nozibeņot
nozibeņot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nozibeņoju | nozibeņojam | nozibeņoju | nozibeņojām | nozibeņošu | nozibeņosim |
| 2. pers. | nozibeņo | nozibeņojat | nozibeņoji | nozibeņojāt | nozibeņosi | nozibeņosiet, nozibeņosit |
| 3. pers. | nozibeņo | nozibeņoja | nozibeņos | |||
Pavēles izteiksme: nozibeņo (vsk. 2. pers.), nozibeņojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nozibeņojot (tag.), nozibeņošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nozibeņotu
Vajadzības izteiksme: jānozibeņo
Īsu brīdi, vienu reizi zibeņot.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – nozibeņoja vispirms balts, tad melns, pakausī kvēlojoša lode.
- Līdzīgi iesmaržojas gaiss, kad nozibeņojis zibens.
- Izslējies visā augumā pār ligzdu, Noa ātri ar acīm nozibeņoja gar apvārsni un nomierinājās.
- Izslējies visā augumā zem stārķa ligzdas, Dante ar acīm ātri nozibeņoja gar apvārsni un nomierinājās.
- Sajūta tāda, kā tuvotos milzīgs negaiss, kas var jebkurā vietā nozibeņot postoši,” brīdina astrologs.