("Kuessnacht"), Švīces kantonā, 12400 iedzīvotāju (2013. g.)
Besni pilsēta Turcijā ("Besni"), Adijamanas ilā, 28300 iedzīvotāju (2013. g.)
Sosnivka pilsēta Ukrainā, Ļvivas apgabalā, 11500 iedzīvotāju (2013. g.), padomju laikā saucās Sosnovka
Černihiva pilsēta Ukrainas ziemeļu daļā, apgabala administratīvais centrs, osta Desnas labajā krastā, 296000 iedzīvotāju (2013. g.)
Verdena pilsēta un cietoksnis Francijas ziemeļaustrumos pie Mēzas upes ("Verdun-sur-Meuse"), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Lotringas) reģiona Mēzas departamentā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ani pilsēta un cietoksnis viduslaiku Armēnijā, Ahurjanas labajā krastā (tagadējās Turcijas ziemeļaustrumos), dibināts V gs., viens no lielākajiem ekonomiskajiem, politiskajiem un kultūras centriem Armēnijā X-XIV gs.
Estergoma pilsēta Ungārijā ("Esztergom"), Komāromas-Estergomas meģē, Donavas labajā krastā, 28400 iedzīvotāju (2014. g.), Ungārijas karlistes pirmā galvaspilsēta (1000.-1242. g.), franku valsts attālākais cietoksnis
Višegrāda pilsēta Ungārijas ziemeļos, Donavas krastā, Peštas meģē, 1800 iedzīvotāju (2014. g.), daļēji saglabājies viduslaiku cietoksnis un agrīnās renesanses pils, Ungārijas karaļu vasaras rezidence
Bādvilsnaka pilsēta Vācijā ("Bad Wilsnack"), Brandenburgas federālajā zemē, 2600 iedzīvotāju (2013. g.)
Gesnica pilsēta Vācijā ("Goessnitz"), Tīringenes federālajā zemē, 3600 iedzīvotāju (2013. g.)
Iznī pilsēta Vācijā ("Isny im Allgaeu"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 13300 iedzīvotāju (2013. g.)
Leisniga pilsēta Vācijā ("Leisnig"), Saksijas federālajā zemē, 8600 iedzīvotāju (2013. g.)
Lesnica pilsēta Vācijā ("Loessnitz"), Saksijas federālajā zemē, 9000 iedzīvotāju (2013. g.)
Elsnica pilsēta Vācijā ("Oelsnitz/Erzgeb."), Saksijas federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.)
Elsnica pilsēta Vācijā ("Oelsnitz/Vogtl."), Saksijas federālajā zemē, 10800 iedzīvotāju (2013. g.)
Pesneka pilsēta Vācijā ("Poessneck"), Tīringenes federālajā zemē, 12200 iedzīvotāju (2013. g.)
Pulsnica pilsēta Vācijā ("Pulsnitz"), Saksijas federālajā zemē, 7600 iedzīvotāju (2013. g.)
Ragūna-Jesnica pilsēta Vācijā ("Raguhn-Jessnitz"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.)
Zasnica pilsēta Vācijā ("Sassnitz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 9500 iedzīvotāju (2013. g.)
podesta Pilsētas galva, arī tiesnesis Itālijā
būvkontrole Pilsētas inženiera vai būvinspektora atbildība pārbaudīt rasējumus, izsniegt atļauju būvēt, inspicēt būves procesu un beidzot izsniegt apdzīvošanas atļauju
Diksona Pilsētciemats Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos, Taimiras pussalas ziemeļrietumos, 550 iedzīvotāju (2018. g.) nozīmīga Ziemeļu jūras ceļa osta Jeņisejas līča austrumu krastā
Šušenska Pilsētciemats Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 16800 iedzīvotāju (2016. g.)
