nozibsnīt
nozibsnīt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Īsu brīdi, vienu reizi zibsnīt.
1.1.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka (kas) īsu brīdi zibsnī un pārstāj zibsnīt.
1.2.Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs) — par psihisku stāvokli.
2.parasti formā: trešā persona Īsu brīdi kļūt pēkšņi, strauji redzamam, pamanāmam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri