briksnājs
briksnājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | briksnājs | briksnāji |
| Ģen. | briksnāja | briksnāju |
| Dat. | briksnājam | briksnājiem |
| Akuz. | briksnāju | briksnājus |
| Lok. | briksnājā | briksnājos |
Vieta, kur aug sīks, biezs krūmājs.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pienāca brīdis, kad Kazugane pagrieza savus ceļabiedrus uz tālumā redzamo briksnāju pusi.
- Sniega lauki, briksnāji, ģimenes dārziņi aiz artistiski nevērīgi sanaglota dēļu žoga.
- Pēc tam, izlīdis cauri briksnājam, viņš saprata, no kurienes cēlusies smirdoņa.
- Bet pagalmā atkal mākoņi, egles, alkšņu briksnājs un ar grūtībām pamanāma taciņa.
- Pēc tam šķērsojām nopļautu rudzu lauku, pārlēcām pāri grāvim un nonācām tieši meža briksnājā.