pimberis1
pimberis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pimberis | pimberi |
| Ģen. | pimbera | pimberu |
| Dat. | pimberim | pimberiem |
| Akuz. | pimberi | pimberus |
| Lok. | pimberī | pimberos |
1.Sena sudraba monēta (piecnieks); Šveices 14-16. gs. sudraba 5 helleru monēta, vēlāk 5 kreiceru monēta Austrijā un Vācijā; ap 1800. g. Latvijā tā sauca Zviedrijas 5 ēru sudraba monētas un Prūsijas un Saksijas sudraba 1/12 dāldera monētas, 18. gs. arī 7,5 kapeikas.
2.apvidvārds, hipotētiska nozīme Gulsnim līdzīgs kokmateriāls.
3.sarunvaloda Skolas atzīme 5.
Stabili vārdu savienojumiKā pimberis.
- Kā pimberis frazeoloģisms — 1. apvidvārds Saka par spēcīgu, veselīgu cilvēku2. novecojis Saka, uzsverot kaut kā pozitīva augstu pakāpi, intensitāti3. Saka, ja kas notiek ļoti ātri, bez kavēšanās
Avoti: LLVV, KV, ĒiV, SLG
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nu, pimberi!
- Še pimberi!
- ) apsatecejusies, kad viņš redzeja, kā dažs romaltiski jeb, tā sakot, neitrali ( kas šo gvelžu « tā sakot» saprot, dabon pimberi.
- Ar rūpīgu un pārdomātu darbu izceļas dizainers Uldis Pimberis
- Uz pimbera riņķī griesties