Tempļa kalns pilskalns Alūksnē, Alūksnes ezera Tempļakalna (Kapsētas) pussalas dienvidrietumu krastā, ir \~30 m augsts ezera stāvkrasta pacēlums, ko no apkārtnes norobežo dziļas gravas, plakums - 80 x 35-40 m, domājams, ka bijis apdzīvots arī viduslaiku sākumā, izteiktas domas, ka 13. gs. sākumā šeit bijis Atzeles novada centrs
Spīdzenieku pilskalns pilskalns Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Spīdzenieku mājām, ir \~26 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, datējums nav zināms
Nametkalns Pilskalns Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, kokiem apauguša paugura dienvidaustrumu daļa, tā dienvidu nogāze ir ļoti stāva (augstums - 30 m), plakums - daļēji izlīdzināts - 40 x 50 m
Nāzupu pilskalns pilskalns Alūksnes novada Kalncempju pagastā, ir savrups \~20 m augsts paugurs, plakums - \~100 x 70 m, kultūrslānis nav konstatēts un izmantošanas laiks nav zināms
Medņu pilskalns pilskalns Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, Medņupes labajā krastā, aizņem garena, šaura, ar eglēm apauguša paugura (augstums — 15-20 m, platums — 10-15 m) rietumu galu, kas no pārējā paugura atdalīts ar nelielu pāržmaugu, un no 3 pusēm apliec Medņupe, plakuma garums — \~40 m, datējums nav zināms
Kauguru kalns pilskalns Balvu novada Vīksnas pagastā, 1 km uz dienvidrietumiem no Makšinovas ciema, aizņem \~11 m augsta paugura ziemeļaustrumu daļu, plakums garš, šaurs (20 x 100 m), nogāzes stāvas, norobežo arī ar 20 m garu un 2 m augstu izplūdušu valni un 2 m dziļu un 6 m platu pārrakumu
Asītes pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Liepājas-Ezeres ceļa labajā pusē, \~0,5 km uz austrumiem no bijušās Asītes muižas, dienvidu pusē pilskalns nocietināts ar valni un grāvi, kuru priekšā ir vēl viena vaļņa un grāvja paliekas, plaknums \~20 x 35 m, nelīdzens, taisnstūrveidīgs, vēstures avotos vietvārds "Assiten" pirmoreiz minēts 1253. g.
Balbītes pilskalns pilskalns Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, Rāznas ezera rietumu daļā, nelielā salā iepretī Zosnai, tas ir \~12 m augsts apaļas formas paugurs ar stāvām nogāzēm, plaknuma diametrs - 10 m
Skudru pilskalns pilskalns Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, nogāze pret upi ir stāva, \~25 m augsta, pārējās lēzenākas, rietumu nogāzē 3 terases, plakums — apaļš \~40 m diametrā, izlīdzināts, domājams, ka izmantots kā kulta vieta
Kalna dārzs pilskalns Talsu novada Dundagā, 60 m uz ziemeļaustrumiem no Dundagas viduslaiku pils, ir savrups paugurs Pāces krastā ar izlīdzinātu taisnstūrveida plakumu (35-55 x 70 m), domājams, ka izmatots 1. gt. un 2. gt. sākumā
Mūku kalns pilskalns, kas atradās Koksneses pagastā starp Daugavu un Rīgas-Daugavpils autoceļu, bija paugurs ar 12 m augstu nogāzi ziemeļrietumu pusē un 36 m augstu krauju Daugavas pusē, plakums - \~120 x 35 m, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas applūdināts, un mūsu dienās tā virsotne ir maza saliņa ūdenskrātuvē; Mūkukalns
pilngadīgs Pilsonis, kas ir sasniedzis pilngadību
pilngadnieks Pilsonis, kas tikko ir sasniedzis pilngadību; arī pilngadīgais
transferts Pilsoņu pārcelšanās no vienas valsts uz citu; tūristu pārvešana no lidostas uz viesnīcu, citu pilsētu
činkulis Pinka - savēlusies (piemēram, matu, bārdas, vilnas) šķipsna
bēbars Pinka, kudla, šķipsna, kušķis
bēberis Pinka, šķipsna
plincka Pinka, šķipsna (parasti matiem)
peisaki Pinkainas, nesakoptas matu šķipsnas
bebarains Pinkains, kudlains, šķipsnains
bēbarains Pinkains, kudlains, šķipsnains
bebrains Pinkains, kudlains, šķipsnains
skarbalains Pinkains, plūksnains, skrandains
skarbulains Pinkains, plūksnains, skrandains
beberains Pinkains, šķipsnains
bozelains Pinkains; šķipsnains
vijums Pinot, cirtojot u. tml. (matu šķipsnas), veidots (matu) sakārtojums
pipartrauks Pipartrauciņš - neliels trauks piparu pasniegšanai galdā; piparnīca
kraģis Pīpe ar taisnu kātu
štrūdele Pīrāgs, Dienvidvācijas un Austrijas virtuves ēdiens: plānā mīklas plāksnē ierullēti un iecepti augļi, biezpiena masa, siers u. tml.
