nozibināt
nozibināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nozibinu | nozibinām | nozibināju | nozibinājām | nozibināšu | nozibināsim |
| 2. pers. | nozibini | nozibināt | nozibināji | nozibinājāt | nozibināsi | nozibināsiet, nozibināsit |
| 3. pers. | nozibina | nozibināja | nozibinās | |||
Pavēles izteiksme: nozibini (vsk. 2. pers.), nozibiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nozibinot (tag.), nozibināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nozibinātu
Vajadzības izteiksme: jānozibina
1.Īsu brīdi zibināt un pabeigt zibināt.
1.1.intransitīvs
2.Īsu brīdi, vienu reizi padarīt redzamu, pamanāmu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- — Nevis pirksts, bet mēle, — Diāna nozibināja acis.
- — Viņa iekoda lūpā, zīmīgi nozibināja acis un izšņāca: — ...
- nu, kā filmās, — Ernesta jautri nozibināja acis.
- Arī Gramzis pacēla purnu, nozibināja acis un gari ierūcās.
- Tnota man uzsmaidīja, tumsnējā sejā nozibinādams sinepjdzeltenos zobus. “