Rudens versija 2024
405 379 šķirkļi
nozibšņot
nozibšņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
Īsu brīdi, vienu reizi zibšņot; nozibsnīt1.
Avoti: LLVV