stobuls Pirksta resnuma stiebrs ar tukšu vidu
grifs Pirkstu laipa (stīgu instrumentiem) - plāksne, pie kuras spēlējot piespiež stīgas
pirkstlaipa Pirkstu laipa (stīgu instrumentiem) - plāksne, pie kuras spēlējot piespiež stīgas; grifs
koleoptils Pirmā dīgļlapa, kas aptver dīgļpumpuru viendīgļlapju (sevišķi graudzāļu) sēklas dīgli, aizsargā dīgpumpuru no mehāniskiem bojājumiem un sekmē asna izspraukšanos no augsnes sēklas dīgšanas laikā
horunžijs Pirmā virsnieku pakāpe kazaku karaspēkā
mulazims Pirmā virsnieku pakāpe turku armijā
barokālais klasicisms pirmais klasicisma uzplaiksnījums mākslā, kas radās Francijā 17. gs. otrajā pusē, tā piekritēji augstāk par visu vērtēja prātu, jūsmoja par mākslinieka erudīciju un domas skaidrību, par loģiski veidotiem mākslas darbiem ar skaidru un līdzsvarotu kompozīciju
pirmmācība Pirmais mācību posms, kurā ietverta elementāru zināšanu sniegšana, elementāru prasmju, iemaņu veidošana
trenčkots Pirmajā pasaules karā frontē valkātais angļu virsnieku lietus mētelis no impregnētas drānas un ar eļļas piesūcinātu starpdrēbi; trencis
pirmlapa Pirmās iespieduma loksnes vai salikuma nodalījuma manuskripta lapa, kur atzīmēta teksta sākuma vieta
tribunāls Pirmās instances tiesa, apelācijas instance lietās, ko izskatījuši miertiesneši (piemēram, Francijā, Itālijā)
fonda Pirmās šķiras viesnīca
ostiārijs Pirmatnējā nozīmē durvju jeb vārtu sargs, katoļu baznīcas terminoloģijā - pirmā pakāpe zemāko klēriķu rindā, kur iesvētot kandidātiem ar attiecīgiem vārdiem pasniedz baznīcas atslēgu un liek slēgt baznīcas durvis un zvanīt; bija atbildīgs par to, lai telpā, kur notiek Eiharistija, neatrastos nepiederošas personas; amats tika likvidēts 1972. gadā
sandalas Pirmatnēji seno grieķu un romiešu apavi: koka, korķa vai ādas zoli piestiprināja pie kājas siksnām
Boki Pirmie Boki - apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Isnaudas pagastā
pirmziemnieks Pirmklasnieks
pervaks pirmkursnieks
fuksis Pirmkursnieks
fuksene Pirmkursnieku balle
muižas skola pirmmācības skola zemnieku bērniem, mācīja ticības mācību, lasīšanu un rēķināšanu, Latvijā pirmās atvērtas 17. gs. beigās Alūksnes apkaimē, 18. gs. 60.-70. gados Vidzemē darbojās 134. šādas skolas, bet līdz 18. gs. beigām tās beidza pastāvēt, bet pēc dzimtbūšanas atcelšanas zemāko lauku skolu ierīkošana un uzturēšana tika nodota pagastiem un draudzēm
