nozibšņot
nozibšņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nozibšņoju | nozibšņojam | nozibšņoju | nozibšņojām | nozibšņošu | nozibšņosim |
| 2. pers. | nozibšņo | nozibšņojat | nozibšņoji | nozibšņojāt | nozibšņosi | nozibšņosiet, nozibšņosit |
| 3. pers. | nozibšņo | nozibšņoja | nozibšņos | |||
Pavēles izteiksme: nozibšņo (vsk. 2. pers.), nozibšņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nozibšņojot (tag.), nozibšņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nozibšņotu
Vajadzības izteiksme: jānozibšņo
Īsu brīdi, vienu reizi zibšņot; nozibsnīt1.
Avoti: LLVV