nozibēt
nozibēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nozibu | nozibam | nozibēju | nozibējām | nozibēšu | nozibēsim |
| 2. pers. | nozibi | nozibat | nozibēji | nozibējāt | nozibēsi | nozibēsiet, nozibēsit |
| 3. pers. | nozib | nozibēja | nozibēs | |||
Pavēles izteiksme: nozibi (vsk. 2. pers.), nozibiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nozibot (tag.), nozibēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nozibētu
Vajadzības izteiksme: jānozib
1.parasti formā: trešā persona Īsu brīdi zibēt un pārstāt zibēt.
2.Īsu brīdi, vienu reizi kļūt redzamam, pamanāmam.
3.Ļoti ātri virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atmiņā nozib vasaras puķu bagātā krāsainība un smaržas šai pašā vietā.
- Gar melnās galvassegas maliņu nozibēja vienīgi pagarš, gaužām sasārtis deguns.
- Mana smagā dūre nozibēja gaisā un atsitās vecajam pret zodu.
- Man gar acīm nozibēja milzīgais paltuss un visas tās asinis.
- Nozib tik pazīstamie, sašvīkātie kadri ar tārpaino gaļu uz bruņukuģa Потемкин.