velēniņas Pirms augsnes sasalšanas rudenī sagrieztas velēnu sloksnes, kuras izmanto dēstu audzēšanai, ja nav kūdras-trūdzemes podiņu
neiznēsāts teļš pirms vidējā grūsnības laika izbeigšanās piedzimis teļš
izklājuma veidošana pirmsdrukas process, kurā iespieddarba lappuses uz loksnēm tiek sakārtotas tā, lai pēc salocīšanas sekotu cita citai pareizā secībā
priekšnāves Pirmsnāves
nāvesgulta Pirmsnāves situācija
agonija Pirmsnāves stāvoklis, kam raksturīgs apziņas zudums
premortāls Pirmsnāves-
diallags Piroksenu grupas monoklīns minerāls zaļās nokrāsās, atšķiras ar plātņainu uzbūvi parallēli vienai kristālu plāksnei, uz kuras bieži novērojams metālisks vizuļojums
akminis Pirts akmeņkrāvuma krāsns akmens
pakrāšņi Pirts krāsns pelni
savadžot Pīt (īpaši nekvalitatīvus lūksnas apavus)
pjezoelements Pjezoelektriska materiāla (galvenokārt pjezokeramikas) vienkāršas ģeometriskas formas detaļa (piemēram, stienis, plāksne, disks, gredzens), kam uz noteiktām virsmām uzklāti elektrodi
sēdināt Placināt, blīvēt (piemēram, sniegu)
plaikšņa Plaiksne
plaismains Plaiksnīgs
pārplaiksnīt Plaiksnījot apspīdēt (ko)
plaiksnis Plaiksnījums
plaismojums Plaiksnījums
plaikšķināt Plaiksnīt
plaiksmot Plaiksnīt
plaiksnāt Plaiksnīt
plaiksnēt Plaiksnīt
plaiksnot Plaiksnīt
plaikšņot Plaiksnīt
plaismot Plaiksnīt
plaisnāt Plaiksnīt
plaisnīt Plaiksnīt
plāksnīt Plaiksnīt
plāvāt Plaiksnīt
blāvāt Plaiksnīties
latīt Plaiksnīties
plaikšīties Plaiksnīties
plaikšķēties Plaiksnīties
plaiksnāties Plaiksnīties
plaikšņoties Plaiksnīties
plaišķēties Plaiksnīties
plaisnāties Plaiksnīties
plaisnīties Plaiksnīties
plāksnīties Plaiksnīties
plāvāties Plaiksnīties
piedura Plaisa, robs maizes kukulim, kas rodas pieduroties pie krāsns malas vai otra kukuļa
gaisa plaisas plaisas, kas rodas, koksnei ātri žūstot
plene Plakana ādas pātaga, arī siksnas gabals, kas piestiprināts pie kāta sišanai
barete Plakana cepure ar apaļu vai četrstūrainu dibenu, bija modē 16. gs., vēlāk sastopama kā atsevišķu amatu tērpa daļa (tiesnešiem, akadēmiķiem u. c.)
lize Plakana koka lāpsta (mīklas veidojuma ievirzīšanai maizes krāsnī un izņemšanai no tās)
Ukoks Plakankalne Altajā, Krievijas Altaja novadā, augstums - >2800 m, stepe (ganības), kalnu tuksnesis un kalnu tundra
Masaju stepe plakankalne Tanzānijas austrumos, vidējais augstums - 1000 m, atsevišķi kalni - līdz 2000 m, sarkanbrūnās augsnes, graudzāļu un krūmu savanna
Ganoderma resinaceum plakanpiepju suga, kas Latvijā sastopama reti uz dzīvu koku stumbriem; tai bojājot koksni, kokā veidojas dobums
plātne Plakans (kā, piemēram, darba rīka, iekārtas) elements, detaļa; arī plāksne
plātne plakans, parasti gluds, dažādas formas (kāda materiāla, piemēram, koksnes, metāla) veidojums, ko izmanto par izejmateriālu (kā) izgatavošanai, apdarei u. tml.; arī plate (1)
plate Plakans, parasti gluds, taisnstūrveida (dažāda materiāla, piemēram, koksnes, metāla) veidojums, ko izmanto par izejmateriālu (kā) izgatavošanai; arī plātne (1)
spēkpāra plakne plakne, kas iet caur abu paralēlo spēkpāra spēku darbības taisnēm
pusplakne Plaknes daļa, kas atrodas vienā pusē no kādas plaknē dotas taisnes
plaknes kvadrants plaknes daļa, ko ierobežo divas savstarpēji perpendikulāras taisnes
superelipse plaknes figūra, starpposms starp elipsi un taisnstūri; izgudrojis Piets Hains
kvadratrise Plaknes līkne - to punktu ģeometriskā vieta, kur krustojas taisne, kas vienmērīgi griežas ap fiksētu punktu, un taisne, kura vienmērīgi pārvietojas paralēli pati sev; kvadratrise pieder pie pazīstamām līknēm: ar tās palīdzību senatnē aprēķināja riņķa kvadratūru (sk. kvadratūra) un izdarīja leņķa trisekciju
cikloīda Plaknes līkne, ko veido ar apli nekustīgi saistīts punkts, šim aplim bez slīdēšanas veļoties pa taisni
parabola Plaknes līkne, kurā katrs punkts ir vienādā attālumā no fiksēta punkta (fokusa) un fiksētas taisnes (direktrises)
afīna transformācija plaknes vai telpas lineāra transformācija, kas katru taisni pārveido taisnē
plāksna Plāksne
slātne Plāksne
dalenis Plāksne (ar attiecīgiem uzrakstiem), kuru novieto plauktā starp grāmatām, lai nodalītu vienu kārtojuma daļu no otras
noslēdzējplāksne Plāksne (kā) noslēgšanai
dēlis Plāksne (parasti zīmējumu, ziņojumu, arī dažu ierīču piestiprināšanai)
paplāte Plāksne (piemēram, koka, plastmasas, metāla) ar paaugstinātām malām trauku, ēdiena pārnēsāšanai
numurzīme Plāksne ar (parasti automašīnas, ēkas) numuru
tabele Plāksne ar žetoniem (uzņēmuma, iestādes u. tml.) darbinieku ierašanās un aiziešanas reģistrēšanai; arī dokuments (piemēram, grāmatas, klades veidā) šādai reģistrēšanai
planšete Plāksne informatīviem ziņojumiem sabiedriskās vietās
lidāda Plāksnē izplesta āda, uzstiepta starp priekškājām un pakaļkājām un asti, vai pirkstiem, vai īpašām garām neīstām ribām, lidošanas orgāns sikspārņiem, lidvāverei, lidojošiem somaiņiem, lidojošam drakonam u. c. tādiem mugurkaulniekiem, kas nepieder pie putniem, bet kas tomēr spēj lidot
spoilers Plāksne uz gaisakuģa spārna augšējas virsmas spārna cēlējspēka regulēšanai; lieto lidojuma augstuma vadībā, nemainot spārna uzplūdes leņķi
plegzna Plāksne uz kuras kārš (sukā) vilnu
aizbīdnis Plāksne, ar ko noslēdz dūmvadu
plaukts Plāksne, kas horizontāli piestiprināta pie sienas, sienas padziļinājumā vai šādā veidā ievietota skapī, bufetē u. tml. kā (piemēram, trauku, drēbju, grāmatu) novietošanai; mēbele, ko veido šādas karkasā iestiprinātas plāksnes un kam parasti ir sānu malas, starpsienas
galdiņš Plāksne, kas izveidota īpašam nolūkam (parasti galda spēlēm); mazs galds, kura virsmā izveidota šāda plāksne
aizvirtņi Plāksne, konstrukcija, ar ko aizver, noslēdz (ko)
trafarets plāksne, kurā ir izgriezts attēls, teksts u. tml. un kuru izmanto, lai, virzot krāsu caur izgriezumiem, iegūtu attiecīgo attēlu, tekstu u. tml. uz kādas virsmas; arī šablons (1)
tāpele Plāksne, plēksne
spieddēlis Plāksne, uz kuras izveidoto rakstu, attēlu iespiež kādā virsmā
lamina Plāksne; slānis; lapa
slēpes Plāksnes veida (koka, plastmasas, metāla) ierīces, kas palielina atbalsta laukumu un atvieglo pārvietošanos vai pārvietošanu, piemēram, pa sniegu, staignu vietu, ūdeni
brakets Plāksnes veida dibenbrangas gabals kuģa dibenā, tā apakšmala pielaikota kuģa dibena apaļumam, bet augšmala ir taisna un piekļaujas dubultdibenam no apakšas
Astilboides tabularis plāksnīšu astilboīde
ciparnīca Plāksnīte (pulkstenim) ar apzīmētām iedaļām, pār kurām virzās rādītāji
diafragma Plāksnīte ar atveri, kas ierobežo caur optisku sistēmu ejošu gaismas staru kūli; blende
filjera Plāksnīte ar kalibrēta izmēra caurumiņiem šķiedras vilkšanai no šķidras masas, šķīduma vai kausējuma
zodturis Plāksnīte ar padziļinājumu, ko piestiprina vijoles, alta korpusam, lai spēlējot pieturētu instrumentu ar zodu
šilte Plāksnīte ar uzrakstu; izkārtne
lamele Plāksnīte, kas fiksē šķēru notrūkumu stellēs
bimetāla plāksnīte plāksnīte, kas sastāv no augstā temperatūrā savienotiem diviem metāliem ar atšķirīgu siltuma izplešanās koeficientu
birka Plāksnīte, ko piestiprina pie priekšmeta (piemēram, tā nosaukuma, raksturojuma, īpašnieka atzīmēšanai)
lamīna Plāksnīte, sloksnīte
skutella Plāksnīte, zvīniņa
keramikas plāksnītes plāksnītes jeb flīzes ko izgatavo no māliem vai mālu maisījuma ar dažādām piedevām un pēc tam apdedzina
blefarodishroja Plakstiņa nenormāls krāsojums (dzimumzīme, holesterīna nogulsnes)
stiegrots stikls plākšņu stikls, kurā starp diviem stikla slāņiem ievelmēts metāla režģis; stikla plāksne no mehāniska trieciena saplaisā, neradot šķembas; armēts stikls
folija Plāna (krāsaino metālu) loksne, lente
loksne Plāna (piemēram, papīra, metāla) plāksne
plēksne Plāna (svina, vara) sloksne, ko novieto starp rindām salikuma starpināšanai
pusviļņa plāksne plāna dubultlauzoša materiāla plāksnīte, kas ir izgriezta paralēli šā materiāla optiskajai asij; plāksnītes biezums ir izvelēts tā, lai noteikta viļņa garuma starojumam optisko ceļu starpība gaismas komponentēm ar ortogonālām polarizācijām būtu vienāda ar pusi no gaismas viļņa garuma; izmanto optiskās ierīcēs, piemēram, gaismas polarizācijas plaknes pagriešanai par noteiktu leņķi
ceturtdaļviļņa plāksnīte plāna dubultlauzoša materiāla plāksnīte, kas izgriezta paralēli šā materiāla optiskajai asij; plāksnītes biezums izvelēts tā, lai noteikta viļņa garuma starojumam gaismas komponenšu optisko ceļu starpība ar ortogonālām polarizācijām būtu vienāda ar ceturto daļu no gaismas viļņa garuma
lemesis Plāna kaula plāksne, kas veido deguna starpsienu
dzimsis plāna koka sloksne starp virskārtas dēļiem
paijete Plāna metāla vai stikla plāksnīte, ko pa vairākām kopā piešuj audumam, lai tas gaismā laistītos
membrāna plāna noteiktas formas plāksne, nostiepta, nostiprināta plēve (iekārtās, ierīcēs u. tml.)
apdares finieris plāna parasti augstvērtīgas koksnes skaida, ko lieto koka izstrādājumu pārklāšanai
plauska Plāna plēksne ap graudiem
bārbala Plāna sloksne, kas atdalīta (piemēram, no tāss)
pērksna plāna sniega kārta
snīderīte Plāna šķēle, šaura sloksne, sīks gabals no kāda augļa
lapa plāna taisnstūrveida papīra plātne; šāda plātne kā vienība (grāmatā, žurnālā u. tml.)
mediators Plāna trīsstūrveida plāksne dažu mūzikas instrumentu strinkšķināšanai
lietusmētelis Plāna ūdensnecaurlaidīga materiāla mētelis
skārds Plāna vai sevišķi plāna velmēta metāla plāksne vai lente
plektrons Plāna, lokā saliekta plāksne ar tievu galu dažu mūzikas instrumentu strinkšķināšanai
plektrs Plāna, lokā saliekta plāksne ar tievu galu dažu mūzikas instrumentu strinkšķināšanai
ieliktnītis Plāna, mitrumu uzsūcoša materiāla plāksnīte, ko ielipina sieviešu biksītēs
šlifs Plāna, pulēta minerāla, ieža plāksne, kas ir paredzēta mikroskopiskai izpētei
spodrpape Plāna, stipra, no šķiedras izstrādāta dzelteni brūngana pape ar spīdīgi gludu virsu; to liek starp gludināmajām loksnēm pirms vai pēc iespiešanas
salmiņš Plāna, šaura (pārtikas produkta) sloksne
drāšana Plānas (no mm desmitdaļām līdz dažiem mm) koksnes kārtas iegūšana ar griezni
irka Plānas ādas sloksnes zābaku stulmu apmales veidojumam
tefillims Plānas siksnas, ar kurām jūdaisti dievlūgšanā aptin rokas un galvu
gremzdi Plāni nokasīta (augļa, saknes vai koksnes) kārtiņa; tālākai apstrādāšanai sasmalcināta (augļu vai ogu) masa
juma Plāni, brīžiem ar sniegu sajaukti upes vižņi
makula Plankums; dermatoloģijā norobežots, krāsas ziņā atšķirīgs ādas laukums, kas nepārsniedz apkārtējo līmeni
plano Plano formāts - nelocītas loksnes formāts
papīrs Plāns izstrādājums, ko iegūst, veltnējot šķiedrainu materiālu (koksni, makulatūru, auduma gabalus u. tml.), kuram pievienotas līmvielas, krāsvielas, pildvielas
vafele plāns, porains un trausls konditorejas izstrādājums plāksnes, satītas plāksnes u. tml. veidā ar reljefu (piem., rūtiņu, šūnveida) rakstu
skaliņis Plāns, šaurs, apmēram metru garš koksnes stienītis, ko lietoja telpu apgaismošanai; skals
pneimoveidošana Plānsienu izstrādājumu iegūšana no termoplastiska polimēra plēvēm vai loksnēm ar sakarsētu, saspiestu gaisu
mežkopība Plānveidīga mežu audzēšana, lai iegūtu koksni un izmantotu citus meža produktus
proktokolpoplastika Plastiska taisnās zarnas un maksts operācija; rektovaginālas fistulas slēgšana
proktocistoplastika Plastiska taisnās zarnas un urīnpūšļa operācija; rektovezikālas fistulas slēgšana
proktoplastika Plastiska tūpļa un taisnās zarnas operācija
antegmīts Plastmasa, ko iegūst no fenolformaldehīda sveķiem un grafīta; lieto cauruļu, iekārtu oderēšanas plāksnīšu u. c. izgatavošanai
formēšana Plastmasas spiedapstrādes veids; dobas formas plastmasas izstrādājumu izgatavošana (mehāniski, izpūšot vai ar vakuumu) no iepriekš sakarsētas loksnes

Citās vārdnīcās nav šķirkļa sn.

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2025

Pēdējais atjauninājums: 2025. gada 22. septembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: